par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

Šī regula paredz nosacījumus, pēc kuriem kompetentās iestādes, ko to dalībvalstis norīkojušas kā atbildīgās par to Savienības tiesību aktu izpildi, kuri aizsargā patērētāju intereses, sadarbojas un koordinē darbības cita ar citu un ar Komisiju, lai panāktu minēto tiesību aktu ievērošanu un nodrošinātu iekšējā tirgus raitu darbību un lai stiprinātu patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību.

1. Šo regulu piemēro Savienībā izdarītiem pārkāpumiem, plaši izplatītiem pārkāpumiem un Savienības mēroga plaši izplatītiem pārkāpumiem, pat ja minētie pārkāpumi jau ir beigušies, pirms sākas vai ir pabeigta izpilde.

2. Šī regula neskar Savienības noteikumus par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz tiesu jurisdikciju un piemērojamiem tiesību aktiem.

3. Šī regula neskar to, kā dalībvalstīs piemēro pasākumus, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, jo īpaši uz Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbību.

4. Šī regula neskar to, kā dalībvalstis pilda jebkādas papildu saistības attiecībā uz savstarpēju palīdzību patērētāju kolektīvo ekonomisko interešu aizsardzības jomā, tostarp krimināllietās, ja šādas saistības izriet no citiem tiesību aktiem, tostarp divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.

6. Šī regula neskar iespēju veikt turpmākas publiskas vai privātas izpildes darbības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

7. Šī regula neskar attiecīgos Savienības tiesību aktus, kas ir piemērojami personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi.

8. Šī regula neskar valstu tiesību aktus, kuri ir piemērojami patērētāju kompensēšanai par kaitējumu, kas nodarīts ar tādu Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuri aizsargā patērētāju intereses.

9. Šī regula neskar kompetento iestāžu tiesības veikt izmeklēšanas un izpildes darbības pret vairāk nekā vienu tirgotāju par līdzīgiem pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

10. Šīs regulas III nodaļu nepiemēro tiem Direktīvu 2014/17/ES un 2014/92/ES pārkāpumiem, kuri ir Savienībā izdarīti pārkāpumi.

Katrs vienotais sadarbības birojs paziņo Komisijai par savā dalībvalstī esošajiem noilguma termiņiem, kas piemērojami 9. panta 4. punktā minētajiem izpildes pasākumiem. Komisija apkopo paziņotos noilguma termiņus un minēto apkopojumu dara pieejamu kompetentajām iestādēm.

1. Katra dalībvalsts norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes un vienoto sadarbības biroju, kas atbild par šīs regulas piemērošanu.

2. Šajā regulā paredzētos pienākumus kompetentās iestādes pilda tā, it kā tās darbotos patērētāju vārdā savā dalībvalstī un pašas pēc savas ierosmes.

3. Katrā dalībvalstī vienotais sadarbības birojs ir atbildīgs par to izmeklēšanas un izpildes darbību koordinēšanu, kas saistītas ar pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un ko veic kompetentās iestādes, citas publiskās iestādes, kuras minētas 6. pantā, un attiecīgā gadījumā norīkotās struktūras.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetento iestāžu un vienoto sadarbības biroju rīcībā ir resursi, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai, tostarp pietiekami budžeta un citi resursi, speciālās zināšanas, procedūras un citi mehānismi.

5. Ja dalībvalsts teritorijā ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, dalībvalsts nodrošina, ka minēto kompetento iestāžu attiecīgie pienākumi ir skaidri definēti un ka tās cieši sadarbojas, lai efektīvi pildītu minētos pienākumus.

1. Šīs regulas pareizas piemērošanas nolūkos katra dalībvalsts nodrošina, ka tās kompetentās iestādes, citas publiskās iestādes un attiecīgā gadījumā norīkotās struktūras efektīvi sadarbojas cita ar citu.

2. Šā panta 1. punktā minētās citas publiskās iestādes pēc kompetentās iestādes lūguma veic visus nepieciešamos pasākumus, kas tām pieejami valsts tiesību aktos, lai panāktu, ka tiek izbeigti vai aizliegti pārkāpumi, uz kuriem attiecas šī regula.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka citām publiskajām iestādēm, kas minētas 1. punktā, ir līdzekļi un pilnvaras, kas vajadzīgas, lai, piemērojot šo regulu, efektīvi sadarbotos ar kompetentajām iestādēm. Minētās citas publiskās iestādes regulāri informē kompetentās iestādes par pasākumiem, kas veikti, piemērojot šo regulu.

1. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde (“rīkojuma devēja iestāde”) norīkotajai struktūrai saskaņā ar valsts tiesību aktiem var dot rīkojumu iegūt vajadzīgo informāciju par pārkāpumu, uz ko attiecas šī regula, vai veikt nepieciešamos izpildes pasākumus, kas tai pieejami valsts tiesību aktos, lai panāktu minētā pārkāpuma izbeigšanu vai aizliegšanu. Rīkojuma devēja iestāde norīkotajai struktūrai dod rīkojumu tikai tad, ja pēc apspriešanās ar lūguma iesniedzēju iestādi vai pārējām kompetentajām iestādēm, uz kurām attiecas pārkāpums, uz ko attiecas šī regula, gan lūguma iesniedzēja iestāde, gan lūguma saņēmēja iestāde vai visas attiecīgās kompetentās iestādes ir vienisprātis, ka norīkotā struktūra, visticamāk, iegūs nepieciešamo informāciju vai panāks pārkāpuma izbeigšanu vai aizliegšanu vismaz tikpat efektīvā un iedarbīgā veidā, kā tas būtu izdevies rīkojuma devējai iestādei.

2. Ja lūguma iesniedzēja iestāde vai pārējās kompetentās iestādes, uz kurām attiecas pārkāpums, uz ko attiecas šī regula, uzskata, ka nav izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi, tās nekavējoties rakstiski informē rīkojuma devēju iestādi, izklāstot iemeslus, kas pamato minēto viedokli. Ja rīkojuma devēja iestāde nepiekrīt minētajam viedoklim, tā var jautājumu nodot izskatīšanai Komisijā, kura par šo jautājumu nekavējoties sniedz atzinumu.

3. Rīkojuma devējai iestādei joprojām paliek pienākums vākt nepieciešamo informāciju vai veikt nepieciešamos izpildes pasākumus, ja:

4. Rīkojuma devēja iestāde veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu tādas informācijas izpaušanu, attiecībā uz kuru jāievēro konfidencialitātes noteikumi un noteikumi par dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu, kas paredzēti 33. pantā.

1. Katra dalībvalsts nekavējoties sniedz Komisijai šādu informāciju un informē par visām tās izmaiņām:

2. Komisija savā tīmekļa vietnē uztur un atjaunina publiski pieejamu sarakstu ar kompetentajām iestādēm, vienotajiem sadarbības birojiem, norīkotajām struktūrām un subjektiem, kas izdod ārējos brīdinājumus, ievērojot 27. panta 1. vai 2. punktu.

1. Katrai kompetentajai iestādei ir šā panta 3., 4., 6. un 7. punktā izklāstītās minimālās izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, kas nepieciešamas šīs regulas piemērošanai un ko tā izmanto saskaņā ar 10. pantu.

2. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis var nolemt nepiešķirt visas pilnvaras katrai kompetentajai iestādei ar noteikumu, ka katru no minētajām pilnvarām var pēc vajadzības saskaņā ar 10. pantu efektīvi īstenot saistībā ar jebkuru pārkāpumu, uz ko attiecas šī regula.

Šā punkta h) apakšpunktā minētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši saskaņā ar to Savienības tiesību aktu prasībām, kas aizsargā patērētāju intereses. Jo īpaši attiecīgos gadījumos pienācīgi ņem vērā konkrētā pārkāpuma raksturu, smagumu un ilgumu.

5. Pilnvaras piemērot sodus, piemēram, naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus, par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī regula, attiecas uz visiem to Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuri aizsargā patērētāju intereses, ja pielikumā uzskaitītajā attiecīgajā Savienības tiesību aktā ir paredzēti sodi. Tas neskar valstu iestāžu pilnvaras piemērot sodus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, piemēram, administratīvos sodus vai citus naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus, gadījumos, kad pielikumā uzskaitītajos Savienības tiesību aktos sodi nav paredzēti.

6. Kompetentās iestādes ir pilnvarotas pēc pašu iniciatīvas uzsākt izmeklēšanu vai procedūras, lai panāktu, ka tiek izbeigts vai aizliegts pārkāpums, uz ko attiecas šī regula.

7. Kompetentās iestādes var publiskot visus galīgos lēmumus, tirgotāja saistības vai rīkojumus, kas pieņemti, ievērojot šo regulu, tostarp publicēt tā tirgotāja identitāti, kas atbildīgs par pārkāpumu, uz ko attiecas šī regula.

8. Kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā var apspriesties ar patērētāju organizācijām, tirgotāju apvienībām, norīkotajām struktūrām vai citām attiecīgām personām par ierosināto saistību efektivitāti tāda pārkāpuma izbeigšanā, uz kuru attiecas šī regula.

2. Piemērojot šo regulu, 9. pantā izklāstītās pilnvaras īsteno un izmanto samērīgi un atbilstoši Savienības un valstu tiesību aktiem, tostarp piemērojamajām procesuālajām garantijām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principiem. Izmeklēšanas un izpildes pasākumi, kas pieņemti, piemērojot šo regulu, atbilst pārkāpumam pret Savienības tiesību aktiem, kuri aizsargā patērētāju intereses, proti, tā raksturam un kopējam faktiskajam vai potenciālajam kaitējumam.

1. Lūguma saņēmēja iestāde pēc lūguma iesniedzējas iestādes lūguma bez kavēšanās un jebkurā gadījumā 30 dienu laikā, ja vien nav citas vienošanās, sniedz lūguma iesniedzējai iestādei visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu, vai ir noticis vai notiek Savienībā izdarīts pārkāpums, un panāktu šā pārkāpuma izbeigšanu.

2. Lūguma saņēmēja iestāde veic attiecīgo un nepieciešamo izmeklēšanu vai veic citus vajadzīgus vai piemērotus pasākumus, lai savāktu prasīto informāciju. Vajadzības gadījumā šo izmeklēšanu veic, iesaistot citas publiskās iestādes vai norīkotās struktūras.

3. Lūguma saņēmēja iestāde pēc lūguma iesniedzējas iestādes lūguma var ļaut lūguma iesniedzējas iestādes amatpersonām izmeklēšanas laikā pavadīt lūguma saņēmējas iestādes amatpersonas.

1. Lūguma saņēmēja iestāde pēc lūguma iesniedzējas iestādes lūguma, īstenojot 9. pantā izklāstītās pilnvaras un visas papildu pilnvaras, kas tai piešķirtas valsts tiesību aktos, veic visus vajadzīgos un samērīgos izpildes pasākumus, lai panāktu, ka tiek izbeigts vai aizliegts Savienībā izdarīts pārkāpums. Lūguma saņēmēja iestāde nosaka attiecīgos izpildes pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu, ka tiek izbeigts vai aizliegts Savienībā izdarīts pārkāpums, un tos veic bez kavēšanās un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc lūguma saņemšanas, ja vien tā nesniedz konkrētus iemeslus minētā laikposma pagarināšanai. Attiecīgā gadījumā lūguma saņēmēja iestāde tirgotājam, kas atbildīgs par Savienībā izdarīto pārkāpumu, piemēro sodus, piemēram, naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus. Lūguma saņēmēja iestāde var no tirgotāja, pēc tirgotāja iniciatīvas, saņemt papildu korektīvas saistības par labu patērētājiem, kurus skāris iespējamais Savienībā izdarītais pārkāpums, vai attiecīgā gadījumā tiekties no tirgotāja panākt saistības piedāvāt adekvātus korektīvos līdzekļus patērētājiem, kurus skāris minētais pārkāpums.

2. Lūguma saņēmēja iestāde regulāri informē lūguma iesniedzēju iestādi par veiktajiem soļiem un pasākumiem un par soļiem un pasākumiem, ko tā paredz veikt. Lūguma saņēmēja iestāde izmanto 35. pantā paredzēto elektronisko datubāzi, lai nekavējoties paziņotu lūguma iesniedzējai iestādei, citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai par veiktajiem pasākumiem un minēto pasākumu ietekmi uz Savienībā izdarītiem pārkāpumiem, tostarp norādot:

1. Iesniedzot lūgumu sniegt savstarpējo palīdzību, lūguma iesniedzēja iestāde sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai lūguma saņēmējai iestādei dotu iespēju izpildīt minēto lūgumu, tostarp visus vajadzīgos pierādījumus, ko var iegūt tikai lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalstī.

2. Lūguma iesniedzēja iestāde savstarpējās palīdzības lūgumus nosūta lūguma saņēmējas iestādes dalībvalsts vienotajam sadarbības birojam un lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalsts vienotajam sadarbības birojam informācijai. Lūguma saņēmējas iestādes dalībvalsts vienotais sadarbības birojs lūgumus nekavējoties pārsūta attiecīgajai kompetentajai iestādei.

3. Savstarpējās palīdzības lūgumus un visu ar tiem saistīto saziņu veic rakstiski, izmantojot standartizētas veidlapas, un dara zināmus elektroniski, izmantojot 35. pantā paredzēto elektronisko datubāzi.

4. Attiecīgās kompetentās iestādes vienojas par valodām, kas jālieto savstarpējās palīdzības lūgumiem un visai ar tiem saistītajā saziņā.

5. Ja vienošanos par valodām nevar panākt, savstarpējās palīdzības lūgumus sūta lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām un atbildes – lūguma saņēmējas iestādes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām. Šādā gadījumā katra kompetentā iestāde ir atbildīga par lūgumu, atbilžu un citu dokumentu, ko tā saņem no otras kompetentās iestādes, vajadzīgajiem tulkojumiem.

6. Lūguma saņēmēja iestāde atbildi sniedz tieši gan lūguma iesniedzējai iestādei, gan lūguma iesniedzējas iestādes un lūguma saņēmējas iestādes dalībvalstu vienotajiem sadarbības birojiem.

1. Lūguma saņēmēja iestāde var atteikties izpildīt 11. pantā paredzēto lūgumu sniegt informāciju, ja ir izpildīts viens vai vairāki šādi nosacījumi:

2. Lūguma saņēmēja iestāde var atteikties izpildīt 12. pantā paredzēto lūgumu veikt izpildes pasākumus, ja pēc tam, kad tā apspriedusies ar lūguma iesniedzēju iestādi, ir izpildīts viens vai vairāki šādi nosacījumi:

Tomēr lūguma saņēmēja iestāde izpilda 12. pantā paredzēto lūgumu veikt izpildes pasākumus, ja pirmās daļas e) apakšpunktā minētajā termiņā tirgotājs akceptētās saistības neizpilda.

3. Lūguma saņēmēja iestāde informē lūguma iesniedzēju iestādi un Komisiju par jebkuru atteikumu izpildīt lūgumu sniegt savstarpēju palīdzību, norādot minētā atteikuma iemeslus.

4. Lūguma iesniedzējas iestādes un lūguma saņēmējas iestādes domstarpību gadījumā vai nu lūguma iesniedzēja iestāde, vai lūguma saņēmēja iestāde var nodot jautājumu izskatīšanai Komisijai, kas par šo jautājumu nekavējoties sniedz atzinumu. Ja jautājums nav nodots izskatīšanai Komisijai, Komisija tik un tā var sniegt atzinumu pēc savas iniciatīvas. Lai sniegtu minēto atzinumu, Komisija var lūgt attiecīgo informāciju un dokumentus, ar kuriem apmainījušās lūguma iesniedzēja un lūguma saņēmēja iestāde.

5. Komisija uzrauga savstarpējās palīdzības mehānisma darbību un to, kā kompetentās iestādes ievēro savstarpējās palīdzības lūgumu procedūras un to izskatīšanas termiņus. Komisijai ir piekļuve savstarpējās palīdzības lūgumiem un informācijai un dokumentiem, ar kuriem apmainījušās lūguma iesniedzēja un lūguma saņēmēja iestāde.

6. Attiecīgā gadījumā Komisija var izdot norādījumus un sniegt konsultācijas dalībvalstīm, lai nodrošinātu savstarpējās palīdzības mehānisma efektīvu un iedarbīgu darbību.

PLAŠI IZPLATĪTU PĀRKĀPUMU UN SAVIENĪBAS MĒROGA PLAŠI IZPLATĪTU PĀRKĀPUMU KOORDINĒTAS IZMEKLĒŠANAS UN IZPILDES MEHĀNISMI

Attiecīgās kompetentās iestādes jautājumos, kas aptverti šajā nodaļā, rīkojas vienprātīgi.

1. Ja ir pamatotas aizdomas, ka notiek plaši izplatīts pārkāpums vai Savienības mēroga plaši izplatīts pārkāpums, kompetentās iestādes, uz ko attiecas minētais pārkāpums, un Komisija par to nekavējoties informē cita citu un vienotos sadarbības birojus, uz ko attiecas minētais pārkāpums, izdodot brīdinājumus saskaņā ar 26. pantu.

2. Kompetentās iestādes, uz kurām attiecas plaši izplatītais pārkāpums vai Savienības mēroga plaši izplatītais pārkāpums, koordinē izmeklēšanas un izpildes pasākumus, ko tās veic, lai vērstos pret minētajiem pārkāpumiem. Tās nekavējoties apmainās ar visiem vajadzīgajiem pierādījumiem un informāciju un cita citai un Komisijai sniedz nepieciešamo palīdzību.

3. Kompetentās iestādes, uz kurām attiecas plaši izplatītais pārkāpums vai Savienības mēroga plaši izplatītais pārkāpums, nodrošina, ka tiek vākti visi vajadzīgie pierādījumi un informācija un ka tiek veikti visi izpildes pasākumi, kas vajadzīgi, lai panāktu, ka minētais pārkāpums tiek izbeigts vai aizliegts.

4. Neskarot 2. punktu, šī regula neietekmē valstu izmeklēšanas un izpildes darbības, ko kompetentās iestādes veic par to pašu pārkāpumu, ko izdarījis tas pats tirgotājs.

5. Vajadzības gadījumā kompetentās iestādes var aicināt Komisijas amatpersonas un citas Komisijas pilnvarotas pavadošās personas piedalīties koordinētajā izmeklēšanā, izpildes darbībās un citos pasākumos, kas aptverti šajā nodaļā.

1. Ja pastāv pamatotas aizdomas par plaši izplatītu pārkāpumu, kompetentās iestādes, uz kurām attiecas minētais pārkāpums, uzsāk koordinētu rīcību, kuras pamatā ir to savstarpēja vienošanās. Par koordinētās rīcības sākšanu nekavējoties paziņo vienotajiem sadarbības birojiem, uz kuriem attiecas minētais pārkāpums, un Komisijai.

2. Kompetentās iestādes, uz kurām attiecas iespējamais plaši izplatītais pārkāpums, vienu kompetento iestādi, uz kuru attiecas iespējamais plaši izplatītais pārkāpums, norīko par koordinatoru. Ja minētās kompetentās iestādes nespēj vienoties par minēto norīkošanu, koordinatora lomu uzņemas Komisija.

3. Ja Komisijai ir pamatotas aizdomas par Savienības mēroga plaši izplatītu pārkāpumu, tā, ievērojot 26. pantu, nekavējoties par to paziņo kompetentajām iestādēm un vienotajiem sadarbības birojiem, uz kuriem attiecas minētais iespējamais pārkāpums. Komisija paziņojumā norāda pamatojumu, kas attaisno iespējamu koordinēto rīcību. Kompetentās iestādes, uz kurām attiecas iespējamais Savienības mēroga plaši izplatītais pārkāpums, veic pienācīgu izmeklēšanu, balstoties uz informāciju, kas tām ir pieejama vai kam tās viegli var piekļūt. Kompetentās iestādes, uz kurām attiecas iespējamais Savienības mēroga plaši izplatītais pārkāpums, ievērojot 26. pantu, par šādas izmeklēšanas rezultātiem paziņo pārējām kompetentajām iestādēm, vienotajiem sadarbības birojiem, uz kuriem attiecas minētais pārkāpums, un Komisijai viena mēneša laikā no Komisijas paziņojuma dienas. Ja šāda izmeklēšana atklāj, ka, iespējams, notiek Savienības mēroga plaši izplatīts pārkāpums, kompetentās iestādes, uz kurām attiecas minētais pārkāpums, sāk koordinēto rīcību un veic pasākumus, kas izklāstīti 19. pantā, kā arī, attiecīgā gadījumā, pasākumus, kas izklāstīti 20. un 21. pantā.

5. Kompetentā iestāde pievienojas koordinētajai rīcībai, ja minētās koordinētās rīcības laikā kļūst skaidrs, ka uz kompetento iestādi attiecas plaši izplatītais pārkāpums vai Savienības mēroga plaši izplatītais pārkāpums.

1. Kompetentā iestāde var atteikties piedalīties koordinētā rīcībā jebkura turpmāk minētā iemesla dēļ:

2. Ja kompetentā iestāde atsakās piedalīties koordinētajā rīcībā, tā par savu lēmumu nekavējoties informē Komisiju un pārējās kompetentās iestādes un vienotos sadarbības birojus, uz kuriem attiecas plaši izplatītais pārkāpums vai Savienības mēroga plaši izplatītais pārkāpums, norādot tās lēmuma iemeslus un sniedzot jebkādus nepieciešamos pavaddokumentus.

1. Kompetentās iestādes, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, nodrošina to, ka izmeklēšana un pārbaudes tiek veiktas efektīvi, iedarbīgi un koordinēti. Tās vienlaicīgi cita ar citu cenšas veikt izmeklēšanu un pārbaudes un tiktāl, ciktāl to atļauj valsts procesuālie tiesību akti, piemērot pagaidu pasākumus.

2. Ja tas ir nepieciešams, var izmantot savstarpējās palīdzības mehānismu, ievērojot III nodaļu, jo īpaši tādēļ, lai vāktu vajadzīgos pierādījumus un citu informāciju no tām dalībvalstīm, kuras nav iesaistītas koordinētajā rīcībā, vai lai nodrošinātu, ka attiecīgais tirgotājs neizvairās no izpildes pasākumiem.

3. Vajadzības gadījumā kompetentās iestādes, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, plaši izplatītā pārkāpuma vai attiecīgā gadījumā Savienības mēroga plaši izplatīta pārkāpuma izmeklēšanas rezultātus un novērtējumu izklāsta kopējā nostājā, par kuru tās vienojas savā starpā.

4. Ja vien kompetentās iestādes, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, nevienojas citādi, koordinators kopējo nostāju dara zināmu tirgotājam, kurš ir atbildīgs par plaši izplatīto pārkāpumu vai Savienības mēroga plaši izplatīto pārkāpumu. Tirgotājam, kurš ir atbildīgs par plaši izplatīto pārkāpumu vai Savienības mēroga plaši izplatīto pārkāpumu, dod iespēju izteikt savu viedokli par kopējā nostājā ietvertajiem jautājumiem.

5. Attiecīgā gadījumā un neskarot 15. pantu vai 33. pantā paredzētos konfidencialitātes noteikumus un noteikumus par dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu, kompetentās iestādes, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, pieņem lēmumu publicēt kopējo nostāju vai tās daļas savās tīmekļa vietnēs un var izzināt patērētāju organizāciju, tirgotāju apvienību un citu attiecīgo pušu viedokli. Komisija, par to vienojoties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kopējo nostāju vai tās daļas publicē savā tīmekļa vietnē.

1. Pamatojoties uz kopējo nostāju, kas pieņemta, ievērojot 19. panta 3. punktu, kompetentās iestādes, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, var aicināt tirgotāju, kas ir atbildīgs par plaši izplatīto pārkāpumu vai Savienības mēroga plaši izplatīto pārkāpumu, noteiktā termiņā ierosināt saistības, lai izbeigtu minēto pārkāpumu. Tirgotājs var arī pēc savas iniciatīvas ierosināt saistības, lai izbeigtu minēto pārkāpumu, vai piedāvāt korektīvas saistības patērētājiem, kurus skāris minētais pārkāpums.

2. Vajadzības gadījumā un neskarot 33. pantā paredzētos konfidencialitātes noteikumus un noteikumus par dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu, kompetentās iestādes, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, var par plaši izplatītā pārkāpuma vai Savienības mēroga plaši izplatītā pārkāpuma atbildīgā tirgotāja ierosinātās saistības publicēt savās tīmekļa vietnēs, vai, attiecīgā gadījumā, Komisija minētā tirgotāja ierosinātās saistības var publicēt savā tīmekļa vietnē, ja to lūdz attiecīgās kompetentās iestādes. Kompetentās iestādes un Komisija var izzināt patērētāju organizāciju, tirgotāju apvienību un citu attiecīgo pušu viedokli.

3. Kompetentās iestādes, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, novērtē ierosinātās saistības un novērtējuma rezultātus paziņo tirgotājam, kas ir atbildīgs par plaši izplatīto pārkāpumu vai Savienības mēroga plaši izplatīto pārkāpumu, un attiecīgā gadījumā, ja tirgotājs ir piedāvājis korektīvas saistības, tās informē patērētājus, kuri apgalvo, ka minētā pārkāpuma rezultātā tiem ir nodarīts kaitējums. Ja saistības ir samērīgas un ir pietiekamas, lai panāktu, ka plaši izplatītais pārkāpums vai Savienības mēroga plaši izplatītais pārkāpums tiek izbeigts, kompetentās iestādes minētās saistības akceptē un nosaka termiņu, kādā tās ir jāizpilda.

4. Kompetentās iestādes, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, uzrauga saistību izpildi. Tās jo īpaši nodrošina, ka tirgotājs, kurš ir atbildīgs par plaši izplatīto pārkāpumu vai Savienības mēroga plaši izplatīto pārkāpumu, regulāri ziņo koordinatoram par sekmēm saistību izpildē. Vajadzības gadījumā kompetentās iestādes, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, var izzināt patērētāju organizāciju un ekspertu viedokļus, lai pārbaudītu, vai tirgotāja spertie soļi atbilst saistībām.

1. Kompetentās iestādes, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, pret tirgotāju, kas ir atbildīgs par plaši izplatīto pārkāpumu vai Savienības mēroga plaši izplatīto pārkāpumu, savā jurisdikcijā veic visus vajadzīgos izpildes pasākumus, lai panāktu, ka tiek izbeigts vai aizliegts minētais pārkāpums.

Vajadzības gadījumā tās tirgotājam, kas atbildīgs par plaši izplatīto pārkāpumu vai Savienības mēroga plaši izplatīto pārkāpumu, piemēro sodus, piemēram, naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus. Kompetentās iestādes no tirgotāja, pēc tirgotāja iniciatīvas, var saņemt papildu korektīvas saistības par labu patērētājiem, kurus skāris iespējamais plaši izplatītais pārkāpums vai iespējamais Savienības mēroga plaši izplatītais pārkāpums, vai attiecīgā gadījumā var tiekties no tirgotāja panākt saistības piedāvāt adekvātus korektīvos līdzekļus patērētājiem, kurus skāris minētais pārkāpums.

2. Izpildes pasākumus, ievērojot 1. punktu, veic efektīvi, iedarbīgi un koordinēti, lai panāktu, ka plaši izplatītais pārkāpums vai Savienības mēroga plaši izplatītais pārkāpums tiek izbeigts vai aizliegts. Kompetentās iestādes, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, izpildes pasākumus dalībvalstīs, uz kurām attiecas minētais pārkāpums, cenšas veikt vienlaikus.

1. Koordinēto rīcību izbeidz, ja kompetentās iestādes, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, secina, ka plaši izplatītais pārkāpums vai Savienības mēroga plaši izplatītais pārkāpums ir izbeigts vai ir ticis aizliegts visās attiecīgajās dalībvalstīs vai ka šāds pārkāpums nav izdarīts.

2. Koordinators par koordinētās rīcības izbeigšanu nekavējoties paziņo Komisijai un attiecīgā gadījumā to dalībvalstu kompetentajām iestādēm un vienotajiem sadarbības birojiem, uz kurām attiecas koordinētā rīcība.

2. Koordinators nav atbildīgs par attiecīgo kompetento iestāžu darbību vai bezdarbību, kad tās izmanto 9. pantā noteiktās pilnvaras.

3. Ja koordinētā rīcība attiecas uz 2. panta 10. punktā minēto Savienības tiesību aktu plaši izplatītiem pārkāpumiem vai Savienības mēroga plaši izplatītiem pārkāpumiem, koordinators uzaicina Eiropas Banku iestādi rīkoties kā novērotājam.

1. Attiecīgās kompetentās iestādes vienojas par to, kādas valodas kompetentās iestādes lieto paziņojumos, kā arī visā citā saziņā, ko aptver šī nodaļa un kas saistīta ar koordinēto rīcību un kontrolreidiem.

2. Ja attiecīgās kompetentās iestādes vienošanos nevar panākt, paziņojumi un cita saziņa tiek nosūtīta tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kura sniedz paziņojumu vai veic citu saziņu. Minētajā gadījumā, ja vajadzīgs, katra attiecīgā kompetentā iestāde ir atbildīga par to paziņojumu, saziņas un citu dokumentu tulkošanu, ko tā saņem no citām kompetentajām iestādēm.

Šajā nodaļā izklāstīto procedūru nolūkā tirgotājam ir tiesības sazināties tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā tas veic uzņēmējdarbību vai dzīvo.

1. Kompetentā iestāde nekavējoties paziņo Komisijai, citām kompetentajām iestādēm un vienotajiem sadarbības birojiem par jebkādām pamatotām aizdomām, ka tās teritorijā notiek pārkāpums, uz ko attiecas šī regula un kas var ietekmēt patērētāju intereses citās dalībvalstīs.

2. Komisija nekavējoties paziņo attiecīgajām kompetentajām iestādēm un vienotajiem sadarbības birojiem par jebkādām pamatotām aizdomām, ka ir noticis pārkāpums, uz ko attiecas šī regula.

3. Paziņojot, proti, izdodot brīdinājumu, saskaņā ar 1. un 2. punktu, kompetentā iestāde vai Komisija sniedz informāciju par iespējamo pārkāpumu, uz ko attiecas šī regula, un jo īpaši, ja tāda ir pieejama, šādu:

4. Izdodot brīdinājumu, kompetentā iestāde var lūgt kompetentās iestādes un attiecīgos vienotos sadarbības birojus citās dalībvalstīs un Komisiju vai Komisija var lūgt kompetentās iestādes un attiecīgos vienotos sadarbības birojus citās dalībvalstīs, balstoties uz informāciju, kas ir pieejama, respektīvi, attiecīgajām kompetentajām iestādēm vai Komisijai vai kam tās var viegli piekļūt, pārbaudīt, vai minēto citu dalībvalstu teritorijā notiek līdzīgi iespējami pārkāpumi, vai arī pārbaudīt, vai minētajās citās dalībvalstīs pret šādiem pārkāpumiem jau ir veikti kādi izpildes pasākumi. Minētās citu dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisija uz lūgumu atbild nekavējoties.

1. Katra dalībvalsts, izņemot gadījumu, ja tā rīkoties būtu nepamatoti, norīkotajām struktūrām, Eiropas Patērētāju centriem, patērētāju organizācijām un apvienībām un, vajadzības gadījumā, tirgotāju apvienībām, kam ir vajadzīgās speciālās zināšanas, piešķir pilnvaras izdot brīdinājumu attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai par iespējamiem pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un sniegt tiem pieejamo 26. panta 3. punktā paredzēto informāciju (“ārējais brīdinājums”). Katra dalībvalsts Komisijai nekavējoties paziņo minēto subjektu sarakstu un par jebkādām tā izmaiņām.

2. Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm, piešķir apvienībām, kas pārstāv patērētāju un, attiecīgā gadījumā, tirgotāju intereses Savienības līmenī, pilnvaras izdot ārēju brīdinājumu.

3. Kompetentajām iestādēm nav pienākuma, reaģējot uz ārēju brīdinājumu, uzsākt procedūru vai veikt kādas citas darbības. Subjekti, kas izdod ārējos brīdinājumus, nodrošina, ka sniegtā informācija ir pareiza, aktuāla un precīza, un, ja nepieciešams, nekavējoties izlabo paziņoto informāciju vai izņem to.

Ciktāl tas vajadzīgs šīs regulas mērķu sasniegšanai, kompetentās iestādes, izmantojot 35. pantā minēto elektronisko datubāzi, nekavējoties paziņo Komisijai un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par visiem pasākumiem, kurus tās veikušas, lai savā jurisdikcijā vērstos pret pārkāpumu, uz ko attiecas šī regula, ja tām ir aizdomas, ka attiecīgais pārkāpums var ietekmēt patērētāju intereses citās dalībvalstīs.

1. Kompetentās iestādes var nolemt veikt kontrolreidus, lai pārbaudītu to Savienības tiesību aktu ievērošanu, kuri aizsargā patērētāju intereses, vai lai konstatētu to pārkāpumus. Ja vien iesaistītās kompetentās iestādes nevienojas citādi, kontrolreidus koordinē Komisija.

2. Veicot kontrolreidus, iesaistītās kompetentās iestādes var izmantot 9. panta 3. punktā noteiktās izmeklēšanas pilnvaras un jebkādas citas pilnvaras, kas tām piešķirtas ar valsts tiesību aktiem.

3. Kompetentās iestādes var aicināt norīkotās struktūras, Komisijas amatpersonas un citas Komisijas pilnvarotas pavadošās personas piedalīties kontrolreidos.

1. Ciktāl tas vajadzīgs šīs regulas mērķa sasniegšanai, dalībvalstis informē cita citu un Komisiju par savām darbībām šādās jomās:

2. Ciktāl tas vajadzīgs šīs regulas mērķa sasniegšanai, dalībvalstis var koordinēt un kopīgi rīkot darbības jomās, kas minētas 1. punktā.

1. Sadarbības uzlabošanas nolūkā kompetentās iestādes var piedalīties amatpersonu no citām dalībvalstīm apmaiņas shēmās. Kompetentās iestādes veic pasākumus, kas nepieciešami, lai amatpersonas no citām dalībvalstīm varētu efektīvi piedalīties kompetentās iestādes pasākumos. Tālab minētās amatpersonas tiek pilnvarotas veikt pienākumus, ko tām uztic uzņēmēja kompetentā iestāde saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem.

2. Apmaiņas laikā amatpersonu civiltiesiskā un krimināltiesiskā atbildība ir tāda pati kā uzņēmējas kompetentās iestādes amatpersonām. Amatpersonas no citām dalībvalstīm ievēro profesionālos standartus un uzņēmējas kompetentās iestādes atbilstošos iekšējās kārtības noteikumus. Minētie noteikumi jo īpaši nodrošina personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, procesuālo taisnīgumu un 33. pantā paredzēto noteikumu par konfidencialitāti un dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu pienācīgu ievērošanu.

1. Ciktāl tas vajadzīgs šīs regulas mērķa sasniegšanai, lai aizsargātu patērētāju intereses, jomās, uz kurām attiecas šī regula, Savienība sadarbojas ar trešām valstīm un ar kompetentajām starptautiskām organizācijām. Savienība un attiecīgās trešās valstis var slēgt nolīgumus, kas paredz sadarbības kārtību, tostarp savstarpējas palīdzības mehānisma izveidi, apmaiņu ar konfidenciālu informāciju un personāla apmaiņas programmas.

2. Nolīgumos, kas starp Savienību un trešām valstīm noslēgti par sadarbību un savstarpēju palīdzību patērētāju interešu aizsardzības un stiprināšanas nolūkā, tiek ievēroti attiecīgie datu aizsardzības noteikumi, kas piemērojami personas datu nosūtīšanai trešām valstīm.

3. Kad kompetentā iestāde no kādas trešās valsts iestādes saņem informāciju, kas varētu būt svarīga citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tā šo informāciju dara zināmu minētajām kompetentajām iestādēm, ciktāl šādi rīkoties tai atļauj jebkādi piemērojamie divpusējie palīdzības nolīgumi ar minēto trešo valsti un ciktāl minētā informācija ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

4. Kompetentā iestāde informāciju, ko dara zināmu saskaņā ar šo regulu, var darīt zināmu arī trešās valsts iestādei saskaņā ar divpusēju palīdzības nolīgumu, kas noslēgts ar minēto trešo valsti, ar noteikumu, ka ir saņemts tās kompetentās iestādes apstiprinājums, kura sākotnēji darīja zināmu minēto informāciju, un ar noteikumu, ka tas ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

Informācijas izmantošana un izpaušana, dienesta noslēpums un komercnoslēpums

1. Informāciju, ko, piemērojot šo regulu, vāc kompetentās iestādes un Komisija vai ko dara zināmu kompetentajām iestādēm un Komisijai, izmanto vienīgi tālab, lai nodrošinātu to Savienības tiesību aktu ievērošanu, kuri aizsargā patērētāju intereses.

2. Informāciju, kas minēta 1. punktā, apstrādā konfidenciāli un izmanto un izpauž, tikai pienācīgi ņemot vērā fiziskas personas vai juridiskas personas komerciālās intereses, tostarp tās, kas ir saistītas ar tirdzniecības noslēpumiem un intelektuālo īpašumu.

3. Tomēr kompetentās iestādes, apspriedušās ar kompetento iestādi, kura sniegusi informāciju, var izpaust šādu informāciju, kas vajadzīga, lai:

Kompetentās iestādes var kā pierādījumus izmantot jebkādu paziņoto informāciju, dokumentus, secinājumus, pārskatus, apliecinātas kopijas vai ziņas tāpat kā līdzīgus dokumentus, kas iegūti savā dalībvalstī, neatkarīgi no datu nesēja.

1. Komisija izveido un uztur elektronisku datubāzi visai saziņai starp kompetentajām iestādēm, vienotajiem sadarbības birojiem un Komisiju saskaņā ar šo regulu. Minētajā elektroniskajā datubāzē glabā un apstrādā visu informāciju, kas tiek nosūtīta ar elektroniskās datubāzes palīdzību. Minētā datubāze ir tieši pieejama kompetentajām iestādēm, vienotajiem koordinācijas birojiem un Komisijai.

2. Elektroniskajā datubāzē glabā un apstrādā informāciju, ko sniedz subjekti, kuri izdod ārēju brīdinājumu, ievērojot 27. panta 1. vai 2. punktu. Tomēr minētajiem subjektiem nav piekļuves minētajai datubāzei.

3. Ja kompetentā iestāde, norīkotā struktūra vai subjekts, kas izdod ārēju brīdinājumu, ievērojot 27. panta 1. vai 2. punktu, konstatē, ka brīdinājums par pārkāpumu, ko tas izdevis, ievērojot 26. vai 27. pantu, vēlāk ir izrādījies nepamatots, tas minēto brīdinājumu atsauc. Komisija nekavējoties izņem attiecīgo informāciju no datubāzes un informē puses par minētās izņemšanas iemesliem.

Ar pārkāpumu saistītos datus elektroniskajā datubāzē glabā ne ilgāk kā nepieciešams tiem nolūkiem, kādos tie tika vākti un apstrādāti, bet neglabā ilgāk kā piecus gadus pēc dienas, kad:

4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka praktiskos un operacionālos pasākumus elektroniskās datubāzes darbībai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 38. panta 2. punktā.

1. Dalībvalstis atsakās no jebkādām prasībām par tādu izdevumu atlīdzināšanu, kuri radušies, piemērojot šo regulu.

2. Neatkarīgi no 1. punkta, attiecībā uz 12. pantā paredzētajiem lūgumiem veikt izpildes pasākumus lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalsts paliek atbildīga lūguma saņēmējas iestādes dalībvalsts priekšā par jebkādām izmaksām un zaudējumiem, kas radušies tādu pasākumu rezultātā, ko tiesa ir noraidījusi un atzinusi par nepamatotiem, ciktāl tas attiecas uz konkrēto pārkāpumu pēc būtības.

1. Līdz 2020. gada 17. janvārim un pēc tam ik pēc diviem gadiem dalībvalstis cita ar citu un ar Komisiju apmainās ar informāciju par savām izpildes prioritātēm saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

2. Neskarot 33. pantu, Komisija ik pēc diviem gadiem sagatavo pārskatu par informāciju, kas minēta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un to dara publiski pieejamu. Komisija par to informē Eiropas Parlamentu.

3. Gadījumos, kad divu gadu laikā pēc tam, kad pēdējo reizi iesniegta informācija par to izpildes prioritātēm, būtiski mainās apstākļi vai tirgus apstākļi, dalībvalstis atjaunina savas izpildes prioritātes un attiecīgi informē citas dalībvalstis un Komisiju.

4. Komisija apkopo izpildes prioritātes, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šā panta 1. punktu, un katru gadu sniedz ziņojumu 38. panta 1. punktā minētajai komitejai, lai sekmētu saskaņā ar šo regulu veikto darbību sakārtošanu prioritārā secībā. Komisijas ar dalībvalstīm apmainās ar paraugpraksi un kritērijiem, jo īpaši nolūkā izstrādāt spēju veidošanas pasākumus.

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus visus to savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, kā arī to nolīgumu tekstu, ko tās noslēdz jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, izņemot nolīgumus, kuros aplūkoti individuāli gadījumi.

1. Līdz 2023. gada 17. janvārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

2. Minētajā ziņojumā iekļauj šīs regulas piemērošanas novērtējumu, kurā ietver izvērtējumu par to Savienības tiesību aktu izpildes efektivitāti, kuri aizsargā patērētāju intereses, saskaņā ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz kompetento iestāžu pilnvarām, kas paredzētas 9. pantā, jo īpaši kopā ar analīzi par to, kā galvenajos patēriņa tirgos, kas saistīti ar pārrobežu tirdzniecību, ir attīstījusies to Savienības tiesību aktu ievērošana no tirgotāju puses, kuri aizsargā patērētāju intereses.

Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 30. novembra lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā) (OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011(2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/22/EK (2009. gada 23. aprīlis) par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību (OV L 110, 1.5.2009., 30. lpp.).

PIELIKUMS

3. panta 1. punktā minētās direktīvas un regulas

Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (OV L 80, 18.3.1998., 27. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/44/EK (1999. gada 25. maijs) par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām (OV L 171, 7.7.1999., 12. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.): 86.–100. pants.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.): 13. pants.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK (OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

10.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu (OV L 204, 26.7.2006., 1. lpp.).

11.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.): 1. pants, 2. panta c) punkts un 4.–8. pants.

12.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.): 20. pants.

13.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp.).

14.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).

15.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.): 22., 23. un 24. pants.

16.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/122/EK (2009. gada 14. janvāris) par patērētāju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar daļlaika lietojuma tiesībām, ilgtermiņa brīvdienu produktiem, tālākpārdošanas un apmaiņas līgumiem (OV L 33, 3.2.2009., 10. lpp.).

17.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.): 9., 10., 11. pants un 19.–26. pants.

18.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2010 (2010. gada 24. novembris) par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 334, 17.12.2010., 1. lpp.).

19.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 181/2011 (2011. gada 16. februāris) par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 55, 28.2.2011., 1. lpp.).

20.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

21.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju SAI) (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.): 13. pants.

22.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 524/2013 (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Regula par patērētāju SIT) (OV L 165, 18.6.2013., 1. lpp.): 14. pants.

23.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.): 10., 11., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 21., 22., 23. pants, 10. nodaļa un I un II pielikums.

24.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.): 3.–18. pants un 20. panta 2. punkts.

25.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK (OV L 326, 11.12.2015., 1. lpp.).

26.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1128 (2017. gada 14. jūnijs) par tiešsaistes satura pakalpojumu pārrobežu pārnesamību iekšējā tirgū (OV L 168, 30.6.2017., 1. lpp.).