28.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/1

(1)

Dabasgāze (gāze) vēl aizvien ir būtisks Savienības energoapgādātības elements. Lielu daļu šādas gāzes Savienībā importē no trešām valstīm.

(2)

Būtiski gāzes piegādes traucējumi var ietekmēt visas dalībvalstis, Savienību un Atēnās 2005. gada 25. oktobrī parakstītā Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzējas puses. Tie var arī smagi kaitēt Savienības ekonomikai un būtiski ietekmēt sabiedrību, jo īpaši mazaizsargātas lietotāju grupas.

(3)

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka tiek veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai garantētu nepārtrauktu gāzes piegādi visā Savienībā, jo īpaši aizsargājamiem lietotājiem smagos klimatiskos apstākļos vai gāzes piegādes traucējumu gadījumā. Minētie mērķi būtu jāsasniedz ar izmaksu ziņā visefektīvākajiem pasākumiem un tā, lai nekropļotu gāzes tirgus.

(4)

Savienības tiesību akti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 994/2010 (8), jau ir būtiski un labvēlīgi ietekmējuši gāzes piegādes drošību Savienībā gan sagatavotības, gan krīzes vājināšanas ziņā. Tagad dalībvalstīm ir jāsagatavo preventīvas rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni, tāpēc tās ir labāk sagatavotas piegādes krīzēm, un, tā kā dalībvalstīm ir jāizpilda vairāki pienākumi saistībā ar infrastruktūras jaudu un gāzes piegādi, tās ir arī labāk pasargātas. Tomēr Komisijas 2014. gada oktobra ziņojums par Regulas (ES) Nr. 994/2010 īstenošanu atklāja, ka ir vairākas jomas, kurās minēto regulu var uzlabot un līdz ar to vēl vairāk stiprināt gāzes piegādes drošību Savienībā.

(5)

Komisijas 2014. gada 16. oktobra paziņojumā par Eiropas gāzes sistēmas īstermiņa izturētspēju analizēts, kāda ietekme būtu daļējam vai pilnīgam gāzes piegādes pārtraukumam no Krievijas, un secināts, ka kardināla pārtraukuma gadījumā tikai valsts mēroga pieeja nav sevišķi iedarbīga, jo to darbības joma pēc definīcijas ir ierobežota. Stresa tests parādīja, ka sadarbīgāka dalībvalstu pieeja varētu ievērojami samazināt sevišķi smagu piegādes traucējumu ietekmi vismazāk aizsargātajās dalībvalstīs.

(6)

Enerģētiskā drošība ir viens no Enerģētikas savienības stratēģijas mērķiem, kā noteikts Komisijas 2015. gada 25. februāra paziņojumā “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku”, kur arī likts vēl lielāks uzsvars uz principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” un uz nepieciešamību pilnībā īstenot esošos Savienības tiesību aktus enerģētikas jomā. Paziņojumā uzsvērts, ka enerģētisko drošību nav iespējams panākt bez Enerģētikas savienības stūrakmeņiem – solidaritātes, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. pantā, un uzticēšanās. Šī regula ir paredzēta solidaritātes un uzticēšanās vairošanai dalībvalstu starpā, un ar to ievieš pasākumus, kas nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai. Izvērtējot dalībvalstu izstrādātos preventīvās rīcības plānus un ārkārtas rīcības plānus, Komisijai būtu arī jāspēj pievērst dalībvalstu uzmanība Enerģētikas savienības mērķiem.

(7)

Nevainojami funkcionējošs iekšējais gāzes tirgus ir labākā garantija gāzes piegādes drošībai visā Savienībā un mazāk nelabvēlīgām gāzes piegādes traucējumu sekām uz atsevišķām dalībvalstīm. Ja kādā dalībvalstī ir apdraudēta gāzes piegādes drošība, pastāv risks, ka šīs dalībvalsts vienpusēji izstrādātie pasākumi apdraudēs iekšējā gāzes tirgus pareizu darbību un kaitēs gāzes piegādei lietotājiem citās dalībvalstīs. Lai iekšējais gāzes tirgus varētu darboties arī nepietiekamas piegādes apstākļos, ir jāparedz, ka atbildes reakcijai uz piegādes krīzi jābūt solidārai un koordinētai gan attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem, gan reaģējot uz konkrētiem gāzes piegādes traucējumiem.

(8)

Īsteni savstarpēji saistītu iekšējo enerģijas tirgu ar vairākiem ieejas punktiem un reverso plūsmu iespējams izveidot tikai tad, ja pilnībā savstarpēji savieno tā gāzes tīklus, izveido sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) centrmezglus Savienības dienvidu un austrumu reģionos, pabeidz ziemeļu–dienvidu un dienvidu gāzes koridoru būvniecību un turpina attīstīt iekšzemes ražošanu. Tāpēc ir nepieciešama starpsavienojumu un tādu projektu paātrināta izstrāde, kuru mērķis ir diversificēt piegādes avotus, kā tas jau ir izklāstīts enerģētiskās drošības stratēģijā.

(9)

Pagaidām nav pilnībā liktas lietā reģionālās sadarbības pavērtās iespējas īstenot efektīvākus un lētākus pasākumus. Tas attiecas ne tikai uz valsts mēroga vājināšanas pasākumu labāku koordināciju ārkārtas stāvokļos, bet arī uz valsts preventīvajiem pasākumiem, piemēram, valsts krājumiem vai ar LNG saistītu politiku, kam dažos Savienības reģionos var būt stratēģiska nozīme.

(10)

Solidaritātes garā par šīs regulas vadošo principu būtu jākļūst reģionālajai sadarbībai, kurā iesaistījušās gan publiskās iestādes, gan dabasgāzes uzņēmumi – tas ļaus vājināt apzinātos riskus un optimāli izmantot koordinētu pasākumu sniegtās priekšrocības, un ieviest no Savienības patērētāju viedokļa izmaksu ziņā pašus efektīvākos pasākumus. Reģionālā sadarbība pakāpeniski būtu jāpapildina ar spēcīgāku Savienības perspektīvu, ļaujot izmantot visas piegādes un instrumentus, kas ir pieejami visā iekšējā gāzes tirgū. Reģionālajā sadarbībā būtu jāiekļauj ārkārtas piegādes koridoru Savienības līmeņa izvērtējums.

(11)

Uz risku balstīta pieeja piegādes situācijas drošības izvērtēšanai un preventīvo un vājināšanas pasākumu noteikšanai ir iespēja šos pūliņus koordinēt, un tas dod lielus ieguvumus pasākumu iedarbīguma un resursu optimizācijas ziņā. Tas jo īpaši sakāms par pasākumiem, kuru mērķis ir ļoti sarežģītos apstākļos garantēt nepārtrauktas piegādes aizsargājamiem lietotājiem, un pasākumiem, kas domāti ārkārtas stāvokļa ietekmes vājināšanai. Korelēto risku kopīga izvērtēšana riska grupās ir gan vispusīgāka, gan precīzāka, un tas nodrošinās, ka dalībvalstis ir labāk sagatavotas jebkādai krīzei. Bez tam ārkārtas stāvoklī koordinēta un iepriekš saskaņota pieeja piegādes drošībai nodrošina pretpasākumu konsekvenci un mazina iespējamo negatīvo blakusietekmi, kāda vienīgi valsts mēroga pasākumiem varētu būt uz kaimiņu dalībvalstīm.

(12)

Uz risku balstītas pieejas nolūkā riska grupas būtu jādefinē, balstoties uz būtiskiem transnacionāliem riskiem gāzes piegādes drošībai Savienībā. Šādi riski tika apzināti Komisijas 2014. gada 16. oktobra paziņojumā par Eiropas gāzes sistēmas īstermiņa izturētspēju un uz izvērtējumu, kas ietverts jaunākajā tīkla attīstības desmit gadu plānā (TYNDP), kuru attīstījis Gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (ENTSOG). Lai, piemērojot šo regulu, varētu veikt precīzāku un labāk ievirzītu izvērtējumu, riska grupas būtu jāveido, balstoties uz galvenajiem gāzes piegādes avotiem un maršrutiem.

(13)

Lai nodrošinātu vajadzīgos datus kopīgajam un valsts mēroga riska izvērtējumam, ENTSOG saziņā ar Gāzes koordinācijas grupu (GKG) un Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (ENTSO-E) būtu jāveic Savienības mēroga gāzes piegādes un infrastruktūras traucējumu scenāriju simulācijas. Šāda simulācija būtu jāatkārto vismaz reizi divos gados. Simulāciju veikšanā būtu jāiesaista Gāzes reģionālā koordinēšanas sistēma (Gāzes ReKo sistēma), kuru izveidojis ENTSOG un kura sastāv no pastāvīgajām ekspertu grupām, kas būtu viens no veidiem, kā nostiprināt reģionālo sadarbību, sniedzot informāciju par gāzes plūsmām, kā arī specializētu tehnisko un operatīvo informāciju. ENTSOG būtu jānodrošina pienācīga līmeņa pārredzamība un tā scenārijos izmantoto modelēšanas pieņēmumu pieejamība.

(14)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ar deleģētu aktu atjaunināt riska grupu sastāvu, balstoties uz būtisku transnacionālo risku attīstību saistībā ar gāzes piegādes drošību Savienībā un tās ietekmi uz dalībvalstīm, ņemot vērā rezultātus, kas gūti veiktajā Savienības mēroga simulācijā, un diskusiju GKG.

(15)

Lai reģionālā sadarbība būtu iespējama, dalībvalstīm katrā riska grupā būtu jāvienojas par sadarbības mehānismu. Šāds mehānisms būtu jāizveido pietiekami savlaicīgi, lai būtu iespējams veikt kopīgu riska izvērtējumu un apspriest un vienoties par pienācīgiem un efektīviem pārrobežu pasākumiem, kam būs nepieciešama katras attiecīgās dalībvalsts piekrišana, kuri būtu jāiekļauj valsts preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu reģionālajās sadaļās pēc apspriešanās ar Komisiju. Dalībvalstis var brīvi vienoties par sadarbības mehānismu, kas attiecīgajai riska grupai ir vispiemērotākais. Komisijai būtu jāspēj sekmēt vispārējo procesu un dalīties paraugpraksē par reģionālas sadarbības iedibināšanu, piemēram dažādu dokumentu sagatavošanas koordinēšanu riska grupās rotācijas kārtībā vai īpašu struktūru izveidošanu. Ja vienošanās par sadarbības mehānismu netiek panākta, Komisijai būtu konkrētajai riska grupai jāierosina piemērots sadarbības mehānisms.

(16)

Veicot kopīgo riska izvērtējumu, kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē visi attiecīgie riska faktori, kas varētu īstenot būtiskus transnacionālos riskus, kuriem tika izveidota riska grupa, tostarp – ka tiktu pārtraukta gāzes piegāde no vienīgā lielākā piegādātāja. Minētie riska faktori būtu jārisina ar atbilstīgiem pārrobežu pasākumiem, par kuriem vienojas attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes. Pārrobežu pasākumi būtu jāiekļauj preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu reģionālajās sadaļās. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu jāveic visaptverošs valsts mēroga riska izvērtējums un jāizvērtē dabas, tehnoloģiskie, komerciālie, finansiālie, sociālie, politiskie un tirgus riski, kā arī jebkuri citi nozīmīgi riski. Attiecībā uz visiem riskiem būtu jāparedz efektīvi,samērīgi un nediskriminējoši pasākumi, kas jāizstrādā preventīvās rīcības plānos un ārkārtas rīcības plānos. Kopīgā un valsts mēroga un riska izvērtējuma rezultāti būtu jāizmanto arī visos apdraudējumu riska izvērtējumos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (9) 6. pantā, un tie būtu pilnībā jāņem vērā valsts mēroga riska izvērtējumos.

(17)

Lai nodrošinātu maksimālu gatavību, proti, spētu izvairīties no gāzes piegādes traucējumiem un vājināt to sekas, ja tie tomēr radušies, attiecīgās riska grupas kompetentajām iestādēm pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām būtu jāsagatavo preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni, kuros ir iekļautas reģionālās sadaļas. Tie būtu jāizstrādā tā, lai valsts mēroga risku novēršanā tiktu pilnā mērā izmantotas reģionālās sadarbības sniegtās izdevības. Pēc būtības tiem vajadzētu būt tehniskiem un operatīviem plāniem: to funkcija ir palīdzēt novērst ārkārtas stāvokļa iestāšanos vai pasliktināšanos vai vājināt tā sekas. Plānos būtu jāņem vērā elektrosistēmu drošība, un tiem vajadzētu būt saskanīgiem ar Enerģētikas savienības stratēģiskās plānošanas un ziņošanas rīkiem.

(18)

Sagatavojot un īstenojot preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu, kompetentajām iestādēm allaž būtu jāņem vērā gāzes sistēmas droša ekspluatācija reģionālā un valsts līmenī. Tām minētajos plānos būtu jāapskata un jānosaka tehniskie ierobežojumi, kas skar tīkla ekspluatāciju, tostarp jebkuri iemesli, kāpēc no tehniskā vai drošības viedokļa ārkārtas stāvoklī būtu jāsamazina plūsmas.

(19)

Komisijai būtu jāizvērtē preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni, pienācīgi ņemot vērā GKG paustos viedokļus, un jāiesaka minēto plānu pārskatīšana jo īpaši tad, ja ar tiem netiek efektīvi novērsti riska izvērtējumā identificētie riski, ja tie kropļo konkurenci vai traucē iekšējā enerģijas tirgus darbību, ja tie apdraud gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs vai ja tie neatbilst šīs regulas vai citu Savienības tiesību aktu noteikumiem. Dalībvalsts kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā Komisijas ieteikumi. Ja, ņemot vērā kompetentās iestādes galīgo nostāju, Komisija secina, ka konkrētais pasākums apdraudētu gāzes piegādes drošību citā dalībvalstī vai Savienībā, Komisijai būtu jāturpina dialogs ar attiecīgo dalībvalsti, lai tā piekristu pasākumu grozīt vai atcelt.

(20)

Preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni būtu regulāri jāatjaunina un jāpublicē. Lai nodrošinātu, ka ārkārtas rīcības plāni ir allaž atjaunināti un spēkā esoši, dalībvalstīm plānu atjaunināšanas starplaikos būtu jāveic vismaz viens tests, proti, smagu un vidēji smagu seku scenāriju un reakcijas simulēšana reāllaikā. Kompetentajām iestādēm ar testu rezultātiem būtu jāiepazīstina GKG.

(21)

Lai atvieglotu riska izvērtējumu un plānu sagatavošanu un to izvērtēšanu Komisijā, ir vajadzīgi obligāti visaptveroši modeļi, kuros iekļauti visi riska izvērtējumā apskatāmie riski un visi preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu elementi.

(22)

Lai atvieglinātu saziņu starp dalībvalstīm un Komisiju, riska izvērtējumus, preventīvās rīcības plānus, ārkārtas rīcības plānus un visu citu dokumentu iesniegšanai un paredzētajai informācijas apmaiņai, kas paredzētas šajā regulā, būtu jānotiek, izmantojot drošu un standartizētu elektronisko paziņošanas sistēmu.

(23)

Ir lietotāji, tostarp mājsaimniecības un būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kas ir sevišķi mazaizsargāti un kam var būt vajadzīga aizsardzība pret gāzes piegādes traucējumu negatīvajām sekām. Šādu aizsargājamu lietotāju definīcijai nevajadzētu būt pretrunā Savienības solidaritātes mehānismiem.

(24)

Ir lietderīgi to sašaurināt lietotāju definīciju, kuri ir aizsargājami saskaņā ar solidaritātes mehānismu. To prasa dalībvalstu pienākums sniegt solidaritāti ārkārtēju apstākļu gadījumā un attiecībā uz pamatvajadzībām. Tādēļ solidaritātē aizsargājamu lietotāju definīcija būtu jāattiecina vienīgi uz mājsaimniecībām, vienlaikus, ievērojot konkrētus nosacījumus, tajā joprojām būtu jāspēj iekļaut dažus būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus un centralizētās siltumapgādes mezglus. Tādēļ dalībvalstis saskaņā ar minēto satvaru var uzskatīt veselības aprūpes, būtiskas sociālās aprūpes, ārkārtas un drošības pakalpojumu sniedzējus par solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem, tostarp, ja minētos pakalpojumus sniedz publiskās pārvaldes iestāde.

(25)

Atbildība par gāzes piegādes drošību būtu kopīgi jāuzņemas dabasgāzes uzņēmumiem, dalībvalstīm, rīkojoties ar kompetento iestāžu starpniecību, un Komisijai to attiecīgajā darba laukā. Šāda kopīga atbildība prasa minēto pušu ciešu sadarbību. Tomēr nozīmīga loma gāzes piegādes drošībā var būt arī lietotājiem, kas lieto gāzi elektroenerģijas ražošanai vai rūpnieciskiem mērķiem, jo tie spēj krīzes situācijās reaģēt ar pieprasījuma puses pasākumiem, piemēram, slēgt pārtraucamus līgumus un pāriet uz citu kurināmo, un tam ir tūlītēja ietekme uz pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru. Turklāt dažos gadījumos gāzes piegādes drošību konkrētiem lietotājiem, kas lieto gāzi elektroenerģijas ražošanai, arī var uzskatīt par būtisku. Ārkārtas stāvoklī dalībvalstij vajadzētu būt iespējai, ievērojot konkrētus nosacījumus, gāzes piegādei šādiem lietotājiem noteikt prioritāti pat pār gāzes piegādi aizsargājamiem lietotājiem. Ārkārtas apstākļos gāzes piegādi dažiem šādiem lietotājiem, kam ārkārtas stāvoklī ir noteikta prioritāte pār aizsargājamiem lietotājiem, var turpināt arī dalībvalstī, kura sniedz solidaritāti, lai nepieļautu būtisku kaitējumu elektroenerģijas vai gāzes sistēmas darbībai minētajā dalībvalstī. Šādam konkrētam pasākumam nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/89/EK (10).

(26)

Kompetentajām iestādēm, pildot šajā regulā noteiktos uzdevumus, būtu cieši jāsadarbojas ar citām atbilstīgām valsts iestādēm, jo īpaši valsts regulatīvajām iestādēm.

(27)

Infrastruktūras standartam būtu dalībvalstīm jāuzliek par pienākumu uzturēt infrastruktūru minimālā līmenī tā, lai nodrošinātu sistēmu ar zināmu rezervi gadījumiem, kad rodas traucējumi vienīgās lielākās gāzes infrastruktūras darbībā. Tā kā analīze, kas veikta uz N – 1 formulas pamata, ir pieeja, kas balstās tikai uz jaudu, N – 1 formulas rezultāti būtu jāpapildina ar sīku analīzi, kurā ietvertas arī gāzes plūsmas.

(28)

Regula (ES) Nr. 994/2010 nosaka, ka pārvades sistēmu operatoriem ir jānodrošina pastāvīga fiziska divvirzienu jauda visos pārrobežu starpsavienojumos, izņemot tad, ja ir piešķirts atbrīvojums no minētā pienākuma. Tās mērķis ir nodrošināt, ka jauna starpsavienojuma plānošanā vienmēr tiek ņemti vērā iespējamie ieguvumi no pastāvīgas divvirzienu jaudas. Tomēr divvirzienu jaudu var izmantot, lai piegādātu gāzi gan kaimiņu dalībvalstij, gan citiem gāzes piegādes koridorā. Ieguvumi, ko gāzes piegādes drošībai dod pastāvīgi nodrošināta fiziska divvirzienu jauda, ir jāskata plašākā perspektīvā no solidaritātes un ciešākas sadarbības skatpunkta. Apsverot, vai realizēt divvirzienu jaudu, būtu jāveic visaptveroša izmaksu un ieguvumu analīze, kurā ņemts vērā viss transportēšanas koridors. No attiecīgajām kompetentajām iestādēm būtu jāprasa, lai tās atbrīvojumus, kas piešķirti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 994/2010, izskatītu atkārtoti, pamatojoties uz kopīgo riska izvērtējumu rezultātiem. Par vispārējo mērķi būtu jānosaka augoša divvirzienu jauda un pēc iespējas mazāk vienvirziena jaudas pārrobežu projektos nākotnē.

(29)

Jauda starpsavienojuma punktā uz dalībvalsti var konkurēt ar jaudu izejas punktos no gāzes tīkla uz gāzes glabātavu. Tā rezultātā varētu rasties situācija, kad izejas jaudas uz glabātavu konstanta rezervēšana samazina tehniski pieejamo jaudu, kas jāpiešķir starpsavienojuma punktā. Lai nodrošinātu augstāku enerģētiskās drošības līmeni ārkārtas stāvoklī, šajā regulā būtu jāparedz skaidrs noteikums par prioritāti. Jebkurai rezervētai jaudai starpsavienojuma punktos būtu jāpiešķir prioritāte pār konkurējošo jaudu izejas punktā uz glabātavu, tādējādi ļaujot pārvades sistēmas operatoram piešķirt maksimālo tehnisko jaudu starpsavienojuma punktā, lai varētu palielināt gāzes plūsmas uz kaimiņu dalībvalsti, kura ir izsludinājusi ārkārtas stāvokli. Tā sekas var būt tādas, ka gāzes ievadīšana glabātavā nevar notikt vai var notikt vienīgi samazinātos apjomos, neraugoties uz to, ka tā ir iepriekš konstanti rezervēta. Lai kompensētu finansiālos zaudējumus, kas tādēļ rodas, šajā regulā būtu jāparedz taisnīga kompensācija, ko piemēro tieši un nekavējoties skarto sistēmas lietotāju starpā. Attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem būtu jāsadarbojas saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, lai piemērotu minēto noteikumu par prioritāti.

(30)

Padomes Direktīva 2008/114/EK (11) paredz procesu ar mērķi uzlabot izraudzītās Eiropas kritiskās infrastruktūras, tostarp konkrētas gāzes infrastruktūras, drošību Savienībā. Direktīva 2008/114/EK kopā ar šo regulu palīdz izveidot visaptverošu pieeju Savienības enerģētiskajai drošībai.

(31)

Šajā regulā ir noteikti piegādes drošības standarti, kas ir pietiekami saskaņoti un aptver vismaz tādas situācijas kā tā, kas izveidojās 2009. gada janvārī, kad tika pārtraukta gāzes piegāde no Krievijas. Minētajos standartos ir ņemtas vērā dalībvalstu atšķirības, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un lietotāju aizsardzības pasākumi, kā minēts Direktīvas 2009/73/EK 3. pantā. Piegādes drošības standartiem vajadzētu būt stabiliem, lai nodrošinātu nepieciešamo juridisko noteiktību, precīzi definētiem, un ar tiem nebūtu jāuzliek nepamatots un nesamērīgs slogs dabasgāzes uzņēmumiem. Ar tiem būtu arī jāgarantē, ka Savienības uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve lietotājiem konkrētā valstī. Dalībvalstīm būtu jānosaka pasākumi, ar kuriem efektīvi un samērīgi nodrošinās, ka dabasgāzes uzņēmumi atbilst šādam standartam, tostarp būtu jāparedz iespēja noteikt naudassodus piegādātājiem, ja tās uzskata, ka tas ir atbilstīgi.

(32)

Būtu precīzi jādefinē visu dabasgāzes uzņēmumu un kompetento iestāžu lomas un atbildība, lai iekšējais gāzes tirgus turpinātu veiksmīgi darboties, jo īpaši piegādes traucējumu un krīzes gadījumos. Šādas lomas un pienākumi būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota triju līmeņu pieeja, kas paredz iesaistīt, pirmkārt, attiecīgos dabasgāzes uzņēmumus un nozari, otrkārt, dalībvalstis valsts vai reģionālā līmenī un treškārt, Savienību. Šai regulai būtu jārada apstākļi, kuros dabasgāzes uzņēmumi un lietotāji traucējumu gadījumā var pēc iespējas ilgāk paļauties uz tirgus mehānismiem. Tomēr tajā būtu jāparedz arī mehānismi, kurus var izmantot, kad tirgi vieni paši vairs nespēj pienācīgi reaģēt uz gāzes piegādes traucējumiem.

(33)

Gāzes piegādes traucējumu gadījumā tirgus dalībniekiem vajadzētu būt pienācīgai iespējai uz situāciju reaģēt ar tirgus pasākumiem. Ja tirgus pasākumi ir izsmelti un joprojām nepietiekami, dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm būtu jāveic gāzes piegādes traucējumu seku novēršanas vai vājināšanas pasākumi.

(34)

Ja dalībvalstis plāno ieviest ārpustirgus pasākumus, šādu pasākumu ieviešana būtu allaž jāpapildina ar aprakstu par to ekonomisko ietekmi. Tas nodrošina, ka lietotājiem ir vajadzīgā informācija par šādu pasākumu izmaksām un ka pasākumi ir pārredzami, jo īpaši attiecībā uz to, kā tie ietekmē gāzes cenu.

(35)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai nodrošināt, ka jauni preventīvi ārpustirgus pasākumi neapdraud gāzes piegādes drošību citās dalībvalstīs vai Savienībā. Ņemot vērā to, ka šādi pasākumi var būt īpaši kaitīgi gāzes piegādes drošībai, ir atbilstīgi, ka tie stājas spēkā vienīgi tad, kad tos ir apstiprinājusi Komisija vai tie ir grozīti saskaņā ar Komisijas lēmumu.

(36)

Pieprasījuma puses pasākumiem, piemēram, pārejai uz citu kurināmo vai gāzes piegādes samazināšanai lieliem rūpnieciskiem lietotājiem ekonomiski izdevīgā secībā, var būt liela nozīme gāzes piegādes drošības garantēšanā, ja tos var ātri piemērot un ja ar to palīdzību var būtiski samazināt pieprasījumu, reaģējot uz gāzes piegādes traucējumiem. Vairāk būtu darāms, lai veicinātu enerģijas efektīvu izmantošanu, jo īpaši tad, ja nepieciešami pieprasījuma puses pasākumi. Būtu jāņem vērā, kāda ir jebkādu ierosināto pieprasījuma un piedāvājuma puses pasākumu ietekme uz vidi, un iespēju robežās priekšroka būtu jādod pasākumiem, kas vidi ietekmē vismazāk. Tajā pašā laikā būtu jāņem vērā gāzes piegādes drošības un konkurētspējas aspekti.

(37)

Ir nepieciešams nodrošināt ārkārtas stāvoklī veicamo pasākumu prognozējamību, lai visiem tirgus dalībniekiem dotu pietiekamas iespējas reaģēt un sagatavoties šādiem apstākļiem. Tāpēc kompetentajām iestādēm vienmēr būtu jārīkojas saskaņā ar savu ārkārtas rīcības plānu. Pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos tām būtu jāļauj rīkoties citādi, nekā noteikts minētajos plānos. Ir svarīgi arī panākt, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana notiek pārredzamāk un paredzamāk. Minētajā sakarā nozīmīga var būt informācija par sistēmas balansēšanas pozīciju (pārvades tīkla vispārējo statusu), kuras satvars noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 312/2014 (12). Minētajai informācijai kompetentajām iestādēm un valsts regulatīvajām iestādēm, ja tās nav kompetentās iestādes, vajadzētu būt pieejamai reāllaikā.

(38)

Kā pierādījās saistībā ar 2014. gada oktobrī notikušo stresa testu, solidaritāte ir vajadzīga, lai nodrošinātu gāzes piegādes drošību Savienībā. Tā vienmērīgāk sadala sekas un samazina kardināla pārtraukuma kopējās sekas. Solidaritātes mehānisms ir paredzēts, lai rastu risinājumu ārkārtējās situācijās, kad kādā dalībvalstī kāpamatvajadzība un nepieciešama prioritāte izvirzās piegāde ierobežotai solidaritātē aizsargājamu lietotāju grupai. Solidaritāte nodrošina sadarbību ar mazāk aizsargātām dalībvalstīm. Vienlaikus solidaritāte ir galējs pasākums, kuru piemēro vienīgi ārkārtas stāvoklī un vienīgi, ievērojot ierobežojošus nosacījumus. Tādēļ, ja kādā dalībvalstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, gāzes piegādes drošības garantēšanai būtu jāizmanto pakāpeniska un samērīga pieeja. Dalībvalstij, kura izsludinājusi ārkārtas stāvokli, pirmkārt būtu jo īpaši jāīsteno visi tās ārkārtas rīcības plānā paredzētie ārkārtas pasākumi, lai nodrošinātu gāzes piegādi tās solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem. Vienlaikus tad, ja dalībvalsts, kura izsludina ārkārtas stāvokli, norāda, ka ir vajadzīga pārrobežu rīcība, visām dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas paaugstinātu piegādes standartu, tas būtu uz laiku jāsamazina līdz parastajam piegādes standartam, lai palielinātu gāzes tirgus likviditāti. Ja abi minētie pasākumu kopumi nenodrošina vajadzīgo piegādi, tad tieši savienotajām dalībvalstīm būtu jāveic solidaritātes pasākumi, lai nodrošinātu gāzes piegādi solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem dalībvalstī, kura saskaras ar ārkārtas stāvokli, pēc minētās dalībvalsts lūguma. Šādiem solidaritātes pasākumiem būtu jānodrošina, ka gāzes piegāde lietotājiem, kas nav solidaritātē aizsargājami lietotāji, tās dalībvalsts teritorijā, kura sniedz solidaritāti, tiek samazināta vai neturpinās, lai atbrīvotu gāzes apjomus tādā apjomā un tik ilgi, cik vajadzīgs, lai nodrošinātu piegādi solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem dalībvalstī, kura lūdz solidaritāti. Nekas šajā regulā nebūtu jāsaprot tā, ka kādai dalībvalstij tiek prasīts vai atļauts īstenot publisku varu citā dalībvalstī.

(39)

Solidaritātes pasākumi būtu jāpiemēro kā galēji pasākumi arī tad, ja dalībvalsts ir savienota ar citu dalībvalsti, caur trešo valsti, ja vien plūsmas caur minēto trešo valsti netiek ierobežotas, un ja pastāv vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm, kurām attiecīgā gadījumā būtu jāiesaista trešā valsts, caur kuru tās ir savienotas.

(40)

Ja solidaritātes pasākumus piemēro kā galējus pasākumus, gāzes piegādes samazināšana vai pārtraukšana dalībvalstī, kura sniedz solidaritāti, ja tas ir nepieciešams, lai dalībvalsts izpildītu solidaritātes pienākumus un lai nepieļautu diskriminējošu attieksmi, būtu jāpiemēro visiem lietotājiem, kuri nav solidaritātē aizsargājami lietotāji, neatkarīgi no tā, vai viņi gāzi saņem tieši vai caur solidaritātē aizsargājamiem centralizētās siltumapgādes mezgliem kā siltumu. Tas pats būtu jānodrošina arī otrādi – attiecībā uz lietotājiem, kuri nav solidaritātē aizsargājami lietotāji, dalībvalstī, kas saņem gāzi saskaņā ar solidaritātes mehānismu.

(41)

Ja solidaritātes pasākumus piemēro kā galējus pasākumus, vēlams, lai gāzes patēriņš dalībvalstī, kura sniedz solidaritāti, pirmajā posmā tiktu samazināts uz brīvprātības pamata, proti, izmantojot tirgus pasākumus, piemēram, brīvprātīgus pieprasījuma puses pasākumus vai apgrieztās izsoles, kurās daži lietotāji, piemēram, rūpnieciskie lietotāji, norādītu pārvades sistēmas operatoram vai citai atbildīgajai iestādei cenu, pie kādas tie samazinātu vai pārtrauktu gāzes patēriņu. Ja tirgus pasākumi tiek atzīti par nepietiekamiem, lai risinātu vajadzīgās gāzes piegādes deficītu, un ņemot vērā to, cik svarīga ir solidaritāte kā galējs pasākums, dalībvalstij, kas sniedz solidaritāti, nākamā posmā vajadzētu būt iespējai izmantot ārpustirgus pasākumus, tostarp ierobežojumus dažām lietotāju grupām, lai izpildītu savus solidaritātes pienākumus.

(42)

Solidaritātes pasākumi kā galēji pasākumi būtu jāsniedz uz kompensācijas pamata. Dalībvalstij, kas saņem solidaritāti, būtu nekavējoties jāizmaksā dalībvalstij, kura sniedz solidaritāti, taisnīga kompensācija, tostarp par gāzi, kas tiek piegādāta tās teritorijā, un visām citām attiecīgām un saprātīgām izmaksām, kas radušās, sniedzot solidaritāti. Uz solidaritātes pasākumiem kā galējiem pasākumiem būtu jāattiecina nosacījums, ka dalībvalsts, kura lūdz solidaritāti, apņemas nekavējoties izmaksāt šādu taisnīgu kompensāciju. Ar šo regulu netiek saskaņoti visi taisnīgas kompensācijas aspekti. Attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpieņem nepieciešamie pasākumi, jo īpaši tehniskā, juridiskā un finansiālā kārtība, lai īstenotu noteikumus par nekavējošu un taisnīgu kompensāciju to starpā.

(43)

Kad piemēro solidaritātes pasākumus, ievērojot šīs regulas noteikumus, dalībvalstis īsteno Savienības tiesību aktus un tādēļ tām ir saistoši ievērot Savienības tiesību aktos garantētās pamattiesības. Tādēļ saistībā ar šādiem pasākumiem dalībvalstij var rasties pienākums izmaksāt kompensāciju tiem, kurus ietekmē tās pasākumi. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pastāv valsts noteikumi par kompensāciju, kuri atbilst Savienības tiesību aktiem, jo īpaši pamattiesībām. Turklāt būtu jānodrošina, ka dalībvalsts, kura saņem solidaritāti, galu galā sedz visas saprātīgās izmaksas, kas dalībvalstij, kura sniedz solidaritāti, radušās no minētā pienākuma izmaksāt kompensāciju, un citas saprātīgas izmaksas, kas radušās no kompensācijas izmaksāšanas, ievērojot minētos valsts noteikumus par kompensāciju.

(44)

Tā kā var būt vairāk nekā viena dalībvalsts, kas sniedz solidaritāti dalībvalstij, kura to lūdz, vajadzētu būt sloga sadales mehānismam. Saskaņā ar šo mehānismu dalībvalstij, kura lūdz solidaritāti, būtu pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām dalībvalstīm jāmeklē visizdevīgākais piedāvājums, pamatojoties uz izmaksām, piegādes ātrumu, uzticamību un gāzes piegāžu diversifikāciju no dažādām dalībvalstīm. Dalībvalstīm šādi piedāvājumi būtu jāsniedz, balstoties uz brīvprātīgiem piedāvājuma puses pasākumiem, ciktāl un cik ilgi tas ir iespējams pirms pāriešanas pie ārpustirgus pasākumiem.

(45)

Ar šo regulu pirmo reizi tiek ieviests šāds solidaritātes mehānisms starp dalībvalstīm, kas ir kā instruments, ar ko vājināt smagas ārkārtas stāvokļa sekas Savienībā, ietverot sloga sadales mehānismu. Tādēļ Komisijai būtu jāpārskata sloga sadales mehānisms un solidaritātes mehānisms kopumā, ņemot vērā turpmāku pieredzi saistībā ar to darbību, un vajadzības gadījumā jāierosina izmaiņas tajos.

(46)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem vajadzīgie pasākumi to noteikumu īstenošanai, kas attiecas uz solidaritātes mehānismu, tostarp attiecīgajām dalībvalstīm vienojoties par tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību. Dalībvalstīm minētā kārtība būtu sīki jāapraksta ārkārtas rīcības plānos. Komisijai būtu jāsagatavo juridiski nesaistoši norādījumi par galvenajiem elementiem, kas būtu jāiekļauj šādā kārtībā.

(47)

Kamēr dalībvalsts spēj ar savu ražošanas apjomu nodrošināt gāzes patēriņu solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem un tādēļ tai nav vajadzības lūgt solidaritāti, tā būtu jāatbrīvo no pienākuma vienoties par tehnisko, juridisko un finansiālo kārtību ar citām dalībvalstīm solidaritātes saņemšanas nolūkā. Tam nebūtu jāskar attiecīgās dalībvalsts pienākums sniegt solidaritāti citām dalībvalstīm.

(48)

Vajadzētu būt garantijai attiecībā uz gadījumu, ka Savienībai attiecībā uz pasākumiem, kuri dalībvalstīm jāveic, ievērojot regulas par solidaritātes mehānismu noteikumus, var būt jāsedz no saistībām izrietošas izmaksas, kas nav izmaksas saistībā ar prettiesiskām darbībām vai prettiesisku rīcību, ievērojot LESD 340. panta otro daļu. Attiecībā uz šādiem gadījumiem ir atbilstīgi, ka dalībvalsts, kura saņem solidaritāti, atlīdzina šādas Savienības izmaksas.

(49)

Solidaritātei vajadzības gadījumā būtu jāizpaužas arī kā Savienības un dalībvalstu sniegtai palīdzībai civilās aizsardzības jomā. Šāda palīdzība būtu jāatvieglo un jākoordinē, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES, kura mērķis ir stiprināt sadarbību starp Savienību un dalībvalstīm un veicināt koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu to sistēmu efektivitāti, kuru mērķis ir novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām.

(50)

Lai varētu izvērtēt gāzes piegādes drošību kādā dalībvalstī vai Savienības daļā vai Savienībā kopumā, būtiska ir piekļuve attiecīgajai informācijai. Konkrētāk, dalībvalstīm un Komisijai ir nepieciešama regulāra piekļuve informācijai no dabasgāzes uzņēmumiem par gāzes piegādes galvenajiem parametriem, tostarp precīziem mērījumiem par pieejamām uzglabātās gāzes rezervēm, jo bez tās nav iespējams izstrādāt gāzes piegādes drošības politiku. Pamatotu iemeslu dēļ un neatkarīgi no tā, vai ir vai nav izsludināts ārkārtas stāvoklis, būtu jānodrošina piekļuve arī papildu informācijai, kas nepieciešama, lai izvērtētu kopējo gāzes piegādes situāciju. Minētā papildu informācija parasti būtu ar cenu nesaistīta informācija par gāzes piegādēm, piemēram, par minimālajiem un maksimālajiem gāzes apjomiem, piegādes punktiem vai gāzes piegāžu apturēšanas nosacījumiem.

(51)

Iedarbīgam un mērķtiecīgam mehānismam, kas dalībvalstīm un Komisijai ļauj piekļūt svarīgākajiem gāzes piegādes līgumiem, būtu jāgarantē vispusīgs izvērtējums par attiecīgajiem riskiem, kuru dēļ var iestāties gāzes piegādes traucējumi vai tikt traucēti vajadzīgie krīzes vājināšanas pasākumi, ja tā tomēr iestātos. Saskaņā ar minēto mehānismu par dažiem svarīgākajiem gāzes piegādes līgumiem, neatkarīgi no gāzes izcelsmes Savienības iekšienē vai ārpus tās, būtu automātiski jāpaziņo visvairāk skarto dalībvalstu kompetentajai iestādei. Par jauniem līgumiem vai izmaiņām līgumos būtu jāpaziņo tūlīt pēc to noslēgšanas. Lai nodrošinātu pārredzamību un uzticamību, būtu jāpaziņo arī par esošajiem līgumiem. Paziņošanas pienākumam būtu jāattiecas arī uz visiem komerclīgumiem, kas ir būtiski gāzes piegādes līguma izpildei, tostarp nozīmīgiem līgumiem, kas var būt saistīti ar infrastruktūru, glabāšanu un jebkuru citu aspektu, kas ir svarīgs gāzes piegādes drošībai.

(52)

Jebkādam pienākumam automātiski paziņot kompetentajai iestādei par līgumu ir jābūt samērīgam. Ja minēto pienākumu attiecina uz piegādātāja un pircēja līgumiem, kas aptver 28 vai vairāk procentu ekvivalentu no gada gāzes patēriņa valsts tirgū, tiek rasts pareizais līdzsvars no administratīvās efektivitātes un pārredzamības viedokļa un noteikti skaidri pienākumi tirgus dalībniekiem. Kompetentajai iestādei būtu jāizvērtē līgums gāzes piegādes drošības nolūkos un izvērtējuma rezultāti jāiesniedz Komisijai. Ja kompetentajai iestādei rodas šaubas par to, vailīgums pakļauj riskam gāzes piegādes drošību dalībvalstī vai reģionā, tai par šādu līgumu būtu jāpaziņo Komisijai izvērtējuma nolūkā. Tas nenozīmē, ka citi gāzes piegādes līgumi ir nenozīmīgi gāzes piegādes drošībai. Attiecīgi, ja visvairāk skartās dalībvalsts kompetentā iestāde vai Komisija uzskata, ka gāzes piegādes līgums, uz kuru neattiecas automātiska paziņošana saskaņā ar šo regulu, tā specifiskuma, apkalpotās lietotāju grupas vai gāzes piegādes drošības apsvērumu dēļ rada risku gāzes piegādes drošībai dalībvalstī, reģionā vai Savienībā, kompetentajai iestādei vai Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt minēto līgumu, lai izvērtētu tā ietekmi uz gāzes piegādes drošību. Šādu informāciju varētu prasīt, piemēram, ja mainītos gāzes piegādes modelis konkrētam pircējam vai pircējiem dalībvalstī, un šādas izmaiņas nebūtu gaidāmas, ja tirgi darbotos normāli, un tās varētu ietekmēt gāzes piegādi Savienībā vai tās daļās. Šāds mehānisms nodrošinās, ka ir garantēta piekļuve citiem svarīgākajiem gāzes piegādes līgumiem, kas ir nozīmīgi piegādes drošībai. Šādam pieprasījumam vajadzētu būt motivētam, ņemot vērā to, ka cik iespējams jāsamazina minētā pasākuma administratīvais slogs.

(53)

Komisija var ierosināt, lai dalībvalstis groza riska izvērtējumus un preventīvās rīcības plānus un ārkārtas rīcības plānus, lai ņemtu vērā no līgumiem iegūto informāciju. Šīs regulas noteikumiem nebūtu jāskar Komisijas tiesības uzsākt pienākumu neizpildes procedūru saskaņā ar LESD 258. pantu un panākt, ka tiek izpildīti noteikumi par konkurenci, tostarp par valsts atbalstu.

(54)

Visiem līgumiem vai līgumiskajai informācijai, kas saņemta minētajā satvarā, tostarp izvērtējumiem, ko veic kompetentā iestāde vai Komisija, būtu jāpaliek konfidenciāliem, jo īpaši, lai aizsargātu komerciāli sensitīvu informāciju un informācijas apmaiņas sistēmas integritāti un pareizu darbību. Šāda konfidencialitāte var būt nozīmīga arī sabiedriskajai drošībai, ņemot vērā to, cik dalībvalstīm var būt svarīga tāda būtiska prece kā gāze. Turklāt kompetento iestāžu vai Komisijas veiktos jēgpilnos un visaptverošos izvērtējumos būs jo īpaši iekļauta informācija saistībā ar sabiedrisko drošību, komercinformācija vai atsauce uz to. Tādēļ ir jānodrošina izvērtējumu konfidencialitāte. Tikpat svarīgi ir, lai tiem, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar šo regulu, būtu saistošs dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums. Komisijai, kompetentajām iestādēm un valsts regulatīvajām iestādēm, struktūrām vai personām, kas saņem konfidenciālu informāciju, ievērojot šo regulu, būtu jānodrošina konfidencialitāte informācijai, ko tie saņem.

(55)

Vajadzētu būt samērīgai krīzes pārvaldības un informācijas apmaiņas sistēmai, kas balstīta uz trim krīzes līmeņiem – agrīna brīdināšana, trauksme un ārkārtas stāvoklis. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde izsludina kādu no krīzes līmeņiem, tai būtu nekavējoties jāinformē Komisija, kā arī to dalībvalstu kompetentās iestādes, ar kurām minētās kompetentās iestādes dalībvalsts ir tieši savienota. Ja tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis, būtu jāinformē arī riska grupas dalībvalstis. Komisijai būtu jāizsludina reģionāls vai Savienības mēroga ārkārtas stāvoklis, ja to pieprasa vismaz divas kompetentās iestādes, kas ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli. Lai nodrošinātu, ka reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa gadījumā informācijas apmaiņa un sadarbība notiek pienācīgā līmenī, Komisijai būtu jākoordinē kompetento iestāžu rīcība, pilnībā ņemot vērā attiecīgo informāciju, kas saņemta no GKG, un ar to rīkotās apspriešanās rezultātus. Komisijai būtu jāpaziņo par reģionālā vai Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa izbeigšanu, ja tā pēc situācijas izvērtēšanas secina, ka vairs nav pamata izsludināt ārkārtas stāvokli.

(56)

GKG vajadzētu būt Komisijas padomdevējai, kas palīdz koordinēt gāzes piegādes drošības pasākumus Savienības mēroga ārkārtas stāvoklī. Turklāt tai būtu jāuzrauga saskaņā ar šo regulu veicamo pasākumu pietiekamība un piemērotība, tostarp dažādu riska grupu sagatavoto preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu saskanība.

(57)

Gāzes krīze var izplatīties ārpus Savienības robežām, ietverot arī Enerģētikas kopienas līguma līgumslēdzējas puses. Savienība kā Enerģētikas kopienas līguma puse sekmēs grozījumus minētajā līgumā nolūkā izveidot integrētu tirgu un vienotu normatīvo vidi, paredzot pienācīgu un stabilu tiesisko regulējumu. Lai nodrošinātu, ka starplaikā pastāv efektīva krīzes pārvaldība uz robežām starp dalībvalstīm un minētajām līgumslēdzējām pusēm, tās tiek aicinātas cieši sadarboties, novēršot gāzes krīzi, gatavojoties tai un to risinot.

(58)

Tā kā gāzes piegādes no trešām valstīm ir būtiskas gāzes piegādes drošībai Savienībā, Komisijai būtu jāsaskaņo darbības attiecībā uz trešām valstīm, kopā ar piegādes un tranzīta valstīm jāizstrādā noteikumi krīzes situāciju atrisināšanai un jānodrošina stabila gāzes plūsma uz Savienību. Komisijai vajadzētu būt tiesīgai nosūtīt darbagrupu, kas uzraudzītu gāzes plūsmu uz Savienību krīzes situācijās, pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un iesaistītajām trešām valstīm, un, ja krīzes iemesli ir sarežģījumi trešā valstī, darboties kā starpniecei un veicinātājai. Komisijai būtu regulāri jāsniedz ziņojumi GKG.

(59)

Ja ir ticama informācija par tādu situāciju ārpus Savienības, kas apdraud gāzes piegādes drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs un kas var iedarbināt agrīnas brīdināšanas mehānismu starp Savienību un kādu trešo valsti, Komisijai nekavējoties būtu jāinformē GKG un Savienībai būtu attiecīgi jārīkojas, lai mēģinātu situāciju atrisināt.

(60)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, garantēt gāzes piegādes drošību Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(61)

Lai Savienība varētu strauji reaģēt uz mainīgiem apstākļiem gāzes piegādes drošības jomā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz riska grupu sastāvu, kā arī riska izvērtējumiem un preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu modeļiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(62)

Šī regula neietekmē dalībvalstu tiesības paredzēt nosacījumus savu energoresursu izmantošanai saskaņā ar LESD 194. panta 2. punktu.

(63)

Regula (ES) Nr. 994/2010 būtu jāatceļ. Tomēr, lai nepieļautu juridisko nenoteiktību, preventīvās rīcības plāniem un ārkārtas rīcības plāniem, kas izstrādāti, ievērojot minēto regulu, būtu jāpaliek spēkā līdz brīdim, kad pirmo reizi tiek pieņemti jaunie preventīvās rīcības plāni un ārkārtas rīcības plāni, kas izstrādāti, ievērojot šo regulu,

1)

“drošums” ir drošums, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 32. punktā;

2)

“lietotājs” ir lietotājs, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 24. punktā;

3)

“mājsaimniecības lietotājs” ir mājsaimniecības lietotājs, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 25. punktā;

4)

“būtisks sabiedrisks pakalpojums” ir veselības aprūpes, būtiskas sociālās aprūpes, ārkārtas, drošības, izglītības vai publiskās pārvaldes pakalpojums;

5)

“aizsargājams lietotājs” ir mājsaimniecības lietotājs, kas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, un, ja attiecīgā dalībvalsts tā izlemj, tas turklāt var būt arī viens vai vairāki no turpmāk minētajiem ar noteikumu, ka uzņēmumi vai pakalpojumi, kas minēti a) un b) apakšpunktā, kopā neveido vairāk kā 20 % no kopējā gāzes galapatēriņa gadā dalībvalstī:

6)

“solidaritātē aizsargājams lietotājs” ir mājsaimniecības lietotājs, kas ir pieslēgts gāzes sadales tīklam, un turklāt tas var ietvert vienu vai abus no turpmāk minētajiem:

7)

“kompetentā iestāde” ir dalībvalsts norīkota valsts pārvaldes iestāde vai valsts regulatīvā iestāde, kurai uzticēts nodrošināt šajā regulā paredzēto pasākumu īstenošanu.

8)

“valsts regulatīvā iestāde” ir valsts regulatīvā iestāde, kas norīkota saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 39. panta 1. punktu;

9)

“dabasgāzes uzņēmums” ir dabasgāzes uzņēmums, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 1. punktā;

10)

“gāzes piegādes līgums” ir gāzes piegādes līgums, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 34. punktā;

11)

“pārvade” ir pārvade, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 3. punktā;

12)

“pārvades sistēmas operators” ir pārvades sistēmas operators, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 4. punktā;

13)

“sadale” ir sadale, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 5. punktā;

14)

“sadales sistēmas operators” ir sadales sistēmas operators, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 6. punktā;

15)

“starpsavienojums” ir starpsavienojums, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 17. punktā;

16)

“ārkārtas piegādes koridori” ir Savienības gāzes piegādes maršruti, kas palīdz dalībvalstīm efektīvāk mazināt iespējamo piegādes vai infrastruktūras darbības pārtraukumu sekas;

17)

“uzglabāšanas jauda” ir uzglabāšanas jauda, kā definēts Regulas (EK) Nr. 715/2009 2. panta 28. punktā;

18)

“tehniskā jauda” ir tehniskā jauda, kā definēts Regulas (EK) Nr. 715/2009 2. panta 18. punktā;

19)

“konstanta jauda” ir konstanta jauda, kā definēts Regulas (EK) Nr. 715/2009 2. panta 16. punktā;

20)

“atslēdzama jauda” ir atslēdzama jauda, kā definēts Regulas (EK) Nr. 715/2009 2. panta 13. punktā;

21)

“SDG iekārtas jauda” ir SDG iekārtas jauda, kā definēts Regulas (EK) Nr. 715/2009 2. panta 24. punktā;

22)

“SDG iekārta” ir SDG iekārta, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 11. punktā;

23)

“uzglabāšanas objekts” ir uzglabāšanas objekts, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 9. punktā;

24)

“sistēma” ir sistēma, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 13. punktā;

25)

“sistēmas lietotājs” ir sistēmas lietotājs, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 23. punktā;

26)

“palīgpakalpojumi” ir palīgpakalpojumi, kā definēts Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 14. punktā.

a)

gāzes piegādes drošība jebkurā brīdī un, konkrētāk, ārkārtas stāvokļa gadījumā;

b)

visa informācija, kas skar gāzes piegādes drošību valsts, reģionālā un Savienības mērogā;

c)

paraugprakse un iespējamās pamatnostādnes visām iesaistītajām pusēm;

d)

gāzes piegādes drošības līmenis, kritēriji un izvērtēšanas metodoloģijas;

e)

valsts, reģiona un Savienības scenāriji un sagatavotības līmeņu testēšana;

f)

preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu izvērtēšana, dažādo plānu saskanība un šajos plānos paredzēto pasākumu īstenošana;

g)

pasākumu koordinēšana Savienības mēroga ārkārtas stāvokļa pārvarēšanai, ar Enerģētikas kopienas līguma līgumslēdzējām pusēm un ar citām trešām valstīm;

h)

palīdzība, kas nepieciešama visvairāk skartajām dalībvalstīm.

a)

gadījumus, kad ir savienojumi ar ražošanas kompleksiem, LNG kompleksiem un sadales tīkliem; vai

b)

ja ir piešķirts atbrīvojums no šā pienākuma pēc detalizēta izvērtējuma un apspriešanās ar citām dalībvalstīm un Komisiju saskaņā ar III pielikumu.

a)

izvērtējumu par tirgus pieprasījumu;

b)

prognozēm par pieprasījumu un piedāvājumu;

c)

iespējamo ekonomisko ietekmi uz esošo infrastruktūru;

d)

priekšizpēti;

e)

divvirzienu jaudas izmaksām, t. sk. par nepieciešamo pārvades sistēmas nostiprināšanu; un

f)

ieguvumiem saistībā ar gāzes piegādes drošību, ņemot vērā divvirzienu jaudas iespējamo devumu šajā pantā noteiktā infrastruktūras standarta sasniegšanā.

a)

tai ir vismaz divi starpsavienotāji ar citām dalībvalstīm;

b)

tai ir vismaz divi dažādi gāzes piegādes avoti; un

c)

tās teritorijā nav gāzes glabātavas.

a)

tai ir vismaz divi starpsavienotāji ar citām dalībvalstīm;

b)

tai ir vismaz divi dažādi gāzes piegādes avoti; un

c)

tās teritorijā nav gāzes glabātavas vai LNG kompleksa.

a)

tās teritorijā nav gāzes tranzīta uz citām dalībvalstīm,

b)

tās gada iekšzemes bruto gāzes patēriņš ir mazāks par 2 miljoniem tonnu; un

c)

tā ar gāzi apmierina mazāk par 5 % no kopējā primārā enerģijas patēriņa.

a)

galējas temperatūras septiņu dienu maksimumslodzes laikposmā, kas ir statistiski varbūtīgi iespējams reizi 20 gados;

b)

kad ārkārtīgi liels pieprasījums pēc gāzes ilgst 30 dienas, kas ir statistiski varbūtīgi iespējams reizi 20 gados;

c)

uz 30 dienām, ja piegādes no vienīgās lielākās infrastruktūras ir traucētas vidējos ziemas apstākļos.

a)

atbilst 8. panta 1. punktam;

b)

negatīvi neietekmē nevienas citas dalībvalsts spēju piegādāt gāzi saviem aizsargājamajiem lietotājiem saskaņā ar šo pantu valsts, reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvoklī; un

c)

atbilst 12. panta 5. punktam reģionāla vai Savienības mēroga ārkārtas stāvoklī.

a)

izmantojot 5. un 6. pantā norādītos standartus. Riska izvērtējumā apraksta N – 1 formulas aprēķinu valsts līmenī un attiecīgā gadījumā iekļauj N – 1 formulas aprēķinu reģionālā līmenī. Riska izvērtējumā iekļauj arī izmantotos pieņēmumus, tostarp attiecīgā gadījumā – pieņēmumus N – 1 formulas aprēķināšanai reģionālā līmenī, un šādiem aprēķiniem nepieciešamos datus. N – 1 formulas aprēķinu valsts līmenī papildina ar vienīgās lielākās gāzes infrastruktūras traucējumu simulāciju, kurā izmanto hidraulisko modelēšanu valsts teritorijai, kā arī ar N – 1 formulas aprēķinu, kurā ņemts vērā gāzes uzpildījums glabātavās attiecīgi 30 % un 100 % no maksimālā aktīvā tilpuma;

b)

ņemot vērā visus nozīmīgos valsts un transnacionālos apstākļus, jo īpaši tirgus lielumu, tīkla konfigurāciju, faktiskās plūsmas, to skaitā izejošās plūsmas no attiecīgajām dalībvalstīm, fiziskās iespējas nodrošināt gāzes plūsmu abos virzienos, tostarp ar to saistīto potenciālo vajadzību nostiprināt pārvades sistēmu, ražošanas un glabāšanas pastāvēšanu, gāzes vietu energoavotu sadalījumā, jo īpaši centralizētajā siltumapgādē, elektroenerģijas ražošanā un rūpniecībā, kā arī drošuma un gāzes kvalitātes apsvērumus;

c)

izmantojot dažādus ārkārtīgi liela gāzes pieprasījuma un gāzes piegādes traucējumu scenārijus, ņemot vērā to rašanās vēsturi, varbūtību, gadalaiku, biežumu un ilgumu un izvērtējot to iespējamās sekas, piemēram:

d)

identificējot risku mijiedarbību un korelāciju riska grupas dalībvalstu starpā un attiecīgā gadījumā – ar citām dalībvalstīm vai citām riska grupām, tostarp attiecībā uz starpsavienojumiem, pārrobežu piegādēm, pārrobežu piekļuvi glabātavām un divvirzienu jaudu;

e)

ņemot vērā riskus, kas saistīti ar infrastruktūras kontroli, kura ir būtiska gāzes piegādes drošībai, ciktāl tie var ietvert inter alia tādus riskus kā investīciju nepietiekamība, diversifikācijas apdraudējums, esošās infrastruktūras nepareiza lietošana vai Savienības tiesību aktu pārkāpums;

f)

ņemot vērā katra ieejas un izejas robežpunkta maksimālo starpsavienojuma jaudu un glabātavu dažādo uzpildījuma līmeni.

a)

preventīvās rīcības plānu, kurā norādīti nepieciešamie pasākumi, kā novērst vai mazināt identificētos riskus, tostarp pasākumi attiecībā uz energoefektivitātes ietekmi un pieprasījuma puses pasākumi, kas ietverti kopīgajos un valsts mēroga riska izvērtējumos saskaņā ar 9. pantu;

b)

ārkārtas rīcības plānu, kurā norādīti pasākumi, kas jāveic gāzes piegādes traucējumu radītās ietekmes novēršanai vai vājināšanai saskaņā ar 10. pantu.

a)

ar to nevar efektīvi vājināt riska izvērtējumā apzinātos riskus;

b)

tas nav saskanīgs ar izvērtētajiem riska scenārijiem vai citas dalībvalsts vai riska grupas plāniem;

c)

tas neievēro 1. punktā paredzēto prasību nepamatoti nekropļot konkurenci vai iekšējā tirgus efektīvu darbību;

d)

tas neatbilst šīs regulas noteikumiem vai citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem.

a)

riska izvērtējuma rezultātus un apsvērto scenāriju kopsavilkumu, kā minēts 7. panta 4. punkta c) apakšpunktā;

b)

aizsargājamo lietotāju definīciju un 6. panta 1. punkta otrajā daļā aprakstīto informāciju;

c)

pasākumus, apjomus un jaudas, kas nepieciešami, lai izpildītu infrastruktūras un piegādes standartus, kā noteikts 5. un 6. pantā, tostarp vajadzības gadījumā norāda šādu informāciju: kādā mērā ar pieprasījuma puses pasākumiem var pietiekami un laikus kompensēt gāzes piegādes traucējumus, kā minēts 5. panta 2. punktā; no vispārējo interešu viedokļa vienīgā lielākā gāzes infrastruktūra 5. panta 3. punkta piemērošanas gadījumā; nepieciešamie gāzes apjomi, ko norāda atsevišķi par katru aizsargājamo lietotāju kategoriju un katru scenāriju, kā minēts 6. panta 1. punktā, un jebkāds paaugstināts piegādes standarts, tostarp pamatojums, kas apliecina atbilstību 6. panta 2. punkta nosacījumiem, un apraksts par mehānismu, ar kuru uz laiku samazina jebkādu paaugstināto gāzes piegādes standartu vai papildu pienākumu saskaņā ar 11. panta 3. punktu;

d)

dabasgāzes uzņēmumiem, attiecīgā gadījumā – elektroenerģijas uzņēmumiem un citām šajā sakarā nozīmīgām struktūrām noteiktie pienākumi, kas, visticamāk, varētu ietekmēt gāzes piegādes drošību, piemēram, pienākums nodrošināt gāzes sistēmas drošu ekspluatāciju.

e)

citi preventīvi pasākumi, ar kuriem paredzēts novērst riska izvērtējumā identificētos riskus, piemēram, pasākumi, kas saistīti ar nepieciešamību uzlabot starpsavienojumus starp kaimiņu dalībvalstīm, vēl vairāk uzlabot energoefektivitāti, samazināt gāzes pieprasījumu un iespēju vajadzības gadījumā diversificēt gāzes maršrutus un gāzes piegādes avotus un esošo glabātavu un LNG kompleksu reģionālu izmantošanu, lai iespēju robežās saglabātu gāzes piegādi visiem lietotājiem;

f)

informācija par plānā iekļauto pasākumu, tostarp k) punktā minēto pienākumu, ekonomisko ietekmi, efektivitāti un lietderību;

g)

apraksts par to, kā plānā iekļautie pasākumi, tostarp k) punktā minētie pienākumi, ietekmēs gan iekšējā enerģijas tirgus, gan valstu tirgu darbību;

h)

apraksts par to, kā pasākumi ietekmēs vidi un lietotājus;

i)

mehānismi, kas jāizmanto sadarbībai ar citām dalībvalstīm, tostarp mehānismi preventīvās rīcības plānu un ārkārtas rīcības plānu sagatavošanai un īstenošanai;

j)

informācija par esošajiem un nākotnē paredzētajiem starpsavienojumiem un infrastruktūru, tostarp tiem, kas nodrošina piekļuvi iekšējam tirgum, pārrobežu plūsmām, pārrobežu piekļuvi glabātavām un LNG kompleksiem un divvirzienu jaudu, jo īpaši ārkārtas stāvokļa gadījumā;

k)

informāciju par visām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kas saistītas ar gāzes piegādes drošību.

a)

potenciālā ietekme uz valsts gāzes tirgus attīstību un konkurenci valsts līmenī;

b)

potenciālā ietekme uz iekšējo gāzes tirgu;

c)

potenciālā ietekme uz gāzes piegādes drošību kaimiņu dalībvalstīs, jo īpaši tādu pasākumu ietekme, kas varētu mazināt reģionālo tirgu likviditāti vai ierobežot plūsmas uz kaimiņu dalībvalstīm;

d)

izmaksas un ieguvumi salīdzinājumā ar alternatīviem tirgus pasākumiem;

e)

izvērtējums par nepieciešamību un samērīgumu salīdzinājumā ar iespējamiem tirgus pasākumiem;

f)

novērtējums par to, vai pasākums nodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem tirgus dalībniekiem;

g)

pakāpeniskas izbeigšanas stratēģija, iecerētā pasākuma gaidāmais ilgums un piemērots pārskatīšanas grafiks.

a)

tas ir balstīts uz krīzes līmeņiem, kas minēti 11. panta 1. punktā;

b)

tajā definē dabasgāzes uzņēmumu, attiecīgā gadījumā – elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru un gāzes rūpniecisko patērētāju, to skaitā attiecīgo elektroenerģijas ražotāju, lomu un atbildību, ņemot vērā to, ka gāzes piegādes traucējumi tos skar dažādā mērā, un to sadarbību ar kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar valstu regulatīvajām iestādēm katrā no 11. panta 1. punktā minētajiem krīzes līmeņiem;

c)

tajā definē kompetento iestāžu un citu struktūru, kurām ir deleģēti uzdevumi, kā minēts 3. panta 2. punktā, lomu un atbildību katrā no 11. panta 1. punktā minētajiem krīzes līmeņiem;

d)

ar to nodrošina, ka dabasgāzes uzņēmumiem un rūpnieciskiem gāzes lietotājiem, tostarp attiecīgajiem elektroenerģijas ražotājiem, ir dota pietiekama iespēja reaģēt katrā 11. panta 1. punktā minētajā krīzes līmenī;

e)

tajā vajadzības gadījumā ir apzināti pasākumi un darbības, kas jāveic, lai mazinātu gāzes piegādes traucējumu iespējamo ietekmi uz centralizēto siltumapgādi un piegādi no gāzes saražotajai elektroenerģijai, tostarp īstenojot integrētu pieeju enerģētikas sistēmu darbībai elektroenerģijas un attiecīgā gadījumā – gāzes jomā;

f)

tajā ir noteiktas sīki izstrādātas procedūras un pasākumi, kas jāievēro katrā 11. panta 1. punktā minētajā krīzes līmenī, tostarp attiecīgās informācijas plūsmu shēmas;

g)

tajā ir norādīts krīzes pārvaldītājs un definēta tā loma;

h)

tajā ir identificēts, kādā mērā ar tirgus pasākumiem var risināt trauksmes stāvokli un vājināt ārkārtas stāvokli;

i)

tajā ir identificēts, kādā mērā plānotie vai īstenojamie ārpustirgus pasākumi var palīdzēt ārkārtas stāvoklī, un izvērtēts, cik lielā mērā krīzes pārvarēšanai ir jāizmanto šādi ārpustirgus pasākumi. Ir izvērtēta ārpustirgus pasākumu ietekme un definētas to īstenošanas procedūras. Ārpustirgus pasākumi jāizmanto tikai tad, kad ar tirgus mehānismiem vien vairs nav iespējams nodrošināt piegādes, jo īpaši aizsargājamiem lietotājiem, vai kad jāpiemēro 13. pants;

j)

tajā ir aprakstīti mehānismi, ko katrā 11. panta 1. punktā minētajā krīzes līmenī izmanto sadarbībai ar citām dalībvalstīm, un informācijas apmaiņas kārtība starp kompetentajām iestādēm;

k)

tajā ir sīki noteikti ziņošanas pienākumi, kas uzlikti dabasgāzes un attiecīgā gadījumā – elektroenerģijas uzņēmumiem trauksmes un ārkārtas stāvokļa līmenī;

l)

tajā ir aprakstīta pastāvošā tehniskā vai juridiskā kārtība, kā novērst to, ka gāzes sadales vai pārvades tīklam pieslēgtie lietotāji, kas nav aizsargājamie lietotāji, patērē gāzi nepienācīgi.;

m)

tajā ir aprakstīta pastāvošā tehniskā, juridiskā un finansiālā kārtība, kā piemēro solidaritātes pienākumus, kas noteikti 13. pantā;

n)

tajā tiek sniegtas aplēses par gāzes apjomiem, ko varētu patērēt solidaritātē aizsargājami patērētāji, aptverot vismaz 6. panta 1. punktā aprakstītos gadījumus;

o)

tajā ir uzskaitītas iepriekšnoteiktas darbības gāzes piegādes nodrošināšanai ārkārtas stāvokļa gadījumā, tostarp komerciāli nolīgumi starp šādās darbībās iesaistītajām pusēm un attiecīgā gadījumā kompensācijas mehānismi dabasgāzes uzņēmumiem, pienācīgi ņemot vērā sensitīvo datu konfidencialitāti. Šādas darbības var ietvert pārrobežu nolīgumus starp dalībvalstīm un/vai dabasgāzes uzņēmumiem.

a)

agrīnas brīdināšanas līmenis (agrīna brīdināšana): ja ir pieejama konkrēta, nopietna un ticama informācija par to, ka var izveidoties situācija, kas, visticamāk, varētu izraisīt gāzes piegādes stāvokļa būtisku pasliktināšanos un, visticamāk, varētu novest pie trauksmes vai ārkārtas stāvokļa iestāšanās; agrīnas brīdināšanas līmeni var aktivizēt agrīnas brīdināšanas mehānisms;

b)

trauksmes līmenis (“trauksme”): ja rodas gāzes piegādes traucējumi vai ārkārtīgi liels pieprasījums pēc gāzes, kas būtiski pasliktina gāzes piegādes stāvokli, bet tirgus ar šiem traucējumiem vai pieprasījumu joprojām spēj tik galā un nav nepieciešams izmantot ārpustirgus pasākumus;

c)

ārkārtas stāvokļa līmenis (“ārkārtas stāvoklis”): ja pastāv ārkārtīgi liels gāzes pieprasījums vai būtiski gāzes piegādes traucējumi vai arī citādi būtiski pasliktinoties gāzes piegādes situācijai, un ja visi attiecīgie tirgus pasākumi jau ir īstenoti, bet gāzes piegāde nav pietiekama, lai apmierinātu pārējo pieprasījumu pēc gāzes, un tāpēc papildus jāievieš ārpustirgus pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu gāzes piegādes aizsargājamiem lietotājiem saskaņā ar 6. pantu.

a)

netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas kādā brīdī nepamatoti ierobežo gāzes plūsmu iekšējā tirgū;

b)

netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas, visticamāk, varētu nopietni apdraudēt gāzes piegādes situāciju citā dalībvalstī; un

c)

tiek uzturēta pārrobežu piekļuve infrastruktūrai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2009, ciktāl tas tehniski un drošības ziņā iespējams, saskaņā ar ārkārtas rīcības plānu.

a)

varētu nodarīt būtisku kaitējumu elektroenerģijas sistēmas darbībai; vai

b)

traucētu gāzes ražošanai un/vai transportēšanai.

a)

nodrošina informācijas apmaiņu;

b)

nodrošina, ka dalībvalsts vai reģionālā līmeņa pasākumi ir saskanīgi un efektīvi, saistībā ar Savienības līmeni;

c)

koordinē darbības saistībā ar trešām valstīm.

a)

netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas kādā brīdī nepamatoti ierobežotu gāzes plūsmu iekšējā tirgū, jo īpaši gāzes plūsmu uz skartajiem tirgiem;

b)

netiek ieviesti nekādi pasākumi, kas, visticamāk, varētu nopietni apdraudēt gāzes piegādes situāciju citā dalībvalstī; un

c)

tiek uzturēta pārrobežu piekļuve infrastruktūrai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2009, ciktāl tas tehniski un drošības ziņā iespējams, saskaņā ar ārkārtas rīcības plānu.

a)

nav spējusi aizpildīt gāzes piegādes deficītu saviem solidaritātē aizsargājamiem lietotājiem, neraugoties uz 11. panta 3. punktā minētā pasākuma piemērošanu;

b)

ir izsmēlusi visus tirgus pasākumus un visus pasākumus, kas ir paredzēti tās ārkārtas rīcības plānā;

c)

ir paziņojusi skaidri paustu lūgumu Komisijai un visu to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām tā ir savienota vai nu tieši, vai, ievērojot 2. punktu, caur trešo valsti, tam pievienojot īstenoto šā punkta b) apakšpunktā minēto pasākumu aprakstu;

d)

apņemas dalībvalstij, kas sniegusi solidaritāti, nekavējoties izmaksāt taisnīgu kompensāciju saskaņā ar minēts 8. punktu.

a)

gāzi, kas piegādāta uz pieprasītājas dalībvalsts teritoriju;

b)

visas citas attiecīgas un saprātīgas izmaksas, kas radušās, sniedzot solidaritāti, tostarp attiecīgā gadījumā – šādu pasākumu izmaksas, kas var būt noteiktas iepriekš;

c)

jebkuras tādas kompensācijas atlīdzināšanu vienībām, kas ir iesaistītas šādas solidaritātes sniegšanā, kura izriet no tiesvedības, arbitrāžas vai līdzīgiem procesiem un izlīgumiem, un izmaksas, kas saistītas ar šādiem procesiem, kuros iesaistīta dalībvalsts, kas sniedz solidaritāti.

a)

tīklu ekspluatācijas drošība;

b)

gāzes cenas, kas jāpiemēro, un/vai to noteikšanas metodoloģija, ņemot vērā ietekmi uz tirgus darbību;

c)

starpsavienojumu izmantošana, ietverot divvirzienu jaudu un pazemes gāzes krātuves;

d)

gāzes apjomi vai to noteikšanas metodoloģija;

e)

izmaksu kategorijas, uz kurām būs jāattiecas nekavējošai taisnīgas kompensācijas izmaksai; tas var ietvert kaitējumu nozarei, kas ir pakļauta ierobežojumiem;

f)

norādīta metode, kā varētu aprēķināt taisnīgu kompensāciju.

a)

prognozes par diennakts gāzes pieprasījumu un gāzes piegādi nākamajās trijās dienās, miljonos kubikmetru dienā (mlj.m3 dienā);

b)

gāzes plūsma diennaktī visos pārrobežu ieejas un izejas punktos, kā arī visos punktos, kas savieno ražošanas kompleksu, glabātavu vai LNG termināli ar tīklu, miljonos kubikmetru dienā (mlj.m3 dienā);

c)

laikposms (izteikts dienās), kurā paredzams, ka būs iespējams nodrošināt gāzes piegādi aizsargājamiem lietotājiem.

a)

informāciju, kas norādīta 1. punktā;

b)

informāciju par kompetentās iestādes plānotajiem vai jau īstenotajiem ārkārtas stāvokļa pārvarēšanas pasākumiem, un informāciju par to efektivitāti;

c)

informāciju par prasībām pēc papildu pasākumiem, kas jāveic citām kompetentajām iestādēm;

d)

informāciju par pasākumiem, kas īstenoti pēc citu kompetento iestāžu pieprasījuma.

a)

attiecīgajai kompetentajai iestādei šādu informāciju par gāzes piegādes līgumiem, kuriem piemīt pārrobežu dimensija un kuru termiņš pārsniedz vienu gadu, un kurus tas noslēdzis, lai iepirktu gāzi:

b)

visvairāk skartās dalībvalsts kompetentajai iestādei par gāzes piegādes līgumiem – uzreiz pēc to noslēgšanas vai grozīšanas –, kuru ilgums pārsniedz vienu gadu un kuri noslēgti vai grozīti 2017. gada 1. novembrī vai pēc tam, un kuri atsevišķi vai kumulatīvi ar tā līgumiem, kas noslēgti ar to pašu piegādātāju vai ar to saistītu uzņēmumu, ir ekvivalenti 28 % vai vairāk no gada gāzes patēriņa minētajā dalībvalstī, ko aprēķina, pamatojoties uz visjaunākajiem pieejamiem datiem. Turklāt līdz 2018. gada 2. novembrim dabasgāzes uzņēmumi paziņo kompetentajai iestādei par visiem esošiem līgumiem, kuri izpilda tos pašus nosacījumus. Ziņošanas pienākums neaptver informāciju par cenu un neattiecas uz grozījumiem, kas skar tikai gāzes cenu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz visiem komerclīgumiem, kas ir būtiski gāzes piegādes līgumu izpildei, izņemot informāciju par cenu.

a)

personām, kas strādā vai ir strādājušas Komisijā;

b)

revidentiem un ekspertiem, kas strādā Komisijas uzdevumā;

c)

personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs un valsts regulatīvajās iestādēs vai citās attiecīgajās iestādēs;

d)

revidentiem un ekspertiem, kas strādā kompetento iestāžu un valsts regulatīvo iestāžu vai citu attiecīgo iestāžu uzdevumā.

a)

2. panta 5. punkts, 3. panta 2. punkts, 7. panta 5. punkts un 14. panta 6. punkta a) apakšpunkts: 12 mēneši;

b)

6. panta 1. punkts: 18 mēneši;

c)

8. panta 7. punkts: 24 mēneši;

d)

5. panta 4. punkts: 36 mēneši;

e)

5. panta 1. punkts: 48 mēneši.