Process

Definīcija

Parastais nosaukums/apzīmētājs

1

Frakcionēšana ar gaisa plūsmu

Daļiņu atdalīšana, izmantojot gaisa plūsmu

Frakcionēts ar gaisa plūsmu

2

Aspirācija

Pārvietošanas laikā veikts process putekļu, smalku daļiņu un citu graudu suspendēto daļiņu atdalīšanai no graudu masas, izmantojot gaisa plūsmu

Aspirēts

3

Blanšēšana

Organiskas vielas termiska apstrāde vārot vai tvaicējot, lai denaturētu dabīgos fermentus, mīkstinātu audus un neitralizētu aromātu, kam seko iegremdēšana aukstā ūdenī, lai pārtrauktu vārīšanas procesu

Blanšēts

4

Balināšana

Dabīgās krāsas noņemšana, izmantojot ķīmiskus vai fizikālus procesus vai atkrāsošanas mālus

Balināts

5

Dzesēšana

Temperatūras pazemināšana zem apkārtējās vides temperatūras, bet virs sasalšanas temperatūras

Dzesināts

6

Kapāšana

Daļiņu izmēra samazināšana, izmantojot vienu vai vairākus nažus

Kapāts

7

Tīrīšana

Priekšmetu (piesārņotāju, piemēram, akmeņu) un auga veģetatīvo daļu (piemēram, nepiesaistīto salmu daļiņu, sēnalu vai nezāļu) atdalīšana

Tīrīts/šķirots

8

Koncentrēšana (12)

Ūdens un/vai citu sastāvdaļu aizvadīšana

Koncentrēts

9

Kondensēšana

Gāzveida vielas pārveidošana šķidrumā

Kondensēts

10

Vārīšana

Barības sastāvdaļu fizikālo un ķīmisko īpašību pārveidošana karstuma ietekmē

Termiski apstrādāts

11

Saspiedums

Daļiņu izmēra samazināšana, izmantojot drupinātāju

Saspiests

12

Kristalizēšana

Attīrīšana, no šķīduma veidojot cietus kristālus. Šķīdumā esošie piemaisījumi parasti netiek ietverti kristālu režģa struktūrā

Kristalizēts

13

Lobīšana (13)

Pilnīga vai daļēja ārējo apvalku noņemšana no graudiem, sēklām, augļiem, riekstiem un citām sastāvdaļām

Lobīts (attīrīts), daļēji lobīts (daļēji attīrīts)

14

Izlobīšana/nolobīšana

Pupu, graudu un sēklu ārējo apvalku noņemšana, parasti ar fizikāliem līdzekļiem

Izlobīts vai nolobīts (14)

15

Pektīna atdalīšana

Pektīnu atdalīšana no barības sastāvdaļām

Bez pektīna

16

Desikācija

Mākslīga žāvēšana ar desikantiem/mākslīga mitruma izvilkšana

Žāvēts ar desikantiem

17

Atgļotošana

Gļotu noņemšana no virsmas

Atgļotots

18

Cukura atdalīšana/atcukurošana

Pilnīga vai daļēja monosaharīdu un disaharīdu atdalīšana ar ķīmiskiem vai fizikāliem līdzekļiem no melases un citiem materiāliem, kas satur cukuru

Atcukurots, daļēji atcukurots

19

Detoksifikācija

Toksisku piesārņotāju iznīcināšana vai to koncentrācijas samazināšana produktā

Detoksificēts

20

Destilēšana

Šķidru vielu maisījuma sadalīšana, to vārot un savācot kondensētos tvaikus atsevišķā tvertnē

Destilēts

21

Žāvēšana

Atūdeņošana mākslīgā vai dabiskā procesā

Attiecīgi dabiski vai mākslīgi žāvēts

22

Uzglabāšana silosā

Barības sastāvdaļu uzglabāšana silosā, pievienojot vai nepievienojot konservantus vai izmantojot anaerobus apstākļus, ar skābbarības piedevām vai bez tām

Uzglabāts silosā

23

Ietvaicēšana

Ūdens satura samazināšana

Ietvaicēts

24

Pagarināšana

Termisks process, kura laikā produkta iekšējā ūdens strauja tvaicēšana izraisa produkta sadalīšanos

Ekspandēts vai uzpūsts

25

Presēšana

Eļļas/tauku atdalīšana zem preses

Izspaidas/rauši un eļļa/tauki

26

Ekstrahēšana

Eļļas vai tauku atdalīšana no dažām izejvielām ar organisku šķīdinātāju vai cukura un citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu atdalīšana ar ūdens šķīdinātāju

Ekstrahēti/izspaidas, tauki/eļļas, melases/atspiedas un cukurs vai citas ūdenī šķīstošas sastāvdaļas

27

Ekstrūzija

Termisks process, kura laikā produkts iekšējā ūdens straujas ietvaicēšanas rezultātā sadalās, un tam, presējot caur noteiktu atveri, tiek piešķirta konkrēta forma

Ekstrudēts

28

Fermentēšana

Process, kura laikā mikroorganismi (baktērijas, sēnītes vai raugi) tiek ražoti vai iedarbojas uz materiāliem, lai izmainītu to ķīmisko sastāvu/īpašības

Fermentēts

29

Filtrēšana

Process, kura laikā šķidrums izsūcas caur porainu vidi vai membrānas filtru, lai atdalītu cietās daļiņas

Filtrēts

30

Pārslošana

Mitra, termiski apstrādāta materiāla veltnēšana, lai iegūtu plānas materiāla daļiņas

Pārslas

31

Miltu malšana

Sausu graudu daļiņu izmēra samazināšana, lai atvieglotu sadalīšanu pa sastāvdaļām (galvenokārt miltiem, klijām un atsijām)

Milti, klijas, atsijas (15) vai attiecīgi dzīvnieku barība

32

Sagatavošana ziemas apstākļiem

Eļļu atdzesēšana, kuras rezultātā piesātinātākās daļas tiek atdalītas no nepiesātinātākajām eļļas daļām. Piesātinātākās eļļas daļas atdzesējot sacietē, savukārt nepiesātinātākās eļļas daļas ir šķidrā veidā un var veidot nosēdumus. Ziemas apstākļiem sagatavotais produkts ir sacietējusi eļļa

Sagatavots ziemas apstākļiem

33

Fragmentēšana

Barības sastāvdaļu sadalīšana daļiņās

Fragmentēts

34

Fritēšana

Barības sastāvdaļu vārīšana eļļā vai taukos

Eļļā vārīts/fritēts

35

Sarecināšana

Process želejas, blīvas želejveida masas veidošanai, parasti izmantojot recinātājus, ar dažāda veida konsistenci, no vieglas un recekļveidīgas līdz cietai un biezai

Sarecināts

36

Granulēšana

Īpašas formas un konsistences piešķiršana barības sastāvdaļām

Granulēts

37

Drupināšana/slīpēšana

Cietu barības sastāvdaļu daļiņu izmēra samazināšana sausā vai mitrā procesā

Drupināts/slīpēts

38

Sildīšana

Termiska apstrāde, kas veikta īpašos apstākļos, piemēram, zem spiediena vai ar mitrumu

Sildīts/termiski apstrādāts

39

Hidrogenēšana

Katalītisks process vai nu eļļu/tauku/taukskābju divkāršo saišu piesātināšanai, ko veic augstā temperatūrā un zem ūdeņraža spiediena, lai iegūtu daļēji vai pilnīgi piesātinātus triglicerīdus/taukskābes, vai arī poliolu iegūšanai, reducējot ogļhidrātu karbonilgrupas uz hidroksilgrupām

Hidrogenēts, daļēji hidrogenēts

40

Hidrolīze

Molekulu izmēra samazināšana, veicot piemērotu apstrādi ar ūdeni un karstumu/spiedienu, enzīmiem vai skābi/sārmu

Hidrolizēts

41

Šķidrināšana

Cietas vielas vai gāzes pārveidošana šķidrumā

Sašķidrināts

42

Macerācija

Barības sastāvdaļu apjoma samazināšana, izmantojot mehāniskus līdzekļus, bieži izmiekšķējot ūdenī vai citos šķidrumos

Macerēts

43

Iesalošana

Graudu diedzēšana, lai aktivizētu dabīgos fermentus, kas var sadalīt cieti fermentējamos ogļhidrātos un olbaltumvielas – aminoskābēs un peptīdos

Iesalināts

44

Kausēšana

Cietas vielas pārveidošana par šķidrumu karstuma ietekmē

Kausēts

45

Mikronizēšana

Cietas vielas daļiņu vidējā diametra samazināšana līdz mikrometru mērogam

Mikronizēts

46

Apvārīšana

Mērcēšana ūdenī un termiska apstrāde cietes pilnīgai uzbriedināšanai, kam seko žāvēšana

Apvārīts

47

Pasterizēšana

Karsēšana noteiktu laiku līdz kritiskai temperatūrai, lai iznīcinātu kaitīgus mikroorganismus, kam seko strauja atdzesēšana

Pasterizēts

48

Mizošana

Ārējā apvalka/mizas noņemšana no augļiem un dārzeņiem

Mizots

49

Granulēšana

Īpašas formas piešķiršana, presējot caur plātni

Granula, granulēts

50

Rīsu slīpēšana

Gandrīz pilnīga vai daļēja kliju un dīgļa atdalīšana no lobītiem rīsiem

Slīpēts

51

Uzbriedināšana

Cietes modificēšana, lai ievērojami uzlabotu tās uzbriešanas īpašības aukstā ūdenī

Uzbriedināts (16)

52

Izspiešana (17)

Tādu šķidrumu kā tauku, eļļas, ūdens vai sulas fiziska atdalīšana no cietām vielām

Izspaidas/rauši (eļļu saturošām vielām)

Mīkstums, čagas (augļiem u. c.)

Atspiedas (cukurbietēm)

53

Smalcināšana

Pilnīga vai daļēja piemaisījumu vai nevēlamu sastāvdaļu atdalīšana, ķīmiski/fizikāli apstrādājot

Rafinēts, daļēji rafinēts

54

Grauzdēšana

Barības sastāvdaļu sausa karsēšana, lai uzlabotu to sagremojamību un krāsu un/vai mazinātu dabiskos faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē uzturvērtību

Grauzdēts

55

Placināšana

Daļiņu izmēra samazināšana, izlaižot barības sastāvdaļas (piemēram, graudus) starp diviem valčiem/veltņiem

Placināts

56

Pretspurekļa apstrāde

Process, kura mērķis ir pasargāt barības vielas no sadalīšanās spureklī, veicot fizikālu apstrādi ar karstumu, spiedienu, tvaiku un to kombināciju un/vai iedarbojoties, piemēram, ar aldehīdiem, lignosulfonātiem, nātrija hidroksīdu vai organiskām skābēm (piemēram, propionskābi vai miecskābi).

Barības sastāvdaļas, kurām pretspurekļa apstrāde veikta ar aldehīdiem, var saturēt līdz 0,12 % brīvo aldehīdu

Pretspurekļa apstrāde ar [ievietot pēc vajadzības]

57

Sijāšana

Dažāda izmēra daļiņu atdalīšana, laižot barības sastāvdaļas cauri sietiem un tās kratot vai berot

Sijāts

58

Krejošana

Šķidruma augšējā peldošā slāņa noņemšana ar mehāniskiem līdzekļiem, piemēram, piena tauku atdalīšana

Krejots

59

Sagriešana šķēlēs

Barības sastāvdaļu sagriešana plakanās šķēlēs

Sagriezts šķēlēs

60

Mērcēšana

Barības sastāvdaļu, parasti sēklu, mitrināšana un mīkstināšana, lai saīsinātu vārīšanas ilgumu, atvieglotu sēklapvalka noņemšanu un ūdens uzsūkšanos nolūkā aktivizēt dīgšanu vai samazināt tādu dabisko faktoru koncentrāciju, kas nelabvēlīgi ietekmē uzturvērtību

Mērcēts

61

Žāvēšana izsmidzinot

Mitruma samazināšana šķidrumā, izsmidzinot barības sastāvdaļu smalkā strūklā vai miglas veidā, lai virsmas laukumu palielinātu attiecībā pret svaru, un pūšot tai cauri siltu gaisu

Žāvēts ar izsmidzināšanu

62

Tvaicēšana

Process, kurā sildīšanai un vārīšanai izmanto tvaika spiedienu, lai uzlabotu sagremojamību

Tvaicēts

63

Tostēšana

Sausa karsēšana, ko parasti piemēro eļļas augu sēklām, piemēram, lai mazinātu vai novērstu dabiskos faktorus, kas nelabvēlīgi ietekmē uzturvērtību

Tostēts

64

Ultrafiltrācija

Šķidrumu filtrēšana caur smalku membrānu, kas caurlaiž tikai mazas molekulas

Ultrafiltrēts

65

Atdīgļošana

Pilnīga vai daļēja dīgļa atdalīšana no drupinātiem labības graudiem

Atdīgļots

66

Mikronizēšana ar infrasarkanajiem stariem

Termisks process graudu, sakņu, sēklu vai gumu, vai to blakusproduktu vārīšanai un grauzdēšanai ar infrasarkano staru radītu karstumu; tam parasti seko pārslošana

Mikronizēts ar infrasarkanajiem stariem

67

Eļļas/tauku un hidrogenētas eļļas/tauku sašķelšana

Ķīmisks process tauku/eļļu hidrolīzei. Kad tauki/eļļas augstā temperatūrā un zem augsta spiediena reaģē ar ūdeni, hidrofobā fāzē var iegūt neattīrītas taukskābes, bet hidrofīlā fāzē – neattīrītu glicerīnu

Šķelts

68

Sonificēšana ar ultraskaņu

Šķīstošu savienojumu atdalīšana, izmantojot mehānisku procesu ar jaudīgu ultraskaņu un karstumu ūdenī

Sonificēts ar ultraskaņu

69

Dzīvnieku barības iepakojuma mehāniska noņemšana

Dzīvnieku barības iepakojuma mehāniska noņemšana

Mehāniski izpakots

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

1.1.1.

Mieži

Hordeum vulgare L. graudi. Var būt pretspurekļa apstrāde

1.1.2.

Mieži, uzpūsti

Produkts, ko iegūst no maltiem vai šķeltiem miežu graudiem, apstrādājot tos zem spiediena mitrumā un siltumā

Ciete

1.1.3.

Mieži, grauzdēti

Miežu grauzdēšanas procesa produkts, kas ir daļēji grauzdēts ar niecīgu krāsojumu

Ciete, ja > 10 %

Kopproteīns, ja > 15 %

1.1.4.

Miežu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot izlobītus miežus. Tas var saturēt nelielu daļu miežu sēnalu. Var būt pretspurekļa apstrāde

Ciete

1.1.5.

Miežu šķiedra

Miežu cietes ražošanas produkts. Tas sastāv no endospermas daļiņām un galvenokārt no šķiedras

Kokšķiedra

Kopproteīns, ja > 10 %

1.1.6.

Miežu sēnalas

Produkts, ko pēc miežu graudu sausās malšanas, sijāšanas un izlobīšanas iegūst no etanola, kas ražots no cietes

Kokšķiedra

Kopproteīns, ja > 10 %

1.1.7.

Miežu atsijas

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātus un izlobītus miežus grūbās, mannas putraimos vai miltos. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atsijām

Kokšķiedra

Ciete

1.1.8.

Miežu proteīns

Miežu produkts, kas iegūts pēc cietes un kliju atdalīšanas. Tas sastāv galvenokārt no proteīna

Kopproteīns

1.1.9.

Miežu proteīnus saturoša barība

Miežu produkts, kas iegūts pēc cietes atdalīšanas. Tas sastāv galvenokārt no proteīna un endospermas daļiņām

Mitrums, ja < 45 % vai > 60 %

Ja mitrums < 45 %:

1.1.10.

Miežu šķīdvielas

Miežu produkts, kas iegūts pēc mitrās proteīnu un cietes ekstrahēšanas

Kopproteīns

1.1.11.

Miežu klijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izlobītu miežu izsijātiem graudiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas

Kokšķiedra

1.1.12.

Šķidrā miežu ciete

Sekundārās cietes daļa, ko iegūst, ražojot cieti no miežiem

Ja mitrums < 50 %:

1.1.13.

Miežu iesala atsijas

Mehāniskas sijāšanas (izmēra frakcionēšanas) produkts, kas sastāv no maza izmēra miežu kodoliem un to daļām, kas atdalītas pirms iesala gatavošanas procesa

Kokšķiedra

Koppelni, ja > 2,2 %

1.1.14.

Miežu iesals un iesala smalkne

Produkts, kas sastāv no miežu kodolu daļām un iesala, kas atdalīts iesala ražošanas laikā

Kokšķiedra

1.1.15.

Miežu iesala sēnalas

Miežu iesala tīrīšanas produkts, kas sastāv no sēnalu un smalknes daļiņām

Kokšķiedra

1.1.16.

Miežu cietie destilētāji, mitri

Produkts, ko iegūst, no miežiem ražojot etanolu. Tas sastāv no destilācijas cietajām barības daļiņām

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

1.1.17.

Miežu šķīstošie destilētāji, mitri

Produkts, ko iegūst, no miežiem ražojot etanolu. Tas sastāv no destilācijas šķīstošajām barības daļiņām

Mitrums, ja < 45 % vai > 70 %

Ja mitrums < 45 %:

1.1.18.

Iesals (18)

Diedzētas labības produkts, žāvēts, samalts un/vai ekstrahēts

1.1.19.

Iesala asni (18)

Produkts no iesala labības saasnošanas un iesala tīrīšanas, kas sastāv no asniem, labības smalknes, sēnalām un šķeltiem iesalinātiem labības graudiem. Var būt samalts

1.2.1.

Kukurūza (19)

Zea mays L. ssp. mays graudi. Var būt pretspurekļa apstrāde

1.2.2.

Kukurūzas pārslas (19)

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot izlobītu kukurūzu. Tas var saturēt nelielu daļu kukurūzas sēnalu

Ciete

1.2.3.

Kukurūzas atsijas (19)

Miltu vai mannas putraimu ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kukurūzas klijām. Var saturēt kukurūzas dīgļu daļas

Kokšķiedra

Ciete

Koptauki, ja > 5 %

1.2.4.

Kukurūzas klijas (19)

Miltu vai mannas putraimu ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējiem apvalkiem un kukurūzas dīgļu daļām, līdz ar endospermas daļiņām

Kokšķiedra

1.2.5.

Kukurūzas vālītes (19)

Kukurūzas vārpiņas centrālā serde. Tajā var būt nelieli kukurūzas un tās lapu daļiņu daudzumi, ko mehāniskā ražas novākšanā nav bijis iespējams noņemt

Kokšķiedra

Ciete

1.2.6.

Kukurūzas atsijas (19)

Kukurūzas kodolu daļiņas, kas produkta pieņemšanas laikā atdalītas atsijāšanas procesā

1.2.7.

Kukurūzas šķiedra (19)

Kukurūzas cietes ražošanas produkts. Tā sastāv galvenokārt no šķiedras

Mitrums, ja < 50 % vai > 70 %

Ja mitrums < 50 %:

1.2.8.

Kukurūzas glutēns (19)

Kukurūzas cietes ražošanas produkts. Tas sastāv galvenokārt no glutēna, kas iegūts, atdalot cieti

Mitrums, ja < 70 % vai > 90 %

Ja mitrums < 70 %:

1.2.9.

Kukurūzas glutēna barība (19)

Produkts, kas iegūts kukurūzas cietes ražošanas procesā. Tas sastāv no klijām un kukurūzas šķīdvielām. Produktā var būt arī sasmalcināta kukurūza un kukurūzas dīgļu eļļas ekstrahēšanas pārpalikumi. Var būt pievienoti citi produkti, kas iegūti no cietes un cietes produktu rafinēšanas vai fermentēšanas

Mitrums, ja < 40 % vai > 65 %

Ja mitrums < 40 %:

1.2.10.

Kukurūzas dīglis (19)

Mannas putraimu, miltu vai cietes ražošanas produkts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no kukurūzas dīgļa, ārējo apvalku daļām un endospermas daļām

Mitrums, ja < 40 % vai > 60 %

Ja mitrums < 40 %:

1.2.11.

Kukurūzas dīgļu rauši (19)

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot pārstrādātus kukurūzas dīgļus, un kurš var saturēt endospermas un testa daļas

Kopproteīns

Koptauki

1.2.12.

Kukurūzas dīgļu milti (19)

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kukurūzas dīgļus.

Kopproteīns

1.2.13.

Kukurūzas dīgļu jēleļļa (19)

Eļļa, kas iegūta no kukurūzas dīgļiem

Mitrums, ja > 1 %

1.2.14.

Kukurūza, uzpūsta (19)

Produkts, ko iegūst no maltas vai šķeltas kukurūzas, apstrādājot to zem spiediena mitrumā un siltumā

Ciete

1.2.15.

Kukurūzas mērcēšanas šķidrums (19)

Graudu mērcēšanas procesā iegūtas koncentrētas šķidrās daļiņas

Mitrums, ja < 45 % vai > 65 %

Ja mitrums < 45 %:

1.2.16.

Cukurkururūzas skābbarība (19)

Cukurkukurūzas pārstrādes nozares blakusprodukts, kas sastāv no centra vālītēm, sēnalām un kodola pamata un kas ir kapāti un žāvēti vai presēti. Ražo, kapājot cukurkukurūzas vālītes, sēnalas un lapas kopā ar cukurkukurūzas kodoliem

Kokšķiedra

1.2.17.

Drupināta, atdīgļota kukurūza (19)

Produkts, kas iegūts, atdīgļojot drupinātu kukurūzu. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām un var saturēt kukurūzas dīgļu daļas un ārējos apvalkus

Kokšķiedra

Ciete

1.2.18.

Kukurūzas atsijas (19)

Cietas samaltas kukurūzas daļas, kas nesatur klijas vai dīgļus vai satur ļoti nelielu to daudzumu

Kokšķiedra

Ciete

1.3.1.

Prosa

Panicum miliaceum L. graudi

1.4.1.

Auzas

Avena sativa L. un citu auzu šķirņu graudi

1.4.2.

Izlobītas auzas

Izlobīti auzu graudi. Var būt apstrādāti ar tvaiku

1.4.3.

Auzu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot izlobītas auzas. Tas var saturēt nelielu daļu auzu sēnalu

Ciete

1.4.4.

Auzu atsijas

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas un izlobītas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endospermas

Kokšķiedra

Ciete

1.4.5.

Auzu klijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izlobītu auzu izsijātiem graudiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas

Kokšķiedra

1.4.6.

Auzu sēnalas

Produkts, ko iegūst, izlobot auzu graudus

Kokšķiedra

1.4.7.

Auzas, uzpūstas

Produkts, ko iegūst no maltām vai šķeltām auzām, apstrādājot tās zem spiediena mitrumā un siltumā

Ciete

1.4.8.

Auzu putraimi

Tīrītas auzas ar atdalītām sēnalām

Kokšķiedra

Ciete

1.4.9.

Auzu milti

Produkts, ko iegūst, samaļot auzu graudus

Kokšķiedra

Ciete

1.4.10.

Lopbarības auzu milti

Auzu produkts ar augstu cietes saturu pēc lobīšanas

Kokšķiedra

1.4.11.

Auzu barība

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas un izlobītas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endospermas

Kokšķiedra

1.5.1.

Kvinoja sēklas, ekstrahētas

Tīrītas kvinoja (Chenopodium quinoa Willd.) pilnsēklas, no kurām ir atdalīti saponīni, kas atrodas sēklas ārējā kārtā

1.6.1.

Šķelti rīsi

Oryza Sativa L. rīsu kodola daļa, kuras garums ir mazāks nekā trīs ceturtdaļas pilna kodola. Rīsi var būt apvārīti

Ciete

1.6.2.

Slīpēti rīsi

Lobīti rīsi, no kuriem rīsu slīpēšanas laikā ir atdalītas gandrīz visas klijas un dīglis. Rīsi var būt apvārīti

Ciete

1.6.3.

Iepriekš uzbriedināti rīsi

Produkts, ko iegūst no slīpētiem vai šķeltiem rīsiem, tos uzbriedinot

Ciete

1.6.4.

Ekstrudēti rīsi

Produkts, ko iegūst, ekstrudējot rīsu miltus

Ciete

1.6.5.

Rīsu pārslas

Produkts, ko iegūst, pārslojot iepriekš uzbriedinātus rīsu kodolus vai šķeltus rīsu kodolus

Ciete

1.6.6.

Lobīti rīsi

Nelobīti (Oryza Sativa L.) rīsi, no kuriem ir atdalīts tikai apvalks. Var būt apvārīts Lobīšanas un apstrādes procesa rezultātā var nedaudz samazināties kliju daudzums

Ciete

Kokšķiedra

1.6.7.

Malti lopbarības rīsi

Produkts, ko iegūst, maļot lopbarības rīsus, kas sastāv vai nu no zaļiem, krītainiem vai negataviem graudiem, kas atsijāti nelobītu rīsu malšanas procesā, vai arī no parastiem nelobītu rīsu graudiem, kuri ir dzelteni vai plankumaini

Ciete

1.6.8.

Rīsu milti

Produkts, ko iegūst, maļot slīpētus rīsus. Rīsi var būt apvārīti

Ciete

1.6.9.

Lobīto rīsu milti

Produkts, ko iegūst, maļot lobītos rīsus. Rīsi var būt apvārīti

Ciete

Kokšķiedra

1.6.10.

Rīsu klijas

Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no kodola ārējām kārtām (augļapvalks, sēklas apvalks, kodols, aleirons) un daļēji no dīgļa. Rīsi var būt apvārīti vai ekstrudēti

Kokšķiedra

1.6.11.

Rīsu klijas ar kalcija karbonātu

Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no kodola ārējām kārtām (augļapvalks, sēklas apvalks, kodols, aleirons) un daļēji no dīgļa. Var saturēt līdz 23 % kalcija karbonāta, ko izmanto kā pārstrādes palīglīdzekli. Rīsi var būt apvārīti

Kokšķiedra

Kalcija karbonāts

1.6.12.

Attaukotas rīsu klijas

Rīsu klijas, kas iegūtas no eļļas ekstrakcijas. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kokšķiedra

1.6.13.

Rīsu kliju eļļa

Eļļa, kas iegūta no stabilizētām rīsu klijām

1.6.14.

Rīsu atsijas

Produkts, ko iegūst no rīsu miltiem un cietes, sausās vai mitrās malšanas un sijāšanas procesā. Tas sastāv galvenokārt no cietes, proteīna, taukiem un šķiedrvielām. Rīsi var būt apvārīti Var saturēt līdz 0,25 % nātrija un līdz 0,25 % sulfāta

Ciete, ja > 20 %

Kopproteīns, ja > 10 %

Koptauki, ja > 5 %

Kokšķiedra

1.6.15.

Rīsu atsijas ar kalcija karbonātu

Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no aleirona slāņa un endospermas daļiņām Var saturēt līdz 23 % kalcija karbonāta, ko izmanto kā pārstrādes palīglīdzekli. Rīsi var būt apvārīti

Ciete

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

Kalcija karbonāts

1.6.16.

Rīsi

Oryza sativa L. graudi. Var būt pretspurekļa apstrāde

1.6.17.

Rīsu dīgļi

Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no dīgļa

Koptauki

Kopproteīns

1.6.18.

Rīsu dīgļu rauši

Produkts, kas rodas pēc tam, kad rīsu dīgļi ir sadrupināti ar mērķi iegūt eļļu

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

1.6.20.

Rīsu proteīns

Rīsu cietes ražošanas produkts, ko iegūst mitrās slīpēšanas, sijāšanas, atdalīšanas, koncentrēšanas un žāvēšanas procesā

Kopproteīns

1.6.21.

Rīsu šķidrā barība

Koncentrēts šķidrs produkts, ko iegūst rīsu mitrās slīpēšanas un sijāšanas procesā

Ciete

1.6.22.

Rīsi, uzpūsti

Produkts, ko iegūst, izplešot rīsu kodolus vai šķeltus rīsu kodolus

Ciete

1.6.23.

Rīsi, fermentēti

Produkts, ko iegūst, rīsus fermentējot

Ciete

1.6.24.

Nepareizi veidoti rīsi, slīpēti/krītaini rīsi, slīpēti

Produkts, ko iegūst, rīsus slīpējot, un kas galvenokārt sastāv no veseliem vai šķeltiem nepareizi veidotiem kodoliem un/vai krītainiem kodoliem, un/vai bojātiem kodoliem, un/vai dabiski iekrāsotiem (zaļiem, sarkaniem, dzelteniem) kodoliem, un/vai parastiem lobītiem rīsu graudiem. Var būt apvārīts

Ciete

1.6.25.

Nenobrieduši rīsi, slīpēti

Produkts, ko iegūst, slīpējot rīsus, un kas sastāv galvenokārt no nenobriedušiem rīsiem un/vai krītainiem kodoliem

Ciete

1.7.1.

Rudzi

Secale cereale L. graudi

1.7.2.

Rudzu atsijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atkritumu

Ciete

Kokšķiedra

1.7.3.

Rudzu barība

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no rudzu klijām

Ciete

Kokšķiedra

1.7.4.

Rudzu klijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas

Ciete

Kokšķiedra

1.8.1.

Sorgo [Milo]

Sorghum bicolor (L.) Moench graudi/sēklas

1.8.2.

Sorgo, baltais

Īpašu Sorgo šķirņu graudi ar baltu sēklapvalku

1.8.3.

Sorgo barība

Žāvēts produkts, ko iegūst, atdalot sorgo cieti. Tas sastāv galvenokārt no klijām. Produktā var arī būt sausas macerācijas ūdens atliekas un tam var būt pievienoti dīgļi

Kopproteīns

1.9.1.

Plēkšņu kvieši

Plēkšņu kviešu Triticum spelta L., Triticum dicoccum Schrank, Triticum monococcum graudi

1.9.2.

Plēkšņu kviešu klijas

Plēkšņu kviešu miltu ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku un pāris plēkšņu kviešu dīgļu daļām, un dažām endospermas daļiņām

Kokšķiedra

1.9.3.

Plēkšņu kviešu sēnalas

Produkts, ko iegūst, izlobot plēkšņu kviešu graudus

Kokšķiedra

1.9.4.

Plēkšņu kviešu atsijas

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātus un izlobītus plēkšņu kviešu graudus miltos. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atsijām

Kokšķiedra

Ciete

1.10.1.

Tritikāle

Triticum × Secale cereale L. Hybrid graudi

1.11.1.

Kvieši

Grains of Triticum aestivum L., Triticum durum Desf. un citu kviešu šķirņu graudi. Var būt pretspurekļa apstrāde

1.11.2.

Kviešu dīgļi

Produkts, kas iegūts no iesala labības saasnošanas un iesala tīrīšanas un kas sastāv no asniem, labības smalknes, sēnalām un šķeltiem iesalinātiem kviešu graudiem

1.11.3.

Uzbriedināti kvieši

Produkts, ko iegūst no maltiem vai šķeltiem kviešiem, apstrādājot tos zem spiediena mitrumā un siltumā

Ciete

1.11.4.

Kviešu atsijas

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atsijām

Kokšķiedra

Ciete

1.11.5.

Kviešu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot izlobītus kviešus. Tas var saturēt nelielu daļu kviešu sēnalu. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kokšķiedra

Ciete

1.11.6.

Kviešu barība

Miltu un iesala ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kviešu klijām

Kokšķiedra

1.11.7.

Kviešu klijas (20)

Miltu un iesala ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas

Kokšķiedra

1.11.8.

Fermentēta kviešu iesala daļiņas

Produkts, ko iegūst, kombinējot kviešu un kviešu kliju iesalošanu un fermentēšanu. Pēc tam produktu izžāvē un samaļ

Ciete

Kokšķiedra

1.11.10.

Kviešu šķiedra

Šķiedra, ko iegūst kviešu apstrādē. Tā sastāv galvenokārt no šķiedras

Mitrums, ja < 60 % vai > 80 %

Ja mitrums < 60 %:

1.11.11.

Kviešu dīgļi

Miltu malšanas produkts, kas sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādi apstrādātiem kviešu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas

Kopproteīns

Koptauki

1.11.12.

Fermentēti kviešu dīgļi

Kviešu dīgļu fermentācijas produkts

Kopproteīns

Koptauki

1.11.13.

Kviešu dīgļu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot kviešu dīgļus (Triticum aestivum L., Triticum durum Desf. un citas kviešu šķirnes un plēkšņu kviešu (Triticum spelta L., Triticum dicoccum Schrank, Triticum monococcum L.) šķirnes), pie kuriem var būt palikušas endospermas un testas daļiņas

Kopproteīns

1.11.15.

Kviešu proteīns

Kviešu proteīns, ko iegūst cietes vai etanola ražošanas procesā; var būt daļēji hidrolizēts

Kopproteīns

1.11.16.

Kviešu glutēna barība

Kviešu cietes un glutēna ražošanas produkts. Tas sastāv no klijām, kurām var būt daļēji atdalīti dīgļi. Tam var būt pievienotas šķīstošas atliekas, smalcināti kvieši un citi cietes un cietes rafinēšanas vai fermentēšanas produkti

Mitrums, ja < 45 % vai > 60 %

Ja mitrums < 45 %:

1.11.18.

Elastīgais kviešu glutēns

Kviešu proteīns, kam raksturīga liela viskoelastība, hidratēts, ar minimālo 80 % proteīna (N × 6,25) saturu un maksimālo 2 % pelnu daudzumu sausnā

Kopproteīns

1.11.19.

Šķidrā kviešu ciete

Produkts, ko cietes/glikozes un glutēna ražošanas procesā iegūst no kviešiem

Mitrums, ja < 65 % vai > 85 %

Ja mitrums < 65 %:

1.11.20.

Kviešu ciete ar proteīnu, daļēji atcukurota

Produkts, ko iegūst kviešu cietes ražošanas procesā un kas galvenokārt sastāv no daļēji cukurotas cietes, šķīstošiem proteīniem un citām šķīstošām endospermas daļām

Kopproteīns

Ciete

Kopējais cukurs, aprēķināts kā saharoze

1.11.21.

Kviešu šķīdvielas

Miežu produkts, kas iegūts pēc mitrās proteīnu un cietes ekstrahēšanas. Var būt hidrolizēts

Mitrums, ja < 55 % vai > 85 %

Ja mitrums < 55 %:

1.11.22.

Kviešu rauga koncentrāts

Mitrs blakusprodukts, kas rodas, fermentējot kviešu cieti alkohola ražošanai

Mitrums, ja < 60 % vai > 80 %

Ja mitrums < 60 %:

1.11.23.

Kviešu iesala atsijas

Mehāniskas sijāšanas (izmēra frakcionēšanas) produkts, kas sastāv no maza izmēra kviešu kodoliem un to daļām, kuras atdalītas pirms iesala gatavošanas procesa

Kokšķiedra

1.11.24.

Kviešu iesals un iesala daļiņas

Produkts, kas sastāv no kviešu kodolu daļām un iesala, kurš atdalīts iesala ražošanas laikā

Kokšķiedra

1.11.25.

Kviešu iesala sēnalas

Kviešu iesala tīrīšanas produkts, kas sastāv no sēnalu un smalknes daļiņām

Kokšķiedra

1.12.2.

Graudu milti (18)

Milti, ko iegūst, samaļot graudus

Ciete

Kokšķiedra

1.12.3.

Graudu proteīna koncentrāts (18)

Koncentrēts un izžāvēts produkts, kas iegūts no graudiem pēc tam, kad no tiem raudzēšanas procesā atdalīta ciete

Kopproteīns

1.12.4.

Labības graudu atsijas (18)

Mehāniskas sijāšanas (izmēra frakcionēšanas) produkti, kas sastāv no maziem graudiem un graudu kodolu daļām, kuras var būt atdīgļotas un kuras ir atdalītas pirms graudu turpmākas pārstrādes. Tie var saturēt vairāk kokšķiedras (piemēram, apvalku) nekā nefrakcionēti graudaugi

Kokšķiedra

1.12.5.

Graudu dīgļi (18)

Miltu malšanas un cietes ražošanas produkts, kas sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādi apstrādātiem kviešu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas

Kopproteīns

Koptauki

1.12.6.

Atliekas no graudu destilēšanas, sīrups (18)

Graudu produkts, ko iegūst, iztvaicējot graudu fermentēšanai un destilēšanai lietoto ūdeni; to izmanto graudu spirta ražošanā

Mitrums, ja < 45 % vai > 70 %

Ja mitrums < 45 %:

1.12.7.

Mitri destilatoru graudi (18)

Mitrs produkts, kas sastāv no cietās masas, centrifugējot un/vai filtrējot graudu destilēšanai un fermentēšanai izmantoto ūdeni, ko izmanto graudu spirta ražošanā

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

1.12.8.

Koncentrētas destilatoru šķīstošās daļas (18)

Mitrs produkts, ko iegūst alkohola ražošanas procesā, fermentējot un destilējot kviešu misu un cukura sīrupu pēc tam, kad no tā atdalītas klijas un glutēns. Var saturēt nedzīvas fermentācijā izmantoto mikroorganismu šūnas un/vai to daļas

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

1.12.9.

Destilatoru graudi un šķīstošās daļas (18)

Produkts, ko iegūst alkohola ražošanas procesā, fermentējot un destilējot labības graudu misu un/vai citus cieti un cukuru saturošus produktus. Var saturēt fermentācijā izmantoto mikroorganismu nedzīvas šūnas un/vai to daļas. Var saturēt 2 % sulfāta. Var būt pretspurekļa apstrāde

Mitrums, ja < 60 % vai > 80 %

Ja mitrums < 60 %:

1.12.10.

Destilatoru sausie graudi

Alkohola destilēšanas produkts, ko iegūst, izžāvējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

1.12.11.

Destilatoru tumšie graudi (18) [destilatoru sausie graudi un šķīstošās daļas] (18)

Alkohola destilēšanas produkts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus, un kam ir pievienots šķiedeņa sīrups vai iztvaicēts skalojamais ūdens. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

1.12.12.

Drabiņas (18)

Brūvēšanas produkts, ko iegūst no iesalinātas un neiesalinātas labības atlikumiem un citiem cieti saturošiem produktiem, kas var saturēt apiņu daļas. Parasti to tirgo mitrā stāvoklī, bet tas var arī būt izžāvēts cietā formā. Var saturēt līdz 0,3 % dimetilpolisiloksāna, līdz 1,5 % enzīmu un līdz 1,8 % bentonīta

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

1.12.13.

Izspaidas (18)

Ciets produkts, ko iegūst graudu viskija ražošanas procesā. Tas sastāv no atlikumiem, kas iegūti no iesalinātu graudu karsta ūdens ekstrakcijas. Parasti to tirgo mitrā stāvoklī pēc ekstrakta notecināšanas

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

1.12.14.

Misas filtrēšanas atliekas

Ciets produkts, ko iegūst alus, iesala ekstrakta un viskija spirta ražošanas procesā. Tas sastāv no malta iesala karsta ūdens ekstrakcijas un, iespējams, citiem ar cukuru un cieti bagātiem pielikumiem. Parasti to tirgo mitrā stāvoklī pēc ekstrakta izspiešanas

Mitrums, ja < 65 % vai > 88 %

Ja mitrums < 65 %:

1.12.15.

Šķiedenis

Produkts, kas iesala viskija ražošanas procesā pēc pirmās destilācijas paliek pāri destilatorā

Kopproteīns, ja > 10 %

1.12.16.

Šķiedeņa sīrups

Produkts, ko iegūst iesala viskija ražošanas procesā, pēc pirmās destilācijas iztvaicējot destilatorā palikušo šķiedeni

Mitrums, ja < 45 % vai > 70 %

Ja mitrums < 45 %:

Kopproteīns

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

2.1.1.

Babasu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot Orbignya šķirnes babasu palmas riekstus

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.2.1.

Sējas idras sēklas

Camelina sativa L. Crantz sēklas

2.2.2.

Sējas idra, rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sējas idras sēklas

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.2.3.

Sējas idras milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot sējas idras sēklu raušus

Kopproteīns

2.3.1.

Kakao sēnalas

Kaltētu un grauzdētu Theobroma cacao L. pupiņu apvalki

Kokšķiedra

2.3.2.

Kakao pupiņu pākstis

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot pupiņas Theobroma cacao L.

Kokšķiedra

Kopproteīns

2.3.3.

Daļēji attīrītu kakao pupiņu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kaltētas un grauzdētas Theobroma cacao L. kakao pupiņas, no kurām ir atdalīta daļa sēnalu

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.4.1.

Kopras rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.4.2.

Kopra, hidrolizēti rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot un ar enzīmiem hidrolizējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.4.3.

Kopras milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)

Kopproteīns

2.5.1.

Kokvilnas sēklas

Kokvilnas (Gossypium spp.) sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras. Var būt pretspurekļa apstrāde

2.5.2.

Daļēji attīrītu kokvilnas sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras un daļa sēnalu (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 22,5 %). Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.5.3.

Kokvilnas sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kokvilnas sēklas, no kurām atdalītas šķiedras

Kopproteīns

Kokšķiedra

Koptauki

2.6.1.

Daļēji attīrītu zemesriekstu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot daļēji attīrītus Arachis hypogaea L. un citu Arachis sugu zemesriekstus

(maksimālais kokšķiedras saturs sausnā 16 %)

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.6.2.

Daļēji attīrītu zemesriekstu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītu zemesriekstu raušus (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 16 %)

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.6.3.

Attīrītu zemesriekstu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot attīrītus zemesriekstus

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.6.4.

Attīrītu zemesriekstu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot attīrītu zemesriekstu raušus

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.7.1.

Kapoka rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kapoka (Ceiba pentadra L. Gaertn.) sēklas

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.8.1.

Linsēklas

Nesmalcinātas, placinātas vai maltas sējas linu (Linum usitatissimum L.) sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 93 %). Var būt pretspurekļa apstrāde

2.8.2.

Linsēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot linsēklas

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.8.3.

Linsēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot linsēklu raušus. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

2.8.4.

Linsēklu raušu barība

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot linsēklas Tikai tad, ja produkts ražots integrētā smalcināšanas un rafinēšanas fabrikā, tajā var būt līdz:

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.8.5.

Linsēklu miltu barība

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot linsēklu raušus. Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

2.9.1.

Sinepju klijas

Sinepju (Brassica juncea L.) ražošanas produkts. Tas sastāv no sēklu ārējiem apvalkiem un daļiņām

Kokšķiedra

2.9.2.

Sinepju sēklu milti

Produkts, ko iegūst, no sinepju sēklām ekstrahējot ēterisko sinepju eļļu

Kopproteīns

2.10.1.

Gizotiju sēklas

Gizotiju (Guizotia abyssinica (L.F.) Cass) sēklas

2.10.2.

Gizotiju sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot gizotiju sēklas (sālsskābē nešķīstošo pelnu maksimālais daudzums 3,4 %)

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.11.1.

Olīvu mīkstums

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot presētas olīvas (Olea europea L.), kuras pēc iespējas atdalītas no kodoliem

Kopproteīns

Kokšķiedra

Koptauki

2.11.2.

Attaukota olīvu miltu barība

Olīveļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot olīvu mīkstuma raušus, un kas pēc iespējas atdalīts no kodolu daļām. Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.11.3.

Attaukoti olīvu milti

Olīveļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot olīvu mīkstuma raušus, un kas pēc iespējas atdalīts no kodolu daļām.

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.12.1.

Palmu kodolu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot palmu (Elaeis guineensis Jacq., Corozo oleifra (HBK) L.H. Bailey (Elaeis melanococca auct.)) kodolus, no kuriem pēc iespējas vairāk atdalīta čaula

Kopproteīns

Kokšķiedra

Koptauki

2.12.2.

Palmu kodolu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot palmu kodolus, no kuriem pēc iespējas vairāk atdalīta čaula

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.13.1.

Ķirbis un ķirbja sēklas

Cucurbita pepo L. un Cucurbita ģints augu sēklas

2.13.2.

Ķirbja un ķirbja sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot Cucurbita pepo un Cucurbita ģints augu sēklas

Kopproteīns

Koptauki

2.14.1.

Rapšu sēklas (21)

Brassica napus L. ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk., Indijas rapša Brassica napus L. var. Glauca (Roxb.) O.E. Schulz un rapša Brassica rapa spp. oleifera (Metzg.) Sinsk. sēklas. Minimālā botāniskā tīrība – 94 %. Var būt pretspurekļa apstrāde

2.14.2.

Rapšu sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot rapšu sēklas. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.14.3.

Rupja maluma rapšu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot rapšu sēklu raušus. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

2.14.4.

Ekstrudētas rapšu sēklas

Produkts, ko iegūst no nesmalcinātām rapšu sēklām, apstrādājot tās mitrumā un siltumā un zem spiediena palielinot cietes želatinizāciju. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Koptauki

2.14.5.

Rapšu sēklu proteīna koncentrāts

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, atdalot rapšu sēklu raušu vai rapšu sēklu proteīna frakciju

Kopproteīns

2.14.6.

Rapšu sēklu raušu barība

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot rapšu sēklas. Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.14.7.

Rapšu miltu barība

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot rapšu sēklu raušus. Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

2.15.1.

Safloras sēklas

Safloras (Carthamus tinctorius L.) sēklas

2.15.2.

Daļēji attīrītu safloras sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītas safloras sēklas

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.15.3.

Safloras sēnalas

Produkts, ko iegūst, izlobot safloras sēklas

Kokšķiedra

2.16.1.

Sezama sēklas

Sesamum indicum L. sēklas

2.17.1.

Daļēji izlobītas sezama sēklas

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, atdalot daļu sēnalu

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.17.2.

Sezama sēnalas

Produkts, ko iegūst, izlobot sezama sēklas

Kokšķiedra

2.17.3.

Sezama sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sezama sēklas (sālsskābē nešķīstošo pelnu maksimālais daudzums 5 %)

Kopproteīns

Kokšķiedra

Koptauki

2.18.1.

Grauzdētas sojas pupiņas

Sojas pupiņas (Glycine max. L. Merr.), kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g × min.) Var būt pretspurekļa apstrāde

2.18.2.

Sojas pupiņu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot sojas pupiņas

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.18.3.

Sojas pupiņu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko no sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g × min.)

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Kokšķiedra

ja > 8 % sausnā

2.18.4.

Izlobītu sojas pupiņu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko no izlobītām sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,5 mg N/g × min.) Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

2.18.5.

Sojas pupiņu pākstis

Produkts, ko iegūst, izlobot sojas pupiņas

Kokšķiedra

2.18.6.

Ekstrudētas sojas pupiņas

Produkts, ko iegūst no sojas pupiņām, apstrādājot tās mitrumā un siltumā un zem spiediena palielinot cietes želatinizāciju. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Koptauki

2.18.7.

Sojas pupiņu proteīna koncentrāts

Produkts, ko pēc otrreizējas ekstrahēšanas vai fermentatīvās apstrādes iegūst no izlobītām sojas pupiņām, kurām ekstrahētas taukvielas, lai samazinātu slāpekli nesaturoša ekstrakta līmeni. Var saturēt inaktivētus fermentus.

Kopproteīns

2.18.8.

Sojas pupiņu mīkstums [Sojas pupiņu pasta]

Produkts, ko iegūst, ekstrahējot sojas pupiņas pārtikas ražošanas vajadzībām

Kopproteīns

2.18.9.

Sojas pupiņu melase

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot sojas pupiņas

Kopproteīns

Koptauki

2.18.10.

Sojas pupiņu sagatavošanas blakusprodukts

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot sojas pupiņas, lai ražotu pārtikas izstrādājumus no sojas pupiņām

Kopproteīns

2.18.11.

Sojas pupiņas

Sojas (Glycine max L. Merr.) pupiņas

Ureāzes aktivitāte, ja > 0,4 mg N/g × min

2.18.12.

Sojas pupiņu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot izlobītas sojas pupiņas (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g × min)

Kopproteīns

2.18.13.

Sojas pupiņu miltu barība

Eļļas ražošanas produkts, ko no sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g × min.) Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Kokšķiedra

ja > 8 % sausnā

2.18.14.

Izlobītu sojas pupiņu miltu barība

Eļļas ražošanas produkts, ko no izlobītām sojas pupiņām iegūst pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes (maksimālā ureāzes aktivitāte 0,5 mg N/g × min.) Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

2.18.15.

Fermentētu sojas pupiņu proteīna koncentrāts

Produkts, ko mikrobioloģiskās fermentēšanas rezultātā iegūst no izlobītām sojas pupiņām, kurām ekstrahētas taukvielas, lai samazinātu slāpekli nesaturoša ekstrakta līmeni. Tajā var būt nedzīvas fermentācijā izmantoto mikroorganismu šūnas un/vai to daļas

Kopproteīns

2.19.1.

Saulespuķu sēklas

Saulespuķu Helianthus annuus L. sēklas. Var būt pretspurekļa apstrāde

2.19.2.

Saulespuķu sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot saulespuķu sēklas

Kopproteīns

Koptauki

Kokšķiedra

2.19.3.

Saulespuķu sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot saulespuķu sēklu raušus. Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.19.4.

Izlobītu saulespuķu sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot saulespuķu sēklas, no kurām daļēji vai pilnībā atdalīts apvalks. (maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 27,5 %)

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.19.5.

Saulespuķu sēklu apvalki

Produkts, ko iegūst, izlobot saulespuķu sēklas

Kokšķiedra

2.19.6.

Saulespuķu sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot saulespuķu sēklu raušus. Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

2.19.7.

Barība no izlobītu saulespuķu sēklu miltiem

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot un atbilstoši termiski apstrādājot saulespuķu sēklas, no kurām daļēji vai pilnībā atdalīts apvalks. Tikai tad, ja ražots integrētās smalcināšanas un rafinēšanas iekārtās, produkts var saturēt līdz

(maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 27,5 %).

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.19.8.

Augsta proteīnu satura un zema celulozes satura saulespuķu miltu frakcija

Saulespuķu miltu pārstrādes produkts, ko iegūst, samaļot un frakcinējot (sijājot un frakcionējot ar gaisa plūsmu) izlobītu saulespuķu sēklu miltus.

Minimālais kopproteīna saturs – 45 %, ja mitruma saturs ir 8 %.

Maksimālais kokšķiedras saturs sausnā – 8 %, ja mitruma saturs ir 8 %.

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.19.9.

Augsta celulozes satura saulespuķu miltu frakcija

Saulespuķu miltu pārstrādes produkts, ko iegūst, samaļot un frakcinējot (sijājot un frakcionējot ar gaisa plūsmu) izlobītu saulespuķu sēklu miltus.

Minimālais kokšķiedras saturs – 38 %, ja mitruma saturs ir 8 %.

Minimālais kopproteīna saturs – 17 %, ja mitruma saturs ir 8 %.

Var būt pretspurekļa apstrāde

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.20.1.

Augu eļļa un tauki (22)

Eļļa un tauki, ko iegūst no eļļas augu sēklām vai augiem (izņemot rīcineļļu no rīcinauga); tie var būt attīrīti ar hidratācijas metodi, rafinēti un/vai hidrogenēti

Mitrums, ja > 1 %

2.20.2.

Pārtikas pārstrādē izmantotas augu eļļas

Augu eļļas, ko pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji ir izmantojuši vārīšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004 un kuras nav bijušas saskarē ar gaļu, dzīvnieku taukiem, zivīm vai ūdensdzīvniekiem

Mitrums, ja > 1 %

2.21.1.

Koplecitīni

Produkts, ko iegūst, ar hidratācijas metodi no eļļas augu sēklām un eļļas augu augļiem atdalot kopeļļu. Šādas kopeļļas atdalīšanas laikā var tikt pievienota citronskābe, fosforskābe vai nātrija hidroksīds vai fermenti

2.22.1.

Kaņepju sēklas

Kontrolētas Cannabis sativa L. šķirņu sēklas, kuru tetrahidrokanabiola saturs nepārsniedz Regulā (EK) Nr. 1782/2003 noteikto

2.22.2.

Kaņepju rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot kaņepju sēklas

Kopproteīns

Kokšķiedra

2.22.3.

Kaņepju eļļa

Eļļa, ko iegūst, presējot kaņepes un kaņepju sēklas

Mitrums, ja > 1 %

2.23.1.

Magoņu sēklas

Papaver somniferum L. sēklas

2.23.2.

Magoņu sēklu milti

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot magoņu sēklu raušus

Kopproteīns

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

3.1.1.

Grauzdētas pupiņas

Phaseolus spp. vai Vigna ssp. sēklas, kam veikta atbilstoša termiskā apstrāde. Var būt pretspurekļa apstrāde

3.1.2.

Pupiņu proteīna koncentrāts

Produkts, ko cietes ražošanas procesā iegūst no atdalītā pupiņu augļu ūdens

Kopproteīns

3.2.1.

Ceratonijas pākstis

Kaltēti ceratonijas koka (Ceratonia siliqua L.) augļi ar sēklām

Kokšķiedra

3.2.3.

Drupināti ceratonijas augļi

Produkts, ko iegūst, sasmalcinot kaltētus ceratonijas koka augļus (pākstis), no kuriem ir atdalītas sēklas

Kokšķiedra

3.2.4.

Ceratonijas pulveris [ceratonijas milti]

Produkts, ko iegūst, mikronizējot kaltētus ceratonijas koka augļus (pākstis), no kuriem ir atdalītas sēklas

Kokšķiedra

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

3.2.5.

Ceratonijas dīgļi

Ceratonijas koka sēklu dīgļi

Kopproteīns

3.2.6.

Ceratonijas dīgļu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot ceratonijas dīgļus

Kopproteīns

3.2.7.

Ceratonijas sēklas

Sēklas (kodoli), ko iegūst no ceratoniju pākstīm un kas sastāv no endospermas, miziņas un dīgļiem

Kokšķiedra

3.2.8.

Ceratoniju sēklu miziņas

Ceratonijas sēklu miziņas, ko iegūst, izlobot ceratonijas koka sēklas

Kokšķiedra

3.3.1.

Pundurzirņi

Cicer arietinum L. sēklas

3.4.1.

Vīķi

Ervum ervilia L. sēklas

3.5.1.

Sierāboliņa sēklas

Sierāboliņa (Trigonella foenum-graecum) sēklas

3.6.1.

Guāras milti

Produkts, ko iegūst, ekstrahējot no guāras (Cyamopsis tetragonoloba (L.) Taub.) pupiņām augu līmi

Kopproteīns

3.6.2.

Guāras dīgļu milti

Produkts, ko iegūst, ekstrahējot no guāras pupiņu dīgļiem augu līmi

Kopproteīns

3.7.1.

Cūku pupas

Vicia faba L. ssp. faba var. Equina Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. sēklas

3.7.2.

Cūku pupu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot izlobītas cūku pupas

Ciete

Kopproteīns

3.7.3.

Cūku pupu apvalki [Cūku pupu pākstis]

Produkts, ko iegūst, izlobot cūku pupas, un kas sastāv galvenokārt no ārējā apvalka

Kokšķiedra

Kopproteīns

3.7.4.

Izlobītas cūku pupas

Produkts, ko iegūst, izlobot cūku pupas, un kas sastāv galvenokārt no cūku pupu kodoliem

Kopproteīns

Kokšķiedra

3.7.5.

Cūku pupu proteīns

Produkts, ko iegūst, maļot un ar gaisu frakcionējot cūku pupas

Kopproteīns

3.8.1.

Lēcas

Lens culinaris a.o. Medik sēklas

3.8.2.

Lēcu pākstis

Produkts, ko iegūst, izlobot lēcu sēklas

Kokšķiedra

3.9.1.

Saldās lupīnas

Lupinus ssp. sēklas ar nelielu rūgto sēklu piejaukumu

3.9.2.

Izlobītas saldās lupīnas

Izlobītas lupīnu sēklas

Kopproteīns

3.9.3.

Lupīnu apvalki; [Lupīnu pākstis]

Produkts, ko iegūst, izlobot lupīnu sēklas, kas sastāv galvenokārt no ārējā apvalka

Kopproteīns

Kokšķiedra

3.9.4.

Lupīnu mīkstums

Produkts, ko iegūst pēc lupīnu sastāvdaļu ekstrahēšanas

Kokšķiedra

3.9.5.

Lupīnu atsijas

Produkts, ko iegūst lupīnu miltu ražošanas procesā. Tas sastāv galvenokārt no dīgļlapu daļiņām un mazākā apmērā no apvalkiem

Kopproteīns

Kokšķiedra

3.9.6.

Lupīnu proteīns

Produkts, ko cietes ražošanas procesā iegūst no atdalītā lupīnu augļu ūdens vai pēc malšanas vai frakcionēšanas ar gaisu

Kopproteīns

3.9.7.

Lupīnu proteīna milti

Lupīnu pārstrādes produkts, lai iegūtu miltus ar augstu proteīna saturu

Kopproteīns

3.10.1.

Zeltainās pupiņas

Vigna radiata L. pupiņas

3.11.1.

Zirņi

Pisum spp. sēklas. Var būt pretspurekļa apstrāde

3.11.2.

Zirņu klijas

Zirņu miltu ražošanas produkts. Tas sastāv galvenokārt no apvalkiem, kas iegūti, mizojot un tīrot zirņus

Kokšķiedra

3.11.3.

Zirņu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot vai mikronizējot ar infrasarkanajiem stariem un placinot izlobītas zirņu sēklas

Ciete

3.11.4.

Zirņu milti

Zirņu malšanas produkts

Kopproteīns

3.11.5.

Zirņu apvalki

Zirņu miltu ražošanas produkts. Tas sastāv galvenokārt no apvalkiem, kas iegūti, mizojot un tīrot zirņus, un mazākā apmērā no endospermas

Kokšķiedra

3.11.6.

Izlobīti zirņi

Izlobītu zirņu sēklas

Kopproteīns

Kokšķiedra

3.11.7.

Zirņu atsijas

Zirņu miltu ražošanas produkts. Tas sastāv galvenokārt no dīgļlapu daļiņām un mazākā apmērā no apvalkiem

Kopproteīns

Kokšķiedra

3.11.8.

Zirņu atbiras

Mehāniskas sijāšanas produkts, kas sastāv no zirņu kodolu daļām, kas atdalītas pirms turpmākas pārstrādes

Kokšķiedra

3.11.9.

Zirņu proteīns

Produkts, ko cietes ražošanas procesā iegūst no atdalītā zirņu augļu ūdens vai pēc malšanas un frakcionēšanas ar gaisu; var būt daļēji hidrolizēts

Kopproteīns

3.11.10.

Zirņu mīkstums

Produkts, ko iegūst no zirņu cietes un proteīna slapjās ekstrahēšanas. Tas sastāv galvenokārt no iekšējās šķiedras un cietes

Mitrums, ja < 70 % vai > 85 %

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

3.11.11.

Zirņu šķīdvielas

Produkts, ko iegūst no zirņu cietes un proteīna slapjās ekstrahēšanas. Tas sastāv galvenokārt no šķīstošiem proteīniem un oligosharīdiem

Mitrums, ja < 60 % vai > 85 %

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Kopproteīns

3.11.12.

Zirņu šķiedra

Ekstrahēšanas produkts, ko iegūst pēc izlobīto zirņu malšanas un sijāšanas

Kokšķiedra

3.12.1.

Vasaras vīķi

Vicia sativa L. var. sativa un citu šķirņu sēklas

3.13.1.

Turku pupas

Lathyrus sativus L. sēklas, kam veikta atbilstoša termiskā apstrāde

Termiskās apstrādes metode

3.14.1.

Monanta vīķi

Vicia monanthos Desf. sēklas

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

4.1.1.

Cukurbietes

Beta vulgaris L. ssp. vulgaris var. altissima Doell. sakne

4.1.2.

Cukurbiešu stublāji un astes

Svaigs cukura ražošanas produkts, kas sastāv galvenokārt no tīrītu cukurbiešu gabaliem ar vai bez biešu lapu daļām

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja < 50 %

4.1.3.

(Biešu) cukurs [saharoze]

Cukurs, kas ekstrahēts no cukurbietēm, izmantojot ūdeni

4.1.4.

(Cukur)biešu melase

Biešu cukura ražošanas vai rafinēšanas produkts, kas iegūts no sīrupa atliekām. Var saturēt līdz 0,5 % pretputošanas aģentu, 0,5 % pretplāvas aģentu, 2 % sulfāta un līdz 0,25 % sulfīta

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Mitrums, ja > 28 %

4.1.5.

(Cukur)biešu melase ar daļēji atdalītu cukuru un/vai betaīnu

Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību no cukurbiešu melases ekstrahējot saharozi un/vai betaīnu. Var saturēt līdz 2 % nātrija un līdz 0,25 % sulfāta

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Mitrums, ja > 28 %

4.1.6.

Izomaltulozes melase

Nekristalizēta frakcija, ko iegūst izomaltulozes ražošanas procesā no cukurbietēm iegūst ar saharozes enzimātisko konversiju

Mitrums, ja > 40 %

4.1.7.

Slapjais (cukur)biešu mīkstums

Cukura ražošanas produkts, kas sastāv no cukurbiešu šķēlēm, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs. Minimālais mitruma saturs: 82 %. Cukura daudzums ir neliels, un (pienskābes) fermentācijas dēļ tas samazinās līdz nullei.

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja < 82 % vai > 92 %

4.1.8.

Presētu cukurbiešu mīkstums

Cukura ražošanas produkts, kura sastāvā ir cukurbiešu šķēles, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs un kuras ir mehāniski presētas. Maksimālais mitruma saturs: 82 %. Cukura daudzums ir neliels, un (pienskābes) fermentācijas dēļ tas samazinās līdz nullei. Var saturēt līdz 1 % sulfāta

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja < 65 % vai > 82 %

4.1.9.

Presētu (cukur)biešu mīkstums ar melasi

Cukura ražošanas produkts, kura sastāvā ir cukurbiešu šķēles, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs, kuras ir mehāniski presētas un kurām pievienota melase. Maksimālais mitruma saturs: 82 %. Cukura daudzums samazinās (pienskābes) fermentācijas dēļ. Var saturēt līdz 1 % sulfāta

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja < 65 % vai > 82 %

4.1.10.

Kaltētu (cukur)biešu mīkstums

Cukura ražošanas produkts, kura sastāvā ir cukurbiešu šķēles, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs un kuras ir mehāniski presētas un žāvētas. Var saturēt līdz 2 % sulfāta

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze, ja > 10,5 %

4.1.11.

Kaltētu (cukur)biešu mīkstums ar melasi

Cukura ražošanas produkts, kura sastāvā ir cukurbiešu šķēles, no kurām ar ūdeni ekstrahēts cukurs, kuras ir mehāniski presētas un žāvētas un kurām pievienota melase. Var saturēt līdz 0,5 % pretputošanas aģentu un līdz 2 % sulfāta

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

4.1.12.

Cukura sīrups

Produkts, ko iegūst cukura un/vai melases pārstrādē. Var saturēt līdz 0,5 % sulfāta un līdz 0,25 % sulfīta

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Mitrums, ja > 35 %

4.1.13.

Cukurbiešu gabali, vārīti

Pārtikā lietojama cukurbiešu sīrupa ražošanas produkts, kas var būt presēts vai kaltēts

Ja kaltēts:

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Ja presēts:

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 5 % sausnas

Mitrums, ja > 50 %

4.1.14.

Fruktooligosaharīdi

Produkts, ko enzimātiskā procesā iegūst no cukurbiešu cukura

Mitrums, ja > 28 %

4.1.15.

(Cukur)biešu melase, bagātināta ar betaīnu, šķidra/žāvēta (23)

Produkts, ko iegūst, ekstrahējot cukuru, izmantojot ūdeni un turpinot filtrēt cukurbiešu melasi. Iegūtais produkts satur melases sastāvdaļas un lielāku daudzumu dabiskas izcelsmes betaīna, nekā to iespējams iegūt no standarta melases. Var būt žāvēts.

Var saturēt līdz 0,5 % pretputošanas aģentu, 0,5 % pretplāvas aģentu, 2 % sulfāta un līdz 0,25 % sulfīta

Betaīna saturs

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Mitrums, ja > 14 %

4.1.16.

Izomaltuloze

Izomaltuloze kā kristāliskā monohidrāta viela. To iegūst, ko no cukurbietēm iegūst ar saharozes enzimātisko konversiju

4.2.1.

Biešu sula

Sula, ko iegūst, presējot sarkanās bietes (Beta vulgaris convar. crassa var. conditiva) un veicot turpmāku koncentrēšanu un pasterizāciju, lai saglabātu tipisko garšu un aromātu

Mitrums, ja < 50 % vai > 60 %

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.3.1.

Burkāni

Dzelteno un sarkano burkānu (Daucus carota L.) sakne

4.3.2.

Burkānu mizas, tvaicētas

Mitrs burkānu pārstrādes produkts, kas sastāv no mizām, kuras no burkāna saknes atdalītas ar tvaiku un kam papildus var būt pievienota želatinizēta burkānu ciete Maksimālais mitruma saturs: 97 %.

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Mitrums, ja > 97 %

4.3.3.

Burkānu sakasas

Mitrs produkts, ko burkānu un to atlieku pārstrādes procesā iegūst mehāniskas separācijas veidā. Produkts var būt termiski apstrādāts Maksimālais mitruma saturs: 97 %

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Mitrums, ja > 97 %

4.3.4.

Burkānu pārslas

Produkts, ko iegūst pārslveidīgi smalcinot dzelteno un sarkano burkānu saknes, kuras pēc tam tiek kaltētas

4.3.5.

Kaltēti burkāni

Dzelteno un sarkano burkānu saknes, neatkarīgi no sagatavošanas veida, kuras pēc tam tiek kaltētas

Kokšķiedra

4.3.6.

Kaltētu burkānu barība

Produkts, kas sastāv no iekšējā mīkstuma un ārējām mizām, kas tiek kaltētas

Kokšķiedra

4.4.1.

Cigoriņu saknes

Cichorium intybus L. saknes

4.4.2.

Cigoriņu stublāji un astes

Svaigs cigoriņu pārstrādes produkts. Tas sastāv galvenokārt no tīrītiem cigoriņu gabaliem un lapu daļām

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Mitrums, ja < 50 %

4.4.3.

Cigoriņu sēklas

Cichorium intybus L. sēklas

4.4.4.

Presēts cigoriņu mīkstums

Inulīna ražošanas produkts no Cichorium intybus L. saknēm, kurš sastāv no ekstrahētām un mehāniski izspiestām cigoriņu šķēlēm. (Šķīstošie) cigoriņu ogļhidrāti un ūdens ir daļēji atdalīti. Var saturēt līdz 1 % sulfāta un līdz 0,2 % sulfīta

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Mitrums, ja < 65 % vai > 82 %

4.4.5.

Kaltēts cigoriņu mīkstums

Produkts, ko iegūst inulīna ražošanā no Cichorium intybus L. saknēm, kurš sastāv no ekstrahētām un mehāniski izspiestām cigoriņu šķēlēm, un vēlākā kaltēšanā. (Šķīstošie) cigoriņu ogļhidrāti ir daļēji ekstrahēti. Var saturēt līdz 2 % sulfāta un līdz 0,5 % sulfīta

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.4.6.

Cigoriņu sakņu pulveris

Produkts, ko iegūst, sasmalcinot, kaltējot un samaļot cigoriņu saknes. Var saturēt līdz 1 % pretsalipes aģentu

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.4.7.

Cigoriņu melase

Cigoriņu pārstrādes produkts, ko iegūst inulīna un oligofruktozes ražošanas laikā. Cigoriņu melase sastāv no organiska augu materiāla un minerālvielām. Var saturēt līdz 0,5 % pretputošanas aģentu.

Kopproteīns

Koppelni

Mitrums, ja < 20 % vai > 30 %

4.4.8.

Cigoriņu vināze

Cigoriņu pārstrādes blakusprodukts, ko iegūst pēc inulīna un oligofruktozes atdalīšanas un jonu apmaiņas eluēšanas. Cigoriņu vināze sastāv no organiska augu materiāla un minerālvielām. Var saturēt līdz 1 % pretputošanas aģentu.

Kopproteīns

Koppelni

Mitrums, ja < 30 % vai > 40 %

4.4.9.

Inulīns (24)

Inulīns ir fruktāns, ko ekstrahē no Cichorium intybus L. saknēm, piemēram, Inula helenium vai Helianthus tuberosus; nepastrādāts inulīns var saturēt līdz 1 % sulfāta un līdz 0,5 % sulfīta

4.4.10.

Oligofruktozes sīrups

Produkts, ko iegūst inulīna daļējā hidrolīzē no Cichorium intybus L.; nepastrādāts oligofruktozes sīrups var saturēt līdz 1 % sulfāta un līdz 0,5 % sulfīta

Mitrums, ja < 20 % vai > 30 %

4.4.11.

Oligofruktoze, kaltēta

Produkts, ko iegūst inulīna daļējā hidrolīzē no Cichorium intybus L. un vēlākā kaltēšanā

4.5.1.

Ķiploki, kaltēti

Balts vai dzeltens pulveris no tīriem, samaltiem ķiplokiem, (Allium sativum L.)

4.6.1.

Manioka [tapioka] [kasava]

Manihot esculenta Cranz saknes, neatkarīgi no to sagatavošanas veida

Mitrums, ja < 60 % vai > 70 %

4.6.2.

Manioka, kaltēta [tapioka, kaltēta]

Maniokas saknes neatkarīgi no to sagatavošanas veida, kuras pēc tam ir kaltētas

Ciete

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.7.1.

Sīpolu mīkstums

Mitrs produkts, ko iegūst sīpolu (Allium ģints) pārstrādes laikā un kas sastāv no mizām un veseliem sīpoliem. Ja no sīpolu eļļas ražošanas procesa, tad tas galvenokārt sastāv no vārītām sīpolu atliekām

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.7.2.

Sīpoli, cepti

Mizoti un drupināti sīpolu gabali, kas pēc tam ir cepti

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

Koptauki

4.7.3.

Sīpolu šķīdvielas, kaltētas

Sausais produkts, ko iegūst, pārstrādājot svaigus sīpolus.. To iegūst ekstrakcijā ar spirtu un/vai ūdeni, ūdens vai spirta frakciju atdala un žāvē izsmidzinot. Tas sastāv galvenokārt no ogļhidrātiem

Kokšķiedra

4.8.1.

Kartupeļi

Solanum tuberosum L. bumbuļi

Mitrums, ja < 72 % vai > 88 %

4.8.2.

Kartupeļi, mizoti

Kartupeļi, no kuriem, izmantojot apstrādi ar tvaiku, ir atdalīta miza

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.3.

Kartupeļu mizas, tvaicētas

Mitrs kartupeļu pārstrādes produkts, kas sastāv no mizām, kuras no kartupeļu bumbuļiem atdalītas ar tvaiku, kam papildus var būt pievienota želatinizēta kartupeļu ciete. Var būt samīcīts

Mitrums, ja > 93 %

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.4.

Kartupeļu atgriezumi, neapstrādāti

Produkts, ko iegūst no kartupeļiem pārtikā lietojamu kartupeļu produktu sagatavošanas laikā, kas var būt mizoti

Mitrums, ja > 88 %

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.5.

Kartupeļu sakasas

Produkts, ko kartupeļu un kartupeļu atlieku pārstrādē iegūst ar mehānisko separāciju. Produkts var būt termiski apstrādāts

Mitrums, ja > 93 %

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.6.

Kartupeļi, samīcīti

Blanšēts vai vārīts un pēc tam samīcīts kartupeļu produkts

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.7.

Kartupeļu pārslas

Produkts, ko iegūst, centrifūgā žāvējot mazgātus, mizotus vai nemizotus tvaicētus kartupeļus

Ciete

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

4.8.8.

Kartupeļu mīkstums

Kartupeļu cietes ražošanas produkts, kas sastāv no ekstrahētiem, samaltiem kartupeļiem

Mitrums, ja < 77 % vai > 88 %

4.8.9.

Kartupeļu mīkstums, kaltēts

Kaltēts kartupeļu cietes ražošanas produkts, kas sastāv no ekstrahētiem, samaltiem kartupeļiem

4.8.10.

Kartupeļu proteīns

Cietes ražošanas produkts, kas galvenokārt sastāv no proteīna vielām, kuras iegūtas pēc cietes atdalīšanas

Kopproteīns

4.8.11.

Kartupeļu proteīns, hidrolizēts

Proteīns, ko iegūst kontrolētā kartupeļu proteīnu enzimātiskā hidrolīzē

Kopproteīns

4.8.12.

Kartupeļu proteīns, fermentēts

Produkts, ko iegūst, fermentējot kartupeļu proteīnu un pēc tam žāvējot ar izsmidzināšanu

Kopproteīns

4.8.13.

Kartupeļu proteīns, fermentēts, šķidrs

Šķidrs produkts, ko iegūst kartupeļu proteīna fermentācijā

Kopproteīns

4.8.14.

Kartupeļu sula, koncentrēta

Koncentrēts kartupeļu cietes ražošanas produkts, kas sastāv no atlikušās vielas pēc šķiedras, proteīnu un cietes daļējas atdalīšanas no vesela kartupeļu mīkstuma un ūdens daļas iztvaicēšanas

Mitrums, ja < 50 % vai > 60 %

Ja mitrums < 50 %:

4.8.15.

Kartupeļu granulas

Kartupeļi pēc mazgāšanas, mizošanas, smalcināšanas (griešanas, pārslošanas utt.) un žāvēšanas

4.9.1.

Saldie kartupeļi

Ipomoea batatas L. gumi neatkarīgi no to sagatavošanas veida

Mitrums, ja < 57 % vai > 78 %

4.10.1.

Jeruzalemes artišoks [topinambūrs]

Helianthus tuberosus L. gumi neatkarīgi no to sagatavošanas veida

Mitrums, ja < 75 % vai > 80 %

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

5.1.1.

Zīles

Parastā ozola Quercus robur L., klinšu ozola Quercus petraea (Matt.) Liebl., korķa ozola Quercus suber L. vai citu ozola sugu veseli augļi

5.2.1.

Izlobītas zīles

Produkts, ko iegūst pēc zīļu izlobīšanas

Kopproteīns

Kokšķiedra

5.2.1.

Mandeles

Veseli vai daiviņās sadalīti Prunus dulcis augļi ar vai bez apvalka

5.2.2.

Mandeļu apvalki

Mandeļu apvalki, ko iegūst no izlobītām mandeļu sēklām, tās atdalot no kodoliem un samaļot

Kokšķiedra

5.2.3.

Mandeļu kodolu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot mandeļu kodolus

Kopproteīns

Kokšķiedra

5.3.1.

Anīsa sēklas

Pimpinella anisum sēklas

5.4.1.

Žāvēts ābolu mīkstums [žāvētas ābolu čagas]

Produkts, ko iegūst Malus domestica sulas vai sidra ražošanas laikā. Tas sastāv galvenokārt no žāvēta augļu mīkstuma un mizām. No produkta var būt atdalīts pektīns

Kokšķiedra

5.4.2.

Ābolu mīkstums, presēts [ābolu čagas, presētas]

Mitrs produkts, ko iegūst ābolu sulas vai sidra ražošanas laikā. Tas sastāv galvenokārt no presēta augļu mīkstuma un mizām. No produkta var būt atdalīts pektīns

Kokšķiedra

5.4.3.

Ābolu melase

Produkts, ko iegūst pektīna ražošanā no ābolu mīkstuma. No produkta var būt atdalīts pektīns

Kopproteīns

Kokšķiedra

Kopeļļas un tauki, ja > 10 %

5.5.1.

Cukurbiešu sēklas

Sēklas, ko iegūst no cukurbietēm

5.6.1.

Griķi

Fagopyrum esculentum. sēklas

5.6.2.

Griķu sēnalas un klijas

Produkts, ko iegūst griķu graudu malšanas procesā

Kokšķiedra

5.6.3.

Griķu atsijas

Miltu ražošanas produkts, ko iegūst no izsijātiem griķiem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļām un dažādām graudu daļām. Produkts nedrīkst saturēt vairāk nekā 10 % kokšķiedras

Kokšķiedra

Ciete

5.7.1.

Sarkano galviņkāpostu sēklas

Brassica oleracea var. capitata f. Rubra sēklas

5.8.1.

Kanāriju spulgzāles sēklas

Phalaris canariensis. sēklas

5.9.1.

Ķimeņu sēklas

Carum carvi L. sēklas

5.12.1.

Smalcināti kastaņi

Produkts, ko iegūst kastaņu miltu ražošanā un kas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, sīkām ārējo apvalku daļām un dažām kastaņu atliekām (Castanea spp.)

Kopproteīns

Kokšķiedra

5.13.1.

Citrusaugļu mīkstums (25)

Produkts, ko iegūst, presējot citrusaugļus Citrus (L.) spp vai citrusaugļu sulas ražošanas laikā. No produkta var būt atdalīts pektīns. Tajā kopā var būt līdz 1 % metanola, etanola un propān-2-ola bezūdens vielā

Kokšķiedra

5.13.2

Žāvēts citrusaugļu mīkstums (25)

Produkts, ko iegūst, presējot citrusaugļus vai citrusaugļu sulas ražošanas laikā, un kas pēc tam tiek žāvēts. No produkta var būt atdalīts pektīns. Tajā kopā var būt līdz 1 % metanola, etanola un propān-2-ola bezūdens vielā

Kokšķiedra

5.14.1.

Sarkanā āboliņa sēklas

Trifolium pratense L. sēklas

5.14.2.

Baltā āboliņa sēklas

Trifolium repens L. sēklas

5.15.1.

Kafijas pupiņu apvalki

Produkts, ko iegūst no nolobītām Coffea auga sēklām

Kokšķiedra

5.16.1.

Rudzupuķu sēklas

Centaurea cyanus L. sēklas

5.17.1.

Gurķu sēklas

Cucumis sativus L. sēklas

5.18.1.

Ciprešu sēklas

Cupressus L. sēklas

5.19.1.

Dateles

Phoenix dactylifera L. augļi. Tie var būt žāvēti

5.19.2.

Dateļpalmu sēklas

Veselas Phoenix dactylifera L. sēklas

Kokšķiedra

5.20.1.

Fenheļa sēklas

Foeniculum vulgare Mill. sēklas

5.21.1.

Vīģes

Ficus carica L. augļi. Tie var būt žāvēti

5.22.1.

Augļu kauliņi (26)

Produkts, kas sastāv no riekstu vai kauleņu iekšējām ēdamajām sēklām

5.22.2.

Augļu mīkstums (26)

Produkts, ko iegūst augļu sulas un augļu biezeņa ražošanas laikā. No produkta var būt atdalīts pektīns.

Kokšķiedra

5.22.3.

Augļu mīkstums, žāvēts (26)

Produkts, ko iegūst augļu sulas un augļu biezeņa ražošanas laikā un kas pēc tam tiek žāvēts. No produkta var būt atdalīts pektīns.

Kokšķiedra

5.23.1.

Kressalāti

Lepidium sativum L. sēklas

Kokšķiedra

5.24.1.

Graudzāļu sēklas

Poaceae, Cyperaceae un Juncaceae dzimtas graudzāļu sēklas

5.25.1.

Vīnogu sēklas

No vīnogu mīkstuma atdalītas Vitis L. sēklas, no kurām nav atdalīta eļļa

Koptauki

Kokšķiedra

5.25.2.

Ekstrahētas vīnogu sēklas

Produkts, ko iegūst, ekstrahējot eļļu no vīnogu sēklām

Kokšķiedra

5.25.3.

Vīnogu mīkstums [vīnogu čagas]

Vīnogu mīkstums, kas ātri izžāvēts pēc alkohola ekstrahēšanas un no kura pēc iespējas ir atdalīti kātiņi un sēklas

Kokšķiedra

5.25.4.

Vīnogu sēklu šķīdvielas

Produkts, ko iegūst no vīnogu sēklām pēc vīnogu sulas ražošanas. Tas satur galvenokārt ogļhidrātus. Tas var būt koncentrēts

Kokšķiedra

5.26.1.

Lazdu rieksti

Veseli vai daiviņās sadalīti Corylus (L.) spp. augļi ar vai bez apvalka

5.26.2.

Lazdu riekstu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot lazdu riekstu kodolus

Kopproteīns

Kokšķiedra

5.27.1.

Pektīns

Pektīnu iegūst, ekstrahējot ar ūdeni (dabīgo šķirņu) attiecīgo augu materiālu, parasti citrusaugļus vai ābolus. Izgulsnēšanai drīkst lietot tikai metanolu, etanolu un propān-2-olu. Tajā kopā var būt līdz 1 % metanola, etanola un propān-2-ola bezūdens vielā. Pektīns sastāv galvenokārt no daļēji metilesterificētas poligalakturonskābes un tās amonija, nātrija, kālija un kalcija sāļiem

5.28.1.

Perillas sēklas

Perilla frutescens L. sēklas un to malšanas produkti

5.29.1.

Priežu sēklas

Pinus (L.) spp. sēklas

5.30.1.

Pistācijas

Pistacia vera L. augļi

5.31.1.

Ceļmallapu sēklas

Plantago (L.) spp. sēklas

5.32.1.

Redīsu sēklas

Raphanus sativus L. sēklas

5.33.1.

Spinātu sēklas

Spinacia oleracea L. sēklas

5.34.1.

Mārdadžu sēklas

Carduus marianus L. sēklas

5.35.1.

Tomātu mīkstums [tomātu čagas]

Produkts, ko iegūst, presējot tomātus Solanum lycopersicum L. tomātu sulas ražošanas laikā. Tas sastāv galvenokārt no tomātu mizām un sēklām

Kokšķiedra

5.36.1.

Pelašķu sēklas

Achillea millefolium L. sēklas

5.37.1.

Aprikožu kodolu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot aprikožu (Prunus armeniaca L.) kodolus. Tas var saturēt ciānūdeņražskābi

Kopproteīns

Kokšķiedra

5.38.1.

Melnā kumīna rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot melnā kumīna (Bunium persicum L.) sēklas

Kopproteīns

Kokšķiedra

5.39.1.

Gurķenes sēklu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot gurķenes (Borago officinalis L.) sēklas

Kopproteīns

Kokšķiedra

5.40.1.

Naktssveces rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot naktssveces (Oenothera L.) sēklas

Kopproteīns

Kokšķiedra

5.41.1.

Granātābolu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot granātābolu (Punica granatum L.) sēklas

Kopproteīns

Kokšķiedra

5.42.1.

Valriekstu kodolu rauši

Eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, presējot valriekstu (Juglans regia L.) kodolus

Kopproteīns

Kokšķiedra

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

6.1.1.

Biešu lapas

Beta spp. lapas

6.2.1.

Graudaugi (27)

Veseli graudaugi vai to daļas. Tie var būt žāvēti, svaigi vai uzglabāti silosā

6.3.1.

Salmi (27)

Labības salmi

6.3.2.

Salmi, apstrādāti (27)  (28)

Produkts, ko iegūst, attiecīgi apstrādājot labības salmus

Nātrijs, ja apstrādē lietots NaOH

6.4.1.

Āboliņa milti

Produkts, kas iegūts, sakaltējot un maļot āboliņu Trifolium ssp. Tas var saturēt līdz 20 % lucernas (Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn) vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir sakaltēta un samalta vienlaikus ar āboliņu

Kopproteīns

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

6.5.1.

Zāles lopbarības milti (29) [zāles milti] (29) [zaļie milti] (29)

Produkts, ko iegūst, sakaltējot, samaļot, un atsevišķos gadījumos – sapresējot zāles lopbarības augus

Kopproteīns

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

6.6.1.

Uz lauka sakaltēta zāle [siens]

Jebkuras sugas zāle, kas sakaltēta uz lauka

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

6.6.2.

Augstā temperatūrā sakaltēta zāle

Produkts, ko iegūst no zāles (visas sugas), kas (jebkādā veidā) ir mākslīgi sakaltēta

Kopproteīns

Šķiedras

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

6.6.3.

Zāle, garšaugi, pākšaugi [zaļbarība]

Svaigi, silosā uzglabāti vai sakaltēti laukaugi, kuru sastāvā ir zāle, pākšaugi vai garšaugi, ko parasti dēvē par skābbarību, skābsienu, sienu vai zaļbarību

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

6.7.1.

Kaņepju milti

Milti, ko iegūst, maļot sakaltētas Cannabis sativa L. lapas

Kopproteīns

6.7.2.

Kaņepju šķiedras

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot zaļas, žāvētas un šķiedrainas kaņepes

6.8.1.

Cūku pupu salmi

Salmi, ko iegūst no Vicia faba L. ssp. faba var. Equina Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. cūku pupām

6.9.1.

Eļļas linu salmi

Eļļas linu (Linum usitatissimum L.) salmi

6.10.1.

Lucerna [sējas lucerna]

Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn augi un to daļas

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

6.10.2.

Uz lauka sakaltēta lucerna [uz lauka sakaltēta sējas lucerna]

Lucerna, sakaltēta uz lauka

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

6.10.3.

Augstā temperatūrā sakaltēta lucerna [augstā temperatūrā sakaltēta sējas lucerna]

Mākslīgi sakaltēta lucerna jebkurā veidā

Kopproteīns

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

6.10.4.

Lucerna, ekstrudēta [sējas lucerna, ekstrudēta]

Ekstrudētas sējas lucernas granulas

6.10.5.

Lucernas milti (30) [sējas lucernas milti] (30)

Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot lucernu. Tas var saturēt līdz 20 % āboliņa vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir sakaltēta un samalta vienlaicīgi ar lucernu

Kopproteīns

Kokšķiedra

HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnas

6.10.6.

Lucernas atspiedas [sējas lucernas atspiedas]

Kaltēts produkts, ko iegūst, no lucernas izspiežot sulu

Kopproteīns

Kokšķiedra

6.10.7.

Lucernas proteīna koncentrāts [sējas lucernas proteīna koncentrāts]

Produkts, ko iegūst, mākslīgi izžāvējot lucernas izspiestās sulas daļas, un kas ir centrifugēts un termiski apstrādāts, lai nogulsnētu proteīnu

Kopproteīns

Karotīns

6.10.8.

Lucernas šķīdvielas

Produkts, ko iegūst, no lucernas sulas ekstrahējot proteīnus. Tas var būt žāvēts

Kopproteīns

6.11.1.

Kukurūzas skābbarība

Zea mays L. ssp. mays augi vai daļas, kas uzglabātas silosā

6.12.1.

Zirņu salmi

Pisum spp. salmi

6.13.1.

Rapšu salmi

Brassica napus L. ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk., Indijas rapša Brassica napus L. var. glauca (Roxb.) O.E. Schulz un rapša Brassica rapa spp. oleifera (Metzg.) salmi

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

7.1.1.

Aļģes (31)

Dzīvas vai pārstrādātas aļģes, tostarp svaigas, atdzesētas vai saldētas aļģes. Var saturēt līdz 0,1 % pretputošanas aģentu.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

7.2.1.

Žāvētas aļģes (31)

Produkts, ko iegūst, žāvējot aļģes. Lai samazinātu joda saturu un aļģu dezaktivēšanu, šis produkts var būt mazgāts. Var saturēt līdz 0,1 % pretputošanas aģentu.

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

7.3.1.

Aļģu milti (31)

Aļģu eļļas ražošanas produkts, ko iegūst, ekstrahējot aļģes. Aļģes ir dezaktivētas. Var saturēt līdz 0,1 % pretputošanas aģentu

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

7.4.1.

Aļģu eļļa (31)

Eļļa, ko iegūst, ekstrahējot aļģes. Var saturēt līdz 0,1 % pretputošanas aģentu

Mitrums, ja > 1 %

7.5.1.

Aļģu ekstrakts (31) [aļģu pārtvaices produkts] (31)

Ūdeni saturošs vai alkoholisks aļģu ekstrakts, kas satur galvenokārt ogļhidrātus. Var saturēt līdz 0,1 % pretputošanas aģentu

7.6.1.

Jūraszāļu milti

Produkts, ko iegūst, žāvējot un sasmalcinot lielaļģes, jo īpaši brūnās aļģes. Šis produkts var būt mazgāts, lai samazinātu joda saturu. Var saturēt līdz 0,1 % pretputošanas aģentu

Koppelni

7.3.1.

Mizas (31)

Tīrītas un žāvētas koku vai krūmu mizas

Kokšķiedra

7.4.1.

Ziedi (31), kaltēti

Uzturā lietojamu augu sakaltētu ziedu visas daļas un to sastāvdaļas

Kokšķiedra

7.5.1.

Kaltēti brokoļi

Produkts, ko iegūst, sakaltējot Brassica oleracea L. augus, kas pirms tam ir nomazgāti, sasmalcināti (griešana, pārslošana utt.) un no kuriem atdalīts ūdens

7.6.1.

(Cukur)niedru melase

Sīrupveida produkts, ko iegūst, ražojot vai rafinējot cukuru no Saccharum L. Var saturēt līdz 0,5 % pretputošanas aģentu, 0,5 % pretplāvas aģentu,3,5 % sulfāta un līdz 0,25 % sulfīta

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Mitrums, ja > 30 %

7.6.2.

(Cukur)niedru melase, daļēji atcukurota

Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību no cukurniedru melases ekstrahējot saharozi

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

Mitrums, ja > 28 %

7.6.3.

(Niedru)cukurs [saharoze]

Cukurs, kas ekstrahēts no cukurniedrēm, izmantojot ūdeni

7.6.4.

Cukurniedru rauši

Produkts, ko iegūst, ar ūdens palīdzību no cukurniedrēm ekstrahējot cukuru. Tas sastāv galvenokārt no šķiedras

Kokšķiedra

7.7.1.

Kaltētas lapas (31)

Uzturā lietojamu augu žāvētas lapas un to daļas

Kokšķiedra

7.8.1.

Lignoceluloze

Produkts, ko iegūst, mehāniski pārstrādājot neapstrādātu, dabiski kaltētu koksni, un kas sastāv galvenokārt no lignocelulozes. Ņem vērā mikroelementu dabisko saturu

Kokšķiedra

7.8.2.

Pulverveida celuloze

Produkts, ko iegūst, lignīnu sadalot, atdalot un turpmāk attīrot kā celulozi no neapstrādātas koksnes augu šķiedras, un ko modificē, izmantojot tikai mehānisko pārstrādi Neitrāla mazgāšanas līdzekļa šķiedras (NDF) vismaz 87 %

Kokšķiedra

7.9.1.

Lakricas saknes

Glycyrrhiza L. sakne

7.10.1.

Piparmētra

Produkts, ko iegūst, sakaltējot augu Mentha apicata, Mentha piperita vai Mentha viridis (L.) virszemes daļas, neatkarīgi no to sagatavošanas veida

7.11.1.

Spināti, kaltēti

Produkts, ko iegūst, sakaltējot augu Spinacia oleracea L., neatkarīgi no tā sagatavošanas veida

7.12.1.

Majove juka

Yucca schidigera Roezl. pulveris

Kokšķiedra

7.12.2.

Yucca schidigera sula

Produkts, ko iegūst, sagriežot un presējot Yucca Schidigera kātus, kas sastāv galvenokārt no ogļhidrātiem

7.13.1.

Augu izcelsmes ogleklis [kokogles]

Produkts, ko iegūst, karbonizējot organiskos augu materiālus

Kokšķiedra

7.14.1.

Koksne (31)

Ķīmiski neapstrādāta koksne vai tās šķiedras

Kokšķiedra

7.15.1.

Vasklapainās naktenes milti

Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot Solanum glaucophyllum lapas

Kokšķiedra

Vitamīns D3

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

8.1.1.

Sviests un sviesta produkti

Sviests un produkti, kas iegūti sviesta ražošanas vai pārstrādes procesā (piemēram, sviesta serums), ja nav minēti atsevišķi

Kopproteīns

Koptauki

Laktoze

Mitrums, ja > 6 %

8.2.1.

Paniņas, paniņu pulveris (32)

Produkts, ko iegūst, kuļot sviestu no krējuma, vai līdzīgos procesos.

Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

Kopproteīns

Koptauki

Laktoze

Mitrums, ja > 6 %

8.3.1.

Kazeīns

Produkts, ko iegūst, žāvējot no vājpiena vai paniņām ar skābēm vai himozīnu

Kopproteīns

Mitrums, ja > 10 %

8.4.1.

Kazeināts

Produkts, ko iegūst no biezpiena vai kazeīna, izmantojot neitralizējošas vielas un žāvēšanu

Kopproteīns

Mitrums, ja > 10 %

8.5.1.

Siers un siera produkti

Siers un produkti, kas iegūti no siera un no produktiem uz piena bāzes

Kopproteīns

Koptauki

8.6.1.

Pirmpiens/pirmpiena pulveris (32)

Zīdītāju dzīvnieku piena dziedzeru sekrēts laikā līdz piecām dienām pēc atnešanās. Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Kopproteīns

8.7.1.

Piena pārstrādes blakusprodukti

Piena pārstrādes procesu blakusprodukti (ieskaitot, bet ne tikai: piena pārstrādes izejvielu atlikumi, centrifūgu vai separatoru nosēdumi, pienu saturoši ūdeņi, piena minerālvielas).

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

Mitrums

Kopproteīns

Koptauki

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

8.8.1.

Fermentēta piena produkti

Produkti, kas iegūti piena fermentācijā (piemēram, jogurts u. c.)

Kopproteīns

Koptauki

8.9.1.

Laktoze

Cukurs, ko iegūst no piena vai sūkalām ar attīrīšanu un žāvēšanu

Mitrums, ja > 5 %

8.10.1.

Piens/piena pulveris (32)

Piena dziedzeru normālas darbības sekrēts no vienas vai vairākām slaukšanas reizēm. Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Kopproteīns

Koptauki

Mitrums, ja > 5 %

8.11.1.

Vājpiens/vājpiena pulveris (32)

Piens, kura tauku saturs samazināts ar separēšanu

Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Kopproteīns

Mitrums, ja > 5 %

8.12.1.

Piena tauki

Produkts, ko iegūst, krejojot pienu

Koptauki

8.13.1.

Piena olbaltumvielu pulveris

Produkts, ko iegūst, žāvējot ar ķīmiskām vai fizikālām metodēm no piena izdalītas olbaltumvielas

Kopproteīns

Mitrums, ja > 8 %

8.14.1.

Kondensēts un ietvaicēts piens un to produkti

Kondensēts un ietvaicēts piens un produkti, kas rodas šo produktu ražošanas vai pārstrādes procesā

Kopproteīns

Koptauki

Mitrums, ja > 5 %

8.15.1.

Piena permeāts/piena permeāta pulveris (32)

Produkts, ko iegūst no piena filtrācijas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) šķidrās fāzes un no kura var būt daļēji izdalīta laktoze.

Var izmantot apgriezto osmozi un koncentrēšanu, un/vai žāvēšanu.

Koppelni

Kopproteīns

Laktoze

Mitrums, ja > 8 %

8.16.1.

Piena retentāts/piena retentāta pulveris (32)

Produkts, kas piena filtrēšanas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) rezultātā rodas uz membrānas.

Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Kopproteīns

Koppelni

Laktoze

Mitrums, ja > 8 %

8.17.1.

Sūkalas/sūkalu pulveris (32)

Siera, biezpiena vai kazeīna ražošanas vai tiem līdzīgu procesu produkts.

Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

Kopproteīns

Laktoze

Mitrums, ja > 8 %

Koppelni

8.18.1.

Bezlaktozes sūkalas/bezlaktozes sūkalu pulveris (32)

Sūkalas, no kurām daļēji izdalīta laktoze.

Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

Kopproteīns

Laktoze

Mitrums, ja > 8 %

Koppelni

8.19.1.

Sūkalu proteīns/sūkalu proteīna pulveris (32)

Produkts, kas iegūts, žāvējot ar ķīmiskām vai fizikālām metodēm no piena sūkalām izdalītas olbaltumvielas. Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

Kopproteīns

Mitrums, ja > 8 %

8.20.1.

Demineralizētas bezlaktozes sūkalas/demineralizētu bezlaktozes sūkalu pulveris (32)

Sūkalas, no kurām daļēji izdalīta laktoze un minerālvielas.

Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

Kopproteīns

Laktoze

Koppelni

Mitrums, ja > 8 %

8.21.1.

Sūkalu permeāts/sūkalu permeāta pulveris (32)

Produkts, ko iegūst no sūkalu filtrācijas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) šķidrās fāzes un no kura var būt daļēji izdalīta laktoze. Var izmantot apgriezto osmozi un koncentrēšanu, un/vai žāvēšanu.

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

Koppelni

Kopproteīns

Laktoze

Mitrums, ja > 8 %

8.22.1.

Sūkalu retentāts/sūkalu retentāta pulveris (32)

Produkts, kas sūkalu filtrācijas (ultrafiltrācijas, nanofiltrācijas vai mikrofiltrācijas) rezultātā saglabājas uz membrānas.

Var izmantot koncentrēšanu un/vai žāvēšanu.

Ja īpaši pagatavoti kā barība, var saturēt:

Kopproteīns

Koppelni

Laktoze

Mitrums, ja > 8 %

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

9.1.1.

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti (33)

Sauszemes siltasiņu dzīvnieki vai to daļas, svaigas saldētas, vārītas, apstrādātas ar skābi vai kaltētas

Kopproteīns

Koptauki

Mitrums, ja > 8 %

9.2.1.

Dzīvnieku tauki (34)

Produkts, kas sastāv no sauszemes dzīvnieku, tostarp bezmugurkaulnieku, taukiem, izņemot tādas sugas, kas ir patogēnas cilvēkiem un dzīvniekiem visos to dzīves posmos. Ja ekstrahē ar šķīdinātājiem, var saturēt līdz 0,1 % heksāna

Koptauki

Mitrums, ja > 1 %

9.3.1.

Apikultūras blakusprodukti

Pārstrādāts vai nepārstrādāts medus, bišu vasks, peru pieniņš, propoliss, ziedputekšņi

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

9.4.1.

Pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas (34)

Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un smalcinot visu sauszemes dzīvnieku, tostarp bezmugurkaulnieku, vai tā daļas, izņemot sugas, kas ir patogēnas cilvēkiem un dzīvniekiem visos to dzīves posmos, un no kura var būt daļēji ekstrahēti vai fizikāli atdalīti tauki. Ja ekstrahē ar šķīdinātājiem, var saturēt līdz 0,1 % heksāna

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

Mitrums, ja > 8 %

9.5.1.

Želatīna ražošanas procesa proteīni (34)

Kaltētas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kas iegūtas želatīna ražošanas procesā, ja tas iegūts no Regulā (EK) Nr. 853/2004 minētajām izejvielām

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

Mitrums, ja > 8 %

9.6.1.

Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu hidrolizāts (34)

Polipeptīdi, peptīdi un aminoskābes un to maisījumi, ko iegūst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīzē un ko var koncentrēt ar žāvēšanu

Kopproteīns

Mitrums, ja > 8 %

9.7.1.

Asins milti (34)

Produkts, ko iegūst, termiski apstrādājot kautu siltasiņu dzīvnieku asinis

Kopproteīns

Mitrums, ja > 8 %

9.8.1.

Asins produkti (33)

Produkti, ko iegūst, termiski apstrādājot kautu siltasiņu dzīvnieku asinis vai asiņu frakcijas; tiem pieskaitāma žāvēta/saldēta/šķidra asins plazma, žāvētas asinis, žāvēti/saldēti/šķidri sarkanie asinsķermenīši, vai to frakcijas un maisījumi

Kopproteīns

Mitrums, ja > 8 %

9.9.1.

Ēdināšanas atkritumi [ēdināšanai izmantojamie pārtikas atkritumi]

Visi pārtikas atkritumi, kas satur dzīvnieku izcelsmes materiālus, tostarp restorānos, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un virtuvēs, arī centrālajās virtuvēs un mājsaimniecību virtuvēs, cepšanai lietotu eļļu

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

Mitrums, ja > 8 %

9.10.1.

Kolagēns (34)

Proteīna produkts, ko iegūst no dzīvnieku kauliem, ādām un cīpslām

Kopproteīns

Mitrums, ja > 8 %

9.11.1.

Spalvu milti

Produkts, ko iegūst, žāvējot un termiski apstrādājot kautu dzīvnieku spalvas, tas var būt hidrolizēts

Kopproteīns

Mitrums, ja > 8 %

9.12.1.

Želatīns (34)

Dabīgs šķīstošs želējošs vai neželējošs proteīns, ko iegūst no dzīvnieku kaulu, ādu un cīpslu kolagēna, ko daļēji hidrolizējot

Kopproteīns

Mitrums, ja > 8 %

9.13.1.

Dradži (34)

Produkts, ko iegūst no speķa, taukaudiem, un citiem ar ekstrakciju iegūtiem vai fiziski izņemtiem dzīvnieku izcelsmes taukiem, svaigs, saldēts vai kaltēts.

Ja ekstrahē ar šķīdinātājiem, var saturēt līdz 0,1 % heksāna

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

Mitrums, ja > 8 %

9.14.1.

Dzīvnieku izcelsmes produkti (33)

Agrākie pārtikas produkti, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus; apstrādāti vai neapstrādāti, piemēram, svaigi, saldēti, kaltēti

Kopproteīns

Koptauki

Mitrums, ja > 8 %

9.15.1.

Olas

Veselas Gallus gallus L. olas ar čaumalu vai bez tās

9.15.2.

Olas baltums

Produkts, ko iegūst pēc olas čaumalas un olas dzeltenuma atdalīšanas, pasterizēts vai denaturēts

Kopproteīns

Denaturizēšanas metode, ja vajadzīgs

9.15.3.

Olu produkti, kaltēti

Produkti, kas sastāv no pasterizētām kaltētām olām bez čaumalas, vai kaltēta olas baltuma un kaltēta olu dzeltenuma maisījuma dažādās attiecībās

Kopproteīns

Koptauki

Mitrums, ja > 5 %

9.15.4.

Cukurots olu pulveris

Kaltētas veselas olas vai to daļas

Kopproteīns

Koptauki

Mitrums, ja > 5 %

Kopā cukuri, aprēķināti kā saharoze

9.15.5.

Olu čaumalas, kaltētas

Produkts, ko iegūst no mājputnu olām pēc to satura (olas dzeltenuma un baltuma) savākšanas. Čaumalas ir kaltētas

Koppelni

9.16.1.

Dzīvi sauszemes bezmugurkaulnieki (33)

Dzīvi sauszemes bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos, izņemot sugas, kuras negatīvi ietekmē augu, dzīvnieku un cilvēku veselību

9.16.2.

Nedzīvi sauszemes bezmugurkaulnieki (33)

Nedzīvi sauszemes bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos, izņemot sugas, kuras negatīvi ietekmē augu, dzīvnieku un cilvēku veselību, ar vai bez apstrādes, bet kuri nav pārstrādāti, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1069/2009

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

10.1.1.

Ūdens bezmugurkaulnieki (35)

Jūras vai saldūdens bezmugurkaulnieki visos dzīves posmos vai to daļas, izņemot cilvēkiem un dzīvniekiem patogēnās sugas; apstrādāti vai neapstrādāti, piemēram, svaigi, saldēti, kaltēti

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

10.2.1.

Ūdensdzīvnieku blakusprodukti (35)

Kuru izcelsme ir iestādēs vai uzņēmumos, kuros sagatavo vai ražo produktus cilvēku pārtikai; apstrādāti vai neapstrādāti, piemēram, svaigi, saldēti, kaltēti

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

10.3.1.

Vēžveidīgo milti (36)

Produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot vēžveidīgos vai to daļas, arī savvaļas un akvakultūrā audzētās garneles

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

10.4.1.

Zivis (36)

Zivis vai to daļas: svaigas, saldētas, sagatavotas, apstrādātas ar skābi vai kaltētas

Kopproteīns

Mitrums, ja > 8 %

10.4.2.

Zivju milti (36)

Produkts, ko iegūst, termiski apstrādājot, presējot un kaltējot zivis vai to daļas, un kam pirms kaltēšanas pievienotas zivju šķīstošās atliekas

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni, ja > 20 %

Mitrums, ja > 8 %

10.4.3.

Zivju šķīstošās atliekas

Kondensēts produkts, ko iegūst, ražojot zivju miltus, un kas ir atdalīts un stabilizēts paskābinot vai kaltējot

Kopproteīns

Koptauki

Mitrums, ja > 5 %

10.4.4.

Hidrolizēts zivju proteīns

Produkts, ko iegūst zivju vai to daļu hidrolīzē ar skābi, var būt koncentrēts kaltējot

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni, ja > 20 %

Mitrums, ja > 8 %

10.4.5.

Zivju asaku milti

Produkts, ko iegūst termiski apstrādājot, presējot un kaltējot zivju daļas. Tā galvenā sastāvdaļa ir zivju asaka

Koppelni

10.4.6.

Zivju eļļa

Eļļa, ko iegūst no zivīm vai zivju daļām un ko atdala no ūdens ar centrifugēšanu (var norādīt ziņas par sugu, piemēram, mencu aknu eļļa)

Koptauki

Mitrums, ja > 1 %

10.4.7.

Hidrogenēta zivju eļļa

Eļļa, ko iegūst, hidrogenējot zivju eļļu

Mitrums, ja > 1 %

10.4.8.

Zivju eļļas stearīns [ziemas apstākļiem piemērota zivju eļļa]

Zivju eļļas frakcija ar augstu piesātināto taukvielu saturu, ko iegūst, rafinējot neapstrādātu zivju eļļu rafinētā zivju eļļā, izmantojot ieziemošanas procesu, kurā piesātinātie tauki sacietē un pēc tam tiek savākti

Koptauki

Mitrums, ja > 1 %

10.5.1.

Krila eļļa

Eļļu iegūst no sagatavota un presēta jūras planktona krila un ko atdala no ūdens ar centrifugēšanu

Mitrums, ja > 1 %

10.5.2.

Krila proteīna koncentrāta hidrolizāts

Produkts, ko iegūst krilu vai to daļu fermentatīvā noārdīšanā, parasti koncentrēts kaltējot

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni, ja > 20 %

Mitrums, ja > 8 %

10.6.1.

Jūras annelīda milti

Produkts, ko iegūst, termiski apstrādājot un kaltējot jūras annelīdu, arī Nereis virens. M. Sars, vai tās daļas

Koptauki

Pelni, ja > 20 %

Mitrums, ja > 8 %

10.7.1.

Jūras zooplanktona milti

Produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot jūras zooplanktonu, piemēram, krilu

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni, ja > 20 %

Mitrums, ja > 8 %

10.7.2.

Jūras zooplanktona eļļa

Eļļa, ko iegūst no sagatavota un presēta jūras zooplanktona un ko atdala no ūdens ar centrifugēšanu

Mitrums, ja > 1 %

10.8.1.

Molusku milti

Produkts, ko iegūst, karsējot un kaltējot veselus moluskus, arī kalmārus un gliemenes, vai to daļas

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni, ja > 20 %

Mitrums, ja > 8 %

10.9.1.

Kalmāru milti

Produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot veselus kalmārus vai to daļas

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni, ja > 20 %

Mitrums, ja > 8 %

10.10.1.

Jūraszvaigžņu milti

Produkts, ko iegūst, karsējot, presējot un kaltējot veselus Asteroidea vai to daļas

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni, ja > 20 %

Mitrums, ja > 8 %

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jānorāda

11.1.1.

Kalcija karbonāts (37) [kaļķakmens]

Produkts, ko iegūst, sasmalcinot kalcija karbonāta.(CaCO3) iežus (piemēram, kaļķakmeni) vai izgulsnējot no skāba šķīduma.

Var saturēt līdz 0,25 % propilēnglikola. Var saturēt līdz 0,1 % drupināšanas palīgvielu

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.1.2.

Kaļķi saturošas ūdensdzīvnieku čaulas

Dabīgas izcelsmes produkts, ko iegūst no ūdensdzīvnieku čaulām, sasmalcināts vai granulēts, piemēram, austeru gliemežvāki vai jūras gliemežvāki

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.1.3.

Kalcija un magnija karbonāts

Dabīgs kalcija karbonāta (CaCO3) un magnija karbonāta (MgCO3) maisījums. Var saturēt līdz 0,1 % drupināšanas palīgvielu

Kalcijs

Magnijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.1.4.

Kaļķainās jūras aļģes (Maerl)

Dabīgas izcelsmes produkts, ko iegūst no jūras kaļķakmens aļģēm, sasmalcināts vai granulēts

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.1.5.

Litotamns

Dabīgas izcelsmes produkts, ko iegūst no jūras kaļķakmens aļģēm (Phymatolithon calcareum (Pall.)), sasmalcināts vai granulēts

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.1.6.

Kalcija hlorīds

Kalcija hlorīds (CaCl2). Var saturēt līdz 0,2 % bārija sulfāta

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.1.7.

Kalcija hidroksīds

Kalcija hidroksīds (Ca(OH)2).

Var saturēt līdz 0,1 % drupināšanas palīgvielu

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.1.8.

Bezūdens kalcija sulfāts

Bezūdens kalcija sulfāts (CaSO4), ko iegūst, sasmalcinot bezūdens kalcija sulfātu vai dehidratējot kalcija sulfāta dihidrātu

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.1.9.

Kalcija sulfāta pushidrāts

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.1.10.

Kalcija sulfāta dihidrāts

Kalcija sulfāts dihidrāts (CaSO4 × 2H2O), ko iegūst, drupinot kalcija sulfāta dihidrātu vai hidratējot kalcija sulfāta pushidrātu

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.1.11.

Organisko skābju kalcija sāļi (38)

Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju kalcija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi

Kalcijs

Organiskā skābe

11.1.12.

Kalcija oksīds

Kalcija oksīds (CaO), ko iegūst, apdedzinot dabīgo kaļķakmeni.

Var saturēt līdz 0,1 % drupināšanas palīgvielu

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.1.13.

Kalcija glikonāts

Glikonskābes kalcija sāls, ko parasti izsaka kā Ca(C6H11O7)2, un tā hidrāti

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.1.15.

Kalcija sulfāts/karbonāts

Produkts, kas rodas nātrija karbonāta ražošanas procesā

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.1.16.

Kalcija pidolāts

Kalcija L-pidolāts (C10H12CaN2O6). Var saturēt līdz 5 % glutamīnskābes

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.1.17.

Kalcija karbonāta un magnija oksīds

Produkts, ko iegūst, karsējot dabīgo kalciju un magniju, kas satur tādas vielas kā dolomīts. Var saturēt līdz 0,1 % drupināšanas palīgvielu

Kalcijs

Magnijs

11.2.1.

Magnija oksīds

Kalcinētais magnija oksīds (MgO) ar MgO saturu ne mazāku par 70 %

Magnijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 15 %

Dzelzs saturs kā Fe2O3, ja > 5 %.

11.2.2.

Magnija sulfāta heptahidrāts

Magnija sulfāts (MgSO4 × 7 H2O)

Magnijs

Sērs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 15 %

11.2.3.

Magnija sulfāta monohidrāts

Magnija sulfāts (MgSO4 × H2O)

Magnijs

Sērs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 15 %

11.2.4.

Bezūdens magnija sulfāts

Bezūdens magnija sulfāts (MgSO4)

Magnijs

Sērs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.2.5.

Magnija propionāt

Magnija propionāts (C6H10MgO4)

Magnijs

11.2.6.

Magnija hlorīds

Magnija hlorīds (MgCl2) vai šķīdums, ko iegūst pēc jūras ūdens dabīgas koncentrēšanas, no kura izgulsnēts nātrija hlorīds

Magnijs

Hlors

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.2.7.

Magnija karbonāts

Dabīgais magnija karbonāts (MgCO3)

Magnijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.2.8.

Magnija hidroksīds

Magnija hidroksīds (Mg(OH)2)

Magnijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.2.9.

Magnija un kālija sulfāts

Magnija un kālija sulfāts (K2Mg(SO4)2 × nH2O, n = 4,6)

Magnijs

Kālijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.2.10.

Organisko skābju magnija sāļi (38)

Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju magnija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi

Magnijs

Organiskā skābe

11.2.11.

Magnija glikonāts

Glikonskābes magnija sāls, ko parasti izsaka kā Ca(C6H11O7)2, un tā hidrāti

Magnijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.2.13.

Magnija pidolāts

Magnija L-pidolāts (C10H12CaN2O6). Var saturēt līdz 5 % glutamīnskābes

Magnijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.3.1.

Dikalcija fosfāts (39)  (40) [kalcija hidrogēnortofosfāts]

Kalcija monohidrogēnfosfāts, ko iegūst no kauliem vai neorganiskiem avotiem (CaHPO4 × nH2O, n = 0 vai 2)

Ca/P > 1,2

Var saturēt līdz 3 % hlorīda NaCl

Kalcijs

Kopējais fosfors

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.3.2.

Mono-dikalcija fosfāts

Produkts, kas sastāv no dikalcija fosfāta un monokalcij fosfāta (CaHPO4 × Ca(H2PO4)2 × nH2O, n = 0 vai 1)

0,8 < Ca/P < 1,3

Kopējais fosfors

Kalcijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.3.

Monokalcija fosfāts [kalcija tetrahidrogēndiortofosfāts]

Kalcija bisdihidrogēnfosfāts (Ca(H2PO4)2 × nH2O, n = 0 vai 1)

Ca/P > 0,9

Kopējais fosfors

Kalcijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.4.

Trikalcija fosfāts (40) [trikalcija ortofosfāts]

Trikalcija fosfāts no kauliem vai neorganiskiem avotiem (Ca3(PO4)2 × H2O) vai hidroksilapatīts (Ca5(PO4)3OH)

Ca/P > 1,3

Kalcijs

Kopējais fosfors

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.3.5.

Kalcija magnija fosfāts

Kalcija magnija fosfāts (Ca3Mg3(PO4)4)

Kalcijs

Magnijs

Kopējais fosfors

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.6.

Defluorēts fosfāts

Produkts, ko iegūst no neorganiskiem avotiem, kas ir apdedzināts un pēc tam termiski apstrādāts

Kopējais fosfors

Kalcijs

Nātrijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.3.7.

Dikalcija pirofosfāts [dikalcija difosfāts]

Dikalcija pirofosfāts (Ca2P2O7)

Kopējais fosfors

Kalcijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.8.

Magnija fosfāts

Produkts, kas sastāv no vienaizvietotā un/vai divaizvietotā un/vai trīsaizvietotā magnija fosfāta

Kopējais fosfors

Magnijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.3.9.

Nātrija kalcija magnija fosfāts

Produkts, kas sastāv no nātrija-kalcija-magnija fosfāta

Kopējais fosfors

Magnijs

Kalcijs

Nātrijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.10.

Mononātrija fosfāts [nātrija dihidrogēnortofosfāts]

Mononātrija fosfāts

(NaH2PO4 × nH2O; n = 0, 1 vai 2)

Kopējais fosfors

Nātrijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.11.

Dinātrija fosfāts [dinātrija hidrogēnortofosfāts]

Dinātrija fosfāts (Na2HPO4 × nH2O; n = 0, 2, 7 vai 12)

Kopējais fosfors

Nātrijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.12.

Trinātrija fosfāts [trinātrija ortofosfāts]

Trinātrija fosfāts (Na3HPO4 × nH2O; n = 0, 1/2, 1, 6, 8 vai 12)

Kopējais fosfors

Nātrijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.13.

Nātrija pirofosfāts [tetranātrija difosfāts]

Nātrija pirofosfāts (Na4P2O7 × nH2O; n = 0 vai 10)

Kopējais fosfors

Nātrijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.14.

Monokālija fosfāts [kālija dihidrogēnortofosfāts]

Monokālija fosfāts (KH2PO4)

Kopējais fosfors

Kālijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.15.

Dikālija fosfāts [dikālija hidrogēnortofosfāts]

Dikālija fosfāts (K2HPO4 × nH2O; n = 0, 3 vai 6)

Kopējais fosfors

Kālijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.16.

Kalcija–nātrija fosfāts

Kalcija–nātrija fosfāts (CaNaPO4)

Kopējais fosfors

Kalcijs

Nātrijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.17.

Monoamonija fosfāts [Aonija dihidrogēnortofosfāts]

Monoamonija fosfāts NH4H2PO4)

Kopējais slāpeklis

Kopējais fosfors

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.18.

Diamonija fosfāts [diamonija hidrogēnortofosfāts]

Diamonija fosfāts ((NH4)2HPO4)

Kopējais slāpeklis

Kopējais fosfors

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.19.

Nātrija tripolifosfāts [pentanātrija trifosfāts]

Nātrija tripolifosfāts (Na5P3O10 × nH2O; n = 0 vai 6)

Kopējais fosfors

Nātrijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.20.

Nātrija magnija fosfāts

Nātrija magnija fosfāts (MgNaPO4)

Kopējais fosfors

Magnijs

Nātrijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.21.

Magnija hipofosfīts

Magnija hipofosfīts (Mg(H2PO2)2 × 6H2O)

Magnijs

Kopējais fosfors

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.22.

Atlīmēti kaulu milti

Atlīmēti, sterilizēti un malti kauli, no kuriem atdalītas taukvielas

Kopējais fosfors

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.3.23.

Kaulu pelni

Dzīvnieku blakusproduktu kremācijas, dedzināšanas vai gazifikācijas minerālais atlikums

Kopējais fosfors

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.3.24.

Kalcija polifosfāts

Tādu lineāri kondensētu polifosforskābju kalcija sāļu heterogēns maisījums, kam vispārīgā formula ir H(n+2)PnO(3n+1), kur n nav mazāks par 2.

Kopējais fosfors

Kalcijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.25.

Kalcija dihidrogēndifosfāts

Monokalcija dihidrogēnpirofosfāts (CaH2P2O7)

Kopējais fosfors

Kalcijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.26.

Magnija skābais pirofosfāts

Magnija skābais pirofosfāts (MgH2P2O7) Iegūts no attīrītas fosforskābes un attīrīta magnija hidroksīda vai magnija oksīda ar ūdens iztvaicēšanas palīdzību un, kondensējot ortofosfātu līdz difosfātam.

Kopējais fosfors

Magnijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.27.

Dinātrija dihidrogēndifosfāts

Dinātrija dihidrogēndifosfāts (Na2H2P2O7)

Kopējais fosfors

Kalcijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.28.

Trinātrija difosfāts

Trinātrija monoūdeņraža difosfāts (bezūdens: Na3HP2O7; monohidrāts: Na3HP2O7 × nH2O; n = 0, 1 vai 9)

Kopējais fosfors

Nātrijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.29.

Nātrija polifosfāts [nātrija heksametafosfāts]

Tādu lineāri kondensētu polifosforskābju nātrija sāļu heterogēns maisījums, kam vispārīgā formula ir H(n + 2)PnO(3n + 1), kur n nav mazāks par 2.

Kopējais fosfors

Nātrijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.30.

Trikālija fosfāts;

Trikālija monofosfāts (K3PO4 × nH2O; n = 0, 1, 3, 7 vai 9)

Kopējais fosfors

Kālijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.31.

Tetrakālija difosfāts

Dikalcija pirofosfāts (K4P2O7 × nH2O; n = 0, 1 vai 3)

Kopējais fosfors

Kālijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.32.

Pentakālija trifosfāts

Pentakālija tripolifosfāts (K5P3O10)

Kopējais fosfors

Kālijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.33.

Kālija polifosfāts

Tādu lineāri kondensētu polifosforskābju kālija sāļu heterogēns maisījums, kam vispārīgā formula ir H(n + 2)PnO(3n + 1), kur nav mazāks par 2

Kopējais fosfors

Kālijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.3.34.

Kalcija-nātrija polifosfāts

Kalcija-nātrija polifosfāts

Kopējais fosfors

Nātrijs

Kalcijs

2 % citronskābes šķ. nešķīstošais P, ja > 10 %

11.4.1.

Nātrija hlorīds (37)

Nātrija hlorīds (NaCl) vai produkts, ko ar kristalizāciju ietvaicējot iegūst no sāls šķīduma (piesātinot vai izsmeļot kādā citā procesā) (vakuuma sāls), iztvaicējot jūras ūdeni (jūras sāls un solārais sāls) vai sadrupinot akmeņsāli

Nātrijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.4.2.

Nātrija bikarbonāts [nātrija hidrogēnkarbonāts]

Nātrija bikarbonāts (NaHCO3)

Nātrijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.4.3.

Nātrija amonija (bi)karbonāts [Nātrija amonija (hidrogēn)karbonāts]

Produkts, kas rodas nātrija karbonāta un nātrija bikarbonāta ražošanas procesā, zīmju veidā satur amonija bikarbonātu (amonija bikarbonāts maks. 5 %)

Nātrijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.4.4.

Nātrija karbonāts

Nātrija karbonāts (Na2CO3)

Nātrijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.4.5.

Nātrija seskvikarbonāts [trinātrija hidrogēnkarbonāts]

Nātrija seskvikarbonāts (Na3H(CO3)2)

Nātrijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.4.6.

Nātrija sulfāts

Nātrija karbonāts (Na2SO4).

Var saturēt līdz 0,3 % metionīna

Nātrijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.4.7.

Organisko skābju nātrija sāļi (38)

Tādu pārtikā lietojamu organisko skābju nātrija sāļi, kuru molekulā ir vismaz 4 oglekļa atomi

Nātrijs

Organiskā skābe

11.5.1.

Kālija hlorīds

Kālija hlorīds (KCl) vai produkts, ko iegūst, sasmalcinot dabīgas izcelsmes kālija hlorīdu

Kālijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.5.2.

Kālija sulfāts

Kālija sulfāts (K2SO4)

Kālijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 10 %

11.5.3.

Kālija karbonāts

Kālija karbonāts (K2CO3)