25.5.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 138/92 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/893
(2017. gada 24. maijs),
ar ko attiecībā uz noteikumiem par pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 I un IV pielikumu, kā arī Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 X, XIV un XV pielikumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. panta pirmo daļu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (2), un jo īpaši tās 31. panta 2. punkta otro daļu, 41. panta 3. punkta trešo daļu un 42. panta 2. punkta otro daļu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti noteikumi dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai attiecībā uz liellopiem, aitām un kazām. Regula attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un konkrētos īpašos gadījumos uz minēto produktu eksportu. |
(2) |
Regulas (EK) Nr. 999/2001 7. panta 1. punktā noteikts, ka atgremotājus ir aizliegts barot ar proteīniem, kas iegūti no dzīvniekiem. Minētās regulas 7. panta 2. punktā minētā aizlieguma darbības joma ir paplašināta, attiecinot to arī uz dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, un saskaņā ar tās IV pielikumu minētais aizliegums aprobežojas ar aizliegumu minētos dzīvniekus barot ar dzīvnieku izcelsmes produktiem. |
(3) |
Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumā ir paplašināta 7. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma darbības joma, aizliedzot barot tādus lauksaimniecības dzīvniekus, kas nav atgremotāji, izņemot plēsīgos kažokzvērus, ar inter alia pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām. Tomēr, atkāpjoties no minētā aizlieguma, regulas IV pielikuma II nodaļas c) punktā ir atļauta tādu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas saturošu barības maisījumu, ko ražo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas D iedaļu, izmantošana dzīvnieku ēdināšanā, atļauju attiecinot tikai uz akvakultūras dzīvniekiem. Minētajā iedaļā pašlaik noteikta prasība šādu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanā izmantotos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus iegūt kautuvēs vai gaļas sadalīšanas uzņēmumos. Ņemot vērā no kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanas procesu, šo prasību attiecībā uz kukaiņiem nav iespējams īstenot. Rezultātā no kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu izmantošana akvakultūras dzīvnieku barībā pašlaik nav atļauta. |
(4) |
Vairākās dalībvalstīs ir sākta kukaiņu audzēšana ar mērķi ražot no tiem pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un citus no kukaiņiem iegūtus produktus lolojumdzīvnieku barošanai. Šo ražošanu veic saskaņā ar dalībvalstu kompetento iestāžu valsts kontroles shēmām. Pētījumos ir atklāts, ka lauksaimniecības kukaiņi var kļūt par ilgtspējīgu risinājumu un alternatīvu parastajiem dzīvnieku olbaltumvielu avotiem, kas paredzēti tādu lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, kas nav atgremotāji. |
(5) |
2015. gada 8. oktobrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “EFSA”) publicēja zinātnisko atzinumu par riska profilu saistībā ar kukaiņu ražošanu un patēriņu pārtikā un dzīvnieku barībā (3). Attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar prionu klātbūtni, EFSA secina, ka, salīdzinot ar pašlaik atļautajos dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu avotos sastopamo apdraudējumu, paredzams, ka apdraudējuma esamība neapstrādātos kukaiņos ir vienāda vai zemāka, ja vien tie tiek baroti ar substrātiem, kuros nav atgremotāju vai cilvēku izcelsmes sastāvdaļu (kūtsmēslu). Tā kā kukaiņu pārstāde var vēl vairāk samazināt bioloģiskas izcelsmes apdraudējumu, šis apgalvojums attiecas arī uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no kukaiņiem. |
(6) |
Saskaņā ar jēdziena “lauksaimniecības dzīvnieks” definīciju, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 6. punktā, kukaiņi, kas tiek audzēti no kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai, uzskatāmi par lauksaimniecības dzīvniekiem, tādēļ uz tiem attiecas barošanas aizlieguma noteikumi, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 7. pantā un IV pielikumā, kā arī noteikumi par dzīvnieku barošanu, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1069/2009. Tādēļ, izmantot atgremotāju olbaltumvielas, ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus, gaļas un kaulu miltus un kūtsmēslus kā barību kukaiņiem ir aizliegts. Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2009 III pielikumu (4) ir aizliegta izkārnījumu izmantošana dzīvnieku barošanai. |
(7) |
Tāpēc būtu jāatļauj no kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un tās saturošus barības maisījumus izmantot akvakultūras dzīvnieku barošanai. Tādēļ Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma II nodaļas c) punktā būtu jāizdara attiecīgi grozījumi, un minētās regulas IV pielikuma IV nodaļā būtu jāiekļauj iedaļa, kurā noteikti ar TSE saistīti nosacījumi no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu un tās saturošu barības maisījumu ražošanai. |
(8) |
Lai novērstu savstarpējas piesārņošanas ar citām olbaltumvielām risku, kas varētu radīt TSE risku atgremotājdzīvniekiem, analoģiski prasībām, ko piemēro tādām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un tās saturošiem barības maisījumiem, kas ir paredzēti akvakultūras dzīvnieku barošanai, būtu jānosaka īpaši nosacījumi no kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai un lietošanai. Konkrētāk, analoģiski nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas A iedaļā, no kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas būtu jāražo iekārtās, kurās ražo tikai no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtus produktus. |
(9) |
Turklāt juridiskās noteiktības dēļ būtu lietderīgi jēdziena “lauksaimniecības kukaiņi” definīciju iekļaut Regulas (EK) Nr. 999/2001 I pielikumā. |
(10) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 I un IV pielikums. |
(11) |
Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (5) X pielikumā paredzēti noteikumi attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1069/2009 īstenošanu, tostarp parametri nekaitīgas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas dzīvnieku izcelsmes barības ražošanai. Lauksaimniecības dzīvniekus, kas nav kažokzvēri, drīkst barot tikai ar tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma prasībām. Lai gan minētās regulas X pielikumā noteiktās prasības neattiecas uz dzīviem kukaiņiem un kaltētiem kukaiņiem lauksaimniecības dzīvnieku barībā, uz kaltētu kukaiņu lietošanu lolojumdzīvnieku barībā attiecas prasības, kas noteiktas minētās regulas XIII pielikumā. |
(12) |
Paredzams, ka Regulas (EK) Nr. 999/2001 grozījums ar mērķi apstiprināt no kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu lietošanu akvakultūras dzīvnieku barībā pavērs plašākas iespējas Savienībā ražot no kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas. Pašlaik nelielā apjomā īstenoto kukaiņu audzēšanu lolojumdzīvnieku barībai ir iespējams pienācīgi reglamentēt ar esošajām valsts kontroles shēmām, taču, lai kukaiņu audzēšana Savienībā būtu droša lielākā mērogā, dzīvnieku veselību, sabiedrības veselību, augu veselību vai vides riskus būtu piemēroti reglamentēt ar Savienības noteikumiem. Savienībā audzētas kukaiņu sugas nedrīkstētu būt patogēnas vai kā citādi nelabvēlīgi ietekmēt augu, dzīvnieku vai cilvēku veselību; tās nedrīkstētu būt zināmi cilvēku, dzīvnieku vai augu patogēnu vektori, un tās nedrīkstētu būt aizsargātas sugas vai par invazīvām atzītas svešzemju sugas. Ņemot vērā šos valstu riska novērtējumus, kā arī EFSA2015. gada 8. oktobra atzinumu, par kukaiņu sugām, kuras pašlaik tiek audzētas Savienībā un kuras atbilst iepriekš minētajiem drošības nosacījumiem attiecībā uz kukaiņu ražošanu lietošanai dzīvnieku barībā, uzskatāmas šādas kukaiņu sugas: dzelkņmuša (Hermetia illucens), istabas muša (Musca domestica), miltu melnulis (Tenebrio molitor), melnulis (Alphitobius diaperinus), mājas circenis (Acheta domesticus), circenis (Gryllodes sigillatus) un lauka circenis (Gryllus assimilis). |
(13) |
Tādēļ Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikums būtu jāgroza, tā II nodaļas 1. iedaļā iekļaujot to kukaiņu sugu sarakstu, kuras drīkst izmantot no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai. Sarakstā būtu jāiekļauj iepriekš minētās kukaiņu sugas, un nākotnē to var grozīt, pamatojoties uz riska novērtējumu par attiecīgo kukaiņu sugu radīto risku dzīvnieku, cilvēku un augu veselībai vai videi. |
(14) |
Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikumā ir noteiktas prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importu no trešām valstīm. Drošības prasības, ko piemēro akvakultūras dzīvnieku barībā izmantojamo kukaiņu audzēšanai, kā arī no minētajiem kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu laišanai tirgū, jo īpaši attiecībā uz atļautajām kukaiņu sugām un atļauto kukaiņu barību, būtu jāpiemēro arī importam no trešām valstīm. Tādēļ būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. un 2. iedaļa, nosakot minētās prasības importam Savienībā. |
(15) |
Regulas (ES) Nr. 142/2011 XV pielikumā noteikti veselības sertifikātu paraugi dzīvnieku blakusproduktu importam Savienībā. Veselības sertifikāta paraugs, kas noteikts minētās regulas XV pielikuma 1. nodaļā, attiecas uz pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu importu Savienībā. Lai importētu no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, būtu jāizstrādā jauns veselības sertifikāta paraugs, kurā būtu jāiekļauj īpašas prasības attiecībā uz lauksaimniecības kukaiņu audzēšanu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai, kas minētas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikumā, kā arī citas atbilstošas prasības attiecībā uz pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu importu. Tādēļ XV pielikuma 1. nodaļā būtu jāiekļauj jauns veselības sertifikāta paraugs no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu importam. |
(16) |
Turklāt jaunajā veselības sertifikāta paraugā, kas iekļauts Regulas (ES) Nr. 142/2011 XV pielikuma 1. nodaļā, būtu jāņem vērā ar Komisijas Regulu (ES) 2016/1396 (6) izdarītie grozījumi Regulas (EK) Nr. 999/2001 IX pielikuma D nodaļā saistībā ar prasībām attiecībā uz TSE, kuras piemēro liellopu, aitu vai kazu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importam. |
(17) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 X, XIV un XV pielikums. |
(18) |
Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma III nodaļas A iedaļā ir noteiktas prasības, kuru mērķis ir neiesaiņotu produktu pārvadāšanas laikā novērst savstarpēju piesārņojumu starp zivju miltiem, dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu, asins pagatavojumiem, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šīs sastāvdaļas saturošiem barības maisījumiem, kas paredzēti tādu lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, kas nav atgremotāji, no vienas puses, un barību, kas paredzēta atgremotājiem, no otras puses. Ņemot vērā to, ka līdzīgs savstarpēja piesārņojuma risks pastāv arī tad, ja šīs sastāvdaļas tiek glabātas neiesaiņotas, Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma III nodaļas A iedaļas prasības būtu jāpiemēro arī neiesaiņotu zivju miltu, dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfāta un trikalcija fosfāta, asins pagatavojumu, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šīs sastāvdaļas saturošu barības maisījumu glabāšanai. |
(19) |
Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas B iedaļā ir noteiktas prasības, kuru mērķis ir pārvadāšanas laikā novērst savstarpēju piesārņojumu starp neiesaiņotām dzīvnieku barības sastāvdaļām un neiesaiņotiem dzīvnieku barības maisījumiem, kas satur produktus, kuri iegūti no atgremotājiem, un kas nav piens un piena produkti, dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu un no atgremotāju jēlādām un ādām iegūtām hidrolizētām olbaltumvielām, no vienas puses, un barību, kas paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus, no otras puses. Ņemot vērā to, ka līdzīgs savstarpēja piesārņojuma risks pastāv arī tad, ja šīs sastāvdaļas glabā neiesaiņotas, Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas B iedaļas prasības būtu jāpiemēro arī neiesaiņotu dzīvnieku barības sastāvdaļu un barības maisījumu, kas satur no atgremotājiem iegūtus produktus, izņemot pienu un piena produktus, dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfāta, trikalcija fosfāta un no atgremotāju jēlādām un ādām iegūtu hidrolizētu olbaltumvielu glabāšanai. |
(20) |
Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas D iedaļas a) punktā noteikta prasība, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kurus izmanto, ražojot tādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas (izņemot zivju miltus), ko iegūst no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un kas paredzētas akvakultūras dzīvnieku barošanai, iegūst no kautuvēm, kurās nekauj atgremotājus, un no gaļas sadalīšanas uzņēmumiem, kuros netiek atkaulota vai sadalīta atgremotāju gaļa. Minētajā a) punktā attiecībā uz kautuvēm, kurās veic efektīvus pasākumus, lai novērstu savstarpēju piesārņojumu starp atgremotāju un tādu dzīvnieku, kas nav atgremotāji, izcelsmes blakusproduktiem, un kuras pārbauda un uz pārbaudes pamata apstiprina kompetentā iestāde paredzēta atkāpe no šīs prasības. |
(21) |
Lai nodrošinātu plašākas izvēles iespējas attiecībā uz izejvielām, kuras drīkst izmantot, ražojot tādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un kas paredzētas akvakultūras dzīvnieku barošanai vai eksportam, būtu lietderīgi grozīt Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas D iedaļas a) punktu, lai ļautu izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no uzņēmumiem, kuri nav kautuves vai gaļas sadalīšanas uzņēmumi, ar nosacījumu, ka šie citi uzņēmumi nodarbojas tikai ar tādu materiālu apstrādi, kas nav iegūti no atgremotājiem, vai kurus pēc pārbaudes uz vietas ir apstiprinājusi kompetentā iestāde, pamatojoties uz tām pašām izplatīšanas prasībām, kādas esošais izņēmums paredz kautuvēm, ja šīs izplatīšanas prasības nodrošina nepieciešamās garantijas, ka savstarpējais piesārņojums tiek novērsts un kontrolēts. Turklāt izņēmums, kas ir spēkā attiecībā uz kautuvēm, būtu jāpiemēro arī gaļas sadalīšanas uzņēmumiem, ja vien tiek piemērotas tādas pašas izplatīšanas prasības. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas D iedaļa. |
(22) |
Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas A iedaļas b) punktā noteikta prasība, ka zivju miltu un zivju miltus saturošu barības maisījumu tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgā gadījumā, veselības sertifikātā un uz šādu produktu iepakojumiem skaidri jānorāda: “Satur zivju miltus – nedrīkst izbarot atgremotājiem”. Tomēr Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktā minētais tirdzniecības dokuments vai veselības sertifikāts netiek prasīts attiecībā uz barības maisījumiem. Tādēļ, lai precizētu, ka zivju miltus saturošiem barības maisījumiem teksts “Satur zivju miltus – nedrīkst izbarot atgremotājiem” būtu jāizvieto tikai uz barības maisījumu etiķetes, būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas A iedaļas b) punkts. Attiecībā uz minēto prasību būtu jāgroza arī Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas B iedaļa, C iedaļas d) punkts un D iedaļas e) punkts. |
(23) |
Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas C iedaļā noteikts, ka uzņēmumos, kas ražo lolojumdzīvnieku vai kažokzvēru barību, kurā ir tādi atgremotāju izcelsmes produkti, ko aizliegts izmantot lauksaimniecības dzīvnieku, izņemot kažokzvēru, barošanai, ir aizliegts ražot barību, kas paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus. Lai novērstu savstarpēju piesārņojumu starp barību, kas paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus vai akvakultūras dzīvniekus, un tādiem produktiem, kas šādā barībā ir aizliegti, līdzīgs aizliegums būtu jānosaka arī attiecībā uz uzņēmumiem, kas ražo lolojumdzīvnieku vai kažokzvēru barību, kurā ir no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, izņemot zivju miltus. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas C iedaļa. |
(24) |
Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļas 1. punktā noteikts aizliegums eksportēt no atgremotājiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas. Šīs prasības sākotnējais mērķis bija kontrolēt govju sūkļveida encefalopātijas (“GSE”) izplatīšanos laikā, kad Savienībā bija GSE epidēmija, kura Eiropu skāra smagāk nekā citas pasaules daļas. Tomēr GSE situācija Savienībā ir būtiski uzlabojusies. 2015. gadā Savienībā tika ziņots par pieciem GSE gadījumiem, salīdzinot ar 2 166 gadījumiem 2001. gadā. Šo GSE situācijas uzlabošanos Savienībā atspoguļo fakts, ka 23 Savienības dalībvalstīs GSE risks pašlaik ir atzīts par nenozīmīgu saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/453/EK (7), pamatojoties uz GSE riska statusu, kuru starptautiskā līmenī atzinusi Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija. |
(25) |
Tādēļ, lai samazinātu slogu tirgus dalībniekiem un nodrošinātu samērību, ņemot vērā esošo GSE epidemioloģisko situāciju, aizliegums eksportēt no atgremotājiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas būtu jāatceļ un jāaizstāj ar īpašiem nosacījumiem. Šiem nosacījumiem galvenokārt būtu jānodrošina tas, ka eksportētajos produktos nav gaļas un kaulu miltu, kuru eksports saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 43. panta 3. punktu nav atļauts. Tā kā gaļas un kaulu miltos var būt īpašs riska materiāls vai tos var iegūt no dzīvniekiem, kuri ir miruši vai nokauti tādu iemeslu dēļ, kas nav nokaušana lietošanai pārtikā, gaļas un kaulu milti rada augstāku GSE risku, tāpēc tos nedrīkst eksportēt. |
(26) |
Lai nodrošinātu, ka eksportētās, no atgremotājiem iegūtās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas nesatur gaļas un kaulu miltus un ka tās netiek lietotas citiem mērķiem kā vien tiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos, no atgremotājiem iegūtās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas būtu jāpārvadā aizplombētos konteineros tieši no pārstrādes iekārtas uz izvešanas vietu no Savienības, kam vajadzētu būt Komisijas Lēmuma 2009/821/EK (8) I pielikumā minētam robežkontroles punktam, kurā var veikt oficiālas kontroles. Šādas oficiālās kontroles būtu jāveic, izmantojot esošās oficiālās kontroles procedūras, jo īpaši tirdzniecības dokumentu, kas atbilst paraugam Regulas (ES) Nr. 142/2011 VIII pielikuma III nodaļas 6. punktā, un komunikāciju starp kompetentajām iestādēm, izmantojot integrēto datorizēto veterināro sistēmu (TRACES), kas ieviesta ar Komisijas Lēmumu 2004/292/EK (9). |
(27) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. pantu pārstrādes iekārta ir jāapstiprina trešās kategorijas materiālu pārstrādei un saskaņā ar minētās regulas 45. pantu tajā regulāri jāveic oficiālās kontroles, tostarp, ja pārstrādes iekārta ir apstiprināta arī pirmās un/vai otrās kategorijas materiālu pārstrādei, attiecībā uz pirmās un otrās kategorijas materiālu pastāvīgo marķēšanu, kas noteikta minētajā regulā. |
(28) |
Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļas 2. punktā ir noteikta prasība eksportam paredzētus barības maisījumus, kas satur tādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, ražot saskaņā ar konkrētām prasībām, jo īpaši atsaucoties uz minētās regulas IV pielikuma V nodaļas A iedaļas e) punktu, kurā savukārt iekļauta atsauce uz minētā pielikuma IV nodaļas D iedaļu. Tā kā šo savstarpējo atsauču dēļ ir radušās atšķirīgas interpretācijas, būtu nepieciešams no jauna formulēt Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļas 2. punktu, lai precizētu ražošanas prasības tādām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, vai tās saturošiem barības maisījumiem, kas paredzēti eksportam no Savienības. |
(29) |
Jo īpaši atsauce, kas attiecas uz tādu barības maisījumu eksportu, kuri satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā uz minētā pielikuma IV nodaļas D iedaļas d) punktu, kas reglamentē tādu barības maisījumu ražošanu, kuri satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un ir paredzēti akvakultūras dzīvnieku barošanai, nav konsekventi izmantota visos gadījumos. Lai arī Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas D iedaļas d) punktā noteikta prasība, ka barības maisījumu ražošanas uzņēmumam jānodarbojas tikai ar barības ražošanu akvakultūras dzīvniekiem vai jābūt apstiprinātam, ņemot vērā īstenotos pasākumus, ar ko novērš savstarpēju piesārņojumu starp akvakultūras dzīvniekiem paredzētu barību un citiem lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētu barību, attiecībā uz eksportu Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumā nav noteikti nekādi ierobežojumi saistībā ar sugām, kurām eksportētos barības maisījumus trešā valstī drīkst izbarot. Tādēļ šajā gadījumā mērķis ir novērst savstarpējo piesārņojumu starp eksportētajiem barības maisījumiem, kas satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kuras iegūtas no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, un barību, kas paredzēta citiem lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus, un ko paredzēts laist Savienības tirgū. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļas 2. punkts. |
(30) |
Iepriekšējos apsvērumos minētie grozījumi attiecībā uz 1) noteiktu barības sastāvdaļu un barības maisījumu glabāšanu; 2) no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu un tās saturošu barības maisījumu ražošanu; 3) tādu barības maisījumu eksportu, kas satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un 4) izejvielu iegūšanu no citiem uzņēmumiem, kas nav kautuves un gaļas sadalīšanas uzņēmumi, lai ražotu pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, ietver prasību dalībvalsts kompetentajai iestādei, pamatojoties uz minēto prasību izpildi, reģistrēt vai apstiprināt konkrētus uzņēmumus. Tādēļ, lai dalībvalstīm noteiktu pienākumu atjaunināt un darīt publiski pieejamus šādu uzņēmumu sarakstus, būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas A iedaļa. |
(31) |
Lai mazinātu slogu kompetentajām iestādēm, uzņēmumu sarakstu publicēšanai būtu jāaprobežojas tikai ar tiem gadījumiem, kad šāda publicēšana ir nepieciešama, lai uzņēmēji varētu noteikt, kuri potenciālie piegādātāji atbilst Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma prasībām, un lai kompetentās iestādes varētu kontrolēt šo prasību ievērošanu ražošanas ķēdē. Tādēļ, lai publiskošanas pienākumu nepiemērotu attiecībā uz barības maisījumu mājražotāju sarakstiem, būtu jāgroza IV pielikuma V nodaļas A iedaļa. |
(32) |
Tā kā dalībvalstīm un uzņēmumiem nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai pielāgotos grozījumiem, kas ar šo regulu izdarīti III nodaļas A iedaļā attiecībā uz atsevišķu neiesaiņotu barības sastāvdaļu un barības maisījumu glabāšanu, kā arī Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas A, B un C iedaļā attiecībā uz to uzņēmumu sarakstiem, kuri darbojas saskaņā ar īpašām prasībām Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumā, attiecībā uz tādas barības glabāšanu, kas satur no atgremotājiem iegūtu produktus, un attiecībā uz tādas lolojumdzīvnieku barības ražošanu, kas satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kuras iegūtas no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, šīs izmaiņas būtu jāpiemēro, sākot no 2018. gada 1. janvāra. |
(33) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 999/2001 I un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.
2. pants
Regulas (ES) Nr. 142/2011 X, XIV un XV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2017. gada 1. jūlija.
Tomēr šādus turpmāk minētos grozījumus, kas ar šo regulu izdarīti Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumā, piemēro no 2018. gada 1. janvāra:
a) |
grozījumus, kas izdarīti Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma III nodaļas A iedaļā ar šīs regulas I pielikuma 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu, un |
b) |
grozījumus, kas izdarīti Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas A, B un C iedaļā ar šīs regulas I pielikuma 2. punkta d) apakšpunkta i) punktu. |
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2017. gada 24. maijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.
(2) OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.
(3) Scientific Opinion on a Risk profile related to production and consumption of insects as food and feed, EFSA Journal (2015);13(10):4257.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003, un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.).
(5) Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).
(6) Komisijas 2016. gada 18. augusta Regula (ES) 2016/1396, ar kuru groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 225, 19.8.2016., 76. lpp.).
(7) Komisijas 2007. gada 29. jūnija Lēmums 2007/453/EK, ar ko nosaka dalībvalstu vai trešo valstu vai to reģionu GSE statusu pēc to GSE riska (OV L 172, 30.6.2007., 84. lpp.).
(8) Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmums 2009/821/EK, ar ko izveido apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, paredz konkrētus noteikumus par inspekcijām, kuras veic Komisijas veterinārijas eksperti, un nosaka Traces veterinārās vienības (OV L 296, 12.11.2009., 1. lpp.).
(9) Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmums 2004/292/EK par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 999/2001 I un IV pielikumu groza šādi:
1) |
I pielikumu groza šādi:
|
2) |
IV pielikumu groza šādi:
|
II PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 142/2011 X, XIV un XV pielikumu groza šādi:
1) |
X pielikuma II nodaļas 1. iedaļas A daļu aizstāj ar šādu: “A. Izejvielas
|
2) |
XIV pielikuma I nodaļu groza šādi:
|
3) |
XV pielikumu groza šādi:
|