25.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/92


KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/893

(2017. gada 24. maijs),

ar ko attiecībā uz noteikumiem par pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 I un IV pielikumu, kā arī Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 X, XIV un XV pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (2), un jo īpaši tās 31. panta 2. punkta otro daļu, 41. panta 3. punkta trešo daļu un 42. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti noteikumi dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai attiecībā uz liellopiem, aitām un kazām. Regula attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un konkrētos īpašos gadījumos uz minēto produktu eksportu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 7. panta 1. punktā noteikts, ka atgremotājus ir aizliegts barot ar proteīniem, kas iegūti no dzīvniekiem. Minētās regulas 7. panta 2. punktā minētā aizlieguma darbības joma ir paplašināta, attiecinot to arī uz dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, un saskaņā ar tās IV pielikumu minētais aizliegums aprobežojas ar aizliegumu minētos dzīvniekus barot ar dzīvnieku izcelsmes produktiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumā ir paplašināta 7. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma darbības joma, aizliedzot barot tādus lauksaimniecības dzīvniekus, kas nav atgremotāji, izņemot plēsīgos kažokzvērus, ar inter alia pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām. Tomēr, atkāpjoties no minētā aizlieguma, regulas IV pielikuma II nodaļas c) punktā ir atļauta tādu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas saturošu barības maisījumu, ko ražo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas D iedaļu, izmantošana dzīvnieku ēdināšanā, atļauju attiecinot tikai uz akvakultūras dzīvniekiem. Minētajā iedaļā pašlaik noteikta prasība šādu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanā izmantotos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus iegūt kautuvēs vai gaļas sadalīšanas uzņēmumos. Ņemot vērā no kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanas procesu, šo prasību attiecībā uz kukaiņiem nav iespējams īstenot. Rezultātā no kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu izmantošana akvakultūras dzīvnieku barībā pašlaik nav atļauta.

(4)

Vairākās dalībvalstīs ir sākta kukaiņu audzēšana ar mērķi ražot no tiem pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un citus no kukaiņiem iegūtus produktus lolojumdzīvnieku barošanai. Šo ražošanu veic saskaņā ar dalībvalstu kompetento iestāžu valsts kontroles shēmām. Pētījumos ir atklāts, ka lauksaimniecības kukaiņi var kļūt par ilgtspējīgu risinājumu un alternatīvu parastajiem dzīvnieku olbaltumvielu avotiem, kas paredzēti tādu lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, kas nav atgremotāji.

(5)

2015. gada 8. oktobrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “EFSA”) publicēja zinātnisko atzinumu par riska profilu saistībā ar kukaiņu ražošanu un patēriņu pārtikā un dzīvnieku barībā (3). Attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar prionu klātbūtni, EFSA secina, ka, salīdzinot ar pašlaik atļautajos dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu avotos sastopamo apdraudējumu, paredzams, ka apdraudējuma esamība neapstrādātos kukaiņos ir vienāda vai zemāka, ja vien tie tiek baroti ar substrātiem, kuros nav atgremotāju vai cilvēku izcelsmes sastāvdaļu (kūtsmēslu). Tā kā kukaiņu pārstāde var vēl vairāk samazināt bioloģiskas izcelsmes apdraudējumu, šis apgalvojums attiecas arī uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no kukaiņiem.

(6)

Saskaņā ar jēdziena “lauksaimniecības dzīvnieks” definīciju, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 6. punktā, kukaiņi, kas tiek audzēti no kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai, uzskatāmi par lauksaimniecības dzīvniekiem, tādēļ uz tiem attiecas barošanas aizlieguma noteikumi, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 7. pantā un IV pielikumā, kā arī noteikumi par dzīvnieku barošanu, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1069/2009. Tādēļ, izmantot atgremotāju olbaltumvielas, ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus, gaļas un kaulu miltus un kūtsmēslus kā barību kukaiņiem ir aizliegts. Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2009 III pielikumu (4) ir aizliegta izkārnījumu izmantošana dzīvnieku barošanai.

(7)

Tāpēc būtu jāatļauj no kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un tās saturošus barības maisījumus izmantot akvakultūras dzīvnieku barošanai. Tādēļ Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma II nodaļas c) punktā būtu jāizdara attiecīgi grozījumi, un minētās regulas IV pielikuma IV nodaļā būtu jāiekļauj iedaļa, kurā noteikti ar TSE saistīti nosacījumi no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu un tās saturošu barības maisījumu ražošanai.

(8)

Lai novērstu savstarpējas piesārņošanas ar citām olbaltumvielām risku, kas varētu radīt TSE risku atgremotājdzīvniekiem, analoģiski prasībām, ko piemēro tādām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un tās saturošiem barības maisījumiem, kas ir paredzēti akvakultūras dzīvnieku barošanai, būtu jānosaka īpaši nosacījumi no kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai un lietošanai. Konkrētāk, analoģiski nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas A iedaļā, no kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas būtu jāražo iekārtās, kurās ražo tikai no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtus produktus.

(9)

Turklāt juridiskās noteiktības dēļ būtu lietderīgi jēdziena “lauksaimniecības kukaiņi” definīciju iekļaut Regulas (EK) Nr. 999/2001 I pielikumā.

(10)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 I un IV pielikums.

(11)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (5) X pielikumā paredzēti noteikumi attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1069/2009 īstenošanu, tostarp parametri nekaitīgas lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas dzīvnieku izcelsmes barības ražošanai. Lauksaimniecības dzīvniekus, kas nav kažokzvēri, drīkst barot tikai ar tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma prasībām. Lai gan minētās regulas X pielikumā noteiktās prasības neattiecas uz dzīviem kukaiņiem un kaltētiem kukaiņiem lauksaimniecības dzīvnieku barībā, uz kaltētu kukaiņu lietošanu lolojumdzīvnieku barībā attiecas prasības, kas noteiktas minētās regulas XIII pielikumā.

(12)

Paredzams, ka Regulas (EK) Nr. 999/2001 grozījums ar mērķi apstiprināt no kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu lietošanu akvakultūras dzīvnieku barībā pavērs plašākas iespējas Savienībā ražot no kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas. Pašlaik nelielā apjomā īstenoto kukaiņu audzēšanu lolojumdzīvnieku barībai ir iespējams pienācīgi reglamentēt ar esošajām valsts kontroles shēmām, taču, lai kukaiņu audzēšana Savienībā būtu droša lielākā mērogā, dzīvnieku veselību, sabiedrības veselību, augu veselību vai vides riskus būtu piemēroti reglamentēt ar Savienības noteikumiem. Savienībā audzētas kukaiņu sugas nedrīkstētu būt patogēnas vai kā citādi nelabvēlīgi ietekmēt augu, dzīvnieku vai cilvēku veselību; tās nedrīkstētu būt zināmi cilvēku, dzīvnieku vai augu patogēnu vektori, un tās nedrīkstētu būt aizsargātas sugas vai par invazīvām atzītas svešzemju sugas. Ņemot vērā šos valstu riska novērtējumus, kā arī EFSA2015. gada 8. oktobra atzinumu, par kukaiņu sugām, kuras pašlaik tiek audzētas Savienībā un kuras atbilst iepriekš minētajiem drošības nosacījumiem attiecībā uz kukaiņu ražošanu lietošanai dzīvnieku barībā, uzskatāmas šādas kukaiņu sugas: dzelkņmuša (Hermetia illucens), istabas muša (Musca domestica), miltu melnulis (Tenebrio molitor), melnulis (Alphitobius diaperinus), mājas circenis (Acheta domesticus), circenis (Gryllodes sigillatus) un lauka circenis (Gryllus assimilis).

(13)

Tādēļ Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikums būtu jāgroza, tā II nodaļas 1. iedaļā iekļaujot to kukaiņu sugu sarakstu, kuras drīkst izmantot no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai. Sarakstā būtu jāiekļauj iepriekš minētās kukaiņu sugas, un nākotnē to var grozīt, pamatojoties uz riska novērtējumu par attiecīgo kukaiņu sugu radīto risku dzīvnieku, cilvēku un augu veselībai vai videi.

(14)

Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikumā ir noteiktas prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importu no trešām valstīm. Drošības prasības, ko piemēro akvakultūras dzīvnieku barībā izmantojamo kukaiņu audzēšanai, kā arī no minētajiem kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu laišanai tirgū, jo īpaši attiecībā uz atļautajām kukaiņu sugām un atļauto kukaiņu barību, būtu jāpiemēro arī importam no trešām valstīm. Tādēļ būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. un 2. iedaļa, nosakot minētās prasības importam Savienībā.

(15)

Regulas (ES) Nr. 142/2011 XV pielikumā noteikti veselības sertifikātu paraugi dzīvnieku blakusproduktu importam Savienībā. Veselības sertifikāta paraugs, kas noteikts minētās regulas XV pielikuma 1. nodaļā, attiecas uz pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu importu Savienībā. Lai importētu no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, būtu jāizstrādā jauns veselības sertifikāta paraugs, kurā būtu jāiekļauj īpašas prasības attiecībā uz lauksaimniecības kukaiņu audzēšanu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai, kas minētas Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikumā, kā arī citas atbilstošas prasības attiecībā uz pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu importu. Tādēļ XV pielikuma 1. nodaļā būtu jāiekļauj jauns veselības sertifikāta paraugs no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu importam.

(16)

Turklāt jaunajā veselības sertifikāta paraugā, kas iekļauts Regulas (ES) Nr. 142/2011 XV pielikuma 1. nodaļā, būtu jāņem vērā ar Komisijas Regulu (ES) 2016/1396 (6) izdarītie grozījumi Regulas (EK) Nr. 999/2001 IX pielikuma D nodaļā saistībā ar prasībām attiecībā uz TSE, kuras piemēro liellopu, aitu vai kazu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importam.

(17)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 142/2011 X, XIV un XV pielikums.

(18)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma III nodaļas A iedaļā ir noteiktas prasības, kuru mērķis ir neiesaiņotu produktu pārvadāšanas laikā novērst savstarpēju piesārņojumu starp zivju miltiem, dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu, asins pagatavojumiem, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šīs sastāvdaļas saturošiem barības maisījumiem, kas paredzēti tādu lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, kas nav atgremotāji, no vienas puses, un barību, kas paredzēta atgremotājiem, no otras puses. Ņemot vērā to, ka līdzīgs savstarpēja piesārņojuma risks pastāv arī tad, ja šīs sastāvdaļas tiek glabātas neiesaiņotas, Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma III nodaļas A iedaļas prasības būtu jāpiemēro arī neiesaiņotu zivju miltu, dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfāta un trikalcija fosfāta, asins pagatavojumu, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šīs sastāvdaļas saturošu barības maisījumu glabāšanai.

(19)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas B iedaļā ir noteiktas prasības, kuru mērķis ir pārvadāšanas laikā novērst savstarpēju piesārņojumu starp neiesaiņotām dzīvnieku barības sastāvdaļām un neiesaiņotiem dzīvnieku barības maisījumiem, kas satur produktus, kuri iegūti no atgremotājiem, un kas nav piens un piena produkti, dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu un no atgremotāju jēlādām un ādām iegūtām hidrolizētām olbaltumvielām, no vienas puses, un barību, kas paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus, no otras puses. Ņemot vērā to, ka līdzīgs savstarpēja piesārņojuma risks pastāv arī tad, ja šīs sastāvdaļas glabā neiesaiņotas, Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas B iedaļas prasības būtu jāpiemēro arī neiesaiņotu dzīvnieku barības sastāvdaļu un barības maisījumu, kas satur no atgremotājiem iegūtus produktus, izņemot pienu un piena produktus, dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfāta, trikalcija fosfāta un no atgremotāju jēlādām un ādām iegūtu hidrolizētu olbaltumvielu glabāšanai.

(20)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas D iedaļas a) punktā noteikta prasība, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kurus izmanto, ražojot tādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas (izņemot zivju miltus), ko iegūst no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un kas paredzētas akvakultūras dzīvnieku barošanai, iegūst no kautuvēm, kurās nekauj atgremotājus, un no gaļas sadalīšanas uzņēmumiem, kuros netiek atkaulota vai sadalīta atgremotāju gaļa. Minētajā a) punktā attiecībā uz kautuvēm, kurās veic efektīvus pasākumus, lai novērstu savstarpēju piesārņojumu starp atgremotāju un tādu dzīvnieku, kas nav atgremotāji, izcelsmes blakusproduktiem, un kuras pārbauda un uz pārbaudes pamata apstiprina kompetentā iestāde paredzēta atkāpe no šīs prasības.

(21)

Lai nodrošinātu plašākas izvēles iespējas attiecībā uz izejvielām, kuras drīkst izmantot, ražojot tādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un kas paredzētas akvakultūras dzīvnieku barošanai vai eksportam, būtu lietderīgi grozīt Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas D iedaļas a) punktu, lai ļautu izmantot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas iegūti no uzņēmumiem, kuri nav kautuves vai gaļas sadalīšanas uzņēmumi, ar nosacījumu, ka šie citi uzņēmumi nodarbojas tikai ar tādu materiālu apstrādi, kas nav iegūti no atgremotājiem, vai kurus pēc pārbaudes uz vietas ir apstiprinājusi kompetentā iestāde, pamatojoties uz tām pašām izplatīšanas prasībām, kādas esošais izņēmums paredz kautuvēm, ja šīs izplatīšanas prasības nodrošina nepieciešamās garantijas, ka savstarpējais piesārņojums tiek novērsts un kontrolēts. Turklāt izņēmums, kas ir spēkā attiecībā uz kautuvēm, būtu jāpiemēro arī gaļas sadalīšanas uzņēmumiem, ja vien tiek piemērotas tādas pašas izplatīšanas prasības. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas D iedaļa.

(22)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas A iedaļas b) punktā noteikta prasība, ka zivju miltu un zivju miltus saturošu barības maisījumu tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgā gadījumā, veselības sertifikātā un uz šādu produktu iepakojumiem skaidri jānorāda: “Satur zivju miltus – nedrīkst izbarot atgremotājiem”. Tomēr Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktā minētais tirdzniecības dokuments vai veselības sertifikāts netiek prasīts attiecībā uz barības maisījumiem. Tādēļ, lai precizētu, ka zivju miltus saturošiem barības maisījumiem teksts “Satur zivju miltus – nedrīkst izbarot atgremotājiem” būtu jāizvieto tikai uz barības maisījumu etiķetes, būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas A iedaļas b) punkts. Attiecībā uz minēto prasību būtu jāgroza arī Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas B iedaļa, C iedaļas d) punkts un D iedaļas e) punkts.

(23)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas C iedaļā noteikts, ka uzņēmumos, kas ražo lolojumdzīvnieku vai kažokzvēru barību, kurā ir tādi atgremotāju izcelsmes produkti, ko aizliegts izmantot lauksaimniecības dzīvnieku, izņemot kažokzvēru, barošanai, ir aizliegts ražot barību, kas paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus. Lai novērstu savstarpēju piesārņojumu starp barību, kas paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus vai akvakultūras dzīvniekus, un tādiem produktiem, kas šādā barībā ir aizliegti, līdzīgs aizliegums būtu jānosaka arī attiecībā uz uzņēmumiem, kas ražo lolojumdzīvnieku vai kažokzvēru barību, kurā ir no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, izņemot zivju miltus. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas C iedaļa.

(24)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļas 1. punktā noteikts aizliegums eksportēt no atgremotājiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas. Šīs prasības sākotnējais mērķis bija kontrolēt govju sūkļveida encefalopātijas (“GSE”) izplatīšanos laikā, kad Savienībā bija GSE epidēmija, kura Eiropu skāra smagāk nekā citas pasaules daļas. Tomēr GSE situācija Savienībā ir būtiski uzlabojusies. 2015. gadā Savienībā tika ziņots par pieciem GSE gadījumiem, salīdzinot ar 2 166 gadījumiem 2001. gadā. Šo GSE situācijas uzlabošanos Savienībā atspoguļo fakts, ka 23 Savienības dalībvalstīs GSE risks pašlaik ir atzīts par nenozīmīgu saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/453/EK (7), pamatojoties uz GSE riska statusu, kuru starptautiskā līmenī atzinusi Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija.

(25)

Tādēļ, lai samazinātu slogu tirgus dalībniekiem un nodrošinātu samērību, ņemot vērā esošo GSE epidemioloģisko situāciju, aizliegums eksportēt no atgremotājiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas būtu jāatceļ un jāaizstāj ar īpašiem nosacījumiem. Šiem nosacījumiem galvenokārt būtu jānodrošina tas, ka eksportētajos produktos nav gaļas un kaulu miltu, kuru eksports saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 43. panta 3. punktu nav atļauts. Tā kā gaļas un kaulu miltos var būt īpašs riska materiāls vai tos var iegūt no dzīvniekiem, kuri ir miruši vai nokauti tādu iemeslu dēļ, kas nav nokaušana lietošanai pārtikā, gaļas un kaulu milti rada augstāku GSE risku, tāpēc tos nedrīkst eksportēt.

(26)

Lai nodrošinātu, ka eksportētās, no atgremotājiem iegūtās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas nesatur gaļas un kaulu miltus un ka tās netiek lietotas citiem mērķiem kā vien tiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos, no atgremotājiem iegūtās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas būtu jāpārvadā aizplombētos konteineros tieši no pārstrādes iekārtas uz izvešanas vietu no Savienības, kam vajadzētu būt Komisijas Lēmuma 2009/821/EK (8) I pielikumā minētam robežkontroles punktam, kurā var veikt oficiālas kontroles. Šādas oficiālās kontroles būtu jāveic, izmantojot esošās oficiālās kontroles procedūras, jo īpaši tirdzniecības dokumentu, kas atbilst paraugam Regulas (ES) Nr. 142/2011 VIII pielikuma III nodaļas 6. punktā, un komunikāciju starp kompetentajām iestādēm, izmantojot integrēto datorizēto veterināro sistēmu (TRACES), kas ieviesta ar Komisijas Lēmumu 2004/292/EK (9).

(27)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. pantu pārstrādes iekārta ir jāapstiprina trešās kategorijas materiālu pārstrādei un saskaņā ar minētās regulas 45. pantu tajā regulāri jāveic oficiālās kontroles, tostarp, ja pārstrādes iekārta ir apstiprināta arī pirmās un/vai otrās kategorijas materiālu pārstrādei, attiecībā uz pirmās un otrās kategorijas materiālu pastāvīgo marķēšanu, kas noteikta minētajā regulā.

(28)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļas 2. punktā ir noteikta prasība eksportam paredzētus barības maisījumus, kas satur tādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, ražot saskaņā ar konkrētām prasībām, jo īpaši atsaucoties uz minētās regulas IV pielikuma V nodaļas A iedaļas e) punktu, kurā savukārt iekļauta atsauce uz minētā pielikuma IV nodaļas D iedaļu. Tā kā šo savstarpējo atsauču dēļ ir radušās atšķirīgas interpretācijas, būtu nepieciešams no jauna formulēt Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļas 2. punktu, lai precizētu ražošanas prasības tādām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, vai tās saturošiem barības maisījumiem, kas paredzēti eksportam no Savienības.

(29)

Jo īpaši atsauce, kas attiecas uz tādu barības maisījumu eksportu, kuri satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā uz minētā pielikuma IV nodaļas D iedaļas d) punktu, kas reglamentē tādu barības maisījumu ražošanu, kuri satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un ir paredzēti akvakultūras dzīvnieku barošanai, nav konsekventi izmantota visos gadījumos. Lai arī Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma IV nodaļas D iedaļas d) punktā noteikta prasība, ka barības maisījumu ražošanas uzņēmumam jānodarbojas tikai ar barības ražošanu akvakultūras dzīvniekiem vai jābūt apstiprinātam, ņemot vērā īstenotos pasākumus, ar ko novērš savstarpēju piesārņojumu starp akvakultūras dzīvniekiem paredzētu barību un citiem lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētu barību, attiecībā uz eksportu Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumā nav noteikti nekādi ierobežojumi saistībā ar sugām, kurām eksportētos barības maisījumus trešā valstī drīkst izbarot. Tādēļ šajā gadījumā mērķis ir novērst savstarpējo piesārņojumu starp eksportētajiem barības maisījumiem, kas satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kuras iegūtas no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, un barību, kas paredzēta citiem lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus, un ko paredzēts laist Savienības tirgū. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas E iedaļas 2. punkts.

(30)

Iepriekšējos apsvērumos minētie grozījumi attiecībā uz 1) noteiktu barības sastāvdaļu un barības maisījumu glabāšanu; 2) no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu un tās saturošu barības maisījumu ražošanu; 3) tādu barības maisījumu eksportu, kas satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un 4) izejvielu iegūšanu no citiem uzņēmumiem, kas nav kautuves un gaļas sadalīšanas uzņēmumi, lai ražotu pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, ietver prasību dalībvalsts kompetentajai iestādei, pamatojoties uz minēto prasību izpildi, reģistrēt vai apstiprināt konkrētus uzņēmumus. Tādēļ, lai dalībvalstīm noteiktu pienākumu atjaunināt un darīt publiski pieejamus šādu uzņēmumu sarakstus, būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas A iedaļa.

(31)

Lai mazinātu slogu kompetentajām iestādēm, uzņēmumu sarakstu publicēšanai būtu jāaprobežojas tikai ar tiem gadījumiem, kad šāda publicēšana ir nepieciešama, lai uzņēmēji varētu noteikt, kuri potenciālie piegādātāji atbilst Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma prasībām, un lai kompetentās iestādes varētu kontrolēt šo prasību ievērošanu ražošanas ķēdē. Tādēļ, lai publiskošanas pienākumu nepiemērotu attiecībā uz barības maisījumu mājražotāju sarakstiem, būtu jāgroza IV pielikuma V nodaļas A iedaļa.

(32)

Tā kā dalībvalstīm un uzņēmumiem nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai pielāgotos grozījumiem, kas ar šo regulu izdarīti III nodaļas A iedaļā attiecībā uz atsevišķu neiesaiņotu barības sastāvdaļu un barības maisījumu glabāšanu, kā arī Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas A, B un C iedaļā attiecībā uz to uzņēmumu sarakstiem, kuri darbojas saskaņā ar īpašām prasībām Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumā, attiecībā uz tādas barības glabāšanu, kas satur no atgremotājiem iegūtu produktus, un attiecībā uz tādas lolojumdzīvnieku barības ražošanu, kas satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kuras iegūtas no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, šīs izmaiņas būtu jāpiemēro, sākot no 2018. gada 1. janvāra.

(33)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 I un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Regulas (ES) Nr. 142/2011 X, XIV un XV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 1. jūlija.

Tomēr šādus turpmāk minētos grozījumus, kas ar šo regulu izdarīti Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumā, piemēro no 2018. gada 1. janvāra:

a)

grozījumus, kas izdarīti Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma III nodaļas A iedaļā ar šīs regulas I pielikuma 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu, un

b)

grozījumus, kas izdarīti Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikuma V nodaļas A, B un C iedaļā ar šīs regulas I pielikuma 2. punkta d) apakšpunkta i) punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 24. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.

(3)  Scientific Opinion on a Risk profile related to production and consumption of insects as food and feed, EFSA Journal (2015);13(10):4257.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003, un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(6)  Komisijas 2016. gada 18. augusta Regula (ES) 2016/1396, ar kuru groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 225, 19.8.2016., 76. lpp.).

(7)  Komisijas 2007. gada 29. jūnija Lēmums 2007/453/EK, ar ko nosaka dalībvalstu vai trešo valstu vai to reģionu GSE statusu pēc to GSE riska (OV L 172, 30.6.2007., 84. lpp.).

(8)  Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmums 2009/821/EK, ar ko izveido apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, paredz konkrētus noteikumus par inspekcijām, kuras veic Komisijas veterinārijas eksperti, un nosaka Traces veterinārās vienības (OV L 296, 12.11.2009., 1. lpp.).

(9)  Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmums 2004/292/EK par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 I un IV pielikumu groza šādi:

1)

I pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. punkta d) apakšpunktā iekļauj šādu iv) punktu:

“iv)

“etiķete” 3. panta 2. punkta t) apakšpunktā,”;

b)

pielikuma 2. punktā iekļauj šādus apakšpunktus:

“m)

“lauksaimniecības kukaiņi” ir tādi lauksaimniecības dzīvnieki saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 1069/2009 3. panta 6. punkta a) apakšpunktā, kas pieder kukaiņu sugām, kuras ir apstiprinātas pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma II nodaļas 1. iedaļas A daļas 2. punktu;

n)

“barības maisījumu mājražotāji” ir lopkopji, kuri gatavo barības maisījumus lietošanai tikai savā saimniecībā.”;

2)

IV pielikumu groza šādi:

a)

II nodaļas c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

akvakultūras dzīvnieku barošanu ar šādām barības sastāvdaļām un barības maisījumiem:

i)

no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, izņemot zivju miltus un no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, un šādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas saturošus barības maisījumus, ko ražo, laiž tirgū un lieto saskaņā ar III nodaļā paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem un IV nodaļas D iedaļā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem;

ii)

no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un šādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas saturošus barības maisījumus, ko ražo, laiž tirgū un lieto saskaņā ar III nodaļā paredzētajiem vispārējiem nosacījumiem un IV nodaļas F iedaļā paredzētajiem īpašajiem nosacījumiem;”;

b)

III nodaļu groza šādi:

i)

A iedaļu aizstāj ar šādu:

“A IEDAĻA

Tādu barības sastāvdaļu un barības maisījumu pārvadāšana un glabāšana, ar ko paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, kuri nav atgremotāji

1.

Turpmāk norādītos produktus, kas paredzēti tādu lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, kuri nav atgremotāji, pārvadā transportlīdzekļos un konteineros, kā arī un glabā noliktavās, ko neizmanto attiecīgi atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai vai glabāšanai:

a)

tādas neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ieskaitot zivju miltus, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no lauksaimniecības kukaiņiem;

b)

neiesaiņotu dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu;

c)

neiesaiņotus asins pagatavojumus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji;

d)

neiesaiņotus barības maisījumus, kas satur a), b) un c) punktā uzskaitītās barības sastāvdaļas.

Dokumentāciju, kurā reģistrēts pārvadāto vai noliktavā glabāto produktu veids, glabā vismaz divus gadus, un tā ir pieejama kompetentajai iestādei.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, transportlīdzekļus, konteinerus un noliktavas, kas iepriekš izmantoti minētajā punktā uzskaitīto produktu pārvadāšanai vai glabāšanai, pēc tam var izmantot atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai vai glabāšanai, ja tie saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde, pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu savstarpēju piesārņojumu.

Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz divus gadus.

3.

Noliktavas, kurās saskaņā ar 2. punktu glabā 1. punktā uzskaitītās barības sastāvdaļas un barības maisījumus, apstiprina kompetentā iestāde, pamatojoties uz pārbaudi par atbilstību 2. punktā minētajām prasībām.

4.

Neiesaiņotas pārstrādātas olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, tostarp no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas (izņemot zivju miltus) un šādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus pārvadā transportlīdzekļos un konteineros un glabā noliktavās, ko neizmanto attiecīgi tādiem dzīvniekiem paredzētas barības pārvadāšanai vai glabāšanai, kas nav atgremotāji, izņemot akvakultūras dzīvniekus.

5.

Atkāpjoties no 4. punkta, transportlīdzekļus, konteinerus un noliktavas, kas iepriekš izmantoti minētajā punktā minēto produktu pārvadāšanai vai glabāšanai, pēc tam var izmantot tādiem lauksaimniecības dzīvniekiem paredzētas barības pārvadāšanai vai glabāšanai, kas nav atgremotāji (izņemot akvakultūras dzīvniekus), ja tie saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde, pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu savstarpēju piesārņojumu.

Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz divus gadus.”;

ii)

B iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Atkāpjoties no 1. punkta, īpaša atļauja tādas kompleksās barības ražošanai, kas ražota no barības maisījumiem, kas satur minētajā punktā uzskaitītos produktus, nav vajadzīga tiem barības maisījumu mājražotājiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

kompetentā iestāde tos ir reģistrējusi kā mājražotājus, kuri ražo komplekso barību no barības maisījumiem, kas satur 1. punktā uzskaitītos produktus;

b)

tie tur tikai tādus dzīvniekus, kas nav atgremotāji;

c)

kompleksās barības ražošanā izmantotie zivju miltus saturošie barības maisījumi satur mazāk nekā 50 % kopproteīna;

d)

kompleksās barības ražošanā izmantotie dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu saturošie barības maisījumi satur mazāk nekā 10 % kopējā fosfora;

e)

kompleksās barības ražošanā izmantotie barības maisījumi, kas satur no tādiem dzīvniekiem iegūtus asins pagatavojumus, kuri nav atgremotāji, satur mazāk nekā 50 % kopproteīna.”;

iii)

C iedaļas a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas (tostarp zivju milti), kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no lauksaimniecības kukaiņiem;”;

iv)

D iedaļas 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas (tostarp zivju miltus), kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no lauksaimniecības kukaiņiem;”;

c)

IV nodaļu groza šādi:

i)

A iedaļas b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

zivju miltu tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgā gadījumā, veselības sertifikātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktā, un uz šādu produktu etiķetes skaidri norāda: “Zivju milti – nedrīkst izbarot atgremotājiem, izņemot neatšķirtus atgremotājus”.

Uz tādu barības maisījumu etiķetes, kas satur zivju miltus un ir paredzēti lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, izņemot kažokzvērus, skaidri norāda: “Satur zivju miltus – nedrīkst izbarot atgremotājiem.””;

ii)

B iedaļu aizstāj ar šādu:

“B IEDAĻA

Īpaši nosacījumi, ko piemēro tāda dzīvnieku izcelsmes dikalcija fosfāta un trikalcija fosfāta un šādus fosfātus saturošu barības maisījumu lietošanai, ar kuriem paredzēts barot lauksaimniecības dzīvniekus, kas nav atgremotāji, izņemot kažokzvērus

a)

Dzīvnieku izcelsmes dikalcija/trikalcija fosfāta tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgā gadījumā, veselības sertifikātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktā, un uz tā etiķetes skaidri norāda: “Dzīvnieku izcelsmes dikalcija/trikalcija fosfāts – nedrīkst izbarot atgremotājiem”.

b)

Uz tādu barības maisījumu etiķetes, kas satur dzīvnieku izcelsmes dikalcija/trikalcija fosfātu, skaidri norāda: “Satur dzīvnieku izcelsmes dikalcija/trikalcija fosfātu – nedrīkst izbarot atgremotājiem.””;

iii)

C iedaļas c) punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“c)

asins pagatavojumus ražo pārstrādes uzņēmumos, kuros pārstrādā tikai tādas asinis, kas nav atgremotāju asinis, un kurus kompetentā iestāde reģistrējusi kā uzņēmumus, kur pārstrādā tikai tādu dzīvnieku asinis, kuri nav atgremotāji.”;

iv)

C iedaļas d) punktu aizstāj ar šādu:

“d)

tādu asins pagatavojumu, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgā gadījumā, veselības sertifikātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktā, un uz šādu asins pagatavojumu etiķetes skaidri norāda: “Asins pagatavojumi, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji – nedrīkst izbarot atgremotājiem”.

Uz tādu barības maisījumu etiķetes, kas satur asins pagatavojumus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, skaidri norāda: “Satur asins pagatavojumus, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji – nedrīkst izbarot atgremotājiem”.”;

v)

D iedaļas virsrakstu, pirmās daļas ievadfrāzi un a) punktu aizstāj ar šādu:

“D IEDAĻA

Īpaši nosacījumi, ko piemēro tādu akvakultūras dzīvnieku barošanai paredzētu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai un lietošanai, kuras iegūtas no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, izņemot zivju miltus un no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, un minētās pārstrādātas olbaltumvielas saturošu barības maisījumu ražošanai un lietošanai

Tādu akvakultūras dzīvnieku barošanai paredzētu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai un lietošanai, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, izņemot zivju miltus un no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, un minētās olbaltumvielas saturošu barības maisījumu ražošanai un lietošanai piemēro šādus īpašus nosacījumus:

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, ražojot šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, iegūst:

i)

no kautuvēm, kurās nekauj atgremotājus un kuras kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā kautuves, kur atgremotājus nekauj; vai

ii)

no gaļas sadalīšanas uzņēmumiem, kuros neatkaulo vai nesadala atgremotāju gaļu un kurus kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā uzņēmumus, kur atgremotāju gaļu neatkaulo vai nesadala; vai

iii)

no citiem i) vai ii) apakšpunktā neminētiem uzņēmumiem, kuri neapstrādā atgremotāju produktus un kurus kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā uzņēmumus, kuri atgremotāju produktus neapstrādā.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut kaut atgremotājus kautuvēs, kurās ražo tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav atgremotāju blakusprodukti un ko paredzēts izmantot, ražojot šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, un var atļaut apstrādāt atgremotāju produktus gaļas sadalīšanas uzņēmumā vai citā uzņēmumā, kurā ražo tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav atgremotāju blakusprodukti un ko paredzēts izmantot, ražojot šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas.

Minēto atļauju var piešķirt tikai tad, ja kompetentā iestāde pēc pārbaudes uz vietas ir apmierināta ar to pasākumu efektivitāti, ar kuriem novērš savstarpēju piesārņojumu starp atgremotāju blakusproduktiem un tādiem blakusproduktiem, kas nav atgremotāju blakusprodukti.

Minētie pasākumi ietver vismaz šādas minimālās prasības:

i)

dzīvniekus, kas nav atgremotāji, kauj tikai kaušanas līnijās, kas ir fiziski nodalītas no kaušanas līnijām, kuras izmanto atgremotāju kaušanai;

ii)

tādu dzīvnieku izcelsmes produktus, kas nav atgremotāji, apstrādā ražošanas līnijās, kas ir fiziski nodalītas no ražošanas līnijām, kuras izmanto atgremotāju produktu apstrādei;

iii)

telpas, kurās vāc, glabā, pārvadā un iesaiņo tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri nav atgremotāji, fiziski nodala no telpām, ko izmanto atgremotāju izcelsmes blakusproduktiem;

iv)

regulāri ņem paraugus no blakusproduktiem, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un veic to analīzi, lai noteiktu atgremotāju olbaltumvielu klātbūtni. Analīzes metodei jābūt zinātniski validētai šim mērķim. Paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko uzņēmējs veic savu, uz HACCP principiem balstītu procedūru ietvaros.”;

vi)

D iedaļas c) punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“c)

šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas ražo pārstrādes uzņēmumos, kuros ražo tikai tādus dzīvnieku blakusproduktus, kas nav atgremotāju blakusprodukti un kas iegūti no šīs iedaļas a) punktā minētajām kautuvēm, gaļas sadalīšanas uzņēmumiem vai citiem uzņēmumiem. Minētos pārstrādes uzņēmumus kompetentā iestāde ir reģistrējusi kā uzņēmumus, kuros pārstrādā tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav atgremotāju blakusprodukti.”;

vii)

D iedaļas d) punkta otro daļu un i) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“i)

kompetentā iestāde var atļaut ražot akvakultūras dzīvniekiem paredzētus barības maisījumus, kas satur šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, uzņēmumos, kas ražo arī citiem lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus, paredzētus barības maisījumus, pēc tam, kad tā ir veikusi pārbaudi attiecīgajā uzņēmumā, un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:”;

viii)

D iedaļas d) punkta ii) apakšpunktu un e) punktu aizstāj ar šādu:

“ii)

īpaša atļauja tādas kompleksās barības ražošanai, kas ražota no barības maisījumiem, kuri satur šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, nav vajadzīga tiem barības maisījumu mājražotājiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

kompetentā iestāde tos reģistrējusi kā ražotājus, kas ražo komplekso barību no barības maisījumiem, kuri satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, izņemot zivju miltus un pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no lauksaimniecības kukaiņiem,

tie tur tikai akvakultūras dzīvniekus, un

kompleksās barības ražošanā izmantotie barības maisījumi, kas satur šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, satur mazāk nekā 50 % kopproteīna.

e)

Šajā iedaļā minēto pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgajā gadījumā, veselības sertifikātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktā, un uz to etiķetes skaidri norāda: “Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, – nedrīkst izbarot lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus un kažokzvērus”.

Uz tādu barības maisījumu etiķetes, kas satur šajā iedaļā minētās pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, skaidri norāda:

“Satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, – nedrīkst izbarot lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus un kažokzvērus”.”;

ix)

E iedaļas b) līdz g) punktu aizstāj ar šādiem:

“b)

piena aizstājēju ražošanai paredzētu zivju miltu tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgā gadījumā, veselības sertifikātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktā, kā arī uz minēto zivju miltu etiķetes skaidri norāda: “Zivju milti – nedrīkst izbarot atgremotājiem, izņemot neatšķirtus atgremotājus”;

c)

neatšķirtu atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā zivju miltus atļauts izmantot tikai tādu piena aizstājēju ražošanai, ko izplata pulverveidā un izmanto atšķaidītus konkrētā šķidruma daudzumā un kas paredzēti neatšķirtu atgremotāju barošanai kā pirmpiena papildinājums vai aizvietotājs pirms dzīvnieku pilnīgas atšķiršanas;

d)

piena aizstājējus, kas satur zivju miltus un ir paredzēti neatšķirtu atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, ražo uzņēmumos, kuri neražo cita veida barības maisījumus atgremotājiem un kurus šim mērķim ir apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, kompetentā iestāde var atļaut ražot citus atgremotājiem paredzētus barības maisījumus uzņēmumos, kuros ražo arī piena aizstājējus, kas satur zivju miltus un ir paredzēti neatšķirtiem atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvniekiem, pēc tam, kad tā ir veikusi pārbaudi attiecīgajā uzņēmumā, un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

citi atgremotājiem paredzēti barības maisījumi tiek glabāti telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kuras glabāšanas, pārvadāšanas un iesaiņošanas laikā izmanto neiesaiņotiem zivju miltiem un neiesaiņotiem zivju miltus saturošiem piena aizstājējiem;

ii)

citus atgremotājiem paredzētus barības maisījumus ražo telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās ražo zivju miltus saturošus piena aizstājējus;

iii)

dokumentāciju, kurā detalizēti reģistrēti zivju miltu iepirkumi un izlietojums un zivju miltus saturošu piena aizstājēju pārdevumi, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz piecus gadus;

iv)

lai apstiprinātu, ka citos atgremotājiem paredzētajos barības maisījumos nav neatļautu dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu, no minētajiem barības maisījumiem regulāri ņem paraugus un veic to analīzi, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikumā izklāstītās analīzes metodes, ar ko barības kontroles mērķiem nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas; šādu paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko uzņēmējs veic savu, uz HACCP principiem balstītu procedūru ietvaros; rezultātus glabā un tiem jābūt pieejamiem kompetentajai iestādei vismaz piecus gadus;

e)

pirms laišanas brīvā apgrozībā Savienībā importētāji nodrošina, ka, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikumā izklāstītās analīzes metodes, ar ko barības kontroles mērķiem nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, tiek analizēti visi sūtījumi, kuros ir zivju miltus saturoši importa piena aizstājēji, lai apstiprinātu, ka tajos nav neatļautu dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu;

f)

tādu zivju miltus saturošu piena aizstājēju etiķetē, kas paredzēti neatšķirtiem atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvniekiem, skaidri norāda: “Satur zivju miltus – nedrīkst izbarot atgremotājiem, izņemot neatšķirtus atgremotājus”;

g)

neiesaiņotus zivju miltus saturošus piena aizstājējus, kas ir paredzēti neatšķirtiem atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvniekiem, pārvadā transportlīdzekļos un konteineros, kā arī glabā noliktavās, kuras neizmanto attiecīgi citas atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai vai glabāšanai.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma, transportlīdzekļus, konteinerus un noliktavas, ko pēc tam izmantos neiesaiņotas atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai vai glabāšanai, var izmantot tādu neiesaiņotu piena aizstājēju pārvadāšanai vai glabāšanai, kuri satur zivju miltus un ir paredzēti neatšķirtiem atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvniekiem, ja minētie transportlīdzekļi, konteineri un noliktavas saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde, pirms tam ir rūpīgi iztīrīti, lai novērstu savstarpēju piesārņojumu. Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz divus gadus;

h)

saimniecībās, kurās tiek turēti atgremotāji, īsteno pasākumus, ar ko novērš zivju miltus saturošu piena aizstājēju izbarošanu tādiem atgremotājiem, kuri nav neatšķirti atgremotāji. Kompetentā iestāde izveido sarakstu ar saimniecībām, kurās izmanto zivju miltus saturošus piena aizstājējus, nosakot saimniecībai pienākumu izmantot iepriekšējas paziņošanas sistēmu vai citu sistēmu, ar to nodrošinot, ka tiek ievērots šis īpašais nosacījums.”;

x)

nodaļā iekļauj šādu F iedaļu:

“F IEDAĻA

Īpaši nosacījumi, ko piemēro akvakultūras dzīvnieku barošanai paredzētu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu, kas iegūtas no lauksaimniecības kukaiņiem, un šādas olbaltumvielas saturošu barības maisījumu ražošanai un lietošanai

Akvakultūras dzīvnieku barošanai paredzētu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu, kas iegūtas no lauksaimniecības kukaiņiem, un šādas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas saturošu barības maisījumu ražošanai un lietošanai piemēro šādus īpašus nosacījumus:

a)

no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas ir:

i)

ražotas pārstrādes uzņēmumos, kas ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punktu a) apakšpunktu un kur ražo tikai no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtus produktus; un

ii)

ražotas saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma II daļas 1. iedaļā;

b)

barības maisījumus, kas satur no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ražo uzņēmumos, kurus šim mērķim apstiprinājusi kompetentā iestāde un kuros ražo tikai akvakultūras dzīvniekiem paredzētu barību.

Atkāpjoties no minētā īpašā nosacījuma:

i)

kompetentā iestāde var atļaut ražot akvakultūras dzīvniekiem paredzētus barības maisījumus, kas satur no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, uzņēmumos, kuros ražo arī citiem lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus, paredzētus barības maisījumus, pēc tam, kad tā ir veikusi pārbaudi attiecīgajā uzņēmumā, un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

atgremotājiem paredzētus barības maisījumus ražo un glabāšanas, pārvadāšanas un iesaiņošanas laikā glabā telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās ražo un glabā barības maisījumus dzīvniekiem, kas nav atgremotāji,

akvakultūras dzīvniekiem paredzētus barības maisījumus ražo un glabāšanas, pārvadāšanas un iesaiņošanas laikā glabā telpās, kas ir fiziski nodalītas no telpām, kurās ražo un glabā barības maisījumus citiem dzīvniekiem, kas nav atgremotāji,

dokumentāciju, kurā sīki reģistrēti no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu iepirkumi un izlietojums un šādas olbaltumvielas saturošu barības maisījumu pārdevumi, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz piecus gadus,

lai apstiprinātu, ka lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus, paredzētajos barības maisījumos nav neatļautu dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu, regulāri ņem paraugus no barības maisījumiem, kas paredzēti lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus, un veic to analīzi, izmantojot Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikumā izklāstītās analīzes metodes, ar ko barības kontroles nolūkā nosaka dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas; šādu paraugu ņemšanas un analīžu biežumu nosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko uzņēmējs veic savu, uz HACCP principiem balstītu procedūru ietvaros; testu rezultātus glabā un tiem jābūt pieejamiem kompetentajai iestādei vismaz piecus gadus;

ii)

īpaša atļauja tādas kompleksās barības ražošanai, kas ražota no barības maisījumiem, kuri satur no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, nav vajadzīga tiem barības maisījumu mājražotājiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

kompetentā iestāde tos ir reģistrējusi kā ražotājus, kas ražo komplekso barību no barības maisījumiem, kuri satur no kukaiņiem iegūtas pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas,

tie tur tikai akvakultūras dzīvniekus, un

kompleksās barības ražošanā izmantotie barības maisījumi, kas satur no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, satur mazāk nekā 50 % kopproteīna;

c)

no lauksaimniecības kukaiņiem iegūto pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu tirdzniecības pavaddokumentā vai, attiecīgajā gadījumā, veselības sertifikātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 2. punktā, un tā etiķetē skaidri norāda: “Pārstrādātas kukaiņu olbaltumvielas – nedrīkst izbarot lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus un kažokzvērus”.

Uz tādu barības maisījumu etiķetes, kas satur no kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, skaidri norāda:

“Satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, – nedrīkst izbarot lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot akvakultūras dzīvniekus un kažokzvērus”.”;

d)

V nodaļu groza šādi:

i)

A, B un C iedaļu aizstāj ar šādu:

“A IEDAĻA

Saraksti

1.

Dalībvalstis uztur atjauninātus un dara publiski pieejamus šādu uzņēmumu sarakstus:

a)

kautuves, kas saskaņā ar IV nodaļas C iedaļas d) punkta pirmo daļu reģistrētas kā tādas, kurās nekauj atgremotājus, kā arī apstiprinātas kautuves, no kurām drīkst iegūt asinis, kas ražotas saskaņā ar IV nodaļas C iedaļas a) punkta otro, trešo un ceturto daļu;

b)

pārstrādes uzņēmumi, kas saskaņā ar IV nodaļas C iedaļas c) punkta pirmo daļu reģistrēti kā tādi, kuros pārstrādā tikai no tādiem dzīvniekiem iegūtas asinis, kas nav atgremotāji, kā arī apstiprināti pārstrādes uzņēmumi, kuros ražo asins pagatavojumus saskaņā ar IV nodaļas C iedaļas c) punkta otro, trešo un ceturto daļu;

c)

kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmumi un citi uzņēmumi, kuri saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas a) punkta pirmo daļu attiecīgi reģistrēti kā tādi, kuri nekauj atgremotājus, neatkaulo un nesadala atgremotāju gaļu un neapstrādā atgremotāju produktus, un no kuriem drīkst iegūt dzīvnieku blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, kā arī apstiprinātas kautuves, gaļas sadalīšanas uzņēmumi un citi uzņēmumi, no kuriem saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas a) punkta otro, trešo un ceturto daļu drīkst iegūt dzīvnieku blakusproduktus, ko paredzēts izmantot, lai ražotu pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji;

d)

pārstrādes uzņēmumi, kas saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas c) punkta pirmo daļu reģistrēti kā tādi, kuros nepārstrādā atgremotāju blakusproduktus, kā arī apstiprināti pārstrādes uzņēmumi, kas ražo pārstrādātas, no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iegūtas dzīvnieku olbaltumvielas, un kas darbojas saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas c) punkta otro, trešo un ceturto daļu;

e)

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar III nodaļas B iedaļu ražo barības maisījumus, kas satur zivju miltus, dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu, vai asins pagatavojumus, kas iegūti no tādiem dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji;

f)

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas d) punktu ražo barības maisījumus, kas satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kuras iegūtas no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, kā arī apstiprināti barības maisījumu ražotāji, kuri saskaņā ar V nodaļas E iedaļas 3. punkta b) apakšpunkta ii) daļu ražo tikai barības maisījumus eksportam no Savienības, vai arī barības maisījumus eksportam no Savienības un akvakultūras dzīvniekiem paredzētus barības maisījumus, kurus paredzēts laist tirgū;

g)

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar IV nodaļas E iedaļas d) punktu ražo zivju miltus saturošus piena aizstājējus neatšķirtiem atgremotāju sugas lauksaimniecības dzīvniekiem;

h)

apstiprināti barības maisījumu ražošanas uzņēmumi, kuri saskaņā ar IV nodaļas F iedaļas b) punktu ražo barības maisījumus, kas satur no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas;

i)

noliktavas, kas apstiprinātas saskaņā ar III nodaļas A iedaļas 3. punktu vai saskaņā ar V nodaļas E iedaļas 3. punkta d) apakšpunkta trešo daļu.

2.

Dalībvalstis uztur atjauninātus sarakstus ar barības maisījumu mājražotājiem, kuri reģistrēti saskaņā ar III nodaļas B iedaļas 3. punktu, IV nodaļas D iedaļas d) punkta ii) apakšpunktu un IV nodaļas F iedaļas b) punkta ii) apakšpunktu.

B IEDAĻA

Tādu barības sastāvdaļu un barības maisījumu pārvadāšana un glabāšana, kas satur no atgremotājiem iegūtus produktus

1.

Tādas neiesaiņotas barības sastāvdaļas un neiesaiņotus barības maisījumus, kas satur no atgremotājiem iegūtus produktus, izņemot turpmāk a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītos produktus, pārvadā transportlīdzekļos un konteineros, kā arī glabā noliktavās, ko neizmanto attiecīgi tādas barības pārvadāšanai vai glabāšanai, kas paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus:

a)

pienu, piena produktus, no piena iegūtus produktus, jaunpienu un jaunpiena produktus;

b)

dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu;

c)

no atgremotāju jēlādām un ādām iegūtas hidrolizētas olbaltumvielas;

d)

no atgremotājiem iegūtu kausētus taukus, kuru maksimālais atlikušo kopējo nešķīstošo piemaisījumu daudzums nepārsniedz 0,15 % svara, un no šādiem taukiem gatavotus atvasinātos produktus.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, transportlīdzekļus, konteinerus un noliktavas, kas iepriekš izmantoti neiesaiņotu minētajā punktā uzskaitīto barības sastāvdaļu un barības maisījumu pārvadāšanai vai glabāšanai, var izmantot tādas barības pārvadāšanai vai glabāšanai, kas paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus, ja minētie transportlīdzekļi, konteineri un noliktavas pirms tam saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde, ir iztīrīti, lai novērstu savstarpēju piesārņojumu.

Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz divus gadus.

C IEDAĻA

Tādu kažokzvēriem vai lolojumdzīvniekiem paredzētu barības maisījumu ražošana, kas satur no atgremotājiem vai dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iegūtus produktus

1.

Kažokzvēriem vai lolojumdzīvniekiem paredzētus barības maisījumus, kas satur no atgremotājiem iegūtus produktus, izņemot turpmāk a) līdz d) apakšpunktā uzskaitītos produktus, neražo uzņēmumos, kuros ražo barību, kas paredzēta lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus:

a)

pienu, piena produktus, no piena iegūtus produktus, jaunpienu un jaunpiena produktus;

b)

dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu;

c)

no atgremotāju jēlādām un ādām iegūtas hidrolizētas olbaltumvielas;

d)

no atgremotājiem iegūtus kausētus taukus, kuru maksimālais atlikušo kopējo nešķīstošo piemaisījumu daudzums nepārsniedz 0,15 % svara, un no šādiem taukiem gatavotus atvasinātos produktus.

2.

Kažokzvēriem vai lolojumdzīvniekiem paredzētus barības maisījumus, kas satur no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, izņemot zivju miltus, neražo uzņēmumos, kuros ražo barību lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus vai akvakultūras dzīvniekus.”;

ii)

D iedaļu aizstāj ar šādu:

“D IEDAĻA

Tādu barības sastāvdaļu un barības maisījumu lietošana un glabāšana saimniecībās, kuri satur no atgremotājiem iegūtus produktus un ir paredzēti lauksaimniecības dzīvniekiem

Saimniecībās, kurās tiek turēti lauksaimniecības dzīvnieki, izņemot kažokzvērus, aizliegts lietot un glabāt tādas barības sastāvdaļas un barības maisījumus, kuri paredzēti lauksaimniecības dzīvniekiem un satur no atgremotājiem iegūtus produktus, izņemot turpmāk a) līdz d) punktā uzskaitītos produktus:

a)

pienu, piena produktus, no piena iegūtus produktus, jaunpienu un jaunpiena produktus;

b)

dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu;

c)

no atgremotāju jēlādām un ādām iegūtas hidrolizētas olbaltumvielas;

d)

no atgremotājiem iegūtus kausētus taukus, kuru maksimālais atlikušo kopējo nešķīstošo piemaisījumu daudzums nepārsniedz 0,15 % svara, un no šādiem taukiem gatavotus atvasinātos produktus.”;

iii)

E iedaļu aizstāj ar šādu:

“E IEDAĻA

Pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu un šādas olbaltumvielas saturošu produktu eksports

1.

Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no atgremotājiem, vai pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas gan no atgremotājiem, gan no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, drīkst eksportēt vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas pārvadā aizplombētos konteineros tieši no pārstrādes rūpnīcas uz izvešanas vietu no Savienības teritorijas, kas ir Komisijas Lēmuma 2009/821/EK (*1) I pielikuma sarakstā iekļauts robežkontroles punkts. Pirms izbraukšanas no Savienības teritorijas uzņēmējs, kurš atbild par pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu pārvadāšanas organizēšanu, informē kompetento iestādi attiecīgajā robežkontroles punktā par sūtījuma ierašanos izvešanas vietā;

b)

sūtījumam pievieno pienācīgi aizpildītu tirdzniecības dokumentu, kas noformēts saskaņā ar paraugu Regulas (ES) Nr. 142/2011 VIII pielikuma III nodaļas 6. punktā un izdots, izmantojot integrēto datorizēto veterināro sistēmu (TRACES), kas ieviesta ar Komisijas Lēmumu 2004/292/EK (*2). Minētajā tirdzniecības dokumentā I.28. lodziņā kā izvešanas punktu norāda izvešanas robežkontroles punktu;

c)

kad sūtījums ierodas izvešanas vietā, kompetentā iestāde robežkontroles punktā pārbauda plombu katram konteineram, kas atvests uz robežkontroles punktu.

Pamatojoties uz riska analīzi, kompetentā iestāde robežkontroles punktā var pieļaut atkāpi un pieņemt lēmumu pārbaudīt konteineru plombas nejaušas izlases kārtībā.

Ja plombu pārbaudes rezultāts nav apmierinošs, sūtījums vai nu jāiznīcina, vai jānosūta atpakaļ izcelsmes uzņēmumam.

Robežkontroles punkta kompetentā iestāde, izmantojot TRACES sistēmu, informē kompetento iestādi, kas atbild par pienākušā sūtījuma izcelsmes vietas noteikšanu, par sūtījuma ierašanos izvešanas vietā un, attiecīgos gadījumos, par plombu pārbaudes iznākumu un jebkādiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem;

d)

kompetentā iestāde, kas atbild par izcelsmes vietas noteikšanu, veic regulāras oficiālās kontroles, lai pārbaudītu a) un b) punkta pareizu īstenošanu un lai pārbaudītu, ka par katru eksportam paredzētu no atgremotājiem iegūtu pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu sūtījumu no robežkontroles punkta kompetentās iestādes TRACES sistēmā ir saņemts apstiprinājums par izvešanas vietā veikto kontroli.

2.

Neskarot 1. punktu, tādu produktu eksports, kas satur no atgremotājiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ir aizliegts.

Izmantojot atkāpi, aizliegumu nepiemēro pārstrādātai lolojumdzīvnieku barībai, kas satur no atgremotājiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un kas:

a)

ir pārstrādāta apstiprinātos lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. pantu; un

b)

ir iesaiņota un marķēta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

3.

Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šādas olbaltumvielas saturošus barības maisījumus drīkst eksportēt vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, ražo pārstrādes uzņēmumos, kuri atbilst IV nodaļas D iedaļas c) punkta prasībām;

b)

barības maisījumus, kas satur pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, ražo barības maisījumu ražošanas uzņēmumos, kuri:

i)

ražošanu veic saskaņā ar IV nodaļas D iedaļas d) punktu vai

ii)

iegūst pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas, kuras izmanto eksportam paredzētos barības maisījumos, no pārstrādes rūpnīcām, kas atbilst a) punktam un:

vai nu ražo barības maisījumus tikai eksportam no Savienības un ir šai nolūkā saņēmušas kompetentās iestādes apstiprinājumu,

vai arī ražo barības maisījumus tikai eksportam no Savienības un akvakultūras dzīvniekiem domātus barības maisījumus, kas paredzēti laišanai Savienības tirgū, un tās šai nolūkā saņēmušas kompetentās iestādes apstiprinājumu;

c)

barības maisījumus, kas satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iesaiņo un marķē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai ar importētājvalsts juridiskajām prasībām. Ja barības maisījumi, kas satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, nav marķēti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, uz etiķetes norāda šādu tekstu: ‘Satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no tādiem dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji’;

d)

neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no tādiem dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šādas olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus, kas paredzēti eksportam no Savienības, pārvadā transportlīdzekļos un konteineros, kā arī glabā noliktavās, kurus neizmanto attiecīgi tādas barības pārvadāšanai vai glabāšanai, kuru paredzēts laist tirgū un kas ir domāta atgremotājiem un lauksaimniecības dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, izņemot akvakultūras dzīvniekus. Dokumentāciju, kurā reģistrēts pārvadāto vai glabāto produktu veids, glabā vismaz divus gadus, un tā ir pieejama kompetentajai iestādei.

Atkāpjoties no pirmās daļas, transportlīdzekļus, konteinerus un noliktavas, kas iepriekš izmantoti, lai pārvadātu vai glabātu neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šādas olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus, kas paredzēti eksportam no Savienības, pēc tam var izmantot, lai pārvadātu vai glabātu barību, kuru paredzēts laist tirgū un kas ir domāta atgremotājiem vai lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, izņemot akvakultūras dzīvniekus, ja tie saskaņā ar dokumentētu procedūru, ko iepriekš apstiprinājusi kompetentā iestāde, pirms tam ir iztīrīti, lai novērstu savstarpēju piesārņojumu. Ja tiek izmantota šāda procedūra, tad dokumentāciju, kurā reģistrēta procedūras izmantošana, glabā un tā ir pieejama kompetentajai iestādei vismaz divus gadus.

Noliktavas, kurās glabā neiesaiņotas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un šādas olbaltumvielas saturošus neiesaiņotus barības maisījumus, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti d) punkta otrajā daļā, apstiprina kompetentā iestāde, pamatojoties uz minēto noliktavu pārbaudi attiecībā uz atbilstību minētajā daļā noteiktajām prasībām.

4.

Atkāpjoties no 3. punkta, tajā minētos nosacījumus nepiemēro:

a)

lolojumdzīvnieku barībai, kura satur pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, un kas ir pārstrādātas lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumos, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. pantu, un minētā barība ir iesaiņota un marķēta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

b)

zivju miltiem, ja tie ir ražoti saskaņā ar šo pielikumu;

c)

no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, ja tās ir ražotas saskaņā ar šo pielikumu;

d)

barības maisījumiem, kas nesatur citas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas kā vien zivju miltus un no lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ja tie ir ražoti saskaņā ar šo pielikumu;

e)

no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji, iegūtām pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas paredzētas lolojumdzīvnieku barības ražošanai vai organiskā mēslojuma, vai augsnes ielabotāju ražošanai trešajā galamērķa valstī, ja pirms eksporta eksportētājs nodrošina to, ka katrs pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu sūtījums tiek analizēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 152/2009 VI pielikuma 2.2. punktā noteikto analīzes metodi atgremotāju izcelsmes sastāvdaļu neesamības noteikšanai.

(*1)  Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmums 2009/821/EK, ar ko izveido apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, paredz konkrētus noteikumus par inspekcijām, kuras veic Komisijas veterinārijas eksperti, un nosaka Traces veterinārās vienības (OV L 296, 12.11.2009., 1. lpp.)."

(*2)  Padomes 2004. gada 30. marta Lēmums 2004/292/EK par TRACES sistēmas ieviešanu, ar ko groza Lēmumu 92/486/EEK (OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.).”"



II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 142/2011 X, XIV un XV pielikumu groza šādi:

1)

X pielikuma II nodaļas 1. iedaļas A daļu aizstāj ar šādu:

“A.   Izejvielas

1.

Pārstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu ražošanai var izmantot tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas ir trešās kategorijas materiāls, vai produktus, kas iegūti no tādiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, izņemot trešās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta n), o) un p) punktā.

2.

No lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, kas paredzētas barības ražošanai lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus, atļauts iegūt tikai no šādām kukaiņu sugām:

i)

dzelkņmuša (Hermetia illucens) un istabas muša (Musca domestica);

ii)

miltu melnulis (Tenebrio molitor) un melnulis (Alphitobius diaperinus);

iii)

mājas circenis (Acheta domesticus), circenis (Gryllodes sigillatus) un lauka circenis (Gryllus assimilis).”;

2)

XIV pielikuma I nodaļu groza šādi:

a)

nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas pirmo rindu aizstāj ar šādu:

“1.

Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ieskaitot maisījumus un produktus, bet izņemot lolojumdzīvnieku barību, kas satur šādas olbaltumvielas, un Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā definētie barības maisījumi

Trešās kategorijas materiāli, kas minēti 10. panta a), b), d), e), f), h), i), j), k), l) un m) punktā

a)

Pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas ir ražotas saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu; un

b)

pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas atbilst papildu prasībām, kas noteiktas šīs nodaļas 2. iedaļā.

a)

Attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, izņemot zivju miltus:

trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā.

b)

Attiecībā uz zivju miltiem:

trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

a)

Attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas nav iegūtas no lauksaimniecības kukaiņiem:

XV pielikuma 1. nodaļa.

b)

Attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no lauksaimniecības kukaiņiem:

XV pielikuma 1.a nodaļa.”

b)

nodaļas 2. iedaļā iekļauj šādu 5. punktu:

“5.

No lauksaimniecības kukaiņiem iegūtas pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas drīkst importēt Savienībā, ja tās ir ražotas saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

kukaiņi pieder pie vienas no šīm sugām:

dzelkņmuša (Hermetia illucens) un istabas muša (Musca domestica),

miltu melnulis (Tenebrio molitor) un melnulis (Alphitobius diaperinus),

mājas circenis (Acheta domesticus), circenis (Gryllodes sigillatus) un lauka circenis (Gryllus assimilis);

b)

substrāts kukaiņu barošanai drīkst saturēt tikai tādus produktus, kas nav dzīvnieku izcelsmes produkti, vai šādus dzīvnieku izcelsmes trešās kategorijas materiālus:

zivju miltus,

tādu dzīvnieku, kuri nav atgremotāji, asins pagatavojumus,

dzīvnieku izcelsmes dikalcija un trikalcija fosfātu,

tādu dzīvnieku, kuri nav atgremotāji, hidrolizētas olbaltumvielas,

no atgremotājdzīvnieku jēlādām un ādām iegūtas hidrolizētas olbaltumvielas,

kolagēnu un želatīnu, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji,

olas un olu produktus,

pienu, piena produktus, no piena iegūtus produktus un jaunpienu,

medu,

kausētus taukus;

c)

substrāts kukaiņu barošanai, kā arī kukaiņi vai to kūniņas nav saskārušies ar citiem dzīvnieku izcelsmes materiāliem, kas nav minēti b) punktā, un nesatur kūtsmēslus, ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumus vai citus atkritumus.”;

3)

XV pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1. nodaļā veselības sertifikāta parauga virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Veselības sertifikāts

Pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas nav iegūtas no lauksaimniecības kukaiņiem un nav paredzētas lietošanai pārtikā, tostarp maisījumiem un produktiem, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību, nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai tranzītam caur to (2)”

b)

pielikumā iekļauj šādu 1.a nodaļu:

“1.a NODAĻA

Veselības sertifikāts

Pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no lauksaimniecības kukaiņiem un nav paredzētas lietošanai pārtikā, tostarp maisījumiem un produktiem, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību, nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai tranzītam caur to (2)

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu