25.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/57

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/892

(2017. gada 13. marts),

ar ko nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanu attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 38. pantu, 174. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 181. panta 3. punktu un 182. panta 1. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (2) un jo īpaši tās 58. panta 4. punkta a) apakšpunktu, 62. panta 2. punkta a)–d) un h) apakšpunktu un 64. panta 7. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ir aizstāta Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (3), un tajā ir paredzēti jauni noteikumi attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari. Turklāt Komisija ar to ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus un īstenošanas aktus šajā sakarībā. Minētajiem aktiem būtu jāaizstāj daži Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 (4) noteikumi. Minētā regula ir grozīta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/891 (5).

(2)

Lai optimizētu finanšu resursu sadalījumu un uzlabotu stratēģijas kvalitāti, būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem nosaka ilgtspējīgām darbības programmām iecerētās valsts stratēģijas un vidisko darbību valsts satvara struktūru un saturu. Lai atvieglotu vidisko darbību izstrādi un īstenošanu, būtu jānosaka, kādas vidiskās darbības var iekļaut minētajā valsts satvarā un kādas prasības jāievēro.

(3)

Turklāt būtu jāparedz noteikumi par darbības programmu saturu, iesniedzamajiem dokumentiem, iesniegšanas termiņiem un darbības programmu īstenošanas periodiem.

(4)

Lai nodrošinātu ražotāju organizācijām izveidotās atbalsta shēmas pareizu piemērošanu, būtu jāparedz noteikumi par to, kāda informācija ir jāiekļauj atbalsta pieteikumos, kā arī par atbalsta maksāšanas procedūrām. Lai izvairītos no naudas plūsmas grūtībām, ražotāju organizācijām vajadzētu būt pieejamai avansa maksājumu sistēmai, kurai līdztekus paredz atbilstošu nodrošinājumu. Līdzīgu iemeslu dēļ vajadzētu būt pieejamai alternatīvai sistēmai, kā atlīdzināt jau radušos izdevumus.

(5)

Tā kā augļu un dārzeņu ražošana ir neparedzama un produkti ir ātrbojīgi, pārpalikums tirgū, pat ja tas nav pārāk liels, var radīt ievērojamus tirgus traucējumus. Tāpēc ir jānosaka īstenošanas noteikumi, kas saistīti ar krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem.

(6)

Būtu jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par valsts finansiālo palīdzību, ko dalībvalstis var piešķirt tajos Savienības reģionos, kuros ražotāju organizētības pakāpe ir īpaši zema. Būtu jāparedz šādas valsts finansiālās palīdzības apstiprināšanas procedūras, kā arī procedūras, saskaņā ar kurām apstiprina Savienības izmaksājamo atlīdzinājumu un nosaka tā summu. Turklāt būtu jānosaka arī atlīdzinājuma proporcija.

(7)

Būtu jāparedz noteikumi par veidu un formātu, kādā jāsniedz Regulas (ES) Nr. 1308/2013, Deleģētās regulas (ES) 2017/891 un šīs regulas piemērošanai vajadzīgā informācija. Minētajiem noteikumiem būtu jāattiecas uz informāciju, kas ražotājiem un ražotāju organizācijām jāsniedz dalībvalstīm, un uz informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai.

(8)

Būtu jāparedz noteikumi par administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 1308/2013 pareizu piemērošanu augļu un dārzeņu nozarē.

(9)

Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. panta 6. punkta piemērošanas vajadzībām jāparedz noteikumi par acīmredzamu kļūdu labošanu atbalsta pieteikumos, paziņojumos, pieprasījumos vai lūgumos.

(10)

Būtu jānosaka noteikumi par to ražotāju finansiālajām iemaksām, kas nav ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību vai starpnozaru organizāciju biedri un kam tiek padarīti saistoši noteikumi, par kuriem vienojušās organizācijas vai apvienības, kas tiek uzskatītas par reprezentatīvām konkrētā ekonomiskajā zonā.

(11)

Standarta importa vērtības būtu jāaprēķina pēc dalībvalsts importa tirgos pārdoto importēto produktu vidējo reprezentatīvo cenu vidējā svērtā, izmantojot tos datus par šīm attiecīgo produktu cenām un importētajiem daudzumiem, kurus dalībvalstis paziņojušas Komisijai saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/891 74. pantu. Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz gadījumiem, kad konkrētas izcelsmes produktu vidējās reprezentatīvās cenas nav pieejamas.

(12)

Būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par ievedmuitas nodokli, kuru konkrētiem produktiem var uzlikt papildus kopējā muitas tarifā paredzētajam ievedmuitas nodoklim. Būtu jāparedz, ka minēto papildu ievedmuitas nodokli var uzlikt tad, ja attiecīgo produktu importa apjomi pārsniedz produktam un piemērošanas periodam noteikto sprūda līmeni. Preces, kas atrodas ceļā uz Savienību, ir atbrīvotas no papildu ievedmuitas nodokļa, tāpēc būtu jāpieņem īpaši noteikumi attiecībā uz šādām precēm.

(13)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tā būtu jāpiemēro no minētās dienas.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS

1. IEDAĻA

Ievada noteikums

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par Regulas (ES) Nr. 1308/2013 piemērošanu attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari, izņemot tirdzniecības standartus.

2.   Šīs regulas I–V nodaļa attiecas tikai uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā minētās augļu un dārzeņu nozares produktiem un šādiem produktiem, kas paredzēti vienīgi pārstrādei.

2. IEDAĻA

Darbības programmas

2. pants

Ilgtspējīgām darbības programmām iecerētā valsts stratēģija

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. panta 2. punktā minētās valsts stratēģijas struktūra un saturs ir izklāstīts šīs regulas I pielikumā.

3. pants

Vidisko darbību valsts satvars un attiecināmie ieguldījumi

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. panta 1. punktā minētā valsts satvara atsevišķā iedaļā norāda Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (6) 28. pantā izklāstītās prasības, kuras jāievēro darbības programmas ietvaros izvēlētajās vidiskajās darbībās.

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 5. punkta piemērošanas vajadzībām valsts satvarā ietver papildināmu sarakstu ar vidiskām darbībām un norāda ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami dalībvalstī.

Otrajā daļā minētajā sarakstā var iekļaut šādas vidiskas darbības:

a)

darbības, kas ir identiskas agrovides un klimata vai bioloģiskās lauksaimniecības saistībām, kuras minētas attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā un ir paredzētas attiecīgās dalībvalsts lauku attīstības programmā;

b)

videi labvēlīgi ieguldījumi;

c)

citas videi labvēlīgas darbības, tostarp darbības, kas nav tieši vai netieši saistītas ar konkrētu zemes gabalu, bet ir saistītas ar augļu un dārzeņu nozari, ja vien šīs darbības veicina augsnes aizsardzību, ūdens vai enerģijas taupīšanu, ūdens kvalitātes, dzīvotņu vai bioloģiskās daudzveidības aizsardzības uzlabošanu vai uzturēšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un atkritumu samazināšanu vai to apsaimniekošanas uzlabošanu.

Par katru vidisko darbību, kas minēta trešās daļas b) un c) apakšpunktā, valsts satvarā norāda:

a)

darbības pamatojumu, kas balstīts uz tās ietekmi uz vidi; un

b)

konkrētās saistības, ko darbība ietver.

Valsts satvarā ietver vismaz vienu darbību, kas attiecas uz integrētās augu aizsardzības prakses piemērošanu.

2.   Vidiskās darbības, kas ir identiskas agrovides un klimata vai bioloģiskās lauksaimniecības saistībām, kurām atbalsts tiek sniegts saskaņā ar lauku attīstības programmu, ilgst tikpat ilgi kā minētās saistības. Ja darbība ilgst ilgāk nekā sākotnējā darbības programma, darbību turpina nākamās darbības programmas ietvaros.

Pienācīgi pamatotos gadījumos, jo īpaši ņemot vērā tā izvērtējuma rezultātus, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2017/891 57. panta 3. punktā un veikts darbības programmas īstenošanas aizpagājušajā gadā, dalībvalstis var atļaut saīsināt vidisko darbību ilgumu vai pat tās pārtraukt.

3.   Par videi labvēlīgiem ieguldījumiem, kas veikti ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību vai Deleģētās regulas (ES) 2017/891 22. panta 8. punktā noteiktajai “90 % prasībai” atbilstošu meitasuzņēmumu telpās, vai to biedru ražotāju telpās, ir tiesības saņemt atbalstu, ja:

a)

to rezultātā varētu samazināt ražošanas resursu pašreizējo izlietojumu, piesārņotāju emisiju vai ražošanas procesā radušos atkritumus; vai

b)

to rezultātā fosilos energoresursus varētu aizstāt ar atjaunojamiem energoresursiem; vai

c)

to rezultātā varētu samazināt risku, ko videi rada noteiktu ražošanas resursu izmantošana, tostarp augu aizsardzības līdzekļu vai mēslojuma lietošana; vai

d)

to rezultātā uzlabojas vides stāvoklis; vai

e)

tie ir saistīti ar neienesīgiem ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu agrovides un klimata vai bioloģiskās lauksaimniecības saistību mērķus, jo īpaši gadījumos, kad minētie mērķi attiecas uz dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

4.   Par 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem ir tiesības saņemt atbalstu tad, ja tie nodrošina, ka turpmāk minētie rādītāji samazinās vismaz par 15 %, ko aprēķina ieguldījuma fiskālās amortizācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo stāvokli:

a)

tādu ražošanas resursu izmantojums, kas ir neatjaunojami dabas resursi, piemēram, ūdens vai fosilais kurināmais, vai kas ir iespējams vides piesārņojuma avots, piemēram, mēslošanas līdzekļi, augu aizsardzības līdzekļi vai dažu veidu energoresursi;

b)

ražošanas procesā radušos piesārņotāju emisija gaisā, augsnē vai ūdenī; vai

c)

ražošanas procesā radušies atkritumi, tostarp notekūdeņi.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var akceptēt ieguldījumus, kas nodrošina vismaz 7 % samazinājumu, ko aprēķina ieguldījuma fiskālās amortizācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo stāvokli, ja minētie ieguldījumi sniedz vismaz vēl vienu labumu videi.

Gaidāmo samazinājumu un attiecīgā gadījumā arī gaidāmo papildu labumu videi pierāda ex ante ar projekta specifikācijām vai citiem tehniskiem dokumentiem, kuri ražotāju organizācijai vai ražotāju organizāciju apvienībai jāpievieno, kad tā iesniedz apstiprināšanai ierosināto darbības programmu vai šādas programmas grozījumu, un kuros uzrādīti rezultāti, ko varētu gūt, īstenojot ieguldījumu, kā to apliecina tehniskie dokumenti vai dalībvalsts apstiprināta neatkarīga kvalificēta struktūra vai eksperts.

Ieguldījumi, kuru mērķis ir samazināt ūdens patēriņu:

a)

pilienveida apūdeņošanas vai līdzīgās sistēmās nodrošina vismaz 5 % ūdens izlietojuma samazinājumu salīdzinājumā ar patēriņu pirms ieguldījuma; un

b)

nerada apūdeņotās platības neto pieaugumu, izņemot gadījumus, kad visas lauku saimniecības, tostarp platības pieauguma daļas, apūdeņošanai izmantotā ūdens kopējais patēriņš nepārsniedz vidējo ūdens patēriņu pēdējos piecos gados pirms ieguldījuma.

5.   Par 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem, kas ir enerģijas ražošanas sistēmas, ir tiesības saņemt atbalstu tad, ja saražotās enerģijas apjoms nepārsniedz apjomu, ko ar augļiem un dārzeņiem saistītām darbībām ik gadu ex ante var izmantot ražotāju organizācija, ražotāju organizāciju apvienība, meitasuzņēmums vai ražotāju organizācijas biedri, kas gūst labumu no ieguldījuma.

6.   Par 3. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem ir tiesības saņemt atbalstu tad, ja tie sekmē augsnes aizsardzību, ūdens vai enerģijas taupīšanu, ūdens kvalitātes, dzīvotņu vai bioloģiskās daudzveidības aizsardzības uzlabošanu vai uzturēšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un atkritumu samazināšanu vai to apsaimniekošanas uzlabošanu, kaut arī to devums nav kvantificējams.

Pierādījumus par gaidāmo pozitīvo devumu viena vai vairāku vidisko mērķu sasniegšanā ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība iesniedz tad, kad tā iesniedz apstiprināšanai ierosināto darbības programmu vai minētās programmas grozījumu. Valsts kompetentā iestāde var pieprasīt, lai šie pierādījumi būtu projekta specifikācijas, ko apliecinājusi neatkarīga kvalificēta struktūra vai eksperts attiecīgajās vides jomās.

7.   Vidiskām darbībām piemēro šādus noteikumus:

a)

dažādas vidiskas darbības var kombinēt, ja tās cita citu papildina un ir saderīgas. Ja kombinē vidiskas darbības, kas nav ieguldījumi materiālajos aktīvos, atbalsta apmērā ņem vērā konkrētos kombinēšanas rezultātā negūtos ienākumus un radušās papildu izmaksas;

b)

saistības ierobežot mēslošanas līdzekļu, augu aizsardzības līdzekļu vai citu resursu lietošanu akceptē tikai tad, ja šos ierobežojumus var novērtēt tā, lai gūtu pārliecību par minēto saistību ievērošanu;

c)

videi labvēlīgi ieguldījumi, kas minēti 3. punktā, ir pilnībā atbalsttiesīgi.

4. pants

Darbības programmu saturs

1.   Darbības programmās izklāsta:

a)

sākotnējās situācijas aprakstu, kas attiecīgā gadījumā pamatojas uz II pielikuma 5. punktā uzskaitītajiem kopīgajiem atskaites punkta rādītājiem;

b)

programmas mērķus, ņemot vērā produkcijas un noieta prognozes, un skaidrojumu par to, kā ar programmu plānots sekmēt valsts stratēģijas mērķu sasniegšanu, un par programmas saskaņotību ar šiem mērķiem, tostarp par aktivitāšu līdzsvaru. Lai atvieglotu programmas īstenošanā pakāpeniski panāktā progresa uzraudzību, mērķu aprakstā norāda izmērāmus mērķrādītājus;

c)

ierosinātos pasākumus, tostarp krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības;

d)

programmas ilgumu; un

e)

finansiālos aspektus, jo īpaši:

i)

aprēķina metodi un finansiālo iemaksu apmēru;

ii)

darbības fonda finansēšanas procedūru;

iii)

informāciju, kas vajadzīga dažādo iemaksu apmēru pamatošanai; un

iv)

darbību budžetu un laika grafiku katrā programmas īstenošanas gadā.

2.   Darbības programmās norāda:

a)

to, cik lielā mērā dažādie pasākumi ir papildinoši un saderīgi ar citiem pasākumiem, tostarp pasākumiem, kas ir finansēti vai ir tiesīgi saņemt atbalstu no citiem Savienības fondiem, jo īpaši saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un veicināšanas programmām, kuras apstiprinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1144/2014 (7). Attiecīgā gadījumā īpaši norāda arī pasākumus, kas veikti iepriekšējo darbības programmu ietvaros; un

b)

to, ka tie nerada risku, ka tiks saņemts dubults finansējums no Savienības fondiem.

5. pants

Kopā ar darbības programmu iesniedzamie dokumenti

Darbības programmām pievieno:

a)

pierādījumus par darbības fonda izveidošanu;

b)

ražotāju organizācijas rakstisku apliecinājumu, ka tā apņemas ievērot Regulu (ES) Nr. 1308/2013, Deleģēto regulu (ES) 2017/891 un šo regulu; un

c)

ražotāju organizācijas rakstisku apliecinājumu, ka tā nav tiešā vai netiešā veidā saņēmusi un nesaņems nekādu citu Savienības vai valsts finansējumu par darbībām, par kurām augļu un dārzeņu nozarē var saņemt atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

6. pants

Iesniegšanas termiņš

1.   Ražotāju organizācija līdz 15. septembrim tajā gadā, kas ir pirms programmas īstenošanas gada, darbības programmu iesniedz apstiprināšanai tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas ražotāju organizācijas galvenā mītne. Tomēr dalībvalstis var noteikt par 15. septembri vēlāku datumu.

2.   Ja tiesību subjekts vai skaidri noteikta tiesību subjekta daļa, tostarp ražotāju grupa, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e pantu, vai ražotāju grupa, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pantā, iesniedz ražotāju organizācijas atzīšanas pieteikumu, tā var vienlaikus iesniegt apstiprināšanai 1. punktā minēto darbības programmu. Programmas apstiprinājums ir atkarīgs no tā, vai atzīšana tiek piešķirta līdz Deleģētās regulas (ES) 2017/891 33. panta 2. punktā minētajam termiņam.

7. pants

Darbības programmu īstenošanas periodi

1.   Darbības programmas īsteno gada periodos, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2.   Darbības programmas, kas apstiprinātas līdz 15. decembrim, īsteno no nākamā gada 1. janvāra.

Pēc 15. decembra apstiprinātu programmu īstenošanu atliek uz vienu gadu.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, gadījumos, kad piemēro Deleģētās regulas (ES) 2017/891 33. panta 2. punkta trešo daļu vai 34. panta 1. punkta otro daļu, darbības programmas, kas apstiprinātas saskaņā ar minētajiem noteikumiem, sāk īstenot, vēlākais, 31. janvārī pēc to apstiprināšanas.

3. IEDAĻA

Atbalsts

8. pants

Apstiprinātā atbalsta summa

Apstiprināto atbalsta summu dalībvalstis ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām paziņo līdz 15. decembrim tajā gadā, kas ir pirms gada, par kuru lūgts atbalsts.

Atkāpjoties no pirmās daļas, gadījumos, kad piemēro Deleģētās regulas (ES) 2017/891 33. panta 2. punkta trešo daļu vai 34. panta 1. punkta otro daļu, dalībvalstis apstiprināto atbalsta summu minētajām organizācijām un apvienībām paziņo līdz tā gada 20. janvārim, par kuru lūgts atbalsts.

9. pants

Atbalsta pieteikumi

1.   Pieteikumu uz atbalstu vai uz tā atlikušo summu attiecībā uz katru darbības programmu, par kuru tiek lūgts atbalsts, ražotāju organizācijas iesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei līdz tā gada 15. februārim, kas ir pēc gada, par kuru lūgts atbalsts.

2.   Atbalsta pieteikumiem pievieno apliecinošus dokumentus, kuros norādīts:

a)

lūgtais atbalsts;

b)

pārdotās produkcijas vērtība;

c)

organizācijas biedru un pašas ražotāju organizācijas veiktās finansiālās iemaksas;

d)

saistībā ar darbības programmu radušies izdevumi;

e)

ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu saistītie izdevumi sadalījumā pa darbībām;

f)

darbības fonda daļa, kas izlietota krīžu novēršanai un pārvarēšanai, sadalījumā pa darbībām;

g)

atbilstība Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punktam, 33. panta 5. punkta pirmajai daļai un 34. pantam;

h)

rakstisks apliecinājums, ka organizācija nav saņēmusi divkāršu Savienības vai valsts finansējumu par pasākumiem vai darbībām, par kuriem var saņemt atbalstu augļu un dārzeņu nozarē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013;

i)

ja tiek iesniegts pieteikums uz maksājumu, kura pamatā ir standarta vienotas likmes vai vienības izmaksu skalas, kā norādīts Deleģētās regulas (ES) 2017/891 31. panta 2. punktā, – pierādījumi par attiecīgās darbības īstenošanu; un

j)

gada ziņojums, kas minēts 21. pantā.

3.   Atbalsta pieteikumos var ietvert izdevumus, kas ir ieplānoti, bet nav radušies, ja tiek pierādīti šādi elementi:

a)

attiecīgās darbības nebija iespējams veikt līdz darbības programmas īstenošanas gada 31. decembrim tādu iemeslu dēļ, kas nav attiecīgās ražotāju organizācijas kontrolē;

b)

minētās darbības var veikt, vēlākais, līdz tā gada 30. aprīlim, kas ir pēc gada, par kuru lūgts atbalsts; un

c)

darbības fondā paliek līdzvērtīga iemaksa no ražotāju organizācijas.

Atbalstu izmaksā un nodrošinājumu, kas iesniegts saskaņā ar 11. panta 2. punktu, atbrīvo tikai tad, ja līdz 30. aprīlim tajā gadā, kas ir pēc gada, kuram bijuši ieplānoti attiecīgie izdevumi, ir iesniegti pierādījumi par to, ka ir radušies šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētie plānotie izdevumi, un ja ir konstatētas tiesības saņemt atbalstu.

4.   Ārkārtas un pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalsts kompetentā iestāde var pieņemt pieteikumus pēc 1. punktā norādītā datuma, ja ir veiktas vajadzīgās pārbaudes un tiek ievērots 10. pantā noteiktais maksājumu termiņš. Ja pieteikumi tiek iesniegti pēc 1. punktā noteiktā datuma, atbalstu samazina par 1 % par katru pieteikuma iesniegšanas termiņa kavējuma dienu.

5.   Ražotāju organizāciju apvienības var iesniegt 1. punktā minēto atbalsta pieteikumu tikai to biedru vārdā un interesēs, kas ir tajā pašā dalībvalstī atzītas ražotāju organizācijas, kurā atzīta attiecīgā ražotāju organizāciju apvienība, un ar nosacījumu, ka par katru biedru ir iesniegti 2. punktā minētie apliecinošie dokumenti. Ražotāju organizācijas ir atbalsta galīgās saņēmējas.

6.   Ražotāju organizācijas, kas ir starptautisku ražotāju organizāciju apvienību biedres, iesniedz dalībvalstī, kurā tās ir atzītas, pieteikumu uz atbalstu par darbībām, kas īstenotas attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Starptautiska ražotāju organizāciju apvienība iesniedz pieteikuma kopiju dalībvalstij, kurā atrodas tās galvenā mītne.

7.   Neskarot 6. punktu, starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības pieteikumu uz atbalstu par apvienības līmenī īstenotām darbībām var iesniegt dalībvalstī, kurā atrodas apvienības galvenā mītne, ja tādējādi nerodas divkārša finansējuma risks.

10. pants

Atbalsta izmaksa

Dalībvalstis izmaksā atbalstu līdz tā gada 15. oktobrim, kas ir pēc programmas īstenošanas gada.

11. pants

Avansa maksājumi

1.   Pieteikumus uz avansa maksājumiem var iesniegt atbilstoši dalībvalsts lēmumam vai nu ik pa trim mēnešiem, proti, janvārī, aprīlī, jūlijā un oktobrī, vai ik pa četriem mēnešiem, proti, janvārī, maijā un septembrī.

Kopējā izmaksātā avansa summa viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 80 % no darbības programmai sākotnēji apstiprinātās atbalsta summas.

2.   Avansa maksājumus veic ar nosacījumu, ka saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 907/2014 (8) ir iesniegts nodrošinājums par summu, kas vienāda ar 110 % no avansa.

3.   Dalībvalstis var noteikt avansa maksājumu minimālo summu un termiņus.

12. pants

Daļēji maksājumi

1.   Dalībvalstis var atļaut ražotāju organizācijām iesniegt pieteikumu uz tās atbalsta daļas maksājumu, kas atbilst darbības programmā jau iztērētajām summām.

2.   Pieteikumus var iesniegt jebkurā laikā, bet ne biežāk par trim reizēm gadā. Tiem pievieno apliecinošus dokumentus, piemēram, rēķinus un dokumentus, kas apliecina, ka maksājums ir veikts.

3.   Maksājumi, kas veikti saskaņā ar pieteikumiem uz atbalsta daļām, nepārsniedz 80 % no atbalsta daļas, kas atbilst summām, kuras jau iztērētas saskaņā ar darbības programmu attiecīgajā periodā. Dalībvalstis var noteikt daļēju maksājumu minimālo summu un pieteikumu iesniegšanas termiņus.

II NODAĻA

KRĪŽU NOVĒRŠANAS UN PĀRVARĒŠANAS PASĀKUMI

13. pants

Mācību pasākumi un paraugprakses apmaiņa

Dalībvalstis pieņem noteikumus par to, kādiem nosacījumiem ir jāatbilst mācību pasākumiem un paraugprakses apmaiņai, lai tos varētu uzskatīt par krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem.

14. pants

Veicināšanas un komunikācijas pasākumi

1.   Dalībvalstis pieņem noteikumus par to, kādiem nosacījumiem ir jāatbilst veicināšanas un komunikācijas pasākumiem, kuri attiecas uz krīžu novēršanu vai krīžu pārvarēšanu. Minētie noteikumi nodrošina iespēju nepieciešamības gadījumā ātri piemērot šos pasākumus.

2.   Veicināšanas un komunikācijas pasākumos ietvertās darbības papildina notiekošās veicināšanas un komunikācijas darbības, kas nav saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu un ko attiecīgā ražotāju organizācija īsteno savas darbības programmas ietvaros.

15. pants

Tirdzniecības standarti attiecībā uz produktiem, ko izņem no tirgus

1.   No tirgus izņemts produkts atbilst šim produktam noteiktajam tirdzniecības standartam, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 II sadaļā, izņemot noteikumus par produktu noformējumu un marķēšanu. Ja produkti tiek izņemti no tirgus neiepakoti, ievēro II šķirai noteikto prasību minimumu.

Tomēr “miniprodukcijai”, kā tā definēta attiecīgajā standartā, jāatbilst piemērojamajiem tirdzniecības standartiem, tostarp noteikumiem par produktu noformējumu un marķēšanu.

2.   Ja konkrēta produkta tirdzniecības standarts nav noteikts, ievēro III pielikumā izklāstīto prasību minimumu. Dalībvalstis var noteikt papildu noteikumus, kas papildina minēto prasību minimumu.

16. pants

Ar bezmaksas izplatīšanu saistītās transporta izmaksas

1.   Par sauszemes transporta izmaksām, kas saistītas ar visu no tirgus izņemto produktu bezmaksas izplatīšanu, ir tiesības saņemt atbalstu darbības programmas ietvaros, pamatojoties uz vienības izmaksu skalu, kas noteikta atbilstoši attālumam no izņemšanas vietas līdz piegādes vietai un norādīta IV pielikumā.

Ja produktus transportē pa jūru, dalībvalstis nosaka attālumu no izņemšanas vietas līdz piegādes galamērķim. Kompensācija nepārsniedz sauszemes transporta izmaksas par transportēšanu pa īsāko iespējamo sauszemes transporta maršrutu no iekraušanas vietas līdz piegādes galamērķim. IV pielikumā noteiktajām summām piemēro korekcijas koeficientu 0,6.

Kombinēta pārvadājuma gadījumā piemērojamās transporta izmaksas ir summa, ko veido sauszemes transporta veiktā attāluma izmaksas un 60 % no izmaksu pieauguma, kas būtu radies, ja viss attālums būtu veikts ar sauszemes transportu, kā noteikts IV pielikumā.

2.   Transporta izmaksu kompensāciju izmaksā personai, kas faktiski sedz attiecīgās transportēšanas darbības finansiālās izmaksas.

Maksājumu veic, ja tiek uzrādīti apliecinoši dokumenti, kas apliecina:

a)

saņēmējorganizāciju nosaukumu;

b)

attiecīgo produktu daudzumu;

c)

produktu pieņemšanu saņēmējorganizācijās un izmantotos transportlīdzekļus; un

d)

attālumu no izņemšanas vietas līdz piegādes vietai.

17. pants

Ar bezmaksas izplatīšanu saistītās šķirošanas un iepakošanas izmaksas

1.   Par izmaksām, kas saistītas ar tādu augļu un dārzeņu šķirošanu un iepakošanu, kuri izņemti no tirgus bezmaksas izplatīšanai, ir tiesības saņemt atbalstu darbības programmu ietvaros. Produktiem iepakojumos, kuru tīrsvars ir mazāks par 25 kg, piemēro vienotās likmes summas, kas norādītas V pielikumā.

2.   Uz bezmaksas izplatīšanai paredzētu produktu iepakojuma attēlo Eiropas Savienības emblēmu kopā ar vienu vai vairākām norādēm, kas minētas VI pielikumā.

3.   Šķirošanas un iepakošanas izmaksas atlīdzina ražotāju organizācijām, kas ir veikušas minētās darbības.

Maksājumu veic, ja tiek uzrādīti apliecinoši dokumenti, kas apliecina:

a)

saņēmējorganizāciju nosaukumu;

b)

attiecīgo produktu daudzumu; un

c)

produktu pieņemšanu saņēmējorganizācijās (norāda produktu noformējumu).

III NODAĻA

VALSTS FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA

18. pants

Atļauja maksāt valsts finansiālo palīdzību

1.   Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 35. panta 1. punktu līdz darbības programmu īstenošanas kalendārā gada 31. janvārim iesniedz Komisijai lūgumu atļaut piešķirt valsts finansiālo palīdzību attiecīgajām darbības programmām.

Lūgumam pievieno pierādījumus, kuros norādīts:

a)

tas, ka ražotāju organizētības pakāpe attiecīgajā reģionā ir īpaši zema, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2017/891 52. pantā;

b)

tas, ka palīdzība tiek piešķirta tikai par augļu un dārzeņu nozares produktiem, kas saražoti attiecīgajā reģionā; un

c)

ziņas par attiecīgajām ražotāju organizācijām un attiecīgā palīdzības summa, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32. panta 1. punktu veikto finansiālo iemaksu proporcionālā daļa.

2.   Komisija lūgumu apstiprina vai noraida, trīs mēnešu laikā pieņemot lēmumu. Minētais periods sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad Komisija saņēmusi pilnīgu lūgumu no dalībvalsts. Ja Komisija minētajā trīs mēnešu periodā nepieprasa papildu informāciju, lūgumu uzskata par pilnīgu.

19. pants

Pieteikums uz valsts finansiālo palīdzību un tās izmaksa

1.   Pieteikumiem uz valsts finansiālo palīdzību un tās izmaksai mutatis mutandis piemēro 9. un 10. pantu.

2.   Dalībvalstis var pieņemt papildu noteikumus par valsts finansiālās palīdzības izmaksu, tostarp paredzēt avansa un daļēju maksājumu iespēju.

20. pants

Valsts finansiālā palīdzība, ko atlīdzina Savienība

1.   Pirms 1. janvāra otrajā gadā pēc programmas īstenošanas gada dalībvalstis var lūgt Savienībai atlīdzību par apstiprināto valsts finansiālo palīdzību, kas faktiski izmaksāta ražotāju organizācijām.

Lūgumam pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka trijos no četriem iepriekšējiem gadiem ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 35. panta 2. punktā izklāstītie nosacījumi.

Aprēķinot ražotāju organizētības pakāpi augļu un dārzeņu nozarē, ņem vērā arī tās augļu un dārzeņu produkcijas vērtību, ko saražojušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e pantu izveidotās ražotāju grupas.

Lūgumā pēc Savienības atlīdzinājuma par valsts finansiālo palīdzību ietver arī:

a)

ziņas par attiecīgajām ražotāju organizācijām;

b)

izmaksātās palīdzības summu, kas katrai ražotāju organizācijai nepārsniedz sākotnēji atļauto summu; un

c)

darbības fonda aprakstu, kurā norādīta kopējā summa, Savienības finansiālā palīdzība, valsts finansiālā palīdzība un ražotāju organizāciju un biedru iemaksas.

2.   Komisija lūgumu apstiprina vai noraida.

Lūgumu noraida, ja nav ievēroti noteikumi par valsts finansiālās palīdzības atļaušanu un atlīdzināšanu vai nav ievēroti noteikumi par ražotāju organizācijām, darbības fondu un darbības programmām, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 vai atbilstīgi tai.

3.   Ja Savienības atlīdzinājums par palīdzību ir apstiprināts, attiecināmos izdevumus Komisijai deklarē saskaņā ar procedūru, kas noteikta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (9) 11. pantā.

4.   Savienības atlīdzinājuma proporcionālā daļa, kas piešķirta par valsts finansiālo palīdzību, nepārsniedz 60 % no valsts finansiālās palīdzības, kas piešķirta ražotāju organizācijai. Atlīdzinātā summa nepārsniedz 48 % no Savienības finansiālās palīdzības, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

IV NODAĻA

INFORMĀCIJA, ZIŅOJUMI UN PĀRBAUDES

1. IEDAĻA

Informācija un ziņojumi

21. pants

Ražotāju grupu, ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību informācija un gada ziņojumi un dalībvalstu gada ziņojumi

1.   Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma ražotāju grupas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e pantu, atzītas ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības sniedz visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga Deleģētās regulas (ES) 2017/891 54. panta b) punktā minētā gada ziņojuma sagatavošanai. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai apkopotu informāciju par biedru skaitu un pārdotās produkcijas apjomu un vērtību ražotāju organizācijās, kuras nav iesniegušas darbības programmas. Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pantā minētajām ražotāju organizācijām un ražotāju grupām lūdz norādīt biedru skaitu un pārdotās produkcijas apjomu un vērtību.

2.   Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības kopā ar atbalsta pieteikumiem iesniedz gada ziņojumus par darbības programmu īstenošanu.

Minētie gada ziņojumi attiecas uz:

a)

iepriekšējā gada laikā īstenoto darbības programmu;

b)

galvenajiem darbības programmas grozījumiem; un

c)

atšķirībām starp aplēsto atbalstu un atbalstu, uz kuru attiecas pieteikums.

3.   Ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību gada ziņojumā norāda:

a)

darbības programmas īstenošanā gūtos sasniegumus, kas pamatojas uz II pielikumā minētajiem rādītājiem un attiecīgā gadījumā valsts stratēģijā noteiktiem papildu rādītājiem, ievērojot turpmāk minēto:

i)

katrā gada ziņojumā izmanto kopīgos atskaites punkta rādītājus un resursu (finanšu) rādītājus;

ii)

pēdējos divos darbības programmas gados izmanto koprezultātu un tiešo rezultātu rādītājus; un

b)

kopsavilkumu par galvenajām problēmām, kas radušās programmas pārvaldībā, un pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu programmas īstenošanas kvalitāti un efektivitāti.

Attiecīgā gadījumā gada ziņojumā norāda, kādi aizsardzības pasākumi ir ieviesti, ievērojot valsts stratēģiju un piemērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 6. punktu, lai aizsargātu vidi no iespējamas palielinātas slodzes, ko rada ieguldījumi, kuri tiek atbalstīti darbības programmas ietvaros.

4.   Ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību gada ziņojumā par darbības programmas aizpagājušo gadu norāda, kādā mērā programmu mērķi ir sasniegti. Šajā ziņojumā norāda arī faktorus, kas veicinājuši programmas īstenošanas izdošanos vai neizdošanos, un to, kā minētie faktori ir ņemti vērā pašreizējā programmā vai tiks ņemti vērā nākamajā darbības programmā.

Ziņas par pirmajā daļā minētajiem gadījumiem dalībvalsts iekļauj savā gada ziņojumā, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2017/891 54. panta b) punktā.

2. IEDAĻA

Pārbaudes

22. pants

Unikālās identifikācijas sistēma

Dalībvalstis nodrošina to, ka ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām un ražotāju grupām, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.e pantu, attiecībā uz to iesniegtajiem atbalsta pieteikumiem piemēro unikālās identifikācijas sistēmu. Šī identifikācijas sistēma ir saderīga ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 73. pantā minēto saņēmēju identifikācijas sistēmu.

23. pants

Iesniegšanas procedūras

Neskarot 9., 24. un 25. pantu, dalībvalstis paredz procedūras, saskaņā ar kurām iesniedzami atbalsta pieteikumi, atzīšanas vai darbības programmu apstiprināšanas lūgumi, kā arī maksājuma pieprasījumi.

24. pants

Atzīšanas piešķiršana

1.   Pirms ražotāju organizācijai vai ražotāju organizāciju apvienībai tiek piešķirta atzīšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. panta 4. punkta a) apakšpunktu vai 156. panta 1. punktu, dalībvalstis veic ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti atzīšanas kritēriji.

2.   Dalībvalstis vismaz reizi piecos gados veic atzīšanas kritēriju administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, kuras attiecas uz visām atzītajām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām, pat ja ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības neīsteno darbības programmu.

25. pants

Darbības programmu un to grozījumu apstiprināšana

1.   Pirms darbības programma tiek apstiprināta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/891 33. pantu, dalībvalstis ar visiem piemērotajiem līdzekļiem, tostarp pārbaudēm uz vietas, pārbauda apstiprināšanai iesniegto darbības programmu un attiecīgā gadījumā lūgumu to grozīt. Minētās pārbaudes īpaši attiecas uz:

a)

tās informācijas pareizību, kas minēta 4. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunktā un iekļauta darbības programmas projektā;

b)

programmas atbilstību Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. pantam, kā arī valsts stratēģijai un valsts satvaram;

c)

darbību atbalsttiesīgumu un ierosināto izdevumu attiecināmību; un

d)

programmas saskanību un tehnisko kvalitāti, aplēšu un atbalsta plāna izsvērtību un īstenošanas plānošanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajās pārbaudēs pārliecinās par to, vai:

a)

mērķrādītāji ir izmērāmi un tos var uzraudzīt un sasniegt ar ierosinātajām darbībām; un

b)

darbības, par kurām tiek lūgts atbalsts, ir saskanīgas ar piemērojamajiem valsts un Savienības tiesību aktiem, jo īpaši valsts atbalsta noteikumiem, lauku attīstības programmām un veicināšanas programmām, un obligātajiem standartiem, kas ieviesti ar valsts tiesību aktiem vai valsts stratēģiju.

26. pants

Administratīvās pārbaudes

1.   Ar administratīvajām pārbaudēm saistītajās procedūrās ietver prasību reģistrēt veiktās darbības, pārbaudes rezultātus un pasākumus, kas veikti attiecībā uz nesakritībām.

2.   Pirms atbalsta piešķiršanas dalībvalstis veic visu atbalsta pieteikumu administratīvās pārbaudes.

3.   Atbalsta pieteikumu administratīvajās pārbaudēs attiecīgā gadījumā pārbauda:

a)

kopā ar atbalsta pieteikumu iesniegto gada ziņojumu par darbības programmas izpildi;

b)

pārdotās produkcijas vērtību, iemaksas darbības fondā un radušos izdevumus;

c)

to, vai pieprasījumos norādītie izdevumi precīzi atbilst piegādātajiem produktiem un sniegtajiem pakalpojumiem;

d)

veikto darbību atbilstību tām darbībām, kas ietvertas apstiprinātajā darbības programmā; un

e)

to, vai ir ievēroti noteiktie finansiālie vai citi limiti un maksimālie apjomi.

4.   Izdevumus, kas radušies darbības programmas ietvaros, apliecina ar maksājuma apstiprinājumu. Izmantotos rēķinus sagatavo ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai Deleģētās regulas (ES) 2017/891 22. panta 8. punktā noteiktajai “90 % prasībai” atbilstoša meitasuzņēmuma vārdā, vai – pēc dalībvalsts apstiprinājuma – viena vai vairāku biedru ražotāju vārdā. Tomēr rēķinus, kas attiecas uz Deleģētās regulas (ES) 2017/891 III pielikuma 2. punktā minētajām personāla izmaksām, sagatavo ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai minētās regulas 22. panta 8. punktā noteiktajai “90 % prasībai” atbilstoša meitasuzņēmuma vārdā, vai – pēc dalībvalsts apstiprinājuma – to kooperatīvu vārdā, kas ir ražotāju organizācijas biedri.

27. pants

Ikgadējo atbalsta pieteikumu pārbaudes uz vietas

1.   Papildus administratīvajām pārbaudēm dalībvalstis attiecīgi ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un to meitasuzņēmumu telpās veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par to, vai attiecīgajā gadā ir ievēroti atzīšanas, atbalsta piešķiršanas vai atbalsta atlikuma piešķiršanas nosacījumi, kā minēts 9. panta 1. punktā.

2.   Pārbaudēs uz vietas pārbauda izlasi, kurā ietverti vismaz 30 % no kopējā atbalsta, par kuru ik gadus iesniegts pieteikums. Katru ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību, kas īsteno darbības programmu, apmeklē vismaz reizi trīs gados.

3.   Pārbaudāmās ražotāju organizācijas dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz riska analīzi, kurā ņem vērā šādus kritērijus:

a)

atbalsta summa;

b)

iepriekšējo gadu pārbaužu konstatējumi;

c)

nejauši izvēlēts parametrs; un

d)

citi parametri, kas jānosaka dalībvalstīm.

4.   Par pārbaudēm uz vietas var iepriekš informēt, ja tādējādi netiek apdraudēts pārbaudes mērķis.

5.   Pārbaudēs uz vietas pārbauda attiecīgi visas ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības, tās biedru vai meitasuzņēmumu saistības un pienākumus, ko var pārbaudīt apmeklējuma laikā un ko nav bijis iespējams pārbaudīt administratīvajās pārbaudēs. Pārbaudēs uz vietas īpaši pārbauda:

a)

atbilstību atzīšanas kritērijiem attiecīgajā gadā;

b)

darbību īstenošanu un to atbilstību apstiprinātajai darbības programmai;

c)

attiecībā uz pietiekamu skaitu darbību – izdevumu atbilstību Savienības tiesību aktiem un tajos noteiktajiem termiņiem;

d)

darbības fonda izlietojumu, tostarp izdevumus, kas deklarēti avansa maksājumu un daļēju maksājumu pieprasījumos, pārdotās produkcijas vērtību, iemaksas darbības fondā un deklarētos izdevumus, kas pamatoti ar grāmatvedības vai līdzvērtīgiem dokumentiem;

e)

to, vai biedri produktus piegādājuši pilnā apmērā, pakalpojumu sniegšanu un pieprasījumos norādīto izdevumu patiesumu; un

f)

30. pantā minētās otrā līmeņa pārbaudes attiecībā uz izdevumiem par izņemšanu no tirgus, ražas priekšlaicīgu novākšanu un ražas nenovākšanu.

6.   Pārdotās produkcijas vērtību pārbauda, pamatojoties uz datiem finanšu grāmatvedības uzskaites sistēmā, kas revidēta un sertificēta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Šajā nolūkā dalībvalstis var nolemt, ka pārdotās produkcijas vērtības deklarāciju apliecina tādā pašā veidā kā finanšu grāmatvedības datus.

Pārbaudi par pārdotās produkcijas vērtības deklarāciju var veikt pirms attiecīgā atbalsta pieteikuma iesniegšanas, bet ne vēlāk kā pirms atbalsta izmaksas.

7.   Ja vien nav ārkārtas apstākļu, pārbaudēs uz vietas apmeklē darbības īstenošanas vietu vai, ja darbība tiek realizēta nemateriālā veidā, šīs darbības virzītāju. Konkrētāk, ražotāju organizāciju biedru individuālās saimniecības, kuras ir iekļautas 2. punktā minētajā izlasē un kurās norisinās attiecīgās darbības, apmeklē vismaz vienu reizi, lai pārliecinātos par darbību izpildi.

Tomēr dalībvalstis var nolemt neveikt šādus apmeklējumus attiecībā uz neliela mēroga darbībām un gadījumos, kad tās uzskata, ka atbalsta saņemšanas nosacījumu neizpildes vai darbības neīstenošanas risks ir ļoti zems. Attiecīgo lēmumu un tā pamatojumu reģistrē. Šim punktam mutatis mutandis piemēro riska analīzes kritērijus, kas izklāstīti 3. punktā.

8.   Šā panta 2. punktā noteiktā pārbaužu īpatsvara aprēķināšanā ir ieskaitāmas tikai tās pārbaudes, kas atbilst visām šā panta prasībām.

9.   Uz vietas veikto pārbaužu rezultātus novērtē, lai noteiktu, vai kādas no atklātajām problēmām ir sistēmiskas un rada risku citām līdzīgām darbībām, saņēmējiem vai struktūrām. Šajā novērtējumā konstatē arī šādu situāciju cēloņus un to, vai ir nepieciešama turpmāka izpēte, kā arī iesaka korektīvās un profilaktiskās darbības.

Ja pārbaudēs kādā reģionā vai reģiona daļā vai attiecībā uz kādu konkrētu ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību konstatē būtiskus pārkāpumus, dalībvalsts attiecīgā gada laikā veic papildu pārbaudes attiecīgajā reģionā vai par attiecīgo organizāciju vai apvienību un palielina nākamajā gadā pārbaudāmo atbilstošo pieteikumu procentuālo daļu.

28. pants

Uz vietas veikto pārbaužu ziņojumi

1.   Par katru uz vietas veikto pārbaudi sagatavo sīki izstrādātu ziņojumu, kurā norāda vismaz šādu informāciju:

a)

atbalsta shēma un pārbaudītais pieteikums;

b)

klātesošo personu vārdi un amatpienākumi;

c)

pārbaudītās darbības, pasākumi un dokumenti, tostarp revīzijas liecības un verificētie apliecinošie dokumenti; un

d)

pārbaudes rezultāti.

2.   Ražotāju organizācijas vai ražotāju organizācijas apvienības pārstāvim dod iespēju parakstīt ziņojumu un tādējādi apliecināt savu klātbūtni pārbaudes laikā, kā arī izdarīt piezīmes. Ja tiek konstatēti pārkāpumi, saņēmējs saņem ziņojuma kopiju.

29. pants

Izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudes

1.   Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 II sadaļas II nodaļā noteiktajām procedūrām dalībvalstis katrā ražotāju organizācijā veic izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudes, kas aptver no tirgus izņemto produktu dokumentu un identitātes pārbaudi un šo produktu svara fizisko pārbaudi, un pārbaudi par atbilstību 15. pantam. Pārbaude notiek pēc Deleģētās regulas (ES) 2017/891 44. panta 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas termiņā, kas noteikts saskaņā ar minētā panta 2. punktu.

2.   Pirmā līmeņa pārbaudes aptver 100 % no tirgus izņemto produktu daudzuma. Šīs pārbaudes beigās no tirgus izņemtos produktus, kas nav paredzēti bezmaksas izplatīšanai, kompetento iestāžu uzraudzībā denaturē vai nodod pārstrādei saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/891 46. pantu.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja produkti ir paredzēti bezmaksas izplatīšanai, dalībvalstis var pārbaudīt mazāku procentuālo daļu, nekā noteikts minētajā punktā, ar nosacījumu, ka tas nav mazāks par 10 % no ikvienas konkrētas ražotāju organizācijas attiecīgajiem daudzumiem tirdzniecības gada laikā. Pārbaude var notikt ražotāju organizācijas telpās vai produktu saņēmēju objektos. Ja pārbaudēs konstatē pārkāpumus, dalībvalstis veic papildu pārbaudes.

30. pants

Izņemšanas darbību otrā līmeņa pārbaudes

1.   Pamatojoties uz riska analīzi, dalībvalstis veic izņemšanas darbību otrā līmeņa pārbaudes ražotāju organizācijas un no tirgus izņemto produktu saņēmēju telpās. Riska analīzē ņem vērā iepriekšējo pirmā un otrā līmeņa pārbaužu konstatējumus un to, vai ražotāju organizācijai ir kvalitātes nodrošināšanas procedūra. Pamatojoties uz šo riska analīzi, katrai ražotāju organizācijai nosaka otrā līmeņa pārbaužu minimālo biežumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajās otrā līmeņa pārbaudēs pārbauda:

a)

īpašo krājumu un grāmatvedības uzskaiti, kas jākārto visām ražotāju organizācijām, kuras attiecīgā tirdzniecības gada laikā veic izņemšanas darbības;

b)

atbalsta pieteikumos deklarētos pārdotos daudzumus, jo īpaši krājumu un grāmatvedības uzskaiti, rēķinus un to, vai deklarācijas sakrīt ar attiecīgo ražotāju organizāciju grāmatvedības un nodokļu datiem;

c)

uzskaites kontus, jo īpaši ražotāju organizāciju maksājumu pieteikumos deklarēto neto ieņēmumu patiesumu un izņemšanas izmaksu samērīgumu; un

d)

no tirgus izņemto produktu galamērķi, kas deklarēts maksājuma pieteikumā, un šo produktu denaturēšanu.

3.   Katrā pārbaudē pārbauda izlasi, kas ietver vismaz 5 % no daudzumiem, kurus ražotāju organizācija izņēmusi no tirgus tirdzniecības gada laikā.

4.   Īpašajā krājumu un grāmatvedības uzskaitē, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā, par katru no tirgus izņemto produktu norāda pārvietoto daudzumu tonnās attiecībā uz:

a)

produkciju, ko piegādājuši ražotāju organizācijas biedri un citu ražotāju organizāciju biedri saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/891 12. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu;

b)

ražotāju organizācijas pārdevumiem, par kuriem norāda svaigu produktu tirgum paredzētos un pārstrādei paredzētos produktus; un

c)

no tirgus izņemtajiem produktiem.

5.   No tirgus izņemto produktu galamērķa pārbaudēs ietver:

a)

izlases veida pārbaudi par krājumu reģistriem, kas jākārto saņēmējiem, un attiecīgo labdarības organizāciju un iestāžu finanšu grāmatvedības kontiem, ja piemēro Deleģētās regulas (ES) 2017/891 46. panta 2. punktu; un

b)

pārbaudes par atbilstošo vidisko prasību ievērošanu.

6.   Ja otrā līmeņa pārbaudēs konstatē pārkāpumus, dalībvalstis veic sīkākas otrā līmeņa pārbaudes par attiecīgo gadu un nākamajā gadā palielina otrā līmeņa pārbaužu biežumu ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību telpās.

31. pants

Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

1.   Pirms ražas priekšlaicīgas novākšanas dalībvalstis pārbaudē uz vietas pārliecinās par to, vai attiecīgie produkti nav bojāti un attiecīgā platība ir labi kopta. Pēc ražas priekšlaicīgas novākšanas dalībvalstis pārliecinās par to, vai attiecīgajā platībā ir novākta visa raža un novāktie produkti ir denaturēti.

2.   Pirms ražas nenovākšanas dalībvalstis pārbaudē uz vietas pārliecinās par to, vai attiecīgā platība ir labi kopta, vai pirms tam jau nav notikusi daļēja ražas novākšana un vai produkti ir labi padevušies un kopumā būtu veseli, tīri un tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē.

Dalībvalstis nodrošina to, ka produkcija tiek denaturēta. Ja tas nav iespējams, ražas sezonas laikā veicot vienu vai vairākas pārbaudes uz vietas, tās nodrošina to, ka raža netiek novākta.

3.   Ja piemēro Deleģētās regulas (ES) 2017/891 48. panta 3. punkta otro daļu:

a)

šā panta 2. punkta pirmajā daļā minēto prasību, ka nedrīkst būt notikusi daļēja ražas novākšana, nepiemēro; un

b)

dalībvalstis nodrošina to, ka augļaugi un dārzeņaugi, kam piemēroti ražas nenovākšanas un priekšlaicīgas novākšanas pasākumi, netiek izmantoti turpmākai ražošanai tajā pašā ražošanas sezonā.

4.   Mutatis mutandis piemēro 30. panta 1., 2., 3. un 6. punktu.

32. pants

Starptautiskas ražotāju organizācijas

1.   Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizācijas galvenais birojs, ir vispārīgi atbildīga par pārbaužu organizēšanu minētajā organizācijā attiecībā uz darbības programmu un darbības fondu un par administratīvo sodu piemērošanu gadījumos, kad minētajās pārbaudēs tiek konstatēta pienākumu neizpilde.

2.   Pārējās dalībvalstis, kurām jānodrošina administratīvā sadarbība, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2017/891 14. panta 3. punkta c) apakšpunktā, veic tādas administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, kādas pieprasa šā panta 1. punktā minētā dalībvalsts, un ziņo tai par rezultātiem. Tās ievēro 1. punktā minētās dalībvalsts noteiktos termiņus.

3.   Attiecībā uz ražotāju organizāciju, darbības programmu un darbības fondu piemēro 1. punktā minētajā dalībvalstī piemērojamos noteikumus. Tomēr vidiskajos un fitosanitārajos jautājumos un attiecībā uz krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā notiek attiecīgās darbības.

33. pants

Starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības

1.   Dalībvalsts, kurā atrodas tādas ražotāju organizācijas galvenais birojs, kas ir starptautiskas apvienības biedrs, ir vispārīgi atbildīga par pārbaužu organizēšanu attiecībā uz darbības programmas darbībām, kas īstenotas tās teritorijā, un attiecībā uz darbības fondu un par administratīvo sodu piemērošanu gadījumos, kad minētajās pārbaudēs tiek konstatēta pienākumu neizpilde.

2.   Šā panta 1. punktā minētā dalībvalsts cieši sadarbojas ar dalībvalsti, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs, un bez kavēšanās paziņo tai veikto pārbaužu rezultātus un administratīvos sodus, ja tādi piemēroti.

3.   Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs, ir vispārīgi atbildīga par pārbaužu organizēšanu attiecībā uz darbības programmas darbībām, kas īstenotas starptautiskās apvienības līmenī, un attiecībā uz starptautiskās apvienības darbības fondu un par administratīvo sodu piemērošanu gadījumos, kad minētajās pārbaudēs tiek konstatēta pienākumu neizpilde. Tā nodrošina arī to pārbaužu un maksājumu koordinēšanu, kas saistīti ar darbības programmu darbībām, kuras īstenotas pārējo dalībvalstu teritorijā.

4.   Darbības programmu darbības atbilst tajā dalībvalstī spēkā esošajiem valsts noteikumiem, kurā šīs darbības tiek faktiski veiktas.

34. pants

Pārbaudes

Neskarot šīs regulas un citu Savienības tiesību aktu īpašos noteikumus, dalībvalstis ievieš pārbaudes un pasākumus, ar kuriem nodrošina Regulas (ES) Nr. 1308/2013, Deleģētās regulas (ES) 2017/891 un šīs regulas pienācīgu piemērošanu. Minētajām pārbaudēm un pasākumiem ir jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem, lai tie nodrošinātu Savienības finanšu interešu pienācīgu aizsardzību.

Konkrēti, dalībvalstis nodrošina to, ka:

a)

var pārbaudīt visus atbalsttiesīguma kritērijus, kuri noteikti Savienības vai valsts tiesību aktos, valsts stratēģijā vai valsts satvarā;

b)

dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par pārbaužu veikšanu, ir pietiekams skaits atbilstoši kvalificētu un pieredzējušu darbinieku, lai pārbaudes varētu veikt efektīvi; un

c)

ir paredzētas pārbaudes ar mērķi novērst nelikumīgu divkāršu finansējumu pasākumiem, kuri augļu un dārzeņu nozarē īstenoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un citām Savienības vai valsts shēmām.

35. pants

Acīmredzamas kļūdas

Ja dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē acīmredzamas kļūdas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. panta 6. punktā, paziņojumu, pieprasījumu vai lūgumu, kas iesniegts dalībvalstij saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, Deleģēto regulu (ES) 2017/891 vai šo regulu, un atbalsta pieteikumu var labot un koriģēt jebkurā brīdī pēc to iesniegšanas.

V NODAĻA

NOTEIKUMU PIEMĒROŠANAS PAPLAŠINĀŠANA

36. pants

Finansiālās iemaksas

Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 165. pantu nolemj, ka tirgus dalībnieki, kas nepieder pie ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām vai starpnozaru organizācijām, bet kam noteikumi tiek padarīti saistoši, maksā finansiālu iemaksu, dalībvalsts nosūta Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu atbilstību minētajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Minētajā informācijā cita starpā norāda iemaksas aprēķina bāzi, iemaksas vienības summu, aptvertās aktivitātes un ar tām saistītās izmaksas.

37. pants

Paplašināta piemērošana, kas ir ilgāka par vienu gadu

1.   Ja tiek pieņemts lēmums paplašināt noteikumu piemērošanu uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, dalībvalstis, veicot pārbaudi par katru gadu, pārliecinās par to, vai visā paplašinātās piemērošanas laikā ir ievēroti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. panta 3. punkta nosacījumi par reprezentatīvu pārstāvību.

2.   Ja dalībvalstis konstatē, ka nosacījumi vairs netiek ievēroti, tās atceļ piemērošanas paplašināšanu no nākamā gada sākuma.

3.   Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par atcelšanu. Komisija ar piemērotiem līdzekļiem dara šo informāciju publiski pieejamu.

VI NODAĻA

IEVEŠANAS CENU SISTĒMA UN IEVEDMUITAS NODOKĻI

38. pants

Standarta importa vērtības

1.   Par katru Deleģētās regulas (ES) 2017/891 VII pielikuma A daļā noteikto produktu un piemērošanas periodu Komisija katru darbdienu un attiecībā uz katru izcelsmes vietu nosaka standarta importa vērtību, kas vienāda ar minētās regulas 74. pantā minēto reprezentatīvo cenu vidējo svērto, no kura atņemta standarta summa EUR 5 par 100 kg un procentuālie muitas nodokļi.

2.   Ja Deleģētās regulas (ES) 2017/891 VII pielikuma A daļā minētajiem produktiem un piemērošanas periodiem saskaņā ar minētās regulas 74. un 75. pantu un šo pantu ir noteikta standarta importa vērtība, Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (10) 142. pantā norādīto vienības cenu nepiemēro. To aizstāj ar 1. punktā minēto standarta importa vērtību.

3.   Ja konkrētas izcelsmes produktam nav spēkā standarta importa vērtība, piemēro šim produktam spēkā esošo standarta importa vērtību vidējo svērto.

4.   Deleģētās regulas (ES) 2017/891 VII pielikuma A daļā noteiktajos piemērošanas periodos standarta importa vērtības paliek spēkā līdz to izmainīšanai. Tomēr tās vairs nepiemēro, ja divas nedēļas pēc kārtas vidējā reprezentatīvā cena Komisijai nav paziņota.

Ja saskaņā ar pirmo daļu standarta importa vērtību konkrētam produktam nepiemēro, minētajam produktam piemērojamā standarta importa vērtība ir vienāda ar pēdējo vidējo standarta importa vērtību.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, gadījumos, kad standarta importa vērtību nav bijis iespējams aprēķināt, no Deleģētās regulas (ES) 2017/891 VII pielikuma A daļā noteikto piemērošanas periodu pirmās dienas nepiemēro nekādu standarta importa vērtību.

6.   Valūtas maiņas kurss, ko piemēro standarta importa vērtībai, ir jaunākais kurss, ko Eiropas Centrālā banka publicējusi pirms tā perioda pēdējās dienas, par kuru tiek nosūtītas cenas.

7.   Standarta importa vērtības, kas izteiktas euro, Komisija publicē TARIC  (11).

VII NODAĻA

PAPILDU IEVEDMUITAS NODOKĻI

39. pants

Papildu ievedmuitas nodokļa uzlikšana

1.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 182. panta 1. punktā noteikto papildu ievedmuitas nodokli var piemērot šīs regulas VII pielikumā uzskaitītajiem produktiem un tajā norādītajos periodos. Minēto papildu ievedmuitas nodokli piemēro, ja kāda brīvā apgrozībā laista produkta daudzums jebkurā no minētajā pielikumā norādītajiem piemērošanas periodiem pārsniedz attiecīgajam produktam noteikto sprūda apjomu.

2.   Par katru no VII pielikumā uzskaitītajiem produktiem un minētajā pielikumā norādītajos periodos dalībvalstis paziņo Komisijai brīvā apgrozībā laistos apjomus, izmantojot preferenciālā importa uzraudzības metodi, kas noteikta Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 55. pantā.

3.   Papildu ievedmuitas nodokli uzliek par daudzumiem, kas laisti brīvā apgrozībā pēc minētā nodokļa piemērošanas dienas, ja:

a)

no muitas vērtības, kas noteikta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2017/891 74. pantu, izriet, ka jāpiemēro augstākais īpašais nodoklis, kāds piemērojams attiecīgās izcelsmes importam; un

b)

imports notiek papildu ievedmuitas nodokļa piemērošanas periodā.

40. pants

Papildu ievedmuitas nodokļa summa

Papildu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro saskaņā ar 39. pantu, ir vienāds ar trešdaļu no muitas nodokļa, kas attiecīgajam produktam noteikts kopējā muitas tarifā.

Tomēr produktiem, kuriem attiecībā uz procentuālo nodokli ir piemērojama importa tarifu preference, papildu ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar trešdaļu no īpašā muitas nodokļa attiecīgajam produktam, ja piemēro 39. panta 2. punktu.

41. pants

Atbrīvojumi no papildu ievedmuitas nodokļa

1.   No papildu ievedmuitas nodokļa ir atbrīvotas šādas preces:

a)

preces, kas importētas saskaņā ar tarifa kvotu;

b)

preces, kas ir izvestas no izcelsmes valsts, pirms pieņemts lēmums par papildu ievedmuitas nodokļa piemērošanu, un tiek transportētas saskaņā ar transporta dokumentu, kurš ir derīgs no iekraušanas vietas izcelsmes valstī līdz izkraušanas vietai Savienībā un sagatavots pirms papildu ievedmuitas nodokļa piemērošanas.

2.   Ieinteresētās personas sniedz muitas iestādēm pieņemamus pierādījumus par to, ka ir izpildītas 1. punkta b) apakšpunkta prasības.

Muitas iestādes var uzskatīt, ka preces ir izvestas no izcelsmes valsts pirms papildu ievedmuitas nodokļa piemērošanas dienas, ja ir iesniegts kāds no šiem dokumentiem:

a)

attiecībā uz jūras transportu – kravaszīme, kurā norādīts, ka iekraušana notikusi pirms attiecīgā datuma;

b)

attiecībā uz dzelzceļa transportu – pavadzīme, kuru izcelsmes valsts dzelzceļa iestādes pieņēmušas pirms attiecīgā datuma;

c)

attiecībā uz autotransportu – autopārvadājumu līgums (CMR) vai cits tranzīta dokuments, kurš izdots izcelsmes valstī pirms minētā datuma, ja ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti Savienības tranzīta vai kopējā tranzīta kontekstā noslēgtos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos;

d)

attiecībā uz gaisa transportu – gaisa pārvadājumu pavadzīme, kurā norādīts, ka aviokompānija ir pieņēmusi preces pirms attiecīgā datuma.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 13. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(3)  Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.).

(5)  Komisijas 2017. gada 13. marta Deleģētā regula (ES) 2017/891, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz sodiem, kas piemērojami minētajās nozarēs, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 4. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.).

(8)  Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV L 255, 28.8.2014., 18. lpp.).

(9)  Komisijas 2014. gada 6. augusta Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV L 255, 28.8.2014., 59. lpp.).

(10)  Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(11)  http://ec.europa.eu/taxation_customs/customs/customs_duties/tariff_aspects/customs_tariff/index_en.htm

I PIELIKUMS

Ilgtspējīgām darbības programmām iecerētās valsts stratēģijas struktūra un saturs, kā minēts 2. pantā

1.   Valsts stratēģijas ilgums

Norāda dalībvalsts.

2.   Situācijas analīze tādos aspektos kā stiprās un vājās puses un attīstības potenciāls, tiem atbilstoši izvēlētā stratēģija un izvēlēto prioritāšu pamatojums, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

2.1.   Situācijas analīze

Augļu un dārzeņu nozares pašreizējās situācijas apraksts, kurā izmantoti kvantificēti dati, akcentētas stiprās un vājās puses, atšķirības, vajadzības un trūkumi, un attīstības potenciāls un kurš sagatavots, pamatojoties uz attiecīgajiem kopīgajiem atskaites punkta rādītājiem, kas noteikti II pielikuma 5. punktā, un vajadzības gadījumā uz citiem papildu rādītājiem. Šajā aprakstā aplūko vismaz šādus aspektus:

—

augļu un dārzeņu nozares veiktspēja: nozares stiprās un vājās puses, konkurētspēja un ražotāju organizāciju attīstības potenciāls,

—

augļu un dārzeņu ražošanas ietekme uz vidi (ietekme, slodze un ieguvumi), tostarp galvenās tendences.

2.2.   Atbilstoši stiprajām un vājajām pusēm izvēlētā stratēģija

To galveno jomu apraksts, kurās sagaidāms, ka intervence nodrošinās maksimālo pievienoto vērtību:

—

darbības programmām izvirzīto mērķu un gaidāmo rezultātu nozīmība un apmērs, kādā tos var reāli sasniegt,

—

stratēģijas iekšējā saskaņotība, savstarpējas pastiprinošas mijiedarbības esība un iespējamie konflikti vai pretrunas starp dažādu izvēlēto darbību operacionālajiem mērķiem,

—

izvēlēto darbību papildināmība un saskaņotība ar citām valsts vai reģionālām darbībām un ar pasākumiem, ko atbalsta no Savienības fondiem, jo īpaši ar lauku attīstības un veicināšanas programmām,

—

gaidāmie rezultāti un ietekme salīdzinājumā ar sākotnējo situāciju un to devums Savienības mērķu sasniegšanā.

2.3.   Iepriekšējās valsts stratēģijas ietekme (attiecīgā gadījumā)

Nesenā pagātnē īstenoto darbības programmu rezultātu un ietekmes apraksts.

3.   Darbības programmu mērķi un veikuma rādītāji, uz ko norādīts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. panta 2. punkta c) apakšpunktā

Apraksts par izvēlētajiem darbību veidiem, par kuriem var pretendēt uz atbalstu (papildināms saraksts), izvirzītajiem mērķiem, verificējamiem mērķrādītājiem un rādītājiem, kas ļauj novērtēt mērķu sasniegšanā panākto progresu, efektivitāti un lietderību.

3.1.   Prasības attiecībā uz visiem vai dažiem darbību veidiem

Dalībvalstis nodrošina to, ka visas valsts stratēģijā un valsts satvarā iekļautās darbības ir verificējamas un kontrolējamas. Ja darbības programmu īstenošanas laikā veiktajā novērtējumā tiek atklāts, ka verificējamības un kontrolējamības prasības nav izpildītas, attiecīgās darbības atbilstoši koriģē vai svītro.

Ja atbalstu piešķir, pamatojoties uz standarta vienotajām likmēm vai vienības izmaksu skalām, dalībvalstis nodrošina to, ka attiecīgie aprēķinu rezultāti ir pareizi un precīzi un iegūti iepriekš godīgos, objektīvos un verificējamos aprēķinos. Vidiskās darbības atbilst prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 5. punktā.

Dalībvalstis pieņem aizsargpasākumus, noteikumus un pārbaudes, ar ko nodrošina, ka par izvēlētajām darbībām, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, netiek saņemts atbalsts arī no citiem atbilstošiem kopējās lauksaimniecības politikas instrumentiem, jo īpaši no lauku attīstības un veicināšanas programmām vai citām valsts vai reģionālām shēmām.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 6. punktu ir ieviesti iedarbīgi aizsardzības pasākumi, lai aizsargātu vidi pret iespējamu vides slodzes palielināšanos, ko izraisa darbības programmu ietvaros atbalstīti ieguldījumi, un saskaņā ar minētās regulas 36. panta 1. punktu ir pieņemti atbalsttiesīguma kritēriji, lai nodrošinātu to, ka darbības programmu ietvaros atbalstītus ieguldījumus individuālajās saimniecībās veic, ievērojot LESD 191. pantā un Septītajā Savienības vides rīcības programmā noteiktos mērķus.

3.2.   Īpaša informācija, kas jāsniedz par to veidu darbībām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 1. punktā izklāstīto vai minēto mērķu sasniegšanai (jāaizpilda tikai par izvēlētajiem darbību veidiem)

3.2.1.   Pamatlīdzekļu iegāde:

—

ieguldījumu veidi, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu,

—

citi iegādes veidi, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu, piemēram, noma, izpirkumnoma,

—

informācija par atbalsttiesīguma nosacījumiem.

3.2.2.   Citas darbības:

—

apraksts par darbību veidiem, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu,

—

informācija par atbalsttiesīguma nosacījumiem.

4.   Kompetento iestāžu un atbildīgo struktūru izraudzīšanās

Dalībvalsts izraudzītā valsts iestāde, kas ir atbildīga par valsts stratēģijas pārvaldību, uzraudzību un izvērtēšanu.

5.   Uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu apraksts

Valsts stratēģijā noteiktie veikuma rādītāji ietver kopīgos veikuma rādītājus, kas minēti 4. pantā un uzskaitīti II pielikumā. Ja to uzskata par lietderīgu, valsts stratēģijā nosaka papildu rādītājus, kas atspoguļo valsts vai reģionālās vajadzības, nosacījumus un mērķus, kuri ir specifiski valsts darbības programmām.

5.1.   Darbības programmu novērtējums un ražotāju organizāciju ziņošanas pienākumi, uz ko norādīts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 36. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā.

Apraksts par darbības programmu uzraudzības un izvērtēšanas prasībām un procedūrām, tostarp par ražotāju organizācijām noteiktajiem ziņošanas pienākumiem.

5.2.   Valsts stratēģijas uzraudzība un izvērtēšana

Valsts stratēģijas uzraudzības un izvērtēšanas prasību un procedūru apraksts.

II PIELIKUMS

Šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 21. panta 3. punkta a) apakšpunktā un Deleģētās regulas (ES) 2017/891 56. panta 2. punktā minēto kopīgo veikuma rādītāju saraksts

Kopīgo veikuma rādītāju sistēma, kas saistīta ar ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un to biedru darbībām, kuras veiktas saskaņā ar darbības programmu, var neaptvert visus faktorus, kas varētu skart un ietekmēt darbības programmas tiešos rezultātus, koprezultātus un ietekmi. Tāpēc kopīgo veikuma rādītāju sniegtā informācija būtu jāskata saistībā ar kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par citiem būtiskiem faktoriem, kas ietekmē programmas īstenošanas izdošanos vai neizdošanos.

1.   KOPĪGIE RĀDĪTĀJI, KAS ATTIECAS UZ FINANŠU IZPILDI (RESURSU RĀDĪTĀJI) (IKGADĒJI)

Pasākums

Darbības veids

Resursu rādītāji (ikgadēji)

Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana

a)

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un izpirkumnoma

c)

Citas darbības

Izdevumi (EUR)

Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana vai saglabāšana

a)

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un izpirkumnoma

c)

Citas darbības

Izdevumi (EUR)

Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana

a)

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un izpirkumnoma

c)

Veicināšanas un komunikācijas pasākumi (izņemot tos, kas saistīti ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu)

d)

Citas darbības

Izdevumi (EUR)

Pētniecība un eksperimentālā ražošana

a)

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un izpirkumnoma

c)

Citas darbības

Izdevumi (EUR)

Mācību darbības un darbības, kuru mērķis ir apmainīties ar informāciju par paraugpraksi (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu), un darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu un tehniskās palīdzības pieejamību

Atkarībā no galvenā aplūkotā temata:

a)

Bioloģiskā ražošana

b)

Integrētā ražošana vai integrētā kaitēkļu apkarošana

c)

Citi vidiski jautājumi

d)

Izsekojamība

e)

Produktu kvalitāte, tostarp pesticīdu atliekas

f)

Citi jautājumi

Izdevumi (EUR)

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumi

a)

Ieguldījumi, kas tirgū laistā apjoma pārvaldību padara efektīvāku

b)

Mācību pasākumi un paraugprakses apmaiņa

c)

Veicināšana un komunikācija gan profilaktiskos nolūkos, gan krīzes laikā

d)

Atbalsts kopējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

e)

Vajadzības gadījumā augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ

f)

Izņemšana no tirgus

g)

Augļu un dārzeņu ražas priekšlaicīga novākšana vai ražas nenovākšana

h)

Ražas apdrošināšana

Izdevumi (EUR)

Vidiskas darbības

a)

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un izpirkumnoma

c)

Bioloģiskā ražošana

d)

Integrētā ražošana

e)

Uzlabota ūdens resursu izmantošana vai apsaimniekošana, tostarp ūdens taupīšana un novadīšana

f)

Darbības augsnes saglabāšanai (piemēram, darba metodes, ar ko novērš vai mazina augsnes eroziju, ar augu segu saistītas darbības, vidi saudzējoša lauksaimniecība, mulčēšana)

g)

Darbības bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu dzīvotņu (piemēram, mitrāju) ierīkošanai vai uzturēšanai vai ainavas saglabāšanai, tostarp vēsturisko iezīmju (piemēram, akmens sienu, terašu, nelielu mežu) saglabāšanai

h)

Energotaupības vai energoefektivitātes uzlabošanas darbības; pāreja uz atjaunojamo energoresursu enerģiju

i)

Darbības, kas saistītas ar atkritumu rašanās samazināšanu un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu

j)

Citas darbības

Izdevumi (EUR)

Citas darbības

a)

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un izpirkumnoma

c)

Citas darbības

Izdevumi (EUR)

2.   KOPĪGIE TIEŠO REZULTĀTU RĀDĪTĀJI (PAR DARBĪBAS PROGRAMMAS PĒDĒJIEM DIVIEM GADIEM)

Pasākums

Darbības veids

Tiešo rezultātu rādītāji (ikgadēji)

Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana

a)

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR)

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un izpirkumnoma

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

c)

Citas darbības

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana vai saglabāšana

a)

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR)

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un izpirkumnoma

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

c)

Citas darbības

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana

a)

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR)

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un izpirkumnoma

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

c)

Veicināšanas un komunikācijas pasākumi (izņemot tos, kas saistīti ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu)

Veikto darbību skaits (1)

d)

Citas darbības

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

Pētniecība un eksperimentālā ražošana

 

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

Projektu skaits

Mācību darbības un darbības, kuru mērķis ir apmainīties ar informāciju par paraugpraksi (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu), un darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu un tehniskās palīdzības pieejamību

Atkarībā no galvenā aplūkotā temata:

a)

Bioloģiskā ražošana

b)

Integrētā ražošana vai integrētā kaitēkļu apkarošana

c)

Citi vidiski jautājumi

d)

Izsekojamība

e)

Produktu kvalitāte, tostarp pesticīdu atliekas

f)

Citi jautājumi

Dalībnieku apmeklēto mācību dienu skaits

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumi

a)

Ieguldījumi, kas tirgū laistā apjoma pārvaldību padara efektīvāku

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR)

b)

Mācību pasākumi un paraugprakses apmaiņa

Veikto darbību skaits

c)

Veicināšana un komunikācija gan profilaktiskos nolūkos, gan krīzes laikā

Veikto darbību skaits (1)

d)

Atbalsts kopējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

Veikto darbību skaits (4)

e)

Vajadzības gadījumā augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

f)

Izņemšana no tirgus

Veikto darbību skaits (2)

g)

Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

Veikto darbību skaits (3)

h)

Ražas apdrošināšana

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

Vidiskas darbības

a)

Ieguldījumi materiālajos aktīvos (5)

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR)

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un izpirkumnoma (6)

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

c)

Bioloģiskā ražošana

d)

Integrētā ražošana

e)

Uzlabota ūdens resursu izmantošana un/vai apsaimniekošana, tostarp ūdens taupīšana un novadīšana

f)

Darbības augsnes saglabāšanai (piemēram, darba metodes, ar ko novērš/mazina augsnes eroziju, ar augu segu saistītas darbības, vidi saudzējoša lauksaimniecība, mulčēšana)

g)

Darbības bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu dzīvotņu (piemēram, mitrāju) ierīkošanai vai uzturēšanai vai ainavas saglabāšanai, tostarp vēsturisko iezīmju (piemēram, akmens sienu, terašu, nelielu mežu) saglabāšanai

h)

Energotaupības un/vai energoefektivitātes uzlabošanas darbības; pāreja uz atjaunojamo energoresursu enerģiju

i)

Darbības, kas saistītas ar atkritumu rašanās samazināšanu un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanu

j)

Citas darbības

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits. Attiecīgā platība hektāros

Citas darbības

a)

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

Kopējā ieguldījumu vērtība (EUR)

b)

Citi pamatlīdzekļu ieguves veidi, tostarp noma, īre un izpirkumnoma

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

c)

Citas darbības

Darbībās līdzdalīgo saimniecību skaits

3.   KOPĪGIE KOPREZULTĀTU RĀDĪTĀJI (PAR DARBĪBAS PROGRAMMAS PĒDĒJIEM DIVIEM GADIEM)

Pasākums

Koprezultātu rādītāji (mērvienība)

Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana

Pārdotās produkcijas kopējā apjoma izmaiņas (tonnās). Pārdotās produkcijas vienības vērtības izmaiņas (EUR/kg)

Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana vai saglabāšana

Konkrētas kvalitātes shēmas prasībām atbilstošas pārdotās produkcijas aojoma izmaiņas (tonnās) (7)

Pārdotās produkcijas vienības vērtības izmaiņas (EUR/kg)

Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana

Pārdotās produkcijas kopējā apjoma izmaiņas (tonnās). Pārdotās produkcijas vienības vērtības izmaiņas (EUR/kg)

Mācību darbības un paraugprakses apmaiņa (izņemot darbības, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu), un darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu un tehniskās palīdzības pieejamību

To cilvēku skaits, kuri pabeiguši pilnu mācību pasākumu/programmu. To saimniecību skaits, kas izmanto konsultāciju pakalpojumus

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumi

 

a)

Ieguldījumi, kas tirgū laistā apjoma pārvaldību padara efektīvāku

Kopējais produkcijas apjoms, uz kuru attiecas apjoma pārvaldība (tonnās)

b)

Mācību darbības

To cilvēku skaits, kuri pabeiguši pilnu mācību pasākumu/programmu

c)

Veicināšana un komunikācija

Aplēstās izmaiņas pārdotās produkcijas apjomā attiecībā uz produktiem, kuriem izmantoti veicināšanas / komunikācijas pasākumi (tonnās)

d)

Atbalsts kopējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

Izveidotā kopējā fonda kopējā vērtība (EUR)

e)

Vajadzības gadījumā augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ

Kopējā platība, kurā veikta augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana (ha)

f)

Izņemšana no tirgus

No tirgus izņemtās produkcijas kopējais apjoms (tonnās)

g)

Priekšlaicīga ražas novākšana vai ražas nenovākšana

Kopējā platība, kurā raža novākta priekšlaicīgi vai nav novākta (ha)

h)

Ražas apdrošināšana

Kopējā apdrošinātā riska vērtība (EUR)

Vidiskas darbības

Aplēstās izmaiņas ikgadējā minerālmēslu patēriņā uz hektāru pa mēslojuma veidiem (N un P2O3) (tonnas/ha)

Aplēstās izmaiņas ikgadējā ūdens patēriņā uz hektāru (m3/ha)

Aplēstās izmaiņas ikgadējā enerģijas patēriņā pa enerģijas avotu vai kurināmā veidiem (litri/m3/kWh uz tonnu pārdotās produkcijas)

Aplēstās izmaiņas ikgadējā radīto atkritumu apjomā (tonnās)

Citas darbības

Pārdotās produkcijas kopējā apjoma izmaiņas (tonnās)

Pārdotās produkcijas vienības vērtības izmaiņas (EUR/kg)

Piezīme: izmaiņu atsauces punkts ir programmas sākumā pastāvošā situācija.

4.   KOPĪGIE IETEKMES RĀDĪTĀJI (PAR DARBĪBAS PROGRAMMAS PĒDĒJIEM DIVIEM GADIEM)

Pasākums

Vispārīgie mērķi

Ietekmes rādītāji (mērvienība)

Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana

Konkurētspējas uzlabošana

Ražotāju organizācijas biedra statusa pievilcības palielināšana

Aplēstās izmaiņas pārdotās produkcijas kopējā vērtībā (EUR)

Izmaiņas to augļu un dārzeņu ražotāju kopskaitā, kuri ir attiecīgās ražotāju organizācijas (RO) / ražotāju organizāciju apvienības (ROA) aktīvi biedri (8) (skaits)

Izmaiņas kopējā platībā, kuru attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu ražošanai (ha)

Darbības, kuru mērķis ir produktu kvalitātes paaugstināšana vai saglabāšana

Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana

Pētniecība un eksperimentālā ražošana

Mācību darbības un paraugprakses apmaiņa (izņemot darbības, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un/vai darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu un tehniskās palīdzības pieejamību

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumi

Vidiskas darbības

Vides saglabāšana un aizsardzība:

 

a)

Ūdens kvalitāte

Aplēstās izmaiņas kopējā minerālmēslu patēriņā pa mēslojuma veidiem (N un P2O3) (tonnās)

b)

Ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana

Aplēstās izmaiņas kopējā ūdens patēriņā (m3)

c)

Klimata pārmaiņu mazināšana

Aplēstās izmaiņas kopējā enerģijas patēriņā pa enerģijas avotu vai kurināmā veidiem (litri/m3/kWh)

Citas darbības

Konkurētspējas uzlabošana

Ražotāju organizācijas biedra statusa pievilcības palielināšana

Aplēstās izmaiņas pārdotās produkcijas kopējā vērtībā (EUR)

Izmaiņas to augļu un dārzeņu ražotāju kopskaitā, kuri ir attiecīgās RO/ROA aktīvi biedri (8) (skaits)

Izmaiņas kopējā platībā, kuru attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu ražošanai (ha)

Piezīme: izmaiņu atsauces punkts ir programmas sākumā pastāvošā situācija.

5.   KOPĪGIE ATSKAITES PUNKTA RĀDĪTĀJI

NB!

Atskaites punkta rādītāji ir nepieciešami, lai analizētu situāciju programmu plānošanas perioda sākumā. Daži kopīgie atskaites punkta rādītāji ir piemērojami tikai atsevišķām darbības programmām ražotāju organizācijas līmenī (piemēram, produkcijas apjoms, kas pārdots par mazāk nekā 80 % no vidējās cenas, kuru saņem attiecīgā RO/ROA). Citi kopīgie atskaites punkta rādītāji ir piemērojami arī valstu stratēģijās dalībvalstu līmenī (piemēram, pārdotās produkcijas kopējā vērtība).

Parasti atskaites punkta rādītājus aprēķina kā trīs gadu vidējo rādītāju. Ja dati nav pieejami, rādītāji būtu jāaprēķina, izmantojot datus vismaz par vienu gadu.

Mērķi

Atskaites punkta rādītāji, kas saistīti ar mērķiem

Vispārīgie mērķi

Rādītājs

Definīcija (un mērvienība)

Konkurētspējas uzlabošana

Pārdotās produkcijas kopējā vērtība

RO/ROA pārdotās produkcijas kopējā vērtība (EUR)

Ražotāju organizācijas biedra statusa pievilcības palielināšana

To augļu un dārzeņu ražotāju skaits, kuri ir attiecīgās RO/ROA aktīvi biedri

To augļu un dārzeņu ražotāju skaits, kuri ir attiecīgās RO/ROA aktīvi biedri (9)

Kopējā platība, ko attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu ražošanai

Kopējā platība, ko attiecīgās RO/ROA biedri izmanto augļu un dārzeņu ražošanai (ha)

Konkrētie mērķi

 

 

Piedāvājuma koncentrācijas veicināšana

Pārdotās produkcijas kopējais apjoms

RO/ROA pārdotās produkcijas kopējais apjoms (tonnās)

Biedru saražotās produkcijas tirgū laišanas veicināšana

Produkcijas pielāgošana pieprasījumam kvalitātes un kvantitātes ziņā

Konkrētas kvalitātes shēmas (10) prasībām atbilstošas pārdotās produkcijas apjoms pa galvenajiem attiecīgo kvalitātes shēmu veidiem (tonnās)

Produktu komerciālās vērtības paaugstināšana

Pārdotās produkcijas vienības vidējā vērtība

Pārdotās produkcijas kopējā vērtība / pārdotās produkcijas kopējais apjoms (EUR/kg)

Zināšanu veicināšana un cilvēkpotenciāla paaugstināšana

To cilvēku skaits, kas piedalījušies mācību pasākumos

To cilvēku skaits, kas pēdējo trīs gadu laikā ir pabeiguši mācību pasākumu/programmu (skaits)

 

To saimniecību skaits, kas izmanto konsultāciju pakalpojumus

To saimniecību skaits, kas ir RO/ROA biedri un izmanto konsultāciju pakalpojumus (skaits)

Mērķi

Atskaites punkta rādītāji, kas saistīti ar mērķiem

Rādītājs

Definīcija (un mērvienība)

Konkrētie mērķi vides jomā

Augsnes aizsardzības veicināšana

Platība, kurā pastāv augsnes erozijas risks un kurā īsteno erozijas novēršanas pasākumu

Augļu un dārzeņu audzēšanai izmantotā platība, kurā pastāv augsnes erozijas risks (11) un kurā īsteno augsnes aizsardzības pasākumus (ha)

Ūdens kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas veicināšana

Platība, uz kuru attiecas mēslojuma izmantošanas samazināšana / mēslojuma labāka pārvaldība

Augļu un dārzeņu audzēšanai izmantotā platība, uz kuru attiecas mēslojuma izmantošanas samazināšana vai mēslojuma labāka pārvaldība (ha)

Ūdens resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšana

Platība, kurā veic ūdens taupīšanas pasākumus

Augļu un dārzeņu audzēšanai izmantotā platība, kurā veic ūdens taupīšanas pasākumus (ha)

Dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības un ainavas saglabāšanas veicināšana

Bioloģiskā ražošana

Augļu un/vai dārzeņu bioloģiskajai audzēšanai izmantotā platība (ha)

Integrētā ražošana

Augļu un/vai dārzeņu integrētajai audzēšanai izmantotā platība (ha)

Citas darbības, kas veicina dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ainavas saglabāšanu

Platība, kurā veic citas darbības, kas veicina dzīvotņu, bioloģiskās daudzveidības un ainavas aizsardzību (ha)

Klimata pārmaiņu mazināšanas veicināšana

Siltumnīcu apkure – energoefektivitāte

Aplēstais ikgadējais enerģijas patēriņš siltumnīcu apkurei pa enerģijas avotu veidiem (tonnas/litri/m3/kWh uz pārdotās produkcijas tonnu)

Saražoto atkritumu apjoma samazināšana

Atkritumu daudzums vai apjoms

Tonnas/litri/m3

(1)  Katra veicināšanas kampaņas diena ir viena darbība.

(2)  Tā paša produkta izņemšana no tirgus dažādos gada periodos un dažādu produktu izņemšana no tirgus ir dažādas darbības. Katra operācija, kuras mērķis ir izņemt konkrētu produktu no tirgus, ir viena darbība.

(3)  Dažādu produktu ražas priekšlaicīga novākšana un ražas nenovākšana ir dažādas darbības. Tā paša produkta ražas priekšlaicīga novākšana un ražas nenovākšana ir viena darbība neatkarīgi no patērēto dienu skaita, līdzdalīgo saimniecību skaita un attiecīgo zemes gabalu vai hektāru skaita.

(4)  Darbības, kas saistītas ar dažādu kopējo fondu izveidošanu, ir dažādas darbības.

(5)  Ieskaitot neienesīgus ieguldījumus, kas attiecas uz citās vidiskās darbībās uzliktu saistību izpildi.

(6)  Ieskaitot citus pamatlīdzekļu ieguves veidus, kas attiecas uz citās vidiskās darbībās uzliktu saistību izpildi.

(7)  Paredzēts, ka kvalitātes prasības ietver tādu sīki izstrādātu pienākumu kopumu, kuri attiecas uz ražošanas metodēm un a) kuru ievērošanu pārbauda neatkarīgā inspekcijā, un b) kuru izpildes rezultātā tiek iegūts galaprodukts, kam kvalitāte i) ir ievērojami augstāka par parastajiem tirdzniecības standartiem attiecībā uz sabiedrības veselību, augu veselību vai vidiskiem standartiem un ii) ir atbilstoša pašreizējām un paredzamajām tirgus iespējām. Tiek ierosināts galvenos kvalitātes shēmu veidus attiecināt uz a) sertificētu bioloģisko ražošanu; b) aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem; c) sertificētu integrēto ražošanu; d) privātām sertificētas produktu kvalitātes shēmām.

(8)  Aktīvi biedri ir biedri, kas piegādā produkciju RO/ROA.

(9)  Aktīvi biedri ir biedri, kas piegādā produkciju RO/ROA.

(10)  Paredzēts, ka kvalitātes prasības ietver tādu sīki izstrādātu pienākumu kopumu, kuri attiecas uz ražošanas metodēm un a) kuru ievērošanu pārbauda neatkarīgā inspekcijā, un b) kuru izpildes rezultātā tiek iegūts galaprodukts, kam kvalitāte i) ir ievērojami augstāka par parastajiem tirdzniecības standartiem attiecībā uz sabiedrības veselību, augu veselību vai vidiskiem standartiem un ii) ir atbilstoša pašreizējām un paredzamajām tirgus iespējām. Galvenie kvalitātes shēmu veidi attiecas uz: a) sertificētu bioloģisko ražošanu; b) aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem; c) sertificētu integrēto ražošanu; d) privātām sertificētas produktu kvalitātes shēmām.

(11)  “Augsnes erozijas risks” attiecas uz ikvienu zemes gabalu, kas atrodas nogāzēs ar slīpumu lielāku par 10 %, neatkarīgi no tā, vai tiek veikti erozijas novēršanas pasākumi (piemēram, augsnes segums, augseka u. c.). Ja ir pieejama attiecīga informācija, dalībvalsts var izmantot šādu definīciju: “Augsnes erozijas risks” attiecas uz ikvienu zemes gabalu, kurā prognozētais augsnes zuduma temps pārsniedz dabisko augsnes veidošanās tempu, neatkarīgi no tā, vai tiek veikti erozijas novēršanas pasākumi (piemēram, augsnes segums vai augseka).

III PIELIKUMS

15. panta 2. punktā minētais prasību minimums, kas jāievēro produktu izņemšanā no tirgus

1.

Produkti ir:

—

veseli,

—

nebojāti; nav pieļaujami iepuvuši vai citādi tik stipri bojāti produkti, ka tie vairs nav derīgi patēriņam,

—

tīri, praktiski bez redzamiem svešķermeņiem,

—

praktiski bez kaitēkļiem un kaitēkļu izraisītiem bojājumiem,

—

bez neraksturīga virsmas mitruma,

—

bez neraksturīgas garšas vai smaržas.

2.

Produktiem ir jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem atkarībā no to veida.

3.

Produktiem ir jābūt ar šķirnei un tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

IV PIELIKUMS

16. panta 1. punktā minētās transporta izmaksas, kas saistītas ar bezmaksas izplatīšanu

Attālums no izņemšanas vietas līdz piegādes vietai

Transporta izmaksas (EUR/t) (1)

Mazāks par vai vienāds ar 25 km

18,20

Lielāks par 25 km un mazāks par vai vienāds ar 200 km

41,40

Lielāks par 200 km un mazāks par vai vienāds ar 350 km

54,30

Lielāks par 350 km un mazāks par vai vienāds ar 500 km

72,60

Lielāks par 500 km un mazāks par vai vienāds ar 750 km

95,30

Lielāks par 750 km

108,30

(1)  Piemaksa par transportu ar refrižeratoru: EUR 8,50 par tonnu.

V PIELIKUMS

17. panta 1. punktā minētās šķirošanas un iepakošanas izmaksas

Produkts

Šķirošanas un iepakošanas izmaksas (EUR/t)

Āboli

187,70

Bumbieri

159,60

Apelsīni

240,80

Klementīni

296,60

Persiki

175,10

Nektarīni

205,80

Arbūzi

167,00

Ziedkāposti

169,10

Citi produkti

201,10

VI PIELIKUMS

17. panta 2. punktā minētā norāde uz produktu iepakojuma

—

Продукт, предназначен за безплатна дистрибуция (Регламент за изпълнение (ЕC) 2017/…)

—

Producto destinado a su distribución gratuita [Reglamento de ejecución (UE) 2017/…]

—

Produkt určený k bezplatné distribuci [prováděcí nařízení (EU) 2017/…]

—

Produkt til gratis uddeling (gennemførelsesforordning (EU) 2017/…)

—

Zur kostenlosen Verteilung bestimmtes Erzeugnis (Durchführungsverordnung (EU) 2017/…)

—

Tasuta jagamiseks mõeldud tooted [rakendusmäärus (EL) 2017/…]

—

Προϊόν προοριζόμενο για δωρεάν διανομή [εκτελεστικός κανονισμός (ΕΕ) 2017/…]

—

Product for free distribution (Implementing Regulation (EU) 2017/…)

—

Produit destiné à la distribution gratuite [règlement d'exécution (UE) 2017/…]

—

Proizvod za slobodnu distribuciju (Provedbena uredba (EU) 2017/… )

—

Prodotto destinato alla distribuzione gratuita [regolamento di esecuzione (UE) 2017/…]

—

Produkts paredzēts bezmaksas izplatīšanai [Īstenošanas regula (ES) 2017/…]

—

Nemokamai platinamas produktas [Įgyvendinimo reglamentas (ES) 2017/…]

—

Ingyenes szétosztásra szánt termék ((EU) 2017/… végrehajtási rendelet)

—

Prodott destinat għad-distribuzzjoni bla ħlas [Regolament ta' implimentazzjoni (UE) 2017/…]

—

Voor gratis uitreiking bestemd product (Uitvoeringsverordening (EU) 2017/…)

—

Produkt przeznaczony do bezpłatnej dystrybucji [Rozporządzenie wykonawcze (UE) 2017/…]

—

Produto destinado a distribuição gratuita [Regulamento de execução (UE) 2017/…]

—

Produs destinat distribuirii gratuite [Regulamentul de punere în aplicare (UE) 2017/…]

—

Výrobok určený na bezplatnú distribúciu [vykonávacie nariadenie (EÚ) 2017/…]

—

Proizvod, namenjen za prosto razdelitev [Izvedbena uredba (EU) 2017/…]

—

Ilmaisjakeluun tarkoitettu tuote (täytäntöönpanoasetus (EU) 2017/…)

—

Produkt för gratisutdelning (genomförandeförordning (EU) 2017/…)

VII PIELIKUMS

Produkti, kam var piemērot 39. pantā minēto papildu ievedmuitas nodokli, un tā piemērošanas periodi

Neskarot kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus, uzskata, ka produktu aprakstam ir vienīgi informatīva nozīme. Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām papildu nodokļu darbības jomu nosaka pēc šīs regulas pieņemšanas brīdī spēkā esošo KN kodu darbības jomas.

Kārtas numurs

KN kods

Produktu apraksts

Piemērošanas periods

78.0015

0702 00 00

Tomāti

No 1. oktobra līdz 31. maijam

78.0020

No 1. jūnija līdz 30. septembrim

78.0065

0707 00 05

Gurķi

No 1. maija līdz 31. oktobrim

78.0075

No 1. novembra līdz 30. aprīlim

78.0085

0709 91 00

Artišoki

No 1. novembra līdz 30. jūnijam

78.0100

0709 93 10

Tumšzaļie kabači

No 1. janvāra līdz 31. decembrim

78.0110

0805 10 20

Apelsīni

No 1. decembra līdz 31. maijam

78.0120

0805 20 10

Klementīni

No 1. novembra līdz februāra beigām

78.0130

0805 20 30 0805 20 50 0805 20 70 0805 20 90

Mandarīni (arī tanžerīni un sacumas); vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi

No 1. novembra līdz februāra beigām

78.0155

0805 50 10

Citroni

No 1. jūnija līdz 31. decembrim

78.0160

No 1. janvāra līdz 31. maijam

78.0170

0806 10 10

Galda vīnogas

No 16. jūlija līdz 16. novembrim

78.0175

0808 10 80

Āboli

No 1. janvāra līdz 31. augustam

78.0180

No 1. septembra līdz 31. decembrim

78.0220

0808 30 90

Bumbieri

No 1. janvāra līdz 30. aprīlim

78.0235

No 1. jūlija līdz 31. decembrim

78.0250

0809 10 00

Aprikozes

No 1. jūnija līdz 31. jūlijam

78.0265

0809 29 00

Ķirši, izņemot skābos ķiršus

No 16. maija līdz 15. augustam

78.0270

0809 30

Persiki, arī nektarīni

No 16. jūnija līdz 30. septembrim

78.0280

0809 40 05

Plūmes

No 16. jūnija līdz 30. septembrim