17.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 72/29

KOMISIJAS REGULA (ES) 2017/460

(2017. gada 16. marts),

ar ko izveido tīkla kodeksu par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 (1) atcelšanu un jo īpaši tās 6. panta 11. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2009 ir jāizveido tīkla kodekss par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām un jānosaka Savienības mēroga noteikumi, kuru mērķis ir sekmēt tirgus integrāciju, uzlabot piegāžu drošību un veicināt gāzes tīklu starpsavienojamību.

(2)

Būtisks solis ceļā uz šo mērķu sasniegšanu ir pārvades tarifu struktūras un to noteikšanas procedūras padarīt caurskatāmākas. Tāpēc ir nepieciešams noteikt prasības par tādas informācijas publicēšanu, kas ir saistīta ar pārvades sistēmu operatoru ieņēmumu noteikšanu un ar dažādu pārvades un nepārvades tarifu veidošanu. Ja pastāv šādas prasības, tad tīkla izmantotāji var labāk izprast gan pārvades, gan nepārvades pakalpojumu tarifus, gan to, kā šādi tarifi ir mainījušies, tiek noteikti un var mainīties. Bez tam tīkla izmantotājiem rastos priekšstats par attiecīgo pārvades tarifu pamatā esošajām izmaksām un izdevība zināmā mērā pārvades tarifus prognozēt. Ar šajā regulā paredzētajām caurskatāmības prasībām tiek pamatīgāk harmonizēti Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 3.1.2. punkta a) apakšpunkta noteikumi.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 715/2009 tika ieviesta ieejas–izejas sistēmas koncepcija, tāpēc tagad pārvades izmaksas vairs nav tieši piesaistītas konkrētam maršrutam, jo ieejas un izejas jaudu var nolīgt atsevišķi un tīkla izmantotāju gāzi var transportēt no jebkura ieejas punkta uz jebkuru izejas punktu. Šādos apstākļos to, kāds ir visefektīvākais paņēmiens gāzes pārvadīšanai sistēmā, nolemj pārvades sistēmas operators. Tāpēc, lai panāktu un nodrošinātu, ka šādā sistēmā izmaksas tiek pienācīgi atspoguļotas un ir prognozējamas, pārvades tarifiem jābalstās uz atsauces cenas metodiku, kur izmanto specifiskus izmaksu faktorus. Lai varētu piemērot konsekventu un caurskatāmu atsauces cenas metodiku, ir jānosaka attiecīgi pamatprincipi. Būtu jāparedz pienākums apspriesties par ierosināto atsauces cenas metodiku. Ja ierosinātā atsauces cenas metodika nav pēc jaudas svērta attāluma atsauces cenas metodika, tad šo minēto metodiku vajadzētu izmantot par pamatu salīdzināšanai ar ierosināto atsauces cenas metodiku.

(4)

Lai nepieļautu, ka tiek dubultā iekasēta maksa par pārvadi uz glabātavu un no glabātavas, šajā regulā vajadzētu paredzēt minimālo atlaidi, tādējādi apliecinot šādas infrastruktūras nozīmi sistēmas elastības un piegāžu drošības vairošanā. Glabātavas ar tiešu piekļuvi pārvades sistēmām, kas pieder diviem vai vairākiem pārvades sistēmu operatoriem tieši savienotās ieejas–izejas sistēmās, vai ar piekļuvi vienlaicīgi pārvades sistēmai un sadales sistēmai, dod iespēju gāzi transportēt starp tieši savienotām sistēmām. Ja ieejas punktos no glabātavām vai izejas punktos uz glabātavām gadījumos, kad glabātavas tiek izmantotas gāzes transportēšanai starp tieši savienotām sistēmām, tiek piemērota atlaide, tas uzskatāms par attiecīgo tīkla izmantotāju priekšrocību salīdzinājumā ar citiem tīkla izmantotājiem, kas jaudas produktus bez atlaides rezervē starpsavienojuma punktos vai glabātavas izmanto gāzes transportēšanai tās pašas sistēmas robežās. Ar šo regulu vajadzētu ieviest mehānismus šādas diskriminācijas novēršanai.

(5)	Lai sekmētu piegāžu drošību, būtu jāapsver iespēja piešķirt atlaides ieejas punktos no LNG iekārtām un ieejas punktos no infrastruktūras objektiem, kas izbūvēti ar mērķi izbeigt dalībvalstu gāzes pārvades sistēmu izolētību, un izejas punktos uz šādiem infrastruktūras objektiem.

(6)

Pārvades sistēmu operatori dažās ieejas–izejas sistēmās transportē ievērojami vairāk gāzes uz citām sistēmām nekā patēriņam savā ieejas–izejas sistēmā. Līdz ar to atsauces cenas metodikā vajadzētu iestrādāt aizsargpasākumus, kuru mērķis ir pasargāt šādus “saistītos lietotājus” no riskiem, kas saistīti ar lielām tranzīta plūsmām.

(7)	Nolūkā sekmēt tīkla izmantotājiem noteikto pārvades tarifu stabilitāti un pārvades sistēmu operatoru finansiālo stabilitāti, kā arī nepieļaut nelabvēlīgu ietekmi uz pārvades sistēmu operatoru ieņēmumiem un naudas plūsmas stāvokli, vajadzētu noteikt ieņēmumu saskaņošanas principus.

(8)

Bez tam vajadzētu paredzēt noteikumus par tarifu principiem attiecībā uz inkrementālo jaudu, ko atbilstīgi tirgus principiem realizē saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) 2017/459 (2) 26. līdz 30. pantā izklāstīto procesu. Inkrementālās jaudas realizācijas dēļ var veidoties nesamērīgs šķērssubsidēšanas pieaugums, kā rezultātā “saistītie lietotāji” saskartos ar ļoti augstu apjoma risku, tāpēc šajā regulā vajadzētu ieviest pasākumus šādu risku novēršanai.

(9)

Regula būtu piemērojama tai nozīmīgu jauno gāzes infrastruktūras objektu daļai, uz kuru nav attiecināts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (3) 36.pantu piešķirtais atbrīvojums no minētās direktīvas 41. panta 6., 8. un 10. punkta prasībām. Gadījumos, kad starpsavienotāju īpašā nozīme ir atzīta Eiropas līmenī, piemērojot atbrīvojumu saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 36. pantu, vai ar citiem līdzekļiem, valstu regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām piešķirt atkāpi no tādām šīs regulas prasībām, kas apdraudētu šo starpsavienotāju efektīvu darbību.

(10)

Šai regulai nevajadzētu skart ES un nacionālo konkurences noteikumu piemērošanu, jo īpaši to, kā tiek piemēroti noteikumi par ierobežojošu vienošanos aizliegumu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pants) un dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pants). Ieviestās harmonizētās tarifu struktūras būtu jāizstrādā tā, lai novērstu lejupējo piegādes tirgu noslēgtību.

(11)

Īstenojot šo regulu, dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un pārvades sistēmu operatoriem būtu jāņem vērā paraugprakse un centieni harmonizēt šīs regulas īstenošanas procesus. Rīkojoties saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 713/2009 (4) 7. pantu, Energoregulatoru sadarbības aģentūrai un valstu regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina, ka noteikumi par harmonizētām pārvades tarifu struktūrām visā Savienībā tiek īstenoti visefektīvākajā veidā.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2009/73/EK 51. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek izveidots tīkla kodekss, kas paredz noteikumus par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām, tostarp noteikumus par atsauces cenas metodikas piemērošanu, par attiecīgajām apspriešanas un publicēšanas prasībām un par standarta jaudas produktu rezerves cenu aprēķināšanu.

2. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro visiem gāzes pārvades tīklu ieejas punktiem un izejas punktiem, izņemot III, V un VI nodaļu, 28. pantu, 31. panta 2. un 3. punktu un IX nodaļu, ko piemēro tikai starpsavienojuma punktiem. III, V un VI nodaļu, 28. pantu un IX nodaļu piemēro ieejas punktiem no trešām valstīm un/vai izejas punktiem uz trešām valstīm, ja valsts regulatīvā iestāde ir pieņēmusi lēmumu šajos punktos piemērot Regulu (ES) 2017/459.

2. Dalībvalstīm, kurām ir piešķirta atkāpe saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 49. pantu, minētās atkāpes darbības laikā šo regulu nepiemēro.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2009 2. pantā, Regulas (ES) 2017/459 3. pantā, Komisijas Regulas (ES) Nr. 312/2014 (5) 3. pantā, Komisijas Regulas (ES) 2015/703 (6) 2. pantā un Direktīvas 2009/73/EK 2. pantā. Papildus piemēro šādas definīcijas:

1)	“atsauces cena” ir cena jaudas produktam, ar ko piedāvā konstantu jaudu uz vienu gadu, un to piemēro ieejas un izejas punktos un izmanto, lai noteiktu jaudbāzētus pārvades tarifus;

2)	“atsauces cenas metodika” ir metodika, ko nolūkā aprēķināt atsauces cenas piemēro tai daļai no pārvades pakalpojumu ieņēmumiem, kas jāatgūst no jaudbāzētiem tarifiem;

3)	“režīms bez cenas griestiem” ir regulatīvais režīms (piemēram, ieņēmumu griestu režīms, peļņas normas režīms un “izmaksu plus” režīms), saskaņā ar kuru nosaka, kādi ir pārvades sistēmas operatora atļautie ieņēmumi atbilstīgi Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktam;

4)	“nepārvades pakalpojumu ieņēmumi” ir daļa no atļautajiem ieņēmumiem vai mērķieņēmumiem, kurus atgūst ar nepārvades tarifiem;

5)	“regulatīvais periods” ir laika periods, kuram nosaka vispārējos noteikumus par atļautajiem ieņēmumiem vai mērķieņēmumiem atbilstīgi Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktam;

6)	“pārvades pakalpojumu ieņēmumi” ir daļa no atļautajiem ieņēmumiem vai mērķieņēmumiem, kurus atgūst ar pārvades tarifiem;

7)	“pārvades tarifi” ir maksa, kas tīkla izmantotājiem jāmaksā par tiem sniegtajiem pārvades pakalpojumiem;

8)	“tīkla iekšsistēmisks izmantojums” ir gāzes transportēšana ieejas–izejas sistēmā lietotājiem, kas pievienoti tai pašai ieejas–izejas sistēmai;

9)	“tīkla starpsistēmisks izmantojums” ir gāzes transportēšana ieejas–izejas sistēmā lietotājiem, kas pievienoti citai ieejas–izejas sistēmai;

10)

“vienādas nozīmes punktu grupa” ir grupa, kurā sagrupēti šādi viena veida punkti: starpsavienojuma ieejas punkti, starpsavienojuma izejas punkti, iekšzemes ieejas punkti, iekšzemes izejas punkti, ieejas punkti no glabātavām, izejas punkti uz glabātavām, ieejas punkti no sašķidrinātas dabasgāzes iekārtām (turpmāk “LNG iekārtas”), izejas punkti uz LNG iekārtām un ieejas punkti no gāzes ražotnēm;

11)

“atļautie ieņēmumi” ir summa, ko veido pārvades pakalpojumu ieņēmumi un nepārvades pakalpojumu ieņēmumi par pakalpojumiem, ko pārvades sistēmas operators sniedzis konkrētā laika periodā attiecīgā regulatīvā perioda ietvaros; šos ieņēmumus pārvades sistēmas operators ir tiesīgs saņemt, ja tas darbojas režīmā bez cenas griestiem, un tos nosaka saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktu;

12)	“pārvades pakalpojumi” ir regulēti pakalpojumi, ko pārvades nolūkā sniedz pārvades sistēmas operators ieejas–izejas sistēmā;

13)	“nepārvades tarifi” ir maksa, kas tīkla izmantotājiem jāmaksā par tiem sniegtajiem nepārvades pakalpojumiem;

14)

“mērķieņēmumi” ir summa, ko veido gaidāmie pārvades pakalpojumu ieņēmumi, kuri aprēķināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. panta 1. punktā izklāstītajiem principiem, un gaidāmie nepārvades pakalpojumu ieņēmumi pakalpojumiem, ko pārvades sistēmas operators, darbodamies režīmā ar cenas griestiem, ir sniedzis konkrētā laika periodā attiecīgā regulatīvā perioda ietvaros;

15)	“nepārvades pakalpojumi” ir pārvades operatora sniegti regulēti pakalpojumi, kas nav ne pārvades pakalpojumi, ne pakalpojumi, ko reglamentē Regula (ES) Nr. 312/2014;

16)	“reizinātājs” ir koeficients, ko piemēro attiecīgajai atsauces cenas daļai nolūkā aprēķināt rezerves cenu standarta jaudas produktam, ko piedāvā ne uz gadu;

17)	“režīms ar cenas griestiem” ir regulatīvais režīms, saskaņā ar kuru maksimālo pārvades tarifu, kā pamatā ir mērķieņēmumi, nosaka saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktu;

18)	“izmaksu faktors” ir būtisks pārvades sistēmas operatora darbību noteicošs faktors, kas korelē ar pārvades sistēmas operatora izmaksām, piemēram, attālums vai tehniskā jauda;

19)	“ieejas vai izejas punktu kopums” ir vienādas nozīmes punktu grupa vai tuvumā esošu ieejas punktu vai izejas punktu grupa, kuru atsauces cenas metodikas piemērošanas nolūkā uzskata par attiecīgi vienu ieejas punktu vai vienu izejas punktu;

20)

“plūsmas scenārijs” ir ieejas punkta un izejas punkta kombinācija, kas atspoguļo pārvades sistēmas izmantojumu atbilstīgi ticamiem piedāvājuma un pieprasījuma scenārijiem un kam ir pieejams vismaz viens cauruļvadu maršruts, pa kuru gāze var ieplūst pārvades tīklā konkrētajā ieejas punktā un no tā izplūst konkrētajā izejas punktā, neatkarīgi no tā, vai jauda ir nolīgta konkrētajā ieejas punktā un konkrētajā izejas punktā;

21)	“sezonālais faktors” ir koeficients, kas atspoguļo pieprasījuma mainību gada griezumā un ko var piemērot kombinācijā ar attiecīgo reizinātāju;

22)	“fiksēta maksājamā cena” ir cena, kas aprēķināta saskaņā ar 24. panta b) punktu, ja rezerves cena netiek nekādi koriģēta;

23)	“tarifu periods” ir laika periods, kurā ir piemērojams konkrēts atsauces cenas līmenis; perioda minimālais ilgums ir viens gads, bet maksimālais ilgums – līdz regulatīvā perioda beigām;

24)	“regulatīvais rēķins” ir rēķins, kurā sakopo nepietiekami vai pārmērīgi atgūtos pārvades pakalpojumu ieņēmumus, ja tiek piemērots cenu režīms bez cenas griestiem;

25)	“izsoles prēmija” ir starpība starp klīringa cenu un rezerves cenu izsolē;

26)	“mainīga maksājamā cena” ir cena, kas aprēķināta saskaņā ar 24. panta a) punktu, ja rezerves cenai tiek piemērotas korekcijas, piemēram, ieņēmumu saskaņošana, atļauto ieņēmumu korekcija vai prognozētās nolīgtās jaudas korekcija.

4. pants

Pārvades un nepārvades pakalpojumi un tarifi

1. Konkrētu pakalpojumu uzskata par pārvades pakalpojumu, ja ir izpildīti abi šie kritēriji:

a)	šāda pakalpojuma izmaksas rada tādi izmaksu faktori kā tehniskā jauda un attālums vai prognozētā nolīgtā jauda un attālums;

b)	šāda pakalpojuma izmaksas ir saistītas ar investīcijām tādā infrastruktūrā, kas ir daļa no pārvades pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās regulējamo aktīvu bāzes, un šādas infrastruktūras ekspluatāciju.

Ja kāds no a) vai b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem nav izpildīts, tad konkrēto pakalpojumu var pieskaitīt vai nu pie pārvades, vai nepārvades pakalpojumiem atkarībā no tā, kādi secinājumi izdarīti pārvades sistēmas operatora(-u) vai valsts regulatīvās iestādes rīkotajās periodiskajās apspriešanās un kāds ir valsts regulatīvās iestādes lēmums, kā izklāstīts 26. un 27. pantā.

2. Pārvades tarifus var noteikt tā, lai tiktu ņemti vērā nosacījumi attiecībā uz jaudas produktiem, ar ko piedāvā konstantu jaudu.

3. Pārvades pakalpojumu ieņēmumus atgūst ar jaudbāzētiem tarifiem.

Izņēmuma kārtā un ar valsts regulatīvās iestādes apstiprinājumu daļu no pārvades pakalpojumu ieņēmumiem var atgūt tikai ar šādiem resursbāzētiem pārvades tarifiem, kurus nosaka katru atsevišķi:

plūsmbāzēta maksa, kas atbilst visiem šiem kritērijiem:

i)	to uzliek, lai segtu izmaksas, kuru galvenais faktors ir gāzes plūsmas daudzums;

ii)	to aprēķina, pamatojoties uz prognozētajām un/vai vēsturiskajām plūsmām, un nosaka tā, lai tā būtu viena un tā pati visos ieejas punktos un viena un tā pati visos izejas punktos;

iii)	to izsaka naudā vai natūrā;

ieņēmumu atgūšanas papildmaksa, kas atbilst visiem šiem kritērijiem:

i)	to uzliek nolūkā administrēt ieņēmumu nepietiekamu vai pārmērīgu atgūšanu;

ii)	to aprēķina, pamatojoties uz prognozētajiem un/vai vēsturiskajiem jaudas piešķīrumiem un/vai plūsmām;

iii)	to piemēro punktos, kas nav starpsavienojuma punkti;

iv)	to piemēro pēc tam, kad valsts regulatīvā iestāde ir izvērtējusi, kā tā atspoguļo izmaksas un kā ietekmē šķērssubsidēšanu starp starpsavienojuma punktiem un punktiem, kas nav starpsavienojuma punkti.

4. Nepārvades pakalpojumu ieņēmumus atgūst ar nepārvades tarifiem, kas piemērojami attiecīgam nepārvades pakalpojumam. Šie tarifi:

a)	atspoguļo izmaksas un ir nediskriminējoši, objektīvi un caurskatāmi;

b)	tiek iekasēti no attiecīgā nepārvades pakalpojuma saņēmējiem nolūkā līdz minimumam samazināt šķērssubsidēšanu starp tīkla izmantotājiem dalībvalstī un/vai aiz tās robežām.

Ja valsts regulatīvā iestāde uzskata, ka attiecīgo nepārvades pakalpojumu saņem visi tīkla izmantotāji, izmaksas par šādu pakalpojumu atgūst no visiem tīkla izmantotājiem.

5. pants

Izmaksu sadalījuma novērtējumi

1. Pēc valsts regulatīvās iestādes lēmuma valsts regulatīvā iestāde vai pārvades sistēmas operators sagatavo tālāk minētos novērtējumus un tos publicē 26. pantā minētās galīgās apspriešanas ietvaros:

izmaksu sadalījuma novērtējums saistībā ar pārvades pakalpojumu ieņēmumiem, kuri atgūstami ar jaudbāzētiem pārvades tarifiem un kuru pamatā ir tikai šādi izmaksu faktori:

i)	tehniskā jauda; vai

ii)	prognozētā nolīgtā jauda; vai

iii)	tehniskā jauda un attālums;vai

iv)	prognozētā nolīgtā jauda un attālums;

izmaksu sadalījuma novērtējums saistībā ar pārvades pakalpojumu ieņēmumiem, kuri atgūstami ar resursbāzētiem pārvades tarifiem, ja tādi ir, un kuru pamatā ir tikai šādi izmaksu faktori:

i)	gāzes plūsmu apjoms; vai

ii)	gāzes plūsmu apjoms un attālums.

2. Izmaksu sadalījuma novērtējumos norāda šķērssubsidēšanas pakāpi starp tīkla iekšsistēmisko un starpsistēmisko izmantojumu, pamatojoties uz ierosināto atsauces cenas metodiku.

3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto izmaksu sadalījuma novērtējumu veic šādi.

Pārvades pakalpojumu jaudas ieņēmumus, kas gūstami no tīkla iekšsistēmiskā izmantojuma gan visos ieejas punktos, gan visos izejas punktos, dala ar attiecīgo jaudas izmaksu faktoru vērtību attiecībā uz tīkla iekšsistēmisko izmantojumu; tādā veidā aprēķina iekšsistēmisko jaudas rādītāju, kuru izsaka kā naudas vienību uz mērvienību, piemēram, euro uz MWh/dienā, pēc šādas formulas:

kur:

Formula ir ieņēmumi, kurus izsaka naudas vienībās, piemēram, euro, un kurus iegūst no jaudas tarifiem un iekasē par tīkla iekšsistēmisko izmantojumu;

Formula ir ar jaudu saistīto izmaksu faktoru vērtība attiecībā uz tīkla iekšsistēmisko izmantojumu, piemēram, summa, ko veido vidējās dienas prognozētās jaudas, kas nolīgtas katrā iekšsistēmiskajā ieejas punktā un iekšsistēmiskajā izejas punktā vai punktu kopumā, un to izsaka ar mērvienību, piemēram, MWh/dienā;

Pārvades pakalpojumu jaudas ieņēmumus, kas gūstami no tīkla starpsistēmiskā izmantojuma gan visos ieejas punktos, gan visos izejas punktos, dala ar attiecīgo jaudas izmaksu faktoru vērtību attiecībā uz tīkla starpsistēmisko izmantojumu; tādā veidā aprēķina starpsistēmisko jaudas rādītāju, kuru izsaka kā naudas vienību uz mērvienību, piemēram, euro uz MWh/dienā, pēc šādas formulas:

kur:

Formula ir ieņēmumi, kurus izsaka naudas vienībās, piemēram, euro, un kurus iegūst no jaudas tarifiem un iekasē par tīkla starpsistēmisku izmantojumu;

Formula ir ar jaudu saistīto izmaksu faktoru vērtība attiecībā uz tīkla starpsistēmisko izmantojumu, piemēram, summa, ko veido vidējās dienas prognozētās jaudas, kas nolīgtas katrā starpsistēmiskajā ieejas un izejas punktā vai punktu kopumā, un to izsaka ar mērvienību, piemēram, MWh/dienā;

c)	jaudas izmaksu sadalījuma salīdzinājuma indeksu starp a) un b) apakšpunktā minētajiem rādītājiem izsaka procentos un aprēķina pēc šādas formulas:

4. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto izmaksu sadalījuma novērtējumu veic šādi:

pārvades pakalpojuma resursbāzētos ieņēmumus, kas gūstami no tīkla iekšsistēmiskā izmantojuma gan visos ieejas punktos, gan visos izejas punktos, dala ar attiecīgo resursu izmaksu faktoru vērtību attiecībā uz tīkla iekšsistēmisko izmantojumu; tādā veidā aprēķina iekšsistēmisko resursbāzēto rādītāju, kuru izsaka kā naudas vienību uz mērvienību, piemēram euro uz MWh, pēc šādas formulas:

kur:

Formula ir ieņēmumi, kurus izsaka naudas vienībās, piemēram, euro, un kurus iegūst no resursbāzētiem tarifiem un iekasē par tīkla iekšsistēmisku izmantojumu;

Formula ir ar resursiem saistīto izmaksu faktoru vērtība attiecībā uz tīkla iekšsistēmisko izmantojumu, piemēram, summa, ko veido vidējās dienas prognozētās plūsmas katrā iekšsistēmiskajā ieejas un izejas punktā vai punktu kopumā, un to izsaka ar mērvienību, piemēram, MWh;

pārvades pakalpojuma resursbāzētos ieņēmumus, kas gūstami no tīkla starpsistēmiskā izmantojuma gan visos ieejas punktos, gan visos izejas punktos, dala ar attiecīgo resursu izmaksu faktoru vērtību attiecībā uz tīkla starpsistēmisko izmantojumu; tādā veidā aprēķina starpsistēmisko resursbāzēto rādītāju, kuru izsaka kā naudas vienību uz mērvienību, piemēram euro uz MWh, pēc šādas formulas:

kur:

Formula ir ieņēmumi, kurus izsaka naudas vienībās, piemēram, euro, un kurus iegūst no resursbāzētiem tarifiem un iekasē par tīkla starpsistēmisku izmantojumu;

Formula ir ar resursiem saistīto izmaksu faktoru vērtība attiecībā uz tīkla starpsistēmisko izmantojumu, piemēram, summa, ko veido vidējās dienas prognozētās plūsmas katrā starpsistēmiskajā ieejas un izejas punktā vai punktu kopumā, un to izsaka ar mērvienību, piemēram, MWh;

c)	resursbāzēto izmaksu sadalījuma salīdzinājuma indeksu starp a) un b) apakšpunktā minētajiem rādītājiem izsaka procentos un aprēķina pēc šādas formulas:

5. Pārvades pakalpojumu ieņēmumus, kas gūstami no tīkla iekšsistēmiskā izmantojuma 3. punkta a) apakšpunktā un 4. punkta a) apakšpunktā minētajos ieejas punktos, aprēķina šādi:

uzskata, ka piešķirtās jaudas apjomi vai attiecīgi plūsmas, ko attiecina uz pārvades pakalpojumu sniegšanu tīkla starpsistēmiskam izmantojumam visos ieejas punktos, ir vienādi ar jaudas apjomiem vai attiecīgi plūsmām, ko attiecina uz pārvades pakalpojumu sniegšanu tīkla starpsistēmiskam izmantojumam visos izejas punktos;

b)	jaudu un attiecīgi plūsmas, ko nosaka saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu, izmanto, lai aprēķinātu pārvades pakalpojumu ieņēmumus, kas gūstami no tīkla starpsistēmiskā izmantojuma ieejas punktos;

c)	starpība starp kopējiem pārvades pakalpojumu ieņēmumiem, kas gūstami ieejas punktos, un saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu iegūto vērtību, ir vienāda ar pārvades pakalpojumu ieņēmumiem, kas gūstami no tīkla iekšsistēmiskā izmantojuma ieejas punktos.

6. Ja par izmaksu faktoru izmanto attālumu kombinācijā ar tehnisko jaudu vai prognozēto nolīgto jaudu, vai plūsmām, izmanto pēc jaudas svērto vidējo attālumu vai attiecīgi pēc resursiem svērto vidējo attālumu. Ja 3. punkta c) apakšpunktā vai attiecīgi 4. punkta c) apakšpunktā minētie jaudbāzēto vai attiecīgi resursbāzēto izmaksu sadalījuma salīdzinājuma indeksi pārsniedz 10 %, tad valsts regulatīvā iestāde 27. panta 4. punktā minētajā lēmumā sniedz šādu rezultātu pamatojumu.

II NODAĻA

ATSAUCES CENAS METODIKAS

6. pants

Atsauces cenas metodiku piemērošana

1. Atsauces cenas metodiku nosaka vai apstiprina valsts regulatīvā iestāde, kā paredzēts 27. pantā. Uz piemērojamo atsauces cenas metodiku attiecas secinājumi, kas gūti periodiskajās apspriešanās, kuras saskaņā ar 26. pantu rīko pārvades sistēmas operators(-i) vai valsts regulatīvā iestāde atbilstīgi valsts regulatīvās iestādes lēmumam.

2. Atsauces cena metodikas piemērošanas rezultātā tiek iegūta atsauces cena.

3. Visiem konkrētas ieejas–izejas sistēmas ieejas un izejas punktiem piemēro vienu un to pašu atsauces cenas metodiku, izņemot 10. un 11. pantā paredzētos izņēmuma gadījumus.

4. Atsauces cenas metodikas piemērošanu visos ieejas un izejas punktos var koriģēt vai nu tikai saskaņā ar 9. pantu, vai viena vai vairāku šādu pasākumu rezultātā:

a)	valsts regulatīvās iestādes veikta salīdzinošā novērtēšana, kuras rezultātā atsauces cenas konkrētā ieejas vai izejas punktā tiek koriģētas tā, lai iegūtās vērtības atbilstu konkurētspējīgas atsauces cenas līmenim;

b)	pārvades sistēmas operatora(-u) vai valsts regulatīvās iestādes veikta balansēšana atbilstīgi valsts regulatīvās iestādes lēmumam, kuras rezultātā vienu un to pašu atsauces cenu piemēro dažiem vai visiem punktiem vienādas nozīmes punktu grupā;

pārvades sistēmas operatora(-u) vai valsts regulatīvās iestādes veikta koriģēšana atbilstīgi valsts regulatīvās iestādes lēmumam, kuras rezultātā atsauces cenas visos ieejas un/vai visos izejas punktos tiek koriģētas, vai nu reizinot to vērtības ar konstanti, vai to vērtībai pieskaitot vai no tās atskaitot konstanti.

7. pants

Atsauces cenas metodikas izvēle

Atsauces cenas metodikai jāatbilst Regulas (EK) Nr. 715/2009 13. pantam un tālāk minētajām prasībām. Tās iecere ir šāda:

a)	dot tīkla izmantotājiem iespēju reproducēt atsauces cenu aprēķinu un to precīzu prognozi;

b)	ņemt vērā faktiskās izmaksas, kas rodas pārvades pakalpojumu nodrošināšanā, ievērojot pārvades tīkla sarežģītības pakāpi;

c)	nodrošināt nediskrimināciju un nepieļaut nepamatotu šķērssubsidēšanu, tostarp tiek ņemti vērā 5. pantā paredzētie izmaksu sadalījuma novērtējumi;

d)	nodrošināt, ka būtisks apjoma risks – jo īpaši saistībā ar transportēšanu ieejas–izejas sistēmā – nav jāuzņemas šīs ieejas–izejas sistēmas galalietotājiem;

e)	nodrošināt, ka iegūtās atsauces cenas neizkropļo pārrobežu tirdzniecību.

8. pants

Pēc jaudas svērta attāluma atsauces cenas metodika

1. Pēc jaudas svērta attāluma atsauces cenas metodikā izmanto šādus parametrus:

a)	pārvades pakalpojumu ieņēmumu daļa, kas atgūstama no jaudbāzētiem pārvades tarifiem;

b)	prognozētā nolīgtā jauda katrā ieejas punktā vai ieejas punktu kopumā un katrā izejas punktā vai izejas punktu kopumā;

c)	ja ieejas un izejas punktus var apvienot attiecīgos plūsmas scenārijos – cauruļvadu maršrutu īsākais attālums starp ieejas punktu vai ieejas punktu kopumu un izejas punktu vai izejas punktu kopumu;

d)	ja ir kādi ieejas punkti un izejas punkti, ko var apvienot attiecīgā plūsmas scenārijā, – attiecīgās ieejas punktu un izejas punktu kombinācijas;

e)	30. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkta 2. apakšpunktā minētais ieejas–izejas ieņēmumu sadalījums ir 50/50.

Ja ieejas un izejas punktus nevar apvienot plūsmas scenārijos, tad šādu ieejas un izejas punktu kombināciju vērā neņem.

2. Atsauces cenas aprēķina ar šādām secīgām darbībām:

aprēķina svērto vidējo attālumu katram ieejas punktam vai katram ieejas punktu kopumam un katram izejas punktam vai izejas punktu kopumam, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 1. punkta d) apakšpunktā minētās kombinācijas, pēc šādām formulām:

ieejas punktam vai ieejas punktu kopumam – jaudu katrā izejas punktā vai izejas punktu kopumā reizina ar attālumu no šī ieejas punkta vai ieejas punktu kopuma līdz katram izejas punktam vai izejas punktu kopumam, un iegūto reizinājumu summu dala ar summu, kas iegūta, saskaitot jaudas katrā izejas punktā vai izejas punktu kopumā:

kur:

ADEn ir svērtais vidējais attālums ieejas punktam vai ieejas punktu kopumam;

CAPEx ir prognozētā nolīgtā jauda izejas punktā vai izejas punktu kopumā;

DEn,Ex ir attālums starp konkrētu ieejas punktu vai ieejas punktu kopumu un konkrētu izejas punktu vai izejas punktu kopumu, kas norādīts 1. punkta c) apakšpunktā;

ii)

izejas punktam vai izejas punktu kopumam – jaudu katrā ieejas punktā vai ieejas punktu kopumā reizina ar attālumu no katra ieejas punkta vai ieejas punktu kopuma līdz šim izejas punktam vai izejas punktu kopumam, un iegūto reizinājumu summu dala ar summu, kas iegūta, saskaitot jaudas katrā ieejas punktā vai ieejas punktu kopumā:

kur:

ADEx ir svērtais vidējais attālums izejas punktam vai izejas punktu kopumam;

CAPEn ir prognozētā nolīgtā jauda ieejas punktā vai ieejas punktu kopumā;

DEn,Ex ir attālums starp konkrētu ieejas punktu vai ieejas punktu kopumu un konkrētu izejas punktu vai izejas punktu kopumu, kā norādīts 1. punkta c) apakšpunktā;

izmaksu svaru katram ieejas punktam vai katram ieejas punktu kopumam un katram izejas punktam vai izejas punktu kopumam aprēķina pēc šādām formulām:

Formula

kur:

Wc,En ir izmaksu svars konkrētam ieejas punktam vai ieejas punktu kopumam;

Wc,Ex ir izmaksu svars konkrētam izejas punktam vai izejas punktu kopumam;

ADEn ir svērtais vidējais attālums ieejas punktam vai ieejas punktu kopumam;

ADEx ir svērtais vidējais attālums izejas punktam vai izejas punktu kopumam;

CAPEn ir prognozētā nolīgtā jauda ieejas punktā vai ieejas punktu kopumā;

CAPEx ir prognozētā nolīgtā jauda izejas punktā vai izejas punktu kopumā;

c)	pārvades pakalpojumu ieņēmumu daļu, kas atgūstama no jaudbāzētiem pārvades tarifiem visos ieejas punktos, un pārvades pakalpojumu ieņēmumu daļu, kas atgūstama no jaudbāzētiem pārvades tarifiem visos izejas punktos, noskaidro, izmantojot ieejas–izejas ieņēmumu sadalījumu;

pārvades pakalpojumu ieņēmumu daļu, kas atgūstama no jaudbāzētiem pārvades tarifiem katrā ieejas punktā vai katrā ieejas punktu kopumā, un pārvades pakalpojumu ieņēmumu daļu, kas atgūstama no jaudbāzētiem tarifiem katrā izejas punktā vai izejas punktu kopumā, aprēķina pēc šādām formulām:

REn = Wc,En × RΣEn

REx = Wc,Ex × RΣEx

kur:

Wc,En ir izmaksu svars konkrētam ieejas punktam vai ieejas punktu kopumam;

Wc,Ex ir izmaksu svars konkrētam izejas punktam vai izejas punktu kopumam;

REn ir pārvades pakalpojumu ieņēmumu daļa, kas atgūstama no jaudbāzētiem pārvades tarifiem ieejas punktā vai ieejas punktu kopumā;

REx ir pārvades pakalpojumu ieņēmumu daļa, kas atgūstama no jaudbāzētiem pārvades tarifiem izejas punktā vai izejas punktu kopumā;

RΣEn ir pārvades pakalpojumu ieņēmumu daļa, kas atgūstama no jaudbāzētiem pārvades tarifiem visos ieejas punktos;

RΣEx ir pārvades pakalpojumu ieņēmumu daļa, kas atgūstama no jaudbāzētiem pārvades tarifiem visos izejas punktos;

šā punkta d) apakšpunktā minētās iegūtās vērtības dala ar prognozēto nolīgto jaudu katrā ieejas punktā vai katrā ieejas punktu kopumā un katrā izejas punktā vai izejas punktu kopumā, pēc šādām formulām:

Formula

kur:

TEn ir atsauces cena ieejas punktā vai katrā ieejas punktā, kas ietilpst ieejas punktu kopumā;

TEx ir atsauces cena izejas punktā vai katrā izejas punktā, kas ietilpst izejas punktu kopumā;

CAPEn ir prognozētā nolīgtā jauda ieejas punktā vai ieejas punktu kopumā;

CAPEx ir prognozētā nolīgtā jauda izejas punktā vai izejas punktu kopumā.

9. pants

Tarifu korekcijas ieejas punktos uz glabātavu, izejas punktos no glabātavas, ieejas punktos no LNG iekārtām un no infrastruktūras objektiem, kas domāti izolētības izbeigšanai

1. Jaudbāzētiem pārvades tarifiem ieejas punktos uz glabātavu un izejas punktos no glabātavas piemēro vismaz 50 % lielu atlaidi, izņemot ja – un tādā mērā, kā – glabātavu, kas pieslēgta vairākiem pārvades vai sadales tīkliem, izmanto, lai konkurētu ar starpsavienojuma punktu.

2. Ieejas punktos no LNG iekārtām, kā arī ieejas punktos no infrastruktūras objektiem, kas izbūvēti ar mērķi novērst dalībvalstu gāzes pārvades sistēmu izolētību, un izejas punktos uz šādiem infrastruktūras objektiem, var piemērot atlaidi attiecīgajiem jaudbāzētajiem pārvades tarifiem nolūkā vairot piegāžu drošību.

10. pants

Noteikumi par ieejas–izejas sistēmām dalībvalstī, kurā darbojas vairāki pārvades sistēmas operatori

1. Saskaņā ar 6. panta 3. punktu visi pārvades sistēmu operatori, kas ietilpst dalībvalsts ieejas–izejas sistēmā, kopīgi piemēro vienu un to pašu atsauces cenas metodiku.

2. Atkāpjoties no 1. punkta un ievērojot 3. punktu, valsts regulatīvā iestāde var pieņemt lēmumu:

a)	par to, ka katrs ieejas–izejas sistēmā esošais pārvades sistēmas operators atsevišķi piemēro vienu un to pašu atsauces cenas metodiku;

atkāpjoties no 6. panta 3. punkta – par ieejas–izejas sistēmu apvienošanās plānošanas gaitā īstenojamiem pārejas pasākumiem, kas pieļauj, ka katrs attiecīgajās ieejas–izejas sistēmās ietilpstošais pārvades sistēmas operators var atsevišķi piemērot atšķirīgu atsauces cenas metodiku. Šādā lēmumā norāda, cik ilgs ir pārejas pasākumu piemērošanas laiks. Valsts regulatīvā iestāde vai pārvades sistēmu operatori atbilstīgi valsts regulatīvās iestādes lēmumam pirms šādu pārejas pasākumu īstenošanas sagatavo ietekmes novērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi.

Ja atsevišķi tiek piemērotas atšķirīgas atsauces cenas metodikas, tad attiecīgi ir jākoriģē iesaistīto pārvades sistēmu operatoru pārvades pakalpojumu ieņēmumi.

3. Lai būtu iespējams pienācīgā kārtā kopīgi piemērot vienu un to pašu atsauces cenas metodiku, izveido efektīvu pārvades sistēmu operatoru savstarpējās kompensācijas mehānismu.

2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā minēto lēmumu var pieņemt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

ir izveidots efektīvs pārvades sistēmu operatoru savstarpējās kompensācijas mehānisms nolūkā:

i)	nepieļaut nelabvēlīgu ietekmi uz iesaistīto pārvades sistēmu operatoru pārvades pakalpojumu ieņēmumiem;

ii)	nepieļaut šķērssubsidēšanu starp tīkla iekšsistēmisko un starpsistēmisko izmantojumu;

b)	šāda atsevišķa piemērošana nodrošina, ka izmaksas atbilst efektīva pārvades sistēmas operatora izmaksām.

4. 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajā lēmumā noteiktais maksimālais laika periods nepārsniedz piecus gadus kopš 38. panta 2. punktā minētās dienas. Pietiekami laicīgi pirms minētajā lēmumā noteiktās dienas valsts regulatīvā iestāde var pieņemt lēmumu šo datumu pārcelt.

5. Vienlaikus ar 26. pantā paredzēto galīgo apspriešanu valsts regulatīvā iestāde rīko apspriešanu par 3. punktā minētā efektīva pārvades sistēmu operatoru savstarpējās kompensācijas mehānisma principiem un tā ietekmi uz tarifu līmeni. Pārvades sistēmu operatoru savstarpējās kompensācijas mehānismu izmanto saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktu un publicē kopā ar apspriešanā saņemtajām atbildēm.

6. 22. panta 1. punktā minēto rezerves cenu aprēķina, kā aprakstīts attiecīgajā punktā. Ja piemēro 2. punktu, izdara šādus divus aprēķinus:

a)	katrs iesaistītais pārvades sistēmas operators veic 22. panta 1. punktā paredzēto aprēķinu;

b)	no saskaņā ar a) apakšpunktu iegūtajām vērtībām mutatis mutandis aprēķina svērto vidējo saskaņā ar 22. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto formulu.

7. 26. pantā minēto galīgo apspriešanu rīko vai nu visi pārvades sistēmu operatori kopīgi, vai valsts regulatīvā iestāde. Ja piemēro 2. punktu, tad šādu apspriešanu rīko vai nu katrs pārvades sistēmas operators atsevišķi, vai valsts regulatīvā iestāde atbilstīgi valsts regulatīvās iestādes lēmumam.

8. 29. un 30. pantā minēto informāciju kopsavilkuma veidā publicē par visiem iesaistītajiem pārvades sistēmu operatoriem. Ja piemēro 2. punktu, veic šādas divas darbības:

a)	šādu informāciju publicē atsevišķi par katru iesaistīto pārvades sistēmas operatoru;

b)	valsts regulatīvā iestāde publicē informāciju par ieejas–izejas sistēmas ieejas–izejas ieņēmumu sadalījumu, kas minēts 30. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) punkta 2) apakšpunktā.

11. pants

Noteikumi par ieejas–izejas sistēmām, kas aptver vairākas dalībvalstis, kurās darbojas vairāki pārvades sistēmas operatori

Ja vairāki pārvades sistēmu operatori darbojas ieejas–izejas sistēmā, kas aptver vairākas dalībvalstis, tad vienu un to pašu atsauces cenas metodiku var piemērot kopīgi vai atsevišķi, vai arī atšķirīgas atsauces cenas noteikšanas metodikas var piemērot atsevišķi.

III NODAĻA

REZERVES CENAS

12. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā konstantu jaudu uz gadu, kā rezerves cenas izmanto atsauces cenas. Standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā konstantu jaudu ne uz gadu, rezerves cenas aprēķina saskaņā ar šo nodaļu. Standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu gan uz gadu, gan ne uz gadu, rezerves cenas aprēķina saskaņā ar šo nodaļu. Saskaņā ar 13. pantu noteiktais reizinātāju un sezonālo faktoru līmenis un saskaņā ar 16. pantu noteiktais atlaides līmenis, kuru piemēro standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu, starpsavienojuma punktos var būt dažāds.

2. Ja tarifu periods un gāzes gads nesakrīt, tad var piemērot atsevišķas rezerves cenas attiecīgi:

a)	no 1. oktobra līdz brīdim, kad beidzas tekošais tarifu periods; un

b)	no brīža, kad pēc tekošā tarifu perioda beigām ir sācies jauns tarifu periods, līdz 30. septembrim.

3. Attiecīgās saskaņā ar 29. pantu publicētās rezerves cenas ir saistošas nākamajā gāzes gadā vai – ja maksājamā cena ir fiksēta – pēc nākamā gāzes gada, sākot no brīža, kad ir notikusi ikgadējā gada jaudas izsole, izņemot šādus gadījumus:

a)	atlaides, kuras piemēro standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu uz mēnesi vai dienu, tarifu perioda laikā pārrēķina, ja 16. pantā minētās atslēgšanas iespējamība mainās par vairāk nekā 20 %;

b)	atsauces cenu tarifu perioda laikā pārrēķina tādu ārkārtas apstākļu dēļ, kad tarifu līmeņa nekoriģēšana apdraudētu pārvades sistēmas operatora darbību.

13. pants

Reizinātāju un sezonālo faktoru līmenis

1. Reizinātāju līmeņi ir šādā diapazonā:

a)	standarta jaudas produkti, ko piedāvā uz ceturksni un uz mēnesi: attiecīgā reizinātāja līmenis ir ne zemāks par 1 un nepārsniedz 1,5;

b)	standarta jaudas produkti, ko piedāvā uz dienu vai tekošās dienas ietvaros: attiecīgā reizinātāja līmenis ir ne zemāks par 1 un nepārsniedz 3. Pienācīgi pamatotos gadījumos attiecīgo reizinātāju līmenis var būt mazāks par 1 un augstāks par 0, vai augstāks par 3.

2. Ja piemēro sezonālos faktorus, tad, reizinot attiecīgajam standarta jaudas produktam piemērojamo reizinātāju ar attiecīgajiem sezonālajiem faktoriem, iznākuma vidējais aritmētiskais gāzes gada griezumā ir tādā pašā diapazonā kā attiecīgo reizinātāju līmeņi, kas norādīti 1. punktā.

3. Līdz ar 2023. gada 1. aprīli to reizinātāju maksimālais līmenis, kurus piemēro standarta jaudas produktiem, ko piedāvā uz dienu vai tekošās dienas ietvaros, nepārsniedz 1,5, ja līdz 2021. gada 1. aprīlim Aģentūra ir izdevusi ieteikumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 713/2009, ka reizinātāju maksimālo līmeni vajadzētu samazināt līdz šim līmenim. Šajā ieteikumā ņem vērā šādus aspektus, kas saistīti ar reizinātāju un sezonālo faktoru izmantošanu periodā pirms 2019. gada 31. maija un periodā pēc šī datuma:

a)	izmaiņas rezervēšanas tendencēs;

b)	ietekme uz pārvades pakalpojumu ieņēmumiem un to atgūšanu;

c)	divos secīgos tarifu periodos piemērojamo pārvades tarifu līmeņa atšķirības;

d)	šķērssubsidēšana starp tīkla izmantotājiem, kuri nolīguši standarta jaudas produktus, ko piedāvā uz gadu vai ne uz gadu;

e)	ietekme uz pārrobežu plūsmām.

14. pants

Rezerves cenu aprēķināšana standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā konstantu jaudu ne uz gadu, ja nepastāv sezonālie faktori

Rezerves cenas standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā konstantu jaudu ne uz gadu, aprēķina šādi:

standarta jaudas produktiem, ko piedāvā uz ceturksni, mēnesi un dienu – pēc šādas formulas:

Pst = (M × T / 365) × D

kur:

Pst ir attiecīgā standarta jaudas produkta rezerves cena,

M ir attiecīgajam standarta jaudas produktam atbilstošais reizinātāja līmenis,

T ir atsauces cena,

D ir attiecīgā standarta jaudas produkta ilgums, izteikts gāzes dienās.

Garajos gados formulu koriģē, proti, skaitli 365 aizstāj ar 366;

standarta jaudas produktiem, ko piedāvā tekošās dienas ietvaros – pēc šādas formulas:

Pst = (M × T / 8760) × H

kur:

Pst ir tekošās dienas ietvaros piedāvātā standarta jaudas produkta rezerves cena,

M ir attiecīgā reizinātāja līmenis,

T ir atsauces cena,

H ir tekošās dienas ietvaros piedāvātā standarta jaudas produkta ilgums, izteikts stundās.

Garajos gados formulu koriģē, proti, skaitli 8 760 aizstāj ar 8 784.

15. pants

Rezerves cenu aprēķināšana standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā konstantu jaudu ne uz gadu, ja pastāv sezonālie faktori

1. Ja piemēro sezonālos faktorus, tad standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā konstantu jaudu ne uz gadu, rezerves cenas aprēķina saskaņā ar 14. pantā norādītajām formulām un iznākumu reizina ar attiecīgo sezonālo faktoru, kas aprēķināts saskaņā ar 2. līdz 6. punktu.

2. 3. punktā izklāstītās metodikas pamatā ir prognozētās plūsmas, izņemot gadījumus, kad gāzes plūsmas daudzums vismaz vienā mēnesī ir vienāds ar 0. Tādā gadījumā metodikas pamatā ir prognozētā nolīgtā jauda.

3. Standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā konstantu jaudu uz mēnesi, sezonālos faktorus aprēķina ar šādām secīgām darbībām:

katram konkrētā gāzes gada mēnesim aprēķina pārvades sistēmas izmantojumu, pamatojoties uz prognozētajām plūsmām vai prognozēto nolīgto jaudu un izmantojot:

i)	datus par atsevišķo starpsavienojuma punktu, ja sezonālos faktorus aprēķina katram starpsavienojuma punktam;

ii)	vidējos datus par prognozētajām plūsmām vai prognozēto nolīgto jaudu, ja sezonālos faktorus aprēķina dažiem vai visiem starpsavienojuma punktiem;

b)	saskaņā ar a) apakšpunktu iegūtās vērtības saskaita;

c)	izmantojumu aprēķina, katru saskaņā ar a) apakšpunktu iegūto vērtību izdalot ar saskaņā ar b) apakšpunktu iegūto vērtību;

d)	katru saskaņā ar c) apakšpunktu iegūto vērtību reizina ar 12. Ja iegūtās vērtības ir vienādas ar 0, šīs vērtības koriģē līdz zemākajai no šādām vērtībām: 0,1 vai zemākā iegūtā vērtība, kas nav 0;

e)	attiecīgo sezonālo faktoru sākotnējo līmeni aprēķina šādi: katru saskaņā ar d) apakšpunktu iegūto vērtību kāpina tādā pašā pakāpē, kas nav mazāka par 0 un lielāka par 2;

f)	saskaņā ar e) apakšpunktu iegūtās vērtības reizina ar uz mēnesi piedāvāto standarta jaudas produktu reizinātāju, un aprēķina iznākumu vidējo aritmētisko;

saskaņā ar f) apakšpunktu iegūto vērtību salīdzina ar 13. panta 1. punktā minēto diapazonu, proti:

i)	ja šī vērtība ir diapazona robežās, tad sezonālo faktoru līmenis ir vienāds ar attiecīgajām saskaņā ar e) apakšpunktu iegūtajām vērtībām;

ii)	ja šī vērtība nav diapazona robežās, piemēro h) apakšpunktu;

sezonālo faktoru līmeni aprēķina šādi: saskaņā ar e) apakšpunktu iegūtās vērtības reizina ar korekcijas koeficientu, kas aprēķināts šādi:

i)	ja saskaņā ar f) apakšpunktu iegūtā vērtība ir lielāka par 1,5, tad korekcijas koeficientu aprēķina šādi: 1,5 dala ar minēto vērtību;

ii)	ja saskaņā ar f) apakšpunktu iegūtā vērtība ir mazāka par 1, tad korekcijas koeficientu aprēķina šādi: 1 dala ar minēto vērtību.

4. Standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā konstantu jaudu uz dienu un tekošās dienas ietvaros, sezonālos faktorus aprēķina mutatis mutandis, kā norādīts 3. punkta f) līdz h) apakšpunktā.

5. Standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā konstantu jaudu uz ceturksni, sezonālos faktorus aprēķina ar šādām secīgām darbībām:

attiecīgo sezonālo faktoru sākotnējo līmeni aprēķina ar vienu no šiem diviem paņēmieniem:

i)	tas ir vienāds ar vidējo aritmētisko no attiecīgajiem trim mēnešiem piemērojamiem sezonālajiem faktoriem;

ii)	tas nav mazāks par zemāko un lielāks par augstāko attiecīgajiem trim mēnešiem piemērojamo sezonālo faktoru līmeni;

b)	mutatis mutandis veic 3. punkta f) līdz h) apakšpunktā norādītās darbības, izmantojot saskaņā ar a) apakšpunktu iegūtās vērtības.

6. Visiem standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā konstantu jaudu ne uz gadu, 3. līdz 5. punktā minēto aprēķinu rezultātā iegūtās vērtības var noapaļot uz augšu vai leju.

16. pants

Rezerves cenu aprēķināšana standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu

1. Standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu, rezerves cenas aprēķina šādi: saskaņā ar attiecīgi 14. vai 15. pantu aprēķinātās rezerves cenas attiecīgajiem standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā konstantu jaudu, reizina ar starpību starp 100 % un ex ante atlaides līmeni, kas aprēķināts saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu.

2. Ex-ante atlaidi aprēķina pēc šādas formulas:

Diex-ante = Pro × A × 100 %

kur:

Diex-ante ir ex-ante atlaides līmenis;

Pro faktors ir atslēguma varbūtība, kas – kā to paredz 28. pants – ir noteikta vai apstiprināta saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktu, un kas attiecas uz tāda standarta jaudas produkta tipu, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu;

A ir korekcijas koeficients, kas – kā to paredz 28. pants – noteikts vai apstiprināts saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktu; to piemēro, lai atspoguļotu aplēsto ekonomisko vērtību, kas piemīt tādam standarta jaudas produkta tipam, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu; to aprēķina katram, dažiem vai visiem starpsavienojuma punktiem, un tas nav mazāks par 1.

3. 2. punktā minēto Pro faktoru aprēķina katram, dažiem vai visiem starpsavienojuma punktiem par katru tāda standarta jaudas produkta tipu, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu; aprēķinu veic pēc šādas formulas, pamatojoties uz prognožu informāciju par formulas mainīgajiem:

Formula

kur:

N ir sagaidāmais atslēgumu skaits D periodā;

Dint ir sagaidāmo atslēgumu vidējais ilgums, izteikts stundās;

D ir stundās izteikts kopējais ilgums attiecīgajam tāda standarta jaudas produkta tipam, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu;

CAPav. int ir sagaidāmais atslēdzamās jaudas vidējais apjoms katrā atslēguma reizē, ja šis apjoms ir saistīts ar attiecīgo tāda standarta jaudas produkta tipu, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu;

CAP ir atslēdzamās jaudas kopējais apjoms attiecīgajam tāda standarta jaudas produkta tipam, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu.

4. Tā vietā, lai piemērotu ex-ante atlaides saskaņā ar 1. punktu, valsts regulatīvā iestāde var nolemt piemērot ex-post atlaidi, proti, tīkla izmantotāji saņem kompensāciju pēc tam, kad atslēgumi ir faktiski notikuši. Šādas ex-post atlaides var izmantot tikai starpsavienojuma punktos, kur iepriekšējā gāzes gadā nav bijuši jaudas atslēgumi fiziskas pārslodzes dēļ.

Ex-post kompensācija, ko maksā par katru dienu, kurā noticis atslēgums, ir trīs reizes lielāka nekā rezerves cena standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā konstantu jaudu uz dienu.

IV NODAĻA

IEŅĒMUMU SASKAŅOŠANA

17. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Ja un tādā mērā, kādā pārvades sistēmas operators darbojas saskaņā ar režīmu bez cenas griestiem, piemēro šādus principus:

a)	pārvades pakalpojumu ieņēmumu nepietiekamu un pārmērīgu atgūšanu samazina līdz minimumam, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību pēc investīcijām;

b)	pārvades tarifu līmenis ir tāds, kas nodrošina, ka pārvades sistēmu operatori pārvades pakalpojumu ieņēmumus atgūst savlaicīgi;

c)	pēc iespējas netiek pieļauta situācija, kad divos secīgos tarifu periodos starp pārvades tarifu līmeņiem pastāv ievērojamas atšķirības.

2. Ja un tādā mērā, kādā pārvades sistēmas operators darbojas saskaņā ar režīmu ar cenas griestiem vai izmanto 24. panta b) punktā izklāstīto fiksētas maksājamās cenas pieeju, tad ieņēmumu saskaņošana nenotiek un visus ar nepietiekamu vai pārmērīgu atgūšanu saistītos riskus sedz tikai ar riska prēmiju. Šādos gadījumos nepiemēro 18. pantu, 19. panta 1. līdz 4. punktu un 20. pantu.

3. Ievērojot 26. panta prasības par periodiskām apspriešanām un saņemot apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktu, nepārvades pakalpojumu ieņēmumus var mutatis mutandis saskaņot tā, kā izklāstīts šajā nodaļā.

18. pants

Nepietiekama un pārmērīga atgūšana

1. Pārvades pakalpojumu ieņēmumu nepietiekama un pārmērīga atgūšana ir vienāda ar:

RA – R

kur:

RA ir faktiski gūtie ieņēmumi saistībā ar pārvades pakalpojumu sniegšanu;

R ir pārvades pakalpojumu ieņēmumi.

RA un R vērtības attiecina uz to pašu tarifu periodu; ja ir izveidots 10. panta 3. punktā minētais efektīvs pārvades sistēmu operatoru savstarpējās kompensācijas mehānisms, tas tiek ņemts vērā.

2. Ja saskaņā ar 1. punktu aprēķinātā starpība ir pozitīva, tas norāda uz pārvades pakalpojumu ieņēmumu pārmērīgu atgūšanu. Ja šāda starpība ir negatīva, tas norāda uz pārvades pakalpojumu ieņēmumu nepietiekamu atgūšanu.

19. pants

Regulatīvais rēķins

1. Regulatīvajā rēķinā norāda 18. panta 1. punktā minēto informāciju par konkrēto tarifu periodu; tajā var iekļaut arī citu informāciju, piemēram, starpību starp domātajiem un faktiskajiem izmaksu elementiem.

2. Pārvades sistēmas operatora nepietiekami vai pārmērīgi atgūtos pārvades pakalpojumu ieņēmumus ieskaita regulatīvajā rēķinā, ja vien saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktu nav pieņemti citi noteikumi.

3. Ja tiek izmantoti jaudas pārdošanas stimulēšanas mehānismi, tad saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktam, regulatīvajā rēķinā ieskaita tikai daļu no pārvades sistēmas operatora nepietiekami vai pārmērīgi atgūtajiem ieņēmumiem. Tādā gadījumā atlikušo daļu attiecīgi patur vai samaksā pārvades sistēmas operators.

4. Katrs pārvades sistēmas operators izmanto vienu regulatīvo rēķinu.

5. Saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktam, ja ir nopelnīta izsoles prēmija, to var ieskaitīt speciālā rēķinā, kas ir nošķirts no 4. punktā minētā regulatīvā rēķina. Valsts regulatīvā iestāde var nolemt šo izsoles prēmiju izmantot, lai samazinātu fizisko pārslodzi vai – ja pārvades sistēmas operators darbojas tikai režīmā bez cenas griestiem – samazinātu pārvades tarifus nākamajā tarifu periodā(-os), kā noteikts 20. pantā

20. pants

Regulatīvā rēķina saskaņošana

1. Regulatīvā rēķina pilnīgu vai daļēju saskaņošanu veic saskaņā ar piemēroto atsauces cenas metodiku, kā arī izmanto 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto maksu, ja tā tiek piemērota.

2. Regulatīvā rēķina saskaņošanu veic saskaņā ar noteikumiem, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktam, konkrētā saskaņošanas periodā, proti, laika periodā, kurā jāveic 19. pantā minētā regulatīvā rēķina saskaņošana.

3. Regulatīvā rēķina saskaņošanu veic nolūkā atlīdzināt pārvades sistēmas operatoram nepietiekami atgūtos ieņēmumus un tīkla izmantotājiem atgriezt pārmērīgi atgūtos ieņēmumus.

V NODAĻA

CENU NOTEIKŠANA GRUPĒTAJAI JAUDAI UN JAUDAI VIRTUĀLOS STARPSAVIENOJUMA PUNKTOS

21. pants

Cenu noteikšana grupētajai jaudai

1. Grupētās jaudas produkta rezerves cena ir vienāda ar to jaudu rezerves cenu summu, kuras kopā veido attiecīgo produktu. Rezerves cenas attiecīgajām ieejas un izejas jaudām dara pieejamas brīdī, kad grupētās jaudas produktu piedāvā un piešķir, izmantojot Regulas (ES) 2017/459 37. pantā minēto kopīgo rezervācijas platformu.

2. Ieņēmumus par grupētās jaudas produktu pārdošanu, kas atbilst šāda produkta rezerves cenai, attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem ieskaita:

a)	pēc katra darījuma ar grupētās jaudas produktu;

b)	samērā ar to jaudu rezerves cenām, kuras veido šo produktu.

3. Izsoles prēmiju no grupētās jaudas produktu pārdošanas sadala saskaņā ar vienošanos starp attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem; vienošanās ir jāapstiprina valsts regulatīvajai iestādei vai iestādēm ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ikgadējo gada jaudas izsoļu sākuma. Ja iesaistītās valstu regulatīvās iestādes šādu apstiprinājumu nav devušas, izsoles prēmiju vienlīdzīgi sadala starp iesaistītajiem pārvades sistēmu operatoriem.

4. Ja attiecīgais starpsavienojuma punkts savieno divu dalībvalstu blakus esošas ieejas–izejas sistēmas, attiecīgās valstu regulatīvās iestādes 3. punktā minēto līgumu informācijas nolūkā iesniedz Aģentūrai.

22. pants

Cenu noteikšana jaudai virtuālā starpsavienojuma punktā

1. Rezerves cenu negrupētam standarta jaudas produktam, ko piedāvā virtuālā starpsavienojuma punktā, aprēķina ar kādu no šiem paņēmieniem:

a)	aprēķina, pamatojoties uz atsauces cenu, ja izmantotā atsauces cenas metodika pieļauj, ka tiek ņemts vērā izveidotais virtuālais starpsavienojuma punkts;

aprēķina kā svērto vidējo no rezerves cenām; šo svērto vidējo aprēķina, pamatojoties uz atsauces cenām katrā no starpsavienojuma punktiem, kas veido šādu virtuālo starpsavienojuma punktu, ja izmantotā atsauces cenas metodika nepieļauj, ka tiek ņemts vērā izveidotais virtuālais starpsavienojuma punkts, pēc šādas formulas:

kur:

Pst, VIP ir negrupēta standarta jaudas produkta rezerves cena virtuālajā starpsavienojuma punktā;

i ir starpsavienojuma punkts, kas veido virtuālo starpsavienojuma punktu;

n ir to starpsavienojuma punktu skaits, kas veido virtuālo starpsavienojuma punktu;

Pst, i ir negrupēta standarta jaudas produkta rezerves cena starpsavienojuma punktā i;

CAPi ir attiecīgi tehniskā jauda vai prognozētā nolīgtā jauda starpsavienojuma punktā i.

2. Rezerves cenu grupētam standarta jaudas produktam, ko piedāvā virtuālā starpsavienojuma punktā, aprēķina saskaņā ar 21. panta 1. punktu.

VI NODAĻA

KLĪRINGA CENA UN MAKSĀJAMĀ CENA

23. pants

Klīringa cenas aprēķināšana starpsavienojuma punktos

Klīringa cenu standarta jaudas produktam starpsavienojuma punktā aprēķina pēc šādas formulas:

Pcl = PR,au + AP

kur:

Pcl ir klīringa cena;

PR,au ir standarta jaudas produktam piemērojamā rezerves cena, ko publicē produkta izsoles brīdī;

AP ir izsoles prēmija, ja tāda ir.

24. pants

Maksājamās cenas aprēķināšana starpsavienojuma punktos

Maksājamo cenu standarta jaudas produktam starpsavienojuma punktā aprēķina pēc šādām formulām:

ja izmanto mainīgas maksājamās cenas pieeju:

Pflo = PR,flo + AP

kur:

Pflo ir mainīga maksājamā cena;

PR,flo ir standarta jaudas produkta rezerves cena, ko piemēro brīdī, kad šo produktu var izmantot;

AP ir izsoles prēmija, ja tāda ir;

ja izmanto fiksētas maksājamās cenas pieeju:

Pfix = (PR,y × IND) + RP + AP

kur:

Pfix ir fiksēta maksājamā cena;

PR,y ir uz gadu piedāvāta standarta jaudas produkta rezerves cena, ko publicē produkta izsoles brīdī;

IND ir attiecība starp izvēlēto indeksu lietošanas brīdī un to pašu indeksu produkta izsoles brīdī;

RP ir riska prēmija, kas atspoguļo ieguvumus, kurus sniedz skaidrība par pārvades tarifu līmeni, un tā nedrīkst zemāka par 0;

AP ir izsoles prēmija, ja tāda ir.

25. pants

Nosacījumi, ar kādiem piedāvā maksājamās cenas pieeju

1. Ja un tādā mērā, kādā pārvades sistēmas operators darbojas saskaņā ar režīmu bez cenas griestiem, nosacījumi, ar kādiem piedāvā maksājamās cenas pieeju, ir šādi:

ja tiek piedāvāta tikai esošā jauda:

i)	piedāvā mainīgas maksājamās cenas pieeju,

ii)	nav atļauts izmantot fiksētas maksājamās cenas pieeju;

ja inkrementālo jaudu un esošo jaudu piedāvā tajā pašā izsolē vai alternatīvā piešķiršanas mehānismā:

i)	var piedāvāt mainīgas maksājamās cenas pieeju,

ii)

var piedāvāt fiksētas maksājamās cenas pieeju, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1)	tiek izmantots alternatīvais piešķiršanas mehānisms, kā paredzēts Regulas (ES) 2017/459 30. pantā;

2)	projekts ir iekļauts Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 347/2013 (7) 3. pantā.

2. Ja un tādā mērā, kādā pārvades sistēmas operators darbojas saskaņā ar režīmu ar cenas griestiem, var piedāvāt mainīgas maksājamās cenas un/vai fiksētas maksājamās cenas pieeju.

VII NODAĻA

PRASĪBAS PAR APSPRIEŠANU

26. pants

Periodiska apspriešana

1. Saskaņā ar valsts regulatīvās iestādes lēmumu vai nu valsts regulatīvā iestāde, vai pārvades sistēmas operators(-i) rīko vienu vai vairākas apspriešanas. Lai apspriešanas procesu padarītu efektīvāku, apspriešanās dokumentu iespēju robežās publicē angļu valodā. Galīgā apspriešana pirms 27. panta 4. punktā minētā lēmuma pieņemšanas atbilst prasībām, kas izklāstītas šajā pantā un 27. pantā, un ietver šādu informāciju:

ierosinātās atsauces cenas metodikas aprakstu, kā arī

30. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā provizoriskā informācija, tostarp:

1)	izmantoto, ar sistēmas tehniskajiem raksturlielumiem saistīto parametru pamatojumu;

2)	attiecīgo informāciju par attiecīgajām šādu parametru vērtībām un izmantotajiem pieņēmumiem;

ii)	jaudbāzēto pārvades tarifu ierosināto korekciju vērtība saskaņā ar 9. pantu.

iii)	provizoriskās atsauces cenas, kas jāapspriež;

iv)	5. pantā paredzēto izmaksu sadalījuma novērtējumu rezultātus, elementus un detalizētu informāciju par šiem elementiem;

v)	ierosinātās atsauces cena metodikas novērtējumu saskaņā ar 7. pantu;

vi)	ja ierosinātā atsauces cenas metodika atšķiras no 8. pantā noteiktās pēc jaudas svērtā attāluma atsauces cenas metodikas, tad ierosinātās metodikas salīdzinājumu ar šo metodiku, kas papildināts ar iii) punktā norādīto informāciju;

b)	30. panta 1. punkta b) apakšpunkta i), iv) un v) punktā minētā provizorisko informāciju;

šāda informācija par pārvades un nepārvades tarifiem:

ja ierosināts izmantot 4. panta 3. punkta minētos resursbāzētos pārvades tarifus:

1)	tarifu noteikšanas veidu,

2)	prognozētā atļauto ieņēmumu vai mērķieņēmumu daļu, kas atgūstama no šādiem tarifiem,

3)	provizoriski resursbāzētus pārvades tarifus;

ii)

ja ierosināts tīkla izmantotājiem sniegt nepārvades pakalpojumus:

1)	attiecīgā nepārvades pakalpojumu tarifu metodiku;

2)	prognozēto atļauto ieņēmumu vai mērķieņēmumu daļu, kas atgūstama no šādiem tarifiem;

3)	veidu, kā notiek saistīto nepārvades pakalpojumu ieņēmumu saskaņošana, kā minēts 17. panta 3. punktā;

4)	provizoriskos nepārvades tarifus par tīkla izmantotājiem sniegtiem nepārvades pakalpojumiem;

d)	30. panta 2. punktā minēto provizorisko informāciju;

ja iecerēts 24. panta b) punktā minēto fiksētas maksājamās cenas pieeju piedāvāt režīmā ar cenas griestiem attiecībā uz esošo jaudu:

i)	ierosināto indeksu;

ii)	ierosināto riska prēmijas aprēķinu un to, kā tiks izmantoti ieņēmumi no riska prēmijas;

iii)	to, kurā(-os) starpsavienojuma punktā(-os) un attiecībā uz kādu(-iem) tarifu periodu(-iem) šāda pieeja tiek ierosināta;

iv)	procesu, kādā jaudu piedāvā starpsavienojuma punktā, kur ierosināts izmantot gan fiksētas maksājamās cenas, gan mainīgas maksājamās cenas pieeju, kas minētas 24. pantā.

2. Galīgā apspriešana pirms 27. panta 4. punktā minētā lēmuma norit vismaz divus mēnešus. Apspriešanas dokumentos, kas iesniegti jebkādai 1. punktā minētajai apspriešanai, var norādīt, ka apspriešanā iesniegtajām atbildēm ir vajadzīga arī publicēšanai piemērota nekonfidenciāla versija.

3. Viena mēneša laikā kopš apspriešanas beigām pārvades sistēmas operators(-i) vai valsts regulatīvā iestāde – atkarībā no tā, kura struktūra publicējusi 1. punktā minēto apspriešanas dokumentu – publicē apspriešanā saņemtās atbildes un to kopsavilkumu. Lai apspriešana procesu padarītu efektīvāku, kopsavilkumu iespēju robežās vajadzētu sagatavot angļu valodā.

4. Turpmākās periodiskās apspriešanas rīko saskaņā ar 27. panta 5. punktu.

5. Apspriedusies ar gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu (“ENTSOG”), Aģentūra izstrādā 1. punktā minētā apspriešanas dokumenta modeli un nodrošina modeļa pieejamību valstu regulatīvajām iestādēm un pārvades sistēmu operatoriem pirms 2017. gada 5. jūlija.

27. pants

Valsts regulatīvās iestādes periodiska lēmumu pieņemšana

1. Pēc galīgās apspriešanas uzsākšanas saskaņā ar 26. pantu pirms 27. panta 4. punktā minētā lēmuma atkarībā no valsts regulatīvās iestādes lēmuma vai nu valsts regulatīvā iestāde, vai pārvades sistēmas operators(-i) apspriešanas dokumentus pārsūta Aģentūrai.

2. Aģentūra analizē šādus apspriešanas dokumenta aspektus:

a)	vai ir publicēta visa 26. panta 1. punktā minētā informācija;

vai elementi, kas apspriesti saskaņā ar 26. pantu, atbilst šādām prasībām, proti:

1)	vai ierosinātā atsauces cenas metodika atbilst 7. pantā noteiktajām prasībām;

2)	vai ir izpildīti kritēriji, kas 4. panta 3. punktā ir paredzēti attiecībā uz resursbāzētiem pārvades tarifiem;

3)	vai ir izpildīti kritēriji, kas 4. panta 4. punktā ir paredzēti attiecībā uz nepārvades tarifiem.

3. Divu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētās apspriešanas Aģentūra publicē un nosūta valsts regulatīvajai iestādei vai pārvades sistēmas operatoram – atkarībā no tā, kura struktūra publicējusi apspriešanas dokumentu, – un Komisijai angļu valodā savas analīzes secinājumus saskaņā ar 2. punktu.

Aģentūra ievēro konfidencialitāti attiecībā uz jebkādu komerciāli sensitīvu informāciju.

4. Piecu mēnešu laikā kopš galīgās apspriešanas beigām valsts regulatīvā iestāde, rīkodamās saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktu, pieņem un publicē pamatotu lēmumu par visiem 26. panta 1. punktā izklāstītajiem aspektiem. Pēc publicēšanas valsts regulatīvā iestāde nosūta Aģentūrai un Komisijai savu lēmumu.

5. Procedūru, ko veido atsauces cenas metodikas galīgā apspriešana saskaņā ar 26. pantu, valsts regulatīvās iestādes lēmums saskaņā ar 4. punktu, tarifu aprēķināšana, pamatojoties uz minēto lēmumu, un tarifu publicēšana saskaņā ar VIII nodaļu, var uzsākt no šīs regulas spēkā stāšanās brīža un to pabeidz vēlākais līdz 2019. gada 31. maijam. Procedūras gaitā ņem vērā II, III un IV nodaļā izklāstītās prasības. Tekošā perioda tarifi, kas ir spēkā 2019. gada 31. maijā, būs piemērojami līdz tekošā perioda beigām. Šo procedūru atkārto vismaz reizi piecos gados, sākot no 2019. gada 31. maija.

28. pants

Atlaižu, reizinātāju un sezonālo faktoru apspriešana

1. Vienlaikus ar 26. panta 1. punktā paredzēto galīgo apspriešanu valsts regulatīvā iestāde apspriežas ar visu tieši savienoto dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un skartajām ieinteresētajām personām par šādiem jautājumiem:

a)	reizinātāju līmenis;

b)	attiecīgā gadījumā – sezonālo faktoru līmenis un 15. pantā paredzētie aprēķini;

c)	9. panta 2. punktā un 16. pantā paredzētie atlaižu līmeņi.

Kad apspriešana ir noslēgusies, pieņem pamatotu lēmumu saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktu par šā punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajiem aspektiem. Katra valsts regulatīvā iestāde ņem vērā tieši savienoto dalībvalstu regulatīvo iestāžu nostāju.

2. Pēc tam apspriešanu rīko katrā tarifu periodā, sākot no dienas, kad pieņemts 1. punktā minētais lēmums. Pēc katras apspriešanas un saskaņā ar 32. panta a) punkta noteikumiem valsts regulatīvā iestāde pieņem un publicē pamatotu lēmumu par 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem aspektiem.

3. Pieņemot 1. un 2. punktā minētos lēmumus, valsts regulatīvā iestāde ņem vērā apspriešanā saņemtās atbildes un šādus aspektus:

reizinātāji:

i)	līdzsvars starp īstermiņa gāzes tirdzniecības atvieglošanu un ilgtermiņa stimuliem par labu efektīvām investīcijām pārvades sistēmā;

ii)	ietekme uz pārvades pakalpojumu ieņēmumiem un to atgūšanu;

iii)	nepieciešamība nepieļaut šķērssubsidēšanu starp tīkla izmantotājiem un panākt, ka rezerves cenas atspoguļo izmaksas;

iv)	līgumpārslodžu un fizisko pārslodžu situācijas;

v)	ietekme uz pārrobežu plūsmām;

sezonālie faktori:

i)	ietekme uz infrastruktūras ekonomiskāku un efektīvāku izmantošanu;

ii)	nepieciešamība panākt, ka rezerves cenas atspoguļo izmaksas.

VIII NODAĻA

PRASĪBAS PAR PUBLICĒŠANU

29. pants

Informācija, kas publicējama pirms ikgadējās gada jaudas izsoles

Attiecībā uz starpsavienojuma punktiem un, ja valsts regulatīvā iestāde pieņēmusi lēmumu piemērot Regulu (ES) 2017/459, attiecībā uz punktiem, kas nav starpsavienojuma punkti, saskaņā ar valsts regulatīvās iestādes lēmumu vai nu valsts regulatīvā iestāde, vai pārvades sistēmas operators(-i) pirms ikgadējās gada jaudas izsoles publicē šādu informāciju saskaņā ar 31. un 32. panta prasībām:

standarta jaudas produkti, ar ko piedāvā konstantu jaudu:

i)	rezerves cenas, kas piemērojamas vismaz līdz tā gāzes gada beigām, kurš sācies pēc ikgadējās gada jaudas izsoles;

ii)	reizinātāji un sezonālie faktori, ko piemēro rezerves cenām par standarta jaudas produktiem, ko piedāvā ne uz gadu;

iii)	reizinātāju līmeņa pamatojums, ko sniedz valsts regulatīvā iestāde;

iv)	ja piemēro sezonālos faktorus – to piemērošanas pamatojums;

standarta jaudas produkti, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu:

i)	rezerves cenas, kas piemērojamas vismaz līdz tā gāzes gada beigām, kurš sācies pēc ikgadējās gada jaudas izsoles;

ii)

atslēgumu varbūtības novērtējums, tostarp:

1)	saraksts, kurā uzskaitīti visi piedāvātie tādu standarta jaudas produktu tipi, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu, tostarp attiecīgā atslēgumu varbūtība un piemērotās atlaides līmenis;

2)	skaidrojums par to, kā aprēķina katra 1) punktā minētā produktu tipa atslēgumu varbūtību;

3)	vēsturiskie un/vai prognožu dati, ko izmanto 2) punktā minētajās atslēgumu varbūtības aplēsēs.

30. pants

Informācija, kas publicējama pirms tarifu perioda sākuma

1. Pirms tarifu perioda sākuma saskaņā ar valsts regulatīvās iestādes lēmumu vai nu valsts regulatīvā iestāde, vai pārvades sistēmas operators(-i) publicē šādu informāciju saskaņā ar 31. un 32. panta prasībām: publicē šādu informāciju saskaņā ar 31. un 32. panta prasībām:

informācija par piemērotajā atsauces cenas metodikā izmantotajiem, ar pārvades sistēmas tehniskajiem raksturlielumiem saistītajiem parametriem:

i)	tehniskā jauda ieejas un izejas punktos un saistītie pieņēmumi;

ii)	prognozētā nolīgtā jauda ieejas un izejas punktos un saistītie pieņēmumi;

iii)	gāzes plūsmas daudzums un virziens attiecībā uz ieejas un izejas punktiem un saistītie pieņēmumi, piemēram, pieprasījuma un piegādes scenāriji attiecībā uz gāzes plūsmu maksimumslodzes apstākļos;

iv)	pienācīgi detalizēta pārvades tīkla struktūras shēma;

v)	papildu tehniskā informācija par pārvades tīklu, piemēram, cauruļvadu garums un diametrs un kompresoru staciju jauda;

šāda informācija:

i)	pārvades sistēmas operatora atļautie ieņēmumi un/vai mērķieņēmumi;

ii)	informācija par i) punktā minēto ieņēmumu izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

iii)

šādi parametri:

1)	regulējamo aktīvu bāzē ietverto aktīvu veidi un to kopvērtība;

2)	kapitāla izmaksas un tās aprēķināšanas metodika;

kapitālizdevumi, tostarp:

a)	aktīvu sākotnējās vērtības noteikšanas metodika;

b)	aktīvu pārvērtēšanas metodika;

c)	skaidrojums par aktīvu vērtības dinamiku;

d)	amortizācijas periods un summas par katru aktīvu veidu;

4)	pamatdarbības izdevumi:

5)	stimulu mehānismi un efektivitātes mērķrādītāji;

6)	inflācijas indeksi;

iv)	pārvades pakalpojumu ieņēmumi;

šā apakšpunkta iv) punktā minēto ieņēmumu savstarpējā attiecība, proti:

1)	jaudbāzētu un resursbāzētu ieņēmumu sadalījums, t. i., sadalījums starp jaudbāzētu pārvades tarifu ieņēmumiem un resursbāzētu pārvades tarifu ieņēmumiem;

2)	ieejas un izejas ieņēmumu sadalījums, t. i., sadalījums starp jaudbāzētu pārvades tarifu ieņēmumiem visos ieejas punktos un jaudbāzētu pārvades tarifu ieņēmumiem visos izejas punktos;

3)	iekšsistēmas/starpsistēmas ieņēmumu sadalījums, t. i., sadalījums starp ieņēmumiem no tīkla iekšsistēmiska izmantojuma gan ieejas, gan izejas punktos, un ieņēmumiem no tīkla starpsistēmiska izmantojuma gan ieejas, gan izejas punktos, kas aprēķināti saskaņā ar 5. pantu;

vi)

ja un tādā mērā, kādā pārvades sistēmas operators darbojas saskaņā ar režīmu bez cenas griestiem, šāda informācija par regulatīvā rēķina saskaņošanu attiecībā uz iepriekšējo tarifu periodu:

1)	faktiski gūtie ieņēmumi, atļauto ieņēmumu nepietiekama vai pārmērīga atgūšana un šo ieņēmumu daļa, kas ieskaitīta regulatīvajā rēķinā un – attiecīgā gadījumā – šāda regulatīvā rēķina apakšrēķinos;

2)	saskaņošanas periods un izmantotie stimulu mehānismi;

vii)	izsoles prēmijas iecerētais izlietojums;

šāda informācija par pārvades un nepārvades tarifiem, kas papildināta ar attiecīgu informāciju par to aprēķināšanu:

i)	4. panta 3. punktā minētie resursbāzētie pārvades tarifi, ja tos piemēro;

ii)	4. panta 4. punktā minētie nepārvades tarifi par nepārvades pakalpojumiem, ja tos piemēro;

iii)	atsauces cenas un citas cenas, kas piemērojamas punktos, kuri nav 29. pantā minētie punkti.

2. Bez tam publicē šādu informāciju par pārvades tarifiem:

skaidrojums par šādiem aspektiem:

i)	viena tipa pārvades pakalpojumiem piemēroto pārvades tarifu līmeņu starpība tekošajā tarifu periodā un tarifu periodā, par kuru publicē informāciju;

ii)	viena tipa pārvades pakalpojumiem piemēroto pārvades tarifu līmeņu aplēstā starpība tarifu periodā, par kuru publicē informāciju, un atlikušā regulatīvā perioda katrā nākamajā tarifu periodā;

b)	vismaz vienkāršots tarifu modelis, ko regulāri atjaunina un kam pievieno skaidrojumu, kā tas izmantojams, lai tīkla izmantotāji varētu aprēķināt tekošajā tarifu periodā piemērojamos pārvades tarifus un aplēst to iespējamo dinamiku pēc šī tarifu perioda beigām.

3. Punktos, kas neietilpst Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 3.2.1. punkta a) apakšpunktā minētajā “būtisko punktu” definīcijā, informāciju par prognozēto nolīgtās jaudas apjomu un prognozēto gāzes plūsmas daudzumu publicē, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 3.2.2. punktā.

31. pants

Publicēšanas veids

1. 29. un 30. pantā minēto informāciju publicē saskaņā ar 32. pantu, proti, Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 3.1.1. punkta 1. apakšpunkta h) punktā minētajā platformā norāda saiti uz attiecīgās struktūras tīmekļa vietni.

Šāda informācija ir pieejama sabiedrībai, ir bez maksas un bez jebkādiem izmantošanas ierobežojumiem. To publicē:

a)	lietotājam saprotamā veidā;

b)	skaidrā, viegli pieejamā veidā un bez diskriminācijas;

c)	lejupielādējamā formātā;

d)	vienā vai vairākās dalībvalsts oficiālajās valodās un iespēju robežās angļu valodā, ja vien kāda no dalībvalsts oficiālajām valodām nav angļu valoda.

2. Regulas (EK) Nr. 715/2009 I pielikuma 3.1.1. punkta 1. apakšpunkta h) punktā minētajā platformā publicē šādu informāciju par starpsavienojuma punktiem:

a)	vienlaikus ar 29. pantā paredzētās informācijas publicēšanu publicē rezerves cenas standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā konstantu jaudu, un standarta jaudas produktiem, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu;

b)	vienlaikus ar 30. pantā minētās informācijas publicēšanu publicē 4. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto plūsmbāzēto maksu, ja tādu piemēro.

3. 2. punktā minēto informāciju publicē šādi:

a)	kā izklāstīts 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā;

b)	angļu valodā;

standartizētas tabulas formātā, norādot vismaz šādu informāciju:

i)	starpsavienojuma punkts;

ii)	gāzes plūsmas virziens;

iii)	attiecīgo pārvades sistēmu operatoru nosaukumi;

iv)	laika, uz kādu piedāvā produktu, sākums un beigas;

v)	vai jauda ir konstanta vai atslēdzama;

vi)	norāde uz standarta jaudas produktu;

vii)

piemērojamais tarifs par kWh/h vai kWh/d vietējā valūtā un euro, ņemot vērā šādus apsvērumus:

1)	ja izmantotā jaudas vienība ir kWh/h – informācija par piemērojamiem tarifiem par kWh/d nav saistoša, un otrādi;

2)	ja vietējā valūta nav euro – informācija par piemērojamo tarifu euro nav saistoša.

Bez tam vienlaikus ar 30. pantā minētās informācijas publicēšanu standartizētajā tabulā norāda šādu simulāciju: visas izmaksas (vietējā valūtā un euro saskaņā ar vii) apakšpunkta 2. punktu) par 1GWh/dienā/gadā transportēšanu katrā starpsavienojuma punktā.

4. Ja 2. punktā minētā informācija atšķiras no attiecīgās 1. punktā minētās informācijas, noteicošā ir attiecīgā 1. punktā minētā informācija.

32. pants

Publicēšanas termiņš

29. un 30. pantā paredzētās informācijas publicēšanas termiņi ir šādi:

a)	29. pantā minētā informācija – ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pirms ikgadējās gada jaudas izsoles;

b)	30. pantā minētā informācija – ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pirms attiecīgā tarifu perioda;

c)	attiecīgie pārvades tarifi, kas atjaunināti tarifu perioda ietvaros, kā noteikts 12. panta 3. punktā – uzreiz pēc apstiprināšanas saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktu.

Ik reizi, kad pārvades tarifi tiek atjaunināti, pievieno informāciju, norādot tarifu līmeņa mainīšanas iemeslus. Ja piemēro 12. panta 3. punkta b) apakšpunktu, pievieno 29. panta b) punktā minēto atjaunināto pārskatu par attiecīgajiem tādu standarta jaudas produktu tipiem, ar ko piedāvā atslēdzamu jaudu.

IX NODAĻA

INKREMENTĀLĀ JAUDA

33. pants

Inkrementālā jauda: tarifu principi

1. Minimālā cena, par kādu pārvades sistēmu operatori akceptē pieprasījumu pēc inkrementālās jaudas, ir atsauces cena. Ekonomiskā testa aprēķina vajadzībām atsauces cenas iegūst šādi: atsauces cenas metodikā iekļauj attiecīgos pieņēmumus, kas saistīti ar inkrementālās jaudas piedāvāšanu.

2. Ja iecerēts 24. panta b) punktā minēto fiksētas maksājamās cenas pieeju izmantot attiecībā uz inkrementālo jaudu, tad 24. panta b) punktā minēto rezerves cenu balsta uz prognozētajām investīciju un darbības izmaksām. Kad inkrementālā jauda tiek realizēta, šādu rezerves cenu koriģē proporcionāli starpībai – neatkarīgi no tā, vai šī starpība ir pozitīva vai negatīva – starp prognozētajām investīciju izmaksām un faktiskajām investīciju izmaksām.

3. Ja visas inkrementālās jaudas piešķiršana par atsauces cenu nedotu pietiekamus ieņēmumus, lai ekonomiskā testa rezultāts būtu pozitīvs, var piemērot obligātu minimālo prēmiju pirmajā izsolē vai alternatīvajā piešķiršanas mehānismā, kur inkrementālā jauda tiek piedāvāta. Obligāto minimālo prēmiju var piemērot arī vēlākās izsolēs, ja tiek piedāvāta tā jauda, kas sākotnēji netika pārdota, vai jauda, kas sākotnēji tika atlikta malā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/459 8. panta 8. un 9. punktu. Lēmumu par to, vai un kurās izsolēs piemērot obligāto minimālo prēmiju, pieņem saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6. punkta a) apakšpunktu.

4. Obligātās minimālās prēmijas līmenis ir tāds, lai ekonomiskā testa rezultāts būtu pozitīvs, proti, ieņēmumi tiek gūti par piedāvāto jaudu pirmajā izsolē vai alternatīvā piešķiršanas mehānismā, kur tiek piedāvāta inkrementālā jauda. Obligātās minimālās prēmijas diapazonu atkarībā no gaidāmās piešķirtās jaudas iesniedz attiecīgajām valstu regulatīvajām iestādēm apstiprināšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2017/459 25. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

5. Obligāto minimālo prēmiju, kuru ir apstiprinājusi valsts regulatīvā iestāde, attiecīgajā starpsavienojuma punktā pieskaita grupētas jaudas produktu atsauces cenai, un to ieskaita tikai tiem pārvades sistēmu operatoriem, kuri saņēmuši attiecīgās valsts regulatīvās iestādes apstiprinājumu par obligāto minimālo prēmiju. Šis obligātās minimālās prēmijas piešķiršanas pamatprincips neierobežo iespēju, ka iespējamo papildu izsoles prēmiju var sadalīt saskaņā ar 21. panta 3. punktu, vai citu vienošanos, ko panākušas iesaistītās valstu regulatīvās iestādes.

X NODAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

34. pants

Metodikas un parametri, ko izmanto pārvades sistēmu operatoru atļauto ieņēmumu vai mērķieņēmumu noteikšanā

1. Pirms 2019. gada 6. aprīļa Aģentūra publicē pārskatu par metodikām un parametriem, ko izmanto pārvades sistēmu operatoru atļauto ieņēmumu vai mērķieņēmumu noteikšanā. Pārskata pamatā ir vismaz 30. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minētie parametri.

2. Valstu regulatīvās iestādes, ievērojot Aģentūras noteiktu procedūru, Aģentūrai iesniedz visu vajadzīgo informāciju par metodikām un parametriem, ko izmanto pārvades sistēmu operatoru atļauto ieņēmumu vai mērķieņēmumu noteikšanā.

35. pants

Esošie līgumi

1. Šī regula neskar pārvades tarifu līmeņus, kas izriet no līgumiem vai jaudas rezervācijām, kas noslēgtas pirms 2017. gada 6. aprīļa, ja šādos līgumos vai jaudas rezervācijās nav paredzēts mainīt jaudbāzēto vai resursbāzēto pārvades tarifu līmeņus, izņemot indeksācijas dēļ, ja tāda ir.

2. 1. punktā minēto pārvades tarifu un jaudas rezervāciju nosacījumus nevar atjaunot, pagarināt vai turpināt pēc to beigu termiņa.

3. Pirms 2017. gada 6. maija pārvades sistēmas operators valsts regulatīvajai iestādei informācijas nolūkā nosūta 1. punktā minētos līgumus vai ziņas par jaudas rezervācijām, ja tādi(-as) ir.

36. pants

Īstenošanas pārraudzība

1. Lai palīdzētu Aģentūrai veikt tās pārraudzības pienākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 9. panta 1. punktu, ENTSOG saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2009 8. panta 8. un 9. punktu uzrauga un analizē to, kā pārvades sistēmu operatori ir īstenojuši šo regulu. Konkrēti, ENTSOG nodrošina, ka visa attiecīgā informācija, kas pārvades sistēmu operatoriem ir jāsniedz, ir pilnīga un pareiza. Šo informāciju ENTSOG iesniedz Aģentūrai šādos termiņos:

a)	prasības saskaņā ar VIII nodaļu – 2018. gada 31. marts;

b)	visas pārējās šīs regulas prasības – 2020. gada 31. marts.

2. Pārvades sistēmu operatori iesniedz ENTSOG visu informāciju, ko tas prasa, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar 1. punktu, šādos termiņos:

a)	prasības saskaņā ar VIII nodaļu – 2017. gada 31. decembris;

b)	visas pārējās šīs regulas prasības – 2019. gada 31. decembris.

3. 1. un 2. punktā izklāstīto īstenošanas pārraudzības ciklu turpmākajos gados atkārto pēc attiecīga Komisijas pieprasījuma.

4. ENTSOG un Aģentūra saglabā komerciāli sensitīvās informācijas konfidencialitāti.

5. Trīs gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Aģentūra publicē pārskatu par atsauces cenu metodiku piemērošanu dalībvalstīs.

37. pants

Pilnvaras piešķirt atkāpes

1. Ja struktūra, kas ekspluatē starpsavienojumu, kuram piešķirts atbrīvojums no Direktīvas 2009/73/EK 41. panta 6., 8. un 10. punkta prasībām saskaņā ar minētās direktīvas 36. pantu vai līdzīgs atbrīvojums, to lūdz, tad valstu regulatīvās iestādes var kopīgi piešķirt šādai struktūrai atkāpi no viena vai vairāku šīs regulas pantu piemērošanas saskaņā ar šā panta 2. līdz 6. punktu ar nosacījumu, ka šādu pantu piemērošana šādām struktūrām radītu vienu vai vairākas no tālāk minētajām negatīvajām sekām. Proti:

a)	tas neveicina efektīvu gāzes tirdzniecību un konkurenci;

b)	tas nesniedz stimulu ieguldījumiem jaunās jaudās vai pašreizējo jaudu saglabāšanā;

c)	tas nesamērīgi izkropļo pārrobežu tirdzniecību;

d)	tas izkropļo konkurenci ar citiem infrastruktūras operatoriem, kas piedāvā starpsavienotājam pēc būtības līdzīgus pakalpojumus;

e)	tas nav realizējams, ja ņem vērā starpsavienotāju īpašo nozīmi.

2. Struktūra, kas prasa atkāpi saskaņā ar 1. punktu, savā lūgumā iekļauj detalizētu pamatojumu ar visiem apliecinošajiem dokumentiem, tostarp, ja vajadzīgs, izmaksu un ieguvumu analīzi, kas liecina, ka ir izpildīti viens vai vairāki no 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

3. Attiecīgās valstu regulatīvās iestādes kopīgi izvērtē lūgumu piešķirt atkāpi un to izskata ciešā sadarbībā. Ja attiecīgās valstu regulatīvās iestādes piešķir atkāpi, tās savos lēmumos norāda atkāpes darbības termiņu.

4. Valstu regulatīvās iestādes par lēmumiem piešķirt atkāpi paziņo Aģentūrai un Komisijai.

5. Valstu regulatīvās iestādes var atcelt atkāpi, ja tās piešķiršanas apstākļi un/vai iemesli vairs nepastāv vai ja Aģentūra vai Komisija sniegusi argumentētu ieteikumu atkāpi atcelt, jo tai nav pietiekama pamatojuma.

38. pants

Stāšanās spēkā

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. To piemēro no tās spēkā stāšanās dienas.

3. Tomēr VI un VIII nodaļu piemēro no 2017. gada 1. oktobra. II, III un IV nodaļu piemēro no 2019. gada 31. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 16. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.

(2) Komisijas 2017. gada 16. marta Regula (ES) 2017/459, ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas piešķiršanas mehānismu tīkla kodeksu un atceļ Regulu (ES) Nr. 984/2013 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).

(5) Komisijas 2014. gada 26. marta Regula (ES) Nr. 312/2014, ar ko izveido tīkla kodeksu gāzes balansēšanai pārvades tīklos (OV L 91, 27.3.2014., 15. lpp.).

(6) Komisijas 2015. gada 30. aprīļa Regula (ES) 2015/703, ar ko izveido tīkla kodeksu par sadarbspējas un datu apmaiņas noteikumiem (OV L 113, 1.5.2015., 13. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).