ar ko 2017. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

1. Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.

2. Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to konkrēti norādīts.

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā minētās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

1. Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādu KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2. Savienības zvejas kuģiem I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 14. pantā un III pielikumā un Padomes Regulā (EK) Nr. 1006/2008 (29) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

1. Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

3. Līdz 2017. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

1. Nozvejas, uz kurām neattiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā, tiek paturētas uz kuģa vai tiek izkrautas tikai tad, ja:

2. Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, lai tādējādi varētu piemērot minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma atskaitīt nozvejas no attiecīgajām kvotām.

Laikposmiem, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, piemēro šādus zvejas piepūles pasākumus:

1. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot jūrasasarus (labrakus) ICES VIIb, VIIc, VIIj un VIIk rajonā, kā arī ICES VIIa un VIIg rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošajos ūdeņos vairāk nekā 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti minētajā apgabalā.

2. Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkurām komerciālām zvejniecībām no krasta ir aizliegts zvejot jūrasasarus (labrakus), kā arī paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti šādos apgabalos:

Atkāpjoties no pirmās daļas, tajā minētajos apgabalos attiecībā uz jūrasasari (labraku) piemēro šādus pasākumus:

Šīs atkāpes attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim ir reģistrējuši jūrasasaru (labraku) nozvejas: b) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot āķus un āķu rindas, un c) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot fiksētos žaunu tīklus.

3. Šā panta 2. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam kuģim. Dalībvalstis ne vēlāk kā 20 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai ar katru zvejas rīka tipu gūtās jūrasasara (labraka) nozvejas.

4. No 2017. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam atpūtas zvejā ICES IVb, IVc, VIIa un VIId–VIIh rajonā ir atļauta vienīgi jūrasasara (labraka) nozveja ar atbrīvošanu, tostarp no krasta. Šajā laikposmā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti minētajā apgabalā.

5. Atpūtas zvejā, tostarp no krasta, turpmāk minētajos laikposmos un turpmāk minētajos apgabalos viens zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā vienu jūrasasara (labraka) īpatni dienā:

6. No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim atpūtas zvejā ICES VIIIa un VIIIb rajonos vienam zvejniekam dienā ir atļauts paturēt ne vairāk kā piecas zivis.

1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

2. Krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN, ir norādīti šīs regulas I pielikumā, lai ik gadus pārvaldītu Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzēto KPN un kvotas.

3. Ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

4. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

1. Porkupīnas sēklī no 2017. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelns, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle, brosme, zilā jūraslīdaka, jūraslīdaka un dzelkņu haizivs.

Šā punkta īstenošanas vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Atkāpjoties no pirmās daļas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā daļā norādīto sugu īpatņus.

2. Tūbīšu komerciāla zveja ar grunts trali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 milimetriem, ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā ir aizliegta no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2017. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

Pirmajā daļā noteikto aizliegumu piemēro arī trešo valstu kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes un ar tām saistīto piezveju Savienības ūdeņos ICES IV apakšapgabalā.

1. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, nosūta Komisijai datus par krājumos nozvejoto izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

1. Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo kādas trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2. Ja, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (“veic apmaiņu”) zvejas apgabalos, kas noteikti šīs regulas III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas III pielikumā.

1. Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO Līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO Līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

2. Kad attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, Komisija var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO Līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās pauž piekrišanu, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ar attiecīgo RZPO Līgumslēdzēju pusi ir saistoša. Tad Komisija paziņo RZPO Sekretariātam par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, un to dara saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.

3. Komisija informē dalībvalstis par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4. Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO Līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, tiek uzskatītas par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir piešķirtas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura attiecīgi panākta ar konkrēto RZPO Līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, pēc kura zvejas iespējas sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

5. Attiecībā uz RZPO Līgumslēdzējas puses kvotu nodošanu Savienībai un to secīgu iedalīšanu dalībvalstīm šo pantu piemēro līdz 2018. gada 31. janvārim.

1. To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 1. punktā.

2. To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 2. punktā.

3. To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 3. punktā.

4. To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu kā bruto tilpību, kuriem atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 4. punktā.

5. To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 5. punktā.

6. Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 6. punktā.

7. To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 metru un kuri zvejo lielacu tunzivis ICCAT konvencijas apgabalā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 7. punktā.

Vajadzības gadījumā dalībvalstis no tām iedalītajām kvotām, kas noteiktas ID pielikumā, iedala īpašu daļu atpūtas zvejai.

1. Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut lielacu lapshaizivju (Alopias superciliosus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

3. Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

4. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni.

5. Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotas zīdainās haizivis (Carcharhinus falciformis).

1. Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2. Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteikto KPN un piezvejas limitus.

1. Dalībvalstis 2017. gadā var piedalīties ilkņzivs (Dissostichus spp.) izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā katrā ziņā ne vēlāk kā 2017. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR Sekretariātam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu.

2. Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

3. Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejniecības potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 metriem.

1. Ja kāda dalībvalsts plāno 2017./2018. gada zvejas sezonā zvejot krilus (Euphausia superba) CCAMLR konvencijas apgabalā, tā ne vēlāk kā 2017. gada 1. maijā, izmantojot šīs regulas V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu, paziņo Komisijai par saviem plāniem zvejot krilus. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2017. gada 30. maijā iesniedz paziņojumus CCAMLR Sekretariātam.

2. Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krilu zvejā.

3. Dalībvalsts, kura plāno zvejot krilus CCAMLR konvencijas apgabalā, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un attiecībā uz kuriem ir gaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4. Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģiem, par ko CCAMLR Sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:

5. Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.

1. Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC kompetences apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

2. Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis (Xiphias gladius) un garspuru tunzivis (Thunnus alalunga) IOTC kompetences apgabalā, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

3. Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4. Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai nododamie kuģi būtu iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu sarakstā.

5. Dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti tikai virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma, nepārsniedzot IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktos limitus.

1. Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienā reizē neizvieto vairāk par 425 aktīvu dreifējošu ZPI.

2. Savienības apgādes kuģu skaits nepārsniedz pusi no Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu. Šā punkta piemērošanas nolūkā Savienības apgādes kuģu un Savienības kuģu skaitu, kuri zvejo ar riņķvadu, nosaka, pamatojoties uz IOTC aktīvo kuģu reģistru.

1. Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut visu sugu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

2. Nevienā zvejniecībā nav atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļu vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuri ir iesaistījušies zvejas darbībās tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar noteikumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam patēriņam.

3. Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

1. Tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā drīkst šajā apgabalā zvejot no pelaģiskajiem krājumiem saskaņā ar IJ pielikumā noteikto KPN.

2. Dalībvalstis, kas minētas 1. punktā, minētajā apgabalā kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2017. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, ierobežo līdz Savienības kopējai bruto tilpībai 78 600 tonnu apmērā.

3. Zvejas iespējas, kas noteiktas IJ pielikumā, var izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostās, lai šo informāciju paziņotu SPRFMO Sekretariātam.

1. Dalībvalstis grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā 2017. gadā ierobežo šādi: tā tiek attiecīgi īstenota vai gūta tikai tajās konvencijas apgabala daļās, kurās laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim ir veikta grunts zveja, un netiek pārsniegts gada vidējais nozvejas apjoms vai piepūles parametri, kas reģistrēti minētajā laikposmā. Dalībvalstis drīkst zvejot virs minētā reģistrētā apjoma vai parametriem tikai tad, ja SPRFMO apstiprina to plānu zvejot arī tad, ja minētais apjoms un parametri tiktu pārsniegti.

2. Dalībvalstis, kurām laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nav reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja SPRFMO konvencijas apgabalā, nedrīkst zvejot, ja vien SPRFMO neapstiprina to plānu zvejot bez grunts zvejas piepūles vai nozvejas reģistrācijas.

1. Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadu zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis):

2. Attiecīgās dalībvalstis pirms 2017. gada 1. aprīļa paziņo Komisijai, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas aizlieguma laikposmiem tās ir izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.

3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

1. Ir aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivis (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut minētajā apgabalā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļu vai visu liemeni.

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.

Savienības zvejas kuģiem IATTC konvencijas apgabalā ir aizliegts zvejot mobulīdrajas (Mobulidae dzimta, pie kuras pieder Manta un Mobula ģints) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai vai pārdot to liemeņa daļu vai visu liemeni. Tiklīdz Savienības zvejas kuģi pamana, ka ir nozvejotas mobulīdrajas, tie, kad vien iespējams, tās dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo.

SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta šādu dziļūdens haizivju specializētā zveja:

Lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejas nosacījumi

1. Dalībvalstis nodrošina, lai to zvejas dienu skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivis (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniegtu 403 dienas.

2. Savienības zvejas kuģi neveic garspuru tunzivju (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

3. Dalībvalstis nodrošina, lai lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozveja, ko guvuši kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, 2017. gadā nepārsniegtu 2 000 tonnu.

4. Dalībvalstis nodrošina, lai lielacu tunzivs (Thunnus obesus) piezveja, ko guvuši kuģi zvejai ar riņķvadu, 2017. gadā nepārsniegtu 2 857 tonnas.

1. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un izmanto ZPI, no 2017. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2017. gada 31. oktobra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma. Minētajā laikposmā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā kuģi, kuri zvejo ar riņķvadu, drīkst iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:

2. Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

To Savienības zvejas kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis

Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis (Xiphias gladius) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma, ir izklāstīts VII pielikumā.

1. WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt vai izkraut šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

1. Kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta s) punktā, piemēro šajā iedaļā izklāstītos pasākumus.

2. Kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta s) punktā, piemēro 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2., 3. un 4. punktā un 28. pantā izklāstītos pasākumus.

1. Nozvejas, ko Savienības zvejas kuģi guvuši no mazo pelaģisko sugu krājumiem 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, nepārsniedz 2014. gadā gūtos apjomus, par kuriem ir ziņots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1343/2011 24. pantu, kā izklāstīts šīs regulas IL pielikumā.

2. To dienu skaits, kad Savienības zvejas kuģi zvejo mazās pelaģiskās sugas 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, nepārsniedz 180 zvejas dienas gadā. Piemēro noteikumu, ka šajā 180 zvejas dienu kopsummā ir maksimāli 144 zvejas dienas, kad zvejo sardīnes, un maksimāli 144 dienas, kad zvejo anšovus.

Mintaja (Theragra chalcogramma) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

Norvēģijas karoga zvejas kuģiem un Fēru Salās reģistrētiem zvejas kuģiem ir atļauts gūt nozveju Savienības ūdeņos šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās un ievērojot šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā paredzētos nosacījumus.

Uz Venecuēlas karoga zvejas kuģiem attiecas šajā regulā un Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā paredzētie nosacījumi. Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo Savienības ūdeņos, ir tāds, kā izklāstīts VIII pielikumā.

Nozvejai un piezvejai, ko guvuši trešo valstu kuģi, kuri zvejo saskaņā ar 39. pantā minētajām atļaujām, piemēro 7. pantā izklāstītos nosacījumus.

1. Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

2. Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

1. Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Regulas 9. pantu, 11. panta 2. punktu, 12., 18., 19., 24., 28., 29., 30., 34., 37. un 41. pantu mutatis mutandis turpina piemērot 2018. gadā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2018. gadam.

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Noteikumus par zvejas iespējām, kas attiecībā uz konkrētiem krājumiem CCAMLR konvencijas apgabalā ir izklāstīti 19., 20. un 21. pantā un IE un V pielikumā, piemēro no 2016. gada 1. decembra.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2) Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2094 (2016. gada23. novembris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai (OV L 330, 3.12.2016., 1. lpp.).

(4) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/2250 (2016. gada 4. oktobris), ar kuru izveido izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā (OV L 340, 15.12.2016., 2. lpp.).

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 509/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā (OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.).

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 676/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.).

(7) Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.).

(8) Padomes Regula (EK) Nr. 2166/2005 (2005. gada 20. decembris), ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē un groza Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

(9) Padomes Regula (EK) Nr. 1300/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.).

(10) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(11) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(13) Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses (OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.).

(14) Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses (OV L 172, 30.6.2007., 4. lpp.), un Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts minētajā nolīgumā (OV L 293, 23.10.2012., 5. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(17) Komisijas Regula (EK) Nr. 517/2008 (2008. gada 10. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 217/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 87, 31.3.2009., 42. lpp.).

(23) Padomes Regula (EK) Nr. 601/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 3943/90, (EK) Nr. 66/98 un (EK) Nr. 1721/1999 (OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.).

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(29) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).

(30) Jebkāda tipa grunts traļi, tostarp dāņu/skotu vadi, tostarp OTB, OTT, PTB, TBB, SSC, SDN, SPR, SV, SB, SX, TBN, TBS, TB.

(31) Visas āķu jedu vai makšķerkāta āķu rindu vai makšķerrīku zvejniecības, tostarp LHP, LHM, LLD, LL, LTL, LX un LLS.

(32) Visi fiksētie žaunu tīkli un krātiņveida lamatas, tostarp GTR, GNS, FYK, FPN un FIX.

I PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMA SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTA KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

IA, IB, IC, ID, IE, IF, IG, IH, IJ, IK un IL pielikuma tabulās ir noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja nav norādīts citādi) un vajadzības gadījumā ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (1) un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pantā izklāstītie noteikumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi. Katra apgabala zivju krājumi nosaukti sugu latīņu valodas nosaukumu alfabētiskā secībā. Regulatīvām vajadzībām sugu identificēšanā izmanto tikai nosaukumus latīņu valodā; pārējie nosaukumi norādīti ērtības labad.

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām turpmāk sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Amblyraja radiata	RJR	Ērkšķu raja
Ammodytes spp.	SAN	Tūbītes
Argentina silus	ARU	Ziemeļatlantijas argentīna
Beryx spp.	ALF	Beriksas
Brosme brosme	USK	Brosme
Caproidae	BOR	Kaproīdas
Centrophorus squamosus	GUQ	Pelēkā īsraga haizivs
Centroscymnus coelolepis	CYO	Baltacu haizivs
Chaceon spp.	GER	Sarkanie dziļūdens krabji
Chaenocephalus aceratus	SSI	Melnspuru leduszivs
Champsocephalus gunnari	ANI	Antarktikas leduszivs
Channichthys rhinoceratus	LIC	Vienraga leduszivs
Chionoecetes spp.	PCR	Karaliskie krabji
Clupea harengus	HER	Siļķe
Coryphaenoides rupestris	RNG	Strupdeguna garaste
Dalatias licha	SCK	Melnā haizivs
Deania calcea	DCA	Gardeguna spurainā haizivs
Dicentrarchus labrax	BSS	Jūrasasaris (labraks)
Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)	RJB	Parastā raja (sugu grupa)
Dissostichus eleginoides	TOP	Patagonijas ilkņzivs
Dissostichus mawsoni	TOA	Antarktikas ilkņzivs
Dissostichus spp.	TOT	Ilkņzivis
Engraulis encrasicolus	ANE	Eiropas anšovs
Etmopterus princeps	ETR	Lielā laternhaizivs
Etmopterus pusillus	ETP	Gludā laternhaizivs
Euphausia superba	KRI	Krils
Gadus morhua	COD	Menca
Galeorhinus galeus	GAG	Bara haizivs
Glyptocephalus cynoglossus	WIT	Sarkanā plekste
Gobionotothen gibberifrons	NOG	Zaļā nototēnija
Hippoglossoides platessoides	PLA	Rietumatlantijas plekste
Hippoglossus hippoglossus	HAL	Atlantijas paltuss
Hoplostethus atlanticus	ORY	Atlantijas lielgalvis
Illex illecebrosus	SQI	Īsspuru kalmārs
Istiophorus albicans	SAI	Buruzivs
Lamna nasus	POR	Siļķu haizivs
Lepidonotothen squamifrons	NOS	Pelēkā nototēnija
Lepidorhombus spp.	LEZ	Megrimi
Leucoraja naevus	RJN	Dzegužraja
Limanda ferruginea	YEL	Dzeltenastes plekste
Limanda limanda	DAB	Limanda
Lophiidae	ANF	Jūrasvelni
Macrourus spp.	GRV	Makrūrzivis
Makaira nigricans	BUM	Atlantijas zilais marlīns
Mallotus villosus	CAP	Moiva
Manta birostris	RMB	Divragainā velnraja
Martialia hyadesi	SQS	Dienvidatlantijas kalmārs
Melanogrammus aeglefinus	HAD	Pikša
Merlangius merlangus	WHG	Merlangs
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Micromesistius poutassou	WHB	Putasu
Microstomus kitt	LEM	Mazmutes plekste
Molva dypterygia	BLI	Zilā jūras līdaka
Molva molva	LIN	Jūras līdaka
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Notothenia rossii	NOR	Marmora nototēnija
Pandalus borealis	PRA	Ziemeļu garnele
Paralomis spp.	PAI	Krabji
Penaeus spp.	PEN	Penaeus garneles
Platichthys flesus	FLE	Plekste
Pleuronectes platessa	PLE	Jūras zeltplekste
Pleuronectiformes	FLX	Plekstveidīgās zivis
Pollachius pollachius	POL	Pollaks
Pollachius virens	POK	Saida
Prionace glauca	BSH	Zilā haizivs
Psetta maxima	TUR	Akmeņplekste
Pseudochaenichthys georgianus	SGI	Melnā leduszivs
Pseudopentaceros spp.	EDW	Pelaģiskais bruņgalvis
Rostroraja alba	RJA	Baltā raja
Raja brachyura	RJH	Blondā raja
Raja circularis	RJI	Smilšu raja
Raja clavata	RJC	Dzeloņainā raja
Raja fullonica	RJF	Šagrēnādas raja
Dipturus nidarosiensis	JAD	Norvēģijas raja
Raja microocellata	RJE	Sīkacu raja
Raja montagui	RJM	Plankumainā raja
Raja undulata	RJU	Cirtainā raja
Rajiformes	SRX	Rajveidīgās zivis
Reinhardtius hippoglossoides	GHL	Grenlandes paltuss
Sardina pilchardus	PIL	Sardīne
Scomber scombrus	MAC	Makrele
Scophthalmus rhombus	BLL	Gludais rombs
Sebastes spp.	RED	Sarkanasari
Solea solea	SOL	Parastā jūrasmēle
Solea spp.	SOO	Jūrasmēles
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa
Squalus acanthias	DGS	Dzelkņu haizivs
Tetrapturus albidus	WHM	Baltais marlīns
Thunnus albacares	YFT	Dzeltenspuru tunzivs
Thunnus maccoyii	SBF	Dienvidu tunzivs
Thunnus obesus	BET	Lielacu tunzivs
Thunnus thynnus	BFT	Zilā tunzivs
Trachurus murphyi	CJM	Čīles stavrida
Trachurus spp.	JAX	Stavridas
Trisopterus esmarkii	NOP	Esmarka menca
Urophycis tenuis	HKW	Baltā Amerikas jūrasvēdzele
Xiphias gladius	SWO	Zobenzivs

Turpmākā salīdzinošā tabula, kurā norādīti vispārpieņemtie nosaukumi un nosaukumi latīņu valodā, pievienota tikai skaidrojošos nolūkos.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Beriksas	ALF	Beryx spp.
Rietumatlantijas plekste	PLA	Hippoglossoides platessoides
Eiropas anšovs	ANE	Engraulis encrasicolus
Jūrasvelni	ANF	Lophiidae
Antarktikas ilkņzivs	TOA	Dissostichus mawsoni
Atlantijas paltuss	HAL	Hippoglossus hippoglossus
Lielacu tunzivs	BET	Thunnus obesus
Gardeguna spurainā haizivs	DCA	Deania calcea
Melnspuru leduszivs	SSI	Chaenocephalus aceratus
Blondā raja	RJH	Raja brachyura
Zilā jūras līdaka	BLI	Molva dypterygia
Atlantijas zilais marlīns	BUM	Makaira nigricans
Putasu	WHB	Micromesistius poutassou
Zilā tunzivs	BFT	Thunnus thynnus
Zilā haizivs	BSH	Prionace glauca
Kaproīdas	BOR	Caproidae
Gludais rombs	BLL	Scophthalmus rhombus
Moiva	CAP	Mallotus villosus
Menca	COD	Gadus morhua
Limanda	DAB	Limanda limanda
Parastā raja (sugu grupa)	RJB	Dipturus batis (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia)
Parastā jūrasmēle	SOL	Solea solea
Krabji	PAI	Paralomis spp.
Dzegužraja	RJN	Leucoraja naevus
Sarkanie dziļūdens krabji	GER	Chaceon spp.
Plekste	FLE	Platichthys flesus
Plekstveidīgās zivis	FLX	Pleuronectiformes
Divragainā velnraja	RMB	Manta birostris
Lielā laternhaizivs	ETR	Etmopterus princeps
Ziemeļatlantijas argentīna	ARU	Argentina silus
Grenlandes paltuss	GHL	Reinhardtius hippoglossoides
Makrūrzivis	GRV	Macrourus spp.
Pelēkā nototēnija	NOS	Lepidonotothen squamifrons
Pikša	HAD	Melanogrammus aeglefinus
Heks	HKE	Merluccius merluccius
Siļķe	HER	Clupea harengus
Stavridas	JAX	Trachurus spp.
Zaļā nototēnija	NOG	Gobionotothen gibberifrons
Čīles stavrida	CJM	Trachurus murphyi
Melnā haizivs	SCK	Dalatias licha
Krils	KRI	Euphausia superba
Pelēkā īsraga haizivs	GUQ	Centrophorus squamosus
Mazmutes plekste	LEM	Microstomus kitt
Jūras līdaka	LIN	Molva molva
Makrele	MAC	Scomber scombrus
Antarktikas leduszivs	ANI	Champsocephalus gunnari
Marmora nototēnija	NOR	Notothenia rossii
Megrimi	LEZ	Lepidorhombus spp.
Ziemeļu garnele	PRA	Pandalus borealis
Norvēģijas omārs	NEP	Nephrops norvegicus
Esmarka menca	NOP	Trisopterus esmarkii
Norvēģijas raja	JAD	Dipturus nidarosiensis
Atlantijas lielgalvis	ORY	Hoplostethus atlanticus
Patagonijas ilkņzivs	TOP	Dissostichus eleginoides
Pelaģiskais bruņgalvis	EDW	Pseudopentaceros spp.
Penaeus garneles	PEN	Penaeus spp.
Dzelkņu haizivs	DGS	Squalus acanthias
Jūras zeltplekste	PLE	Pleuronectes platessa
Pollaks	POL	Pollachius pollachius
Siļķu haizivs	POR	Lamna nasus
Baltacu haizivs	CYO	Centroscymnus coelolepis
Sarkanasari	RED	Sebastes spp.
Strupdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris
Buruzivs	SAI	Istiophorus albicans
Saida	POK	Pollachius virens
Tūbītes	SAN	Ammodytes spp.
Smilšu raja	RJI	Raja circularis
Sardīne	PIL	Sardina pilchardus
Jūrasasaris (labraks)	BSS	Dicentrarchus labrax
Šagrēnādas raja	RJF	Raja fullonica
Īsspuru kalmārs	SQI	Illex illecebrosus
Rajveidīgās zivis	SRX	Rajiformes
Sīkacu raja	RJE	Raja microocellata
Gludā laternhaizivs	ETP	Etmopterus pusillus
Karaliskie krabji	PCR	Chionoecetes spp.
Jūrasmēles	SOO	Solea spp.
Melnā leduszivs	SGI	Pseudochaenichthys georgianus
Dienvidu tunzivs	SBF	Thunnus maccoyii
Plankumainā raja	RJM	Raja montagui
Brētliņa	SPR	Sprattus sprattus
Dienvidatlantijas kalmārs	SQS	Martialia hyadesi
Ērkšķu raja	RJR	Amblyraja radiata
Zobenzivs	SWO	Xiphias gladius
Dzeloņainā raja	RJC	Raja clavata
Ilkņzivis	TOT	Dissostichus spp.
Bara haizivs	GAG	Galeorhinus galeus
Akmeņplekste	TUR	Psetta maxima
Brosme	USK	Brosme brosme
Cirtainā raja	RJU	Raja undulata
Vienraga leduszivs	LIC	Channichthys rhinoceratus
Baltā Amerikas jūrasvēdzele	HKW	Urophycis tenuis
Baltais marlīns	WHM	Tetrapturus albidus
Baltā raja	RJA	Rostroraja alba
Merlangs	WHG	Merlangius merlangus
Sarkanā plekste	WIT	Glyptocephalus cynoglossus
Dzeltenspuru tunzivs	YFT	Thunnus albacares
Dzeltenastes plekste	YEL	Limanda ferruginea

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII UN XIV APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

Suga:	Tūbītes Ammodytes spp.		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (SAN/04-N.)
Dānija		0
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		0
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Tūbītes un saistītās piezvejas sugas Ammodytes spp.		Zona:	Savienības ūdeņi IIa, IIIa un IV zonā (1)
Dānija		0 (2)
Apvienotā Karaliste		0 (2)
Vācija		0 (2)
Zviedrija		0 (2)
Savienība		0
KPN		0		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (ARU/1/2.)
Vācija		24
Francija		8
Nīderlande		19
Apvienotā Karaliste		39
Savienība		90
KPN		90		Piesardzības KPN

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	Savienības ūdeņi III un IV zonā (ARU/34-C)
Dānija		911
Vācija		9
Francija		7
Īrija		7
Nīderlande		43
Zviedrija		35
Apvienotā Karaliste		16
Savienība		1 028
KPN		1 028		Piesardzības KPN

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā (ARU/567.)
Vācija		296
Francija		6
Īrija		274
Nīderlande		3 091
Apvienotā Karaliste		217
Savienība		3 884
KPN		3 884		Piesardzības KPN

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II un XIV zonā (USK/1214EI)
Vācija		6 (3)
Francija		6 (3)
Apvienotā Karaliste		6 (3)
Citi		3 (3)
Savienība		21 (3)
KPN		21		Piesardzības KPN

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (USK/3A/BCD)
Dānija		15
Zviedrija		7
Vācija		7
Savienība		29
KPN		29		Piesardzības KPN

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Savienības ūdeņi IV zonā (USK/04-C.)
Dānija		64
Vācija		19
Francija		44
Zviedrija		6
Apvienotā Karaliste		96
Citi		6 (4)
Savienība		235
KPN		235		Piesardzības KPN

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā (USK/567EI.)
Vācija		13
Spānija		46
Francija		548
Īrija		53
Apvienotā Karaliste		264
Citi		13 (5)
Savienība		937
Norvēģija		2 923 (6) (7) (8) (9)
KPN		3 860		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (USK/04-N.)
Beļģija		0
Dānija		165
Vācija		1
Francija		0
Nīderlande		0
Apvienotā Karaliste		4
Savienība		170
KPN		Nepiemēro		Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Kaproīdas Caproidae		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā (BOR/678-)
Dānija		6 696
Īrija		18 858
Apvienotā Karaliste		1 734
Savienība		27 288
KPN		27 288		Piesardzības KPN

Suga:	Siļķe (10) Clupea harengus		Zona:	IIIa (HER/03A.)
Dānija		21 131 (11)
Vācija		338 (11)
Zviedrija		22 104 (11)
Savienība		45 573 (11)
Norvēģija		6 767
Fēru Salas		400 (12)
KPN		50 740		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe (13) Clupea harengus		Zona:	Savienības un Norvēģijas ūdeņi IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N (HER/4AB.)
Dānija		82 745
Vācija		51 032
Francija		23 561
Nīderlande		60 285
Zviedrija		4 897
Apvienotā Karaliste		66 268
Savienība		288 788
Fēru Salas		200
Norvēģija		139 666 (14)
KPN		481 608		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe (16) Clupea harengus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/04-N.)
Zviedrija		1 151 (16)
Savienība		1 151
KPN		481 608		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Siļķe (17) Clupea harengus		Zona:	IIIa (HER/03A-BC)
Dānija		5 692
Vācija		51
Zviedrija		916
Savienība		6 659
KPN		6 659		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe (18) Clupea harengus		Zona:	IV, VIId zona un Savienības ūdeņi IIa zonā (HER/2A47DX)
Beļģija		56
Dānija		10 891
Vācija		56
Francija		56
Nīderlande		56
Zviedrija		53
Apvienotā Karaliste		207
Savienība		11 375
KPN		11 375		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe (19) Clupea harengus		Zona:	IVc, VIId (20) (HER/4CXB7D)
Beļģija		9 308 (21)
Dānija		1 201 (21)
Vācija		741 (21)
Francija		13 136 (21)
Nīderlande		23 463 (21)
Apvienotā Karaliste		5 105 (21)
Savienība		52 954
KPN		481 608		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VIb un VIaN zonā (22) (HER/5B6ANB)
Vācija		466 (23)
Francija		88 (23)
Īrija		630 (23)
Nīderlande		466 (23)
Apvienotā Karaliste		2 520 (23)
Savienība		4 170 (23)
KPN		4 170 (23)		Analītiska KPN

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VIaS (24), VIIb, VIIc (HER/6AS7BC)
Īrija		1 482
Nīderlande		148
Savienība		1 630
KPN		1 630		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VI zona (Klaida) (25) (HER/06ACL.)
Apvienotā Karaliste		Jānosaka
Savienība		Jānosaka (26)
KPN		Jānosaka (26)		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 6. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VIIa (27) (HER/07A/MM)
Īrija		1 074
Apvienotā Karaliste		3 053
Savienība		4 127
KPN		4 127		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VIIe un VIIf (HER/7EF.)
Francija		465
Apvienotā Karaliste		465
Savienība		930
KPN		930		Piesardzības KPN

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	VIIg (28), VIIh (28), VIIj (28) un VIIk (28) (HER/7G-K.)
Vācija		161
Francija		893
Īrija		12 502
Nīderlande		893
Apvienotā Karaliste		18
Savienība		14 467
KPN		14 467		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Eiropas anšovs Engraulis encrasicolus		Zona:	VIII (ANE/08.)
Spānija		29 700
Francija		3 300
Savienība		33 000
KPN		33 000		Analītiska KPN

Suga:	Eiropas anšovs Engraulis encrasicolus		Zona:	IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411)
Spānija		5 978
Portugāle		6 522
Savienība		12 500
KPN		12 500		Piesardzības KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Skageraks (COD/03AN.)
Beļģija		14
Dānija		4 596
Vācija		115
Nīderlande		29
Zviedrija		804
Savienība		5 558
KPN		5 744		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Kategats (COD/03AS.)
Dānija		324 (29)
Vācija		7 (29)
Zviedrija		194 (29)
Savienība		525 (29)
KPN		525 (29)		Piesardzības KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	IV; Savienības ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4)
Beļģija		1 159
Dānija		6 659
Vācija		4 222
Francija		1 432
Nīderlande		3 762
Zviedrija		44
Apvienotā Karaliste		15 275
Savienība		32 553
Norvēģija		6 667 (30)
KPN		39 220		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (COD/04-N.)
Zviedrija		382 (31)
Savienība		382
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	VIb; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz rietumiem no 12° 00′ W un XII un XIV zonā (COD/5W6-14)
Beļģija		0
Vācija		1
Francija		12
Īrija		16
Apvienotā Karaliste		45
Savienība		74
KPN		74		Piesardzības KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	VIa; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā uz austrumiem no 12° 00′ W (COD/5BE6A)
Beļģija		0
Vācija		0
Francija		0
Īrija		0
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		0
KPN		0 (32)		Analītiska KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	VIIa (COD/07A.)
Beļģija		2 (33)
Francija		5 (33)
Īrija		97 (33)
Nīderlande		0 (33)
Apvienotā Karaliste		42 (33)
Savienība		146 (33)
KPN		146 (33)		Analītiska KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	VIIb, VIIc, VIIe-k, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34)
Beļģija		109
Francija		1 789
Īrija		739
Nīderlande		0
Apvienotā Karaliste		193
Savienība		2 830
KPN		2 830		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	VIId (COD/07D.)
Beļģija		88
Francija		1 730
Nīderlande		51
Apvienotā Karaliste		190
Savienība		2 059
KPN		2 059		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (LEZ/2AC4-C)
Beļģija		8
Dānija		7
Vācija		7
Francija		43
Nīderlande		34
Apvienotā Karaliste		2 540
Savienība		2 639
KPN		2 639		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; VI zona; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (LEZ/56-14)
Spānija		646
Francija		2 518
Īrija		736
Apvienotā Karaliste		1 782
Savienība		5 682
KPN		5 682		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	VII (LEZ/07.)
Beļģija		370 (34)
Spānija		4 107 (35)
Francija		4 985 (35)
Īrija		2 266 (34)
Apvienotā Karaliste		1 963 (34)
Savienība		13 691
KPN		13 691		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (LEZ/8ABDE.)
Spānija		748
Francija		604
Savienība		1 352
KPN		1 352		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (LEZ/8C3411)
Spānija		1 070
Francija		53
Portugāle		36
Savienība		1 159
KPN		1 159		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Limanda un plekste Limanda limanda un Platichthys flesus		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (D/F/2AC4-C)
Beļģija		503
Dānija		1 888
Vācija		2 832
Francija		196
Nīderlande		11 421
Zviedrija		6
Apvienotā Karaliste		1 588
Savienība		18 434
KPN		18 434		Piesardzības KPN

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (ANF/2AC4-C)
Beļģija		478 (36)
Dānija		1 054 (36)
Vācija		515 (36)
Francija		98 (36)
Nīderlande		361 (36)
Zviedrija		12 (36)
Apvienotā Karaliste		11 003 (36)
Savienība		13 521 (36)
KPN		13 521		Piesardzības KPN

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (ANF/04-N.)
Beļģija		45
Dānija		1 152
Vācija		18
Nīderlande		16
Apvienotā Karaliste		269
Savienība		1 500
KPN		Nepiemēro		Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (ANF/56-14)
Beļģija		275
Vācija		314
Spānija		294
Francija		3 383
Īrija		765
Nīderlande		265
Apvienotā Karaliste		2 354
Savienība		7 650
KPN		7 650		Piesardzības KPN

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	VII (ANF/07.)
Beļģija		3 097 (37)
Vācija		345 (37)
Spānija		1 231 (37)
Francija		19 875 (37)
Īrija		2 540 (37)
Nīderlande		401 (37)
Apvienotā Karaliste		6 027 (37)
Savienība		33 516 (37)
KPN		33 516 (37)		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (ANF/8ABDE.)
Spānija		1 368
Francija		7 612
Savienība		8 980
KPN		8 980		Piesardzības KPN

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANF/8C3411)
Spānija		3 296
Francija		3
Portugāle		656
Savienība		3 955
KPN		3 955		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (HAD/3A/BCD)
Beļģija		10
Dānija		1 667
Vācija		106
Nīderlande		2
Zviedrija		197
Savienība		1 982
KPN		2 069		Analītiska KPN

Suga:

Pikša

Melanogrammus aeglefinus

Zona:

IV; Savienības ūdeņi IIa zonā

(HAD/2AC4.)

Beļģija

196

Dānija

1 348

Vācija

858

Francija

1 495

Nīderlande

147

Zviedrija

136

Apvienotā Karaliste

22 225

Savienība

26 405

Norvēģija

7 238

KPN

33 643

Analītiska KPN

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (HAD/*04N-)
Savienība	19 641

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HAD/04-N.)
Zviedrija		707 (38)
Savienība		707
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā (HAD/6B1214)
Beļģija		10
Vācija		36
Francija		494
Īrija		411
Apvienotā Karaliste		3 739
Savienība		4 690
KPN		4 690		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb un VIa zonā (HAD/5BC6A.)
Beļģija		4 (39)
Vācija		5 (39)
Francija		204 (39)
Īrija		605
Apvienotā Karaliste		2 879 (39)
Savienība		3 697 (39)
KPN		3 697 (39)		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	VIIb-k, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34)
Beļģija		86
Francija		5 168
Īrija		1 722
Apvienotā Karaliste		775
Savienība		7 751
KPN		7 751		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	VIIa (HAD/07A.)
Beļģija		33
Francija		150
Īrija		898
Apvienotā Karaliste		993
Savienība		2 074
KPN		2 074		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	IIIa (WHG/03A.)
Dānija		929
Nīderlande		3
Zviedrija		99
Savienība		1 031
KPN		1 050		Piesardzības KPN

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	IV; Savienības ūdeņi IIa zonā (WHG/2AC4.)
Beļģija		315
Dānija		1 361
Vācija		354
Francija		2 045
Nīderlande		787
Zviedrija		3
Apvienotā Karaliste		9 838
Savienība		14 703
Norvēģija		1 300 (40)
KPN		16 003		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (WHG/56-14)
Vācija		1 (41)
Francija		26 (41)
Īrija		64 (41)
Apvienotā Karaliste		122 (41)
Savienība		213 (41)
KPN		213 (41)		Analītiska KPN

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	VIIa (WHG/07 A.)
Beļģija		0
Francija		3
Īrija		46
Nīderlande		0
Apvienotā Karaliste		31
Savienība		80
KPN		80		Piesardzības KPN

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	VIIb, VIIc, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh, VIIj un VIIk (WHG/7X7A-C)
Beļģija		268
Francija		16 501
Īrija		7 646
Nīderlande		134
Apvienotā Karaliste		2 951
Savienība		27 500
KPN		27 500		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	VIII (WHG/08.)
Spānija		1 016
Francija		1 524
Savienība		2 540
KPN		2 540		Piesardzības KPN

Suga:	Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (W/P/04-N.)
Zviedrija		190 (42)
Savienība		190
KPN		Nepiemēro		Piesardzības KPN

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (HKE/3A/BCD)
Dānija		3 107 (43)
Zviedrija		264 (43)
Savienība		3 371
KPN		3 371 (44)		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (HKE/2AC4-C)
Beļģija		56 (45)
Dānija		2 271 (45)
Vācija		261 (45)
Francija		503 (45)
Nīderlande		130 (45)
Apvienotā Karaliste		707 (45)
Savienība		3 928 (45)
KPN		3 928 (46)		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	VI un VII; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/571214)
Beļģija		622 (47)
Spānija		19 944
Francija		30 800 (47)
Īrija		3 732
Nīderlande		401 (47)
Apvienotā Karaliste		12 159 (47)
Savienība		67 658
KPN		67 658 (48)		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/8ABDE.)
Beļģija		20 (49)
Spānija		13 787
Francija		30 961
Nīderlande		40 (49)
Savienība		44 808
KPN		44 808 (50)		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HKE/8C3411)
Spānija		6 732
Francija		646
Portugāle		3 142
Savienība		10 520
KPN		10 520		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Norvēģijas ūdeņi II un IV zonā (WHB/24-N.)
Dānija		0
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		0
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā (WHB/1X14)
Dānija		58 818 (51)
Vācija		22 869 (51)
Spānija		49 865 (51) (52)
Francija		40 933 (51)
Īrija		45 547 (51)
Nīderlande		71 721 (51)
Portugāle		4 632 (51) (52)
Zviedrija		14 550 (51)
Apvienotā Karaliste		76 319 (51)
Savienība		385 254 (51) (53)
Norvēģija		110 000
Fēru Salas		9 000
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411)
Spānija		41 375
Portugāle		10 344
Savienība		51 719 (54)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Savienības ūdeņi II, IVa, V zonā, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W (WHB/24A567)
Norvēģija		220 494 (55) (56)
Fēru Salas		21 500 (57) (58)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (L/W/2AC4-C)
Beļģija		346
Dānija		953
Vācija		122
Francija		261
Nīderlande		794
Zviedrija		11
Apvienotā Karaliste		3 904
Savienība		6 391
KPN		6 391		Piesardzības KPN

Suga:	Zilā jūras līdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā (BLI/5B67-)
Vācija		116
Igaunija		18
Spānija		365
Francija		8 323
Īrija		32
Lietuva		7
Polija		4
Apvienotā Karaliste		2 117
Citi		32 (59)
Savienība		11 014
Norvēģija		150 (60)
Fēru Salas		150 (61)
KPN		11 314		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Zilā jūras līdaka Molva dypterygia		Zona:	Starptautiskie ūdeņi XII zonā (BLI/12INT-)
Igaunija		1 (62)
Spānija		34 (62)
Francija		8 (62)
Lietuva		3 (62)
Apvienotā Karaliste		3 (62)
Citi		1 (62)
Savienība		357 (62)
KPN		357 (62)		Piesardzības KPN

Suga:	Zilā jūras līdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi II un IV zonā (BLI/24-)
Dānija		4
Vācija		4
Īrija		4
Francija		23
Apvienotā Karaliste		14
Citi		4 (63)
Savienība		53
KPN		53		Piesardzības KPN

Suga:	Zilā jūras līdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi III zonā (BLI/03-)
Dānija		3
Vācija		2
Zviedrija		3
Savienība		8
KPN		8		Piesardzības KPN

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (LIN/1/2.)
Dānija		8
Vācija		8
Francija		8
Apvienotā Karaliste		8
Citi		4 (64)
Savienība		36
KPN		36		Piesardzības KPN

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	IIIa; Savienības ūdeņi IIIb, c, d zonā (LIN/3A/BCD)
Beļģija		6 (65)
Dānija		50
Vācija		6 (65)
Zviedrija		19
Apvienotā Karaliste		6 (65)
Savienība		87
KPN		87		Piesardzības KPN

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Savienības ūdeņi IV zonā (LIN/04-C.)
Beļģija		22
Dānija		350
Vācija		216
Francija		195
Nīderlande		7
Zviedrija		15
Apvienotā Karaliste		2 689
Savienība		3 494
KPN		3 494		Piesardzības KPN

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā (LIN/05EI.)
Beļģija		9
Dānija		6
Vācija		6
Francija		6
Apvienotā Karaliste		6
Savienība		33
KPN		33		Piesardzības KPN

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (LIN/6X14.)
Beļģija		51
Dānija		9
Vācija		187
Spānija		3 774
Francija		4 024
Īrija		1 008
Portugāle		9
Apvienotā Karaliste		4 634
Savienība		13 696
Norvēģija		6 500 (66) (67) (68)
Fēru Salas		200 (69) (70)
KPN		20 396		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (LIN/04-N.)
Beļģija		9
Dānija		1 187
Vācija		33
Francija		13
Nīderlande		2
Apvienotā Karaliste		106
Savienība		1 350
KPN		Nepiemēro		Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (NEP/3A/BCD)
Dānija		9 345
Vācija		27
Zviedrija		3 343
Savienība		12 715
KPN		12 715		Analītiska KPN

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (NEP/2AC4-C)
Beļģija		1 048
Dānija		1 048
Vācija		15
Francija		31
Nīderlande		539
Apvienotā Karaliste		17 353
Savienība		20 034
KPN		20 034		Analītiska KPN

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (NEP/04-N.)
Dānija		947
Vācija		0
Apvienotā Karaliste		53
Savienība		1 000
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā (NEP/5BC6.)
Spānija		33
Francija		133
Īrija		222
Apvienotā Karaliste		16 019
Savienība		16 407
KPN		16 407		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:

Norvēģijas omārs

Nephrops norvegicus

Zona:

VII

(NEP/07.)

Spānija

1 521

Francija

6 166

Īrija

9 352

Apvienotā Karaliste

8 317

Savienība

25 356

KPN

25 356

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16):
Spānija	935
Francija	586
Īrija	1 124
Apvienotā Karaliste	455
Savienība	3 100

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (NEP/8ABDE.)
Spānija		250
Francija		3 910
Savienība		4 160
KPN		4 160		Analītiska KPN

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	VIIIc (NEP/08C.)
Spānija		0
Francija		0
Savienība		0
KPN		0		Piesardzības KPN

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411)
Spānija		84 (71)
Portugāle		252 (71)
Savienība		336 (71)
KPN		336		Piesardzības KPN

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	IIIa (PRA/03A.)
Dānija		2 429
Zviedrija		1 309
Savienība		3 738
KPN		7 000		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (PRA/2AC4-C)
Dānija		1 818
Nīderlande		17
Zviedrija		73
Apvienotā Karaliste		538
Savienība		2 446
KPN		2 446		Piesardzības KPN

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (PRA/04-N.)
Dānija		205
Zviedrija		123 (72)
Savienība		328
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Penaeus garneles Penaeus spp.		Zona:	Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.)
Francija		Jānosaka (73)
Savienība		Jānosaka (73) (74)
KPN		Jānosaka (73) (74)		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 6. panta 2. punktu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	Skageraks (PLE/03AN.)
Beļģija		106
Dānija		13 733
Vācija		70
Nīderlande		2 641
Zviedrija		736
Savienība		17 286
KPN		17 639		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	Kategats (PLE/03AS.)
Dānija		2 086
Vācija		23
Zviedrija		234
Savienība		2 343
KPN		2 343		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:

Jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona:

IV; Savienības ūdeņi IIa zonā; IIIa zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā

(PLE/2A3AX4)

Beļģija

7 435

Dānija

24 164

Vācija

6 970

Francija

1 394

Nīderlande

46 471

Apvienotā Karaliste

34 388

Savienība

120 822

Norvēģija

9 094

KPN

129 917

Analītiska KPN

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (PLE/*04N-)
Savienība	49 578

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (PLE/56-14)
Francija		9
Īrija		261
Apvienotā Karaliste		388
Savienība		658
KPN		658		Piesardzības KPN

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIIa (PLE/07A.)
Beļģija		28
Francija		12
Īrija		768
Nīderlande		9
Apvienotā Karaliste		281
Savienība		1 098
KPN		1 098		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIIb un VIIc (PLE/7BC.)
Francija		11
Īrija		63
Savienība		74
KPN		74		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIId un VIIe (PLE/7DE.)
Beļģija		1 640
Francija		5 467
Apvienotā Karaliste		2 915
Savienība		10 022
KPN		10 022		Analītiska KPN

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIIf un VIIg (PLE/7FG.)
Beļģija		55
Francija		99
Īrija		199
Apvienotā Karaliste		52
Savienība		405
KPN		405		Piesardzības KPN

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIIh, VIIj un VIIk (PLE/7HJK.)
Beļģija		8
Francija		16
Īrija		56
Nīderlande		32
Apvienotā Karaliste		16
Savienība		128
KPN		128		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (PLE/8/3411)
Spānija		66
Francija		263
Portugāle		66
Savienība		395
KPN		395		Piesardzības KPN

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (POL/56-14)
Spānija		6
Francija		190
Īrija		56
Apvienotā Karaliste		145
Savienība		397
KPN		397		Piesardzības KPN

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	VII (POL/07.)
Beļģija		378 (75)
Spānija		23 (75)
Francija		8 700 (75)
Īrija		927 (75)
Apvienotā Karaliste		2 118 (75)
Savienība		12 146 (75)
KPN		12 146		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (POL/8ABDE.)
Spānija		252
Francija		1 230
Savienība		1 482
KPN		1 482		Piesardzības KPN

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	VIIIc (POL/08C.)
Spānija		208
Francija		23
Savienība		231
KPN		231		Piesardzības KPN

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POL/9/3411)
Spānija		273 (76)
Portugāle		9 (76) (77)
Savienība		282 (76)
KPN		282 (77)		Piesardzības KPN

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	IIIa un IV; Savienības ūdeņi IIa (POK/2A3A4.)
Beļģija		35
Dānija		4 137
Vācija		10 447
Francija		24 587
Nīderlande		104
Zviedrija		568
Apvienotā Karaliste		8 010
Savienība		47 888
Norvēģija		52 399 (78)
KPN		100 287		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, XII un XIV zonā (POK/56-14)
Vācija		527
Francija		5 230
Īrija		427
Apvienotā Karaliste		3 300
Savienība		9 484
Norvēģija		510 (79)
KPN		9 994		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (POK/04-N.)
Zviedrija		880 (80)
Savienība		880
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	VII, VIII, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411)
Beļģija		6
Francija		1 245
Īrija		1 491
Apvienotā Karaliste		434
Savienība		3 176
KPN		3 176		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Akmeņplekste un gludais rombs Psetta maxima un Scopthalmus rhombus		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (T/B/2AC4-C)
Beļģija		362
Dānija		773
Vācija		197
Francija		93
Nīderlande		2 745
Zviedrija		5
Apvienotā Karaliste		762
Savienība		4 937
KPN		4 937		Piesardzības KPN

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (SRX/2AC4-C)
Beļģija		232 (81) (82) (83)
Dānija		9 (81) (82) (83)
Vācija		11 (81) (82) (83)
Francija		36 (81) (82) (83)
Nīderlande		198 (81) (82) (83)
Apvienotā Karaliste		892 (81) (82) (83)
Savienība		1 378 (81) (83)
KPN		1 378 (83)		Piesardzības KPN

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi IIIa zonā (SRX/03A-C.)
Dānija		37 (84)
Zviedrija		10 (84)
Savienība		47 (84)
KPN		47		Piesardzības KPN

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/67AKXD)
Beļģija		762 (85) (86) (87) (88)
Igaunija		4 (85) (86) (87) (88)
Francija		3 417 (85) (86) (87) (88)
Vācija		10 (85) (86) (87) (88)
Īrija		1 101 (85) (86) (87) (88)
Lietuva		18 (85) (86) (87) (88)
Nīderlande		3 (85) (86) (87) (88)
Portugāle		19 (85) (86) (87) (88)
Spānija		920 (85) (86) (87) (88)
Apvienotā Karaliste		2 180 (85) (86) (87) (88)
Savienība		8 434 (85) (86) (87) (88)
KPN		8 434 (87) (88)		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi VIId zonā (SRX/07D.)
Beļģija		96 (89) (90) (91)
Francija		802 (89) (90) (91)
Nīderlande		5 (89) (90) (91)
Apvienotā Karaliste		160 (89) (90) (91)
Savienība		1 063 (89) (90) (91)
KPN		1 063 (91)		Piesardzības KPN

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi VIII un IX zonā (SRX/89-C.)
Beļģija		8 (92) (93)
Francija		1 427 (92) (93)
Portugāle		1 156 (92) (93)
Spānija		1 163 (92) (93)
Apvienotā Karaliste		8 (92) (93)
Savienība		3 762 (92) (93)
KPN		3 762 (93)		Piesardzības KPN

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb un VI zonā (GHL/2A-C46)
Dānija		16
Vācija		28
Igaunija		16
Spānija		16
Francija		259
Īrija		16
Lietuva		16
Polija		16
Apvienotā Karaliste		1 017
Savienība		1 400
Norvēģija		1 100 (94)
KPN		2 500		Analītiska KPN

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	IIIa un IV; Savienības ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā (MAC/2A34.)
Beļģija		639 (95) (96)
Dānija		22 031 (95) (96)
Vācija		666 (95) (96)
Francija		2 013 (95) (96)
Nīderlande		2 026 (95) (96)
Zviedrija		6 034 (95) (96) (97)
Apvienotā Karaliste		1 877 (95) (96)
Savienība		35 286 (95) (96) (97)
Norvēģija		211 560 (98)
KPN		1 020 996		Analītiska KPN

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi IIa, XII un XIV zonā (MAC/2CX14-)
Vācija		25 928
Spānija		28
Igaunija		216
Francija		17 287
Īrija		86 426
Latvija		159
Lietuva		159
Nīderlande		37 811
Polija		1 826
Apvienotā Karaliste		237 677
Savienība		407 517
Norvēģija		18 261 (99) (100)
Fēru Salas		38 576 (101)
KPN		1 020 996		Analītiska KPN

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	VIIIc, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411)
Spānija		38 432 (102)
Francija		255 (102)
Portugāle		7 944 (102)
Savienība		46 631
KPN		1 020 996		Analītiska KPN

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IIa un IVa zonā (MAC/2A4A-N)
Dānija		16 004
Savienība		16 004
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	IIIa; Savienības ūdeņi 22.–32. apakšrajonā (SOL/3A/BCD)
Dānija		463
Vācija		27 (103)
Nīderlande		44 (103)
Zviedrija		17
Savienība		551
KPN		551		Analītiska KPN

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (SOL/24-C.)
Beļģija		1 343
Dānija		614
Vācija		1 074
Francija		269
Nīderlande		12 122
Apvienotā Karaliste		691
Savienība		16 113
Norvēģija		10 (104)
KPN		16 123		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VI; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (SOL/56-14)
Īrija		46
Apvienotā Karaliste		11
Savienība		57
KPN		57		Piesardzības KPN

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIa (SOL/07A.)
Beļģija		10 (105)
Francija		0 (105)
Īrija		17 (105)
Nīderlande		3 (105)
Apvienotā Karaliste		10 (105)
Savienība		40 (105)
KPN		40 (105) (106)		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIb un VIIc (SOL/7BC.)
Francija		6
Īrija		36
Savienība		42
KPN		42		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIId (SOL/07D.)
Beļģija		733
Francija		1 467
Apvienotā Karaliste		524
Savienība		2 724
KPN		2 724		Analītiska KPN

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIe (SOL/07E.)
Beļģija		42
Francija		443
Apvienotā Karaliste		693
Savienība		1 178
KPN		1 178		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIf un VIIg (SOL/7FG.)
Beļģija		528
Francija		53
Īrija		26
Apvienotā Karaliste		238
Savienība		845
KPN		845		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIh, VIIj un VIIk (SOL/7HJK.)
Beļģija		32
Francija		64
Īrija		171
Nīderlande		51
Apvienotā Karaliste		64
Savienība		382
KPN		382		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	VIIIa un VIIIb (SOL/8AB.)
Beļģija		42
Spānija		8
Francija		3 135
Nīderlande		235
Savienība		3 420
KPN		3 420		Analītiska KPN

Suga:	Jūrasmēles Solea spp.		Zona:	VIIIc, VIIId, VIIIe, IX un X; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (SOO/8CDE34)
Spānija		403
Portugāle		669
Savienība		1 072
KPN		1 072		Piesardzības KPN

Suga:	Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus		Zona:	IIIa (SPR/03A.)
Dānija		22 300 (107)
Vācija		47 (107)
Zviedrija		8 437 (107)
Savienība		30 784
KPN		33 280		Piesardzības KPN

Suga:	Brētliņa un ar to saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus		Zona:	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (SPR/2AC4-C)
Beļģija		376 (108)
Dānija		29 755 (108)
Vācija		376 (108)
Francija		376 (108)
Nīderlande		376 (108)
Zviedrija		1 330 (108) (109)
Apvienotā Karaliste		1 241 (108)
Savienība		33 830
Norvēģija		0
Fēru Salas		0 (110)
KPN		33 830		Analītiska KPN

Suga:	Brētliņa Sprattus sprattus		Zona:	VIId un VIIe (SPR/7DE.)
Beļģija		21
Dānija		1 339
Vācija		21
Francija		288
Nīderlande		288
Apvienotā Karaliste		2 163
Savienība		4 120
KPN		4 120		Piesardzības KPN

Suga:	Dzelkņu haizivs Squalus acanthias		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV zonā (DGS/15X14)
Beļģija		20 (111)
Vācija		4 (111)
Spānija		10 (111)
Francija		83 (111)
Īrija		53 (111)
Nīderlande		0 (111)
Portugāle		0 (111)
Apvienotā Karaliste		100 (111)
Savienība		270 (111)
KPN		270 (111)		Piesardzības KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 12. panta 1. punktu.

Suga:	Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi IVb, IVc un VIId zonā (JAX/4BC7D)
Beļģija		16 (112)
Dānija		6 973 (112)
Vācija		616 (112) (113)
Spānija		129 (112)
Francija		578 (112) (113)
Īrija		438 (112)
Nīderlande		4 198 (112) (113)
Portugāle		15 (112)
Zviedrija		75 (112)
Apvienotā Karaliste		1 659 (112) (113)
Savienība		14 697
Norvēģija		3 550 (114)
KPN		18 247		Piesardzības KPN

Suga:	Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi IIa, IVa zonā; VI, VIIa-c,VIIe-k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/2A-14)
Dānija		8 140 (115) (117)
Vācija		6 351 (115) (116) (117)
Spānija		8 663 (117) (119)
Francija		3 269 (115) (116) (117) (119)
Īrija		21 153 (115) (117)
Nīderlande		25 484 (115) (116) (117)
Portugāle		834 (117) (119)
Zviedrija		675 (115) (117)
Apvienotā Karaliste		7 660 (115) (116) (117)
Savienība		82 229
Fēru Salas		1 600 (118)
KPN		83 829		Analītiska KPN

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	VIIIc (JAX/08C.)
Spānija		11 890 (120)
Francija		206
Portugāle		1 175 (120)
Savienība		13 271
KPN		13 271		Analītiska KPN

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	IX (JAX/09.)
Spānija		18 977 (121)
Portugāle		54 372 (121)
Savienība		73 349
KPN		73 349		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	X; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (122) (JAX/X34PRT)
Portugāle		Jānosaka
Savienība		Jānosaka (123)
KPN		Jānosaka (123)		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 6. panta 2. punktu

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (124) (JAX/341PRT)
Portugāle		Jānosaka
Savienība		Jānosaka (125)
KPN		Jānosaka (125)		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 6. panta 2. punktu

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (126) (JAX/341SPN)
Spānija		Jānosaka
Savienība		Jānosaka (127)
KPN		Jānosaka (127)		Piesardzības KPN Piemēro šīs regulas 6. panta 2. punktu

Suga:	Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii		Zona:	IIIa; Savienības ūdeņi IIa un IV zonā (NOP/2A3A4.)
Dānija		141 819 (128)
Vācija		27 (128) (129)
Nīderlande		104 (128) (129)
Savienība		141 950 (128) (130)
Norvēģija		25 000 (131)
Fēru Salas		9 300 (132)
KPN		238 981		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Esmarka menca un ar to saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarki		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (NOP/04-N.)
Dānija		0
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		0
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Rūpnieciskās zivis		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (I/F/04-N.)
Zviedrija		800 (133) (134)
Savienība		800
KPN		Nepiemēro		Piesardzības KPN

Suga:	Citas sugas		Zona:	Savienības ūdeņi Vb, VI un VII zonā (OTH/5B67-C)
Savienība		Nepiemēro
Norvēģija		250 (135)
KPN		Nepiemēro		Piesardzības KPN

Suga:	Citas sugas		Zona:	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (OTH/04-N.)
Beļģija		52
Dānija		4 750
Vācija		535
Francija		220
Nīderlande		380
Zviedrija		Nepiemēro (136)
Apvienotā Karaliste		3 563
Savienība		9 500 (137)
KPN		Nepiemēro		Piesardzības KPN

Suga:	Citas sugas		Zona:	Savienības ūdeņi IIa, IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (OTH/2A46AN)
Savienība		Nepiemēro
Norvēģija		5 250 (138) (139)
Fēru Salas		150 (140)
KPN		Nepiemēro		Piesardzības KPN

(1) Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.

(2) Neskarot izkraušanas pienākumu, limandas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OT1/*2A3A4). Ja dalībvalsts šo noteikumu izmanto attiecībā uz piezvejas sugām šajā zvejniecībā, minētā dalībvalsts nedrīkst izmantot elastīguma noteikumu dažādu sugu starpā attiecībā uz minēto sugu piezveju.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IID pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

Zona

Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

(SAN/234_1)

(SAN/234_2)

(SAN/234_3)

(SAN/234_4)

(SAN/234_5)

(SAN/234_6)

(SAN/234_7)

Dānija

Apvienotā Karaliste

Vācija

Zviedrija

Savienība

Kopā

(3) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(4) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(5) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(6) Jāzvejo Savienības ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (USK/*24X7C).

(7) Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*5B67-): 3 000

(8) Ieskaitot jūras līdakas. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā:

Jūras līdaka (LIN/*5B67-)	6 500
Brosme (USK/*5B67-)	2 923

(9) Norvēģijai iedalītās brosmes un jūras līdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000

(10) Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(11) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst nozvejot Savienības ūdeņos IV zonā (HER/*04-C.).

(12) Drīkst nozvejot tikai Skagerakā (HER/*03AN.).

(13) Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(14) Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos IVa un IVb zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem (HER/*4AB-C):

50 000

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-) (15)
Savienība	50 000

(15) Siļķu nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(16) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(17) Vienīgi to siļķu nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(18) Vienīgi to siļķu nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(19) Vienīgi to siļķu nozvejām, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(20) Izņemot Blekvoteras krājumu, t. i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz platumam 51° 33′ N un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.

(21) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot IVb zonā (HER/*04B.).

(22) Siļķes krājums ICES VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55° N platuma paralēles vai uz rietumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56° N platuma paralēles, izņemot Klaidu.

(23) Ir aizliegts zvejot siļķes to ICES zonu daļā starp 56° N un 57° 30′ N, uz kurām attiecas šī KPN, izņemot sešas jūras jūdzes platu joslu, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.

(24) Siļķes krājums VIa zonā uz dienvidiem no 56° 00′ N un uz rietumiem no 07° 00′ W.

(25) Klaidas krājums, t. i., siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp:

—	Kintairas ragu (55° 17,9′ N, 05° 47,8′ W),

—	punktu ar koordinātām 55° 04′ N, 05° 23′ W un

—	Korsvolas ragu (55° 00,5′ N, 05° 09,4′ W).D265

(26) Noteikts tādā pašā apjomā kā Apvienotās Karalistes kvota.

(27) Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(28) Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52° 30′ N platuma paralēle,

—	dienvidos 52° 00′ N platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(29) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(30) Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (COD/*04N-)
Savienība	28 293

(31) Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(32) Mencas piezveju, kas iegūta šīs KPN apgabalā, drīkst izkraut ar noteikumu, ka tā nepārsniedz 1,5 % kopējās nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

(33) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(34) 5 % no šīs kvotas drīkst izmantot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (LEZ/*8ABDE) piezvejai, ko gūst jūrasmēles specializētajā zvejā.

(35) 5 % no šīs kvotas drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (LEZ/*8ABDE).

(36) Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot VI zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā; starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā (ANF/*56-14).

(37) Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (ANF/*8ABDE).

(38) Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(39) IV zonā drīkst nozvejot ne vairāk kā 10 % šīs kvotas; Savienības ūdeņi IIa zonā (HAD/*2AC4.).

(40) Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi IV zonā (WHG/*04N-)
Savienība	9 961

(41) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(42) Mencas, pikšas un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(43) Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(44) Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 119 765

(45) Piezvejas vajadzībām zonā IIIa (HKE/*03A.) var izmantot ne vairāk kā 10 % šīs kvotas

(46) Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 119 765

(47) Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem IIa un IV zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(48) Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 119 765

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe (HKE/*8ABDE)
Beļģija	80
Spānija	3 218
Francija	3 218
Īrija	402
Nīderlande	40
Apvienotā Karaliste	1 810
Savienība	8 767

(49) Šo kvotu var pārcelt uz IV zonu un Savienības ūdeņiem IIa zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(50) Nepārsniedzot šādu kopējo KPN heka ziemeļu krājumam: 119 765

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	VI un VII; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (HKE/*57-14)
Beļģija	4
Spānija	3 994
Francija	7 188
Nīderlande	12
Savienība	11 198

(51) Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves daudzumu 21 500 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 9,2 %.

(52) Šo kvotu var pārcelt uz VIIIc, IX un X zonu; Savienības ūdeņiem CECAF 34.1.1. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(53) Īpašs nosacījums: no ES kvotām Savienības un starptautiskos ūdeņos I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV (WHB/*NZJM1) un VIIIc, IX un X zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: 220 494.

(54) Īpašs nosacījums: no ES kvotām Savienības un starptautiskos ūdeņos I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV (WHB/*NZJM1) un VIIIc, IX un X zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: 220 494

(55) Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.

(56) Īpašs nosacījums: nozveja IVa zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 55 124

Šis nozvejas limits IVa zonā atbilst šādai procentuālajai daļai no Norvēģijas piekļuves kvotas:25 %

(57) Jāatskaita no Fēru Salu nozvejas limitiem.

(58) Īpaši nosacījumi: drīkst nozvejot arī VIb zonā (WHB/*06B-C). Nozveja IVa zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 5 375

(59) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(60) Jāzvejo Savienības ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā (BLI/*24X7C).

(61) Strupdeguna garastes un melnās matastes piezvejas jāatskaita no šīs kvotas. Jāzvejo ES ūdeņos VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′N un VIb zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

(62) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(63) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(64) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(65) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos IIIa zonā un Savienības ūdeņos IIIb, c, d zonā.

(66) Īpašs nosacījums: no tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6X14.): 3 000

(67) Ietverot brosmes. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā, un to apjoms ir šāds:

Jūras līdaka (LIN/*5B67-)	6 500
Brosme (USK/*5B67-)	2 923

(68) Norvēģijai iedalītās jūras līdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000

(69) Ietverot brosmes. Jāzvejo VIb un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (LIN/*6BAN.).

(70) Īpašs nosacījums: no tās VIa un VIb zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VIa un VIb zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (OTH/*6AB.): 75

(71) No tām ne vairāk kā 6 % drīkst nozvejot ICES IXa rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U267).

(72) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

(73) Garneļu Farfantepenaeus subtilis un Farfantepenaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums nepārsniedz 30 m.

(74) Noteikts tādā pašā apjomā kā Francijas kvota.

(75) Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā (POL/*8ABDE)

(76) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIIc zonā (POL/*08C.).

(77) Papildus šai KPN Portugāle drīkst zvejot pollaku daudzumos, kas nepārsniedz 98 tonnas.

(78) Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos IV un IIIa zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

(79) Jāzvejo uz ziemeļiem no 56° 30′ N (POK/*5614N).

(80) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.

(81) Par blondās rajas (Raja brachyura) Savienības ūdeņos IV zonā (RJH/04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

(82) Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums.

(83) Neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Savienības ūdeņos IIa zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Savienības ūdeņos IIa un IV zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu.

(84) Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(85) Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(86) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 41. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata).

(87) Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot Savienības ūdeņos VIIf un VIIg zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atlaiž atpakaļ ūdenī. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atlaišanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, Savienības ūdeņos VIIf un VIIg zonā (RJE/7FG) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem sīkacu rajas daudzumiem:

Suga:	Sīkacu raja Raja microocellata		Zona:	Savienības ūdeņi VIIf un VIIg zonā (RJE/7FG)
Beļgija		14
Igaunija		0
Francija		63
Vācija		0
Īrija		20
Lietuva		0
Nīderlande		0
Portugāle		0
Spānija		17
Apvienotā Karaliste		40
Savienība		154
KPN		154		Piesardzības KPN
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 41. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(88) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju VIIe apgabalā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 41. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/67AKXD). Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi VIIe zonā (RJU/67AKXD)
Beļģija		15
Igaunija		0
Francija		65
Vācija		0
Īrija		21
Lietuva		0
Nīderlande		0
Portugāle		0
Spānija		18
Apvienotā Karaliste		42
Savienība		161
KPN		161		Piesardzības KPN
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIId zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJU/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 41. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(89) Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(90) Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIa, VIb, VIIa–c un VIIe–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*67AKD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*67AKD) un sīkacu rajas (Raja microocellata) (RJE/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

(91) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja ondulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju šīs KPN apgabalā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja ietilpst kvotās, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 41. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (RJU/07D.). Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi VIId zonā (RJU/07D.)
Beļģija		2
Francija		14
Nīderlande		0
Apvienotā Karaliste		3
Savienība		19
KPN		19		Piesardzības KPN
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos VIIe zonā, un par to ziņo saskaņā ar šādu kodu: (RJU/*67AKD). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 41. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(92) Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(93) Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, cirtainās rajas piezveju VIII un IX apakšapgabalā drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 13. un 41. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar kodiem, kas norādīti tālāk dotajā tabulās. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi VIII zonā (RJU/8-C.)
Beļģija		0
Francija		12
Portugāle		9
Spānija		9
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		30
KPN		30		Piesardzības KPN

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi IX zonā (RJU/9-C.)
Beļģija		0
Francija		18
Portugāle		15
Spānija		15
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		48
KPN		48		Piesardzības KPN

(94) Jānozvejo Savienības ūdeņos IIa un VI zonā. Šo daudzumu VI zonā drīkst nozvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C).

(95) Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turklāt abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/*02AN-)	Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)
Beļģija	86	88
Dānija	2 968	3 037
Vācija	90	92
Francija	271	278
Nīderlande	273	279
Zviedrija	813	832
Apvienotā Karaliste	253	259
Savienība	4 754	4 865

(96) Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa (MAC/*4AN.).

(97) Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos IIa un IVa zonā (MAC/*04N-): 328

Zvejojot saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

(98) Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu: 61 341

Šo kvotu drīkst izmantot tikai IVa zonā (MAC/*04A.), izņemot šādu apjomu (tonnās), ko drīkst nozvejot IIIa zonā (MAC/*03A.): 3 000

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem

	IIIa	IIIa un IVbc	IVb zona	IVc zona	VI zona, starptautiskie ūdeņi IIa zonā – no 2017. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2017. gada 1. septembra līdz 31. decembrim
	(MAC/*03A.)	(MAC/*3A4BC)	(MAC/*04B.)	(MAC/*04C.)	(MAC/*2A6.)
Dānija	0	4 130	0	0	13 219
Francija	0	490	0	0	0
Nīderlande	0	490	0	0	0
Zviedrija	0	0	390	10	3 424
Apvienotā Karaliste	0	490	0	0	0
Norvēģija	3 000	0	0	0	0

(99) Drīkst nozvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā (MAC/*AX7H).

(100) Norvēģija uz ziemeļiem no 56° 30′ N drīkst nozvejot šādu piekļuves kvotas papildu apjomu, kas jāatskaita no tās nozvejas limita (MAC/*N5630): 42 312

(101) Šis apjoms jāatvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst zvejot tikai VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī IIa zonā, IVa zonā uz ziemeļiem no 59° (ES zona) (MAC/*24N59).

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	Savienības ūdeņi IIa zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi IVa zonā. No 2017. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2017. gada 1. septembra līdz 31. decembrim (MAC/*4A-EN)	Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/*2AN-)	Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO2)
Vācija	15 648	2 108	2 157
Francija	10 433	1 404	1 438
Īrija	52 161	7 028	7 192
Nīderlande	22 820	3 073	3 146
Apvienotā Karaliste	143 448	19 331	19 778
Savienība	244 510	32 944	33 711

(102) Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	VIIIb zona (MAC/*08B.)
Spānija	3 227
Francija	21
Portugāle	667

(103) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos IIIa zonā, 22.–32. apakšrajonā.

(104) Drīkst zvejot tikai Savienības ūdeņos IV zonā (SOL/*04-C.).

(105) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(106) Papildus šai KPN dalībvalstis, kurām ir kvota parastās jūrasmēles zvejai VIIa zonā, savstarpēji vienojoties, var pieņemt lēmumu iedalīt kopumā 7 tonnas vienam vai vairākiem kuģiem, kas veic specializētu zveju zinātniskos nolūkos, kuru ZZTEK novērtē, lai uzlabotu zinātnisko informāciju par šo krājumu (SOL/*07A.). Attiecīgās dalībvalstis pirms izkrāvumu atļaušanas paziņo Komisijai attiecīgā kuģa vai kuģu vārdu.

(107) Neskarot izkraušanas pienākumu, limandas, merlanga un pikšas piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*03A.) Ja dalībvalsts šo noteikumu izmanto attiecībā uz piezvejas sugām šajā zvejniecībā, minētā dalībvalsts nedrīkst izmantot elastīguma noteikumu dažādu sugu starpā attiecībā uz minēto sugu piezveju.

(108) Neskarot izkraušanas pienākumu, limandas un merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OTH/*2AC4C). Ja dalībvalsts šo noteikumu izmanto attiecībā uz piezvejas sugām šajā zvejniecībā, minētā dalībvalsts nedrīkst izmantot elastīguma noteikumu dažādu sugu starpā attiecībā uz minēto sugu piezveju.

(109) Ietverot tūbītes.

(110) Var ietvert līdz 4 % siļķu piezvejas.

(111) Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja dzelkņu haizivis tiek nejauši iegūtas zvejniecībās, uz kurām dzelkņu haizivs izkraušanas pienākums neattiecas, minētajiem īpatņiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atlaiž atpakaļ ūdenī, kā noteikts šīs regulas 12. un 41. pantā. Atkāpjoties no šīs regulas 12. panta, kuģis, kas iesaistījies piezvejas novēršanas programmā, kuru pozitīvi novērtējusi ZZTEK, mēnesī drīkst izkraut ne vairāk kā 2 tonnas dzelkņu haizivju, kas brīdī, kad zvejas rīks tiek pacelts uz kuģa, ir nedzīvas. Dalībvalstis, kas piedalās piezvejas novēršanas programmā, nodrošina to, ka dzelkņu haizivju gada kopējie izkrāvumi, kas pamatojas uz šo atkāpi, nepārsniedz iepriekš norādītos apjomus. Pirms izkrāvumu atļaušanas tās paziņo Komisijai līdzdalīgo kuģu sarakstu. Dalībvalstis apmainās ar informāciju par piezvejas novēršanas apgabaliem.

(112) Neskarot izkraušanas pienākumu, kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*4BC7D). Ja dalībvalsts šo noteikumu izmanto attiecībā uz piezvejas sugām šajā zvejniecībā, minētā dalībvalsts nedrīkst izmantot elastīguma noteikumu dažādu sugu starpā attiecībā uz minēto sugu piezveju.

(113) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūta VIId rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Savienības ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (JAX/*2A-14).

(114) Drīkst zvejot Savienības ūdeņos IVa zonā, bet nedrīkst zvejot Savienības ūdeņos VIId zonā (JAX/*04-C.).

(115) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos IIa vai IVa zonā līdz 2017. gada 30. jūnijam, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā (JAX/*4BC7D).

(116) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId zonā (JAX/*07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu un merlanga piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (OTH/*07D.).

(117) Neskarot izkraušanas pienākumu, kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*2A-14). Ja dalībvalsts šo noteikumu izmanto attiecībā uz piezvejas sugām šajā zvejniecībā, minētā dalībvalsts nedrīkst izmantot elastīguma noteikumu dažādu sugu starpā attiecībā uz minēto sugu piezveju.

(118) Tikai IVa, VIa (tikai uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIIe, VIIf un VIIh zonā.

(119) Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā (JAX/*08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu un merlanga piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar šādu kodu: (OTH/*08C2).

(120) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt IX zonā (JAX/*09.).

(121) Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIIIc zonā (JAX/*08C).

(122) Ūdeņi pie Azoru salām.

(123) Noteikts tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.

(124) Ūdeņi pie Madeiras.

(125) Noteikts tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.

(126) Ūdeņi pie Kanāriju salām.

(127) Noteikts tādā pašā apjomā kā Spānijas kvota.

(128) Neskarot izkraušanas pienākumu, kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OT2/*2A3A4). Ja dalībvalsts šo noteikumu izmanto attiecībā uz piezvejas sugām šajā zvejniecībā, minētā dalībvalsts nedrīkst izmantot elastīguma noteikumu dažādu sugu starpā attiecībā uz minēto sugu piezveju.

(129) Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

(130) Savienības kvotu drīkst apgūt vienīgi no 2016. gada 1. novenbra līdz 2017. gada 31. oktobrim.

(131) Izmanto šķirotājrežģi.

(132) Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāatskaita no šīs kvotas.

(133) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

(134) Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds apjoms stavridu (JAX/*04-N.):

(135) Nozvejotas tikai ar āķu jedām.

(136) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā.

(137) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(138) Tikai IIa un IV zonā (OTH/*2A4-C).

(139) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(140) Jāzvejo IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (OTH/*46AN).

IB PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻAUSTRUMU DAĻA UN GRENLANDE, ICES I, II, V, XII UN XIV APAKŠAPGABALS UN GRENLANDES ŪDEŅI NAFO 1. ZONĀ

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	Savienības, Fēru Salu, Norvēģijas un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (HER/1/2-)
Beļģija		15 (1)
Dānija		14 409 (1)
Vācija		2 524 (1)
Spānija		48 (1)
Francija		622 (1)
Īrija		3 731 (1)
Nīderlande		5 157 (1)
Polija		729 (1)
Portugāle		48 (1)
Somija		223 (1)
Zviedrija		5 340 (1)
Apvienotā Karaliste		9 213 (1)
Savienība		42 059 (1)
Fēru Salas		6 000 (2) (3)
Norvēģija		37 854 (2) (4)
KPN		646 075		Analītiska KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (COD/1N2AB.)
Vācija		2 779
Grieķija		344
Spānija		3 100
Īrija		344
Francija		2 551
Portugāle		3 100
Apvienotā Karaliste		10 784
Savienība		23 002
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi XIV zonā (COD/N1GL14)
Vācija		1 800 (5)
Apvienotā Karaliste		400 (5)
Savienība		2 200 (5)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	I un IIb (COD/1/2B.)
Vācija		6 554 (8)
Spānija		13 152 (8)
Francija		3 100 (8)
Polija		2 716 (8)
Portugāle		2 638 (8)
Apvienotā Karaliste		4 374 (8)
Citas dalībvalstis		491 (6) (8)
Savienība		33 025 (7)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Menca un pikša Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Fēru Salu ūdeņi Vb zonā (C/H/05B-F.)
Vācija		19
Francija		114
Apvienotā Karaliste		817
Savienība		950
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā

(GRV/514GRN)

Savienība

10 (9)

KPN

Nepiemēro (10)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā

(GRV/N1GRN.)

Savienība

10 (11)

KPN

Nepiemēro (12)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

IIb

(CAP/02B.)

Savienība

KPN

Analītiska KPN

Suga:	Moiva Mallotus villosus		Zona:	Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (CAP/514GRN)
Dānija		0
Vācija		0
Zviedrija		0
Apvienotā Karaliste		0
Visas dalībvalstis		0 (13)
Savienība		0 (14)
Norvēģija		0 (14)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (HAD/1N2AB.)
Vācija		257
Francija		154
Apvienotā Karaliste		789
Savienība		1 200
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Fēru Salu ūdeņi (WHB/2A4AXF)
Dānija		1 100
Vācija		75
Francija		120
Nīderlande		105
Apvienotā Karaliste		1 100
Savienība		2 500 (15)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Jūras līdaka un zilā jūras līdaka Molva molva un molva dypterygia		Zona:	Fēru Salu ūdeņi Vb zonā (B/L/05B-F.)
Vācija		586
Francija		1 300
Apvienotā Karaliste		114
Savienība		2 000 (16)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (PRA/514GRN)
Dānija		575
Francija		575
Savienība		1 150
Norvēģija		1 750
Fēru Salas		1 250
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (PRA/N1GRN.)
Dānija		1 300
Francija		1 300
Savienība		2 600
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (POK/1N2AB.)
Vācija		2 040
Francija		328
Apvienotā Karaliste		182
Savienība		2 550
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Saida

Pollachius virens

Zona:

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(POK/1/2INT)

Savienība

KPN

Nepiemēro

Analītiska KPN

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	Fēru Salu ūdeņi Vb zonā (POK/05B-F.)
Beļģija		56
Vācija		347
Francija		1 691
Nīderlande		56
Apvienotā Karaliste		650
Savienība		2 800
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (GHL/1N2AB.)
Vācija		25 (17)
Apvienotā Karaliste		25 (17)
Savienība		50 (17)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Grenlandes paltuss

Reinhardtius hippoglossoides

Zona:

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(GHL/1/2INT)

Savienība

900 (18)

KPN

Nepiemēro

Piesardzības KPN

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā (GHL/N1GRN.)
Vācija		1 925 (19)
Savienība		1 925 (19)
Norvēģija		575 (19)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (GHL/514GRN)
Vācija		4 289
Apvienotā Karaliste		226
Savienība		4 515 (20)
Norvēģija		575
Fēru Salas		110
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari (seklūdens pelaģiskie) Sebastes spp.		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (RED/51214S)
Igaunija		0
Vācija		0
Spānija		0
Francija		0
Īrija		0
Latvija		0
Nīderlande		0
Polija		0
Portugāle		0
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		0
KPN		0		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari (dziļūdens pelaģiskie) Sebastes spp.		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (RED/51214D)
Igaunija		35 (21) (22)
Vācija		707 (21) (22)
Spānija		124 (21) (22)
Francija		66 (21) (22)
Īrija		0 (21) (22)
Latvija		13 (21) (22)
Nīderlande		0 (21) (22)
Polija		64 (21) (22)
Portugāle		148 (21) (22)
Apvienotā Karaliste		2 (21) (22)
Savienība		1 159 (21) (22)
KPN		7 500 (21) (22)		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (RED/1N2AB.)
Vācija		766
Spānija		95
Francija		84
Portugāle		405
Apvienotā Karaliste		150
Savienība		1 500
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Sarkanasari

Sebastes spp.

Zona:

Starptautiskie ūdeņi I un II zonā

(RED/1/2INT)

Savienība

Jānosaka (23) (24)

KPN

8 000 (25)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari (pelaģiskie) Sebastes spp.		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (RED/N1G14P)
Vācija		962 (26) (27) (28)
Francija		5 (26) (27) (28)
Apvienotā Karaliste		7 (26) (27) (28)
Savienība		974 (26) (27) (28)
Norvēģija		740 (26) (27)
Fēru Salas		50 (26) (27) (29)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari (bentiskie) Sebastes spp.		Zona:	Grenlandes ūdeņi NAFO 1F zonā un Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (RED/N1G14D)
Vācija		1 581 (30)
Francija		8 (30)
Apvienotā Karaliste		11 (30)
Savienība		1 600 (30)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	Fēru Salu ūdeņi Vb zonā (RED/05B-F.)
Beļģija		3
Vācija		368
Francija		25
Apvienotā Karaliste		4
Savienība		400
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Citas sugas		Zona:	Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (OTH/1N2AB.)
Vācija		117 (31)
Francija		47 (31)
Apvienotā Karaliste		186 (31)
Savienība		350 (31)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Citas sugas (32)		Zona:	Fēru Salu ūdeņi Vb zonā (OTH/05B-F.)
Vācija		322
Francija		289
Apvienotā Karaliste		189
Savienība		800
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Plekstveidīgās zivis		Zona:	Fēru Salu ūdeņi Vb zonā (FLX/05B-F.)
Vācija		18
Francija		14
Apvienotā Karaliste		68
Savienība		100
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Piezveja (33)

Zona:

Grenlandes ūdeņi

(B-C/GRL)

Savienība

900

KPN

Nepiemēro

Piesardzības KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Ziņojot Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šādām zonām: NEAFC pārvaldības apgabals un Savienības ūdeņi.

(2) Drīkst zvejot Savienības ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.

(3) Jāatskaita no Fēru Salu nozvejas limitiem.

(4) Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN)
	37 854
	II, Vb uz ziemeļiem no 62° N (Fēru Salu ūdeņi) (HER/*25B-F)
Beļģija	2
Dānija	2 055
Vācija	360
Spānija	7
Francija	89
Īrija	532
Nīderlande	736
Polija	104
Portugāle	7
Somija	32
Zviedrija	762
Apvienotā Karaliste	1 314

(5) Izņemot piezveju, šīm kvotām piemēro šādus nosacījumus:

1.	kvotas nedrīkst apgūt laikā no 2017. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam.

ES kuģi var izvēlēties zvejot vienā vai abos šādos apgabalos.

Ziņošanas kods	Ģeogrāfiskās robežas
COD/GRL1	Grenlandes zvejas zonā, kas atroda NAFO 1F apakšapgabalā uz rietumiem no 44°00′W un dienvidiem no 60°45′N, tajā NAFO 1. apakšapgabala daļā, kas atrodas uz dienvidiem no 60°45′ ziemeļu platuma paralēles (Desolation zemesrags), un tajā Grenlandes zvejas teritorijas daļā ICES XIVb apgabalā, kura atrodas uz austrumiem no 44°00′W un dienvidiem no 62°30′N.
COD/GRL2	Grenlandes zvejas apgabalā, kas atrodas ICES XIVb apgabalā uz ziemeļiem no of 62°30′N.

(6) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.

(7) Savienībai pieejamo mencas krājumu daļas iedalīšana Svalbārā un Lāču salā, kā arī saistītā pikšas piezveja neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

(8) Katrā zvejas rīka iemetienā pikšas piezveja drīkst būt līdz 14 %. Pikšas piezvejas apjomu rēķina papildus mencas kvotai.

(9) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514GRN) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514GRN) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(10) Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais kopējais apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/514N1G). Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(11) Īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/N1GRN.) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/N1GRN.) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(12) Norvēģijai ir iedalīts turpmāk norādītais kopējais apjoms (tonnās), un to var nozvejot vai nu šajā KPN zonā, vai arī Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā (GRV/514N1G). Uz šo apjomu attiecas īpašs nosacījums: strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) (RNG/514N1G) un ziemeļu makrūrzivs (Macrourus berglax) (RHG/514N1G) nav zvejas mērķsugas. Tās iegūst tikai kā piezveju, un par tām ziņo atsevišķi.

(13) Dānija, Vācija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste “visu dalībvalstu” kvotu drīkst izmantot tikai tad, kad tās ir pilnībā apguvušas savu kvotu. Tomēr dalībvalstis, kurām iedalīti vairāk nekā 10 % Savienības kvotas, “visu dalībvalstu” kvotu neizmanto vispār.

(14) Attiecībā uz zvejas sezonu no 20. jūnija līdz nākamā gada 30. aprīlim.

(15) Putasu nozveja var ietvert nenovēršamu Ziemeļatlantijas argentīnas piezveju.

(16) Strupdeguna garastes un melnās matastes piezveju drīkst atskaitīt no šīs kvotas līdz šādam daudzumam (OTH/*05B-F):

(17) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(18) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(19) Jāzvejo uz dienvidiem no 68° N.

(20) Vienlaikus jāzvejo ne vairāk kā 6 kuģiem.

(21) Drīkst nozvejot tikai apgabalā, ko norobežo līnijas, kuras savieno šādas koordinātas:

Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
1	64°45′N	28°30′W
2	62°50′N	25°45′W
3	61°55′N	26°45′W
4	61°00′N	26°30′W
5	59°00′N	30°00′W
6	59°00′N	34°00′W
7	61°30′N	34°00′W
8	62°50′N	36°00′W
9	64°45′N	28°30′W

(22) Drīkst nozvejot tikai no 2017. gada 10. maija līdz 1. jūlijam.

(23) Drīkst zvejot vienīgi laikposmā no 2017. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Zvejas apgabalu slēdz, kad NEAFC līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. No slēguma dienas dalībvalstis sava karoga kuģiem aizliedz sarkanasaru specializēto zveju.

(24) Kuģi citu sugu zvejā ierobežo sarkanasaru piezveju, lai tā nepārsniegtu 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

(25) Provizoriski nozvejas limiti, lai ņemtu vērā visu NEAFC līgumslēdzēju pušu nozveju.

(26) Drīkst zvejot vienīgi no 10. maija līdz 1. jūlijam.

(27) Drīkst nozvejot vienīgi Grenlandes ūdeņos sarkanasaru aizsardzības apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas koordinātas:

Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
1	64°45′N	28°30′W
2	62°50′N	25°45′W
3	61°55′N	26°45′W
4	61°00′N	26°30′W
5	59°00′N	30°00′W
6	59°00′N	34°00′W
7	61°30′N	34°00′W
8	62°50′N	36°00′W
9	64°45′N	28°30′W

(28) Īpašs nosacījums: šo kvotu var apgūt arī iepriekš minētā sarkanasaru aizsardzības apgabala (RED/*5-14P) starptautiskajos ūdeņos.

(29) Drīkst nozvejot tikai Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā (RED/*514GN).

(30) Drīkst nozvejot vienīgi ar trali un vienīgi uz ziemeļiem un uz rietumiem no līnijas, ko nosaka šādas koordinātas:

Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
1	59°15′N	54°26′W
2	59°15′N	44°00′W
3	59°30′N	42°45′W
4	60°00′N	42°00′W
5	62°00′N	40°30′W
6	62°00′N	40°00′W
7	62°40′N	40°15′W
8	63°09′N	39°40′W
9	63°30′N	37°15′W
10	64°20′N	35°00′W
11	65°15′N	32°30′W
12	65°15′N	29°50′W

(31) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(32) Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības.

(33) Par makrūrzivju (Macrourus spp.) piezveju ziņo saskaņā ar šādām zvejas iespēju tabulām: makrūrzivis Grenlandes ūdeņos V un XIV zonā (GRV/514GRN) un makrūrzivis Grenlandes ūdeņos NAFO 1. zonā (GRV/N1GRN.).

IC PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA ZIEMEĻRIETUMU DAĻA

NAFO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 2J3KL

(COD/N2J3KL)

Savienība

0 (1)

KPN

0 (1)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Menca

Gadus morhua

Zona:

NAFO 3NO

(COD/N3NO.)

Savienība

0 (2)

KPN

0 (2)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	NAFO 3M (COD/N3M.)
Igaunija		155
Vācija		649
Latvija		155
Lietuva		155
Polija		529
Spānija		1 993
Francija		278
Portugāle		2 733
Apvienotā Karaliste		1 298
Savienība		7 945
KPN		13 931		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Sarkanā plekste

Glyptocephalus cynoglossus

Zona:

NAFO 3L

(WIT/N3L.)

Savienība

0 (3)

KPN

0 (3)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanā plekste Glyptocephalus cynoglossus		Zona:	NAFO 3NO (WIT/N3NO.)
Igaunija		98
Latvija		98
Lietuva		98
Savienība		295
KPN		2 225		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona:

NAFO 3M

(PLA/N3M.)

Savienība

0 (4)

KPN

0 (4)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Rietumatlantijas plekste

Hippoglossoides platessoides

Zona:

NAFO 3LNO

(PLA/N3LNO.)

Savienība

0 (5)

KPN

0 (5)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Īsspuru kalmārs Illex illecebrosus		Zona:	NAFO 3. un 4. apakšapgabals (SQI/N34.)
Igaunija		128 (6)
Latvija		128 (6)
Lietuva		128 (6)
Polija		227 (6)
Savienība		Nepiemēro (6) (7)
KPN		34 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Dzeltenastes plekste

Limanda ferruginea

Zona:

NAFO 3LNO

(YEL/N3LNO.)

Savienība

0 (8)

KPN

17 000

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Moiva

Mallotus villosus

Zona:

NAFO 3NO

(CAP/N3NO.)

Savienība

0 (9)

KPN

0 (9)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	NAFO 3LNO (10) (11) (PRA/N3LNO.)
Igaunija		0 (12)
Latvija		0 (12)
Lietuva		0 (12)
Polija		0 (12)
Spānija		0 (12)
Portugāle		0 (12)
Savienība		0 (12)
KPN		0 (12)		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Ziemeļu garnele

Pandalus borealis

Zona:

NAFO 3M (13)

(PRA/*N3M.)

KPN

Nepiemēro (14)

Analītiska KPN

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	NAFO 3LMNO (GHL/N3LMNO)
Igaunija		297
Vācija		303
Latvija		42
Lietuva		21
Spānija		4 067
Portugāle		1 700
Savienība		6 430
KPN		10 966		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Raju dzimtas zivis Rajidae		Zona:	NAFO 3LNO (SKA/N3LNO.)
Igaunija		283
Lietuva		62
Spānija		3 403
Portugāle		660
Savienība		4 408
KPN		7 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	NAFO 3LN (RED/N3LN.)
Igaunija		702
Vācija		483
Latvija		702
Lietuva		702
Savienība		2 589
KPN		14 200		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	NAFO 3M (RED/N3M.)
Igaunija		1 571 (15)
Vācija		513 (15)
Latvija		1 571 (15)
Lietuva		1 571 (15)
Spānija		233 (15)
Portugāle		2 354 (15)
Savienība		7 813 (15)
KPN		7 000 (15)		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	NAFO 3O (RED/N3O.)
Spānija		1 771
Portugāle		5 229
Savienība		7 000
KPN		20 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Sarkanasari Sebastes spp.		Zona:	NAFO 2. apakšapgabals, 1F un 3K rajons (RED/N1F3K.)
Latvija		0 (16)
Lietuva		0 (16)
Savienība		0 (16)
KPN		0 (16)		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Baltā Amerikas jūrasvēdzele Urophycis tenuis		Zona:	NAFO 3NO (HKW/N3NO.)
Spānija		255
Portugāle		333
Savienība		588 (17)
KPN		1 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(2) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 000 kg vai 4 % (izvēlas lielāko apjomu).

(3) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(4) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(5) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(6) Jāzvejo no 2017. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

(7) Nav noteikta Savienības daļa. Kanādai un Savienības dalībvalstīm, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju, ir pieejams šāds apjoms (tonnās): 29 467

(8) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 2 500 kg vai 10 % (izvēlas lielāko apjomu). Tomēr, ja dzeltenastes plekstes kvota, ko iedalījušas NAFO līgumslēdzējas puses bez īpašas krājuma daļas, ir pilnībā apgūta, piezvejas limiti ir šādi: 1250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(9) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(10) Neietverot četrstūra zonu, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	47° 20′ 0	46° 40′ 0
2	47° 20′ 0	46° 30′ 0
3	46° 00′ 0	46° 30′ 0
4	46° 00′ 0	46° 40′ 0

(11) Zveja ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 200 metriem, apgabalā uz rietumiem no līnijas, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	46° 00′ 0	47° 49′ 0
2	46° 25′ 0	47° 27′ 0
3	46° 42′0	47° 25′ 0
4	46° 48′ 0	47° 25′ 50
5	47° 16′ 50	47° 43′ 50

(12) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(13) Kuģi drīkst zvejot no šā krājuma arī 3L rajona četrstūra zonā, ko norobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	47° 20′ 0	46° 40′ 0
2	47° 20′ 0	46° 30′ 0
3	46° 00′ 0	46° 30′ 0
4	46° 00′ 0	46° 40′ 0

Turklāt no 2017. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim garneļu zveja ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo šādas koordinātas:

Punkts Nr.	Ziemeļu platums	Rietumu garums
1	47° 55′ 0	45° 00′ 0
2	47° 30′ 0	44° 15′ 0
3	46° 55′ 0	44° 15′ 0
4	46° 35′ 0	44° 30′ 0
5	46° 35′ 0	45° 40′ 0
6	47° 30′ 0	45° 40′ 0
7	47° 55′ 0	45° 00′ 0

(14) Nepiemēro. Zvejniecību pārvalda, nosakot zvejas piepūles limitus. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009 attiecīgās dalībvalstis izdod zvejas atļaujas saviem zvejas kuģiem, kas iesaistās šajā zvejniecībā, un pirms kuģu darbības sākšanas paziņo Komisijai par minētajām atļaujām.

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Maksimālais zvejas dienu skaits
Dānija	0	0
Igaunija	0	0
Spānija	0	0
Latvija	0	0
Lietuva	0	0
Polija	0	0
Portugāle	0	0

(15) Šai kvotai ir jāatbilst norādītajai KPN, kas šim krājumam noteikta visām NAFO līgumslēdzējām pusēm. No minētās KPN līdz 2017. gada 1. jūlijam nedrīkst nozvejot vairāk par šādu termiņa vidusposma limitu: 3 500

(16) Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. Šo sugu iegūst tikai kā piezveju, ievērojot šādus limitus: 1 250 kg vai 5 % (izvēlas lielāko apjomu).

(17) Ja saskaņā ar NAFO saglabāšanas un noteikumu izpildes pasākumu IA pielikumu līgumslēdzējas puses nobalso par KPN 2 000 tonnu apmērā, uzskata, ka Savienības un dalībvalstu attiecīgās kvotas ir šādas:

Spānija	509
Portugāle	667
Savienība	1 176

ID PIELIKUMS

ICCAT KONVENCIJAS APGABALS

KPN, kas pieņemta ICCAT sistēmā attiecībā uz zilo tunzivi, Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas zobenzivi, garspuru tunzivs Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas apakšgrupu, zilo marlīnu un balto marīnu, ir piešķirtas ICCAT konvencijas līgumslēdzējām pusēm, sadarbīgām pusēm, kas nav līgumslēdzējas puses, un sadarbīgiem subjektiem vai zvejniecības subjektiem (CPC), un to Savienības daļā ir attiecīgi noteikta.

KPN, kas pieņemta ICCAT sistēmā attiecībā uz zobenzivi Vidusjūrā, dzeltenspuru tunzivi un zilo haizivi, nav piešķirta ICCAT CPC, un attiecīgi to Savienības daļā nav ir nenoteikta.

Suga:	Zilā tunzivs Thunnus thynnus		Zona:	Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra (BFT/AE45WM)
Kipra		117,66 (4)
Grieķija		218,7
Spānija		4 243,57 (2) (4)
Francija		4 187,30 (2) (3) (4)
Horvātija		661,82 (6)
Itālija		3 304,82 (4) (5)
Malta		271,14 (4)
Portugāle		399,03
Citas dalībvalstis		47,32 (1)
Savienība		13 451,36 (2) (3) (4) (5)
KPN		22 705		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius		Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (SWO/AN05N)
Spānija		6 384,14 (8)
Portugāle		1 170,83 (8)
Citas dalībvalstis		130,74 (7) (8)
Savienība		7 685,70
KPN		13 700		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius		Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (SWO/AS05N)
Spānija		4 715,27 (9)
Portugāle		508,90 (9)
Savienība		5 224,17
KPN		15 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Garspuru tunzivs (ziemeļu apakšgrupa) Thunnus alalunga		Zona:	Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N (ALB/AN05N)
Īrija		2 514,31
Spānija		14 981,13
Francija		6 771,01
Apvienotā Karaliste		258,87
Portugāle		2 413,80
Savienība		26 939,13 (10)
KPN		28 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Garspuru tunzivs (dienvidu apakšgrupa) Thunnus alalunga		Zona:	Atlantijas okeāns uz dienvidiem no 5° N (ALB/AS05N)
Spānija		905,86
Francija		297,70
Portugāle		633,94
Savienība		1 837,50
KPN		24 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Lielacu tunzivs Thunnus obesus		Zona:	Atlantijas okeāns (BET/ATLANT)
Spānija		11 299,61
Francija		4 799,58
Portugāle		4 289,86
Savienība		20 389,05
KPN		65 000		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Atlantijas zilais marlīns Makaira nigricans		Zona:	Atlantijas okeāns (BUM/ATLANT)
Spānija		0
Francija		377,43
Portugāle		52,32
Savienība		429,75
KPN		1 985		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Baltais marlīns Tetrapturus albidus		Zona:	Atlantijas okeāns (WHM/ATLANT)
Spānija		2,45
Portugāle		21,45
Savienība		23,9
KPN		355		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Dzeltenspuru tunzivs

Thunnus albacares

Zona:

Atlantijas okeāns

(YFT/ATLANT)

KPN

110 000

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Buruzivs

Isthiophorus albicans

Zona:

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45°W

(SAIL/AE45W)

KPN

1 271

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Buruzivs

Isthiophorus albicans

Zona:

Atlantijas okeāns uz rietumiem no 45°W

(SAIL/AW45W)

KPN

1 030

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Zilā haizivs

Prionace glauca

Zona:

Atlantijas okeāns uz ziemeļiem no 5° N

(BSH/AN05N)

KPN

39 102 (11)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

Vidusjūra

(SWO/M)

KPN

10 500

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.

(2) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8301):

Spānija	642,92
Francija	298,67
Savienība	941,59

(3) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars nav mazāks par 6,4 kg vai garums nav mazāks par 70 cm un kuras guvuši IV pielikuma 1. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*641):

Francija	100
Savienība	100

(4) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 2. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8302):

Spānija	84,87
Francija	83,74
Itālija	66,09
Kipra	5,42
Malta	7,98
Savienība	247,1

(5) Īpašs nosacījums: šīs KPN robežās tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*643):

Itālija	66,10
Savienība	66,10

(6) Īpašs nosacījums: audzēšanas nolūkos gūtai tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm un kuras guvuši IV pielikuma 3. punktā minētie kuģi, šīs KPN robežās ir noteikti šādi limiti un to sadalījums dalībvalstīm (BFT/*8303F):

Horvātija	595,63
Savienība	595,63

(7) Izņemot Spāniju un Portugāli, un tikai piezvejā.

(8) Īpašs nosacījums: līdz 2,39 % no šā apjoma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz dienvidiem no 5° N (SWO/*AS05N).

(9) Īpašs nosacījums: līdz 3,51 % no šā apjoma drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5° N (SWO/*AN05N).

(10) To Savienības zvejas kuģu skaits, kas zvejo garspuru tunzivis (ziemeļu apakšgrupu) kā mērķsugu, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 [1] 12. pantu ir šāds: 1 253

[1]	Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

(11) Laikposms un ICCAT izmantotā aprēķina metode, lai noteiktu nozvejas limitus attiecībā uz Ziemļatlantijas zilo haizivi, neskar laikposmu un aprēķina metodi, ko izmanto, lai ES līmenī definētu jebkādu turpmāku piešķīrumu principu.

IE PIELIKUMS

ANTARKTIKA

CCAMLR KONVENCIJAS APGABALS

Šīs KPN, ko pieņēmusi CCAMLR, nav iedalītas CCAMLR locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga CCAMLR Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Ja vien nav norādīts citādi, šo KPN piemēro no 2016. gada 1. decembra līdz 2017. gada 30. novembrim.

Suga:

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(ANI/F483.)

KPN

2 074

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Antarktikas leduszivs

Champsocephalus gunnari

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika (1)

(ANI/F5852.)

KPN

561

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Melnspuru leduszivs

Chaenocephalus aceratus

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(SSI/F483.)

KPN

2 200 (2)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Vienraga leduszivs

Channichthys rhinoceratus

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(LIC/F5852.)

KPN

1 663 (3)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(TOP/F483.)

KPN

2 750 (4)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

A pārvaldības apgabals: 48° W līdz 43° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483A):	0
B pārvaldības apgabals: 43° 30′ W līdz 40° W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483B):	825
C pārvaldības apgabals: 40° W līdz 33° 30′ W – 52° 30′ S līdz 56° S (TOP/*F483C):	1 925

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 48.4. Antarktikas ziemeļi

(TOP/F484N.)

KPN

47 (5)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(TOP/F5852.)

KPN

3 405 (6)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Antarktikas ilkņzivs

Dissostichus mawsoni

Zona:

FAO 48.4. Antarktikas dienvidi

(TOA/F484S.)

KPN

38 (7)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 48

(KRI/F48.)

KPN

5 610 000

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Īpašs nosacījums:

ievērojot kopējās apvienotās nozvejas limitu 620 000 tonnu apjomā, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

48.1. rajons (KRI/*F481.):	155 000
48.2. rajons (KRI/*F482.):	279 000
48.3. rajons (KRI/*F483.):	279 000
48.4. rajons (KRI/*F484.):	93 000

Suga:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 58.4.1. Antarktika

(KRI/F5841.)

KPN

440 000

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

58.4.1. rajons uz rietumiem no 115° E (KRI/*F-41W):	277 000
58.4.1. rajons uz austrumiem no 115° E (KRI/*F-41E):	163 000

Suga:

Krils

Euphausia superba

Zona:

FAO 58.4.2. Antarktika

(KRI/F5842.)

KPN

2 645 000

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Īpašs nosacījums:

ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, turpmāk norādītajos apakšapgabalos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

58.4.2. rajons uz rietumiem no 55° E (KRI/*F-42W):	260 000
58.4.2. rajons uz austrumiem no 55° E (KRI/*F-42E):	192 000

Suga:

Zaļā nototēnija

Gobionotothen gibberifrons

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(NOG/F483.)

KPN

1 470 (8)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Pelēkā nototēnija

Lepidonotothen squamifrons

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(NOS/F483.)

KPN

300 (9)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Pelēkā nototēnija

Lepidonotothen squamifrons

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(NOS/F5852.)

KPN

80 (10)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Lielacu garaste un cekulzvīņu garaste

Macrourus holotrachys un Macrourus carinatus

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(GR1/F5852.)

KPN

360 (11)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Antarktikas garaste un Vitsona garaste

Macrourus caml un Macrourus whitsoni

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(GR2/F5852.)

KPN

409 (12)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(SRX/F483.)

KPN

138 (13)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Makrūrzivis

Macrourus spp.

Zona:

FAO 48.4. Antarktika

(GRV/F484.)

KPN

13,6 (14)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Marmora nototēnija

Notothenia rossii

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(NOR/F483.)

KPN

300 (15)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Krabji

Paralomis spp.

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(PAI/F483.)

KPN

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Melnā leduszivs

Pseudochaenichthys georgianus

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(SGI/F483.)

KPN

300 (16)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

FAO 48.3. Antarktika

(SRX/F483.)

KPN

138 (17)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

FAO 48.4. Antarktika

(SRX/F484.)

KPN

4,3 (18)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Rajveidīgās zivis

Rajiformes

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(SRX/F5852.)

KPN

120 (19)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:

Citas sugas

Zona:

FAO 58.5.2. Antarktika

(OTH/F5852.)

KPN

50 (20)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir norādīts kā FAO 58.5.2. statistiskā rajona daļa, kuru norobežo līnija:

—	kas novilkta no punkta, kur 72° 15′ E garuma meridiāns krustojas ar Austrālijas un Francijas jūras robežlīgumā noteikto robežu, uz dienvidiem gar meridiānu līdz tā krustpunktam ar 53° 25′ S platuma paralēli,

—	tad uz austrumiem gar šo paralēli līdz tās krustpunktam ar 74°E garuma meridiānu,

—	tad uz ziemeļaustrumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 52° 40′ S platuma paralēles un 76° E garuma meridiāna krustpunktam,

—	tad uz ziemeļiem gar šo meridiānu līdz tā krustpunktam ar 52° S platuma paralēli,

—	tad uz ziemeļrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz 51° S platuma paralēles un 74° 30′ E garuma meridiāna krustpunktam, un

—	tad uz dienvidrietumiem gar ģeodēzisko līniju līdz sākuma punktam.

(2) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(3) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(4) Šo KPN piemēro zvejai ar āķu jedām laikposmā no 2017. gada 16. aprīļa līdz 14. septembrim un zvejai ar murdiem laikposmā no 2016. gada 1. decembra līdz 2017. gada 30. novembrim.

(5) Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni.

(6) Šo KPN piemēro tikai uz rietumiem no 79° 20′E. Zveja uz austrumiem no šā meridiāna šajā zonā ir aizliegta.

(7) Šo KPN piemēro apgabalam, ko norobežo 57° 20′ S un 60° 00′ S platuma paralēles un 24° 30′ W un 29° 00′ W garuma meridiāni.

(8) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(9) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(10) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(11) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(12) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(13) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(14) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(15) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(16) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(17) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(18) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(19) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(20) Vienīgi piezvejai. Šo KPN nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

IF PIELIKUMS

ATLANTIJAS OKEĀNA DIENVIDAUSTRUMU DAĻA

SEAFO KONVENCIJAS APGABALS

Šīs KPN nav iedalītas SEAFO locekļiem, tāpēc Savienības daļa nav noteikta. Nozvejas uzrauga SEAFO Sekretariāts, kas ziņo, kad zveja ir jāpārtrauc KPN pilnīgas apguves dēļ.

Suga:

Beriksas

Beryx spp.

Zona:

SEAFO

(ALF/SEAFO)

KPN

200 (1)

Piesardzības KPN

Suga:

Sarkanie dziļūdens krabji

Chaceon spp.

Zona:

SEAFO B1. apakšrajons (2)

(GER/F47NAM)

KPN

180 (2)

Piesardzības KPN

Suga:

Sarkanie dziļūdens krabji

Chaceon spp.

Zona:

SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

(GER/F47X)

KPN

200

Piesardzības KPN

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

SEAFO D apakšapgabals

(TOP/F47D)

KPN

266

Piesardzības KPN

Suga:

Patagonijas ilkņzivs

Dissostichus eleginoides

Zona:

SEAFO, izņemot D apakšapgabalu

(TOP/F47-D)

KPN

Piesardzības KPN

Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO B1. apakšrajons (3)

(ORY/F47NAM)

KPN

0 (4)

Piesardzības KPN

Suga:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona:

SEAFO, izņemot B1. apakšrajonu

(ORY/F47X)

KPN

Piesardzības KPN

Suga:

Pelaģiskais bruņgalvis

Pseudopentaceros spp.

Zona:

SEAFO

(EDW/SEAFO)

KPN

135

Piesardzības KPN

(1) B1. rajonā (ALF/*F47NA) nedrīkst nozvejot vairāk kā 132 tonnas.

(2) Šīs KPN piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle un

austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

(3) Šā pielikuma piemērošanas vajadzībām apgabals, kurā drīkst zvejot, ir noteikts šādi:

rietumu robeža ir 0° E garuma meridiāns,

ziemeļu robeža ir 20° S platuma paralēle,

dienvidu robeža ir 28° S platuma paralēle un

austrumu robeža ir Namībijas EEZ ārējā robeža.

(4) Izņemot piezvejas daudzumu 4 tonnu apmērā (ORY/*F47NA).

IG PIELIKUMS

DIENVIDU TUNZIVIS – IZPLATĪBAS APGABALI

Suga:

Dienvidu tunzivs

Thunnus maccoyii

Zona:

Visi izplatības apgabali

(SBF/F41-81)

Savienība

10 (1)

KPN

14 467

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

IH PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

Suga:

Zobenzivs

Xiphias gladius

Zona:

WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20° S

(SWO/F7120S)

Savienība

3 170,36

KPN

Nepiemēro

Piesardzības KPN

IJ PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

Suga:	Čīles stavrida Trachurus murphyi		Zona:	SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO)
Vācija		Jānosaka (1)
Nīderlande		Jānosaka (1)
Lietuva		Jānosaka (1)
Polija		Jānosaka (1)
Savienība		Jānosaka (1)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Jāgroza pēc SPRFMO komisijas gadskārtējās sanāksmes 2017. gada 25.–29. janvārī.

IK PIELIKUMS

IOTC KOMPETENCES APGABALS

Suga:	Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares		Zona:	IOTC kompetences apgabals (YFT/IOTC)
Francija		29 501
Itālija		2 515
Spānija		45 682
Savienība		77 698
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

IL PIELIKUMS

GFCM NOLĪGUMA APGABALS

Suga:

Mazās pelaģiskās sugas (Eiropas anšovs un sardīne)

Engraulis encrasicolus un Sardina pilchardus

Zona:

Savienības un starptautiskie ūdeņi GFCM 17. un 18. ĢAA

(SP1/GF1718)

Savienība

112 700 (1) (2)

KPN

Nepiemēro

Maksimāls nozvejas apjoms.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

(1) Attiecībā uz Slovēniju skaitļi ir balstīti uz 2014. gadā iegūtajiem nozvejas apjomiem, līdz apjomam, kam nebūtu jāpārsniedz 300 tonnas.

(2) Tikai Horvātija, Itālija un Slovēnija.

Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
1.	52° 27′ N	12° 19′ W
2.	52° 40′ N	12° 30′ W
3.	52° 47′ N	12° 39,600′ W
4.	52° 47′ N	12° 56′ W
5.	52° 13,5′ N	13° 53,830′ W
6.	51° 22′ N	14° 24′ W
7.	51° 22′ N	14° 03′ W
8.	52° 10′ N	13° 25′ W
9.	52° 32′ N	13° 07,500′ W
10.	52° 43′ N	12° 55′ W
11.	52° 43′ N	12° 43′ W
12.	52° 38,800′ N	12° 37′ W
13.	52° 27′ N	12° 23′ W
14.	52° 27′ N	12° 19′ W

I PIELIKUMS	KPN, kas piemērojama Savienības zvejas kuģiem apgabalos, kuros noteikta KPN, pa sugām un apgabaliem
IA PIELIKUMS	Skageraks, Kategats, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabals, Savienības ūdeņi CECAF apgabalā, Francijas Gviānas ūdeņi
IB PIELIKUMS	Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Grenlande, ICES I, II, V, XII un XIV apakšapgabals un Grenlandes ūdeņi NAFO 1. zonā
IC PIELIKUMS	Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļa – NAFO konvencijas apgabals
ID PIELIKUMS	ICCAT konvencijas apgabals
IE PIELIKUMS	Antarktika – CCAMLR konvencijas apgabals
IF PIELIKUMS	Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļa – SEAFO konvencijas apgabals
IG PIELIKUMS	Dienvidu tunzivis – izplatības apgabali
IH PIELIKUMS	WCPFC konvencijas apgabals
IJ PIELIKUMS	SPRFMO konvencijas apgabals
IK PIELIKUMS	IOTC kompetences apgabals
IL PIELIKUMS	GFCM nolīguma apgabals
IIA PIELIKUMS	Kuģu zvejas piepūle ICES IV apakšapgabalā
IIB PIELIKUMS	Kuģu zvejas piepūle saistībā ar dažu heka dienvidu krājumu un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanu ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci
IIC PIELIKUMS	Kuģu zvejas piepūle saistībā ar Lamanša rietumu daļas jūrasmēles krājumu pārvaldību ICES VIIe rajonā
IID PIELIKUMS	Tūbīšu pārvaldības apgabali ICES IIa, IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā
III PIELIKUMS	Zvejas atļauju maksimālais skaits Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos
IV PIELIKUMS	ICCAT konvencijas apgabals
V PIELIKUMS	CCAMLR konvencijas apgabals
VI PIELIKUMS	IOTC kompetences apgabals
VII PIELIKUMS	WCPFC konvencijas apgabals
VIII PIELIKUMS	Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti trešo valstu kuģiem, kas zvejo Savienības ūdeņos

Reglamentētais zvejas rīks	BE	DK	DE	NL	UK
BT1 + BT2	5 474 635	1 377 012	1 896 306	37 956 887	10 161 710

Dalībvalsts	Zvejas rīks	Pārvaldības periods	Summārā uzkrājuma zvejas piepūles deklarācija
1)	2)	3)	4)

Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Paziņotais zvejas rīks				Īpašs nosacījums, ko piemēro paziņotajam zvejas rīkam				Dienu skaits, kurās ir tiesības izmantot paziņoto zvejas rīku				Dienu skaits, kurās ir izmantots paziņotais zvejas rīks				Dienu nodošana
Dalībvalsts	CFR	Ārējais marķējums	Pārvaldības perioda ilgums	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Nr. 1	Nr. 2	Nr. 3	…	Dienu nodošana
1)	2)	3)	4)	5)	5)	5)	5)	6)	6)	6)	6)	7)	7)	7)	7)	8)	8)	8)	8)	9)

Reglamentētais zvejas rīks	Maksimālais dienu skaits
Rāmja traļi, kuru linuma acs izmērs ir ≥ 80 mm	BE	176
	FR	188
	UK	222
Stacionāri tīkli, kuru linuma acs izmērs ir ≤ 220 mm	BE	176
	FR	191
	UK	176

Tūbīšu pārvaldības apgabals	ICES statistiskie taisnstūri
1	31-34 E9-F2; 35 E9- F3; 36 E9-F4; 37 E9-F5; 38-40 F0-F5; 41 F5-F6
2	31-34 F3-F4; 35 F4-F6; 36 F5-F8; 37-40 F6-F8; 41 F7-F8
3	41 F1-F4; 42-43 F1-F9; 44 F1-G0; 45-46 F1-G1; 47 G0
4	38-40 E7-E9; 41-46 E6-F0
5	47-51 E6 + F0-F5; 52 E6-F5
6	41-43 G0-G3; 44 G1
7	47-51 E7-E9

Zvejas apgabals	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Zvejas atļauju sadalījums dalībvalstīm		Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	77	DK	25	57
			DE	5
			FR	1
			IE	8
			NL	9
			PL	1
			SV	10
			UK	18
	Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	80	DE	16	50
			IE	1
			ES	20
			FR	18
			PT	9
			UK	14
			Nav piešķirtas	2
	Makrele (1)	Nepiemēro	Nepiemēro		70
	Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N	480	DK	450	150
	Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N	480	UK	30	150
Fēru Salu ūdeņi	Visas zvejniecības, kurās kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām, zvejo ar trali zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru Salu bāzes līnijām	26	BE	0	13
			DE	4
			FR	4
			UK	18
	Mencas un pikšas specializētā zveja ar zvejas rīkiem, kuru minimālais linuma acs izmērs ir 135 mm, tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28′ N un uz austrumiem no 6° 30′ W	8 (2)	Nepiemēro		4
	Zveja ar trali ārpus 21 jūdzes zonas no Fēru Salu bāzes līnijas. Laikposmos no 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šie kuģi var darboties apgabalā starp 61° 20′ N un 62° 00′ N un 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām	70	BE	0	26
			DE	10
			FR	40
			UK	20
	Zilās jūras līdakas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30′ N un uz rietumiem no 9° 00′ W, apgabalā starp 7° 00′ W un 9° 00′ W uz dienvidiem no 60° 30′ N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30′ N, 7° 00′ W un 60° 00′ N, 6° 00′ W	70	DE (3)	8	20 (4)
		70	FR (3)	12	20 (4)
	Specializētā saidas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas ierobežojošās stropes	70	Nepiemēro		22 (4)
	Putasu zveja. Zvejas atļauju kopējo skaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru Salu iestādes ievieš īpašus noteikumus par piekļuvi apgabalam ar nosaukumu “galvenais putasu zvejas apgabals”	34	DE	2	20
			DK	5
			FR	4
			NL	6
			UK	7
			SE	1
			ES	4
			IE	4
			PT	1
	Zveja ar āķu rindām un jedām	10	UK	10	6
	Makrele	12	DK	1	12
			BE	0
			DE	1
			FR	1
			IE	2
			NL	1
			SE	1
			UK	5
	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	20	DK	5	20
			DE	2
			IE	2
			FR	1
			NL	2
			PL	1
			SE	3
			UK	4
I, IIb (5)	Karaliskā krabja zveja ar murdiem	20	EE	1	Nav
			ES	1
			LV	11
			LT	4
			PL	3

Zvejas kuģu skaits (3)
	Kipra (4)	Grieķija (5)	Horvātija	Itālija	Francija	Spānija	Malta (6)
Kuģi zvejai ar riņķvadu	1	1	15	12	17	6	1
Kuģi zvejai ar āķu jedām	13 (7)	0	0	30	8	31	44
Laivas zvejai ar ēsmu	0	0	0	0	37	60	0
Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām	0	0	12	0	29 (8)	2	0
Traleri	0	0	0	0	57	0	0
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi (9)	0	34	0	0	107	32	0

Kopējā kapacitāte, izteikta kā bruto tilpība
	Kipra	Horvātija	Grieķija	Itālija	Francija	Spānija	Malta
Kuģi zvejai ar riņķvadu	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Kuģi zvejai ar āķu jedām	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Laivas zvejai ar ēsmu	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Kuģi zvejai ar rokas āķu rindām	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Traleri	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka	Jānosaka

	Zivju krātiņveida lamatu skaits (10)
Spānija	5
Itālija	6
Portugāle	3

Maksimālā tunzivju audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte
	Audzētavu skaits	Kapacitāte (tonnās)
Spānija	14	11 852
Itālija	15	13 000
Grieķija	2	2 100
Kipra	3	3 000
Horvātija	4	7 880
Malta	8	12 300

Savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālais apjoms (tonnās)
Spānija	5 855
Itālija	3 764
Grieķija	785
Kipra	2 195
Horvātija	2 947
Malta	8 768
Portugāle	500

Dalībvalsts	Ar riņķvadiem aprīkotu kuģu maksimālais skaits	Ar āķu jedām aprīkotu kuģu maksimālais skaits
Spānija	23	190
Francija	11	—
Portugāle	—	79
Savienība	34	269

Mērķsuga	Zona	Aizlieguma periods
Haizivis (visas sugas)	Konvencijas apgabals	No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Notothenia rossii	FAO 48.1. Antarktika, pussalas apgabals FAO 48.2. Antarktika, ap Dienvidorkneju salām FAO 48.3. Antarktika, ap Dienviddžordžiju	No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Zivis	FAO 48.1. Antarktika (1) FAO 48.2. Antarktika (1)	No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Gobionotothen gibberifrons Chaenocephalus aceratus Pseudochaenichthys georgianus Lepidonotothen squamifrons Patagonotothen guntheri Electrona carlsbergi (1)	FAO 48.3.	No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Dissostichus spp.	FAO 48.5. Antarktika	No 2016. gada 1. decembra līdz 2017. gada 30. novembrim
Dissostichus spp.	FAO 88.3. Antarktika (1) FAO 58.5.1. Antarktika (1) (2) FAO 58.5.2. Antarktika uz austrumiem no 79° 20′ E un ārpus EEZ uz rietumiem no 79° 20′ E (1) FAO 58.4.4. Antarktika (1) (2) FAO 58.6. Antarktika (1) (2) FAO 58.7. Antarktika (1)	No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Lepidonotothen squamifrons	FAO 58.4.4. (1) (2)	No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim
Visas sugas, izņemot Champsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides	FAO 58.5.2. Antarktika	No 2016. gada 1. decembra līdz 2017. gada 30. novembrim
Dissostichus mawsoni	FAO 48.4. Antarktika (1), apgabals, ko norobežo 55° 30′ S un 57° 20′ S platuma paralēles un 25° 30′ W un 29° 30′ W garuma meridiāni	No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim

Apakšapgabals/rajons	Reģions	Sezona	SSRU		Dissostichus mawsoni nozvejas limits (tonnās)		Piezvejas limits (tonnās)
			SSRU	Limits			Rajveidīgās zivis	Macrourus spp.	Citas sugas
58.4.1.	Viss rajons	2016. gada 1. decembris līdz 2017. gada 30. novembris	A, B, D, F, H	0	532	5841-1	4	13	13
			C (tostarp 58.4.1_1, 58.4. 1_2)	161		5841-2	4	13	13
						5841-3	12	37	37
			E (58.4.1_3, 58.4.1_4)	246		5841-4	1	2	2
						5841-5	2	6	6
			G (tostarp 58.4.1_5, 58.4.1_6)	125		5841-6	5	14	14

58.4.2.	Viss rajons	2016. gada 1. decembris līdz 2017. gada 30. novembris	A, B, C, D	0	35		2	6	6
			E (tostarp 58.4.2_1)	35
58.4.3a.	Viss rajons 58.4.3a._1	2016. gada 1. decembris līdz 2017. gada 30. novembris			32		2	5	5
			Nepiemēro

88.1.	Viss apakšapgabals	2016. gada 1. decembris līdz 2017. gada 31. augusts	A, D, E, F, M	0	2 870 (3)
			B, C, G	378		A, D, E, F, M	0	A, D, E, F, M	0	A, D, E, F, M	0
			H, I, K	2 118		B, C, G	50	B, C, G	40	B, C, G	60
			J, L	334		H, I, K	105	H, I, K	320	H, I, K	60
						J, L	50	J, L	70	J, L	40
88.2.		2016. gada 1. decembris līdz 2017. gada 31. augusts	A, B, I	0	619
			C, D, E, F, G (88.2_1 līdz 88.2_4)	419 (4)		A, B	50	A, B	32	A, B	20
			H	200		C, D, E, F, G, H, I	10	C, D, E, F, G, H, I	32	C, D, E, F, G, H, I	32

Reģions	SSRU	Robeža
48.6	A	No 50° S 20° W uz austrumiem līdz 1° 30′ E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 50° S.
	B	No 60° S 20° W uz austrumiem līdz 10° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 20° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 60° S 10° W uz austrumiem līdz 0° garumam, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 10° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	D	No 60° S 0° garuma uz austrumiem līdz 10° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 0° garumam, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	E	No 60° S 10° E uz austrumiem līdz 20° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 10° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	F	No 60° S 20° E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 20° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	G	No 50° S 1° 30′ E uz austrumiem līdz 30° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 1° 30′ E, uz ziemeļiem līdz 50° S.
58.4.1	A	No 55° S 86° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 55° S.
	B	No 60° S 86° E uz austrumiem līdz 90° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 60° S 90° E uz austrumiem līdz 100° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 90° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	D	No 60° S 100° E uz austrumiem līdz 110° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 100° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	E	No 60° S 110° E uz austrumiem līdz 120° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	F	No 60° S 120° E uz austrumiem līdz 130° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	G	No 60° S 130° E uz austrumiem līdz 140° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	H	No 60° S 140° E uz austrumiem līdz 150° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
58.4.2	A	No 62° S 30° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.
	B	No 62° S 40° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.
	C	No 62° S 50° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 50° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.
	D	No 62° S 60° E uz austrumiem līdz 70° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.
	E	No 62° S 70° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 64° S, uz austrumiem līdz 80° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 70° E, uz ziemeļiem līdz 62° S.
58.4.3a	A	Viss rajons no 56° S 60° E uz austrumiem līdz 73° 10′ E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 60° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.
58.4.3b	A	No 56 ° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79 ° E, uz dienvidiem līdz 59 ° S, uz rietumiem līdz 73°10′ E, uz ziemeļiem līdz 56 ° S.
	B	No 60 ° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 86 ° E, uz dienvidiem līdz 64 ° S, uz rietumiem līdz 73°10′ E, uz ziemeļiem līdz 60 ° S.
	C	No 59 ° S 73° 10′ E uz austrumiem līdz 79 ° E, uz dienvidiem līdz 60 ° S, uz rietumiem līdz 73°10′ E, uz ziemeļiem līdz 59 ° S.
	D	No 59° S 79° E uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 60° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 59° S.
	E	No 56° S 79° E uz austrumiem līdz 80° E, uz ziemeļiem līdz 55° S, uz austrumiem līdz 86° E, uz dienvidiem līdz 59° S, uz rietumiem līdz 79° E, uz ziemeļiem līdz 56° S.
58.4.4	A	No 51° S 40° E uz austrumiem līdz 42° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.
	B	No 51° S 42° E uz austrumiem līdz 46° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 42° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.
	C	No 51° S 46° E uz austrumiem līdz 50° E, uz dienvidiem līdz 54° S, uz rietumiem līdz 46° E, uz ziemeļiem līdz 51° S.
	D	Viss rajons (izņemot SSRU A, B, C) ar ārējo robežu no 50° S 30° E uz austrumiem līdz 60° E, uz dienvidiem līdz 62° S, uz rietumiem līdz 30° E, uz ziemeļiem līdz 50° S.
58.6	A	No 45° S 40° E uz austrumiem līdz 44° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 40° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.
	B	No 45° S 44° E uz austrumiem līdz 48° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 44° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.
	C	No 45° S 48° E uz austrumiem līdz 51° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 48° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.
	D	No 45° S 51° E uz austrumiem līdz 54° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 51° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.
58.7	A	No 45° S 37° E uz austrumiem līdz 40° E, uz dienvidiem līdz 48° S, uz rietumiem līdz 37° E, uz ziemeļiem līdz 45° S.
88.1	A	No 60° S 150° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	B	No 60° S 170° E uz austrumiem līdz 179° E, uz dienvidiem līdz 66°40′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 60° S 179° E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° W, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S, uz rietumiem līdz 179° E, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	D	No 65° S 150° E uz austrumiem līdz 160° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150° E, uz ziemeļiem līdz 65° S.
	E	No 65 ° S 160 ° E uz austrumiem līdz 170 ° E, uz dienvidiem līdz 68° 30′ S, uz rietumiem līdz 160 ° E, uz ziemeļiem līdz 65 ° S.
	F	No 68° 30′ S 160° E uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° E, uz ziemeļiem līdz 68° 30′ S.
	G	No 66° 40′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° W, uz dienvidiem līdz 70° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 66° 40′ S.
	H	No 70° 50′ S 170° E uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 170° E, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	I	No 70° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 73° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 70° S.
	J	No 73° S pie krasta, pie 170° E, uz austrumiem līdz 178° 50′ E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 170° E, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S.
	K	No 73° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 76° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 73° S.
	L	No 76° S 178° 50′ E uz austrumiem līdz 170° W, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz 178° 50′ E, uz ziemeļiem līdz 76° S.
	M	No 73° S pie krasta, pie 169° 30′ E, uz austrumiem līdz 170° E, uz dienvidiem līdz 80° S, uz rietumiem līdz krastam, gar krastu ziemeļu virzienā līdz 73° S.
88.2	A	No 60° S 170° W uz austrumiem līdz 160° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 170° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	B	No 60° S 160° W uz austrumiem līdz 150° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 160° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 70° 50′ S 150° W uz austrumiem līdz 140° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	D	No 70° 50′ S 140° W uz austrumiem līdz 130° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 140° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	E	No 70° 50′ S 130° W uz austrumiem līdz 120° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 130° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	F	No 70° 50′ S 120° W uz austrumiem līdz 110° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 120° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	G	No 70° 50′ S 110° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 110° W, uz ziemeļiem līdz 70° 50′ S.
	H	No 65° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 70° 50′ S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 65° S.
	I	No 60° S 150° W uz austrumiem līdz 105° W, uz dienvidiem līdz 65° S, uz rietumiem līdz 150° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
88.3	A	No 60° S 105° W uz austrumiem līdz 95° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 105° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	B	No 60° S 95° W uz austrumiem līdz 85° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 95° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	C	No 60° S 85° W uz austrumiem līdz 75° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 85° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.
	D	No 60° S 75° W uz austrumiem līdz 70° W, uz dienvidiem līdz krastam, gar krastu rietumu virzienā līdz 75° W, uz ziemeļiem līdz 60° S.

Apakšapgabals/rajons	Atzīmēt atbilstīgās ailes
48.1	☐
48.2	☐
48.3	☐
48.4	☐
58.4.1	☐
58.4.2	☐

Produkta veids	Metode nozvejoto krilu dzīvsvara tiešai aplēšanai, ja nepieciešams (skatīt 21-03/B pielikumu) (5)
Veseli saldēti
Vārīti
Milti
Eļļa
Cits produkts, precizējiet

Zvejas rīka izmēri	1. zvejas rīks		2. zvejas rīks		Cits zvejas rīks (rīki)
Zvejas rīka atvērums
Maksimālais vertikālais atvērums (m)
Maksimālais horizontālais atvērums (m)
Zvejas rīka atvēruma perimetrs (6) (m)
Atvēruma laukums (m2)
Plātnes vidējais linuma acs izmērs (8) (mm)	Ārējais (7)	Iekšējais (7)	Ārējais (7)	Iekšējais (7)	Ārējais (7)	Iekšējais (7)
1. plātne
2. plātne
3. plātne
…
Pēdējā plātne (āmis)

Veids (piemēram, eholote, hidrolokators)
Ražotājs
Modelis
Devēja frekvences (kHz)

Metode	Formula (kg)	Parametrs
Metode	Formula (kg)	Apraksts	Veids	Aplēšanas metode	Vienība
Glabāšanas tvertnes tilpums	W * L * H * ρ * 1 000	W = tvertnes platums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		L = tvertnes garums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā	Mainīgs	Tilpuma pārrēķināšana masā	kg/l
		H = krilu slāņa dziļums tvertnē	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	m
Caurplūdes mērītājs (9)	V * Fkrill * ρ	V = krilu un ūdens kopējais tilpums	Iemetienam (9) raksturīgs	Tiešs novērojums	litrs
		F krill = krila frakcija paraugā	Iemetienam (9) raksturīgs	Caurplūdes mērītāja noteiktā tilpuma korekcija	-
		ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā	Mainīgs	Tilpuma pārrēķināšana masā	kg/l
Caurplūdes mērītājs (10)	(V * ρ) – M	V = krila pastas tilpums	Iemetienam (9) raksturīgs	Tiešs novērojums	litrs
		M = procesā pievienotais ūdens daudzums, kas pārrēķināts masā	Iemetienam (9) raksturīgs	Tiešs novērojums	kg
		ρ = krila pastas blīvums	Mainīgs	Tiešs novērojums	kg/l
Caurplūdes svari	M * (1 – F)	M = krilu un ūdens kopējā masa	Iemetienam (10) raksturīgs	Tiešs novērojums	kg
Caurplūdes svari	M * (1 – F)	F = ūdens frakcija paraugā	Mainīgs	Ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekcija	-
Bloku paliktnis	(M – Mtray) * N	M tray = tukša paliktņa masa	Konstants	Tiešs novērojums pirms zvejas	kg
		M = vidējā krilu un paliktņa kopējā masa	Mainīgs	Tiešs novērojums pirms sasaldēšanas (ūdens notecināts)	kg
		N = paliktņu skaits	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	-
Miltu masas pārrēķins	Mmeal * MCF	M meal = saražoto miltu masa	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	kg
Miltu masas pārrēķins	Mmeal * MCF	MCF = miltu pārrēķina koeficients	Mainīgs	Miltu masas pārrēķināšana veselu krilu masā	-
Āmja tilpums	W * H * L * ρ* π/4 * 1 000	W = āmja platums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		H = āmja augstums	Konstants	Mērījums zvejas sākumā	m
		ρ = koeficients tilpuma pārrēķināšanai masā	Mainīgs	Tilpuma pārrēķināšana masā	kg/l
		L = āmja garums	Iemetienam raksturīgs	Tiešs novērojums	m
Cita metode	precizējiet

Glabāšanas tvertnes tilpums
Zvejas sākumā	Izmērīt glabāšanas tvertnes platumu un garumu (ja tvertne nav četrstūraina, var būt nepieciešami papildu mērījumi; precizitāte ± 0,05 m).
Katru mēnesi (11)	Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no glabāšanas tvertnes.
Katrā iemetienā	Izmērīt krilu slāņa dziļumu tvertnē (ja starp iemetieniem krilus glabā tvertnē, noteikt dziļuma starpību; precizitāte ± 0,1 m),
Katrā iemetienā	aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (pēc formulas).
Caurplūdes mērītājs (11)
Pirms zvejas	Pārliecināties, ka caurplūdes mērītājs mēra veselus krilus (t. i., pirms pārstrādes).
Biežāk nekā reizi mēnesī (11)	Tilpumu pārrēķināt masā (ρ), pamatojoties uz notecinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no caurplūdes mērītāja.
Katrā iemetienā (12)	Ņemt paraugu no caurplūdes mērītāja un:
	izmērīt krilu un ūdens kopējo tilpumu (piemēram, 10 litri),
	veikt ar caurplūdes mērītāju noteiktā tilpuma korekciju, pamatojoties uz notecinātu krilu tilpumu,
	aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (pēc formulas).
Caurplūdes mērītājs (12)
Pirms zvejas	Nodrošināt, ka abi caurplūdes mērītāji (viens krila produktam un otrs pievienotajam ūdens daudzumam) ir kalibrēti (proti, rāda vienu un to pašu, tiek nolasīti pareizi).
Katru nedēļu (11)	Aprēķināt krila produkta blīvumu (ρ) (samalta krila pasta), nosakot krila produkta masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no attiecīgā caurplūdes mērītāja.
Katrā iemetienā (12)	Nolasīt abus caurplūdes mērītājus un aprēķināt krila produkta (samalta krila pasta) un pievienotā ūdens kopējo tilpumu; tiek pieņemts, ka ūdens blīvums ir 1 kg/l,
Katrā iemetienā (12)	aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (pēc formulas).
Caurplūdes svari
Pirms zvejas	Pārliecināties, ka caurplūdes svari mēra veselus krilus (t. i., pirms pārstrādes).
Katrā iemetienā (12)	Ņemt paraugu no caurplūdes svariem un:
	noteikt krilu un ūdens kopējo masu,
	veikt ar caurplūdes svariem noteiktās masas korekciju, pamatojoties uz notecinātu krilu masu,
	aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (pēc formulas).
Bloku paliktnis
Pirms zvejas	Noteikt paliktņa masu (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, noteikt katra veida paliktņu masu; precizitāte ± 0,1 kg).
Katrā iemetienā	Noteikt krilu un paliktņa kopējo masu (precizitāte ± 0,1 kg),
	saskaitīt izmantotos paliktņus (ja paliktņu konstrukcija atšķiras, saskaitīt katra veida paliktņus),
	aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (pēc formulas).
Miltu masas pārrēķins
Katru mēnesi (11)	Miltu masu pārrēķināt veselu krilu masā, pieņemot, ka pārstrādā 1 000 –5 000 kg veselu krilu (notecinātu krilu masa).
Katrā iemetienā	Noteikt saražoto miltu masu,
Katrā iemetienā	aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (pēc formulas).
Āmja tilpums
Zvejas sākumā	Izmērīt āmja platumu un augstumu (precizitāte ± 0,1 m).
Katru mēnesi (11)	Tilpumu pārrēķināt masā, pamatojoties uz notecinātu krilu masu zināmā tilpumā (piemēram, 10 litri), kas paņemts no āmja.
Katrā iemetienā	Izmērīt krilus saturoša āmja garumu (precizitāte ± 0,1 m),
Katrā iemetienā	aplēst nozvejoto krilu dzīvsvaru (pēc formulas).

Dalībvalsts	Maksimālais kuģu skaits	Kapacitāte (bruto tilpība)
Spānija	22	61 364
Francija	27	45 383
Portugāle	5	1 627
Itālija	1	2 137
Savienība	55	110 511

Karoga valsts	Zvejniecība	Zvejas atļauju skaits	Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu skaits
Norvēģija	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	Jānosaka	Jānosaka
Fēru Salas	Makrele, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), IIa, IVa zonā (uz ziemeļiem no 59° N) Stavrida, IV, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIIe, VIIf, VIIh zonā	14	14
	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	20	Jānosaka
	Siļķe, IIIa zonā	4	4
	Esmarka mencas rūpnieciskā zveja IV, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N) (ieskaitot nenovēršamu putasu piezveju)	14	14
	Jūras līdaka un brosme	20	10
	Putasu, II, IVa, V, VIa zonā (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIb, VII zonā (uz rietumiem no 12° 00′ W)	20	20
	Zilā jūras līdaka	16	16
Venecuēla (1)	Lutjānzivis (Francijas Gviānas ūdeņi)	45	45