27.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/87

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/37/EK (3) mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus pret veselības un drošības risku, ko rada kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība darbavietā. Minētajā direktīvā, izmantojot vispārēju principu sistēmu, kas dalībvalstīm ļauj nodrošināt konsekventu minimālo prasību piemērošanu, ir paredzēta konsekventa līmeņa aizsardzība pret risku, kas ir saistīts ar kancerogēniem un mutagēniem. Svarīgas sastāvdaļas vispārējā sistēmā, kas ar minēto direktīvu izveidota darba ņēmēju aizsardzībai, ir saistošas arodekspozīcijas robežvērtības, kas noteiktas, balstoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskiem un tehniskiem datiem, ekonomisko iespējamību, rūpīgu sociālekonomiskās ietekmes novērtējumu, kā arī iedarbības mērījumu protokolu un metožu pieejamību darbavietā. Minētajā direktīvā paredzēto minimālo prasību mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus Savienības līmenī. Dalībvalstis var noteikt stingrākas saistošās arodekspozīcijas robežvērtības.

(2)

Arodekspozīcijas robežvērtības ir daļa no Direktīvā 2004/37/EK paredzētās riska pārvaldības. Pienākums nodrošināt atbilstību minētajām robežvērtībām neskar citus darba devēju pienākumus, kas noteikti, ievērojot minēto direktīvu, jo īpaši pienākumus samazināt kancerogēnu un mutagēnu izmantošanu darbavietā, novērst vai samazināt kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību uz darba ņēmējiem un paredzēt šādā nolūkā īstenojamus pasākumus. Minētajiem pasākumiem, ciktāl tas tehniski ir iespējams, vajadzētu ietvert kancerogēna vai mutagēna aizstāšanu ar tādu vielu, maisījumu vai procesu, kas darba ņēmēja veselībai nav bīstams vai ir mazāk bīstams, noslēgtas sistēmas vai citu tādu pasākumu izmantošanu, kas paredzēti, lai samazinātu līmeni, kādā darba ņēmējs ir pakļauts iedarbībai. Šajā ziņā ir svarīgi ņemt vērā piesardzības principu, jo īpaši gadījumos, kad pastāv neskaidrības.

(3)

Vairumam kancerogēnu un mutagēnu nav iespējams zinātniski noteikt tādus līmeņus, par kuriem mazāka iedarbība neradītu nelabvēlīgu ietekmi. Lai gan ar to, ka, ievērojot šo direktīvu, darbavietā tiek noteiktas kancerogēnu un mutagēnu robežvērtības, netiek pilnībā novērsts risks, ko darba ņēmēju veselībai un drošībai rada kancerogēnu vai mutagēnu iedarbība darbā (atlikušais risks), tādējādi tomēr tiek veicināta šādas iedarbības radītā riska būtiska samazināšanās pakāpeniskā un mērķtiecīgā veidā, ievērojot Direktīvu 2004/37/EK. Citiem kancerogēniem un mutagēniem ir iespējams zinātniski noteikt tādus līmeņus, zem kuriem, sagaidāms, ka to iedarbība neradīs nelabvēlīgu ietekmi.

(4)

Maksimālie līmeņi dažu kancerogēnu vai mutagēnu iedarbībai uz darba ņēmējiem tiek noteikti, paredzot robežvērtības, kuras, ievērojot Direktīvu 2004/37/EK, nedrīkst pārsniegt. Minētās robežvērtības būtu jāpārskata, un būtu jāparedz robežvērtības papildu kancerogēniem un mutagēniem.

(5)

Pamatojoties uz ziņojumiem par īstenošanu, kurus, ievērojot Padomes Direktīvas 89/391/EEK (4) 17.a pantu, dalībvalstis iesniedz reizi piecos gados, Komisijai ir jāizvērtē darba drošības un veselības aizsardzības tiesiskā regulējuma, tostarp Direktīvas 2004/37/EK, īstenošana un, ja vajadzīgs, jāinformē attiecīgās iestādes un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja (ACSH) par visām iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot minētā regulējuma darbību, tostarp, ja vajadzīgs, attiecīgiem leģislatīvo aktu priekšlikumiem.

(6)

Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības vajadzības gadījumā būtu jāpārskata, ņemot vērā pieejamo informāciju, tostarp jaunus zinātniskos un tehniskos datus un uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi, metodes un protokolus iedarbības līmeņu mērījumiem darbavietā. Ja iespējams, minētajā informācijā būtu jāiekļauj dati par darba ņēmēju veselībai radīto atlikušo risku un Zinātniskās komitejas jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (SCOEL) un ACSH atzinumi. Informācija par atlikušo risku, kas tiek darīta publiski pieejama Savienības līmenī, ir vērtīgs ieguldījums turpmākajā darbā, kura mērķis ir ierobežot kancerogēnu un mutagēnu arodekspozīcijas izraisīto risku, tostarp šajā direktīvā noteikto robežvērtību pārskatīšanā. Šādas informācijas pārredzamība būtu jāveicina arī turpmāk.

(7)

Tā kā trūkst saskaņotu datu par vielu iedarbību, ir jāaizsargā šādai iedarbībai pakļautie vai šādas iedarbības riskam pakļautie darba ņēmēji, piemērojot attiecīgu veselības uzraudzību. Tādēļ vajadzētu būt iespējai pēc šādas iedarbības beigām turpināt atbilstošu veselības uzraudzību saskaņā ar norādījumiem, ko sniedz ārsts vai iestāde, kas atbild par veselības uzraudzību, tādiem darba ņēmējiem, kam Direktīvas 2004/37/EK 3. panta 2. punktā minētā novērtējuma rezultāti atklāj risku veselībai vai drošībai. Šāda uzraudzība būtu jāveic saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem vai praksi. Direktīvas 2004/37/EK 14. pants būtu jāgroza, lai nodrošinātu šādu veselības uzraudzību visiem skartajiem darba ņēmējiem.

(8)

Ir nepieciešama dalībvalstu veikta atbilstoša un saskaņota datu vākšana no darba devējiem, lai nodrošinātu darba ņēmēju drošību un pienācīgu aprūpi. Dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai informācija, lai tā varētu sagatavot ziņojumus par Direktīvas 2004/37/EK īstenošanu. Komisija jau atbalsta paraugpraksi datu vākšanas jomā dalībvalstīs, un vajadzības gadījumā tai būtu jāierosina turpmāki uzlabojumi datu vākšanā, kas vajadzīgi, ievērojot Direktīvu 2004/37/EK.

(9)

Direktīvā 2004/37/EK ir prasīts, ka darba devējiem ir jāizmanto esošās attiecīgās procedūras kancerogēnu un mutagēnu iedarbības līmeņu mērījumiem darbavietā, ņemot vērā to, ka SCOEL savos ieteikumos norāda iespējamību pārraudzīt iedarbību pie jebkuras ieteiktās arodekspozīcijas robežvērtības un bioloģiskajām robežvērtībām. Lai paplašinātu Direktīvā 2004/37/EK paredzētos pienākumus un nodrošinātu līdzīga un augsta līmeņa darba ņēmēju veselības aizsardzību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā Savienībā, ir svarīgi uzlabot metodoloģiju līdzvērtību kancerogēnu un mutagēnu koncentrācijas mērījumu veikšanai gaisā attiecībā uz tajā noteiktajām robežvērtībām.

(10)

Šajā direktīvā paredzētie grozījumi Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā ir pirmie soļi tās atjaunināšanas ilgstošākā procesā. Kā minētā procesa nākamo soli Komisija ir iesniegusi priekšlikumu robežvērtību noteikšanai un piebildēm par iedarbību caur ādu attiecībā uz septiņiem papildu kancerogēniem. Turklāt Komisija 2017. gada 10. janvāra paziņojumā “Drošāks un veselīgās darbs visiem. ES darba drošības un veselības aizsardzības tiesību aktu un politikas modernizēšana” norādīja, ka būs turpmāki Direktīvas 2004/37/EK grozījumi. Komisijai pastāvīgi būtu jāturpina darbs pie turpmākiem Direktīvas 2004/37/EK III pielikuma atjauninājumiem saskaņā ar tās 16. pantu un iedibināto praksi. Minētā darba rezultātā vajadzības gadījumā vajadzētu tapt priekšlikumiem par Direktīvā 2004/37/EK un šajā direktīvā noteikto robežvērtību pārskatīšanu, kā arī priekšlikumiem par papildu robežvērtībām.

(11)

Ir jāaplūko citi absorbcijas ceļi visiem kancerogēniem un mutagēniem, tostarp iedarbības caur ādu iespējamība, lai nodrošinātu iespējami labāko aizsardzību.

(12)

SCOEL palīdz Komisijai, jo īpaši, konstatējot, izvērtējot un detalizēti analizējot jaunākos pieejamos zinātniskos datus un ierosinot arodekspozīcijas robežvērtības darba ņēmēju aizsardzībai pret ķīmiskajiem riskiem, kas jānosaka Savienības līmenī, ievērojot Padomes Direktīvu 98/24/EK (5) un Direktīvu 2004/37/EK. Attiecībā uz tādām ķimikālijām kā o-toluidīns un 2-nitropropāns 2016. gadā SCOEL ieteikumi nebija pieejami un tāpēc tika aplūkoti citi pietiekami pārliecinoši un publiski pieejami zinātniskās informācijas avoti.

(13)

Direktīvas 2004/37/EK III pielikumā noteiktās vinilhlorīda monomēra un cietkoksnes putekļu robežvērtības būtu jāpārskata, ņemot vērā jaunākus zinātniskos un tehniskos datus. Būtu jāturpina izvērtēt atšķirība starp cietkoksnes un mīkstkoksnes putekļiem attiecībā uz minētajā pielikumā paredzēto robežvērtību, kā ieteikusi SCOEL un Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra.

(14)

Jaukta iedarbība, ko rada vairāk nekā viena koku suga, ir ļoti izplatīta, un tā sarežģī dažādu koku sugu iedarbības novērtēšanu. Mīkstkoksnes un cietkoksnes putekļu iedarbība ir izplatīta darba ņēmēju vidū Savienībā un var izraisīt elpošanas traucējumu simptomus un elpošanas orgānu slimības, kuru radītais visnopietnākais apdraudējums veselībai ir risks saslimt ar deguna dobuma un deguna blakusdobumu vēzi. Tādēļ ir lietderīgi noteikt, ka gadījumos, kad cietkoksnes putekļi ir sajaukti ar cita veida koksnes putekļiem, pielikumā noteiktā robežvērtība cietkoksnes putekļiem būtu jāpiemēro sajaukumā esošajiem visu veidu koksnes putekļiem.

(15)

Konkrēti hroma (VI) savienojumi atbilst kritērijiem, lai tos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (6) klasificētu par 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēniem, tāpēc tie ir kancerogēni Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību hroma (VI) savienojumiem, kas ir kancerogēni Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Tādēļ ir lietderīgi noteikt robežvērtību minētajiem hroma (VI) savienojumiem.

(16)

Attiecībā uz hromu VI robežvērtība 0,005 mg/m3 apmērā varētu nebūt atbilstoša, un dažās nozarēs to īstermiņā var būt grūti sasniegt. Tādēļ būtu jāievieš pārejas laiks, kurā būtu jāpiemēro robežvērtība 0,010 mg/m3 apmērā. Konkrētā situācijā, kad darbs ir saistīts ar metināšanas vai plazmas griešanas procesiem vai tiem līdzīgiem procesiem, kas rada tvaikus, minētajā pārejas laikā būtu jāpiemēro arodekspozīcijas robežvērtība 0,025 mg/m3 apmērā, un pēc tam būtu jāpiemēro vispārēji piemērojamā robežvērtība 0,005 mg/m3 apmērā.

(17)

Konkrētas ugunsizturīgas keramikas šķiedras atbilst kritērijiem, lai tās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēniem (1.B kategorija), tāpēc tās ir kancerogēni Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību ugunsizturīgām keramikas šķiedrām, kas ir kancerogēni Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Tādēļ ir lietderīgi noteikt robežvērtību minētajām ugunsizturīgajām keramikas šķiedrām.

(18)

Ir pieejami pietiekami pierādījumi, kas apliecina ieelpojamo kristāliskā silīcija dioksīda putekļu kancerogenitāti. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, būtu jānosaka ieelpojamo kristāliskā silīcija dioksīda putekļu robežvērtība. Darba procesā radušies ieelpojamie kristāliskā silīcija dioksīda putekļi netiek klasificēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008. Tādēļ ir lietderīgi darbu, kas saistīts ar darba procesā radušos ieelpojamo kristāliskā silīcija dioksīda putekļu iedarbību, iekļaut Direktīvas 2004/37/EK I pielikumā un noteikt ieelpojamo kristāliskā silīcija dioksīda putekļu (ieelpojamās frakcijas) robežvērtību, kas būtu jāpārskata, jo īpaši, ņemot vērā iedarbībai pakļauto darba ņēmēju skaitu.

(19)

Norādījumi un labas prakses piemēri, kas iegūti no Komisijas, dalībvalstīm vai sociālajiem partneriem, vai citas iniciatīvas, piemēram, sociālais dialogs “Nolīgums par darba ņēmēju veselības aizsardzību, pareizi strādājot ar kristālisko silīcija oksīdu un to saturošiem izstrādājumiem un tos pareizi izmantojot” (NEPSi), ir vērtīgi un vajadzīgi instrumenti, kas papildina reglamentējošos pasākumus un jo īpaši atbalsta robežvērtību efektīvu īstenošanu, un tādēļ šie instrumenti būtu rūpīgi jāapsver. To skaitā ir pasākumi, kuru mērķis ir novērst vai samazināt iedarbību, piemēram, ieelpojamā kristāliskā silīcija dioksīda gadījumā izmantot mitrināšanu, lai nepieļautu putekļu nokļūšanu gaisā.

(20)

Etilēna oksīds atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), tāpēc tas ir kancerogēns Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību minētajam kancerogēnam. Attiecībā uz etilēna oksīdu SCOEL ir konstatējusi būtisku iedarbības caur ādu iespējamību. Tādēļ ir lietderīgi noteikt robežvērtību etilēna oksīdam un norādīt tam piebildi par būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību.

(21)

1,2-epoksipropāns atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), tāpēc tas ir kancerogēns Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt iedarbības līmeni, zem kura sagaidāms, ka minētā kancerogēna iedarbība neradīs nelabvēlīgu ietekmi. Tādēļ ir lietderīgi noteikt robežvērtību attiecībā uz 1,2-epoksipropānu.

(22)

Akrilamīds atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), tāpēc tas ir kancerogēns Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību minētajam kancerogēnam. Attiecībā uz akrilamīdu SCOEL ir konstatējusi būtisku iedarbības caur ādu iespējamību. Tādēļ ir lietderīgi noteikt robežvērtību akrilamīdam un norādīt tam piebildi par būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību.

(23)

2-nitropropāns atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), tāpēc tas ir kancerogēns Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību minētajam kancerogēnam. Tādēļ ir lietderīgi noteikt robežvērtību 2-nitropropānam.

(24)

O-toluidīns atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), tāpēc tas ir kancerogēns Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību minētajam kancerogēnam. Tādēļ ir lietderīgi noteikt robežvērtību o-toluidīnam un tam norādīt piebildi par būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību.

(25)

1,3-butadiēns atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.A kategorija), tāpēc tas ir kancerogēns Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību minētajam kancerogēnam. Tādēļ ir lietderīgi noteikt robežvērtību 1,3-butadiēnam.

(26)

Hidrazīns atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), tāpēc tas ir kancerogēns Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību minētajam kancerogēnam. Attiecībā uz hidrazīnu SCOEL ir konstatējusi būtisku iedarbības caur ādu iespējamību. Tādēļ ir lietderīgi noteikt robežvērtību hidrazīnam un norādīt tam piebildi par būtiskas iedarbības caur ādu iespējamību.

(27)

Brometilēns atbilst kritērijiem, lai to saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificētu par kancerogēnu (1.B kategorija), tāpēc tas ir kancerogēns Direktīvas 2004/37/EK nozīmē. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp zinātniskajiem un tehniskajiem datiem, ir iespējams noteikt robežvērtību minētajam kancerogēnam. Tādēļ ir lietderīgi noteikt robežvērtību brometilēnam.

(28)

Šī direktīva stiprina darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību darbavietā. Dalībvalstīm direktīva būtu jātransponē valsts tiesībās. Tām būtu jānodrošina, lai kompetentajām iestādēm būtu pietiekams skaits apmācītu darbinieku un citu resursu, kas vajadzīgi, lai tie varētu pildīt uzdevumus, kas saistīti ar šīs direktīvas pienācīgu un efektīvu īstenošanu saskaņā ar valsts tiesībām vai praksi. Darba devējiem būtu vieglāk piemērot šo direktīvu, ja tiem attiecīgos gadījumos būtu norādes, kas palīdz apzināt labākos veidus, kā nodrošināt atbilstību šīs direktīvas prasībām.

(29)

Komisija ir apspriedusies ar ACSH. Turklāt Komisija ir īstenojusi divu posmu apspriedes ar darba devējiem un darba ņēmējiem Savienības līmenī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 154. pantu.

(30)

ACSH savos atzinumos ir atsaukusies uz saistošu arodekspozīcijas robežvērtību pārskatīšanas periodu vairākām vielām, tādām kā ieelpojamie kristāliskā silīcija dioksīda putekļi, akrilamīds un 1,3-butadiēns. Komisijai minētie atzinumi ir jāņem vērā, nosakot prioritāro secību, kādā veicams vielu zinātniskais izvērtējums.

(31)

ACSH savā atzinumā par ugunsizturīgām keramikas šķiedrām bija vienisprātis, ka saistoša arodekspozīcijas robežvērtība ir vajadzīga, taču nepanāca vienotu nostāju par robežvērtības apmēru. Tādēļ Komisijai būtu jāmudina ACSH iesniegt atjauninātu atzinumu par ugunsizturīgām keramikas šķiedrām, lai vienotos par kopēju nostāju jautājumā par minētās vielas robežvērtību, neskarot ACSH darba metodes un sociālo partneru autonomiju.

(32)

Vīrieši un sievietes darbavietās bieži ir pakļauti dažādu vielu sajaukuma iedarbībai, kas var palielināt riskus veselībai un izraisīt cita starpā nelabvēlīgu ietekmi uz viņu reproduktīvo sistēmu, tostarp izraisīt pazeminātu auglību vai neauglību, un negatīvi ietekmēt augļa attīstību un laktāciju. Reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām piemēro Savienības pasākumus, kas paredz minimālās prasības darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzībai, jo īpaši tās, kas paredzētas Direktīvā 98/24/EK un Padomes Direktīvā 92/85/EEK (7). Reproduktīvajai sistēmai toksiskajām vielām, kas ir arī kancerogēni vai mutagēni, piemēro Direktīvas 2004/37/EK noteikumus. Komisijai būtu jāizvērtē nepieciešamība paplašināt Direktīvā 2004/37/EK paredzēto darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzības pasākumu piemērošanu, attiecinot tos arī uz visām reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām.

(33)

Šajā direktīvā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz dzīvību un tiesības uz godīgiem un taisnīgiem darba apstākļiem, kas attiecīgi paredzētas attiecīgi tās 2. un 31. pantā.

(34)

Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības tiks regulāri pārskatītas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (8) īstenošanu, jo īpaši, lai ņemtu vērā mijiedarbību starp Direktīvā 2004/37/EK noteiktajām robežvērtībām un atvasinātajiem beziedarbības līmeņiem bīstamām ķimikālijām, kas noteikti minētajā regulā, lai efektīvi aizsargātu darba ņēmējus.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot darba apstākļus un aizsargāt darba ņēmēju veselību pret konkrētiem riskiem, ko rada kancerogēnu un mutagēnu iedarbība, nevar pietiekami sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(36)

Ņemot vērā to, ka šī direktīva attiecas uz darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību darbavietā, tā būtu jātransponē ne vēlāk kā divus gadus pēc tās stāšanās spēkā.

(37)

Tādēļ Direktīva 2004/37/EK būtu attiecīgi jāgroza,

1)

direktīvas 6. pantā pievieno šādu daļu:

“Komisijai saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 17.a pantu iesniegtajos ziņojumos dalībvalstis ņem vērā šā panta pirmās daļas a)–g) punktā minēto informāciju.”;

2)

direktīvas 14. pantu groza šādi:

3)

iekļauj šādu pantu:

“18.a pants

Izvērtēšana

Komisija – kā daļu no nākamā šīs direktīvas īstenošanas izvērtējuma saistībā ar Direktīvas 89/391/EEK 17.a pantā minēto izvērtējumu – izvērtē arī, vai ir jāgroza robežvērtība ieelpojamiem kristāliskā silīcija dioksīda putekļiem. Komisija vajadzības gadījumā ierosina nepieciešamos grozījumus un izmaiņas saistībā ar minētajām vielām.

Ne vēlāk kā 2019. gada pirmajā ceturksnī Komisija, ņemot vērā jaunāko zinātnisko pieredzi, izvērtē iespēju grozīt šīs direktīvas darbības jomu, lai tajā iekļautu reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas. Pamatojoties uz minēto, Komisija, apspriedusies ar darba devējiem un darba ņēmējiem, vajadzīgas gadījumā iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu.”;

4)

I pielikumā pievieno šādu punktu:

5)

III pielikumu aizstāj ar tekstu, kas ietverts šīs direktīvas pielikumā.