28.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/29

(1)

Savienības finanšu interešu aizsardzība attiecas ne tikai uz budžeta apropriāciju pārvaldību, bet skar visus pasākumus, kas negatīvi ietekmē vai draud negatīvi ietekmēt Savienības aktīvus un dalībvalstu aktīvus, ciktāl minētie pasākumi ir būtiski Savienības politikai.

(2)

1995. gada 26. jūlija Konvencijā par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību (3), kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K.3. pants, tostarp tās 1996. gada 27. septembra (4), 1996. gada 29. novembra (5) un 1997. gada 19. jūnija (6) protokolos, (“konvencija”) ir paredzēti minimālie noteikumi par noziedzīgu nodarījumu un sankciju noteikšanu tādā jomā kā krāpšana, kas skar Savienības finanšu intereses. Dalībvalstis izstrādāja konvenciju, kurā atzīmēja, ka krāpšana, kas skar Savienības ieņēmumus un izdevumus, daudzos gadījumos pārsniedz vienas valsts robežas un to bieži izdara organizēti noziedzīgi tīkli. Uz minētā pamata konvencijā jau tika atzīts, ka Savienības finanšu interešu aizsardzībai ir vajadzīga kriminālvajāšana par krāpnieciskām darbībām, kas kaitē šīm interesēm. Līdztekus tika pieņemta Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (7). Minētajā regulā ir paredzēti vispārīgi noteikumi par vienveida pārbaudēm un administratīviem pasākumiem un sankcijām, kas saistīti ar Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, vienlaikus atsaucoties uz minētās jomas nozaru noteikumiem, krāpnieciskām darbībām, kā definēts konvencijā, un dalībvalstu krimināltiesību un procedūru piemērošanu.

(3)

Savienības politikā finanšu interešu aizsardzības jomā jau ir veikti saskaņošanas pasākumi, tādi kā Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95. Lai nodrošinātu Savienības politikas īstenošanu, ir būtiski turpināt tuvināt dalībvalstu krimināltiesību aktus, papildinot Savienības finanšu interešu aizsardzību saskaņā ar administratīvajām tiesībām un civiltiesībām, attiecībā uz vissmagākajiem ar krāpšanu saistītiem darbību veidiem minētajā jomā, vienlaikus novēršot neatbilstības gan minētajās tiesību jomās, gan arī starp tām.

(4)

Savienības finanšu interešu aizsardzība prasa noteikt vienotu definīciju krāpšanai, kas ir šīs direktīvas darbības jomā, kurai būtu jāaptver krāpnieciskas darbības attiecībā uz ieņēmumiem, izdevumiem un aktīviem, kuru rezultātā tiek nodarīts kaitējums Eiropas Savienības vispārējam budžetam (“Savienības budžets”), tostarp tādām finanšu operācijām kā aizņēmumi un aizdevumi. Jēdziens par nopietniem nodarījumiem, kas vērsti pret kopējo pievienotās vērtības nodokļa (“PVN”) sistēmu, kura izveidota ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK (8) (“kopējā PVN sistēma”), attiecas uz ar PVN saistītu krāpšanu pašās tās nopietnākajās izpausmēs, jo īpaši “karuseļveida” krāpšanu, ar PVN saistītu krāpšanu, kurā tiek izmantoti “pazudušie tirgotāji”, un ar PVN saistītu krāpšanu, kas izdarīta noziedzīgā organizācijā un kas rada nopietnus apdraudējumus kopējai PVN sistēmai un tādējādi Savienības budžetam. Nodarījumi, kas vērsti pret kopējo PVN sistēmu, būtu jāuzskata par nopietniem, kad tie ir saistīti ar divu vai vairāk dalībvalstu teritorijām, izriet no krāpnieciskas shēmas, kurā minētie nodarījumi ir izdarīti strukturētā veidā ar mērķi gūt no kopējās PVN sistēmas nepienācīgu labumu, un šo nodarījumu radītais kopējais kaitējums ir vismaz EUR 10 000 000. Jēdziens “kopējais kaitējums” attiecas uz aplēsto kaitējumu, kas izriet no visas krāpnieciskās shēmas – gan attiecīgo dalībvalstu, gan Savienības finanšu interesēm, neietverot procentus un sankcijas. Šīs direktīvas mērķis ir veicināt minēto noziedzības parādību apkarošanas centienus.

(5)

Ja Komisija izpilda Savienības budžetu, īstenojot dalītu vai netiešu pārvaldību, tā budžeta izpildes uzdevumus var deleģēt dalībvalstīm vai uzticēt tos struktūrām, birojiem vai aģentūrām, kas izveidotas, ievērojot Līgumus, vai citām vienībām vai personām. Šādā dalītas vai netiešas pārvaldības gadījumā Savienības finanšu interešu aizsardzības līmenim vajadzētu būt tādam pašam kā aizsardzības līmenim tiešā Komisijas pārvaldībā.

(6)

Šajā direktīvā ar iepirkumu saistīti izdevumi ir jebkādi izdevumi saistībā ar publiskiem līgumiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (9) 101. panta 1. punktā.

(7)

Savienības tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā ir pilnībā piemērojami nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, kas saistīta ar īpašumu, kurš iegūts tādu noziedzīgu nodarījumu rezultātā, uz kuriem attiecas šī direktīva. Atsaucei uz minētajiem tiesību aktiem būtu jānodrošina, ka ar šo direktīvu ieviestais sankciju režīms tiek piemērots visiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret Savienības finanšu interesēm.

(8)

Korupcija ir īpaši nopietns drauds Savienības finanšu interesēm, kas daudzos gadījumos var būt saistīta arī ar krāpnieciskām darbībām. Tā kā visiem civildienesta ierēdņiem ir pienākums lēmumu pieņemšanā vai rīcības brīvības izmantošanā rīkoties objektīvi, kukuļdošanai nolūkā ietekmēt civildienesta ierēdņa lēmumu vai rīcības brīvību un šāda kukuļa ņemšanai vajadzētu būt ietvertai korupcijas definīcijā – neatkarīgi no piemērojamiem konkrētā ierēdņa valsts tiesību aktiem vai attiecīgās starptautiskās organizācijas noteikumiem.

(9)

Savienības finanšu intereses var negatīvi ietekmēt tāda civildienesta ierēdņa konkrēti darbību veidi, kam ir uzticēta līdzekļu vai aktīvu pārvaldība, kuri notiek vai nu viņa atbildībā vai uzraudzībā, ja šāda ierēdņa darbību veidu mērķis ir nelikumīgi piesavināties līdzekļus vai aktīvus pretēji iecerētajam mērķim un ja ar to tiek nodarīts kaitējums Savienības finanšu interesēm. Tādēļ jāievieš precīza definīcija noziedzīgiem nodarījumiem, kas aptvertu šādas darbības.

(10)

Attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar pasīvu korupciju un līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos, ir nepieciešams iekļaut civildienesta ierēdņa definīciju, kas attiektos uz visiem attiecīgajiem ierēdņiem neatkarīgi no tā, vai tiem ir oficiāls amats Savienībā, dalībvalstīs vai trešās valstīs. Savienības līdzekļu pārvaldībā arvien vairāk tiek iesaistītas privātpersonas. Tādēļ, lai Savienības līdzekļus pienācīgi aizsargātu no korupcijas un nelikumīgas piesavināšanās, “civildienesta ierēdņa” definīcijai ir jāattiecas uz personām, kam nav oficiāla amata, bet kam tomēr līdzīgā veidā ir uzticētas civildienesta ierēdņa funkcijas un kas tās pilda attiecībā uz Savienības līdzekļiem, piemēram, līgumslēdzējiem, kas iesaistīti šādu līdzekļu pārvaldībā.

(11)

Attiecībā uz šajā direktīvā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nolūka jēdziens ir jāattiecina uz visiem elementiem, kas veido minētos noziedzīgos nodarījumus. To, vai darbība vai bezdarbība ir bijusi tīša, var izsecināt no objektīviem, faktiskiem apstākļiem. Šī direktīva neattiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav saistīti ar nodomu.

(12)

Šī direktīva neliek dalībvalstīm paredzēt brīvības atņemšanas sodu par tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kuri nav smagi nodarījumi, gadījumos, kad nodoms kā priekšnoteikums ir paredzēts valsts tiesību aktos.

(13)

Daži noziedzīgie nodarījumi, kas vērsti pret Savienības finanšu interesēm, praksē bieži ir cieši saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. panta 1. punkts un Savienības tiesību akti, kuru pamatā ir minētais pants. Tādēļ šīs direktīvas formulējumos būtu jānodrošina saskaņotība starp šādiem tiesību aktiem un šo direktīvu.

(14)

Ciktāl Savienības finanšu interesēm var kaitēt vai tās var apdraudēt ar darbībām, ko veikušas juridiskas personas, juridiskām personām vajadzētu būt atbildīgām par noziedzīgajiem nodarījumiem – kā tie definēti šajā direktīvā –, kas izdarīti viņu uzdevumā.

(15)

Lai visā Savienībā līdzvērtīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, izmantojot pasākumus, kam būtu jānodrošina atturoša iedarbība, dalībvalstīm papildus būtu jāparedz konkrēti sankciju veidi un apmēri, ja tiek izdarīti šajā direktīvā definētie noziedzīgie nodarījumi. Sankciju apmēram vajadzētu būt samērīgam ar nodarījumu.

(16)

Tā kā šajā direktīvā ir paredzēti minimālie noteikumi, dalībvalstis var brīvi pieņemt vai saglabāt stingrākus noteikumus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses.

(17)

Šī direktīva neskar disciplināro sankciju vai citu pasākumu vai sankciju, kam nav krimināltiesiska rakstura, pienācīgu un efektīvu piemērošanu. Sankcijas, ko nevar pielīdzināt kriminālsodiem, kuri piemēroti konkrētajai personai par to pašu darbību, var ņemt vērā, nosakot minētajai personai sodu par noziedzīgu nodarījumu, kurš definēts šajā direktīvā. Attiecībā uz citām sankcijām būtu jāievēro tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu (ne bis in idem). Šī direktīva nenosaka kriminālatbildību par darbībām, uz kurām jau neattiecas disciplinārie sodi vai citi pasākumi saistībā ar dienesta pienākumu pārkāpumiem gadījumos, kad attiecīgajām personām var piemērot šādus disciplinārus sodus vai citus pasākumus.

(18)

Ar sankcijām attiecībā uz fiziskām personām konkrētos gadījumos būtu jāparedz maksimālais brīvības atņemšanas sods vismaz uz četriem gadiem. Tam vismaz būtu jāietver gadījumi saistībā ar ievērojamu nodarītu kaitējumu vai gūtu labumu, un kaitējums vai peļņa būtu jāuzskata par ievērojamu, ja tas ietver vairāk nekā EUR 100 000. Ja dalībvalsts tiesību akti par ievērojamu kaitējumu vai labumu kā pamatu maksimālajam sodam neparedz skaidru slieksni, dalībvalstij būtu jānodrošina, ka to tiesas, nosakot sankcijas par krāpšanu vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, ņem vērā kaitējuma vai labuma apjomu. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm iesniegt citus elementus, kuri varētu norādīt uz noziedzīga nodarījuma nopietno raksturu, piemēram, ja kaitējums vai labums ir tikai iespējams, bet ļoti ievērojams. Tomēr attiecībā uz nodarījumiem, kas vērsti pret kopējo PVN sistēmu, slieksnis, virs kura nodarījums vai labums saskaņā ar šo direktīvu būtu jāuzskata par ievērojamu, ir EUR 10 000 000. Minimālo apmēru ieviešana brīvības atņemšanas sankciju maksimālajiem termiņiem ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka Savienības finanšu interesēm ir līdzvērtīgs aizsardzības līmenis visā Savienībā. Sankcijas ir paredzētas, lai kalpotu par stingru atturošu rīku attiecībā uz iespējamajiem noziedzīgu nodarījumu izdarītājiem, un darbosies visā Savienībā.

(19)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka faktu, ka noziedzīgs nodarījums tiek izdarīts noziedzīgā organizācijā, kā tā definēta Padomes Pamatlēmumā 2008/841/TI (10), uzskata par atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar šo valstu tiesību sistēmās ietvertiem piemērojamiem noteikumiem. Tām būtu jānodrošina, lai tiesnešiem, piespriežot sodu noziedzīgu nodarījumu izdarītājiem, būtu iespējams ņemt vērā minēto atbildību pastiprinošo apstākli, kaut arī tiesnešiem nav pienākuma atbildību pastiprinošo apstākli ņemt vērā savā spriedumā. Dalībvalstīm nav pienākuma paredzēt atbildību pastiprinošos apstākļus, ja valsts tiesību akti paredz, ka noziedzīgi nodarījumi Pamatlēmuma 2008/841/TI nozīmē ir krimināli sodāmi kā atsevišķs nodarījums, un tas var būt par iemeslu bargākām sankcijām.

(20)

Ņemot vērā pārkāpuma izdarītāju un to ieņēmumu mobilitāti, kas iegūti no nelikumīgām, Savienības finanšu interesēm kaitējošām darbībām, kā arī ar šo mobilitāti saistīto sarežģīto pārrobežu izmeklēšanu, katrai dalībvalstij, lai tā varētu vērsties pret šīm darbībām, būtu jānosaka sava jurisdikcija. Tādējādi katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka tās jurisdikcija attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir izdarīti, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kurām ir piekļūts no tās teritorijas.

(21)

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz pārrobežu noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ir iespējamas vairākas jurisdikcijas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, piemērojot valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē šo direktīvu, pilnībā ir ievērots ne bis in idem princips.

(22)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz noilguma termiņiem, kas nepieciešami, lai tās varētu vērsties pret nelikumīgām, Savienības finanšu interesēm kaitējošām darbībām. Tādu noziedzīgu nodarījumu gadījumos, par kuriem piemērojamais maksimālais sods ir brīvības atņemšana vismaz uz četriem gadiem, noilguma termiņam vajadzētu būt vismaz pieciem gadiem no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža. Tam nebūtu jāskar tās dalībvalstis, kuras nenosaka noilguma termiņus izmeklēšanai, kriminālvajāšanai un soda izpildei.

(23)

Neskarot noteikumus par pārrobežu sadarbību un savstarpēju juridisku palīdzību krimināllietās un citus noteikumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (11), nepieciešams paredzēt atbilstīgu noteikumu sadarbībai, lai nodrošinātu efektīvu rīcību, kas vērsta pret šajā direktīvā definētiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri skar Savienības finanšu intereses, tostarp informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisiju, kā arī tehniskai un operatīvai palīdzībai, ko Komisija sniedz valstu kompetentajām iestādēm un kas tām var būt nepieciešama, lai veicinātu to veiktās izmeklēšanas koordinēšanu. Šādai palīdzībai nebūtu jāietver Komisijas piedalīšanās atsevišķu krimināllietu izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas procedūrās, ko veic valsts iestādes. Revīzijas palātai un revidentiem, kas ir atbildīgi par Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru budžetu revīzijas veikšanu, būtu jāziņo Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un citām kompetentām iestādēm par visiem faktiem, kurus saskaņā ar šo direktīvu varētu kvalificēt kā noziedzīgus nodarījumus, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai valsts revīzijas iestādes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta nozīmē darītu to pašu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 8. pantu.

(24)

Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Vajadzības gadījumā ziņojumam var pievienot priekšlikumus, kuros ņemta vērā iespējamā notikumu attīstība, jo īpaši Savienības budžeta finansēšanā.

(25)

Konvencija būtu jāaizstāj ar šo direktīvu attiecībā uz dalībvalstīm, kam tā ir saistoša.

(26)

Lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (12) 3. panta 4. punkta d) apakšpunktu, atsauce uz nopietnu krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, kā definēts konvencijas 1. panta 1. punktā un 2. panta 1. punktā, būtu jāuzskata par krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, kā definēts šīs direktīvas 3. pantā un 7. panta 3. punktā vai – attiecībā uz nodarījumiem, kas vērsti pret kopējo PVN sistēmu, – kā definēts 2. panta 2. punktā.

(27)

Lai dalībvalstis varētu pienācīgi īstenot šo direktīvu, ir jāveic personas datu apstrāde kompetentajās valsts iestādēs un šādu datu apmaiņa starp dalībvalstīm, no vienas puses, un starp kompetentajām Savienības struktūrām, no otras puses. Personas datu apstrāde valsts līmenī starp kompetentajām valsts iestādēm būtu jāreglamentē ar Savienības acquis. Personas datu apmaiņa starp dalībvalstīm būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (13). Ciktāl personas datu apstrādi veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (14) vai atbilstīgā gadījumā – citi Savienības tiesību akti, kas regulē to, kā minētās iestādes, struktūras, biroji un aģentūras apstrādā personas datus, kā arī ietverot piemērojamos noteikumus par tiesas izmeklēšanas konfidencialitāti.

(28)

Paredzētās atturošās iedarbības panākšanā, piemērojot krimināltiesībās paredzētas sankcijas, ir jāievēro īpaša piesardzība no pamattiesību viedokļa. Šajā direktīvā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”), un jo īpaši tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība izvēlēties profesiju un tiesības strādāt, darījumdarbības brīvība, tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, likumības un noziedzīgu nodarījumu, sankciju samērīguma, kā arī ne bis in idem princips. Nodrošināt minēto tiesību un principu pilnīgu ievērošanu ir šīs direktīvas mērķis, un tā ir attiecīgi jāīsteno.

(29)

Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu summu ātru atgūšanu un to iemaksu Savienības budžetā, neskarot attiecīgos Savienības nozarēm specifiskos noteikumus par finanšu korekcijām un nepareizi izlietoto summu atgūšanu.

(30)

Savienības finanšu interešu aizsardzībā svarīga nozīme ir administratīviem pasākumiem un sodiem. Šī direktīva dalībvalstis neatbrīvo no pienākuma piemērot un īstenot Savienības administratīvos pasākumus un sodus Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 4. un 5. panta nozīmē.

(31)

Ar šo direktīvu dalībvalstīm nebūtu jāuzliek par pienākumu valsts tiesību aktos paredzēt kriminālsodus par šīs direktīvas darbības jomā esošām krāpnieciskām darbībām un ar krāpšanu saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri skar Savienības finanšu intereses. Ar šo direktīvu nebūtu jānosaka pienākumi, kas attiecas uz šādu sankciju vai jebkādas citas pieejamas tiesībaizsardzības sistēmas piemērošanu atsevišķos gadījumos. Dalībvalstis var šīs direktīvas aptvertajā jomā principā turpināt vienlaikus piemērot arī administratīvos pasākumus un sodus. Tomēr, piemērojot valsts tiesību aktus, ar kuriem šo direktīvu transponē, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, uzliekot kriminālsodus par noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar šo direktīvu un paredzot administratīvus pasākumus un sodus, netiek pārkāpta harta.

(32)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu kompetences strukturēt un organizēt savas nodokļu administrācijas, ko tās uzskata par piemērotām, lai nodrošinātu pareizu pievienotās vērtības nodokļa noteikšanu, novērtēšanu un iekasēšanu, kā arī efektīvu PVN jomas tiesību aktu piemērošanu.

(33)

Šo direktīvu piemēro, neskarot noteikumus par imunitātes atcelšanu, kas noteikta LESD, LESD un Līgumam par Eiropas Savienību (LES) pievienotajā Protokolā Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem un Protokolā Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā un to īstenošanas dokumentos vai līdzīgos noteikumus, kas iekļauti valsts tiesību aktos. Transponējot šo direktīvu valsts tiesību aktos, kā arī piemērojot valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē šo direktīvu, pilnībā ņem vērā minētās privilēģijas un imunitāti, tostarp attiecībā uz locekļa pilnvaru brīvības ievērošanu.

(34)

Šī direktīva neskar vispārējos noteikumus un principus valsts tiesību aktos krimināltiesību jomā par sodu piemērošanu un izpildi saskaņā ar konkrētajiem apstākļiem katrā atsevišķā gadījumā.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(36)

Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Īrija ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

(37)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(38)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(39)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Revīzijas palātu, un tā ir pieņēmusi atzinumu (15),

a)

“Savienības finanšu intereses” ir visi ieņēmumi, izdevumi un aktīvi, uz kuriem attiecas vai kuru izcelsmes avots vai pamats ir:

b)

“juridiska persona” ir jebkurš subjekts, kam saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem ir tiesībsubjektība, izņemot valstis vai publisko tiesību subjektus, kas īsteno valsts varu, un publisko tiesību starptautiskās organizācijas.

a)

attiecībā uz izdevumiem, kas nav saistīti ar iepirkumu, – jebkura darbība vai bezdarbība, kura saistīta ar:

b)

attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar iepirkumu, vismaz tad, ja tas ir darīts, lai gūtu nelikumīgu labumu pārkāpuma izdarītājam vai kādam citam, radot zaudējumus Savienības finanšu interesēm, – jebkura darbība vai bezdarbība, kura saistīta ar:

c)

attiecībā uz ieņēmumiem, kas nav d) apakšpunktā minētie ieņēmumi, ko gūst no PVN pašu resursiem, – jebkura darbība vai bezdarbība, kura saistīta ar:

d)

attiecībā uz ieņēmumiem, ko gūst no PVN pašu resursiem, – jebkura darbība vai bezdarbība, kas veikta krāpnieciskās pārrobežu shēmās saistībā ar:

a)

Šajā direktīvā “pasīva korupcija” ir civildienesta ierēdņa darbība, ar kuru viņš tieši vai pastarpināti pieprasa vai saņem jebkāda veida labumu sev vai kādai trešai personai vai akceptē šāda labuma apsolījumu, lai veiktu darbību vai atturētos no saviem pienākumiem atbilstīgas darbības vai lai veiktu savas funkcijas tādā veidā, kas kaitē vai, ļoti iespējams, varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm.

b)

Šajā direktīvā “aktīva korupcija” ir jebkuras tādas personas darbība, kas tieši vai pastarpināti apsola, piedāvā vai dod jebkāda veida labumu civildienesta ierēdnim – viņam pašam vai kādai trešai personai –, lai viņš veiktu darbību vai atturētos no saviem pienākumiem atbilstīgas darbības vai lai veiktu savas funkcijas tādā veidā, kas kaitē vai, ļoti iespējams, varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm.

a)

Savienības vai valsts ierēdnis, tostarp jebkurš valsts ierēdnis no citas dalībvalsts un jebkurš valsts ierēdnis no trešās valsts:

Tomēr tādas tiesvedības gadījumā, kurā iesaistīts kādas dalībvalsts ierēdnis vai kādas trešās valsts ierēdnis un kuru uzsākusi cita dalībvalsts, pēdējai no minētajām valstīm nav pienākuma piemērot “valsts ierēdņa” definīciju, izņemot tiktāl, ciktāl minētā definīcija ir saderīga ar tās tiesību aktiem.

Termins “valsts ierēdnis” ietver jebkuru personu, kas ieņem amatu izpildvaras, valsts pārvaldes vai tiesu iestādē valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Jebkuru personu, kas ieņem amatu likumdošanas iestādē valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, pielīdzina “valsts ierēdnim”;

b)

jebkura cita persona, kam uzdots pildīt civildienesta funkcijas, kuras saistītas ar Savienības finanšu interešu pārvaldību vai lēmumiem par tām dalībvalstīs vai trešās valstīs.

a)

pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;

b)

pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; vai

c)

pilnvarām īstenot kontroli juridiskās personas iekšienē.

a)

atņemt tiesības saņemt valsts pabalstus vai atbalstu;

b)

uz laiku vai pavisam izslēgt no publiskās izsoles procedūrām;

c)

uz laiku vai pavisam aizliegt veikt komercdarbību;

d)

pakļaut tiesas uzraudzībai;

e)

likvidēt ar tiesas lēmumu;

f)

uz laiku vai pavisam slēgt uzņēmumus, kas izmantoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

a)

noziedzīgs nodarījums ir pilnīgi vai daļēji izdarīts tās teritorijā; vai

b)

noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir tās valstspiederīgais.

a)

noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir pastāvīgais iedzīvotājs tās teritorijā;

b)

noziedzīgais nodarījums ir izdarīts tādas juridiskas personas labā, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā; vai

c)

noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir viens no tās ierēdņiem, kas veic savus dienesta pienākumu.

a)

sodu, kas paredz brīvības atņemšanu vairāk nekā uz vienu gadu; vai alternatīvi

b)

brīvības atņemšanas sodu tāda noziedzīga nodarījuma gadījumā, kam piemērojamais maksimālais sods paredz brīvības atņemšanu vismaz uz četriem gadiem,

1)

Savienības līmenī – līdzekļi, kas nepamatoti izmaksāti 3. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā vai 4. vai 5. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas kontekstā;

2)

valsts līmenī – jebkāda PVN summa, kas nav samaksāta 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai 4. vai 5. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas kontekstā.

a)

to kriminālprocesu skaits, kas uzsākti, kuros apsūdzība ir noraidīta, kas beigušies ar attaisnojošu spriedumu, kas noslēgušies ar notiesāšanu un kas turpinās;

b)

kriminālprocesu rezultātā atgūtās summas un aplēstais kaitējums.

a)

2. panta 2. punktā norādītais slieksnis ir adekvāts;

b)

noteikumi saistībā ar noilguma laikposmiem, kā tie minēti 12. pantā, ir pietiekami efektīvi;

c)

šī direktīva efektīvi pievēršas tādas krāpšanas gadījumiem, kas saistīta ar publisko iepirkumu.