18.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/27


KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2017/845

(2017. gada 17. maijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK groza attiecībā uz to elementu indikatīvajiem sarakstiem, kas jāņem vērā, sagatavojot jūras stratēģijas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (1), un jo īpaši tās 24. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2008/56/EK III pielikumā ir noteikti tās 8. panta 1. punktā, 9. panta 1. punktā, 9. panta 3. punktā, 10. panta 1. punktā, 11. panta 1. punktā un 24. pantā minētie raksturīgo iezīmju, slodžu un ietekmes indikatīvie saraksti.

(2)

2012. gadā dalībvalstis, pamatodamās uz savu jūras ūdeņu sākotnējo novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 8. panta 1. punktu, un īstenodamas jūras stratēģiju pirmo ciklu, saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 9. panta 2. punktu un 10. panta 2. punktu paziņoja Komisijai attiecīgi iezīmju kopumu, kas raksturo labu vides stāvokli, un mērķus vides jomā. Dalībvalstu paziņotās informācijas novērtējumā (2), kuru Komisija veica saskaņā ar minētās direktīvas 12. pantu, ir uzsvērts: lai dalībvalstis un Savienība līdz 2020. gadam sasniegtu labu vides stāvokli, jāpieliek vairāk pūļu, un tas jādara steidzami.

(3)

Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu jūras stratēģiju īstenošanas otrais cikls turpina virzību uz Direktīvas 2008/56/EK mērķu sasniegšanu un panāk lielāku konsekvenci laba vides stāvokļa noteikšanā, Komisija savā ziņojumā par īstenošanas pirmo posmu ieteica Komisijas dienestiem un dalībvalstīm sadarboties Savienības līmenī, lai līdz 2015. gadam pārskatītu, nostiprinātu un uzlabotu Komisijas Lēmumu 2010/477/ES (3) ar mērķi noteikt skaidrākus, vienkāršākus, kodolīgākus, saskaņotākus un salīdzināmākus laba vides stāvokļa kritērijus un metodiskos standartus un lai tajā pašā laikā caurskatītu Jūras stratēģijas pamatdirektīvas III pielikumu, vajadzības gadījumā to pārskatot un izstrādājot īpašus norādījumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu saskaņotāku un konsekventāku pieeju nākamajā īstenošanas posmā veicamajiem novērtējumiem.

(4)

Direktīvas 2008/56/EK III pielikuma pārskatīšana ir vajadzīga kā papildinājums Lēmuma 2010/477/ES pārskatīšanai. Turklāt saistība starp Direktīvas 2008/56/EK III pielikumu un kvalitatīvajiem raksturlielumiem laba vides stāvokļa noteikšanai, kas uzskaitīti tās I pielikumā, ir norādīta netieši un tāpēc nav pietiekami skaidra. 2011. gadā sagatavotā Komisijas dienestu darba dokumentā (4) ir izskaidrota saistība starp Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā uzskaitītajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem, minētās direktīvas III pielikumā noteiktajiem elementiem un Lēmumā 2010/477/ES noteiktajiem kritērijiem un rādītājiem, bet, ņemot vērā tiem raksturīgo saturu, šāds skaidrojums varēja būt tikai daļējs. Direktīvas 2008/56/EK III pielikuma pārskatīšana ir vajadzīga, lai precizētu šo saistību un atvieglotu direktīvas īstenošanu, labāk sasaistot ekosistēmas elementus, kā arī antropogēnās slodzes un ietekmes uz jūras vidi ar Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā noteiktajiem raksturlielumiem un ar Lēmuma 2010/477/ES pārskatīšanas iznākumu.

(5)

Direktīvas 2008/56/EK III pielikumā būtu jāiekļauj novērtējuma (direktīvas 8. panta 1. punkts) elementi attiecībā uz laba vides stāvokļa noteikšanu (direktīvas 9. panta 1. punkts), novērtējumu papildinoši monitoringa (direktīvas 11. panta 1. punkts) elementi (piemēram, temperatūra, sāļums) un elementi, kas jāņem vērā, nosakot mērķus (direktīvas 10. panta 1. punkts). Reģionālo īpatnību iespaidā šo elementu nozīmīgums dažādos reģionos un dalībvalstīs būs atšķirīgs. Tas nozīmē, ka elementi jāņem vērā tikai tad, ja tie ir uzskatāmi par “būtiskām īpatnībām un raksturīgajām iezīmēm” vai par “galvenajām slodzēm un ietekmēm”, kas minētas Direktīvas 2008/56/EK 8. panta 1. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā, un ja tie izpaužas attiecīgās dalībvalsts ūdeņos.

(6)

Ir svarīgi nodrošināt to, ka Direktīvas 2008/56/EK III pielikumā noteiktie elementi ir skaidri sasaistīti ar minētās direktīvas I pielikuma kvalitatīvajiem raksturlielumiem un ar kritērijiem un metodiskajiem standartiem, kuri attiecas uz labu vides stāvokli jūras ūdeņos un kurus Komisija noteikusi, pamatojoties uz Direktīvas 2008/56/EK 9. panta 3. punktu, un arī ar to piemērošanu saistībā ar Direktīvas 2008/56/EK 8., 9., 10. un 11. pantu. Minētajiem elementiem tāpēc ir jābūt vispārīgiem un vispārēji piemērojamiem visā Savienībā, jo specifiskākus elementus var noteikt Komisija, pamatojoties uz Direktīvas 2008/56/EK 9. panta 3. punktu, vai tad, kad saskaņā ar minētās direktīvas 9. panta 1. punktu tiek definēts labam vides stāvoklim raksturīgo iezīmju kopums.

(7)

Direktīvas 2008/56/EK III pielikuma 1. un 2. tabula būtu jāprecizē, lai skaidrāk parādītu saistību ar stāvokļa elementiem (1. tabula) un slodžu elementiem un ietekmēm (2. tabula) un lai tabulās uzskaitītos elementus tiešā veidā sasaistītu ar minētās direktīvas I pielikumā noteiktajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem un līdz ar to – ar kritērijiem, kurus Komisija noteikusi, pamatojoties uz Direktīvas 2008/56/EK 9. panta 3. punktu.

(8)

Lai atvieglotu jūras ūdeņu izmantošanas novērtēšanu saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu un cilvēka darbību novērtēšanu saskaņā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un ar to saistīto monitoringu, kas paredzēts minētās direktīvas 11. pantā, 2. tabula būtu jāpapildina, tajā iekļaujot indikatīvu izmantojuma veidu un cilvēka darbību sarakstu, kura mērķis ir nodrošināt novērtējuma konsekvenci visos jūras reģionos un apakšreģionos.

(9)

Tāpēc Direktīvas 2008/56/EK III pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi regulatīvā komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2008/56/EK 25. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2008/56/EK III pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas pielikuma tekstu.

2. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2018. gada 7. decembrim. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3.   Pienākums transponēt šo direktīvu neattiecas uz dalībvalstīm, kurām nav jūras ūdeņu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2017. gada 17. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.

(2)  Komisijas ziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam – Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (2008/56/EK) īstenošanas pirmais posms – Eiropas Komisijas novērtējums un norādījumi (COM(2014) 97 final, 20.2.2014.).

(3)  Komisijas 2010. gada 1. septembra Lēmums 2010/477/ES par laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijiem un metodiskajiem standartiem (OV L 232, 2.9.2010., 14. lpp.).

(4)  Komisijas dienestu darba dokuments SEC(2011) 1255.


PIELIKUMS

III PIELIKUMS

Uz jūras ūdeņiem attiecināmo ekosistēmas elementu, antropogēno slodžu un cilvēka darbību indikatīvie saraksti

(8. panta 1. punkts, 9. panta 1. punkts, 9. panta 3. punkts, 10. panta 1. punkts, 11. panta 1. punkts un 24. pants)

1. tabula

Jūras ekosistēmu struktūra, funkcijas un procesi,

jo īpaši saistībā ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 9. un 11. pantu

Temats

Ekosistēmas elementi

Iespējamie parametri un raksturīgās iezīmes (1. piezīme)

Attiecīgie kvalitatīvie raksturlielumi, kas noteikti I pielikumā (2. un 3. piezīme)

Sugas

Jūras reģiona vai apakšreģiona jūras putnu, zīdītāju, rāpuļu, zivju un galvkāju sugu grupas (4. piezīme)

Sugas vai populācijas mainība telpā un laikā:

izplatība, sastopamība un/vai biomasa

izmēra klases; vecuma un dzimuma struktūra

auglības, izdzīvotības un mirstības/traumatisma rādītājs

uzvedība, tostarp pārvietošanās un migrācija

sugas dzīvotne (platība, piemērotība)

Grupas sugu sastāvs

(1); (3)

Biotopi

Galvenie dzīvotņu veidi jeb biotopi vertikālajā ūdens slānī (pelaģiskie biotopi) un uz grunts (bentiskie biotopi) (5. piezīme) vai citi biotopi, tostarp ar tiem saistītās biocenozes visā jūras reģionā vai apakšreģionā

Par katru biotopu:

biotopa izplatība un platība (attiecīgā gadījumā, arī tilpums)

sugu sastāvs, sastopamība un/vai biomasa (mainība telpā un laikā)

sugas izmēra klases; vecuma struktūra (attiecīgā gadījumā)

fizikālie, hidroloģiskie un ķīmiskie parametri

Papildus par pelaģiskajiem biotopiem:

hlorofila a koncentrācija

planktona (aļģu) ziedēšanas biežums un teritoriālā izplatība

(1); (6)

Ekosistēmas, tostarp barošanās tīkli

Ekosistēmu struktūra, funkcijas un procesi, tostarp:

fizikālie un hidroloģiskie parametri

ķīmiskie parametri

bioloģiskie parametri

funkcijas un procesi

Šādu parametru mainība telpā un laikā:

temperatūra un ledus

hidroloģija (viļņu un straumju režīms; apvelings, sajaukšanās, uzturēšanās laiks, saldūdens ieplūšana; jūras līmenis)

batimetrija

duļķainība (sanesu/nogulumu slodze), caurredzamība, skaņa

jūras gultnes substrāts un morfoloģija

sāļums, barības vielas (N, P), organiskais ogleklis, izšķīdušās gāzes (pCO2, O2) un pH

jūras putnu, zīdītāju, rāpuļu, zivju un galvkāju sugu saistība ar to dzīvotnēm

pelaģisko–bentisko kopienu struktūra

produktivitāte

(1); (4)

Piezīmes par 1. tabulu

1. piezīme.

Šis attiecīgo parametru un raksturīgo iezīmju saraksts sugām, biotopiem/dzīvotnēm un ekosistēmām ir indikatīvs un atspoguļo parametrus, kurus ietekmē šā pielikuma 2. tabulā uzskaitītās slodzes un uz kuriem attiecas saskaņā ar 9. panta 3. punktu noteiktie kritēriji. Konkrētie parametri un raksturīgās iezīmes, kas izmantojamas monitoringā un novērtējumā, jānosaka saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, tostarp saskaņā ar tās 8.–11. pantu.

2. piezīme.

Cipari šajā ailē norāda uz attiecīgajiem I pielikuma punktiem.

3. piezīme.

1. tabulā minēti tikai stāvokļa kvalitatīvie raksturlielumi (1), (3), (4) un (6), kuru kritēriji ir noteikti saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Visi pārējie, t. i., slodžu kvalitatīvie raksturlielumi, kas minēti I pielikumā, var attiekties uz jebkuru no tematiem.

4. piezīme.

Šīs sugu grupas sīkāk norādītas pielikuma II daļā Komisijas 2017. gada 17. maija Lēmumā (ES) 2017/848, ar ko nosaka laba jūras ūdeņu vides stāvokļa kritērijus un metodiskos standartus un monitoringa un novērtēšanas specifikācijas un standartizētas metodes un atceļ Lēmumu 2010/477/ES (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 43. lpp.).

5. piezīme.

Šie biotopi sīkāk norādīti Lēmuma (ES) 2017/848 pielikuma II daļā.

2. tabula

Jūras vidē notiekošas vai to ietekmējošas antropogēnās slodzes, izmantošanas veidi un cilvēka darbības

2.a

Antropogēnās slodzes jūras vidē,

jo īpaši saistībā ar 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un un 9., 10. un 11. pantu

Temats

Slodze (1. piezīme)

Iespējamie parametri

Attiecīgie kvalitatīvie raksturlielumi, kas noteikti I pielikumā (2. un 3. piezīme)

Bioloģiskās slodzes

Svešzemju sugu ievadīšana vai izplatīšanās

Slodzes intensitāte un mainība laikā un telpā jūras vidē un, attiecīgā gadījumā, slodzes avotā

Lai novērtētu slodzes ietekmi uz vidi, izvēlas attiecīgos ekosistēmas elementus un parametrus no 1. tabulas

(2)

Mikrobiālo patogēnu ievadīšana

 

Ģenētiski modificētu sugu ievadīšana un vietējo sugu pārvietošana

 

Dzīvnieku vai augu sugu kultivēšanas iespaidā notikusi dabīgo bioloģisko sabiedrību izzušana vai pārmaiņas

 

Cilvēka klātbūtnes radīts sugas traucējums (piemēram, vairošanās, atpūtas vai barošanās laikā)

 

Savvaļas sugu ieguve vai mirstība/traumatisms (komerciālajā un atpūtas zvejā un citās darbībās)

(3)

Fiziskās slodzes

Fiziska jūras gultnes izmainīšana (pagaidu vai atgriezeniska)

(6); (7)

Fiziski zaudējumi (neatgriezeniski izmainījies jūras gultnes substrāts vai morfoloģija; jūras gultnes substrāta ieguve)

Hidroloģisko apstākļu izmaiņas

Vielas, atkritumi, enerģija

Biogēnu ievade — difūzi avoti, punktveida avoti, atmosfēras pārnese

(5)

Organisko vielu ievade — difūzi avoti un punktveida avoti

Citu vielu (piem., sintētisko vielu, nesintētisko vielu, radionuklīdu) ievade — difūzi avoti, punktveida avoti, atmosfēras pārnese, akūti gadījumi

(8); (9)

Atkritumu ievade (cietie atkritumi, tostarp mikroizmēra atkritumi)

(10)

Antropogēnās skaņas ievade (impulsveida skaņa, nepārtraukta skaņa)

(11)

Cita veida enerģijas (tostarp elektromagnētisko lauku, gaismas un siltuma) ievade

Ūdens ievade — punktveida avoti (piemēram, sāļš ūdens)

 


2.b

Jūras vidē notiekošas vai to ietekmējošas izmantošanas veidi un cilvēka darbības,

jo īpaši saistībā ar saistībā ar 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu (uz 8. panta 1. punkta c) apakšpunktu attiecas tikai tās darbības, kas atzīmētas ar zvaigznīti (*)) un 10. un 13. pantu

Temats

Darbība

Fiziska upju, piekrastes vai jūras gultnes pārstrukturēšana (ūdens resursu apsaimniekošana)

Zemes atgūšana no jūras

Kanālu ierīkošana un citāda ūdensteču izmainīšana

Piekrastes nostiprināšana un pretplūdu aizsardzība*

Būves atkrastē (izņemot naftas/gāzes/atjaunojamās enerģijas jomā)*

Jūras gultnes morfoloģijas pārstrukturēšana, arī bagarēšana un izņemtās grunts izvietošana*

Nedzīvo resursu ieguve

Derīgo izrakteņu ieguve (ieži, metāla rūdas, grants, smilts, slāneklis)*

Naftas un gāzes ieguve, arī ar to saistītā infrastruktūra*

Sāls ieguve*

Ūdens ieguve*

Enerģijas ražošana

Atjaunojamās enerģijas ieguve (vēja, viļņu un straumju enerģija), arī ar to saistītā infrastruktūra*

Neatjaunojamās enerģijas ieguve

Elektropārvade un komunikācijas (kabeļi)*

Dzīvo resursu ieguve

Zivju, gliemju un vēžveidīgo ieguve (komerciālā vai atpūtas nolūkā)*

Zivju, gliemju un vēžveidīgo apstrāde*

Jūras augu ieguve*

Medīšana un ievākšana citām vajadzībām*

Dzīvo resursu audzēšana

Akvakultūra – jūras, arī ar to saistītā infrastruktūra*

Akvakultūra — saldūdens

Lauksaimniecība

Mežsaimniecība

Transports

Transporta infrastruktūra*

Transports — jūras*

Transports — gaisa

Transports — sauszemes

Pilsētu un rūpnieciskie izmantojumi

Izmantošana pilsētu vajadzībām

Izmantošana rūpnieciskiem mērķiem

Atkritumu apstrāde un apglabāšana*

Tūrisms un atpūta

Tūrisma un atpūtas infrastruktūra*

Tūrisma un atpūtas darbības*

Drošība/aizsardzība

Militārās operācijas (saskaņā ar 2. panta 2. punktu)

Izglītība un pētniecība

Pētniecības, izpētes un mācību darbības*

Piezīmes par 2. tabulu

1. piezīme.

Slodzes novērtējumā jāskata slodzes intensitāte jūras vidē un, attiecīgā gadījumā, jūras vidē notiekošās ievades apjomi (no sauszemes vai no gaisa avotiem).

2. piezīme.

Cipari šajā ailē norāda uz attiecīgajiem I pielikuma punktiem.

3. piezīme.

2.a tabulā minēti tikai slodžu kvalitatīvie raksturlielumi (2), (3), (5), (6), (7), (8), (9), (10) un (11), kuru kritēriji ir noteikti saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Visi pārējie, t. i., stāvokļa kvalitatīvie raksturlielumi, kas minēti I pielikumā, var attiekties uz jebkuru no tematiem.”