1.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 27/115

(1)

Lai aizsargātu darba ņēmējus no apdraudējuma, ko rada bīstamu ķīmisko vielu iedarbība, Komisijai saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošās robežvērtības jāierosina kā Savienības mērķi, kas nosakāmi Savienības līmenī.

(2)

Direktīvas 98/24/EK 3. panta 2. punkts pilnvaro Komisiju noteikt vai pārskatīt darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošās robežvērtības, ņemot vērā mērīšanas metožu pieejamību un izmantojot pasākumus, ko pieņem saskaņā ar procedūru, kas noteikta Padomes Direktīvas 89/391/EEK (2) 17. pantā.

(3)

Komisijai šajā uzdevumā palīdz ar Komisijas Lēmumu 2014/113/ES (3) izveidotā Zinātniskā komiteja jautājumos par ķīmisku vielu iedarbības robežlielumiem darbavietā (SCOEL).

(4)

Saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK “profesionālās pakļaušanas iedarbībai limita vērtība” [jeb darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošā robežvērtība] ir, ja vien nav noteikts citādi, ķīmiskās vielas vidējās koncentrācijas robežvērtība gaisā noteiktā laikā darba ņēmēja elpošanas zonā noteiktā bāzes laikposmā.

(5)

Darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošās robežvērtības ir uz veselību attiecināmas robežvērtības, ko SCOEL ieguvusi no jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem un kuras Komisija pieņem, ņemot vērā mērīšanas metožu pieejamību. Tās ir iedarbības sliekšņi, pie kādiem zemākām vērtībām parasti pēc ķīmiskās vielas īslaicīgas vai ikdienas iedarbības darba dzīves laikā nav sagaidāma kaitīga iedarbība. Tie ir Savienības mērķi, kas izstrādāti, lai palīdzētu darba devējiem noteikt un novērtēt riskus un īstenot profilakses un aizsardzības pasākumus saskaņā ar Direktīvu 98/24/EK.

(6)

Saskaņā ar SCOEL ieteikumiem, lai ņemtu vērā sekas, ko izraisa īslaicīga iedarbība, darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošās robežvērtības tiek noteiktas attiecībā uz astoņu stundu bāzes laikposmu kā vidējo vērtību laikā (ilgstošas iedarbības robežvērtības), bet dažām ķīmiskām vielām – uz īsāku bāzes laikposmu, kopumā uz 15 minūtēm kā vidējo vērtību laikā (īslaicīgas iedarbības robežvērtības).

(7)

Jebkurai ķīmiskai vielai, kurai minētā robežvērtība noteikta Savienības līmenī, dalībvalstīm jānosaka darbavietā pieļaujamās iedarbības valsts robežvērtība. To veicot, tām jāņem vērā Savienības robežvērtība, un valsts robežvērtība jānosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

(8)

Darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošās robežvērtības ir nozīmīga daļa no vispārējiem pasākumiem, ko veic, lai darba ņēmējus aizsargātu pret veselības riskiem, ko rada eksponētība bīstamām ķīmiskām vielām.

(9)

Saskaņā ar Direktīvas 98/24/EK 3. pantu SCOEL novērtēja saistību starp to ķīmisko vielu ietekmi uz veselību, kuras atrodamas trīsdesmit vienā ierakstā šīs direktīvas pielikumā, un darbavietā pieļaujamās iedarbības līmeni un ieteica noteikt visu šo ķīmisko vielu darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošās robežvērtības, ja iedarbība notiek ieelpojot, attiecībā uz astoņu stundu bāzes laikposmu kā vidējo vērtību laikā. Tāpēc ir lietderīgi noteikt ilgstošas iedarbības robežvērtības visām šīs direktīvas pielikumā norādītajām vielām.

(10)

Turklāt dažām no attiecīgajām ķīmiskajām vielām SCOEL ieteica šādas robežvērtības noteikt īsākiem bāzes laikposmiem un/vai attiecībā uz riskiem iedarbībai uz ādu.

(11)

Četras no šīm ķīmiskajām vielām – slāpekļa monoksīds, kalcija dihidroksīds, litija hidrīds un etiķskābe – patlaban ir minētas Komisijas Direktīvas 91/322/EEK (4) pielikumā.

(12)

Viena no tām – 1,4-dihlorbenzols – patlaban ir minēta Komisijas Direktīvas 2000/39/EK (5) pielikumā.

(13)

Savukārt bisfenols A patlaban ir minēts Komisijas Direktīvas 2009/161/ES (6) pielikumā.

(14)

Attiecībā uz minētajām ķīmiskajām vielām SCOEL ieteica noteikt jaunas darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošās robežvērtības. Tāpēc ir lietderīgi šīs direktīvas pielikumā iekļaut pārskatītās sešu minēto ķīmisko vielu robežvērtības un svītrot attiecīgos ierakstus no Direktīvas 91/322/EEK, 2000/39/EK un 2009/161/ES pielikumiem.

(15)

Vienai ķīmiskajai vielai, kura atrodama starp trīsdesmit vienu ierakstu šīs direktīvas pielikumā – akrilskābei – SCOEL ieteica īslaicīgas iedarbības robežvērtību noteikt vienas minūtes bāzes laikposmam. Tāpēc ir lietderīgi šai vielai šādu īslaicīgas iedarbības robežvērtību noteikt šīs direktīvas pielikumā.

(16)

Lai nodrošinātu labāko iespējamo aizsardzības līmeni, jāņem vērā, ka dažas vielas var iekļūt organismā caur ādu. Attiecībā uz ķīmiskajām vielām, kuras atrodamas trīsdesmit vienā ierakstā šīs direktīvas pielikumā, SCOEL norādīja, ka caur ādu iespējams uzņemt ievērojamu daudzumu glicerīna trinitrāta, tetrahloroglekļa, ciānūdeņraža, metilēnhlorīda, nitroetāna, 1,4-dihlorbenzola, metilformiāta, tetrahloretilēna, nātrija cianīda un kālija cianīda. Tāpēc līdz ar darbavietā pieļaujamās iedarbības orientējošajām robežvērtībām ir lietderīgi šīs direktīvas pielikumā norādīt, ka ievērojamu daudzumu minēto ķīmisko vielu iespējams uzņemt caur ādu.

(17)

Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja (7), ar kuru apspriedās saskaņā ar Direktīvas 98/24/EK 3. panta 2. punktu, atzina, ka pastāv bažas, kā tehniski īstenot ierosinātās darbavietā pieļaujamās slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda radītās iedarbības orientējošās robežvērtības pazemes kalnrūpniecībā un tuneļu būvniecībā, kā arī oglekļa monoksīda robežvērtības pazemes kalnrūpniecībā. Turklāt komiteja atzina, ka patlaban ir problēmas ar tādu mērīšanas metožu pieejamību, kuras varētu tikt izmantotas, lai pierādītu atbilstību ierosinātajai slāpekļa dioksīda robežvērtībai pazemes kalnrūpniecībā un tuneļu būvniecībā. Tāpēc ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm izmantot pārejas periodu, kādā pazemes kalnrūpniecībā un tuneļu būvniecībā jāievieš slāpekļa monoksīda, slāpekļa dioksīda un oglekļa monoksīda robežvērtības, kas noteiktas šīs direktīvas pielikumā, bet Komisijai pirms pārejas perioda beigām iepriekšminētos jautājumus pārskatīt. Šajā pārejas periodā dalībvalstis drīkst turpināt piemērot pašreizējās, nevis šīs direktīvas pielikumā noteiktās robežvērtības.

(18)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (8) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos.

(19)

Attiecībā uz šo direktīvu Komisija uzskata, ka šādu dokumentu iesniegšana, izmantojot tabulas, kurās ilustrēta atbilstība starp valsts pasākumiem un šo direktīvu, ir pamatota, ņemot vērā, ka attiecībā uz dažām vielām valsts tiesību aktos jau pastāv darbavietā pieļaujamās iedarbības valsts robežvērtības, un ņemot vērā šo robežvērtību noteikšanai izmantoto valsts līmenī pieņemto juridisko instrumentu tehnisko raksturu un dažādību.

(20)

Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja sniedza atzinumu 2014. gada 27. novembrī un 2015. gada 21. maijā.

(21)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 89/391/EEK 17. pantu izveidotā Tehnikas attīstības komiteja,

a)

attiecībā uz slāpekļa monoksīdu: pašreizējās robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 91/322/EEK pielikumu;

b)

attiecībā uz slāpekļa dioksīdu un oglekļa monoksīdu: valsts noteiktās robežvērtības, kuras ir spēkā 2017. gada 1. februārī.