7.12.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 323/1 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2017/2117
(2017. gada 21. novembris),
ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielapjoma organisko ķimikāliju ražošanu
(izziņots ar dokumenta numuru C(2017) 7469)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (1) un jo īpaši tās 13. panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) izmanto par atsauces materiālu Direktīvas 2010/75/ES II nodaļas aptverto iekārtu atļaujas nosacījumu noteikšanā, un kompetentajām iestādēm būtu jānosaka emisiju robežvērtības, kas nodrošina, ka normālos ekspluatācijas apstākļos emisijas nepārsniedz ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus, kuri noteikti LPTP secinājumos. |
(2) |
Ar Komisijas 2011. gada 16. maija lēmumu (2) izveidotais forums, kura dalībnieki ir dalībvalstu, attiecīgo nozaru un vides aizsardzību veicinošo nevalstisko organizāciju pārstāvji, 2017. gada 5. aprīlī Komisijai sniedza savu atzinumu par lielapjoma organisko ķimikāliju ražošanai piemērojamā LPTP atsauces dokumenta ierosināto saturu. Minētais atzinums ir publiski pieejams. |
(3) |
Minētā LPTP atsauces dokumenta galvenais elements ir šā lēmuma pielikumā izklāstītie LPTP secinājumi. |
(4) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Tiek pieņemti pielikumā izklāstītie secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielapjoma organisko ķimikāliju ražošanu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2017. gada 21. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Karmenu VELLA
(1) OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.
(2) Komisijas 2011. gada 16. maija lēmums, ar ko izveido forumu informācijas apmaiņai saskaņā ar 13. pantu Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV C 146, 17.5.2011., 3. lpp.).
PIELIKUMS
SECINĀJUMI PAR LABĀKAJIEM PIEJAMAJIEM TEHNISKAJIEM PAŅĒMIENIEM (LPTP) ATTIECĪBĀ UZ LIELAPJOMA ORGANISKO ĶIMIKĀLIJU RAŽOŠANU
TVĒRUMS
Šie LPTP secinājumi attiecas uz šādu Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 4.1. punktā uzskaitīto organisko ķimikāliju [organisku ķīmisku vielu] ražošanu:
a) |
vienkāršie [parastie] ogļūdeņraži (lineāri vai cikliski, piesātināti vai nepiesātināti, alifātiskie vai aromātiskie); |
b) |
skābekli saturoši ogļūdeņraži, piem., spirti, aldehīdi, ketoni, karbonskābes, esteri, esteru maisījumi, acetāti, ēteri, peroksīdi un epoksīdsveķi; |
c) |
četrvērtīgo sēru saturoši ogļūdeņraži; |
d) |
slāpekli saturoši ogļūdeņraži, piemēram, amīni, amīdi, trīsvērtīgā slāpekļa savienojumi [nitrozie savienojumi], nitrosavienojumi vai nitrātsavienojumi, nitrili, cianāti, izocianāti; |
e) |
fosforu saturoši ogļūdeņraži; |
f) |
halogēnogļūdeņraži; |
g) |
metālorganiskie savienojumi; |
h) |
virsmaktīvās vielas un aģenti. |
Šie LPTP secinājumi attiecas arī uz ūdeņraža peroksīda ražošanu atbilstīgi Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 4.2. punkta e) apakšpunktam.
Šie LPTP secinājumi aptver kurināmo sadedzināšanu rūpnieciskajās krāsnīs un karsētājos, ja tas notiek iepriekš minēto darbību ietvaros.
Šie LPTP secinājumi aptver minēto ķimikāliju ražošanu nepārtrauktos procesos ar kopējo ražošanas jaudu virs 20 kt/gadā.
Šie LPTP secinājumi neaptver šādus procesus, darbības un elementus:
— |
kurināmā sadedzināšana, izņemot sadedzināšanu rūpnieciskajās krāsnīs/karsētājos vai termiskajos/katalītiskajos oksidizatoros (tā var būt apskatīta LPTP secinājumos par lielām sadedzināšanas stacijām), |
— |
atkritumu sadedzināšana jeb incinerācija (tā var būt apskatīta LPTP secinājumos par atkritumu incinerāciju), |
— |
etanola ražošana, kas notiek iekārtā, uz kuru attiecas Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 6.4. punkta b) apakšpunkta ii) punkta apraksts vai kura ir tieši saistīta ar minēto darbību (tā var būt apskatīta LPTP secinājumos par pārtikas, dzērienu un piena rūpniecību (FDM). |
Citi LPTP secinājumi, kuri ir papildinoši attiecībā uz šajos LPTP secinājumos aplūkotajām darbībām:
— |
Vispārizmantojamas notekūdeņu un atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmas ķīmiskās rūpniecības nozarē (CWW), |
— |
Vispārizmantojamas atlikumgāzu attīrīšanas sistēmas ķīmiskās rūpniecības nozarē (WGC). |
Citi LPTP secinājumi un atsauces dokumenti, kuri varētu būt relevanti attiecībā uz šajos LPTP secinājumos aplūkotajām darbībām:
— |
Ekonomika un šķērsvidiskā ietekme (ECM), |
— |
Ar glabāšanu saistītās emisijas (EFS), |
— |
Energoefektivitāte (ENE), |
— |
Rūpnieciskās dzesēšanas sistēmas (ICS), |
— |
Lielas jaudas sadedzināšanas stacijas (LCP), |
— |
Minerāleļļas un gāzes rafinēšana (REF), |
— |
No RED iekārtām gaisā un ūdenī emitēto vielu monitorings (ROM), |
— |
Atkritumu incinerācija (WI), |
— |
Atkritumu apstrāde (WT). |
VISPĀRĪGI APSVĒRUMI
Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni
Šajos LPTP secinājumos uzskaitītie un aprakstītie tehniskie paņēmieni nav ne obligāti ievērojami, ne izsmeļoši. Drīkst izmantot citus tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.
Ja vien nav norādīts citādi, LPTP secinājumi ir vispārizmantojami.
Vidējošanas periodi un references apstākļi emisijām gaisā
Ja vien nav norādīts citādi, šajos LPTP secinājumos norādītie ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL), kas attiecas uz emisijām gaisā, ir norādīti kā koncentrācijas, ko izsaka kā emitētās vielas masu atlikumgāzu tilpuma vienībā standartapstākļos (sausa gāze 273,15 K temperatūrā un pie 101,3 kPa spiediena) ar mērvienību mg/Nm3.
Ja nav norādīts citādi, ar LPTP SEL saistītos vidējošanas periodus attiecībā uz emisijām gaisā definē šādi:
Mērījuma veids |
Vidējošanas periods |
Definīcija |
Pastāvīgs |
Dienas vidējā vērtība |
Attiecībā uz 1 dienu vidējota vērtība, kuras pamatā ir derīgas stundas vai pusstundas vidējās vērtības |
Periodisks |
Paraugošanas perioda vidējā vērtība |
Vidējā vērtība no trim secīgiem mērījumiem, kas katrs ildzis vismaz 30 minūtes (1) (2) |
Ja LPTP SEL attiecas uz specifiskām emisijas slodzēm, ko izsaka kā emitētās vielas slodzi uz izlaides vienību, tad vidējās specifiskās emisijas slodzes ls aprēķina ar 1. vienādojumu.
1. vienādojums: |
|
kur:
n |
= |
mērījumu periodu skaits; |
ci |
= |
vielas vidējā koncentrācija i-tajā mērījumu periodā; |
qi |
= |
vidējais caurplūdums i-tajā mērījumu periodā; |
pi |
= |
izlaide i-tajā mērījumu periodā. |
Skābekļa references līmenis
Rūpnieciskajām krāsnīm/karsētājiem atlikumgāzu references skābekļa saturs (OR ) ir 3 tilp. %.
Pārrēķināšana uz references oglekļa līmeni:
Emisiju koncentrāciju pie skābekļa references līmeņa aprēķina ar 2. vienādojumu.
2. vienādojums: |
|
kur:
ER |
= |
emisiju koncentrācija pie skābekļa references līmeņa OR ; |
OR |
= |
skābekļa references līmenis tilp. %; |
EM |
= |
izmērītā emisiju koncentrācija; |
OM |
= |
izmērītais skābekļa līmenis tilp. %. |
Emisijas ūdenī: vidējošanas periodi
Ja nav norādīts citādi, ar LPTP saistīto vidisko raksturlielumu līmeņu (LPTP SVRL) vidējošanas periodus attiecībā uz emisijām ūdenī (kas izteiktas kā koncentrācija) definē šādi:
Vidējošanas periods |
Definīcija |
Viena mēneša laikā iegūto vērtību vidējā vērtība |
Pēc plūsmas svērtā vidējā vērtība, kas iegūta, vidējojot 24 stundu plūsmproporcionālos apvienotos paraugus, kuri ņemti 1 mēneša laikā normālos ekspluatācijas apstākļos (3). |
Viena gada laikā iegūto vērtību vidējā vērtība |
Pēc plūsmas svērtā vidējā vērtība, kas iegūta, vidējojot 24 stundu plūsmproporcionālos apvienotos paraugus, kuri ņemti 1 gada laikā normālos ekspluatācijas apstākļos (3). |
Parametra (cw ) pēc plūsmas svērto vidējo koncentrāciju aprēķina ar 3. vienādojumu.
3. vienādojums: |
|
kur:
n |
= |
mērījumu periodu skaits; |
ci |
= |
parametra vidējā koncentrācija i-tajā mērījumu periodā; |
qi |
= |
vidējais caurplūdums i-tajā mērījumu periodā. |
Ja LPTP SVRL attiecas uz specifiskām emisijas slodzēm, ko izsaka kā emitētās vielas slodzi uz izlaides vienību, tad vidējās specifiskās emisijas slodzes aprēķina ar 1. vienādojumu.
Akronīmi un definīcijas
Šajos LPTP secinājumos izmanto šādus akronīmus un definīcijas:
Termins |
Definīcija |
||||
LPTP SVRL |
Ar LPTP saistīto vidisko [ekoloģisko] raksturlielumu līmeņi, kas norādīti Komisijas Īstenošanas lēmumā 2012/119/ES (4). Pie LPTP SVRL pieder arī ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL), kas definēti Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 13. punktā. |
||||
BTK |
Kopīgs apzīmējums benzolam, toluolam un ortoksilolam, metaksilolam, paraksilolam un to maisījumiem |
||||
CO |
Oglekļa monoksīds |
||||
Sadedzināšanas bloks |
Jebkura tehniska ietaise, kurā oksidē kurināmo, lai izmantotu tā iegūto siltumenerģiju. Pie sadedzināšanas blokiem pieder katli, dzinēji, turbīnas un rūpnieciskās krāsnis/karsētāji, bet nepieder atlikumgāzu attīrīšanas bloki (piem., termiskie/katalītiskie oksidizatori, ko izmanto organisko savienojumu atdalīšanai). |
||||
Pastāvīgi mērījumi |
Mērīšana ar automātisku mērīšanas sistēmu (AMS), kas pastāvīgi uzstādīta objektā. |
||||
Nepārtraukts process |
Process, kura gaitā reaktorā nepārtraukti ievada izejvielas, bet no tā izvada reakcijas produktus, kas nonāk tālākos separācijas un/vai atgūšanas blokos. |
||||
Varš |
Varš un tā savienojumi kopā (kā šķīdums vai daļiņas), izteikti kā Cu. |
||||
DNT |
Dinitrotoluols |
||||
EB |
Etilbenzols |
||||
EDC |
Etilēndihlorīds |
||||
EG |
Etilēnglikoli |
||||
EO |
Etilēnoksīds |
||||
Etanolamīni |
Kopīgs apzīmējums monoetanolamīnam, dietanolamīnam un trietanolamīnam un to maisījumiem. |
||||
Etilēnglikoli |
Kopīgs apzīmējums monoetilēnglikolam, dietilēnglikolam un trietilēnglikolam un to maisījumiem. |
||||
Esoša ražotne/stacija |
Ražotne/stacija, kas nav jauna ražotne/stacija. |
||||
Esošs bloks |
Bloks, kas nav jauns bloks. |
||||
Dūmgāzes |
Sadedzināšanas bloka atgāze. |
||||
I-TEQ |
Starptautiskais toksiskuma ekvivalents, ko iegūst, piemērojot starptautiskās toksiskuma ekvivalences koeficientus, kuri noteikti Direktīvas 2010/75/ES VI pielikuma 2. daļā |
||||
Zemākie olefīni |
Kopīgs apzīmējums etilēnam, propilēnam, butilēnam un butadiēnam un to maisījumiem. |
||||
Ievērojama ražotnes/stacijas modernizācija |
Ievērojamas izmaiņas ražotnes/stacijas konstrukcijā vai tehnoloģijā, kuru gaitā tiek ievērojami pielāgoti vai nomainīti tehnoloģiskie mezgli un/vai piesārņojuma mazināšanas mezgli un saistītais aprīkojums. |
||||
MDA |
Metilēndifenildiamīns |
||||
MDI |
Metilēndifenildiizocianāts |
||||
MDI ražotne |
Ražotne, kur no MDA fosgenēšanas ceļā iegūst MDI. |
||||
Jauna ražotne/stacija |
Ražotne/stacija, kuras ekspluatācijai iekārtā pirmā atļauja izsniegta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai ražotne/stacija, kas pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas pilnīgi aizstāta. |
||||
Jauns bloks |
Bloks, kuram pirmā atļauja izdota pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai bloks, kas pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas pilnībā aizstāts. |
||||
NOX prekursori |
Slāpekli saturoši savienojumi (piem., amonjaks, trīsvērtīgo slāpekli saturošas gāzes un slāpekli saturoši organiskie savienojumi), ko izmanto termiskā apstrādē, kuru dēļ rodas NOX emisijas. Te neietilpst elementārais slāpeklis. |
||||
PCDD/F |
Polihlorētie dibenzodioksīni un polihlorētie dibenzfurāni |
||||
Periodiska mērīšana |
Mērīšana noteiktos laika intervālos ar manuālām vai automātiskām metodēm. |
||||
Rūpnieciskās krāsnis/karsētāji |
Rūpnieciskās krāsnis vai karsētāji ir:
Jāievēro: ja izmanto labu enerģijas atgūšanas praksi, dažām rūpnieciskajām krāsnīm/karsētājiem var būt piesaistīta tvaika/elektroenerģijas ražošanas sistēma. To uzskata par neatņemamu rūpnieciskās krāsns/karsētāja konstrukcijas daļu, ko nevar vērtēt atsevišķi. |
||||
Procesa izdalgāze |
Procesā izdalījusies gāze, ko pēc tam apstrādā atgūšanas un/vai piesārņojuma mazināšanas nolūkā. |
||||
NOX |
Slāpekļa monoksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2) kopā, izteikti kā NO2 |
||||
Atlikumi |
Vielas vai objekti, kas šā dokumenta aptvertajās darbībās radušies kā atkritumi vai blakusprodukti. |
||||
RTO |
Reģeneratīvais termiskais oksidizators |
||||
SKR |
Selektīva katalītiskā reducēšana |
||||
SMPO |
Stirola monomērs un propilēnoksīds |
||||
SNKR |
Selektīva nekatalītiskā reducēšana |
||||
SAB |
Sēra atgūšanas bloks |
||||
TDA |
Toluoldiamīns |
||||
TDI |
Toluoldiizocianāts |
||||
TDI ražotne |
Ražotne, kur no TDA fosgenēšanas ceļā iegūst TDI. |
||||
KOO |
Kopējais organiskais ogleklis, izteikts kā C; ietver visus organiskos savienojumus (ūdenī) |
||||
Kopējās suspendētās cietvielas (KSC) |
Visu suspendēto cietvielu masas koncentrācija, kas izmērīta ar gravimetriju pēc filtrēšanas caur stiklšķiedras filtriem. |
||||
KGOO |
Kopējais gaistošais organiskais ogleklis; kopējie gaistošie organiskie savienojumi, kas izmērīti ar liesmas jonizācijas detektoru un izteikti kā kopējais ogleklis. |
||||
Bloks |
Ražotnes/stacijas daļa/nodaļa, kurā notiek specifisks process vai operācija (piem., reaktors, skruberis, destilācijas kolonna). Bloki var būt jauni bloki vai esoši bloki. |
||||
Derīgs stundas vai pusstundas vidējais rādītājs |
Stundas (vai pusstundas) vidējo rādītāju uzskata par derīgu, ja automātiskajai mērījumu sistēmai attiecīgajā laikā nav veikta apkope un tās darbība nav bijusi traucēta. |
||||
VHM |
Vinilhlorīda monomērs |
||||
GOS |
Gaistošie organiskie savienojumi, kas definēti Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 45. punktā |
1. VISPĀRĪGIE LPTP SECINĀJUMI
Līdztekus šajā punktā izklāstītajiem vispārīgajiem LPTP secinājumiem ir izmantojami arī 2. līdz 11. punktā izklāstītie konkrētiem sektoriem veltītie LPTP secinājumi.
1.1. Monitorings: emisijas gaisā
1. LPTP. |
LPTP ir saskaņā ar EN standartiem vismaz tabulā norādītajā biežumā monitorēt virzītās emisijas gaisā un ūdenī no rūpnieciskajām krāsnīm/karsētājiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.
|
2. LPTP. |
LPTP ir saskaņā ar EN standartiem vismaz tabulā norādītajā biežumā monitorēt virzītās emisijas gaisā un ūdenī, kas nav no rūpnieciskajām krāsnīm/karsētājiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.
|
1.2. Emisijas gaisā
1.2.1. Emisijas gaisā no rūpnieciskajām krāsnīm/karsētājiem
3. LPTP. |
LPTP, kā mazināt CO un nesadegušu vielu emisijas gaisā no rūpnieciskajām krāsnīm/karsētājiem, ir nodrošināt optimālu sadegšanu. Optimālu sadegšanu panāk ar prasmīgi konstruētu un ekspluatētu aprīkojumu, t. sk. temperatūras optimizāciju, degšanas zonā pavadītā laika (rezidences laika) optimizāciju, efektīvu kurināmā un degšanas gaisa sajaukšanu un degšanas kontroles izmantošanu. Degšanas kontroles pamatā ir attiecīgo degšanas parametru (piem., O2, CO, kurināmā/gaisa attiecība, nesadegušas vielas) pastāvīgs monitorings un automātiska kontrole. |
4. LPTP. |
LPTP, kā mazināt NOX emisijas gaisā no rūpnieciskajām krāsnīm/karsētājiem, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL): sk. 2.1. un 10.1. tabulu. |
5. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt putekļu emisijas gaisā no rūpnieciskajām krāsnīm/karsētājiem, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
6. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt SO2 emisijas gaisā no rūpnieciskajām krāsnīm/karsētājiem, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
1.2.2. Emisijas gaisā no SKR/SNKR izmantošanas
7. LPTP. |
LPTP, kā mazināt tāda amonjaka emisijas gaisā, kuru izmanto selektīvajā katalītiskajā reducēšanā (SKR) un/vai selektīvajā nekatalītiskajā reducēšanā (SNKR), lai panāktu mazākas NOX emisijas, ir optimizēt SKR un/vai SNKR teorētisko un praktisko norisi (piem., optimizēta reaģenta un NOX attiecība, homogēna reaģenta izkliede un optimāls reaģenta pilienu lielums). Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) attiecībā uz emisijām no zemāko olefīnu krekinga krāsns, kad tiek izmantota SKR vai SNKR: 2.1. tabulu. |
1.2.3. Emisijas gaisā no citiem procesiem/avotiem
1.2.3.1.
8. LPTP. |
LPTP, kā mazināt atlikumgāzu galīgajā attīrīšanā nonākušo piesārņotāju slodzi un kāpināt resursefektivitāti, ir izmantot piemērotu tehnisko paņēmienu kombināciju, kas tālāk norādīti attiecībā uz procesa izdalgāzu plūsmām.
|
9. LPTP. |
LPTP, kā mazināt atlikumgāzu galīgajā attīrīšanā nonākušo piesārņotāju slodzi un kāpināt energoefektivitāti, ir procesa izdalgāzes ar pietiekamu siltumspēju novadīt uz sadedzināšanas bloku. Salīdzinājumā ar procesa izdalgāzu novadīšanu uz sadedzināšanas bloku priekšroka dodama 8. LPTP a) un b) punktam. Izmantojamība Procesa izdalgāzu novadīšanu uz sadedzināšanas bloku var ierobežot kontaminantu klātbūtne vai drošības apsvērumi. |
10. LPTP. |
LPTP, kā samazināt virzītās organisko savienojumu emisijas gaisā, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
11. LPTP. |
LPTP, kā samazināt virzītās putekļu emisijas gaisā, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
12. LPTP. |
LPTP, kā mazināt sēra dioksīda un citu skābo gāzu (piem., HCl) emisijas gaisā, ir izmantot slapjo attīrīšanu. Apraksts Slapjās attīrīšanas aprakstu sk. 12.1. punktā. |
1.2.3.2.
13. LPTP. |
LPTP, kā samazināt NOX, CO, un SO2 emisijas gaisā no termiskā oksidizatora, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
1.3. Emisijas ūdenī
14. LPTP. |
LPTP, kā samazināt notekūdeņu daudzumu, piemērotā galīgajā attīrīšanā (parasti bioloģiskajā attīrīšanā) nonākošās piesārņotāju slodzes un emisijas ūdenī, ir izmantot integrētu notekūdeņu apsaimniekošanas un attīrīšanas stratēģiju, kas ietver piemērotu kombināciju no procesā integrētiem paņēmieniem, paņēmieniem, ar ko piesārņotājus atgūst avotā, un priekšattīrīšanas paņēmieniem, pamatojoties uz informāciju, kura sniegta atlikumgāzu plūsmu inventarizācijas pārskatā, kas minēts LPTP secinājumos par CWW. |
1.4. Resursefektivitāte
15. LPTP. |
LPTP, kā palielināt katalizatoru izmantošanas resursefektivitāti, ir izmantot tālāk aprakstīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
16. LPTP. |
LPTP, kā palielināt resursefektivitāti, ir atgūt un atkalizmantot organiskos šķīdinātājus. Apraksts Procesos (piem., ķīmiskās reakcijās) vai operācijās (piem., ekstrakcijā) izmantotos organiskos šķīdinātājus atgūst ar piemērotiem paņēmieniem (piem., destilāciju vai šķidro fāzu separāciju), vajadzības gadījumā attīra (piem., ar destilāciju, adsorbciju, stripingu vai filtrāciju) un atgriež procesā vai operācijā. Atgūtais un atkalizmantotais šķīdinātāju daudzums ir atkarīgs no konkrētā procesa. |
1.5. Atlikumi
17. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai – ja tas nav iespējams – mazināt likvidēšanai nodoto atkritumu daudzumu, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
1.6. Ārpusnormāli ekspluatācijas apstākļi
18. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt aparatūras nepareizas darbības izraisītas emisijas, ir izmantot visus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.
|
19. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt emisijas gaisā un ūdenī, kas notiek ārpusnormālos ekspluatācijas apstākļos, ir īstenot pasākumus atkarībā no tā, cik relevanta ir piesārņotāju potenciālā izlaide šādos apstākļos:
|
2. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ ZEMĀKO OLEFĪNU RAŽOŠANU
Līdztekus 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem LPTP secinājumiem zemāko olefīnu ražošanā ir izmantojami šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi.
2.1. Emisijas gaisā
2.1.1. LPTP SEL emisijām gaisā no zemāko olefīnu krekinga krāsns
2.1. tabula
LPTP SEL NOX un NH3 emisijām gaisā no zemāko olefīnu krekinga krāsns
Parametrs |
Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība (mg/Nm3, pie 3 tilp.% O2) |
|
Jauna krāsns |
Esoša krāsns |
|
NOX |
60–100 |
70–200 |
NH3 |
< 5–15 (21) |
Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 1. LPTP.
2.1.2. Paņēmieni emisiju samazināšanai no dekoksēšanas
20. LPTP. |
LPTP, kā mazināt putekļu un CO emisijas gaisā no krekinga cauruļu dekoksēšanas, ir izmantot dekoksēšanas biežuma mazināšanas tehnisko paņēmienu piemērotu kombināciju un kādu pretpiesārņošanas paņēmienu vai to kombināciju.
|
2.2. Emisijas ūdenī
21. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt notekūdeņu attīrīšanā nonākušo organisko savienojumu un notekūdeņu daudzumu, ir maksimāli palielināt ogļūdeņražu atgūšanu no atdzisināšanas ūdens pirmajā frakcionēšanas posmā, un šo atdzisināšanas ūdeni atkalizmantot atšķaidīšanas tvaika ģenerēšanas sistēmā. Apraksts Ar šo paņēmienu nodrošina organiskās fāzes un ūdens fāzes efektīvu separāciju. Atgūtie ogļūdeņraži vai nu tiek reciklēti uz krekinga agregātu, vai tiek izmantoti par izejvielām citos ķīmiskos procesos. Organisko vielu atgūšanu var kāpināt, piem., izmantojot stripingu ar tvaiku vai gāzi vai izmantojot siltummaini. Attīrīto atdzisināšanas ūdeni atkalizmanto atšķaidīšanas tvaika ģenerēšanas sistēmā. Lai novērstu sāļu uzkrāšanos sistēmā, zināmu daļu atdzisināšanas ūdens novada uz galīgo notekūdeņu attīrīšanu. |
22. LPTP. |
LPTP, kā samazināt notekūdeņu attīrīšanā nonākušo organisko vielu daudzumu no izlietotā kaustiskā skrubera šķidruma, kas radies H2S atdalīšanā no krekinga gāzēm, ir izmantot stripingu. Apraksts Stripinga aprakstu sk. 12.2. punktā. Skrubera šķidruma stripings notiek, izmantojot gāzu plūsmu, ko pēc tam sadedzina (piem., krekinga krāsnī). |
23. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt notekūdeņu attīrīšanā nonākušo sulfīdu daudzumu no izlietotā kaustiskā skrubera šķidruma, kas radies skābo gāzu atdalīšanā no krekinga gāzēm, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
3. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ AROMĀTISKO SAVIENOJUMU RAŽOŠANU
Šajā punktā izklāstītie LPTP secinājumi attiecas uz benzola, toluola, ortoksilola, metaksilola un paraksilola (BTK aromātiskie savienojumi) un cikloheksāna ražošanu no pirolīzes benzīna, kas ir tvaika krekinga blakusprodukts, un no riforminga produktiem/naftas, kas iegūti katalītiskajā riformingā; un tie ir izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
3.1. Emisijas gaisā
24. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisko savienojumu slodzi uz galīgo atlikumgāzu attīrīšanu novadītajās procesu izdalgāzēs un palielināt resursefektivitāti, ir atgūt organiskos materiālus, izmantojot 8.b LPTP vai, ja tas nav izdarāms, no šīm procesu izdalgāzēm atgūt enerģiju (sk. arī 9. LPTP). |
25. LPTP. |
LPTP, kā mazināt putekļu un organisko savienojumu emisijas gaisā no hidrogenēšanas katalizatora reģenerācijas, ir katalizatora reģenerācijas izdalgāzes novadīt uz piemērotu attīrīšanas sistēmu. Apraksts Procesu izdalgāzes novada uz slapjās vai sausās atputekļošanas ierīcēm putekļu atdalīšanai un pēc tam uz sadedzināšanas bloku vai termisko oksidizatoru organisko savienojumu atdalīšanai, lai novērstu tiešas emisijas gaisā vai sadedzināšanu lāpā. Ar dekoksēšanas kamerām vien nepietiek. |
3.2. Emisijas ūdenī
26. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisko savienojumu un notekūdeņu daudzumu, ko no aromātisko savienojumu ekstrakcijas blokiem novada uz notekūdeņu attīrīšanu, ir vai nu izmantot bezūdens šķīdinātājus, vai izmantot slēgtu ūdens atgūšanas un atkalizmantošanas sistēmu, ja izmanto šķīdinātāju uz ūdens bāzes. |
27. LPTP. |
LPTP, kā mazināt notekūdeņu daudzumu un organisko savienojumu slodzi attīrīšanai novadītajos notekūdeņos, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
3.3. Resursefektivitāte
28. LPTP. |
LPTP, kā efektīvi izmantot resursus, ir līdzsaražoto ūdeņradi, piem., no dealkilēšanas reakcijām, pēc iespējas vairāk izmantot par ķīmisku reaģentu vai kurināmo, izmantojot 8. LPTP a) punktu vai, ja tas nav izdarāms, no šajos procesos izlaistajām gāzēm atgūt enerģiju (sk. 9. LPTP). |
3.4. Energoefektivitāte
29. LPTP. |
LPTP, kā panākt enerģijas efektīvu izmantošanu destilācijā, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
3.5. Atlikumi
30. LPTP. |
LPTP, kā mazināt apglabājamā nostrādātā māla daudzumu, ir izmantot vienu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai tos abus.
|
4. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ ETILBENZOLA UN STIROLA MONOMĒRU RAŽOŠANU
Šajā nodaļā izklāstītie LPTP secinājumi attiecas uz etilbenzola ražošanu alkilācijas procesā, kurā par katalizatoru izmanto vai nu ceolītu, vai AlCl3, un stirola monomēru ražošanu, dehidrogenējot etilbenzolu vai to ražojot līdztekus ar propilēnoksīdu, un izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
4.1. Procesa izvēle
31. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt organisko savienojumu un skābo gāzu emisijas gaisā, notekūdeņu rašanos un apglabājamo atkritumu daudzumu no benzola alkilēšanas ar etilēnu, ir jaunās un ievērojami modernizētās ražotnēs izmantot ceolīta katalizatora procesu. |
4.2. Emisijas gaisā
32. LPTP. |
LPTP, kā mazināt HCl slodzi atlikumgāzē, ko uz galīgo atlikumgāzu attīrīšanu no alkilēšanas bloka novada etilbenzola ražošanā, kurā par katalizatoru izmanto AlCl3, ir izmantot kaustisko attīrīšanu. Apraksts Kaustiskās attīrīšanas aprakstu sk. 12.1. punktā. Izmantojamība Izmantojams tikai esošās ražotnēs, kurās etilbenzola ražošanā par katalizatoru izmanto AlCl3. |
33. LPTP. |
LPTP, kā mazināt putekļu un HCl slodzi atlikumgāzē, ko uz galīgo atlikumgāzu attīrīšanu novada no katalizatora aizstāšanas operācijām etilbenzola ražošanā, kurā par katalizatoru izmanto AlCl3, ir izmantot slapjo skruberi un tad nostrādāto skrubera šķidrumu izmantot par skalošanas ūdeni pēcalkilēšanas reaktora skalošanas sekcijā. Apraksts Slapjās attīrīšanas aprakstu sk. 12.1. punktā. |
34. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisko savienojumu slodzi atlikumgāzēs, ko uz galīgo atlikumgāzu attīrīšanu novada no oksidācijas bloka SMPO ražošanā, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
35. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisko savienojumu emisijas gaisā no acetofenona hidrogenēšanas bloka SMPO ražošanas procesā ārpusnormālos ražošanas apstākļos (piem., palaišanas laikā), ir procesu izdalgāzes novadīt uz piemērotu attīrīšanas sistēmu. |
4.3. Emisijas ūdenī
36. LPTP. |
LPTP, kā mazināt notekūdeņu rašanos etilbenzola dehidrogenēšanā un maksimizēt organisko savienojumu atgūšanu, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
37. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisku peroksīdu emisijas ūdenī no oksidācijas bloka SMPO ražošanā un aizsargāt lejasposma bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas staciju, ir organiskus peroksīdus saturošus notekūdeņus pirms to apvienošanas ar citām notekūdeņu plūsmām un novadīšanas uz galīgo bioloģisko attīrīšanu priekšattīrīt ar hidrolīzi. Apraksts Hidrolīzes aprakstu sk. 12.2. punktā. |
4.4. Resursefektivitāte
38. LPTP. |
LPTP, kā atgūt organiskos savienojumus no etilbenzola dehidrogenēšanas pirms ūdeņraža atgūšanas (sk. 39. LPTP), ir izmantot vienu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai tos abus.
|
39. LPTP. |
LPTP, kā uzlabot resursefektivitāti, ir atgūt etilbenzola dehidrogenēšanā līdzsaražoto ūdeņradi un to izmantot vai nu par ķīmisku reaģentu, vai dehidrogenēšanas izdalgāzu enerģētiskā sadedzināšanā (piem., tvaika pārkarsētājā). |
40. LPTP. |
LPTP, kā uzlabot SMPO ražošanā izmantotā acetofenona hidrogenēšanas bloka resursefektivitāti, ir līdz minimumam samazināt ūdeņraža pārpalikumu un ūdeņradi reciklēt, izmantojot 8. LPTP a) punktu. Ja 8. LPTP a) punkts nav izmantojams, LPTP ir atgūt enerģiju (sk. 9. LPTP). |
4.5. Atlikumi
41. LPTP. |
LPTP, kā etilbenzola ražošanā, kurā par katalizatoru izmanto AlCl3, samazināt nostrādātā katalizatora neitralizēšanā radušos apglabājamo atkritumu daudzumu, ir atgūt atlikušos organiskos savienojumus stripējot un tad ūdeni saturošo fāzi koncentrēt, tā iegūstot izmantojamu AlCl3 blakusproduktu. Apraksts Vispirms stripējot atdala GOS, tad nostrādāto katalizatora šķīdumu koncentrē ar ietvaicēšanu, tā iegūstot izmantojamu AlCl3 blakusproduktu. Tvaika fāzi kondensē, tā iegūstot HCl šķīdumu, ko reciklē atpakaļ procesā. |
42. LPTP. |
LPTP, kā mazināt atlikumdarvas daudzumu, ko no destilācijas bloka novada uz apglabāšanu etilbenzola ražošanā, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
43. LPTP. |
LPTP, kā mazināt koksa (kas ir gan katalizatoru inde, gan atkritummateriāls) veidošanos blokos, kuros ar etilbenzola dehidrogenēšanu ražo stirolu, ir tos ekspluatēt pie mazākā iespējamā drošā un praktiskā spiediena. |
44. LPTP. |
LPTP, kā mazināt apglabājamo organisko atlikumu daudzumu stirola monomēru ražošanā, arī līdzražošanā ar propilēnoksīdu, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
5. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ FORMALDEHĪDA RAŽOŠANU
Šajā punktā izklāstītie secinājumi izmantojami līdzās vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
5.1. Emisijas gaisā
45. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisko savienojumu emisijas gaisā no formaldehīda ražošanas un uzlabot energoefektivitāti, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem.
5.1. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi KGOO un formaldehīda emisijām gaisā no formaldehīda ražošanas
Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 2. LPTP. |
5.2. Emisijas ūdenī
46. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt notekūdeņu rašanos (piem., no tīrīšanas, izlijumiem un kondensātiem) un organisko savienojumu slodzi uz tālāku notekūdeņu attīrīšanu novadītajos notekūdeņos, ir izmantot vienu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai tos abus.
|
5.3. Atlikumi
47. LPTP. |
LPTP, kā samazināt paraformaldehīdu saturošu apglabājamo atkritumu daudzumu, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
6. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ ETILĒNOKSĪDA UN ETILĒNGLIKOLU RAŽOŠANU
Šajā punktā izklāstītie secinājumi izmantojami līdzās vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
6.1. Procesa izvēle
48. LPTP. |
LPTP, kā mazināt etilēna patēriņu un organisko savienojumu un CO2 emisijas gaisā, ir jaunās un ievērojami modernizētās ražotnēs tiešai etilēna oksidēšanai par etilēnoksīdu izmantot skābekli, nevis gaisu. |
6.2. Emisijas gaisā
49. LPTP. |
LPTP, kā atgūt etilēnu un enerģiju un mazināt organisko savienojumu emisijas gaisā no EO ražotnes, ir izmantot abus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.
|
50. LPTP. |
LPTP, kā mazināt etilēna un skābekļa patēriņu un mazināt CO2 emisijas gaisā no EO bloka, ir izmantot 15. LPTP aprakstīto paņēmienu kombināciju un izmantot inhibitorus. Apraksts Reaktora ievadmateriālam pievieno nelielu daudzumu hlororganiska inhibitora (piem., etilhlorīda vai dihloretāna), lai samazinātu to etilēna daļu, kas tiek pilnīgi oksidēta par oglekļa dioksīdu. Piemēroti katalizatora veiktspējas monitoringa parametri ir, piem., reakcijas siltums un CO2 veidošanās uz tonnu ievadītā etilēna. |
51. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisko savienojumu emisijas gaisā no CO2 desorbēšanas no EO ražotnē izmantotā attīrīšanas aģenta, ir izmantot kādu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
6.1. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi organisko savienojumu emisijām gaisā no CO2 desorbēšanas no EO ražotnē izmantotā attīrīšanas aģenta
Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 2. LPTP. |
52. LPTP. |
LPTP, kā mazināt EO emisijas gaisā, ir EO saturošās atlikumgāzu plūsmas attīrīt ar slapjo attīrīšanu. Apraksts Slapjās attīrīšanas aprakstu sk. 12.1. punktā. EO atdalīšana no atlikumgāzu plūsmām ar ūdeni pirms tiešas izlaišanas vai tālākas organisko savienojumu mazināšanas. |
53. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt organisko savienojumu emisijas gaisā no EO absorbenta dzesēšanas EO atgūšanas blokā, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem.
|
6.3. Emisijas ūdenī
54. LPTP. |
LPTP, kā mazināt notekūdeņu daudzumu un mazināt organisko savienojumu slodzi produkta attīrīšanas notekūdeņos, ko novada uz galīgo notekūdeņu attīrīšanu, ir izmantot vienu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai tos abus.
|
6.4. Atlikumi
55. LPTP. |
LPTP, kā mazināt apglabājamo organisko atkritumu daudzumu no EO un EG ražotnes, ir izmantot kādu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
7. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ FENOLA RAŽOŠANU
Šajā punktā izklāstītie secinājumi attiecināmi uz fenola ražošanu no kumola un izmantojami līdzās vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
7.1. Emisijas gaisā
56. LPTP. |
LPTP, kā atgūt izejvielas un mazināt organisko savienojumu slodzi kumola oksidācijas bloka atlikumgāzēs, ko novada uz galīgo atlikumgāzu attīrīšanu, ir izmantot kādu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
57. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisko savienojumu emisijas gaisā, ir attiecībā uz kumola oksidācijas bloka atlikumgāzēm izmantot d) paņēmienu. Jebkuru citu atsevišķu vai kombinētu atlikumgāzu plūsmu gadījumā LPTP ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
7.1. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi KGOO un benzola emisijām gaisā no fenola ražošanas
Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 2. LPTP. |
7.2. Emisijas ūdenī
58. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisku peroksīdu emisijas ūdenī no oksidācijas bloka un, ja nepieciešams, aizsargāt lejasposma bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas staciju, ir organiskus peroksīdus saturošus notekūdeņus pirms to apvienošanas ar citām notekūdeņu plūsmām un novadīšanas uz galīgo bioloģisko attīrīšanu priekšattīrīt ar hidrolīzi. Apraksts Hidrolīzes aprakstu sk. 12.2. punktā. Notekūdeņus (galvenokārt no kondensatoriem un adsorbenta reģenerācijas, pēc fāzu separācijas) termiski (vairāk nekā 100 °C temperatūrā un pie augsta pH) vai katalītiski apstrādā, lai organiskie peroksīdi sadalītos ekoloģiski netoksiskos un vieglāk bionoārdāmos savienojumos. 7.2. tabula Ar LPTP saistītie vidisko raksturlielumu līmeņi organiskajiem peroksīdiem peroksīdu sadalīšanas bloka izvadpunktā
|
59. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisko savienojumu slodzi sašķelšanas bloka un destilācijas bloka notekūdeņos, ko novada tālākai notekūdeņu attīrīšanai, ir atgūt fenolu un citus organiskos savienojumus (piem., acetonu) ar ekstrakciju, kam seko stripings. Apraksts Fenola atgūšana no fenolu saturošām notekūdeņu plūsmām, pazeminot pH zem 7, kam seko ekstrakcija ar piemērotu šķīdinātāju un notekūdeņu stripēšana, lai atdalītu atlikušo šķīdinātāju un citus savienojumus ar zemu viršanas temperatūru (piem., acetonu). Attīrīšanas paņēmienu aprakstu sk. 12.2. punktā. |
7.3. Atlikumi
60. LPTP. |
LPTP, kā mazināt apglabājamās darvas daudzumu no fenolu attīrīšanas, ir izmantot vienu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai tos abus.
|
8. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ ETANOLAMĪNU RAŽOŠANU
Šajā punktā izklāstītie secinājumi izmantojami līdzās vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
8.1. Emisijas gaisā
61. LPTP. |
LPTP, kā mazināt amonjaka emisijas gaisā un amonjaka patēriņu etanolamīnu ražošanā ar ūdens procesu, ir izmantot vairāketapu slapjās attīrīšanas sistēmu. Apraksts Slapjās attīrīšanas aprakstu sk. 12.1. punktā. No amonjaka stripera izdalgāzēm un arī ietvaicēšanas bloka ar slapjo attīrīšanu vismaz divos etapos atgūst neizreaģējušu amonjaku, un pēc tam amonjaku reciklē procesā. |
8.2. Emisijas ūdenī
62. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt organisko savienojumu emisijas gaisā un organisku vielu emisijas ūdenī no vakuumsistēmām, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.
|
8.3. Izejvielu patēriņš
63. LPTP. |
LPTP, kā efektīvi izmantot etilēnoksīdu, ir izmantot kādu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
9. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ TOLUOLA DIIZOCIANĀTA (TDI) UN METILĒNDIFENILDIIZOCIANĀTA (MDI) RAŽOŠANU
Šā punkta LPTP secinājumi attiecas uz šādu produktu ražošanu:
— |
dinitrotoluols (DNT) no toluola, |
— |
toluoldiamīns (TDA) no DNT, |
— |
TDI no TAD, |
— |
metilēndifenildiamīns (MDA) no anilīna, |
— |
MDI no MDA, |
un tie ir izmantojami līdztekus vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
9.1. Emisijas gaisā
64. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisko savienojumu, NOX, NOX prekursoru un SOX slodzi atlikumgāzēs, ko uz galīgo atlikumgāzu attīrīšanu (sk. 66. LPTP) novada no DNT, TDA un MDA ražotnēm, ir izmantot kādu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
65. LPTP. |
LPTP, kā mazināt HCl un fosgēna slodzi atlikumgāzēs, ko novada uz galīgo atlikumgāzu attīrīšanu, un uzlabot resursefektivitāti, ir TDI un/vai MDI ražotnēs HCl un fosgēnu atgūt no procesa izdalgāzu plūsmām, izmantojot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
66. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisko savienojumu (arī hlororganisko savienojumu), HCl un hlora emisijas gaisā, ir kombinētās atlikumgāzu plūsmas apstrādāt termiskajā oksidizatorā un vēlāk veikt to kaustisko attīrīšanu. Apraksts DNT, TDA, TDI, MDA un MDI ražotņu atsevišķās atlikumgāzu plūsmas apvieno vienā vai vairākās apstrādājamās atlikumgāzu plūsmās. (Termiskā oksidizatora un attīrīšanas aprakstu sk. 12.1. punktā.) Termiskā oksidizatora vietā šķidro atkritumu un atlikumgāzu kombinētai apstrādei var izmantot incineratoru. Kaustiskā attīrīšana ir slapjā attīrīšana ar kaustisku šķīdumu, ko pievieno, lai HCl un hlora atdalīšana noritētu efektīvāk. 9.1. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi KGOO, tetrahlormetāna, Cl2, HCl un PCDD/F emisijām gaisā no TDI/MDI procesa
Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 2. LPTP. |
67. LPTP. |
LPTP, kā mazināt PCDD/F emisijas gaisā no termiskā oksidizatora (sk. 12.1. punktu), kurā apstrādā hloru un/vai hlora savienojumus saturošas izdalgāzu plūsmas, ir izmantot a) paņēmienu un vajadzības gadījumā pēc tam arī b) paņēmienu.
Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL): sk. 9.1. tabulu. |
9.2. Emisijas ūdenī
68. LPTP. |
LPTP ir monitorēt emisijas ūdenī vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.
|
69. LPTP. |
LPTP, kā mazināt nitrītu, nitrātu un organisko savienojumu slodzi notekūdeņos, ko no DNT ražotnes novada uz notekūdeņu attīrīšanu, ir atgūt izejvielas, mazināt notekūdeņu daudzumu un atkalizmantot ūdeni, izmantojot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
Ar LPTP saistītais notekūdeņu daudzums: sk. 9.2. tabulu. |
70. LPTP. |
LPTP, kā mazināt grūti bionoārdāmu organisko savienojumu slodzi notekūdeņos, ko no DNT ražotnes novada uz tālāku notekūdeņu attīrīšanu, ir notekūdeņus priekšattīrīt, izmantojot vienu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai tos abus.
9.2. tabula Ar LPTP saistītie vidisko raksturlielumu līmeņi novadījumiem no DNT ražotnes uz tālāku notekūdeņu attīrīšanu (priekšattīrīšanas bloka izvadpunktā)
Attiecīgais KOO monitorings ir aprakstīts 68. LPTP. |
71. LPTP. |
LPTP, kā mazināt notekūdeņu rašanos un organisko savienojumu slodzi no TDA ražotnes uz notekūdeņu attīrīšanu novadītajos notekūdeņos, ir izmantot a), b) un c) paņēmiena kombināciju un pēc tam izmantot d) paņēmienu.
9.3. tabula Ar LPTP saistītie vidisko raksturlielumu līmeņi novadījumiem no TDA ražotnes uz notekūdeņu attīrīšanu
|
72. LPTP. |
LPTP, kā likvidēt vai mazināt organisko savienojumu slodzi notekūdeņos, ko no MDI un/vai TDI ražotnēm novada uz galīgo notekūdeņu attīrīšanu, ir atgūt šķīdinātājus un atkalizmantot ūdeni, optimizējot ražotnes konstrukciju un ekspluatāciju. 9.4. tabula Ar LPTP saistītie vidisko raksturlielumu līmeņi novadījumiem no TDI vai MDI ražotnes uz notekūdeņu attīrīšanu
Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 68. LPTP. |
73. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisko savienojumu slodzi notekūdeņos, ko no MDA ražotnes novada uz tālāku notekūdeņu attīrīšanu, ir atgūt organisko materiālu, izmantojot vienu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai tos abus.
|
9.3. Atlikumi
74. LPTP. |
LPTP, kā mazināt apglabājamo organisko atlikumu daudzumu no TDI ražotnes, ir izmantot kādu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
10. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ ETILĒNA DIHLORĪDA UN VINILHLORĪDA MONOMĒRA RAŽOŠANU
Šajā punktā izklāstītie secinājumi izmantojami līdzās vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
10.1. Emisijas gaisā
10.1.1. Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi emisijām gaisā no EDC krekinga krāsns
10.1. tabula
Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi NOX emisijām gaisā no EDC krekinga krāsns
Parametrs |
(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība) (mg/Nm3 pie 3 tilp. % O2) |
NOX |
50–100 |
Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 1. LPTP.
10.1.2. Tehniskie paņēmieni un ar LPTP saistītie emisiju līmeņi emisijām gaisā no citiem avotiem
75. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisko savienojumu slodzi atlikumgāzēs, ko novada uz galīgo atlikumgāzu attīrīšanu, un mazināt izejvielu patēriņu, ir izmantot visus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.
|
76. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisko savienojumu (arī halogēnsavienojumu), HCl un Cl2 emisijas gaisā, ir kombinētās atlikumgāzu plūsmas no EDC un/vai VHM ražošanas apstrādāt termiskajā oksidizatorā un vēlāk veikt to slapjo attīrīšanu divos etapos. Apraksts Termiskā oksidizatora, slapjās un kaustiskās attīrīšanas aprakstu sk. 12.1. punktā. Termisko oksidāciju var veikt šķidro atkritumu incinerācijas stacijā. Šādā gadījumā oksidācijas temperatūra pārsniedz 1 100 °C, minimālais rezidences laiks ir 2 sekundes un atgāzes pēc tam strauji atdzesē, lai novērstu PCDD/F sintēzi de novo. Attīrīšanu veic divos etapos: slapjā attīrīšana ar ūdeni un parasti arī hlorūdeņražskābes atgūšana, kam seko slapjā attīrīšana ar kaustisku šķīdumu. 10.2. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi KGOO, summārā EDC un VHM, Cl2, HCl un PCDD/F emisijām gaisā no EDC/VCM ražošanas
Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 2. LPTP. |
77. LPTP. |
LPTP, kā mazināt PCDD/F emisijas gaisā no termiskā oksidizatora (sk. 12.1. punktu), kurā apstrādā hloru un/vai hlora savienojumus saturošas izdalgāzu plūsmas, ir izmantot a) paņēmienu un vajadzības gadījumā pēc tam arī b) paņēmienu.
Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL): sk. 10.2. tabulu. |
78. LPTP. |
LPTP, kā mazināt putekļu un CO emisijas gaisā no krekinga cauruļu dekoksēšanas, ir izmantot vienu no dekoksēšanas biežuma mazināšanas paņēmieniem un vienu no tālāk dotajiem pretpiesārņojuma paņēmieniem vai to kombināciju.
|
10.2. Emisijas ūdenī
79. LPTP. |
LPTP ir monitorēt emisijas ūdenī vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.
|
80. LPTP. |
LPTP, kā mazināt hlora savienojumu slodzi uz tālāku notekūdeņu attīrīšanu novadītajos notekūdeņos un mazināt emisijas gaisā no notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmām, ir pēc iespējas tuvāk avotam izmantot hidrolīzi un stripingu. Apraksts Hidrolīzes un stripinga aprakstu sk. 12.2. punktā. Hidrolīzi veic pie sārmaina pH, lai sadalītu oksihlorēšanā radušos hlorālhidrātu. Tā rodas hloroforms, ko pēc tam kopā ar EDC un VHM atdala stripējot. Ar LPTP saistītie vidisko raksturlielumu līmeņi (LPTP SEL): sk. 10.3. tabulu. Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) tiešām emisijām saņēmējā ūdensobjektā galīgās attīrīšanas izvadpunktā: sk. 10.5. tabulu. 10.3. tabula Ar LPTP saistītie vidisko raksturlielumu līmeņi hlororganiskajiem savienojumiem notekūdeņos notekūdeņu stripera izvadpunktā
Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 79. LPTP. |
81. LPTP. |
LPTP, kā mazināt PCDD/F un vara emisijas gaisā no oksihlorēšanas, ir izmantot a) paņēmienu vai (kā alternatīvu) b) paņēmienu kopā ar piemērotu c), d) un e) paņēmiena kombināciju.
10.4. tabula Ar LPTP saistītie vidisko raksturlielumu līmeņi emisijām ūdenī no EDC ražošanas oksihlorēšanas ceļā priekšattīrīšanas izvadpunktā pēc cietvielu atdalīšanas stacijās ar verdošo slāni
Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 79. LPTP. 10.5. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi vara, EDC un PCDD/F tiešajām emisijām saņēmējā ūdensobjektā no EDC ražošanas
Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 79. LPTP. |
10.3. Energoefektivitāte
82. LPTP. |
LPTP, kā efektīvi izmantot enerģiju, ir izmantot verdošo reaktoru tiešai etilēna hlorēšanai. Apraksts Verdošajā reaktorā tiešās etilēna hlorēšanas reakciju parasti izdara temperatūrā diapazonā no mazākas par 85 °C līdz 200 °C. Salīdzinājumā ar zemās temperatūras procesu tā var efektīvi atgūt un atkalizmantot reakcijas siltumu (piem., EDC destilēšanai). Izmantojamība Izmantojams tikai jaunās tiešās hlorēšanas stacijās. |
83. LPTP. |
LPTP, kā mazināt EDC krekinga krāšņu energopatēriņu, ir izmantot ķīmiskās konversijas promotorus. Apraksts Promotorus, piem., hloru vai citas brīvos radikāļus veidojošas ķīmiskās sugas, izmanto, lai pastiprinātu krekinga reakciju un pazeminātu tās temperatūru un tādējādi arī pievadāmo siltumenerģijas daudzumu. Promotori var rasties pašā procesā, vai tos var pievienot. |
10.4. Atlikumi
84. LPTP. |
LPTP, kā mazināt apglabājamā koksa daudzumu no VHM ražotnēm, ir izmantot kādu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju.
|
85. LPTP. |
LPTP, kā mazināt apglabājamo bīstamo atkritumu daudzumu un uzlabot resursefektivitāti, ir izmantot visus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.
|
11. SECINĀJUMI PAR LPTP ATTIECĪBĀ UZ ŪDEŅRAŽA PEROKSĪDA RAŽOŠANU
Šajā punktā izklāstītie secinājumi izmantojami līdzās vispārīgajiem LPTP secinājumiem, kas izklāstīti 1. punktā.
11.1. Emisijas gaisā
86. LPTP. |
LPTP, kā atgūt šķīdinātājus un mazināt organisko savienojumu emisijas gaisā no visiem blokiem, izņemot hidrogenēšanas bloku, ir izmantot piemērotu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju. Ja oksidācijas blokā izmanto gaisu, šajā kombinācijā ietilpst vismaz d) paņēmiens. Ja oksidācijas blokā izmanto tīru skābekli, tajā ietilpst vismaz b) paņēmiens, kurā izmanto atdzesētu ūdeni.
11.1. tabula Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi KGOO emisijām gaisā no oksidācijas bloka
Attiecīgais monitorings ir aprakstīts 2. LPTP. |
87. LPTP. |
LPTP, kā mazināt organisko savienojumu emisijas gaisā no hidrogenēšanas bloka palaišanas laikā, ir izmantot kondensēšanu un/vai adsorbciju. Apraksts Kondensēšanas un adsorbcijas aprakstu sk. 12.1. punktā. |
88. LPTP. |
LPTP, kā mazināt benzola emisijas gaisā un ūdenī, ir darba šķīdumā benzolu neizmantot. |
11.2. Emisijas ūdenī
89. LPTP. |
LPTP, kā mazināt notekūdeņu daudzumu un organisko savienojumu slodzi attīrīšanai novadītajos notekūdeņos, ir izmantot abus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.
|
90. LPTP. |
LPTP, kā novērst vai mazināt grūti bioeliminējamu organisko savienojumu emisijas ūdenī, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem.
Izmantojamība Izmantojams tikai attiecībā uz notekūdeņu plūsmām, kas no ūdeņraža peroksīda ražotnes nes galveno organisko savienojumu slodzi, ja no ūdeņraža peroksīda ražotnes novadīto notekūdeņu KOO slodzes samazinājums bioloģiskās attīrīšanas ceļā nesasniedz 90 %. |
12. TEHNISKO PAŅĒMIENU APRAKSTS
12.1. Procesa izdalgāzu un atlikumgāzu attīrīšanas paņēmieni
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Adsorbcija |
Paņēmiens, ar kuru no procesa izdalgāzu vai atlikumgāzu plūsmas atdala savienojumus, tos aizturot uz cietas vielas virsmas (parasti tā ir aktivētā ogle). Adsorbcija var būt reģeneratīva vai nereģeneratīva (sk. tālāk). |
Adsorbcija (nereģeneratīva) |
Ja adsorbcija ir nereģeneratīva, tad izlietotais adsorbents netiek reģenerēts, bet gan likvidēts. |
Adsorbcija (reģeneratīva) |
Ja adsorbcija ir reģeneratīva, tad adsorbātu pēc tam desorbē, piem., ar tvaiku (bieži vien uz vietas) un pēc tam atkalizmanto vai likvidē, un adsorbentu atkalizmanto. Nepārtrauktas darbības režīmā parasti paralēli izmanto vairāk par diviem adsorbētājiem un vienu no tiem darbina desorbcijas režīmā. |
Katalītiskais oksidizators |
Piesārņojuma mazināšanas aparāts, kur procesa izdalgāzu vai atlikumgāzu plūsmā esošos degošos savienojumus oksidē ar gaisu vai skābekli katalizatora slānī. Salīdzinājumā ar termisko oksidizatoru katalītiskajā oksidizatorā oksidācija var notikt pie zemākas temperatūras un mazāka izmēra aparātā. |
Katalītiskā reducēšana |
NOX reducē katalizatora un reducējošas gāzes klātbūtnē. Atšķirībā no SKR netiek izmantots amonjaks un/vai karbamīds. |
Kaustiskā attīrīšana |
Skābo piesārņotāju atdalīšana no gāzes plūsmas, gāzi attīrot ar sārmainu šķīdumu. |
Keramiskais/metāla filtrs |
Keramisks filtra materiāls. Ja vajadzīgs atdalīt skābos savienojumus (piem., HCl, NOX, SOX un dioksīnus), filtra materiālu aprīko ar katalizatoriem un var būt nepieciešama reaģentu inžekcija. Ja izmanto metāla filtrus, tad filtrēšana uz virsmas notiek porainos, metālkeramiskos filtra elementos. |
Kondensēšana |
Paņēmiens, ar kuru no procesa izdalgāzu vai atlikumgāzu plūsmas atdala organisko un neorganisko savienojumu tvaikus, samazinot plūsmas temperatūru zem rasas punkta, pie kura tvaiki sāk pārvērsties šķidrumā. Atkarībā no nepieciešamās darba temperatūras diapazona pastāv vairākas kondensācijas metodes, piem., izmanto dzesēšanas ūdeni, atdzesētu ūdeni (temperatūra parasti aptuveni 5 °C) vai aukstumaģentus (piem., amonjaku vai propēnu). |
Ciklons (sausais vai slapjais) |
Ierīce, kurā no procesa izdalgāzu vai atlikumgāzu plūsmas atdala putekļus, izmantojot centrbēdzes spēku, parasti – konusveida kamerā. |
Elektrostatiskais precipitators (sausais vai slapjais) |
Daļiņu kontroles ierīce, kurā ar elektriskajiem spēkiem procesa izdalgāzu vai atlikumgāzu plūsmu līdznestās daļiņas novirza uz nosēdināšanas plāksnēm. Kad līdznestās daļiņas plūst cauri koronas apgabalam, kur atrodas gāzes joni, tās tiek elektriski uzlādētas. Elektrodiem, caur kuriem vada gāzu plūsmu, pievada augstsprieguma strāvu, un starp tiem veidojas elektriskais lauks, kura iedarbībā daļiņas nosēžas uz nosēdināšanas plāksnēm. |
Auduma filtrs |
Porains audums vai filca materiāls, caur kuru laiž gāzes, lai no tām atdalītu daļiņas vai nu sietā, vai kādā citā ierīcē. Auduma filtri var būt plākšņu filtri, kasešu filtri vai maisa filtri, kur vairākas atsevišķas auduma filtra vienības ir sagrupētas vienā kopumā. |
Membrānseparācija |
Atlikumgāzi saspiež un laiž cauri membrānai; procesa pamatā ir organisko tvaiku selektīvā caurlaidība. Bagātināto permeātu var vai nu atgūt ar dažādiem paņēmieniem (piem., kondensācija vai adsorbcija), vai atsārņot (piem., izmantojot katalītisko oksidāciju). Šis process ir vispiemērotākais augstākām tvaiku koncentrācijām. Vairumā gadījumu ir nepieciešama papildu attīrīšana, lai sasniegtu tik zemas koncentrācijas, ka permeātu var novadīt. |
Miglas filtrs |
Lielākoties tie ir sietveida filtri (piem., atmiglotāji, demisteri), kas parasti sastāv no austa vai adīta materiāla no metāla vai sintētiskiem monopavedieniem, kuru izkārtojums ir vai nu nejaušs, vai specifisks. Miglas filtru izmanto dziļajā filtrācijā, proti, filtrēšana norit visā filtrēšanas slānī. Putekļu daļiņas sakrājas filtrā, līdz filtrs ir piesātināts un ir jāskalo. Ja miglas filtru izmanto pilienu un/vai aerosolu savākšanai, tad tie aizplūst kā šķidrums un līdz ar to iztīrās arī filtrs. Tas notiek ar mehānisko spēku saduri un ir atkarīgs no ātruma. Bieži vien par demisteriem izmanto plūsmmaiņas separatorus. |
Reģeneratīvais termiskais oksidizators (RTO) |
Īpaša tipa termiskais oksidizators (sk. tālāk), kur ienākošā atlikumgāzu plūsma plūst uz degkameru cauri keramikas pildslānim, kas to uzkarsē. Tad attīrītās karstās gāzes izplūst no degkameras, plūstot cauru vienam (vai vairākiem) keramikas pildslānim(-ņiem) (ko atdzesē ienākošā gāzu plūsma iepriekšējā degšanas ciklā). Tad no jauna uzkarsētais pildslānis sāk jaunu degšanas ciklu, uzkarsējot nākamo ienākošo atlikumgāzu plūsmu. Parasti degšanas temperatūra ir 800–1 000 °C. |
Attīrīšana |
Attīrīšanas vai absorbcijas gaitā piesārņotājus no gāzes plūsmas atdala saskarē ar šķidru šķīdinātāju, bieži vien ūdeni (sk. “Slapjā attīrīšana”). Var notikt arī ķīmiskas reakcijas (sk. “Kaustiskā attīrīšana”). Dažos gadījumos no šķīdinātāja var atgūt kādus savienojumus. |
Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR) |
NOX reducēšana par slāpekli katalītiskajā vannā, izmantojot reaģēšanu ar amonjaku (parasti ūdens šķīdumā) optimālā (apmēram 300–450 °C) darba temperatūrā. Var izmantot vairākus katalizatora slāņus. |
Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR) |
NOX reducēšana par slāpekli, tam reaģējot ar amonjaku vai karbamīdu augstā temperatūrā. Darba temperatūras diapazonam jābūt no 900 līdz 1 050 °C. |
Paņēmieni, kā mazināt cietvielu un/vai šķidrumu līdznesi |
Paņēmieni, ar ko novērš, ka mehāniskas ierīces (nosēdināšanas kameras, miglas filtri, cikloni, tvaika–šķidruma separatori) gāzes plūsmās (piem., no ķīmiskiem procesiem, kondensatoriem, destilācijas kolonnām) ienes pilienus vai daļiņas. |
Termiskais oksidizators |
Pretpiesārņojuma aprīkojums, kurā procesa izdalgāzu vai atlikumgāzu plūsmas degošos savienojumus oksidē, to kopā ar gaisu vai skābekli degkamerā sakarsējot līdz temperatūrai, kas pārsniedz tās pašaizdegšanās punktu, un šo augsto temperatūru saglabājot tik ilgi, līdz tas ir pilnīgi sadedzis, aiz sevis atstājot oglekļa dioksīdu un ūdeni. |
Termiskā reducēšana |
NOX reducē paaugstinātā temperatūrā reducējošas gāzes klātbūtnē papildu degkamerā, kurā notiek oksidācijas process, taču mazskābekļa/bezskābekļa apstākļos. Atšķirībā no SNKR netiek izmantots amonjaks un/vai karbamīds. |
Divpakāpju putekļu filtrs |
Filtrēšanas ierīce ar metāla sietiņu. Pirmajā filtrēšanas posmā uzkrājas nogulas, un faktiskā filtrēšana notiek otrajā posmā. Sistēma starp abiem posmiem pārslēdzas atkarībā no spiediena krituma dažādās filtra daļās. Sistēmā ir integrēts izfiltrēto putekļu aizvākšanas mehānisms. |
Slapjā attīrīšana |
Sk. “Attīrīšana”. Attīrīšana, kurā par šķīdinātāju izmanto ūdeni vai ūdens šķīdumu, piem., kaustiskā attīrīšana, kurā atdala HCl. Sk. arī “Slapjā attīrīšana no putekļiem”. |
Slapjā attīrīšana no putekļiem |
Sk. “Slapjā attīrīšana”. Slapjajā attīrīšanā no gāzes atdala putekļus, ienākošo gāzi intensīvi jaucot ar ūdeni, parasti kombinācijā ar rupjo daļiņu atdalīšanu ar centrbēdzes spēku. Lai to panāktu, gāzi ievada tangenciāli. Atdalītie cietie putekļi tiek savākti putekļu skrubera apakšā. |
12.2. Notekūdeņu attīrīšanas metodes
Visus uzskaitītos paņēmienus var izmantot arī ūdens plūsmu attīrīšanai, lai būtu iespējama ūdens atkalizmantošana/reciklēšana. Vairumu paņēmienu var izmantot arī organisko savienojumu atgūšanai no tehniskā ūdens plūsmām.
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
Adsorbcija |
Separācijas metode, ar kuru šķidrumā (t. i., notekūdeņos) esošos savienojumus (t. i., piesārņotājus) atdala, tos aizturot uz cietas vielas virsmas (parasti tā ir aktivētā ogle). |
Ķīmiskā oksidācija |
Organiskos savienojumus oksidē ar ozonu vai ūdeņraža peroksīdu, iespējams, katalizatora vai UV starojuma klātbūtnē, lai tos pārvērstu mazāk kaitīgos un vieglāk bioloģiski noārdāmos savienojumos. |
Koagulācija un flokulācija |
Suspendētās cietvielas no notekūdeņiem atdala ar koagulāciju un flokulāciju, ko bieži veic vairākos secīgos posmos. Koagulāciju veic, pievienojot koagulantus, kuru lādiņš ir pretējs suspendēto cietvielu lādiņam. Flokulāciju veic, pievienojot polimērus, lai mikroflokulu sadursmē tās saistītos lielākās flokulās. |
Destilācija |
Destilācija ir paņēmiens, ar kuru komponentus ar atšķirīgu viršanas temperatūru atdala, šķīdumu daļēji ietvaicējot un kondensējot. Notekūdeņu destilācijā piesārņotājus ar zemāku viršanas temperatūru no notekūdeņiem atdala, tos pārvēršot tvaikā. Destilāciju veic kolonnās, kas aprīkotas ar šķīvjiem vai pildījumu, un lejasposma tvaika kondensatorā. |
Ekstrakcija |
Izšķīdinātus piesārņotājus izdala no notekūdeņu fāzes, izmantojot organisku šķīdinātāju, piem., pretplūsmas kolonnā vai maisīšanas–nostādināšanas ekstraktorā. Pēc fāzu separācijas šķīdinātāju attīra (piem., destilācijas ceļā) un aizvada atpakaļ uz ekstraktoru. Piesārņotājus saturošo ekstraktu vai nu likvidē, vai atgriež procesā. Šķīdinātāja zudumus notekūdeņos kontrolē pēc procesa ar citām piemērotām metodēm, piem., stripingu. |
Ietvaicēšana |
Destilācija (sk. iepriekš), kuras laikā tādu vielu ūdens šķīdumu, kurām ir augsta viršanas temperatūra, koncentrē tālākai izmantošanai, apstrādei vai likvidēšanai (piem., notekūdeņu incinerācija), ūdeni pārvēršot tvaikā. Lai samazinātu energopatēriņu, to parasti veic vairākpakāpju ietvaicētājos aizvien pieaugošā vakuumā. Ūdens tvaiku kondensē un pēc tam vai nu atkalizmanto, vai novada notekūdeņos. |
Filtrācija |
Cietvielu separācija no notekūdeņiem, tos izlaižot caur porainu materiālu. Tam var izmantot dažādus paņēmienus, piem., filtrāciju caur smiltīm, mikrofiltrāciju vai ultrafiltrāciju. |
Flotācija |
Process, kurā cietas vai šķidras daļiņas separē no notekūdeņiem, tās piesaistot sīkiem gāzes – parasti gaisa – burbulīšiem. Peldošās daļiņas uzkrājas uz ūdens virsmas, un tās savāc ar skimeriem. |
Hidrolīze |
Ķīmiska reakcija, kuras gaitā organiskie vai neorganiskie savienojumi sašķeļas reakcijā ar ūdeni; parasti izmanto bioloģiski nenoārdāmu savienojumu pārvēršanai bioloģiski noārdāmos vai toksisku savienojumu pārvēršanai netoksiskos. Lai reakcija būtu spēcīgāka vai vispār iespējama, vai nu hidrolīzi veic pie paaugstinātas temperatūras un, iespējams, spiediena (termolīze), vai pievieno stiprus sārmus vai skābes, vai izmanto katalizatoru. |
Izgulsnēšana |
Izšķīdušu piesārņotāju (piem., metālu jonu) konversija nešķīstošos savienojumos, tiem reaģējot ar ķīmiskiem izgulsnētājiem. Izgulsnētās cietvielas pēc tam separē, izmantojot nostādināšanu, flotāciju vai filtrāciju. |
Nostādināšana |
Suspendēto daļiņu un suspendēto materiālu separēšana, tos nostādinot ar gravitāciju. |
Stripings |
Gaistošos savienojumus atdala, ūdens fāzi caurpūšot ar gāzes fāzi (piem., tvaiku, slāpekli vai gaisu), un pēc tam atgūst (piem., kondensācijas ceļā) tālākai izmantošanai vai likvidēšanai. Atdalīšanas efektivitāti var kāpināt, palielinot temperatūru vai samazinot spiedienu. |
Notekūdeņu incinerācija |
Organisko un neorganisko piesārņotāju oksidācija ar gaisu un vienlaicīga ūdens iztvaicēšana pie normāla spiediena un 730–1 200 °C temperatūrā. Notekūdeņu incinerācija parasti ir pašuzturoša, ĶSP ir lielāks par 50 g/l. Ja organisko savienojumu slodze ir zema, ir nepieciešams palīgkurināmais/papildkurināmais. |
12.3. Paņēmieni, kā samazināt emisijas gaisā no sadedzināšanas
Tehniskais paņēmiens |
Apraksts |
(Palīg)kurināmā izvēle |
Tāda kurināmā (t. sk. palīgkurināmā/papildkurināmā) izvēle, kam ir zems potenciāli piesārņojošu savienojumu saturs (piem., zemāks sēra, pelnu, slāpekļa, dzīvsudraba, fluora vai hlora saturs kurināmajā). |
Mazu NOX emisiju deglis un ultramazu NOX emisiju deglis |
Tehniskā paņēmiena pamatā ir liesmas maksimālo temperatūru pazemināšanas princips, proti, tiek palēnināta degšana (tomēr materiālu sadedzinot pilnīgi) un kāpināta siltumpārnese (palielināta liesmas starojamība). Paņēmiens var būt saistīts ar krāsns degkameras konstrukcijas maiņu. Ultramazu NOX emisiju degļu (UMND) konstrukcija ietver pakāpenisku (gaisa/)degvielas padevi un atgāzu/dūmgāzu recirkulāciju. |
(1) Jebkuram parametram, kuram paraugošanas vai analīzes apstākļu dēļ nav lietderīgi lietot 30 minūtes ilgu paraugošanu, var izmantot piemērotāku paraugošanas periodu.
(2) Attiecībā uz PCDD/F izmanto 6 līdz 8 h paraugošanas periodu.
(3) Ja var demonstrēt, ka plūsma ir pietiekami nemainīga, var izmantot arī laikproporcionālus apvienotos paraugus.
(4) Komisijas 2012. gada 10. februāra Īstenošanas lēmums 2012/119/ES, ar ko nosaka pamatnostādņu noteikumus attiecībā uz datu vākšanu un LPTP atsauces dokumentu sagatavošanu un to kvalitātes nodrošināšanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 63, 2.3.2012., 1. lpp.).
(5) Parastie pastāvīgu mērījumu EN standarti ir EN 15267-1, -2, -3 un EN 14181. Periodisko mērījumu EN standarti ir norādīti tabulā.
(6) Attiecas uz visu to rūpniecisko krāšņu/karsētāju kopējo ievadīto siltumjaudu, kas pievienoti dūmenim, pa kuru notiek emisija.
(7) Ja rūpnieciskās krāsnis/karsētājus, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 100 MWth, ekspluatē mazāk par 500 h gadā, monitoringa biežumu var samazināt līdz vismaz reizei gadā.
(8) Periodisko mērījumu gadījumā minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz vismaz reizei 6 mēnešos, ja pierādīts, ka emisiju līmeņi ir pietiekami nemainīgi.
(9) Putekļu monitoringu neizmanto, ja dedzina tikai gāzveida kurināmo.
(10) NH3 monitorē tikai tad, ja izmanto SKR vai SNKR.
(11) Ja rūpnieciskajās krāsnīs/karsētājos dedzina gāzveida kurināmo un/vai eļļu ar zināmu sēra saturu un neveic dūmgāzu atsērošanu, pastāvīgu mērījumu vietā var vai nu vismaz reizi 3 mēnešos izdarīt periodiskus mērījumus, vai izdarīt aprēķinus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.
(12) Monitoringu veic tad, ja piesārņotāja klātbūtne atlikumgāzē ir konstatēta, pamatojoties uz atlikumgāzu plūsmu inventarizācijas pārskatu, kas minēts LPTP secinājumos par CWW.
(13) Periodisko mērījumu gadījumā minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz vismaz reizei gadā, ja pierādīts, ka emisiju līmeņi ir pietiekami nemainīgi.
(14) Visi (pārējie) procesi/avoti, ja piesārņotāja klātbūtne atlikumgāzē ir konstatēta, pamatojoties uz atlikumgāzu plūsmu inventarizācijas pārskatu, kas minēts LPTP secinājumos par CWW.
(15) EN 15058, un paraugošanas periods ir jāpielāgo tā, lai izmērītās vērtības būtu reprezentatīvas visam dekoksēšanas ciklam.
(16) EN 13284-1, un paraugošanas periods ir jāpielāgo tā, lai izmērītās vērtības būtu reprezentatīvas visam dekoksēšanas ciklam.
(17) Monitoringu veic tad, ja atlikumgāzē ir hlors un/vai hlorēti savienojumi un izmanto termisko apstrādi.
(18) Ja divu vai vairāku krāšņu dūmgāzes novada pa kopīgu dūmeni, LPTP SEL attiecas uz kopējo pa šo dūmeni novadīto daudzumu.
(19) Šos LPTP SEL nepiemēro dekoksēšanas operāciju gaitā.
(20) Uz CO neattiecas neviens LPTP SEL. CO emisiju līmenis, izteikts kā dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība, varētu būt orientējoši 10-50 mg/Nm3.
(21) LPTP SEL piemēro tikai tad, ja izmanto SKR vai SNKR.
(22) Diapazona apakšgala vērtības sasniedz, sudraba procesā izmantojot termisko oksidizatoru.
(23) LPTP SEL izteikts kā viena gada laikā iegūto vērtību vidējā vērtība.
(24) Ja emisijās ir ievērojams metāna saturs, no rezultāta atņem saskaņā ar EN ISO 25140 vai EN ISO 25139 monitorēto metānu.
(25) Saražotais EO ir pārdošanai saražotais EO, kam pieskaita EO, kurš saražots kā starpprodukts.
(26) LPTP SEL attiecas tikai uz atlikumgāzes plūsmām ar caurplūdumu > 1 000 Nm3/h.
(27) LPTP SEL izteikts kā dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība.
(28) LPTP SEL izteikts kā viena gada laikā iegūto vērtību vidējā vērtība. Saražotais TDI un/vai MDI ir produkts bez atlikumiem – parametrs, ar ko raksturo ražotnes jaudu.
(29) Ja parauga NOX vērtības pārsniedz 100 mg/Nm3, LPTP SEL analītiskās interferences dēļ var būt augstāki, līdz 3 mg/Nm3.
(30) Nepastāvīgas notekūdeņu novadīšanas gadījumā minimālais monitoringa biežums ir viena reize katrā novadīšanā.
(31) Šajā LPTP SEL minētais produkts ir produkts bez atlikumiem – parametrs, ar ko raksturo ražotnes jaudu.
(32) Ja divu vai vairāku krāšņu dūmgāzes novada pa kopīgu dūmeni, LPTP SEL attiecas uz kopējo daudzumu, ko novada pa šo dūmeni.
(33) LPTP SEL neattiecas uz dekoksēšanas operācijām.
(34) Uz CO neattiecas neviens LPTP SEL. CO emisiju līmenis, izteikts kā dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība, varētu būt orientējoši 5–35 mg/Nm3.
(35) Ja pienācīgu cietvielu un vara atdalīšanu kontrolē, bieži monitorējot citus parametrus (piem., nepārtraukti mērot duļķainumu), minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz vienai reizei mēnesī.
(36) Viena mēneša laikā iegūto vērtību vidējo vērtību aprēķina no katras dienas vērtību (vismaz trīs punktparaugi, kas ņemti ar vismaz pusstundas intervālu) vidējām vērtībām.
(37) Diapazona zemākās vērtības parasti sasniedz tad, ja izmanto reaktoru ar stacionāro slāni.
(38) Viena gada laikā iegūto vērtību vidējo vērtību aprēķina no katras dienas vērtību (vismaz trīs punktparaugi, kas ņemti ar vismaz pusstundas intervālu) vidējām vērtībām.
(39) Attīrītais EDC ir oksihlorēšanā un/vai tiešajā hlorēšanā iegūtais EDC, kam pieskaitīts EDC, kas novadīts atpakaļ attīrīšanai no VCM ražošanas.
(40) Šis LPTP SEL nav piemērojams, ja emisijas ir mazākas nekā 150 g/h.
(41) Ja izmanto adsorbciju, paraugošanas periods ir reprezentatīvs pilnam adsorbcijas ciklam.
(42) Ja emisijās ir ievērojams metāna saturs, no rezultāta atņem saskaņā ar EN ISO 25140 vai EN ISO 25139 monitorēto metānu.