21.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/5

(1)

Komisija 2012. gada 18. septembrī saņēma privātpersonu iesniegtu sūdzību par iespējami nelikumīgu valsts atbalstu, ko Portugāle ir piešķīrusi EDP – Energias de Portugal, S.A.  (1) (turpmāk tekstā – “EDP”); sūdzība attiecās gan uz balasta izmaksām Portugālē, gan publisko ūdens resursu izmantošanas termiņa pagarināšanu hidroelektroenerģijas ražošanai.

(2)

Komisija 2012. gada 30. oktobrī sūdzību pārsūtīja Portugālei un pieprasīja papildu informāciju, ko Portugāle sniedza ar 2013. gada 8. janvāri datētā vēstulē. 2013. gada 25. janvārī notika tikšanās ar Portugāles iestāžu pārstāvjiem. 2013. gada 7. martā Portugāle sniedza vēl citu papildu informāciju.

(3)

2013. gada 18. septembrī Eiropas Komisija nosūtīja Portugālei vēstuli, kurā paziņoja par lēmumu sākt oficiālās izmeklēšanas procedūru atbilstīgi Līguma 108. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai tikai attiecībā uz publisko ūdens resursu izmantošanas termiņa pagarināšanu hidroelektroenerģijas ražošanai.

(4)

2013. gada 21. oktobrī Komisija no Portugāles saņēma komentārus, un 2014. gada 29. janvārī tika attiecīgi pieņemts labojums.

(5)

Komisijas lēmums sākt oficiālās izmeklēšanas procedūru (2) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2014. gada 16. aprīlī.

(6)

2014. gada maijā Komisija saņēma trešo pušu sniegtas piezīmes.

(7)

2014. gada 3. jūlijā Portugāle sniedza atbildi uz trešo pušu piezīmēm.

(8)

2016. gada 15. aprīlī Komisija nosūtīja vēstuli ar lūgumu sniegt papildu informāciju. Atbildi Portugāle nosūtīja 2016. gada 19. augustā.

(9)

Ar šo lēmumu izbeidz saskaņā ar LESD 108. pantu sākto oficiālās izmeklēšanas procedūru. Tajā nav izskatīta pasākuma atbilstība citām ES tiesību normām, piemēram, ES publiskā iepirkuma noteikumiem un konkurences noteikumiem, pamatojoties uz LESD 106./102. pantu.

(10)

Pirms Portugāles elektroenerģijas tirgus liberalizācijas 2007. gadā Portugālē saražotā elektroenerģija netika pārdota tiešā veidā tirgū, bet to iegādājās elektroenerģijas tīkla publiskais operators Rede Elétrica Nacional, S.A. (turpmāk tekstā – “REN”), pamatojoties uz ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumiem (turpmāk tekstā – “EPL”). EPL paredzēja, ka REN ir garantētā laikposmā, proti, līdz 2027. gadam, jāiegādājas garantēts elektroenerģijas daudzums no pilnvarotiem ražotājiem, maksājot garantētu cenu, kas sedz skaidri noteiktas izmaksu pozīcijas.

(11)

Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/54/EK (3) īstenošanas Portugāle nolēma pirms termiņa pārtraukt EPL un izmaksāt kompensāciju saistībā ar balasta izmaksām (līgumiskā līdzsvara saglabāšanas izmaksu (turpmāk tekstā – “LLSI”) mehānisms). LLSI aprēķina parametri un metodika ir noteikti 2004. gada 27. decembra Dekrētlikumā Nr. 240/2004.

(12)

Par pasākumu saistībā ar balasta izmaksām Portugāle paziņoja 2004. gada 1. aprīlī, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par metodiku, kā analizēt saistībā ar balasta izmaksām piešķirto valsts atbalstu (4). Šīs balasta izmaksas bija jāapmaksā sakarā ar to, ka pirms termiņa tiek izbeigti starp EDP un REN noslēgtie EPL, kas aptvēra 34 spēkstacijas, no kurām 27 spēkstacijas bija hidroelektrostacijas, un vērā tika ņemts iepriekš veikto investīciju paredzamais slogs liberalizētā tirgū. Lēmums par balasta izmaksām attiecas arī uz Tejo Energia un Turbogas. Portugāle paziņoja par nodomu piešķirt balasta izmaksu kompensācijas Tejo Energia un Turbogas. Pasākumu bija plānots finansēt ar ieņēmumiem, kas tiktu iekasēti no elektroenerģijas galapatērētājiem nodevas veidā pēc to pieteiktās jaudas.

(13)

Komisija pasākumu apstiprināja 2004. gadā, lai trijiem uzņēmumiem tiktu segti iespējamie zaudējumi, tostarp zaudējumi, kas paredzēti (5) Lēmumā par valsts atbalstu Nr. N161/2004 – Balasta izmaksas Portugālē (6).

(14)

Kā paredzēts Komisijas lēmumā, LLSI kompensāciju, kas kopš 2007. gada jūlija katru gadu ir izmaksāta EDP, veido divi elementi, proti, fiksētais komponents, kas ir daļa no ex ante aprēķinātā maksimālā apjoma gadā, un korekcijas komponents, kurā ņemta vērā starpības starp attiecīgo spēkstaciju faktiskajiem ieņēmumiem un izmaksām reālā vērtība, kas ir aprēķināta konsolidētas uzņēmumu grupas, šajā gadījumā EDP, līmenī. Galīgā LLSI summas korekcija tiks aprēķināta 2018. gada sākumā, kas būs vienpadsmitais gads, kopš pirms termiņa izbeigts EPL. Galīgā korekcija tiks aprēķināta, pamatojoties uz prognozētajiem ienākumiem līdz 2027. gada beigām, kad saskaņā ar Komisijas lēmumu beidzas LLSI mehānisma īstenošana.

(15)

Vienošanās par EDP EPL izbeigšanu saistībā ar hidroelektrostacijām tika noslēgta 2005. gada februārī pēc Dekrētlikuma Nr. 240/2004 pieņemšanas. Vienošanās par EPL izbeigšanu ietver klauzulu ar atliekošu efektu attiecībā uz saskaņoto izbeigšanu. Šī klauzula paredz, ka EPL izbeigšanas nosacījums ir tiesības izmantot publiskos ūdens resursus uz vismaz aprīkojuma un inženiertehnisko būvju kalpošanas laika beigām. Jebkurā gadījumā enerģijas ražotājam, proti, EDP, bija jāpiešķir tiesības izmantot publiskos ūdens resursus uz tikpat ilgu laikposmu.

(16)

Kā izriet no Portugāles 2005. gada 29. decembra Ūdens akta Nr. 58/2005 un 2007. gada 31. maija Dekrētlikuma Nr. 226-A/2007 attiecībā uz ūdens resursu izmantošanas režīmu, uz publisko ūdens resursu izmantošanu enerģijas ražošanai attiecas koncesija. Izvēloties koncesionāru, bija jāizmanto kāda no likumā konkrēti paredzētajām procedūrām. Saskaņā ar Dekrētlikumu Nr. 240/2004 un Dekrētlikumu Nr. 226-A/2007 koncesijas beigās aktīvus, kas saistīti ar darbību, attiecībā uz kuru saņemta koncesija, bez maksas atgūst valsts. Tomēr, ja koncesionārs veicis koncedenta atļautas investīcijas, kas nav un nevarēja tikt amortizētas, valsts varēja atmaksāt atlikušo vērtību vai pagarināt koncesijas darbības periodu līdz aktīvu pilnīgam nolietojumam, taču šis periods nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 75 gadus (7).

(17)

Portugāle veica trīs pētījumus, kuros ir sīki aprakstīts iespējamās ekonomiskās vērtības aprēķins 2007. gadā piešķirtajam pagarinājumam. Galvenie pētījumu rezultāti bija šādi:

(18)

Dekrētlikums Nr. 226-A/2007 nodrošināja juridisku atbalstu EPL atlikšanas klauzulām, pagarinot publisko ūdens resursu izmantošanas tiesību periodu hidroelektrostacijās, ko ekspluatē EDP, kura EPL bija izbeigts ar Dekrētlikumu Nr. 240/2004.

(19)

Saskaņā ar Dekrētlikuma Nr. 226-A/2007 91. panta 6. punktu par tiesību nodošanu elektroenerģijas ražotājiem (de facto – EDP) tika samaksāta summa, kas atspoguļo ekonomisko un finansiālo līdzsvaru. Kā noteikts Dekrētlikuma Nr. 226-A/2007 92. panta 1. punktā, šī summa katras spēkstacijas gadījumā atbilda starpībai starp ekspluatācijas tirgus vērtību līdz pagarinātā perioda beigām, izsakot skaidras naudas plūsmās, un investīciju atlikušo vērtību, kā paredzēts EPL, katram no šiem diviem cenas komponentiem piemērojot atbilstošas diskonta likmes. Šis noteikums ļāva darījumu neuzskatīt par vienu atsevišķu investīciju no finanšu viedokļa, jo tiek izmantotas dažādas procentu likmes, lai piemērotu diskontu:

(20)

Saskaņā ar Dekrētlikuma Nr. 226-A/2007 noteikumiem EDP samaksāja Portugāles valstij EUR 759 miljonus kā atlīdzību par visu 27 hidroelektrostaciju koncesiju pagarināšanas ekonomisko un finansiālo līdzsvaru. Šajā summā iekļauti EUR 55 miljoni, kas atbilst ūdens resursu nodokļu likmei. No tā izriet, ka atlīdzības neto summa, ko samaksājis EDP, bija EUR 704 miljoni.

(21)

Sūdzībā, kas tika saņemta 2012. gada septembrī, bija apgalvots, ka Portugāle ir piešķīrusi EDP nelikumīgu valsts atbalstu, kas nav savietojams ar iekšējo tirgu un izrietēja no diviem atsevišķiem pasākumiem:

(22)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija atspēkoja to sūdzības daļu, kura attiecās uz balasta izmaksu kompensēšanu, un secināja, ka nav pamata uzskatīt, ka atbalsts vairs nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

(23)

Tomēr Komisija bija nobažījusies par iespējamo valsts atbalstu EDP saistībā ar ūdens resursu izmantošanas režīma īstenošanu. Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu provizoriski secināja, ka aizdomas par to, ka EDP varētu būt saņēmis selektīva rakstura ekonomisku priekšrocību, būtu pamatotas tad, ja apstiprinātos, ka summa, ko EDP ir samaksājis par publisko ūdens resursu izmantošanas tiesību pagarināšanu, īstenojot Dekrētlikumu Nr. 226-A/2007, ir bijusi pārāk maza.

(24)

Kas attiecas uz saderīgumu, Komisija šajā posmā nesaskatīja atbilstošu juridisko pamatu iespējamā valsts atbalsta EDP saderībai ar iekšējo tirgu.

(25)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka publisko ūdens resursu izmantošanas tiesību piešķiršana koncesijas ietvaros tirgū sniegta pakalpojuma nodrošināšanai var nedot ekonomisku priekšrocību labuma guvējam, ja koncesija tiek piešķirta atklātas un nediskriminējošas konkursa procedūras rezultātā, kurā ir piedalījies pietiekams skaits ieinteresētu operatoru. Tomēr šajā gadījumā vienošanās par EPL izbeigšanu nozīmēja, ka EDP ekskluzīvās tiesības ekspluatēt attiecīgās spēkstacijas de facto tika pagarinātas vidēji par aptuveni 25 gadiem, nerīkojot iepirkuma konkursu. Konkurss netika rīkots, pamatojoties uz atlikšanas klauzulām, ko paredzēja vienošanās starp REN un EDP (kopā 27 vienošanās) par EPL izbeigšanu.

(26)

Tā kā spēkstaciju tirgus daļa Portugālē ir visai liela (27 %) un ņemot vērā EDP stāvokli Portugāles elektroenerģijas ražošanas un elektroapgādes vairumtirgū (55 %), kā arī hidroelektrostaciju īpašo vietu elektroenerģijas ražošanas portfelī, Komisija uzskatīja, ka šīs atlikšanas klauzulas varēja izraisīt ilgstošu bloķējošu efektu tādu iespējamu konkurentu ienākšanai tirgū, kuri būtu varējuši iesniegt piedāvājumus atklātā konkursā. Tāpēc, ja konkursa rezultātā cena būtu bijusi augstāka nekā EDP samaksātā cena, atskaitot atlikušo vērtību, kas pienākas šim uzņēmumam, varētu tikt konstatēta ekonomiska priekšrocība, kas nepamatoti sniedz labumu EDP.

(27)

Otrkārt, Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu norādīja, ka otrs labākais risinājums situācijā, kurā netika rīkots iepirkuma konkurss, varētu būt bijušas Portugāles un EDP kā nesaistītu darījuma pušu sarunas. Portugāle, rīkojoties kā tirgus dalībniece, būtu centusies panākt vislielāko peļņu no sabiedriskajiem labumiem, kas ir nodoti koncesijā. Īstenojot šādu pieeju, sarunas ar EDP balstītos uz 2007. gadā veikto novērtējumu (10), kas Portugālei bija vislabvēlīgākais, t. i., REN ierosināto novērtējumu.

(28)

Kā minēts lēmuma par procedūras sākšanu 44. apsvērumā, Portugāle piekrita galīgajai cenai, kas bija gandrīz puse no REN novērtētās cenas. Ja REN novērtējums izrādītos visprecīzākais, nav ticams, ka sarunās ar EDP Portugāle ir rīkojusies kā tirgus dalībniece.

(29)

Treškārt, bažas raisīja arī darījuma cenas noteikšanai izmantotā metodika. Dekrētlikumā Nr. 226-A/2007 noteiktā metode lielā mērā atbilst Caixa Banco da Investimento piedāvātajai pieejai, kas paredz divu diskonta likmju izmantošanu (11).

(30)

Komisija, paužot savas šaubas, norādīja, ka, neizmantojot identisku diskonta likmi, kuras pamatā ir tikai EDP kapitāla izmaksas, kā ierosinājis REN, var rasties ekonomiska priekšrocība EDP. Komisija norādīja, ka, ja atlikusī vērtība un brīvās naudas plūsmas būtu diskontētas, izmantojot vienu WACC likmi, kura balstīta tipiskās Eiropas elektroenerģijas ražotāja kapitāla izmaksās (7,55 %), EDP būtu vajadzējis samaksāt EUR 1 340 miljonus, tas ir, par EUR 581 miljonu vairāk, nekā EDP faktiski samaksāja.

(31)

Tāpēc Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu uzskatīja, ka, ņemot vērā Portugāles iestāžu izvēli pagarināt koncesiju darbības termiņu, no kā labumu guva vienīgi EDP, tā vietā lai organizētu citiem konkurentiem pieejamu iepirkuma konkursu, iespējams, būtu bijis atbilstīgāk izmantot diskonta likmi, kas balstīta EDP faktiskajā WACC un kas atspoguļotu pašu un patiesās kapitāla izmaksas. REN ziņoja, ka EDP faktiskā WACC 2007. gadā bija 6,6 %, tāpēc varētu būt lietderīgāk izmantot šo vērtību, nevis 7,55 %. Tādējādi Komisija secināja, ka var konstatēt iespējamu ekonomisku priekšrocību, kas nepamatoti sniedz labumu EDP.

(32)

Oficiālās izmeklēšanas laikā Komisija saņēma piezīmes no sūdzības iesniedzējiem un EDP.

(33)

Sūdzības iesniedzēji pauda nostāju, ka koncesiju termiņa pagarināšanas rezultātā EDP ir saņēmis valsts atbalstu. Viņi uzskatīja, ka šis pasākums ir kompensācija par zaudētajiem ieņēmumiem.

(34)

EDP savā 2014. gada 19. maija atbildē pauda pretēju viedokli, proti, tā ieskatā minētais pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu. Pirmkārt, EDP apgalvo, ka 2007. gadā atzītās tiesības izmantot publiskos ūdens resursus līdz aprīkojuma lietderīgās lietošanas laika beigām 27 hidroelektrostacijās, uz kurām attiecas EPL, nesniedza tam nekādu ekonomisku priekšrocību, jo šīs tiesības tika piešķirtas normālos tirgus apstākļos.

(35)

EDP norādīja, ka ekonomiskas priekšrocības pastāvēšanu var izslēgt, ja valsts rīkojas kā privāts pārdevējs atvērtā tirgū, veicot darījumu saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu un cenšoties panākt labāko aktīva cenu.

(36)

EDP apgalvo, ka tas ir tiesīgs saņemt hidroelektrostaciju atlikušo vērtību, ja EPL tiek izbeigti pirms staciju lietderīgās izmantošanas laika beigām. Tāpēc publiska iepirkuma konkursa izsludināšana 2007. gadā jaunu ūdens resursu koncesiju piešķiršanai nebija valstij rentabla.

(37)

EDP uzskata, ka, ja valsts būtu centusies panākt vērtību, kas pārsniedz neatkarīgos pētījumos iegūto vērtību, EDP nebūtu izvēlējies pagarināt ūdens resursu izmantošanas tiesības un būtu nekavējoties pieprasījis spēkstaciju atlikušo vērtību, uz ko uzņēmumam bija tiesības.

(38)

Turklāt EDP uzskata, ka REN pētījumā par koncesiju termiņa pagarināšanas ekonomisko vērtību izmantoti neatbilstoši ekonomiski un finansiāli pieņēmumi, kas ievērojami pazemina šo tiesību vērtību, un tas nozīmē, ka EDP nekad nebūtu pieņēmis minētā pētījuma konstatējumus “divpusēju sarunu” vajadzībām.

(39)

Tāpēc EDP uzskata, ka koncesiju termiņa pagarinājuma vērtības vienpusēja noteikšana, pamatojoties uz objektīvu novērtēšanas metodiku, ir pietiekama, lai novērstu ekonomiskas priekšrocības rašanos.

(40)

Otrkārt, EDP apgalvo, ka Dekrētlikumā Nr. 226-A/2007 izklāstītā metodika ir objektīva un tās pamatā ir vispāratzīti ekonomisko aprēķinu principi. Tās piemērošana nodrošina saskanīgu, pamatotu un nepatvaļīgu kompensācijas aprēķinu.

(41)

Attiecībā uz atbilstošajām diskonta likmēm, kas ir jāpiemēro katras spēkstacijas finanšu plūsmām, gan Caixa Banco de Investimento, gan CSFB secināja, ka spēkstaciju atlikušās vērtības diskonta likmei būtu jāatspoguļo šīs vērtības līgumisko saistību risks. EDP norāda, ka kopš EPL stāšanās spēkā 1995. gadā tie visi jau deva EDP tiesības saņemt stacijas atlikušo vērtību no REN, ja līgumi tiktu izbeigti pirms to termiņa. Ja EDP nebūtu bijis ieinteresēts pagarināt savas publisko ūdens resursu izmantošanas tiesības, tas katra EPL termiņa beigās būtu saņēmis atlikušo vērtību no REN.

(42)

Turklāt EDP paskaidro, ka hidroelektrostaciju atlikusī vērtība, ko tas ir tiesīgs atgūt, faktiski ir kredīts, kuru EDP kopš EPL stāšanās spēkā 1995. gadā ar REN starpniecību ir izsniedzis valstij. REN ir Portugāles kontrolēts uzņēmums. Tādējādi tā saistību neizpildes risks ir saistāms ar valsts parāda risku. EDP secina, ka saistībā ar konkrēto diskonta likmi minētās vērtības atjaunināšanai būtu jāņem vērā tikai ar REN saistību neizpildi saistītais risks.

(43)

Portugāle nosūtīja atbildi uz ieinteresēto personu piezīmēm, taču tajā pievērsās balasta izmaksu jautājumam, par ko Komisija nebija nobažījusies.

(44)

Komisija 2016. gada aprīlī pieprasīja no Portugāles papildu informāciju. Portugāle atbildēja 2016. gada 16. aprīlī un sniedza juridiskus skaidrojumus par Dekrētlikuma Nr. 240/2004 normām un koncesijas līgumu pielikumiem.

(45)

Līguma 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(46)

Lai noteiktu, vai ir konstatējams valsts atbalsts, Komisijai ir jānovērtē, vai attiecībā uz novērtēto pasākumu izpildās Līguma 107. panta 1. punkta kumulatīvie kritēriji (t. i., valsts līdzekļu piešķiršana un attiecināmība uz valsti, selektīva priekšrocība, iespējami konkurences izkropļojumi un ietekme uz ES iekšējo tirgu).

(47)

Kas attiecas uz attiecināmību, ja valsts iestāde piešķir priekšrocību labuma guvējam, pasākums pēc definīcijas ir attiecināms uz valsti.

(48)

Tiesību izmantot publiskos ūdens resursus hidroenerģijas ražošanai termiņa pagarināšana par labu EDP, kas darbojas kā apakšstruktūra un saņem REN koncesiju, izriet no Dekrētlikuma Nr. 226-A/2007 par ūdens resursu izmantošanas režīmu īstenošanas. Dekrētlikuma normas arī paredz noteikumus, kas, ņemot vērā pagarinājuma radītos ekonomiskos ieguvumus, valstij jāievēro, nosakot EDP veicamā maksājuma summu. Dekrētlikums Nr. 226-A/2007 ir publisks akts, ko ir pieņēmušas un īstenojušas Portugāles iestādes. Tādējādi tajā ietvertie iespējamie atbalsta pasākumi būtu attiecināmi uz Portugāles Republiku.

(49)

No valsts resursu [līdzekļu] kvalifikācijas viedokļa raugoties, par valsts ieņēmumu zaudēšanu var uzskatīt piekļuves piešķiršanu valsts īpašumam vai dabas resursiem vai īpašu vai ekskluzīvu tiesību piešķiršanu bez pienācīgas, tirgus cenām atbilstošas atlīdzības saņemšanas (12).

(50)

Saskaņā ar Portugāles Ūdens aktu Nr. 58/2005 un Dekrētlikumu Nr. 226-A/2007 ūdens resursi Portugāles teritorijā pieder Portugāles valstij un fiziskas vai juridiskas personas tos nevar privāti piesavināties un turēt īpašumā. No tā principā izriet, ka no publisko ūdens resursu izmantošanas izrietošie ekonomiskie ieguvumi tiek nodrošināti, izmantojot valsts resursus Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(51)

Dabas resursi ar nemateriālu vērtību, piemēram, ūdens un gaiss, var būt nepieciešami un dažkārt būtiski svarīgi iedzīvotājiem. Tomēr, ja to izmantošana nav pārdodama tirgū un/vai to izmantošana nav saistīta ar ekonomisku vērtību, šādi resursi ne vienmēr rada vajadzību attiecināt Līguma 107. panta 1. punktā minētos ekonomiskos ieguvumus, un tādējādi nav kvalificējami kā valsts resursi. Šajā gadījumā pasākums ir valsts īpašumā esošo ūdens resursu izmantošanas tiesību piešķiršana. Darījuma cenas esamība parāda, ka šīm tiesībām ir ekonomiskā vērtība. Tāpēc Komisija secina, ka pasākums ietver valsts resursus.

(52)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (13) 9. pantā ir paredzēts izmaksu atgūšanas princips saistībā ar ūdensapgādes pakalpojumiem, atbilstoši stimuli ūdens cenu noteikšanas politikas ietvaros ūdens resursu efektīvai izmantošanai un pienācīgs ieguldījums, cita starpā no nozares. Šīs Savienības tiesību normas atzīst, ka dažādiem ūdens izmantojuma veidiem piemīt ekonomiskā vērtība. Turklāt jebkurā gadījumā attiecībā uz Portugāli Dekrētlikuma Nr. 226-A/2007 91. panta noteikumi papildus paredz, ka publisko ūdens resursu izmantošana elektroenerģijas ražošanai saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem ietver ekonomisku, skaitliski izsakāmu un tirgojamu vērtību.

(53)

No tā izriet, ka, pagarinot termiņu tiesībām izmantot publiskos ūdens resursus hidroenerģijas ražošanai par labu EDP, kas darbojas kā apakšstruktūra, kura saņem REN koncesiju, kā paredzēts Dekrētlikumā Nr. 226-A/2007, domājams, tiek iesaistīti valsts resursi Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(54)

To, vai darījums atbilst tirgus apstākļiem, var noteikt, izmantojot vispāratzītu standarta novērtēšanas metodiku (14). Šādas metodikas pamatā ir jābūt objektīviem, pārbaudāmiem un uzticamiem datiem (15), kuriem jābūt pietiekami detalizētiem un jāatspoguļo ekonomiskā situācija brīdī, kad tika pieņemts lēmums par darījumu, ņemot vērā riska līmeni un nākotnes prognozes (16).

(55)

Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu pauda bažas par to, vai koncesiju termiņa pagarināšanas ekonomiskā vērtība 2007. gadā bija noteikta par zemu, jo tās diviem komponentiem – neamortizēto aktīvu atlikušajai vērtībai un hidroelektrostaciju ekspluatācijā radītajām brīvās naudas plūsmām – tika piemērotas atšķirīgas diskonta likmes.

(56)

2007. gadā aplēstā termiņa pagarinājuma cena ir EUR 704 miljoni (atrēķinot nodokli EUR 55 miljonu apmērā), un tai ir divi komponenti. Pirmkārt, to veido diskontētas brīvās naudas plūsmas no hidroelektrostaciju ekspluatācijas 2020.–2044. gada periodā (17) (2007. gadā diskontēti EUR 2 115 miljoni). Otrkārt, to veido atlikušās vērtības pašreizējā neto vērtība 2007. gadā (2007. gadā diskontēti EUR 1 356 miljoni). Jāņem vērā, ka gadījumā, ja Portugāle būtu izlēmusi nepiešķirt EDP koncesijas termiņa pagarinājumu, EDP būtu bijis tiesīgs atgūt šo aktīvu vērtību.

(57)

Komisijai radās šaubas par to, cik lielā mērā zemāka diskonta koeficienta piemērošana neamortizēto aktīvu atlikušajai vērtībai bija pieņemama no metodikas viedokļa (18).

(58)

Lai atspoguļotu faktu, ka šo spēkstacijas ekspluatācijā izmantoto neamortizēto aktīvu vērtība būs zināma 2020. gadā un tāpēc nenoteiktība ir mazāka, jo par šiem aktīviem ir noslēgti līgumi ar Portugāles kontrolētām struktūrām, bankas izmantoja diskonta likmi, kas ir zemāka nekā skaidras naudas plūsmām piemērotais WACC, citiem vārdiem sakot – bezriska likme plus 50–80 BPP diapazons (aptuveni 4,6 % pret 7,8 % attiecībā uz WACC). Zemākas diskonta likmes piemērošana palielina pašreizējo atlikušās vērtības neto vērtību un pazemina pagarinājuma cenu. Pieņemot, ka atlikušo vērtību neskar tāda pati ekonomiskā nenoteiktība kā brīvās naudas plūsmas, var secināt, ka bezriska likmes piemērošana ir pamatota.

(59)

No otras puses, WACC izmantošana brīvās naudas plūsmu (kas radušās vidēji no 2020. līdz 2044. gadam) pašreizējās neto vērtības noteikšanai atbilst tirgus praksei. Tas ir pamatoti, ņemot vērā lielāku operacionālo risku liberalizētā tirgū, Ibērijas elektroenerģijas tirgus izveidi (19), enerģijas tirgus integrēšanu Eiropas līmenī, kas kopumā ietver lielāku nenoteiktību saistībā ar naudas plūsmas radīšanu. Tāpēc WACC piemērošana diskontētām naudas plūsmām ir pamatota.

(60)

WACC novērtējumu veica Caixa Banco de Investimento un CSFB, izmantojot salīdzinošās novērtēšanas pieejas (līdzīgu dalībnieku WACC līdzīgās nozarēs) un augšupējas pieejas (WACC pārrēķināšana, izmantojot no Bloomberg iegūtos publiskos datus) apvienojumu. Saskaņā ar Caixa Banco de Investimento un CSFB aplēsēm WACC bija attiecīgi 7,72 % un 7,88 %. Šī pieeja atspoguļo tirgus praksi un atbilst līdzīgām pieejām, ko Komisija jau ir apstiprinājusi citu lietu ietvaros (20).

(61)

Komisija arī pauda šaubas par to, vai metodika, kuru pārvades sistēmas operators REN izmantoja pagarinājuma cenas novērtēšanai, iegūstot augstāku cenu (EUR 1 627 miljoni), nevarētu tikt uzskatīta par apmierinošāku pieeju salīdzinājumā ar abu finanšu iestāžu veiktajiem novērtējumiem (21).

(62)

Tomēr REN ierosinātā metodika neatspoguļo tirgus praksi. Ierosināto pagarinājuma cenu nav iespējams saglabāt šādu iemeslu dēļ:

(63)

Tādējādi pēc pienācīgas analīzes jāsecina, ka Portugāles izmantotā pagarinājuma cenas novērtēšanas metodika ir uzskatāma par apmierinošu.

(64)

Ja būtu rīkots iepirkuma konkurss, Portugāle EPL koncesijas perioda beigās (2020. gadā) būtu bijusi spiesta samaksāt EDP neamortizēto aktīvu vērtību. Otrkārt, pagarinājuma cenas aprēķina pamatā ir pieņēmums, ka elektroenerģijas cena ir EUR 50/MWh. Jānorāda, ka šajā pašā periodā novērtētās balasta izmaksu kompensācijas pamatā bija aplēse EUR 36/MWh apmērā. Ja šis pieņēmums būtu saglabāts pagarinājuma cenas aprēķinam, Portugāle būtu atbalstījusi negatīvu cenu (neto pašreizējā vērtība EUR – 15,4 miljoni). Tāpēc cenu pieņēmumi salīdzinājumā ar balasta izmaksu lēmuma vajadzībām izmantotajiem pieņēmumiem noteikti ir labvēlīgāki Portugālei un atspoguļo konservatīvu pieeju, ko savos pagarinājuma cenas novērtējumos ir saglabājušas abas finanšu iestādes.

(65)

Komisija secina, ka pasākums, ar kuru EDP ir pagarināts termiņš tiesībām ekspluatēt hidroelektrostacijas apmaiņā pret EUR 704 miljonus lielu maksājumu, neizpilda visus Līguma 107. panta 1. punkta kumulatīvos nosacījumus, tāpēc tas nav uzskatāms par valsts atbalstu,