TULKOJUMS

PIELIKUMS

MINAMATAS KONVENCIJA PAR DZĪVSUDRABU

Šīs konvencijas Puses,

atzīstot, ka dzīvsudrabs ir ķīmiska viela, kas raisa bažas visā pasaulē, jo tas tiek pārnests lielos attālumos atmosfērā, tas ir noturīgs, kad antropogēni ir nokļuvis vidē, tam piemīt spēja bioloģiski akumulēties ekosistēmās un tam ir nopietna negatīva ietekme uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi;

atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas Padomes 2009. gada 20. februāra lēmumu 25/5, ar kuru tiek ierosināti starptautiski pasākumi dzīvsudraba efektīvai, rezultatīvai un saskaņotai pārvaldībai;

atsaucoties uz ilgtspējīgai attīstībai veltītajā Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē “Nākotne, kuru vēlamies” pieņemtā noslēguma dokumenta 221. punktu, kurā tika aicināts sekmīgi vienoties par globālu juridiski saistošu instrumentu par dzīvsudrabu, lai novērstu apdraudējumu cilvēka veselībai un apkārtējai videi;

atsaucoties uz ilgtspējīgai attīstībai veltītajā Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē atkārtoti apliecinātajiem Rio deklarācijas “Par vidi un attīstību” principiem, kuri cita starpā ietver kopējus, bet diferencētus pienākumus, un ņemot vērā valstu atšķirīgos apstākļus un iespējas, kā arī nepieciešamību rīkoties pasaules mērogā;

apzinoties veselības problēmas, kuras jo īpaši rodas jaunattīstības valstīs un kuru cēlonis ir neaizsargātu iedzīvotāju grupu, it sevišķi sieviešu, bērnu un tādējādi arī nākamo paaudžu, eksponētība dzīvsudrabam;

ņemot vērā, ka arktiskās ekosistēmas un vietējo iedzīvotāju kopienas ir īpaši neaizsargātas, jo notiek dzīvsudraba biomagnifikācija un tradicionālā pārtika ir kontaminēta, kā arī paužot vispārējas raizes par vietējo iedzīvotāju kopienām attiecībā uz dzīvsudraba ietekmi;

apzinoties svarīgās atziņas, ko sniegusi Minamatas slimība, jo īpaši dzīvsudraba piesārņojuma nopietno ietekmi uz veselību un apkārtējo vidi, kā arī nepieciešamību nodrošināt pareizu dzīvsudraba pārvaldību un šādu notikumu novēršanu nākotnē;

uzsverot, cik svarīgi ir sniegt finansiālo, tehnisko, tehnoloģisko un spēju veidošanas atbalstu, it īpaši jaunattīstības valstīm un pārejas ekonomikas valstīm, lai stiprinātu šo valstu spējas dzīvsudraba pārvaldības jomā un veicinātu sekmīgu konvencijas īstenošanu;

atzīstot arī Pasaules Veselības organizācijas darbību cilvēka veselības aizsardzības jomā saistībā ar dzīvsudrabu un apzinoties to, kāda nozīme ir attiecīgajiem daudzpusējiem līgumiem vides jomā, jo īpaši Bāzeles konvencijai par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu un Roterdamas konvencijai par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem;

atzīstot, ka šī konvencija un citi starptautiskie nolīgumi vides jomā un tirdzniecībā ir savstarpēji papildinoši;

uzsverot, ka šīs konvencijas noteikumi neietekmē nevienas Puses tiesības un pienākumus, kuri izriet no kāda spēkā esoša starptautiska nolīguma;

saprotot, ka iepriekšējā apsvēruma nolūks nav veidot hierarhiju starp šo konvenciju un citiem starptautiskiem instrumentiem,

ņemot vērā, ka šīs konvencijas noteikumi neliedz nevienai Pusei veikt konvencijas noteikumiem atbilstošus iekšējus papildpasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un apkārtējo vidi no eksponētības dzīvsudrabam, saskaņā ar citām attiecīgās Puses saistībām, kuras nosaka piemērojamie starptautiskie tiesību akti,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants

Mērķis

Šīs konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

2. pants

Definīcijas

Šajā konvencijā:

a)	“nerūpnieciska un mazapjoma zelta ieguve” ir zelta ieguve, ko veic atsevišķi zeltrači vai nelieli uzņēmumi ar ierobežotiem kapitālieguldījumiem un ieguves apjomu;

b)

“labākie pieejamie tehniskie paņēmieni” ir tehniskie paņēmieni, kuri visefektīvāk novērš vai, ja tas nav iespējams, samazina dzīvsudraba emisijas un noplūdes gaisā, ūdenī un zemē un šādu emisiju un noplūžu ietekmi uz vidi kopumā, ņemot vērā ekonomiskos un tehniskos apsvērumus, kas attiecas uz konkrētu Pusi vai konkrētu ražotni attiecīgās Puses teritorijā; šajā kontekstā:   “labākie” ir tādi, ar kuriem visefektīvāk var panākt augstu vispārējo aizsardzības līmeni videi kopumā;   “pieejamie” tehniskie paņēmieni attiecībā uz konkrētu Pusi un konkrētu ražotni attiecīgās Puses teritorijā ir tehniskie paņēmieni, kas izstrādāti tādā mērogā, ka tos var izmantot attiecīgajā rūpniecības nozarē ekonomiski un tehniski reālistiskos apstākļos, ņemot vērā izmaksas un ieguvumus, neatkarīgi no tā, vai šie tehniskie paņēmieni tiek izmantoti vai izstrādāti šīs Puses teritorijā, ar nosacījumu, ka tie ir saskaņā ar attiecīgās Puses konstatējumu ir pieejami ražotnes operatoram; un   “tehniskie paņēmieni” ir izmantotās tehnoloģijas, darbības kārtība un veidi, kā iekārtas projektē, būvē, uztur, ekspluatē un kā tiek izbeigta to ekspluatācija;

c)	“vidiskā paraugprakse” ir piemērotākās vidiskās kontroles pasākumu un stratēģiju kombinācijas izmantošana;

d)	“dzīvsudrabs” ir elementārais dzīvsudrabs (Hg(0), CAS Nr. 7439-97-6);

e)	“dzīvsudraba savienojums” ir jebkura viela, kuras sastāvā ir dzīvsudraba atomi un viens vai vairāki citu ķīmisko elementu atomi un kuru var sadalīt dažādās sastāvdaļās vienīgi ķīmisku reakciju ceļā;

f)	“dzīvsudrabu saturošs produkts” ir produkts vai produkta sastāvdaļa, kas satur ar nolūku pievienotu dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumu;

g)	“Puse” ir valsts vai reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kura piekritusi uzņemties šīs konvencijas saistības un attiecībā uz kuru šī konvencija ir spēkā;

h)	“klātesošās un balsojošās Puses” ir Puses, kas piedalās Pušu sanāksmē un balso “par” vai “pret”;

i)	“dzīvsudraba primārā ieguve” ir iežguve, kurā galvenais iegūstamais materiāls ir dzīvsudrabs;

j)

“reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija” ir organizācija, kuru veido suverēnas konkrēta reģiona valstis un kurai organizācijas dalībvalstis ir uzticējušas kompetenci lietās, ko reglamentē šī konvencija, un kura saskaņā ar organizācijas iekšējām procedūrām ir pienācīgi pilnvarota parakstīt, ratificēt, pieņemt, apstiprināt šo konvenciju vai tai pievienoties; un

k)	“atļauts izmantojums” ir jebkurš Puses īstenots dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu izmantojums, kas atbilst šai konvencijai, tostarp izmantojumi, kas paredzēti konvencijas 3., 4., 5., 6. un 7. pantā, bet ne tikai tie.

3. pants

Dzīvsudraba piegādes avoti un tirdzniecība

1.   Šajā pantā:

a)	apzīmējums “dzīvsudrabs” aptver arī dzīvsudraba maisījumus ar citām vielām, tostarp dzīvsudraba sakausējumus, kuros dzīvsudraba koncentrācija ir vismaz 95 masas procenti; un

b)	“dzīvsudraba savienojumi” ir dzīvsudraba(I) hlorīds (to sauc arī par kalomelu), dzīvsudraba(II) oksīds, dzīvsudraba(II) sulfāts, dzīvsudraba(II) nitrāts, cinobrs un dzīvsudraba sulfīds.

2.   Šā panta noteikumus nepiemēro:

a)	tādiem dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu daudzumiem, kurus paredzēts izmantot laboratorijas mēroga pētniecībai vai par atsauces standartu; vai

b)	niecīgiem dabīgas izcelsmes dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu daudzumiem, kas ir sastopami, piemēram, nedzīvsudraba metālos, rūdā vai minerālproduktos, tostarp akmeņoglēs, vai no šiem materiāliem iegūtos produktos, un niecīgiem daudzumiem ķīmiskajos produktos, kuri tajos nonākuši nejauši; vai

c)	dzīvsudrabu saturošiem produktiem.

3.   Neviena Puse neatļauj tādu dzīvsudraba primāro ieguvi, kas tās teritorijā netika veikta dienā, kad šī konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi.

4.   Ikviena Puse tādu dzīvsudraba primāro ieguvi, kas tās teritorijā notika dienā, kad šī konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi, atļauj tikai uz laikposmu, kas nepārsniedz piecpadsmit gadus pēc minētās dienas. Šajā laikposmā šādi iegūtu dzīvsudrabu izmanto vienīgi dzīvsudrabu saturošu produktu ražošanai saskaņā ar 4. pantu, ražošanas procesos saskaņā ar 5. pantu vai apglabā saskaņā ar 11. pantu, izmantojot darbības, kas nenoved pie reģenerācijas, pārstrādes, rekuperācijas, tiešas atkārtotās izmantošanas un alternatīviem izmantojumiem.

5.   Ikviena Puse:

a)	cenšas identificēt atsevišķus dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu krājumus, kuru apjoms pārsniedz 50 tonnas, kā arī dzīvsudraba avotus, no kuriem veidojas krājumi, kas pārsniedz 10 tonnas gadā, un kuri atrodas tās teritorijā;

b)

veic pasākumus, kas nodrošina, ka gadījumos, kad Puse konstatējusi, ka pēc hlora–sārmu ražotņu ekspluatācijas izbeigšanas pastāv dzīvsudraba pārpalikums, šāds dzīvsudrabs tiek apglabāts saskaņā ar vidi saudzējošas apsaimniekošanas vadlīnijām, kas minētas 11. panta 3. punkta a) apakšpunktā, veicot darbības, kas nenoved pie reģenerācijas, pārstrādes, rekuperācijas, tiešas atkārtotās izmantošanas un citiem izmantojumiem.

6.   Neviena Puse neatļauj dzīvsudraba eksportu, izņemot šādus gadījumus:

a)	dzīvsudrabs tiek eksportēts Pusei, kura ir sniegusi eksportētājai Pusei rakstisku piekrišanu, un vienīgi šādos nolūkos: i) izmantojumam, kas importētājai Pusei ir atļauts izmantojums saskaņā ar šo konvenciju; vai ii) vidi saudzējošai pagaidu glabāšanai, kā noteikts 10. pantā; vai

b)

dzīvsudrabs tiek eksportēts valstij, kas nav konvencijas Puse un kas ir sniegusi eksportētājai Pusei rakstisku piekrišanu, kura ietver arī apliecinājumu, ka: i) valstī, kas nav konvencijas Puse, ir īstenoti pasākumi, ar kuriem nodrošina, ka tiek aizsargāta cilvēka veselība un vide un ka šī valsts ievēro 10. un 11. panta noteikumus; un ii) šāds dzīvsudrabs tiks izmantots izmantojumiem, kas saskaņā ar konvenciju Pusei ir atļauti izmantojumi, vai vidi saudzējošai pagaidu glabāšanai, kā noteikts 10. pantā.

7.   Eksportētāja Puse par 6. punktā prasīto rakstisko piekrišanu var uzskatīt vispārēju paziņojumu, ko importētāja Puse vai valsts, kas nav konvencijas Puse, ir iesniegusi sekretariātam. Šādā vispārējā paziņojumā norāda noteikumus, ar kādiem importētāja Puse vai valsts, kas nav konvencijas Puse, sniegusi savu piekrišanu. Attiecīgā Puse vai valsts, kas nav konvencijas Puse, šo paziņojumu var jebkurā laikā atsaukt. Sekretariāts uztur publisku reģistru, kurā tiek glabāti visi šādi paziņojumi.

8.   Neviena Puse neatļauj dzīvsudraba importu no valsts, kura nav konvencijas Puse un kurai tā sniedz rakstisku piekrišanu, ja vien attiecīgā valsts, kas nav konvencijas Puse, nav iesniegusi apliecinājumu, ka dzīvsudrabs nav iegūts no neatļautiem avotiem, kas norādīti 3. punktā vai 5. punkta b) apakšpunktā.

9.   Puse, kas iesniedz vispārēju paziņojumu par piekrišanu saskaņā ar 7. punktu, var nolemt nepiemērot 8. punktu, ja tā saglabā plašus ierobežojumus attiecībā uz dzīvsudraba eksportu un ja tā ar iekšējiem pasākumiem nodrošina, ka importētais dzīvsudrabs tiek apsaimniekots vidi saudzējošā veidā. Attiecīgā Puse sekretariātam iesniedz paziņojumu par šādu lēmumu, tostarp informāciju par eksporta ierobežojumiem un iekšējiem reglamentējošajiem pasākumiem, kā arī informāciju par tāda dzīvsudraba daudzumu un izcelsmes valsti, kas ievests no valstīm, kuras nav konvencijas Puses. Sekretariāts uztur publisku reģistru, kurā tiek glabāti visi šādi paziņojumi. Īstenošanas un atbilstības jautājumu komiteja pārskata un izvērtē ikvienu šādu paziņojumu un papildu informāciju saskaņā ar 15. pantu, un vajadzības gadījumā tā var sniegt ieteikumus Pušu konferencei.

10.   Šā panta 9. punktā noteiktā procedūra ir pieejama līdz Pušu konferences otrās sanāksmes noslēgumam. Pēc tam tā vairs nav pieejama, ja vien Pušu konference ar vienkāršu klātesošo un balsojošo Pušu balsu vairākumu nenolemj citādi, izņemot attiecībā uz Pusi, kas iesniegusi paziņojumu saskaņā ar 9. punktu līdz Pušu konferences otrās sanāksmes beigām.

11.   Ikviena Puse savos ziņojumos, kuri tiek iesniegti saskaņā ar 21. pantu, iekļauj informāciju, kas apliecina, ka šā panta prasības ir izpildītas.

12.   Pušu konference savā pirmajā sanāksmē sniedz papildu norādījumus par šo pantu, it īpaši par 5. punkta a) apakšpunktu un 6. un 8. punktu, un izstrādā un pieņem 6. punkta b) apakšpunktā un 8. punktā minētā apliecinājuma obligāto saturu.

13.   Pušu konference izvērtē, vai konkrētu dzīvsudraba savienojumu tirdzniecība nav pretrunā šīs konvencijas mērķim, un apsver, vai konkrētiem dzīvsudraba savienojumiem būtu jāpiemēro 6. un 8. punkts, norādot tos papildpielikumā, kas pieņemts saskaņā ar 27. pantu.

4. pants

Dzīvsudrabu saturoši produkti

1.   Ar attiecīgiem pasākumiem neviena Puse neatļauj A pielikuma I daļā minētos dzīvsudrabu saturošos produktus ražot, importēt vai eksportēt pēc norādītā šo produktu izmantošanas beigu termiņa, izņemot gadījumus, kad A pielikumā ir paredzēts izņēmums vai Puse ir reģistrējusi atbrīvojumu saskaņā ar 6. pantu.

2.   Var izmantot šādu alternatīvu 1. punktam: Puse ratifikācijas laikā vai laikā, kad attiecībā uz to stājas spēkā A pielikuma grozījumi, var norādīt, ka attiecībā uz A pielikuma I daļā minētajiem produktiem īstenos citus pasākumus vai stratēģijas. Puse var izvēlēties šo alternatīvu tikai tad, ja brīdī, kad tā sekretariātam paziņo par lēmumu izmantot šo alternatīvu, tā var pierādīt, ka jau ir samazinājusi ražošanu, importu un eksportu līdz de minimis līmenim attiecībā uz lielāko daļu to produktu, kuri minēti A pielikuma I daļā, un ka tā ir īstenojusi pasākumus vai stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt dzīvsudraba izmantojumu arī citos produktos, kas nav minēti A pielikuma I daļā. Turklāt Puse, kura izvēlas šo alternatīvu:

a)	tiklīdz tas ir iespējams, ziņo Pušu konferencei par īstenotajiem pasākumiem vai stratēģijām, tostarp par panākto samazinājumu kvantitatīvajiem rādītājiem;

b)	īsteno pasākumus vai stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt dzīvsudraba izmantošanu visos A pielikuma I daļā minētajos produktos, kuru gadījumā de minimis līmenis vēl nav sasniegts;

c)	apsver papildu pasākumus, lai panāktu vēl lielāku samazinājumu; un

d)	nevar pieprasīt 6. pantā paredzētos atbrīvojumus nevienai produktu kategorijai, kurai tiek izraudzīta šī alternatīva.

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kurā stājusies spēkā šī konvencija, Pušu konference 8. punktā noteiktā izvērtēšanas procesa ietvaros izvērtē saskaņā ar šo punktu veikto pasākumu progresu un iedarbīgumu.

3.   Ikviena Puse veic pasākumus attiecībā uz dzīvsudrabu saturošajiem produktiem, kas minēti A pielikuma II daļā, saskaņā ar A pielikuma II daļas noteikumiem.

4.   Sekretariāts, pamatojoties uz Pušu sniegto informāciju, savāc un glabā informāciju par dzīvsudrabu saturošajiem produktiem un alternatīvajiem produktiem un minēto informāciju publisko. Sekretariāts publisko arī visu citu svarīgo informāciju, ko iesniegušas Puses.

5.   Ikviena Puse veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu, ka dzīvsudrabu saturoši produkti, kuru ražošana, importēšana un eksportēšana nav atļauta saskaņā ar šo pantu, tiek iestrādāti saliktos produktos.

6.   Ikviena Puse cenšas novērst tādu dzīvsudrabu saturošu produktu ražošanu un tirdzniecisku izplatīšanu, kurus pirms dienas, kurā šī konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi, neaptvēra neviens zināms dzīvsudrabu saturošo produktu izmantojums, ja vien riska faktoru un ieguvumu novērtējumā nav pierādīts, ka tie sniedz ieguvumus videi vai cilvēka veselībai. Puse sniedz sekretariātam nepieciešamo informāciju par jebkuriem šādiem produktiem, tostarp informāciju par vides un cilvēka veselības riska faktoriem un ieguvumiem. Sekretariāts šo informāciju publisko.

7.   Ikviena Puse var iesniegt sekretariātam priekšlikumu par dzīvsudrabu saturoša produkta ietveršanu A pielikuma sarakstā, iekļaujot informāciju par alternatīvu bezdzīvsudraba produktu pieejamību, tehnisko un ekonomisko pamatotību un riska faktoriem un ieguvumiem videi un veselībai, ņemot vērā informāciju, kas minēta 4. punktā.

8.   Ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kurā stājusies spēkā šī konvencija, Pušu konference pārskata A pielikumu un var apsvērt iespēju pieņemt minētā pielikuma grozījumus saskaņā ar 27. pantu.

9.   Pārskatot A pielikumu saskaņā ar 8. punktu, Pušu konference ņem vērā vismaz šo informāciju:

a)	ikvienu priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar 7. punktu;

b)	informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar 4. punktu; un

c)	informāciju par tādu alternatīvu bezdzīvsudraba produktu pieejamību, kuri ir tehniski un ekonomiski pamatoti, ņemot vērā riska faktorus un ieguvumus videi un cilvēka veselībai.

5. pants

Ražošanas procesi, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus

1.   Šajā pantā un B pielikumā ražošanas procesi, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus, neietver procesus, kuros izmanto dzīvsudrabu saturošus produktus, dzīvsudrabu saturošu produktu ražošanas procesus vai procesus, kuros tiek pārstrādāti dzīvsudrabu saturoši atkritumi.

2.   Ar attiecīgiem pasākumiem neviena Puse neatļauj dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu izmantošanu B pielikuma I daļā minētajos ražošanas procesos pēc šādas izmantošanas beigu termiņa, kas katram procesam norādīts minētajā pielikumā, izņemot gadījumus, kad Puse ir reģistrējusi atbrīvojumu saskaņā ar 6. pantu.

3.   Ikviena Puse, veicot atbilstošus pasākumus, ierobežo dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu izmantošanu procesos, kuri norādīti B pielikuma II daļā, saskaņā ar tur izklāstītajiem noteikumiem.

4.   Sekretariāts, pamatojoties uz Pušu sniegto informāciju, savāc un saglabā informāciju par procesiem, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus, un šādu procesu alternatīvām un minēto informāciju publisko. Puses var iesniegt arī citu attiecīgu informāciju, un sekretariāts to publisko.

5.   Ikviena Puse, kuras vienā vai vairākās ražotnēs dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus izmanto ražošanas procesos, kuri uzskaitīti B pielikumā:

a)	veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu emisijas un noplūdes no šīm ražotnēm;

b)	savos ziņojumos, kuri tiek iesniegti saskaņā ar 21. pantu, iekļauj informāciju par saskaņā ar šo punktu veiktajiem pasākumiem; un

c)

cenšas noskaidrot, kurās tās teritorijā esošajās ražotnēs dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus izmanto B pielikumā uzskaitītajos procesos, un ne vēlāk kā trīs gadus pēc dienas, kurā konvencija stājusies spēkā attiecībā uz minēto Pusi, iesniedz sekretariātam informāciju par šādu ražotņu skaitu un veidu un aplēses par to, cik daudz dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu šajās ražotnēs izmanto gadā. Sekretariāts šo informāciju publisko.

6.   Neviena Puse neatļauj dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus izmantot ražotnē, kura nav pastāvējusi pirms dienas, kad konvencija stājās spēkā attiecībā uz minēto Pusi, un kurā norit B pielikumā norādītie ražošanas procesi. Attiecībā uz šādām ražotnēm nepiemēro nekādus atbrīvojumus.

7.   Ikviena Puse cenšas novērst tādu ražotņu izveidi, kurās tiek izmantots kāds cits ražošanas process, kur ar nolūku tiek izmantots dzīvsudrabs vai dzīvsudraba savienojumi, un kuras nav pastāvējušas pirms konvencijas spēkā stāšanās dienas, izņemot gadījumus, kad Puse var Pušu konferencei pārliecinoši pierādīt, ka šis ražošanas process sniedz būtiskus ieguvumus videi un veselībai un ka nav pieejamas tehniski un ekonomiski pamatotas bezdzīvsudraba alternatīvas, kas sniegtu tādus ieguvumus.

8.   Puses tiek aicinātas apmainīties ar informāciju par svarīgiem tehnoloģiskiem jaunievedumiem, ekonomiski un tehniski pamatotām bezdzīvsudraba alternatīvām un iespējamajiem pasākumiem un tehniskajiem paņēmieniem, kā samazināt un, ja iespējams, izbeigt dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu un dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu emisijas un noplūdes, kas rodas B pielikumā norādīto ražošanas procesu dēļ.

9.   Ikviena Puse drīkst iesniegt B pielikuma grozījumu priekšlikumu, lai iekļautu sarakstā ražošanas procesu, kurā tiek izmantots dzīvsudrabs vai dzīvsudraba savienojumi. Tajā ietver informāciju par minētajam procesam alternatīvu bezdzīvsudraba procesu pieejamību, tehnisko un ekonomisko pamatotību un to riska faktoriem un ieguvumiem vides un veselības aspektā.

10.   Ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kurā stājusies spēkā šī konvencija, Pušu konference pārskata B pielikumu un var apsvērt iespēju pieņemt minētā pielikuma grozījumus saskaņā ar 27. pantu.

11.   Pārskatot B pielikumu saskaņā ar 10. punktu, Pušu konference ņem vērā vismaz:

a)	ikvienu priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar 9. punktu;

b)	informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar 4. punktu; un

c)	to, vai Pusēm ir pieejamas bezdzīvsudraba alternatīvas, kuras ir tehniski un ekonomiski pamatotas, ņemot vērā riska faktorus un ieguvumus videi un veselībai.

6. pants

Pusei pēc pieprasījuma pieejamie atbrīvojumi

1.   Ikviena valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija var reģistrēties vienam vai vairākiem atbrīvojumiem (turpmāk “atbrīvojumi”) no A un B pielikumā norādīto izmantošanas beigu termiņu piemērošanas, par to rakstiski paziņojot sekretariātam:

a)	dienā, kurā tā kļūst par konvencijas Pusi; vai

b)	ja attiecīgais dzīvsudrabu saturošais produkts A pielikumā iekļauts ar grozījumu vai attiecīgais ražošanas process, kurā izmanto dzīvsudrabu, B pielikumā iekļauts ar grozījumu, tad ne vēlāk kā dienā, kurā attiecīgais grozījums stājas spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi.

Šādai reģistrācijai pievieno deklarāciju, kurā izskaidro, kāpēc Pusei atbrīvojums vajadzīgs.

2.   Atbrīvojumu var reģistrēt vai nu attiecībā uz kategoriju, kas norādīta A vai B pielikumā, vai apakškategoriju, kuru norādījusi jebkura valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija.

3.   Ikvienu Pusi, kurai piemēro vienu vai vairākus atbrīvojumus, norāda reģistrā. Sekretariāts izveido un uztur reģistru un to publisko.

4.   Reģistrā iekļauj:

a)	to Pušu sarakstu, kurām piemēro vienu vai vairākus atbrīvojumus;

b)	katrai Pusei reģistrēto atbrīvojumu vai atbrīvojumus; un

c)	katra atbrīvojuma beigu termiņu.

5.   Ja vien Puse reģistrā nav norādījusi īsāku laikposmu, visi saskaņā ar 1. punktu piešķirtie atbrīvojumi zaudē spēku piecus gadus pēc attiecīgā izmantošanas beigu termiņa, kas norādīts A vai B pielikumā.

6.   Pušu konference pēc Puses pieprasījuma var nolemt pagarināt atbrīvojumu par pieciem gadiem, ja vien Puse nepieprasa īsāku pagarinājumu. Pieņemot lēmumu, Pušu konference pienācīgi ņem vērā:

a)	Puses iesniegto ziņojumu, kurā ir pamatota nepieciešamība pagarināt atbrīvojumu un aprakstītas darbības, kas veiktas un plānotas, lai pēc iespējas drīz novērstu nepieciešamību pēc atbrīvojuma;

b)	pieejamo informāciju, tostarp informāciju par tādu alternatīvu produktu un procesu pieejamību, kuros neizmanto dzīvsudrabu vai kuros dzīvsudraba patēriņš ir mazāks nekā izmantojumā, kam piešķirts atbrīvojums; un

c)	darbības, kas ir plānotas vai tiek veiktas, lai nodrošinātu vidi saudzējošu dzīvsudraba glabāšanu un dzīvsudraba atkritumu apglabāšanu.

Katram produktam un katram izmantošanas beigu termiņam piemēroto atbrīvojumu var pagarināt tikai vienu reizi.

7.   Puse var jebkurā laikā atbrīvojumu atsaukt, par to rakstiski paziņojot sekretariātam. Atbrīvojuma atsaukums stājas spēkā dienā, kas norādīta minētajā paziņojumā.

8.   Neatkarīgi no 1. punktā noteiktā neviena valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija nevar reģistrēties atbrīvojumam, kad ir apritējuši pieci gadi kopš attiecīgā A vai B pielikumā minētā produkta vai procesa izmantošanas beigu termiņa, izņemot gadījumus, kad viena vai vairākas Puses joprojām ir reģistrētas atbrīvojumam, kas attiecas uz konkrēto produktu vai procesu, jo tās saņēmušas pagarinājumu saskaņā ar 6. punktu. Šādā gadījumā valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija var 1. punkta a) un b) apakšpunktā norādītajos termiņos reģistrēties atbrīvojumam, kas attiecas uz šo produktu vai procesu, un šis atbrīvojums beidzas, kad apritējuši desmit gadi kopš attiecīgā izmantošanas beigu termiņa.

9.   Nevienai Pusei nedrīkst būt spēkā esošs atbrīvojums pēc tam, kad apritējuši desmit gadi kopš A vai B pielikumā minēta produkta vai procesa izmantošanas beigu termiņa.

7. pants

Nerūpnieciska un mazapjoma zelta ieguve

1.   Šajā pantā un C pielikumā minētos pasākumus piemēro nerūpnieciskai un mazapjoma zelta ieguvei un apstrādei, kurā zeltu no rūdas atdala, izmantojot amalgamēšanu ar dzīvsudrabu.

2.   Ikviena Puse, kuras teritorijā notiek nerūpnieciska un mazapjoma zelta ieguve un apstrāde, uz ko attiecas šā panta noteikumi, veic pasākumus, ar kuriem samazina un, ja iespējams, izbeidz dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu un dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu emisijas un noplūdes šādas ieguves un apstrādes dēļ.

3.   Ikreiz, kad Puse konstatē, ka tās teritorijā notiekošā nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguve nav uzskatāma par nebūtisku, tā par to paziņo sekretariātam. Šādā gadījumā attiecīgā Puse:

a)	izstrādā un īsteno nacionālo rīcības plānu saskaņā ar C pielikumu;

b)	iesniedz nacionālo rīcības plānu sekretariātam ne vēlāk kā trīs gadus pēc dienas, kurā šī konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi, vai trīs gadus pēc paziņošanas sekretariātam, atkarībā no tā, kas ir vēlāk; un

c)	pēc tam ik pēc trim gadiem sniedz pārskatu par šajā pantā noteikto pienākumu izpildes progresu un šos pārskatus iekļauj ziņojumos, kuri tiek iesniegti saskaņā ar 21. pantu.

4.   Lai sasniegtu šā panta mērķus, Puses, ja nepieciešams, var sadarboties cita ar citu un ar attiecīgām starpvaldību organizācijām un citām struktūrvienībām. Šādas sadarbības ietvaros var:

a)	izstrādāt stratēģijas, kā novērst dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu novirzīšanu izmantošanai nerūpnieciskā un mazapjoma zelta ieguvē un apstrādē;

b)	īstenot izglītošanas, informēšanas un spēju veidošanas iniciatīvas;

c)	veicināt tādu pētniecību, kas vērsta uz ilgtspējīgu alternatīvu bezdzīvsudraba paņēmienu izstrādi;

d)	sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību;

e)	izveidot partnerības, kas Pusēm palīdz īstenot šajā pantā paredzētās saistības; un

f)	izmantot esošos informācijas apmaiņas mehānismus, lai veicinātu informētību, vidisko paraugpraksi un vidiski, tehniski, sociāli un ekonomiski dzīvotspējīgas alternatīvas tehnoloģijas.

8. pants

Emisijas

1.   Šis pants attiecas uz dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu – ko bieži izsaka kā “kopējo dzīvsudrabu” – atmosfērisko emisiju kontroli un, ja iespējams, to mazināšanu ar pasākumiem, kuru mērķis ir kontrolēt emisijas no D pielikumā uzskaitīto kategoriju punktveida avotiem.

2.   Šajā pantā:

a)	“emisijas” ir dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu emisijas atmosfērā;

b)

“attiecīgs avots” ir avots, kas atbilst kādai no D pielikumā norādītajām avotu kategorijām. Puse, ja vēlas, var noteikt kritērijus, kā identificēt avotus, kas ietverti konkrētā D pielikuma avotu kategorijā, taču šiem kritērijiem jebkurā kategorijā jāietver vismaz 75 procenti no attiecīgās kategorijas emisiju apjoma;

c)

“jauns avots” ir jebkurš attiecīgs avots, kurš atbilst kādai no D pielikumā minētajām kategorijām un kura būve vai būtiska pārveide ir sākta vismaz vienu gadu pēc dienas, kurā: i) attiecībā uz konkrēto Pusi stājusies spēkā šī konvencija; vai ii) attiecībā uz konkrēto Pusi stājušies spēkā D pielikuma grozījumi, kas paredz šim avotam piemērot šīs konvencijas noteikumus, pamatojoties tikai uz šiem grozījumiem;

d)	“būtiska pārveide” ir attiecīga avota pārveide, kuras dēļ būtiski palielinās emisijas, izņemot jebkādas blakusproduktu reģenerācijas radītas izmaiņas emisiju apjomā. Puses ziņā ir nolemt, vai konkrēta pārveide ir vai nav būtiska;

e)	“esošs avots” ir jebkurš attiecīgs avots, kas nav jauns avots;

f)	“emisiju robežvērtība” ir emisiju koncentrācijas, masas vai intensitātes ierobežojums, kas attiecas uz dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu – ko bieži izsaka kā “kopējo dzīvsudrabu” – emisiju no punktveida avota.

3.   Puse, kurai ir attiecīgi avoti, veic emisiju kontroles pasākumus un var sagatavot nacionālo plānu, kurā norāda veicamos emisijas kontroles pasākumus un to paredzamos mērķrādītājus, mērķus un rezultātus. Šādu plānu Pušu konferencei iesniedz četru gadu laikā pēc dienas, kurā konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi. Ja Puse izstrādā īstenošanas plānu saskaņā ar 20. pantu, tad attiecīgā Puse var minētajā plānā ietvert saskaņā ar šo punktu sagatavoto plānu.

4.   Attiecībā uz jaunajiem avotiem ikviena Puse nosaka, ka pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni un vidiskā paraugprakse emisiju kontrolei un, ja iespējams, mazināšanai. Puse var izmantot emisiju robežvērtības, kuras atbilst labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanai.

5.   Attiecībā uz esošajiem avotiem ikviena Puse, ņemot vērā valsts apstākļus un attiecīgo pasākumu ekonomisko un tehnisko pamatotību un finansiālo pieejamību, pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā desmit gadus pēc dienas, kurā attiecībā uz konkrēto Pusi stājusies spēkā šī konvencija, savā nacionālajā plānā iekļauj un īsteno vienu vai vairākus turpmāk minētos pasākumus:

a)	kvantificēts mērķis attiecīgu avotu emisiju kontrolei un, ja iespējams, mazināšanai;

b)	emisiju robežvērtības attiecīgu avotu emisiju kontrolei un, ja iespējams, mazināšanai;

c)	labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un vidiskās paraugprakses izmantošana, lai kontrolētu emisijas no attiecīgiem avotiem;

d)	vairāku piesārņojošo vielu kontroles stratēģija, kas sniegtu papildu ieguvumus dzīvsudraba emisiju kontroles ziņā;

e)	alternatīvi pasākumi, ar kuriem samazināt emisijas no attiecīgiem avotiem.

6.   Puses var visiem attiecīgajiem esošajiem avotiem piemērot vienus un tos pašus pasākumus vai dažādām avotu kategorijām pieņemt atšķirīgus pasākumus. Mērķis ir panākt, lai Puses piemērotie pasākumi ļautu laika gaitā ievērojami samazināt emisijas.

7.   Ikviena Puse pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kurā attiecībā uz konkrēto Pusi stājās spēkā šī konvencija, izveido attiecīgo avotu emisiju pārskatu un pēc tam to uztur.

8.   Pušu konference savā pirmajā sanāksmē pieņem norādījumus par:

a)	labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un vidisko paraugpraksi, ņemot vērā jebkuras atšķirības starp jauniem un esošiem avotiem un nepieciešamību līdz minimumam samazināt šķērsvidisko ietekmi; un

b)	Pusēm sniedzamo atbalstu 5. punktā minēto pasākumu īstenošanā, it īpaši mērķu nospraušanā un emisiju robežvērtību noteikšanā.

9.   Pušu konference pēc iespējas drīz pieņem norādījumus par:

a)	kritērijiem, kurus Puses var izstrādāt saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu;

b)	emisiju pārskatu sagatavošanas metodiku.

10.   Pušu konference pārskata un, ja nepieciešams, atjaunina norādījumus, kuri izstrādāti saskaņā ar 8. un 9. punktu. Īstenojot atbilstošos šā panta noteikumus, Puses ņem vērā minētos norādījumus.

11.   Ikviena Puse informāciju par šā panta īstenošanu iekļauj ziņojumos, ko tā iesniedz saskaņā ar 21. pantu, it īpaši informāciju par pasākumiem, kurus tā ir veikusi saskaņā ar 4.–7. punktu, un šo pasākumu efektivitāti.

9. pants

Noplūdes

1.   Šis pants attiecas uz to, kā kontrolēt un, ja iespējams, mazināt dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu – ko bieži izsaka kā “kopējo dzīvsudrabu” – noplūdes zemē un ūdenī no attiecīgiem punktveida avotiem, kuri nav minēti citos šīs konvencijas noteikumos.

2.   Šajā pantā:

a)	“noplūdes” ir dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu noplūdes zemē vai ūdenī;

b)	“attiecīgs avots” ir jebkurš nozīmīgs antropogēns noplūdes punktveida avots, kuru kā tādu identificējusi Puse un kurš nav minēts citos šīs konvencijas noteikumos;

c)	“jauns avots” ir jebkurš attiecīgs avots, kura būve vai būtiska pārveide ir sākta vismaz vienu gadu pēc dienas, kurā attiecībā uz konkrēto Pusi stājās spēkā šī konvencija;

d)	“būtiska pārveide” ir attiecīga avota pārveide, kuras dēļ būtiski palielinās noplūdes, izņemot jebkādas blakusproduktu reģenerācijas radītas izmaiņas noplūžu apjomā. Puses ziņā ir nolemt, vai konkrēta pārveide ir vai nav būtiska;

e)	“esošs avots” ir jebkurš attiecīgs avots, kas nav jauns avots;

f)	“noplūdes robežvērtība” ir noplūdes koncentrācijas vai masas ierobežojums, kas attiecas uz dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu – ko bieži izsaka kā “kopējo dzīvsudrabu” – noplūdi no punktveida avota.

3.   Ikviena Puse ne vēlāk kā trīs gadus pēc dienas, kurā šī konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi, un pēc tam regulāri norāda attiecīgo punktveida avotu kategorijas.

4.   Puse, kurai ir attiecīgi avoti, veic noplūdes kontroles pasākumus un var sagatavot nacionālo plānu, kurā norāda veicamos noplūdes kontroles pasākumus un tā paredzamos mērķrādītājus, mērķus un rezultātus. Šādu plānu Pušu konferencei iesniedz četru gadu laikā pēc dienas, kurā konvencija stājās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi. Ja Puse izstrādā īstenošanas plānu saskaņā ar 20. pantu, tad attiecīgā Puse var minētajā plānā ietvert saskaņā ar šo punktu sagatavoto plānu.

5.   Pasākumi var ietvert vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem pasākumiem:

a)	noplūžu robežvērtības attiecīgu avotu noplūžu kontrolei un, ja iespējams, mazināšanai;

b)	labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un vidiskās paraugprakses izmantošana, lai kontrolētu noplūdes no attiecīgiem avotiem;

c)	vairāku piesārņojošo vielu kontroles stratēģija, kas sniegtu papildu ieguvumus dzīvsudraba noplūžu kontroles ziņā;

d)	alternatīvi pasākumi, ar kuriem samazina noplūdes no attiecīgajiem avotiem.

6.   Ikviena Puse pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kurā attiecībā uz konkrēto Pusi stājās spēkā šī konvencija, izveido attiecīgo avotu noplūžu pārskatu un pēc tam to uztur.

7.   Pušu konference pēc iespējas drīz pieņem norādījumus par:

a)	labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un vidisko paraugpraksi, ņemot vērā jebkuras atšķirības starp jauniem un esošiem avotiem un nepieciešamību līdz minimumam samazināt šķērsvidisko ietekmi;

b)	noplūžu pārskatu sagatavošanas metodiku.

8.   Ikviena Puse informāciju par šā panta īstenošanu iekļauj ziņojumos, ko tā iesniedz saskaņā ar 21. pantu, it īpaši informāciju par pasākumiem, kurus tā ir veikusi saskaņā ar 3.–6. punktu, un šo pasākumu efektivitāti.

10. pants

Dzīvsudraba – izņemot dzīvsudraba atkritumus – pagaidu glabāšana vidi saudzējošā veidā

1.   Šis pants attiecas uz tāda 3. pantā definēta dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu pagaidu glabāšanu, kas neietver dzīvsudraba atkritumus 11. pantā sniegtās definīcijas nozīmē.

2.   Ikviena Puse veic pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka tāda dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu pagaidu glabāšana, kuri paredzēti Pusei atļautam izmantojumam saskaņā ar šo konvenciju, norit vidi saudzējošā veidā, ņemot vērā visas vadlīnijas un saskaņā ar visām prasībām, kas pieņemtas atbilstoši 3. punktam.

3.   Pušu konference pieņem vadlīnijas par šāda dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu vidi saudzējošu pagaidu glabāšanu, ņemot vērā visas attiecīgās vadlīnijas, kas izstrādātas saskaņā ar Bāzeles konvenciju par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu, un citus attiecīgos norādījumus. Pušu konference var pieņemt pagaidu glabāšanai piemērojamas prasības, iekļaujot tās konvencijas papildpielikumā saskaņā ar 27. pantu.

4.   Puses, ja nepieciešams, sadarbojas cita ar citu un ar attiecīgām starpvaldību organizācijām un citām struktūrām, lai sekmētu spēju veidošanu attiecībā uz dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu vidi saudzējošu pagaidu glabāšanu.

11. pants

Dzīvsudraba atkritumi

1.   Ja Puse ir Bāzeles konvencijas puse, šīs konvencijas aptvertajiem atkritumiem piemēro definīcijas, kas sniegtas Bāzeles konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu. Šīs konvencijas Puses, kas nav Bāzeles konvencijas puses, šīs definīcijas izmanto par orientieri attiecībā uz šajā konvencijā ietvertajiem atkritumiem.

2.   Šajā konvencijā dzīvsudraba atkritumi ir vielas vai priekšmeti, kuri:

a)	sastāv no dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumiem;

b)	satur dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus; vai

c)	ir kontaminēti ar dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumiem tādā daudzumā,

kas pārsniedz atbilstošās sliekšņa vērtības, kuras saskaņoti noteikusi Pušu konference sadarbībā ar attiecīgajām Bāzeles konvencijas struktūrām, un kuri tiek apglabāti vai kurus plānots apglabāt, vai kuri ir jāapglabā saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai šo konvenciju. Šī definīcija neattiecas uz segkārtu, tukšajiem iežiem un atmešiem, kas radušies ieguvē, izņemot primāro dzīvsudraba ieguvi, ja vien tie nesatur dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus apmērā, kas pārsniedz Pušu konferences noteiktās sliekšņa vērtības.

3.   Ikviena puse veic atbilstošus pasākumus, kas nodrošina, ka:

a)

dzīvsudraba atkritumi tiek apsaimniekoti vidi saudzējošā veidā, ņemot vērā vadlīnijas, kuras izstrādātas saskaņā ar Bāzeles konvenciju, un atbilstoši prasībām, ko Pušu konference pieņem papildpielikumā saskaņā ar 27. pantu. Sagatavojot prasības, Pušu konference ņem vērā Pušu atkritumu apsaimniekošanas noteikumus un programmas;

b)	dzīvsudraba atkritumi tiek reģenerēti, pārstrādāti, rekuperēti, tieši atkārtoti izmantoti vienīgi attiecīgajai Pusei atļautam izmantojumam saskaņā ar konvenciju vai apglabāšanai vidi saudzējošā veidā, ievērojot 3. punkta a) apakšpunktu;

c)

Bāzeles konvencijas puses netransportē dzīvsudraba atkritumus pāri starptautiskajām robežām, izņemot gadījumus, kad tie tiek transportēti apglabāšanai vidi saudzējošā veidā saskaņā ar šo pantu un minēto konvenciju. Ja Bāzeles konvencija uz transportēšanu pāri starptautiskajām robežām neattiecas, Puse atļauj šādu transportēšanu tikai pēc tam, kad ir ņēmusi vērā atbilstošos starptautiskos noteikumus, standartus un vadlīnijas.

4.   Pārskatot un attiecīgā gadījumā atjauninot 3. punkta a) apakšpunktā minētās vadlīnijas, Pušu konference cenšas cieši sadarboties ar atbilstošajām Bāzeles konvencijas struktūrām.

5.   Puses tiek aicinātas attiecīgos gadījumos sadarboties cita ar citu un ar atbilstošām starpvaldību organizācijām un citām struktūrām, lai veidotu un uzturētu spēju pasaules, reģionu un valsts mērogā apsaimniekot dzīvsudraba atkritumus vidi saudzējošā veidā.

12. pants

Kontaminētās vietas

1.   Ikviena puse cenšas izstrādāt stratēģijas, kas nepieciešamas, lai identificētu un novērtētu vietas, kuras kontaminētas ar dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumiem.

2.   Visus pasākumus, kuru mērķis ir samazināt šādu vietu radīto risku, veic vidi saudzējošā veidā, un vajadzības gadījumā novērtē risku, ko šajās vietās esošais dzīvsudrabs vai dzīvsudraba savienojumi rada cilvēka veselībai un videi.

3.   Pušu konference pieņem kontaminēto vietu apsaimniekošanas norādījumus, kas var ietvert metodes un pieejas, ar kurām:

a)	identificē un raksturo vietas;

b)	iesaista sabiedrību;

c)	novērtē cilvēka veselībai un videi radīto risku;

d)	apzina kontaminēto vietu radītā riska pārvaldības iespējas;

e)	izvērtē ieguvumus un izmaksas; un

f)	validē rezultātus.

4.   Puses tiek aicinātas sadarboties tādu stratēģiju izstrādē un darbību īstenošanā, kas veltītas kontaminēto vietu identificēšanai, novērtēšanai, sakārtošanai pēc prioritātes, pārvaldībai un vajadzības gadījumā sanācijai.

13. pants

Finanšu resursi un mehānismi

1.   Ikviena puse apņemas atbilstoši iespējām nodrošināt resursus tām valsts darbībām, ar kurām paredzēts īstenot šo konvenciju, ņemot vērā attiecīgās valsts politiku, prioritātes, plānus un programmas. Šādi resursi var ietvert iekšējo finansējumu atbilstošas politikas, attīstības stratēģiju un valsts budžeta ietvaros un divpusēju un daudzpusēju finansējumu, kā arī privātā sektora iesaistīšanos.

2.   Tas, cik efektīvi kopumā šo konvenciju īstenos jaunattīstības valstis, būs saistīts to, cik efektīvi tiks īstenots šis pants.

3.   Daudzpusēji, reģionāli un divpusēji finansiālās un tehniskās palīdzības, kā arī spēju veidošanas un tehnoloģiju pārneses nodrošinātāji tiek aicināti steidzami izvērst un paplašināt savu darbību dzīvsudraba jomā, palīdzot jaunattīstības valstu pusēm īstenot šo konvenciju finanšu resursu, tehniskās palīdzības un tehnoloģiju pārneses aspektā.

4.   Puses, veicot ar finansējumu saistītus pasākumus, pilnībā ņem vērā to Pušu individuālās vajadzības un īpašos apstākļus, kuras ir mazas salu jaunattīstības valstis vai vismazāk attīstītās valstis.

5.   Ar šo tiek noteikts pietiekamu, prognozējamu un laikus sniegtu finanšu resursu nodrošināšanas mehānisms. Šis mehānisms paredzēts tam, lai palīdzētu Pusēm, kuras ir jaunattīstības valstis un pārejas ekonomikas valstis, īstenot tām konvencijā noteiktās saistības.

6.   Šajā mehānismā ietilpst:

a)	Pasaules Vides fonda Trasta fonds; un

b)	īpaša starptautiska programma spēju veidošanas un tehniskās palīdzības atbalstam.

7.   Pasaules Vides fonda Trasta fonds nodrošina jaunus, prognozējamus, pietiekamus un laikus sniegtus finanšu resursus, lai palīdzētu segt šīs konvencijas īstenošanas izmaksas, kā vienojusies Pušu konference. Šīs konvencijas vajadzībām Pasaules Vides fonda Trasta fonds darbojas Pušu konferences vadībā un tai atskaitās. Pušu konference sniedz norādījumus par vispārējām stratēģijām, politiku, programmu prioritātēm un kritērijiem, kas jāizpilda, lai piekļūtu finanšu resursiem un tos izmantotu. Turklāt Pušu konference sniedz norādījumus par tādu darbību kategoriju provizorisku sarakstu, kuras Pasaules Vides fonda Trasta fonds varētu atbalstīt. Pasaules Vides fonda Trasta fonds nodrošina resursus, ar kuriem sedz saskaņotās papildu izmaksas, kas saistītas ar pasaules mēroga vidiskajiem ieguvumiem, un dažu veicinošo darbību saskaņotās pilnās izmaksas.

8.   Nodrošinot darbībai vajadzīgos resursus, Pasaules Vides fonda Trasta fondam jāņem vērā ierosinātas darbības potenciāli radītais dzīvsudraba samazinājums attiecībā pret tās izmaksām.

9.   Šīs konvencijas vajadzībām 6. punkta b) apakšpunktā minētā programma darbojas Pušu konferences vadībā un tai atskaitās. Savā pirmajā sanāksmē Pušu konference lemj, kura jau esoša struktūra būs institūcija, kas vadīs šo programmu, un sniedz tai norādījumus, tostarp par programmas ilgumu. Visas Puses un citas attiecīgās ieinteresētās personas tiek aicinātas programmai brīvprātīgi nodrošināt finanšu resursus.

10.   Pušu konference un mehānismā ietilpstošās struktūras pirmajā Pušu konferences sanāksmē vienojas par pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu iepriekšminētajos punktos noteikto.

11.   Pušu konference ne vēlāk kā savā trešajā sanāksmē un pēc tam regulāri izskata finansējuma līmeni, Pušu konferences sniegtos norādījumus tām struktūrām, kurām uzticēts īstenot saskaņā ar šo pantu izveidoto mehānismu, un šo struktūru darbības efektivitāti, kā arī to spēju apmierināt to Pušu mainīgās vajadzības, kuras ir jaunattīstības valstis vai pārejas ekonomikas valstis. Pamatojoties uz šo izskatīšanu, Pušu konference veic tādus pasākumus, lai uzlabotos mehānisma efektivitāte.

12.   Visas Puses tiek aicinātas atbilstoši iespējām sekmēt mehānisma darbību. Mehānisms veicina resursu nodrošināšanu no citiem avotiem, tostarp no privātā sektora, un cenšas šādus resursus piesaistīt atbalstītajām darbībām.

14. pants

Spēju veidošana, tehniskā palīdzība un tehnoloģiju pārnese

1.   Puses sadarbojas, lai atbilstoši iespējām nodrošinātu laicīgu un pienācīgu spēju veidošanu un tehnisko palīdzību Pusēm, kas ir jaunatīstības valstis, īpaši tām Pusēm, kas ir vismazāk attīstītās valstis vai mazas salu jaunattīstības valstis, un Pusēm, kas ir pārejas ekonomikas valstis, lai palīdzētu šīm Pusēm īstenot to pienākumus saskaņā ar šo konvenciju.

2.   Spēju veidošanu un tehnisko palīdzību, kas paredzēta 1. punktā un 13. pantā, var nodrošināt, izmantojot reģionālus, apakšreģionālus un valsts mehānismus – tostarp arī esošos reģionālos un apakšreģionālos centrus –, izmantojot citus daudzpusējus un divpusējus līdzekļus un izmantojot partnerības, tostarp partnerības ar privāto sektoru. Lai uzlabotu tehniskās palīdzības un tās sniegšanas efektivitāti, ir jātiecas uz sadarbību un koordināciju ar citiem daudzpusējiem vides jomas nolīgumiem par ķīmiskām vielām un atkritumiem.

3.   Puses, kas ir attīstītas valstis, un citas Puses atbilstoši iespējām, attiecīgos gadījumos saņemot atbalstu no privātā sektora un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, sekmē un veicina modernu, vidi saudzējošu tehnoloģiju izstrādi, pārnesi un izplatīšanu, kā arī to pieejamību Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis, it īpaši vismazāk attīstītās valstis un mazas salu jaunattīstības valstis, un Pusēm, kas ir pārejas ekonomikas valstis, lai stiprinātu to spēju sekmīgi īstenot šo konvenciju.

4.   Pušu konference līdz savai otrajai sanāksmei un pēc tam regulāri, ņemot vērā Pušu iesniegumus un ziņojumus, tostarp tos, kas iesniegti saskaņā ar 21. pantu, un citu ieinteresēto personu iesniegto informāciju:

a)	izskata informāciju par esošajām iniciatīvām un alternatīvo tehnoloģiju jomā panākto progresu;

b)	apsver, kādas ir Pušu, it īpaši to Pušu, kas ir jaunattīstības valstis, vajadzības pēc alternatīvām tehnoloģijām; un

c)	identificē tehnoloģiju pārneses problēmas, ar kurām saskaras Puses, it īpaši Puses, kas ir jaunattīstības valstis.

5.   Pušu konference iesaka, kā saskaņā ar šo pantu varētu vēl vairāk atbalstīt spēju veidošanu, tehnisko palīdzību un tehnoloģiju pārnesi.

15. pants

Īstenošanas un atbilstības jautājumu komiteja

1.   Ar šo tiek izveidots mehānisms, tostarp komiteja kā Pušu konferences palīgstruktūra, lai veicinātu visu šīs konvencijas noteikumu īstenošanu un izvērtētu to ievērošanu. Mehānismam, tostarp komitejai, ir sekmējoša funkcija, un tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta Pušu valsts līmeņa iespējām un apstākļiem.

2.   Komiteja sekmē visu konvencijas noteikumu īstenošanu un novērtē to izpildi. Komiteja izskata gan individuālus, gan sistēmiskus īstenošanas un atbilstības jautājumus un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus Pušu konferencei.

3.   Komitejā ir 15 locekļi, kurus izvirza Puses un ievēl Pušu konference, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu ģeogrāfisko pārstāvību, kuras pamatā ir pieci Apvienoto Nāciju Organizācijas reģioni; pirmos locekļus ievēl Pušu konferences pirmajā sanāksmē un pēc tam saskaņā ar reglamentu, kuru apstiprinājusi Pušu konference saskaņā ar 5. punktu; komitejas locekļiem jābūt kompetentiem kādā ar šo konvenciju saistītā jomā, un šo jomu sadalījumam jābūt līdzsvarotam.

4.   Komiteja izskata jautājumus, pamatojoties uz:

a)	rakstiskiem jebkuras Puses iesniegumiem par to, kā šī Puse ievēro konvencijas noteikumus;

b)	valstu ziņojumiem saskaņā ar 21. pantu; un

c)	Pušu konferences pieprasījumiem.

5.   Komiteja izstrādā savu reglamentu, kuru apstiprina Pušu konference savā otrajā sanāksmē; Pušu konference var noteikt komitejai vēl citus pienākumus.

6.   Komiteja dara visu iespējamo, lai ieteikumi tiktu pieņemti vienprātīgi. Ja visas iespējas ir izsmeltas, bet vienprātība nav panākta, šos ieteikumus galējas nepieciešamības gadījumā pieņem ar trīs ceturtdaļu klātesošo un balsojošo locekļu balsu vairākumu; kvorums ir divas trešdaļas locekļu.

16. pants

Veselības aspekti

1.   Puses tiek aicinātas:

a)

sekmēt tādu stratēģiju un programmu izstrādi un īstenošanu, kas paredzētas apdraudēto iedzīvotāju, jo īpaši neaizsargāto iedzīvotāju grupu, identificēšanai un aizsardzībai un kas var ietvert zinātniski pamatotu vadlīniju pieņemšanu veselības jomā attiecībā uz eksponētību dzīvsudrabam un dzīvsudraba savienojumiem, vajadzības gadījumā dzīvsudraba ekspozīcijas samazināšanas mērķrādītāju noteikšanu un sabiedrības izglītošanu, ar sabiedrības veselības un citu iesaistīto nozaru līdzdalību;

b)	veicināt tādu zinātniski pamatotu izglītojošo un profilaktisko programmu izstrādi un īstenošanu, kas vērstas uz arodeksponētību dzīvsudrabam un dzīvsudraba savienojumiem;

c)	veicināt pienācīgu profilakses, ārstēšanas un aprūpes veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, kurus skārusi eksponētība dzīvsudrabam un dzīvsudraba savienojumiem; un

d)	attiecīgi veidot un stiprināt iestāžu un veselības aprūpes speciālistu spējas ar dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu ekspozīciju saistītā veselības apdraudējuma profilakses, diagnosticēšanas, ārstēšanas un monitoringa jomā.

2.   Pušu konferencei, apsverot ar veselību saistītus jautājumus vai darbības, būtu:

a)	attiecīgā gadījumā jākonsultējas un jāsadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju, Starptautisko Darba organizāciju un citām atbilstošām starpvaldību organizācijām; un

b)	attiecīgā gadījumā jāveicina sadarbība un informācijas apmaiņa ar Pasaules Veselības organizāciju, Starptautisko Darba organizāciju un citām atbilstošām starpvaldību organizācijām.

17. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Ikviena Puse sekmē apmaiņu ar šādu informāciju:

a)	zinātniska, tehniska, ekonomiska un juridiska informācija par dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumiem, tostarp toksikoloģiska, ekotoksikoloģiska un drošības informācija;

b)	informācija par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu ražošanas, izmantošanas, tirdzniecības, emisiju un noplūžu samazināšanu vai novēršanu;

c)

informācija par tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgām alternatīvām: i) dzīvsudrabu saturošiem produktiem; ii) ražošanas procesiem, kuros izmanto dzīvsudrabu vai dzīvsudraba savienojumus; un iii) darbībām un procesiem, kas rada dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu emisijas vai noplūdes, tostarp informācija par veselības un vides apdraudējumiem un šādu alternatīvu ekonomiskajām un sociālajām izmaksām un ieguvumiem; kā arī

d)	epidemioloģiskā informācija par ietekmi uz veselību, kas saistīta ar eksponētību dzīvsudrabam un dzīvsudraba savienojumiem, ciešā sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju un citām atbilstošām organizācijām, ja nepieciešams.

2.   Puses ar 1. punktā minēto informāciju apmainās tieši, ar sekretariāta starpniecību vai sadarbībā ar citām attiecīgām organizācijām, tostarp ķīmisko vielu un atkritumu konvenciju sekretariātiem, atkarībā no nepieciešamības.

3.   Sekretariāts sekmē sadarbību šajā pantā minētās informācijas apmaiņas jomā, kā arī sadarbību ar attiecīgajām organizācijām, tostarp ar daudzpusējo vides jomas nolīgumu un citu starptautisku iniciatīvu sekretariātiem. Papildus no Pusēm saņemtajai informācijai šī informācija ietver arī informāciju no starpvaldību un nevalstiskajām organizācijām, kam ir speciālas zināšanas dzīvsudraba jomā, un no valsts un starptautiskajām iestādēm, kam ir šādas zināšanas.

4.   Ikviena Puse izraugās valsts kontaktpunktu šajā konvencijā paredzētajai informācijas apmaiņai, tostarp apmaiņai ar informāciju par importētāju Pušu piekrišanu saskaņā ar 3. pantu.

5.   Šīs konvencijas vajadzībām informāciju par cilvēka veselību un apkārtējās vides drošību neuzskata par konfidenciālu. Puses, kas apmainās ar citu informāciju saskaņā ar šo konvenciju, aizsargā visu konfidenciālo informāciju saskaņā ar savstarpēju vienošanos.

18. pants

Sabiedrības informēšana, izpratnes veidošana un izglītošana

1.   Ikviena Puse atbilstoši iespējām sekmē un veicina:

a)

to, ka sabiedrībai sniedz pieejamo informāciju par: i) dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu ietekmi uz veselību un vidi; ii) dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu alternatīvām; iii) jautājumiem, kas norādīti 17. panta 1. punktā; iv) tās pētniecības, izstrādes un monitoringa darbību rezultātiem saskaņā ar 19. pantu; un v) darbībām, kas tiek veiktas, lai izpildītu konvencijā noteiktos pienākumus;

b)	izglītošanu, mācības un sabiedrības izpratnes veidošanu par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu ekspozīcijas ietekmi uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi, attiecīgos gadījumos sadarbojoties ar atbilstošām starpvaldību un nevalstiskām organizācijām un neaizsargātām iedzīvotāju grupām.

2.   Ikviena Puse izmanto esošos mehānismus vai apsver citu mehānismu izstrādi, piemēram, vajadzības gadījumā izstrādā piesārņojošo vielu noplūdes un pārneses reģistrus, lai varētu savākt un izplatīt informāciju par cilvēka darbības rezultātā emitētā, noplūdušā vai apglabātā dzīvsudraba vai dzīvsudraba savienojumu aplēsto daudzumu.

19. pants

Pētniecība, izstrāde un monitorings

1.   Puses, ņemot vērā to apstākļus un spējas, cenšas sadarboties, lai izstrādātu un uzlabotu:

a)	pārskatus, kuros sniegtas ziņas par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu izmantošanu, patēriņu un antropogēnajām emisijām gaisā un noplūdēm ūdenī un zemē;

b)

dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu līmeņu modelēšanu un ģeogrāfiski reprezentatīvu monitoringu attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām un vides elementiem, tostarp biotiskām vidēm, piemēram, zivīm, jūras zīdītājiem, jūras bruņurupučiem un putniem, kā arī sadarbību atbilstošu un piemērotu paraugu vākšanā un apmaiņā ar tiem;

c)	novērtējumus par to, kā dzīvsudrabs un dzīvsudraba savienojumi ietekmē cilvēka veselību un apkārtējo vidi, līdztekus sociālajai, ekonomiskajai ietekmei un kultūras ietekmējumam, it īpaši attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām;

d)	saskaņotas metodes a), b) un c) apakšpunktā minēto darbību veikšanai;

e)

informāciju par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu vidisko ciklu, pārnesi (tostarp pārnesi lielos attālumos un nosēšanos), pārveidi un turpmāko apriti dažādās ekosistēmās, pienācīgi ņemot vērā atšķirību starp antropogēnām un dabiskām dzīvsudraba emisijām un noplūdēm un iepriekš radušos dzīvsudraba nosēdumu remobilizāciju;

f)	informāciju par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu un dzīvsudrabu saturošu produktu apriti un tirdzniecību; un

g)	informāciju un pētījumus par bezdzīvsudraba produktu un procesu tehnisko un ekonomisko pieejamību, labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un vidisko paraugpraksi dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu emisijas un noplūdes mazināšanai un monitoringam.

2.   Vajadzības gadījumā Pusēm, veicot 1. punktā minētās darbības, vajadzētu izmantot esošos monitoringa tīklus un pētniecības programmas.

20. pants

Īstenošanas plāni

1.   Ikviena puse, ņemot vērā iekšējos apstākļus, pēc sākotnējā novērtējuma var izstrādāt un izpildīt īstenošanas plānu šajā konvencijā noteikto saistību izpildei. Ikviens šāds plāns būtu jānosūta sekretariātam, tiklīdz tas ir izstrādāts.

2.   Ikviena puse var pārskatīt un atjaunināt savu īstenošanas plānu, ņemot vērā iekšējos apstākļus, kā arī Pušu konferences norādījumus un citus atbilstošus norādījumus.

3.   Pusēm, veicot 1. un 2. punktā minēto, būtu jākonsultējas ar attiecīgās valsts ieinteresētājām personām, lai sekmētu īstenošanas plānu izstrādi, īstenošanu, izskatīšanu un atjaunināšanu.

4.   Puses var saskaņot arī reģionālos plānus, lai sekmētu šīs konvencijas īstenošanu.

21. pants

Ziņošana

1.   Ikviena puse ar sekretariāta starpniecību ziņo Pušu konferencei par pasākumiem, kurus tā ir veikusi, lai īstenotu šīs konvencijas noteikumus, un par minēto pasākumu efektivitāti un iespējamām grūtībām šīs konvencijas mērķu sasniegšanā.

2.   Savos ziņojumos ikviena Puse ietver informāciju, kas prasīta šīs konvencijas 3., 5., 7., 8. un 9. pantā.

3.   Pušu konference savā pirmajā sanāksmē lemj par ziņošanas laiku un formātu, kas jāievēro Pusēm, ņemot vērā, ka ziņojumu iesniegšanu vēlams saskaņot ar citām attiecīgām ķīmisko vielu un atkritumu konvencijām.

22. pants

Efektivitātes izvērtēšana

1.   Pušu konference izvērtē šīs konvencijas efektivitāti, sākot to darīt ne vēlāk kā sešus gadus pēc konvencijas spēkā stāšanās dienas, un pēc tam regulāri ar starplaikiem, par kuriem lemj Pušu konference.

2.   Lai atvieglotu izvērtēšanu, Pušu konference savā pirmajā sanāksmē sāk formulēt kārtību, kādā tā iegūs salīdzināmus monitoringa datus par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu esību un kustību vidē, kā arī par dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu līmeņu tendencēm, kas novērotas biotiskās vidēs un neaizsargātās iedzīvotāju grupās.

3.   Izvērtēšanu veic, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko, vidisko, tehnisko, finansiālo un ekonomisko informāciju, kas ietver:

a)	ziņojumus un citu monitoringa informāciju, kura iesniegta Pušu konferencei saskaņā ar 2. punktu;

b)	ziņojumus, kurus iesniedz saskaņā ar 21. pantu;

c)	informāciju un ieteikumus, kurus iesniedz saskaņā ar 15. pantu; un

d)	ziņojumus un citu atbilstošu informāciju par finansiālas palīdzības sniegšanas gaitu un tehnoloģiju pārneses un spēju veidošanas pasākumiem, kas tiek veikti saskaņā ar šo konvenciju.

23. pants

Pušu konference

1.   Ar šo pantu tiek izveidota Pušu konference.

2.   Pirmo Pušu konferences sanāksmi sasauc Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās dienas. Pēc tam notiek regulāras Pušu konference sanāksmes ar intervāliem, par kuriem lemj Pušu konference.

3.   Pušu konferences ārkārtas sanāksmes citos laikos notiek tad, kad Pušu konference to uzskata par nepieciešamu, vai pēc jebkuras Puses rakstiska pieprasījuma, ja sešu mēnešu laikā pēc tam, kad sekretariāts Pusēm paziņo par šo pieprasījumu, vismaz viena trešdaļa Pušu to atbalsta.

4.   Pušu konference pirmajā sanāksmē pēc vienprātības principa vienojas par savu un savu palīgstruktūru reglamentu un finanšu noteikumiem, kā arī sekretariāta darbības finanšu noteikumiem un pieņem tos.

5.   Pušu konference pastāvīgi izskata un izvērtē šīs konvencijas īstenošanu. Tā veic tai šajā konvencijā noteiktās funkcijas un šajā nolūkā:

a)	izveido tādas palīgstruktūras, kādas uzskata par vajadzīgām šīs konvencijas īstenošanai;

b)	attiecīgā gadījumā sadarbojas ar kompetentām starptautiskajām organizācijām un starpvaldību un nevalstiskajām struktūrām;

c)	regulāri izskata visu informāciju, kura ir iesniegta tai un sekretariātam saskaņā ar 21. pantu;

d)	izskata visus ieteikumus, kurus tai iesniedz Īstenošanas un atbilstības jautājumu komiteja;

e)	pārdomā un veic visas papildu darbības, kas var būt vajadzīgas šīs konvencijas mērķu sasniegšanai; un

f)	izskata A un B pielikumu saskaņā ar 4. un 5. pantu.

6.   Pušu konferences sanāksmēs novērotāja statusā var būt pārstāvēta Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās aģentūras un Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, kā arī jebkura valsts, kas nav šīs konvencijas Puse. Novērotāja statusā var būt pārstāvēta jebkura valsts vai starptautiska, valstiska vai nevalstiska struktūra vai aģentūra, kas ir kvalificēta šīs konvencijas aptvertajās jomās un kas ir informējusi sekretariātu par vēlmi būt klāt Pušu konferences sanāksmē novērotāja statusā, ja vien pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu. Novērotāju ielaišanu un piedalīšanos regulē ar reglamentu, ko pieņem Pušu konference.

24. pants

Sekretariāts

1.   Ar šo tiek izveidots sekretariāts.

2.   Sekretariāta funkcijas ir šādas:

a)	organizēt Pušu konferences un tās palīgstruktūru sanāksmes un tām pēc vajadzības sniegt pakalpojumus;

b)	pēc pieprasījuma sekmēt palīdzības sniegšanu Pusēm, īpaši tām Pusēm, kuras ir jaunattīstības valstis un pārejas ekonomikas valstis, šīs konvencijas īstenošanā;

c)	attiecīgā gadījumā koordinēt pasākumus ar attiecīgo starptautisko struktūru sekretariātiem, īpaši ar citu ķīmisko vielu un atkritumu konvenciju sekretariātiem;

d)	palīdzēt Pusēm apmainīties ar informāciju, kas saistīta ar šīs konvencijas īstenošanu;

e)	sagatavot un darīt Pusēm pieejamus periodiskus ziņojumus, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 15. un 21. pantu, un uz citu pieejamo informāciju;

f)	vispārējas Pušu konferences vadībā noslēgt tādas administratīvas un līgumiskas vienošanās, kas nepieciešamas, lai tas sekmīgi varētu veikt savas funkcijas; un

g)	veikt pārējās šajā konvencijā norādītās sekretariāta funkcijas, kā arī visas citas funkcijas, ko noteikusi Pušu konference.

3.   Šīs konvencijas sekretariāta funkcijas veic Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors, ja vien Pušu konference ar trīs ceturtdaļu klātesošo un balsojušo Pušu balsu vairākumu nenolemj uzticēt sekretariāta funkcijas vienai vai vairākām citām starptautiskajām organizācijām.

4.   Pušu konference saziņā ar attiecīgām starptautiskajām struktūrām var uzlabot sadarbību un koordināciju starp šīs konvencijas sekretariātu un citu ķīmisko vielu un atkritumu konvenciju sekretariātiem. Pušu konference saziņā ar attiecīgām starptautiskajām struktūrām var sniegt papildu norādījumus šajā jomā.

25. pants

Strīdu izšķiršana

1.   Puses cenšas jebkuru strīdu, kas tām radies par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, risināt sarunu ceļā vai citā mierīgā veidā pēc savas izvēles.

2.   Puse, kas nav reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, brīdī, kad tā šo konvenciju ratificē, pieņem, apstiprina vai tai pievienojas, vai arī jebkurā laikā pēc tam var rakstiskā instrumentā, kas iesniegts depozitāram, deklarēt, ka jebkura tāda strīda izšķiršanā, kas attiecas uz šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, tā atzīst vienu vai abus turpmāk minētos strīdu izšķiršanas līdzekļus par obligātiem attiecībā uz ikvienu Pusi, kura uzņemas tādas pašas saistības:

a)	izšķiršana šķīrējtiesā saskaņā ar procedūru, kas noteikta E pielikuma I daļā;

b)	strīda izšķiršana Starptautiskajā Tiesā.

3.   Puse, kas ir reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, var par izskatīšanu šķīrējtiesā iesniegt līdzīgas nozīmes deklarāciju saskaņā ar 2. punktu.

4.   Deklarācija, kas iesniegta atbilstoši 2. vai 3. punktam, paliek spēkā, līdz saskaņā ar nosacījumiem beidzas tās termiņš vai pagājuši trīs mēneši pēc tam, kad depozitāram ir deponēts rakstisks paziņojums par tās atsaukšanu.

5.   Deklarācijas termiņa beigas, paziņojums par atsaukšanu vai jauna deklarācija nekādā veidā neietekmē izskatīšanu šķīrējtiesā vai Starptautiskajā Tiesā, ja vien strīdā iesaistītās puses nevienojas citādi.

6.   Ja strīdā iesaistītās puses nav piekritušas vienam un tam pašam strīda izšķiršanas veidam saskaņā ar 2. vai 3. punktu un ja tās nav spējušas strīdu izšķirt 1. punktā minētajā veidā divpadsmit mēnešu laikā pēc vienas puses paziņojuma otrai pusei, ka starp tām pastāv strīds, tad šo jautājumu pēc jebkuras puses pieprasījuma iesniedz samierināšanas komisijai. Šajā pantā paredzētajai samierināšanai piemēro E pielikuma II daļā izklāstīto procedūru.

26. pants

Konvencijas grozījumi

1.   Šīs konvencijas grozījumus var ierosināt jebkura Puse.

2.   Šīs konvencijas grozījumus pieņem Pušu konferences sanāksmē. Jebkuru ierosināto grozījumu tekstu sekretariāts nosūta Pusēm vismaz sešus mēnešus pirms sanāksmes, kurā ierosināts šos grozījumus pieņemt. Sekretariāts turklāt nosūta ierosinātos grozījumus šīs konvencijas parakstītājiem un informatīvā nolūkā arī depozitāram.

3.   Puses dara visu iespējamo, lai panāktu vienprātīgu vienošanos par jebkuriem ierosinātajiem šīs konvencijas grozījumiem. Ja visas iespējas panākt vienprātību ir izsmeltas, bet vienošanās nav panākta, grozījumus galējas nepieciešamības gadījumā pieņem ar vismaz triju ceturtdaļu sanāksmē klātesošo un balsojošo Pušu balsu vairākumu.

4.   Depozitārs nosūta pieņemtos grozījumus visām Pusēm ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai.

5.   Par grozījumu ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu depozitāram paziņo rakstiski. Grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu, attiecībā uz tām Pusēm, kuras ir piekritušas, ka šie grozījumi būs tām saistoši, stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponējušas vismaz trīs ceturtdaļas Pušu, kuras bija Puses laikā, kad attiecīgie grozījumi tika pieņemti. Pēc tam attiecībā uz jebkuru citu Pusi grozījumi stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad attiecīgā puse deponējusi savu grozījumu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu.

27. pants

Pielikumu pieņemšana un grozīšana

1.   Konvencijas pielikumi ir tās sastāvdaļa, un, ja nav skaidri noteikts citādi, atsauce uz šo konvenciju vienlaikus ir atsauce arī uz tās pielikumiem.

2.   Visi papildpielikumi, kas tiek pieņemti pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās dienas, attiecas tikai uz procedūras, zinātniskajiem, tehniskajiem vai administratīvajiem jautājumiem.

3.   Attiecībā uz šīs konvencijas papildpielikumu ierosināšanu, pieņemšanu un stāšanos spēkā ievēro šādu procedūru:

a)	papildpielikumus ierosina un pieņem saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 26. panta 1.–3. punktā;

b)

ikviena puse, kas nevar pieņemt papildpielikumu, par to rakstiski paziņo depozitāram viena gada laikā pēc dienas, kad depozitārs paziņojis par šāda pielikuma pieņemšanu. Depozitārs nekavējoties paziņo visām Pusēm par katru saņemto paziņojumu. Puse jebkurā laikā var rakstiski paziņot depozitāram, ka tā atsauc savu iepriekšējo paziņojumu par papildpielikuma nepieņemšanu, un ar to attiecīgais pielikums stājas spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi atbilstoši c) apakšpunktam; un

c)	pēc tam, kad ir pagājis viens gads pēc tam, kad depozitārs paziņojis par papildpielikuma pieņemšanu, šis pielikums stājas spēkā attiecībā uz visām Pusēm, kuras nav iesniegušas paziņojumu par nepieņemšanu saskaņā ar b) apakšpunkta noteikumiem.

4.   Uz šīs konvencijas pielikumu grozījumu ierosināšanu, pieņemšanu un stāšanos spēkā attiecas tās pašas procedūras, kas uz konvencijas papildpielikumu ierosināšanu, pieņemšanu un stāšanos spēkā, bet pielikuma grozījumi nestājas spēkā attiecībā uz Pusi, kas ir iesniegusi deklarāciju par pielikumu grozījumiem saskaņā ar 30. panta 5. punktu, un šādā gadījumā minētie grozījumi stājas spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad tā ir depozitāram deponējusi konkrēto grozījumu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

5.   Ja papildpielikums vai pielikuma grozījumi ir saistīti ar šīs konvencijas grozījumiem, attiecīgais papildpielikums vai grozījumi nestājas spēkā līdz laikam, kad stājas spēkā attiecīgie konvencijas grozījumi.

28. pants

Balsstiesības

1.   Katrai konvencijas Pusei ir viena balss, izņemot gadījumu, kas paredzēts šā panta 2. punktā.

2.   Ikviena reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija izmanto tiesības par savā kompetencē esošajiem jautājumiem balsot ar tik balsīm, cik ir tās dalībvalstu, kuras ir konvencijas Puses. Šāda organizācija neizmanto savas balsstiesības tad, ja kāda tās dalībvalsts pati izmanto savas balsstiesības, un otrādi.

29. pants

Parakstīšana

Šo konvenciju visām valstīm un reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām atver parakstīšanai Kumamoto Japānā 2013. gada 10. un 11. oktobrī un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā līdz 2014. gada 9. oktobrim.

30. pants

Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās

1.   Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas. Valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas var tai pievienoties no nākamās dienas pēc dienas, kurā slēgta konvencijas parakstīšana. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus deponē depozitāram.

2.   Ja par konvencijas Pusi kļūst kāda reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, bet neviena minētās organizācijas dalībvalsts nav konvencijas Puse, attiecīgajai organizācijai ir saistoši visi pienākumi, ko uzliek šī konvencija. Ja viena vai vairākas šādas organizācijas dalībvalstis ir šīs konvencijas Puses, šī organizācija un tās dalībvalstis attiecīgi lemj par savu atbildību to pienākumu izpildē, ko uzliek šī konvencija. Šādos gadījumos organizācija un tās dalībvalstis nevar izmantot šajā konvencijā paredzētās tiesības vienlaikus.

3.   Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija deklarē, kādā mērā tās kompetencē ir jautājumi, kurus reglamentē šī konvencija. Minētā organizācija arī informē depozitāru, kas savukārt informē Puses, par jebkādām būtiskām izmaiņām tās kompetences apmērā.

4.   Ikviena valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija tiek aicināta laikā, kad tā šo konvenciju ratificē, pieņem, apstiprina vai tai pievienojas, nosūtīt sekretariātam informāciju par saviem konvencijas īstenošanas pasākumiem.

5.   Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā ikviena Puse var deklarēt, ka attiecībā uz to jebkuri pielikuma grozījumi stājas spēkā tikai pēc attiecīgo grozījumu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas.

31. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad ir deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

2.   Attiecībā uz katru valsti vai reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ratificē, pieņem vai apstiprina šo konvenciju vai tai pievienojas pēc tam, kad ir deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kad šāda valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija ir deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu.

3.   Attiecībā uz šā panta 1. un 2. punktu instrumentus, kurus deponē kāda reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, neskaita papildus attiecīgās organizācijas dalībvalstu deponētajiem instrumentiem.

32. pants

Atrunas

Attiecībā uz šo konvenciju nedrīkst pieņemt nekādas atrunas.

33. pants

Izstāšanās

1.   Jebkurā laikā pēc tam, kad apritējuši trīs gadi, kopš šī konvencija stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi, šī Puse var izstāties no konvencijas, par to rakstiski paziņojot depozitāram.

2.   Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā, kad apritējis gads kopš dienas, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu par izstāšanos, vai vēlāk, ja paziņojumā par izstāšanos ir norādīts vēlāks datums.

34. pants

Depozitārs

Konvencijas depozitārs ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

35. pants

Autentiskie teksti

Šīs konvencijas oriģinālu, kura teksts angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentisks, deponē depozitāram.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Kumamoto, Japānā, divi tūkstoši trīspadsmitā gada desmitajā oktobrī.

PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS DEKLARĀCIJA PAR KOMPETENCI SASKAŅĀ AR 30. PANTA 3. PUNKTU MINAMATAS KONVENCIJĀ PAR DZĪVSUDRABU

Patlaban Eiropas Savienības dalībvalstis ir šādas valstis: Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

Minamatas konvencijas 30. panta 3. punktā ir paredzēts: “3. Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija deklarē, kādā mērā tās kompetencē ir jautājumi, kurus reglamentē šī konvencija. Minētā organizācija arī informē depozitāru, kas savukārt informē Puses, par jebkādām būtiskām izmaiņām tās kompetences apmērā.”

Eiropas Savienība paziņo, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 192. panta 1. punktu, tās kompetencē ir slēgt starptautiskus nolīgumus un pildīt no tiem izrietošos pienākumus, kas palīdz sasniegt šādus mērķus:

—	saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti,

—	aizsargāt cilvēku veselību,

—	apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus,

—	sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, ar ko risina reģionālas vai pasaules vides problēmas, tostarp ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas.

Turpmāk uzskaitītie Savienības tiesību akti parāda, cik lielā mērā Savienība saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību ir īstenojusi savu iekšējo kompetenci attiecībā uz jautājumiem, ko reglamentē Minamatas konvencija. Savienības kompetencē ir pildīt tos Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu paredzētos pienākumus, attiecībā uz kuriem Savienības tiesību aktos, jo īpaši turpmāk uzskaitītajos, iekļautās tiesību normas paredz kopīgus noteikumus un ciktāl Minamatas konvencijas noteikumi vai akts, kas pieņemts, to īstenojot, ietekmē šos kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu.

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/852 (2017. gada 17. maijs) par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (1),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.),

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.),

—	Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/107/EK (2004. gada 15. decembris) par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā (OV L 23, 26.1.2005., 3. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.),

—	Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.).

To kompetenču īstenošana, kuras Eiropas Savienības dalībvalstis, ievērojot Līgumus, ir nodevušas Eiropas Savienībai, ņemot vērā to būtību, var nepārtraukti mainīties. Tālab Savienība patur tiesības pielāgot šo deklarāciju.

---

(1)  OV L 137, 24 5.2017., 1. lpp.