PIELIKUMS

VIENOTS DOKUMENTS

MAASVALLEI LIMBURG

PDO-BE-02172

Pieteikuma datums 12.5.2016.

1.   Reģistrējamais nosaukums vai nosaukumi

Maasvallei Limburg

2.   Ģeogrāfiskās norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna(-u) apraksts

Acolon

Šo vīna kategoriju raksturo šādi aprakstītas īpašības:

Krāsa: koši sarkana.

Smarža: sarkano un melno ogu aromāts, piemēram, aveņu, kazeņu, melleņu un plūmju.

Garša: pilnīga, augļaina garša. Maigie tanīni nodrošina, ka vīns pudelē strauji nobriest. Maasvallei Limburg vīni labi saglabā arī savu skābumu, radot harmonisku līdzsvaru starp tanīniem un augļiem. un dziļumu.

Pēcgarša: pēcgaršā dominē augļi.

Vispārīgie analītiskie parametri

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 4,5 grami uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Auxerrois

Šo vīna kategoriju raksturo šādi aprakstītas īpašības:

Krāsa: gaiša (citrondzeltena) un dzidra.

Smarža: gatavu dzelteno ābolu un dažkārt zaļu bumbieru aromāts.

Garša: sausa, ar vieglu, maigu skābumu. Vīniem ir augļaina garša ar aromātiskumu, kas atgādina ābolus un bumbierus.

Pēcgarša: Auxerrois vīnam pēcgarša lielākajā daļā gadu ir intensīva un ilgi paliekoša – daļēji globālās sasilšanas dēļ, kura ir ievērojami ietekmējusi Limburgas Māsas ielejas (Maasvallei Limburg) vietējo klimatu.

Vispārīgie analītiskie parametri

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 4,5 grami uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Chardonnay

Šo vīna kategoriju raksturo šādi aprakstītas īpašības:

Krāsa: dzidra, no salmu dzeltenas līdz vidēji zeltainai krāsai (koksnes ietekme).

Smarža: ļoti svaiga, ar citrona augļu aromātu, dažkārt medus melones, aprikozu, sviesta, grauzdētas maizes un vaniļas aromātu, kā arī kompleksi aromāti (ko rada smalkās vīna nogulsnes pēc rauga atkārtotas suspendēšanas).

Garša: sausa. Nobaudot rada dažādu garšas nianšu gammu – no savelkošas līdz krēmīgai. Vīni ir augļaini un eleganti, bet, nogatavinot tos koka mucās, tie var iegūt plašāku, intensīvāku un bagātīgāku garšu. Chardonnay vīnā Limburgas Māsas ielejas grants augsne piešķir tam izteiktā mērā minerālu garšas niansi. Jo īpaši rafinētās skābes vīnā uzsver apgabala īpatnības.

Pēcgarša: grantainā augsnes apakškārta ir pamats ilgi paliekošai un intensīvai minerālu garšas niansei.

Vispārīgie analītiskie parametri

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 4,5 grami uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Dornfelder

Šo vīna kategoriju raksturo šādi aprakstītas īpašības:

Krāsa: intensīva, koši sarkana

Smarža: Dornfelder ir intensīva augļu smarža: amarena ķiršu, kazeņu un plūškoka ogu.

Garša: dominē pilnestīga, augļaina garša. Maasvallei Limburg raksturo viegls skābums un ļoti viegls, nogatavojies tanīns.

Pēcgarša: atbalso visu smaržu spektru, bieži vien ar nelielu lakricas niansi.

Vispārīgie analītiskie parametri

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 4,5 grami uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Gewürztraminer

Šo vīna kategoriju raksturo šādi aprakstītas īpašības:

Krāsa: Vīnam ir intensīva dzeltena krāsa ar gaišiem zeltainiem atspīdumiem.

Smarža: Smarža ietver ļoti dažādus aromātus. Vīnam ir spēcīga, kompleksa smarža, ar izteiktām eksotisku augļu, ziedu, citrusu un garšvielu notīm. Bieži jūtami arī medus un gatavu augļu aromāti.

Garša: Vīns ir smagnējs un ar labu struktūru, ar vieglu skābumu, kas raksturīgs Limburgas Māsas ielejas augsnes apakškārtai.

Pēcgarša: atbalso visu smaržu spektru, bieži vien ar nelielu lakricas niansi.

Vispārīgie analītiskie parametri

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 4,5 grami uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Pinot Blanc

Šo vīna kategoriju raksturo šādi aprakstītas īpašības:

Krāsa: dzidra, dzeltena krāsa.

Smarža: augļaina, ar nogatavojušos bumbieru un nedaudz izteiktām garšvielu notīm.

Garša: minerāliem raksturīga nianse no Limburgas Māsas ielejas augsnes grants apakškārtas, vīns viegli dzirkstošs.

Pēcgarša: ilgstoša, ar smaržu pilnu izskaņu, līdzsvarots, manāmi paass skābums un augļainums, kas ir tipiski Maasvallei Limburg.

Vispārīgie analītiskie parametri

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9,5 .
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 4,5 grami uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Pinot Gris

Šo vīna kategoriju raksturo šādi aprakstītas īpašības:

Krāsa: maigi dzeltena; pudelē veidojas skaista sīku burbulīšu apmale.

Smarža: tīra, ar intensīvu dzelteno bumbieru, medus (dažkārt mandeļu), skaidri izteiktu garšvielu, piparu smaržu un viegli dūmakaina.

Garša un pēcgarša: pilnīgs līdzsvars starp Maasvallei Limburg raksturīgu vieglu skābumu un medus noti, kam seko ilgi paliekoša pēcgarša.

Vispārīgie analītiskie parametri

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 4,5 grami uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Pinot Noir

Šo vīna kategoriju raksturo šādi aprakstītas īpašības:

Krāsa: balta, rozā un sarkana – no rubīnsarkanas līdz granātābola sarkanai.

Smarža: vīni ir intensīvi un augļaini, ar izsmalcinātu sarkano ogu, aveņu, melno ķiršu un meža melleņu smaržu.

Garša: samtaini maiga, ienākušās produkta tanīniem piemītoša, labi līdzsvarota garša, ar labu struktūru un raksturīga Limburgas Māsas ielejas apkārtnei. Pudelē var nogatavoties līdz 10 gadiem.

Pēcgarša: ļoti intensīva, ilgi paliekoša pēcgarša.

Vispārīgie analītiskie parametri

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 4,5 grami uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Riesling

Šo vīna kategoriju raksturo šādi aprakstītas īpašības:

Krāsa: citrondzeltena un izskatās dzidra.

Smarža: ļoti svaiga ar intensīvu balta mīkstuma kauleņaugļu (persiku) un ābolu smaržu, dažkārt zaļu bumbieru un citrusu niansi.

Garša: Limburgas Māsas ielejas grants augsne vīnam dod dūmainu, minerāliem piemītošu garšu ar garšvielu niansi. Kad vīns ir nogatavojies, tajā dominē izteiktas raksturīgā petrolejas un medus aromāta nianses.

Pēcgarša: intensīva, ilgi paliekoša pēcgarša.

Vispārīgie analītiskie parametri

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 4,5 grami uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Siegerrebe

Šo vīna kategoriju raksturo šādi aprakstītas īpašības:

Krāsa: gaiši dzeltena.

Smarža: ļoti aromātisks vīns, tā raksturīgās īpašības nāk no Madeleine Angevine un Gewürztraminer šķirnes vīnogām, no kurām tas radīts, Maasvallei Limburg šīs īpašības izceļ garšvielu smarža un skābenums, kas parasti nav tik izteikts citos vīnaudzēšanas reģionos.

Garša: labs skābju un aromāta nianšu apvienojums.

Pēcgarša: rada mutē stipras sajūtas.

Vispārīgie analītiskie parametri

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 4,5 grami uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Citas raksturīgas īpašības

—

Svaigām vīnogām, daļēji norūgušai vīnogu misai vai vēl rūgstošam vīnam dabisko spirta tilpumkoncentrāciju var palielināt tikai ražotāja saimniecībā, pievienojot saharozi, koncentrētu vīnogu misu vai rektificētu koncentrētu vīnogu misu. Dabisko minimālo spirta tilpumkoncentrāciju var palielināt maksimāli par 2,5 tilpumprocentiem.

—	Ir atļauta misas un vēl rūgstoša jaunvīna daļēja atskābināšana. Pēc 15. marta ir atļauta vīna daļēja atskābināšana līdz 1 g/l vīnskābes, t. i., 13,3 meq/l.

—	Ja viena no īpašībām nav noteikta, tad piemēro vērtības, kas paredzētas Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un Regulā (EK) Nr. 606/2009 vai attiecīgā gadījumā valsts minitru kabineta noteikumos.

—	Vīnu apvienošana maisījumā ir iespējama, bet izņēmuma kārtā.

5.   Vīndarības metodes

a)   Galvenās vīndarības metodes

Īpašās vīndarbības metodes

Raudzēšana kontrolētā temperatūrā, izmantojot dzesēšanas un sildīšanas sistēmu, nerūsējošā tērauda tvertnēs un/vai ozolkoka mucās.

b)   Maksimālās ražas

“Acolon”, “Auxerrois B”, “Chardonnay B”, “Gewürztraminer B”, “Pinot Blanc B”, “Pinot Gris G”, “Riesling B” un “Siegerrebe Rs”

75 hl no hektāra.

“Acolon”, “Auxerrois B”, “Chardonnay B”, “Gewürztraminer B”, “Pinot Blanc B”, “Pinot Gris B”, “Riesling B” un “Siegerrebe Rs”

10 750 kilogramu vīnogu no hektāra.

“Dornfelder N”

90 hl no hektāra.

“Dornfelder N”

12 850 kilogramu vīnogu no hektāra.

“Pinot Noir N”

60 hl no hektāra.

“Pinot Noir N”

8 600 kilogramu vīnogu no hektāra.

6.   Noteiktais apgabals

Maasvallei Limburg ražošanai noteiktais apgabals ir vīnaudzēšanas A zonā; tas stiepjas līdz Māsas upes abu krastu vidējai ģeomorfoloģiskajai terasei Limburgas apgabala Beļģijas un Nīderlandes daļā, kuras abas ir saistītas vēsturiski un ģeogrāfiski.

—	Pašvaldības, pilsētas Beļģijas pusē: Kinrooi, Maaseik, Dilsen-Stokkem, Maasmechelen un Lanaken.

—	Nīderlandes pusē: Stein, Sittard-Geleen, Echt-Susteren, Maasgouw, Roermond, Maasgouw un Leudal.

Noteiktā apgabala platība ir 155,09 km2.

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Auxerrois B”

“Acolon”

“Gewürztraminer B”

“Dornfelder N”

“Chardonnay B”

“Siegerrebe Rs”

“Riesling B”

“Pinot Noir N”

“Pinot Gris G”

“Pinot Blanc B”

8.   Saiknes apraksts

Vieta

Limburgas Māsas ielejas apgabals atrodas oļainās Māsas upes aluviālā līdzenumā (liela daļa no tā ir fiziskā robeža starp Nīderlandi un Beļģiju). Augsnes apakškārta sastāv no bieza oļu slāņa, kuru nogulumi ir atnesuši no Juras un Ardēniem. Oļu kārta ir no 5 m līdz 15 m bieza. Vēlāk uz oļiem noklājās bieza smilšmāla kārta, kura Māsas upes ieleju dara pievilcīgu lauksaimniecībai. Reģions vēsturiski un ekonomiski strauji attīstījās, kad Māsa vēl bija kuģojama. Tas ļāva izveidoties tādiem tirdzniecības centriem, kā Roermond, Stokkem un Maaseik.

Attiecīgās vīnogu šķirnes noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Limburgas Māsas ielejā arī aug vīnogu šķirnes, kuras ir labi piemērotas mērenam klimatam: “Acolon”, “Auxerrois B”, “Chardonnay B”, “Dornfelder N”, “Gewürztraminer B”, “Pinot Blanc B”, “Pinot Gris G”, “Pinot Noir N”, “Riesling B” un “Siegerrebe Rs”. Reģionam raksturīgā augsnes apakškārta, kura sastāv no smilšmāla un oļiem, arī rada vīna šķirņu raksturīgo garšu, kā tas paskaidrots nodaļā par saikni.

Saikne: vēsturiskie dati

Abatijās gar Māsas upi agrīnajos viduslaikos audzēja vīna vīnogas. Vēsturiski teksti stāsta par maza apjoma vīna ražošanu abatijās. Vairāki vietu nosaukumi arī norāda uz vīna dārziem (tostarp Wingerd (vīnogulājs)), kas liecina par vīnaudzēšanas vēsturi apgabalā. Vīns bija viens no apstākļiem, kāpēc Thorn benediktīniešu klostera mūķenes ieguva pilnas īpašumtiesības un, visbeidzot, galvenās abatijas statusu. Daudzi vietu nosaukumi, piemēram, wingerd, wingerdenplein utt., arī norāda uz bagātīgu vīnaudzēšanas vēsturi. Arī astotā gadsimta leģenda par Aldeneik“vīna brīnumu” ir pieminēšanas vērta.

Sādas norādes par vīna klātbūtni ir atrodamas visā Māsas ielejā.

Saikne: ģeoloģija/augsne

Māsas oļi galvenokārt sastāv no kaļķakmens, kvarca un krama. Jaukta sastāva ieži dara augsni minerāliem bagātu, kas nozīmē, ka vīnam ir raksturīga minerālu garša un viegls skābums.

Smilšainā māla augsne virs oļu slāņa piešķir vīna dažādajām garšas niansēm svaru, dziļumu un bagātību. Grants apakšslānis un akmeņi rada dzirkstošus un galvenais – spēcīgus vīnus ar tipisku minerālu garšu. Vīnogulāju saknes vienmēr aug cauri oļu slānim līdz gruntsūdens līmenim, kur atrodama lielākā daļa minerālu, kas vīniem piešķir tiem raksturīgo garšu.

Saikne: klimats

Lēnā nogatavošanās un Limburgas Māsas ielejas raksturīgais mikroklimats palīdz izveidoties turpmāk aprakstītajai garšai. Vēsākajās rudens naktīs skābes pakāpeniski sadalās, kas nozīmē, ka vīnogas var nogatavoties lēni un apgabalam raksturīgā garša kļūst stiprāka. Kempisch plakankalne aizsargā Māsas ieleju, nepieļaujot, ka tajā nonāk pārāk daudz nokrišņu ūdeņu, tādējādi nodrošinot pasargātāku un līdz ar to siltāku un sausāku vidi. Oļu ieguves vietās radušos ezeru ūdeņi palīdz regulēt temperatūru un nodrošina lielisku ventilāciju. Rezultātā lapotne žūst straujāk, un tas ļauj izveidoties vīnogās harmoniskam cukuru, skābju un aromātisko vielu līdzsvaram.

Saikne: cilvēka faktori

Kā jau minēts, vīnogas Limburgas Māsas ielejā ir audzētas gadsimtiem. Kopš pagājušā gadsimta vidus apgabalu vēl vairāk ir izmainījusi cilvēka darbība, konktēti, grants rakšana un Maasplassen mākslīgo ezeru izveidošana. Tas atšķir šā ACVN vīnus no AĢIN un citu nosaukumu vīniem. Māsas upes un Maasplassen mākslīgo ezeru lielā ūdens virsma aiztur siltumu, tādēļ pavasara salnas ir maz iespējamas un rudenī ir nodrošināta augstāka temperatūra, kas ir būtiski svarīgi, lai vīnogas nogatavotos kvalitatīvi un kontrolēti. Tas nodrošina vīna garšas noturību un ļauj sasniegt izcilas īpašības pH, skābuma un cukuru satura ziņā.

Šīs dabiskās īpašības, ko pastiprinājusi cilvēka darbība, Eiropā ir unikālas, un tāpēc būtiskas stingri noteiktai apgabala norobežošanai.

9.   Būtiski papildu nosacījumi

Tādu nav.

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.rvo.nl/sites/default/files/Productdossier%20BOB%20Maasvallei.pdf

http://lv.vlaanderen.be/nl/landbouwbeleid/kwaliteitssystemen/beschermde-oorsprongsbenamingen-bob-en-beschermde-geografische