PIELIKUMS

VIENOTS DOKUMENTS

SKALICKÝ RUBÍN

PDO-SK-01899

Iesniegšanas datums: 17.12.2014.

1.   Nosaukums vai nosaukumi

Skalický rubín

2.   Ģeogrāfiskās norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna(-u) apraksts

Skalický rubín

Skalický rubín ir sarkanais vīns, kas iegūts, pilnībā vai daļēji raudzējot vienīgi “Frankovka modrá”, “Svätovavrinecké” un “Modrý Portugal” šķirnes svaigas vīnogas. Šim vīnam jābūt gatavotam tikai no vīnogām, kuras audzētas precīzi noteiktajā Vintoperk kalna teritorijā; vīna īpašības ir cieši saistītas ar kalna augsnes sastāva īpatnībām. Šā vīna raksturīgās īpašības ir piesātinātā garša, augsts tanīnu saturs un īpašā krāsa, kura devusi vīnam tā vēsturisko nosaukumu.

Organoleptiskās īpašības

Dzidrība– vīnam jābūt dzidram, ar dažiem gaisa burbulīšiem, tajā var būt atsevišķas filtra šķiedras, smalki vīnakmens kristāli un nelieli pigmenta nosēdumi.

Krāsa– vīnam jābūt ļoti piesātinātā sarkanā rubīna krāsā; vecākiem vīniem krāsa var būt mazāk piesātināta, ar nedaudz brūnu nokrāsu.

Aromāts– tipiskais vīna aromāts, ar vieglām augļu notīm, kas visu laiku saglabājas nemainīgas; gatavību sasniegušā vīnā, ko var pildīt pudelēs, sajūtams plūmju un plūmju ievārījuma aromāts.

Garša– tīra, izteikta un harmoniska.

Vispārīgie analītiskie parametri

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	15
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums	3,5 meq/l
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	20
Maksimālais kopējais sēra dioksīds (miligramos litrā)	150

5.   Vīndarības metodes

a)   Galvenās vīndarības metodes

Skalický rubín

Īpašā vīndarības prakse, vispārīgie noteikumi

100 % vīnogu, ko izmanto šā vīna iegūšanai, jābūt ievāktām no noteiktā ģeogrāfiskā apgabala, kas aprakstīts vienotā dokumenta 5. iedaļā. Noteiktajā apgabalā jāveic arī pārstrāde, jo šādi var uzraudzīt gan izejvielu izmantošanu, gan tehnisko pārstrādi. Iepildīšanu pudelēs pieļaujams veikt ārpus noteiktā apgabala, taču tas attiecas vienīgi uz gatavu vīnu, kuram pēc tam, kad tas atstājis noteiktajā apgabalā esošo ražotni, nekādas pārstrādes darbības vairs nav pieļaujamas.

Vīna iegūšanas metode

Vīnu iegūst no atļauto šķirņu vīnogu sajaukuma, un ir iespējamas divas iegūšanas metodes:

a)	vīns tiek ražots, sajaucot attiecīgos atļautos vīna veidus, ko iegūst atsevišķi un pēc tehnoloģiskās pārstrādes sajauc atbilstoši vajadzīgajām proporcijām;

b)	vīns tiek iegūts, to raudzējot no atļauto šķirņu svaigām vīnogām.

Lai vīnogas būtu derīgas vīna ražošanai, to cukura saturam ražas ievākšanas brīdī jābūt vismaz 16 °NM. Vīnogas vai vīnogu misu var bagātināt līdz ne vairāk kā 24 °NM, jo vīnogu misas bagātināšana saskaņā ar īpašajiem noteikumiem ir atļauta (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1308/2013).

b)   Maksimālās ražas

Skalický rubín

18 000 kg vīnogu no hektāra

Vīnam ar tradicionālo nosaukumu Akostné víno (augstas kvalitātes vīns)

17 500 kg vīnogu no hektāra

Vīnam ar tradicionālo nosaukumu Akostné víno s prívlastkom (augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu)

12 000 kg vīnogu no hektāra

6.   Noteiktais apgabals

Skalický rubín iegūšanas ģeogrāfisko apgabalu iezīmē Skalicas pilsētas kadastrālās teritorijas robežas un šādu pašvaldību kadastrālo teritoriju robežas: Mokrý Háj, Popudinské Močidľany, Prietržka, Radošovce un Vrádište. Ģeogrāfiskais apgabals aptver aptuveni 50 km2 teritoriju.

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Svätovavrinecké”

“Frankovka modrá”

“Modrý Portugal”

8.   Saiknes apraksts

Skalický rubín

Apgabals atrodas Balto Karpatu kalnu piekājē, kur Zemes garozu ģeoloģiski deformē Moravas upes baseins. Šim apgabalam raksturīgā augsne ir melnzeme ar smilšu un māla piejaukumu un akmeņainu augsnes apakškārtu, kas nodrošina mitrumu. Apgabalam raksturīgi lieli nokrišņi pavasara laikā, vētras vasaras mēnešos un sausi rudeņi. Pēdējos gados vidējais nokrišņu daudzums bijis 565 mm gadā. Gada vidējais saules stundu skaits (1 857 h/gadā) ir pietiekams, lai tumšās vīnogas varētu pietiekami nogatavoties.

Šīs teritorijas iedzīvotāji ir mācējuši izmantot šos apstākļus vīnogulāju audzēšanai jau kopš 9. gadsimta, kā to apliecina arheoloģisko izrakumu atradumi Kopečnicas apkaimē.

Garie, saulainie rudeņi, kas dod iespēju vīnogas ievākt vēlu, līdz pat oktobra beigām, ļauj labi nogatavoties tumšo vīnogu šķirņu ogām, kuras pēc tam pārstrādā pagrabos, kas atrodas pašā vīna dārzā vai tā tuvumā, tāpēc laiks no vīnogu ražas ievākšanas līdz vīnogu pārstrādei ir minimāls, un tas nodrošina optimālus apstākļus vīnogu pārstrādei vīnogu misā, kas prasa lielu rūpību. Vīnogu fermentācija noris ar visām mizām, un vidējais fermentācijas laiks ir atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem pagrabos vai kontrolētiem fermentācijas paņēmieniem. Tad seko malolaktiskā fermentācija, kas samazina skābes līmeni, un vīnu nogatavināšana 12–18 mēnešu garumā, kuras rezultātā galaprodukts iegūst maigu augļu aromātu un samtainu garšu.

Labvēlīgos gados ievāktām vīnogām ir augsts cukuru saturs, un tas ļauj iegūt vīnu ar apzīmējumu výber z hrozna, kas parasti ir ļoti ekstraktīvi, ar bagātīgu garšu buķeti. Nav atļauts vīnu pārveidot, nogatavinot to koka mucās vai pievienojot tam koksnes gabalus, vai iegūt “ledus vīnu” (ľadové vino) vai “salmu vīnu” (slamové víno).

Pat sausā rudenī vīna dārza mālainā augsnes apakškārta nodrošina, ka vīnogulāji saņem pietiekamu mitrumu, lai ogas nesažūtu. Šajā teritorijā vīnogulājus audzē tiem vispiemērotākajās vietās, uz labākajiem zemesgabaliem, mazos vīna dārzos ar atšķirīgām augsnes īpašībām, slīpumiem un nogāzes vērsumiem, un pēc vīnogu sajaukšanas tas veicina iegūtā galaprodukta stabilitāti. Vīnus uzglabā oriģinālajos apakšzemes pagrabos, kuros valda tiem piemītošais dabīgais klimats un raksturīgie apstākļi.

Šie pagrabi ir kalnos iebūvētas pazemes kameras, kurās var iekļūt caur vīnogu preses telpu. Tie pārsvarā ir velvēti un atrodas 1,5–5 m dziļumā, atkarībā no tās nogāzes slīpuma, kurā tie ir iebūvēti. Tas nodrošina nemainīgu temperatūru 8–15 °C diapazonā, kā arī piemērotu un stabilu mitruma līmeni. Ģeogrāfiskajā apgabalā ir aptuveni 2 000 šādu pagrabu. Dažu pagrabu vecums pārsniedz 300 gadus, bet daudzi būvēti 20. gadsimtā. To platība var svārstīties no 15 m2 līdz vairākiem simtiem kvadrātmetru.

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un tas, ka apgabals atrodas tuvu valsts robežai, kā arī vīna dārzu un pagrabu īpašnieku materiālais un sociālais statuss bija par pamatu Skalický rubín vīna markas (značkové víno) izstrādei 1920. gados.

Kad vīnogas ir nogatavojušās, to cukuru līmenis vidēji sasniedz 19 °NM un to skābes saturs pārsniedz 6 g/l, tāpēc no tām ir iespējams iegūt labas kvalitātes vīnus.

Nosaukuma tradicionālo aspektu apliecina virkne faktu.

Vīns ar nosaukumu Skalický rubín tirdzniecībā parādījās 1924. gadā, kā to apstiprina reklāma, kas par šo vīnu atrodama 1965. gada izdevumā Slovácko VII, kurā tā ir pieminēta sadaļā par vīnogulāju audzēšanu Skalicā.

Apzīmējums Skalický rubín kopš 1967. gada 22. novembra ir iekļauts Ženēvā bāzētās Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas izcelsmes nosaukumu reģistrā. Sākot no 1974. gada šis nosaukums bijis iekļauts Federālā biroja Izgudrojumu reģistrā, taču kopš kādreizējās Čehoslovākijas izjukšanas nosaukums atradies Slovākijas Rūpnieciskā īpašuma biroja reģistrā.

Norādei piemitusi arī šādos divpusējos nolīgumos atrunātā aizsardzība: Līgums starp Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku un Austrijas Republiku par izcelsmes norāžu, izcelsmes apliecinājumu un citu tādu norāžu aizsardzību, kas attiecas uz lauksaimniecības un rūpniecības produktu izcelsmi (1981); Nolīgums starp Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas valdību un Portugāles Republikas valdību par izcelsmes norāžu, izcelsmes apliecinājumu un citu ģeogrāfisko un līdzīgu norāžu aizsardzību (1987).

Norādes formulējums tika iekļauts vairākās preču zīmēs, kas tika reģistrētas (saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajiem tiesību aktiem).

Nosaukuma tradicionālo aspektu apliecina arī vēsturiskā uzlīme, kas datēta ar 1974. gadu.

Visas iepriekšminētās tiesības tika iegūtas saistībā ar vīnu un noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā iegūtā vīna apzīmējumu.

Skalický rubín ir salikts nosaukums, kas veidots no ģeogrāfiskās norādes Skalický un papildu termina rubín (“rubīns”), kas apzīmē vīna krāsu. Ģeogrāfiskā norāde ir atvasināta no Skalicas pilsētas nosaukuma un arī no Skalicas vīna apakšreģiona (Skalický vinohradnícky rajón), kas ietilpst Mazo Karpatu vīna reģionā (Malokarpatská vinohradnícká oblast). Vīna reģionu iedalījumam ir vēsturisks pamats, un tas ir nostiprināts attiecīgajos valsts tiesību aktos.

Vīnu gatavo no vīnogām, kuru cukura saturs ir vismaz 16 °NM. Cukura saturu var koriģēt saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Vīnogulāju pumpuru skaitu saglabā tādu, lai vīnogu raža nepārsniegtu 18 t/ha. Lielākā daļa vīna – gandrīz 100 % no saražotā apjoma – ir sausais vīns ar atlieku cukura saturu līdz 2 g/l. Tā kā vīnu var bagātināt ar cukuru, spirta tilpumkoncentrācija var sasniegt 15 %.

Smilšainas un smilšmāla augsnes nodrošina vīnam lielāku mineralitāti, tāpēc bezcukura ekstrakta vidējie rādītāji sasniedz 19,0 g/l.

9.   Būtiski papildu nosacījumi

Skalický rubín

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

Vīnogu audzēšanas un vīndarības likums Nr. 313/2009, ar grozījumiem.

Šajā specifikācijā minētais aizsargātais cilmes vietas nosaukums var tikt norādīts tikai kādā no šādiem veidiem:

Skalický rubín

SKALICKÝ RUBÍN

Izmantojamā šrifta lielums vai veids šajā spefikācijā nav norādīts.

Saite uz produkta specifikāciju

http://www.upv.sk/swift_data/source/pdf/specifikacie_op_oz/Skalicky%20rubin.pdf