25.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/36


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2017/329

(2016. gada 4. novembris)

par pasākumu SA.39235 (2015/C) (ex 2015/NN), ko Ungārija īstenojusi attiecībā uz reklāmas apgrozījuma aplikšanu ar nodokli

(izziņots ar dokumenta numuru C(2016) 6929)

(Autentisks ir tikai teksts ungāru valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc uzaicinājuma ieinteresētajām personām iesniegt savas piezīmes saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem (1) un ņemot vērā to piezīmes,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2014. gada jūlijā uzzināja, ka Ungārija ir pieņēmusi tiesību aktu, uz kuru pamatojoties reklāmas pasākumos gūtais apgrozījums tiek aplikts ar nodokli (turpmāk “reklāmas nodoklis”). Komisija 2014. gada 13. augustā nosūtīja Ungārijas iestādēm vēstuli ar informācijas pieprasījumu, uz ko tās atbildēja 2014. gada 2. oktobra vēstulē. Ungārijas iestādēm 2014. gada 1. decembra vēstulē tika uzdoti turpmāki jautājumi, uz kuriem tās atbildēja, sniedzot papildu informāciju 2014. gada 16. decembra vēstulē.

(2)

Ungārijas iestādes 2015. gada 2. februāra vēstulē tika informētas, ka Komisija apsvērs rīkojuma izdošanu par atbalsta pārtraukšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (2) 11. panta 1. punktu. Ungārijas iestādes 2015. gada 17. februāra vēstulē iesniedza savas piezīmes attiecībā uz minēto vēstuli.

(3)

Ar 2015. gada 12. marta lēmumu Komisija informēja Ungāriju, ka tā ir nolēmusi sākt Līguma 108. panta 2. punktā noteikto procedūru (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”) un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 11. panta 1. punktu izdot pārtraukšanas rīkojumu attiecībā uz šo pasākumu.

(4)

Lēmums par procedūras sākšanu un pārtraukšanas rīkojums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes par minēto pasākumu.

(5)

Komisija saņēma piezīmes no trim ieinteresētajām personām. Tā nosūtīja piezīmes Ungārijas iestādēm un deva tām iespēju atbildēt.

(6)

Ungārijas iestādes 2015. gada 21. aprīlī nosūtīja Komisijai priekšlikuma projektu par grozījumiem attiecībā uz reklāmas nodokli. Komisija 2015. gada 8. maijā pieprasīja Ungārijai informāciju par plānotajiem grozījumiem.

(7)

Ungārija 2015. gada 4. jūnijā veica grozījumus attiecībā uz reklāmas nodokli, iepriekš nebrīdinot Komisiju un nesaņemot tās atļauju. Grozījumi stājās spēkā 2015. gada 5. jūlijā.

(8)

Ungārija 2015. gada 6. jūlija vēstulē sniedza apsvērumus saistībā ar lēmumu par procedūras sākšanu un ieinteresēto personu piezīmēm, kā arī skaidrojumus par grozījumiem attiecībā uz reklāmas nodokli.

2.   REKLĀMAS NODOKĻA SĪKS APRAKSTS

2.1.   NODOKĻA TVĒRUMS UN NODOKĻA BĀZE

(9)

Ungārija 2014. gada 11. jūnijā pieņēma 2014. gada Likumu XXII par reklāmas nodokli (turpmāk “Likums”), kā arī papildu grozījumus 2014. gada 4. jūlijā un 18. novembrī. Ar šo Likumu tika ieviests jauns īpašs nodoklis apgrozījumam, kas gūts no Ungārijā publicētām reklāmām, un tas tiek piemērots papildus pašreizējiem uzņēmējdarbības nodokļiem, konkrētāk – ienākumu nodoklim. Ungārija norādīja, ka Likuma mērķis ir veicināt valsts nodokļu sloga sadales principu.

(10)

Reklāmas nodoklis ir jāpiemēro apgrozījumam, kas gūts no reklāmu publicēšanas Likumā norādītajās plašsaziņas līdzekļu vietās (piemēram, plašsaziņas līdzekļu sniegtajos pakalpojumos, preses materiālos, vides reklāmās, uz transportlīdzekļiem vai nekustamā īpašuma, drukātajos materiālos un internetā). Šis nodoklis ir jāmaksā visiem plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem, un nodokļa maksātājs principā ir reklāmas izdevējs. Nodokļa teritoriālā darbības joma ir Ungārija.

(11)

Nodokļa bāzi, ko apliek ar nodokli, veido izdevēja apgrozījums, ko iegūst no tā sniegtajiem reklāmas pakalpojumiem, neatskaitot izmaksas. Saistītiem uzņēmumiem nodokļa bāze ir agregēta. Tāpēc piemērojamo nodokļa likmi nosaka visas grupas gūtais reklāmas apgrozījums Ungārijā.

(12)

Pastāv īpaša nodokļa bāze pašreklāmai, t. i., reklāmai saistībā ar paša izdevēja produktiem, precēm, pakalpojumiem, darbībām, zīmolu un tēlu. Šajā gadījumā nodokļa bāze, kurai tiek piemērots nodoklis, ir izmaksas, kas izdevējam radušās tiešā veidā saistībā ar reklāmas publicēšanu.

2.2.   PROGRESĪVĀS NODOKĻA LIKMES

(13)

Likumā ir noteikta progresīvo likmju struktūra ar likmēm diapazonā no 0 % un 1 % uzņēmumiem ar mazu vai vidēju reklāmas apgrozījumu līdz 50 % uzņēmumiem ar augstu reklāmas apgrozījumu šādā apmērā:

apgrozījumam, kas mazāks par HUF 0,5 miljardiem: 0 %,

apgrozījumam no HUF 0,5 līdz 5 miljardiem: 1 %,

apgrozījumam no HUF 5 līdz 10 miljardiem: 10 %,

apgrozījumam no HUF 10 līdz 15 miljardiem: 20 %,

apgrozījumam no HUF 15 līdz 20 miljardiem: 30 %,

apgrozījumam, kas lielāks par HUF 20 miljardiem: 50 %.

(14)

Saskaņā ar 2014. gada Likumu LXXIV par dažu nodokļu un saistīto tiesību aktu labojumiem un 2010. gada Likumu CXXII par Valsts nodokļu un muitas pārvaldi, ar kuriem tika izdarīti grozījumi Likumā, no 2015. gada 1. janvāra augstākā kategorija tika palielināta no 40 % uz 50 %.

2.3.   PĀRNESTO ZAUDĒJUMU ATSKAITĪŠANA NO 2014. GADA NODOKĻA BĀZES

(15)

Saskaņā ar Likumu uzņēmumi varēja no savas 2014. gada nodokļa bāzes atskaitīt 50 % no zaudējumiem, kas pārnesti no iepriekšējiem gadiem atbilstoši uzņēmumu ienākuma un dividenžu nodokļa likumam vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumam.

(16)

Grozījumi, kas 2014. gada 4. jūlijā izdarīti Likumā, atļauj šādu atskaitīšanu piemērot tikai tādiem uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu (t. i., tikai tad, ja peļņa pirms nodokļiem 2013. finanšu gadā bija nulle vai negatīva). Tādējādi uzņēmumi, kas pārnesa zaudējumus no iepriekšējiem gadiem, taču 2013. gadā guva peļņu, nevar izmantot atskaitīšanas iespēju. Ungārija norādīja, ka grozījumu mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu saistību apiešanu.

(17)

Iespēja atskaitīt pārnestos zaudējumus attiecas tikai uz nodokļiem, kas maksājami par 2014. gadu. Tā neattiecas uz nodokļiem, kas maksājami par 2015. gadu vai turpmākajiem gadiem.

2.4.   NODOKĻU SAISTĪBU NOTEIKŠANA UN DEKLARĒŠANA

(18)

Saskaņā ar Likumu nodokļu maksātājs nosaka savas nodokļu saistības, veicot pašnovērtējumu, un iesniedz deklarāciju nodokļu iestādei līdz piektā mēneša pēdējai dienai gadā, kas ir pēc taksācijas gada.

2.5.   NODOKĻU SAMAKSA

(19)

Likumā paredzēts, ka nodokļu maksātājs nosaka un deklarē savas nodokļu saistības un samaksā nodokļus līdz piektā mēneša pēdējai dienai gadā, kas ir pēc taksācijas gada.

(20)

Attiecībā uz 2014. gadu – no 2014. gada 18. jūlija, proti, Likuma stāšanās spēkā datuma, nodokļi bija jāsamaksā pro-rata, pamatojoties uz 2014. gada reklāmas apgrozījumu. Nodokļu maksātājam bija līdz 2014. gada 20. augustam jānosaka un jādeklarē nodokļu avanss par 2014. gadu (pamatojoties uz tā 2013. gada reklāmas apgrozījumu) un jāsamaksā tas divos vienādos maksājumos līdz 2014. gada 20. augustam un 2014. gada 20. novembrim.

(21)

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, kas tika saņemti no Ungārijas iestādēm, 2014. gada 28. novembrī nodokļu avansos par 2014. gadu savāktā kopsumma bija HUF 2 640 100 000 [~ EUR 8 500 000]. Aptuveni 80 % no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, kas gūti no šiem avansiem, iemaksāja viena uzņēmumu grupa.

2.6.   AR 2015. GADA 4. JŪNIJA LIKUMU LXII IEVIESTIE GROZĪJUMI

(22)

Pēc tam, kad tika pieņemts lēmums par procedūras sākšanu, Ungārija ar 2015. gada 4. jūnija Likumu LXII grozīja Reklāmas nodokļa likumu, aizvietojot progresīvo struktūru, kurā ir sešas nodokļa likmes diapazonā no 0 % līdz 50 %, ar divu likmju sistēmu šādā apmērā:

0 % piemērojami apgrozījumam, kas nepārsniedz HUF 100 miljonus, un

5,3 % piemērojami apgrozījumam, kas pārsniedz HUF 100 miljonus.

(23)

Ar grozījumiem tiek ieviesta izvēles iespēja ar atpakaļejošu spēku piemērot 2014. gada likumu. Citiem vārdiem sakot, nodokļu maksātāji attiecībā uz iepriekšējiem gadiem var izvēlēties vai nu piemērot jauno divu likmju sistēmu, vai arī palikt pie vecās progresīvās struktūras ar sešām nodokļu likmēm.

(24)

Noteikumi par pārnesto zaudējumu atskaitīšanu no 2014. gada nodokļa bāzes, kuri tika piemēroti tikai tiem uzņēmumiem, kas 2013. gadā neguva peļņu, paliek nemainīgi.

3.   FORMĀLĀ IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRA

3.1.   FORMĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS SĀKŠANAS PAMATOJUMS

(25)

Komisija sāka formālu izmeklēšanas procedūru, jo tajā posmā uzskatīja, ka Likumā noteiktās progresīvās nodokļa likmes un noteikumi par pārnesto zaudējumu atskaitīšanu no nodokļa bāzes veido valsts atbalstu.

(26)

Komisija pauda uzskatu, ka ar progresīvajām nodokļa likmēm tiek paredzēta atšķirīga attieksme pret uzņēmumiem ar augstiem reklāmas ienākumiem (lielākiem uzņēmumiem) un uzņēmumiem ar zemiem reklāmas ienākumiem (mazākiem uzņēmumiem) un sniegtas selektīvas priekšrocības pēdējiem minētajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz to lielumu. Komisijai bija šaubas par to, vai maksātspēja, uz kuru ir norādījusi Ungārija, var tikt izmantota kā noteicošais princips attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem. Tādēļ, pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka Likumā paredzētā reklāmas nodokļa likmes progresivitāte ir valsts atbalsts, jo arī visi pārējie kritēriji kvalificēšanai par valsts atbalstu, šķiet, bija izpildīti.

(27)

Turklāt Komisija uzskatīja, ka Likuma noteikumi, kas pieļauj atskaitīt no nodokļu maksājuma iepriekšējos zaudējumus, kuri pārnesti atbilstoši uzņēmumu ienākuma un dividenžu nodokļa likumam vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumam, jo īpaši šādas iespējas attiecināšana tikai uz tiem uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, paredz atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kuri atrodas salīdzināmā situācijā, jo nodokļa pamatā ir apgrozījuma lielums. Tā uzskatīja, ka šie noteikumi acīmredzami piešķir selektīvu priekšrocību uzņēmumiem, kas neguva peļņu 2013. gadā, salīdzinājumā ar tiem uzņēmumiem, kuri darbojās ar zaudējumiem iepriekšējos gados vai kuriem nebija nekādu zaudējumu. Komisija uzskatīja, ka šādu atšķirīgu attieksmi nevar pamatot ar nodokļu sistēmas būtību un loģiku, jo īpaši ņemot vērā to, ka Ungārija ir apgalvojusi, ka reklāmas nodokļa pamatā ir ideja, ka tas vien, ka uzņēmums gūst ienākumus no reklāmas, ir pamats aplikšanai ar nodokli. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka minētie noteikumi ir valsts atbalsts, jo visi pārējie kritēriji kvalificēšanai par valsts atbalstu, šķiet, bija izpildīti.

(28)

Attiecīgie pasākumi nešķita saderīgi ar iekšējo tirgu.

3.2.   IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

(29)

Komisija saņēma piezīmes no trim ieinteresētajām personām.

(30)

Ungārijas Reklāmas asociācija raksturoja reklāmas nozares stāvokli Ungārijā un kopumā pauda bažas par reklāmas nodokli. Tā uzskata, ka nodoklis rada papildu slogu nozarei, kuru jau ir skārusi ieņēmumu samazināšanās. Tā norāda, ka jebkurš reklāmas nodoklis, kas tiek piemērots maziem plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem, var izspiest šos uzņēmumus no tirgus, jo to peļņa ir zema.

(31)

TV2 – Ungārijas privātais TV operators – iesniedza piezīmes tikai attiecībā uz tādu iepriekšējo zaudējumu atskaitīšanu, kas pārnesti saistībā ar uzņēmuma un iedzīvotāju ienākuma nodokli. TV2 uzskata, ka noteikums par iepriekšējo zaudējumu atskaitīšanu nav selektīvs, jo dalībvalstij ir paredzēta rīcības brīvība izveidot nodokli, kura pamatā ir apgrozījums, vienlaikus ņemot vērā tāda nodokļa elementus, kura pamatā ir maksātspēja. Ja Komisija noteikumos par iepriekšējo zaudējumu atskaitīšanu atklātu selektivitātes elementu, šis elements būtu tikai papildu ierobežojums attiecībā uz uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, bet ne vispārējs noteikums, kas nodrošina iespēju atskaitīt iepriekšējos zaudējumus.

(32)

RTL piekrīt Komisijas lēmumā par procedūras sākšanu ietvertajam novērtējumam. RTL atzina, ka pastāv divi papildu selektivitātes elementi, kurus radījis reklāmas nodoklis: i) nodoklis lielāku labumu sniegtu sabiedriskajām raidorganizācijām, nevis komerciālajām raidorganizācijām, jo uzskata, ka pirmās tiek galvenokārt finansētas ar valsts līdzekļiem un tādēļ tās mazāk ietekmē nodokļi; ii) nodoklis lielāku labumu sniegtu Ungārijai piederošajām raidorganizācijām, nevis starptautiskajiem tirgus dalībniekiem, jo uzskata, ka Ungārijai piederošajām raidorganizācijām parasti ir zemāki reklāmas ieņēmumi nekā lielākiem starptautiskajiem tirgus dalībniekiem.

3.3.   UNGĀRIJAS IESTĀŽU NOSTĀJA

(33)

Ungārijas iestādes apstrīd, ka pasākumi veidotu atbalstu. Būtībā tās apgalvo, ka maksātspēju atspoguļo ne tikai uzņēmuma rentabilitāte, bet arī tā tirgus daļa un tādējādi arī tā apgrozījums. Ungārija apgalvo, ka maksātspēja ir pietiekams pamatojums, lai noteiktu progresīvas nodokļa likmes apgrozījuma nodoklim, un ka precīza likmju kategoriju noteikšana ir valsts kompetencē. Ungārija uzskata, ka pārejas pasākums uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, ir pamatots, jo bez šā pasākuma nodokļu slogs šiem uzņēmumiem būtu pārāk augsts.

(34)

Ungārija nepiekrīt, ka nodokļa struktūra ir selektīva, proti, tā apgalvo, ka netiek izdarīta atkāpe no atsauces sistēmas, jo attiecībā uz progresīvajiem nodokļiem atsauces sistēmu veido nodokļu bāzes un atbilstošo nodokļa likmju apvienojums. Tādēļ uzņēmumiem, kuri atrodas vienādā tiesiskajā un faktiskajā situācijā (kuriem ir vienāda nodokļa bāze), tiek piemērots nodoklis vienādā apmērā.

3.4.   UNGĀRIJAS PIEZĪMES PAR IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMĒM

(35)

Ungārija piekrīt, ka Ungārijas Reklāmas asociācija iesniegtajās piezīmēs ir pareizi raksturojusi Ungārijas reklāmas tirgus darbību, un jo īpaši atbalsta tās secinājumus, ka mazāki uzņēmumi un jaunie tirgus dalībnieki atrodas sarežģītākā stāvoklī nekā lielāki uzņēmumi ar augstāku apgrozījumu. Tādēļ mazāku tirgus dalībnieku stāvoklis reklāmas tirgū nav salīdzināms ar lielāku izdevēju stāvokli, kuriem ir iespējas maksāt vairāk un kuriem būtu piemērojams progresīvi augstāks nodokļu slogs.

(36)

Ungārija piekrīt TV2 piezīmēm un norāda, ka tās ir saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Gibraltāra lietā, kurā konstatēts, ka rentabilitāte kā taksācijas kritērijs ir vispārējs nodokļu pasākumus, jo tā ir atkarīga no gadījumizlases fakta.

(37)

Ungārija nepiekrīt RTL argumentiem, pamatojoties uz faktiem, kas jau tika paskaidroti tās iepriekš sniegtajās piezīmēs. Ungārija arī paskaidro, ka Likums paredz vienlīdzīgu attieksmi pret sabiedriskajām un komerciālajām raidorganizācijām un ka visām reklāmām, kas publicētas peļņas gūšanas nolūkos, tiek piemērotas vienādas nodokļu saistības.

4.   ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

4.1.   VALSTS ATBALSTA PIEŠĶIRŠANA LESD 107. PANTA 1. PUNKTA IZPRATNĒ

(38)

LESD 107. panta 1. punktā teikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(39)

Tādēļ, lai pasākumu kvalificētu kā atbalstu šā noteikuma izpratnē, ir jāizpilda šādi kumulatīvi nosacījumi: i) pasākums ir piedēvējams valstij un finansēts ar valsts līdzekļiem; ii) tas piešķir atbalsta saņēmējam priekšrocību; iii) piešķirtā priekšrocība ir selektīva; un iv) atbalsts rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

4.1.1.   VALSTS LĪDZEKĻI UN ATTIECINĀMĪBA UZ VALSTI

(40)

Lai veidotu valsts atbalstu, pasākumam ir jābūt attiecināmam uz dalībvalsti un finansētam ar valsts līdzekļiem.

(41)

Tā kā apstrīdētie pasākumi ir radušies Ungārijas parlamenta pieņemtā Likuma rezultātā, tie nepārprotami ir attiecināmi uz Ungārijas valsti.

(42)

Attiecībā uz pasākuma finansēšanu ar valsts līdzekļiem – ja pasākuma rezultātā valsts atsakās no ienākumiem, kurus tai pretējā gadījumā parastos apstākļos vajadzētu iekasēt no uzņēmuma, šis nosacījums arī ir izpildīts (4). Šajā gadījumā Ungārija atsakās no līdzekļiem, kurus tā pretējā gadījumā būtu iekasējusi no uzņēmumiem ar zemāku apgrozījumu līmeni (mazākiem uzņēmumiem), ja tiem tiktu piemērots tāds pats nodokļu līmenis kā uzņēmumiem ar augstāku apgrozījuma līmeni (lielākiem uzņēmumiem).

4.1.2.   PRIEKŠROCĪBA

(43)

Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesu judikatūru jēdziens “atbalsts” ietver ne tikai pozitīvus ieguvumus, bet arī pasākumus, kas dažādos veidos samazina izmaksas, kuras parasti iekļauj uzņēmuma budžetā (5). Priekšrocību var piešķirt, dažādos veidos samazinot uzņēmuma nodokļu slogu, jo īpaši samazinot piemērojamo nodokļu likmi, nodokļu bāzi vai maksājamā nodokļa apjomu (6). Lai gan nodokļa samazināšana neietver valsts līdzekļu noteiktu pārnešanu, tā rada priekšrocību, pamatojoties uz to, ka uzņēmumiem, uz kuriem tā attiecas, tiek nodrošināts izdevīgāks finansiālais stāvoklis, un rezultātā valsts zaudē ienākumus (7).

(44)

Likumā ir noteiktas progresīvas nodokļa likmes, kuras tiek piemērotas gada apgrozījumam, kas iegūts no reklāmu publicēšanas Ungārijā, atkarībā no kategorijām, kurās ietilpst uzņēmuma apgrozījums. Šo likmju progresivitātes ietekmē nodokļa procenti, kas tiek iekasēti no uzņēmuma apgrozījuma, palielinās progresīvi atkarībā no to kategoriju skaita, kurās ietilpst apgrozījums. Tā rezultātā uzņēmumiem ar zemu apgrozījumu (mazākiem uzņēmumiem) tiek uzlikts nodoklis, kura vidējā likme ir ievērojami zemāka nekā uzņēmumiem ar augstu apgrozījumu (lielākiem uzņēmumiem). Tāda nodokļa uzlikšana, kura vidējā likme ir ievērojami zemāka, atvieglo izmaksas, kas uzņēmumiem ar zemu apgrozījumu ir jāuzņemas salīdzinājumā ar uzņēmumiem ar augstu apgrozījumu, un tādējādi rada priekšrocību mazākiem uzņēmumiem pār lielākiem uzņēmumiem Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē.

(45)

Tāpat iespēja saskaņā ar Likumu atskaitīt zaudējumus, kas pārnesti saistībā ar uzņēmuma un iedzīvotāju ienākuma nodokli, rada priekšrocību uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, jo tas samazina to nodokļa bāzi un tādējādi to nodokļu slogu salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas nevar gūt labumu no šādas samazināšanas.

4.1.3.   SELEKTIVITĀTE

(46)

Pasākums ir selektīvs, ja tas Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu izstrādājumu ražošanai. Attiecībā uz nodokļu shēmām Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka pasākuma selektivitāte pēc būtības ir jāizvērtē, izmantojot trīspakāpju analīzi (8). Pirmkārt, ir jānosaka vispārējais jeb parastais dalībvalstī piemērojamais nodokļu režīms: “atsauces sistēma”. Otrkārt, ir jānosaka, vai ar konkrēto pasākumu tiek izdarīta atkāpe no minētās sistēmas tādā ziņā, ka tas paredz atšķirīgu attieksmi pret uzņēmējiem, kuri, ņemot vērā sistēmas mērķus, atrodas salīdzināmā faktiskajā un tiesiskajā situācijā. Ja ar konkrēto pasākumu netiek izdarīta atkāpe no atsauces sistēmas, pasākums nav selektīvs. Pretējā gadījumā (tātad, ja pasākums prima facie ir selektīvs) analīzes trešajā posmā ir jānosaka, vai šo atkāpi var pamatot ar nodokļu atsauces sistēmas būtību vai vispārējo struktūru (9). Ja sistēmas būtība vai vispārējā struktūra pamato prima facie selektīvu pasākumu, tas netiks uzskatīts par selektīvu un tādējādi Līguma 107. panta 1. punkts uz to neattieksies.

4.1.3.1.    Atsauces sistēma

(47)

Atsauces sistēma ir ietvars, attiecībā pret kuru izvērtē pasākuma selektivitāti.

(48)

Šajā gadījumā atsauces sistēma ir īpaša reklāmas nodokļa piemērošana apgrozījumam, kas iegūts no reklāmas pakalpojumu sniegšanas, t. i., visas samaksas, ko saņēmuši izdevēji par reklāmu publicēšanu, neatskaitot izmaksas. Komisija neuzskata, ka reklāmas nodokļa progresīvā likmju struktūra var būt daļa no šīs atsauces sistēmas.

(49)

Kā norādījusi Eiropas Savienības Tiesa (10) – ne vienmēr ir pietiekami selektivitātes analīzi saistīt tikai ar to, vai pasākums neatbilst dalībvalsts noteiktai atsauces sistēmai. Ir jāizvērtē arī tas, vai minētās sistēmas robežas dalībvalsts noteikusi konsekventi vai arī nepārprotami patvaļīgi vai subjektīvi, lai dotu priekšroku konkrētiem uzņēmumiem. Citādi tā vietā, lai paredzētu tādus vispārējus noteikumus visiem uzņēmumiem, no kuriem izdarīta atkāpe attiecībā uz konkrētiem uzņēmumiem, dalībvalsts varētu sasniegt tādu pašu rezultātu, izvairoties no valsts atbalsta noteikumiem, pielāgojot un apvienojot noteikumus tā, ka to piemērošana dažādiem uzņēmumiem rada atšķirīgu slogu (11). Īpaši svarīgi šajā saistībā ir atcerēties, ka Eiropas Savienības Tiesa ir konsekventi atzinusi, ka Līguma 107. panta 1. punktā nav paredzēts nodalījums atkarībā no tā, kādi ir valsts intervences pasākuma iemesli vai mērķi, bet šie pasākumi ir definēti, ņemot vērā to radītās sekas, un tādējādi neatkarīgi no izmantotajām metodēm (12).

(50)

Šķiet, ka ar Likumu ieviesto progresīvo nodokļa struktūru Ungārija ir apzināti izstrādājusi tā, lai konkrētiem uzņēmumiem piešķirtu priekšrocību pār citiem uzņēmumiem. Saskaņā ar atbilstoši Likumam ieviesto progresīvo nodokļa struktūru uzņēmumiem, kuri publicē reklāmas, tiek piemērotas atšķirīgas nodokļa likmes, kas atkarībā no kategorijām, kurās ietilpst to apgrozījums, progresīvi palielinās no 0 % līdz 50 %. Tādējādi uzņēmumiem, uz kuriem attiecas reklāmas nodoklis, atkarībā no to apgrozījuma līmeņa tiek piemērota atšķirīga vidējā nodokļa likme.

(51)

Tādēļ ar Likumu ieviestās progresīvās likmes struktūras rezultātā dažādi uzņēmumi atkarībā no to lieluma maksā nodokļus atšķirīgos līmeņos (kas izteikti kā to kopējā gada reklāmas apgrozījuma procentuāla daļa), jo uzņēmuma sasniegtā reklāmas apgrozījuma apjoms zināmā mērā ir saistīts ar šā uzņēmuma lielumu.

(52)

Tā kā katram uzņēmumam tiek uzlikts nodoklis pēc atšķirīgas likmes, Komisijai nav iespējams noteikt vienu konkrētu atsauces likmi reklāmas nodoklim. Ungārija nesniedza informāciju par kādu konkrētu atsauces likmi vai “parasto” likmi un nepaskaidroja, kādēļ būtu pamatojama augstāka likme uzņēmumiem ar augstu apgrozījuma līmeni vai kādēļ zemākas likmes būtu jāpiemēro uzņēmumiem ar zemāku reklāmas apgrozījuma līmeni.

(53)

Reklāmas nodokļa paredzētais mērķis ir veicināt valsts nodokļu sloga sadales principu. Ņemot vērā šo mērķi, Komisija uzskata, ka visi uzņēmēji, uz kuriem attiecas reklāmas nodoklis, atrodas salīdzināmā tiesiskajā un faktiskajā situācijā. Tādēļ, ja vien nav pienācīgi pamatota iemesla, visiem uzņēmējiem ir jāpiemēro vienlīdzīgi noteikumi un tiem ir jāmaksā vienāda to apgrozījuma proporcionālā daļa neatkarīgi no to apgrozījuma līmeņa. Komisija norāda, ka tad, ja tiek piemērota vienota nodokļu likme visiem uzņēmējiem, uzņēmēji ar augstāku apgrozījumu jau sniedz lielāku ieguldījumu valsts budžetā nekā tie, kuru apgrozījums ir zems. Ungārija nav sniegusi nekādu pārliecinošu pamatojumu tam, kas attaisnotu šo diskrimināciju pēc uzņēmuma veida – proporcionāli augstāka nodokļu sloga progresējošu piemērošanu uzņēmumiem ar augstāku reklāmas apgrozījumu. Tādēļ Ungārija ir apzināti izstrādājusi reklāmas nodokli tā, lai patvaļīgi piešķirtu priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem, proti, tiem uzņēmumiem, kuriem ir zemāks apgrozījuma līmenis (mazākiem uzņēmumiem), un radītu neizdevīgu stāvokli citiem, proti, lielākiem uzņēmumiem (13).

(54)

Tādējādi atsauces sistēma pēc būtības ir selektīva tādā ziņā, ka tai nav pamatojuma attiecībā uz reklāmas nodokļa mērķi, t. i., veicināt sabiedrības nodokļu sloga sadales principu un iekasēt līdzekļus valsts budžetam.

(55)

Tāpat iespēju atskaitīt iepriekšējos zaudējumus, kas pārnesti saistībā ar uzņēmuma un iedzīvotāju ienākuma nodokli, no 2014. gada nodokļa bāzes šajā gadījumā nevar uzskatīt par daļu no atsauces sistēmas saistībā vismaz ar diviem iemesliem. Pirmkārt, šā nodokļa pamatā ir apgrozījuma, nevis peļņas aplikšana ar nodokli, un tas nozīmē, ka izmaksas parasti nav atskaitāmas no apgrozījuma nodokļa bāzes. Ungārijas iestādes šajā gadījumā nespēja paskaidrot, kā iespēja atskaitīt izmaksas varētu būt saistīta ar apgrozījuma nodokļa mērķi vai būtību. Otrkārt, atskaitīšanas iespēja tiek piedāvāta tikai tiem uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu. Tas nav vispārējs atskaitīšanas noteikums, un šī atskaitīšanas iespēja šķiet patvaļīga vai vismaz nepietiekami konsekventa, lai būtu atsauces sistēmas daļa.

(56)

Komisija uzskata, ka reklāmas apgrozījuma nodokļa atsauces sistēmai ir jābūt nodoklim, kas tiek piemērots reklāmas apgrozījumam un kas atbilstu valsts atbalsta noteikumiem, t. i., gadījumos, kad:

reklāmas apgrozījumiem tiek piemērota viena (vienota) nodokļa likme,

netiek saglabāti vai ieviesti nekādi citi elementi, kas nodrošinātu selektīvu priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem.

4.1.3.2.    Atkāpe no atsauces sistēmas

(57)

Otrkārt, ir jānosaka, vai, ņemot vērā atsauces sistēmas patieso mērķi, ar konkrēto pasākumu tiek izdarīta atkāpe no minētās atsauces sistēmas, lai piešķirtu priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem, kas ir līdzīgā faktiskajā un tiesiskajā situācijā.

(58)

Reklāmas nodokļa likmes struktūras progresivitāte rada atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kas veic reklāmas publicēšanas darbības Ungārijā, jo tā pamatojas uz reklāmas darbību apmēru, ko atspoguļo uzņēmumu reklāmas apgrozījums.

(59)

Patiešām, ar Likumu noteikto likmju progresivitātes ietekmē uzņēmumiem, kuru apgrozījums ietilpst zemākajās kategorijās, tiek piemēroti ievērojami zemāki nodokļi nekā uzņēmumiem, kuru apgrozījums ietilpst augstākās kategorijas. Tā rezultātā uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir zems, tiek piemērotas gan ievērojami zemākas nodokļa robežlikmes, gan ievērojami zemākas vidējās nodokļa likmes salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuru apgrozījuma līmenis ir augsts, un tādējādi par tām pašām darbībām tiek piemēroti ievērojami zemāki nodokļi. Proti, Komisija norāda, ka uzņēmumiem ar augstāku reklāmas apgrozījumu, kas ietilpst augstākajās kategorijās (30 %, 40 % vai 50 %), tiek piemērots īpaši augsts nodoklis, kas liecina par ļoti būtiski atšķirīgu attieksmi.

(60)

Turklāt dati, kurus Ungārijas iestādes iesniedza 2015. gada 17. februārī attiecībā uz nodokļu avansa maksājumiem, parāda, ka nodokļa likmes 30 % un 40 % vai 50 % apmērā, kas piemērojamas reklāmas apgrozījumam, kurš ietilpst divās augstākajās kategorijās, 2014. gadā faktiski tika piemērotas tikai vienam uzņēmumam un ka šis uzņēmums ir iemaksājis aptuveni 80 % no Ungārijas valsts saņemtajiem nodokļu avansu kopējiem ieņēmumiem. Šie skaitļi parāda konkrētās sekas, ko rada Likumā paredzētā atšķirīgā attieksme pret uzņēmumiem un tajā noteikto progresīvo likmju selektivitāte.

(61)

Tādēļ Komisija uzskata, ka ar Likumu ieviestā progresīvā likmes struktūra veido atkāpi no atsauces sistēmas, kas paredz reklāmas nodokļa piemērošanu visiem uzņēmējiem, kuri saistīti ar reklāmu publicēšanu Ungārijā, un ka labvēlīgāks režīms piešķirts uzņēmumiem ar zemāku apgrozījumu.

(62)

Komisija uzskata, ka iespēja uzņēmumiem, kuriem 2013. gadā nebija peļņas, no 2014. gada nodokļa bāzes atskaitīt iepriekšējos zaudējumus, kas pārnesti saistībā ar uzņēmuma un iedzīvotāju ienākuma nodokli, arī veido atkāpi no atsauces sistēmas, t. i., vispārēja noteikuma piemērot nodokli uzņēmējiem, pamatojoties uz to apgrozījumu, kas gūts saistībā ar reklāmām. Šā nodokļa pamatā ir apgrozījuma, nevis peļņas aplikšana ar nodokli, un tas nozīmē, ka izmaksas parasti nav atskaitāmas no apgrozījuma nodokļa bāzes.

(63)

Proti, ierobežojums attiecībā uz zaudējumu atskaitīšanu tikai tiem uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, rada atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kuru zaudējumi tika pārnesti un kuri 2013. gadā neguva peļņu, no vienas puses, un uzņēmumiem, kuri 2013. gadā guva peļņu, taču būtu varējuši pārnest zaudējumus no iepriekšējiem finanšu gadiem, no otras puses. Turklāt noteikums nenosaka, ka atskaitījumos no reklāmas nodokļa saistībām drīkst iekļaut tikai tos zaudējumus, kas radušies 2013. gadā, bet ļauj uzņēmumam, kas 2013. gadā peļņu neguva, izmantot arī no iepriekšējiem gadiem pārnestos zaudējumus. Turklāt Komisijas uzskata, ka tādu zaudējumu atskaitīšana, kuri jau pastāvēja Reklāmas nodokļa likuma pieņemšanas brīdī, rada selektivitāti, jo atļauja veikt šādu atskaitīšanu dotu priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem ar ievērojamiem pārnestajiem zaudējumiem.

(64)

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā Ungārijas reklāmas nodokļa mērķi, Likuma noteikumi, kuri saskaņā ar Likumā paredzētajiem nosacījumiem ļauj atskaitīt pārnestos zaudējumus, rada atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kuri atrodas salīdzināmā tiesiskajā un faktiskajā situācijā.

(65)

Tādēļ Komisija uzskata, ka pasākumi prima facie ir selektīvi.

4.1.3.3.    Pamatojums saistībā ar nodokļu sistēmas būtību un vispārējo struktūru

(66)

Pasākums, ar kuru tiek izdarīta atkāpe no atsauces sistēmas, nav selektīvs, ja to pamato sistēmas būtība vai vispārējā struktūra. Proti, ja pašā nodokļu sistēmā ir ietverti mehānismi, kas ir nepieciešami sistēmas darbībai un efektivitātei (14). Šāds pamatojums ir jānodrošina dalībvalstij.

Likmju progresivitāte

(67)

Ungārijas iestādes apgalvoja, ka uzņēmuma apgrozījums un lielums atspoguļo uzņēmuma maksātspēju un ka tādējādi uzņēmumam ar augstu reklāmas apgrozījumu ir augstāka maksātspēja nekā uzņēmumam ar zemāku reklāmas apgrozījumu. Komisija uzskata, ka Ungārijas sniegtā informācija nepierādīja ne to, ka uzņēmumu grupas apgrozījums ir labs rādītājs tās maksātspējai, ne arī to, ka nodokļa progresivitāti pamato nodokļu sistēmas būtība un vispārējā struktūra.

(68)

Tas, ka lielāku nodokli maksā uzņēmums, kura apgrozījums ir lielāks, ir (vienotās likmes) apgrozījuma nodokļu likumsakarīgas sekas. Tomēr atšķirībā no nodokļiem, ko piemēro peļņai, (15) apgrozījuma nodokļa gadījumā nav paredzēts ņemt vērā (un patiešām netiek ņemtas vērā) nekādas izmaksas, kas radušās šā apgrozījuma radīšanā. Tādēļ nevar uzskatīt, ka apgrozījuma līmenis automātiski atspoguļo uzņēmuma maksātspēju, ja vien nav konkrētu pierādījumu, kas apliecinātu pretējo. Ungārija nav pierādījusi, ka pastāv tās apgalvotā saistība starp apgrozījumu un maksātspēju un ka šādu saistību varētu pareizi atspoguļot reklāmas nodokļa struktūras progresivitāte (no 0 % līdz 50 % no apgrozījuma).

(69)

Komisija uzskata, ka apgrozījuma nodokļu progresīvās likmes var pamatot tikai izņēmuma gadījumos, t. i., ja nodokļa konkrētā mērķa sasniegšanai tiešām ir nepieciešamas progresīvās likmes. Progresīvos apgrozījuma nodokļus varētu pamatot, piemēram, ja darbības radītā ārējā ietekme, kas ir jānovērš ar nodokli, arī palielinās progresīvi –, t. i., vairāk nekā proporcionāli – apgrozījuma lielumam. Tomēr Ungārija nesniedza nevienu pierādījumu tam, ka nodokļa progresivitāti pamatotu reklāmas iespējami radītā ārējā ietekme.

Pārnesto zaudējumu atskaitīšana

(70)

Attiecībā uz pārnesto zaudējumu atskaitīšanu uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, šādu atskaitīšanu nevar pamatot kā pasākumu, kura mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu saistību apiešanu. Ar pasākumu tiek ieviesta patvaļīga nodalīšana starp divām uzņēmumu grupām, kuras atrodas salīdzināmā tiesiskajā un faktiskajā situācijā. Tā kā nodalīšana ir patvaļīga un nav saskaņā ar apgrozījuma nodokļa būtību, kā aprakstīts 62. un 63. apsvērumā, to nevar uzskatīt par konsekventu noteikumu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai, kas pamatotu atšķirīgu attieksmi.

Secinājumi par pamatojumu

(71)

Tādēļ Komisija uzskata, ka maksātspēja nevar tikt izmantota par noteicošo principu Ungārijas reklāmas apgrozījuma nodoklim. Attiecīgi Komisija neuzskata, ka pasākumus pamato nodokļu sistēmas būtība vai vispārējā struktūra. Tādējādi pasākumi piešķir selektīvu priekšrocību reklāmas uzņēmumiem ar zemāku apgrozījuma līmeni (mazākiem uzņēmumiem) un uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu un kuri varēja no 2014. gada nodokļa bāzes atskaitīt pārnestos zaudējumus.

4.1.4.   IESPĒJAMIE KONKURENCES IZKROPĻOJUMI UN IETEKME UZ SAVIENĪBAS IEKŠĒJO TIRDZNIECĪBU

(72)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu noteikts, ka, ja pasākums rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido Savienības iekšējo tirdzniecību, tas uzskatāms par valsts atbalstu.

(73)

Pasākumi attiecas uz visiem uzņēmumiem, kuru apgrozījumu veido reklāmu publicēšana Ungārijā. Ungārijas reklāmas tirgū pastāv atklāta konkurence, un tai ir raksturīga citu dalībvalstu uzņēmēju klātbūtne, tādēļ jebkāds atbalsts, kas sniedz priekšrocības konkrētiem reklāmas uzņēmumiem, var ietekmēt Savienības iekšējo tirdzniecību. Pasākumi tiešām ietekmē to uzņēmumu konkurētspēju, kuriem tiek piemērots nodoklis. Ar šiem pasākumiem uzņēmumi ar zemākiem apgrozījuma līmeņiem un uzņēmumi, kuri 2013. gadā neguva peļņu, tiek atbrīvoti no nodokļu saistībām, kuras tiem pretējā gadījumā būtu bijis jāsamaksā, ja tiem tiktu piemērots tas pats reklāmas nodoklis, kas uzņēmumiem ar augstu apgrozījuma līmeni un/vai uzņēmumiem, kuri 2013. gadā guva peļņu. Tādēļ šo pasākumu ietvaros sniegtais atbalsts veido darbības atbalstu tādā ziņā, ka tas atbrīvo šos uzņēmumus no maksas, kas tiem parasti būtu jāsedz to ikdienas pārvaldībā vai parastās darbībās. Eiropas Savienības Tiesa ir konsekventi atzinusi, ka darbības atbalsts rada konkurences izkropļojumus (16), tādēļ ir uzskatāms, ka jebkāds atbalsts, kas piešķirts šiem uzņēmumiem, rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, nostiprinot to finansiālo stāvokli Ungārijas reklāmas tirgū. Tādējādi pasākumi rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un ietekmē Savienības iekšējo tirdzniecību.

4.1.5.   SECINĀJUMI

(74)

Tā kā ir izpildīti visi Līguma 107. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, Komisija secina, ka reklāmas nodoklis, ar kuru nosaka progresīvo nodokļa likmes struktūru, un pārnesto zaudējumu atskaitīšana no 2014. gada nodokļa bāzes tikai tiem uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, veido valsts atbalstu minētās tiesību normas izpratnē.

4.2.   ATBALSTA SADERĪBA AR IEKŠĒJO TIRGU

(75)

Valsts atbalsts tiek uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas atbilst kādai no Līguma 107. panta 2. punktā uzskaitītajām kategorijām (17), un tas var tikt uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja Komisija konstatē, ka tas atbilst kādai no Līguma 107. panta 3. punktā uzskaitītajām kategorijām (18). Tomēr dalībvalstij, kas piešķīrusi atbalstu, ir pienākums pierādīt, ka tās piešķirtais valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 2. vai 3. punktu (19).

(76)

Komisija norāda, ka Ungārijas iestādes nesniedza pamatojumu, kādēļ pasākumi būtu saderīgi ar iekšējo tirgu, un ka Ungārija nekomentēja Lēmumā par procedūras sākšanu paustās bažas attiecībā uz pasākumu saderību. Komisija uzskata, ka nav piemērojams neviens no iepriekš minētajos Līguma noteikumos iekļautajiem izņēmumiem, jo nešķiet, ka pasākumu mērķis būtu sasniegt kādu no šajos noteikumos uzskaitītajiem mērķiem.

(77)

Tādējādi pasākumus nevar atzīt par saderīgiem ar iekšējo tirgu.

4.3.   ATTIECĪBĀ UZ REKLĀMAS NODOKLI 2015. GADĀ IZDARĪTO GROZĪJUMU IETEKME UZ VALSTS ATBALSTA NOVĒRTĒJUMU

(78)

Kā aprakstīts lēmumā par procedūras sākšanu, ar 2014. gada Likumu XXII ieviesto reklāmas nodokli pārtrauca piemērot no dienas, kad Komisija pieņēma lēmumu sākt formālās izmeklēšanas procedūru un izdeva pārtraukšanas rīkojumu. Tomēr Ungārijas iestādes 2015. gada jūnijā veica labojumus attiecībā uz 2014. gada reklāmas nodokli, iepriekš nebrīdinot Komisiju un/vai nesaņemot tās atļauju, un tādēļ nodokli turpināja piemērot tā grozītajā versijā. Komisija uzskata, ka reklāmas nodokļa grozītās versijas pamatā ir tie paši principi, kas bija sākotnējam nodoklim, un ietver – vismaz zināmā mērā – tos pašus elementus, kuri aprakstīti lēmumā par procedūras sākšanu un kuru rezultātā Komisija sāka formālās izmeklēšanas procedūru. Tādēļ Komisija uzskata, ka reklāmas nodokļa grozītā versija ietilpst lēmuma par procedūras sākšanu darbības jomā. Šajā sadaļā Komisija novērtē, vai – un kādā mērā – nodokļa grozītā versija mazina lēmumā par procedūras sākšanu paustās bažas attiecībā uz sākotnējo reklāmas nodokli.

(79)

Lai gan 2015. gadā veiktajos grozījumos tiek ņemti vērā daži no valsts atbalsta aspektiem, par kuriem Komisija pauda bažas lēmumā par procedūras sākšanu, tajos nav aplūkoti pilnīgi visi aspekti.

(80)

Pirmkārt, jaunā nodokļa likmes struktūra joprojām paredz izņēmumu attiecībā uz uzņēmumiem (grupām), kuru apgrozījums ir mazāks par HUF 100 miljoniem jeb aptuveni EUR 325 000 (tiek piemērota 0 % likme), savukārt citiem ir jāmaksā 5,3 % no tās apgrozījuma daļas, kas pārsniedz HUF 100 miljonus. Praksē tas nozīmē, ka, apliekot ar nodokli uzņēmumus, kuru reklāmas apgrozījums ir lielāks nekā robežvērtība, tiek saglabāta progresīvā struktūra.

(81)

Jaunā robežvērtība (HUF 100 miljoni), kuru nepārsniedzot tiek piemērota 0 % likme, ir zemāka par robežvērtību, kuru nepārsniedzot 0 % likme tika piemērota saskaņā ar iepriekšējiem tiesību aktiem (t. i., HUF 500 miljoni). Tomēr tā rezultātā netiek iekasēti nodokļi aptuveni līdz EUR 17 000 gadā (5,3 % × EUR 325 000).

(82)

Komisija deva Ungārijai iespēju izklāstīt loģisko pamatojumu (piemēram, administratīvais slogs) 0 % nodokļa likmes piemērošanai reklāmas apgrozījumam, kas mazāks par HUF 100 miljoniem. Tomēr Ungārija nesniedza nekādus argumentus, lai pierādītu, ka nodokļu iekasēšanas izmaksas (administratīvais slogs) pārsniegtu iekasēto nodokļu apjomu (līdz aptuveni EUR 17 000 gadā).

(83)

Otrkārt, ar grozījumiem tiek ieviesta izvēles iespēja ar atpakaļejošu spēku piemērot 2014. gada nodokli: attiecībā uz iepriekšējiem gadiem nodokļu maksātāji var izvēlēties piemērot jauno sistēmu vai veco sistēmu.

(84)

Tas nozīmē, ka praksē uzņēmumi, kuriem iepriekš tika piemērota 0 % un 1 % nodokļa likme, netiks ar atpakaļejošu spēku aplikti ar nodokļu likmi 5,3 % apmērā, jo ir maz ticams, ka tie izvēlēsies maksāt lielākus nodokļus. Tādēļ grozītā nodokļa izvēles iespēja ar atpakaļejošu spēku ļauj uzņēmumiem saskaņā ar jauno sistēmu izvairīties no nodokļa maksāšanas un nodrošina ekonomiskas priekšrocības tiem, kuri neizvēlas 5,3 % likmi.

(85)

Treškārt, nav mainīts nosacījums, ka iespēja atskaitīt pārnestos iepriekšējos zaudējumus no 2014. gada nodokļa bāzes ir tikai tiem uzņēmumiem, kas 2013. gadā neguva peļņu. Tādējādi bažas attiecībā uz valsts atbalstu, kas tika paustas Lēmumā par procedūras sākšanu, grozītajā struktūrā nav ņemtas vērā un joprojām ir aktuālas.

(86)

Tādēļ Komisija uzskata, ka grozījumos, kas 2015. gadā tika veikti Reklāmas nodokļa likumā, tikai daļēji ir ņemtas vērā lēmumā par procedūras sākšanu paustās bažas attiecībā uz 2014. gada Reklāmas nodokļa likumu. Patiešām, grozītais likums satur tos pašus elementus, kuri, pēc Komisijas domām, ietvēra valsts atbalstu attiecībā uz iepriekšējo struktūru. Lai gan piemērojamo likmju un kategoriju skaits ir samazināts no 6 uz 2 un augstākā likme ir ievērojami samazināta no 50 % uz 5,3 %, nodoklis joprojām ir progresīvs, tā progresivitāte joprojām ir nepamatota, un tāpat kā iepriekš tiek piemērota pārnesto zaudējumu atmaksāšana. Šis novērtējums attiecas uz turpmākajiem pasākumiem, kā arī uz iepriekš veiktajiem pasākumiem, t. i., kopš grozītā likuma stāšanās spēkā 2015. gada 5. jūlijā, un, iespējams, ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz likuma stāšanos spēkā 2014. gadā.

(87)

Tādēļ grozījumi, kas 2015. gadā tika veikti attiecībā uz reklāmas nodokli, neietekmē Komisijas secinājumus, ka reklāmas nodoklis joprojām ietver nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu.

4.4.   ATBALSTA ATGŪŠANA

(88)

Kā jau tika norādīts 78. apsvērumā, Komisija uzskata, ka lēmums par procedūras sākšanu attiecas arī uz grozīto struktūru. Tādējādi šis lēmums attiecas uz Reklāmas nodokļa likumu, kas bija spēkā lēmuma par procedūras sākšanu pieņemšanas brīdī, t. i., 2015. gada 12. martā, kā arī tā grozījumiem, kas pieņemti 2015. gada 5. jūnijā.

(89)

Komisijai nav ziņots par pasākumiem, un tā nav tos atzinusi par saderīgiem ar iekšējo tirgu. Šie pasākumi veido valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē un jaunu atbalstu saskaņā ar 1. panta c) punktu Regulā (ES) 2015/1589. Tā kā šie pasākumi ir īstenoti, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās atbalsta pārtraukšanas saistības, tie rada nelikumīgu atbalstu arī Regulas (ES) 2015/1589 1. panta f) punkta izpratnē.

(90)

Tā kā konstatēts, ka pasākumi uzskatāmi par nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu, šis atbalsts jāatgūst no tā saņēmējiem saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1589 16. pantu.

(91)

Attiecībā uz progresīvo nodokļa likmi atbalsta atgūšana nozīmē, ka Ungārijai ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visiem uzņēmumiem – kā tad, ja tiem būtu piemērota vienota fiksētā likme. Tādēļ Komisija uzskata, ka vienotā fiksētā likme ir 5,3 %, kā noteikusi Ungārija nodokļa grozītajā versijā, ja vien Ungārija nenolemj divu mēnešu laikā no šā lēmuma pieņemšanas dienas noteikt citu vienotās fiksētās likmes līmeni, kas ar atpakaļejošu spēku tiks piemērots visiem uzņēmumiem visā reklāmas nodokļa (sākotnējās un grozītās versijas) piemērošanas periodā, vai ar atpakaļejošu spēku atcelt reklāmas nodokli no tā spēkā stāšanās dienas.

(92)

Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, un kas tika radīts pārnesto zaudējumu atskaitīšanas rezultātā, Ungārijai ir jāatgūst starpība, kas iegūta no maksājamā nodokļa, proti, jāpiemēro fiksētā nodokļa likme visam to uzņēmumu reklāmas apgrozījumam, uz kuriem attiecas nodoklis, neatskaitot nekādus pārnestos zaudējumus, un jāatņem faktiski samaksātais nodoklis. Šī starpība atbilst nodoklim, kas nav samaksāts atskaitīšanas rezultātā.

(93)

Kā norādīts 56. apsvērumā, atsauces sistēma reklāmas apgrozījuma nodoklim būtu nodoklis, saistībā ar kuru:

visiem reklāmas apgrozījumiem tiek piemērots nodoklis (bez izvēles iespējas), neatskaitot nekādus pārnestos zaudējumus,

apgrozījumiem tiek piemērota viena (vienota) nodokļa likme; šī standarta vienotā likme ir noteikta 5,3 % apmērā,

netiek saglabāti vai ieviesti nekādi citi elementi, kas nodrošinātu selektīvu priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem.

(94)

Attiecībā uz atgūšanu tas nozīmē, ka par periodu starp reklāmas nodokļa stāšanos spēkā 2014. gadā un dienu, kad tas tiks atcelts vai aizstāts ar struktūru, kura pilnīgi atbilst valsts atbalsta noteikumiem, tā atbalsta summa, ko saņēmuši uzņēmumi ar reklāmas apgrozījumu, ir jāaprēķina kā starpība starp:

no vienas puses, nodokļa summu (1), kas uzņēmumam būtu bijusi jāmaksā, ja tiktu piemērota atsauces sistēma saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem (ar standarta vienoto nodokļu likmi 5,3 % apmērā visam reklāmas apgrozījumam, neatskaitot nekādus pārnestos zaudējumus), un

no otras puses, nodokļa summu (2), kuru uzņēmumam bija jāsamaksā vai tas jau ir samaksājis.

(95)

Ja (1) nodokļa summas un (2) nodokļa summas starpība ir pozitīva, atbalsta summa ir jāatmaksā, tostarp atmaksas procenti, kas aprēķināti, sākot no dienas, kad nodoklis bija jāsamaksā.

(96)

Atbalsts nav jāatgūst, ja Ungārija atceļ nodokļa sistēmu ar atpakaļejošu spēku no dienas, kad 2014. gadā reklāmas nodoklis stājās spēkā. Tas neliedz Ungārijai nākotnē, piemēram, no 2017. gada, ieviest nodokļu sistēmu, kas nav progresīva un neparedz atšķirīgu attieksmi pret uzņēmējiem, uz kuriem nodoklis attiecas.

5.   SECINĀJUMI

(97)

Komisija uzskata, ka Ungārija ir nelikumīgi īstenojusi attiecīgo atbalstu, pārkāpjot Līguma 108. panta 3. punkta noteikumus.

(98)

Ungārijai ir vai nu jāatceļ nelikumīgā atbalsta shēma, vai arī jāaizstāj tā ar jaunu shēmu, kas ir saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.

(99)

Ungārijai ir jāatgūst atbalsts.

(100)

Tomēr Komisija norāda, ka nodokļu atvieglojumi, t. i., nodokļi, kas ietaupīti, piemērojot HUF 100 miljonu robežvērtību, varētu būt saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1407/2013 (20) (turpmāk tekstā“de minimis regula”). Robežlielums, kuru uzņēmumu grupa var saņemt trīs gadu periodā, ir EUR 200 000, ņemot vērā visu de minimis atbalstu. Lai atbilstu de minimis noteikumiem, ir jāizpilda visi pārējie de minimis regulā noteiktie nosacījumi. Ja atvieglojumi, kas gūti, piemērojot izņēmumu, atbilst de minimis noteikumiem, tie nav uzskatāmi par nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu un nav jāatgūst.

(101)

Šis lēmums ir pieņemts, neskarot iespējamo izmeklēšanu par pasākumu atbilstību Līgumā noteiktajām pamatbrīvībām, jo īpaši pamatbrīvībai veikt uzņēmējdarbību, kā garantēts Līguma 49. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, kurš piešķirts saskaņā ar Ungārijas Reklāmas nodokļa likumu, tostarp pēc tā 2015. gada 5. jūnija grozījumiem, piemērojot apgrozījuma nodokli ar progresīvām likmēm un iespēju uzņēmumiem, kuri 2013. gadā neguva peļņu, atskaitīt pārnestos zaudējumus no 2014. gada nodokļa bāzes, un kuru Ungārija nelikumīgi ieviesusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

2. pants

Saskaņā ar 1. pantā minēto shēmu piešķirtais individuālais atbalsts nav atbalsts, ja tā piešķiršanas brīdī ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 994/98 (21) 2. pantu vai Padomes Regulu (ES) 2015/1588 (22), atkarībā no tā, kura regula ir piemērojama minētā atbalsta piešķiršanas brīdī.

3. pants

Individuāls atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar 1. pantā minēto shēmu un piešķiršanas brīdī ir atbildis nosacījumiem, kuri paredzēti noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 1. pantu Regulā (EK) Nr. 994/98, kuru atceļ un aizstāj ar Regulu (ES) 2015/1588, vai kas piešķirts saskaņā ar citu apstiprinātu atbalsta shēmu, ir saderīgs ar iekšējo tirgu, ja tas nepārsniedz šim atbalsta veidam piemērojamo maksimālo atbalsta intensitāti.

4. pants

1.   Ungārija no atbalsta saņēmējiem atgūst saskaņā ar 1. pantā minēto shēmu piešķirto nesaderīgo atbalstu 88.–95. apsvērumā norādītajā kārtībā.

2.   Atgūstamajai summai pieskaita procentus, ko aprēķina, sākot no dienas, kad tā ir nodota atbalsta saņēmēju rīcībā, līdz tās pilnīgai atgūšanai.

3.   Procentus aprēķina gan parāda pamatsummai, gan procentiem saskaņā ar V nodaļu Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 (23), kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 271/2008 (24).

4.   Ungārija no šā lēmuma pieņemšanas dienas atceļ visus nesamaksātos 1. pantā minētās atbalsta shēmas maksājumus.

5. pants

1.   Atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar 1. pantā minēto shēmu, atgūst tūlītēji un efektīvi.

2.   Ungārija nodrošina, ka šis lēmums tiek izpildīts četru mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

6. pants

1.   Divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas Ungārija iesniedz šādu informāciju:

a)

to atbalsta saņēmēju sarakstu, kuri saņēmuši atbalstu saskaņā ar 1. pantā minēto shēmu, kā arī kopējo atbalsta summu, kuru katrs no viņiem ir saņēmis saskaņā ar šo shēmu;

b)

kopējo summu (pamatsummu un atmaksas procentus), kas jāatgūst no katra atbalsta saņēmēja;

c)

sīku aprakstu par pasākumiem, kas jau veikti un ko plānots veikt, lai izpildītu šo lēmumu;

d)

dokumentus, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējiem ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

2.   Ungārija informē Komisiju par šā lēmuma izpildei pieņemto valsts pasākumu īstenošanas gaitu, līdz saskaņā ar 1. pantā minēto atbalsta shēmu piešķirtais atbalsts ir atgūts. Pēc Komisijas vienkārša pieprasījuma tā nekavējoties iesniedz informāciju par veiktajiem un plānotajiem pasākumiem šā lēmuma izpildei. Tā arī iesniedz sīku informāciju par atbalsta un atmaksas procentu summām, ko saņēmēji jau atmaksājuši.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts Ungārijai.

Briselē, 2016. gada 4. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Margrethe VESTAGER


(1)  OV C 136, 24.4.2015., 7. lpp.

(2)  Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.), un kas atcelta un aizstāta ar Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).

(3)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(4)  Spriedums lietā C-83/98 P, Francija/Ladbroke Racing Ltd un Komisija, EU:C:2000:248 un EU:C:1999:577, 48.–51. punkts. Valsts atbalstu var veidot arī pasākums, kas ļauj noteiktiem uzņēmumiem samazināt nodokļus vai atlikt parasti veicamos nodokļa maksājumus, skatīt spriedumu apvienotās lietās C-78/08 līdz C-80/08, Paint Graphos un citi, 46. punktu.

(5)  Spriedums lietā C-143/99, Adria-Wien Pipeline, EU:C:2001:598, 38. punkts.

(6)  Skatīt spriedumu lietā C-66/02, Itālija/Komisija, EU:C:2005:768, 78. punktu; lietā C-222/04, Cassa di Risparmio di Firenze un citi, EU:C:2006:8, 132. punktu; lietā C-522/13, Ministerio de Defensa un Navantia, EU:C:2014:2262, 21.–31. punktu. Skatīt arī Komisijas paziņojuma par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai, 9. punktu (OV C 384, 10.12.1998., 3. lpp.).

(7)  Spriedums apvienotās lietās C-393/04 un C-41/05, Air Liquide Industries Belgium, EU:C:2006:403 un EU:C:2006:216, 30. punkts, un spriedums lietā C-387/92, Banco Exterior de España, EU:C:1994:100, 14. punkts.

(8)  Skatīt, piemēram, spriedumu lietā C-279/08 P, Komisija/Nīderlande (NOx), EU:C:2011:551; lietā C-143/99, Adria-Wien Pipeline, EU:C:2001:598; apvienotajās lietās C-78/08 līdz C-80/08, Paint Graphos un citi, EU:C:2011:550 un EU:C:2010:411; lietā C-308/01, GIL Insurance, EU:C:2004:252 un EU:C:2003:481.

(9)  Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai.

(10)  Spriedums apvienotajās lietās C-106/09 P un C-107/09 P, Komisija un Spānija/Gibraltāra un Apvienotās Karalistes valdība, EU:C:2011:732.

(11)  Turpat, 92. punkts.

(12)  Spriedums lietā C-487/06 P, British Aggregates/Komisija, EU:C:2008:757, 85. un 89. punkts un minētā judikatūra, kā arī spriedums lietā C-279/08 P, Komisija/Nīderlande (NOx), EU:C:2011:551, 51. punkts.

(13)  Spriedums apvienotajās lietas C-106/09 P un C-107/09 P, Komisija un Spānija/Gibraltāra un Apvienotās Karalistes valdība, EU:C:2011:732.

(14)  Skatīt, piemēram, spriedumu apvienotajās lietās C-78/08 līdz C-80/08, Paint Graphos un citi, EU:C:2011:550 un EU:C:2010:411, 69. punktu.

(15)  Skatīt Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem uzņēmējdarbībai (OV C 384, 10.12.1998.), 24. punktu. Paziņojums par pārdales mērķi, kas var pamatot progresīvo nodokļa likmi, ir sniegts tikai attiecībā uz nodokļiem, kas tiek piemēroti peļņai vai (neto) ienākumiem, nevis attiecībā uz nodokļiem, kas tiek piemēroti apgrozījumam.

(16)  Spriedums lietā C-172/03, Heiser, EU:C:2005:130, 55. punkts. Skatīt arī spriedumu lietā C-494/06 P, Komisija/Itālija un Wam, EU:C:2009:272, 54. punktu un tajā minēto judikatūru, un spriedumu lietā C-271/13 P, Rousse Industry/Komisija, EU:C:2014:175, 44. punktu. Spriedums apvienotajās lietās C-71/09 P, C-73/09 P un C-76/09 P, Comitato “Venezia vuole vivere” un citi/Komisija, EU:C:2011:368, 136. punkts. Skatīt arī spriedumu lietā C-156/98, Vācija/Komisija, EU:C:2000:467, 30. punktu un tajā minēto judikatūru.

(17)  LESD 107. panta 2. punktā noteiktie izņēmumi attiecas uz: a) sociālu atbalstu, ko piešķir individuāliem patērētājiem; b) atbalstu, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, kuru nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi; c) atbalstu, ko sniedz dažiem Vācijas Federatīvās Republikas apvidiem.

(18)  LESD 107. panta 3. punktā noteiktie izņēmumi attiecas uz: a) atbalstu, kas veicina attīstību noteiktos apgabalos; b) atbalstu, kas veicina noteiktu svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā; c) atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību; d) atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu; e) atbalstu, ko Padome var noteikt ar lēmumu.

(19)  Spriedums lietā T-68/03, Olympiaki Aeroporia Ypiresies/Komisija, EU:T:2007:253, 34. punkts.

(20)  Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.).

(21)  Padomes 1998. gada 7. maija Regula (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.).

(22)  Padomes 2015. gada 13. jūlija Regula (ES) 2015/1588 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV L 248, 24.9.2015., 1. lpp.).

(23)  Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).

(24)  Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 82, 25.3.2008., 1. lpp.).