20.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 16/51

(1)

Ar Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2015/774 (ECB/2015/10) (1) izveidoja otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (turpmāk – “VSIP”), kura paplašināja Eurosistēmas esošās aktīvu iegādes programmas, lai iekļautu valsts sektora vērtspapīrus. Kopā ar trešo nodrošināto obligāciju iegādes programmu, ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmu un uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmu VSIP ir daļa no paplašinātās aktīvu iegādes programmas (“AIP”). AIP mērķis ir turpināt uzlabot monetārās politikas transmisiju, atbalstīt euro zonas tautsaimniecības kreditēšanu, mīkstināt mājsaimniecību un uzņēmumu aizņēmumu nosacījumus un veicināt inflācijas atgriešanos līmenī, kas vidējā termiņā ir zemāks par 2 %, bet tuvu tam un kas atbilst Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenajam mērķim, proti, uzturēt cenu stabilitāti.

(2)

Aktīvu iegāde AIP ietvaros ir samērīgs pasākums, lai mazinātu riskus attiecībā uz cenu attīstību, jo tas vēl vairāk mīkstinās monetāros un finanšu nosacījumus, tostarp ar euro zonas nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību aizņēmumu nosacījumiem saistītos, tādējādi palielinot euro zonas kopējos izdevumus patēriņam un ieguldījumiem un veicinot inflācijas atgriešanos līmenī, kas vidējā termiņā ir zemāks par 2 %, bet tuvu tam. AIP pilnībā atbilst Līgumos noteiktajiem Eurosistēmas centrālo banku pienākumiem, tostarp monetārās finansēšanas aizliegumam, un tā netraucē Eurosistēmai darboties saskaņā ar principu, kas paredz atvērta tirgus ekonomiku, kurā valda brīva konkurence.

(3)

Ievērojot savas pilnvaras nodrošināt cenu stabilitāti, ECB Padome 2016. gada 8. decembrī nolēma, ka, lai sasniegtu AIP mērķus, būtu jākoriģē daži AIP parametri. Šīs korekcijas ievēro ECB Padomes monetārās politikas jomā, pilnībā atbilst Līgumos noteiktajiem Eurosistēmas centrālo banku pienākumiem un pienācīgi atspoguļo risku pārvaldības apsvērumus.

(4)

Proti, AIP ietvaros veikto iegāžu plānotais periods būtu jāpagarina līdz 2017. gada decembra beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, jebkurā gadījumā tās veicot līdz brīdim, kad ECB Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama inflācijas līmeņa noturīga tuvināšanās tās mērķim vidējā termiņā sasniegt inflāciju zemāku par 2 %, bet tuvu tam.

(5)

Ar kopējo mēneša iegāžu palīdzību AIP ietvaros tirgum nodrošinātajiem līdzekļiem līdz 2017. gada marta beigām būtu jāpaliek 80 mljrd. euro apjomā. Ar 2017. gada aprīli AIP ietvaros veiktajām kopējām mēneša iegādēm būtu jāturpinās 60 mljrd. euro apjomā līdz 2017. gada decembra beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, jebkurā gadījumā tās veicot līdz brīdim, kad ECB Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama inflācijas līmeņa noturīga tuvināšanās tās inflācijas mērķim. Prognozēm šajā laikā kļūstot mazāk labvēlīgām vai finanšu nosacījumiem neturpinot virzību uz noturīgu inflācijas līmeņa attīstību, ECB Padome plāno palielināt programmas apjomu un/vai ilgumu.

(6)

Lai AIP ietvaros nodrošinātu iegāžu raitu īstenošanu plānotajā periodā, VSIP termiņu robežas būtu jāpaplašina, no diviem līdz vienam gadam samazinot atbilstošo vērtspapīru mazāko atlikušo termiņu. Turklāt, ciktāl nepieciešams, būtu jāatļauj tādu vērtspapīru iegādes AIP ietvaros, kuru ienesīgums ir zemāks par ECB noguldījumu iespējas procentu likmi.

(7)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums (ES) 2015/774 (ECB/2015/10),

1)

ar šādu punktu aizstāj 3. panta 3. punktu:

“3.   Lai parāda vērtspapīri 1. un 2. punkta nozīmē būtu atbilstoši iegādei VSIP ietvaros, to atlikušais termiņš attiecīgās Eurosistēmas centrālās bankas veiktas iegādes brīdī ir vismaz 1 gads, bet nepārsniedz 30 gadus. Lai veicinātu raitu īstenošanu, tirgojami parāda instrumenti ar 30 gadu un 364 dienu atlikušo termiņu ir atbilstoši iegādei VSIP ietvaros. Ja nav iespējams veikt centrālo, reģionālo vai vietējo valdību un atzītu aģentūru emitētu tirgojamo parāda instrumentu iegādi visā paredzētajā apjomā, nacionālās centrālās bankas aizstāšanas nolūkā veic arī starptautisku organizāciju un daudzpusēju attīstības banku emitētu tirgojamo parāda instrumentu iegādi.”;

2)

ar šādu punktu aizstāj 3. panta 5. punktu:

“5.   Ir atļauta tirgojamu parāda instrumentu iegāde par nominālvērtību ar negatīvu ienesīgumu (vai zemāko iespējamo ienesīgumu), kas ir vienāds ar vai augstāks par noguldījumu iespējas procentu likmi. Tirgojamu parāda instrumentu iegāde par nominālvērtību ar negatīvu ienesīgumu (vai zemāko iespējamo ienesīgumu), kas ir zemāks par noguldījumu iespējas procentu likmi, ir atļauta, ciktāl nepieciešams.”