20.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/4


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/2303

(2016. gada 19. decembris),

ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Baltkrievijas Republikas izcelsmes betona stiegrojuma stieņu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 7. pantu,

pēc apspriešanās ar dalībvalstīm,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (2) (“pamatregula”) 5. pantu, 2016. gada 31. martā Eiropas Komisija (“Komisija”) sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Baltkrievijas Republikas (“Baltkrievija” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes betona stiegrojuma stieņu importu. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts attiecīgs paziņojums par procedūras sākšanu (3) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Pēc tam, kad European Steel Association (“Eurofer” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2016. gada 15. februārī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri saražo 44 % no konkrēto betona stiegrojuma stieņu kopējā Savienības ražošanas apjoma, Komisija sāka izmeklēšanu. Neviens cits ražotājs ne iebilda, ne pauda neitrālu attieksmi.

(3)

Tāpēc laikā, kad tika sākta procedūra, bija ievēroti attiecīgie sliekšņi, kas noteikti pamatregulas (4) 5. panta 4. punktā. Kad izmeklēšana ir sākta, vairs nav nepieciešams, lai visas izmeklēšanas laikā saglabātos atbilstība nosacījumiem. Šādu pieeju ir apstiprinājusi Tiesa attiecībā uz situāciju, kad uzņēmums atsauc savu atbalstu sūdzībai (5); tāda pati argumentācija izmantojama pēc analoģijas situācijā, kad mainās ražojuma tvērums.

1.2.   Ieinteresētās personas

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas pieteikties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, vienu zināmo ražotāju eksportētāju Baltkrievijā un Baltkrievijas Republikas iestādes, kā arī zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un lūgt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

1.3.   Analogās valsts ražotāji

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja arī ieinteresētās personas, ka par tirgus ekonomikas trešo valsti (“analogo valsti”) pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē paredzējusi izmantot Dienvidāfriku vai Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”). Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes un lūgt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

1.4.   Atlase

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

1.4.1.   Savienības ražotāju atlase

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju pagaidu izlasi, pamatojoties uz izmeklējamā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu un ģeogrāfisko atrašanās vietu. Izlasē bija pieci Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji saražoja 22,4 % no attiecīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 24,4 % no attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā. Uzņēmumi atrodas Francijā, Vācijā, Itālijā, Polijā un Spānijā, aptverot plašu ģeogrāfisko areālu. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Tāpēc tiek secināts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

1.4.2.   Nesaistīto importētāju atlase

(9)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas norādīta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(10)

Seši nesaistītie importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no trim importētājiem, kuriem ir lielākie importa apjomi Savienībā. Trīs izlasē iekļautie uzņēmumi veica 80 % no Baltkrievijas izcelsmes attiecīgā ražojuma nesaistītā importa. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par atlasi notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem importētājiem. Piezīmes netika saņemtas.

1.5.   Atbildes uz anketas jautājumiem

(11)

Komisija nosūtīja anketas pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, ražotājam eksportētājam attiecīgajā valstī, kurš sadarbojās, vienam ražotājam ASV, kuras, kā skaidrots 32. apsvērumā, tika izraudzītas par analogo valsti, trim izlasē iekļautajiem importētājiem, astoņiem lietotājiem, kuri bija zināmi, sākoties izmeklēšanai, un vēl vienam lietotājam, kurš pats pieteicās vēlā procedūras posmā.

(12)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, no attiecīgās valsts ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, no viena ražotāja ASV (“analogā valsts”) un no diviem nesaistītiem importētājiem.

1.6.   Pārbaudes apmeklējumi

(13)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

a)

ražotāji Savienībā:

Celsa Huta Ostrowiec sp. z.o.o., Ostrowiec Swietokrzyski, Polija,

Feralpi Sideruglica s.p.a, Lonato del Garda, Itālija,

Riva Acier SA, Gargenville, Francija,

uz vietas (Briselē Beļģijā) tika pārbaudīti arī konkrēti sūdzības iesniedzēja makrodati;

b)

ražotājs eksportētājs Baltkrievijā:

atklātā akciju sabiedrība “Byelorussian Steel Works – Management Company of “Byelorussian Metallurgical Company” Holding”, Baltkrievija (“BMZ”);

c)

ar ražotāju eksportētāju saistītie tirgotāji:

Bel Kap Steel LLC, Miami (Fl), ASV,

BMZ Polska Sp. z.o.o., Katowice, Polija,

UAB “Prekybos namai BMZ-Baltija”, Šiauliai, Lietuva;

d)

ražotājs analogā valstī:

Commercial Metals Company, Dallas (TX), ASV.

1.7.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(14)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Attiecīgais ražojums

(15)

Attiecīgais ražojums ir konkrēti Baltkrievijas izcelsmes betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai tērauda, bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas, karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas, ieskaitot pēc velmēšanas liektus stieņus un arī stieņus ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citādām deformācijām, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 7214 10 00, ex 7214 20 00, ex 7214 30 00, ex 7214 91 10, ex 7214 91 90, ex 7214 99 10, ex 7214 99 71, ex 7214 99 79 un ex 7214 99 95 (“attiecīgais ražojums”). Betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, ir izslēgti.

2.2.   Līdzīgais ražojums

(16)

Izmeklēšana liecina, ka attiecīgajam ražojumam un ASV iekšzemes tirgū ražotajam un pārdotajam ražojumam, kā arī Savienības ražošanas nozares ražotajam ražojumam, ko pārdod Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un lietojums. Tāpēc tie provizoriski tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.3.   Apgalvojumi par ražojuma tvērumu

(17)

Baltkrievijas ražotājs eksportētājs norāda, ka ražojuma tvēruma aprakstā esot nekonsekvence starp sūdzību (norādīti divi KN kodi) un paziņojumu starp procedūras sākšanu (norādīti deviņi KN kodi). Tiek apgalvots, ka šā iemesla dēļ kaitējuma novērtējumam sūdzībā nav tas pats ražojuma tvērums, kas procedūrā, kura tika sākta pēc sūdzības iesniegšanas. Bez tam tas norāda, ka uzņēmuma eksports ietver tikai ražojumus ar tiem diviem KN kodiem, kuri minēti sūdzībā.

(18)

Sūdzībā ražojuma aprakstā patiešām minēti divi KN kodi, savukārt paziņojumā par procedūras sākšanu uzskaitīti deviņi KN kodi. Komisija norāda, ka KN kodi paziņojumā par procedūras sākšanu, kā tas skaidri minēts, ir doti tikai informācijai. Turklāt tā norāda, ka izmeklēšana tika sākta, pamatojoties uz sūdzībā sniegto ražojuma aprakstu, kas pēc būtības aptver deviņus KN kodus neatkarīgi no tā, vai tie ir norādīti, un tāpēc papildu KN kodiem nav ietekmes uz sūdzībā sniegtajiem pierādījumiem. Tāpēc apgalvojums par šķietamo nekonsekvenci ražojuma aprakstā tiek noraidīts.

3.   DEMPINGS

3.1.   Vispārīgas piezīmes

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu Baltkrievija netiek uzskatīta par tirgus ekonomikas valsti. Tāpēc normālā vērtība Baltkrievijas eksportam uz Savienību tika noteikta, balstoties uz datiem, kas iegūti no ražotāja tirgus ekonomikas trešā valstī.

(20)

Izmeklēšanas periodā imports no Baltkrievijas kopā sasniedza aptuveni 488 000 tonnu, un tā tirgus daļa bija aptuveni 5 %. Galvenās importētājas dalībvalstis bija Vācija, Lietuva, Polija un Nīderlande. Vienīgais zināmais ražotājs Baltkrievijā izmeklēšanā sadarbojās un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Šis ražotājs pārdeva attiecīgo ražojumu uz Savienību tieši vai ar tādu saistīto tirgotāju starpniecību, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un ASV.

3.2.   Normālā vērtība

3.2.1.   Analogā valsts

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika noteikta normālā vērtība, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī. Tādēļ bija jāizvēlas tirgus ekonomikas trešā valsts (“analogā valsts”).

(22)

Kā minēts 6. apsvērumā, paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka normālās vērtības noteikšanai par tirgus ekonomikas trešo valsti tā paredzējusi izmantot Dienvidāfriku vai ASV.

(23)

No vienīgā Baltkrievijas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, tika saņemtas piezīmes par ierosinātajām analogajām valstīm. Tas apgalvo, ka ne Dienvidāfrika, ne ASV nav piemērota analogā valsts, jo, cita starpā, ražošanas jauda, faktiskā produkcijas izlaide, ražošanas process Dienvidāfrikā un ASV ir citādi nekā Baltkrievijas ražotājam. Šī persona apgalvo arī, ka sūdzības iesniedzēju norādītie iekšzemes ražotāji Dienvidāfrikā un ASV ir tieši saistīti ar Savienības ražotājiem. Tāpēc minētajās valstīs no šādiem ražotājiem savākto datu objektivitāte varētu būt apšaubāma. Šī persona ierosināja, ka vispiemērotākā analogā valsts būtu Krievija, jo Krievijas tērauda stieņu ražošanas nozares attīstības līmenis ir vislīdzīgākais kā Baltkrievijā, ražošanas procesā arī tiek izmantoti metāllūžņi un saražotie tērauda stieņi ir līdzīgi kvalitātes un tehnisko specifikāciju ziņā. Tomēr Komisija norāda, ka šī persona nav sniegusi pierādījumus, kas liecinātu, ka Dienvidāfrikas vai ASV ražotāji attiecīgā ražojuma ražošanai neizmanto metāllūžņus vai ka to izmaksu struktūrā izejvielas nebūtu 60–70 % no ražošanas izmaksām. Katrā ziņā Komisija izmeklēja, vai Dienvidāfrika un ASV (kā arī Brazīlija) būtu piemērota analogā valsts. Analīze sīkāk aprakstīta 28.–34. apsvērumā.

(24)

Lai izvēlētos tirgus ekonomikas trešo valsti, Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem ražotājiem ne tikai Dienvidāfrikā un ASV, bet arī Turcijā, Ukrainā, Krievijas Federācijā, Bosnijā un Hercegovinā, Meksikā, Korejā, Dominikānas Republikā, Norvēģijā un Šveicē. Komisija lūdza informāciju par iekšzemes tirgu, lūdza paziņot ražotā ražojuma veidu, ražošanas jaudu, saražotās produkcijas izlaidi, pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, aprakstīt ražošanas procesu, izmantoto izejvielu veidu, izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksu īpatsvaru kopējās attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksās un visbeidzot – vai uzņēmumi vēlas sadarboties izmeklēšanā.

(25)

Turklāt notika saziņa ar iepriekšminēto trešo valstu iestādēm.

(26)

Krievijas iestādes informēja Komisiju, ka neviens no zināmajiem Krievijas ražotājiem vai to apvienībām nav paudis interesi piedalīties konkrētajā izmeklēšanā. Tāpēc, tā kā Krievijas ražotāji nesadarbojās, Krieviju nevar izmantot par analogo valsti.

(27)

Uz sākotnējo uzaicinājumu atsaucās tikai trīs ražotāji. Tie atradās Brazīlijā, Dienvidāfrikā un ASV. Dienvidāfrikas un ASV ražotāji bija saistīti ar dažiem sūdzības iesniedzējiem. Brazīlijas ražotājs piederēja pie uzņēmumu grupas, kuru ražotnes atradās dažādās valstīs, arī ASV, Meksikā un Dominikānas Republikā. Šis ražotājs nebija saistīts ar sūdzības iesniedzējiem.

(28)

Visas trīs atbildes tika izskatītas saistībā ar sūdzību, un tika saņemtas piezīmes. Tika konstatēts, ka iekšzemes patēriņš Dienvidāfrikā ir samērā mazs, tikai ap 435 000 tonnu, Dienvidāfrikas ražotāja ražošanas jauda ir aptuveni 10 % no Baltkrievijas ražotāja jaudas un galvenā izmantotā izejviela ir dzelzsrūda, savukārt Baltkrievijas ražotājs eksportētājs izmanto metāllūžņus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi neizmantot Dienvidāfriku par iespējamo analogo valsti.

(29)

Brazīlijas iekšzemes patēriņš ir aptuveni 3,5 miljoni tonnu, un imports (aptuveni 95 % izcelsme ir Turcijā), kam piemēro 12 % ad valorem maksājumu, atbilst aptuveni 5,5 % no patēriņa Brazīlijā. Ražotājs, kurš piedāvā sadarboties, ražošanas procesā izmanto metāllūžņus un pārstrādes čugunu, savukārt Baltkrievijas ražotājs eksportētājs izmanto galvenokārt metāllūžņus, un ražotāja, kurš piedāvā sadarboties, ražošanas apjoms atbilst aptuveni 50 % no Baltkrievijas ražotāja ražošanas apjoma.

(30)

ASV iekšzemes patēriņš bija aptuveni 7,7 miljoni tonnu. Tur bija vismaz astoņi iekšzemes ražotāji. Bija spēkā importa ierobežojumi (6), bet imports, kura izcelsme lielākoties bija Turcijā un Japānā, tik un tā atbilda 23 % no kopējā patēriņa. ASV ražotājs izmantoja līdzīgu ražošanas procesu kā ražotājs Baltkrievijā. Tā ražošanas apjoms atbilda aptuveni 52 % no Baltkrievijas ražotāja ražošanas apjoma.

(31)

Pamatojoties uz šo analīzi, Komisija uzskata, ka tirgus situācijai, kas konstatēta Brazīlijā un ASV, raksturīga pietiekama konkurētspēja. Tāpēc Komisija ir nolēmusi par potenciālajām analogajām valstīm izmantot Brazīliju un ASV.

(32)

Diviem iepriekšminētajiem ražotājiem, kas sadarbojās, tika nosūtītas analogās valsts anketas. Tomēr pēc analogās valsts anketas saņemšanas Brazīlijas ražotājs darīja zināmu Komisijai savu lēmumu atsaukt sadarbību izmeklēšanā. Komisija saņēma atbilstošu atbildi no ASV ražotāja.

(33)

Komisija konstatēja, ka ASV ražotājs, kas sadarbojās, ir saistīts ar vienu no sūdzības iesniedzējiem, kā to bija apgalvojis Baltkrievijas ražotājs eksportētājs. Tomēr, pat ja ražotājs analogajā valstī ir saistīts ar Savienības ražotāju, šādas saistības dēļ normālās vērtības noteikšana nekļūst nederīga un netiek ietekmēta (7).

(34)

Šajā procedūras posmā Komisija secina, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu ASV ir piemērota analogā valsts.

3.2.2.   Normālā vērtība (analogā valsts)

(35)

Informācija, kas tika saņemta no analogās valsts ražotāja, kas sadarbojās, tika izmantota par pamatu, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu noteiktu normālo vērtību.

(36)

Pirmkārt, Komisija pārbaudīja, vai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem ASV ir reprezentatīvs. Tādēļ kopējais pārdošanas apjoms tika salīdzināts ar tā attiecīgā ražojuma kopējo apjomu, ko uz Savienību eksportējis Baltkrievijas ražotājs eksportētājs. Pamatojoties uz to, Komisija konstatēja, ka ASV tirgū līdzīgo ražojumu pārdod reprezentatīvos daudzumos.

(37)

Otrkārt, Komisija noteica tos ražojuma veidus, kurus iekšzemes tirgū pārdod analogās valsts ražotājs un kuri ir identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem veidiem, kurus Baltkrievijas ražotājs eksportētājs pārdod eksportam uz Savienību. Tā pa ražojuma veidiem salīdzināja pārdošanas apjomu ASV ar Baltkrievijas ražotāja eksportētāja eksportu uz Savienību. Šis salīdzinājums liecina, ka visi ražojuma veidi ASV pārdoti reprezentatīvos daudzumos.

(38)

Pēc tam Komisija attiecībā uz analogās valsts ražotāju pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka katrs līdzīgā ražojuma veids iekšzemes tirgū ir pārdots parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablās pārdošanas īpatsvaru iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā. Pārdošanas darījumi tika uzskatīti par rentabliem, ja vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām. Tāpēc tika noteiktas ASV ražotāja ražošanas izmaksas katram ražojuma veidam izmeklēšanas periodā.

(39)

Ja pārdošanas apjoms kādam ražojuma veidam, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedza 80 % no šā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma un ja šā ražojuma veida vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šī cena tika aprēķināta kā vidējā svērtā cena visiem attiecīgā ražojuma veida pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā. Visiem ražojuma veidiem, ko pārdeva analogās valsts ražotājs, rentablās pārdošanas apjoms bija vismaz 80 % no kopējā šā veida pārdošanas apjoma.

(40)

Visbeidzot, visi ražojuma veidi, kas eksportēti no Baltkrievijas uz Savienību, tika pārdoti arī ASV. Tāpēc nebija nepieciešams aprēķināt salikto normālo vērtību nevienam eksportētā ražojuma veidam.

3.3.   Eksporta cena

(41)

Baltkrievijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, eksportēja uz Savienību vai nu ar saistītu tirgotāju starpniecību, kuri atrodas Austrijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā un ASV, vai pārdeva tieši pirmajam neatkarīgajam pircējam. Kā norādīts 13. apsvērumā, trīs galvenie saistītie tirgotāji tika pārbaudīti uz vietas.

(42)

Attiecībā uz ražotāja eksportētāja veikto tiešo pārdošanu pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(43)

Attiecībā uz pārdošanu ar to saistīto tirgotāju starpniecību, kuri bija importētāji, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu. Šajā gadījumā tika veiktas cenas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās starp importēšanu un tālākpārdošanu, ieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (1–2,5 %), un attiecībā uz samērīgu peļņas procentu (zem 1 %) tirgotājiem, kas piedalījās pārdošanā.

3.4.   Salīdzinājums

(44)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja eksporta cenu, pamatojoties uz EXW cenu.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(46)

Ražotāja eksportētāja eksporta cenas tika koriģētas attiecība uz transportēšanu, apdrošināšanu un pakalpojumiem (aptuveni 4–7,5 % atkarībā no attiecīgā saistītā tirgotāja vai ražotāja eksportētāja), kredīta izmaksām un banku maksām (0–1,5 % atkarībā no attiecīgā saistītā tirgotāja vai ražotāja eksportētāja), kas kopā veido aptuveni 8 % no pārdošanas vērtības. Analogās valsts ražotāja iekšzemes cenas tika koriģētas attiecībā uz iekšzemes transportēšanas izmaksām un pakalpojumu izmaksām (vidēji 5,3 % no pārdošanas vērtības), kā arī kredīta izmaksām (gada procentu likme 1,15 %).

(47)

Salīdzinājums tika veikts 100 % no Baltkrievijas ražotāja eksportētāja un tā saistīto tirgotāju eksportētā un Savienībā pārdotā ražojuma veidiem.

(48)

2016. gada 14. oktobra uzklausīšanā Baltkrievijas ražotāja eksportētāja pārstāvji apgalvoja, ka normālā vērtība būtu jākoriģē, atspoguļojot lūžņu pirkšanas vidējās cenas un to patēriņa īpatsvaru attiecīgā ražojuma ražošanā Baltkrievijā.

(49)

Pirmkārt, Komisija uzsver, ka netika aprēķināta saliktā normālā vērtība, bet normālā vērtība tika pamatota vienīgi uz pārdošanu, tāpēc šāda korekcija normālās vērtības noteikšanas līmenī nav iespējama.

(50)

Otrkārt, Komisija uzskata, ka šis uzņēmums varētu būt vēlējies izvirzīt taisnīga salīdzinājuma jautājumu, un tādējādi analizēja šo apgalvojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu. Izmeklēšana liecina, ka Baltkrievijas ražotājs eksportētājs pircis lūžņus no vietējiem piegādātājiem vai no Krievijas piegādātājiem.

(51)

Komisija norāda, ka Baltkrievijā – valstī, kurā nav tirgus ekonomikas, – cenas un izmaksas tiek uzskatītas par izkropļotām. Tādējādi veikt korekcijas, pamatojoties uz Baltkrievijas cenām un izmaksām, kā arī rezultātā iegūto patēriņa īpatsvaru, nozīmētu izmantot izkropļoto Baltkrievijas cenu. Tāpēc Komisija noraida apgalvojumu par šo aspektu. Pat ja Komisijai būtu jāpierāda faktiskie Baltkrievijas cenu izkropļojumi, Komisija norāda, ka sūdzībā sniegti pirmšķietami pierādījumi, ka šādi izkropļojumi pastāv, un Baltkrievijas eksportētājs nav sniedzis pamatotus pierādījumus, kas atspēkotu šādu apgalvojumu.

(52)

Attiecībā uz lūžņiem, kas importēti no Krievijas, Komisija izmeklēšanā konstatēja, ka izejvielu cena ASV un Krievijas Federācijā ir līdzīga (8). Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka ASV metāllūžņu patēriņa īpatsvars ir līdzīgs tam, kādu norādījis Baltkrievijas ražotājs eksportētājs, proti, 60–70 %. Tāpēc Komisija provizoriski secina, ka lūžņu pirkšanas cenas ASV neietekmē cenu salīdzināmību. Apgalvojums tiek provizoriski noraidīts.

3.5.   Dempinga starpības

(53)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja vidējo svērto normālo vērtību katram līdzīga ražojuma veidam analogajā valstī (sk. 47. apsvērumu) ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šādi iegūtā provizoriskā vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir 58,4 %.

(54)

Sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, imports bija arī viss kopējais eksports uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt tā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, dempinga starpības apmērā, kuram šī starpība bija vislielākā.

(55)

Pagaidu dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Pagaidu dempinga starpība

Atklātā akciju sabiedrība Byelorussian Steel Works – Management Company of “Byelorussian Metallurgical Company” Holding, Baltkrievija

58,4 %

Visi pārējie uzņēmumi

58,4 %

4.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARE

4.1.   Savienības ražošanas nozare un Savienības ražošanas apjoms

(56)

Līdzīgo ražojumu ražoja 31 Savienības ražotājs. Tie tiek uzskatīti par Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē un tālāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(57)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu izmeklēšanas periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzībā sniegtā informācija, dati, kas savākti no Savienības ražotājiem un to apvienības pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(58)

Tādējādi tika lēsts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms IP laikā bijis apmēram 12,7 milj. tonnu. Šajā apjomā ir iekļauts visu Savienības ražotāju – gan izlasē iekļauto ražotāju, gan izlasē neiekļauto ražotāju – saražotais apjoms, aprēķināts, pamatojoties uz pārbaudītiem sūdzības iesniedzēja sniegtajiem datiem.

(59)

Kā norādīts 8. apsvērumā, izlasē iekļautie pieci Savienības ražotāji kopā saražo 22,4 % no līdzīgā ražojuma kopējā aplēstā Savienības ražošanas apjoma. Šajā ziņā būtu jāņem vērā, kas Savienības attiecīgā ražojuma ražošana ir ļoti fragmentēta, ko ilustrē 56. apsvērumā minētais lielais skaits Savienības ražotāju, tāpēc piecu ražotāju izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

5.   KAITĒJUMS

5.1.   Ievadpiezīme

(60)

Baltkrievijas ražotājs eksportētājs apgalvo, ka sūdzībā nav pietiekamu pirmšķietamo pierādījumu par kaitējumu, tāpēc tā nebūtu bijusi jāpieņem. Šis arguments balstās jo īpaši uz aplamu informāciju sūdzībā par iespējamām mākslīgi zemām lūžņu iepirkuma cenām, kuras nāk par labu konkrētajam ražotājam eksportētājam. Baltkrievijas ražotājs apgalvo, ka šāds aplams apgalvojums padara nederīgu visu sūdzību.

(61)

Kā jau minēts 19. apsvērumā, Baltkrievija nav tirgus ekonomikas valsts, tāpēc, pamatojoties uz analogās valsts metodiku, tika noteikta normālā vērtība. Tāpēc nebija nepieciešams noteikt, vai Baltkrievijas ražotājs lūžņus iepircis par mākslīgi zemām cenām. Komisija nesaskata šā apgalvojuma būtību un svarīgumu un tā nozīmi ES ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma noteikšanā.

5.2.   Patēriņš Savienībā

(62)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienības tirgū un kopējo importu. 2012.–2013. gadā patēriņš Savienībā samazinājās, bet 2014. gadā atgriezās 2012. gada līmenī un IP laikā vēl nedaudz palielinājās. Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 3 %.

 

2012

2013

2014

IP

Patēriņš (t)

9 465 588

8 783 290

9 445 867

9 704 309

Indekss (2012. gads = 100)

100

93

100

103

Avots: Eurostat, sūdzība un atbildes uz anketas jautājumiem.

5.3.   Imports Savienībā no attiecīgās valsts

5.3.1.   Attiecīgā importa apjoms un tirgus daļa

(63)

Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā importam Savienībā no Baltkrievijas apjoma un tirgus daļas ziņā ir bijusi šāda dinamika:

 

2012

2013

2014

IP

Apjoms (t)

173 664

155 012

260 774

488 759

Indekss (2012. gads = 100)

100

89

150

281

Tirgus daļa no ES patēriņa (%)

1,8

1,8

2,8

5,0

Indekss (2012. gads = 100)

100

96

150

275

Avots: Eurostat, sūdzība un atbildes uz anketas jautājumiem.

(64)

Importa apjoms no Baltkrievijas attiecīgajā periodā palielinājās gandrīz trīskārt. Arī importa no Baltkrievijas tirgus daļa attiecīgajā periodā pieauga no 1,8 % 2012. gadā līdz 5 % IP laikā.

5.3.2.   Importa cenas un cenu samazinājums

(65)

Nākamajā tabulā ir norādīta Baltkrievijas izcelsmes importa vidējā cena.

 

2012

2013

2014

IP

Vidējā cena (EUR/t)

500

467

441

376

Indekss (2012. gads = 100)

100

93

88

75

Avots: Eurostat.

(66)

Baltkrievijas izcelsmes importa vidējās cenas attiecīgajā periodā saruka atbilstoši tam, kā saruka cena lūžņiem, ko izmanto par izejvielu gan Baltkrievijā, gan Savienībā. Tomēr Baltkrievijas eksportam uz ES cena saruka par 25 % – daudz krasāk, nekā tajā pašā periodā saruka izlasē iekļauto Savienības ražotāju cena un citu attiecīgā ražojuma nozīmīgāko eksportētāju uz Savienību vidējās cenas. Rezultātā IP laikā importa cenas no Baltkrievijas bija zemākas nekā Savienības ražotāju cenas un vidējās cenas importam no citām nozīmīgākajām trešām valstīm tirgū.

(67)

Lai noteiktu, vai IP laikā bijis cenu samazinājums un cik liels, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū pa ražojuma veidiem, koriģētas EXW līmenī (atņemot faktiskās piegādes izmaksas (0,5–5 %), komisijas maksas (0–1,5 %), atlaides (0,9–2,3 %) un kredīta izmaksas (0,2–0,5 %)), tika salīdzinātas ar Baltkrievijas ražotāja importa par dempinga cenām atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pa ražojuma veidiem pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū.

(68)

Salīdzinājuma rezultāts, izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma IP laikā, liecina, ka cenu samazinājuma starpība bijusi 4,5 %. Baltkrievijas importa apjoma un Baltkrievijas importa tirgus daļas būtiskais pieaugums no 2014. gada ir skaidrojams ar to, ka importam par dempinga cenām bija zemākas cenas nekā Savienības cenas.

(69)

Baltkrievijas ražotājs eksportētājs Polijas un Baltkrievijas ražotāju pārdošanas cenu salīdzināšanai iesniedza dažus dokumentus, lai pamatotu apgalvojumu, ka Baltkrievijas cenas faktiski bijušas augstākas nekā Savienības ražotāju cenas. Šajā ziņā tiek atgādināts, ka cenu samazinājuma aprēķini un mikroekonomiskie rādītāji, kas attiecas uz cenu līmeni, ir balstīti uz datiem, kuri savākti no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, savukārt dati, ko iesniedzis Baltkrievijas uzņēmums, attiecas uz izlasē neiekļautajiem Polijas ražotājiem. Tāpēc iesniegtie dati neietekmē 83. apsvērumā aprakstītos Komisijas konstatējumus par cenu samazinājumu un mikroekonomisko rādītāju tendencēm attiecīgajā periodā. Turklāt tie ir apkopoti dati par visiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem un to visiem nesaistītajiem tirdzniecības darījumiem, kas ņemti vērā, nosakot cenu samazinājumu un mikroekonomisko rādītāju tendences. Tomēr Komisija apstiprina, ka IP laikā Baltkrievijas cenas bija mazākas par ikviena izlasē iekļautā ES ražotāja cenām.

5.4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

5.4.1.   Ievadpiezīmes

(70)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu tas, kā Baltkrievijas imports par dempinga cenām ietekmē Savienības ražošanas nozari, tika pārbaudīts, ietverot visu to ekonomisko rādītāju novērtējumu, kuri bija saistīti ar Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(71)

Kā norādīts 59. apsvērumā, lai pārbaudītu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(72)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Šajā ziņā Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis ir novērtēts, pamatojoties uz a) makroekonomiskajiem rādītājiem, proti, ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, jaudas izmantojumu, pārdošanas apjomu, tirgus daļu un izaugsmi, nodarbinātību, ražīgumu, faktiskās dempinga starpības lielumu un atgūšanos no iepriekšējā dempinga, par ko dati apkopoti kopējās Savienības ražošanas nozares līmenī; un pamatojoties uz b) mikroekonomiskajiem rādītājiem, proti, vidējo vienības cenu, vienības izmaksām, rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem, ienākumiem no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu, krājumiem un darbaspēka izmaksām, par ko dati savākti izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī.

(73)

Lai noteiktu makroekonomiskos rādītājus, jo īpaši datus, kas attiecas uz izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, tostarp sūdzībā sniegtā informācija, dati, kas iegūti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(74)

Mikroekonomiskie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz informāciju, ko atbildēs uz anketas jautājumiem snieguši izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

5.4.2.   Makroekonomiskie rādītāji

a)   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(75)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šādas tendences:

 

2012

2013

2014

IP

Ražošanas apjoms (t)

13 387 728

12 563 163

13 255 746

12 689 981

Indekss (2012. gads = 100)

100

94

99

95

Ražošanas jauda (t)

18 848 442

19 038 334

19 168 491

18 897 474

Indekss (2012. gads = 100)

100

101

102

100

Jaudas izmantojums (%)

71

66

69

67

Indekss (2012. gads = 100)

100

93

97

95

Avots: Eurostat, sūdzība un atbildes uz anketas jautājumiem.

(76)

Savienības ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %. Ņemot vērā, ka ražošanas jauda minētajā periodā nemainījās, produkcijas izlaides samazinājums izraisīja jaudas izmantojuma samazinājumu par 4 procentpunktiem no 71 % 2012. gadā līdz 67 % IP laikā.

b)   Pārdošanas apjoms, tirgus daļa un izaugsme

(77)

Savienības ražotāju veiktā pārdošana ietvēra pārdošanu saistītiem uzņēmumiem. Attiecīgajā periodā pārdošana saistītiem uzņēmumiem atbilda aptuveni 10 % no Savienības patēriņa. Tāpēc pārdošanas apjoms, tirgus daļa un izaugsme tika novērtēti atsevišķi attiecībā uz pārdošanu saistītiem pircējiem un brīvā tirgū (pārdošana nesaistītiem pircējiem). Attiecībā uz pārdošanu saistītiem pircējiem tiek apstiprināts, ka tā attiecas uz saistītiem lietotājiem, nevis saistītiem uzņēmumiem, tāpēc kopējā Savienības patēriņa aprēķinā šāda pārdošana nav ņemta vērā divkārši.

(78)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjomam, tirgus daļai un izaugsmei bija šādas tendences:

 

2012

2013

2014

IP

Pārdošanas nesaistītiem pircējiem: pārdošanas apjoms (t)

7 734 058

7 189 883

7 192 146

7 237 285

Indekss (2012. gads = 100)

100

93

93

94

Pārdošana nesaistītiem pircējiem: tirgus daļa (%)

82

82

76

75

Indekss (2012. gads = 100)

100

100

93

91

Pārdošanas saistītiem pircējiem: pārdošanas apjoms (t)

888 325

735 632

1 091 819

1 012 318

Indekss (2012. gads = 100)

100

83

123

114

Pārdošana saistītiem pircējiem: tirgus daļa (%)

9

8

12

10

Indekss (2012. gads = 100)

100

89

123

111

Avots: Eurostat, sūdzība un atbildes uz anketas jautājumiem.

(79)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem samazinājās par 6 % – to atspoguļo arī tirgus daļas samazinājums par 7 procentpunktiem no 2012. gada līdz IP. Tas notika, kaut arī tajā pašā laikā Savienības tirgū palielinājās patēriņš. Pārdošanas apjomi strauji samazinājās 2012.–2013. gadā, kad pārdošanas apjomu tendences tieši atbilda patēriņa tendencei un Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt tādu pašu tirgus daļu. Tomēr no 2013. gada līdz IP situācija pilnībā mainījās. Šajā periodā Savienības tirgus pieauga par 10 %, bet tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozare zaudēja 7 procentpunktus no savas tirgus daļas. Tajā pašā laikā importa apjoms no Baltkrievijas un tā tirgus daļa strauji pieauga. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no patēriņa pieauguma Savienībā, jo palielinājās tirgus daļa importam par dempinga cenām.

c)   Nodarbinātība un ražīgums

(80)

Atbilstoši ražošanas un pārdošanas kritumam tika novērots, ka no 2012. gada līdz IP samazinājās arī nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē – par 2 %. Tomēr nodarbinātības samazinājums nav skaidrojams ar darba ražīguma pieaugumu, ko mēra kā produkcijas izlaidi uz vienu nodarbināto gadā, jo ražošanas apjoma kritums attiecīgajā periodā bija lielāks nekā nodarbinātības samazinājums.

 

2012

2013

2014

IP

Nodarbināto skaits

5 363

5 133

5 282

5 239

Indekss (2012. gads = 100)

100

96

98

98

Ražīgums (t/nodarbinātais)

2 496

2 447

2 510

2 422

Indekss (2012. gads = 100)

100

98

101

97

Avots: sūdzība un atbildes uz anketas jautājumiem.

d)   Faktiskās dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(81)

Baltkrievijas ražotāja eksportētāja dempinga starpība ir ievērojama (sk. 55. apsvērumu). Ņemot vērā iepriekš aplūkoto Baltkrievijas izcelsmes importa par dempinga cenām apjomu, tirgus daļu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(82)

Iepriekš par attiecīgā ražojuma importu nav izdarīti konstatējumi, tāpēc Savienības ražošanas nozare neatgūstas no iepriekšējas dempinga prakses, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu.

5.4.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

a)   Vienības vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū un vienības ražošanas izmaksas

(83)

Attiecīgā perioda sākumposmā (2012–2013) ar PVN saistītas krāpšanas shēmas dēļ izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem tika nospiestas (sk. 106.–111. apsvērumu). Attiecīgā perioda otrajā posmā (2014–IP) tās nospieda Baltkrievijas izcelsmes imports par dempinga cenām. Attiecīgajā periodā no 2012. gada līdz IP cenas Savienībā saruka par 22 %. Cenu sarukšana atbilst galvenās izejvielas pasaules izmaksu vispārējas samazināšanās tendencei. Tomēr, ņemot vērā, ka imports par dempinga cenām no Baltkrievijas izraisīja turpmāku cenu nospiešanu, kas radīja cenu sarukumu, kurš bija lielāks, nekā to varētu izraisīt tikai izejvielu izmaksas, Savienības ražotāji no cenām, kuras tika nospiestas ar PVN saistītas krāpšanas shēmas dēļ, nevarēja atgriezties pie normālā, neizkropļota līmeņa cenām un gūt labumu no izejvielas izmaksu samazināšanās, bet tiem bija jāsaglabā zemākas cenas, nekā tās būtu normālas konkurences apstākļos.

(84)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares izmaksas samazinājās par 20 %, kas bija mazāk, nekā saruka cenas. Tas skaidrojams ar augstākām enerģijas un darbaspēka izmaksām. Tātad attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte pasliktinājās.

 

2012

2013

2014

IP

Vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā (EUR/t)

493

459

436

383

Indekss (2012. gads = 100)

100

93

88

78

Pārdoto preču vienības izmaksas (EUR/t)

487

466

441

391

Indekss (2012. gads = 100)

100

96

91

80

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

b)   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(85)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju naudas plūsmai, ieguldījumiem, ienākumam no ieguldījumiem un to spējai piesaistīt kapitālu bija šādas tendences:

 

2012

2013

2014

IP

Nesaistītiem pircējiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

1,3

– 1,6

– 1,2

– 2,1

Naudas plūsma (EUR)

35 355 861

15 439 631

17 308 800

5 869 113

Indekss (2012. gads = 100)

100

44

49

17

Ieguldījumi (EUR)

29 266 937

23 168 567

21 554 327

20 818 669

Indekss (2012. gads = 100)

100

79

74

71

Ienākums no ieguldījumiem (%)

0,7

– 2,6

– 2,5

– 3,2

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(86)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte tika izteikta kā tīrā peļņa pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. 2012. gadā izlasē iekļautie Savienības ražotāji guva peļņu, bet 2013. gadā sāka strādāt ar zaudējumiem. Turklāt IP laikā to rentabilitāte sasniedza zemāko līmeni, kas atbilst lielākam importa apjomam no Baltkrievijas un tā zemākajam cenu līmenim visā attiecīgajā periodā.

(87)

Kaut arī naudas plūsma, kas nozīmē nozares spēju pašfinansēt savu darbību, visā attiecīgajā periodā bija pozitīva, tā visā attiecīgajā periodā pasliktinājās.

(88)

Visā attiecīgajā periodā Savienības ražotāji vēl bija spējīgi veikt ieguldījumus, bet rentabilitātes un naudas plūsmas pārmaiņas nelabvēlīgi ietekmē arī ieguldījumus, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 29 %. Turklāt ienākums no ieguldījumiem, sākot no 2013. gada, ir pastāvīgi negatīvs, kas atbilst rentabilitātes tendencei.

(89)

Ņemot vērā iepriekšminēto, var secināt, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju finansiālie rādītāji IP laikā bija negatīvi.

c)   Krājumi

(90)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā samazinājās par 25 %. Tomēr attiecīgajā periodā saglabājas stabila krājumu attiecība pret ražošanas apjomu (1–1,5 %) – krājumu līmenis atbilst ražošanas apjoma samazināšanās tendencei.

 

2012

2013

2014

IP

Krājumi perioda beigās (t)

184 632

161 698

188 050

138 491

Indekss (2012. gads = 100)

100

88

102

75

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

d)   Darbaspēka izmaksas

(91)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mēreni palielinājās. Darbaspēka izmaksas no kopējām ražošanas izmaksām bija mazāk par 10 %. Tāpēc darbaspēka izmaksas ražošanas izmaksu dinamikā nav noteicošs faktors.

 

2012

2013

2014

IP

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto (EUR)

47 109

47 468

49 305

49 541

Indekss (2012. gads = 100)

100

101

105

105

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

5.5.   Secinājums par kaitējumu

(92)

Izmeklēšana liecina, ka Savienības ražošanas nozare neguva labumu no patēriņa pieauguma attiecīgajā periodā. Gluži pretēji, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 6 % un tās tirgus daļa samazinājās par 6 procentpunktiem (situācijā, kad kopējais patēriņš pieauga par 3 %). Šīs tendences ir redzamas vēl skaidrāk, ņemot vērā periodu no 2013. gada līdz IP, kad importa apjomi no Baltkrievijas strauji pieauga un tā palielināja savu tirgus daļu. Tajā pašā periodā situācijā, kad pieauga patēriņš (+ 10 %), Savienības ražošanas nozare zaudēja 7 procentpunktus no tirgus daļas. Attiecīgajā periodā arī Savienības ražošanas nozares produkcijas izlaide samazinājās par 5 %, tādējādi jaudas izmantojums samazinājās no 71 % līdz 67 %.

(93)

Turklāt, pieaugot negodīgai konkurencei, ko radīja imports par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare bija spiesta attiecīgajā periodā pazemināt cenas vidēji par 22 %, tādējādi peļņa no 1,3 % 2012. gadā samazinājās līdz zaudējumiem 2,1 % apmērā IP laikā, kaut arī samazinājās izmaksas un nodarbinātība.

(94)

Visbeidzot, attiecīgajā periodā tika nelabvēlīgi ietekmēti tādi citi finanšu rādītāji kā ieguvums no aktīviem, naudas plūsma un ieguldījumi.

(95)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiek provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

6.   CĒLOŅSAKARĪBA

6.1.   Ievads

(96)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no Baltkrievijas ir nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā mērā, lai to uzskatītu par būtisku. Papildus importam par dempinga cenām tika izvērtēti arī citi zināmie faktori, kas tajā pašā laikā būtu varējuši kaitēt Savienības ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru nodarītais iespējamais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

6.2.   Importa par dempinga cenām ietekme

(97)

Izmeklēšana liecina, ka attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā palielinājās par 3 % un vienlaikus būtiski palielinājās Baltkrievijas izcelsmes importa apjoms. Pēdējos divos attiecīgā perioda gados Baltkrievijas importa apjoms un tā tirgus daļa Savienības tirgū palielinājās par 175 %. Importa par dempinga cenām pieaugums sakrita ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājumu.

(98)

Ņemot vērā cenu spiedienu Savienības tirgū attiecīgajā periodā, tika konstatēts, ka it sevišķi attiecīgā perioda pēdējos divos gados Baltkrievijas izcelsmes importa vidējās cenas strauji saruka. Izmeklēšanas periodā Baltkrievijas importa cenas jau bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas un Savienības tirgū esošā trešo valstu importa pārdošanas cenas.

(99)

Pieaugošajiem Baltkrievijas importa apjomiem radot cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozare nespēja segt savas izmaksas.

(100)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek secināts, ka pieaugošais Baltkrievijas imports par dempinga cenām, kas pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, izraisīja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

6.3.   Citu faktoru ietekme

6.3.1.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(101)

Spriežot pēc izlasē iekļauto Savienības ražotāju datiem, attiecīgajā periodā eksporta apjoms nesaistītiem pircējiem trešās valstīs palielinājās par 5 %. Tādējādi var secināt, ka šī Savienības ražošanas nozares eksporta darbības daļa nevarētu būt konstatētā būtiskā kaitējuma cēlonis.

6.3.2.   Pārdošana saistītajām personām

(102)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms saistītām personām par cenām, kas pastāvīgi bija augstākas par pārdošanas cenām nesaistītām personām, palielinājās par 14 %. Lai gan šīs cenas ir transfertcenas, tomēr var secināt, ka šī Savienības ražošanas nozares pārdošanas darbības daļa nevarētu būt konstatētā būtiskā kaitējuma cēlonis. Gluži pretēji, šādas pārdošanas apjoma pieaugums un fakts, ka šīs cenas ir augstākas nekā cenas nesaistītiem pircējiem, liecina, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu būt bijis pat vēl nozīmīgāks, ja nebūtu runa par pārdošanu saistītām personām.

(103)

Būtu jāuzsver arī tas, ka, salīdzinot Baltkrievijas importa cenas ar Savienības ražotāju pārdošanas cenām nesaistītiem pircējiem, tika noteiktas cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpības. Tādējādi pārdošana saistītiem uzņēmumiem neietekmēja cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma noteikšanu.

6.3.3.   Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2012

2013

2014

IP

Norvēģija

Apjoms (t)

195 370

184 643

201 617

215 218

Indekss (2012. gads = 100)

100

95

103

110

Tirgus daļa (%)

2,1

2,1

2,1

2,2

Vid. cena (EUR/t)

551

496

483

431

Bosnija un Hercegovina

Apjoms (t)

47 702

79 207

105 910

116 927

Indekss (2012. gads = 100)

100

166

222

245

Tirgus daļa (%)

0,5

0,9

1,1

1,2

Vid. cena (EUR/t)

566

479

455

415

Turcija

Apjoms (t)

101 900

147 164

207 427

113 012

Indekss (2012. gads = 100)

100

144

204

111

Tirgus daļa (%)

1,1

1,7

2,2

1,2

Vid. cena (EUR/t)

536

486

465

433

Ukraina

Apjoms (t)

79 342

20 656

32 025

112 953

Indekss (2012. gads = 100)

100

26

40

142

Tirgus daļa (%)

0,8

0,2

0,3

1,2

Vid. cena

517

510

452

394

Pārējās valstis

Apjoms (t)

245 225

271 092

354 150

407 837

Indekss (2012. gads = 100)

100

111

144

166

Tirgus daļa (%)

2,6

3,1

3,7

4,2

Vid. cena (EUR/t)

697

645

573

502

(104)

Attiecīgajā periodā atsevišķu trešo valstu tirgus daļas palielinājās tikai nedaudz, izņemot Ukrainu, kuras tirgus daļas pieaugums bija ievērojams relatīvā izteiksmē, bet šīs valsts tirgus daļa absolūtā izteiksmē bija nenozīmīga. Būtu jānorāda arī, ka attiecīgajā periodā importa cenas no trešām valstīm vidēji vienmēr bija augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. IP laikā, kas bija tas pats gads, kad importa apjoms no Baltkrievijas pieauga visātrāk, vienīgā eksportētāja valsts, kam bija zemākas cenas nekā Savienības ražošanas nozarei, bija Baltkrievija. Tāpēc tiek secināts, ka pat tad, ja importam no trešām valstīm varēja būt zināma ietekme uz Savienības ražošanas nozares situāciju, imports no Baltkrievijas nepārprotami palika galvenais kaitējuma cēlonis.

6.3.4.   Izmaksu dinamika

(105)

Galvenais izmaksu faktors attiecīgā ražojuma ražošanā ir dzelzs un tērauda lūžņi. Attiecīgajā periodā šīs izejvielas cena pasaulē samazinājās. Savienības ražotāji, kuri ražo stieņus no lūžņiem, piedzīvoja izejvielu izmaksu sarukumu 23–32 % apmērā, un Savienības ražotāji, kas izmanto stieņus par izejvielu, – aptuveni 24 % apmērā. Spriežot pēc izlasē iekļauto Savienības ražotāju datiem, attiecīgajā periodā kopējās attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksas samazinājās par 20 %, un izejvielu cenas sarukums tika daļēji kompensēts galvenokārt ar augstākām darbaspēka izmaksām (vidēji ap 10 %). Tāpēc var secināt, ka izmaksu dinamika nevarētu būt konstatētā būtiskā kaitējuma cēlonis. No otras puses, ņemot vērā cenu spiedienu, ko izraisīja galvenokārt imports par dempinga cenām no Baltkrievijas, Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no izmaksu samazināšanās un izmaksu ietaupījumi neatspoguļojās tās finanšu rādītājos.

6.3.5.   Tā sauktās “ar PVN saistītās krāpšanas shēmas” ietekme

(106)

Baltkrievijas ražotājs eksportētājs apgalvo, ka viens no svarīgiem faktoriem, kas attiecīgajā periodā ietekmēja Savienības ražošanas nozares darbības rādītājus, bija tā sauktā “ar PVN saistītā krāpšanas shēma”. Šī shēma galvenokārt skāra Polijas tirgu. 2012. gadā šajā valstī tika rīkots Eiropas futbola čempionāts, vienlaikus strauji auga būvniecības nozare un bija ļoti liels pieprasījums pēc stiegrojuma stieņiem. Tirgū esot darbojušies daži negodīgi tirgotāji, kas izmantojuši savā labā šo iespēju un izveidojuši ar PVN saistītu karuseļveida krāpšanas shēmu. Polijā tika izveidoti pastkastītes uzņēmumi, kas pirka stiegrojuma stieņus no citas dalībvalsts un pārdeva tos tālāk Polijā, rēķinā norādot maksājamo PVN. Tomēr šie pastkastītes uzņēmumi iekasēto PVN nesamaksāja. Šādu krāpniecisku tirdzniecības uzņēmumu Polijas tirgū izraisīto zemo cenu dēļ Polijas ražotāji esot zaudējuši tirgus daļu un cietuši finansiālus zaudējumus.

(107)

Tika apstiprināts, ka iepriekš aprakstītā ar PVN saistītā krāpšana tik tiešām būtiski ietekmēja stiegrojuma stieņu tirgu Polijā. Tirgus traucējumu dēļ daudziem pastāvīgiem tērauda ražotājiem pasliktinājās ekonomiskie rādītāji. Šādu nelikumīgu darbību dēļ 2013. gada janvārī daži uzņēmumi uz pāris nedēļām pat apturēja stiegrojuma stieņu ražošanu. Tomēr nepieciešams uzsvērt, ka ar PVN saistītā krāpšanas shēma un imports par dempinga cenām no Baltkrievijas laika un ietekmes ziņā nepārklājas. Krāpšanas shēma tika izbeigta, kad Polijas valdība no 2013. gada 1. oktobra sāka piemērot PVN apgrieztās maksāšanas sistēmu. Tās ietekme ir redzama pēkšņajā Savienības ražošanas nozares pārdošanas un ražošanas apjomu kritumā 2013. gadā. Tomēr 2014. gadā situācija normalizējās, savukārt tostarp pastiprināta importa par dempinga cenām plūsma sāka negatīvi ietekmēt cenu līmeni, tirgus daļu un Savienības ražošanas nozares finansiālos rādītājus. Tādējādi ar PVN saistītā krāpšana Polijas ražotāju ekonomisko situāciju ietekmēja tikai tajos gados, kad importa apjoms no Baltkrievijas Savienībā bija samērā neliels un tā cenas bija samērā augstas. Kad krāpnieki izbeidza savas darbības, tam nebija blakusietekmes uz Polijas stiegrojuma stieņu tirgu. Šos konstatējumus faktiski apstiprina Baltkrievijas ražotāja eksportētāja papildus iesniegtie dokumenti (un pierādījumi, kas tos pamato) par situāciju Polijas tirgū pirms un pēc PVN krāpšanas shēmas darbības. Tāpēc ir acīmredzams, ka šo jautājumu var nodalīt no importa par dempinga cenām ietekmes un tas neizjauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Baltkrievijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(108)

Baltkrievijas ražotājs eksportētājs vēl apgalvo, ka šeit aprakstītās ar PVN saistītās krāpšanas shēmas dēļ bankrotējuši atsevišķi ražošanas uzņēmumi Latvijā un Slovākijā. Uzņēmums norāda, ka tāpēc negatīvās tendences Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomā ir izraisījusi atsevišķu uzņēmumu aiziešana no tirgus, kas nav saistīta ar Baltkrievijas ražotāja eksportētāja eksportu.

(109)

Attiecībā uz šo apgalvojumu būtu jāuzsver, ka makroekonomisko rādītāju aplēsēs 75.–82. apsvērumā nav ņemti vērā uzņēmumi, kuru IP laikā nebija. Makroekonomiskajiem rādītājiem būtiskā informācija tika aplēsta, pamatojoties uz faktisko produkcijas izlaidi IP laikā. Tādējādi konkrēto uzņēmumu aiziešana no tirgus nav atspoguļota rādītājos, kas liecina par Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomu negatīvām pārmaiņām. Būtu jāuzsver, ka tad, ja tos ņemtu vērā, kopējā ar kaitējumu saistītā situācija tiktu atzīta par vēl sliktāku.

(110)

Visbeidzot, konkrētais Baltkrievijas ražotājs eksportētājs apgalvo, ka importa apjoms un importa cenas no šīs valsts 2014. gadā un IP laikā nav reprezentatīvas “parastajai” uzņēmuma pārdošanas stratēģijai. Uzņēmums apgalvo, ka tā eksports uz Savienību šajos gados palielinājies, jo attiecīgā ražojuma pieprasījums un piedāvājums Polijas un Baltijas valstu tirgū bijis atšķirīgs un tā cēlonis bijuši ar PVN saistītās krāpšanas izraisītie traucējumi. Uzņēmums apgalvo, ka Komisijai vajadzētu izmeklēt, kāds bijis Baltkrievijas importa apjoms un cenu līmenis laikposmā pēc IP. Uzņēmums apgalvo, ka šādu izmeklēšanu, kas ietver datus par laikposmu pēc IP, Komisija atzina par pamatotu nesenā procedūrā, kura attiecās uz orientēta grauda struktūras elektrotehniskā tērauda importu.

(111)

Attiecībā uz minēto vispirms tiek norādīts, ka izmeklēšanā konstatētais neapstiprina, ka starp attiecīgā ražojuma pieprasījumu un piedāvājumu būtu bijusi starpība. Ar PVN saistītās krāpšanas shēma 2013. gadā patiešām negatīvi ietekmēja Polijas ražotāju darbības rādītājus, bet ietekme izpaudās tādējādi, ka krāpniecisko tirdzniecības uzņēmumu pārdotā attiecīgā ražojuma cenu līmenis bija zems, nevis tādējādi, ka būtu nepietiekams piedāvājums. Kā skaidrots 107. apsvērumā, pēc 2013. gada oktobra šī nelabvēlīgā ietekme tika likvidēta. Savienības ražotāji, kas atrodas Polijā, no šā laika varēja brīvi izmantot pieejamo ražošanas jaudu (vairāk nekā 40 %), lai veiktu piegādes pircējiem kā Polijā, tā Baltijas valstīs. 2014. gadā un IP konkurences dēļ, ko radīja krasi pieaugošais imports par dempinga cenām no Baltkrievijas, tie nespēja palielināt pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Otrkārt, tiek norādīts, ka prasība izskatīt datus par laikposmu pēc IP tika izteikta ļoti vēlā procedūras posmā. Izmeklēšanas noslēguma posmā Komisija vāks datus par laikposmu pēc IP un izvērtēs, vai šajā lietā ir lietderīgi aplūkot laikposmu pēc IP. Tomēr jau šajā posmā būtu jānorāda, ka apstākļus šajā procedūrā nevar uzskatīt par līdzīgiem kā minētajā izmeklēšanā, kura attiecās uz orientēta grauda struktūras elektrotehnisko tēraudu.

6.4.   Secinājums par cēloņsakarību

(112)

Tika pierādīts, ka attiecīgajā periodā ievērojami pieaudzis Baltkrievijas izcelsmes importa par dempinga cenām apjoms un tirgus daļa. Turklāt tika konstatēts, ka IP laikā šis imports pastāvīgi pārdots par mazākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares noteiktās cenas Savienības tirgū.

(113)

Baltkrievijas importa par dempinga cenām palielināšanās apjoma un tirgus daļas ziņā sakrita ar Savienības ražošanas nozares finanšu situācijas pasliktināšanos, kas sevišķi iezīmējas no 2014. gada. Tādējādi, kaut arī patēriņš sāka palielināties, Savienības ražošanas nozare nespēja palielināt savu pārdošanas apjomu un cenas, un rezultātā tādi finanšu rādītāji kā rentabilitāte saglabājās negatīvi.

(114)

Pārbaudot pārējos zināmos faktorus, kas būtu varējuši izraisīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika konstatēts, ka tie neizjauc cēloņsakarību starp importu no Baltkrievijas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(115)

Pamatojoties uz iepriekšminēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir noteikta un nodalīta no importa par dempinga cenām kaitējumu izraisošās ietekmes, provizoriski tiek secināts, ka imports par dempinga cenām no Baltkrievijas ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

7.1.   Vispārīgi apsvērumi

(116)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz pagaidu konstatējumu par dempingu, kas izraisa kaitējumu, nepastāv citi pārliecinoši iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā Savienības interesēs nav noteikt pasākumus. Savienības intereses tika analizētas, novērtējot dažādās iesaistīto personu, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju, intereses.

7.2.   Savienības ražošanas nozares intereses

(117)

Savienības ražošanas nozarē ir vairāk nekā 65 ražotāji, kas atrodas dažādās Savienības dalībvalstīs un IP laikā saistībā ar līdzīgo ražojumu tieši nodarbināja vairāk nekā 4 600 cilvēku.

(118)

Ir konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisīja imports par dempinga cenām no Baltkrievijas. Tiek atgādināts, ka Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā gūt labumu no patēriņa pieauguma un tās finansiālā situācija saglabājās nestabila.

(119)

Paredzams, ka antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos taisnīgus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, ļaujot Savienības ražošanas nozarei līdzīgā ražojuma cenas pielāgot ražošanas izmaksām.

(120)

Paredzams arī, ka pasākumu noteikšana ļaus Savienības ražošanas nozarei vismaz daļēji atgūt attiecīgajā periodā zaudēto tirgus daļu un labvēlīgi ietekmēs tās rentabilitāti un kopējo finansiālo situāciju. Pasākumu noteikšana ļaus ražošanas nozarei saglabāt un izvērst sāktos rentabilitātes uzlabošanas pasākumus.

(121)

Ja pasākumi netiktu noteikti, būtu gaidāma turpmāka tirgus daļas zaudēšana un Savienības ražošanas nozares rentabilitātes pasliktināšanās.

(122)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšana Baltkrievijas izcelsmes importam būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

7.3.   Lietotāju un importētāju intereses

(123)

Attiecīgā ražojuma lietotāju sadarbības līmenis bija zems. No astoņiem zināmajiem lietotājiem, ar kuriem, sākot procedūru, notika saziņa, tikai viens uzņēmums bija ieinteresēta sadarboties. Tomēr pat šis uzņēmums nesniedza atbildes uz Komisijas nosūtītās lietotāja anketas jautājumiem.

(124)

Uz paziņojumā par procedūras sākšanu iekļautās atlases anketas jautājumiem atbildēja seši importētāji uzņēmumi. No tiem trīs uzņēmumi, kas pārstāv 81 % no attiecīgā ražojuma importa apjoma, ko norādīja respondenti, tika pēc tam iekļauti izlasē.

(125)

Tikai divi no trim izlasē iekļautajiem importētājiem atbildēja uz Komisijas nosūtīto anketu jautājumiem. Viens no tiem norādīja, ka uzņēmums ir ne vien attiecīgā ražojuma importētājs, bet faktiski lietotājs un ka procedūrā tam būtu jāpiešķir šāds statuss.

(126)

Importētājs sāka iepirkt attiecīgo ražojumu IP laikā, 78 % no tā tika importēti no Baltkrievijas ar mazu peļņas procentu. Tas parāda, ka šis importētājs izmantoja izdevību, ko pavēra zemās importa cenas no Baltkrievijas, un izveidoja jaunu pircēju bāzi. Šā importētāja rīcību tāpēc nevar uzskatīt par iedibinātām tirdzniecības plūsmām atbilstošu. Tāpēc, ja pēc pasākumu noteikšanas mainīsies tirgus situācija, tas meklēs citas tirdzniecības iespējas.

(127)

Pārdodot lejupējā segmenta gatavos ražojumus, kas satur stiegrojuma stieņus, lietotājs cieta zaudējumus. Aptuveni puse no tiem tika ražota, izmantojot stieņus no Savienības ražošanas nozares, trešdaļa – no Baltkrievijas, pārējie – no tādām valstīm kā Ķīna un Turcija. Tāpēc šis lietotājs meklē piegādātājus, kas piedāvā atbilstošu cenu, pieejamību un kvalitāti. Iecerētie pasākumi var skart daļu pirkumu no Baltkrievijas un zināmā mērā ierobežot vai mainīt to, kuri stiegrojuma stieņi tiks pirkti, bet nešķiet, ka tie vērā ņemami ietekmēs šo lietotāju. Šķiet, ka zaudējumu cēlonis ir strukturāls un nav saistīts ar izejvielu iegādi Baltkrievijā.

(128)

Kaut arī abiem uzņēmumiem procedūrā ir acīmredzami atšķirīga loma, tie tomēr akcentē vienu un to pašu aspektu pret pasākumu noteikšanu – a) Savienības tirgus pieprasījuma apmierināšanai nepietiekamo Savienības ražotāju jaudu, b) Savienības ražotāju ražoto ražojumu nepietiekamo klāstu un c) grūtības nomainīt piegādātāju –, jo dažādas dalībvalstis par attiecīgo ražojumu prasot atšķirīgus akreditācijas sertifikātus.

(129)

Pagaidu konstatējumi nepamato pirmo apgalvojumu: Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums ir 67 %, kas nozīmē, ka neizmantotā jauda ir daudz lielāka nekā viss imports no Baltkrievijas Savienībā.

(130)

Otrais apgalvojums netiek pamatots. No otras puses, izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem skaidri liecina, ka tie ražo un pārdod visus ražojuma veidus.

(131)

Attiecībā uz trešo apgalvojumu būtu jāuzsver, ka Savienības ražotāji bez acīmredzamām grūtībām jau veic piegādes uz vairākām dalībvalstīm.

(132)

Viens cits importētājs, kas sadarbojās, bet netika iekļauts izlasē, atsevišķi iesniegtajos dokumentos norāda, ka Savienības ražotāji varētu būt izveidojuši karteli. Tomēr uzņēmums nesniedza dokumentus, kas šo apgalvojumu pamatotu. Jautājumu par iespējamu karteļa vienošanos pēc tam izvirzīja Baltkrievijas ražotājs eksportētājs. Komisija izskata informāciju, ko sniedzis Baltkrievijas ražotājs eksportētājs. Tomēr tā iesniegta ļoti vēlā procedūras posmā, tāpēc šajā posmā to nevar izvērtēt un izdarīt secinājumus. Katrā ziņā tiek norādīts, ka uzņēmuma sniegtā informācija šķiet saistīta ar iespējamām apsūdzībām tikai pret vienu uzņēmumu, kas iekļauts Savienības ražotāju izlasē. Turklāt vēl nav pabeigta konkrētā pārbaudes procedūra, ko ierosinājusi Itālijas konkurences iestāde (9). Izmeklēšanas noslēguma posmā Komisija šo apgalvojumu izmeklēs sīkāk.

(133)

Visbeidzot, kāds cits lietotājs, kurš nepieteicās Komisijai agrākā procedūras posmā, iesniedza atbildes uz lietotāja anketas jautājumiem izmeklēšanas provizoriskā posma beigās. Atbildes izmeklēšanas provizoriskajā posmā tika saņemtas ļoti vēlu, tāpēc šajā posmā tās nevar analizēt un izskatīt. Šīs atbildes uz anketas jautājumiem Komisija izskatīs un analizēs izmeklēšanas noslēguma posmā.

(134)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija patlaban uzskata, ka kopējā ietekme uz lietotājiem un importētājiem un iespējamā ierobežojošā ietekme uz konkurenci ir ierobežota.

7.4.   Secinājums par Savienības interesēm

(135)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek provizoriski secināts, ka kopumā, pamatojoties uz informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai nenoteiktu pasākumus attiecībā uz Baltkrievijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu.

(136)

Negatīvo ietekmi uz nesaistītiem lietotājiem un importētājiem mazina alternatīvu piegādes avotu pieejamība.

(137)

Turklāt, ņemot vērā antidempinga pasākumu kopējo ietekmi uz Savienības tirgu, to pozitīvā ietekme jo īpaši uz Savienības ražošanas nozari atsver iespējamo negatīvo ietekmi uz citām interešu grupām.

8.   IEROSINĀTIE PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(138)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisa imports par dempinga cenām.

8.1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(139)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, tika ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma summa, kas vajadzīga, lai likvidētu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(140)

Aprēķinot maksājuma summu, kas vajadzīga, lai likvidētu kaitējumu izraisošā dempinga ietekmi, tika uzskatīts, ka pasākumiem vajadzētu būt tādiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu segt savas ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, kādu šāda ražošanas nozare varētu pienācīgi gūt, pārdodot līdzīgo ražojumu Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(141)

Lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā pārdošanā nesaistītiem klientiem gūto peļņu, ko izmanto, lai noteiktu kaitējuma novēršanas līmeni.

(142)

Visā attiecīgajā periodā tikai 2012. gadā Savienības ražošanas nozare bija rentabla, bet niecīgo peļņu 1,3 % apmērā, kas togad tika gūta, skāra “ar PVN saistītās krāpšanas shēma” un tai sekojošā cenu nospiešana, kuras skaidrotas 83. un 106.–111. apsvērumā. Tāpēc 2012. gada peļņu nevar uzskatīt par samērīgu “mērķa peļņu”, kas nodrošinātu finansiālu atgūšanos un veicinātu ieguldījumus.

(143)

Sūdzības iesniedzējs ierosina mērķa peļņu 9,9 %, pamatojoties uz mērķa peļņu, kas izmantota nesenā antidempinga lietā pret ļoti līdzīga ražojuma, proti, velmētu stiepļu, importu. Tomēr Komisija uzskata, ka ir piemērotāk izmantot mērķa peļņu, kuras pamatā ir konstatējumi jaunākā lietā, kas attiecas uz betona stiegrojuma stieņiem no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, proti, 4,8 %. Tiek norādīts, ka šāds peļņas procents, pretēji sūdzības iesniedzēja ierosinātajam, tika sasniegts 2012. gadā, proti, šīs procedūras attiecīgajā periodā. Turklāt abi ražojumi ir ļoti līdzīgi, tos ražo gandrīz vieni un tie paši uzņēmumi, izmantojot vienas un tās pašas ražošanas līnijas.

(144)

Pamatojoties uz to, kaitējuma novēršanas līmeni aprēķināja, salīdzinot vidējo svērto cenu importam par dempinga cenām, kas 68. apsvērumā noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, un pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cenu, kas neizraisa kaitējumu.

(145)

Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību pēc tam izteica procentos no vidējās kopējās CIF importa cenas.

8.2.   Pagaidu pasākumi

(146)

Ievērojot iepriekšminēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, ievērojot mazākā maksājuma noteikumu, būtu jānosaka mazākais pagaidu antidempinga maksājums Baltkrievijas izcelsmes stiegrojuma stieņu importam: dempinga starpības vai kaitējuma starpības apmērā.

(147)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmes ir noteiktas, salīdzinot kaitējuma apmēru un dempinga starpību. Tādējādi ierosināti šādi antidempinga maksājumi:

Uzņēmums

Kaitējuma starpība

(%)

Dempinga starpība

(%)

Pagaidu antidempinga maksājuma likme

(%)

BMZ

12,5

58,4

12,5

Visi pārējie uzņēmumi

12,5

58,4

12,5

(148)

Visas prasības piemērot uzņēmumam kādu no šīm individuālā antidempinga maksājuma likmēm (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai tirdzniecības subjekta izveidošanas) būtu nekavējoties jānosūta Komisijai (10), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam saistībā ar, piemēram, nosaukuma maiņu vai ar ražošanas vai tirdzniecības subjektu saistītām pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālā maksājuma likmes.

(149)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikušais maksājuma līmenis būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP laikā neeksportēja uz Savienību.

9.   NOBEIGUMA NOTEIKUMS

(150)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(151)

Secinājumi par pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas noslēguma posmā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Šāda ražojuma importam tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums: konkrēti betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai tērauda, bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas, karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas, ieskaitot pēc velmēšanas liektus stieņus un arī stieņus ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām un citādām deformācijām. Betona stiegrojuma stieņi no dzelzs vai tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, ir izslēgti. Ražojuma izcelsme ir Baltkrievijā, un patlaban to klasificē ar KN kodiem ex 7214 10 00, ex 7214 20 00, ex 7214 30 00, ex 7214 91 10, ex 7214 91 90, ex 7214 99 10, ex 7214 99 71, ex 7214 99 79 un ex 7214 99 95 (Taric kodi: 7214100010, 7214200020, 7214300010, 7214911010, 7214919010, 7214991010, 7214997110, 7214997910, 7214999510).

2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un tālāk sarakstā norādītā uzņēmuma ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājuma likme (%)

Taric papildu kods

BMZ- atklātā akciju sabiedrība Byelorussian Steel Works – Management Company of “Byelorussian Metallurgical Company” Holding

12,5

C197

Visi pārējie uzņēmumi

12,5

C999

3.   Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Ieinteresētās personas 25 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var:

a)

prasīt, lai tām izpauž būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula;

b)

iesniegt rakstiskas piezīmes Komisijai; un

c)

prasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

2.   Personas, kas minētas Regulas (ES) 2016/1036 21. panta 4. punktā, 25 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var sniegt piezīmes par pagaidu pasākumu piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.).

(3)  Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Baltkrievijas Republikas izcelsmes betona stiegrojuma stieņu importu (OV C 114, 31.3.2016., 3. lpp.).

(4)  “Izmeklēšanu neuzsāk, ievērojot 1. punktu, ja vien, pamatojoties uz pārbaudi par to, kādā mērā tiek atbalstīta vai noraidīta Savienības līdzīgā izstrādājuma ražotāju izteiktā sūdzība, netiek konstatēts, ka sūdzību ir iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā ir iesniegta nozares vārdā. Uzskata, ka sūdzību ir iesniegusi Savienības ražošanas nozare vai tā ir iesniegta nozares vārdā, ja šo sūdzību atbalsta tie Savienības ražotāji, kuru kopējā saražotā produkcija veido vairāk nekā 50 % no kopējo saražoto līdzīgo izstrādājumu apjoma, ko saražojusi tā Savienības ražošanas nozares daļa, kura vai nu atbalsta, vai noraida sūdzību. Taču izmeklēšanu neuzsāk, ja tie Savienības ražotāji, kuri nepārprotami atbalsta sūdzību, ražo mazāk nekā 25 % no kopējā saražoto līdzīgo izstrādājumu apjoma, ko saražojusi Savienības ražošanas nozare.”

(5)  Tiesas (virspalāta) 2015. gada 8. septembra spriedums lietā C-511/13 P Philips Lighting Poland S.A., Philips Lighting BV/Eiropas Savienības Padome, Hangzhou Duralamp Electronics Co., Ltd, GE Hungary Ipari és Kereskedelmi Zrt. (GE Hungary Zrt.), Osram GmbH, Eiropas Komisija.

(6)  Ir spēkā antidempinga maksājumi pret Baltkrieviju (115 %), Ķīnu (133 %), Indonēziju (60,4 %), Latviju (17 %), Meksiku (20–67 %), Moldovu (232 %), Poliju (47–52 %), Turciju (3,64 %) un Ukrainu (42 %). Sīkāk sk. par šādām izmeklēšanām:

Steel Concrete Reinforcing Bar from Belarus, China, Indonesia, Latvia, Moldova, Poland and Ukraine. Investigations Nos. 731-TA-873-875, 878-880, and 882 (Second Review). Publication 4409, July 2013. U.S. International Trade Commission” un “Steel Concrete Reinforcing Bar from Mexico and Turkey. Investigations Nos. 701-TA-502 and 731-TA-1227 (Final). Publication 4496. October 2014. U.S. International Trade Commission.

(7)  Skatīt arī spriedumu lietā C-687/13, 67. punktu, par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniedza Finanzgericht München (Vācija), Fliesen-Zentrum Deutschland GmbH pret Hauptzollamt Regensburg Fliesen-Zentrum, Tiesas spriedums (trešā palāta), 2015. gada 10. septembris.

(8)  Spriežot pēc pieejamās informācijas, redzams, ka 2015. gada aprīlī Baltkrievijas ražotāja importētāja importētās izejvielas cena bija par aptuveni 9 % lielāka nekā cena ASV.

(9)  Provvedimento n. 25674 del 21/10/2015.

Provvedimento n. 26085 del 21/06/2016.

Provvedimento n. 2671 del 14/09/2016.

(10)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, CHAR 04/039, 1049 Brussels, Belgium.