29.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/1


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/2067

(2016. gada 22. novembris),

ar kuru attiecībā uz 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2014. gada 24. jūlijā publicēja 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Finanšu instrumenti. Ar šo standartu ir paredzēts uzlabot finanšu pārskatu sniegšanu par finanšu instrumentiem, kliedējot bažas, kuras šajā jomā radās finanšu krīzes laikā. Konkrētāk, 9. SFPS ir atbilde uz G20 aicinājumu ieviest vairāk uz nākotni vērstu modeli, atzīstot paredzamos zaudējumus par finanšu aktīviem.

(3)

9. SFPS pieņemšana nozīmē secīgus grozījumus 1. starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS), 2. SGS, 8. SGS, 10. SGS, 12. SGS, 20. SGS, 21. SGS, 23. SGS, 28. SGS, 32. SGS, 33. SGS, 36. SGS, 37. SGS, 39. SGS, 1. SFPS, 2. SFPS, 3. SFPS, 4. SFPS, 5. SFPS, 7. SFPS, 13. SFPS, Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 2. interpretācijā, 5. SFPIK, 10. SFPIK, 12. SFPIK, 16. SFPIK un 19. SFPIK un Pastāvīgās interpretācijas komitejas (PIK) 27. interpretācijā, lai nodrošinātu starptautisko grāmatvedības standartu savstarpējo konsekvenci. Lai nodrošinātu saskanību ar Savienības tiesību aktiem, šajā regulā nav veikts izrietošs grozījums 39. starptautiskajā grāmatvedības standartā, kas attiecas uz patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti. Turklāt 9. SFPS atceļ 9. SFPIK.

(4)

Pēc apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu un apsverot jautājumus, kas izriet no minētās apspriešanās, jo īpaši attiecībā uz 9. SFPS piemērošanas ietekmi uz apdrošināšanas nozari, tiek secināts, ka 9. SFPS atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas kritērijiem.

(5)

Komisijai ir savlaicīgi jāpieņem starptautiskie grāmatvedības standarti, lai nezaudētu ieguldītāju izpratni un uzticību. Tomēr, apstiprinot 9. SFPS, vienlaikus tiek atzīts, ka ir fakultatīvi jāatliek tā piemērošana attiecībā uz apdrošināšanas nozari. SGSP ir uzņēmusies iniciatīvu risināt šo jautājumu, un ir sagaidāms, ka tā iesniegs priekšlikumu, lai nodrošinātu vienotu starptautiski atzītu risinājumu. Tomēr gadījumā, ja līdz 2016. gada 31. jūlijam SGSP pieņemtie noteikumi netiks uzskatīti par apmierinošiem, Komisija plāno dot iespēju apdrošināšanas nozarei ierobežotu laikposmu nepiemērot 9. SFPS.

(6)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1126/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1126/2008 pielikumu groza šādi:

a)

iekļauj šīs regulas pielikumā izklāstīto 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Finanšu instrumenti;

b)

saskaņā ar šīs regulas pielikumā izklāstīto 9. SFPS Finanšu instrumenti tiek grozīti šādi starptautiskie grāmatvedības standarti:

i)

1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana;

ii)

2. SGS Krājumi;

iii)

8. SGS Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas;

iv)

10. SGS Notikumi pēc pārskata perioda beigām;

v)

12. SGS Ienākuma nodokļi;

vi)

20. SGS Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību;

vii)

21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme;

viii)

23. SGS Aizņēmumu izmaksas;

ix)

28. SGS Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos;

x)

32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana;

xi)

33. SGS Peļņa par akciju;

xii)

36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās;

xiii)

37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi;

xiv)

39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana;

xv)

1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja lietošana;

xvi)

2. SFPS Maksājums ar akcijām;

xvii)

3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana;

xviii)

4. SFPS Apdrošināšanas līgumi;

xix)

5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības;

xx)

7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana;

xxi)

13. SFPS Patiesās vērtības novērtēšana;

xxii)

Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 2. interpretācija Kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akcijas un līdzīgi instrumenti;

xxiii)

5. SFPIK Tiesības uz likvidācijas, atjaunošanas un vides rehabilitācijas fondu procentu maksājumiem;

xxiv)

10. SFPIK Starpperioda finanšu pārskatu sniegšana un vērtības samazināšanās;

xxv)

12. SFPIK Vienošanās par pakalpojumu koncesiju;

xxvi)

16. SFPIK Riska ierobežošana attiecībā uz neto ieguldījumu ārvalstu darbībā;

xxvii)

19. SFPIK Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem;

xxviii)

Pastāvīgās interpretācijas komitejas (PIK) 27. interpretācija Darījumu būtības novērtēšana, kuri ietver nomas juridisko formu.

c)

9. SFPIK Iegulto atvasinājumu atkārtota novērtēšana atceļ saskaņā ar 9. SFPS, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2.   Ikviens uzņēmums no datuma, kad sākas tā pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2018. gada 1. janvārī vai pēc tam, beidz piemērot šādus noteikumus attiecībā uz atsaucēm uz 9. SFPS:

a)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 1254/2012 (3) 1. panta 2. punkts;

b)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 1255/2012 (4) 1. panta 2. punkts;

c)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 183/2013 (5) 1. panta 2. punkts;

d)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 313/2013 (6) 1. panta 2. punkts;

e)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 1174/2013 (7) 1. panta 2. punkts;

f)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 1361/2014 (8) 1. panta 2. punkts;

g)

Komisijas Regulas (ES) 2015/28 (9) 1. panta 2. punkts;

h)

Komisijas Regulas (ES) 2015/2173 (10) 1. panta 2. punkts;

i)

Komisijas Regulas (ES) 2015/2441 (11) 1. panta 2. punkts;

j)

Komisijas Regulas (ES) 2016/1703 (12) 1. panta 2. punkts;

k)

Komisijas Regulas (ES) 2016/1905 (13) 1. panta 2. punkts;

3.   Ja uzņēmums izvēlas piemērot 9. SFPS Finanšu instrumenti attiecībā uz finanšu gadiem, kuri sākas pirms 2018. gada 1. janvāra, tas piemēro šā panta 2. punkta noteikumus attiecībā uz minētajiem finanšu gadiem.

2. pants

Ikviens uzņēmums piemēro 1. pantā minētos grozījumus vēlākais no datuma, kad sākas tā pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2018. gada 1. janvārī vai pēc tam.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 22. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2008. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2012. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1254/2012, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 10. Starptautisko finanšu pārskatu standartu, 11. Starptautisko finanšu pārskatu standartu, 12. Starptautisko finanšu pārskatu standartu, 27. Starptautisko grāmatvedības standartu (2011. gads) un 28. Starptautisko grāmatvedības standartu (2011. gads) (OV L 360, 29.12.2012., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2012. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1255/2012, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 12. starptautisko grāmatvedības standartu, 1. un 13. starptautisko finanšu pārskatu standartu un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas 20. interpretāciju (OV L 360, 29.12.2012., 78. lpp.).

(5)  Komisijas 2013. gada 4. marta Regula (ES) Nr. 183/2013, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 1. Starptautisko finanšu pārskatu standartu (OV L 61, 5.3.2013., 6. lpp.).

(6)  Komisijas 2013. gada 4. aprīļa Regula (ES) Nr. 313/2013, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz dokumentu “Konsolidētie finanšu pārskati, kopīgas struktūras un līdzdalības atklāšana citos uzņēmumos: pārejas norādes (grozījumi 10., 11. un 12. starptautiskajā finanšu pārskatu standartā)” (OV L 95, 5.4.2013., 9. lpp.).

(7)  Komisijas 2013. gada 20. novembra Regula (ES) Nr. 1174/2013, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 10. Starptautisko finanšu pārskatu standartu, 12. Starptautisko finanšu pārskatu standartu un 27. Starptautisko grāmatvedības standartu (OV L 312, 21.11.2013., 1. lpp.).

(8)  Komisijas 2014. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1361/2014, ar kuru attiecībā uz starptautisko finanšu pārskatu standartiem Nr. 3 un 13 un starptautisko grāmatvedības standartu Nr. 40 groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 365, 19.12.2014., 120. lpp.).

(9)  Komisijas 2014. gada 17. decembra Regula (ES) 2015/28, ar kuru attiecībā uz starptautisko finanšu pārskatu standartiem Nr. 2, 3 un 8 un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem Nr. 16, 24 un 38 groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 5, 9.1.2015., 1. lpp.).

(10)  Komisijas 2015. gada 24. novembra Regula (ES) 2015/2173, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 11. starptautisko finanšu pārskatu standartu (OV L 307, 25.11.2015., 11. lpp.).

(11)  Komisijas 2015. gada 18. decembra Regula (ES) 2015/2441, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 27. starptautisko grāmatvedības standartu (OV L 336, 23.12.2015., 49. lpp.).

(12)  Komisijas 2016. gada 22. septembra Regula (ES) 2016/1703, ar kuru attiecībā uz starptautisko finanšu pārskatu standartiem Nr. 10 un 12 un starptautisko grāmatvedības standartu Nr. 28 groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 attiecībā uz 10. Starptautisko finanšu pārskatu standartu, 12. Starptautisko finanšu pārskatu standartu un 28. starptautisko grāmatvedības standartu (OV L 257, 23.9.2016., 1. lpp.).

(13)  Komisijas 2016. gada 22. septembra Regula (ES) 2016/1905, ar kuru attiecībā uz starptautisko finanšu pārskatu standartu Nr. 15 groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 295, 29.10.2016., 19. lpp.).


PIELIKUMS

9. SFPS   “Finanšu instrumenti”

9. starptautiskais finanšu pārskatu standarts

“Finanšu instrumenti”

1. NODAĻA.   Mērķis

1.1.   Šā standarta mērķis ir noteikt principus finanšu pārskatu sniegšanai par finanšu aktīviem un finanšu saistībām, lai finanšu pārskatu lietotājiem nodrošinātu piemērotu un noderīgu informāciju, kas ļauj novērtēt uzņēmuma nākotnes naudas plūsmu apmēru, laika grafiku un nenoteiktību.

2. NODAĻA.   Tvērums

2.1.   Šo standartu piemēro visi uzņēmumi visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot šādus:

a)

tās līdzdalības meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos, kuras uzskaita saskaņā ar 10. SFPS “Konsolidētie finanšu pārskati”, 27. SGS “Atsevišķie finanšu pārskati” vai 28. SGS “Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos”. Tomēr dažos gadījumos 10. SFPS, 27. SGS vai 28. SGS prasa vai ļauj uzņēmumam uzskaitīt līdzdalību meitasuzņēmumā, asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā saskaņā ar dažām vai visām šā standarta prasībām. Uzņēmumi šo standartu piemēro arī atvasinātajiem instrumentiem attiecībā uz līdzdalību meitasuzņēmumā, asociētajā uzņēmumā vai kopuzņēmumā, izņemot, ja atvasinātais instruments atbilst uzņēmuma pašu kapitāla instrumenta definīcijai saskaņā ar 32. SGS “Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana”;

b)

no nomas darījumiem izrietošās tiesības un pienākumi, uz kuriem attiecas 17. SGS “Noma”. Tomēr:

i)

uz iznomātāja atzītajiem nomas debitoru parādiem attiecas šajā standartā noteiktās atzīšanas pārtraukšanas un vērtības samazināšanas prasības;

ii)

uz nomnieka atzītajiem finanšu nomas kreditoru parādiem attiecas šajā standartā noteiktās atzīšanas pārtraukšanas prasības; un

iii)

uz nomas darījumos iegultajiem atvasinātajiem instrumentiem attiecas šajā standartā noteiktās prasības, kas piemērojamas iegultiem atvasinātajiem instrumentiem;

c)

darba devēju tiesības un pienākumi saskaņā ar darbinieku pabalstu plāniem, uz kuriem attiecas 19. SGS “Darbinieku pabalsti”;

d)

uzņēmuma emitētie finanšu instrumenti, kuri atbilst 32. SGS noteiktajai kapitāla vērtspapīru instrumenta definīcijai (tostarp iespējas līgumi un garantijas) vai kuri saskaņā ar 32. SGS 16.A un 16.B vai 16.C un 16.D punktu ir jāklasificē kā kapitāla vērtspapīru instrumenti. Tomēr šādu kapitāla vērtspapīru instrumentu turētājs minētajiem instrumentiem piemēro šo standartu, izņemot, ja tie atbilst a) apakšpunktā minētajam izņēmumam;

e)

tiesības un pienākumi, kas izriet no i) apdrošināšanas līguma, kā tas definēts 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”, izņemot emitenta tiesības un pienākumus, kuri izriet no finanšu garantiju līguma definīcijai atbilstīga apdrošināšanas līguma, vai no ii) līguma, uz kuru attiecas 4. SFPS, jo tas satur diskrecionāras dalības elementu. Tomēr šo standartu piemēro tādam atvasinātajam instrumentam, kas ir iegults līgumā, uz kuru attiecas 4. SFPS, ja pats atvasinātais instruments nav līgums, uz kuru attiecas 4. SFPS. Turklāt, ja finanšu garantiju līgumu emitents iepriekš ir nepārprotami apgalvojis, ka tas šos līgumus uzskata par apdrošināšanas līgumiem, un ir izmantojis apdrošināšanas līgumiem piemērojamu uzskaiti, tas pēc saviem ieskatiem šādiem finanšu garantiju līgumiem var piemērot vai nu šo standartu, vai 4. SFPS (skatīt B2.5.–B2.6. punktu). Emitents šo izvēli var veikt katram līgumam atsevišķi, taču attiecībā uz katru līgumu izdarītā izvēle ir neatsaucama;

f)

nākotnes līgumi starp pircēju un akciju vai daļu turētāju, kas ir pārdevējs, par uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu, kā rezultātā iegādes datumā nākotnē notiks komercdarbības apvienošana, uz kuru attiecas 3. SFPS “Uzņēmējdarbības apvienošana”. Nākotnes līguma termiņš nedrīkstētu pārsniegt saprātīgu laika periodu, kāds parasti nepieciešams jebkādu nepieciešamo apstiprinājumu saņemšanai un darījuma pabeigšanai;

g)

apņemšanās izsniegt aizdevumu, izņemot 2.3. punktā aprakstītā apņemšanās izsniegt aizdevumu. Tomēr aizdevuma izsniegšanas apņemšanās emitents attiecībā uz to apņemšanos izsniegt aizdevumu, uz kuru šis standarts citā ziņā neattiecas, piemēro šajā standartā noteiktās vērtības samazināšanas prasības. Turklāt uz visa veida apņemšanos izsniegt aizdevumu attiecas šajā standartā noteiktās atzīšanas pārtraukšanas prasības;

h)

finanšu instrumenti, līgumi un saistības atbilstoši uz pamatkapitāla daļām balstītiem maksājumu darījumiem, uz kuriem attiecas 2. SFPS “Akciju maksājumi”, izņemot līgumus, uz kuriem attiecas šā standarta 2.4.–2.7. punkts un kuriem ir piemērojams šis standarts;

i)

tiesības uz maksājumiem, kas paredzēti, lai uzņēmumam atlīdzinātu izdevumus, kuri tam jāsedz tādu saistību nokārtošanai, ko tas atzīst kā uzkrājumus saskaņā ar 37. SGS “Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi” vai ko kādā agrākā periodā tas atzina kā uzkrājumus saskaņā ar 37. SGS;

j)

tiesības un pienākumi, uz kuriem attiecas 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” un kuri izriet no līgumiem, kas ir finanšu instrumenti, izņemot tos, kurus atbilstoši 15. SFPS uzskaita saskaņā ar šo standartu.

2.2.   Tām tiesībām, kuras, lai atzītu peļņu vai zaudējumus no vērtības samazināšanas, atbilstoši 15. SFPS uzskaita saskaņā ar šo standartu, piemēro šajā standartā noteiktās vērtības samazināšanas prasības.

2.3.   Šis standarts attiecas uz šādu apņemšanos izsniegt aizdevumu:

a)

aizdevuma izsniegšanas apņemšanās, kuras uzņēmums noteicis kā tādas finanšu saistības, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (skatīt 4.2.2. punktu). Uzņēmums, kas aktīvus, kuri izriet no tā apņemšanās izsniegt aizdevumu, iepriekš ir mēdzis pārdot īsi pēc iniciēšanas, visām tās pašas kategorijas aizdevuma izsniegšanas apņemšanām piemēro šo standartu;

b)

aizdevuma izsniegšanas apņemšanās, par kurām var norēķināties neto ar naudu vai nododot vai emitējot citu finanšu instrumentu. Šādas apņemšanās izsniegt aizdevumu ir atvasinātie instrumenti. Apņemšanās izsniegt aizdevumu neuzskata par tādām, par kurām norēķinās neto, pamatojoties uz to vien, ka aizdevums tiek izmaksāts pa daļām (piemēram, būvniecībai paredzēts hipotekārais aizdevums, kuru izmaksā pa daļām atbilstoši būvniecības gaitai);

c)

apņemšanās izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi (skatīt 4.2.1. punkta d) apakšpunktu).

2.4.   Šo standartu piemēro tiem nefinanšu posteņu pirkuma vai pārdevuma līgumiem, par kuriem var norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem, it kā šie līgumi būtu finanšu instrumenti, izņemot tādus līgumus, kuri noslēgti un kurus turpina turēt ar mērķi saņemt vai piegādāt kādu nefinanšu posteni saskaņā ar uzņēmuma paredzamajām iepirkuma, pārdošanas vai lietošanas vajadzībām. Tomēr šo standartu piemēro tiem no minētajiem līgumiem, kurus uzņēmums noteicis kā tādus, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 2.5. punktu.

2.5.   Nefinanšu posteņa pirkuma vai pārdevuma līgumu, par kuru var norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem, it kā šis līgums būtu finanšu instruments, var neatsaucami noteikt kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pat ja tas noslēgts ar mērķi saņemt vai piegādāt kādu nefinanšu posteni saskaņā ar uzņēmuma paredzamajām iepirkuma, pārdošanas vai lietošanas vajadzībām. Šāda noteikšana ir iespējama vienīgi līguma noslēgšanas brīdī un vienīgi tad, ja tā novērš vai ievērojami samazina atzīšanas nekonsekvenci (ko dažkārt dēvē par “uzskaites neatbilstību”), kas rastos, ja šis līgums netiku atzīts tāpēc, ka uz to neattiecas šis standarts (skatīt 2.4. punktu).

2.6.   Pastāv vairāki veidi, kādos par nefinanšu posteņa pirkuma vai pārdevuma līgumu iespējams norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem. Tie ir šādi:

a)

ja līguma noteikumi ļauj jebkurai pusei norēķināties par to neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem;

b)

ja iespēja norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem nav tieši noteikta līguma noteikumos, taču uzņēmums mēdz par līdzīgiem līgumiem norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem (ar darījuma partneri, noslēdzot savstarpēji kompensējošus līgumus vai pārdodot līgumu pirms tā izpildes vai termiņa beigām);

c)

ja uzņēmums attiecībā uz līdzīgiem līgumiem mēdz pieņemt piegādāto pamatā esošo aktīvu un īsi pēc piegādes pārdot to ar mērķi gūt peļņu no cenas vai tirgotāja uzcenojuma īstermiņa svārstībām; un

d)

ja nefinanšu postenis, kas ir līguma priekšmets, ir viegli pārvēršams naudā.

Tādi līgumi, uz kuriem attiecas b) vai c) apakšpunkts, netiek noslēgti ar mērķi saņemt vai piegādāt nefinanšu posteni saskaņā ar uzņēmuma paredzamajām iepirkuma, pārdošanas vai lietošanas vajadzībām, un tāpēc uz tiem attiecas šis standarts. Pārējos līgumus, uz kuriem attiecas 2.4. punkts, izvērtē, lai noteiktu, vai tie ir noslēgti un tos turpina turēt ar mērķi saņemt vai piegādāt kādu nefinanšu posteni saskaņā ar uzņēmuma paredzamajām iepirkuma, pārdošanas vai lietošanas vajadzībām un attiecīgi – vai uz tiem attiecas šis standarts.

2.7.   Šis standarts attiecas uz tādām pārdotajām nefinanšu posteņa pirkuma vai pārdevuma iespējām, par kurām saskaņā ar 2.6. punkta a) vai d) apakšpunktu var norēķināties neto ar naudu vai ar citu finanšu instrumentu, vai apmainoties ar finanšu instrumentiem. Šādi līgumi nevar tikt noslēgti ar mērķi saņemt vai piegādāt nefinanšu posteni saskaņā ar uzņēmuma paredzamajām iepirkuma, pārdošanas vai lietošanas vajadzībām.

3. NODAĻA.   Atzīšana un atzīšanas pārtraukšana

3.1.   SĀKOTNĒJĀ ATZĪŠANA

3.1.1.

Finanšu aktīvus vai finanšu saistības uzņēmums savā finanšu stāvokļa pārskatā atzīst tikai un vienīgi tad, kad tas kļūst par līguma pusi saskaņā ar attiecīgā instrumenta līguma noteikumiem (skatīt B3.1.1. un B3.1.2. punktu). Pirmoreiz atzīstot finanšu aktīvu, uzņēmums klasificē to saskaņā ar 4.1.1.–4.1.5. punktu un novērtē to saskaņā ar 5.1.1.–5.1.3. punktu. Pirmoreiz atzīstot finanšu saistības, uzņēmums klasificē tās saskaņā ar 4.2.1. un 4.2.2. punktu un novērtē tās saskaņā ar 5.1.1. punktu.

Finanšu aktīvu regulārā pirkšana vai pārdošana

3.1.2.

Finanšu aktīvu regulāro pirkšanu vai pārdošanu atzīst vai attiecīgi pārtrauc atzīt, izmantojot darījuma dienas uzskaiti vai norēķinu dienas uzskaiti (skatīt B3.1.3.–B3.1.6. punktu).

3.2.   FINANŠU AKTĪVU ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA

3.2.1.

Konsolidētajos finanšu pārskatos 3.2.2.–3.2.9., B3.1.1., B3.1.2. un B3.2.1.–B3.2.17. punktu piemēro konsolidētā līmenī. Tas nozīmē, ka vispirms uzņēmums konsolidē visus meitasuzņēmumus saskaņā ar 10. SFPS un pēc tam minētos punktus piemēro konsolidētajai grupai.

3.2.2.

Pirms izvērtēt, vai un kādā apmērā veicama atzīšanas pārtraukšana saskaņā ar 3.2.3.–3.2.9. punktu, uzņēmums nosaka, vai minētie punkti ir piemērojami finanšu aktīva daļai (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas daļai) vai visam finanšu aktīvam (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupai):

a)

3.2.3.–3.2.9. punktu piemēro finanšu aktīva daļai (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas daļai) tikai un vienīgi tad, ja daļa, kuras atzīšanu paredzēts pārtraukt, atbilst kādam no šādiem trim nosacījumiem:

i)

attiecīgā daļa ietver vienīgi konkrēti norādītas finanšu aktīva (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas) naudas plūsmas. Piemēram, ja uzņēmums noslēdz procentu likmes komponenta līgumu, saskaņā ar kuru darījuma partneris iegūst tiesības uz parāda instrumenta procentu naudas plūsmām, bet ne pamatsummas naudas plūsmām, attiecīgajām procentu naudas plūsmām piemēro 3.2.3.–3.2.9. punktu;

ii)

attiecīgā daļa ietver vienīgi pilnīgi proporcionālu (pro rata) finanšu aktīva (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas) naudas plūsmu daļu. Piemēram, ja uzņēmums noslēdz darījumu, saskaņā ar kuru darījuma partneris iegūst tiesības uz 90 procentiem no visām parāda instrumenta naudas plūsmām, šiem 90 procentiem no minētajām naudas plūsmām piemēro 3.2.3.–3.2.9. punktu. Ja ir vairāk nekā viens darījuma partneris, nav nepieciešams, lai katram no tiem pienāktos proporcionāla naudas plūsmu daļa – pietiek ar to, ka pilnīgi proporcionāla daļa ir pārvedumu veicošajam uzņēmumam;

iii)

attiecīgā daļa ietver vienīgi pilnīgi proporcionālu (pro rata) finanšu aktīva (vai līdzīgu finanšu aktīvpārskau grupas) konkrēti norādītu naudas plūsmu daļu. Piemēram, ja uzņēmums noslēdz darījumu, saskaņā ar kuru darījuma partneris iegūst tiesības uz 90 procentiem no finanšu aktīva procentu naudas plūsmām, šiem 90 procentiem no minētajām procentu naudas plūsmām piemēro 3.2.3.–3.2.9. punktu. Ja ir vairāk nekā viens darījuma partneris, nav nepieciešams, lai katram no tiem pienāktos proporcionāla konkrēti norādīto naudas plūsmu daļa – pietiek ar to, ka pilnīgi proporcionāla daļa ir pārvedumu veicošajam uzņēmumam;

b)

visos pārējos gadījumos 3.2.3.–3.2.9. punktu piemēro visam finanšu aktīvam (vai visai līdzīgu finanšu aktīvu grupai). Piemēram, ja uzņēmums pārved i) tiesības uz pirmajiem vai pēdējiem 90 procentiem no iekasētās naudas par finanšu aktīvu (vai par finanšu aktīvu grupu) vai ii) tiesības uz 90 procentiem no naudas plūsmām no debitoru parādu grupas, taču sniedz garantiju, ar ko pircējam atlīdzinātu kredītzaudējumus lielākais 8 procentu apmērā no debitoru parādu pamatsummas, 3.2.3.–3.2.9. punktu piemēro visam finanšu aktīvam (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupai).

3.2.3.–3.2.12. punktā termins “finanšu aktīvs” attiecas vai nu uz finanšu aktīva daļu (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas daļu), kā tā raksturota a) apakšpunktā, vai uz visu finanšu aktīvu (vai līdzīgu finanšu aktīvu grupu).

3.2.3.

Uzņēmums pārtrauc finanšu aktīva atzīšanu tikai un vienīgi tad, ja:

a)

ir beigušās līgumiskās tiesības uz naudas plūsmām no konkrētā finanšu aktīva vai

b)

uzņēmums pārved konkrēto finanšu aktīvu, kā noteikts 3.2.4. un 3.2.5. punktā, un pārvedums kvalificējas atzīšanas pārtraukšanai saskaņā ar 3.2.6. punktu.

(Attiecībā uz finanšu aktīvu regulāro pārdošanu skatīt 3.1.2. punktu.)

3.2.4.

Uzņēmums ir pārvedis finanšu aktīvu tikai un vienīgi tad, ja tas ir:

a)

pārvedis līgumiskās tiesības saņemt no finanšu aktīva izrietošās naudas plūsmas, vai

b)

ir paturējis līgumiskās tiesības saņemt no finanšu aktīva izrietošās naudas plūsmas, bet ir uzņēmies līgumiskas saistības izmaksāt attiecīgās naudas plūsmas vienam vai vairākiem saņēmējiem tādā darījumā, kas atbilst 3.2.5. punkta nosacījumiem.

3.2.5.

Ja uzņēmums patur līgumiskās tiesības saņemt no finanšu aktīva (“sākotnējā aktīva”) izrietošās naudas plūsmas, bet uzņemas līgumiskas saistības izmaksāt attiecīgās naudas plūsmas vienam vai vairākiem uzņēmumiem (“galīgajiem saņēmējiem”), uzņēmums šo darījumu uzskata par finanšu aktīva pārvedumu tikai un vienīgi tad, ja ir izpildīti visi trīs turpmāk minētie nosacījumi:

a)

uzņēmumam ir pienākums veikt maksājumus galīgajiem saņēmējiem vienīgi tādā gadījumā, ja tas no sākotnējā aktīva ir iekasējis ekvivalentas summas. Ja uzņēmums piešķir īstermiņa avansus ar tiesībām pilnīgi atgūt aizdoto summu plus uzkrātos procentus atbilstoši tirgus likmei, šis nosacījums nav pārkāpts;

b)

pārveduma līguma noteikumi uzņēmumam aizliedz pārdot vai ieķīlāt sākotnējo aktīvu, izņemot, ja to izmanto, lai sniegtu nodrošinājumu saistībām izmaksāt attiecīgās naudas plūsmas galīgajiem saņēmējiem;

c)

uzņēmumam ir pienākums bez būtiskas kavēšanās nodot galīgajiem saņēmējiem naudas plūsmas, ko tas iekasē to vārdā. Turklāt uzņēmumam nav tiesību atkārtoti ieguldīt šīs naudas plūsmas, izņemot ieguldījumus naudā vai naudas ekvivalentos (kā definēts 7. SGS “Naudas plūsmu pārskats”) īsajā norēķinu periodā no naudas iekasēšanas dienas līdz dienai, kurā nauda jānodod galīgajiem saņēmējiem, ja procentu ieņēmumi no šiem ieguldījumiem tiek nodoti galīgajiem saņēmējiem.

3.2.6.

Pārvedot finanšu aktīvu (skatīt 3.2.4. punktu), uzņēmums izvērtē apmēru, kādā tas patur šā finanšu aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus. Attiecīgi:

a)

ja uzņēmums pārved būtībā visus finanšu aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, tas pārtrauc atzīt attiecīgo finanšu aktīvu un atsevišķi kā aktīvus vai saistības atzīst jebkādas pārveduma rezultātā radītās vai paturētās tiesības un pienākumus;

b)

ja uzņēmums patur būtībā visus finanšu aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, tas turpina atzīt attiecīgo finanšu aktīvu;

c)

ja uzņēmums ne pārved, ne patur būtībā visus finanšu aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, tas nosaka, vai tas ir paturējis kontroli pār attiecīgo finanšu aktīvu. Attiecīgi:

i)

ja uzņēmums nav paturējis kontroli, tas pārtrauc atzīt attiecīgo finanšu aktīvu un atsevišķi kā aktīvus vai saistības atzīst jebkādas pārveduma rezultātā radītās vai paturētās tiesības un pienākumus;

ii)

ja uzņēmums ir paturējis kontroli, tas turpina atzīt attiecīgo finanšu aktīvu savas turpinātās iesaistes apmērā šajā finanšu aktīvā (skatīt 3.2.16. punktu).

3.2.7.

Risku un ieguvumu pārvešanu (skatīt 3.2.6. punktu) izvērtē, salīdzinot, kāda pirms un pēc pārveduma ir uzņēmuma pakļautība pārvestā aktīva neto naudas plūsmu summu un grafiku mainīguma riskam. Uzņēmums ir paturējis būtībā visus finanšu aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, ja tā pakļautība finanšu aktīva nākotnes neto naudas plūsmu pašreizējās vērtības mainīguma riskam pārveduma rezultātā ievērojami nemainās (piemēram, tāpēc, ka uzņēmums finanšu aktīvu ir pārdevis saskaņā ar līgumu par šā aktīva atpirkšanu par fiksētu cenu vai par pārdošanas cenu plus aizdevēja ienākums). Uzņēmums ir pārvedis būtībā visus finanšu aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, ja tā pakļautība šim mainīguma riskam vairs nav ievērojama salīdzinājumā ar attiecīgā finanšu aktīva nākotnes neto naudas plūsmu pašreizējās vērtības kopējo mainīgumu (piemēram, tāpēc, ka uzņēmums finanšu aktīvu ir pārdevis tikai ar iespēju atpirkt to pēc patiesās vērtības atpirkšanas brīdī vai ir pārvedis lielāka finanšu aktīva naudas plūsmu pilnīgi proporcionālu daļu saskaņā ar līgumu (piemēram, pakārtotu līdzdalību aizdevumā), kas atbilst 3.2.5. punkta nosacījumiem).

3.2.8.

Bieži būs acīmredzams, vai uzņēmums ir pārvedis vai paturējis būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus, un nebūs nepieciešams veikt nekādus aprēķinus. Citos gadījumos būs nepieciešams veikt aprēķinus un salīdzināt uzņēmuma pakļautību nākotnes neto naudas plūsmu pašreizējās vērtības mainīguma riskam pirms un pēc pārveduma. Aprēķinu un salīdzinājuma veikšanai izmantojamā diskonta likme ir atbilstīga pašreizējā tirgus procentu likme. Ņem vērā visus pamatoti iespējamos neto naudas plūsmu mainīguma variantus, lielāku svaru piešķirot tiem iznākumiem, kuru īstenošanās varbūtība ir lielāka.

3.2.9.

Tas, vai uzņēmums ir paturējis kontroli (skatīt 3.2.6. punkta c) apakšpunktu) pār pārvesto aktīvu, ir atkarīgs no pārveduma saņēmēja spējas pārdot šo aktīvu. Ja pārveduma saņēmējam ir praktiska spēja pārdot visu attiecīgo aktīvu nesaistītai trešai personai un tas var šo spēju īstenot vienpusēji un bez papildu ierobežojumu noteikšanas šim pārvedumam, uzņēmums nav paturējis kontroli. Visos pārējos gadījumos uzņēmums ir paturējis kontroli.

Pārvedumi, kas kvalificējas atzīšanas pārtraukšanai

3.2.10.

Ja uzņēmums pārved finanšu aktīvu tāda pārveduma ietvaros, ka aktīvs pilnīgi kvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, un patur tiesības apkalpot šo finanšu aktīvu par noteiktu maksu, tas attiecībā uz šo apkalpošanas līgumu atzīst apkalpošanas aktīvus vai apkalpošanas saistības. Ja nav paredzams, ka saņemamā maksa uzņēmumam nodrošinātu pienācīgu atlīdzību par apkalpošanu, no apkalpošanas pienākuma izrietošās apkalpošanas saistības atzīst patiesajā vērtībā. Ja ir paredzams, ka saņemamā maksa pārsniegtu pienācīgu atlīdzību par apkalpošanu, no apkalpošanas tiesībām izrietošo apkalpošanas aktīvu atzīst tādā vērtībā, kura noteikta, pamatojoties uz lielākā finanšu aktīva uzskaites vērtības attiecināšanu saskaņā ar 3.2.13. punktu.

3.2.11.

Ja pārveduma rezultātā pilnīgi pārtrauc atzīt kādu finanšu aktīvu, taču uzņēmums šajā pārvedumā iegūst jaunu finanšu aktīvu vai uzņemas jaunas finanšu saistības vai apkalpošanas saistības, uzņēmums jauno finanšu aktīvu, finanšu saistības vai apkalpošanas saistības atzīst pēc patiesās vērtības.

3.2.12.

Pilnīgi pārtraucot finanšu aktīva atzīšanu, starpību starp

a)

uzskaites vērtību (atzīšanas pārtraukšanas dienā) un

b)

saņemto atlīdzību (tostarp iegūto jauno aktīvu vērtība mīnus uzņemto jauno saistību vērtība)

atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

3.2.13.

Ja pārvestais aktīvs ir daļa no lielāka finanšu aktīva (piemēram, ja uzņēmums pārved procentu naudas plūsmas, kas izriet no parāda instrumenta; skatīt 3.2.2. punkta a) apakšpunktu) un pārvestā daļa pilnīgi kvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, lielākā finanšu aktīva iepriekšējo uzskaites vērtību attiecina starp to daļu, kuras atzīšanu turpina, un to daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, pamatojoties uz šo daļu relatīvajām patiesajām vērtībām pārveduma dienā. Šajā gadījumā paturēto apkalpošanas aktīvu uzskata par daļu, kuras atzīšanu turpina. Starpību starp

a)

uzskaites vērtību (atzīšanas pārtraukšanas dienā), kas attiecināta uz daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, un

b)

saņemto atlīdzību (tostarp iegūto jauno aktīvu vērtība mīnus uzņemto jauno saistību vērtība) par daļu, kuras atzīšanu pārtrauc,

atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

3.2.14.

Kad uzņēmums lielāka finanšu aktīva iepriekšējo uzskaites vērtību attiecina starp to daļu, kuras atzīšanu turpina, un to daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, ir jānovērtē tās daļas patiesā vērtība, kuras atzīšanu turpina. Ja uzņēmums iepriekš ir praktizējis tādu daļu pārdošanu, kas ir līdzīgas daļai, kuras atzīšanu turpina, vai attiecībā uz šādām daļām pastāv citi tirgus darījumi, patiesās vērtības labākā aplēse ir faktisko darījumu jaunākās cenas. Ja nav ne cenu informācijas, ne nesenu tirgus darījumu, kas varētu pamatot patieso vērtību tai daļai, kuras atzīšanu turpina, patiesās vērtības labākā aplēse ir starpība starp visa lielākā finanšu aktīva patieso vērtību un atlīdzību, kas saņemta no pārveduma saņēmēja par daļu, kuras atzīšanu pārtrauc.

Pārvedumi, kas nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai

3.2.15.

Ja pārvedums neizraisa atzīšanas pārtraukšanu, jo uzņēmums ir paturējis būtībā visus pārvestā aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, uzņēmums tupina atzīt visu pārvesto aktīvu un saņemto atlīdzību atzīst kā finanšu saistības. Nākamajos periodos uzņēmums atzīst visus ieņēmumus no pārvestā aktīva un visus ar attiecīgajām finanšu saistībām saistītos izdevumus.

Turpināta iesaiste pārvestajos aktīvos

3.2.16.

Ja uzņēmums ne pārved, ne patur būtībā visus pārvestā aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus un patur kontroli pār pārvesto aktīvu, tas turpina atzīt pārvesto aktīvu savas turpinātās iesaistes apmērā. Uzņēmuma turpinātās iesaistes apmērs attiecībā uz pārvesto aktīvu ir apmērs, kādā uzņēmums ir pakļauts pārvestā aktīva vērtības izmaiņām. Piemēram:

a)

ja uzņēmuma turpinātā iesaiste izpaužas kā garantijas sniegšana par pārvesto aktīvu, uzņēmuma turpinātās iesaistes apmērs ir zemākā no šādām vērtībām: i) aktīva vērtība un ii) maksimālā saņemtās atlīdzības summa, kuru uzņēmumam var nākties atmaksāt (“garantijas summa”);

b)

ja uzņēmuma turpinātā iesaiste izpaužas kā pārdota vai iegādāta iespēja (vai abi) attiecībā uz pārvesto aktīvu, uzņēmuma turpinātās iesaistes apmērs ir vērtība, kāda ir pārvestajam aktīvam, kuru uzņēmums var atpirkt. Tomēr gadījumā, ja runa ir par pārdotu pārdošanas iespēju attiecībā uz aktīvu, kas novērtēts pēc patiesās vērtības, uzņēmuma turpinātās iesaistes apmērs ir zemākā no šādām vērtībām: pārvestā aktīva patiesā vērtība un iespējas līguma izmantošanas cena (skatīt B3.2.13. punktu);

c)

ja uzņēmuma turpinātā iesaiste izpaužas kā iespējas līgums, par kuru norēķinās naudā, vai līdzīgs noteikums attiecībā uz pārvesto aktīvu, uzņēmuma turpinātās iesaistes apmēru novērtē tāpat kā attiecībā uz b) apakšpunktā minēto iesaisti, kas izriet no iespējas līgumiem, par kuriem nenorēķinās naudā.

3.2.17.

Ja uzņēmums turpina atzīt aktīvu savas turpinātās iesaistes apmērā, tas atzīst arī attiecīgās saistības. Neraugoties uz pārējām šajā standartā noteiktajām novērtēšanas prasībām, pārvesto aktīvu un attiecīgās saistības novērtē tā, lai atspoguļotu uzņēmuma paturētās tiesības un pienākumus. Attiecīgās saistības novērtē tādā veidā, ka pārvestā aktīva un attiecīgo saistību neto uzskaites vērtība atbilst:

a)

uzņēmuma paturēto tiesību un pienākumu amortizētajām izmaksām, ja pārvesto aktīvu novērtē amortizētajās izmaksās; vai

b)

uzņēmuma paturēto tiesību un pienākumu patiesajai vērtībai, kas novērtēta savrupi, ja pārvesto aktīvu novērtē pēc patiesās vērtības.

3.2.18.

Uzņēmums turpina atzīt visus ieņēmumus no pārvestā aktīva savas turpinātās iesaistes apmērā un atzīst visus ar attiecīgajām saistībām saistītos izdevumus.

3.2.19.

Veicot turpmāko novērtējumu, pārvestā aktīva un attiecīgo saistību patiesās vērtības atzītās izmaiņas uzskaita konsekventi, ievērojot 5.7.1. punktu, un tās nedrīkst savstarpēji kompensēt.

3.2.20.

Ja uzņēmuma turpinātā iesaiste attiecas tikai uz finanšu aktīva daļu (piemēram, ja uzņēmums patur iespēju atpirkt daļu no pārvestā aktīva vai patur atlikušo līdzdalību, kā rezultātā uzņēmums nepatur būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus un tādējādi patur kontroli), tas šā finanšu aktīva iepriekšējo uzskaites vērtību attiecina starp to daļu, kuras atzīšanu turpina turpinātās iesaistes dēļ, un to daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, pamatojoties uz šo daļu relatīvajām patiesajām vērtībām pārveduma dienā. Šajā gadījumā piemēro 3.2.14. punkta prasības. Starpību starp

a)

uzskaites vērtību (atzīšanas pārtraukšanas dienā), kas attiecināta uz daļu, kuru vairs neatzīst, un

b)

saņemto atlīdzību par daļu, kuru vairs neatzīst,

atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

3.2.21.

Ja pārvesto aktīvu novērtē amortizētajās izmaksās, attiecīgajām saistībām nevar piemērot šajā standartā paredzēto iespēju noteikt finanšu saistības kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Visi pārvedumi

3.2.22.

Ja pārvesto aktīvu turpina atzīt, šo aktīvu un attiecīgās saistības nedrīkst savstarpēji kompensēt. Līdzīgā veidā uzņēmums nedrīkst ieņēmumus no pārvestā aktīva kompensēt ar attiecīgo saistību radītajiem izdevumiem (skatīt 32. SGS 42. punktu).

3.2.23.

Ja pārvedējs pārveduma saņēmējam sniedz nodrošinājumu, kas nav naudas formā (piemēram, ar parāda vai kapitāla vērtspapīru instrumentiem), tas, kā pārvedējs un pārveduma saņēmējs uzskaita šo nodrošinājumu, ir atkarīgs no tā, vai pārveduma saņēmējam ir tiesības nodrošinājumu pārdot vai pārķīlāt un vai pārvedējs nav izpildījis savas saistības. Pārvedējs un pārveduma saņēmējs nodrošinājuma uzskaiti veic šādi:

a)

ja pārveduma saņēmējam saskaņā ar līgumu vai praksē ir tiesības nodrošinājumu pārķīlāt, pārvedējs šo aktīvu savā finanšu stāvokļa pārskatā pārklasificē (piemēram, kā aizdotu aktīvu, ieķīlātu kapitāla vērtspapīru instrumentu vai repo debitoru parādu) atsevišķi no citiem aktīviem;

b)

ja pārveduma saņēmējs pārdod tam ieķīlāto nodrošinājumu, tas atzīst ieņēmumus no pārdošanas un pēc patiesās vērtības novērtētas saistības attiecībā uz pienākumu atgriezt nodrošinājumu;

c)

ja pārvedējs nepilda saistības saskaņā ar līguma noteikumiem un vairs nav tiesīgs izpirkt nodrošinājumu, tas pārtrauc atzīt šo nodrošinājumu, un pārveduma saņēmējs atzīst nodrošinājumu pie saviem aktīviem, sākotnēji novērtējot to pēc patiesās vērtības, vai, ja tas nodrošinājumu jau ir pārdevis, pārtrauc atzīt savu pienākumu atgriezt nodrošinājumu;

d)

izņemot c) apakšpunktā paredzēto gadījumu, pārvedējs turpina uzskaitīt nodrošinājumu pie saviem aktīviem, un pārveduma saņēmējs nedrīkst atzīt šo nodrošinājumu pie aktīviem.

3.3.   FINANŠU SAISTĪBU ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA

3.3.1.

Uzņēmums finanšu saistības (vai finanšu saistību daļu) no sava finanšu stāvokļa pārskata izslēdz tikai un vienīgi tad, kad tās ir dzēstas, t. i., kad līgumā noteiktais pienākums ir izpildīts vai atcelts, vai tam beidzies termiņš.

3.3.2.

Esoša aizņēmēja un aizdevēja starpā veiktu apmaiņu ar parāda instrumentiem, kuru noteikumi būtiski atšķiras, uzskaita kā sākotnējo finanšu saistību dzēšanu un jaunu finanšu saistību atzīšanu. Tāpat arī esošu finanšu saistību vai to daļas noteikumu būtiskas izmaiņas (neatkarīgi no tā, vai tās ir attiecināmas uz debitora finansiālām grūtībām) uzskaita kā sākotnējo finanšu saistību dzēšanu un jaunu finanšu saistību atzīšanu.

3.3.3.

Starpību starp dzēsto vai citai personai pārvesto finanšu saistību (vai finanšu saistību daļas) uzskaites vērtību un samaksāto atlīdzību, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārvestos aktīvus, kas nav nauda, vai uzņemtās saistības, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

3.3.4.

Ja uzņēmums atpērk finanšu saistību daļu, tas attiecīgo finanšu saistību iepriekšējo uzskaites vērtību attiecina starp to daļu, kuras atzīšanu turpina, un to daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, pamatojoties uz šo daļu relatīvajām patiesajām vērtībām atpirkšanas dienā. Starpību starp a) uzskaites vērtību, kas attiecināta uz daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, un b) samaksāto atlīdzību par daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārvestos aktīvus, kas nav nauda, vai uzņemtās saistības, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

4. NODAĻA.   klasificēšana

4.1.   FINANŠU AKTĪVU KLASIFICĒŠANA

4.1.1.

Izņemot gadījumus, kuros piemērojams 4.1.5. punkts, uzņēmums finanšu aktīvus klasificē kā novērtētus amortizētajās izmaksās, pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos vai pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pamatojoties uz abiem turpmāk norādītajiem faktoriem:

a)

uzņēmuma komercdarbības modelis finanšu aktīvu pārvaldības jomā un

b)

finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu iezīmes.

4.1.2.

Finanšu aktīvu novērtē amortizētajās izmaksās, ja ir izpildīti šie abi nosacījumi:

a)

finanšu aktīvs tiek turēts tāda komercdarbības modeļa ietvaros, kura mērķis ir turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, un

b)

finanšu aktīva līgumiskie noteikumi konkrētos datumos paredz naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu.

Šo nosacījumu piemērošanas norādes sniegtas B4.1.1.–B4.1.26. punktā.

4.1.2.A

Finanšu aktīvu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, ja ir izpildīti šie abi nosacījumi:

a)

finanšu aktīvs tiek turēts tāda komercdarbības modeļa ietvaros, kura mērķi sasniedz, gan iekasējot līgumiskās naudas plūsmas, gan pārdodot finanšu aktīvus, un

b)

finanšu aktīva līgumiskie noteikumi konkrētos datumos paredz naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu.

Šo nosacījumu piemērošanas norādes sniegtas B4.1.1.–B4.1.26. punktā.

4.1.3.

4.1.2. punkta b) apakšpunkta un 4.1.2.A punkta b) apakšpunkta piemērošanas mērķiem:

a)

pamatsumma ir finanšu aktīva patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī. Papildu norādes par termina “pamatsumma” nozīmi sniegtas B4.1.7.B punktā;

b)

procentus veido atlīdzība par naudas laikvērtību, kredītrisku, kas ir saistīts ar nenomaksāto pamatsummu konkrētā laikposmā, un citiem aizdevuma pamatriskiem un pamatizmaksām, kā arī peļņas norma. Papildu norādes par termina“procenti” nozīmi, tostarp par naudas laikvērtību, sniegtas B4.1.7.A un B4.1.9.A–B4.1.9.E punktā.

4.1.4.

Finanšu aktīvu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot, ja to novērtē amortizētajās izmaksās saskaņā ar 4.1.2. punktu vai pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 4.1.2.A punktu. Tomēr attiecībā uz konkrētiem ieguldījumiem kapitāla vērtspapīru instrumentos, kas citādi tiktu novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzņēmums sākotnējās atzīšanas brīdī var neatsaucami izvēlēties patiesās vērtības turpmākās izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos (skatīt 5.7.5.–5.7.6. punktu).

Iespēja noteikt finanšu aktīvu kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.1.5.

Neraugoties uz 4.1.1.–4.1.4. punktā noteikto, uzņēmums sākotnējās atzīšanas brīdī var neatsaucami noteikt, ka finanšu aktīvu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja tādējādi tiek novērsta vai ievērojami samazināta novērtēšanas vai atzīšanas nekonsekvence (ko dažkārt dēvē par “uzskaites neatbilstību”), kas rastos, ja aktīvus vai saistības novērtētu vai to radīto peļņu vai zaudējumus atzītu pēc atšķirīgām metodēm (skatīt B4.1.29.–B4.1.32. punktu).

4.2.   FINANŠU SAISTĪBU KLASIFICĒŠANA

4.2.1.

Uzņēmums visas finanšu saistības klasificē kā novērtētas amortizētajās izmaksās, izņemot:

a)

finanšu saistības pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Šādas saistības, tostarp atvasinātos instrumentus,kuri ir saistības, pēc tam novērtē pēc patiesās vērtības;

b)

finanšu saistības, kuras rodas tad, ja finanšu aktīva pārvedums nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai vai ir piemērojama turpinātas iesaistes pieeja. Šādu finanšu saistību novērtēšanai piemēro 3.2.15. un 3.2.17. punktu;

c)

finanšu garantiju līgumus. Pēc sākotnējās atzīšanas šāda līguma emitents to turpmāk novērtē (izņemot, ja piemērojams 4.2.1. punkta a) vai b) apakšpunkts) augstākajā vērtībā no šādām:

i)

zaudējumu atskaitījumu summa, kas noteikta saskaņā ar 5.5. iedaļu;

ii)

sākotnēji atzītā summa (skatīt 5.5.1. punktu), no kuras attiecīgā gadījumā atskaitīta to ienākumu kumulatīvā summa, kas atzīti saskaņā ar 15. SFPS principiem;

d)

apņemšanās izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi. Šādas apņemšanās emitents to turpmāk novērtē (izņemot, ja piemērojams 4.2.1. punkta a) apakšpunkts) augstākajā vērtībā no šādām:

i)

zaudējumu atskaitījumu summa, kas noteikta saskaņā ar 5.5. iedaļu;

ii)

sākotnēji atzītā summa (skatīt 5.5.1. punktu), no kuras attiecīgā gadījumā atskaitīta to ienākumu kumulatīvā summa, kas atzīti saskaņā ar 15. SFPS principiem;

e)

iespējamo atlīdzību, kuru pircējs atzinis tādā komercdarbības apvienošanā, uz ko attiecas 3. SFPS. Šādu iespējamo atlīdzību turpmāk novērtē patiesajā vērtībā, izmaiņas atzīstot peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Iespēja noteikt finanšu saistības kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

4.2.2.

Uzņēmums sākotnējās atzīšanas brīdī var neatsaucami noteikt, ka finanšu saistības novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja to pieļauj 4.3.5. punkts vai ja tādējādi tiek iegūta lietderīgāka informācija, jo:

a)

tiek novērsta vai ievērojami samazināta novērtēšanas vai atzīšanas nekonsekvence (ko dažkārt dēvē par “uzskaites neatbilstību”), kas rastos, ja aktīvus vai saistības novērtētu vai to radīto peļņu vai zaudējumus atzītu pēc atšķirīgām metodēm (skatīt B4.1.29.–B4.1.32. punktu); vai

b)

finanšu saistību vai finanšu aktīvu un saistību grupu pārvalda un tās rezultātus izvērtē, pamatojoties uz patieso vērtību, saskaņā ar dokumentētu riska pārvaldības vai ieguldījumu stratēģiju, un iekšēju informāciju par grupu uz šā pamata sniedz uzņēmuma galvenajai vadībai (kā tā definēta 24. SGS “Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm”), piemēram, uzņēmuma valdei, padomei un izpilddirektoram (skatīt B4.1.33.–B4.1.36. punktu).

4.3.   IEGULTIE ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

4.3.1.

Iegults atvasinātais instruments ir tāda hibrīdlīguma komponents, kurš ietver arī neatvasinātu pamatinstrumentu, kā rezultātā dažas kombinētā instrumenta naudas plūsmas mainās līdzīgi kā savrupa atvasinātā instrumenta gadījumā. Iegulta atvasinātā instrumenta ietekmē dažas vai visas naudas plūsmas, kas citādi būtu noteiktas līgumā, tiek mainītas atbilstoši konkrētai procentu likmei, finanšu instrumenta cenai, preces cenai, valūtas kursam, cenu vai likmju indeksam, kredītreitingam vai kredītu indeksam, vai citam mainīgajam lielumam, ja vien nefinanšu mainīgā lieluma gadījumā šis lielums nav konkrēti attiecināms uz vienu no līguma pusēm. Atvasinātais instruments, kas ir piesaistīts finanšu instrumentam, taču saskaņā ar līgumu ir pārvedams neatkarīgi no šā instrumenta vai tam ir cits darījuma partneris, nav iegults atvasinātais instruments, bet atsevišķs finanšu instruments.

Hibrīdlīgumi ar finanšu pamataktīviem

4.3.2.

Ja hibrīdlīgums ietver pamataktīvu, kas ir tāds aktīvs, uz kuru attiecas šis standarts, uzņēmums visam hibrīdlīgumam piemēro 4.1.1.–4.1.5. punktā noteiktās prasības.

Citi hibrīdlīgumi

4.3.3.

Ja hibrīdlīgums ietver pamataktīvu, kas nav tāds aktīvs, uz kuru attiecas šis standarts, iegulto atvasināto instrumentu nodala no pamatinstrumenta un uzskaita kā atvasināto instrumentu saskaņā ar šo standartu tikai un vienīgi tad, ja:

a)

iegultā atvasinātā instrumenta saimnieciskās iezīmes un riski nav cieši saistīti ar pamatinstrumenta saimnieciskajām iezīmēm un riskiem (skatīt B4.3.5. un B4.3.8. punktu);

b)

atsevišķs instruments, kurš ir ar tādiem pašiem noteikumiem kā iegultais atvasinātais instruments, atbilstu atvasināta instrumenta definīcijai; un

c)

attiecīgais hibrīdlīgums netiek novērtēts patiesajā vērtībā, šīs vērtības izmaiņas atzīstot peļņas vai zaudējumu aprēķinā (t. i., atvasinātais instruments, kas ir iegults finanšu saistībās pēc patiesās vērības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, netiek nodalīts).

4.3.4.

Ja iegultais atvasinātais instruments ir nodalīts atsevišķi, uzskaiti par pamatlīgumu veic saskaņā ar attiecīgajiem standartiem. Šajā standartā nav noteikts, vai iegults atvasinātais instruments finanšu stāvokļa pārskatā ir jāuzrāda atsevišķi.

4.3.5.

Neraugoties uz 4.3.3. un 4.3.4. punktā noteikto, gadījumā, ja līgumā ir ietverts viens vai vairāki iegulti atvasinātie instrumenti un pamataktīvs nav tāds aktīvs, uz kuru attiecas šis standarts, uzņēmums var noteikt, ka visu hibrīdlīgumu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot, ja:

a)

iegultais(-ie) atvasinātais(-ie) instruments(-i) nerada ievērojamas izmaiņas naudas plūsmās, kas citādi būtu noteiktas līgumā; vai

b)

līdzīga hibrīdinstrumenta pirmreizējā novērtējumā pat bez analīzes vai pēc īsas analīzes ir skaidrs, ka iegultā(-o) atvasinātā(-o) instrumenta(-u) nodalīšana ir aizliegta, kā, piemēram, gadījumā, ja aizdevumā ir iegulta priekšlaicīgas atmaksas iespēja, kas tās turētājam ļauj atmaksāt aizdevumu aptuveni tā amortizēto izmaksu apmērā.

4.3.6.

Ja uzņēmumam iegults atvasinātais instruments saskaņā ar šo standartu ir jānodala no pamatinstrumenta, taču uzņēmums iegādes brīdī vai finanšu pārskata perioda beigās nespēj veikt iegultā atvasinātā instrumenta atsevišķu novērtējumu, tas visu hibrīdlīgumu nosaka kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

4.3.7.

Ja uzņēmums nespēj ticami novērtēt iegultā atvasinātā instrumenta patieso vērtību, pamatojoties uz tā noteikumiem un nosacījumiem, iegultā atvasinātā instrumenta patiesā vērtība ir starpība starp hibrīdlīguma patieso vērtību un pamatlīguma patieso vērtību. Ja uzņēmums nespēj novērtēt iegultā atvasinātā instrumenta patieso vērtību ar šo metodi, ir piemērojams 4.3.6. punkts, un hibrīdlīgumu nosaka kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

4.4.   PĀRKLASIFICĒŠANA

4.4.1.

Uzņēmums visus attiecīgos finanšu aktīvus pārklasificē saskaņā ar 4.1.1.–4.1.4. punktu tikai un vienīgi tādā gadījumā, ja tas maina savu komercdarbības modeli finanšu aktīvu pārvaldības jomā. Papildu norādes par finanšu aktīvu pārklasificēšanu skatīt 5.6.1.–5.6.7., B4.4.1.–B4.4.3. un B5.6.1.–B5.6.2. punktā.

4.4.2.

Finanšu saistības uzņēmums nedrīkst pārklasificēt.

4.4.3.

Turpmāk norādītās apstākļu izmaiņas nav uzskatāmas par pārklasificēšanu 4.4.1. un 4.4.2. punkta nozīmē:

a)

postenis, kas iepriekš bija noteikts un efektīvs riska ierobežošanas instruments naudas plūsmu riska ierobežošanā vai neto ieguldījumu riska ierobežošanā, vairs nekvalificējas kā tāds;

b)

postenis kļūst par noteiktu un efektīvu riska ierobežošanas instrumentu naudas plūsmu riska ierobežošanā vai neto ieguldījumu riska ierobežošanā; un

c)

tiek veiktas novērtējuma izmaiņas saskaņā ar 6.7. iedaļu.

5. NODAĻA.   novērtēšana

5.1.   SĀKOTNĒJĀ NOVĒRTĒŠANA

5.1.1.

Izņemot pircēju un pasūtītāju parādus, uz kuriem attiecas 5.1.3. punkts, uzņēmums finanšu aktīvus vai finanšu saistības sākotnējās atzīšanas brīdī novērtē pēc patiesās vērtības, kurai – ja finanšu aktīvi vai finanšu saistības nav patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā – pieskaita vai no kuras atņem darījuma izmaksas, kuras tieši ir attiecināmas uz attiecīgā finanšu aktīva vai finanšu saistību iegādi vai emisiju.

5.1.1.A

Tomēr, ja finanšu aktīvu vai finanšu saistību patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī atšķiras no darījuma cenas, uzņēmums piemēro B5.1.2.A punktu.

5.1.2.

Ja uzņēmums tādam aktīvam, kuru turpmāk novērtē amortizētajās izmaksās, izmanto norēķinu dienas uzskaiti, šo aktīvu sākotnēji novērtē pēc tā patiesās vērtības darījuma dienā (skatīt B3.1.3.–B3.1.6. punktu).

5.1.3.

Neraugoties uz 5.1.1. punktā noteikto prasību, tādus pircēju un pasūtītāju parādus, kuros nav nozīmīga finansējuma komponenta (ko nosaka saskaņā ar 15. SFPS), uzņēmums sākotnējās atzīšanas brīdī novērtē pēc to darījuma cenas (kā tā definēta 15. SFPS).

5.2.   FINANŠU AKTĪVU TURPMĀKĀ NOVĒRTĒŠANA

5.2.1.

Pēc sākotnējās atzīšanas uzņēmums finanšu aktīvu saskaņā ar 4.1.1.–4.1.5. punktu novērtē pēc:

a)

amortizētajām izmaksām;

b)

patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos; vai

c)

patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

5.2.2.

Finanšu aktīviem, kurus novērtē amortizētajās izmaksās saskaņā ar 4.1.2. punktu, un finanšu aktīviem, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 4.1.2.A punktu, uzņēmums piemēro 5.5. iedaļā noteiktās vērtības samazināšanas prasības.

5.2.3.

Finanšu aktīvam, kas ir noteikts kā postenis, kura riski tiek ierobežoti, uzņēmums piemēro 6.5.8.–6.5.14. punktā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības (un attiecīgā gadījumā – 39. SGS 89.–94. punktu par patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai)  (1).

5.3.   FINANŠU SAISTĪBU TURPMĀKĀ NOVĒRTĒŠANA

5.3.1.

Pēc sākotnējās atzīšanas uzņēmums finanšu saistības novērtē saskaņā ar 4.2.1.–4.2.2. punktu.

5.3.2.

Finanšu saistībām, kas ir noteiktas kā postenis, kura riski tiek ierobežoti, uzņēmums piemēro 6.5.8.–6.5.14. punktā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības (un attiecīgā gadījumā – 39. SGS 89.–94. punktu par patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai).

5.4.   NOVĒRTĒŠANA AMORTIZĒTAJĀS IZMAKSĀS

Finanšu aktīvi

Efektīvās procentu likmes metode

5.4.1.

Procentu ieņēmumus aprēķina, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi (skatīt A papildinājumu un B5.4.1.–B5.4.7. punktu). Aprēķinu veic, efektīvo procentu likmi piemērojot finanšu aktīva bruto uzskaites vērtībai, izņemot šādiem aktīviem:

a)

pirkti vai iniciēti finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību. Attiecībā uz šiem finanšu aktīviem uzņēmums kopš sākotnējās atzīšanas ar kredītkvalitāti koriģētu efektīvo procentu likmi piemēro finanšu aktīva amortizētajām izmaksām;

b)

finanšu aktīvi, kuri nav pirkti vai iniciēti finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību, taču pēc tam ir kļuvuši par finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību. Attiecībā uz šiem finanšu aktīviem uzņēmums turpmākajos pārskata periodos efektīvo procentu likmi piemēro finanšu aktīva amortizētajām izmaksām.

5.4.2.

Uzņēmums, kas pārskata periodā procentu ieņēmumus aprēķina, efektīvās procentu likmes metodi piemērojot finanšu aktīva amortizētajām izmaksām saskaņā ar 5.4.1. punkta b) apakšpunktu, turpmākajos pārskata periodos procentu ieņēmumus aprēķina, efektīvo procentu likmi piemērojot bruto uzskaites vērtībai, ja finanšu instrumenta kredītrisks samazinās tiktāl, ka attiecīgais finanšu aktīvs vairs nav ar samazinātu kredītvērtību un šo samazinājumu var objektīvi sasaistīt ar notikumu, kas iestājas pēc 5.4.1. punkta b) apakšpunkta prasību piemērošanas (piemēram, uzlabojas aizņēmēja kredītreitings).

Līgumisko naudas plūsmu mainīšana

5.4.3.

Ja finanšu aktīva līgumiskās naudas plūsmas tiek pārskatītas vai citādi mainītas un šī pārskatīšana vai mainīšana neizraisa finanšu aktīva atzīšanas pārtraukšanu atbilstoši šim standartam, uzņēmums pārrēķina attiecīgā finanšu aktīva bruto uzskaites vērtību un izmaiņu radīto peļņu vai zaudējumus atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Finanšu aktīva bruto uzskaites vērtību pārrēķina kā pašreizējo vērtību pārskatītajām vai mainītajām naudas plūsmām, kuras diskontētas ar finanšu aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi (vai ar kredītkvalitāti koriģēto efektīvo procentu likmi attiecībā uz pirktiem vai iniciētiem finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību) vai attiecīgā gadījumā – ar pārskatīto efektīvo procentu likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 6.5.10. punktu. Visas attiecīgās izmaksas vai maksas ņem vērā mainītā finanšu aktīva uzskaites vērtībā un amortizē laikposmā, kas atliek līdz mainītā finanšu aktīva termiņam.

Norakstīšana

5.4.4.

Uzņēmums uzreiz samazina finanšu aktīva bruto uzskaites vērtību, ja tam nav nekādu pamatotu cerību atgūt visu finanšu aktīvu vai tā daļu. Norakstīšana ir uzskatāma par atzīšanas pārtraukšanu (skatīt B3.2.16. punkta r) apakšpunktu).

5.5.   VĒRTĪBAS SAMAZINĀŠANA

Paredzamo kredītzaudējumu atzīšana

Vispārīgā pieeja

5.5.1.

Uzņēmums atzīst zaudējumu atskaitījumus paredzamajiem kredītzaudējumiem attiecībā uz finanšu aktīviem, kas novērtēti saskaņā ar 4.1.2. vai 4.1.2.A punktu, nomas debitoru parādiem, līguma aktīviem vai aizdevuma izsniegšanas apņemšanos un finanšu garantiju līgumiem, kuriem saskaņā ar 2.1. punkta g) apakšpunktu vai 4.2.1. punkta c) vai d) apakšpunktu ir piemērojamas vērtības samazināšanas prasības.

5.5.2.

Finanšu aktīviem, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 4.1.2.A punktu, uzņēmums zaudējumu atskaitījumu atzīšanai un novērtēšanai piemēro vērtības samazināšanas prasības. Tomēr zaudējumu atskaitījumus atzīst pārējos apvienotajos ienākumos, un tos neatņem no finanšu aktīva uzskaites vērtības, ko uzrāda finanšu stāvokļa pārskatā.

5.5.3.

Ja finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami palielinājies, uzņēmums, ievērojot 5.5.13.–5.5.16. punktu, katrā pārskata datumā finanšu aktīva zaudējumu atskaitījumus novērtē kā summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem.

5.5.4.

Vērtības samazināšanas prasību mērķis ir atzīt visā darbības laikā paredzamos kredītzaudējumus visiem tiem finanšu instrumentiem, kuriem, spriežot pēc visas saprātīgās un pamatojamās informācijas, tostarp pēc informācijas, kas vērsta uz nākotni, un neatkarīgi no tā, vai novērtējums veikts individuāli vai grupā, kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami palielinājies kredītrisks.

5.5.5.

Ievērojot 5.5.13.–5.5.16. punktu, ja pārskata datumā finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies, uzņēmums šā finanšu instrumenta zaudējumu atskaitījumus novērtē kā summu, kas vienāda ar 12 mēnešu paredzamajiem kredītzaudējumiem.

5.5.6.

Vērtības samazināšanas prasības piemērojot attiecībā uz aizdevuma izsniegšanas apņemšanos un finanšu garantiju līgumiem, par sākotnējās atzīšanas datumu uzskata dienu, kurā uzņēmumam kļūst saistoša attiecīgā neatsaucamā apņemšanās.

5.5.7.

Ja uzņēmums iepriekšējā pārskata periodā finanšu aktīva zaudējumu atskaitījumus novērtēja kā summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem, taču kārtējā pārskata datumā konstatē, ka 5.5.3. punkta nosacījums vairs nav izpildīts, uzņēmums zaudējumu atskaitījumus kārtējā pārskata datumā novērtē kā summu, kas vienāda ar 12 mēnešu paredzamajiem kredītzaudējumiem.

5.5.8.

Uzņēmums peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā peļņu vai zaudējumus no vērtības samazināšanas atzīst paredzamo kredītzaudējumu (vai apvērses) summu, kas ir nepieciešama, lai zaudējumu atskaitījumus pārskata datumā koriģētu atbilstoši summai, kura ir jāatzīst saskaņā ar šo standartu.

Kredītriska ievērojamas palielināšanās noteikšana

5.5.9.

Katrā pārskata datumā uzņēmums novērtē, vai finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies. Veicot šo novērtējumu, uzņēmums balstās nevis uz paredzamo kredītzaudējumu summas izmaiņām, bet uz to, kā mainījies risks, ka attiecīgā finanšu instrumenta paredzamajā darbības laikā netiks pildītas tā saistības. Šajā novērtējumā uzņēmums finanšu instrumenta saistību neizpildes risku, kāds tas ir pārskata datumā, salīdzina ar šā finanšu instrumenta saistību neizpildes risku, kāds tas bija sākotnējās atzīšanas datumā, un ņem vērā saprātīgu un pamatojamu informāciju, kura ir pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm un liecina par kredītriska ievērojamu palielināšanos kopš sākotnējās atzīšanas.

5.5.10.

Uzņēmums drīkst pieņemt, ka finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies, ja tiek konstatēts, ka šā finanšu instrumenta kredītrisks pārskata datumā ir zems (skatīt B5.5.22.–B5.5.24. punktu).

5.5.11.

Ja saprātīga un pamatojama uz nākotni vērsta informācija ir pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm, uzņēmums, nosakot, vai kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies, nedrīkst balstīties vienīgi uz kavējumu informāciju. Tomēr tad, ja uz nākotni vērsta informācija, kas ir aktuālāka nekā informācija par kavējumu statusu (individuāli vai grupā), nav pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm, uzņēmums, nosakot, vai kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies, drīkst izmantot kavējumu informāciju. Neatkarīgi no tā, kādā veidā uzņēmums novērtē, vai kredītrisks nav ievērojami palielinājies, pastāv atspēkojama prezumpcija, ka finanšu aktīva kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami palielinājies, ja līgumisko maksājumu termiņa kavējums pārsniedz 30 dienas. Uzņēmums šo prezumpciju var atspēkot, ja tam ir saprātīga un pamatojama informācija, kura ir pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm un kura pierāda, ka kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies, kaut arī līgumisko maksājumu termiņa kavējums pārsniedz 30 dienas. Atspēkojamā prezumpcija nav izmantojama, ja uzņēmums konstatē, ka kredītrisks ir ievērojami palielinājies, vēl pirms līgumisko maksājumu termiņa kavējums pārsniedz 30 dienas.

Modificēti finanšu aktīvi

5.5.12.

Ja finanšu aktīva līgumiskās naudas plūsmas ir pārskatītas vai mainītas un finanšu aktīva atzīšana nav pārtraukta, uzņēmums saskaņā ar 5.5.3. punktu novērtē, vai finanšu instrumenta kredītrisks nav ievērojami palielinājies, salīdzinot:

a)

saistību neizpildes risku pārskata datumā (pamatojoties uz mainītajiem līgumiskajiem noteikumiem); un

b)

saistību neizpildes risku sākotnējās atzīšanas brīdī (pamatojoties uz sākotnējiem, nemainītajiem līgumiskajiem noteikumiem).

Pirkti vai iniciēti finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību

5.5.13.

Neraugoties uz 5.5.3. un 5.5.5. punktā noteikto, uzņēmums attiecībā uz pirktiem vai iniciētiem finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību kā zaudējumu atskaitījumus pārskata datumā atzīst vienīgi visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu kumulatīvās izmaiņas kopš sākotnējās atzīšanas.

5.5.14.

Uzņēmums katrā pārskata datumā peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzīst visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu izmaiņu summu kā peļņu vai zaudējumus no vērtības samazināšanas. Visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu pozitīvas izmaiņas uzņēmums atzīst kā peļņu no vērtības samazināšanas, pat ja visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi ir mazāki nekā paredzamo kredītzaudējumu summa, kas bija iekļauta lēstajās naudas plūsmās sākotnējās atzīšanas brīdī.

Vienkāršota pieeja pircēju un pasūtītāju parādiem, līguma aktīviem un nomas debitoru parādiem

5.5.15.

Neraugoties uz 5.5.3. un 5.5.5. punktā noteikto, uzņēmums šādiem posteņiem zaudējumu atskaitījumus vienmēr novērtē kā summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem:

a)

pircēju un pasūtītāju parādi vai līguma aktīvi, kas izriet no darījumiem, uz kuriem attiecas 15. SFPS, un kas:

i)

nesatur nozīmīgu finansējuma komponentu (vai arī uzņēmums līgumiem, kuru termiņš ir viens gads vai mazāk, piemēro praktisko paņēmienu) saskaņā ar 15. SFPS; vai

ii)

satur nozīmīgu finansējuma komponentu saskaņā ar 15. SFPS, un uzņēmums izvēlas, ka tā grāmatvedības politika ir zaudējumu atskaitījumus novērtēt kā summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem. Šī grāmatvedības politika jāpiemēro visiem šiem pircēju un pasūtītāju parādiem vai līguma aktīviem, taču to var piemērot atsevišķi attiecīgi pircēju un pasūtītāju parādiem vai līguma aktīviem;

b)

nomas debitoru parādi, kas izriet no darījumiem, uz kuriem attiecas 17. SGS, ja uzņēmums izvēlas, ka tā grāmatvedības politika ir zaudējumu atskaitījumus novērtēt kā summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem. Šī grāmatvedības politika jāpiemēro visiem šiem nomas debitoru parādiem, taču to var piemērot atsevišķi attiecīgi finanšu un operatīvās nomas debitoru parādiem.

5.5.16.

Grāmatvedības politiku attiecībā uz pircēju un pasūtītāju parādiem, nomas debitoru parādiem un līguma aktīviem uzņēmums var izvēlēties neatkarīgi vienu no otras.

Paredzamo kredītzaudējumu novērtēšana

5.5.17.

Finanšu instrumenta paredzamos kredītzaudējumus uzņēmums novērtē tādā veidā, ka tiek atspoguļota:

a)

objektīva un ar varbūtību svērta summa, kas noteikta, izvērtējot virkni iespējamo iznākumu;

b)

naudas laikvērtība; un

c)

saprātīga un pamatojama informācija, kura pārskata datumā ir pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm, par pagātnes notikumiem, pašreizējiem apstākļiem un prognozēm par ekonomikas apstākļiem nākotnē.

5.5.18.

Novērtējot paredzamos kredītzaudējumus, uzņēmumam nav obligāti jāapzina visi iespējamie scenāriji. Tomēr tam ir jāņem vērā kredītzaudējumu rašanās risks vai varbūtība, atspoguļojot iespēju, ka kredītzaudējumi rodas, un iespēju, ka kredītzaudējumi nerodas, pat ja kredītzaudējumu rašanās iespēja ir ļoti neliela.

5.5.19.

Maksimālais periods, kuru ņem vērā paredzamo kredītzaudējumu novērtēšanā, ir maksimālais līguma periods (ieskaitot pagarināšanas iespējas), kurā uzņēmums ir pakļauts kredītriskam, un ne ilgāks periods, pat ja šāds ilgāks periods atbilst komercdarbības praksei.

5.5.20.

Tomēr daži finanšu instrumenti ietver gan aizdevumu, gan neizmantotas apņemšanās komponentu, un uzņēmuma līgumiskā spēja pieprasīt atmaksāšanu un atcelt neizmantoto apņemšanos neierobežo uzņēmuma pakļautību kredītzaudējumiem tā, ka tā aprobežotos ar līguma uzteikuma termiņu. Tikai un vienīgi šādiem finanšu instrumentiem uzņēmums paredzamos kredītzaudējumus novērtē par periodu, kurā uzņēmums ir pakļauts kredītriskam un kredītriska pārvaldības pasākumi neļautu mazināt paredzamos kredītzaudējumus, pat ja šis periods pārsniedz maksimālo līguma periodu.

5.6.   FINANŠU AKTĪVU PĀRKLASIFICĒŠANA

5.6.1.

Ja uzņēmums finanšu aktīvus pārklasificē saskaņā ar 4.4.1. punktu, šo pārklasifikāciju piemēro perspektīvi, sākot no pārklasificēšanas datuma. Uzņēmums atkārtoti neuzrāda iepriekš atzīto peļņu, zaudējumus (tostarp peļņu vai zaudējumus no vērtības samazināšanas) vai procentus. Pārkvalificēšanai piemērojamās prasības ir noteiktas 5.6.2.–5.6.7. punktā.

5.6.2.

Ja uzņēmums finanšu aktīvu pārklasificē no kategorijas, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, uz kategoriju, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tā patieso vērtību novērtē pārklasificēšanas datumā. Peļņu vai zaudējumus, ko rada starpība starp finanšu aktīva iepriekšējām amortizētajām izmaksām un patieso vērtību, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

5.6.3.

Ja uzņēmums finanšu aktīvu pārklasificē no kategorijas, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uz kategoriju, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, tā jaunā bruto uzskaites vērtība ir patiesā vērtība pārklasificēšanas datumā. (Norādes par efektīvās procentu likmes un zaudējumu atskaitījumu noteikšanu pārklasificēšanas datumā skatīt B5.6.2. punktā.)

5.6.4.

Ja uzņēmums finanšu aktīvu pārklasificē no kategorijas, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, uz kategoriju, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, tā patieso vērtību novērtē pārklasificēšanas datumā. Peļņu vai zaudējumus, ko rada starpība starp finanšu aktīva iepriekšējām amortizētajām izmaksām un patieso vērtību, atzīst pārējos apvienotajos ienākumos. Efektīvā procentu likme un paredzamo kredītzaudējumu novērtējums pārklasificēšanas rezultātā netiek koriģēti. (Skatīt B5.6.1. punktu.)

5.6.5.

Ja uzņēmums finanšu aktīvu pārklasificē no kategorijas, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uz kategoriju, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, finanšu aktīvu tā pārklasificēšanas datumā pārklasificē pēc patiesās vērtības. Tomēr kumulatīvo peļņu vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, izslēdz no pašu kapitāla un koriģē atbilstoši finanšu aktīva patiesajai vērtībai pārklasificēšanas datumā. Līdz ar to finanšu aktīvs pārklasificēšanas datumā tiek novērtēts tā, it kā tas vienmēr būtu bijis novērtēts amortizētajās izmaksās. Šī korekcija ietekmē pārējos apvienotos ienākumus, taču neietekmē peļņas vai zaudējumu aprēķinu, tāpēc tā nav uzskatāma par pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS “Finanšu pārskatu sniegšana”). Efektīvā procentu likme un paredzamo kredītzaudējumu novērtējums pārklasificēšanas rezultātā netiek koriģēti. (Skatīt B5.6.1. punktu.)

5.6.6.

Ja uzņēmums finanšu aktīvu pārklasificē no kategorijas, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uz kategoriju, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, finanšu aktīvu turpina novērtēt pēc patiesās vērtības. (Norādes par efektīvās procentu likmes un zaudējumu atskaitījumu noteikšanu pārklasificēšanas datumā skatīt B5.6.2. punktā.)

5.6.7.

Ja uzņēmums finanšu aktīvu pārklasificē no kategorijas, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uz kategoriju, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, finanšu aktīvu turpina novērtēt pēc patiesās vērtības. Kumulatīvo peļņu vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, pārklasificēšanas datumā pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS).

5.7.   PEĻŅA UN ZAUDĒJUMI

5.7.1.

Peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīviem vai finanšu saistībām, ko novērtē patiesajā vērtībā, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot, ja:

a)

tie ietilpst riska ierobežošanas attiecībās (skatīt 6.5.8.–6.5.14. punktu un attiecīgā gadījumā – 39. SGS 89.–94. punktu par patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai);

b)

tie ir ieguldījumi kapitāla vērtspapīru instrumentā, un uzņēmums ir izvēlējies šā ieguldījuma peļņu un zaudējumus uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 5.7.5. punktu;

c)

tie ir finanšu saistības, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un attiecīgajam uzņēmumam saistību kredītriska izmaiņu ietekme ir jāuzrāda pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 5.7.7. punktu; vai

d)

tie ir finanšu aktīvi, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 4.1.2.A punktu, un attiecīgajam uzņēmumam atsevišķas patiesās vērtības izmaiņas ir jāatzīst pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 5.7.10. punktu.

5.7.1A.

Dividendes atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā vienīgi tad, ja:

a)

ir konstatētas uzņēmuma tiesības saņemt dividenžu maksājumu;

b)

ir ticams, ka ar dividendēm saistītie saimnieciskie labumi nonāks uzņēmuma rīcībā; un

c)

dividenžu summu var ticami novērtēt.

5.7.2.

Peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīva, ko novērtē amortizētajās izmaksās un kas neietilpst riska ierobežošanas attiecībās (skatīt 6.5.8.–6.5.14. punktu un attiecīgā gadījumā – 39. SGS 89.–94. punktu par patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai), atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā finanšu aktīva atzīšanas pārtraukšanas gadījumā, tā pārklasificēšanas gadījumā saskaņā ar 5.6.2. punktu, amortizācijas procesā vai nolūkā atzīt peļņu vai zaudējumus no vērtības samazināšanas. Ja uzņēmums finanšu aktīvus pārklasificē no kategorijas, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, tas piemēro 5.6.2. un 5.6.4. punktu. Peļņu vai zaudējumus no finanšu saistībām, ko novērtē amortizētajās izmaksās un kas neietilpst riska ierobežošanas attiecībās (skatīt 6.5.8.–6.5.14. punktu un attiecīgā gadījumā – 39. SGS 89.–94. punktu par patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai), atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā finanšu saistību atzīšanas pārtraukšanas gadījumā un amortizācijas procesā. (Norādes par peļņu vai zaudējumiem no ārvalstu valūtas maiņas skatīt B5.7.2. punktā.)

5.7.3.

Peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīviem vai finanšu saistībām, kas ir posteņi, kuru riski tiek ierobežoti, riska ierobežošanas attiecībās, atzīst saskaņā ar 6.5.8.–6.5.14. punktu un attiecīgā gadījumā – 39. SGS 89.–94. punktu par patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai.

5.7.4.

Ja uzņēmums finanšu aktīvus atzīst, izmantojot norēķinu dienas uzskaiti (skatīt 3.1.2., B3.1.3. un B3.1.6. punktu), izmaiņas saņemamā aktīva patiesajā vērtībā periodā no darījuma dienas līdz norēķinu dienai neuzskaita attiecībā uz aktīviem, kuri tiek novērtēti amortizētajās izmaksās. Savukārt attiecībā uz aktīviem, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā, patiesās vērtības izmaiņas saskaņā ar 5.7.1. punktu atzīst attiecīgi peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai pārējos apvienotajos ienākumos. Par darījuma dienu uzskatāms sākotnējās atzīšanas datums vērtības samazināšanas prasību piemērošanas mērķiem.

Ieguldījumi kapitāla vērtspapīru instrumentos

5.7.5.

Uzņēmums sākotnējās atzīšanas brīdī var neatsaucami izvēlēties uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos tādas patiesās vērtības turpmākās izmaiņas, kas konstatējamas tādam šā standarta piemērošanas jomā ietilpstošam ieguldījumam kapitāla vērtspapīru instrumentā, kuru netur tirdzniecības nolūkā un kurš nav arī pircēja atzīta iespējamā atlīdzība tādā komercdarbības apvienošanā, uz kuru attiecas 3. SFPS. (Norādes par peļņu vai zaudējumiem no ārvalstu valūtas maiņas skatīt B5.7.3. punktā.)

5.7.6.

Ja uzņēmums izdara 5.7.5. punktā minēto izvēli, dividendes no šā ieguldījuma tas atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 5.7.1.A punktu.

Saistības, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

5.7.7.

Finanšu saistībām, kas saskaņā ar 4.2.2. vai 4.3.5. punktu noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzņēmums peļņu vai zaudējumus uzrāda šādi:

a)

finanšu saistību patiesās vērtības izmaiņu to summu, kura ir attiecināma uz šo saistību kredītriska izmaiņām, uzrāda pārējos apvienotajos ienākumos (skatīt B5.7.13.–B5.7.20. punktu) un

b)

saistību patiesās vērtības izmaiņu atlikušo summu uzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā,

izņemot, ja a) apakšpunktā aprakstītā pieeja saistību kredītriska izmaiņu ietekmei radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību peļņas vai zaudējumu aprēķinā (tādā gadījumā piemēro 5.7.8. punktu). Norādes par to, kā noteikt, vai tiktu radīta vai palielināta uzskaites neatbilstība, skatīt B5.7.5.–B5.7.7. un B5.7.10.–B5.7.12. punktā.

5.7.8.

Ja 5.7.7. punktā noteiktās prasības radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzņēmums visu peļņu vai zaudējumus no šīm saistībām (tostarp šo saistību kredītriska izmaiņu ietekmi) uzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

5.7.9.

Neraugoties uz 5.7.7. un 5.7.8. punkta prasībām, uzņēmums peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrāda visu peļņu un zaudējumus no tādas aizdevuma izsniegšanas apņemšanās un finanšu garantiju līgumiem, kas ir noteikti kā tādi, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Aktīvi, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos

5.7.10.

Peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīva, kuru saskaņā ar 4.1.2A. punktu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, līdz finanšu aktīva atzīšanas pārtraukšanai vai pārklasificēšanai atzīst pārējos apvienotajos ienākumos; izņēmumi ir peļņa vai zaudējumi no vērtības samazināšanas (skatīt 5.5. iedaļu) un peļņa vai zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas (skatīt B5.7.2.–B5.7.2.A punktu). Kad finanšu aktīvu pārtrauc atzīt, kumulatīvo peļņu vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS). Ja finanšu aktīvu, kas bija kategorijā, kurā novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, pārklasificē, uzņēmums kumulatīvo peļņu vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, uzskaita saskaņā ar 5.6.5. un 5.6.7. punktu. Procentus, kas aprēķināti, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

5.7.11.

Kā aprakstīts 5.7.10. punktā, ja finanšu aktīvu saskaņā ar 4.1.2A. punktu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, summas, kas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ir tādas pašas kā summas, kas būtu atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja finanšu aktīvs būtu novērtēts amortizētajās izmaksās.

6. NODAĻA.   riska ierobeŽošanas uzskaite

6.1.   RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES MĒRĶIS UN TVĒRUMS

6.1.1.

Riska ierobežošanas uzskaites mērķis ir finanšu pārskatos atspoguļot ietekmi, kāda ir uzņēmuma riska pārvaldības pasākumiem, kuros pakļautību noteiktiem riskiem, kas varētu ietekmēt peļņas vai zaudējumu aprēķinu (vai pārējos apvienotos ienākumus, ja runa ir par ieguldījumiem kapitāla vērtspapīru instrumentos, attiecībā uz kuriem uzņēmums saskaņā ar 5.7.5. punktu ir izvēlējies patiesās vērtības izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos), pārvalda, izmantojot finanšu instrumentus. Šīs pieejas mērķis ir dot iespēju skatīt kontekstā tos riska ierobežošanas instrumentus, kuriem piemēro riska ierobežošanas uzskaiti, lai tādējādi dotu ieskatu par to nolūku un iedarbību.

6.1.2.

Uzņēmums var izvēlēties noteikt riska ierobežošanas attiecības starp riska ierobežošanas instrumentu un posteni, kura riski tiek ierobežoti, saskaņā ar 6.2.1.–6.3.7. un B6.2.1.–B6.3.25. punktu. Attiecībā uz riska ierobežošanas attiecībām, kas atbilst atbilstības kritērijiem, uzņēmums peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas instrumenta un posteņa, kura riski tiek ierobežoti, uzskaita saskaņā ar 6.5.1.–6.5.14. un B6.5.1–B6.5.28. punktu. Ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, ir posteņu grupa, uzņēmums ievēro papildu prasības, kas noteiktas 6.6.1.–6.6.6. un B6.6.1.–B6.6.16. punktā.

6.1.3.

Finanšu aktīvu vai finanšu saistību portfeļa procentu likmes riska patiesās vērtības riska ierobežošanai (un tikai šādai riska ierobežošanai) uzņēmums šā standarta prasību vietā var piemērot riska ierobežošanas uzskaites prasības, kuras noteiktas 39. SGS. Tādā gadījumā uzņēmumam jāpiemēro arī konkrētās prasības, kuras attiecas uz patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti portfeļa procentu likmju riska ierobežošanai, un kā postenis, kura riski tiek ierobežoti, jānosaka daļa, kas ir summa valūtā (skatīt 39. SGS 81A., 89A. un AG114.–AG132. punktu).

6.2.   RISKA IEROBEŽOŠANAS INSTRUMENTI

Kritērijiem atbilstīgie instrumenti

6.2.1.

Atvasināto instrumentu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, var noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu; izņēmums ir dažas pārdotās iespējas (skatīt B6.2.4. punktu).

6.2.2.

Neatvasināta instrumenta finanšu aktīvus vai neatvasināta instrumenta finanšu saistības, ko novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, var noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu, izņemot, ja tās ir finanšu saistības, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un kuru patiesās vērtības izmaiņas, kas ir attiecināmas uz šo saistību kredītriska izmaiņām, uzrāda pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 5.7.7. punktu. Attiecībā uz ārvalstu valūtas riska ierobežošanas pozīciju neatvasināta instrumenta finanšu aktīvu vai neatvasināta instrumenta finanšu saistību ārvalstu valūtas riska komponentu var noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu, ja tas nav ieguldījums kapitāla vērtspapīru instrumentā, attiecībā uz kuru uzņēmums saskaņā ar 5.7.5. punktu ir izvēlējies patiesās vērtības izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos.

6.2.3.

Riska ierobežošanas uzskaites mērķiem kā riska ierobežošanas instrumentus var noteikt vienīgi līgumus, kas noslēgti ar pusi, kura attiecībā pret pārskatu sniedzēju uzņēmumu ir ārēja (t. i., ārēja attiecībā pret grupu vai atsevišķo uzņēmumu, par kuru tiek sniegts pārskats).

Riska ierobežošanas instrumentu noteikšana

6.2.4.

Kritērijiem atbilstīga instrumenta noteikšana par riska ierobežošanas instrumentu ir jāveic attiecībā uz visu šo instrumentu. Vienīgie pieļaujamie izņēmumi ir šādi:

a)

nodalīt iespējas līguma iekšvērtību no laikvērtības un kā riska ierobežošanas instrumentu noteikt vienīgi iespējas iekšvērtības izmaiņas, bet ne tās laikvērtības izmaiņas (skatīt 6.5.15. un B6.5.29.–B6.5.33. punktu);

b)

nodalīt regulētā tirgū netirgota nākotnes līguma nākotnes elementu no tūlītējā elementa un kā riska ierobežošanas instrumentu noteikt vienīgi šā līguma tūlītējā elementa vērtības izmaiņas, bet ne nākotnes elementu; līdzīgā veidā var nodalīt finanšu instrumenta valūtas kursu bāzes starpību un izslēgt to attiecīgā finanšu instrumenta noteikšanā par riska ierobežošanas instrumentu (skatīt 6.5.16. un B6.5.34.–B6.5.39. punktu); un

c)

kā riska ierobežošanas instrumentu riska ierobežošanas attiecībās noteikt visa riska ierobežošanas instrumenta proporcionālu daļu, piemēram, 50 % no nominālās summas. Tomēr riska ierobežošanas instrumenta noteikšana nevar attiekties uz daļu no tā patiesās vērtības izmaiņām, kas radušās tikai noteiktā daļā no laika, kurā riska ierobežošanas instruments ir nenomaksāts.

6.2.5.

Uzņēmums var apvienotā veidā ņemt vērā un kopīgi noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu jebkuru šādu elementu kombināciju (tostarp gadījumos, kad dažu riska ierobežošanas instrumentu risks vai riski kompensē citu instrumentu radītos riskus):

a)

atvasinātie instrumenti vai to proporcionāla daļa; un

b)

neatvasinātie instrumenti vai to proporcionāla daļa.

6.2.6.

Tomēr atvasinātais instruments, kurā apvienota pārdota iespēja un iegādāta iespēja (piemēram, collar procentu robežlikmju līgums), nekvalificējas kā riska ierobežošanas instruments, ja noteikšanas dienā tas faktiski ir neto pārdota iespēja (izņemot, ja tas atbilst kritērijiem saskaņā ar B6.2.4. punktu). Līdzīgā veidā divus vai vairākus instrumentus (vai proporcionālas to daļas) var kopīgi noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu vienīgi tad, ja tie apvienotā veidā noteikšanas dienā faktiski nav neto pārdota iespēja (izņemot, ja tie atbilst kritērijiem saskaņā ar B6.2.4. punktu).

6.3.   POSTEŅI, KURU RISKI TIEK IEROBEŽOTI

Kritērijiem atbilstīgie posteņi

6.3.1.

Postenis, kura riski tiek ierobežoti, var būt atzīti aktīvi vai saistības, neatzīta stingra apņemšanās, prognozēts darījums vai neto ieguldījums darbībā ārvalstīs. Postenis, kura riski tiek ierobežoti, var būt:

a)

atsevišķs postenis vai

b)

posteņu grupa (ievērojot 6.6.1.–6.6.6. un B6.6.1.–B6.6.16. punktu).

Postenis, kura riski tiek ierobežoti, var būt arī šāda posteņa vai posteņu grupas komponents (skatīt 6.3.7. un B6.3.7.–B6.3.25. punktu).

6.3.2.

Postenim, kura riski tiek ierobežoti, ir jābūt ticami novērtējamam.

6.3.3.

Ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, ir prognozēts darījums (vai tā komponents), šim darījumam ir jābūt ar augstu varbūtības pakāpi.

6.3.4.

Kā posteni, kura riski tiek ierobežoti, var noteikt apkopotu riska darījumu, kurā apvienots riska darījums, kas saskaņā ar 6.3.1. punktu varētu kvalificēties kā postenis, kura riski tiek ierobežoti, un atvasināts instruments (skatīt B6.3.3.–B6.3.4. punktu). Tas ietver prognozētu darījumu attiecībā uz apkopotu riska darījumu (t. i., nākotnes darījumus, par kuriem nav saistību, bet kuri ir paredzami un radītu riska darījumu un atvasinātu instrumentu), ja attiecīgais apkopotais riska darījums ir ar augstu varbūtības pakāpi un ja tad, kad tas ir noticis un tātad vairs nav prognozēts darījums, tas kvalificējas kā postenis, kura riski tiek ierobežoti.

6.3.5.

Riska ierobežošanas uzskaites mērķiem kā posteņus, kuru riski tiek ierobežoti, var noteikt vienīgi aktīvus, saistības, stingras apņemšanās vai augstas varbūtības pakāpes prognozētus darījumus ar personu, kura attiecībā pret pārskatu sniedzēju uzņēmumu ir ārēja. Riska ierobežošanas uzskaiti var piemērot darījumiem starp vienas un tās pašas grupas uzņēmumiem tikai individuālajos vai atsevišķajos šo uzņēmumu finanšu pārskatos, bet ne konsolidētajos grupas finanšu pārskatos, izņemot 10. SFPS definētās ieguldījumu sabiedrības konsolidētos finanšu pārskatus, kuros darījumi starp ieguldījumu sabiedrību un tās meitasuzņēmumiem, ko novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, netiek izslēgti konsolidētajos finanšu pārskatos.

6.3.6.

Tomēr izņēmums no 6.3.5. punkta ir grupas iekšēja monetārā posteņa (piemēram, kreditoru/debitoru parāda starp diviem meitasuzņēmumiem) ārvalstu valūtas risks, kas konsolidētajos finanšu pārskatos var kvalificēties kā postenis, kura riski tiek ierobežoti, ja tā rezultātā rodas pakļautība valūtas kursa radītai peļņai vai zaudējumiem, kas saskaņā ar 21. SGS “Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme” konsolidācijā netiek pilnīgi izslēgti. Saskaņā ar 21. SGS valūtas kursa radītā peļņa un zaudējumi no grupas iekšējiem monetārajiem posteņiem konsolidācijā netiek pilnīgi izslēgti, ja darījums par grupas iekšēju monetāro posteni ir noslēgts starp diviem tādiem grupas uzņēmumiem, kuriem ir atšķirīgas funkcionālās valūtas. Turklāt augstas varbūtības pakāpes prognozēta grupas iekšējā darījuma ārvalstu valūtas risks konsolidētajos finanšu pārskatos var kvalificēties kā postenis, kura riski tiek ierobežoti, ja darījums ir denominēts valūtā, kas nav šo darījumu noslēdzošā uzņēmuma funkcionālā valūta, un ja ārvalstu valūtas risks ietekmēs konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

Posteņu, kuru riski tiek ierobežoti, noteikšana

6.3.7.

Uzņēmums riska ierobežošanas attiecībās var kā posteni, kura riski tiek ierobežoti, noteikt vai nu visu posteni, vai posteņa komponentu. Viss postenis ietver visas konkrēta posteņa naudas plūsmu vai patiesās vērtības izmaiņas. Komponents ietver mazāk nekā visas konkrēta posteņa patiesās vērtības izmaiņas vai naudas plūsmu mainīgumu. Uzņēmums kā posteņus, kuru riski tiek ierobežoti, var noteikt vienīgi šādus komponentu (tostarp to kombināciju) veidus:

a)

vienīgi tādas konkrēta posteņa naudas plūsmu vai patiesās vērtības izmaiņas, kuras ir attiecināmas uz konkrētu risku vai riskiem (riska komponents), ja, pamatojoties uz novērtējumu attiecīgās tirgus struktūras kontekstā, riska komponents ir atsevišķi identificējams un ticami novērtējams (skatīt B6.3.8.–B6.3.15. punktu). Riska komponentu var noteikt arī kā tikai tādas izmaiņas posteņa, kura riski tiek ierobežoti, naudas plūsmās vai patiesajā vērtībā, kas ir lielākas vai mazākas par noteiktu cenu vai citu mainīgo lielumu (vienpusējais risks);

b)

viena vai vairākas izvēlētas līgumiskās naudas plūsmas;

c)

nominālās summas komponenti, t. i., posteņa summas konkrēta daļa (skatīt B6.3.16.–B6.3.20. punktu).

6.4.   RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITES PIEMĒROJAMĪBAS KRITĒRIJI

6.4.1.

Riska ierobežošanas uzskaiti konkrētām riska ierobežošanas attiecībām var piemērot vienīgi tad, ja tās atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)

riska ierobežošanas attiecībās ietilpst vienīgi atbilstīgi riska ierobežošanas instrumenti un atbilstīgi posteņi, kuru riski tiek ierobežoti;

b)

uzsākot riska ierobežošanas attiecības, šīs attiecības un uzņēmuma riska pārvaldības mērķis un riska ierobežošanas izmantošanas stratēģija ir oficiāli noteikti un dokumentēti. Dokumentācijā ir jābūt identificētam riska ierobežošanas instrumentam, postenim, kura riski tiek ierobežoti, ierobežojamā riska raksturam un tam, kā uzņēmums novērtēs, vai riska ierobežošanas attiecības atbilst riska ierobežošanas efektivitātes prasībām (ietverot uzņēmuma analīzi par riska ierobežošanas neefektivitātes avotiem un to, kā tas nosaka riska ierobežošanas koeficientu);

c)

riska ierobežošanas attiecības atbilst visām turpmāk minētajām riska ierobežošanas efektivitātes prasībām:

i)

starp posteni, kura riski tiek ierobežoti, un riska ierobežošanas instrumentu pastāv ekonomiska saikne (skatīt B6.4.4.–B6.4.6. punktu);

ii)

kredītriska ietekme nedominē pār vērtības izmaiņām, kuras izriet no minētās ekonomiskās saiknes (skatīt B6.4.7.–B6.4.8. punktu); un

iii)

riska ierobežošanas attiecību riska ierobežošanas koeficients ir vienāds ar attiecību, ko veido posteņa, kā riski tiek ierobežoti, daudzums, kuram uzņēmums faktiski ierobežo risku, un riska ierobežošanas instrumenta daudzums, kuru uzņēmums faktiski izmanto, lai ierobežotu risku šā posteņa minētajam daudzumam. Tomēr šādi noteiktais koeficients nedrīkst uzrādīt tādu nelīdzsvarotību starp posteņa, kura riski tiek ierobežoti, un riska ierobežošanas instrumenta svērumiem, kas radītu riska ierobežošanas neefektivitāti (neatkarīgi no tā, vai tas ir atzīts), kurš varētu radīt riska ierobežošanas uzskaites mērķiem neatbilstīgu uzskaites rezultātu (skatīt B6.4.9.–B6.4.11. punktu).

6.5.   KRITĒRIJIEM ATBILSTĪGO RISKA IEROBEŽOŠANAS ATTIECĪBU UZSKAITE

6.5.1.

Uzņēmums riska ierobežošanas uzskaiti piemēro tādām riska ierobežošanas attiecībām, kuras atbilst 6.4.1. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem (tas ietver arī uzņēmuma lēmumu noteikt riska ierobežošanas attiecības).

6.5.2.

Ir triju veidu riska ierobežošanas attiecības:

a)

patiesās vērtības riska ierobežošana: riska ierobežošana attiecībā uz atzītu aktīvu vai saistību, neatzītas stingras apņemšanās vai jebkura šāda posteņa komponenta patiesās vērtības tādu pakļautību izmaiņām, kas ir attiecināma uz konkrētu risku un var ietekmēt peļņas vai zaudējumu aprēķinu;

b)

naudas plūsmu riska ierobežošana: riska ierobežošana attiecībā uz tādu pakļautību naudas plūsmu mainīgumam, kas ir attiecināma uz konkrētu risku, kurš saistīts ar visu atzītu aktīvu vai saistībām vai to komponentu (piemēram, visi vai atsevišķi nākotnes procentu maksājumi par parādu ar mainīgo likmi) vai augstas varbūtības pakāpes prognozētu darījumu, un kas varētu ietekmēt peļņas vai zaudējumu aprēķinu;

c)

riska ierobežošana attiecībā uz neto ieguldījumu darbībā ārvalstīs, kā tas definēts 21. SGS.

6.5.3.

Ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, ir kapitāla vērtspapīru instruments, kura patiesās vērtības izmaiņas uzņēmums saskaņā ar 5.7.5. punktu ir izvēlējies uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos, 6.5.2. punkta a) apakšpunktā minētajai pakļautībai riskam, kuru ierobežo, ir jābūt tādai, kas var ietekmēt pārējos apvienotos ienākumus. Tikai un vienīgi šādā gadījumā atzīto riska ierobežošanas neefektivitāti uzrāda pie pārējiem apvienotajiem ienākumiem.

6.5.4.

Stingras apņemšanās ārvalstu valūtas riska ierobežošanu var uzskaitīt kā patiesās vērtības riska ierobežošanu vai naudas plūsmu riska ierobežošanu.

6.5.5.

Ja riska ierobežošanas attiecības vairs neatbilst riska ierobežošanas efektivitātes prasībai attiecībā uz riska ierobežošanas koeficientu (skatīt 6.4.1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu), taču šo noteikto riska ierobežošanas attiecību riska pārvaldības mērķis joprojām ir tāds pats, uzņēmums šo attiecību riska ierobežošanas koeficientu koriģē tā, lai tas atkal atbilstu atbilstības kritērijiem (šajā standartā to sauc par “līdzsvarošanu” – skatīt B6.5.7.–B6.5.21. punktu).

6.5.6.

Uzņēmums riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšanu piemēro perspektīvi vienīgi tad, ja riska ierobežošanas attiecības (vai to daļa) vairs neatbilst atbilstības kritērijiem (pēc tam, kad attiecīgā gadījumā ir ņemta vērā riska ierobežošanas attiecību līdzsvarošana). Tas ietver gadījumus, kad beidzas riska ierobežošanas instrumenta termiņš vai instruments tiek pārdots, izbeigts vai izmantots. Šajā gadījumā par termiņa beigšanos vai instrumenta izbeigšanu neuzskata riska ierobežošanas instrumenta aizstāšanu vai turpināšanu ar citu instrumentu, ja šī aizstāšana vai turpināšana atbilst uzņēmuma dokumentētās riska pārvaldības stratēģijas mērķim. Turklāt šajā gadījumā riska ierobežošanas instrumenta termiņa beigšanās vai instrumenta izbeigšana nav konstatējama, ja:

a)

normatīvo aktu rezultātā vai normatīvo aktu ieviešanas rezultātā riska ierobežošanas instrumenta puses vienojas, ka sākotnējo darījuma partneri aizstāj ar vienu vai vairākiem tīrvērtes darījuma partneriem, kas kļūst par katras puses jauno darījuma partneri. Šajā gadījumā tīrvērtes darījuma partneris ir centrālais darījuma partneris (dažkārt saukts par “tīrvērtes organizāciju” vai “tīrvērtes aģentūru”) vai uzņēmums(-i), piemēram, tīrvērtes organizācijas tīrvērtes dalībnieks vai tīrvērtes organizācijas tīrvērtes dalībnieka klients, kas darbojas kā darījuma partneris, lai centrālais darījuma partneris varētu veikt tīrvērti. Tomēr, ja riska ierobežošanas instrumenta puses aizstāj savus sākotnējos darījuma partnerus ar citiem darījuma partneriem, šā apakšpunkta prasības ir izpildītas vienīgi tad, ja katra no šīm pusēm veic tīrvērti ar vienu un to pašu centrālo darījuma partneri;

b)

citas iespējamās riska ierobežošanas instrumenta izmaiņas ir tikai tādas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai veiktu šādu darījuma partnera aizstāšanu. Šīs izmaiņas ir tikai tādas, kas atbilst noteikumiem, kādi būtu sagaidāmi, ja riska ierobežošanas instrumenta tīrvērte sākotnēji būtu veikta ar tīrvērtes darījuma partneri. Šādas izmaiņas ietver nodrošinājuma prasību, debitoru un kreditoru parādu atlikumu savstarpējās kompensēšanas tiesību un piemēroto maksu izmaiņas.

Riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšana var attiekties vai nu uz riska ierobežošanas attiecībām kā veselumu, vai tikai uz to daļu (tādā gadījumā atlikušajai riska ierobežošanas attiecību daļai turpina piemērot riska ierobežošanas uzskaiti).

6.5.7.

Uzņēmums piemēro:

a)

6.5.10. punktu, ja tas pārtrauc riska ierobežošanas uzskaiti patiesās vērtības riska ierobežošanai, kurā postenis, kā riski tiek ierobežoti, ir finanšu instruments (vai tā komponents), kuru novērtē amortizētajās izmaksās; un

b)

6.5.12. punktu, ja tas pārtrauc riska ierobežošanas uzskaiti naudas plūsmu riska ierobežošanai.

Patiesās vērtības riska ierobežošana

6.5.8.

Tikmēr, kamēr patiesās vērtības riska ierobežošana atbilst 6.4.1. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, riska ierobežošanas attiecības uzskaita šādi:

a)

peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas instrumenta atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā (vai pārējos apvienotajos ienākumos, ja riska ierobežošanas instruments ierobežo risku kapitāla vērtspapīru instrumentam, attiecībā uz kuru uzņēmums saskaņā ar 5.7.5. punktu ir izvēlējies patiesās vērtības izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos);

b)

posteņa, kura riski tiek ierobežoti, uzskaites vērtību koriģē (attiecīgā gadījumā) ar riska ierobežošanas peļņu vai zaudējumiem no šā posteņa, un šo peļņu vai zaudējumus atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, ir finanšu aktīvs (vai tā komponents), kuru saskaņā ar 4.1.2.A punktu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, riska ierobežošanas peļņu vai zaudējumus no šā posteņa atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tomēr tad, ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, ir kapitāla vērtspapīru instruments, kura patiesās vērtības izmaiņas uzņēmums saskaņā ar 5.7.5. punktu ir izvēlējies uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos, minētās summas atstāj pārējos apvienotajos ienākumos. Ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, ir neatzīta stingra apņemšanās (vai tās komponents), šā posteņa patiesās vērtības kumulatīvās izmaiņas pēc tā noteikšanas atzīst kā aktīvus vai saistības, un attiecīgo peļņu vai zaudējumus atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

6.5.9.

Ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, patiesās vērtības riska ierobežošanā ir stingra apņemšanās (vai tās komponents) iegādāties aktīvus vai uzņemties saistības, no uzņēmuma stingrās apņemšanās izpildes izrietošo aktīvu vai saistību sākotnējo uzskaites vērtību koriģē, iekļaujot finanšu stāvokļa pārskatā atzītā posteņa, kura riski tiek ierobežoti, patiesās vērtības kumulatīvās izmaiņas.

6.5.10.

Ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, ir finanšu instruments (vai tā komponents), kuru novērtē amortizētajās izmaksās, visas korekcijas, kas izriet no 6.5.8. punkta b) apakšpunkta, amortizē peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Amortizāciju drīkst sākt, kolīdz rodas korekcija, bet ne vēlāk kā tad, kad posteni, kura riski tiek ierobežoti, pārtrauc koriģēt, ņemot vērā peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas. Amortizācija balstās uz pārrēķinātu efektīvo procentu likmi dienā, kad sāk amortizāciju. Attiecībā uz finanšu aktīvu (vai tā komponentu), kas ir postenis, kā riski tiek ierobežoti, un kuru saskaņā ar 4.1.2.A punktu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, amortizāciju piemēro tādā pašā veidā, taču to veic, nevis koriģējot uzskaites vērtību, bet attiecībā uz summu, kas atbilst kumulatīvajai peļņai vai zaudējumiem, kuri atzīti iepriekš saskaņā ar 6.5.8. punkta b) apakšpunktu.

Naudas plūsmu riska ierobežošana

6.5.11.

Tikmēr, kamēr naudas plūsmu riska ierobežošana atbilst 6.4.1. punktā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, riska ierobežošanas attiecības uzskaita šādi:

a)

atsevišķo pašu kapitāla komponentu, kas saistīts ar posteni, kura riski tiek ierobežoti (naudas plūsmu riska ierobežošanas rezerve), koriģē atbilstoši zemākajai no šādām summām (absolūtā izteiksmē):

i)

kumulatīvā peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas instrumenta kopš riska ierobežošanas sākuma; un

ii)

posteņa, kura riski tiek ierobežoti, patiesās vērtības kumulatīvās izmaiņas (pašreizējā vērtībā) (t.i., pret risku nodrošināto paredzamo nākotnes naudas plūsmu kumulatīvo izmaiņu pašreizējā vērtība) kopš riska ierobežošanas sākuma;

b)

riska ierobežošanas instrumenta peļņas vai zaudējumu to daļu, kas ir uzskatāma par efektīvu riska ierobežošanu (t. i., tā daļa, kuru kompensē saskaņā ar a) apakšpunktu aprēķinātās naudas plūsmu riska ierobežošanas rezerves izmaiņas), atzīst pārējos apvienotajos ienākumos;

c)

pārējā peļņa vai zaudējumi no riska ierobežošanas instrumenta (vai peļņa vai zaudējumi, kas nepieciešami, lai izlīdzinātu saskaņā ar a) apakšpunktu aprēķinātās naudas plūsmu riska ierobežošanas rezerves izmaiņas) ir riska ierobežošanas efektivitāte, ko atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

d)

summu, kas uzkrāta naudas plūsmu riska ierobežošanas rezervē saskaņā ar a) apakšpunktu, uzskaita šādi:

i)

ja pret risku nodrošināts prognozēts darījums vēlāk pārtop atzītos nefinanšu aktīvos vai nefinanšu saistībās vai ja pret risku nodrošināts prognozēts darījums par nefinanšu aktīviem vai nefinanšu saistībām kļūst par stingru apņemšanos, kam piemēro patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti, uzņēmums izslēdz attiecīgo summu no naudas plūsmu riska ierobežošanas rezerves un tieši iekļauj to attiecīgo aktīvu vai saistību sākotnējās izmaksās vai citā uzskaites vērtībā. Tā nav pārklasifikācijas korekcija (skatīt 1. SGS) un tāpēc neietekmē pārējos apvienotos ienākumus;

ii)

tādai naudas plūsmu riska ierobežošanai, uz kuru neattiecas i) punkts, attiecīgo summu pārklasificē no naudas plūsmu riska ierobežošanas rezerves uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS) tajā pašā periodā vai periodos, kuros pret risku nodrošinātās paredzamās nākotnes naudas plūsmas ietekmē peļņas vai zaudējumu aprēķinu (piemēram, periodos, kad tiek atzīti procentu ieņēmumi vai procentu izdevumi vai kad notiek prognozēta pārdošana);

iii)

tomēr, ja attiecīgā summa ir zaudējumi un uzņēmums paredz, ka vienā vai vairākos turpmākajos periodos šie zaudējumi vai daļa no tiem netiks atgūti, tas nekavējoties pārklasificē summu, kuras atgūšana nav paredzama, peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS).

6.5.12.

Kad uzņēmums pārtrauc riska ierobežošanas uzskaiti naudas plūsmu riska ierobežošanai (skatīt 6.5.6. punktu un 6.5.7. punkta b) apakšpunktu), summu, kas uzkrāta naudas plūsmu riska ierobežošanas rezervē saskaņā ar 6.5.11. punkta a) apakšpunktu, tas uzskaita šādi:

a)

ja vēl ir paredzams, ka pret risku nodrošinātās nākotnes naudas plūsmas īstenosies, attiecīgo summu atstāj naudas plūsmu riska ierobežošanas rezervē, līdz nākotnes naudas plūsmas notiek vai ir piemērojams 6.5.11. punkta d) apakšpunkta iii) punkts. Kad nākotnes naudas plūsmas īstenojas, piemēro 6.5.11. punkta d) apakšpunktu;

b)

ja vairs nav paredzams, ka pret risku nodrošinātās nākotnes naudas plūsmas īstenosies, attiecīgo summu nekavējoties pārklasificē no naudas plūsmu riska ierobežošanas rezerves uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS). Pret risku nodrošināta nākotnes naudas plūsma, kuras īstenošanās vairs nav ar augstu varbūtības pakāpi, joprojām var būt tāda, kuras īstenošanās ir paredzama.

Riska ierobežošana attiecībā uz neto ieguldījumu darbībā ārvalstīs

6.5.13.

Riska ierobežošanu attiecībā uz neto ieguldījumu darbībā ārvalstīs, tostarp riska ierobežošanu monetāram postenim, kura uzskaiti veic neto ieguldījuma ietvaros (skatīt 21. SGS), uzskaita līdzīgi kā naudas plūsmu riska ierobežošanu:

a)

riska ierobežošanas instrumenta peļņas vai zaudējumu to daļu, kas ir uzskatāma par efektīvu riska ierobežošanu, atzīst pārējos apvienotajos ienākumos (skatīt 6.5.11. punktu); un

b)

neefektīvo daļu atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

6.5.14.

Ārvalstu valūtas pārrēķinu rezervē uzkrāto kumulatīvo peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas instrumenta attiecībā uz riska ierobežošanas efektīvo daļu pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS) saskaņā ar 21. SGS 48. un 49. punktu par darbības ārvalstīs pilnīgu vai daļēju atsavināšanu.

Iespējas līgumu laikvērtības uzskaite

6.5.15.

Ja uzņēmums nodala iespējas līguma iekšvērtību no laikvērtības un kā riska ierobežošanas instrumentu nosaka vienīgi iespējas līguma iekšvērtības izmaiņas (skatīt 6.2.4. punkta a) apakšpunktu), tas iespējas laikvērtību uzskaita šādi (skatīt B6.5.29.–B6.5.33. punktu):

a)

uzņēmums nošķir iespējas līgumu laikvērtību atkarībā no tā posteņu veida, kuram atbilst postenis, kura riski tiek ierobežoti ar iespējas līgumu (skatīt B6.5.29. punktu):

i)

ar darījumu saistīts postenis, kura riski tiek ierobežoti; vai

ii)

ar laikposmu saistīts postenis, kura riski tiek ierobežoti;

b)

patiesās vērtības izmaiņas tāda iespējas līguma laikvērtībai, kas ierobežo risku ar darījumu saistītam postenim, kura riski tiek ierobežoti, atzīst pārējos apvienotajos ienākumos tiktāl, ciktāl tās attiecas uz šo posteni, un uzkrāj atsevišķā pašu kapitāla komponentā. Patiesās vērtības kumulatīvās izmaiņas, kas izriet no iespējas līguma laikvērtības un ir uzkrātas atsevišķā pašu kapitāla komponentā (“summa”), uzskaita šādi:

i)

ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, vēlāk pārtop atzītos nefinanšu aktīvos vai nefinanšu saistībās vai kļūst par stingru apņemšanos par nefinanšu aktīviem vai nefinanšu saistībām, kam piemēro patiesās vērtības riska ierobežošanas uzskaiti, uzņēmums izslēdz attiecīgo summu no atsevišķā pašu kapitāla komponenta un tieši iekļauj to attiecīgo aktīvu vai saistību sākotnējās izmaksās vai citā uzskaites vērtībā. Tā nav pārklasifikācijas korekcija (skatīt 1. SGS) un tāpēc neietekmē pārējos apvienotos ienākumus;

ii)

tādām riska ierobežošanas attiecībām, uz kurām neattiecas i) punkts, attiecīgo summu pārklasificē no atsevišķā pašu kapitāla komponenta uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS) tajā pašā periodā vai periodos, kuros pret risku nodrošinātās paredzamās nākotnes naudas plūsmas ietekmē peļņas vai zaudējumu aprēķinu (piemēram, kad notiek prognozēta pārdošana);

iii)

tomēr, ja paredzams, ka vienā vai vairākos turpmākajos periodos visa attiecīgā summa vai tās daļa netiks atgūta, summu, kuras atgūšana nav paredzama, nekavējoties pārklasificē peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS);

c)

patiesās vērtības izmaiņas tāda iespējas līguma laikvērtībai, kurš ierobežo risku ar laikposmu saistītam postenim, kura riski tiek ierobežoti, atzīst pārējos apvienotajos ienākumos tiktāl, ciktāl tās attiecas uz šo posteni, un uzkrāj atsevišķā pašu kapitāla komponentā. Tiktāl, ciktāl tā attiecas uz posteni, kura riski tiek ierobežoti, laikvērtību, kāda iespējas līgumam ir dienā, kad to nosaka kā riska ierobežošanas instrumentu, sistemātiski un racionāli amortizē visā periodā, kurā riska ierobežošanas korekcija, ar ko ņem vērā iespējas līguma iekšējo vērtību, varētu ietekmēt peļņas vai zaudējumu aprēķinu (vai pārējos apvienotos ienākumus, ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, ir kapitāla vērtspapīru instruments, attiecībā uz kuru uzņēmums saskaņā ar 5.7.5. punktu ir izvēlējies patiesās vērtības izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos). Tādējādi katrā pārskata periodā amortizācijas summu pārklasificē no atsevišķā pašu kapitāla komponenta uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS). Tomēr, ja riska ierobežošanas uzskaiti pārtrauc tādām riska ierobežošanas attiecībām, kuras kā riska ierobežošanas instrumentu ietver iespējas līguma iekšējās vērtības izmaiņas, atsevišķajā pašu kapitāla komponentā uzkrāto neto summu (t. i., ieskaitot uzkrāto amortizāciju) nekavējoties pārklasificē peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS).

Regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu nākotnes elementa un finanšu instrumentu valūtas kursu bāzes starpības uzskaite

6.5.16.

Ja uzņēmums regulētā tirgū netirgota nākotnes līguma nākotnes elementu nodala no tūlītējā elementa un kā riska ierobežošanas instrumentu nosaka vienīgi šā līguma tūlītējā elementa vērtības izmaiņas vai ja tas nodala finanšu instrumenta valūtas kursu bāzes starpību un izslēdz to šā finanšu instrumenta noteikšanā par riska ierobežošanas instrumentu (skatīt 6.2.4. punkta b) apakšpunktu), uzņēmums attiecīgā līguma nākotnes elementam vai valūtas kursu bāzes starpībai var piemērot 6.5.15. punktu tādā pašā veidā, kā to piemēro iespējas līguma laikvērtībai. Šādā gadījumā uzņēmums piemēro B6.5.34.–B6.5.39. punktā sniegtās piemērošanas norādes.

6.6.   POSTEŅU GRUPAS RISKA IEROBEŽOŠANA

Posteņu grupas atbilstība posteņa, kura riski tiek ierobežoti, kritērijiem

6.6.1.

Posteņu grupa (tostarp tādu posteņu grupa, kuri veido neto pozīciju; skatīt B6.6.1.–B6.6.8. punktu) atbilst posteņa, kura riski tiek ierobežoti, kritērijiem vienīgi tad, ja:

a)

tā sastāv no posteņiem (tostarp posteņu komponentiem), kuri katrs individuāli atbilst posteņa, kura riski tiek ierobežoti, kritērijiem;

b)

grupā iekļautos posteņus riska pārvaldības vajadzībām pārvalda kopīgi kā grupu; un

c)

attiecībā uz naudas plūsmu riska ierobežošanu tādu posteņu grupai, kuru naudas plūsmu mainīgumam nav paredzams, ka tas būs aptuveni proporcionāls grupas naudas plūsmu kopējam mainīgumam, kā rezultātā rastos savstarpēji kompensējošas riska pozīcijas:

i)

tā ir valūtas kursu riska ierobežošana; un

ii)

attiecīgās neto pozīcijas noteikšanā ir norādīts pārskata periods, kurā paredzams, ka prognozētie darījumi ietekmēs peļņas vai zaudējumu aprēķinu, kā arī minēto darījumu veids un apjoms (skatīt B6.6.7.–B6.6.8. punktu).

Nominālās summas komponenta noteikšana

6.6.2.

Komponents, kas ir kritērijiem atbilstīgas posteņu grupas proporcionāla daļa, ir kritērijiem atbilstīgs postenis, kura riski tiek ierobežoti, ja šāda noteikšana atbilst uzņēmuma riska pārvaldības mērķim.

6.6.3.

Kopējas posteņu grupas slāņa komponentam (piemēram, apakšējam slānim) riska ierobežošanas uzskaiti var piemērot vienīgi tad, ja:

a)

tas ir atsevišķi identificējams un ticami novērtējams;

b)

riska pārvaldības mērķis ir slāņa komponenta riska ierobežošana;

c)

posteņi, kas ietilpst kopējā grupā, no kuras ir izdalīts attiecīgais slānis, ir pakļauti vienam un tam pašam ierobežojamajam riskam (tādējādi pret risku nodrošinātā slāņa novērtēšanā nav būtiskas ietekmes tam, kuri konkrētie kopējās grupas posteņi ietilpst šajā slānī);

d)

attiecībā uz esošu posteņu (piemēram, neatzītu stingru apņemšanos vai atzītu aktīvu) riska ierobežošanu uzņēmums spēj identificēt kopējo posteņu grupu, no kuras definēts pret risku nodrošinātais slānis, un spēj izsekot tai (un tādējādi uzņēmums spēj izpildīt kritērijiem atbilstīgo riska ierobežošanas attiecību uzskaites prasības); un

e)

grupas posteņi, kuros ietvertas priekšlaicīgas atmaksas iespējas (ja tādi ir), atbilst nominālās summas komponentu prasībām (skatīt B6.3.20. punktu).

Informācijas uzrādīšana

6.6.4.

Attiecībā uz riska ierobežošanu tādu posteņu grupai, kuriem ir savstarpēji kompensējošas riska pozīcijas (t. i., neto pozīcijas riska ierobežošanu), kā ierobežojamais risks ietekmē dažādus peļņas vai zaudējumu aprēķina un pārējo apvienoto ienākumu posteņus, peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas minētajā aprēķinā uzrāda citā postenī nekā tos, kurus ietekmē posteņi, kuru riski tiek ierobežoti. Tādējādi minētajā aprēķinā tā posteņa summa, kas attiecas uz pašu posteni, kura riski tiek ierobežoti (piemēram, pārdošanas ienākumi vai izmaksas), netiek ietekmēta.

6.6.5.

Attiecībā uz aktīviem un saistībām, kuru riski tiek ierobežoti kopā kā grupai patiesās vērtības riska ierobežošanā, peļņu vai zaudējumus no atsevišķajiem aktīviem un saistībām saskaņā ar 6.5.8. punkta b) apakšpunktu finanšu stāvokļa pārskatā atzīst kā attiecīgo grupā ietilpstošo atsevišķo posteņu uzskaites vērtības korekciju.

Nulles neto pozīcijas

6.6.6.

Ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, ir grupa, kuras neto pozīcija ir nulle (t. i., posteņi, kuru riski tiek ierobežoti, savstarpēji pilnīgi kompensē risku, kas tiek pārvaldīts grupas līmenī), uzņēmumam ir atļauts to noteikt riska ierobežošanas attiecībās, kas neietver riska ierobežošanas instrumentu, ja:

a)

attiecīgā riska ierobežošana ietilpst pastāvīgas neto riska ierobežošanas stratēģijā, saskaņā ar kuru uzņēmums laika gaitā sistemātiski ierobežo risku jaunām viena un tā paša veida pozīcijām (piemēram, kad darījumi ieiet periodā, kurā uzņēmums veic riska ierobežošanu);

b)

neto pozīcijas, kuras risks tiek ierobežots, apmērs pastāvīgās neto riska ierobežošanas stratēģijas darbības laikā mainās, un uzņēmums neto riska ierobežošanai (t. i., ja neto pozīcija nav nulle) izmanto kritērijiem atbilstīgus riska ierobežošanas instrumentus;

c)

šīm neto pozīcijām parasti piemēro riska ierobežošanas uzskaiti, ja neto pozīcija nav nulle un tās risku ierobežo ar kritērijiem atbilstīgiem riska ierobežošanas instrumentiem; un

d)

riska ierobežošanas uzskaites nepiemērošana nulles neto pozīcijai radītu nekonsekventus uzskaites rezultātus, jo uzskaitē nebūtu atzītas savstarpēji kompensējošās riska pozīcijas, kas citādi tiktu atzītas neto pozīcijas riska ierobežošanā.

6.7.   IESPĒJA NOTEIKT KREDĪTRISKA DARĪJUMU KĀ TĀDU, KURU NOVĒRTĒ PĒC PATIESĀS VĒRTĪBAS AR ATSPOGUĻOJUMU PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINĀ

Atbilstības kritēriji kredītriska darījumu noteikšanai par tādiem, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

6.7.1.

Ja uzņēmums visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītriska pārvaldībai izmanto kredītu atvasināto instrumentu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (kredītriska darījums), tas attiecīgo finanšu instrumentu tādā apmērā, kādā notiek šāda pārvaldība (t. i., visu instrumentu vai tā daļu), var noteikt kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja:

a)

kredītriska darījuma uzņēmums (piemēram, aizņēmējs vai aizdevuma izsniegšanas apņemšanās turētājs) sakrīt ar kredītu atvasinātā instrumenta atsauces uzņēmumu (kritērijs “vienādi nosaukumi”); un

b)

finanšu instrumenta prioritātes pakāpe sakrīt ar to, kāda ir instrumentiem, kurus var nodot saskaņā ar kredītu atvasināto instrumentu.

Uzņēmums šo noteikšanu var veikt neatkarīgi no tā, vai finanšu instrumentam, kura kredītrisku pārvalda, ir piemērojams šis standarts (piemēram, uzņēmums var noteikt aizdevuma izsniegšanas apņemšanos, uz ko šis standarts neattiecas). Uzņēmums attiecīgo finanšu instrumentu var noteikt tā sākotnējās atzīšanas brīdī vai pēc tās, vai tikmēr, kamēr tas ir neatzīts. Uzņēmums uzreiz dokumentē šo noteikšanu.

Uzskaite kredītriska darījumiem, kas noteikti kā tādi, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

6.7.2.

Ja finanšu instruments ir saskaņā ar 6.7.1. punktu noteikts kā tāds, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pēc tā sākotnējās atzīšanas vai ja tas iepriekš nav bijis atzīts, starpību, kas noteikšanas brīdī pastāv starp uzskaites vērtību (attiecīgā gadījumā) un patieso vērtību nekavējoties atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Attiecībā uz finanšu aktīviem, kurus saskaņā ar 4.1.2.A punktu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, kumulatīvo peļņu vai zaudējumus, kas iepriekš atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, nekavējoties pārklasificē no pašu kapitāla uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu kā pārklasifikācijas korekciju (skatīt 1. SGS).

6.7.3.

Finanšu instrumentu, kas radīja kredītrisku, vai šā finanšu instrumenta daļu uzņēmums pārtrauc novērtēt pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja:

a)

vairs nav izpildīti 6.7.1. punktā noteiktie atbilstības kritēriji, piemēram:

i)

kredītu atvasinātajam instrumentam vai saistītajam finanšu instrumentam, kas rada kredītrisku, beidzas termiņš, to pārdod vai izbeidz vai veic tā norēķinu; vai

ii)

finanšu instrumenta kredītrisku vairs nepārvalda, izmantojot kredītu atvasinātos instrumentus. Piemēram, tas var notikt tāpēc, ka uzlabojas aizņēmēja vai aizdevuma izsniegšanas apņemšanās turētāja kredītkvalitāte vai mainās uzņēmumam noteiktās kapitāla prasības; un

b)

finanšu instruments, kas rada kredītrisku, nav jānovērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā citu iemeslu dēļ (t. i., tikmēr nav mainījies uzņēmuma komercdarbības modelis, kas saskaņā ar 4.4.1. punktu būtu prasījis veikt pārklasificēšanu).

6.7.4.

Kad finanšu instrumentu, kas rada kredītrisku, vai šā finanšu instrumenta daļu uzņēmums pārtrauc novērtēt pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, šā finanšu instrumenta patiesā vērtība novērtēšanas pārtraukšanas dienā kļūst par tā jauno uzskaites vērtību. Pēc tam piemēro to pašu novērtēšanas metodi, kas bija izmantota pirms finanšu instrumenta noteikšanas par tādu, ko novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (ieskaitot amortizāciju, kas izriet no jaunās uzskaites vērtības). Piemēram, finanšu aktīvam, kas sākotnēji bija klasificēts kā novērtējams amortizētajās izmaksās, atkal piemērotu šo novērtēšanas metodi, un tā efektīvā procentu likme tiktu pārrēķināta, pamatojoties uz tā jauno bruto uzskaites vērtību dienā, kad pārtraukta tā novērtēšana pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

7. NODAĻA.   spēkā stāšanās diena un pārejas noteikumi

7.1.   SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENA

7.1.1.

Uzņēmums piemēro šo standartu gada pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauts piemērošanu sākt agrāk. Ja uzņēmums izvēlas šā standarta piemērošanu sākt agrāk, tam ir jāatklāj šis fakts un visas šā standarta prasības jāpiemēro vienlaikus (taču skatīt arī 7.1.2., 7.2.21. un 7.3.2. punktu). Vienlaikus tam ir jāpiemēro arī C papildinājumā noteiktie grozījumi.

7.1.2.

Neraugoties uz 7.1.1. punkta prasībām, gada pārskata periodos, kuri sākas līdz 2018. gada 1. janvārim (neieskaitot), uzņēmums var izvēlēties agrāk piemērot vienīgi 5.7.1. punkta c) apakšpunkta, 5.7.7.–5.7.9., 7.2.14. un B5.7.5.–B5.7.20. punkta prasības par peļņas un zaudējumu uzrādīšanu finanšu saistībām, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, nepiemērojot pārējās šā standarta prasības. Ja uzņēmums izvēlas piemērot tikai minētos punktus, tas atklāj šo faktu un pastāvīgi atklāj saistīto informāciju, kas noteikta 7. SFPS (ar grozījumiem, kas izdarīti ar 9. SFPS (2010.)) 10.–11. punktā. (Skatīt arī 7.2.2. un 7.2.15. punktu).

7.1.3.

Ar 2013. gada decembrī izdotajiem SFPS ikgadējiem uzlabojumiem 2010.–2012. gada ciklam tika izdarīti 4.2.1. un 5.7.5. punkta grozījumi, kas izriet no 3. SFPS grozījumiem. Uzņēmums minētos grozījumus perspektīvi piemēro komercdarbības apvienošanai, uz kuru attiecas 3. SFPS grozījumi.

7.1.4.

Atbilstoši 2014. gada maijā izdotajam 15. SFPS grozīts 3.1.1., 4.2.1., 5.1.1., 5.2.1., 5.7.6., B3.2.13., B5.7.1., C5. un C42. punkts un svītrots C16. punkts un tā virsraksts. Ir iekļauts 5.1.3. un 5.7.1.A punkts un definīcija A papildinājumā. Piemērojot 15. SFPS, uzņēmums piemēro minētos grozījumus.

7.2.   PĀREJAS NOTEIKUMI

7.2.1.

Uzņēmums šo standartu piemēro retrospektīvi saskaņā ar 8. SGS “Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas”, izņemot gadījumus, kas noteikti 7.2.4.–7.2.26. un 7.2.28. punktā. Šo standartu nepiemēro posteņiem, kuru atzīšana sākotnējās piemērošanas datumā jau ir pārtraukta.

7.2.2.

7.2.1., 7.2.3.–7.2.28. un 7.3.2. punktā paredzēto pārejas noteikumu piemērošanas mērķiem sākotnējās piemērošanas datums ir diena, kad uzņēmums pirmoreiz piemēro šā standarta attiecīgās prasības, un tam ir jābūt pārskata perioda sākuma datumam pēc šā standarta izdošanas. Atkarībā no pieejas, kādu uzņēmums izvēlējies 9. SFPS piemērošanā, pārejas periodā var būt viens vai vairāki dažādu prasību sākotnējās piemērošanas datumi.

Pārejas noteikumi par klasificēšanu un novērtēšanu (4. un 5. nodaļa)

7.2.3.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums, balstoties uz šajā dienā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem, novērtē, vai finanšu aktīvs atbilst 4.1.2. punkta a) apakšpunkta vai 4.1.2.A punkta a) apakšpunkta nosacījumam. Attiecīgi izrietošo klasifikāciju piemēro retrospektīvi neatkarīgi no uzņēmuma komrecdarbības modeļa iepriekšējos pārskata periodos.

7.2.4.

Ja sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmumam ir nepraktiski [praktiski neiespējami] (kā definēts 8. SGS) novērtēt mainīto naudas laikvērtības elementu saskaņā ar B4.1.9.B–B4.1.9.D punktu, balstoties uz finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī pastāvējušajiem faktiem un apstākļiem, uzņēmums šā finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu iezīmes novērtē, balstoties uz šā aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī pastāvējušajiem faktiem un apstākļiem un neņemot vērā B4.1.9.B–B4.1.9.D punktā noteiktās prasības attiecībā uz naudas laikvērtības elementa mainīšanu. (Skatīt arī 7. SFPS 42.R punktu.)

7.2.5.

Ja sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmumam ir praktiski neiespējami (kā definēts 8. SGS) saskaņā ar B4.1.12. punkta c) apakšpunktu novērtēt, vai priekšlaicīgas atmaksas iezīmes patiesā vērtība ir nebūtiska, balstoties uz finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī pastāvējušajiem faktiem un apstākļiem, uzņēmums šā finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu iezīmes novērtē, balstoties uz šā aktīva sākotnējās atzīšanas brīdī pastāvējušajiem faktiem un apstākļiem un neņemot vērā B4.1.12. punktā noteikto izņēmumu attiecībā uz priekšlaicīgas atmaksas iezīmēm. (Skatīt arī 7. SFPS 42.S punktu.)

7.2.6.

Ja uzņēmums novērtē hibrīdlīgumu patiesajā vērtībā saskaņā ar 4.1.2.A, 4.1.4. vai 4.1.5. punktu, bet hibrīdlīguma patiesā vērtība nav novērtēta salīdzināmos pārskata periodos, un ja uzņēmums atkārtoti sniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem (skatīt 7.2.15. punktu), hibrīdlīguma patiesā vērtība salīdzināmos pārskata periodos ir komponentu (t. i., neatvasinātā pamatinstrumenta un iegultā atvasinātā instrumenta) patieso vērtību summa katra salīdzināmā pārskata perioda beigās.

7.2.7.

Ja uzņēmums ir piemērojis 7.2.6. punktu, tad sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla postenī) atzīst starpību starp visa hibrīdlīguma patieso vērtību sākotnējās piemērošanas datumā un hibrīdlīguma komponentu patieso vērtību summu sākotnējās piemērošanas datumā.

7.2.8.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums var:

a)

saskaņā ar 4.1.5. punktu noteikt finanšu aktīvu kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā; vai

b)

saskaņā ar 5.7.5. punktu noteikt ieguldījumu kapitāla vērtspapīru instrumentā kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos.

Šādu noteikšanu veic, balstoties uz sākotnējās piemērošanas datumā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem. Attiecīgo klasifikāciju piemēro retrospektīvi.

7.2.9.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums:

a)

atceļ finanšu aktīva iepriekšējo noteikšanu par tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šis finanšu aktīvs neatbilst 4.1.5. punktā paredzētajam nosacījumam;

b)

var atcelt finanšu aktīva iepriekšējo noteikšanu par tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šis finanšu aktīvs atbilst 4.1.5. punktā paredzētajam nosacījumam.

Šādu atcelšanu veic, balstoties uz sākotnējās piemērošanas datumā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem. Attiecīgo klasifikāciju piemēro retrospektīvi.

7.2.10.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums:

a)

var saskaņā ar 4.2.2. punkta a) apakšpunktu noteikt finanšu saistības kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

b)

atceļ finanšu saistību iepriekšējo noteikšanu par tādām, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja sākotnējās atzīšanas brīdī šī noteikšana bija veikta saskaņā ar nosacījumu, kas tagad paredzēts 4.2.2. punkta a) apakšpunktā, un sākotnējās piemērošanas datumā šī noteikšana neatbilst minētajam nosacījumam;

c)

var atcelt finanšu saistību iepriekšējo noteikšanu par tādām, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja sākotnējās atzīšanas brīdī šī noteikšana bija veikta saskaņā ar nosacījumu, kas tagad paredzēts 4.2.2. punkta a) apakšpunktā, un sākotnējās piemērošanas datumā šī noteikšana atbilst minētajam nosacījumam.

Šādu noteikšanu un atcelšanu veic, balstoties uz sākotnējās piemērošanas datumā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem. Attiecīgo klasifikāciju piemēro retrospektīvi.

7.2.11.

Ja uzņēmumam ir praktiski neiespējami (kā definēts 8. SGS) piemērot efektīvās procentu likmes metodi retrospektīvi, uzņēmums:

a)

finanšu aktīvu vai finanšu saistību patieso vērtību katra uzrādītā salīdzinošā perioda beigās uzskata par šo finanšu aktīvu bruto uzskaites vērtību vai šo finanšu saistību amortizētajām izmaksām, ja uzņēmums atkārtoti sniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem; un

b)

finanšu aktīvu vai finanšu saistību patieso vērtību sākotnējās piemērošanas datumā uzskata par šo finanšu aktīvu jauno bruto uzskaites vērtību vai šo finanšu saistību jaunajām amortizētajām izmaksām šā standarta sākotnējās piemērošanas datumā.

7.2.12.

Ja uzņēmums kādu ieguldījumu kapitāla vērtspapīru instrumentā, kura identiskam instrumentam (vai atvasināta instrumenta aktīvam, kurš ir saistīts ar šādu kapitāla vērtspapīru instrumentu un par kuru norēķins jāveic, piegādājot šādu kapitāla vērtspapīru instrumentu) nav kotētas cenas aktīvā tirgū (t. i., pirmā līmeņa datu), iepriekš ir uzskaitījis pēc izmaksām (saskaņā ar 39. SGS), tas šo instrumentu sākotnējās piemērošanas datumā novērtē patiesajā vērtībā. Starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un patieso vērtību atzīst sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla postenī).

7.2.13.

Ja uzņēmums atvasināta instrumenta saistības, kuras ir saistītas ar tādu kapitāla vērtspapīru instrumentu un par kuru norēķins jāveic, piegādājot tādu kapitāla vērtspapīru instrumentu, kura identiskam instrumentam nav kotētas cenas aktīvā tirgū (t. i., pirmā līmeņa datu), iepriekš ir uzskaitījis pēc izmaksām saskaņā ar 39. SGS, tas šāda atvasinātā instrumenta saistības sākotnējās piemērošanas datumā novērtē patiesajā vērtībā. Starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un patieso vērtību atzīst sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā.

7.2.14.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums, balstoties uz šajā dienā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem, nosaka, vai 5.7.7. punktā aprakstītā pieeja radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Šo standartu, balstoties uz attiecīgo konstatējumu, piemēro retrospektīvi.

7.2.15.

Neraugoties uz 7.2.1. punktā noteikto prasību, uzņēmums, kas ievieš šajā standartā noteiktās klasificēšanas un novērtēšanas prasības (tostarp 5.4. un 5.5. iedaļā paredzētās prasības par finanšu aktīvu novērtēšanu amortizētajās izmaksās un par vērtības samazināšanu), atklāj informāciju, kura noteikta 7. SFPS 42.L–42.O punktā, taču tam nav atkārtoti jāsniedz informācija par iepriekšējiem periodiem. Uzņēmums drīkst atkārtoti sniegt informāciju par iepriekšējiem periodiem tikai un vienīgi tad, ja tas ir iespējams, neizmantojot zināšanas par iepriekš faktiski notikušo. Ja uzņēmums atkārtoti nesniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem, tas starpību starp iepriekšējo uzskaites vērtību un uzskaites vērtību sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā gada pārskata perioda sākumā atzīst sākotnējās piemērošanas datumu ietverošā gada pārskata perioda sākuma nesadalītajā peļņā (vai attiecīgā gadījumā citā pašu kapitāla postenī). Savukārt, ja uzņēmums atkārtoti sniedz informāciju par iepriekšējiem periodiem, pārstrādātajiem finanšu pārskatiem ir jāatspoguļo visas šā standarta prasības. Ja uzņēmuma izvēlētā pieeja 9. SFPS piemērošanā nozīmē, ka ir vairāki dažādu prasību sākotnējās piemērošanas datumi, šis punkts ir piemērojams ikvienā sākotnējās piemērošanas datumā (skatīt 7.2.2. punktu). Tā tas būtu, piemēram, gadījumā, ja uzņēmums izvēlētos saskaņā ar 7.1.2. punktu agrāk piemērot vienīgi prasības par peļņas un zaudējumu uzrādīšanu finanšu saistībām, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pirms tas sāk piemērot pārējās šā standarta prasības.

7.2.16.

Ja uzņēmums saskaņā ar 34. SGS “Starpperioda finanšu pārskatu sniegšana” sagatavo starpperioda finanšu pārskatus, uzņēmumam minētajiem pārskatiem līdz sākotnējās piemērošanas datumam nav jāpiemēro šā standarta prasības, ja ir praktiski neiespējami (kā definēts 8. SGS).

Vērtības samazināšana (5.5. iedaļa)

7.2.17.

Uzņēmums 5.5. iedaļā noteiktās vērtības samazināšanas prasības saskaņā ar 8. SGS piemēro retrospektīvi, ievērojot 7.2.15. un 7.2.18.–7.2.20. punktu.

7.2.18.

Sākotnējās piemērošanas datumā uzņēmums, lai konstatētu kredītrisku kāda finanšu instrumenta sākotnējās atzīšanas datumā (vai – attiecībā uz aizdevuma izsniegšanas apņemšanos un finanšu garantiju līgumiem – dienā, kad uzņēmumam saskaņā 5.5.6. punktu kļuva saistoša attiecīgā neatsaucamā apņemšanās) un to salīdzinātu ar kredītrisku šā standarta sākotnējās piemērošanas datumā, izmanto saprātīgu un pamatojamu informāciju, kas ir pieejama bez liekām izmaksām un pūlēm.

7.2.19.

Lai konstatētu, vai kopš sākotnējās atzīšanas kredītrisks ir ievērojami pieaudzis, uzņēmums var piemērot:

a)

5.5.10. un B5.5.22.–B5.5.24. punktā noteiktās prasības; un

b)

5.5.11. punktā minēto atspēkojamo prezumpciju attiecībā uz līgumiskiem maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir nokavēts par vairāk nekā 30 dienām, ja uzņēmums šiem finanšu instrumentiem vērtības samazināšanas prasības piemēros, identificējot ievērojamu kredītriska pieaugumu kopš to sākotnējās atzīšanas, balstoties uz informāciju par kavējumiem.

7.2.20.

Ja sākotnējās piemērošanas datumā konstatējuma izdarīšana par to, vai kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami pieaudzis, būtu saistīta ar liekām izmaksām vai pūlēm, uzņēmums atzīst zaudējumu atskaitījumus par summu, kas vienāda ar visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem katrā pārskata datumā līdz dienai, kad šā finanšu instrumenta atzīšana tiek pārtraukta (ja vien pārskata datumā šim finanšu instrumentam nav zems kredītrisks – tādā gadījumā piemēro 7.2.19. punkta a) apakšpunktu).

Pārejas noteikumi par riska ierobežošanas uzskaiti (6. nodaļa)

7.2.21.

Kad uzņēmums pirmoreiz piemēro šo standartu, tas var izvēlēties, ka tā grāmatvedības politika ir turpināt piemērot 39. SGS paredzētās riska ierobežošanas uzskaites prasības, nevis šā standarta 6. nodaļas prasības. Minēto politiku uzņēmums piemēro visām tā riska ierobežošanas attiecībām. Uzņēmums, kas izvēlas minēto politiku, piemēro arī SFPIK 16. interpretāciju “Neto ieguldījuma ārvalstu darbībā nodrošināšana” bez grozījumiem, kas nodrošina minētās interpretācijas atbilstību šā standarta 6. nodaļas prasībām.

7.2.22.

Izņemot 7.2.26. punktā paredzētos gadījumus, uzņēmums šajā standartā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības piemēro perspektīvi.

7.2.23.

Lai riska ierobežošanas uzskaiti piemērotu no šajā standartā noteikto riska ierobežošanas uzskaites prasību sākotnējās piemērošanas datuma, šajā dienā jābūt izpildītiem visiem atbilstības kritērijiem.

7.2.24.

Tādas riska ierobežošanas attiecības, kas kvalificējās riska ierobežošanas uzskaitei saskaņā ar 39. SGS un kas kvalificējas šai uzskaitei arī saskaņā ar šā standarta kritērijiem (skatīt 6.4.1. punktu), pēc tam, kad ņemta vērā riska ierobežošanas attiecību līdzsvarošana saistībā ar pāreju (skatīt 7.2.15. punkta b) apakšpunktu), uzskata par turpinātām riska ierobežošanas attiecībām.

7.2.25.

Sākot piemērot šajā standartā noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības, uzņēmums:

a)

var sākt minēto prasību piemērošanu no brīža, kad tas pārstāj piemērot 39. SGS noteiktās riska ierobežošanas uzskaites prasības; un

b)

attiecīgā gadījumā riska ierobežošanas koeficientu saskaņā ar 39. SGS uzskata par sākumpunktu turpinātu riska ierobežošanas attiecību riska ierobežošanas koeficienta līdzsvarošanai. Peļņu vai zaudējumus, ko rada šāda līdzsvarošana, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

7.2.26.

Izņēmuma kārtā attiecībā uz šajā standartā noteikto riska ierobežošanas uzskaites prasību perspektīvu piemērošanu uzņēmums:

a)

iespējas līgumu laikvērtības uzskaiti saskaņā ar 6.5.15. punktu piemēro retrospektīvi, ja saskaņā ar 39. SGS riska ierobežošanas attiecībās kā riska ierobežošanas instruments bija noteiktas vienīgi iespējas līguma iekšvērtības izmaiņas. Šī retrospektīvā piemērošana attiecas vienīgi uz tām riska ierobežošanas attiecībām, kuras pastāvēja agrākā salīdzināmā perioda sākumā vai bija noteiktas pēc tam;

b)

regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu nākotnes elementa uzskaiti saskaņā ar 6.5.16. punktu var piemērot retrospektīvi, ja saskaņā ar 39. SGS riska ierobežošanas attiecībās kā riska ierobežošanas instruments bija noteiktas vienīgi šā līguma tūlītējā elementa izmaiņas. Šī retrospektīvā piemērošana attiecas vienīgi uz tām riska ierobežošanas attiecībām, kuras pastāvēja agrākā salīdzināmā perioda sākumā vai bija noteiktas pēc tam. Turklāt, ja uzņēmums izvēlas piemērot šo uzskaiti retrospektīvi, tā jāpiemēro visām riska ierobežošanas attiecībām, kuras kvalificējas šai izvēlei (t. i., veicot pāreju, šo izvēli nevar veikt katrām riska ierobežošanas attiecībām atsevišķi). Valūtas kursu bāzes starpībām (skatīt 6.5.16. punktu) šo uzskaiti var piemērot retrospektīvi tām riska ierobežošanas attiecībām, kuras pastāvēja agrākā salīdzināmā perioda sākumā vai bija noteiktas pēc tam;

c)

6.5.6. punkta prasības attiecībā uz to, kad riska ierobežošanas instrumenta termiņa beigšanās vai instrumenta izbeigšana nav konstatējama, piemēro retrospektīvi, ja:

i)

normatīvo aktu rezultātā vai normatīvo aktu ieviešanas rezultātā riska ierobežošanas instrumenta puses vienojas, ka sākotnējo darījuma partneri aizstāj ar vienu vai vairākiem tīrvērtes darījuma partneriem, kas kļūst par katras puses jauno darījuma partneri; un

ii)

citas iespējamās riska ierobežošanas instrumenta izmaiņas ir tikai tādas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai veiktu šādu darījuma partnera aizstāšanu.

Uzņēmumi, kuri ir sākuši agrāk piemērot 9. SFPS 2009., 2010. vai 2013. gada redakcijā

7.2.27.

Pārejas prasības, kas noteiktas 7.2.1.–7.2.26. punktā, uzņēmums piemēro attiecīgajā sākotnējās piemērošanas datumā. Uzņēmums katru no pārejas noteikumiem, kas paredzēti 7.2.3.–7.2.14. un 7.2.17.–7.2.26. punktā, piemēro tikai vienreiz (t. i., ja uzņēmums izvēlas tādu 9. SFPS piemērošanas pieeju, kas nozīmē vairākus sākotnējās piemērošanas datumus, tas nevar kādu no minētajiem noteikumiem piemērot vēlreiz, ja tas jau ir piemērots agrāk). (Skatīt 7.2.2. un 7.3.2. punktu.)

7.2.28.

Uzņēmums, kas ir piemērojis 9. SFPS 2009., 2010. vai 2013. gada redakcijā un vēlāk piemēro šo standartu:

a)

atceļ finanšu aktīva iepriekšējo noteikšanu par tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šī noteikšana iepriekš bija veikta saskaņā ar 4.1.5. punktā paredzēto nosacījumu, bet šā standarta piemērošanas rezultātā minētais nosacījums vairs nav izpildīts;

b)

var noteikt finanšu aktīvu kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šī noteikšana iepriekš nebūtu atbildusi 4.1.5. punktā paredzētajam nosacījumam, bet šā standarta piemērošanas rezultātā minētais nosacījums tagad ir izpildīts;

c)

atceļ finanšu saistību iepriekšējo noteikšanu par tādām, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šī noteikšana iepriekš bija veikta saskaņā ar 4.2.2. punkta a) apakšpunktā paredzēto nosacījumu, bet šā standarta piemērošanas rezultātā minētais nosacījums vairs nav izpildīts; un

d)

var noteikt finanšu saistības kā tādas, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šī noteikšana iepriekš nebūtu atbildusi 4.2.2. punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, bet šā standarta piemērošanas rezultātā minētais nosacījums tagad ir izpildīts.

Šādu noteikšanu un atcelšanu veic, balstoties uz šā standarta sākotnējās piemērošanas datumā pastāvošajiem faktiem un apstākļiem. Attiecīgo klasifikāciju piemēro retrospektīvi.

7.3.   SFPIK 9. INTERPRETĀCIJAS UN 9. SFPS 2009., 2010. UN 2013. GADA REDAKCIJAS ATSAUKŠANA

7.3.1.

Šis standarts aizstāj SFPIK 9. interpretāciju “Iegulto atvasinājumu atkārtota novērtēšana”. Ar prasībām, kas 9. SFPS tika pievienotas 2010. gada oktobrī, tika iestrādātas iepriekš SFPIK 9. interpretācijas 5. un 7. punktā paredzētās prasības. Iepriekš SFPIK 9. interpretācijas 8. punktā paredzētās prasības ir attiecīgu grozījumu veidā iestrādātas 1. SFPS “Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizēja lietošana”.

7.3.2.

Šis standarts aizstāj 9. SFPS 2009., 2010. un 2013. gada redakciju. Tomēr attiecībā uz gada pārskata periodiem, kas sākas līdz 2018. gada 1. janvārim (neieskaitot), uzņēmums var izvēlēties šā standarta vietā piemērot iepriekšējās 9. SFPS redakcijas vienīgi tad, ja attiecīgais sākotnējās piemērošanas datums šim uzņēmumam ir līdz 2015. gada 1. februārim (neieskaitot).

A papildinājums

Terminu definīcijas

Šis papildinājums ir standarta neatņemama sastāvdaļa.

12 mēnešu paredzamie kredītzaudējumi

Visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu daļa, kas atbilst paredzamajiem kredītzaudējumiem, kuri izriet no tiem finanšu instrumenta saistību neizpildes notikumiem, kas ir iespējami 12 mēnešu laikā no pārskata dienas.

finanšu aktīvu vai finanšu saistību amortizētās izmaksas

Summa, kādā finanšu aktīvus vai finanšu saistības novērtē sākotnējās atzīšanas brīdī, mīnus atmaksātā pamatsumma, plus vai mīnus uzkrātā amortizācija, kas aprēķināta, piemērojot efektīvās procentu likmes metodi starpībai starp sākotnējo vērtību un vērtību termiņa beigās, un – attiecībā uz finanšu aktīviem – ar korekciju attiecībā uz zaudējumu atskaitījumiem.

līguma aktīvi

Tās tiesības, kuras, lai atzītu un novērtētu peļņu vai zaudējumus no vērtības samazināšanas, atbilstoši 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” uzskaita saskaņā ar šo standartu.

finanšu aktīvs ar samazinātu kredītvērtību

Finanšu aktīvs ir ar samazinātu kredītvērtību, ja ir noticis viens vai vairāki notikumi, kam ir negatīva ietekme uz šā finanšu aktīva lēstajām nākotnes naudas plūsmām. Pierādījumi par to, ka finanšu aktīvs ir ar samazinātu kredītvērtību, ietver pārbaudāmu informāciju par šādiem notikumiem:

a)

ievērojamas aizņēmēja vai emitenta finansiālās grūtības;

b)

līguma pārkāpums, piemēram, saistību neizpilde vai termiņa kavējums;

c)

aizņēmēja aizdevējs(-i) tādu ekonomisku vai līgumisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar aizņēmēja finansiālām grūtībām, atvieglo aizņēmējam nosacījumus, ko citos apstākļos aizdevējs(-i) nebūtu apsvēris(-uši);

d)

kļūst ticams, ka aizņēmējam tiks piemērota maksātnespējas procedūra vai tiks veikta cita veida finansiāla reorganizācija;

e)

finansiālu grūtību dēļ attiecīgajam finanšu aktīvam zūd aktīvais tirgus; vai

f)

finanšu aktīva pirkšana vai iniciēšana ar izteikti lielu diskontu, kas atspoguļo radušos kredītzaudējumus.

Pastāv iespēja, ka nevar identificēt vienu atsevišķu notikumu – finanšu aktīvu kredītvērtības samazināšanos var būt izraisījusi vairāku notikumu kopējā ietekme.

kredītzaudējumi

Starpība starp visām līgumiskajām naudas plūsmām, kuras uzņēmumam pienākas saskaņā ar līgumu, un visām naudās plūsmām, kuras uzņēmums paredz saņemt (t. i., naudas iztrūkums), diskontētām ar sākotnējo efektīvo procentu likmi (vai ar kredītkvalitāti koriģēto efektīvo procentu likmi attiecībā uz pirktiem vai iniciētiem finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību). Uzņēmums naudas plūsmas aplēš, ņemot vērā visus finanšu instrumenta līgumiskos noteikumus (piemēram, priekšlaicīgas atmaksas, pagarināšanas, pirkšanas un tamlīdzīgas iespējas) visā šā finanšu instrumenta paredzamajā darbības laikā. Tajās naudas plūsmās, kuras ņem vērā, ietver naudas plūsmas no turētā nodrošinājuma pārdošanas vai citiem kredītkvalitātes uzlabojumiem, kas ir līgumisko noteikumu neatņemama sastāvdaļa. Pastāv prezumpcija, ka finanšu instrumenta paredzamo darbības laiku var ticami aplēst. Tomēr tajos retajos gadījumos, kad nav iespējams ticami aplēst finanšu instrumenta paredzamo darbības laiku, uzņēmums izmanto finanšu instrumenta atlikušo līguma darbības laiku.

ar kredītkvalitāti koriģētā efektīvā procentu likme

Likme, ar kuru diskontējot lēstos nākotnes naudas maksājumus vai ieņēmumus visā finanšu aktīva paredzamajā darbības laikā, tiek precīzi iegūtas tāda finanšu aktīva amortizētās izmaksas, kas ir pirkts vai iniciēts finanšu aktīvs ar samazinātu kredītvērtību. Aprēķinot ar kredītkvalitāti koriģēto efektīvo procentu likmi, uzņēmums paredzamās naudas plūsmas aplēš, ņemot vērā visus finanšu aktīva līgumiskos noteikumus (piemēram, priekšlaicīgas atmaksas, pagarināšanas, pirkšanas un tamlīdzīgas iespējas) un paredzamos kredītzaudējumus. Aprēķinā iekļauj visas maksas un procentpunktus, ko līguma puses ir maksājušas vai saņēmušas un kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa (skatīt B5.4.1.–B5.4.3. punktu), darījuma izmaksas un visas citas prēmijas vai diskontus. Pastāv prezumpcija, ka līdzīgu finanšu instrumentu grupas naudas plūsmas un paredzamo darbības laiku var ticami aplēst. Tomēr tajos retajos gadījumos, kad nav iespējams ticami aplēst finanšu instrumenta (vai finanšu instrumentu grupas) naudas plūsmas vai atlikušo darbības laiku, uzņēmums izmanto līgumiskās naudas plūsmas visā finanšu instrumenta (vai finanšu instrumentu grupas) līguma darbības laikā.

atzīšanas pārtraukšana

Iepriekš atzītu finanšu aktīvu vai finanšu saistību izslēgšana no uzņēmuma finanšu stāvokļa pārskata.

atvasināts instruments

Finanšu instruments vai cita veida līgums, uz kuru attiecas šis standarts un kuram piemīt visas trīs turpmāk minētās iezīmes:

a)

tā vērtība mainās atbilstoši konkrētas procentu likmes, finanšu instrumenta cenas, preces cenas, valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai kredītu indeksa, vai cita mainīgā lieluma izmaiņām, ja vien nefinanšu mainīgā lieluma gadījumā šis lielums nav konkrēti attiecināms uz vienu no līguma pusēm (dažkārt saukti par “pamatā esošajiem” elementiem);

b)

tam nav nepieciešams sākotnējais neto ieguldījums vai ir nepieciešams tāds sākotnējais neto ieguldījums, kas ir mazāks, nekā būtu nepieciešams citu veidu līgumiem, kuru paredzamā reakcija uz tirgus faktoru izmaiņām būtu līdzīga;

c)

norēķins par to notiek kādā nākotnes datumā.

dividendes

Peļņas sadale kapitāla vērtspapīru instrumentu turētājiem proporcionāli to turētajam konkrētas kategorijas kapitālam.

efektīvās procentu likmes metode

Metode, ko izmanto, lai aprēķinātu finanšu aktīvu vai finanšu saistību amortizētās izmaksas un attiecīgajā periodā peļņas vai zaudējumu aprēķinā attiecinātu un atzītu procentu ieņēmumus vai procentu izdevumus.

efektīvā procentu likme

Likme, ar kuru diskontējot lēstos nākotnes naudas maksājumus vai ieņēmumus visā finanšu aktīvu vai finanšu saistību paredzamajā darbības laikā, tiek precīzi iegūta finanšu aktīva bruto uzskaites vērtība vai finanšu saistību amortizētās izmaksas. Aprēķinot efektīvo procentu likmi, uzņēmums paredzamās naudas plūsmas aplēš, ņemot vērā visus finanšu instrumenta līgumiskos noteikumus (piemēram, priekšlaicīgas atmaksas, pagarināšanas, pirkšanas un tamlīdzīgas iespējas), bet neņemot vērā paredzamos kredītzaudē jumus. Aprēķinā iekļauj visas maksas un procentpunktus, ko līguma puses ir maksājušas vai saņēmušas un kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa (skatīt B5.4.1.–B5.4.3. punktu), darījuma izmaksas un visas citas prēmijas vai diskontus. Pastāv prezumpcija, ka līdzīgu finanšu instrumentu grupas naudas plūsmas un paredzamo darbības laiku var ticami aplēst. Tomēr tajos retajos gadījumos, kad nav iespējams ticami aplēst finanšu instrumenta (vai finanšu instrumentu grupas) naudas plūsmas vai paredzamo darbības laiku, uzņēmums izmanto līgumiskās naudas plūsmas visā finanšu instrumenta (vai finanšu instrumentu grupas) līguma darbības laikā.

paredzamie kredītzaudējumi

Vidējie svērtie kredītzaudējumi, kuros par svariem izmantoti attiecīgie saistību neizpildes riski.

finanšu garantiju līgums

Līgums, kas garantijas sniedzējam uzliek saistības veikt noteiktus maksājumus garantijas turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas rodas tāpēc, ka norādītais debitors laikus neveic maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem.

finanšu saistības pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Finanšu saistības, kas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

a)

tās atbilst “tirdzniecības nolūkā turēts” definīcijai;

b)

sākotnējās atzīšanas brīdī uzņēmums saskaņā ar 4.2.2. vai 4.3.5. punktu tās ir noteicis kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

c)

sākotnējās atzīšanas brīdī vai vēlāk tās saskaņā ar 6.7.1. punktu ir noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

stingra apņemšanās

Saistoša vienošanās par noteikta resursu daudzuma apmaiņu par noteiktu cenu noteiktā nākotnes datumā vai datumos.

prognozēts darījums

Nesaistošs, taču paredzams darījums nākotnē.

finanšu aktīva bruto uzskaites vērtība

Finanšu aktīva amortizētās izmaksas pirms korekcijām attiecībā uz zaudējumu atskaitījumiem.

riska ierobežošanas koeficients

Attiecība starp riska ierobežošanas instrumenta daudzumu un posteņa, kura riski tiek ierobežoti, daudzumu to relatīvā svēruma izteiksmē.

tirdzniecības nolūkā turēts

Finanšu aktīvi vai finanšu saistības:

a)

kurus iegādājas vai uzņemas galvenokārt ar mērķi tuvākajā laikā tos pārdot vai atpirkt;

b)

kuri sākotnējās atzīšanas brīdī ietilpst portfelī, kurā ir konkrēti noteikti finanšu instrumenti, kurus pārvalda kopā un attiecībā uz kuriem ir pierādījumi par nesenu faktisku īstermiņa peļņas gūšanu; vai

c)

kuri ir atvasināti instrumenti (izņemot atvasinātos instrumentus, kuri ir finanšu garantiju līgumi vai noteikti un efektīvi riska ierobežošanas instrumenti).

peļņa vai zaudējumi no vērtības samazināšanas

Peļņa vai zaudējumi, kurus atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 5.5.8. punktu un kuri izriet no 5.5. iedaļā paredzēto vērtības samazināšanas prasību piemērošanas.

visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi

Paredzamie kredītzaudējumi, kuri izriet no visiem iespējamajiem saistību neizpildes notikumiem visā finanšu instrumenta paredzamajā darbības laikā.

zaudējumu atskaitījumi

Atskaitījumi paredzamajiem kredītzaudējumiem attiecībā uz finanšu aktīviem, kurus novērtē saskaņā ar 4.1.2. punktu, nomas debitoru parādiem un līguma aktīviem, uzkrātajai vērtības samazinājuma summai attiecībā uz finanšu aktīviem, kurus novērtē saskaņā ar 4.1.2.A punktu, un uzkrājumi paredzamajiem kredītzaudējumiem attiecībā uz aizdevuma izsniegšanas apņemšanos un finanšu garantiju līgumiem.

izmaiņu radītā peļņa vai zaudējumi

Summa, kura rodas, finanšu aktīva bruto uzskaites vērtību koriģējot tā, lai tā atspoguļotu pārskatītās vai mainītās naudas plūsmas. Uzņēmums finanšu aktīva bruto uzskaites vērtību pārrēķina kā pašreizējo vērtību lēstajiem nākotnes naudas maksājumiem vai ieņēmumiem visā pārskatītā vai mainītā finanšu aktīva paredzamajā darbības laikā, kuri diskontēti ar finanšu aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi (vai sākotnējo ar kredītkvalitāti koriģēto efektīvo procentu likmi attiecībā uz pirktiem vai iniciētiem finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību) vai attiecīgā gadījumā – ar pārskatīto efektīvo procentu likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 6.5.10. punktu. Aplēšot finanšu aktīva paredzamās naudas plūsmas, uzņēmums ņem vērā visus finanšu aktīva līgumiskos noteikumus (piemēram, priekšlaicīgas atmaksas, pirkšanas un tamlīdzīgas iespējas), bet neņem vērā paredzamos kredītzaudējumus, izņemot, ja attiecīgais finanšu aktīvs ir pirkts vai iniciēts finanšu aktīvs ar samazinātu kredītvērtību, – tādā gadījumā uzņēmums ņem vērā arī sākotnējos paredzamos kredītzaudējumus, kuri ņemti vērā sākotnējās ar kredītkvalitāti koriģētās efektīvās procentu likmes aprēķinā.

termiņa kavējums

Finanšu aktīva termiņš ir kavēts, ja darījuma partneris nav veicis maksājumu līgumā noteiktajā termiņā.

pirkts vai iniciēts finanšu aktīvs ar samazinātu kredītvērtību

Pirkti vai iniciēti finanšu aktīvi, kuri sākotnējās atzīšanas brīdī ir ar samazinātu kredītvērtību.

pārklasificēšanas datums

Pirmā diena pirmajā pārskata periodā, kurš seko komercdarbības modeļa maiņai, kas izraisa uzņēmuma finanšu aktīvu pārklasificēšanu.

regulārā pirkšana vai pārdošana

Finanšu aktīva pirkšana vai pārdošana saskaņā ar līgumu, kura noteikumi paredz attiecīgā aktīva piegādi termiņā, kas vispārēji iedibināts ar regulējumu vai attiecīgā tirgus paražām.

darījuma izmaksas

Papildizmaksas, kuras ir tieši attiecināmas uz finanšu aktīvu vai finanšu saistību iegādi, emisiju vai atsavināšanu (skatīt B5.4.8. punktu). Papildizmaksas ir izmaksas, kuras nebūtu radušās, ja uzņēmums nebūtu iegādājies, emitējis vai atsavinājis attiecīgo finanšu instrumentu.

Turpmāk norādītie termini definēti 32. SGS 11. punktā, 7. SFPS A papildinājumā, 13. SFPS A papildinājumā vai 15. SFPS A papildinājumā un šajā standartā ir lietoti 32. SGS, 7. SFPS, 13. SFPS vai 15. SFPS noteiktajā nozīmē:

a)

kredītrisks (2);

b)

pašu kapitāla [kapitāla vērtspapīru] instruments;

c)

patiesā vērtība;

d)

finanšu aktīvs;

e)

finanšu instruments;

f)

finanšu saistības;

g)

darījuma cena.

B papildinājums

Piemērošanas norādes

Šis papildinājums ir standarta neatņemama sastāvdaļa.

PIEMĒROŠANAS JOMA (2. NODAĻA)

B2.1.

Dažos līgumos maksājumi ir paredzēti, balstoties uz klimatiskiem, ģeoloģiskiem vai citiem fizikāliem mainīgajiem. (Līgumus, kuri balstīti uz klimatiskiem mainīgajiem, dažkārt dēvē par “laikapstākļu atvasinātajiem instrumentiem”.) Ja uz šiem līgumiem neattiecas 4. SFPS, tad uz tiem attiecas šis standarts.

B2.2.

Šis standarts nemaina prasības attiecībā uz darbinieku pabalstu plāniem, kuri atbilst 26. SGS “Pensijas pabalsta plānu uzskaite un pārskatu sniegšana”, un autoratlīdzības līgumiem, kuri pamatojas uz pārdošanas apjomu vai ieņēmumiem no pakalpojumiem un kurus uzskaita saskaņā ar 15. SFPS “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”.

B2.3.

Dažkārt uzņēmums veic no sava skatupunkta “stratēģisku ieguldījumu” cita uzņēmuma emitētos kapitāla vērtspapīru instrumentos ar nodomu izveidot vai uzturēt ilgtermiņa attiecības ar uzņēmumu, kurā tiek veikts ieguldījums. Lai noteiktu, vai šādam ieguldījumam jāpiemēro grāmatvedības pašu kapitāla metode, ieguldītājs vai kopuzņēmuma dalībnieks izmanto 28. SGS.

B2.4.

Šo standartu piemēro apdrošinātāju finanšu aktīviem un finanšu saistībām, izņemot tās tiesības un pienākumus, kuri ir izslēgti ar 2.1. punkta e) apakšpunktu, jo tie rodas saskaņā ar līgumiem, uz kuriem attiecas 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi”.

B2.5.

Finanšu garantiju līgumiem var būt dažādas juridiskās formas, piemēram, garantija, daži kredītvēstuļu veidi, kredītriska līgums vai apdrošināšanas līgums. To grāmatvedībā piemērojamā procedūra nav atkarīga no to juridiskās formas. Turpmāk sniegti pareizas procedūras piemēri (skatīt 2.1. punkta e) apakšpunktu):

a)

pat ja finanšu garantiju līgums atbilst 4. SFPS sniegtajai apdrošināšanas līguma definīcijai, gadījumos, kad pārvestais risks ir ievērojams, emitents piemēro šo standartu. Tomēr, ja emitents iepriekš ir nepārprotami apgalvojis, ka tas šos līgumus uzskata par apdrošināšanas līgumiem, un ir izmantojis apdrošināšanas līgumiem piemērojamu grāmatvedības sistēmu, tas pēc saviem ieskatiem šādiem finanšu garantiju līgumiem var piemērot vai nu šo standartu, vai 4. SFPS. Ja piemēro šo standartu, emitentam jāievēro 5.1.1. punkta prasība finanšu garantiju līgumu sākotnēji atzīt pēc patiesās vērtības. Ja finanšu garantiju līgums ir emitēts nesaistītai pusei savrupā darījumā godīgas konkurences apstākļos, tā sākotnējā patiesā vērtība, visticamāk, ir vienāda ar saņemto prēmiju, ja vien nav pierādījumu par pretējo. Pēc tam, izņemot gadījumus, kad finanšu garantiju līgums sākotnēji noteikts kā tāds, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai kad ir piemērojams 3.2.15.–3.2.23. un B3.2.12.–B3.2.17. punkts (ja finanšu aktīva pārvešana nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai vai ja ir piemērojama turpinātas iesaistes pieeja), emitents līgumu novērtē augstākajā vērtībā no šādām:

i)

summa, kas noteikta saskaņā ar 5.5. iedaļu; un

ii)

sākotnēji atzītā summa, no kuras attiecīgā gadījumā atskaitīta to ienākumu kopsumma, kuri atzīti saskaņā ar 15. SFPS principiem (skatīt 4.2.1. punkta c) apakšpunktu);

b)

dažām ar kredītu saistītām garantijām maksājuma veikšanai nav priekšnosacījuma, ka turētājam ir jābūt pakļautam riskam un jābūt cietušam zaudējumus saistībā ar to, ka debitors noteiktajā termiņā neveic maksājumus par garantēto aktīvu. Tāda ir, piemēram, garantija, kas paredz veikt maksājumus atbilstoši izmaiņām noteiktos kredītreitingos vai kredītu indeksos. Šādas garantijas nav finanšu garantiju līgumi, kā tie definēti šajā standartā, un tās nav arī apdrošināšanas līgumi, kā tie definēti 4. SFPS. Šādas garantijas ir atvasinātie instrumenti, un emitents tām piemēro šo standartu;

c)

ja finanšu garantiju līgums emitēts saistībā ar preču pārdošanu, emitents, nosakot, kad tam jāatzīst ieņēmumi no garantijas un preču pārdošanas, piemēro 15. SFPS.

B2.6.

Apgalvojumi, ka emitents līgumus uzskata par apdrošināšanas līgumiem, parasti ir sastopami tā sarakstē ar klientiem un regulatoriem, līgumos, komercdarbības dokumentācijā un finanšu pārskatos. Turklāt uz apdrošināšanas līgumiem bieži vien attiecas grāmatvedības prasības, kas atšķiras no prasībām, ko piemēro citiem darījumu veidiem, piemēram, banku vai komercsabiedrību emitētiem līgumiem. Šādos gadījumos emitenta finanšu pārskatos parasti ir iekļauta norāde, ka tas ir piemērojis minētās grāmatvedības prasības.

ATZĪŠANA UN ATZĪŠANAS PĀRTRAUKŠANA (3. NODAĻA)

Sākotnējā atzīšana (3.1. iedaļa)

B3.1.1.

No 3.1.1. punktā paredzētā principa izriet, ka uzņēmums visas savas līgumiskās tiesības un pienākumus, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, atzīst finanšu stāvokļa pārskatā kā attiecīgi aktīvus un saistības; izņēmums ir atvasinātie instrumenti, kas liedz finanšu aktīvu pārvedumu uzskaitīt kā pārdošanu (skatīt B3.2.14. punktu). Ja finanšu aktīva pārvedums nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, pārveduma saņēmējs neatzīst pārvesto aktīvu par savu aktīvu (skatīt B3.2.15. punktu).

B3.1.2.

Turpmāk sniegti 3.1.1. punktā paredzētā principa piemērošanas piemēri:

a)

beznosacījumu debitoru parādus un kreditoru parādus atzīst par aktīviem vai saistībām, kad uzņēmums kļūst par līguma pusi un rezultātā tam ir likumīgas tiesības saņemt naudu vai likumīgs pienākums samaksāt to;

b)

tādus iegūstamos aktīvus un paredzamās saistības, kas izriet no stingras preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pārdošanas apņemšanās, vispārīgā gadījumā neatzīst tikmēr, kamēr vismaz viena no pusēm nav veikusi līguma izpildes darbības. Piemēram, uzņēmums, kas saņēmis stingru pasūtījumu, vispārīgā gadījumā neatzīst aktīvu (un uzņēmums, kas veic pasūtījumu, neatzīst saistības) apņemšanās brīdī, bet atliek atzīšanu, līdz pasūtītās preces ir nosūtītas vai piegādātas vai pakalpojumi ir sniegti. Ja uz nefinanšu posteņu pārdošanas vai pirkšanas stingru apņemšanos saskaņā ar 2.4–2.7. iedaļu attiecas šis standarts, tā neto patieso vērtību atzīst pie aktīviem vai saistībām apņemšanās dienā (skatīt B4.1.30. punkta c) apakšpunktu). Turklāt, ja iepriekš neatzīta stingra apņemšanās patiesās vērtības riska ierobežošanā ir noteikta kā postenis, kura riski tiek ierobežoti, pēc riska ierobežošanas sākuma jebkuras izmaiņas neto patiesajā vērtībā, kas attiecināmas uz ierobežojamo risku, atzīst kā aktīvus vai saistības (skatīt 6.5.8. punkta b) apakšpunktu un 6.5.9. punktu);

c)

regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu, uz kuru attiecas šis standarts (skatīt 2.1. punktu), atzīst kā aktīvus vai saistības apņemšanās dienā, nevis norēķinu dienā. Kad uzņēmums kļūst par regulētā tirgū netirgota nākotnes līguma pusi, tiesību un pienākumu patiesās vērtības bieži vien ir vienādas, un attiecīgi līguma neto patiesā vērtība ir nulle. Ja tiesību un pienākumu neto patiesā vērtība nav nulle, līgumu atzīst kā aktīvus vai saistības;

d)

iespējas līgumus, uz kuriem attiecas šis standarts (skatīt 2.1. punktu), atzīst kā aktīvu vai saistības tad, kad turētājs vai parakstītājs kļūst par līguma pusi;

e)

plānotie nākotnes darījumi neatkarīgi no to iespējamības nav aktīvi un saistības, jo uzņēmums nav kļuvis par līguma pusi.

Finanšu aktīvu regulārā pirkšana vai pārdošana

B3.1.3.

Finanšu aktīvu regulāro pirkšanu vai pārdošanu atzīst, izmantojot darījuma dienas uzskaiti vai norēķinu dienas uzskaiti, kā aprakstīts B3.1.5. un B3.1.6. punktā. Uzņēmums visiem saskaņā ar šo standartu vienādi klasificēto finanšu aktīvu pirkšanas un pārdošanas darījumiem konsekventi piemēro vienu un to pašu metodi. Šiem mērķiem aktīvi, kas ir obligāti novērtējami pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tiek klasificēti citā kategorijā nekā aktīvi, kuri noteikti kā tādi, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Turklāt atsevišķā kategorijā ir arī ieguldījumi kapitāla vērtspapīru instrumentos, kuru uzskaitei izmantota 5.7.5. punktā paredzētā iespēja.

B3.1.4.

Līgums, kas par izmaiņām līguma vērtībā pieprasa vai pieļauj neto norēķinu, nav regulārs līgums. Šādu līgumu periodā no darījuma dienas līdz norēķinu dienai uzskaitē uzrāda kā atvasinātu instrumentu.

B3.1.5.

Darījuma diena ir diena, kurā uzņēmums uzņemas saistības pirkt vai pārdot aktīvu. Darījuma dienas uzskaite nozīmē a) saņemamā aktīva un attiecīgo maksāšanas saistību atzīšanu darījuma dienā un b) pārdotā aktīva atzīšanas pārtraukšanu, atsavināšanas peļņas vai zaudējumu atzīšanu un debitoru parāda, kas attiecas uz pircēja maksājumu, atzīšanu darījuma dienā. Vispārīgā gadījumā procenti par aktīvu un attiecīgajām saistībām nesāk uzkrāties līdz norēķinu dienai, kad tiek nodotas īpašumtiesības.

B3.1.6.

Norēķinu diena ir diena, kurā uzņēmums saņem vai nodod aktīvu. Norēķinu dienas uzskaite nozīmē a) aktīva atzīšanu dienā, kad uzņēmums to saņem, un b) aktīva atzīšanas pārtraukšanu un atsavināšanas peļņas vai zaudējumu atzīšanu dienā, kad uzņēmums aktīvu nodod. Ja tiek izmantota norēķinu dienas uzskaite, uzņēmums visas izmaiņas saņemamā aktīva patiesajā vērtībā periodā no darījuma dienas līdz norēķinu dienai uzskaita tādā pašā veidā, kā uzskaiti veic par iegādāto aktīvu. Citiem vārdiem, aktīviem, kuri novērtēti amortizētajās izmaksās, vērtības izmaiņas neatzīst; finanšu aktīviem, kas novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tās atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā; un finanšu aktīviem, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 4.1.2A. punktu, un ieguldījumiem kapitāla vērtspapīru instrumentos, kuri uzskaitīti saskaņā ar 5.7.5. punktu, tās atzīst pārējos apvienotajos ienākumos.

Finanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšana (3.2. iedaļa)

B3.2.1.

Turpmāk sniegtajā diagrammā parādīts, kā novērtē, vai un kādā mērā jāpārtrauc atzīt konkrētu finanšu aktīvu.

Image

Darījumi, kuros uzņēmums patur līgumiskās tiesības saņemt no finanšu aktīva ienākošās naudas plūsmas, bet uzņemas līgumisku pienākumu izmaksāt attiecīgās naudas plūsmas vienam vai vairākiem saņēmējiem (3.2.4. punkta b) apakšpunkts)

B3.2.2.

Situācija, kas aprakstīta 3.2.4. punkta b) apakšpunktā (uzņēmums patur līgumiskās tiesības saņemt no finanšu aktīva ienākošās naudas plūsmas, bet uzņemas līgumisku pienākumu izmaksāt attiecīgās naudas plūsmas vienam vai vairākiem saņēmējiem), ir vērojama, piemēram, ja uzņēmums ir trasts un emitē ieguldītājiem izdevīgu līdzdalību pamatā esošajos finanšu aktīvos, kuri tam pieder, un nodrošina šo finanšu aktīvu apkalpošanu. Šādā gadījumā finanšu aktīvi kvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, ja ir izpildīti 3.2.5. un 3.2.6. punkta nosacījumi.

B3.2.3.

Piemērojot 3.2.5. punktu, attiecīgais uzņēmums var būt, piemēram, finanšu aktīva iniciators, vai tā var būt grupa, kurā ir meitasuzņēmums, kas ir iegādājies konkrēto finanšu aktīvu un nodod naudas plūsmas nesaistītiem ieguldītājiem – trešām personām.

Ar īpašumtiesībām saistīto risku un ieguvumu pārvešanas novērtējums (3.2.6. punkts)

B3.2.4.

Piemēri gadījumiem, kuros uzņēmums ir pārvedis būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus:

a)

finanšu aktīva beznosacījumu pārdošana;

b)

finanšu aktīva pārdošana kopā ar iespēju atpirkt šo finanšu aktīvu pēc patiesās vērtības atpirkšanas brīdī; un

c)

finanšu aktīva pārdošana kopā ar pārdošanas vai pirkšanas iespēju, kas ir ar izteikti negatīvu iekšvērtību (t. i., iespēja, kuras negatīvā iekšvērtība ir tik liela, ka ļoti maz ticams, ka līdz termiņa beigām tās iekšvērtība kļūs pozitīva).

B3.2.5.

Piemēri gadījumiem, kuros uzņēmums ir paturējis būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus:

a)

pārdošanas un atpirkšanas darījums, kurā atpirkšanas cena ir fiksēta cena vai pārdošanas cena plus aizdevēja ienākums;

b)

vērtspapīru aizdevuma līgums;

c)

finanšu aktīva pārdošana kopā ar kopējā ienesīguma līmeņa mijmaiņas līgumu, ar ko tirgus risku pārved atpakaļ uzņēmumam;

d)

finanšu aktīva pārdošana kopā ar pārdošanas vai pirkšanas iespēju, kas ir ar izteikti pozitīvu iekšvērtību (t. i., iespēja, kuras pozitīvā iekšvērtība ir tik liela, ka ļoti maz ticams, ka līdz termiņa beigām tās iekšvērtība kļūs negatīva); un

e)

īstermiņa debitoru parādu pārdošana, kurā uzņēmums garantē pārveduma saņēmējam atlīdzināt iespējamos kredītzaudējumus.

B3.2.6.

Ja uzņēmums konstatē, ka pārveduma rezultātā tas ir pārvedis būtībā visus pārvestā aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, tad nākamajā periodā tas pārvesto aktīvu vairs neatzīst, ja vien tas to neatgūst jaunā darījumā.

Kontroles pārvešanas novērtējums

B3.2.7.

Uzņēmums nav paturējis kontroli pār pārvesto aktīvu, ja pārveduma saņēmējam ir praktiska spēja pārdot pārvesto aktīvu. Uzņēmums ir paturējis kontroli pār pārvesto aktīvu, ja pārveduma saņēmējam nav praktiskas spējas pārdot pārvesto aktīvu. Pārveduma saņēmējam ir praktiska spēja pārdot pārvesto aktīvu, ja tas tiek tirgots aktīvā tirgū, jo pārveduma saņēmējs gadījumā, ja tam pārvestais aktīvs ir jāatgriež uzņēmumam, var to atpirkt tirgū. Piemēram, pārveduma saņēmējam var būt praktiska spēja pārdot pārvesto aktīvu, ja uz šo aktīvu attiecas iespējas līgums, kas uzņēmumam ļauj to atpirkt, bet pārveduma saņēmējs iespējas līguma izmantošanas gadījumā pārvesto aktīvu var viegli iegūt tirgū. Pārveduma saņēmējam nav praktiskas spējas pārdot pārvesto aktīvu, ja uzņēmums patur šādu iespēju, un pārveduma saņēmējs gadījumā, ja uzņēmums izmanto savu iespējas līgumu, pārvesto aktīvu nevar viegli iegūt tirgū.

B3.2.8.

Pārveduma saņēmējam ir praktiska spēja pārdot pārvesto aktīvu vienīgi tad, ja tas var visu pārvesto aktīvu pārdot nesaistītai trešai personai un var šo spēju īstenot vienpusēji un bez papildu ierobežojumu noteikšanas šim pārvedumam. Izšķirošā nozīme ir tam, ko pārveduma saņēmējs spēj izdarīt praksē, nevis tam, kādas ir pārveduma saņēmēja līgumiskās tiesības rīkoties ar pārvesto aktīvu vai kādi ir līgumā paredzētie aizliegumi. Konkrētāk:

a)

līgumiskajām tiesībām atsavināt pārvesto aktīvu praksē ir maza nozīme, ja pārvestajam aktīvam nav tirgus, un

b)

spējai atsavināt pārvesto aktīvu praksē ir maza nozīme, ja to nevar brīvi izmantot. Tāpēc:

i)

pārveduma saņēmēja spējai atsavināt pārvesto aktīvu ir jābūt neatkarīgai no citu rīcības (t. i., tai jābūt vienpusējai spējai), un

ii)

pārveduma saņēmējam ir jābūt spējai atsavināt pārvesto aktīvu bez nepieciešamības piekārtot pārvedumam ierobežojošus nosacījumus (piemēram, nosacījumus par to, kā aizdevumu aktīvs tiek apkalpots, vai par iespējas līgumu, kas pārveduma saņēmējam dod tiesības atpirkt aktīvu).

B3.2.9.

Tas, ka ir maz ticams, ka pārveduma saņēmējs pārdos pārvesto aktīvu, pats par sevi nenozīmē, ka pārvedējs ir paturējis kontroli pār pārvesto aktīvu. Tomēr, ja pārveduma saņēmēju pārdot pārvesto aktīvu attur pārdošanas iespējas līgums vai garantijas līgums, tad pārvedējs ir paturējis kontroli pār pārvesto aktīvu. Piemēram, ja pārdošanas iespēja vai garantija ir ar pietiekami lielu vērtību, tā attur pārveduma saņēmēju no pārvestā aktīva pārdošanas, jo pārveduma saņēmējs praksē nepārdotu pārvesto aktīvu trešai personai, nepiekārtojot tam līdzīgu iespējas līgumu vai citus ierobežojošus nosacījumus. Tieši pretēji – pārveduma saņēmējs turētu pārvesto aktīvu, lai saņemtu maksājumus saskaņā ar garantiju vai pārdošanas iespēju. Šādā gadījumā pārvedējs ir paturējis kontroli pār pārvesto aktīvu.

Pārvedumi, kas kvalificējas atzīšanas pārtraukšanai

B3.2.10.

Uzņēmums var paturēt tiesības uz daļu no procentu maksājumiem no pārvestajiem aktīviem kā atlīdzību par šo aktīvu apkalpošanu. To procentu maksājumu daļu, no kuras uzņēmums atteiktos līdz ar apkalpošanas līguma izbeigšanu vai pārvešanu, attiecina uz apkalpošanas aktīviem vai apkalpošanas saistībām. Tā procentu maksājumu daļa, no kuras uzņēmums neatteiktos, ir procentu komponenta debitoru parāds. Piemēram, ja uzņēmums līdz ar apkalpošanas līguma izbeigšanu vai pārvešanu vispār neatteiktos no procentiem, visa procentu likmju starpība ir procentu komponenta debitoru parāds. 3.2.13. punkta piemērošanas mērķiem debitoru parāda uzskaites vērtības attiecināšanai uz to aktīva daļu, kuras atzīšanu pārtrauc, un to daļu, kuras atzīšanu turpina, izmanto apkalpošanas aktīva un procentu komponenta debitoru parāda uzskaites vērtības. Ja apkalpošanas maksa nav noteikta vai nav paredzams, ka saņemamā maksa uzņēmumam nodrošinātu pienācīgu atlīdzību par apkalpošanu, apkalpošanas pienākuma saistības atzīst pēc patiesās vērtības.

B3.2.11.

3.2.13. punkta piemērošanas mērķiem novērtējot tās daļas patieso vērtību, kuras atzīšanu turpina, un tās daļas patieso vērtību, kuras atzīšanu pārtrauc, uzņēmums papildus 3.2.14. punktam piemēro 13. SFPS noteiktās patiesās vērtības novērtēšanas prasības.

Pārvedumi, kas nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai

B3.2.12.

3.2.15. punktā noteiktā principa piemērošanai var sniegt šādu piemēru. Ja uzņēmuma sniegtā garantija saistību neizpildes zaudējumu segšanai par pārvesto aktīvu liedz pārtraukt pārvestā aktīva atzīšanu tāpēc, ka uzņēmums ir paturējis būtībā visus pārvestā aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, visu pārvesto aktīvu turpina atzīt, un saņemto atlīdzību atzīst kā saistības.

Turpināta iesaiste pārvestajos aktīvos

B3.2.13.

Turpmāk sniegti piemēri tam, kā uzņēmumam saskaņā ar 3.2.16. punktu veicams pārvestā aktīva un attiecīgo saistību novērtējums.

Visi aktīvi

a)

Ja uzņēmuma sniegtā garantija saistību neizpildes zaudējumu segšanai par pārvesto aktīvu liedz pārtraukt pārvestā aktīva atzīšanu turpinātās iesaistes apmērā, pārvesto aktīvu tā pārvešanas dienā novērtē zemākajā no šādām vērtībām: i) aktīva uzskaites vērtība un ii) maksimālā atlīdzības summa, kas saņemta pārvedumā un kuru uzņēmumam var nākties atmaksāt (“garantijas summa”). Attiecīgās saistības sākotnēji nosaka kā garantijas summu plus garantijas patiesā vērtība (kas parasti ir par garantiju saņemtā atlīdzība). Pēc tam garantijas sākotnējo patieso vērtību atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kad (vai tādā apmērā, kādā) pienākums ir izpildīts (saskaņā ar 15. SFPS principiem), un aktīva uzskaites vērtību samazina par zaudējumu atskaitījumu summu.

Aktīvi, kas novērtēti amortizētajās izmaksās

b)

Ja pārvestā aktīva atzīšanu liedz pārtraukt uzņēmuma pārdots pārdošanas iespējas pienākums vai uzņēmuma turētas pirkšanas iespējas tiesības un uzņēmums pārvesto aktīvu novērtē amortizētajās izmaksās, attiecīgās saistības novērtē pēc to izmaksām (t. i., saņemtās atlīdzības), kas koriģētas atbilstoši tās starpības amortizācijai, kāda ir starp minētajām izmaksām un pārvestā aktīva bruto uzskaites vērtību iespējas līguma izbeigšanās dienā. Piemēram, pieņemsim, ka aktīva bruto uzskaites vērtība pārveduma dienā ir 98 VV un saņemtā atlīdzība ir 95 VV. Aktīva bruto uzskaites vērtība iespējas līguma izmantošanas dienā būs 100 VV. Attiecīgo saistību sākotnējā uzskaites vērtība ir 95 VV, un starpību starp 95 VV un 100 VV atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja iespējas līgums tiek izmantots, starpību starp attiecīgo saistību uzskaites vērtību un izmantošanas cenu atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Aktīvi, kas novērtēti pēc patiesās vērtības

c)

Ja pārvestā aktīva atzīšanu liedz pārtraukt uzņēmuma paturētās pirkšanas iespējas tiesības un uzņēmums pārvesto aktīvu novērtē pēc patiesās vērtības, aktīvu turpina novērtēt pēc tā patiesās vērtības. Attiecīgās saistības novērtē kā i) iespējas līguma izmantošanas cenu mīnus iespējas līguma laikvērtība, ja iespējas līgums ir ar pozitīvu iekšvērtību vai ar iekšvērtību, kas vienāda ar pamatā esošā instrumenta cenu, vai ii) pārvestā aktīva patieso vērtību mīnus iespējas līguma laikvērtība, ja iespējas līgums ir ar negatīvu iekšvērtību. Attiecīgo saistību novērtējuma korekcija nodrošina, ka aktīva un attiecīgo saistību neto uzskaites vērtība ir vienāda ar pirkšanas iespējas tiesību patieso vērtību. Piemēram, ja pamatā esošā aktīva patiesā vērtība ir 80 VV, iespējas līguma izmantošanas cena ir 95 VV un iespējas līguma laikvērtība ir 5 VV, attiecīgo saistību uzskaites vērtība ir 75 VV (80 VV – 5 VV) un pārvestā aktīva uzskaites vērtība ir 80 VV (t. i., tā patiesā vērtība).

d)

Ja pārvestā aktīva atzīšanu liedz pārtraukt uzņēmuma pārdota pārdošanas iespēja un uzņēmums pārvesto aktīvu novērtē pēc patiesās vērtības, attiecīgās saistības novērtē kā iespējas līguma izmantošanas cenu plus iespējas līguma laikvērtība. Aktīva novērtējums pēc patiesās vērtības atbilst zemākajai no šādām vērtībām – patiesā vērtība vai iespējas līguma izmantošanas cena –, jo uzņēmumam nav tiesību palielināt pārvestā aktīva patieso vērtību virs iespējas līguma izmantošanas cenas. Tas nodrošina, ka aktīva un attiecīgo saistību neto uzskaites vērtība ir vienāda ar pārdošanas iespējas pienākuma patieso vērtību. Piemēram, ja pamatā esošā aktīva patiesā vērtība ir 120 VV, iespējas līguma izmantošanas cena ir 100 VV un iespējas līguma laikvērtība ir 5 VV, attiecīgo saistību uzskaites vērtība ir 105 VV (100 VV + 5 VV) un aktīva uzskaites vērtība ir 100 VV (šajā gadījumā – iespējas izmantošanas cena).

e)

Ja pārvestā aktīva atzīšanu liedz pārtraukt collar procentu robežlikmju līgums, kas izpaužas kā iegādāta pirkšanas iespēja un pārdota pārdošanas iespēja, un uzņēmums aktīvu novērtē pēc patiesās vērtības, aktīvu turpina novērtēt pēc tā patiesās vērtības. Attiecīgās saistības novērtē kā i) summu, ko veido pirkšanas iespējas izmantošanas cena un pārdošanas iespējas patiesā vērtība, mīnus pirkšanas iespējas laikvērtība, ja pirkšanas iespēja ir ar pozitīvu iekšvērtību vai ar iekšvērtību, kas vienāda ar pamatā esošā instrumenta cenu, vai ii) summu, ko veido aktīva patiesā vērtība un pārdošanas iespējas patiesā vērtība, mīnus pirkšanas iespējas laikvērtība, ja pirkšanas iespēja ir ar negatīvu iekšvērtību. Attiecīgo saistību korekcija nodrošina, ka aktīva un attiecīgo saistību neto uzskaites vērtība ir vienāda ar uzņēmuma turēto un pārdoto iespējas līgumu patieso vērtību. Piemēram, pieņemsim, ka uzņēmums pārved finanšu aktīvu, kas novērtēts pēc patiesās vērtības, un vienlaikus iegādājas pirkšanas iespēju, kuras izmantošanas cena ir 120 VV, un paraksta pārdošanas iespēju ar izmantošanas cenu 80 VV. Pieņemsim, ka pārveduma dienā aktīva patiesā vērtība ir 100 VV. Pārdošanas un pirkšanas iespēju laikvērtība ir attiecīgi 1 VV un 5 VV. Šajā gadījumā uzņēmums atzīst aktīvu kā 100 VV (aktīva patiesā vērtība) un saistības kā 96 VV ((100 VV + 1 VV) – 5 VV). Tādējādi aktīva neto vērtība ir 4 VV, kas ir uzņēmuma turēto un pārdoto iespējas līgumu patiesā vērtība.

Visi pārvedumi

B3.2.14.

Ja finanšu aktīva pārvedums nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, pārvedēja līgumiskās tiesības vai pienākumi, kas saistīti ar pārvedumu, neuzskaita atsevišķi kā atvasinātos instrumentus, ja, atzīstot gan atvasināto instrumentu, gan attiecīgi pārvesto aktīvu vai saistības, kas izriet no pārveduma, vienas un tās pašas tiesības vai pienākumi tiktu atzīti divkārši. Piemēram, pārvedēja paturēta pirkšanas iespēja var liegt, ka finanšu aktīvu pārvešana tiek uzskaitīta kā pārdošana. Tādā gadījumā pārdošanas iespēja netiek atsevišķi atzīta kā atvasināta instrumenta aktīvs.

B3.2.15.

Ja finanšu aktīva pārvedums nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, pārveduma saņēmējs neatzīst pārvesto aktīvu par savu aktīvu. Pārveduma saņēmējs pārtrauc naudas vai citas samaksātās atlīdzības atzīšanu un atzīst pārvedēja debitoru parādu. Ja pārvedējam ir gan tiesības, gan pienākums atgūt kontroli pār visu pārvesto aktīvu par fiksētu summu (piemēram, saskaņā ar līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu), pārveduma saņēmējs var debitoru parādu novērtēt amortizētajās izmaksās, ja tas atbilst 4.1.2. punkta kritērijiem.

Piemēri

B3.2.16.

Šajā standartā ietvertos atzīšanas pārtraukšanas principus ilustrē šādi piemēri.

a)

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru aizdevumi. Ja finanšu aktīvu pārdod saskaņā ar līgumu par tā atpirkšanu par fiksētu cenu vai par pārdošanas cenu plus aizdevēja ienākums vai ja to aizdod saskaņā ar līgumu, kas paredz atgriezt to pārvedējam, tā atzīšanu nepārtrauc, jo pārvedējs patur būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus. Ja pārveduma saņēmējs iegūst tiesības attiecīgo aktīvu pārdot vai ieķīlāt, pārvedējs aktīvu savā finanšu stāvokļa pārskatā pārklasificē, piemēram, kā aizdotu aktīvu vai repo debitoru parādu.

b)

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru aizdevumiaktīvi, kas ir būtībā tādi paši. Ja finanšu aktīvu pārdod saskaņā ar līgumu par tā paša vai būtībā tāda paša aktīva atpirkšanu par fiksētu cenu vai par pārdošanas cenu plus aizdevēja ienākums vai ja finanšu aktīvu aizņemas vai aizdod saskaņā ar līgumu, kas paredz atgriezt to pašu vai būtībā tādu pašu aktīvu pārvedējam, tā atzīšanu nepārtrauc, jo pārvedējs patur būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus.

c)

Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru aizdevumiaizstāšanas tiesības. Ja līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu par fiksētu cenu vai par cenu, kas vienāda ar pārdošanas cenu plus aizdevēja ienākums, vai līdzīgs vērtspapīru aizdevuma darījums pārveduma saņēmējam paredz tiesības savstarpēji aizstāt aktīvus, kuri ir līdzīgi un kuru patiesā vērtība ir vienāda ar to, kāda pārvestajam aktīvam ir atpirkšanas datumā, tā aktīva, kas pārdots vai aizdots aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu vai vērtspapīru aizdevuma darījumā, atzīšanu nepārtrauc, jo pārvedējs patur būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus.

d)

Pirmpirkuma tiesības atpirkšanai pēc patiesās vērtības. Ja uzņēmums pārdod finanšu aktīvu un patur vienīgi pirmpirkuma tiesības atpirkt pārvesto aktīvu pēc patiesās vērtības gadījumā, ja pārveduma saņēmējs pēc tam to pārdod, uzņēmums šo aktīvu pārtrauc atzīt, jo tas ir pārvedis būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus.

e)

Wash sale darījumi. Finanšu aktīva atpirkšanu īsi pēc tā pārdošanas dažkārt sauc par wash sale. Šāda atpirkšana neizslēdz atzīšanas pārtraukšanu, ja vien sākotnējais darījums atbilda atzīšanas pārtraukšanas prasībām. Turpretī tad, ja līgums par finanšu aktīva pārdošanu tiek noslēgts paralēli līgumam par tā paša aktīva atpirkšanu par fiksētu cenu vai par pārdošanas cenu plus aizdevēja ienākums, aktīva atzīšanu nepārtrauc.

f)

Pārdošanas iespējas un pirkšanas iespējas, kas ir ar izteikti pozitīvu iekšvērtību. Ja pārvedējs pārvesto finanšu aktīvu var atsaukt un pirkšanas iespēja ir ar izteikti pozitīvu iekšvērtību, pārvedums nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, jo pārvedējs ir paturējis būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus. Līdzīgā veidā, ja pārveduma saņēmējs finanšu aktīvu var pārdot atpakaļ un pārdošanas iespēja ir ar izteikti pozitīvu iekšvērtību, pārvedums nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, jo pārvedējs ir paturējis būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus.

g)

Pārdošanas iespējas un pirkšanas iespējas, kas ir ar izteikti negatīvu iekšvērtību. Pārvesta finanšu aktīva atzīšanu pārtrauc, ja uz šo aktīvu attiecas vienīgi pārveduma saņēmēja turēta pārdošanas iespēja ar izteikti negatīvu iekšvērtību vai pārvedēja turēta pirkšanas iespēja ar izteikti negatīvu iekšvērtību. Tas tāpēc, ka pārvedējs ir pārvedis būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus.

h)

Viegli iegūstami aktīvi, uz kuriem attiecas pirkšanas iespēja, kas nav ne ar izteikti pozitīvu, ne izteikti negatīvu iekšvērtību. Ja uzņēmums tur pirkšanas iespēju attiecībā uz aktīvu, kas ir viegli iegūstams tirgū, un šī iespēja nav ne ar izteikti pozitīvu, ne izteikti negatīvu iekšvērtību, aktīvu pārtrauc atzīt. Tas tāpēc, ka uzņēmums i) nav ne paturējis, ne pārvedis būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus un ii) nav paturējis kontroli. Tomēr tad, ja konkrētais aktīvs nav viegli iegūstams tirgū, atzīšanas pārtraukšana ir liegta aktīva tās summas apmērā, uz kuru attiecas pirkšanas iespēja, jo uzņēmums ir paturējis kontroli pār aktīvu.

i)

Aktīvi, kuri nav viegli iegūstami un uz kuriem attiecas uzņēmuma pārdota pārdošanas iespēja, kas nav ne ar izteikti pozitīvu, ne izteikti negatīvu iekšvērtību. Ja uzņēmums pārved tādu finanšu aktīvu, kas nav viegli iegūstams tirgū, un pārdod pārdošanas iespēju, kura nav ar izteikti negatīvu iekšvērtību, tas šīs pārdotās pārdošanas iespējas dēļ ne patur, ne pārved būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus. Uzņēmums patur kontroli pār aktīvu, ja pārdošanas iespēja ir pietiekami vērtīga, lai pārveduma saņēmējs aktīvu nepārdotu, un tādā gadījumā aktīvu turpina atzīt pārvedēja turpinātās iesaistes apmērā (skatīt B3.2.9. punktu). Uzņēmums pārved kontroli pār aktīvu, ja pārdošanas iespēja nav pietiekami vērtīga, lai pārveduma saņēmējs aktīvu nepārdotu, un tādā gadījumā aktīvu pārtrauc atzīt.

j)

Aktīvi, uz kuriem attiecas pārdošanas vai pirkšanas iespēja pēc patiesās vērtības vai regulētā tirgū netirgots nākotnes atpirkšanas līgums. Ja uz finanšu aktīvu attiecas vienīgi pārdošanas vai pirkšanas iespēja vai regulētā tirgū netirgots nākotnes atpirkšanas līgums, kā izmantošanas vai atpirkšanas cena ir vienāda ar finanšu aktīva patieso vērtību tā atpirkšanas brīdī, šāda aktīva pārvešana izraisa tā atzīšanas pārtraukšanu, jo tiek pārvesti būtībā visi īpašumtiesību riski un ieguvumi.

k)

Pirkšanas vai pārdošanas iespējas, par kurām norēķinās naudā. Lai noteiktu, vai tas ir pārvedis būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus, uzņēmums izvērtē tā finanšu aktīva pārvešanu, uz kuru attiecas pārdošanas vai pirkšanas iespēja vai regulētā tirgū netirgots nākotnes atpirkšanas līgums, par ko norēķinās neto ar naudu. Ja uzņēmums nav paturējis būtībā visus pārvestā aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, tas nosaka, vai ir paturējis kontroli pār pārvesto aktīvu. Tas, ka pārdošanas vai pirkšanas iespējas vai nākotnes atpirkšanas līguma neto norēķins notiek naudā, automātiski nenozīmē, ka uzņēmums ir nodevis kontroli (skatīt B3.2.9. punkta g), h) un i) apakšpunktu).

l)

Prasījumu izslēgšanas klauzula. Prasījumu izslēgšanas klauzula ir beznosacījumu atpirkšanas (pirkšanas) iespēja, kas uzņēmumam dod tiesības, ievērojot dažus ierobežojumus, atprasīt pārvestos aktīvus. Ja šādas iespējas rezultātā uzņēmums ne patur, ne pārved būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus, šī iespēja liedz pārtraukt atzīšanu tikai tās summas apmērā, uz kuru attiecas atpirkšana (pieņemot, ka pārveduma saņēmējs aktīvus nevar pārdot). Piemēram, ja aizdevumu aktīvu uzskaites vērtība un ieņēmumi no pārvešanas ir 100 000 VV un jebkuru atsevišķo aizdevumu var atsaukt, bet atpirkto aizdevumu kopsumma nevar pārsniegt 10 000 VV, atzīšanas pārtraukšanai kvalificējas aizdevumi 90 000 VV apmērā.

m)

Dzēšanas iespējas. Uzņēmums (tas var būt pārvedējs), kas apkalpo pārvestos aktīvus, var turēt dzēšanas iespēju, lai pirktu atlikušos pārvestos aktīvus, kad nenomaksāto aktīvu summa nokrītas līdz noteiktam līmenim, kurā šo aktīvu apkalpošanas izmaksas kļūst pārmērīgas salīdzinājumā ar ieguvumiem no apkalpošanas. Ja šādas dzēšanas iespējas rezultātā uzņēmums ne patur, ne pārved būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus un pārveduma saņēmējs aktīvus nevar pārdot, šī iespēja liedz pārtraukt atzīšanu vienīgi aktīvu tās summas apmērā, uz kuru attiecas pirkšanas iespēja.

n)

Subordinētā paturētā līdzdalība un kredīta garantijas. Uzņēmums pārveduma saņēmējam var nodrošināt kredītkvalitātes uzlabojumu, subordinējot daļu līdzdalības vai visu līdzdalību, ko tas paturējis attiecībā uz pārvesto aktīvu. Alternatīvi uzņēmums kredītkvalitātes uzlabojumu pārveduma saņēmējam var nodrošināt kā neierobežotas vai ierobežotas summas kredīta garantiju. Ja uzņēmums patur būtībā visus pārvestā aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus, turpina atzīt visu pārvesto aktīvu. Ja uzņēmums patur dažus, bet ne būtībā visus īpašumtiesību riskus un ieguvumus un patur kontroli, atzīšanas pārtraukšana ir liegta tās naudas vai citu aktīvu summas apmērā, kuru uzņēmumam var nākties samaksāt.

o)

Kopējā ienesīguma līmeņa mijmaiņas līgumi. Uzņēmums var pārdot finanšu aktīvu pārveduma saņēmējam un noslēgt ar to kopējā ienesīguma līmeņa mijmaiņas līgumu, kas paredz, ka visas procentu maksājumu naudas plūsmas no pamatā esošā aktīva tiek novirzītas uzņēmumam apmaiņā pret fiksētu maksājumu vai mainīgas procentu likmes maksājumu un uzņēmums absorbē pamatā esošā aktīva patiesās vērtības palielināšanos vai samazināšanos. Šādā gadījumā visa aktīva atzīšanas pārtraukšana ir aizliegta.

p)

Procentu likmju mijmaiņas līgumi. Uzņēmums pārveduma saņēmējam var pārvest fiksētas likmes finanšu aktīvu un noslēgt ar to procentu likmju mijmaiņas līgumu, lai saņemtu fiksētu procentu likmi un maksātu mainīgu procentu likmi, pamatojoties uz nosacītu summu, kas ir vienāda ar pārvestā finanšu aktīva pamatsummu. Procentu likmju mijmaiņas līgums neliedz pārtraukt pārvestā aktīva atzīšanu ar nosacījumu, ka maksājumi par mijmaiņas līgumu nav atkarīgi no maksājumu veikšanas par pārvesto aktīvu.

q)

Amortizējoši procentu likmju mijmaiņas līgumi. Uzņēmums pārveduma saņēmējam var pārvest fiksētas likmes finanšu aktīvu, kuru apmaksā laika gaitā, un noslēgt ar to amortizējošu procentu likmju mijmaiņas līgumu, lai saņemtu fiksētu procentu likmi un maksātu mainīgu procentu likmi, pamatojoties uz nosacītu summu. Ja mijmaiņas līguma nosacītā summa amortizējas tā, ka tā jebkurā brīdī ir vienāda ar pārvestā finanšu aktīva nenomaksāto pamatsummu, šāda mijmaiņas līguma rezultātā uzņēmums parasti paturētu būtisku priekšlaicīgas atmaksas risku, un tādā gadījumā uzņēmums vai nu turpina atzīt visu pārvesto aktīvu vai turpina atzīt šo aktīvu savas turpinātās iesaistes apmērā. Turpretī tad, ja mijmaiņas līguma nosacītās summas amortizācija nav sasaistīta ar pārvestā aktīva nenomaksāto pamatsummu, šāda mijmaiņas līguma rezultātā uzņēmums attiecībā uz konkrēto aktīvu nepatur priekšlaicīgas atmaksas risku. Tādējādi tas neliegtu pārtraukt pārvestā aktīva atzīšanu, ja vien maksājumi par mijmaiņas līgumu nav atkarīgi no maksājumu veikšanas par pārvesto aktīvu un mijmaiņas līguma rezultātā uzņēmums nepatur nekādus citus būtiskus pārvestā aktīva īpašumtiesību riskus un ieguvumus.

r)

Norakstīšana. Uzņēmumam nav nekādu pamatotu cerību atgūt līgumiskās naudas plūsmas attiecībā uz visu finanšu aktīvu vai tā daļu.

B3.2.17.

Šajā punktā ilustrēta turpinātas iesaistes pieejas piemērošana gadījumā, ja uzņēmuma turpināta iesaiste attiecas uz finanšu aktīva daļu.

Pieņemsim, ka uzņēmumam ir priekšlaicīgi atmaksājamu aizdevumu portfelis, kura kupons un efektīvā procentu likme ir 10 % un kura pamatsumma un amortizētās izmaksas ir 10 000 VV. Tas noslēdz darījumu, kurā pārveduma saņēmējs apmaiņā pret maksājumu 9 115 VV apmērā iegūst tiesības uz 9 000 VV par iekasēto pamatsummu plus procentiem ar 9,5 % likmi. Uzņēmums patur tiesības uz 1 000 VV par iekasēto pamatsummu plus procentiem ar 10 % likmi un uz atlikušo starpību 0,5 % apmērā par pārējo pamatsummu, kas ir 9 000 VV. Iekasētie priekšlaicīgie atmaksājumi tiek attiecināti proporcionāli starp uzņēmumu un pārveduma saņēmēju attiecībā 1:9, savukārt saistību neizpildes summas tiek atskaitītas no uzņēmuma līdzdalības, kas ir 1 000 VV, līdz šī līdzdalība ir izsmelta. Aizdevumu patiesā vērtība darījuma datumā ir 10 100 VV, un atlikušās starpības, kas ir 0,5 %, patiesā vērtība ir 40 VV.

Uzņēmums konstatē, ka tas ir pārvedis dažus būtiskus īpašumtiesību riskus un ieguvumus (piemēram, būtisku priekšlaicīgas atmaksas risku), bet ir arī paturējis dažus būtiskus īpašumtiesību riskus un ieguvumus (tā subordinētās paturētās līdzdalības dēļ) un ir paturējis kontroli. Tāpēc tas piemēro turpinātas iesaistes pieeju.

Lai piemērotu šo standartu, uzņēmums darījumu analizē šādi: a) paturētā pilnīgi proporcionālā līdzdalība 1 000 VV apmērā un b) šīs paturētās līdzdalības subordinācija, lai pārveduma saņēmējam nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumu kredītzaudējumu segšanai.

Uzņēmums bija aprēķinājis, ka no tā saņemtās atlīdzības 9 115 VV apmērā 9 090 VV (90 % no 10 100 VV) atbilst atlīdzībai par pilnīgi proporcionālo 90 % daļu. Saņemtās atlīdzības atlikums (25 VV) ir atlīdzība, kas saņemta par uzņēmuma paturētās līdzdalības subordināciju, lai pārveduma saņēmējam nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumu kredītzaudējumu segšanai. Turklāt arī atlikusī starpība 0,5 % apmērā ir uzskatāma par atlīdzību par kredītkvalitātes uzlabojumu. Tādējādi kopējā atlīdzība, kas saņemta par kredītkvalitātes uzlabojumu, ir 65 VV (25 VV + 40 VV).

Uzņēmums aprēķina peļņu vai zaudējumus no 90 % naudas plūsmu pārdošanas. Pieņemot, ka pārveduma dienā nav pieejamas atsevišķās patiesās vērtības, kādas ir attiecīgi 90 % pārvestajai daļai un 10 % paturētajai daļai, uzņēmums saskaņā ar 9. SFPS 3.2.14. punktu aktīva uzskaites vērtību attiecina šādi:

 

Patiesā vērtība

Procenti

Attiecinātā uzskaites vērtība

Pārvestā daļa

9 090

90 %

9 000

Paturētā daļa

1 010

10 %

1 000

Kopā

10 100

 

10 000

Uzņēmums savu peļņu vai zaudējumus no 90 % naudas plūsmu pārdošanas aprēķina, no saņemtās atlīdzības atskaitot uz pārvesto daļu attiecināto uzskaites vērtību, t. i., 9 090 VV – 9 000 VV = 90 VV. Uzņēmuma paturētās daļas uzskaites vērtība ir 1 000 VV.

Bez tam uzņēmums atzīst turpināto iesaisti, kas izriet no tā paturētās līdzdalības subordinācijas kredītzaudējumu segšanai. Līdz ar to uzņēmums atzīst aktīvu 1 000 VV apmērā (maksimālais naudas plūsmu apjoms, kuru tas nesaņemtu subordinācijas rezultātā) un attiecīgās saistības 1 065 VV apmērā (1 000 VV, t. i., maksimālais naudas plūsmu apjoms, kuru tas nesaņemtu subordinācijas rezultātā, plus 65 VV, kas ir subordinācijas patiesā vērtība).

Visu iepriekš minēto informāciju uzņēmums izmanto, lai darījumu uzskaitītu šādi:

 

Debets

Kredīts

Sākotnējais aktīvs

9 000

Aktīvs, kas atzīts attiecībā uz subordināciju vai atlikušo līdzdalību

1 000

Aktīvs, kas atbilst saņemtajai atlīdzībai atlikušās starpības formā

40

Peļņa vai zaudējumi (ieguvumi no pārvešanas)

90

Saistības

1 065

Saņemtā nauda

9 115

Kopā

10 155

10 155

Uzreiz pēc darījuma šā aktīva uzskaites vērtība ir 2 040 VV, ko veido 1 000 VV, kas atbilst uz paturēto daļu attiecinātajām izmaksām, un 1 040 VV, kas atbilst uzņēmuma papildu turpinātajai iesaistei, kura izriet no tā paturētās līdzdalības subordinācijas kredītzaudējumu segšanai (un kas ietver atlikušo starpību 40 VV apmērā).

Nākamajos periodos uzņēmums saņemto atlīdzību par kredītkvalitātes uzlabojumu (65 VV) atzīst pēc pro rata temporis principa, uzkrāj procentus no atzītā aktīva, izmantojot efektīvo procentu metodi, un atzīst zaudējumus no atzīto aktīvu vērtības samazināšanas, ja tādi ir. Lai dotu piemēru par zaudējumiem, pieņemsim, ka nākamajā gadā pamatā esošie aizdevumi rada zaudējumus no vērtības samazināšanas 300 VV apmērā. Uzņēmums savu atzīto aktīvu samazina par 600 VV (300 VV attiecībā uz tā paturēto līdzdalību un 300 VV attiecībā uz papildu turpināto iesaisti, kas izriet no paturētās līdzdalības subordinācijas vērtības samazināšanas zaudējumu segšanai) un savas atzītās saistības samazina par 300 VV. Neto rezultāts ir vērtības samazināšanas zaudējumiem atbilstīgs debets 300 VV apmērā peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Finanšu saistību atzīšanas pārtraukšana (3.3. iedaļa)

B3.3.1.

Finanšu saistības (vai to daļa) tiek dzēstas, ja debitors:

a)

izpilda saistības (vai to daļu), samaksājot kreditoram, parasti naudā, ar citiem finanšu aktīviem, precēm vai pakalpojumiem; vai

b)

ir likumīgi atbrīvots no tā primārās atbildības par attiecīgajām saistībām (vai to daļu) vai nu tiesvedības ceļā, vai ar kreditora lēmumu (šis nosacījums var būt izpildīts, pat ja debitors ir devis garantiju).

B3.3.2.

Ja parāda instrumenta emitents atpērk šo instrumentu, parāds tiek dzēsts, pat ja emitents attiecībā uz šo instrumentu ir tirgus uzturētājs vai tā nodoms ir tuvākajā laikā instrumentu pārdot tālāk.

B3.3.3.

Maksājums trešai personai, tostarp trastam (ko angliski dažkārt apzīmē kā in-substance defeasance) pats par sevi neatbrīvo debitoru no tā primārajām saistībām pret kreditoru, ja vien nav likumīga atbrīvojuma.

B3.3.4.

Ja debitors maksā trešai personai, lai tā uzņemtos saistības, un paziņo savam kreditoram, ka trešā persona ir uzņēmusies tā parādsaistības, debitors nepārtrauc parādsaistību atzīšanu, izņemot, ja ir izpildīts B3.3.1. punkta b) apakšpunktā minētais nosacījums. Ja debitors maksā trešai personai, lai tā uzņemtos saistības, un no sava kreditora saņem likumīgu atbrīvojumu, debitors ir dzēsis savu parādu. Tomēr, ja debitors saistībā ar parādu piekrīt veikt maksājumus trešai personai vai tieši savam sākotnējam kreditoram, debitors atzīst jaunas parādsaistības pret trešo personu.

B3.3.5.

Kaut arī likumīgs atbrīvojums (tiesvedības ceļā vai ar kreditora lēmumu) izraisa saistību atzīšanas pārtraukšanu, uzņēmums var atzīt jaunas saistības, ja attiecībā uz pārvestajiem finanšu aktīviem nav izpildīti 3.2.1.–3.2.23. punktā norādītie atzīšanas pārtraukšanas kritēriji. Ja minētie kritēriji nav izpildīti, pārvesto aktīvu atzīšana netiek pārtraukta, un uzņēmums attiecībā uz pārvestajiem aktīviem atzīst jaunas saistības.

B3.3.6.

3.3.2. punkta mērķiem noteikumi ir būtiski atšķirīgi, ja diskontētā pašreizējā vērtība, kāda ir naudas plūsmām saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ieskaitot samaksātās maksas, no kurām atņemtas saņemtās maksas, diskontēšanā izmantojot sākotnējo efektīvo procentu likmi, vismaz par 10 % atšķiras no sākotnējo finanšu saistību atlikušo naudas plūsmu diskontētās pašreizējās vērtības. Ja parāda instrumentu apmaiņu vai noteikumu izmaiņas uzskaita kā parāda dzēšanu, visas attiecīgās izmaksas vai maksas atzīst pie dzēšanas peļņas vai zaudējumiem. Ja konkrēto apmaiņu vai noteikumu izmaiņas neuzskaita kā parāda dzēšanu, visas attiecīgās izmaksas vai maksas ņem vērā saistību uzskaites vērtībā un amortizē laikposmā, kas atliek līdz mainīto saistību termiņam.

B3.3.7.

Dažos gadījumos kreditors atbrīvo debitoru no pašreizējām saistībām veikt maksājumus, taču debitors uzņemas garantijas saistības samaksāt, ja persona, kas uzņemas primāro atbildību, nepilda saistības. Tādā gadījumā debitors:

a)

atzīst jaunas finanšu saistības, pamatojoties uz garantijas saistību patieso vērtību, un

b)

atzīst peļņu vai zaudējumus, pamatojoties uz starpību starp šādiem lielumiem: i) samaksātās summas un ii) sākotnējo finanšu saistību uzskaites vērtība mīnus jauno finanšu saistību patiesā vērtība.

KLASIFICĒŠANA (4. NODAĻA)

Finanšu aktīvu klasificēšana (4.1. sadaļa)

Uzņēmuma finanšu aktīvu pārvaldības komercdarbības modelis

B4.1.1.

4.1.1. punkta a) apakšpunktā ir noteikta prasība uzņēmumam finanšu aktīvu pārvaldības nolūkā klasificēt finanšu aktīvus, pamatojoties uz uzņēmuma komercdarbības modeli, ja vien netiek piemērots 4.1.5. punkts. Uzņēmums novērtē, vai tā finanšu aktīvi atbilst 4.1.2. punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam vai 4.1.2.A punkta a) apakšpunktā paredzētajam nosacījumam, pamatojoties uz komercdarbības modeli, ko noteikusi uzņēmuma galvenā vadība (kā definēts 24. SGS “Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm”).

B4.1.2.

Uzņēmuma komercdarbības modeli nosaka līmenī, kas atspoguļo to, kā finanšu aktīvu grupas tiek kopīgi pārvaldītas, lai sasniegtu konkrētu komercdarbības mērķi. Uzņēmuma komercdarbības modelis nav atkarīgs no vadības nodomiem attiecībā uz atsevišķu instrumentu. Līdz ar to šis nosacījums nav uz atsevišķu instrumentu balstīta pieeja klasificēšanai un būtu jānosaka, balstoties uz augstāku apkopojuma līmeni. Tomēr vienam uzņēmumam drīkst būt vairāk nekā viens finanšu instrumentu pārvaldības komercdarbības modelis. Līdz ar to klasifikācija nav jānosaka pārskatu sniedzēja uzņēmuma līmenī. Piemēram, uzņēmums var turēt ieguldījumu portfeli, ko tas pārvalda, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, un citu ieguldījumu portfeli, ko tas pārvalda, lai tirgotos ar mērķi realizēt patiesās vērtības izmaiņas. Līdzīgi, noteiktos apstākļos var būt lietderīgi finanšu aktīvu portfeli sadalīt apakšportfeļos, lai atspoguļotu līmeni, kurā uzņēmums pārvalda minētos finanšu aktīvus. Tas tā var būt, piemēram, ja uzņēmums iniciē vai pērk hipotekāro kredītu portfeli un dažus no aizdevumiem pārvalda ar mērķi iekasēt līgumiskās naudas plūsmas, savukārt pārējos aizdevumus pārvalda nolūkā tos pārdot.

B4.1.2.A

Uzņēmuma komercdarbības modelī precizēts tas, kā uzņēmums pārvalda savus finanšu aktīvus, lai radītu naudas plūsmas. Proti, uzņēmuma komercdarbības modelis nosaka, vai naudas plūsmas radīsies no līgumisko naudas plūsmu iekasēšanas, finanšu aktīvu pārdošanas vai no abām darbībām. Līdz ar to šā novērtējuma pamatā nav scenāriji, kuru īstenošanos uzņēmums pamatoti negaida, piemēram, tā dēvētie “vissliktākā gadījuma” vai “stresa testu” scenāriji. Piemēram, ja uzņēmums sagaida, ka tas pārdos konkrētu finanšu aktīvu portfeli tikai “stresa testu” scenārijā, šāds scenārijs neietekmēs uzņēmuma novērtējumu par komercdarbības modeli attiecībā uz minētajiem aktīviem, ja uzņēmums pamatoti sagaida, ka šāds scenārijs neīstenosies. Ja naudas plūsmas tiek realizētas veidā, kas atšķiras no uzņēmuma cerībām dienā, kad uzņēmums novērtēja komercdarbības modeli (piemēram, ja uzņēmums pārdod vairāk vai mazāk finanšu aktīvu, nekā tika plānots, kad tas klasificēja aktīvus), tas nerada iepriekšējā perioda kļūdu uzņēmuma finanšu pārskatos (sk. 8. SGS), nedz arī maina attiecīgajā komercdarbības modelī turēto atlikušo finanšu aktīvu klasifikāciju (t.i., tos aktīvus, ko uzņēmums ir atzinis iepriekšējos periodos un tur joprojām), ja vien uzņēmums ir ņēmis vērā visu būtisko informāciju, kas bija pieejama laikā, kad tas veica komercdarbības modeļa novērtējumu. Tomēr, ja uzņēmums novērtē komercdarbības modeli attiecībā uz jauniniciētiem vai jaunnopirktiem finanšu aktīviem, tam papildus visai pārējai nozīmīgajai informācijai ir jāņem vērā informācija par to, kā naudas plūsmas tika realizētas pagātnē.

B4.1.2.B

Uzņēmuma finanšu aktīvu pārvaldības komercdarbības modelis ir fakts, nevis tikai apgalvojums. To parasti var novērot darbībās, kuras uzņēmums veic, lai sasniegtu komercdarbības modeļa mērķi. Uzņēmumam ir jāpieņem loģiski apsvērumi, veicot sava finanšu aktīvu pārvaldības komercdarbības modeļa novērtējumu, un šādu novērtējumu nenosaka atsevišķs faktors vai darbība. Tā vietā uzņēmumam ir jāņem vērā visi attiecīgie pierādījumi, kas ir pieejami novērtēšanas dienā. Šādi attiecīgie pierādījumi citstarp ietver:

a)

to, kā komercdarbības modeļa un šādā komercdarbības modelī turēto finanšu aktīvu darbības rezultāti ir novērtēti un paziņoti uzņēmuma galvenajai vadībai;

b)

riskus, kas ietekmē komercdarbības modeļa (un šajā komercdarbības modelī turēto finanšu aktīvu) darbības rezultātus un, jo īpaši, veidu, kādā minētie riski tiek pārvaldīti; un

c)

to, kā tiek atlīdzināti uzņēmējdarbības vadītāji (piemēram, vai atlīdzība ir balstīta uz pārvaldīto aktīvu patieso vērtību vai uz iekasētajām līgumiskajām naudas plūsmām).

Komercdarbības modelis, kura mērķis ir turēt aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas

B4.1.2.C

Finanšu aktīvi, kas tiek turēti komercdarbības modelī, kura mērķis ir turēt aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, tiek pārvaldīti, lai realizētu naudas plūsmas, iekasējot līgumiskos maksājumus attiecīgā instrumenta darbības laikā. Tas ir, uzņēmums pārvalda portfelī turētos aktīvus, lai iekasētu šīs konkrētās līgumiskās naudas plūsmas (nevis pārvalda portfeļa kopējos ienākumus, gan turot, gan pārdodot aktīvus). Nosakot, vai naudas plūsmas tiks realizētas, iekasējot finanšu aktīvu līgumiskās naudas plūsmas, ir jāņem vērā iepriekšējos periodos veiktās pārdošanas biežums, vērtība un laika grafiks, minētās pārdošanas iemesli un cerības saistībā ar turpmāku pārdošanu. Tomēr pārdošana pati par sevi nenosaka komercdarbības modeli un tādēļ to nevar aplūkot atsevišķi. Turpretim informācija par iepriekšēju pārdošanu un cerības saistībā ar pārdošanu nākotnē sniedz pierādījumu par to, kā tiek sasniegts uzņēmuma noteiktais mērķis – pārvaldīt finanšu aktīvus, un, jo īpaši, kā tiek realizētas naudas plūsmas. Uzņēmumam ir jāņem vērā informācija par iepriekšēju pārdošanu, apskatot šādas pārdošanas iemeslus un tajā laikā esošos apstākļus, ko salīdzina ar pašreizējiem apstākļiem.

B4.1.3.

Lai gan uzņēmuma komercdarbības modeļa mērķis var būt finanšu aktīvu turēšana, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, uzņēmumam nav jātur visi minētie instrumenti līdz to termiņa beigām. Līdz ar to uzņēmuma komercdarbības modelis var būt finanšu aktīvu turēšana, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, pat ja finanšu aktīvu pārdošana notiek nākotnē vai ir paredzams, ka tā notiks nākotnē.

B4.1.3.A

Komercdarbības modelis var būt aktīvu turēšana, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, pat ja uzņēmums pārdod finanšu aktīvus, ja paaugstinās aktīvu kredītrisks. Lai noteiktu, vai ir paaugstinājies aktīvu kredītrisks, uzņēmums ņem vērā saprātīgu un pamatojamu informāciju, tostarp uz nākotni vērstu informāciju. Pārdošana aktīvu kredītriska pieauguma dēļ, neatkarīgi no tās biežuma un vērtības, nav pretrunā tādam komercdarbības modelim, kura mērķis ir turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, jo finanšu aktīvu kredītkvalitāte ir nozīmīga uzņēmuma spējai iekasēt līgumiskās naudas plūsmas. Kredītriska pārvaldības darbības, kuru mērķis ir samazināt iespējamos kredītzaudējumus, kas rodas kredītkvalitātes pasliktināšanās dēļ, ir nozīmīgas šādam komercdarbības modelim. Finanšu aktīva pārdošana tāpēc, ka tas vairs neatbilst kredītkvalitātes kritērijiem, kas noteikti uzņēmuma dokumentētajā ieguldījumu politikā, ir tādas pārdošanas piemērs, kas ir notikusi kredītriska pieauguma dēļ. Ja šāda politika nav noteikta, uzņēmums var citos veidos pierādīt, ka pārdošana ir notikusi kredītriska pieauguma dēļ.

B4.1.3.B

Pārdošana, kas notiek citu iemeslu dēļ, piemēram, pārdošana, kas veikta, lai pārvaldītu kredīta koncentrācijas risku (bez aktīvu kredītriska pieauguma), arī var būt saskaņā ar komercdarbības modeli, kura mērķis ir turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas. Jo īpaši šāda pārdošana var būt saskaņā ar komercdarbības modeli, kura mērķis ir turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, ja minētie pārdošanas darījumi notiek reti (pat ja tiem ir nozīmīga vērtība) vai to vērtība ir nenozīmīga gan atsevišķi, gan apkopoti (pat ja tie notiek bieži). Ja šāda pārdošana no portfeļa notiek ļoti reti un ir vairāk nekā nenozīmīga pēc vērtības (atsevišķi vai apkopoti), uzņēmumam ir jānovērtē, vai un kādā veidā šāda pārdošana ir saskaņā ar mērķi iekasēt līgumiskās naudas plūsmas. Šajā novērtējumā nav svarīgi tas, vai finanšu aktīvus pārdod pēc uzņēmuma ieskatiem vai šādu prasību izvirza trešā puse. Pārdošanas biežuma vai vērtības pieaugums konkrētā periodā ne vienmēr nav saskaņā ar mērķi turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, ja uzņēmums var paskaidrot šādas pārdošanas iemeslus un pierādīt, kāpēc minētā pārdošana neatspoguļo izmaiņas uzņēmuma komercdarbības modelī. Turklāt pārdošana var būt saskaņā ar mērķi turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, ja pārdošana tiek veikta neilgi pirms finanšu aktīvu termiņa beigām un pārdošanas ieņēmumi aptuveni atbilst summām, kas iekasētas no atlikušajām līgumiskajām naudas plūsmām.

B4.1.4.

Turpmāk minētie piemēri raksturo situāciju, kad uzņēmuma komercdarbības modeļa mērķis var būt finanšu aktīvu turēšana, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas. Šis piemēru saraksts nav izsmeļošs. Turklāt piemēri nav paredzēti tam, lai apspriestu visus faktorus, kas var būt svarīgi uzņēmuma komercdarbības modeļa novērtējumam, un tajos nav precizēta šādu faktoru relatīvā nozīme.

Piemērs

Analīze

1. piemērs

Uzņēmums tur ieguldījumus, lai iekasētu no tiem izrietošas līgumiskās naudas plūsmas. Uzņēmuma finansējuma vajadzības ir paredzamas, un tā finanšu aktīvu termiņš atbilst uzņēmuma aplēstajām finansējuma vajadzībām.

Uzņēmums veic kredītriska pārvaldības darbības ar mērķi samazināt kredītzaudējumus. Agrāk pārdošana parasti tika veikta, kad finanšu aktīvu kredītrisks pieauga tādā apmērā, ka aktīvi vairs neatbilda uzņēmuma dokumentētajā ieguldījumu politikā noteiktajiem kredīta kritērijiem. Turklāt neplānotu finansējuma vajadzību rezultātā tika veikta neregulāra pārdošana.

Pārskatos uzņēmuma galvenajai vadībai uzmanība veltīta finanšu aktīvu kredītkvalitātei un līgumā paredzētajai atdevei. Papildus citai informācijai uzņēmums uzrauga arī finanšu aktīvu patieso vērtību.

Lai arī papildus citai informācijai uzņēmums ņem vērā finanšu aktīvu patieso vērtību no likviditātes viedokļa (tas ir, naudas summu, kas tiktu realizēta, ja uzņēmumam būtu nepieciešams pārdot aktīvus), uzņēmuma mērķis ir turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas. Pārdošana nebūtu pretrunā minētajam mērķim, ja to veiktu, reaģējot uz aktīvu kredītriska pieaugumu, piemēram, ja aktīvi vairs neatbilst uzņēmuma dokumentētajā ieguldījumu politikā noteiktajiem kredīta kritērijiem. Neregulāra pārdošana, ko rada neplānotas finansējuma vajadzības (piemēram, stresa testu scenārijā), arī nebūtu pretrunā minētajam mērķim, pat ja šāda pārdošana ir nozīmīga pēc vērtības.

2. piemērs

Uzņēmuma komercdarbības modelis ir finanšu aktīvu portfeļu, piemēram, aizdevumu, pirkšana. Šādos portfeļos var ietvert finanšu aktīvus ar samazinātu kredītvērtību vai tos neietvert.

Ja kredītmaksājums netiek veikts laikus, uzņēmums mēģina realizēt līgumiskās naudas plūsmas, izmantojot dažādus veidus, piemēram, sazinoties ar debitoru pa pastu, tālruni vai izmantojot citas metodes. Uzņēmuma mērķis ir iekasēt līgumiskās naudas plūsmas, un uzņēmums nevienu no aizdevumiem šajā portfelī nepārvalda ar mērķi realizēt naudas plūsmas, tās pārdodot.

Atsevišķos gadījumos uzņēmums iesaistās procentu likmju mijmaiņas līgumos, lai konkrētiem portfeļa finanšu aktīviem nomainītu procentu likmi no mainīgās procentu likmes uz fiksēto procentu likmi.

Uzņēmuma komercdarbības modeļa mērķis ir turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas.

Tādu pašu analīzi piemēro, pat ja uzņēmums neplāno saņemt visas līgumiskās naudas plūsmas (piemēram, dažiem no finanšu aktīviem ir samazināta kredītvērtība sākotnējās atzīšanas brīdī).

Turklāt fakts, ka uzņēmums iesaistās darījumos ar atvasinātajiem instrumentiem, lai mainītu portfeļa naudas plūsmas, būtībā nemaina uzņēmuma komercdarbības modeli.

3. piemērs

Uzņēmuma komercdarbības modeļa mērķis ir iniciēt aizdevumus klientiem un pēc tam šādus aizdevumus pārdot vērtspapīrošanas sabiedrībai. Vērtspapīrošanas sabiedrība emitē instrumentus ieguldītājiem.

Iniciējošais uzņēmums kontrolē vērtspapīrošanas sabiedrību un tādējādi to konsolidē.

Vērtspapīrošanas sabiedrība iekasē līgumiskās naudas plūsmas, kas izriet no aizdevumiem, un nodod tās ieguldītājiem.

Šajā piemērā ir pieņemts, ka aizdevumus turpina atzīt konsolidētajā finanšu stāvokļa pārskatā, jo vērtspapīrošanas sabiedrība nav pārtraukusi to atzīšanu.

Konsolidētā grupa ir iniciējusi aizdevumus ar mērķi tos turēt, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas.

Tomēr iniciējošā uzņēmuma mērķis ir realizēt naudas plūsmas, kas izriet no aizdevumu portfeļa, pārdodot aizdevumus vērtspapīrošanas sabiedrībai, tāpēc attiecībā uz tā atsevišķajiem finanšu pārskatiem netiek uzskatīts, ka uzņēmums pārvalda šo portfeli nolūkā iekasēt līgumiskās naudas plūsmas.

4. piemērs

Finanšu iestāde tur finanšu aktīvus, lai apmierinātu likviditātes vajadzības “stresa testu” scenārijā (piemēram, bankas noguldījumu masveida izņemšanas gadījumā). Uzņēmums neplāno pārdot šos aktīvus, izņemot, ja notiek minētie scenāriji.

Uzņēmums uzrauga finanšu aktīvu kredītkvalitāti un tā mērķis, pārvaldot finanšu aktīvus, ir iekasēt līgumiskās naudas plūsmas. Uzņēmums novērtē aktīvu darbības rezultātus, pamatojoties uz nopelnītajiem procentu ieņēmumiem un kredītu zaudējumiem, kas radušies.

Tomēr uzņēmums finanšu aktīvu patieso vērtību uzrauga arī no likviditātes viedokļa, lai nodrošinātu, ka naudas summa, kas tiktu realizēta, ja uzņēmumam būtu jāpārdod aktīvi “stresa testu” scenārijā, būtu pietiekama, lai segtu uzņēmuma likviditātes vajadzības. lai pierādītu likviditātilai pierādītu likviditāti. Lai pierādītu likviditāti, uzņēmums periodiski veic pārdošanu, kas ir nenozīmīga pēc vērtības.

Uzņēmuma komercdarbības modeļa mērķis ir turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas.

Analīze nemainītos, pat ja iepriekšējā “stresa testu” scenārijā uzņēmuma veiktā pārdošana būtu bijusi nozīmīga pēc vērtības, lai segtu tā likviditātes vajadzības. Līdzīgi, atkārtota pārdošana, kas ir nenozīmīga pēc vērtības, nav nesaderīga ar finanšu aktīvu turēšanu, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas.

Turpretim, ja uzņēmums tur finanšu aktīvus, lai apmierinātu savas ikdienas likviditātes vajadzības, un šāda mērķa izpilde ietver regulāru pārdošanu, kas ir nozīmīga pēc vērtības, uzņēmuma komercdarbības modeļa mērķis nav turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas.

Līdzīgi, ja uzņēmumam tā regulators pieprasa regulāri pārdot finanšu aktīvus, lai pierādītu, ka aktīvi ir likvīdi, un pārdoto aktīvu vērtība ir nozīmīga, uzņēmuma komercdarbības modelis nav turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas. Šajā analīzē nav svarīgi tas, vai finanšu aktīvus pārdod pēc uzņēmuma ieskatiem vai šādu prasību izvirza trešā puse.

Komercdarbības modelis, kura mērķi sasniedz, gan iekasējot līgumiskās naudas plūsmas, gan pārdodot finanšu aktīvus

B4.1.4.

Uzņēmums var turēt finanšu aktīvus komercdarbības modelī, kura mērķi sasniedz, gan iekasējot līgumiskās naudas plūsmas, gan pārdodot finanšu aktīvus. Šādā komercdarbības modelī uzņēmuma galvenā vadība ir pieņēmusi lēmumu, ka līgumisko naudas plūsmu iekasēšana un finanšu aktīvu pārdošana ir svarīga, lai sasniegtu komercdarbības modeļa mērķi. Pastāv dažādi mērķi, kas var būt saskaņā ar šāda veida komercdarbības modeli. Piemēram, komercdarbības modeļa mērķis var būt pārvaldīt ikdienas likviditātes vajadzības, uzturēt konkrētu procentu ienesīguma profilu vai saskaņot finanšu aktīvu ilgumu ar saistību ilgumu, kuras finansē ar minētajiem aktīviem. Lai sasniegtu šādu mērķi, uzņēmums gan iekasēs līgumiskās naudas plūsmas, gan pārdos finanšu aktīvus.

B4.1.4B

Salīdzinājumā ar komercdarbības modeli, kura mērķis ir turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, šis komercdarbības modelis parasti ietvers lielāku pārdošanas biežumu un vērtību. Tas ir tāpēc, ka finanšu aktīvu pārdošana ir nozīmīgs, nevis nejaušs process komercdarbības modeļa mērķa sasniegšanā. Tomēr maksimālais pārdošanas biežuma vai vērtības apjoms, kam būtu jānotiek šajā komercdarbības modelī, nav noteikts, jo mērķa sasniegšanai ir svarīga gan līgumisko naudas plūsmu iekasēšana, gan finanšu aktīvu pārdošana.

B4.1.4C

Turpmāk ir minēti piemēri tam, kad uzņēmuma komercdarbības modeļa mērķi var sasniegt, gan iekasējot līgumiskās naudas plūsmas, gan pārdodot finanšu aktīvus. Šis piemēru saraksts nav izsmeļošs. Turklāt piemēri nav paredzēti tam, lai aprakstītu visus faktorus, kas var būt svarīgi uzņēmuma komercdarbības modeļa novērtējumam, un tajos nav precizēta šādu faktoru relatīvā nozīme.

Piemērs

Analīze

5. piemērs

Uzņēmums paredz kapitālizdevumus pēc dažiem gadiem. Uzņēmums iegulda savus brīvos naudas līdzekļus īstermiņa un ilgtermiņa finanšu aktīvos, lai nepieciešamības gadījumā tas varētu finansēt izdevumus. Daudziem no finanšu aktīviem ir līgumā noteikts darbības laiks, kas pārsniedz uzņēmuma plānoto ieguldījumu periodu.

Uzņēmums turēs finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas un, ja radīsies iespēja, tas pārdos finanšu aktīvus, lai atkārtoti ieguldītu naudu finanšu aktīvos ar lielāku atdevi.

Par portfeli atbildīgo vadītāju atalgojumu nosaka, pamatojoties uz portfeļa radītajiem kopējiem ienākumiem.

Komercdarbības modeļa mērķi sasniedz, gan iekasējot līgumiskās naudas plūsmas, gan pārdodot finanšu aktīvus. Uzņēmums pastāvīgi pieņems lēmumus par to, vai portfeļa atdevi maksimāli palielinās līgumisko naudas plūsmu iekasēšana vai finanšu aktīvu pārdošana, līdz radīsies nepieciešamība pēc ieguldītās naudas.

Pretstatā jāaplūko uzņēmums, kas paredz izejošas naudas plūsmas pēc pieciem gadiem, lai finansētu kapitālizdevumus, un iegulda brīvos naudas līdzekļus īstermiņa finanšu aktīvos. Kad ieguldījumu termiņš beidzas, uzņēmums atkārtoti iegulda naudu jaunos īstermiņa finanšu aktīvos. Uzņēmums piemēro šo stratēģiju, līdz ir nepieciešams finansējums, un tādā gadījumā uzņēmums kapitālizdevumu finansēšanai izmanto ieņēmumus, kas izriet no finanšu aktīviem, kuriem tuvojas termiņš. Pirms termiņa beigām (ja vien nav pieaudzis kredītrisks) notiek tikai pārdošana, kas ir nenozīmīga pēc vērtības. Šā kontrastu pilnā komercdarbības modeļa mērķis ir turēt finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas.

6. piemērs

Finanšu iestāde tur finanšu aktīvus, lai segtu savas ikdienas likviditātes vajadzības. Uzņēmums cenšas samazināt šādu likviditātes vajadzību pārvaldības izmaksas un līdz ar to aktīvi pārvalda portfeļa atdevi. Atdevi veido līgumisko maksājumu iekasēšana, kā arī peļņa vai zaudējumi, kas izriet no finanšu aktīvu pārdošanas.

Tā rezultātā uzņēmums tur finanšu aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, un pārdod finanšu aktīvus, lai atkārtoti ieguldītu ienesīgākos finanšu aktīvos vai lai tos labāk saskaņotu ar savu saistību ilgumu. Pagātnē šīs stratēģijas rezultātā notika bieža pārdošana un šāda pārdošana bija nozīmīga pēc vērtības. Ir paredzams, ka šī darbība turpināsies nākotnē.

Komercdarbības modeļa mērķis ir maksimāli palielināt portfeļa atdevi, lai segtu ikdienas likviditātes vajadzības, un uzņēmums šo mērķi sasniedz, gan iekasējot līgumiskās naudas plūsmas, gan pārdodot finanšu aktīvus. Citiem vārdiem sakot, līgumā paredzēto naudas plūsmu iekasēšana un finanšu aktīvu pārdošana ir svarīga, lai sasniegtu komercdarbības modeļa mērķi.

7. piemērs

Apdrošinātājs tur finanšu aktīvus, lai finansētu apdrošināšanas līgumā noteiktās saistības. Apdrošinātājs izmanto ieņēmumus no līgumiskajām naudas plūsmām, kas izriet no finanšu aktīviem, lai dzēstu apdrošināšanas līgumā noteiktās saistības, kurām ir pienācis termiņš. Lai nodrošinātu, ka līgumiskās naudas plūsmas, kas izriet no finanšu aktīviem, ir pietiekamas, lai dzēstu minētās saistības, apdrošinātājs apņemas regulāri veikt pirkšanas un pārdošanas darbības, lai līdzsvarotu savu aktīvu portfeli un vajadzības gadījumā segtu naudas plūsmas vajadzības.

Komercdarbības modeļa mērķis ir finansēt apdrošināšanas līgumā noteiktās saistības. Lai sasniegtu šo mērķi, uzņēmums iekasē līgumiskās naudas plūsmas, kurām ir pienācis termiņš, un pārdod finanšu aktīvus, lai uzturētu aktīvu portfeļa vēlamo profilu. Līdz ar to līgumisko naudas plūsmu iekasēšana un finanšu aktīvu pārdošana ir svarīga, lai sasniegtu komercdarbības modeļa mērķi.

Citi komercdarbības modeļi

B4.1.5.

Finanšu aktīvi tiek novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja tie netiek turēti komercdarbības modelī, kura mērķis ir turēt aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, vai komercdarbības modelī, kura mērķi sasniedz, gan iekasējot līgumiskās naudas plūsmas, gan pārdodot finanšu aktīvus (sk. arī 5.7.5. punktu). Viens komercdarbības modelis, kurā novērtēšana tiek veikta pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ir tāds, kurā uzņēmums pārvalda finanšu aktīvus ar mērķi realizēt naudas plūsmas, veicot aktīvu pārdošanu. Uzņēmums pieņem lēmumus, pamatojoties uz aktīvu patieso vērtību, un pārvalda aktīvus, lai realizētu šādu patieso vērtību. Šādā gadījumā uzņēmuma mērķis parasti būs aktīva pirkšana un pārdošana. Pat ja uzņēmums iekasēs līgumiskās naudas plūsmas, turot finanšu aktīvus, šāda komercdarbības modeļa mērķis netiek sasniegts, gan iekasējot līgumiskās naudas plūsmas, gan pārdodot finanšu aktīvus. Tas ir tāpēc, ka līgumisko naudas plūsmu iekasēšana nav svarīga komercdarbības modeļa mērķa sasniegšanai, tā ir papildu darbība.

B4.1.6.

Finanšu aktīvu portfelis, kuru pārvalda un kura rezultāti tiek vērtēti pēc patiesās vērtības (kā aprakstīts 4.2.2. punkta b) apakšpunktā), netiek turēts, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, un netiek turēts arī, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas un pārdotu finanšu aktīvus. Uzņēmums pamatā ņem vērā informāciju par patieso vērtību un šādu informāciju izmanto, lai novērtētu darbības rezultātus un pieņemtu lēmumus. Turklāt finanšu aktīvu portfelis, kas atbilst definīcijai “turēts tirdzniecības nolūkos”, netiek turēts, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, un netiek turēts, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas un pārdotu finanšu aktīvus. Attiecībā uz šādiem portfeļiem līgumisko naudas plūsmu iekasēšana ir tikai papildu darbība komercdarbības modeļa mērķa sasniegšanā. Līdz ar to šādi finanšu aktīvu portfeļi ir jānovērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Līgumiskās naudas plūsmas, kas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu

B4.1.7.

4.1.1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka uzņēmumam finanšu instruments jāklasificē, pamatojoties uz tā līgumiskās naudas plūsmas iezīmēm, ja finanšu aktīvs tiek turēts komercdarbības modelī, kura mērķis ir turēt aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, vai komercdarbības modelī, kura mērķi sasniedz, gan iekasējot līgumiskās naudas plūsmas, gan pārdodot finanšu aktīvus, ja vien netiek piemērots 4.1.5. punkts. Lai to izdarītu, 4.1.2. punkta b) apakšpunkta un 4.1.2.A punkta b) apakšpunkta noteikumi paredz, ka uzņēmumam ir jānosaka, vai aktīva līgumiskās naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu.

B4.1.7.A

Līgumiskās naudas plūsmas, kas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu, ir saskaņā ar vienkārša aizdevuma darījumu. Vienkārša aizdevuma darījumā visnozīmīgākie procentu elementi parasti ir naudas laikvērtība (sk. B4.1.9.A līdz B4.1.9.E punktu) un kredītrisks. Tomēr šādā darījumā procenti arī var ietvert atlīdzību par citiem vienkārša aizdevuma riskiem (piemēram, likviditātes risku) un izmaksām (piemēram, administratīvajām izmaksām), kas saistītas ar finanšu aktīva turēšanu konkrētā laikposmā. Turklāt procenti var ietvert peļņas normu, kas ir saskaņā ar vienkārša aizdevuma darījumu. Ārkārtējos ekonomikas apstākļos procentu likme var būt negatīva, piemēram, ja aktīva turētājs tieši vai netieši maksā par savas naudas noguldījumu konkrētā laikposmā (un minētā maksa pārsniedz atlīdzību, ko turētājs saņem par naudas laikvērtību, kredītrisku un citiem vienkārša aizdevuma riskiem un izmaksām). Tomēr līguma noteikumi, ar ko līgumiskajās naudas plūsmās ietver pakļautību riskiem vai svārstīgumam, kas nav saistīta ar vienkārša aizdevuma darījumu, piemēram, pakļautība kapitāla vērtspapīru vai preču cenu izmaiņām, nerada līgumiskās naudas plūsmas, kas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Iniciēts vai nopirkts finanšu aktīvs var veidot vienkārša aizdevuma darījumu neatkarīgi no tā, vai tas ir aizdevums tā juridiskajā formā.

B4.1.7.B

Saskaņā ar 4.1.3. punkta a) apakšpunktu pamatsumma ir finanšu aktīva patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī. Tomēr pamatsumma finanšu aktīva darbības laikā var mainīties (piemēram, ja tiek veikta pamatsummas atmaksa).

B4.1.8.

To, vai līgumiskās naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu, uzņēmums novērtē valūtā, kurā attiecīgais finanšu aktīvs ir denominēts.

B4.1.9.

Svira ir dažu finanšu aktīvu līgumiskās naudas plūsmas iezīme. Svira palielina līgumisko naudas plūsmu mainīgumu, kā rezultātā tām vairs nav procentu likmei raksturīgā saimnieciskā riska iezīmju. Savrupi iespējas, regulētā tirgū netirgoti līgumi un mijmaiņas līgumi ir tādu finanšu aktīvu piemēri, kas ietver šādu sviru. Līdz ar to darījumi neatbilst 4.1.2. punkta b) apakšpunkta un 4.1.2.A punkta b) apakšpunkta noteikumam un tos turpmāk nevar novērtēt amortizētajās izmaksās vai pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos.

Atlīdzība par naudas laikvērtību

B4.1.9.A

Naudas laikvērtība ir procentu likmes elements, kas sniedz atlīdzību tikai par pagājušo laiku. Tas ir, naudas laikvērtības elements nesniedz atlīdzību par citiem riskiem vai izmaksām, kas ir saistītas ar finanšu aktīva turēšanu. Lai novērtētu, vai konkrētais elements sniedz atlīdzību tikai par pagājušo laiku, uzņēmums izdara loģiskus apsvērumus un ņem vērā saistītos faktorus, piemēram, valūtu, kurā ir denominēts finanšu aktīvs, un periodu, uz kādu ir noteikta procentu likme.

B4.1.9.B

Tomēr dažos gadījumos naudas laikvērtības elements var tikt mainīts (tas ir nepilnīgs). Tas notiek, piemēram, ja finanšu aktīva procentu likmi periodiski pārstata, bet šādas pārstatīšanas biežums neatbilst procentu likmes termiņam (piemēram, procentu likmi katru mēnesi pārstata atbilstoši gada likmei), vai ja finanšu aktīva procentu likmi periodiski pārstata atbilstoši īpašām īstermiņa un ilgtermiņa vidējām procentu likmēm. Šādos gadījumos uzņēmumam ir jānovērtē izmaiņas, lai noteiktu, vai līgumiskās naudas plūsmas veido tikai pamatsummas un procentu maksājumus par nenomaksāto pamatsummu. Dažos gadījumos uzņēmums varētu to noteikt, veicot kvalitatīvu novērtējumu par naudas laikvērtības elementu, turpretim citos gadījumos var būt nepieciešams veikt kvantitatīvu novērtējumu.

B4.1.9.C

Novērtējot mainīto naudas laikvērtības elementu, mērķis ir noteikt, cik lielā mērā līgumiskās (nediskontētās) naudas plūsmas varētu atšķirties no (nediskontētajām) naudas plūsmām, kuras rastos, ja naudas laikvērtības elements netiktu mainīts (etalonam piesaistītas naudas plūsmas). Piemēram, ja novērtējamais finanšu aktīvs ietver mainīgo procentu likmi, ko katru mēnesi pārstata atbilstoši gada likmei, uzņēmums minēto finanšu aktīvu salīdzina ar finanšu instrumentu, kam ir identiski līgumiskie noteikumi un identisks kredītrisks, izņemot to, ka mainīgo procentu likmi katru mēnesi pārstata atbilstoši viena mēneša procentu likmei. Ja mainītā naudas laikvērtības elementa rezultātā līgumiskās (nediskontētās) naudas plūsmas ievērojami atšķiras no (nediskontētajām) etalonam piesaistītajām naudas plūsmām, finanšu aktīvs neatbilst 4.1.2. punkta b) apakšpunkta un 4.1.2.A punkta b) apakšpunkta noteikumiem. Lai to konstatētu, uzņēmumam ir jāņem vērā mainītā naudas laikvērtības elementa ietekme katrā pārskata periodā un kumulatīvi finanšu instrumenta darbības laikā. Iemesls, kādēļ procentu likmi piemēro šādā veidā, nav būtisks analīzei. Ja, veicot nelielu analīzi vai to vispār neveicot, ir skaidrs, ka līgumiskās (nediskontētās) naudas plūsmas, kas izriet no novērtējamā finanšu aktīva, varētu (vai nevarētu) būtiski atšķirties no (nediskontētajām) etalonam piesaistītajām naudas plūsmām, uzņēmumam nav jāveic detalizēts novērtējums.

B4.1.9.D

Novērtējot mainīto naudas laikvērtības elementu, uzņēmumam ir jāņem vērā faktori, kas varētu ietekmēt nākotnes līgumiskās naudas plūsmas. Piemēram, ja uzņēmums novērtē obligāciju ar piecu gadu termiņu un mainīgā procentu likme tiek pārstatīta atbilstoši piecu gadu likmei ik pēc sešiem mēnešiem, uzņēmums nevar secināt, ka līgumiskās naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu, vienkārši tāpēc, ka procentu likmes līkne novērtēšanas brīdī ir tāda, ka starpība starp piecu gadu procentu likmi un sešu mēnešu procentu likmi nav nozīmīga. Tā vietā uzņēmumam ir arī jāņem vērā, vai attiecība starp piecu gadu procentu likmi un sešu mēnešu procentu likmi varētu mainīties instrumenta darbības laikā tā, ka līgumiskās (nediskontētās) naudas plūsmas instrumenta darbības laikā varētu būtiski atšķirties no (nediskontētajām) etalonam piesaistītajām naudas plūsmām. Tomēr uzņēmumam ir jāņem vērā tikai pamatoti iespējamie scenāriji, nevis visi iespējamie scenāriji. Ja uzņēmums secina, ka līgumiskās (nediskontētās) naudas plūsmas varētu būtiski atšķirties no (nediskontētajām) etalonam piesaistītajām naudas plūsmām, finanšu aktīvs neatbilst 4.1.2. punkta b) apakšpunkta un 4.1.2.A b) apakšpunkta noteikumiem un līdz ar to nav novērtējams amortizētajās izmaksās vai pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos.

B4.1.9.E

Dažās jurisdikcijās procentu likmes nosaka valdība vai regulējoša iestāde. Piemēram, šāda procentu likmju regulēšana, ko veic valdība, var būt daļa no plašas makroekonomikas politikas, vai to var ieviest, lai mudinātu uzņēmumus ieguldīt konkrētā ekonomikas nozarē. Dažos no minētajiem gadījumiem naudas laikvērtības elementa mērķis nav sniegt atlīdzību tikai par pagājušo laiku. Tomēr, neraugoties uz B4.1.9.A līdz B4.1.9.D punktu, 4.1.2. punkta b) apakšpunkta un 4.1.2.A punkta b) apakšpunkta noteikumu piemērošanas nolūkā par naudas laikvērtības elementa aizstājējvērtību uzskata regulētu procentu likmi, ja attiecīgā regulētā procentu likme rada atlīdzību, kas lielā mērā atbilst pagājušajam laikam un nerada riskus vai svārstīgumu līgumiskajās naudas plūsmās, kuras nav saskaņā ar vienkārša aizdevuma darījumu.

Līguma noteikumi, kas maina līgumisko naudas plūsmu grafiku vai summu

B4.1.10.

Ja finanšu aktīvs ietver līguma noteikumu, kas varētu mainīt līgumisko naudas plūsmu grafiku vai summu (piemēram, ja aktīvu var priekšlaicīgi atmaksāt pirms termiņa vai tā termiņu var pagarināt), uzņēmumam ir jānosaka, vai līgumiskās naudas plūsmas, kas varētu rasties instrumenta darbības laikā minētā līgumiskā noteikuma dēļ, ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Lai to noteiktu, uzņēmumam ir jānovērtē līgumiskās naudas plūsmas, kas varētu rasties gan pirms izmaiņām līgumiskajās naudas plūsmās, gan pēc tām. Uzņēmumam vajadzības gadījumā ir jānovērtē visu iespējamo notikumu (t.i., izraisītājnotikumu) raksturs, kas mainītu līgumā paredzēto naudas plūsmu grafiku vai summu. Lai gan, novērtējot, vai līgumiskās naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi, iespējamā notikuma raksturs būtībā nav noteicošs faktors – tas var būt rādītājs. Piemēram, finanšu instrumentu, kura procentu likmi pārstata atbilstoši augstākai likmei, ja debitors nav veicis konkrētu maksājumu skaitu, salīdzināsim ar finanšu instrumentu, kura procentu likmi pārstata atbilstoši augstākai likmei, ja norādītais kapitāla vērtspapīru indekss sasniedz konkrētu līmeni. Visticamāk, pēdējā gadījumā līgumiskās naudas plūsmas instrumenta darbības laikā būs tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu, ņemot vērā attiecību starp kavētajiem maksājumiem un kredītriska pieaugumu. (Sk. arī B4.1.18. punktu).

B4.1.11.

Turpmāk ir minēti tādu līgumisko noteikumu piemēri, no kuriem izriet līgumiskās naudas plūsmas, kas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu:

a)

mainīgā procentu likme, ko veido atlīdzība par naudas laikvērtību, kredītrisks, kas ir saistīts ar nenomaksāto pamatsummu konkrētā laikposmā (atlīdzību par kredītrisku var aplēst un noteikt tikai sākotnējās atzīšanas brīdī), un citi vienkārša aizdevuma riski un izmaksas, kā arī peļņas norma;

b)

līguma noteikums, kas ļauj emitentam (t.i., debitoram) veikt parāda instrumenta priekšlaicīgu atmaksu vai turētājam (t.i., kreditoram) atpārdot parāda instrumentu emitentam pirms termiņa beigām, un priekšlaicīgas atmaksas summa lielā mērā atspoguļo nesamaksātās pamatsummas un procentus par nesamaksātajām pamatsummām, kas var ietvert pamatotu papildu kompensāciju par līguma izbeigšanu pirms termiņa beigām; un

c)

līguma noteikums, kas ļauj emitentam vai turētājam pagarināt parāda instrumenta līguma termiņu (t.i., pagarināšanas iespēja), un pagarināšanas iespējas noteikumu rezultātā līgumiskās naudas plūsmas pagarināšanas periodā ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu, kas var ietvert pamatotu papildu kompensāciju par līguma pagarināšanu.

B4.1.12.

Neraugoties uz B4.1.10. punktu, finanšu aktīvu, kas pretējā gadījumā atbilstu 4.1.2. punkta b) apakšpunkta un 4.1.2.A punkta b) apakšpunkta noteikumam, bet tam neatbilst tikai tāpēc, ka līgumā ir ietverts noteikums, kas ļauj (vai paredz) emitentam veikt parāda instrumenta priekšlaicīgu atmaksu vai ļauj (vai paredz) turētājam atpārdot parāda instrumentu emitentam pirms termiņa beigām, ir tiesības novērtēt amortizētajās izmaksās vai pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (ja ir ievēroti 4.1.2. punkta a) apakšpunkta un 4.1.2.A punkta a) apakšpunkta noteikumi), ja:

a)

uzņēmums iegādājas vai iniciē finanšu aktīvu ar prēmiju vai diskontu attiecībā pret līgumā noteikto nominālvērtību;

b)

priekšlaicīgas atmaksas summa lielā mērā atspoguļo līgumā noteikto nominālvērtību un uzkrāto (bet nenomaksāto) līgumisko procentu summu, kas var ietvert pamatotu papildu kompensāciju par līguma izbeigšanu pirms termiņa beigām; un

c)

ja uzņēmums sākotnēji atzīst finanšu aktīvu, priekšlaicīgas atmaksas elementa patiesā vērtība nav nozīmīga.

B4.1.13.

Turpmāk minētie piemēri raksturo līgumiskās naudas plūsmas, kas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Šis piemēru saraksts nav izsmeļošs.

Instruments

Analīze

Instruments A

Instruments A ir obligācija ar noteiktu dzēšanas termiņu. Pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu ir saistīti ar tās valūtas inflācijas indeksu, kurā instruments ir emitēts. Inflācijas ietekme nav izlīdzināta, un pamatsumma ir aizsargāta.

Līgumiskās naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Pamatsummas un procentu maksājumu par nenomaksāto pamatsummu sasaiste ar neizlīdzinātu inflācijas indeksu pārstata naudas laikvērtību pašreizējā līmenī. Citiem vārdiem sakot, instrumentam piemērotā procentu likme atspoguļo reālo procentu likmi. Līdz ar to procentu summas ir atlīdzība par nesamaksātās pamatsummas naudas laikvērtību.

Tomēr, ja procentu maksājumus piesaista citam mainīgam faktoram, piemēram, debitora rezultātiem (piemēram, debitora neto ienākumiem) vai kapitāla vērtspapīru indeksam, līgumiskās naudas plūsmas nav pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu (ja vien šādas indeksācijas rezultātā notiek pielāgojums, kas turētājam tikai kompensē izmaiņas attiecīgā instrumenta kredītriskā, un līdz ar to līgumiskās naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi). Tas ir tāpēc, ka līgumiskās naudas plūsmas atspoguļo atdevi, kas nav saskaņā ar vienkārša aizdevuma darījumu (sk. B4.1.7.A punktu).

Instruments B

Instruments B ir mainīgās procentu likmes instruments, kam ir noteikts dzēšanas termiņš, kas ļauj aizņēmējam pastāvīgi izvēlēties tirgus procentu likmi. Piemēram, katrā procentu likmes pārstatīšanas datumā aizņēmējs var izvēlēties maksāt trīs mēnešu LIBOR trīs mēnešu termiņam vai viena mēneša LIBOR viena mēneša termiņam.

Līgumiskās naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu, ja instrumenta darbības laikā samaksātie procenti atspoguļo atlīdzību par naudas laikvērtību, ar konkrēto instrumentu saistīto kredītrisku un citus pamata aizdevuma riskus un izmaksas, kā arī peļņas normu (sk. B4.1.7.A punktu). Fakts, ka LIBOR procentu likme instrumenta darbības laikā tiek pārstatīta, būtībā nediskvalificē instrumentu.

Tomēr, ja aizņēmējs var izvēlēties maksāt viena mēneša procentu likmi, kas tiek pārstatīta ik pēc trīs mēnešiem, attiecīgā procentu likme tiek pārstatīta ar tādu biežumu, kas neatbilst procentu likmes termiņam. Līdz ar to naudas laikvērtības elements ir mainīts. Līdzīgi, ja instrumentam ir līgumā noteikta procentu likme, kas balstās uz termiņu, kurš var pārsniegt instrumenta atlikušo darbības laiku (piemēram, ja instrumentam ar piecu gadu termiņu piemēro mainīgo likmi, ko pastāvīgi pārstata, bet tā vienmēr atspoguļo piecu gadu termiņu), naudas laikvērtība ir mainīta. Tas notiek tāpēc, ka katrā periodā maksājamie procenti nav saistīti ar procentu periodu.

Šādos gadījumos, lai noteiktu, vai naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nesamaksāto pamatsummu, uzņēmumam ir jāveic kvantitatīvs vai kvalitatīvs līgumisko naudas plūsmu novērtējums salīdzinājumā ar naudas plūsmām, kuras izriet no instrumenta, kas ir identisks visos aspektos, izņemot procentu likmes termiņu, kurš atbilst procentu periodam. (Bet sk. B4.1.9.E punktā sniegtos norādes par regulētajām procentu likmēm).

Piemēram, novērtējot obligāciju ar piecu gadu termiņu un ar mainīgo likmi, ko pārstata ik pēc sešiem mēnešiem, bet kas vienmēr atspoguļo piecu gadu termiņu, uzņēmums ņem vērā līgumiskās naudas plūsmas, kas izriet no instrumenta, kuram ik pēc sešiem mēnešiem tiek pārstatīta sešu mēnešu procentu likme, bet kurš citādi ir identisks.

Tādu pašu analīzi piemēro, ja aizņēmējs var izvēlēties no aizdevēja dažādajām publicētajām procentu likmēm (piemēram, aizņēmējs var izvēlēties starp aizdevēja publicēto viena mēneša mainīgo procentu likmi un aizdevēja publicēto trīs mēnešu mainīgo procentu likmi).

Instruments C

Instruments C ir obligācija ar noteiktu dzēšanas termiņu un mainīgo tirgus procentu likmi. Mainīgajai procentu likmei ir noteikta maksimālā robežvērtība.

Līgumiskās naudas plūsmas, kas izriet no

a)

instrumenta ar fiksēto procentu likmi, un

b)

instrumenta ar mainīgo procentu likmi,

ir pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu, ja procenti atspoguļo atlīdzību par naudas laikvērtību, kredītrisku, kas saistīts ar attiecīgo instrumentu tā darbības laikā, un citus vienkārša aizdevuma riskus un izmaksas, kā arī peļņas normu. (Sk. B4.1.7.A punktu).

Līdz ar to instrumentam, kas ir a) un b) kombinācija (piemēram, obligācija ar procentu likmi, kurai noteikta maksimālā robežvērtība), var būt naudas plūsmas, kas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Šāds līguma noteikums var samazināt naudas plūsmas mainību, nosakot robežvērtību mainīgajai procentu likmei (piemēram, procentu likmes augšējo vai apakšējo robežu), vai palielināt naudas plūsmas mainību, jo fiksētā likme kļūst par mainīgo likmi.

Instruments D

Instruments D ir tāds aizdevums ar pilna prasījuma tiesībām, kas ir nodrošināts.

Fakts, ka aizdevums ar pilna prasījuma tiesībām ir nodrošināts, pats par sevi neietekmē analīzi par to, vai naudas plūsmas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu.

Instruments E

Instrumentu E emitē regulēta banka, un tam ir noteikts dzēšanas termiņš. Instrumentam ir fiksēta procentu likme, un visas līgumiskās naudas plūsmas ir nediskrecionāras.

Tomēr emitentam ir jāievēro tiesību akti, kas valsts noregulējuma iestādei ļauj vai pieprasa īpašos apstākļos noteikt zaudējumus konkrētu instrumentu, tostarp instrumenta E, turētājiem. Piemēram, valsts noregulējuma iestādei ir pilnvaras norakstīt instrumenta E nominālvērtību vai konvertēt to par konkrētu skaitu emitenta parasto akciju, ja valsts noregulējuma iestāde nosaka, ka emitentam ir nopietnas finanšu grūtības, tam ir nepieciešams regulējumā paredzētais papildu kapitāls vai tas kļūst maksātnespējīgs.

Turētājam būtu jāanalizē finanšu instrumenta līgumiskie noteikumi, lai noteiktu, vai no tiem izriet naudas plūsmas, kas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu un kas līdz ar to ir saskaņā ar vienkārša aizdevuma darījumu.

Minētajā analīzē nebūtu jāņem vērā maksājumi, kas rodas tikai tāpēc, ka valsts noregulējuma iestādei ir pilnvaras noteikt zaudējumus instrumenta E turētājiem. Tas ir tāpēc, ka minētās pilnvaras un to radītie maksājumi nav finanšu instrumenta līgumiskie noteikumi.

Turpretim līgumiskajām naudas plūsmām nevajadzētu būt tikai pamatsummas un procentu maksājumiem par nenomaksāto pamatsummu, ja finanšu instrumenta līgumiskie noteikumi emitentam vai citai iestādei ļauj vai pieprasa noteikt zaudējumus turētājam (piemēram, norakstot nominālvērtību vai konvertējot instrumentu par konkrētu skaitu emitenta parasto akciju), ja minētie līgumiskie noteikumi ir autentiski, pat ja iespēja, ka šādi zaudējumi tiks noteikti, ir minimāla.

B4.1.14.

Turpmāk minētie piemēri raksturo līgumiskās naudas plūsmas, kas nav tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Šis piemēru saraksts nav izsmeļošs.

Instruments

Analīze

Instruments F

Instruments F ir vērtspapīrs, kas ir konvertējams par noteiktu skaitu emitenta kapitāla vērtspapīru instrumentiem.

Turētājam konvertējamā obligācija būtu jāanalizē kopumā.

Līgumiskās naudas plūsmas nav pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu, jo tās atspoguļo atdevi, kas nav saskaņā ar vienkārša aizdevuma darījumu (sk. B4.1.7.A punktu), t. i., atdeve ir saistīta ar emitenta pašu kapitāla vērtību.

Instruments G

Instruments G ir aizdevums ar apgriezti mainīgo procentu likmi (t.i., procentu likmei ir apgriezti proporcionāla attiecība pret tirgus procentu likmēm).

Līgumiskās naudas plūsmas nav tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu.

Procentu summas nav atlīdzība par nenomaksātās pamatsummas naudas laikvērtību.

Instruments H

Instruments H ir beztermiņa instruments, bet emitents var atsaukt instrumentu jebkurā brīdī un samaksāt turētājam nominālvērtību plus pienākošos uzkrātos procentus.

Instrumentam H piemēro tirgus procentu likmi, bet procentu maksājumu var veikt tikai tad, ja emitents nekavējoties pēc tam spēj saglabāt maksātspēju.

Atliktie procenti neuzkrāj papildu procentus.

Līgumiskās naudas plūsmas nav pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Tas ir tāpēc, ka no emitenta var prasīt atlikt procentu maksājumus, un šādas atlikto procentu summas neuzkrāj papildu procentus. Tā rezultātā procentu summas nav atlīdzība par nenomaksātās pamatsummas naudas laikvērtību.

Ja atliktās summas uzkrāj procentus, līgumiskās naudas plūsmas varētu būt pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu.

Fakts, ka instruments H ir beztermiņa, pats par sevi nenozīmē, ka naudas plūsmas nav pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Būtībā beztermiņa instrumentam ir nepārtrauktas (vairākas) pagarināšanas iespējas. Šādas iespējas var nodrošināt to, ka līgumiskās naudas plūsmas ir pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu, ja procentu maksājumi ir obligāti un ir jāizmaksā neierobežotā laikā.

Turklāt fakts, ka instruments H ir atsaucams, nenozīmē, ka līgumiskās naudas summas nav pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu, ja vien tas nav atsaucams par summu, kas būtiski neatspoguļo nenomaksātās pamatsummas maksājumu un procentus par nenomaksāto pamatsummu. Pat ja atsaucamā summa ietver summu, kas pamatoti kompensē turētāju par instrumenta izmantošanas izbeigšanu pirms termiņa beigām, līgumiskās naudas plūsmas varētu būt pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. (Sk. arī B4.1.11. punktu).

B4.1.15.

Dažos gadījumos finanšu aktīvam var būt līgumiskās naudas plūsmas, kas ir aprakstītas kā pamatsumma un procenti, bet minētās naudas plūsmas neveido pamatsummas un procentu maksājumu par nenomaksāto pamatsummu, kā aprakstīts šo standartu 4.1.2. punkta b) apakšpunktā, 4.1.2.A punkta b) apakšpunktā un 4.1.3. punktā.

B4.1.16.

Tas tā var būt gadījumā, ja finanšu aktīvs atspoguļo ieguldījumu konkrētos aktīvos vai naudas plūsmās, un līdz ar to līgumiskās naudas plūsmas nav tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Piemēram, ja līguma noteikumos paredzēts, ka finanšu aktīva naudas plūsmas palielinās, ja vairāk automašīnu izmanto konkrētus maksas ceļus, minētās līgumiskās naudas plūsmas nav saskaņā ar vienkārša aizdevuma darījumu. Tā rezultātā instruments neatbilstu 4.1.2. punkta b) apakšpunkta un 4.1.2.A punkta b) apakšpunkta noteikumam. Tas varētu notikt gadījumā, ja kreditora prasījums attiecas vienīgi uz konkrētiem debitora aktīviem vai naudas plūsmām, kas izriet no konkrētiem aktīviem (piemēram, finanšu aktīvs bez prasījuma tiesībām papildus nodrošinājumam (non-recourse)).

B4.1.17.

Tomēr fakts, ka finanšu aktīvs ir bez prasījuma tiesībām papildus nodrošinājumam, pats par sevi neizslēdz to, ka finanšu aktīvs atbilst 4.1.2. punkta b) apakšpunkta un 4.1.2.A punkta b) apakšpunkta noteikumiem. Šādās situācijās kreditoram tiek lūgts novērtēt (caurskatīt) konkrētos pamatā esošos aktīvus vai naudas plūsmas, lai noteiktu, vai finanšu aktīva klasificētās līgumiskās naudas plūsmas ir pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Ja finanšu aktīva noteikumi rada citas naudas plūsmas vai ierobežo naudas plūsmas veidā, kas nav saskaņā ar maksājumiem, kuri atspoguļo pamatsummu un procentus, finanšu aktīvs neatbilst 4.1.2. punkta b) apakšpunkta un 4.1.2.A punkta b) apakšpunkta noteikumiem. Tas, vai pamatā esošie aktīvi ir finanšu aktīvi vai nefinanšu aktīvi, būtībā neietekmē šo novērtējumu.

B4.1.18.

Līgumisko naudas plūsmu iezīmes neietekmē finanšu aktīva klasifikāciju, ja tām varētu būt tikai de minimis ietekme uz finanšu aktīva līgumiskajām naudas plūsmām. Lai to konstatētu, uzņēmumam ir jāņem vērā līgumiskās naudas plūsmas iezīmju iespējamā ietekme katrā pārskata periodā un kumulatīvi finanšu instrumenta darbības laikā. Turklāt, ja līgumiskās naudas plūsmas iezīme varētu vairāk nekā de minimis ietekmēt līgumiskās naudas plūsmas (atsevišķā pārskata periodā vai kumulatīvi), bet minētās naudas plūsmas iezīmes nav patiesas, tas neietekmē finanšu aktīva klasifikāciju. Naudas plūsmas iezīmes nav patiesas, ja tās ietekmē instrumenta līgumiskās naudas plūsmas tikai ļoti retos gadījumos, ļoti neparastos gadījumos un gadījumos, kas, visticamāk, nekad nenotiek.

B4.1.19.

Gandrīz katrā aizdevuma darījumā kreditora instruments tiek klasificēts attiecībā pret debitora pārējo kreditoru instrumentiem. Instrumentam, kas ir pakārtots citiem instrumentiem, var būt līgumiskās naudas plūsmas, kas ir pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu, ja debitora nemaksāšanas rezultātā tiek pārkāpts līgums un turētājam ir līgumiskas tiesības uz neizmaksāto pamatsummu un procentiem par nenomaksāto pamatsummu pat tad, ja debitors bankrotē. Piemēram, pircēju un pasūtītāju parāds, kas tā kreditoru ierindo par vispārēju kreditoru, būtu jākvalificē kā pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Tas notiek, pat ja debitors ir emitējis aizdevumus, kas ir nodrošināti un kas bankrota gadījumā minētajam aizdevuma turētājam sniegtu prioritāti pār vispārējā kreditora prasījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, bet neietekmē vispārējā kreditora līgumiskās tiesības uz nenomaksāto pamatsummu un citām izmaksājamām summām.

Līgumiski saistīti instrumenti

B4.1.20.

Dažos darījumu veidos emitents par prioritāriem var noteikt maksājumus tādiem finanšu aktīvu turētājiem, kuri izmanto vairākus līgumiski saistītus instrumentus, kas rada kredītriska koncentrāciju (laidienus). Katram laidienam ir subordinācijas pakāpe, kas precizē kārtību, kādā emitenta radītās naudas plūsmas tiek iedalītas attiecīgajā laidienā. Šādās situācijās laidiena turētājiem ir tiesības uz pamatsummas un procentu maksājumu par nenomaksāto pamatsummu tikai tad, ja emitents rada pietiekamas naudas plūsmas, lai apmierinātu augstākas pakāpes laidienus.

B4.1.21.

Šādos darījumos laidienam ir naudas plūsmas iezīmes, kas ir pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu tikai tad, ja:

a)

klasificēšanai vērtētā laidiena līgumiskie noteikumi (necaurskatot pamatā esošo finanšu instrumentu pūlu) rada naudas plūsmas, kas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu (piemēram, laidienam piemērotā procentu likme piesaistīta preču indeksam);

b)

pamatā esošo finanšu instrumentu pūlam ir naudas plūsmas iezīmes, kas izklāstītas B4.1.23. un B4.1.24. punktā; un

c)

laidienam raksturīgais pamatā esošo finanšu instrumentu pūla kredītrisks ir līdzvērtīgs pamatā esošo finanšu instrumentu pūla kredītriskam vai zemāks par to (piemēram, klasificēšanai vērtētā laidiena kredītreitings ir līdzvērtīgs kredītreitingam, ko piemērotu atsevišķam laidienam, ar ko finansēts pamatā esošo finanšu instrumentu pūls, vai augstāks par to).

B4.1.22.

Uzņēmumam ir jāveic caurskatīšana, līdz tas var noteikt pamatā esošo instrumentu pūlu, kas rada (nevis pastarpina) naudas plūsmas. Tas ir pamatā esošo finanšu instrumentu pūls.

B4.1.23.

Pamatā esošajā pūlā ir jābūt vienam vai vairākiem instrumentiem, kuriem ir līgumiskās naudas plūsmas, kas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu.

B4.1.24.

Pamatā esošo instrumentu pūls var arī ietvert instrumentus, kas:

a)

samazina B4.1.23. punktā minēto instrumentu naudas plūsmas mainīgumu un, ja to apvieno ar B4.1.23. punktā minētajiem instrumentiem, ģenerē naudas plūsmas, kas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu (piemēram, procentu likmes augšējā vai apakšējā robeža vai līgums, kas samazina kredītrisku dažiem vai visiem B4.1.23. punktā minētajiem instrumentiem); vai

b)

saskaņo attiecīgo laidienu naudas plūsmas ar B4.1.23. punktā minētā pamatā esošo instrumentu pūla naudas plūsmām, lai novērstu atšķirības vienīgi:

i)

ja procentu likme ir fiksēta vai svārstīga;

ii)

valūtā, kurā ir denominētas naudas plūsmas, iekļaujot inflāciju šādā valūtā; vai

iii)

naudas plūsmu grafikā.

B4.1.25.

Ja kāds pūlā esošais instruments neatbilst B4.1.23. punktā vai B4.1.24. punktā minētajiem noteikumiem, B4.1.21. punkta b) apakšpunktā paredzētais noteikums nav izpildīts. Veicot šo novērtējumu, iespējams, nav nepieciešams veikt detalizētu pūla analīzi par katru instrumentu atsevišķi. Tomēr uzņēmumam ir jāpieņem loģiski apsvērumi un jāveic pietiekama analīze, lai noteiktu, vai pūlā esošie instrumenti atbilst B4.1.23. līdz B4.1.24. punkta noteikumiem. (Sk. arī B4.1.18. punktā norādes par līgumiskās naudas plūsmas iezīmēm, kam ir tikai de minimis ietekme).

B4.1.26.

Ja turētājs sākotnējās atzīšanas brīdī nevar novērtēt, vai ir izpildīti B4.1.21. punktā minētie nosacījumi, attiecīgais laidiens ir jāvērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja pamatā esošo instrumentu pūls pēc sākotnējās atzīšanas var mainīties tā, ka tas neatbilst no B4.1.23. līdz B4.1.24. punktā minētajiem nosacījumiem, attiecīgais laidiens neatbilst B4.1.21. punkta nosacījumiem un tas ir jānovērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tomēr, ja pamatā esošais pūls ietver instrumentus, kas ir nodrošināti ar aktīviem, kuri neatbilst no B4.1.23. līdz B4.1.24. punktā minētajiem nosacījumiem, spēja iegūt savā rīcībā šādus aktīvus netiek ņemta vērā šā punkta piemērošanas nolūkā, ja vien uzņēmums nav iegādājies attiecīgo laidienu ar mērķi kontrolēt nodrošinājumu.

Iespēja noteikt finanšu aktīvu vai finanšu saistības kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (4.1. un 4.2. sadaļa)

B4.1.27.

Ievērojot 4.1.5. un 4.2.2. punkta noteikumus, šis standarts ļauj uzņēmumam noteikt finanšu aktīvu, finanšu saistību vai finanšu instrumentu (finanšu aktīvu, finanšu saistību vai to abu) grupu kā tādu, kuru novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šādā veidā nodrošina būtiskāku informāciju.

B4.1.28.

Uzņēmuma lēmums noteikt finanšu aktīvu vai finanšu saistības kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ir līdzīgs grāmatvedības politikas izvēlei (tomēr, atšķirībā no grāmatvedības politikas, tas nav konsekventi jāpiemēro visiem līdzīgiem darījumiem). Ja uzņēmumam ir pieejama šāda izvēle, 8. SGS 14. panta b) apakšpunktā noteikts, ka izvēlētajai politikai jānodrošina, ka finanšu pārskati sniedz ticamu un būtiskāku informāciju par darījumu, citu darbību un apstākļu ietekmi uz uzņēmuma finanšu stāvokli, finansiālajiem rezultātiem un naudas plūsmām. Piemēram, nosakot finanšu saistības kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, 4.2.2. punktā ir paredzēti divi apstākļi, kad tiks izpildīta prasība sniegt būtiskāku informāciju. Līdz ar to, lai izvēlētos šādu noteikšanu saskaņā ar 4.2.2. punktu, uzņēmumam ir jāpierāda, ka tas atrodas vienā (vai abos) no minētajiem diviem apstākļiem.

Noteikšana novērš vai ievērojami samazina uzskaites neatbilstību

B4.1.29.

Finanšu aktīva vai finanšu saistību novērtēšanu un to atzīto vērtības izmaiņu klasificēšanu nosaka posteņa klasifikācija un fakts, vai postenis ir daļa no noteiktām riska ierobežošanas attiecībām. Šīs prasības var izraisīt novērtējuma vai atzīšanas neatbilstību (to dažkārt sauc par “uzskaites neatbilstību”), ja, piemēram, nenosakot finanšu aktīvu kā tādu, kas novērtēts pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tas tiktu klasificēts kā turpmāk novērtēts pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un saistības, ko uzņēmums uzskata par saistītām, tiktu novērtētas amortizētajās izmaksās (neatzīstot izmaiņas patiesajā vērtībā). Šajā gadījumā uzņēmums var secināt, ka tā finanšu pārskati sniegtu būtiskāku informāciju, ja gan attiecīgo aktīvu, gan saistības novērtētu kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

B4.1.30.

Turpmākajos piemēros norādīts, kad šādu nosacījumu varētu izpildīt. Visos gadījumos uzņēmums drīkst izmantot šo nosacījumu, lai finanšu aktīvus vai finanšu saistības noteiktu kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tikai tad, ja ir ievērots 4.1.5. punkta vai 4.2.2. punkta a) apakšpunkta princips:

a)

uzņēmumam ir saistības saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, kuru novērtēšanā ietilpst pašreizējā informācija (kā to pieļauj 24. SFPS 4. punkts), un finanšu aktīvi, ko tas uzskata par saistītiem un kas pretējā gadījumā tiktu novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos vai amortizētajās izmaksās;

b)

uzņēmumam ir finanšu aktīvi, finanšu saistības vai abi, kam ir dalīts risks, piemēram, procentu likmju risks, un tas rada tādas pretējas izmaiņas patiesajā vērtībā, kam ir tendence vienām otru kompensēt. Tomēr tikai dažus finanšu instrumentus novērtētu pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (piemēram, tos, kas ir atvasinātie instrumenti vai kas ir klasificēti kā tirdzniecībai turēti). Iespējams arī, ka nav izpildītas riska ierobežošanas uzskaites prasības, piemēram, ja nav izpildītas riska ierobežošanas efektivitātes prasības, kas noteiktas 6.4.1. punktā;

c)

uzņēmumam ir finanšu aktīvi, finanšu saistības vai abi, kam ir dalīts risks, piemēram, procentu likmju risks, kas rada tādas pretējas izmaiņas patiesajā vērtībā, kurām ir tendence vienai otru kompensēt, un neviens no finanšu aktīviem vai finanšu saistībām nekvalificējas, lai tos noteiktu kā riska ierobežošanas instrumentus, jo tie netiek novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Turklāt, neveicot riska ierobežošanas uzskaiti, rodas ievērojama neatbilstība peļņas vai zaudējumu atzīšanā. Piemēram, uzņēmums ir finansējis noteiktu aizdevumu grupu, emitējot tirgotas obligācijas, kuru patieso vērtību izmaiņām ir tendence kompensēt vienai otru. Turklāt, ja uzņēmums regulāri pērk un pārdod obligācijas, bet reti pērk vai pārdod aizdevumus vai to nedara nekad, veicot aizdevumu un obligāciju uzskaiti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tiek novērstas neatbilstības peļņas vai zaudējumu atzīšanas grafikā, ko pretējā gadījumā izraisītu to abu novērtēšana amortizētajās izmaksās un peļņas vai zaudējumu atzīšana katrā obligācijas atpirkšanas reizē.

B4.1.31.

Iepriekšējā punktā aprakstītajos gadījumos tas, ka sākotnējās atzīšanas brīdī finanšu aktīvus un finanšu saistības, kas citādi nebūtu novērtēti šādā veidā, nosaka kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, var novērst vai ievērojami samazināt novērtējuma vai atzīšanas neatbilstības un nodrošināt nozīmīgāku informāciju. Praktisku apsvērumu dēļ netiek uzskatīts, ka uzņēmums ir vienlaicīgi noslēdzis darījumus par visiem aktīviem un saistībām, kas izraisa novērtējuma vai atzīšanas neatbilstību. Ir pieļaujams pamatots kavējums, ja vien katru darījumu sākotnējās atzīšanas brīdī nosaka kā tādu, ko novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un tajā laikā ir paredzams, ka tiks veikti arī visi atlikušie darījumi.

B4.1.32.

Nebūtu pieļaujami noteikt tikai dažus neatbilstību izraisošus finanšu aktīvus un finanšu saistības kā tādus, kurus novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja šādā veidā netiktu novērsta vai ievērojami samazināta neatbilstība un tādējādi netiktu iegūta nozīmīga informācija. Tomēr ir atļauts šādi noteikt tikai dažus no vairākiem līdzīgiem finanšu aktīviem vai līdzīgām finanšu saistībām, ja tādējādi tiek ievērojami samazināta neatbilstība (un, iespējams, samazinājums ir lielāks nekā tad, ja izmanto citu atļauto noteikšanas veidu). Piemēram, ja uzņēmumam ir līdzīgas finanšu saistības, kuru summa ir 100 VV, un līdzīgi finanšu aktīvi, kuru summa ir 50 VV, bet tie ir novērtēti pēc atšķirīgām metodēm. Uzņēmums var ievērojami samazināt novērtēšanas neatbilstību, sākotnējās atzīšanas brīdī visus aktīvus, bet tikai dažas no saistībām (piemēram, atsevišķas saistības, kuru kopsumma ir 45 VV), nosakot kā tādus, kuri novērtēti pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tomēr, ņemot vērā, ka pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir atļauts noteikt tikai visu finanšu instrumentu, sniegtajā piemērā uzņēmumam šādi jānosaka viena vai vairākas saistības kopumā. Tas nevarētu noteikt tikai vienu no kādas saistības komponentiem (piemēram, vērtības izmaiņas, kas saistītas tikai ar vienu risku, piemēram, izmaiņas procentu etalonlikmē) vai kādas saistības vienu daļu (piemēram, procentus).

Finanšu saistību grupu vai finanšu aktīvu un finanšu saistību grupu pārvalda un tās rezultātus novērtē pēc patiesās vērtības

B4.1.33.

Uzņēmums var pārvaldīt un novērtēt finanšu saistību grupas vai finanšu aktīvu un finanšu saistību grupas rezultātus tā, lai, šo grupu novērtējot pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, iegūtu nozīmīgāku informāciju. Šajā gadījumā galvenā uzmanība pievērsta veidam, kādā uzņēmums pārvalda un vērtē rezultātus, nevis tā finanšu instrumentu būtībai.

B4.1.34.

Piemēram, uzņēmums var izmantot šo nosacījumu, lai noteiktu finanšu saistības kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja tas atbilst 4.2.2. punkta b) apakšpunktā noteiktajam principam, un uzņēmumam ir finanšu aktīvi un finanšu saistības, kam ir viens vai vairāki dalīti riski, un šādus riskus pārvalda un novērtē pēc patiesās vērtības saskaņā ar aktīvu un saistību pārvaldības dokumentētu politiku. Tāds, piemēram, būtu uzņēmums, kurš ir emitējis “strukturētus produktus”, kas satur vairākus iegultos atvasinātos instrumentus, un kurš attiecīgos riskus pārvalda pēc patiesās vērtības, izmantojot atvasinātu un neatvasinātu finanšu instrumentu kopumu.

B4.1.35.

Kā norādīts iepriekš, šis nosacījums attiecas uz veidu, kādā uzņēmums pārvalda un izvērtē attiecīgās finanšu instrumentu grupas darbības rezultātus. Tādējādi (ievērojot prasību par noteikšanu sākotnējās atzīšanas brīdī) uzņēmums, kas atbilstoši šim nosacījumam finanšu saistības nosaka kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, šādi nosaka visas atbilstīgās finanšu saistības, kuras pārvalda un novērtē kopā.

B4.1.36.

Uzņēmuma stratēģijas dokumentācijai nav jābūt izvērstai, taču tai pietiekamā mērā jāapliecina atbilstība 4.2.2. punkta b) apakšpunktam. Šī dokumentācija nav nepieciešama katram atsevišķam postenim, to var veidot finanšu instrumentu portfeļiem. Piemēram, ja kāda departamenta rezultātu pārvaldības sistēma atbilstoši uzņēmuma galvenās vadības lēmumam skaidri parāda, ka rezultātu izvērtēšanu veic pēc minētā principa, nav nepieciešama papildu dokumentācija, kas apliecinātu atbilstību 4.2.2. punkta b) apakšpunktam.

Iegultie atvasinātie instrumenti (4.3. sadaļa)

B4.3.1.

Ja uzņēmums kļūst par tāda hibrīdlīguma pusi, kurā ir ietverts pamatlīgums, kas nav aktīvs, uz kuru attiecas šis standarts, 4.3.3. punktā paredzēts, ka uzņēmumam ir jānosaka katrs iegultais atvasinātais instruments, jāizvērtē, vai tas ir jānodala no pamatlīguma, un nodalāmie atvasinātie instrumenti jānovērtē pēc patiesās vērtības sākotnējās atzīšanas brīdī un turpmāk jāvērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā.

B4.3.2.

Ja pamatlīgumam nav noteikta vai iepriekš noteikta termiņa un tas pārstāv atlikušo līdzdalības daļu uzņēmuma neto aktīvos, tad tā saimnieciskās iezīmes un riski ir tādi kā kapitāla vērtspapīru instrumentam, un iegultajam atvasinātajam instrumentam vajadzētu būt ar to pašu uzņēmumu saistītām pašu kapitāla iezīmēm, lai to uzskatītu par cieši saistītu. Ja pamatlīgums nav kapitāla vērtspapīru instruments un atbilst finanšu instrumenta definīcijai, tam ir parāda instrumenta saimnieciskās iezīmes un riski.

B4.3.3.

Iegultais atvasinātais instruments, kas nav iespējas līgums (piemēram, regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums vai mijmaiņas līgums), pamatojoties uz tā noteiktajiem vai netieši norādītajiem būtiskajiem noteikumiem, tiek nodalīts no pamatlīguma tā, lai rezultātā sākotnējās atzīšanas brīdī tā patiesā vērtība būtu nulle. Iegultais atvasinātais instruments, kas balstīts uz iespējas līgumu (piemēram, iegultā pārdošanas, pirkšanas, augšējās robežas, apakšējās robežas vai mijmaiņas iespēja), ir nodalīts no tā pamatlīguma, balstoties uz iespējas līguma noteiktajiem noteikumiem. Pamata instrumenta sākotnējā uzskaites vērtība ir pēc iegultā atvasinātā instrumenta nodalīšanas atlikusī summa.

B4.3.4.

Parasti vairāki iegultie atvasinātie instrumenti vienā hibrīdlīgumā tiek uzskatīti par vienu saliktu iegulto atvasināto instrumentu. Tomēr iegultos atvasinātos instrumentus, kas ir klasificēti kā kapitāla vērtspapīru instrumenti (sk. 32. SGS), uzskaita atsevišķi no tiem, kuri ir klasificēti kā aktīvi vai saistības. Turklāt, ja hibrīdlīgumam ir vairāk nekā viens iegultais atvasinātais instruments un šie atvasinātie instrumenti ir pakļauti dažādiem riskiem un ir viegli nodalāmi un neatkarīgi viens no otra, tos uzskaita atsevišķi vienu otra.

B4.3.5.

Turpmāk minētajos piemēros iegultā atvasinātā instrumenta saimnieciskās iezīmes un riski nav cieši saistīti ar pamatlīgumu (4.3.3. punkta a) apakšpunkts). Šajos piemēros, pieņemot, ka ir izpildīti 4.3.3. punkta b) un c) apakšpunkta nosacījumi, uzņēmums iegulto atvasināto instrumentu uzskaita atsevišķi no pamatlīguma.

a)

instrumentā iegultā pārdošanas iespēja, kas turētajam ļauj prasīt, lai emitents no jauna iegādājas instrumentu par tādu naudas summu vai citiem aktīviem, kas mainās atkarībā no izmaiņām kapitāla vērtspapīru vai preču cenā vai indeksā, nav cieši saistīta ar pamata parāda instrumentu;

b)

iespējas līgums vai automātisks noteikums pagarināt atlikušo termiņu līdz parāda instrumenta termiņa beigām nav cieši saistīts ar pamata parāda instrumentu, ja vien pagarināšanas laikā netiek paralēli koriģēta aptuvenā pašreizējā tirgus procentu likme. Ja uzņēmums emitē parāda instrumentu un parāda instrumenta turētājs pārdod parāda instrumenta pirkšanas iespējas līgumu trešajai pusei, emitents pirkšanas iespējas līgumu uzskata par parāda instrumenta termiņa pagarinājumu, ja emitentam var prasīt, lai tas piedalītos parāda instrumenta atkārtotā pārdošanā vai to sekmētu sakarā ar pirkšanas iespējas līguma izmantošanu;

c)

kapitāla vērtspapīru indeksētie procentu vai pamatsummas maksājumi, kas iegulti pamata parāda instrumentā vai apdrošināšanas līgumā – ar kuru procentu summa vai pamatsumma ir indeksēta atbilstoši kapitāla vērtspapīru instrumentu vērtībai –, nav cieši saistīti ar pamata instrumentu, jo pamata instrumentam un iegultajam atvasinātajam instrumentam raksturīgie riski ir atšķirīgi;

d)

preču indeksētie procentu vai pamatsummas maksājumi, kas iegulti pamata parāda instrumentā vai apdrošināšanas līgumā – ar kuru procentu summa vai pamatsumma ir indeksēta atbilstoši preču cenai (piemēram, zelta cenai) –, nav cieši saistīti ar pamata instrumentu, jo pamata instrumentam un iegultajam atvasinātajam instrumentam raksturīgie riski ir atšķirīgi;

e)

pirkšanas, pārdošanas vai priekšlaicīgas atmaksas iespējas līgumi, kas iegulti pamata parāda līgumā vai pamata apdrošināšanas līgumā, nav cieši saistīti ar pamatlīgumu, izņemot šādus gadījumus:

i)

iespējas līguma izmantošanas cena katrā izmantošanas datumā ir aptuveni vienāda ar pamata parāda instrumenta amortizētajām izmaksām vai pamata apdrošināšanas līguma uzskaites vērtību; vai

ii)

priekšlaicīgas atmaksas iespējas līguma izmantošanas cena sedz aizdevējam summu, kas var sasniegt zaudēto procentu aptuveno pašreizējo vērtību pamatlīguma atlikušajā darbības laikā. Zaudētos procentus aprēķina, priekšlaicīgi atmaksāto pamatsummu reizinot ar procentu likmes starpību. Procentu likmes starpība ir lielums, par kādu pamatlīguma efektīvā procentu likme pārsniedz efektīvo procentu likmi, ko uzņēmums saņemtu priekšlaicīgas atmaksas veikšanas datumā, ja tas priekšlaicīgi atmaksāto pamatsummu atkārtoti ieguldītu līdzīgā līgumā pamatlīguma atlikušajā darbības laikā.

Vērtējums par to, vai pirkšanas vai pārdošanas iespēja ir cieši saistīta ar pamata parāda līgumu, tiek veikts saskaņā ar 32. SGS pirms konvertējamā parāda instrumenta kapitāla vērtspapīru elementa nodalīšanas;

f)

kredītu atvasinātie instrumenti, kas ir iegulti pamata parāda instrumentā un ļauj vienai pusei (saņēmējam) pārvest konkrēta atsauces aktīva kredītrisku, kas var tai nepiederēt, citai pusei (garantētājam), nav cieši saistīti ar pamata parāda instrumentu. Šādi kredītu atvasinātie instrumenti ļauj garantētājam uzņemties ar atsauces aktīvu saistīto kredītrisku, ja arī tas nav tā tiešajā īpašumā.

B4.3.6.

Hibrīdlīguma piemērs ir finanšu instruments, kas tā turētājam dod tiesības atpārdot finanšu instrumentu tā emitentam apmaiņā pret naudas summu vai citiem finanšu aktīviem, kuri atšķiras atkarībā no izmaiņām kapitāla vērtspapīru vai preču indeksā, kas var palielināties vai samazināties (atpārdodams instruments). Ja vien emitents sākotnējās atzīšanas dienā nav noteicis atpārdodamo instrumentu kā finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, saskaņā ar 4.3.3. punktu ir paredzēts, ka iegultais atvasinātais instruments (t. i., indeksētais pamatsummas maksājums) ir jānodala tāpēc, ka pamatlīgums ir parāda instruments saskaņā ar B4.3.2. punktu un indeksētais pamatsummas maksājums nav cieši saistīts ar pamata parāda instrumentu saskaņā ar B4.3.5. punkta a) apakšpunktu. Tā kā pamatsumma var gan palielināties, gan samazināties, iegultais atvasinātais instruments ir atvasināts instruments, kas nav iespējas līgums, kura vērtība ir indeksēta atbilstoši pamatā esošajam mainīgajam faktoram.

B4.3.7.

Attiecībā uz atpārdodamo instrumentu, ko jebkurā laikā var atpārdot par naudu, kas vienāda ar uzņēmuma neto aktīvu vērtības proporcionālu daļu (piemēram, beztermiņa kopieguldījumu fonda vai kāda tirgum piesaistītu ieguldījumu produktu vienības), iegultā atvasinātā instrumenta nodalīšanas un katra komponenta uzskaites rezultātā hibrīdlīgums tiek novērtēts par izpirkšanas summu, kas maksājama pārskata perioda beigās, ja turētājs izmantojis savas tiesības atpārdot instrumentu emitentam.

B4.3.8.

Turpmāk minētajos gadījumos iegultā atvasinātā instrumenta saimnieciskās iezīmes un riski ir cieši saistīti ar pamatlīguma saimnieciskajām iezīmēm un riskiem. Šajos gadījumos iegulto atvasināto instrumentu uzņēmums neuzskaita atsevišķi no pamatlīguma:

a)

iegultais atvasinātais instruments, kura pamata elements ir procentu likme vai procentu likmes indekss, kas var mainīt procentu summu, kura citādi tiktu izmaksāta vai saņemta saskaņā ar procentus nesošu pamata parāda līgumu vai apdrošināšanas līgumu, ir cieši saistīts ar pamatlīgumu, izņemot gadījumus, ja par hibrīdlīgumu var norēķināties tā, lai turētājs neatgūtu būtībā visus savus atzītos ieguldījumus vai iegultais atvasinātais instruments varētu vismaz divkāršot turētāja pamatlīgumā noteikto sākotnējo atdeves likmi, kas ir vismaz divas reizes lielāka par tirgus atdevi, kas būtu līgumam, kuram ir tādi paši nosacījumi kā pamatlīgumam;

b)

parāda līguma vai apdrošināšanas līguma procentu likmes iegultā augšējā vai apakšējā robeža ir cieši saistīta ar pamatlīgumu, ja augšējā robeža ir vienāda ar tirgus procentu likmi vai lielāka par to un ja apakšējā robeža ir vienāda ar tirgus procentu likmi vai mazāka par to līguma slēgšanas brīdī, un augšējā vai apakšējā robeža nav izlīdzināta attiecībā pret pamatlīgumu. Tāpat uzkrājumi, kas iekļauti līgumā par aktīva (piemēram, preces) pirkšanu vai pārdošanu un kas nosaka augšējo un apakšējo robežu cenai, ko maksās vai saņems par aktīvu, ir cieši saistīti ar pamatlīgumu, ja gan augšējā, gan apakšējā robeža līguma slēgšanas brīdī ar negatīvu iekšvērtību un nebūtu izlīdzināta;

c)

iegultais ārvalstu valūtas atvasinātais instruments, kas nodrošina ārvalstu valūtā denominētu pamatsummas vai procentu maksājumu plūsmu un kas ir iegults pamata parāda instrumentā (piemēram, paralēlo valūtu obligācija), ir cieši saistīts ar pamata parāda instrumentu. Šāds atvasināts instruments netiek nodalīts no pamata instrumenta tāpēc, ka 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme prasa, lai ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi, kas izriet no monetārajiem posteņiem, tiktu atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

d)

pamatlīgumā, kas ir apdrošināšanas līgums vai kas nav finanšu instruments (piemēram, līgums par nefinanšu posteņa pirkšanu vai pārdošanu, kur cena ir denominēta ārzemju valūtā), iegultais ārzemju valūtas atvasinātais instruments ir cieši saistīts ar pamatlīgumu, ja tas nav izlīdzināts, nesatur iespējas līguma elementu un pieprasa maksājumus, kuri denominēti vienā no šādām valūtām:

i)

jebkuras būtiskas līguma puses funkcionālā valūta;

ii)

valūta, kurā komcercdarījumos visā pasaulē parasti tiek denominēta saistītās preces vai pakalpojuma, kurš tiek iegādāts vai piegādāts, cena (piemēram, ASV dolārs jēlnaftas darījumos); vai

iii)

valūta, kura tiek parasti izmantota nefinanšu posteņu pirkšanas vai pārdošanas līgumos ekonomikas vidē, kurā darījums notiek (piemēram, nosacīti stabila un likvīda valūta, kura tiek plaši izmantota vietējos komercdarījumos vai ārējā tirdzniecībā);

e)

tikai procentu vai tikai pamatsummas komponenta līgumā iegultā priekšlaicīgas atmaksas iespēja ir cieši saistīta ar pamatlīgumu, ja pamatlīgums i) sākotnēji radies no tā, ka tika atdalītas tiesības saņemt līgumiskās finanšu instrumenta naudas plūsmas, kurās nav bijis iegultā atvasinātā instrumenta, un ii) neietver tādus noteikumus, kuru nav sākotnējā pamata parāda līgumā;

f)

pamata nomas līgumā iegultais atvasinātais instruments ir cieši saistīts ar pamatlīgumu, ja iegultais atvasinātais instruments ir i) ar inflāciju saistīts indekss, piemēram, nomas maksājumu indekss pēc patērētāja cenu indeksa (ja noma nav izlīdzināta un indekss ir saistīts ar inflāciju paša uzņēmuma ekonomiskajā vidē), ii) iespējamie nomas maksājumi, kas pamatojas uz attiecīgo tirdzniecību, vai iii) iespējamie nomas maksājumi, kas pamatojas uz mainīgajām procentu likmēm;

g)

tirgus indeksiem piesaistīts elements, kas iegults pamata finanšu instrumentā vai apdrošināšanas pamatlīgumā, ir cieši saistīts ar pamata instrumentu vai pamatlīgumu, ja vienībās denominētie maksājumi tiek novērtēti pašreizējās vienības vērtībās, kas atspoguļo fonda aktīvu patieso vērtību. Tirgus indeksiem piesaistīts elements ir līgumisks noteikums, kas pieprasa maksājumus, kuri denominēti iekšēja vai ārēja investīciju fonda vienībās;

h)

apdrošināšanas līgumā iegultais atvasinātais instruments ir cieši saistīts ar pamata apdrošināšanas līgumu, ja iegultais atvasinātais instruments un pamata apdrošināšanas līgums ir savstarpēji tik atkarīgi, ka uzņēmums nevar novērtēt iegulto atvasināto instrumentu atsevišķi (t. i., neņemot vērā pamatlīgumu).

Instrumenti, kas satur iegultos atvasinātos instrumentus

B4.3.9.

Kā minēts B4.3.1. punktā, ja uzņēmums kļūst par hibrīdlīguma pusi, kurā ir ietverts pamatlīgums, kurš nav aktīvs, uz ko attiecas šis standarts, un kurā ir viens vai vairāki iegultie atvasinātie instrumenti, 4.3.3. punkts paredz, ka uzņēmumam ir jānosaka katrs iegultais atvasinātais instruments, jāizvērtē, vai tas ir jānodala no pamatlīguma, un nodalāmie atvasinātie instrumenti jānovērtē pēc patiesās vērtības sākotnējās atzīšanas brīdī, un turpmāk jāvērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā. Šīs prasības var būt sarežģītākas vai var radīt mazāk ticamu novērtējumu nekā gadījumā, ja finanšu instruments novērtēts pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tāpēc šis standarts ļauj visu hibrīdlīgumu noteikt kā tādu, kas novērtēts pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

B4.3.10.

Šāda noteikšana ir atļauta neatkarīgi no tā, vai 4.3.3. punkts paredz vai aizliedz iegultu atvasināto finanšu instrumentu nodalīšanu no pamatlīguma. Tomēr 4.3.5. punkts nepieļauj hibrīdlīgumu noteikt kā tādu, kas novērtēts pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, gadījumos, kas paredzēti 4.3.5. punkta a) un b) apakšpunktā, jo tādējādi netiek samazināta sarežģītība vai uzlabota ticamība.

Iegulto atvasināto instrumentu atkārtota novērtēšana

B4.3.11.

Saskaņā ar 4.3.3. punktu uzņēmums novērtē, vai iegultais atvasinātais instruments jānodala no pamatlīguma un jāuzskaita kā atvasinātais instruments, kad uzņēmums pirmoreiz kļūst par līguma pusi. Turpmāka atkārtota novērtēšana ir aizliegta, ja vien nerodas izmaiņas līguma noteikumos, kas būtiski maina tās naudas plūsmas, kas citādi būtu nepieciešamas saskaņā ar līgumu, un šādā gadījumā atkārtota novērtēšana ir vajadzīga. Uzņēmums nosaka, vai naudas plūsmu izmaiņas ir būtiskas, ņemot vērā apmēru, kādā ir mainījušās paredzamās turpmākās naudas plūsmas, kas ir saistītas ar iegulto atvasināto instrumentu, pamatlīgumu vai abiem, un vai izmaiņas ir būtiskas attiecībā pret iepriekš paredzētajām līgumiskajām naudas plūsmām.

B4.3.12.

B4.3.11. punkts neattiecas uz iegultiem atvasinātajiem instrumentiem līgumos, kas iegādāti:

a)

uzņēmējdarbības apvienošanā (kā noteikts 3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana);

b)

kopīgi kontrolētu uzņēmumu vai uzņēmējdarbību apvienošanā, kā minēts 3. SFPS B1. līdz B4. punktā; vai

c)

kopuzņēmuma veidošanā, kā definēts 11. SGS Līdzdalība kopuzņēmumos,

vai to iespējamā pārvērtēšanā iegādes datumā (3).

Finanšu aktīvu pārklasificēšana (4.4. sadaļa)

Finanšu aktīvu pārklasificēšana

B4.4.1.

4.4.1. punktā noteikts, ka uzņēmumam ir jāpārklasificē finanšu aktīvi, ja uzņēmums maina savu komercdarbības modeli minēto finanšu aktīvu pārvaldības jomā. Paredzams, ka šādas izmaiņas notiks ļoti reti. Šādas izmaiņas nosaka uzņēmuma augstākā vadība ārējo vai iekšējo izmaiņu rezultātā, un tām jābūt nozīmīgām attiecība uz uzņēmuma darbībām un pierādāmām ārējām pusēm. Līdz ar to izmaiņas uzņēmuma komercdarbības modelī notiks tikai tad, ja uzņēmums sāks vai beigs veikt darbību, kas ir nozīmīga tā komercdarbībai, piemēram, ja uzņēmums ir iegādājies darbības jomu, to atsavinājis vai to pārtraucis. Komercdarbības modeļa izmaiņas ietver šādus piemērus:

a)

uzņēmumam ir komercaizdevumu portfelis, ko tas tur pārdošanai īstermiņā. Uzņēmums iegādājas sabiedrību, kas pārvalda komercaizdevumus un kam ir komercdarbības modelis, saskaņā ar kuru aizdevumus tur, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas. Komercaizdevumu portfelis vairs netiek pārdots, un portfeli patlaban pārvalda kopā ar iegādātajiem komercaizdevumiem, kas turēti līgumisko naudas plūsmu iekasēšanai;

b)

finanšu pakalpojumu sabiedrība nolemj slēgt savu privātpersonu hipotekārās kreditēšanas jomu. Minētajā jomā vairs netiek akceptēti jauni darījumi, un finanšu pakalpojumu sabiedrība aktīvi gatavo savu hipotekāro aizdevumu portfeli pārdošanai.

B4.4.2.

Izmaiņas uzņēmuma komercdarbības modeļa mērķī ir jāveic pirms pārklasificēšanas datuma. Piemēram, ja finanšu pakalpojumu sabiedrība 15. februārī nolemj slēgt tās privātpersonu hipotekārās kreditēšanas jomu un tāpēc tai 1. aprīlī ir jāpārklasificē visi attiecīgie finanšu aktīvi (t.i., uzņēmuma nākamā pārskata perioda pirmā diena), uzņēmums pēc 15. februāra nedrīkst sākt privātpersonu hipotekārās kreditēšanas jaunu darījumu vai citādi iesaistīties darbībās, kas atbilst tā iepriekšējam komercdarbības modelim.

B4.4.3.

Šādas izmaiņas nav izmaiņas komercdarbības modelī:

a)

izmaiņas plānos saistībā ar konkrētiem finanšu aktīviem (pat ja ir būtiski mainījušies tirgus apstākļi);

b)

konkrēta finanšu aktīvu tirgus pagaidu izzušana;

c)

finanšu aktīvu pārvešana starp uzņēmuma daļām, kam ir dažādi komercdarbības modeļi.

NOVĒRTĒŠANA (5. NODAĻA)

Sākotnējā novērtēšana (5.1. sadaļa)

B5.1.1.

Finanšu instrumenta patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī parasti ir darījuma cena (t. i., samaksātās vai saņemtās atlīdzības patiesā vērtība, sk. arī 13. SFPS un B5.1.2.A punktu). Tomēr, ja daļa no samaksātās vai saņemtās atlīdzības ir paredzēta citam mērķim, nevis finanšu instrumentam, uzņēmums novērtē šāda finanšu instrumenta patieso vērtību. Piemēram, ilgtermiņa aizdevuma vai debitora parāda, kuram nepiemēro procentus, patieso vērtību var novērtēt kā visu nākotnes naudas ieņēmumu pašreizējo vērtību, kas diskontēta, izmantojot dominējošo(-ās) procentu tirgus likmi(-es) līdzīgam instrumentam (attiecībā uz valūtu, termiņu, procentu likmes veidu un citiem faktoriem), kam ir līdzīgs kredītreitings. Jebkāda aizdotā papildu summa ir izdevumi vai ienākumu samazinājums, ja vien to nevar atzīt kā kādu cita veida aktīvu.

B5.1.2.

Ja uzņēmums iniciē aizdevumu, kuram ir ar tirgu nesaistīta procentu likme (piemēram, 5 procenti, kad tirgus likme līdzīgiem aizdevumiem ir 8 procenti), un saņem priekšapmaksu kā kompensāciju, uzņēmums atzīst aizdevumu pēc tā patiesās vērtības, tas ir, bez saņemtās maksas.

B5.1.2.A

Finanšu instrumenta patiesās vērtības vislabākais pierādījums sākotnējās atzīšanas brīdī parasti ir darījuma cena (t. i., samaksātās vai saņemtās atlīdzības patiesā vērtība; sk. arī 13. SFPS). Ja uzņēmums konstatē, ka patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī atšķiras no darījuma cenas, kā minēts 5.1.1.A punktā, uzņēmums attiecīgo instrumentu minētajā datumā uzskaita šādi:

a)

saskaņā ar 5.1.1. punktā paredzēto novērtējumu, ja šādu patieso vērtību apliecina identiska aktīva vai saistību kotētā cena aktīvā tirgū (t. i., pirmā līmeņa dati) vai tā pamatojas uz vērtēšanas metodi, kurā izmanto tikai pārbaudāmu tirgu datus. Starpību starp patieso vērtību sākotnējās atzīšanas brīdī un darījuma cenu uzņēmums atzīst kā peļņu vai zaudējumus;

b)

visos citos gadījumos saskaņā ar 5.1.1. punktā paredzēto novērtējumu, ko koriģē, lai atliktu starpību starp patieso vērtību sākotnējās atzīšanas brīdī un darījuma cenu. Pēc sākotnējās atzīšanas šādu atlikto starpību uzņēmums atzīst kā peļņu vai zaudējumus tikai tiktāl, ciktāl tā rodas no izmaiņām kādā faktorā (tostarp laikā), kuru tirgus dalībnieki ņemtu vērā, nosakot aktīva vai saistību cenu.

Turpmākā novērtēšana (5.2. un 5.3. sadaļa)

B5.2.1.

Ja finanšu instrumentu, kas iepriekš atzīts kā finanšu aktīvs, novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tā patiesā vērtība samazinās zem nulles, tas ir finanšu saistības, kas novērtētas saskaņā ar 4.2.1. punktu. Tomēr hibrīdlīgumus, kuri ietver pamatlīgumus, kas ir aktīvi, uz kuriem attiecas šis standarts, vienmēr novērtē saskaņā ar 4.3.2. punktu.

B5.2.2.

Turpmākais piemērs attēlo darījuma izmaksu uzskaiti sākotnējā un turpmākā tāda finanšu aktīva novērtēšanā, kas novērtēts pēc patiesās vērtības ar izmaiņu atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 5.7.5. vai 4.1.2.A punktu. Uzņēmums nopērk finanšu aktīvu par 100 VV plus pirkuma komisiju 2 VV apmērā. Sākotnēji uzņēmums atzīst aktīvu 102 VV apmērā. Pārskata periods beidzas vienu dienu vēlāk, kad aktīva kotētā tirgus cena ir 100 VV. Ja aktīvu pārdotu, būtu jāmaksā komisija 3 VV apmērā. Minētajā dienā uzņēmums novērtē aktīvu 100 VV apmērā (neņemot vērā iespējamo pārdošanas komisijas maksu) un pārējos apvienotajos ienākumos atzīst zaudējumus 2 VV apmērā. Ja finanšu aktīvu novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 4.1.2.A punktu, darījuma izmaksas tiek amortizētas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot efektīvo procentu metodi.

B5.2.2A

Finanšu aktīva vai finanšu saistību turpmāka novērtēšana un turpmāka peļņas un zaudējumu atzīšana, kā aprakstīts B5.1.2.A punktā, atbilst šā standarta prasībām.

Ieguldījumi kapitāla vērtspapīru instrumentos un līgumi par šādiem ieguldījumiem

B5.2.3.

Visi ieguldījumi kapitāla vērtspapīru instrumentos un līgumi par šādiem ieguldījumiem ir jānovērtē pēc patiesās vērtības. Tomēr noteiktos apstākļos izmaksas var būt piemērota patiesās vērtības aplēse. Tas tā var būt gadījumā, ja patiesās vērtības novērtēšanai nav pietiekamas jaunākās informācijas vai ja ir plaša iespējamo patieso vērtību virkne, un minētajā virknē izmaksas ir vislabākā patiesās vērtības aplēse.

B5.2.4.

Rādītāji, kas liecina par to, ka izmaksas varētu neatainot patieso vērtību, ietver:

a)

nozīmīgas izmaiņas ieguldījumu saņēmēja rezultātos salīdzinājumā ar budžetiem, plāniem vai atskaites punktiem;

b)

izmaiņas cerībās, ka ieguldījumu saņēmēja produktu tehniskie atskaites punkti tiks sasniegti;

c)

nozīmīgas izmaiņas ieguldījumu saņēmēja pašu kapitāla vai tā produktu vai iespējamo produktu tirgū;

d)

nozīmīgas izmaiņas pasaules ekonomikā vai ekonomikas vidē, kurā darbojas ieguldījumu saņēmējs;

e)

nozīmīgas izmaiņas salīdzināmu uzņēmumu rezultātos vai novērtējumos, uz kuriem norāda vispārējais tirgus;

f)

ieguldījumu saņēmēja iekšējos jautājumus, piemēram, krāpšana, komercstrīdi, tiesas prāvas, izmaiņas pārvaldībā vai stratēģijā;

g)

pierādījumus no ārējiem darījumiem ieguldījumu saņēmēja kapitāla vērtspapīros, ko veicis ieguldījumu saņēmējs (piemēram, kapitāla vērtspapīru jauna emisija) vai kas veikti ar kapitāla vērtspapīru instrumentu pārvedumiem starp trešām pusēm.

B5.2.5.

Šā B5.2.4. punktā minētais saraksts nav izsmeļošs. Uzņēmums izmanto visu informāciju par ieguldījumu saņēmēja rezultātiem un darbībām, kas kļūst pieejama pēc sākotnējās atzīšanas datuma. Ja šādi saistīti faktori pastāv, tie var norādīt, ka izmaksas varētu neatainot patieso vērtību. Šādos gadījumos uzņēmumam ir jānovērtē patiesā vērtība.

B5.2.6.

Izmaksas nekad nav patiesās vērtības vislabākais novērtējums ieguldījumiem kotētajos kapitāla vērtspapīru instrumentos (vai līgumos par kotētajiem kapitāla vērtspapīru instrumentiem).

Novērtēšana pēc amortizētajām izmaksām (5.4. sadaļa)

Efektīvā procentu metode

B5.4.1.

Piemērojot efektīvo procentu metodi, uzņēmums nosaka maksas, kas ir finanšu instrumenta efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa. Apraksts par finanšu pakalpojumu maksām var neatainot sniegto pakalpojumu saturu un būtību. Maksas, kas ir finanšu instrumenta efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa, tiek uzskatītas par efektīvās procentu likmes korekciju, ja vien finanšu instruments netiek novērtēts pēc patiesās vērtības un patiesās vērtības izmaiņas neatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Šādos gadījumos maksas atzīst kā ieņēmumus vai izdevumus instrumenta sākotnējās atzīšanas brīdī.

B5.4.2.

Maksas, kas ir finanšu instrumenta efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa, ietver:

a)

iniciēšanas maksas, ko uzņēmums saņēmis saistībā ar finanšu aktīva izveidi vai iegādi. Šādas maksas var ietvert kompensāciju par tādām darbībām kā aizņēmēja finansiālā stāvokļa novērtēšana, garantiju, nodrošinājuma un citu garantijas darījumu novērtēšana un reģistrēšana, vienošanās par instrumenta noteikumiem, dokumentu sagatavošana un apstrāde un darījuma slēgšana. Šīs maksas ir iesaistes veidošanas ar izrietošo finanšu instrumentu neatņemama sastāvdaļa;

b)

saistību maksas, ko uzņēmums saņēmis, lai iniciētu aizdevumu, ja apņemšanās izsniegt aizdevumu nav novērtēta saskaņā ar 4.2.1. punkta a) apakšpunktu, un, iespējams, ka uzņēmums noslēgs specifisku aizdevuma darījumu. Minētās maksas uzskata par kompensāciju par notiekošo iesaisti finanšu instrumenta iegādē. Ja apņemšanās beidzas un uzņēmums nesniedz aizdevumu, maksas atzīst kā ieņēmumus termiņa beigās;

c)

iniciēšanas maksas, kas samaksātas, emitējot finanšu saistības, kuras novērtētas amortizētajās izmaksās. Šīs maksas ir iesaistes veidošanas ar finanšu saistībām neatņemama sastāvdaļa. Uzņēmums maksas un izmaksas, kas ir finanšu saistībām piemērotās efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa, nodala no iniciēšanas maksām un darījumu izmaksām, kuras attiecas uz tiesībām sniegt pakalpojumus, piemēram, ieguldījumu pārvaldes pakalpojumus.

B5.4.3.

Maksas, kas nav finanšu instrumenta efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa un kuras ņem vērā saskaņā ar 15. SFPS, ietver:

a)

maksas, kuras iekasē par aizdevuma apkalpošanu;

b)

saistību maksas, lai iniciētu aizdevumu, ja apņemšanos izsniegt aizdevumu nevērtē saskaņā ar 4.2.1. punkta a) apakšpunktu, un, visticamāk, netiks noslēgts specifisks aizdevuma darījums; un

c)

aizdevuma sindicēšanas maksas, ko saņēmis uzņēmums, kas vienojas par aizdevumu un nepatur sev nevienu aizdevuma paketes daļu (vai patur daļu ar tādu pašu efektīvo procentu likmi salīdzināmajam riskam kā citi dalībnieki).

B5.4.4.

Izmantojot efektīvo procentu metodi, uzņēmums parasti amortizē jebkuras maksas, samaksātos vai saņemtos punktus, darījumu izmaksas un citas prēmijas vai diskontus, kas ietverti efektīvās procentu likmes aprēķinā visā finanšu instrumenta paredzamajā darbības laikā. Tomēr tiek izmantots īsāks periods, ja tas ir periods, uz kuru attiecas maksas, samaksātie vai saņemtie punkti, darījumu izmaksas un citas prēmijas vai diskonti. To izmanto tad, ja mainīgais faktors, uz kuru attiecas maksas, samaksātie vai saņemtie punkti, darījumu izmaksas, citas prēmijas vai diskonti, tiek pārcenots pēc tirgus likmēm pirms finanšu instrumenta paredzamā termiņa. Šādā gadījumā attiecīgais amortizācijas periods ir periods līdz nākamajam šādas pārcenošanas datumam. Piemēram, ja svārstīgās likmes finanšu instrumenta prēmija vai diskonts atspoguļo procentus, kas šim instrumentam ir uzkrājušies, kopš pēdējo reizi maksāti procenti, vai ir mainījušās tirgus procentu likmes, kopš svārstīgā procentu likme tika pārstatīta atbilstoši tirgus procentu likmēm, minētā prēmija vai diskonts tiks amortizēti līdz nākamajam datumam, kad svārstīgā procentu likme tiks pārstatīta atbilstoši tirgus procentu likmēm. Tas tādēļ, ka prēmija vai diskonts attiecas uz periodu līdz nākamajam procentu likmes pārstatīšanas datumam, jo šajā datumā mainīgais faktors, uz kuru attiecas prēmija vai diskonts (t. i., procentu likmes), tiek pārstatīts atbilstoši tirgus procentu likmēm. Savukārt, ja prēmija vai diskontu izriet no izmaiņas finanšu instrumentam piemērotās svārstīgās likmes kredītriska starpībā vai citos mainīgajos faktoros, kas nav pārstatīti atbilstoši tirgus procentu likmēm, minētā prēmija vai diskonts tiek amortizēti visā finanšu instrumenta paredzamajā darbības laikā.

B5.4.5.

Attiecībā uz finanšu aktīviem ar svārstīgu procentu likmi un finanšu saistībām ar svārstīgu procentu likmi periodiska naudas plūsmu pārvērtēšana, lai atspoguļotu tirgus procentu likmju izmaiņas, maina efektīvo procentu likmi. Ja finanšu aktīvs ar svārstīgu procentu likmi vai finanšu saistības ar svārstīgu procentu likmi tiek sākotnēji atzītas tādā apjomā, kas vienāds ar debitora vai kreditora parāda pamatsummu termiņa beigās, nākotnes procentu maksājumu pārvērtēšanai parasti nav nozīmīgas ietekmes uz aktīva vai saistību uzskaites summu.

B5.4.6.

Ja uzņēmums pārskata savas maksājumu vai ieņēmumu aplēses (izņemot izmaiņas saskaņā ar 5.4.3. punktu un izmaiņas paredzamo kredītzaudējumu aplēsēs), tas pielāgo finanšu aktīva bruto uzskaites summu vai finanšu saistību (vai finanšu instrumentu grupas) amortizētās izmaksas, lai atspoguļotu efektīvās un pārskatītās aplēstās līgumiskās naudas plūsmas. Uzņēmums pārrēķina finanšu aktīva bruto uzskaites summu vai finanšu saistību amortizētās izmaksas kā tādu aplēsto nākotnes līgumisko naudas plūsmu pašreizējo vērtību, kas ir diskontētas, piemērojot finanšu instrumenta sākotnējo efektīvo procentu likmi (vai kredītkoriģētu efektīvo procentu likmi nopirktajiem vai iniciētajiem finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību) vai, vajadzības gadījumā, pārskatīto efektīvo procentu likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 6.5.10. punktu. Korekcijas tiek atzītas kā ienākumi vai izdevumi peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

B5.4.7.

Dažkārt uzskata, ka finanšu aktīvam ir samazināta kredītvērtība sākotnējās atzīšanas brīdī, jo kredītrisks ir ļoti augsts un, pirkšanas gadījumā, to iegādājas ar lielu diskontu. Uzņēmumam sākotnējie paredzamie kredītzaudējumi ir jāietver aplēstajās naudas plūsmās, aprēķinot kredītkoriģēto efektīvo procentu likmi finanšu aktīviem, kurus uzskata par nopirktiem vai iniciētiem ar samazinātu kredītvērtību sākotnējās atzīšanas brīdī. Tomēr tas nenozīmē, ka kredītkoriģēta efektīvā procentu likme būtu jāpiemēro tikai tāpēc, ka finanšu aktīvam sākotnējās atzīšanas brīdī ir augsts kredītrisks.

Darījuma izmaksas

B5.4.8.

Darījuma izmaksas ietver maksājumus un komisijas maksas aģentiem (tostarp darbiniekiem, kas strādā par tirdzniecības aģentiem), konsultantiem, mākleriem un tirgotājiem, regulējošo institūciju un vērtspapīru biržu noteiktos maksājumus, un nodokļu un nodevu maksājumus. Darījuma izmaksās neietilpst parāda vērtspapīru prēmijas vai diskonti, finansēšanas izmaksas vai iekšējās administratīvās vai turēšanas izmaksas.

Norakstīšana

B5.4.9.

Norakstīšana var attiekties uz visu finanšu aktīvu vai uz tā daļu. Piemēram, uzņēmums plāno izmantot nodrošinājuma tiesības attiecībā uz finanšu aktīvu un plāno atgūt ne vairāk kā 30 % no nodrošinātā finanšu aktīva. Ja uzņēmumam nav pamatotu izredžu atgūt jebkādas turpmākas no finanšu aktīva izrietošās naudas plūsmas, tam būtu jānoraksta finanšu aktīva atlikušie 70 %.

Vērtības samazināšana (5.5. sadaļa)

Grupas un individuāla novērtēšana

B5.5.1.

Lai sasniegtu mērķi atzīt visā darbības laikā paredzamos kredītzaudējumus attiecībā uz nozīmīgu kredītriska pieaugumu kopš sākotnējās atzīšanas, var būt nepieciešams grupā veikt ievērojamu kredītriska pieauguma novērtējumu, ņemot vērā informāciju, kas liecina par nozīmīgu kredītriska pieaugumu, piemēram, attiecībā uz finanšu instrumenta grupu vai apakšgrupu. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka uzņēmums atbilst mērķim atzīt visā darbības laikā paredzamos kredītzaudējumus, ja ir nozīmīgs kredītriska pieaugums, pat ja pierādījums par šāda kredītriska nozīmīgu pieaugumu atsevišķa instrumenta līmenī vēl nav pieejams.

B5.5.2.

Parasti ir paredzams, ka visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi tiek atzīti pirms finanšu instrumenta termiņa beigām. Parasti kredītrisks būtiski palielinās pirms finanšu instrumenta termiņa beigām vai citiem kavējošiem ar aizņēmēju saistītiem faktoriem (piemēram, izmaiņām vai restrukturizāciju). Līdz ar to, ja bez liekām izmaksām un pūlēm ir pieejama saprātīga un pamatojama informācija, kas ir vairāk vērsta uz nākotni, nevis uz kavējumiem, tā ir jāizmanto, lai novērtētu izmaiņas kredītriskā.

B5.5.3.

Tomēr atkarībā no finanšu instrumentu būtības un pieejamās informācijas par kredītrisku attiecībā uz konkrētām finanšu instrumentu grupām, uzņēmums var nespēt noteikt būtiskas izmaiņas kredītriskā atsevišķiem finanšu instrumentiem pirms finanšu instrumenta termiņa beigām. Tas var attiekties uz tādiem finanšu instrumentiem kā aizdevumi privātpersonām, attiecībā uz kuriem ir maz vai vispār nav atjauninātas kredītriska informācijas, kas tiek regulāri iegūta un uzraudzīta atsevišķa instrumenta līmenī, līdz klients pārkāpj līgumiskos noteikumus. Ja izmaiņas kredītriskā individuāliem finanšu instrumentiem netiek pamanītas, pirms rodas kavējums, zaudējumu atskaitījumi, kuru pamatā ir tikai kredītinformācija atsevišķa finanšu instrumenta līmenī, nevarēs uzticami atainot izmaiņas kredītriskā kopš sākotnējās atzīšanas.

B5.5.4.

Dažos apstākļos uzņēmumam nav saprātīgas un pamatojamas informācijas, kas ir pieejama bez liekām izmaksām vai pūlēm, lai novērtētu visā darbības laikā paredzamos kredītzaudējumus atsevišķa instrumenta līmenī. Šajā gadījumā visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi tiek atzīti grupā, ņemot vērā visaptverošu informāciju par kredītrisku. Šai visaptverošajai informācijai par kredītrisku jāietver ne tikai informācija par kavējumiem, bet arī visa saistītā kredītinformācija, tostarp informācija par turpmāko makroekonomikas situāciju, lai tuvinātu visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu atzītos rezultātus, ja kopš sākotnējās atzīšanas ir atsevišķa instrumenta līmenī notikušas ievērojamas izmaiņas kredītriskā.

B5.5.5.

Lai konstatētu ievērojamu kredītriska pieaugumu un atzītu zaudējumu atskaitījumus grupā, uzņēmums var sagrupēt finanšu instrumentus, pamatojoties uz dalīta kredītriska iezīmēm ar mērķi atvieglot analīzi, kas ir paredzēta, lai ievērojamu kredītriska pieaugumu varētu laikus identificēt. Uzņēmumam nevajadzētu slēpt šo informāciju, sagrupējot finanšu instrumentus ar atšķirīgām risku iezīmēm. Dalīta kredītriska iezīmju piemēri citstarp ietver:

a)

instrumenta veidu;

b)

kredītriska reitingus;

c)

nodrošinājuma veidu;

d)

sākotnējās atzīšanas datumu;

e)

līdz termiņam atlikušo laiku;

f)

nozari;

g)

aizņēmēja ģeogrāfisko atrašanās vietu un

h)

nodrošinājuma vērtību, kas saistīta ar finanšu aktīvu, ja tā ietekmē iespēju, ka varētu notikt saistību neizpilde (piemēram, aizdevumi bez prasījuma tiesībām papildus nodrošinājumam dažās jurisdikcijās vai aizdevuma un ķīlas vērtības attiecības).

B5.5.6.

5.5.4. punktā paredzēts, ka visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi tiek atzīti attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem, kuriem ir bijis ievērojams kredītriska pieaugums kopš sākotnējās atzīšanas. Lai sasniegtu šo mērķi, ja uzņēmums, pamatojoties uz dalīta kredītriska iezīmēm, nespēj sagrupēt finanšu instrumentus, kuriem kredītrisks ir ievērojami palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas, uzņēmumam būtu jāatzīst visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi par to finanšu aktīvu daļu, attiecībā uz kuru uzskata, ka kredītrisks ir ievērojami palielinājies. Finanšu instrumentu apkopošana, lai novērtētu, vai kredītriska izmaiņas ir notikušas grupā, var mainīties laika gaitā, tiklīdz kļūst pieejama jauna informācija par finanšu instrumentu grupām vai atsevišķiem finanšu instrumentiem.

Visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu atzīšanas grafiks

B5.5.7.

Novērtējums par to, vai visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi būtu jāatzīst, balstās uz to, vai kopš sākotnējās atzīšanas ievērojami palielinās saistību neizpildes iespējamība vai risks (neatkarīgi no tā, vai finanšu instruments ir pārcenots, lai atspoguļotu kredītriska pieaugumu), nevis uz pierādījumu, ka finanšu aktīvam ir samazināta kredītvērtība pārskata datumā vai ka notiek faktiska saistību neizpilde. Kopumā kredītrisks ievērojami pieaugs, pirms finanšu aktīva vērtība samazināsies vai notiks faktiska saistību neizpilde.

B5.5.8.

Attiecībā uz apņemšanos izsniegt aizdevumu uzņēmums izvērtē izmaiņas saistību neizpildes riskā aizdevumam, uz ko attiecināta apņemšanās izsniegt aizdevumu. Attiecībā uz finanšu garantijas līgumiem uzņēmums ņem vērā izmaiņas riskā, ka konkrētais debitors neizpildīs līgumsaistības.

B5.5.9.

Tas, cik būtiskas ir kredītriska izmaiņas kopš sākotnējās atzīšanas, ir atkarīgs no saistību neizpildes riska sākotnējās atzīšanas brīdī. Tādējādi, absolūtā izteiksmē konkrētās saistību neizpildes riska izmaiņas būs nozīmīgākas finanšu instrumentam, kam ir zemāks sākotnējais saistību neizpildes risks, salīdzinājumā ar finanšu instrumentu, kura sākotnējais saistību neizpildes risks ir augstāks.

B5.5.10.

Ja saistību neizpildes risks, kas izriet no finanšu instrumentiem, kuriem ir salīdzināms kredītrisks, ir augstāks, šāda instrumenta paredzamais darbības laiks ir ilgāks, piemēram, saistību neizpildes risks AAA reitinga obligācijai, kuras paredzamais darbības laiks ir 10 gadi, ir augstāks nekā AAA reitinga obligācijai, kuras paredzamais darbības laiks ir pieci gadi.

B5.5.11.

Ņemot vērā attiecību starp paredzamo darbības laiku un saistību neizpildes risku, kredītriska izmaiņas nevar novērtēt, vienkārši salīdzinot to, kā mainās saistību neizpildes absolūtais risks laika gaitā. Piemēram, ja saistību neizpildes risks finanšu instrumentam, kura paredzamais darbības laiks ir 10 gadi, sākotnējās atzīšanas brīdī ir identisks tāda finanšu instrumenta saistību neizpildes riskam, kura darbības laiks turpmākajā periodā ir tikai pieci gadi, tas var norādīt uz kredītriska pieaugumu. Tas notiek tāpēc, ka saistību neizpildes risks salīdzinājumā ar paredzamo darbības laiku parasti samazinās laika gaitā, ja kredītrisks nemainās un tuvojas finanšu instrumenta termiņš. Tomēr attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuriem ir tikai nozīmīgas maksājumu saistības, kurām tuvojas finanšu instrumenta termiņš, saistību neizpildes risks laika gaitā ne vienmēr samazinās. Šādā gadījumā uzņēmumam būtu arī jāņem vērā citi kvalitatīvie faktori, kas pierādītu, vai kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami palielinājies.

B5.5.12.

Uzņēmums var piemērot dažādas pieejas, novērtējot, vai finanšu instrumenta kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami palielinājies, vai novērtējot paredzamos kredītzaudējumus. Uzņēmums var piemērot atšķirīgas pieejas dažādiem finanšu instrumentiem. Pieeja, kas neietver saistību neizpildes tiešu iespējamību kā ievaddatus, piemēram, kredītzaudējumu likmes pieeja, var atbilst šā standarta prasībām, ja uzņēmums spēj nodalīt saistību neizpildes riska izmaiņas no paredzamo kredītzaudējumu izmaiņām citos faktoros, piemēram, nodrošinājumā, un, veicot novērtējumu, ņem vērā:

a)

saistību neizpildes riska izmaiņas kopš sākotnējās atzīšanas;

b)

finanšu instrumenta paredzamo darbības laiku un

c)

bez liekām izmaksām vai pūlēm pieejamu saprātīgu un pamatojamu informāciju, kas var ietekmēt kredītrisku.

B5.5.13.

Metodēm, kas izmantotas, lai konstatētu, vai finanšu instrumenta kredītrisks ir ievērojami palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas, būtu jāņem vērā finanšu instrumenta (vai finanšu instrumentu grupas) iezīmes un salīdzināmu finanšu instrumentu saistību neizpildes struktūrelementi pagātnē. Neraugoties uz 5.5.9. punktā minēto prasību, finanšu instrumentiem, kuriem saistību neizpildes struktūrelementi nav koncentrēti konkrētā laikposmā finanšu instrumenta paredzamajā darbības laikā, saistību neizpildes riska izmaiņas nākamo 12 mēnešu laikā var būt iespējami tuvas saistību neizpildes riska izmaiņām visā darbības laikā. Šādos gadījumos uzņēmums var izmantot saistību neizpildes riska izmaiņas, kas notiek nākamo 12 mēnešu laikā, lai noteiktu, vai kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami palielinājies, ja vien apstākļi nenorāda uz to, ka ir nepieciešams veikt novērtējumu par visu darbības laiku.

B5.5.14.

Tomēr attiecībā uz dažiem finanšu instrumentiem vai dažos apstākļos var būt nepiemēroti izmantot saistību neizpildes riska izmaiņas, kas notiek nākamo 12 mēnešu laikā, lai noteiktu, vai būtu jāatzīst visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi. Piemēram, saistību neizpildes riska izmaiņas, kas notiek nākamajos 12 mēnešos, var nebūt piemērots pamats, lai noteiktu, vai finanšu instrumentam, kura termiņš pārsniedz 12 mēnešus, ir palielinājies kredītrisks, ja:

a)

finanšu instrumentam būtiskas maksājumu saistības ir tikai pēc nākamajiem 12 mēnešiem;

b)

notiek izmaiņas attiecīgajos makroekonomikas vai citos ar kredītu saistītos faktoros, kuras nav pietiekamā mērā atspoguļotas saistību neizpildes riskā, kas notiek nākamo 12 mēnešu laikā; vai

c)

izmaiņas ar kredītu saistītos faktoros ietekmē finanšu instrumenta kredītrisku (vai to ietekmē izteiktāk) tikai pēc 12 mēnešiem.

Noteikšana, vai kredītrisks ir ievērojami palielinājies kopš sākotnējās atzīšanas

B5.5.15.

Nosakot, vai ir nepieciešams atzīt visā darbības laikā paredzamos kredītzaudējumus, uzņēmums saskaņā ar 5.5.17. punkta c) apakšpunktu ņem vērā bez liekām izmaksām vai pūlēm pieejamu saprātīgu un pamatojamu informāciju, kas var ietekmēt finanšu instrumenta kredītrisku. Uzņēmumam nav jāuzsāk izsmeļoša informācijas meklēšana, nosakot, vai kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir ievērojami palielinājies.

B5.5.16.

Kredītriska analīze ietver daudzus faktorus un ir holistika; tas, vai konkrēts faktors ir nozīmīgs, un tā ietekme salīdzinājumā ar citiem faktoriem būs atkarīga no produkta veida, finanšu instrumentu iezīmēm un aizņēmēja, kā arī no ģeogrāfiskā reģiona. Uzņēmums ņem vērā bez liekām izmaksām vai pūlēm pieejamu saprātīgu un pamatojamu informāciju, kas ir būtiska konkrētajam novērtējamajam finanšu instrumentam. Tomēr daži faktori vai rādītāji var nebūt nosakāmi atsevišķa finanšu instrumenta līmenī. Šādā gadījumā faktori vai rādītāji ir jānovērtē atbilstīgiem portfeļiem, portfeļu grupām vai finanšu instrumentu portfeļa daļām, lai noteiktu, vai ir izpildīta 5.5.3. punktā minētā prasība par visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu atzīšanu.

B5.5.17.

Turpmākais neizsmeļošais informācijas saraksts var būt nozīmīgs, novērtējot kredītriska izmaiņas:

a)

kredītriska iekšējo cenu rādītāju ievērojamas izmaiņas, ko izraisījušas kredītriska izmaiņas kopš sākuma, citstarp ietverot kredītriska starpību, kas rastos, ja pārskata datumā tiktu iniciēts vai emitēts konkrēts finanšu instruments vai līdzīgs finanšu instruments ar tādu pašu termiņu un to pašu darījumu partneri;

b)

citas izmaiņas esošā finanšu instrumenta likmēs vai noteikumos, kas ievērojami atšķirtos, ja instruments tiktu jauniniciēts vai emitēts pārskata datumā (piemēram, stingrāki pakti, lielākas nodrošinājumu vai garantiju summas vai augstāks ienākumu segums), ko izraisījušas finanšu instrumenta kredītriska izmaiņas kopš sākotnējās atzīšanas;

c)

ievērojamas izmaiņas kredītriska ārējos tirgus rādītājos konkrētam finanšu instrumentam vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, kam ir tāds pats paredzamais darbības laiks. Kredītriska tirgus rādītāju izmaiņas citstarp ietver:

i)

kredītriska starpību;

ii)

kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu cenas aizņēmējam;

iii)

laika periodu vai apmēru, kādā finanšu aktīva patiesā vērtība ir bijusi zemāka par tā amortizētajām izmaksām un

iv)

citu tirgus informāciju, kas ir saistīta ar aizņēmēju, piemēram, aizņēmēja parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru instrumentu cenu izmaiņas;

d)

faktiskas vai paredzamas ievērojamas izmaiņas finanšu instrumenta ārējā kredītreitingā;

e)

faktisku vai paredzamu iekšējā kredītreitinga samazinājumu aizņēmējam vai rīcības novērtējuma samazinājumu, kas izmantots riska iekšējam novērtējumam. Iekšējie kredītreitingi un iekšējais rīcības novērtējums ir uzticamāks, ja tie tiek saistīti ar ārējiem reitingiem vai tos pamato ar pētījumu par saistību neizpildi;

f)

esošās vai prognozētās negatīvās izmaiņas uzņēmējdarbības, finanšu vai ekonomikas apstākļos, kas, kā paredzams, izraisīs ievērojamas izmaiņas aizņēmēja spējā izpildīt savas parādsaistības, piemēram, faktisks vai paredzams procentu likmju pieaugums vai faktisks vai paredzams bezdarba līmeņa pieaugums;

g)

faktiskas vai paredzamas ievērojamas izmaiņas aizņēmēja darbības rezultātos. Piemēri ietver faktisko vai paredzamo ieņēmumu vai peļņas normu samazināšanos, pieaugošos darbības riskus, apgrozāmā kapitāla nepietiekamību, aktīvu kvalitātes samazināšanos, aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanu bilancē, likviditāti, pārvaldības problēmas vai izmaiņas komercdarbības jomā vai organizatoriskajā struktūrā (piemēram, kāda komercdarbības segmenta pārtraukšana), kā rezultātā notiek ievērojamas izmaiņas aizņēmēja spējā izpildīt savas saistības;

h)

ievērojamu kredītriska pieaugumu attiecībā uz tā paša aizņēmēja citiem finanšu instrumentiem;

i)

faktiskas vai paredzamas nozīmīgas negatīvas izmaiņas aizņēmēja regulatīvajā, ekonomikas vai tehnoloģiskajā vidē, kā rezultātā ievērojami mainās aizņēmēja spēja izpildīt savas parādsaistības, piemēram, aizņēmēja tirgotā produkta pieprasījuma kritums tehnoloģijas attīstības dēļ;

j)

nozīmīgas izmaiņas saistību pamatā esošajā nodrošinājuma vērtībā vai trešo pušu garantiju kvalitātē, vai kredītkvalitātes uzlabojumā, kas, kā paredzams, samazinās aizņēmēja ekonomisko stimulu veikt plānotos līgumsaistību maksājumus vai citādāk ietekmēs saistību neizpildes iespējamību. Piemēram, ja nodrošinājuma vērtība samazinās mājokļu cenu krituma dēļ, aizņēmējiem dažās jurisdikcijās ir lielāks stimuls nemaksāt savus hipotekāros kredītus;

k)

būtiskas izmaiņas akcionāra (vai individuāla uzņēmuma mātesuzņēmumu) sniegtās garantijas kvalitātē, ja akcionāram (vai mātesuzņēmiem) ir stimuls un finansiālās spējas novērst saistību neizpildi, izmantojot kapitālu vai iemaksājot naudu;

l)

nozīmīgas izmaiņas, piemēram, finansiāla atbalsta samazināšana no mātesuzņēmuma vai cita saistīta uzņēmuma vai faktiskas vai paredzamas izmaiņas kredītkvalitātes uzlabojumā, kas, kā paredzams, samazinās aizņēmēja ekonomisko stimulu veikt plānotos līgumsaistību maksājumus. Kredītkvalitātes uzlabojumi vai atbalsts ietver apsvērumus par garantijas sniedzēja finanšu stāvokli un/vai – attiecībā uz vērtspapīrošanā emitēto līdzdalību – par to, vai ir paredzams, ka pakārtota līdzdalība spēs absorbēt paredzamos kredītzaudējumus (piemēram, vērtspapīra pamatā esošajiem aizdevumiem);

m)

paredzamas izmaiņas aizdevuma dokumentācijā, tostarp paredzamu līguma pārkāpumu, kā rezultātā var tikt noteikti grozījumi vai atrunas paktā, procentu maksājumu “brīvdienas”, procentu likmes paaugstinājumi, kam nepieciešams papildu nodrošinājums vai garantijas, vai citas izmaiņas instrumenta līgumiskajā sistēmā;

n)

nozīmīgas izmaiņas paredzamajos aizņēmēja darbības rezultātos un rīcībā, tostarp izmaiņas aizņēmēju maksājuma statusā grupā (piemēram, paredzēto kavēto līgumsaistību maksājumu dienu skaita vai apjoma pieaugums vai nozīmīgs paredzamais kredītkartes aizņēmēju pieaugums, kuri, kā paredzams, pietuvosies kredītlimitam vai to pārsniegs, vai kuri, kā paredzams, maksās minimālo mēneša summu);

o)

izmaiņas uzņēmuma kredītpārvaldības pieejā attiecībā uz finanšu instrumentu; piemēram, pamatojoties uz jauniegūtiem izmaiņu rādītājiem par finanšu instrumenta kredītrisku, paredzams, ka kredītriska pārvaldības prakse kļūs aktīvāka vai tiks koncentrēta uz instrumenta pārvaldību, tostarp instrumenta ciešāku uzraudzību vai kontroli, vai uzņēmums veiks intervenci attiecībā uz aizņēmēju;

p)

informāciju par kavējumiem, tostarp atspēkojamu prezumpciju, kā izklāstīts 5.5.11. punktā.

B5.5.18.

Dažos gadījumos pieejamā kvalitatīvā un nestatistiskā kvantitatīvā informācija var būt pietiekama, lai noteiktu, vai finanšu instruments atbilst kritērijam zaudējumu atskaitījumu atzīšanai par summu, kas ir līdzvērtīga visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem. Proti, informācija nav jāiegūst no statistikas modeļa vai kredītreitingiem, lai noteiktu, vai ir ievērojami palielinājies finanšu instrumenta kredītrisks. Citos gadījumos uzņēmumam varētu būt nepieciešams ņemt vērā citu informāciju, tostarp informāciju no tā statistikas modeļiem vai kredītreitinga procesiem. Alternatīvi, uzņēmums vērtējuma pamatā var izmantot abus informācijas veidus, tas ir, kvalitatīvos faktorus, kas nav iegūti, izmantojot iekšējos reitinga procesus, un konkrētu iekšējo reitinga kategoriju pārskata datumā, ņemot vērā kredītriska īpašības sākotnējās atzīšanas brīdī, ja abi informācijas veidi ir būtiski.

Vairāk nekā 30 dienas pēc atspēkojamās prezumpcijas

B5.5.19.

5.5.11. punktā minētā atspēkojamā prezumpcija nav absolūts rādītājs, ka visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi būtu jāatzīst, bet ir pieņemts, ka tas ir vēlākais punkts, kurā visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi būtu jāatzīst, pat tad, kad tiek izmantota uz nākotni vērsta informācija (tostarp makroekonomikas faktori portfeļa līmenī).

B5.5.20.

Uzņēmums var atspēkot šo prezumpciju. Tomēr to var darīt tikai tad, ja uzņēmumam ir pieejama saprātīga un pamatojama informācija, kas pierāda, ka pat tad, ja līgumisko maksājumu termiņš ir pārsniegts par vairāk nekā 30 dienām, tas nenorāda uz būtisku finanšu instrumenta kredītriska pieaugumu. Piemēram, ja maksājums nav veikts administratīvas kļūdas dēļ, nevis aizņēmēja finanšu grūtību dēļ, vai ja uzņēmumam ir pierādījumi par to, ka nav saistības starp saistību neizpildes riska ievērojamu pieaugumu un finanšu aktīviem, kuriem maksājumi kavējas vairāk nekā 30 dienas, bet pierādījumi identificē šādu saistību, ja maksājumi kavējas vairāk nekā 60 dienas.

B5.5.21.

Uzņēmums nevar saskaņot kredītriska ievērojama pieauguma un visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu atzīšanas grafiku ar laiku, kad uzskata, ka finanšu aktīvam ir samazināta kredītvērtība, vai ar saistību neizpildes iekšējo definīciju.

Finanšu instrumenti, kuriem pārskata datumā ir zems kredītrisks

B5.5.22.

Tiek uzskatīts, ka finanšu instrumenta kredītrisks ir zems 5.5.10. punkta nolūkā, ja finanšu instrumentam ir zems saistību neizpildes risks, aizņēmējam ir lielas spējas izpildīt savas līgumiskās naudas plūsmas saistības tuvākajā laikposmā un uzņēmējdarbības apstākļi ilgtermiņā var (bet ne vienmēr tas tā būs) samazināt aizņēmēja spējas izpildīt savas līgumiskās naudas plūsmas saistības. Tiek uzskatīts, ka finanšu instrumentu kredītrisks nav zems, ja to zaudējumu risks ir zems vienkārši nodrošinājuma vērtības dēļ, un bez minētā nodrošinājuma netiktu uzskatīts, ka attiecīgā finanšu instrumenta kredītrisks ir zems. Finanšu instrumenti arī netiek uzskatīti par instrumentiem, kam ir zems kredītrisks tikai tāpēc, ka tiem ir zemāks saistību neizpildes risks nekā uzņēmuma citiem finanšu instrumentiem, vai attiecībā pret tās jurisdikcijas kredītrisku, kurā darbojas uzņēmums.

B5.5.23.

Lai noteiktu, vai finanšu instrumentam ir zems kredītrisks, uzņēmums var izmantot savus iekšējos kredītriska vērtējumus vai citas metodes, kas atbilst globāli saprotamai zema kredītriska definīcijai un kas ņem vērā novērtējamos riskus un finanšu instrumentu veidus. Ja finanšu instrumentam ārējā novērtējumā ir piešķirta“ieguldījumu kategorija”, uzskata, ka tam ir zems kredītrisks. Tomēr finanšu instrumentiem nav jābūt ārējam novērtējumam, lai tos uzskatītu par zema kredītriska instrumentiem. Tie būtu jāuzskata par zema kredītriska instrumentiem no tirgus dalībnieka viedokļa, ņemot vērā visus finanšu instrumenta noteikumus un nosacījumus.

B5.5.24.

Visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi netiek atzīti attiecībā uz finanšu instrumentu vienkārši tāpēc, ka tas ticis uzskatīts par zema kredītriska instrumentu iepriekšējos pārskata periodos un netiek uzskatīts par zema kredītriska instrumentu pārskata datumā. Šādā gadījumā uzņēmums nosaka, vai kopš sākotnējās atzīšanas kredītrisks ir būtiski palielinājies, un atkarībā no tā – vai visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi ir jāatzīst saskaņā ar 5.5.3. punktu.

Izmaiņas

B5.5.25.

Dažos apstākļos finanšu aktīva līgumisko naudas plūsmu pārskatīšana vai mainīšana var radīt esošā finanšu aktīva atzīšanas pārtraukšanu saskaņā ar šo standartu. Ja finanšu aktīva izmaiņu rezultātā notiek esošā finanšu aktīva atzīšanas pārtraukšana un mainītā finanšu aktīva turpmāka atzīšana, mainīto aktīvu uzskata par “jaunu” finanšu aktīvu šā standarta nolūkos.

B5.5.26.

Attiecīgi mainīšanas datumu uzskata par minētā finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas datumu, mainītajam finanšu aktīvam piemērojot vērtības samazināšanas prasības. Tas parasti nozīmē zaudējumu atskaitījumu novērtēšanu vērtībā, kas ir līdzvērtīga 12 mēnešu paredzamajiem kredītzaudējumiem, līdz ir izpildītas 5.5.3. punktā noteiktās prasības par visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu atzīšanu. Tomēr dažos neparastos apstākļos pēc izmaiņām, kā rezultātā sākotnējā finanšu aktīva atzīšana tiek pārtraukta, var izrādīties, ka mainītajam finanšu aktīvam ir samazināta kredītvērtība sākotnējās atzīšanas brīdī, un līdz ar to finanšu aktīvs būtu jāatzīst kā iniciēts finanšu aktīvs ar samazinātu vērtību. Tas varētu notikt, piemēram, situācijā, kurā apgrūtinātais aktīvs ticis būtiski mainīts, kā rezultātā tikusi pārtraukta sākotnējā finanšu aktīva atzīšana. Šādā gadījumā var būt iespējams veikt izmaiņas, lai radītu jaunu finanšu aktīvu, kuram ir samazināta kredītvērtība sākotnējās atzīšanas brīdī.

B5.5.27.

Ja finanšu aktīva līgumiskās naudas plūsmas ir pārskatītas vai citādi mainītas, bet finanšu aktīva atzīšana nav pārtraukta, minētais finanšu aktīvs netiek automātiski uzskatīts par aktīvu ar zemāku kredītrisku. Uzņēmums novērtē, vai kopš sākotnējās atzīšanas kredītrisks ir ievērojami palielinājies, pamatojoties uz visu bez liekām izmaksām vai pūlēm pieejamo saprātīgo un pamatojamo informāciju. Tas ietver vēsturisku un uz nākotni vērstu informāciju un tādu kredītriska novērtējumu par finanšu aktīva kredītrisku paredzamajā darbības laikā, kas ietver informāciju par apstākļiem, kā rezultātā tika veiktas izmaiņas. Pierādījumi par to, ka kritēriji visā darbības laikā paredzamo kredītzaudējumu atzīšanai vairs netiek izpildīti, var ietvert atjauninātu un savlaicīgu maksājumu rezultātu vēsturi salīdzinājumā ar mainītajiem līgumiskajiem noteikumiem. Parasti klientam būtu jāpierāda periodiski laba maksājumu vēsture konkrētā laikposmā, pirms var uzskatīt, ka kredītrisks ir samazinājies. Piemēram, maksājumu izlaišana vai nepilnīgu maksājumu vēsture parasti netiek dzēsta, ja pēc līgumisko noteikumu izmaiņām viens maksājums tiek veikts laikus.

Paredzamo kredītzaudējumu novērtēšana

Paredzamie kredītzaudējumi

B5.5.28.

Paredzamie kredītzaudējumi ir ar varbūtību svērtās kredītzaudējumu aplēses (t.i., visa naudas iztrūkuma pašreizējā vērtība) finanšu instrumenta paredzamajā darbības laikā. Naudas iztrūkums ir starpība starp naudas plūsmām, kas uzņēmumam ir jāmaksā saskaņā ar līgumu, un naudas plūsmām, kuras uzņēmums plāno saņemt. Tā kā paredzamajos kredītzaudējumos ņem vērā maksājumu summu un grafiku, kredītzaudējums rodas pat tad, ja uzņēmums plāno saņemt pilnu samaksu, bet vēlāk, nekā noteikts līgumā.

B5.5.29.

Attiecībā uz finanšu aktīviem kredītzaudējums ir pašreizējā vērtība, ko veido starpība starp:

a)

līgumiskajām naudas plūsmām, kas saskaņā ar līgumu ir jāmaksā uzņēmumam, un

b)

naudas plūsmām, kuras uzņēmums plāno saņemt.

B5.5.30.

Attiecībā uz neizmantotu apņemšanos izsniegt aizdevumu kredītzaudējums ir pašreizējā vērtība, ko veido starpība starp:

a)

līgumiskajām naudas plūsmām, kas ir jāsaņem uzņēmumam, ja aizdevuma izsniegšanas apņemšanās turētājs izmanto aizdevumu, un

b)

naudas plūsmām, ko uzņēmums plāno saņemt, ja aizdevums ir izmantots.

B5.5.31.

Uzņēmuma aplēse par paredzamajiem kredītzaudējumiem attiecībā uz apņemšanos izsniegt aizdevumu atbilst tā cerībām par to, ka apņemšanās izsniegt minēto aizdevumu tiks izmantota, t. i., novērtējot 12 mēnešu paredzamos kredītzaudējumus, aplēsē ņem vērā apņemšanās izsniegt aizdevumu daļu, par kuru paredzams, ka tā tiks izmantota 12 mēnešu laikā kopš pārskata datuma, un, novērtējot visā darbības laikā paredzamos kredītzaudējumus, aplēsē ņem vērā apņemšanās izsniegt aizdevumu daļu, par kuru paredzams, ka tā tiks izmantota minētās apņemšanās paredzamajā darbības laikā.

B5.5.32.

Attiecībā uz finanšu garantiju uzņēmumam ir jāveic maksājumi vienīgi tad, ja aizņēmējs nav izpildījis saistības saskaņā ar garantēta instrumenta noteikumiem. Līdz ar to naudas iztrūkumi ir paredzamie maksājumi, lai turētājam kompensētu radušos kredītzaudējumu, no kura atņemtas visas summas, ko uzņēmums plāno saņemt no turētāja, debitora vai jebkuras citas iesaistītās puses. Ja aktīvs ir pilnībā garantēts, naudas iztrūkumu aplēses attiecībā uz finanšu garantiju līgumu būtu saskaņā ar naudas samazinājumu aplēsēm attiecībā uz aktīvu, kam piemēro garantiju.

B5.5.33.

Attiecībā uz finanšu aktīvu, kam ir samazināta kredītvērtība pārskata datumā, bet tas nav nopirkts vai iniciēts finanšu aktīvs ar samazinātu kredītvērtību, uzņēmums novērtē paredzamos kredītzaudējumus kā starpību starp aktīva bruto uzskaites summu un plānoto turpmāko naudas plūsmu pašreizējo vērtību, kas diskontēta, piemērojot finanšu aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi. Visas korekcijas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā peļņa vai zaudējumi no vērtības samazināšanas.

B5.5.34.

Novērtējot zaudējumu atskaitījumus par nomas debitoru parādiem, naudas plūsmām, kas izmantotas, lai noteiktu paredzamos kredītzaudējumus, būtu jāatbilst naudas plūsmām, kuras izmantotas, novērtējot nomas debitoru parādus saskaņā ar 17. SGS Noma.

B5.5.35.

Uzņēmums var izmantot praktiskus paņēmienus paredzamo kredītzaudējumu novērtēšanai, ja tie atbilst 5.5.17. punktā noteiktajiem principiem. Praktiska paņēmiena piemērs ir paredzamo kredītzaudējumu aprēķins attiecībā uz saņemamajiem pircēju un pasūtītāju parādiem, izmantojot rezerves matricu. Uzņēmums izmantotu savu vēsturisko kredītzaudējumu pieredzi (attiecīgi pielāgotu saskaņā ar B5.5.51. līdz B5.5.52. punktu) pircēju un pasūtītāju parādiem, lai vajadzības gadījumā aplēstu finanšu aktīvu 12 mēnešu paredzamos kredītzaudējumus vai visā darbības laikā paredzamos kredītzaudējumus. Piemēram, rezerves matrica varētu precizēt fiksētās rezervju likmes atkarībā no dienu skaita, kas ir pircēju un pasūtītāju parādu kavētais termiņš (piemēram, 1 procents, ja termiņš nav kavēts, 2 procenti, ja termiņš ir kavēts par mazāk nekā 30 dienām, 3 procenti, ja termiņš ir kavēts par vairāk nekā 30 dienām, bet nepārsniedz 90 dienas, 20 procenti, ja termiņš ir kavēts par 90 līdz 180 dienām, utt.). Atkarībā no uzņēmuma klientu bāzes dažādības tas izmantotu atbilstošus grupējumus, ja tā vēsturiskā kredītzaudējumu pieredze uzrādītu ievērojami atšķirīgu zaudējumu struktūru dažādiem klientu segmentiem. Kritēriju piemēri, ko varētu izmantot, lai sagrupētu aktīvus, ietver ģeogrāfisko reģionu, produkta veidu, klientu novērtējumu, nodrošinājumu vai tirdzniecības kredītu apdrošināšanu un klienta veidu (mazumtirgotājs vai vairumtirgotājs).

Saistību neizpildes definīcija

B5.5.36.

5.5.9. punktā paredzēts, ka nosakot, vai finanšu instrumenta kredītrisks ir ievērojami palielinājies, uzņēmums ņem vērā izmaiņas saistību neizpildes riskā kopš sākotnējās atzīšanas.

B5.5.37.

Definējot saistību neizpildi nolūkā noteikt saistību neizpildes risku, uzņēmums piemēro saistību neizpildes definīciju, kas atbilst definīcijai, kura izmantota attiecīgā finanšu instrumenta iekšējā kredītriska pārvaldības nolūkiem, un vajadzības gadījumā ņem vērā kvalitatīvos rādītājus (piemēram, finanšu noteikumus). Tomēr pastāv atspēkojama prezumpcija, ka saistību neizpilde nenotiek vēlāk kā tad, kad finanšu aktīva termiņš ir kavēts 90 dienas, ja vien uzņēmuma rīcībā nav saprātīgas un pamatojamas informācijas, lai pierādītu, ka garāka saistību neizpildes termiņa piemērošana ir piemērotāka. Saistību neizpildes definīciju, ko izmanto šādiem nolūkiem, piemēro konsekventi visiem finanšu instrumentiem, ja vien nekļūst pieejama informācija, kas pierāda, ka cita saistību neizpildes definīcija konkrētam finanšu instrumentam ir piemērotāka.

Periods, par kuru novērtē paredzamos kredītzaudējumus

B5.5.38.

Saskaņā ar 5.5.19. punktu maksimālais periods, par kuru novērtē paredzamos kredītzaudējumus, ir maksimālais līgumiskais periods, kurā uzņēmums ir pakļauts kredītriskam. Attiecībā uz apņemšanos izsniegt aizdevumu un finanšu garantiju līgumiem šis ir maksimālais līgumiskais periods, kurā uzņēmumam ir pašreizējs līgumā noteikts pienākums izsniegt kredītu.

B5.5.39.

Tomēr saskaņā ar 5.5.20. punktu daži finanšu instrumenti ietver gan aizdevumu, gan neizmantotu saistību komponentu, un uzņēmuma līgumiskā spēja pieprasīt atmaksāšanu un atcelt neizmantotās saistības neierobežo uzņēmuma pakļautību kredītzaudējumiem tā, ka tā aprobežotos ar līguma uzteikuma termiņu. Piemēram, tādas atjaunojamas kredītiespējas kā kredītkartes un pārtēriņa iespējas aizdevējs var atteikt saskaņā ar līgumu, paziņojot par to tikai dienu iepriekš. Tomēr praksē aizdevēji turpina izsniegt kredītu uz ilgāku periodu un var atteikt kredītiespēju tikai pēc tam, kad palielinās aizņēmēja kredītrisks, kas varētu būt pārāk vēlu, lai novērstu nelielu vai visu paredzamo kredītzaudējumu apjomu. Atkarībā no finanšu instrumenta būtības, veida, kādā finanšu instrumenti tiek pārvaldīti, un pieejamās informācijas par ievērojamu kredītriska pieaugumu šiem finanšu instrumentiem kopumā ir šādas iezīmes:

a)

finanšu instrumentiem nav fiksēta termiņa vai atmaksas struktūras un parasti ir īss līgumā noteiktais atcelšanas termiņš (piemēram, viena diena);

b)

līgumā noteiktās spējas atcelt līgumu netiek izpildītas, veicot parastu finanšu instrumenta ikdienas pārvaldību, un līgumu var atcelt vienīgi tad, kad uzņēmums uzzina par kredītriska pieaugumu kredītiespējas līmenī; un

c)

finanšu instrumenti tiek pārvaldīti grupā.

B5.5.40.

Nosakot periodu, kurā paredzams, ka uzņēmums būs pakļauts kredītriskam, bet kurā uzņēmuma parastās kredītriska pārvaldības darbības nemazinās paredzamos kredītzaudējumus, uzņēmumam būtu jāņem vērā tādi faktori kā vēsturiskā informācija un pieredze attiecībā uz:

a)

periodu, kurā uzņēmums bijis pakļauts kredītriskam saistībā ar līdzīgiem finanšu instrumentiem;

b)

laikposmu, kurā notiek līdzīgu finanšu instrumentu attiecīga saistību neizpilde pēc ievērojamas kredītriska palielināšanās; un

c)

kredītriska pārvaldības darbībām, kuras uzņēmums plāno veikt, tiklīdz ir palielinājies finanšu instrumenta kredītrisks, piemēram, neizmantoto maksimālo robežvērtību samazināšana vai atcelšana.

Ar varbūtību svērtais iznākums

B5.5.41.

Paredzamo kredītzaudējumu novērtēšanas mērķis nav noteikt ne sliktāko attīstības scenāriju, ne labāko attīstības scenāriju. Tā vietā paredzamo kredītzaudējumu aplēses vienmēr atspoguļo kredītzaudējumu rašanās iespēju un kredītzaudējumu nerašanās iespēju pat tad, ja visiespējamākais iznākums ir tāds, ka kredītzaudējumi nerodas.

B5.5.42.

5.5.17. punkta a) apakšpunktā paredzēts aplēst paredzamos kredītzaudējumus, lai atspoguļotu objektīvu un ar varbūtību svērtu summu, kas noteikta, novērtējot virkni iespējamo iznākumu. Praksē tai nav jābūt sarežģītai analīzei. Dažos gadījumos salīdzinoši vienkārša modelēšana var būt pietiekama, un nav vajadzības pēc liela skaita detalizētu scenāriju simulāciju. Piemēram, lielas finanšu instrumentu grupas vidējie kredītzaudējumi ar dalīta riska iezīmēm var būt ar varbūtību svērtas summas saprātīga aplēse. Citās situācijās, iespējams, būs nepieciešams noteikt scenārijus, kas precizē naudas plūsmu summu un grafiku konkrētiem iznākumiem un minēto iznākumu aplēsto varbūtību. Šādās situācijās paredzamie kredītzaudējumi atspoguļo vismaz divus iznākumus saskaņā ar 5.5.18. punktu.

B5.5.43.

Attiecībā uz visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem uzņēmums novērtē saistību neizpildes risku finanšu instrumentam tā paredzamajā darbības laikā. 12 mēnešu paredzamie kredītzaudējumi ir daļa no visā darbības laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem un atspoguļo naudas iztrūkumus visā darbības laikā, kuri radīsies, ja saistību neizpilde notiek 12 mēnešos pēc pārskata datuma (vai īsākā laikposmā, ja finanšu instrumenta paredzamais darbības laiks ir mazāks par 12 mēnešiem), kas svērti ar saistību neizpildes iespējamību. Tādējādi 12 mēnešu paredzamie kredītzaudējumi nav visā darbības laikā paredzamie kredītzaudējumi, kas uzņēmumam radīsies no finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem pēc tā aplēsēm notiks saistību neizpilde nākamajos 12 mēnešos, un nav naudas iztrūkumi, kas pēc aplēsēm notiks nākamajos 12 mēnešos.

Naudas laikvērtība

B5.5.44.

Paredzamos kredītzaudējumus diskontē līdz pārskata datumam, nevis līdz paredzamo saistību neizpildes vai kādam citam datumam, izmantojot efektīvo procentu likmi, kas noteikta sākotnējās atzīšanas brīdī, vai tās aproksimāciju. Ja finanšu instrumentam ir mainīga procentu likme, paredzamos kredītzaudējumus diskontē, izmantojot pašreizējo efektīvo procentu likmi, kas noteikta saskaņā ar B5.4.5. punktu.

B5.5.45.

Nopirktiem vai iniciētiem finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību paredzamos kredītzaudējumus diskontē, izmantojot kredītkoriģētu efektīvo procentu likmi, kas noteikta sākotnējās atzīšanas brīdī.

B5.5.46.

Paredzamos kredītzaudējumus par nomas debitoru parādiem diskontē, izmantojot to pašu diskonta likmi, kas izmantota, lai novērtētu nomas debitoru parādus saskaņā ar 17. SGS.

B5.5.47.

Paredzamos kredītzaudējumus par aizdevuma saistībām diskontē, izmantojot efektīvo procentu likmi vai tās aproksimāciju, kuru piemēros, veicot no aizdevuma saistībām izrietošā finanšu aktīva atzīšanu. Tas ir tāpēc, ka nolūkā piemērot prasības par vērtības samazināšanu, finanšu aktīvu, kas ir atzīts pēc aizdevuma saistību izmantošanas, apstrādā kā minēto saistību turpinājumu, nevis kā jaunu finanšu instrumentu. Līdz ar to finanšu aktīva paredzamos kredītzaudējumus novērtē, ņemot vērā aizdevuma saistību sākotnējo kredītrisku no dienas, kurā uzņēmums kļuva neatsaucamo saistību puse.

B5.5.48.

Paredzamos kredītzaudējumus attiecībā uz finanšu garantijas līgumiem vai aizdevumu saistībām, kurām nevar noteikt efektīvo procentu likmi, diskontē, piemērojot diskonta likmi, kas atspoguļo naudas laikvērtības pašreizējo tirgus novērtējumu un riskus, kas ir raksturīgi naudas plūsmām, bet tikai tad un tādā apmērā, ja riskus ņem vērā, pielāgojot diskonta likmi, nevis pielāgojot diskontētos naudas iztrūkumus.

Saprātīga un pamatojama informācija

B5.5.49.

Šā standarta nolūkos saprātīga un pamatojama informācija ir tāda, kas bez liekām izmaksām vai pūlēm ir pamatoti pieejama pārskata datumā, tostarp informācija par pagātnes notikumiem, pašreizējiem apstākļiem un prognozes par turpmāko ekonomikas situāciju. Uzskata, ka informācija, kas ir pieejama finanšu pārskatu sniegšanas nolūkos, ir pieejama bez liekām izmaksām vai pūlēm.

B5.5.50.

Uzņēmumam nepieprasa ņemt vērā nākotnes prognozes par finanšu instrumenta visu paredzamo darbības laiku. Loģiskie apsvērumi, kas ir nepieciešami, lai aplēstu paredzamos kredītzaudējumus, ir atkarīgi no precīzas informācijas pieejamības. Palielinoties prognozes periodam, precīzas informācijas pieejamība samazinās un pieaug nepieciešamība spriest loģiski, lai aplēstu paredzamos kredītzaudējumus. Lai veiktu paredzamo kredītzaudējumu aplēses, nav nepieciešamas detalizētas aplēses par attāliem nākotnes periodiem, jo par tiem uzņēmums var ekstrapolēt prognozes no pieejamas, precīzas informācijas.

B5.5.51.

Uzņēmumam nevajag veikt rūpīgu informācijas meklēšanu, bet jāņem vērā visa saprātīgā un pamatojamā informācija, kas ir pieejama bez liekām izmaksām vai pūlēm un kas ir svarīga, lai aplēstu paredzamos kredītzaudējumus, tostarp paredzamo priekšlaicīgās atmaksas ietekmi. Izmantotā informācija ietver faktorus, kas attiecas uz aizņēmēju, vispārējos ekonomikas apstākļus un pašreizējo un prognozēto apstākļu virzības novērtējumu pārskata datumā. Uzņēmums var izmantot dažādus datu avotus, kas var būt gan iekšēji (uzņēmumam specifiski), gan ārēji. Iespējamie datu avoti ietver iekšējo vēsturisko kredītzaudējumu pieredzi, iekšējos vērtējumus, citu uzņēmumu kredītzaudējumu pieredzi un ārējos vērtējumus, ziņojumus un statistiku. Uzņēmumi, kam nav uzņēmumam specifisku datu vai kam tie ir nepietiekami, var izmantot līdzīgas grupas pieredzi salīdzināmajiem finanšu instrumentiem (vai finanšu instrumentu grupām).

B5.5.52.

Vēsturiska informācija ir būtisks avots vai bāze, atsaucoties uz kuru novērtēt paredzamos kredītzaudējumus. Tomēr uzņēmums koriģē vēsturiskos datus, piemēram, kredītzaudējumu pieredzi, pamatojoties uz pašreizējo pārbaudāmo informāciju, lai atspoguļotu pašreizējo apstākļu ietekmi un tā prognozes par nākotnes apstākļiem, kas nav ietekmējuši periodu, uz kuru ir balstīti vēsturiskie dati, un lai izdzēstu vēsturiskajā periodā reģistrēto apstākļu ietekmi, kas nav svarīga turpmākām līgumiskajām naudas plūsmām. Dažos gadījumos vislabākā saprātīgā un pamatojamā informācija varētu būt nekoriģēta vēsturiska informācija, atkarībā no vēsturiskās informācijas būtības un perioda, kad tā tika aprēķināta, salīdzinājumā ar apstākļiem pārskata datumā un vērā ņemamā finanšu instrumenta iezīmēm. Aplēsēs par paredzamajām kredītzaudējumu izmaiņām būtu jāatspoguļo izmaiņas attiecīgajā pārbaudāmajā informācijā katrā periodā (piemēram, izmaiņas bezdarba līmenī, īpašumu cenās, preču cenās, maksājuma stāvoklī vai citos faktoros, kas liecina par finanšu instrumenta vai finanšu instrumentu grupas kredītzaudējumiem un par to apjomu), un tām būtu jābūt tieši atbilstošām šādām izmaiņām. Uzņēmums regulāri pārskata paredzamo kredītzaudējumu aplēšanai izmantoto metodi un pieņēmumus, lai samazinātu atšķirības starp aplēsēm un faktisko kredītzaudējumu pieredzi.

B5.5.53.

Izmantojot vēsturisko kredītzaudējumu pieredzi, lai aplēstu paredzamos kredītzaudējumus, ir svarīgi, ka informācija par vēsturiskajiem kredītzaudējumu līmeņiem tiek piemērota grupām, kas definētas atbilstoši grupām, attiecībā uz kurām tika novēroti vēsturiskie kredītzaudējumu līmeņi. Līdz ar to izmantotajai metodei vajadzētu dot iespēju katru finanšu aktīvu grupu saistīt ar pagātnes kredītzaudējumu pieredzes informāciju par finanšu aktīvu grupām ar līdzīgām kredītriska īpašībām un atbilstošu pārbaudāmo informāciju, kas atspoguļo pašreizējos apstākļus.

B5.5.54.

Paredzamie kredītzaudējumi atspoguļo paša uzņēmuma cerības saistībā ar kredītzaudējumiem. Tomēr, ņemot vērā visu saprātīgo un pamatojamo informāciju, kas ir pieejama bez liekām izmaksām vai pūlēm, novērtējot paredzamos kredītzaudējumus, uzņēmumam arī būtu jāņem vērā pārbaudāmā tirgus informācija par konkrēta finanšu instrumenta vai līdzīgu finanšu instrumentu kredītrisku.

Nodrošinājums

B5.5.55.

Lai novērtētu paredzamos kredītzaudējumus paredzamo naudas iztrūkumu aplēse atspoguļo naudas plūsmas, kas ir sagaidāmas no nodrošinājuma un citiem kredītkvalitātes uzlabojumiem, kas ir daļa no līguma noteikumiem un kurus uzņēmums nav atzinis atsevišķi. Aplēses par nodrošināta finanšu instrumenta paredzamajiem naudas iztrūkumiem atspoguļo to naudas plūsmu summu un grafiku, kuras tiek plānotas no nodrošinājuma atsavināšanas, no kurām atņemtas nodrošinājuma iegūšanas un pārdošanas izmaksas, neatkarīgi no tā, vai atsavināšana ir iespējama (t.i., paredzamo naudas plūsmu aplēsēs ņemta vērā atsavināšanas iespēja un no tās izrietošās naudas plūsmas). Līdz ar to analīzē būtu jāietver jebkuras naudas plūsmas, kas ir paredzamas no nodrošinājuma realizēšanas ārpus līguma termiņa. Jebkurš nodrošinājums, kas iegūts atsavināšanas rezultātā, nav atzīts kā aktīvs, kas ir atsevišķs no nodrošinātā finanšu instrumenta, ja vien tas neatbilst attiecīgajiem šajā vai citos standartos minētajiem aktīva atzīšanas kritērijiem.

Finanšu aktīvu pārklasificēšana (5.6. sadaļa)

B5.6.1.

Ja uzņēmums pārklasificē finanšu aktīvus saskaņā ar 4.4.1. punktu, 5.6.1. punktā paredzēts, ka pārklasificēšanu piemēro perspektīvi, sākot no pārklasificēšanas datuma. Gan amortizēto izmaksu novērtēšanas kategorija, gan patiesā vērtība, ko nosaka, izmantojot pārējo apvienoto ienākumu novērtēšanas kategoriju, paredz, ka efektīvo procentu likmi nosaka sākotnējās atzīšanas brīdī. Abas minētās novērtēšanas kategorijas arī pieprasa, lai prasības par vērtības samazināšanu tiktu piemērotas tādā pašā veidā. Līdz ar to, ja uzņēmums pārklasificē finanšu aktīvu starp amortizēto izmaksu novērtēšanas kategoriju un patieso vērtību, izmantojot pārējo apvienoto ienākumu novērtēšanas kategoriju:

a)

procentu ieņēmumu atzīšana nemainīsies, un līdz ar to uzņēmums turpinās izmantot to pašu efektīvo procentu likmi;

b)

paredzamo kredītzaudējumu novērtēšana nemainīsies, jo abas novērtēšanas kategorijas piemēro to pašu vērtības samazināšanas pieeju. Tomēr, ja, izmantojot pārējo apvienoto ienākumu novērtēšanas kategoriju, finanšu aktīvs no patiesās vērtības ir pārklasificēts amortizēto izmaksu kategorijā, zaudējumu atskaitījumi tiktu atzīti kā pielāgojums finanšu aktīva bruto uzskaites vērtībai, sākot no pārklasificēšanas datuma. Ja finanšu aktīvs no amortizēto izmaksu novērtēšanas kategorijas ir pārklasificēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējo apvienoto ienākumu novērtēšanas kategorijā, zaudējumu atskaitījumu atzīšana tiktu pārtraukta (un tādējādi tie vairs netiktu atzīti kā bruto uzskaites vērtības pielāgojums), bet tie tiktu atzīti kā uzkrātā vērtības samazināšanas summa (līdzvērtīgā apjomā) pārējos apvienotajos ienākumos un tiktu paziņota no pārklasificēšanas datuma.

B5.6.2.

Tomēr uzņēmumam netiek pieprasīts atsevišķi atzīt procentu ieņēmumus vai peļņu vai zaudējumus no vērtības samazināšanas finanšu aktīvam, kas novērtēts pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Līdz ar to, ja uzņēmums pārklasificē finanšu aktīvu no patiesās vērtības, izmantojot peļņas vai zaudējumu novērtēšanas kategoriju, efektīvo procentu likmi nosaka, pamatojoties uz aktīva patieso vērtību pārklasificēšanas datumā. Turklāt, lai finanšu aktīvam piemērotu 5.5. sadaļu no pārklasificēšanas datuma, pārklasificēšanas datumu uzskata par sākotnējās atzīšanas datumu.

Peļņa un zaudējumi (5.7. sadaļa)

B5.7.1.

5.7.5. punkts ļauj uzņēmumam izdarīt neatsaucamu izvēli patiesās vērtības izmaiņas attiecībā uz ieguldījumu kapitāla vērtspapīru instrumentā, kas netiek turēts tirdzniecības nolūkos, atspoguļot pārējos apvienotajos ienākumos. Šo izvēli izdara katram instrumentam atsevišķi (par katru kapitāla daļu atsevišķi). Summas, kas ir atspoguļotas pārējos apvienotajos ienākumos, netiek pēc tam pārvestas uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Tomēr uzņēmums var pārvest kumulatīvo peļņu vai zaudējumus pašu kapitāla ietvaros. Dividendes par šādiem ieguldījumiem ir atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 5.7.6. punktu, ja vien dividende skaidri neatspoguļo ieguldījuma izmaksu daļas atgūšanu.

B5.7.1.A

Ja vien netiek piemērots 4.1.5. punkts, 4.1.2.A punktā paredzēts, ka finanšu aktīvs tiek novērtēts pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, ja finanšu aktīva līgumiskie noteikumi rada naudas plūsmas, kas ir tikai pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu, un aktīvs tiek turēts komercdarbības modelī, kura mērķis tiek sasniegts, apkopojot līgumiskās naudas plūsmas un pārdodot finanšu aktīvus. Šī novērtēšanas kategorija atzīst informāciju peļņas vai zaudējumu aprēķinā tā, it kā finanšu aktīvu novērtē amortizētajās izmaksās, turpretim finanšu stāvokļa pārskatā finanšu aktīvs tiek novērtēts pēc patiesās vērtības. Peļņu vai zaudējumus, kas nav atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 5.7.10–5.7.11. punktu, atzīst pārējos apvienotajos ienākumos. Ja finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta, iepriekš pārējos apvienotajos ienākumos atzīto kumulatīvo peļņu vai zaudējumus pārklasificē peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tas atspoguļo peļņu vai zaudējumus, kas tiktu atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pārtraucot atzīšanu, ja finanšu aktīvs būtu novērtēts amortizētajās izmaksās.

B5.7.2.

Uzņēmums piemēro 21. SGS finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas ir monetāri posteņi saskaņā ar 21. SGS un ir denominēti ārvalstu valūtā. Saskaņā ar 21. SGS ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi no monetārajiem aktīviem un monetārajām saistībām tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Izņēmums ir monetārais postenis, kas ir noteikts kā riska ierobežošanas instruments naudas plūsmas riska ierobežošanas pozīcijā (sk. 6.5.11. punktu), neto ieguldījumu riska ierobežošanas pozīcijā (sk. 6.5.13. punktu) vai patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijā kapitāla vērtspapīru instrumentam, kuram uzņēmums ir izvēlējies atspoguļot patiesās vērtības izmaiņas pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 5.7.5. punktu (sk. 6.5.8. punktu).

B5.7.2.A

Lai atzītu ārvalstu valūtas peļņu vai zaudējumus saskaņā ar 21. SGS, finanšu aktīvu, kas novērtēts pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 4.1.2.A punktu, uzskata par monetāro posteni. Līdz ar to šādu finanšu aktīvu uzskata par aktīvu, kas novērtēts amortizētajās izmaksās ārvalstu valūtā. Valūtas kursa starpības, kas rodas no amortizētajām izmaksām, tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un citas izmaiņas uzskaites vērtībā tiek atzītas saskaņā ar 5.7.10. punktu.

B5.7.3.

5.7.5. punkts ļauj uzņēmumam izdarīt neatsaucamu izvēli kapitāla vērtspapīru instrumentos veikto konkrētu ieguldījumu patiesās vērtības turpmākas izmaiņas atspoguļot pārējos apvienotajos ienākumos. Šāds ieguldījums nav monetārais postenis. Līdz ar to peļņa vai zaudējumi, kas ir atspoguļoti pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 5.7.5. punktu, ietver visus saistītos ārvalstu valūtas komponentus.

B5.7.4.

Ja starp neatvasināto monetāro aktīvu un neatvasinātajām monetārajām saistībām pastāv apdrošināšanas attiecības, pārmaiņas šo instrumentu ārvalstu valūtas komponentā tiek atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Saistības, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

B5.7.5.

Ja uzņēmums finanšu saistības nosaka kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tam jākonstatē, vai saistību kredītriska izmaiņu ietekmes atspoguļošana pārējos apvienotajos ienākumos radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Uzskaites neatbilstība rastos vai palielinātos, ja saistību kredītriska izmaiņu ietekmes atspoguļošana pārējos apvienotajos ienākumos radītu lielāku neatbilstību peļņas vai zaudējumu aprēķinā, nekā tad, ja šīs summas tiktu atspoguļotas peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

B5.7.6.

Lai to konstatētu, uzņēmumam ir jānovērtē, vai tas paredz, ka saistību kredītriska izmaiņu ietekme tiks izlīdzināta peļņas vai zaudējumu aprēķinā ar cita finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņām, kas novērtēts pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Šādas cerības ir jābalsta uz ekonomisko saikni starp saistību iezīmēm un cita finanšu instrumenta iezīmēm.

B5.7.7.

Šādu lēmumu pieņem sākotnējās atzīšanas brīdī, un to nepārskata. Praktisku apsvērumu dēļ netiek uzskatīts, ka uzņēmums ir vienlaicīgi noslēdzis darījumus par visiem aktīviem un saistībām, kas izraisa novērtējuma vai atzīšanas neatbilstību. Pamatota kavēšanās ir atļauta, ja ir paredzams, ka tiks veikti visi atlikušie darījumi. Uzņēmumam ir konsekventi jāpiemēro sava metode, lai noteiktu, vai saistību kredītriska izmaiņu ietekmes atspoguļošana pārējos apvienotajos ienākumos radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tomēr uzņēmums var izmantot dažādas metodes, ja pastāv atšķirīgas ekonomiskās saiknes starp saistību iezīmēm, kas noteiktas kā tādas, kuras novērtē pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas un zaudējumu aprēķinā, un citu finanšu instrumentu iezīmēm. 7. SFPS noteikts, ka uzņēmumam jāsniedz kvalitatīva informācija finanšu pārskatu piezīmēs par savu metodi minētā lēmuma pieņemšanai.

B5.7.8.

Ja veidojas vai palielinās šāda neatbilstība, uzņēmumam visas patiesās vērtības izmaiņas (tostarp saistību kredītriska izmaiņu ietekme) ir jāatspoguļo pelņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja šāda neatbilstība neveidojas vai nepalielinās, uzņēmumam ir jāatspoguļo saistību kredītriska izmaiņu ietekme pārējos apvienotajos ienākumos.

B5.7.9.

Summas, kas ir atspoguļotas pārējos apvienotajos ienākumos, netiek pēc tam pārvestas uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Tomēr uzņēmums var pārvest kumulatīvo peļņu vai zaudējumus pašu kapitāla ietvaros.

B5.7.10.

Turpmāk minētais piemērs apraksta situāciju, kurā rastos uzskaites neatbilstība peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja saistību kredītriska izmaiņu ietekmi atspoguļotu pārējos apvienotajos ienākumos. Hipotēku banka sniedz aizdevumus klientiem un finansē šādus aizdevumus, pārdodot tirgū obligācijas ar saskanīgām iezīmēm (piemēram, nenomaksātā summa, atmaksas profils, termiņš un valūta). Aizdevuma līgumiskie noteikumi ļauj hipotēkas klientam priekšlaicīgi atmaksāt savu aizdevumu (t.i., izpildīt savas saistības pret banku), nopērkot attiecīgo obligāciju tās patiesajā vērtībā tirgū un piegādājot šādu obligāciju hipotēku bankai. Līgumā noteikto priekšlaicīgas atmaksas tiesību rezultātā, ja obligācijas kredītkvalitāte pasliktinās (un, tādējādi, hipotēku bankas saistības patiesā vērtība samazinās), hipotēku bankas aizdevuma aktīva patiesā vērtība arī samazinās. Aktīva patiesās vērtības izmaiņas atspoguļo hipotēkas klienta līgumā noteiktās tiesības hipotekāro kredītu priekšlaicīgi atmaksāt, iegādājoties pamatā esošo obligāciju patiesajā vērtībā (kas šajā piemērā ir samazinājusies) un piegādājot obligāciju hipotēku bankai. Līdz ar to saistību (obligācijas) kredītriska izmaiņu ietekme tiks izlīdzināta peļņas vai zaudējumu aprēķinā ar attiecīgajām izmaiņām finanšu aktīva (aizdevuma) patiesajā vērtībā. Ja saistību kredītriska izmaiņu ietekmi atspoguļotu pārējos apvienotajos ienākumos, rastos uzskaites neatbilstība peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Līdz ar to hipotēku bankai ir jāatspoguļo visas izmaiņas saistību patiesajā vērtībā (tostarp saistību kredītriska izmaiņu ietekme) peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

B5.7.11.

B5.7.10. punktā minētajā piemērā pastāv līgumiska saikne starp saistību kredītriska izmaiņu ietekmi un finanšu aktīva patiesās vērtības izmaiņām (t.i., hipotēku klienta līgumisko tiesību rezultātā priekšlaicīgi atmaksāt aizdevumu, iegādājoties obligāciju patiesajā vērtībā un piegādājot obligāciju hipotēku bankai). Tomēr uzskaites neatbilstība var arī rasties, ja nav līgumiskās saiknes.

B5.7.12.

Lai piemērotu 5.7.7. un 5.7.8. punktos minētās prasības, uzskaites neatbilstību neizraisa tikai novērtēšanas metode, ko uzņēmums izmanto, lai noteiktu saistību kredītriska izmaiņu ietekmi. Uzskaites neatbilstība peļņas vai zaudējumu aprēķinā rastos vienīgi tad, ja ir paredzams, ka kredītsaistību izmaiņu ietekmi (kā definēts 7. SFPS) izlīdzinātu izmaiņas cita finanšu instrumenta patiesajā vērtībā. Neatbilstība, kas rodas vienīgi novērtējuma metodes rezultātā (t.i., jo uzņēmums neatdala saistību kredītriska izmaiņas no citām tā patiesās vērtības izmaiņām), neietekmē lēmumus, kas jāpieņem saskaņā ar 5.7.7. un 5.7.8. punktu. Piemēram, uzņēmums var neatdalīt saistību kredītriska izmaiņas no likviditātes riska izmaiņām. Ja uzņēmums atspoguļo abu faktoru apvienoto ietekmi pārējos apvienotajos ienākumos, var rasties neatbilstība, jo likviditātes riska izmaiņas var ietvert uzņēmuma finanšu aktīvu patiesās vērtības novērtējumā un minēto aktīvu visa patiesā vērtība ir atspoguļota peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tomēr šāda neatbilstība rada novērtēšanas neprecizitātes, nevis kompensējošās attiecības, kas aprakstītas B5.7.6. punktā, un līdz ar to tās neietekmē lēmumu, kas pieprasīts ar 5.7.7. un 5.7.8. punktu.

“Kredītriska” nozīme (5.7.7. un 5.7.8. punkts)

B5.7.13.

7. SFPS kredītrisks ir definēts kā “risks, ka finanšu instrumenta viena puse radīs otrai pusei finanšu zaudējumus, neizpildot pienākumu”. 5.7.7.punkta a) apakšpunktā minētā prasība attiecas uz risku, ka emitents neizpildīs konkrētas saistības. Tas ne vienmēr attiecas uz emitenta kredītspēju. Piemēram, ja uzņēmums emitē nodrošinātas saistības un nenodrošinātas saistības, kas citādi ir identiskas, minēto divu saistību kredītrisks būs atšķirīgs, pat ja tās ir emitējis viens un tas pats uzņēmums. Kredītrisks, ko rada nodrošinātās saistības, būs mazāks nekā kredītrisks, ko rada nenodrošinātās saistības. Nodrošināto saistību kredītrisks var būt tuvs nullei.

B5.7.14.

Lai piemērotu 5.7.7.punkta a) apakšpunktā minēto prasību, kredītrisks ir atšķirīgs no aktīviem raksturīga darbības rezultātu riska. Aktīviem raksturīgs darbības rezultātu risks nav saistīts ar risku, ka uzņēmums nespēs izpildīt konkrētas saistības, bet ir saistīts ar risku, ka atsevišķam aktīvam vai aktīvu grupai būs vāji (vai neesoši) darbības rezultāti.

B5.7.15.

Aktīviem raksturīga darbības rezultātu riska piemēri ir šādi:

a)

saistības ar tirgus indeksam piesaistītu elementu, ar ko ieguldītājiem saņemamā summa tiek noteikta līgumā, pamatojoties uz konkrētu aktīvu darbības rezultātiem. Minētā tirgus indeksam piesaistītā elementa ietekme uz saistību patieso vērtību ir aktīviem raksturīgs darbības rezultātu risks, nevis kredītrisks;

b)

saistības, kuras emitējis strukturēts uzņēmums ar turpmāk minētajām iezīmēm. Uzņēmums ir juridiski atdalīts tā, ka aktīvi uzņēmumā ir norobežoti tikai par labu tā ieguldītājiem pat bankrota gadījumā. Uzņēmums neveic citus darījumus, un aktīvus uzņēmumā nevar izmantot hipotēkai. Summas ir jāmaksā uzņēmuma ieguldītājiem tikai tad, ja norobežotie aktīvi rada naudas plūsmas. Tādējādi izmaiņas saistību patiesajā vērtībā, pirmkārt, atspoguļo izmaiņas aktīvu patiesajā vērtībā. Aktīvu darbības rezultātu ietekme uz saistību patieso vērtību ir aktīviem raksturīgs darbības rezultātu risks, nevis kredītrisks.

Kredītriska izmaiņu ietekmes konstatēšana

B5.7.16.

Lai piemērotu 5.7.7. punkta a) apakšpunktā minēto prasību, uzņēmums konstatē finanšu saistību patiesās vērtības izmaiņu summu, kas ir attiecināma uz konkrēto saistību kredītriska izmaiņām:

a)

kā tā patiesās vērtības izmaiņu summu, kura nav attiecināma uz tirgus apstākļu izmaiņām, kas rada tirgus risku (sk. B5.7.17. punktu un B5.7.18. punktu), vai

b)

izmantojot alternatīvu metodi, kura, pēc uzņēmuma ieskatiem, patiesāk atspoguļo saistību patiesās vērtības izmaiņu summu, kura ir attiecināma uz tā kredītriska izmaiņām.

B5.7.17.

Tirgus apstākļu izmaiņas, kas rada tirgus risku, ietver izmaiņas procentu etalonlikmēs, cita uzņēmuma finanšu instrumenta cenās, preču cenās, ārvalstu valūtas kursā vai cenu vai likmju indeksā.

B5.7.18.

Ja tirgus apstākļu vienīgās būtiskās izmaiņas attiecībā uz saistībām ir ievērotās procentu (etalona) likmes izmaiņas, B5.7.16. punkta a) apakšpunktā minēto summu var aplēst šādi:

a)

pirmkārt, uzņēmums aprēķina saistību iekšējo atdeves likmi perioda sākumā, izmantojot saistību patieso vērtību un līgumiskās saistību naudas plūsmas perioda sākumā. Tas atskaita no šīs atdeves likmes ievēroto procentu (etalona) likmi perioda sākumā, lai iegūtu konkrētajam instrumentam specifiskās iekšējās atdeves likmes komponentu;

b)

pēc tam uzņēmums aprēķina ar saistībām saistīto naudas plūsmu pašreizējo vērtību, izmantojot saistību līgumiskās naudas plūsmas perioda beigās un diskonta likmi, kas ir vienāda ar summu, ko veido i) ievērotā procentu (etalona) likme perioda beigās un ii) instrumentam specifiskās iekšējās atdeves likmes komponents, kā noteikts a) apakšpunktā;

c)

starpība starp saistību patieso vērtību perioda beigās un b) apakšpunktā noteikto summu ir patiesās vērtības izmaiņas, kuras nav attiecināmas uz ievērotās procentu (etalona) likmes izmaiņām. Šī summa ir jāatspoguļo pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 5.7.7. punkta a) apakšpunktu.

B5.7.19.

B5.7.18. punktā minētajā piemērā pieņemts, ka patiesās vērtības izmaiņas, kuras rodas no faktoriem, kas nav instrumenta kredītriska izmaiņas vai ievērotās procentu (etalona) likmju izmaiņas, nav nozīmīgas. Šī metode nebūtu piemērota, ja patiesās vērtības izmaiņas, ko rada citi faktori, būtu nozīmīgas. Šādos gadījumos uzņēmumam ir jāizmanto alternatīva metode, kas ticamāk novērtē saistību kredītriska izmaiņu ietekmi (sk. B5.7.16. punkta b) apakšpunktu). Piemēram, ja piemērā minētais instruments ietver iegultu atvasināto instrumentu, tad, nosakot summu, kas jāatspoguļo pārējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 5.7.7. punkta a) apakšpunktu, iegultā atvasinātā instrumenta patiesās vērtības izmaiņas tiek izslēgtas.

B5.7.20.

Tāpat kā visu patiesās vērtības novērtējumu gadījumā, uzņēmuma novērtēšanas metodē, lai noteiktu saistību patiesās vērtības izmaiņu daļu, kas ir attiecināma uz izmaiņām to kredītriskā, ir maksimāli jāizmanto attiecīgā pārbaudāmā informācija un minimāli jāizmanto nepārbaudāma informācija.

RISKA IEROBEŽOŠANAS UZSKAITE (6. NODAĻA)

Riska ierobežošanas instrumenti (6.2. iedaļa)

Kritērijiem atbilstīgi instrumenti

B6.2.1.

Atvasinātos instrumentus, kas iegulti hibrīdlīgumos, bet netiek atsevišķi uzskaitīti, nevar noteikt kā atsevišķus riska ierobežošanas instrumentus.

B6.2.2.

Uzņēmuma pašu kapitāla vērtspapīru instrumenti nav uzņēmuma finanšu aktīvi vai finanšu saistības, un tādēļ tos nevar noteikt kā riska ierobežošanas instrumentus.

B6.2.3.

Ārvalstu valūtas riska ierobežošanas gadījumā neatvasināta finanšu instrumenta ārvalstu valūtas riska komponentu konstatē atbilstīgi 21. SGS.

Pārdoti iespējas līgumi

B6.2.4.

Šis standarts neierobežo apstākļus (izņemot dažu pārdotu iespējas līgumu gadījumā), kādos atvasinātu instrumentu, kas novērtēts pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, var noteikt kā riska ierobežošanas instrumentu. Pārdots iespējas līgums neatbilst riska ierobežošanas instrumenta kritērijiem, ja vien tas nav noteikts kā ieskaits pret nopirktu iespējas līgumu, tostarp tādu nopirktu iespējas līgumu, kas iegults citā finanšu instrumentā (piemēram, pārdots pirkšanas iespējas līgums, kas izmantots pirms termiņa dzēšamu saistību riska ierobežošanai).

Riska ierobežošanas instrumentu noteikšana

B6.2.5.

Tādas riska ierobežošanas gadījumā, kas nav ārvalstu valūtas riska ierobežošana, ja uzņēmums kā riska ierobežošanas instrumentu nosaka neatvasināta instrumenta finanšu aktīvus vai saistības, kuras novērtētas pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzņēmums drīkst noteikt tikai neatvasinātu finanšu instrumentu kopumā vai proporcionālu daļu no tā.

B6.2.6.

Atsevišķu riska ierobežošanas instrumentu var noteikt kā vairāk nekā viena riska veida riska ierobežošanas instrumentu ar nosacījumu, ka ir konkrēti noteikts riska ierobežošanas instruments un dažādās riska pozīcijas, kas izvēlētas kā posteņi, kuru riski tiek ierobežoti. Minētie posteņi, kuru riski tiek ierobežoti, var būt dažādās riska ierobežošanas attiecībās.

Posteņi, kuru riski tiek ierobežoti (6.3. iedaļa)

Kritērijiem atbilstīgi posteņi

B6.3.1.

Stingra apņemšanās uzņēmējdarbības apvienošanas procesā pārņemt uzņēmējdarbību nevar būt postenis, kura riski tiek ierobežoti, izņemot ārvalstu valūtas riska gadījumā, jo citus riskus, kas tiek ierobežoti, nevar konkrēti identificēt un novērtēt. Minētie citi riski ir vispārīgi uzņēmējdarbības riski.

B6.3.2.

Patiesās vērtības riska ierobežošanā pašu kapitāla metodes ieguldījums nevar būt postenis, kura riski tiek ierobežoti. Tas tādēļ, ka ar pašu kapitāla metodi peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek atzīta ieguldītāja daļa ieguldījuma saņēmēja peļņā vai zaudējumos, nevis izmaiņas ieguldījuma patiesajā vērtībā. Līdzīga iemesla dēļ patiesās vērtības riska ierobežošanā ieguldījums konsolidētā meitasuzņēmumā nevar būt postenis, kura riski tiek ierobežoti. Tas tādēļ, ka ar konsolidāciju peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiek atzīta meitasuzņēmuma peļņa vai zaudējumi, nevis izmaiņas ieguldījuma patiesajā vērtībā. Riska ierobežošana attiecībā uz neto ieguldījumu ārvalstu darbībā ir atšķirīga, jo tā ir ārvalstu valūtas riska ierobežošana, nevis ieguldījuma vērtības izmaiņu patiesās vērtības riska ierobežošana.

B6.3.3.

Ar 6.3.4. punktu uzņēmumam ir ļauts apkopotus riska darījumus, kas ir riska darījuma un atvasināta instrumenta kombinācija, noteikt kā posteņus, kuru riski tiek ierobežoti. Nosakot šādu posteni, kura riski tiek ierobežoti, uzņēmums izvērtē, vai apkopotajā riska darījumā riska darījums ir kombinēts ar atvasinātu instrumentu tā, lai radītu atšķirīgu apkopoto riska darījumu, kuru pārvalda kā vienu konkrēta riska (vai risku) darījumu. Šādā gadījumā uzņēmums posteni, kura riski tiek ierobežoti, var noteikt, pamatojoties uz apkopoto riska darījumu. Piemēram:

a)

uzņēmums, izmantojot 15 mēnešu regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu par kafiju, var noteiktam daudzumam augstas varbūtības pakāpes kafijas pirkumu, kas tiktu veikti pēc 15 mēnešiem, ierobežot cenu risku (ASV dolāros). Riska pārvaldības vajadzībām augstas varbūtības pakāpes kafijas pirkumus kombinācijā ar regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu par kafiju var uzskatīt par 15 mēnešu fiksētas ASV dolāru summas ārvalstu valūtas riska darījumu (t. i., kā jebkuru fiksētas ASV dolāru summas izejošo naudas plūsmu pēc 15 mēnešiem);

b)

uzņēmums ārvalstu valūtas risku ārvalstu valūtā denominētiem 10 gadu parāda vērtspapīriem ar fiksētu procentu likmi, var ierobežot attiecībā uz visu termiņu. Tomēr uzņēmumam riska darījums ar fiksētu procentu likmi tā funkcionālajā valūtā ir vajadzīgs tikai uz īsu vai vidēju termiņu (teiksim, diviem gadiem) un riska darījums ar svārstīgu procentu likmi tā funkcionālajā valūtā – uz atlikušo termiņu. Katra divu gadu intervāla beigās (t. i., pēc divu gadu slīdošā principa) uzņēmums nofiksē nākamo divu gadu procentu likmes risku (ja procentu līmenis ir tāds, ka uzņēmums vēlas fiksēt procentu likmes). Šādā gadījumā uzņēmums var stāties 10 gadu starpvalūtu fiksēto un svārstīgo procentu likmju mijmaiņas darījumā, kurā ārvalstu valūtā denominēti parāda vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi tiek mijmainīti pret funkcionālās valūtas riska darījumu ar mainīgo procentu likmi. Papildus tam izmanto uz diviem gadiem noteiktu procentu likmju mijmaiņas darījumu, kas – pamatojoties uz funkcionālo valūtu – parāda vērtspapīrus ar mainīgo procentu likmi mijmaina pret parāda vērtspapīriem ar fiksētu procentu likmi. Faktiski ārvalstu valūtā denominēti parāda vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi kombinācijā ar 10 gadu starpvalūtu fiksēto un svārstīgo procentu likmju mijmaiņas darījumu riska pārvaldības vajadzībām tiek uzskatīti par 10 gadu parāda vērtspapīru ar mainīgo procentu likmi funkcionālās valūtas riska darījumu.

B6.3.4.

Kad uzņēmums, pamatojoties uz apkopoto riska darījumu, nosaka posteni, kura riski tiek ierobežoti, tas ņem vērā visu to posteņu kopējo ietekmi, kas veido apkopoto riska darījumu, lai izvērtētu riska ierobežošanas efektivitāti un riska ierobežošanas neefektivitāti. Tomēr posteņus, kas veido apkopoto riska darījumu, turpina uzskaitīt atsevišķi. Tas nozīmē, ka, piemēram:

a)

atvasinātos instrumentus, kas ir daļa no apkopotā riska darījuma, atzīst kā atsevišķus aktīvus vai saistības, kuras novērtētas pēc patiesās vērtības; un

b)

ja riska ierobežošanas attiecības ir noteiktas starp posteņiem, kas veido apkopoto riska darījumu, veidam, kādā atvasināto instrumentu iekļauj kā daļu no apkopotā riska darījuma, ir jāatbilst tam, kā minētais atvasinātais instruments ir noteikts kā riska ierobežošanas instruments apkopotā riska darījuma līmenī. Piemēram, ja uzņēmums, nosakot atvasināto instrumentu kā riska ierobežošanas instrumentu riska ierobežošanas attiecībām starp posteņiem, kas veido apkopoto riska darījumu, neiekļauj atvasinātā instrumenta nākotnes elementu, uzņēmumam nākotnes elements ir jāizslēdz arī tad, kad minētais atvasinātais instruments apkopotajā riska darījumā tiek iekļauts kā postenis, kura riski tiek ierobežoti. Citos gadījumos apkopotais riska darījums ietver atvasināto instrumentu kopumā vai proporcionālu daļu no tā.

B6.3.5.

Ar 6.3.6. punktu ir noteikts, ka konsolidētajos finanšu pārskatos augstas varbūtības pakāpes prognozēta grupas iekšējā darījuma ārvalstu valūtas risks var atbilst posteņa, kura riski tiek ierobežoti, kritērijiem naudas plūsmas riska ierobežošanā ar nosacījumiem, ka darījums ir denominēts valūtā, kas nav šo darījumu slēdzošā uzņēmuma funkcionālā valūta, un ka ārvalstu valūtas risks ietekmēs konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Šajā nolūkā uzņēmums var būt gan mātesuzņēmums, gan meitasuzņēmums, gan asociētais uzņēmums, gan kopīga struktūra, gan filiāle. Ja prognozēta grupas iekšējā darījuma ārvalstu valūtas risks neietekmē konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu, grupas iekšējais darījums neatbilst posteņa, kura riski tiek ierobežoti, kritērijiem. Parasti tas attiecas uz autoratlīdzības maksājumiem, procentu maksājumiem vai pārvaldības maksām starp vienas un tās pašas grupas dalībniekiem, ja vien nepastāv saistīts ārējais darījums. Tomēr, ja prognozēta grupas iekšējā darījuma ārvalstu valūtas risks ietekmēs konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu, grupas iekšējais darījums var atbilst posteņa, kura riski tiek ierobežoti, kritērijiem. Šāds piemērs ir prognozēta krājumu pirkšana vai pārdošana starp vienas un tās pašas grupas biedriem, ja notiek krājumu tālākpārdošana ārpus grupas esošai pusei. Tāpat konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu var ietekmēt prognozēta grupas iekšējā pamatlīdzekļu pārdošana, kad grupas uzņēmums, kas pamatlīdzekļus ražojis, tos pārdod grupas uzņēmumam, kurš tos izmantos savā darbībā. Tas varētu notikt, piemēram, tāpēc, ka pērkošais uzņēmums amortizēs attiecīgos pamatlīdzekļus, un sākotnēji atzītā pamatlīdzekļu summa var mainīties, ja prognozētais grupas iekšējais darījums ir denominēts valūtā, kas nav pērkošā uzņēmuma funkcionālā valūta.

B6.3.6.

Ja prognozēta grupas iekšējā darījuma riska ierobežošana atbilst riska ierobežošanas uzskaites piemērojamības kritērijiem, peļņu vai zaudējumus atzīst pārējos apvienotajos ienākumos un izslēdz no tiem atbilstīgi 6.5.11. punktam. Attiecīgais periods vai periodi, kuros darījuma, kā riski tiek ierobežoti, ārvalstu valūtas risks ietekmē peļņas vai zaudējumu aprēķinu, ir laiks, kad tas ietekmē konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

Posteņu, kuru riski tiek ierobežoti, noteikšana

B6.3.7.

Komponents ir postenis, kura riski tiek ierobežoti un kurš ir mazāks par visu posteni. Līdz ar to komponents atspoguļo tikai dažus tā posteņa riskus, kurā tas ietilpst, vai atspoguļo riskus tikai zināmā mērā (piemēram, ja tiek noteikta proporcionāla daļa no posteņa).

Riska komponenti

B6.3.8.

Lai riska komponentu varētu noteikt kā posteni, kura riski tiek ierobežoti, tam ir jābūt atsevišķi identificējamam finanšu vai nefinanšu posteņa komponentam, un uz minētā riska komponenta izmaiņām attiecināmajām posteņa naudas plūsmu vai patiesās vērtības izmaiņām ir jābūt ticami novērtējamām.

B6.3.9.

Kad tiek identificēts, kuri riska komponenti atbilst kritērijiem, lai tos noteiktu kā posteni, kā riski tiek ierobežoti, uzņēmums minētos riska komponentus izvērtē tās konkrētās tirgus struktūras kontekstā, uz kuru attiecas risks vai riski un kurā notiek riska ierobežošana. Lai veiktu šādu novērtēšanu, ir vajadzīgs izvērtēt būtiskos faktus un apstākļus, kas atšķiras atkarībā no riskiem un tirgus.

B6.3.10.

Nosakot riska komponentus kā posteņus, kuru riski tiek ierobežoti, uzņēmums izvērtē, vai riska komponenti ir skaidri noteikti līgumā (līgumiski precizēti riska komponenti), vai arī tie ir netieši ietverti tā posteņa patiesajā vērtībā vai naudas plūsmās, kurā tie ietilpst (ārpuslīgumiski precizēti riska komponenti). Ārpuslīgumiski noteikti riska komponenti var attiekties uz posteņiem, kas nav līgums (piemēram, prognozēti darījumi), vai ir līgumi, kuros komponents nav tieši norādīts (piemēram, stingra apņemšanās, kas ietver tikai vienu atsevišķu cenu, nevis cenu noteikšanas formulu, kurā ir atsauces uz dažādiem pamatā esošajiem aktīviem). Piemēram:

a)

uzņēmumam A ir ilgtermiņa piegādes līgums par dabasgāzi, kuras cena noteikta, izmantojot līgumiski noteiktu formulu, kas atsaucas uz precēm un citiem faktoriem (piemēram, gāzeļļu, mazutu un tādiem citiem komponentiem kā transporta izmaksas). Uzņēmums A minētajā piegādes līgumā gāzeļļas komponenta risku ierobežo, izmantojot regulētā tirgū netirgotu nākotnes līgumu par gāzeļļu. Tā kā gāzeļļas komponents ir noteikts piegādes līguma noteikumos un nosacījumos, tas ir līgumiski precizēts riska komponents. Līdz ar to, pamatojoties uz cenu noteikšanas formulu, uzņēmums A secina, ka gāzeļļas cenas risks ir atsevišķi identificējams. Turklāt pastāv tirgus regulētā tirgū netirgotiem nākotnes līgumiem par gāzeļļu. Līdz ar to uzņēmums A secina, ka gāzeļļas cenas risks ir ticami novērtējams. Tāpēc gāzeļļas cenas risks piegādes līgumā ir riska komponents, kas atbilst kritērijiem, lai to noteiktu kā posteni, kura riski tiek ierobežoti;

b)

uzņēmums B, pamatojoties uz tā ražošanas prognozi, ierobežo savu kafijas nākotnes pirkumu risku. Riska ierobežošana attiecībā uz daļu no prognozētā pirkuma apjoma sākas līdz pat 15 mēnešus pirms piegādes. Uzņēmums B laika gaitā (tuvojoties piegādes dienai) palielina apjomu, kura riski tiek ierobežoti. Lai pārvaldītu savu kafijas cenas risku, uzņēmums B izmanto divu dažādu veidu līgumus:

i)

biržā tirgotus nākotnes līgumus par kafiju; un

ii)

kafijas piegādes līgumus par konkrētai ražošanas vietai piegādātu Arābijas kafiju no Kolumbijas. Minētajos līgumos, izmantojot cenu noteikšanas formulu, cena par tonnu kafijas noteikta, balstoties uz cenu biržā tirgotam nākotnes līgumam par kafiju, plus fiksētu cenas starpību, plus mainīgu loģistikas pakalpojumu maksu. Kafijas piegādes līgums ir izpildāms līgums, saskaņā ar kuru uzņēmums B faktiski pieņem kafijas piegādes.

Ar pašreizējo ražu saistīto piegāžu gadījumā kafijas piegādes līgumu noslēgšana ļauj uzņēmumam B noteikt cenas starpību starp faktisko nopirktās kafijas kvalitāti (Arābijas kafija no Kolumbijas) un etalonkvalitāti, kas ir biržā tirgota nākotnes līguma pamatā. Taču ar nākamo ražu saistīto piegāžu gadījumā kafijas piegādes līgumi vēl nav pieejami, līdz ar to cenas starpību nav iespējams noteikt. Uzņēmums B izmanto biržā tirgotus nākotnes līgumus par kafiju, lai attiecībā uz piegādēm, kas saistītas ar pašreizējo ražu un nākamo ražu, ierobežotu sava kafijas cenas riska etalonkvalitātes komponenta risku. Uzņēmums B konstatē, ka tas ir pakļauts trim dažādiem riskiem: kafijas cenu riskam, kas atspoguļo etalonkvalitāti; kafijas cenu riskam, kas atspoguļo atšķirību (starpību) starp etalonkvalitātes kafijas cenu un konkrēto Arābijas kafiju no Kolumbijas, kuru tas faktiski saņem; un mainīgajām loģistikas izmaksām. Ar pašreizējo ražu saistītu piegāžu gadījumā pēc tam, kad uzņēmums B ir noslēdzis kafijas piegādes līgumu, kafijas cenas risks, kurš atspoguļo etalonkvalitāti, kļūst par līgumiski noteiktu riska komponentu, jo cenu noteikšanas formulā ir ietverta indeksācija attiecībā pret cenu biržā tirgotajam nākotnes līgumam par kafiju. Uzņēmums B secina, ka minētais riska komponents ir atsevišķi identificējams un ticami novērtējams. Ar nākamo ražu saistīto piegāžu gadījumā uzņēmums B vēl nav noslēdzis kafijas piegādes līgumus (t. i., minētās piegādes ir prognozēti darījumi). Līdz ar to kafijas cenu risks, kas atspoguļo etalonkvalitāti, ir ārpuslīgumiski noteikts riska komponents. Uzņēmuma B tirgus struktūras analīzē ir ņemts vērā tas, kā tiek noteikta konkrētās kafijas, ko uzņēmums saņem, iespējamo piegāžu cena. Līdz ar to uzņēmums B, pamatojoties uz savu tirgus struktūras analīzi, secina, ka prognozētie darījumi arī ietver kafijas cenu risku, kas atspoguļo etalonkvalitāti, kā atsevišķi identificējamu un ticami novērtējamu riska komponentu, neraugoties uz to, ka tas nav līgumiski noteikts. Tāpēc uzņēmums B gan attiecībā uz kafijas piegādes līgumiem, gan attiecībā uz prognozētiem darījumiem riska ierobežošanas attiecības var noteikt, pamatojoties uz riska komponentiem (attiecībā uz kafijas cenu risku, kas atspoguļo etalonkvalitāti);

c)

uzņēmums C, pamatojoties uz savu patēriņa prognozi, līdz pat 24 mēnešiem pirms piegādes ierobežo daļu no savu aviācijas degvielas nākotnes pirkumu riska un laika gaitā palielina apjomu, kura riski tiek ierobežoti. Uzņēmums C minēto risku ierobežo, izmantojot dažādu veidu līgumus atkarībā no riska ierobežošanas perioda, kas ietekmē atvasināto instrumentu tirgus likviditāti. Ilgākiem periodiem (12–24 mēneši) uzņēmums C izmanto jēlnaftas līgumus, jo tikai tiem ir pietiekama tirgus likviditāte. Periodiem, kas ilgst 6–12 mēnešus, uzņēmums C izmanto gāzeļļas atvasinātos instrumentus, jo tiem ir pietiekama likviditāte. Periodiem, kas ilgst līdz sešiem mēnešiem, uzņēmums C izmanto aviācijas degvielas līgumus. Uzņēmuma C analīze par naftas un naftas produktu tirgus struktūru un tā novērtējums par būtiskajiem faktiem un apstākļiem ir šādi:

i)

uzņēmums C darbojas ģeogrāfiskajā apgabalā, kur jēlnaftas etalons ir Brent. Jēlnafta ir izejvielas etalons, kas kā būtiskākais pamatresurss ietekmē dažādu naftas pārstrādes produktu cenu. Gāzeļļa ir etalons naftas pārstrādes produktiem, un to izmanto kā cenu noteikšanas atsauci naftas destilātiem vispārīgākā mērogā. Tas atspoguļojas arī atvasināto finanšu instrumentu veidos, ko izmanto jēlnaftas un naftas pārstrādes produktu tirgos vidē, kurā darbojas uzņēmums C, piemēram:

regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums par etalonjēlnaftu, kas ir Brent jēlnafta;

tāds regulētā tirgū tirgots nākotnes līgums par etalongāzeļļu, ko izmanto kā cenu noteikšanas atsauci destilātiem, piemēram, aviācijas degvielas starpības atvasinātie instrumenti sedz cenas starpību starp aviācijas degvielu un minēto etalongāzeļļu; un

etalongāzeļļas krekinga starpības atvasinātais instruments (t. i., atvasinātais instruments attiecībā uz cenas starpību starp jēlnaftu un gāzeļļu – pārstrādes starpību), ko indeksē atbilstoši Brent jēlnaftai;

ii)

naftas pārstrādes produktu cenu noteikšana nav atkarīga no tā, kāda konkrēta jēlnafta tiek pārstrādāta konkrētā naftas pārstrādes rūpnīcā, jo minētie naftas pārstrādes produkti (piemēram, gāzeļļa vai aviācijas degviela) ir standartizēti produkti.

Līdz ar to uzņēmums C secina, ka tā aviācijas degvielas pirkumu cenu risks ietver jēlnaftas cenu riska komponentu, kas balstīts uz Brent jēlnaftu, un gāzeļļas cenu riska komponentu, neraugoties uz to, ka jēlnafta un gāzeļļa nav noteikta jebkādas līgumiskas vienošanās ietvaros. Uzņēmums C secina, ka minētie divi riska komponenti ir atsevišķi identificējami un ticami novērtējami, neraugoties uz to, ka tie nav līgumiski noteikti. Līdz ar to uzņēmums C var noteikt riska ierobežošanas attiecības prognozētiem aviācijas degvielas pirkumiem, pamatojoties uz riska komponentiem (attiecībā uz jēlnaftu vai gāzeļļu). Minētā analīze nozīmē arī to, ka, ja, piemēram, uzņēmums C izmanto jēlnaftas atvasinātos instrumentus, kuru pamatā ir West Texas Intermediate (WTI) jēlnafta, tad cenu starpības izmaiņas starp Brent jēlnaftu un WTI jēlnaftu radītu riska ierobežošanas neefektivitāti;

d)

uzņēmums D ir parāda instrumenta ar fiksētu procentu likmi turētājs. Minētais instruments ir emitēts vidē, kuras tirgū daudzu līdzīgu parāda instrumentu starpības tiek salīdzinātas ar etalonlikmi (piemēram, LIBOR), un instrumentus ar mainīgo procentu likmi šajā vidē parasti indeksē atbilstoši minētajai etalonlikmei. Procentu likmju mijmaiņas darījumus bieži izmanto, lai pārvaldītu procentu likmju risku, pamatojoties uz minēto etalonlikmi, neatkarīgi no tā, kāda ir parāda instrumentu starpība attiecībā pret minēto etalonlikmi. Parāda instrumentu ar fiksētu procentu likmi cena mainās, tieši reaģējot uz izmaiņām etalonlikmē brīdī, kad šīs izmaiņas notiek. Uzņēmums D secina, ka etalonlikme ir komponents, ko var atsevišķi identificēt un ticami novērtēt. Līdz ar to uzņēmums D var noteikt riska ierobežošanas attiecības parāda instrumentam ar fiksētu procentu likmi, pamatojoties uz riska komponentu procentu etalonlikmes riskam.

B6.3.11.

Ja riska komponentu nosaka kā posteni, kura riski tiek ierobežoti, riska ierobežošanas uzskaites prasības uz minēto riska komponentu attiecas tāpat kā uz citiem posteņiem, kuru riski tiek ierobežoti un kuri nav riska komponenti. Piemēram, tiek piemēroti atbilstīguma kritēriji, tostarp kritērijs, ka riska ierobežošanas attiecībām ir jāatbilst riska ierobežošanas efektivitātes prasībām un ka jebkāds riska ierobežošanas neefektivitāte ir jānovērtē un jāatzīst.

B6.3.12.

Uzņēmums var arī noteikt tikai tādas izmaiņas posteņa, kura riski tiek ierobežoti, naudas plūsmās vai patiesajā vērtībā, kas ir lielākas vai mazākas par noteiktu cenu vai citu mainīgo lielumu (“vienpusējs risks”). Vienpusēju risku postenī, kura riski tiek ierobežoti, atspoguļo nopirkta iespējas līguma, kas ir riska ierobežošanas instruments, iekšējā vērtība (pieņemot, ka tam piemēro tādus pašus galvenos noteikumus kā noteiktajam riskam), nevis tā laikvērtība. Piemēram, uzņēmums var noteikt nākotnes naudas plūsmu rezultātu mainīgumu, kas izriet no prognozēta preces pirkuma cenas paaugstināšanās. Šādā situācijā uzņēmums nosaka tikai naudas plūsmas zaudējumus, kas izriet no cenas paaugstināšanās virs konkrētā līmeņa. Ierobežotais risks neietver nopirkta iespējas līguma laikvērtību, jo laikvērtība nav prognozētā darījuma komponents, kas ietekmē peļņas vai zaudējumu aprēķinu.

B6.3.13.

Pastāv atspēkojama prezumpcija, ka, ja vien inflācijas risks nav līgumiski precizēts, to nevar atsevišķi identificēt un ticami novērtēt, un tādējādi to nevar noteikt kā finanšu instrumenta riska komponentu. Tomēr dažos gadījumos inflācijas riskam ir iespējams identificēt riska komponentu, kas ir atsevišķi identificējams un ticami novērtējams, pamatojoties uz inflācijas vides konkrētajiem apstākļiem un attiecīgo parāda vērtspapīru tirgu.

B6.3.14.

Piemēram, uzņēmums emitē parāda vērtspapīrus vidē, kurā inflācijai piesaistīto obligāciju apjoms un termiņstruktūra rada pietiekami likvīdu tirgu, kas ļauj izveidot bezkuponu reālo procentu likmju termiņstruktūru. Tas nozīmē, ka attiecīgajai valūtai inflācija ir būtisks faktors, kas tiek atsevišķi ņemts vērā parāda vērtspapīru tirgos. Šādos apstākļos inflācijas riska komponentu varētu noteikt, diskontējot tā parāda instrumenta naudas plūsmas, kura riski tiek ierobežoti, izmantojot bezkuponu reālo procentu likmju termiņstruktūru (t. i., līdzīgā veidā, kā var konstatēt bezriska (nominālo) procentu likmes komponentu). Tomēr daudzos gadījumos inflācijas riska komponents nav atsevišķi identificējams un ticami novērtējams. Piemēram, uzņēmums emitē tikai parāda vērtspapīrus ar nominālo procentu likmi vidē, kurā inflācijai piesaistīto obligāciju tirgus nav pietiekami likvīds, lai ļautu izveidot bezkuponu reālo procentu likmju termiņstruktūru. Šādā gadījumā tirgus struktūras analīze un faktu un apstākļu analīze nepamato uzņēmuma secinājumu, ka inflācija ir būtisks faktors, kas tiek atsevišķi ņemts vērā parāda vērtspapīru tirgos. Tādēļ uzņēmums nevar atspēkot prezumpciju, ka inflācijas risks, kas nav līgumiski precizēts, nav atsevišķi identificējams un ticami novērtējams. Līdz ar to inflācijas riska komponents neatbilstu kritērijiem, lai to noteiktu kā posteni, kura riski tiek ierobežoti. Tas tā ir neatkarīgi no inflācijas riska ierobežošanas instrumenta, ko uzņēmums faktiski izmanto. Uzņēmums nevar vienkārši piedēvēt faktiskā inflācijas riska ierobežošanas instrumenta noteikumus un nosacījumus, attiecinot tos uz parāda vērtspapīriem ar nominālo procentu likmi.

B6.3.15.

Atzītas un inflācijai piesaistītas obligācijas naudas plūsmu inflācijas riska komponents, kas ir līgumiski precizēts (pieņemot, ka netiek prasīts atsevišķi uzskaitīt iegultu atvasināto instrumentu), ir atsevišķi identificējams un ticami novērtējams, kamēr vien inflācijas riska komponents neietekmē citas instrumenta naudas plūsmas.

Nominālās summas komponenti

B6.3.16.

Pastāv divi nominālo summu komponentu veidi, ko riska ierobežošanas attiecībās var noteikt kā posteni, kura riski tiek ierobežoti: komponents, kas ir proporcionāla daļa no visa posteņa, vai slāņa komponents. Komponenta veids ietekmē uzskaites rezultātu. Uzskaites vajadzībām uzņēmums komponentu nosaka atbilstīgi savam riska pārvaldības mērķim.

B6.3.17.

Kā piemēru komponentam, kas ir proporcionāla daļa, var minēt 50 % no aizdevuma līgumiskajām naudas plūsmām.

B6.3.18.

Slāņa komponentu var precizēt no definētas, bet atvērtas datu kopas vai no definētas nominālas summas. Piemēri:

a)

daļa no darījuma monetāra apjoma, piemēram, turpmākās naudas plūsmas 10 ĀVV apmērā no pārdošanas, kas denominēta ārvalstu valūtā, pēc pirmajām 20 ĀVV 201X. gada martā (4);

b)

daļa no fiziska apjoma, piemēram, XYZ vietā uzglabātas dabasgāzes apakšējais slānis 5 miljonu kubikmetru apmērā;

c)

daļa no darījuma fiziska vai cita veida apjoma, piemēram, pirmie 100 bareli no naftas pirkumiem 201X. gada jūnijā vai pirmās 100 MWh no elektroenerģijas pārdošanas 201X. gada jūnijā; vai

d)

posteņa, kura riski tiek ierobežoti, nominālās summas slānis, piemēram, pēdējie 80 miljoni VV no 100 miljonu VV stingras apņemšanās, apakšējais slānis 20 miljonu VV apmērā no 100 miljonu VV obligācijas ar fiksētu procentu likmi vai augšējais slānis 30 miljonu VV apmērā no 100 miljonu VV parāda vērtspapīru ar fiksētu procentu likmi kopsummas, ko var iepriekš apmaksāt patiesajā vērtībā (definētā nominālā summa ir 100 miljoni VV).

B6.3.19.

Ja patiesās vērtības riska ierobežošanā tiek noteikts slāņa komponents, uzņēmums to precizē no definētas nominālās summas. Lai izpildītu prasības attiecībā uz atbilstību patiesās vērtības riska ierobežošanas kritērijiem, uzņēmums pārvērtē posteni, kura riski tiek ierobežoti, ņemot vērā patiesās vērtības izmaiņas (t. i., pārvērtē posteni, ņemot vērā patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku). Patiesās vērtības riska ierobežošanas korekcija ir jāatzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā ne vēlāk kā brīdī, kad posteni pārtrauc atzīt. Līdz ar to ir nepieciešams sekot līdzi postenim, uz ko attiecas patiesās vērtības riska ierobežošanas korekcija. Attiecībā uz slāņa komponentu patiesās vērtības riska ierobežošanā uzņēmumam ir jāseko līdzi nominālajai summai, no kuras slāņa komponents ir definēts. Piemēram, B6.3.18. punkta d) apakšpunktā minētajai kopējai definētajai nominālajai summai 100 miljonu VV apmērā ir jāseko līdzi, lai izsekotu apakšējam slānim 20 miljonu VV apmērā vai augšējam slānim 30 miljonu VV apmērā.

B6.3.20.

Slāņa komponents, kas ietver priekšlaicīgas atmaksas iespēju, neatbilst kritērijiem, lai to patiesās vērtības riska ierobežošanā noteiktu kā posteni, kura riski tiek ierobežoti, ja priekšlaicīgas atmaksas iespējas patieso vērtību ietekmē ierobežotā riska izmaiņas, izņemot gadījumos, kuros noteiktais slānis ietver saistītās priekšlaicīgās atmaksas iespējas ietekmi, kad tiek konstatētas patiesās vērtības izmaiņas postenī, kura riski tiek ierobežoti.

Saikne starp posteņa komponentiem un kopējām naudas plūsmām

B6.3.21.

Ja finanšu vai nefinanšu posteņa naudas plūsmu komponentu nosaka kā posteni, kura riski tiek ierobežoti, minētajam komponentam ir jābūt mazākam par visa posteņa naudas plūsmu kopsummu vai vienādam ar to. Tomēr visa posteņa visas naudas plūsmas var noteikt kā posteni, kura riski tiek ierobežoti, un tām var ierobežot tikai vienu konkrētu risku (piemēram, tikai tās izmaiņas, kas attiecināmas uz LIBOR izmaiņām vai etalonpreces cenas izmaiņām).

B6.3.22.

Piemēram, tādu finanšu saistību gadījumā, kuru efektīvā procentu likme ir zemāka par LIBOR, uzņēmums nevar noteikt:

a)

saistību komponentu, kas ir vienāds ar procentiem pēc LIBOR (plus pamatsumma patiesās vērtības riska ierobežošanas gadījumā); un

b)

negatīvu atlikušo komponentu.

B6.3.23.

Tomēr tādu finanšu saistību ar fiksētu procentu likmi gadījumā, kuru efektīvā procentu likme ir (piemēram) 100 bāzes punktus zem LIBOR, uzņēmums kā posteni, kura riski tiek ierobežoti, var noteikt visu minēto saistību vērtības izmaiņas (t. i., pamatsumma plus procenti pēc LIBOR mīnus 100 bāzes punkti), kas ir attiecināmas uz LIBOR izmaiņām. Ja finanšu instrumenta ar fiksētu procentu likmi risku ierobežo kādu laiku pēc instrumenta iniciēšanas un šajā laikā procentu likmes ir mainījušās, uzņēmums var noteikt riska komponentu, kas ir vienāds ar etalonlikmi, kura ir augstāka par līgumiski noteikto likmi, kas maksāta par posteni. Uzņēmums to var darīt, ja etalonlikme ir mazāka par efektīvo procentu likmi, kura aprēķināta, pamatojoties uz pieņēmumu, ka uzņēmums instrumentu ir nopircis dienā, kad tas pirmo reiz nosaka posteni, kura riski tiek ierobežoti. Piemēram, pieņemsim, ka uzņēmums iniciē tādu 100 VV finanšu aktīvu ar fiksētu procentu likmi, kura efektīvā procentu likme ir 6 procenti laikā, kad LIBOR ir 4 procenti. Uzņēmums minētā aktīva riska ierobežošanu sāk kādā vēlākā brīdī, kad LIBOR ir palielinājusies līdz 8 procentiem un aktīva patiesā vērtība ir kritusies līdz 90 VV. Uzņēmums aprēķina, ka, ja tas būtu nopircis aktīvu dienā, kad tas saistīto LIBOR procentu likmes risku pirmo reizi bija noteicis kā posteni, kura riski tiek ierobežoti, efektīvais ienesīgums no aktīva, pamatojoties uz aktīva tā brīža patieso vērtību 90 VV, būtu 9,5 procenti. Tā kā LIBOR ir mazāka par minēto efektīvo ienesīgumu, uzņēmums var noteikt tādu LIBOR komponentu 8 procentu apmērā, kas sastāv daļēji no līgumiskajām procentu naudas plūsmām un daļēji no starpības starp pašreizējo patieso vērtību (t. i., 90 VV) un termiņa beigās atmaksājamo summu (t. i., 100 VV).

B6.3.24.

Ja finanšu saistības ar mainīgo procentu likmi ir ar procentiem, kas atbilst (piemēram) trīs mēnešu LIBOR mīnus 20 bāzes punkti (ar apakšējo robežu nulle bāzes punkti), uzņēmums kā posteni, kura riski tiek ierobežoti, var noteikt visu saistību naudas plūsmu izmaiņas (t. i., trīs mēnešu LIBOR mīnus 20 bāzes punkti – iekļaujot apakšējo robežu), kas ir attiecināmas uz LIBOR izmaiņām. Līdz ar to, kamēr trīs mēnešu LIBOR nākotnes līkne minēto saistību atlikušajam darbības laikam nepazeminās zem 20 bāzes punktiem, postenim, kura riski tiek ierobežoti, ir tāds pats naudas plūsmu mainīgums kā saistībām, kas ir ar procentiem, kuri atbilst trīs mēnešu LIBOR ar nulles vai pozitīvu starpību. Tomēr, ja trīs mēnešu LIBOR nākotnes līkne uz minēto saistību (vai to daļas) atlikušo darbības laiku pazeminās zem 20 bāzes punktiem, postenim, kura riski tiek ierobežoti, ir zemāks naudas plūsmu mainīgums kā saistībām, kas ir ar procentiem, kuri atbilst trīs mēnešu LIBOR ar nulles vai pozitīvu starpību.

B6.3.25.

Līdzīgs nefinanšu posteņa piemērs ir tāda konkrēta veida jēlnafta no konkrētas naftas atradnes, kuras cena tiek noteikta atkarībā no attiecīgās etalonjēlnaftas. Ja uzņēmums minēto jēlnaftu pārdod saskaņā ar līgumu, izmantojot līgumiski noteiktu cenu noteikšanas formulu, ar ko cena par barelu tiek noteikta etalonjēlnaftas cenas līmenī mīnus 10 VV ar apakšējo robežu 15 VV, uzņēmums saskaņā ar pārdošanas līgumu visas naudas plūsmas mainīgumu, kurš ir attiecināms uz izmaiņām etalonjēlnaftas cenā, var noteikt kā posteni, kura riski tiek ierobežoti. Tomēr uzņēmums nevar noteikt komponentu, kas ir vienāds ar etalonjēlnaftas cenas izmaiņām pilnā apmērā. Līdz ar to, kamēr nākotnes cena (par katru piegādi) nesamazinās zem 25 VV, postenim, kura riski tiek ierobežoti, ir tāds pats naudas plūsmu mainīgums kā jēlnaftai, kas pārdota par etalonjēlnaftas cenu (vai ar pozitīvu starpību). Tomēr, ja nākotnes cena par kādu piegādi samazinās zem 25 VV, postenim, kura riski tiek ierobežoti, ir zemāks naudas plūsmu mainīgums kā jēlnaftai, kas pārdota par etalonjēlnaftas cenu (vai ar pozitīvu starpību).

Riska ierobežošanas uzskaites piemērojamības kritēriji (6.4. iedaļa)

Riska ierobežošanas efektivitāte

B6.4.1.

Riska ierobežošanas efektivitāte ir pakāpe, kādā riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības vai naudas plūsmu izmaiņas kompensē posteņa, kura riski tiek ierobežoti, patiesās vērtības vai naudas plūsmu izmaiņas (piemēram, ja postenis, kura riski tiek ierobežoti, ir riska komponents, posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmu attiecīgās izmaiņas ir tās, kuras ir attiecināmas uz ierobežoto risku). Riska ierobežošanas neefektivitāte ir pakāpe, kādā riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības vai naudas plūsmu izmaiņas ir lielākas vai mazākas par posteņa, kura riski tiek ierobežoti, patiesās vērtības vai naudas plūsmu izmaiņām.

B6.4.2.

Riska ierobežošanas attiecību noteikšanas brīdī un pastāvīgi pēc tam uzņēmums analizē riska ierobežošanas neefektivitātes avotus, kuri, kā paredzams, ietekmēs riska ierobežošanas attiecības visā to termiņā. Uzņēmuma izvērtējums par atbilstību riska ierobežošanas efektivitātes prasībām ir balstīts uz minēto analīzi (tostarp jebkādiem tādiem atjauninājumiem saskaņā ar B6.5.21. punktu, kas rodas no riska ierobežošanas attiecību līdzsvarošanas).

B6.4.3.

Lai novērstu šaubas, riska ierobežošanas instrumenta novērtējumā un līdz ar to riska ierobežošanas efektivitātes izvērtējumā un riska ierobežošanas efektivitātes novērtējumā atspoguļo ietekmi, ko rada sākotnējā darījumu partnera aizstāšana ar tīrvērtes darījumu partneri un saistīto izmaiņu ieviešana, kā aprakstīts 6.5.6. punktā.

Ekonomiskā saikne starp posteni, kura riski tiek ierobežoti, un riska ierobežošanas instrumentu

B6.4.4.

Prasība par ekonomiskas saiknes pastāvēšanu nozīmē, ka riska ierobežošanas instrumentam un postenim, kura riski tiek ierobežoti, ir vērtības, kuras pārsvarā pārvietojas pretējā virzienā dēļ viena un tā paša riska, kas ir ierobežotais risks. Līdz ar to ir jābūt paredzamam, ka riska ierobežošanas instrumenta vērtība un posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vērtība sistemātiski mainīsies, reaģējot uz pārvietošanos vai nu tajā pašā pamatā esošajā aktīvā vai pamatā esošajos aktīvos, kas ir ekonomiski saistīti tādā veidā, ka tie līdzīgi reaģē uz risku, kas tiek ierobežots (piemēram, Brent un WTI jēlnafta).

B6.4.5.

Ja pamatā esošie aktīvi nav tādi paši, bet ir ekonomiski saistīti, var rasties situācijas, kurās riska ierobežošanas instrumenta un posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vērtības pārvietojas vienā un tajā pašā virzienā, piemēram, tāpēc, ka cenu starpība starp abiem saistītajiem pamatā esošajiem aktīviem mainās, lai gan pašu pamatā esošo aktīvu pārvietošanās ir nenozīmīga. Šādā gadījumā joprojām ir ievērots nosacījums par ekonomisku saikni starp riska ierobežošanas instrumentu un posteni, kura riski tiek ierobežoti, ja attiecībā uz riska ierobežošanas instrumenta un posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vērtībām joprojām ir paredzams, ka tās pārvietosies pretējā virzienā, kad pārvietojas pamatā esošie aktīvi.

B6.4.6.

Lai pārliecinātos par to, vai ir paredzams sasniegt riska pārvaldības mērķi, izvērtējumā par ekonomiskas saiknes pastāvēšanu ietver analīzi par riska ierobežošanas attiecību iespējamo attīstību visā šo attiecību termiņā. Tas vien, ka starp diviem mainīgajiem pastāv statistiskā korelācija, nepamato secinājumu par ekonomiskas saiknes pastāvēšanu.

Kredītriska ietekme

B6.4.7.

Tā kā riska ierobežošanas uzskaites modeļa pamatā ir vispārējs princips, ka riska ierobežošanas instrumenta un posteņa, kura riski tiek ierobežoti, peļņa un zaudējumi tiek savstarpēji kompensēti, riska ierobežošanas efektivitāti nosaka ne tikai ekonomiskā saikne starp minētajiem posteņiem (t. i., izmaiņas to pamatā esošajos aktīvos), bet arī kredītriska ietekme gan uz riska ierobežošanas instrumenta, gan posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vērtību. Kredītriska ietekme nozīmē, ka pat tādos gadījumos, kad pastāv ekonomiska saikne starp riska ierobežošanas instrumentu un posteni, kura riski tiek ierobežoti, ieskaita līmenis varētu izrādīties neprognozējams. To var izraisīt riska ierobežošanas instrumenta vai posteņa, kura riski tiek ierobežoti, kredītriska izmaiņas, kas ir tik lielas, ka kredītrisks dominē pār vērtības izmaiņām, kuras izriet no ekonomiskās saiknes (t. i., pamatā esošo aktīvu izmaiņu ietekmi). Dominance rodas tad, ja izmaiņu līmenis ir tik liels, ka tas rada tādus kredītriska zaudējumus (vai peļņu), kuri kavē pamatā esošo aktīvu izmaiņu (pat tad, ja izmaiņas ir nozīmīgas) ietekmi uz riska ierobežošanas instrumenta vai posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vērtību. Turpretim, ja konkrētā periodā izmaiņas pamatā esošajos aktīvos ir nelielas, fakts, ka pat nelielas ar kredītrisku saistītas izmaiņas riska ierobežošanas instrumenta vai posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vērtībā varētu ietekmēt vērtību vairāk nekā pamatā esošie aktīvi, nerada dominanci.

B6.4.8.

Piemēram, kredītrisks dominē pār riska ierobežošanas attiecībām tad, ja uzņēmums preces cenas risku ierobežo, izmantojot nenodrošinātu atvasināto instrumentu. Ja minētā atvasinātā instrumenta darījuma partnera kredītstāvoklis ievērojami pasliktinās, darījuma partnera kredītstāvokļa izmaiņu ietekme varētu būt lielāka par preces cenas izmaiņu ietekmi uz riska ierobežošanas instrumenta patieso vērtību, savukārt posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vērtības izmaiņas lielā mērā ir atkarīgas no preces cenas izmaiņām.

Riska ierobežošanas koeficients

B6.4.9.

Saskaņā ar riska ierobežošanas efektivitātes prasībām riska ierobežošanas attiecību riska ierobežošanas koeficientam ir jābūt tādam pašam kā koeficientam, kurš izriet no posteņa, kā riski tiek ierobežoti, daudzuma, kura risku uzņēmums faktiski ierobežo, un no riska ierobežošanas instrumenta daudzuma, kuru uzņēmums faktiski izmanto, lai ierobežotu šā posteņa minētā daudzuma risku. Līdz ar to, ja uzņēmums ierobežo mazāk nekā 100 procentus no posteņa riska, piemēram, 85 procentus, tad uzņēmums riska ierobežošanas attiecības nosaka, izmantojot riska ierobežošanas koeficientu, kas ir tāds pats kā tas, kurš izriet no 85 procentiem riska un no riska ierobežošanas instrumenta daudzuma, ko uzņēmums faktiski izmanto, lai ierobežotu minēto 85 procentu risku. Līdzīgi, piemēram, ja uzņēmums risku ierobežo, izmantojot nominālo summu finanšu instrumenta 40 vienību apmērā, tas riska ierobežošanas attiecības nosaka, izmantojot riska ierobežošanas koeficientu, kas ir tāds pats kā tas, kurš izriet no minētā 40 vienību daudzuma (t. i., uzņēmums nedrīkst izmantot riska ierobežošanas koeficientu, kura pamatā ir lielāks vienību daudzums, kāds uzņēmuma turējumā ir kopā, vai mazāks vienību daudzums), un posteņa, kura riski tiek ierobežoti, daudzuma, kā risku uzņēmums faktiski ierobežo ar minētajām 40 vienībām.

B6.4.10.

Tomēr riska ierobežošanas attiecību noteikšana, izmantojot tādu pašu riska ierobežošanas koeficientu kā to, kas izriet no posteņa, kura riski tiek ierobežoti, un riska ierobežošanas instrumenta daudzumiem, ko uzņēmums faktiski izmanto, nedrīkst atspoguļot tādu nelīdzsvarotību starp posteņa, kura riski tiek ierobežoti, un riska ierobežošanas instrumenta svērumiem, kas savukārt izraisītu riska ierobežošanas neefektivitāti (neatkarīgi no tā, vai tas ir atzīts), kurš varētu radīt riska ierobežošanas uzskaites vajadzībām neatbilstīgu uzskaites rezultātu. Līdz ar to riska ierobežošanas attiecību noteikšanas vajadzībām uzņēmumam ir jākoriģē riska ierobežošanas koeficients, kas izriet no posteņa, kura riski tiek ierobežoti, un riska ierobežošanas instrumenta daudzumiem, ko uzņēmums faktiski izmanto, ja tas ir vajadzīgs, lai izvairītos no šādas nelīdzsvarotības.

B6.4.11.

Piemēram, būtiski apsvērumi, lai izvērtētu, vai uzskaites rezultāts atbilst riska ierobežošanas uzskaites vajadzībām, ir šādi:

a)

vai paredzētais riska ierobežošanas koeficients ir noteikts, lai izvairītos no riska ierobežošanas neefektivitātes atzīšanas attiecībā uz naudas plūsmu riska ierobežošanu vai lai panāktu patiesās vērtības riska ierobežošanas korekcijas lielākam skaitam posteņu, kuru riski tiek ierobežoti, ar mērķi palielināt patiesās vērtības uzskaites izmantošanu, bet nekompensējot riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas; un

b)

vai pastāv komerciāls iemesls posteņa, kura riski tiek ierobežoti, un riska ierobežošanas instrumenta konkrētajiem svērumiem pat tad, ja tie rada riska ierobežošanas neefektivitāti. Piemēram, uzņēmums iesaistās darījumos ar riska ierobežošanas instrumentu un nosaka tā daudzumu, kas nav daudzums, ko uzņēmums bija konstatējis kā labāko riska ierobežojumu postenim, kura riski tiek ierobežoti, jo riska ierobežošanas instrumentu standarta apjoms nepieļauj iesaistīšanos darījumā ar šo konkrēto riska ierobežošanas instrumenta daudzumu (“partijas apjoma problēma”). Piemēram, uzņēmums, kas risku 100 tonnām kafijas pirkumu ierobežo ar tādiem standarta regulētā tirgū tirgotiem nākotnes līgumiem par kafiju, kuru līguma apjoms ir 37 500 mārciņu. Uzņēmums varētu izmantot vienīgi piecus vai sešus līgumus (kas atbilst attiecīgi 85,0 tonnām un 102,1 tonnai), lai ierobežotu risku 100 tonnu pirkuma apjomam. Šādā gadījumā uzņēmums riska ierobežošanas attiecības nosaka, izmantojot riska ierobežošanas koeficientu, kas izriet no tā regulētā tirgū tirgotu nākotnes līgumu par kafiju skaita, ko uzņēmums faktiski izmanto, jo riska ierobežošanas neefektivitāte, kura izriet no posteņa, kura riski tiek ierobežoti, un riska ierobežošanas instrumenta svērumu neatbilstības, neradītu riska ierobežošanas uzskaites vajadzībām neatbilstīgu uzskaites rezultātu.

Biežums, ar kādu izvērtē, vai ir izpildītas riska ierobežošanas efektivitātes prasības

B6.4.12.

Uzņēmums riska ierobežošanas attiecību sākumā un pēc tam pastāvīgi izvērtē, vai riska ierobežošanas attiecības atbilst riska ierobežošanas efektivitātes prasībām. Kā minimums uzņēmums pastāvīgo izvērtēšanu veic katrā pārskata datumā vai gadījumos, kad notiek nozīmīgas izmaiņas apstākļos, kas ietekmē riska ierobežošanas efektivitātes prasības, – atkarībā no tā, kas iestājas pirmais. Izvērtējums attiecas uz to, kas paredzēts saistībā ar riska ierobežošanas efektivitāti, un tāpēc ir vērsts tikai uz nākotni.

Metodes, ar ko izvērtē, vai ir izpildītas riska ierobežošanas efektivitātes prasības

B6.4.13.

Šajā standartā nav precizēta metode, ar ko izvērtēt, vai riska ierobežošanas attiecības atbilst riska ierobežošanas efektivitātes prasībām. Neraugoties uz to, uzņēmumam jāizmanto metode, kas aptver riska ierobežošanas attiecību būtiskās iezīmes, tostarp riska ierobežošanas neefektivitātes avotus. Atkarībā no minētajiem faktoriem metode var būt kvalitatīvs vai kvantitatīvs izvērtējums.

B6.4.14.

Piemēram, ja riska ierobežošanas instrumenta un posteņa, kura riski tiek ierobežoti, būtiskie noteikumi (piemēram, par nominālo summu, termiņu un pamatā esošajiem aktīviem) sakrīt vai ir cieši saskaņoti, uzņēmumam, pamatojoties uz šo būtisko noteikumu kvalitatīvu izvērtējumu, varētu būt iespēja secināt, ka riska ierobežošanas instrumentam un postenim, kura riski tiek ierobežoti, ir vērtības, kas pārsvarā pārvietosies pretējā virzienā dēļ viena un tā paša riska, un ka līdz ar to starp posteni, kura riski tiek ierobežoti, un riska ierobežošanas instrumentu pastāv ekonomiska saikne (skatīt B6.4.4.–B6.4.6. punktu).

B6.4.15.

Fakts, ka atvasināts instruments ir ar pozitīvu iekšvērtību vai ar negatīvu iekšvērtību brīdī, kad to nosaka kā riska ierobežošanas instrumentu, nenozīmē, ka kvalitatīvais izvērtējums ir nepiemērots. Tas ir atkarīgs no apstākļiem, vai no minētā fakta izrietošā riska ierobežošanas neefektivitāte varētu būt tik liela, ka ar kvalitatīvu izvērtējumu to nevarētu adekvāti aptvert.

B6.4.16.

Turpretim, ja riska ierobežošanas instrumenta un posteņa, kura riski tiek ierobežoti, būtiskie noteikumi nav cieši saskaņoti, pastāv lielāka nenoteiktība par savstarpējās kompensācijas pakāpi. Līdz ar to riska ierobežošanas efektivitāti visā riska ierobežošanas attiecību termiņā ir grūtāk prognozēt. Šādā situācijā uzņēmums, balstoties uz kvantitatīvu izvērtējumu, varētu vienīgi secināt, ka starp posteni, kura riski tiek ierobežoti, un riska ierobežošanas instrumentu pastāv ekonomiska saikne (skatīt B6.4.4.–B6.4.6. punktu). Dažās situācijās kvantitatīvais izvērtējums varētu būt nepieciešams, arī lai izvērtētu, vai riska ierobežošanas koeficients, kas izmantots, lai noteiktu riska ierobežošanas attiecības, atbilst riska ierobežošanas efektivitātes prasībām (skatīt B6.4.9.–B6.4.11. punktu). Uzņēmums šīm abām atšķirīgajām vajadzībām var izmantot vienu un to pašu metodi vai dažādas metodes.

B6.4.17.

Lai nodrošinātu, ka riska ierobežošanas attiecību būtiskās iezīmes, tostarp riska ierobežošanas neefektivitātes avoti, joprojām tiek aptvertas tādu apstākļu izmaiņu gadījumā, kas ietekmē riska ierobežošanas efektivitāti, uzņēmumam var nākties mainīt metodi, kura izmantota, lai izvērtētu riska ierobežošanas attiecību atbilstību riska ierobežošanas efektivitātes prasībām.

B6.4.18.

Uzņēmuma riska pārvaldība ir galvenais informācijas avots, lai izvērtētu, vai riska ierobežošanas attiecības atbilst riska ierobežošanas efektivitātes prasībām. Tas nozīmē, ka lēmumu pieņemšanas nolūkos izmantoto pārvaldības informāciju (vai analīzi) var izmantot kā pamatu izvērtējumam par to, vai riska ierobežošanas attiecības atbilst riska ierobežošanas efektivitātes prasībām.

B6.4.19.

Uzņēmuma dokumentācijā par riska ierobežošanas attiecībām ietver veidu, kādā uzņēmums izvērtēs riska ierobežošanas efektivitātes prasības, tostarp izmantoto metodi vai izmantotās metodes. Ja metodes tiek jebkādā veidā mainītas, riska ierobežošanas dokumentāciju atjaunina (skatīt B6.4.17. punktu).

Atbilstīgu riska ierobežošanas attiecību uzskaite (6.5. iedaļa)

B6.5.1.

Patiesās vērtības riska ierobežošanas piemērs ir parāda instrumenta ar fiksētu procentu likmi patiesās vērtības izmaiņu, kuras rodas no procentu likmju izmaiņām, riska ierobežošana. Šādā riska ierobežošanā varētu iesaistīties emitents vai turētājs.

B6.5.2.

Naudas plūsmas riska ierobežošanas mērķis ir atlikt riska ierobežošanas instrumenta peļņu vai zaudējumus uz periodu vai periodiem, kuros paredzamajām turpmākajām naudas plūsmām, kuru riski tiek ierobežoti, ir ietekme uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Naudas plūsmas riska ierobežošanas piemērs ir mijmaiņas izmantošana, lai parāda vērtspapīrus ar svārstīgu procentu likmi (kas novērtēti amortizētajās izmaksās vai patiesajā vērtībā) apmainītu pret parāda vērtspapīriem ar fiksētu procentu likmi (t. i., nākotnes darījuma riska ierobežošana, kur turpmākās naudas plūsmas, kuru risks tiek ierobežots, ir nākotnes procentu maksājumi). Turpretim tāda kapitāla vērtspapīru instrumenta prognozēts pirkums, kas pēc iegādes tiks uzskaitīts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ir piemērs postenim, kurš naudas plūsmas riska ierobežošanā nevar būt postenis, kura riski tiek ierobežoti, jo jebkādu atliktu peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas instrumenta nevarētu piemēroti pārklasificēt uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu periodā, kurā tiktu panākts ieskaits. Tā paša iemesla dēļ arī tāda kapitāla vērtspapīru instrumenta prognozēts pirkums, kas pēc iegādes tiks uzskaitīts patiesajā vērtībā, tās izmaiņas uzrādot pārējos apvienotajos ienākumos, naudas plūsmas riska ierobežošanā nevar būt postenis, kura riski tiek ierobežoti.

B6.5.3.

Saistošas apņemšanās riska ierobežošana (piemēram, tādu kurināmā cenas izmaiņu riska ierobežošana, kuras saistītas ar elektrību ražojoša uzņēmuma neatzītu līgumā paredzētu apņemšanos pirkt kurināmo par nemainīgu cenu) ir patiesās vērtības izmaiņu riska ierobežošana. Līdz ar to šāda riska ierobežošana ir patiesās vērtības riska ierobežošana. Tomēr saskaņā ar 6.5.4. punktu saistošas apņemšanās ārvalstu valūtas riska ierobežošanu alternatīvi varētu uzskaitīt kā naudas plūsmas riska ierobežošanu.

Riska ierobežošanas neefektivitātes novērtējums

B6.5.4.

Novērtējot riska ierobežošanas neefektivitāti, uzņēmums ņem vērā naudas laikvērtību. Līdz ar to uzņēmums posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vērtību nosaka, pamatojoties uz pašreizējo vērtību, un tāpēc minētā posteņa vērtības izmaiņas ietver arī naudas laikvērtības ietekmi.

B6.5.5.

Lai riska ierobežošanas neefektivitātes novērtēšanas nolūkā aprēķinātu posteņa, kā riski tiek ierobežoti, vērtības izmaiņas, uzņēmums var izmantot atvasinātu instrumentu, kura noteikumi atbilstu minētā posteņa būtiskajiem noteikumiem (to parasti dēvē par “hipotētisku atvasināto instrumentu”) un kurš, piemēram, prognozēta darījuma riska ierobežošanas gadījumā tiktu kalibrēts, izmantojot tās cenas (vai likmes) līmeni, kā riski tiek ierobežoti. Piemēram, ja riska ierobežošana attiektos uz divpusēju risku pašreizējā tirgus līmenī, hipotētiskais atvasinātais instruments būtu hipotētisks regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums, kas riska ierobežošanas attiecību noteikšanas brīdī ir kalibrēts līdz nulles vērtībai. Ja riska ierobežošana, piemēram, attiektos uz vienpusēju risku, hipotētiskais atvasinātais instruments atspoguļotu tāda hipotētiska iespējas līguma iekšvērtību, kurš riska ierobežošanas attiecību noteikšanas brīdī ir ar iekšvērtību, kas vienāda ar pamatā esošā instrumenta cenu (ja cenas, kuras riski tiek ierobežoti, līmenis ir pašreizējā tirgus līmenī), vai arī ar negatīvu iekšvērtību (ja cenas, kuras riski tiek ierobežoti, līmenis ir virs – vai garās pozīcijas riska ierobežošanas gadījumā zem – pašreizējā tirgus līmeņa). Hipotētiska atvasinātā instrumenta izmantošana ir viens iespējamais veids, kā aprēķināt posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vērtības izmaiņas. Hipotētiskais atvasinātais instruments atveido posteni, kura riski tiek ierobežoti, un līdz ar to rada tādu pašu rezultātu kā tad, ja vērtības izmaiņas tiktu konstatētas ar citu pieeju. Tādējādi “hipotētiska atvasinātā instrumenta” izmantošana pati par sevi nav metode, bet gan matemātisks līdzeklis, ko var izmantot tikai ar mērķi aprēķināt posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vērtību. Līdz ar to “hipotētisku atvasināto instrumentu” nevar izmantot, lai posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vērtībā ietvertu elementus, kas pastāv tikai riska ierobežošanas instrumentā (bet ne postenī, kura riski tiek ierobežoti). Kā piemērs ir minams ārvalstu valūtā denominēti parāda vērtspapīri (neatkarīgi no tā, vai tie ir parāda vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi vai ar mainīgo procentu likmi). Izmantojot hipotētisku atvasināto instrumentu, lai aprēķinātu šādu parāda vērtspapīru vērtības izmaiņas vai to naudas plūsmu kumulatīvo izmaiņu pašreizējo vērtību, ar hipotētisko atvasināto instrumentu nevar vienkārši piedēvēt maksu par dažādu valūtu maiņu pat tad, ja faktiskie atvasinātie instrumenti, saskaņā ar kuriem tiek mainītas dažādas valūtas, varētu ietvert šādu maksu (piemēram, starpvalūtu procentu likmju mijmaiņas darījumi).

B6.5.6.

Posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vērtības izmaiņas, kas noteiktas, izmantojot hipotētisku atvasināto instrumentu, var izmantot arī ar mērķi izvērtēt, vai riska ierobežošanas attiecības atbilst riska ierobežošanas efektivitātes prasībām.

Riska ierobežošanas attiecību līdzsvarošana un riska ierobežošanas koeficienta mainīšana

B6.5.7.

Līdzsvarošana nozīmē korekcijas, kas tiek izdarītas jau pastāvošu riska ierobežošanas attiecību posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vai riska ierobežošanas instrumenta noteiktajos daudzumos, lai saglabātu riska ierobežošanas efektivitātes prasībām atbilstošu riska ierobežošanas koeficientu. Ja izmaiņas posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vai riska ierobežošanas instrumenta noteiktajos daudzumos notiek ar citu nolūku, tās nav uzskatāmas par līdzsvarošanu šā standarta vajadzībām.

B6.5.8.

Līdzsvarošanu uzskaita kā riska ierobežošanas attiecību turpināšanu saskaņā ar B6.5.9.–B6.5.21. punktu. Veicot līdzsvarošanu, riska ierobežošanas attiecību riska ierobežošanas efektivitāti konstatē un nekavējoties atzīst pirms riska ierobežošanas attiecību koriģēšanas.

B6.5.9.

Riska ierobežošanas koeficienta koriģēšana ļauj uzņēmumam reaģēt uz tādām izmaiņām attiecībās starp riska ierobežošanas instrumentu un posteni, kura riski tiek ierobežoti, kas izriet no to pamatā esošajiem aktīviem vai riska mainīgajiem lielumiem. Piemēram, riska ierobežošanas attiecības, kurās riska ierobežošanas instrumentam un postenim, kura riski tiek ierobežoti, ir dažādi, taču saistīti pamatā esošie aktīvi, mainās, reaģējot uz izmaiņām attiecībās starp minētajiem diviem pamatā esošajiem aktīviem (piemēram, dažādi, bet saistīti atsauces indeksi, likmes vai cenas). Līdz ar to līdzsvarošana padara iespējamu riska ierobežošanas attiecību turpināšanu situācijās, kad attiecības starp riska ierobežošanas instrumentu un posteni, kura riski tiek ierobežoti, mainās veidā, ko var kompensēt, koriģējot riska ierobežošanas koeficientu.

B6.5.10.

Piemēram, uzņēmums ārvalstu valūtas A risku ierobežo, izmantojot valūtas atvasināto instrumentu, kas atsaucas uz ārvalstu valūtu B, un ārvalstu valūtas A un B ir piesaistītas (t. i., to maiņas kurss tiek noturēts koridorā vai atbilstoši maiņas kursam, ko noteikusi centrālā banka vai cita iestāde). Ja valūtas kursu starp ārvalstu valūtu A un ārvalstu valūtu B izmainītu (t. i., tiktu noteikts jauns koridors vai kurss), riska ierobežošanas attiecību līdzsvarošana ar mērķi atspoguļot jauno valūtas kursu nodrošinātu, ka riska ierobežošanas attiecības jaunajos apstākļos turpina atbilst riska ierobežošanas efektivitātes prasībām attiecībā uz riska ierobežošanas koeficientu. Turpretim, ja attiecībā uz valūtas atvasināto instrumentu pastāvētu saistību neizpilde, ar riska ierobežošanas koeficienta maiņu nevarētu nodrošināt, ka riska ierobežošanas attiecības turpinātu atbilst riska ierobežošanas efektivitātes prasībai. Līdz ar to līdzsvarošana neveicina riska ierobežošanas attiecību turpināšanu situācijas, kad attiecības starp riska ierobežošanas instrumentu un posteni, kura riski tiek ierobežoti, mainās veidā, ko nevar kompensēt, koriģējot riska ierobežošanas koeficientu.

B6.5.11.

Ne visas izmaiņas ieskaita pakāpē, kas pastāv starp riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības un posteņa, kura riski tiek ierobežoti, patiesās vērtības vai naudas plūsmu izmaiņām, ir uzskatāmas par izmaiņām riska ierobežošanas attiecībās starp riska ierobežošanas instrumentu un posteni, kura riski tiek ierobežoti. Uzņēmums analizē riska ierobežošanas neefektivitātes avotus, attiecībā uz kuriem paredzams, ka tie ietekmēs riska ierobežošanas attiecības visā to termiņā, un novērtē, vai izmaiņas ieskaita pakāpē ir:

a)

svārstības ap riska ierobežošanas koeficientu, kas saglabājas pamatots (t. i., turpina piemēroti atspoguļot attiecības starp riska ierobežošanas instrumentu un posteni, kura riski tiek ierobežoti); vai

b)

pazīme, ka riska ierobežošanas koeficients vairs pienācīgi neatspoguļo attiecības starp riska ierobežošanas instrumentu un posteni, kura riski tiek ierobežoti.

Uzņēmums minēto novērtēšanu veic atbilstīgi riska ierobežošanas efektivitātes prasībai attiecībā uz riska ierobežošanas koeficientu, t. i., lai nodrošinātu, ka riska ierobežošanas attiecības neatspoguļo tādu nelīdzsvarotību starp posteņa, kura riski tiek ierobežoti, un riska ierobežošanas instrumenta svērumiem, kas izraisītu riska ierobežošanas neefektivitāti (neatkarīgi no tā, vai tas ir atzīts), kurš varētu radīt riska ierobežošanas uzskaites vajadzībām neatbilstīgu uzskaites rezultātu. Līdz ar to minētais novērtējums prasa loģisku spriedumu.

B6.5.12.

Svārstības ap pastāvīgu riska ierobežošanas koeficientu (un līdz ar to saistīto riska ierobežošanas neefektivitāti) nevar samazināt, ar riska ierobežošanas koeficienta korekciju reaģējot uz katru konkrēto rezultātu. Līdz ar to šādos apstākļos ieskaita pakāpes izmaiņas ir jautājums, kas saistīts ar riska ierobežošanas neefektivitātes noteikšanu un atzīšanu, bet neprasa līdzsvarošanu.

B6.5.13.

Turpretim, ja izmaiņas ieskaita pakāpē liecina par to, ka svārstība notiek ap riska ierobežošanas koeficientu, kas atšķiras no minētajām riska ierobežošanas attiecībām pašlaik izmantotā riska ierobežošanas koeficienta, vai ka pastāv tendence novirzīties no minētā riska ierobežošanas koeficienta, tad riska ierobežošanas neefektivitāti var samazināt, koriģējot riska ierobežošanas koeficientu; savukārt riska ierobežošanas koeficienta saglabāšana radītu arvien lielāku riska ierobežošanas neefektivitāti. Līdz ar to šādos apstākļos uzņēmumam ir jānovērtē, vai riska ierobežošanas attiecības atspoguļo tādu nelīdzsvarotību starp posteņa, kura riski tiek ierobežoti, un riska ierobežošanas instrumenta svērumiem, kas izraisītu riska ierobežošanas neefektivitāti (neatkarīgi no tā, vai tas ir atzīts), kurš varētu radīt riska ierobežošanas uzskaites vajadzībām neatbilstīgu uzskaites rezultātu. Ja riska ierobežošanas koeficientu koriģē, tas ietekmē arī riska ierobežošanas neefektivitātes novērtējumu un atzīšanu, jo saskaņā ar B6.5.8. punktu, veicot līdzsvarošanu, riska ierobežošanas attiecību riska ierobežošanas neefektivitāte ir jākonstatē un nekavējoties jāatzīst pirms riska ierobežošanas attiecību koriģēšanas.

B6.5.14.

Līdzsvarošana nozīmē to, ka riska ierobežošanas uzskaites nolūkos pēc riska ierobežošanas attiecību sākšanas uzņēmums riska ierobežošanas instrumenta vai posteņa, kura riski tiek ierobežoti, daudzumu koriģē, reaģējot uz izmaiņām apstākļos, kas ietekmē minēto riska ierobežošanas attiecību riska ierobežošanas koeficientu. Parasti minētajai korekcijai būtu jāatspoguļo riska ierobežošanas instrumenta un posteņa, kura riski tiek ierobežoti, faktiski izmantotā daudzuma korekcijas. Tomēr uzņēmumam riska ierobežošanas koeficients, kas izriet no posteņa, kura riski tiek ierobežoti, un riska ierobežošanas instrumenta faktiski izmantotā daudzuma, ir jākoriģē, ja:

a)

riska ierobežošanas koeficients, kas izriet no izmaiņām riska ierobežošanas instrumenta vai posteņa, kura riski tiek ierobežoti, daudzumā, ko uzņēmums faktiski izmanto, atspoguļotu tādu nelīdzsvarotību, kura izraisītu riska ierobežošanas neefektivitāti, kas varētu radīt riska ierobežošanas uzskaites vajadzībām neatbilstīgu uzskaites rezultātu; vai

b)

uzņēmums paturētu riska ierobežošanas instrumenta un posteņa, kura riski tiek ierobežoti, daudzumu, ko tas faktiski izmanto, un no tā izrietētu riska ierobežošanas koeficients, kurš jaunos apstākļos atspoguļotu tādu nelīdzsvarotību, kas izraisītu riska ierobežošanas neefektivitāti, kura varētu radīt riska ierobežošanas uzskaites vajadzībām neatbilstīgu uzskaites rezultātu (t. i., uzņēmums nedrīkst radīt nelīdzsvarotību, izlaižot riska ierobežošanas koeficienta koriģēšanu).

B6.5.15.

Līdzsvarošanu nepiemēro, ja riska pārvaldības mērķis attiecībā uz riska ierobežošanas attiecībām ir mainījies. Tā vietā pārtrauc minēto riska ierobežošanas attiecību riska ierobežošanas uzskaiti (neraugoties uz to, ka uzņēmums varētu noteikt jaunas riska ierobežošanas attiecības, kas ietvertu iepriekšējo riska ierobežošanas attiecību riska ierobežošanas instrumentu vai posteni, kura riski tiek ierobežoti, kā aprakstīts B6.5.28. punktā).

B6.5.16.

Ja riska ierobežošanas attiecības tiek līdzsvarotas, riska ierobežošanas koeficienta koriģēšanu var veikt dažādos veidos:

a)

posteņa, kura riski tiek ierobežoti, svērumu var palielināt (kas vienlaikus samazina riska ierobežošanas instrumenta svērumu):

i)

palielinot posteņa, kura riski tiek ierobežoti, apjomu; vai

ii)

samazinot riska ierobežošanas instrumenta apjomu;

b)

riska ierobežošanas instrumenta svērumu var palielināt (kas vienlaikus samazina posteņa, kura riski tiek ierobežoti, svērumu):

i)

palielinot riska ierobežošanas instrumenta apjomu; vai

ii)

samazinot posteņa, kura riski tiek ierobežoti, apjomu.

Apjoma izmaiņas attiecas uz daudzumu, kas ietilpst riska ierobežošanas attiecībās. Līdz ar to apjoma samazinājumi ne vienmēr nozīmē, ka posteņi vai darījumi vairs nepastāv vai ka vairs nav paredzama to īstenošana, bet ka tie neietilpst riska ierobežošanas attiecībās. Piemēram, riska ierobežošanas instrumenta apjoma samazināšanas rezultātā uzņēmums var saglabāt atvasinātu instrumentu, tomēr tikai daļa no tā var palikt kā riska ierobežošanas attiecību riska ierobežošanas instruments. Tas varētu notikt, ja līdzsvarošanu varētu veikt, tikai samazinot riska ierobežošanas attiecību riska ierobežošanas instrumenta apjomu, bet uzņēmums patur apjomu, kas vairs nav vajadzīgs. Šādā gadījumā atvasinātā instrumenta nenoteikto daļu uzskaitītu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (izņemot gadījumos, ja tas ir noteikts kā riska ierobežošanas instruments citās riska ierobežošanas attiecībās).

B6.5.17.

Tas, ka riska ierobežošanas koeficients tiek koriģēts, palielinot posteņa, kura riski tiek ierobežoti, apjomu, neietekmē veidu, kādā novērtē riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas. Netiek ietekmēts arī tas, kā novērtē posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vērtības izmaiņas attiecībā uz iepriekš noteikto apjomu. Tomēr no līdzsvarošanas dienas posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vērtības izmaiņas ietver arī izmaiņas posteņa, kura riski tiek ierobežoti, papildu apjoma vērtībā. Minētās izmaiņas tiek novērtētas, sākot no līdzsvarošanas dienas (un atsaucoties uz to), nevis no dienas, kurā riska ierobežošanas attiecības tikušas noteiktas. Piemēram, ja uzņēmums sākotnēji pret risku ir ierobežojis 100 tonnas preces apjoma par nākotnes cenu 80 VV (nākotnes cena riska ierobežošanas attiecību sākumā) un pievienojis 10 tonnas apjoma līdzsvarošanas laikā, kad nākotnes cena bija 90 VV, pēc līdzsvarošanas postenis, kura riski tiek ierobežoti, ietvertu divus slāņus: 100 tonnas, kuru risks ierobežots par 80 VV, un 10 tonnas, kuru risks ierobežots par 90 VV.

B6.5.18.

Tas, ka riska ierobežošanas koeficients tiek koriģēts, samazinot riska ierobežošanas instrumenta apjomu, neietekmē veidu, kādā novērtē posteņa, kura riski tiek ierobežoti, patiesās vērtības izmaiņas. Netiek ietekmēts arī tas, kā novērtē riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas attiecībā uz apjomu, kas turpina būt noteikts. Tomēr no līdzsvarošanas dienas apjoms, par kādu riska ierobežošanas instruments ticis samazināts, vairs nav daļa no riska ierobežošanas attiecībām. Piemēram, ja uzņēmums sākotnēji preces cenu risku ir ierobežojis, kā riska ierobežošanas instrumentu izmantojot atvasināta instrumenta 100 tonnu apjomu, un līdzsvarošanas laikā minēto apjomu samazina par 10 tonnām, no riska ierobežošanas instrumenta apjoma atliktu 90 tonnu nominālā summa (par sekām attiecībā uz atvasinātā instrumenta apjomu (t. i, 10 tonnām), kas vairs nav daļa no riska ierobežošanas attiecībām, skatīt B6.5.16. punktu).

B6.5.19.

Tas, ka riska ierobežošanas koeficients tiek koriģēts, palielinot riska ierobežošanas instrumenta apjomu, neietekmē veidu, kādā novērtē posteņa, kura riski tiek ierobežoti, patiesās vērtības izmaiņas. Netiek ietekmēts arī tas, kā novērtē riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas attiecībā uz iepriekš noteikto apjomu. Tomēr no līdzsvarošanas dienas riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas ietver arī riska ierobežošanas instrumenta papildu apjoma vērtības izmaiņas. Izmaiņas tiek novērtētas, sākot no līdzsvarošanas dienas (un atsaucoties uz to), nevis no dienas, kurā riska ierobežošanas attiecības tikušas noteiktas. Piemēram, ja uzņēmums sākotnēji preces cenas risku ir ierobežojis, kā riska ierobežošanas instrumentu izmantojot atvasināta instrumenta 100 tonnu apjomu, un līdzsvarošanas laikā pievienojis 10 tonnu apjomu, riska ierobežošanas instruments pēc līdzsvarošanas kopumā ietvertu 110 tonnas atvasinātā instrumenta apjoma. Riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas ir to atvasināto instrumentu patiesās vērtības kopējās izmaiņas, kas veido kopējo apjomu 110 tonnu apmērā. Minētajiem atvasinātajiem instrumentiem varētu būt (un, visticamāk, būtu) atšķirīgi būtiskie noteikumi, piemēram, to nākotnes līgumu procentu likmes, jo tie tikuši noslēgti dažādos laika brīžos (iekļaujot iespēju noteikt atvasinātos instrumentus riska ierobežošanas attiecībās pēc to sākotnējās atzīšanas).

B6.5.20.

Tas, ka riska ierobežošanas koeficients tiek koriģēts, samazinot apjomu postenim, kura riski tiek ierobežoti, neietekmē veidu, kādā novērtē riska ierobežošanas instrumenta patiesās vērtības izmaiņas. Netiek ietekmēts arī tas, kā novērtē posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vērtības izmaiņas attiecībā uz apjomu, kas turpina būt noteikts. Tomēr no līdzsvarošanas dienas apjoms, par kādu ticis samazināts postenis, kura riski tiek ierobežoti, vairs nav daļa no riska ierobežošanas attiecībām. Piemēram, ja uzņēmums sākotnēji risku ir ierobežojis 100 tonnām preces apjoma par nākotnes cenu 80 VV, un līdzsvarošanas laikā samazina minēto apjomu par 10 tonnām, pēc līdzsvarošanas postenis, kura riski tiek ierobežoti, būtu 90 tonnas, kā risks ierobežots par 80 VV. Posteņa, kura riski tiek ierobežoti, 10 tonnas, kas vairs neietilpst riska ierobežošanas attiecībās, uzskaitītu saskaņā ar riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšanas prasībām (skatīt B6.5.6.–6.5.7. punktu un B6.5.22.–B6.5.28. punktu).

B6.5.21.

Veicot riska ierobežošanas attiecību līdzsvarošanu, uzņēmums atjaunina savu analīzi par riska ierobežošanas neefektivitātes avotiem, kuri, kā paredzams, ietekmēs riska ierobežošanas attiecības visā to (atlikušajā) termiņā (skatīt B6.4.2. punktu). Riska ierobežošanas dokumentāciju attiecīgi atjaunina.

Riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšana

B6.5.22.

Riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšanu piemēro perspektīvi no dienas, kurā vairs netiek izpildīti atbilstīguma kritēriji.

B6.5.23.

Uzņēmums nepārtrauc riska ierobežošanas attiecību noteikšanu un tādējādi nepārtrauc riska ierobežošanas attiecības, kas:

a)

joprojām atbilst riska pārvaldības mērķim, uz ko balstoties tās tika atzītas par atbilstīgām riska ierobežošanas uzskaites piemērojamības kritērijiem (t. i., uzņēmums joprojām rīkojas saskaņā ar minēto riska pārvaldības mērķi); un

b)

joprojām atbilst visiem pārējiem atbilstīguma kritērijiem (pēc tam, kad attiecīgā gadījumā ņemta vērā riska ierobežošanas līdzsvarošana).

B6.5.24.

Šajā standartā uzņēmuma riska pārvaldības stratēģiju nošķir no tā riska pārvaldības mērķiem. Riska pārvaldības stratēģiju izveido augstākajā līmenī, kurā uzņēmums nosaka, kā tas pārvalda savu risku. Ar riska pārvaldības stratēģijām parasti identificē riskus, kam uzņēmums ir pakļauts, un nosaka, kā uzņēmums uz tiem reaģē. Riska pārvaldības stratēģija parasti tiek piemērota ilgāku laiku un var ietvert zināmu elastību, lai reaģētu uz apstākļu izmaiņām, kas notiek stratēģijas piemērošanas laikā (piemēram, dažādi procentu likmju vai preču cenu līmeņi, no kā rodas dažādu pakāpju riska ierobežošana). Parasti to nosaka vispārīgā dokumentā, kas tiek hierarhiski izplatīts lejup caur uzņēmumu, izmantojot politikas instrumentus, kuros ietvertas konkrētākas pamatnostādnes. Turpretim riska pārvaldības mērķis attiecībā uz riska ierobežošanas attiecībām tiek piemērots konkrētu riska ierobežošanas attiecību līmenī. Tas attiecas uz to, kā konkrēts noteiktais riska ierobežošanas instruments tiek izmantots, lai ierobežotu konkrētu risku, kas noteikts kā postenis, kura riski tiek ierobežoti. Līdz ar to riska pārvaldības stratēģija var ietvert daudzas dažādas riska ierobežošanas attiecības, kuru riska pārvaldības mērķi attiecas uz minētās vispārējās riska pārvaldības stratēģijas izpildīšanu. Piemēram:

a)

uzņēmumam ir parāda vērtspapīru finansējuma procentu likmes riska pārvaldības stratēģija, ar ko visam uzņēmumam nosaka mainīgās procentu likmes un fiksētās procentu likmes finansējuma kombinācijas diapazonus. Stratēģijas mērķis ir 20 līdz 40 procentus no parāda vērtspapīriem saglabāt ar fiksētu procentu likmi. Uzņēmums atkarībā no procentu likmju līmeņa ik pa laikam lemj par to, kā īstenot minēto stratēģiju (t. i., kur tas pozicionē sevi 20 līdz 40 procentu diapazonā attiecībā uz fiksētās procentu likmes risku). Ja procentu likmes ir zemas, uzņēmums procentu likmi fiksē attiecībā uz lielāku parāda vērtspapīru daļu nekā tad, kad procentu likmes ir augstas. Uzņēmumam ir parāda vērtspapīri ar mainīgo procentu likmi 100 VV apmērā, no kuriem 30 VV mijmaina uz fiksētas likmes riska darījumu. Uzņēmums izmanto procentu likmju zemo līmeni, lai, izmantojot obligāciju ar fiksētu procentu likmi, emitētu papildu parāda vērtspapīrus 50 VV apmērā liela ieguldījuma finansēšanai. Ņemot vērā zemās procentu likmes, uzņēmums savu fiksētās procentu likmes riska darījumu nolemj saglabāt 40 procentu apmērā no kopējiem parāda vērtspapīriem, par 20 VV samazinot pakāpi, kādā tas iepriekš ierobežojis risku savam mainīgās procentu likmes riska darījumam, un tādējādi iegūstot fiksētas procentu likmes riska darījumu 60 VV apmērā. Šādā situācijā riska pārvaldības stratēģija paliek nemainīga. Tomēr ir mainījies veids, kā uzņēmums īsteno minēto stratēģiju, un tas nozīmē, ka ir mainījies riska pārvaldības mērķis attiecībā uz iepriekš ierobežoto pakļautību mainīgās procentu likmes riskam 20 VV apmērā (t. i., izmaiņas ir notikušas riska ierobežošanas attiecību līmenī). Līdz ar to šajā situācijā riska ierobežošanas uzskaite ir jāpārtrauc attiecībā uz iepriekš ierobežoto pakļautību mainīgās procentu likmes riskam 20 VV apmērā. Tas varētu ietvert mijmaiņas līguma pozīcijas samazināšanu par 20 VV nominālo summu, bet, atkarībā no apstākļiem, uzņēmums varētu saglabāt minēto mijmaiņas līguma apmēru un, piemēram, izmantot to, lai ierobežotu citu pakļautību riskam, vai arī to varētu ietvert tirdzniecības portfelī. Turpretim, ja uzņēmums tā vietā daļu no saviem jaunajiem parāda vērtspapīriem ar fiksētu procentu likmi mijmainītu pret mainīgas procentu likmes riska darījumu, riska ierobežošanas uzskaite būtu jāturpina attiecībā uz mainīgās procentu likmes riska darījumu, kas iepriekš ticis ierobežots;

b)

daži riska darījumi rodas no pozīcijām, kas bieži mainās, piemēram, atvērta parāda instrumentu portfeļa procentu likmes risks. Jaunu parāda instrumentu pievienošana un parāda instrumentu atzīšanas pārtraukšana nepārtraukti maina minēto riska darījumu (t. i., tas atšķiras no situācijas, kad pozīcijai vienkārši ļauj izbeigties, sasniedzot termiņu). Tas ir dinamisks process, kurā gan riska darījums, gan riska ierobežošanas instrumenti, ko izmanto riska pārvaldībā, nemainīgi saglabājas tikai neilgi. Līdz ar to uzņēmums, kuram ir šāds riska darījums, līdz ar izmaiņām tajā bieži koriģē riska ierobežošanas instrumentus, ko izmanto procentu likmes riska pārvaldībā. Piemēram, parāda instrumentus ar 24 mēnešu atlikušo termiņu uz 24 mēnešiem attiecībā uz procentu likmes risku nosaka kā posteni, kura riski tiek ierobežoti. Tādu pašu procedūru piemēro citiem laika intervāliem vai periodiem līdz beigu termiņam. Pēc īsa laika perioda uzņēmums pārtrauc visas vai dažas riska ierobežošanas attiecības vai daļu no riska ierobežošanas attiecībām, kas iepriekš noteiktas attiecībā uz periodiem līdz beigu termiņam, un nosaka jaunas riska ierobežošanas attiecības periodiem līdz beigu termiņam, pamatojoties uz to apmēru un riska ierobežošanas instrumentiem, kas pastāv tajā laikā. Riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšana šajā situācijā atspoguļo to, ka minētās riska ierobežošanas attiecības ir izveidotas tā, ka uzņēmumam tagad ir jauns riska ierobežošanas instruments un jauns posteni, kura riski tiek ierobežoti, nevis iepriekš noteikts riska ierobežošanas instruments un postenis, kura riski tiek ierobežoti. Riska pārvaldības stratēģija saglabājas tādi pati, taču attiecībā uz iepriekš noteiktajām riska ierobežošanas attiecībām, kas būtībā vairs nepastāv, neturpina pastāvēt neviens riska pārvaldības mērķis. Šādā situācijā riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšanu piemēro tādā mērā, kādā ir mainījies riska pārvaldības mērķis. Tas ir atkarīgs no uzņēmuma situācijas un varētu, piemēram, ietekmēt visas vai tikai dažas riska ierobežošanas attiecības vai tikai daļu no riska ierobežošanas attiecībām periodiem līdz beigu termiņam;

c)

uzņēmumam ir riska pārvaldības stratēģija, ar ko tas pārvalda prognozēto pārdošanas darījumu un no tiem izrietošo debitoru parādu ārvalstu valūtas risku. Minētās stratēģijas ietvaros uzņēmums ārvalstu valūtas risku pārvalda kā konkrētas riska ierobežošanas attiecības tikai līdz brīdim, kad debitoru parāds tiek atzīts. Pēc tam uzņēmums vairs nepārvalda ārvalstu valūtas risku, pamatojoties uz šīm konkrētajām riska ierobežošanas attiecībām. Tā vietā uzņēmums kopā pārvalda ārvalstu valūtas risku, kas izriet no debitoru parādiem, kreditoru parādiem un atvasinātajiem instrumentiem (kas neattiecas uz prognozētiem darījumiem, kuri vēl nav notikuši), kuri denominēti tajā pašā ārvalstu valūtā. Uzskaites vajadzībām šāda pārvaldība darbojas kā “dabiska” riska ierobežošana, jo peļņa un zaudējumi no ārvalstu valūtas riska visos minētajos posteņos tiek nekavējoties atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Līdz ar to uzskaites vajadzībām gadījumā, ja riska ierobežošanas attiecības ir noteiktas uz periodu līdz maksājuma dienai, tās ir jāpārtrauc, kad tiek atzīts debitoru parāds, jo sākotnējo riska ierobežošanas attiecību riska pārvaldības mērķis vairs nav piemērojams. Ārvalstu valūtas risks tagad tiek pārvaldīts tās pašas stratēģijas ietvaros, taču uz cita pamata. Turpretim, ja uzņēmumam būtu cits riska pārvaldības mērķis, un uzņēmums ārvalstu valūtas risku pārvaldītu kā vienas nepārtrauktas riska ierobežošanas attiecības konkrēti šim prognozētajam pārdošanas apjomam un izrietošajam debitoru parādam līdz norēķinu dienai, riska ierobežošanas uzskaite turpinātos līdz minētajai dienai.

B6.5.25.

Riska ierobežošanas uzskaites pārtraukšana var ietekmēt:

a)

riska ierobežošanas attiecības kopumā; vai

b)

daļu no riska ierobežošanas attiecībām (kas nozīmē, ka riska ierobežošanas uzskaite turpinās attiecībā uz riska ierobežošanas attiecību pārējo daļu).

B6.5.26.

Riska ierobežošanas attiecības pārtrauc kopumā, ja tās kopumā vairs neizpilda atbilstīguma kritērijus. Piemēram:

a)

riska ierobežošanas attiecības vairs neatbilst riska pārvaldības mērķim, uz ko balstoties tās tika atzītas par atbilstīgām riska ierobežošanas uzskaites piemērošanas kritērijiem (t. i., uzņēmums vairs nerīkojas saskaņā ar minēto riska pārvaldības mērķi);

b)

riska ierobežošanas instruments vai instrumenti ir pārdoti vai izbeigti (attiecībā uz visu apjomu, kas bija iekļauts riska ierobežošanas attiecībās); vai

c)

starp posteni, kura riski tiek ierobežoti, un riska ierobežošanas instrumentu vairs nepastāv ekonomiska saikne vai kredītriska ietekme sāk dominēt pār vērtības izmaiņām, kas izriet no ekonomiskās saiknes.

B6.5.27.

Daļa no riska ierobežošanas attiecībām tiek pārtraukta (un riska ierobežošanas uzskaite turpinās attiecībā uz pārējo daļu), kad tikai daļa no riska ierobežošanas attiecībām vairs neatbilst atbilstīguma kritērijiem. Piemēram:

a)

riska ierobežošanas attiecību līdzsvarošanas laikā riska ierobežošanas koeficients var tikt koriģēts tā, ka zināms apjoms no posteņa, kura riski tiek ierobežoti, vairs neietilpst riska ierobežošanas attiecībās (skatīt B6.5.20. punktu); līdz ar to riska ierobežošanas uzskaite tiek pārtraukta tikai attiecībā uz posteņa, kura riski tiek ierobežoti, apjomu, kas vairs neietilpst riska ierobežošanas attiecībās; vai

b)

ja posteņa, kura riski tiek ierobežoti un kurš ir prognozēts darījums (vai tā komponents), zināma apjoma īstenošanās vairs nav ar augstu varbūtības pakāpi, riska ierobežošanas uzskaite tiek pārtraukta tikai attiecībā uz to šā posteņa apjomu, kura īstenošanās vairs nav ar augstu varbūtības pakāpi. Tomēr, ja uzņēmums iepriekš ir noteicis prognozētu darījumu riska ierobežošanu un pēc tam konstatējis, ka prognozēto darījumu notikšana vairs nav paredzama, uzņēmuma spēja precīzi paredzēt prognozētos darījumus tiek apšaubīta, kad tiek paredzēti līdzīgi prognozētie darījumi. Tas ietekmē izvērtējumu par to, vai līdzīgi prognozēti darījumi ir ar augstu varbūtības pakāpi (skatīt 6.3.3. punktu) un vai tie līdz ar to atbilst posteņu, kura riski tiek ierobežoti, kritērijiem.

B6.5.28.

Uzņēmums var noteikt jaunas riska ierobežošanas attiecības, kas ietver riska ierobežošanas instrumentu vai posteni, kura riski tiek ierobežoti, no iepriekšējām riska ierobežošanas attiecībām, kā riska ierobežošanas uzskaite tika (daļēji vai kopumā) pārtraukta. Tas nozīmē to, ka riska ierobežošanas attiecības tiek nevis turpinātas, bet gan atsāktas. Piemēram: