(1)

Šīs regulas normas ir cieši saistītas, jo tajās runa ir par kredītriska novērtējumu kartēšanu, izņemot kredītriska novērtējumus, kas piešķirti attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šīm normām, kurām būtu jāstājas spēkā vienlaikus, un lai atvieglotu vispusīgu pārskatu un kompaktu piekļuvi tām personām, uz kurām attiecas šīs saistības, ir vēlams vienā vienīgā regulā iekļaut visus īstenošanas tehniskos standartus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013, saistībā ar kredītriska novērtējumu kartēšanu, izņemot kredītriska novērtējumus, kas piešķirti par vērtspapīrošanas pozīcijām.

(2)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 136. panta 1. punktā ir paredzēts, ka ikviena ārējas kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI) konkretizē sava attiecīgā kredītnovērtējuma atbilstību kredītkvalitātes pakāpēm, kas izklāstītas minētās regulas 2. iedaļā (turpmāk “kartēšana”). ĀKNI ir kredītreitingu aģentūra, kas reģistrēta vai sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 (2), vai centrālā banka, kura piešķir kredītreitingus un ir atbrīvota no minētās regulas piemērošanas.

(3)

Daži līdzīgi termini un jēdzieni, kas lietoti Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 575/2013, var radīt pārpratumus. “Kredītnovērtējums” ir termins, kas lietots Regulā (ES) Nr. 575/2013, atsaucoties gan uz dažādu ĀKNI reitingu kategoriju “marķējums”, gan uz viena šāda reitinga piešķiršanu konkrētam postenim. Tomēr Regulas (EK) Nr. 1060/2009 3. panta 1. punkta h) un a) apakšpunktā šie divi jēdzieni ir skaidri nošķirti, lietojot attiecīgi terminu “reitinga kategorija” un “kredītreitings”. Lai izvairītos no pārpratumiem, ņemot vērā nepieciešamību atsevišķi atsaukties uz šiem diviem konkrētajiem jēdzieniem, un ņemot vērā abu regulu savstarpējo papildināmību, būtu jālieto Regulas (EK) Nr. 1060/2009 termini, jo tie ir konkrētāki.

(4)

Tā kā Regulas (EK) Nr. 1060/2009 4. panta 1. punkts pieļauj, ka kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības kredītreitingus regulēšanas nolūkā izmanto vienīgi tad, ja tos piešķīrušas kredītreitingu aģentūras, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā un kas reģistrētas vai sertificētas saskaņā ar minēto regulu, ĀKNI veikto kredītnovērtējumu kartēšanai būtu jāaptver kredītnovērtējumi, kuri atbilst termina “kredītreitings” definīcijai minētās regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Turklāt, ņemot vērā to, ka, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 136. pantu, visām ĀKNI ir nepieciešams kartējums, kura definīcija saskaņā ar minētās regulas 4. panta 98. punktu ietver arī kredītreitingus, kurus izstrādājušas centrālās bankas, kas atbrīvotas no Regulas (EK) Nr. 1060/2009 piemērošanas, ĀKNI reitinga kategoriju kartēšanai būtu jāaptver arī šādi kredītreitingi. Regula (ES) Nr. 575/2013 liedz izmantot kredītreitingus attiecībā uz konkrētām aktīvu kategorijām (piemēram, kapitāla vērtspapīriem), kad tiek piemērota standartizētā pieeja. Tādēļ attiecībā uz novērtējumiem par fiksēta ienākuma kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem ĀKNI kredītnovērtējumu kartēšanai būtu jāaptver vienīgi tādi novērtējumi, kas ir atkarīgi tikai no pamatā esošo aktīvu kredītkvalitātes.

(5)

Kartēšanas nolūks ir piešķirt Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktos atbilstošos riska svērumus attiecībā uz ĀKNI reitinga kategorijām. Tādēļ, to veicot, būtu jāspēj identificēt ne tikai riska relatīvas atšķirības, bet arī katras reitinga kategorijas riska absolūtos līmeņus, tādējādi nodrošinot atbilstošu kapitāla apmēru (pēc standartizētās pieejas).

(6)

Tā kā ĀKNI vidū tiek izmantots plašs metodiku klāsts, kartēšanas metodikas objektivitāte un konsekvence ir galvenie aspekti, kas dod iespēju nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus institūcijām, kā arī taisnīgu attieksmi pret visām ĀKNI. Šā iemesla dēļ, izstrādājot noteikumus par kvantitatīvo un kvalitatīvo faktoru izmantošanu un to salīdzinājumu ar etalonu, ir nepieciešams balstīties uz iepriekšējo regulatīvo regulējumu, proti 2010. gada 30. novembra dokumenta “Revised Guidelines on the recognition of External Credit Assessment Institutions” (“Ārējo kredītu novērtēšanas institūciju atzīšanas pamatnostādnes”) 3. daļu, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz šajā regulā izklāstīto kartēšanu. Tas arī nodrošinātu saskanību ar starptautiskajiem standartiem šajā jomā, kuri atspoguļoti 2006. gada jūnija dokumenta “Basel II: International Convergence of Capital Measurement un Capital Standards: A Revised Framework – Comprehensive Version” 2. pielikumā.

(7)

ĀKNI izmantotās saistību neizpildes definīcijas varētu atšķirties no definīcijas, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantā, kā atspoguļots Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/2 (3). Neatkarīgi no tā, lai nodrošinātu, ka nemainās vispārējais kapitāla apmērs, kas nepieciešams riska darījumiem, kuriem tiek piešķirti ārēji reitingi, saistību neizpildes gadījumu veidi, kas tiek izmantoti Regulas (ES) Nr. 575/2013 136. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto etalonu kalibrēšanai, šīs regulas vajadzībām būtu jāizmanto kā primāri piemērojamā definīcija.

(8)

Ar kartēšanu būtu jāsaprot kādas ĀKNI reitinga kategoriju atbilstība regulatīvai skalai, kas noteikta prudenciālās uzraudzības vajadzībām. Tādēļ tā būtu jāuzskata par patstāvīgu jēdzienu; tā atšķiras no ziņojuma, ko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) ir pienākums sniegt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 21. panta 4. punkta b) apakšpunktu un ar mērķi dot ieguldītājiem iespēju viegli salīdzināt visus kredītreitingus, kas pastāv attiecībā uz konkrētu novērtētu juridisko personu. Arī šīs Regulas vajadzībām ar “kartēšanu” nesaprot kartējumus, kas izstrādāti saskaņā ar citu regulējumu, piemēram, Eurosistēmas kredītnovērtējumu regulējumu, jo var būt tā, ka tie balstīti uz atšķirīgām metodikām un definīcijām.

(9)

Attiecībā uz katru attiecīgo reitinga kategoriju kopu (turpmāk “reitinga skala”) būtu jāveic atšķirīga kartēšana. Ja kādas ĀKNI reitinga skala attiecībā uz dažādām riska darījumu kategorijām ir tā pati, kartēšanai nebūtu jāatšķiras, lai garantētu riska svērumu dažādošanu attiecībā uz dažādām riska darījumu kategorijām, kas izveidotas ar Regulu (ES) Nr. 575/2013. Ja kādai ĀKNI ir vairākas reitinga skalas, kartēšanas vajadzībām būtu jāņem vērā saikne, ko ĀKNI izveidojusi starp tām.

(10)

Nepasūtīti reitingi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1060/2009 3. panta 1. punkta x) apakšpunktā, būtu jāiekļauj ĀKNI kartēšanā, ciktāl šos reitingus var izmantot regulēšanas nolūkā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 4. panta 1. punktu, un Eiropas Banku iestāde (EBI) ir apliecinājusi, ka tie kvalitātes ziņā neatšķiras no pasūtītiem šīs ĀKNI kredītreitingiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 138. pantā.

(11)

Kartējuma izstrādāšanā būtu jāizmanto gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi faktori, un kvalitatīvie faktori būtu jāapsver otrā posmā, ciktāl un kad tas ir nepieciešams un it īpaši tad, ja kvantitatīvie faktori nav pietiekami. Tādēļ ar kvalitatīvo faktoru palīdzību būtu jāvar pārskatīt, izlabot un uzlabot sākotnējo kartēšanu, kas veikta, balstoties uz kvantitatīviem faktoriem, ja šāda pārskatīšana ir pamatota un nepieciešama. Šī divpakāpju pieeja ir nepieciešama, lai varētu veicināt kartēšanas objektivitāti un nodrošināt, ka kartējums faktiski atspoguļo ĀKNI reitinga kategorijas atbilstību regulatīvai skalai, kas noteikta prudenciālās uzraudzības vajadzībām.

(12)

Ir nepieciešams izvairīties no tā, ka lieki tiktu radīti apstākļi, kas ir būtiski nelabvēlīgi šīm ĀKNI, kuras tikai nesen ir ienākušas tirgū un sniedz tikai ierobežota apjoma kvantitatīvo informāciju, un tādējādi līdzsvarot prudenciālās uzraudzības apsvērumus un tirgus darbības apsvērumus. Tādēļ būtu jāmazina kvantitatīvo faktoru nozīmīgums kartējuma iegūšanā. Kartējums būtu jāatjaunina ikreiz, kad kļūst nepieciešams atspoguļot kvantitatīvo informāciju, kas iegūta pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(13)

Saistību neizpildes līmenis, kas saistīts ar posteņiem, kuriem piešķirta viena un tā pati reitinga kategorija, būtu jāuzskata par visreprezentatīvāko kvantitatīvo faktoru, un tas būtu jāaprēķina, balstoties uz šādiem posteņiem atbilstošajiem saistību neizpildes datiem. Ja šiem posteņiem nav pieejami atbilstoši un pietiekami saistību neizpildes dati, tomēr būtu jāaprēķina saistību neizpildes līmeņa aplēse, balstoties uz attiecīgās ĀKNI atzinumu un pierādījumiem par saistību neizpildi attiecībā uz posteņiem, kuriem piešķirta viena un tā pati reitinga kategorija un par kuriem tiek veikta kartēšana.

(14)

Saistību neizpildes līmeņa aprēķināšanai būtu jāatbilst konkrētām prasībām, lai nodrošinātu, ka tas visu ĀKNI gadījumā ir salīdzināms. Piemēram, tas būtu jāmēra trīs gadu posmā, lai dotu iespēju novērot nozīmīgu skaitu saistību neizpildes gadījumu, kad risks ir ļoti zems, un būtu jāņem vērā atsaukšanas gadījumi, lai izvairītos no tā, ka risks tiek novērtēts pārāk zemu. Turklāt tam nebūtu jāietver nedz publiskā sektora reitingi, nedz emisijas reitingi, ņemot vērā saistību neizpildes gadījumu mazo skaitu attiecībā uz pirmo minēto reitingu veidu, un lai izvairītos no neobjektivitātes pret saistību neizpildes līmeņiem attiecībā pret emitentu ar lielāku skaitu emisiju, izmantojot pēdējos minētos reitingus.

(15)

Saistību neizpildes līmeņi pēc iespējas būtu jāaprēķina par katru reitinga kategoriju visā ilgtermiņa un īstermiņa novērošanas laikposmā. Pirmajam minētajam būtu jānodrošina kartēšanas pamats, savukārt pēdējam minētajam būtu jānodrošina agrīna brīdināšana par reitinga kategorijas riska līmeņa potenciālu palielinājumu vai samazinājumu. Ja nav pieejams pietiekams kredītreitingu skaits, būtu jāaprēķina vienīgi ilgtermiņa saistību neizpildes līmenis, jo īstermiņa saistību neizpildes līmeņu aprēķināšanai lielā mērā piemīt nenoteiktība. Šajā gadījumā brīdinājums par reitinga kategorijas riska līmeņa potenciālo palielinājumu būtu jāsniedz ar kvalitatīvajiem faktoriem.

(16)

Viens no galvenajiem kartēšanas elementiem ir saistību neizpildes definīcija, ko ĀKNI noteikusi, lai aprēķinātu saistību neizpildes līmeni attiecībā uz posteņiem, kuriem piešķirta viena un tā pati reitinga kategorija. Striktāka saistību neizpildes definīcija varētu radīt augstākus saistību neizpildes līmeņus, nekā radītu citas, mazāk striktas saistību neizpildes definīcijas. Tādēļ būtu jāaplēš saistību neizpildes definīcijas ietekme uz saistību neizpildes līmeņa aprēķinu, lai nodrošinātu precīzu kartēšanu.

(17)

Ja ir pieejami tikai ierobežoti dati par saistību neizpildi, kartēšanas vajadzībām būtu jāņem vērā reitinga kategorijā apsvērtais laika diapazons, lai nodrošinātu konsekvenci dažādu ĀKNI vidū. Tādējādi, ja ir izvēlēts īstermiņa laika diapazons, daži posteņi varētu kvalificēties konkrētam riska līmenim. Tomēr šie paši posteņi varētu atspoguļot ievērojami dažādu riska līmeni, ja tie tiktu izvērtēti trīs gadu laika diapazonā, kas izvēlēts saistību neizpildes līmeņa aprēķināšanai. Šis faktors būtu jāatzīst un atbilstoši jāatspoguļo kartējumā.

(18)

Kad nav pieejami kvantitatīvi faktori un kad ir zināms blakus esošās reitinga kategorijas kartējums, īpaši noderīgai vajadzētu būt reitinga kategorijas nozīmei un tās relatīvajai pozīcijai reitinga skalas ietvaros. Šajā nolūkā kredītkvalitātes pakāpes būtu jāraksturo tādu aspektu izteiksmē kā emitenta spēja izpildīt savas finansiālās saistības, tā jutīgums attiecībā pret ekonomisko situāciju vai tā pietuvināšanās saistību neizpildes statusam.

(19)

Būtu jāņem vērā arī to posteņu vispārīgie riska faktori, kuriem piešķirta reitinga kategorija. To posteņu lielums un darbības dažādošanas pakāpe, kuriem piešķirta reitinga kategorija, būtu jāuzskata par nozīmīgiem pamatā esošā riska profila rādītājiem. Vajadzētu būt iespējai kā kvalitatīvus faktorus ņemt vērā arī citus kredītspējas mērus, kas piešķirti vienas un tās pašas reitinga kategorijas posteņiem, lai sniegtu papildu informāciju attiecībā uz attiecīgās reitinga kategorijas saistību neizpildes norisi. Pirms to piemērošanas kartēšanas veikšanas nolūkā būtu uzmanīgi jāizvērtē dažādo kredītspējas pasākumu nozīmīgums, objektivitāte un ticamība.

(20)

Lai nodrošinātu saskanību ar starptautiskiem standartiem, kartēšanas veikšanas nolūkā būtu jāizmanto ilgtermiņa un īstermiņa saistību neizpildes līmeņu etaloni, kas sniegti ar 2006. gada jūniju datētajā dokumentā “Basel II: International Convergence of Capital Measurement un Capital Standards: A Revised Framework – Comprehensive Version”. Tomēr būtu jāsniedz detalizētāki noteikumi, lai ņemtu vērā to ĀKNI dažādību, kuras pašlaik darbojas ES tirgū un kuru saistību neizpildes līmeņi varētu ievērojami novirzīties no pašreizējā etalona pamatā esošā starptautisko ĀKNI modeļa. Konkrētāk, ilgtermiņa etalons būtu jānosaka intervālu izteiksmē, lai apliecinātu, ka vērtību diapazons var būt saderīgs ar katru kredītkvalitātes pakāpi.

(21)

Reitinga kategorijas sākotnēji būtu jākartē uz kredītkvalitātes pakāpi, balstoties uz to ilgtermiņa saistību neizpildes līmeni salīdzinājumu ar ilgtermiņa etalonu un kvalitatīvajos faktoros sniegto informāciju.

(22)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 136. panta 1. punkta otro daļu kartēšanas atbilstība būtu bieži jāpārskata, jo ilgtermiņa saistību neizpildes līmenis varētu mainīties un turpmāk reprezentatīvi atspoguļot citu kredītkvalitātes pakāpi. Šajā nolūkā neseni īstermiņa saistību neizpildes līmeņi, kas novēroti vienas reitinga kategorijas ietvaros, būtu regulāri jākonfrontē ar to attiecīgajiem īstermiņa etaloniem (turpmāk “uzraudzīšanas līmenis” un “izraisītājlīmenis”). Īstermiņa etalonu neievērošana divus gadus pēc kārtas varētu signalizēt par novērtēšanas standartu vājināšanos, ko varētu saprast tā, ka jaunais pamatā esošais ilgtermiņa saistību neizpildes līmenis reprezentatīvi atspoguļo mazāk labvēlīgu kredītkvalitātes pakāpi. Šis signāls būtu nozīmīgāks, ja tiktu pārkāpts izraisītājlīmenis, nevis uzraudzīšanas līmenis. Konkrētāk, viens vienīgs postenis, kuram iestājusies saistību neizpilde, kas saistīts ar augstākajām reitinga kategorijām, varētu izraisīt to, ka tiek apsvērta tāda kartējuma pārskatīšana, kas piešķirts vienai vienīgai ĀKNI, kura piešķīrusi reitingu šim postenim.

(23)

Nepieciešamības gadījumā būtu jāiesniedz pārstrādāts īstenošanas tehnisko standartu projekts, lai kartēšana aptvertu arī jaunizveidotas ĀKNI.

(24)

Tā kā ir nepieciešams pastāvīgi ievērot Regulu (ES) Nr. 575/2013, ir nepieciešams pastāvīgi uzraudzīt kartējumu darbības rezultātus.

(25)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai kopīgi iesniegušas EBI, EVTI un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) (turpmāk “Eiropas Uzraudzības iestādes (EUI)”).

(26)

Komisija 2016. gada 29. martā informēja EUI Apvienoto komiteju par savu nodomu atbalstīt īstenošanas tehnisko standartu projektu ar grozījumiem, kas nodrošinātu līdzsvaru starp stabilu prudenciālās uzraudzības pieeju un nepieciešamību izvairīties no papildu koncentrācijas jau ļoti koncentrētajā kredītreitingu tirgū, kurā dominējošais stāvoklis ir trim lielām ĀKNI, kuru tirgus daļu kopsumma veido apmēram 90 %. Komisija savā paziņojumā īpaši uzsvēra nepieciešamību izvairīties no tā, ka pēc trim gadiem konservatīvāka kartēšana automātiski tiktu piemērota visām ĀKNI, kas nebūs izstrādājušas pietiekamus reitingus neatkarīgi no to reitingu kvalitātes, jo šī pieeja ir saistīta ar risku radīt regulatīvus šķēršļus ienākšanai tirgū un negatīvi ietekmētu mazāku/jaunāku ĀKNI konkurētspēju vienkārši tādēļ, ka tās neizstrādā tik daudzus reitingus cik lielās, tradicionālās sabiedrības. EUI Apvienotā komiteja savā 2016. gada 12. maija formālajā atzinumā apliecināja savu sākotnējo nostāju un neiesniedza īstenošanas tehnisko standartu jaunu versiju, kas būtu grozīta atbilstīgi Komisijas ierosinātajiem grozījumiem.

(27)

Lai nodrošinātu līdzsvaru starp stabilu prudenciālās uzraudzības pieeju un konkurenci kredītreitingu tirgū, īstenošanas tehnisko standartu projekts būtu jāgroza attiecībā uz normām, kas varētu nevajadzīgi izraisīt apstākļus, kas ir būtiski nelabvēlīgi mazākām/jaunākām ĀKNI (tādēļ, ka tās tikai nesen ir ienākušas tirgū), it īpaši normām par konservatīvākas pieejas izmantošanu gadījumā, kad dati ir ierobežoti, jaunas kartēšanas automātisku stāšanos spēkā 2019. gadā, normām par kartēšanas pārskatīšanu un kartēšanas tabulām, kas piemērojamas no 2019. gada.

(28)

EBI, EVTI un EAAPI veica atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, uz kuru balstīta šī regula, izvērtēja potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūdza atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu, atzinumu no Vērtspapīru un tirgus nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (5) 37. pantu, atzinumu no Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1094/2010 (6) 37. pantu,