25.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 230/8


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/1413

(2016. gada 24. augusts),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (1) un jo īpaši tās 13. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 veselīguma norādes uz pārtikas produktiem ir aizliegtas, ja vien Komisija tām nav piešķīrusi atļauju saskaņā ar minēto regulu un tās nav iekļautas atļauto norāžu sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 3. punktu Komisija pieņēma Regulu (ES) Nr. 432/2012 (2), ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību.

(3)

Atļauto veselīguma norāžu saraksts un to izmantošanas nosacījumi ir noteikti Regulas (ES) Nr. 432/2012 pielikumā. Attiecībā uz ēdienreizes aizstājējiem svara kontrolei ir atļautas divas norādes. Saskaņā ar minēto norāžu izmantošanas nosacījumiem, lai varētu izmantot šīs norādes, pārtikas produktam jāatbilst specifikācijām, kas noteiktas Komisijas Direktīvā 96/8/EK (3).

(4)

Atļauto veselīguma norāžu sarakstā šīs norādes tika iekļautas, pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (turpmāk “Iestāde”) 2010. gadā sniegto labvēlīgo atzinumu (jautājums EFSA -Q- 2008-2154, EFSA-Q- 2008-2155 (4)), kurā secināts, ka ir noteikta cēloņsakarība starp ēdienreizes aizstājēju lietošanu pārtikā, ar tiem aizstājot parastās maltītes, un pēc svara samazināšanas sasniegtā svara saglabāšanu, kā arī cēloņsakarība starp ēdienreizes aizstājēju lietošanu pārtikā, diētās ar samazinātu enerģētisko vērtību ar tiem aizstājot parastās maltītes, un ķermeņa svara samazinājumu. Tā noteica, ka, lai varētu izmantot norādi, pārtikas produktam jāsatur ne vairāk kā 250 kcal vienā porcijā un jāatbilst Direktīvā 96/8/EK noteiktajām specifikācijām.

(5)

Direktīva 96/8/EK nosaka sastāva prasības pārtikas produktiem, kurus paredzēts izmantot svara samazināšanas diētām ar samazinātu enerģētisko vērtību un kuri aizstāj visu kopējo ikdienas diētu vai daļu no tās, un nosaka obligātās ziņas, kas jānorāda šo produktu marķējumā. Tā paredz, ka pārtikas produktus, kas ieteikti vienas vai vairāku ikdienas diētas ēdienreižu aizstāšanai, tirgo ar nosaukumu “Ēdienreizes aizstājējs svara kontrolei”.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 609/2013 (5) iekļauts pārskatīts tiesiskais regulējums, ko piemēro īpašas diētas pārtikas produktiem. Tā paredz, ka Direktīva 96/8/EK no 2016. gada 20. jūlija neattiecas uz pārtikas produktiem, kas ieteikti vienas vai vairāku ēdienreižu aizstāšanai ikdienas uzturā: šie pārtikas produkti turpmāk būtu jāreglamentē ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 un tiem būtu jāatbilst minētajā regulā iekļautajām prasībām.

(7)

Tādēļ attiecībā uz veselīguma norādēm, ko atļauts izmantot ēdienreizes aizstājējiem svara kontrolei, atsauces uz Direktīvu 96/8/EK ir jāaizstāj, minēto norāžu izmantošanas nosacījumus izklāstot Regulas (EK) Nr. 432/2012 pielikumā.

(8)

Ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 13. panta 4. punktu Komisija tiek pilnvarota, iepriekš apspriežoties ar Iestādi, pieņemt atļauto veselīguma norāžu saraksta izmaiņas, kuru pamatā ir vispārēji atzītas zinātniskas atziņas.

(9)

Ieviešot nepieciešamos tehniskos pielāgojumus attiecībā uz veselīguma norādēm, kuras izmanto ēdienreizes aizstājējiem svara kontrolei, būtu jāņem vērā Direktīvā 96/8/EK izklāstītās prasības attiecībā uz vitamīnu un minerālvielu daudzumu pārtikā.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (6) paredz noteikumus par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. XIII pielikuma A daļā noteiktas uzturvielu atsauces vērtības vitamīniem un minerālvielām, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem.

(11)

Tādēļ Komisija pieprasīja Iestādei sniegt zinātnisku atzinumu par to, vai minēto norāžu izmantošanas nosacījumu izmaiņas, kas attiecas uz ēdienreizes aizstājēju vitamīnu un minerālvielu sastāvu (30 % no vitamīnu un minerālvielu uzturvielu atsauces vērtības, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1169/2011, nevis 30 % no vitamīnu un minerālvielu vērtības, kas noteikta Direktīvā 96/8/EK), būtu mainījušas tās 2010. gada atzinuma secinājumus par zinātnisko pamatojumu veselīguma norādēm, kuras izmanto ēdienreizes aizstājējiem svara kontrolei.

(12)

Iestāde 2015. gada 28. oktobrī pieņēma atzinumu (jautājums EFSA -Q- 2015-00579) (7) un secināja, ka ēdienreizes aizstājēju mikroelementu sastāva atšķirības, kas izriet no norāžu lietošanas nosacījumiem atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1169/2011, nevis Direktīvai 96/8/EK, neietekmē zinātnisko pamatojumu attiecībā uz veselīguma norādēm, kuras izmanto tādiem ēdienreizes aizstājējiem, kas paredzēti svara kontrolei, ķermeņa svara samazināšanai un pēc svara samazināšanas sasniegtā svara saglabāšanai.

(13)

Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XIII pielikumā ir noteiktas uzturvielu atsauces vērtības fluorīdam, hromam, hlorīdam un molibdēnam. Direktīva 96/8/EK neparedz šo mikroelementu pievienošanu ēdienreizes aizstājējiem svara kontrolei. Ņemot vērā to, ka ēdienreizes aizstājēju svara kontrolei norādītā ietekme ir saistīta ar kontrolētu enerģētisko vērtību un salīdzinoši augstu olbaltumvielu/zemu tauku saturu, nav nepieciešams noteikt, ka ēdienreizes aizstājējam svara kontrolei vienā ēdienreizē jānodrošina vismaz 30 % no fluorīda, hroma, hlorīda un molibdēna uzturvielu atsauces vērtības, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1169/2011.

(14)

Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XIII pielikumā nav noteikta nātrija uzturvielu atsauces vērtība. Tomēr, ņemot vērā ēdienreizes aizstājēju svara kontrolei paredzēto lietojumu, veselīguma norāžu lietošanas nosacījumos arī turpmāk būtu jāparedz prasība vienā ēdienreizē nodrošināt 30 % nātrija daudzuma, kā noteikts Direktīvas 96/8/EK I pielikumā.

(15)

Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XIII pielikuma A daļā kālijam ir noteikta uzturvielu atsauces vērtība 2000 miligrami. Direktīva 96/8/EK neparedz, ka ēdienreizes aizstājējiem svara kontrolei vienā ēdienreizē jānodrošina 30 % kālija daudzuma, bet nosaka minimālo daudzumu 500 miligramus ēdienreizē. Šī vērtība būtu turpmāk jāsaglabā.

(16)

Iestādes 2015. gada atzinums apstiprināja tās 2010. gada atzinuma secinājumus, tāpēc attiecībā uz šo produktu enerģētisko vērtību būtu jānosaka, ka vienai porcijai tā nedrīkst pārsniegt 250 kcal. Būtu jāsaglabā Direktīvā 96/8/EK noteiktās prasības attiecībā uz taukiem, olbaltumvielām un aminoskābēm.

(17)

Attiecībā uz obligātajām ziņām, kas jānorāda ēdienreizes aizstājēju svara kontrolei marķējumā, attiecīgo veselīguma norāžu izmantošanas nosacījumos būtu jāsaglabā pārtikas produktu informācijas prasības, kas iekļautas Direktīvā 96/8/EK.

(18)

Lai pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji varētu pielāgoties nepieciešamajām izmaiņām to veselīguma norāžu lietošanas nosacījumos, kuras attiecas uz ēdienreizes aizstājējiem svara kontrolei, īpaši attiecībā uz enerģētisko vērtību un vitamīnu un minerālvielu saturu, būtu jāparedz pārejas periods.

(19)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 432/2012 būtu attiecīgi jāgroza.

(20)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 432/2012 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 24. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.

(2)  Komisijas 2012. gada 16. maija Regula (ES) Nr. 432/2012, ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību (OV L 136, 25.5.2012., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 1996. gada 26. februāra Direktīva 96/8/EK par pārtikas produktiem, ko paredzēts izmantot svara samazināšanas diētām ar samazinātu enerģētisko vērtību (OV L 55, 6.3.1996., 22. lpp.).

(4)  EFSA Journal 2010; 8(2):1466.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 609/2013 par zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/52/EEK, Komisijas Direktīvas 96/8/EK, 1999/21/EK, 2006/125/EK un 2006/141/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/39/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 41/2009 un (EK) Nr. 953/2009 (OV L 181, 29.6.2013., 35. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).

(7)  EFSA Journal 2015; 13(11):(4287):


PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 432/2012 pielikumā ierakstus par pārtikas produktu kategorijām “Ēdienreizes aizstājējs svara kontrolei” aizstāj ar šādiem:

Uzturviela, viela, pārtikas produkts vai pārtikas produktu kategorija

Norāde

Norādes izmantošanas nosacījumi

Pārtikas produkta lietošanas nosacījumi un/vai ierobežojumi un/vai papildu paziņojums vai brīdinājums

EFSA žurnāla numurs

Attiecīgais ieraksta numurs konsolidētajā sarakstā, kas iesniegts novērtēšanai EFSA

“Ēdienreizes aizstājējs svara kontrolei

Diētā ar samazinātu enerģētisko vērtību vienu no galvenajām ēdienreizēm dienā aizstājot ar ēdienreizes aizstājēju, tiek veicināta pēc svara samazināšanas sasniegtā svara saglabāšana

Lai varētu izmantot norādi, pārtikas produktam jāatbilst šādām prasībām:

1.   Enerģētiskā vērtība

Enerģētiskajai vērtībai jābūt vismaz 200 kcal (840 kJ), un ēdienreizē tā nedrīkst pārsniegt 250 kcal (1 046 KJ) (*).

2.   Tauku saturs un sastāvs

No taukiem iegūtā enerģētiskā vērtība nedrīkst pārsniegt 30 % no kopējās pieļaujamās produkta enerģētiskās vērtības.

Linolskābes daudzums (glicerīdu veidā) nedrīkst būt mazāks par 1 g.

3.   Olbaltumvielu saturs un sastāvs

Olbaltumvielu saturs pārtikas produktā nodrošina ne mazāk par 25 % un ne vairāk par 50 % no kopējās produkta enerģētiskās vērtības.

Olbaltumvielu ķīmiskajam indeksam jābūt tādam, kādu Pasaules Veselības organizācija noteikusi “Prasībās attiecībā uz enerģētisko vērtību un olbaltumvielām”. WHO/FAO/UNU sanāksmes ziņojums. Ženēva: Pasaules Veselības organizācija, 1985 (PVO tehniskie ziņojumi, sērija Nr. 724).

Aminoskābēm izvirzīto prasību paraugs (g/100 g olbaltumvielu)

Cistīns + metionīns

1,7

Histidīns

1,6

Izoleicīns

1,3

Leicīns

1,9

Lizīns

1,6

Fenilalanīns + tirozīns

1,9

Treonīns

0,9

Triptofāns

0,5

Valīns

1,3

“Ķīmiskais indekss” ir vismazākā attiecība starp katras neaizstājamās aminoskābes daudzumu izmantojamajā olbaltumvielā un katras attiecīgās aminoskābes daudzumu salīdzināmajā olbaltumvielā.

Ja olbaltumvielas ķīmiskais indekss ir mazāks par 100 % no salīdzināmās olbaltumvielas ķīmiskā indeksa, minimālais olbaltumvielas daudzums produktā attiecīgi jāpalielina. Jebkurā gadījumā olbaltumvielas ķīmiskais indekss nedrīkst būt mazāks par 80 % no salīdzināmās olbaltumvielas ķīmiskā indeksa.

Visos gadījumos aminoskābju pievienošana atļauta tikai olbaltumvielu uzturvērtības uzlabošanai un tikai šim nolūkam vajadzīgajās attiecībās.

4.   Vitamīni un minerālvielas

Pārtikas produktam vienā ēdienreizē jānodrošina vismaz 30 % no vitamīnu un minerālvielu uzturvielu atsauces vērtībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XIII pielikumā. Šo prasību nepiemēro fluorīdam, hromam, hlorīdam un molibdēnam. Pārtikas produktam vienā ēdienreizē jānodrošina vismaz 172,5 mg nātrija. Pārtikas produktam vienā ēdienreizē jānodrošina vismaz 500 mg kālija (**).

Lai varētu izmantot norādi, patērētāju informē par vajadzību uzņemt dienas devai adekvātu šķidruma daudzumu un par to, ka produkts paredzēts tikai kā daļa no diētas ar pazeminātu enerģētisko vērtību, un šādas diētas neatņemama sastāvdaļa ir vēl citi pārtikas produkti.

Lai sasniegtu norādīto ietekmi, katru dienu viena no galvenajām ēdienreizēm jāaizstāj ar vienu ēdienreizes aizstājēju.

2010; 8(2):1466

2015; 13(11):4287

1418

Ēdienreizes aizstājējs svara kontrolei

Diētā ar samazinātu enerģētisko vērtību divas galvenās ēdienreizes dienā aizstājot ar ēdienreizes aizstājējiem, tiek veicināta svara samazināšana

Lai varētu izmantot norādi, pārtikas produktam jāatbilst šādām prasībām:

1.   Enerģētiskā vērtība

Enerģētiskajai vērtībai jābūt vismaz 200 kcal (840 kJ), un tā nedrīkst pārsniegt 250 kcal (1 046 KJ). (*)

2.   Tauku saturs un sastāvs

No taukiem iegūtā enerģētiskā vērtība nedrīkst pārsniegt 30 % no kopējās pieļaujamās produkta enerģētiskās vērtības.

Linolskābes daudzums (glicerīdu veidā) nedrīkst būt mazāks par 1 g.

3.   Olbaltumvielu saturs un sastāvs

Olbaltumvielu saturs pārtikas produktā nodrošina ne mazāk par 25 % un ne vairāk par 50 % no kopējās produkta enerģētiskās vērtības.

Olbaltumvielu ķīmiskajam indeksam jābūt tādam, kādu Pasaules Veselības organizācija noteikusi “Prasībās attiecībā uz enerģētisko vērtību un olbaltumvielām”. WHO/FAO/UNU sanāksmes ziņojums. Ženēva: Pasaules Veselības organizācija, 1985 (PVO tehniskie ziņojumi, sērija Nr. 724).

Aminoskābēm izvirzīto prasību paraugs (g/100 g olbaltumvielu)

Cistīns + metionīns

1,7

Histidīns

1,6

Izoleicīns

1,3

Leicīns

1,9

Lizīns

1,6

Fenilalanīns + tirozīns

1,9

Treonīns

0,9

Triptofāns

0,5

Valīns

1,3

“Ķīmiskais indekss” ir vismazākā attiecība starp katras neaizstājamās aminoskābes daudzumu izmantojamajā olbaltumvielā un katras attiecīgās aminoskābes daudzumu salīdzināmajā olbaltumvielā.

Ja olbaltumvielas ķīmiskais indekss ir mazāks par 100 % no salīdzināmās olbaltumvielas ķīmiskā indeksa, minimālais olbaltumvielas daudzums produktā attiecīgi jāpalielina. Jebkurā gadījumā olbaltumvielas ķīmiskais indekss nedrīkst būt mazāks par 80 % no salīdzināmās olbaltumvielas ķīmiskā indeksa.

Visos gadījumos aminoskābju pievienošana atļauta tikai olbaltumvielu uzturvērtības uzlabošanai un tikai šim nolūkam vajadzīgajās attiecībās.

4.   Vitamīni un minerālvielas

Pārtikas produktam vienā ēdienreizē jānodrošina vismaz 30 % no vitamīnu un minerālvielu uzturvielu atsauces vērtībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1169/2011 XIII pielikumā. Šo prasību nepiemēro fluorīdam, hromam, hlorīdam un molibdēnam. Pārtikas produktam vienā ēdienreizē jānodrošina vismaz 172,5 mg nātrija. Pārtikas produktam vienā ēdienreizē jānodrošina vismaz 500 mg kālija (**).

Lai varētu izmantot norādi, patērētāju informē par vajadzību uzņemt dienas devai adekvātu šķidruma daudzumu un par to, ka produkts paredzēts tikai kā daļa no diētas ar pazeminātu enerģētisko vērtību, un šādas diētas neatņemama sastāvdaļa ir vēl citi pārtikas produkti.

Lai sasniegtu norādīto ietekmi, katru dienu divas galvenās ēdienreizes jāaizstāj ar ēdienreizes aizstājējiem.

2010; 8(2):1466

2015; 13(11):4287

1417


(*)  No 2016. gada 21. jūlija līdz 2019. gada 14. septembrim pārtikas produkta enerģētiskajai vērtībai jābūt vismaz 200 kcal (840 kJ), un tā nedrīkst pārsniegt 400 kcal (1 680 kJ).

(**)  No 2016. gada 21. jūlija līdz 2019. gada 14. septembrim pārtikas produktam ēdienreizē jānodrošina vismaz 30 % no turpmākajā tabulā norādītā vitamīnu un minerālvielu daudzuma:

A vitamīns

(μg RE)

700

D vitamīns

(μg)

5

E vitamīns

(mg)

10

C vitamīns

(mg)

45

Tiamīns

(mg)

1,1

Riboflavīns

(mg)

1,6

Niacīns

(mg-NE)

18

B6 vitamīns

(mg)

1,5

Folijskābe

(μg)

200

B12 vitamīns

(μg)

1,4

Biotīns

(μg)

15

Pantotēnskābe

(mg)

3

Kalcijs

(mg)

700

Fosfors

(mg)

550

Dzelzs

(mg)

16

Cinks

(mg)

9,5

Varš

(mg)

1,1

Jods

(μg)

130

Selēns

(μg)

55

Nātrijs

(mg)

575

Magnijs

(mg)

150

Mangāns

(mg)

1

No 2016. gada 21. jūlija līdz 2019. gada 14. septembrim pārtikas produktam vienā ēdienreizē jānodrošina vismaz 500 mg kālija.”