(1)

Francijas Republika 2013. gada 14. augustā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 129. panta 1. punkta drošības klauzulu informēja Komisiju, Eiropas Ķimikāliju aģentūru (“Aģentūra”) un citas dalībvalstis, ka tā 2013. gada 21. jūnijā (2) ir pieņēmusi pagaidu pasākumu, lai aizsargātu sabiedrību no ekspozīcijas amonjakam, kas izdalās no ēkās izmantotajos celulozes vates izolācijas materiālos esošajiem amonija sāļiem.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/505/ES (3), kas pieņemts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 129. panta 2. punktu, pagaidu pasākums tika atļauts līdz 2016. gada 14. oktobrim.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 129. panta 3. punktu Francijas Republika sāka ierobežošanas procedūru, 2014. gada 18. jūnijā iesniedzot Aģentūrai dokumentāciju, kas atbilst XV pielikuma prasībām.

(4)

Saskaņā ar XV pielikumu sagatavotajā dokumentācijā (4) ierosināts ierobežojums attiecībā uz neorganiskajiem amonija sāļiem, ko pievieno celulozes izolācijai kā antipirēnus, jo minētie sāļi noteiktos apstākļos izraisa amonjaka gāzes emisiju. Dokumentācijā ierosināts noteikt robežvērtību 3 ppm amonjaka emisijai no celulozes izolācijas, kas ir apstrādāts ar neorganiskajiem amonija sāļiem, nevis noteikt robežvērtību amonija sāļu saturam celulozes izolācijā. Dokumentācijā ir pierādīts, ka ir vajadzīga rīcība Savienības mērogā.

(5)

Aģentūras Riska novērtēšanas komiteja (RAC) 2015. gada 3. martā pieņēma atzinumu par ierobežojumu, kas ierosināts saskaņā ar XV pielikumu sagatavotajā dokumentācijā, un secināja, ka amonjaka izdalīšanās dēļ no celulozes izolācijas maisījumiem un izstrādājumiem pastāv risks cilvēka veselībai un ka tas ir jānovērš. RAC arī apgalvoja, ka ierosinātais ierobežojums redakcijā, kurā RAC veikusi izmaiņas, ir atbilstošākais Savienības mēroga pasākums, kas novērstu konstatētos riskus, minēto risku novēršanas efektivitātes ziņā.

(6)

RAC ierosināja, ka ierobežojumam būtu jāattiecas uz tādas celulozes izolācijas laišanu tirgū, kura satur neorganiskos amonija sāļus, gan maisījumu, gan izstrādājumu veidā. RAC ieteica, ka ierobežojumā celulozes maisījumu piegādātājiem vajadzētu noteikt pienākumu paziņot lejup pa piegādes ķēdi un visbeidzot galalietotājiem (profesionāliem lietotājiem un patērētajiem) celulozes izolācijas maisījuma, kas izmantots atbilstības pierādīšanai testā pirms tirdzniecības, maksimālo pieļaujamo noslodzi (5), piemēram, dokumentācijā, kas pievienota maisījumiem, vai marķējumā. Ierobežojumā arī būtu jāparedz, ka maksimālo pieļaujamo noslodzi, kuru paziņojis piegādātājs, nedrīkst pārsniegt tad, kad celulozes izolācijas maisījumus izmanto pakārtotie lietotāji, tāpēc, lai amonjaka emisijas nepārsniegtu līmeni, kas noteikts pirmstirdzniecības testā. RAC arī ieteica, ka, atkāpjoties no iepriekšminētā, celulozes izolācijas maisījumiem, kurus lieto tikai celulozes izolācijas izstrādājumu ražošanai, nav jāatbilst robežvērtībai, kas noteikta amonjaka emisijai, jo gatavajam izstrādājumam, kad to laiž tirgū vai izmanto, pašam jāatbilst emisijas robežvērtībai.

(7)

Aģentūras Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC) 2015. gada 10. jūnijā pieņēma atzinumu par ierobežojumu, kas ierosināts saskaņā ar XV pielikumu sagatavotajā dokumentācijā, un norādīja, ka ierosinātais ierobežojums redakcijā, kurā SEAC veikusi izmaiņas, ir atbilstošākais Savienības mēroga pasākums, kas novērstu konstatētos riskus, šā pasākuma sociālekonomisko ieguvumu un sociālekonomisko izmaksu attiecības ziņā.

(8)

SEAC secināja, ka ekonomikas dalībniekiem būtu jādod divi gadi, nevis viens, kā ierosināts saskaņā ar XV pielikumu sagatavotajā dokumentācijā, lai tiem būtu pietiekams laiks nodrošināt, ka amonjaka emisijas apjoms no celulozes izolācijas, kas satur neorganiskos amonija sāļus, nepārsniegtu noteikto emisijas robežvērtību.

(9)

RAC un SEAC piekrita Francijas Republikai, ka nebūtu jāpiešķir atbrīvojums attiecībā uz celulozes izolāciju, kuru apstrādā ar neorganiskajiem amonija sāļiem lietošanai ārpus telpām.

(10)

Ierobežošanas procedūras laikā notika apspriešanās ar Aģentūras Ieviešanas informācijas apmaiņas forumu, un tā ieteikumi tika ņemti vērā.

(11)

Aģentūra 2015. gada 25. jūnijāRAC un SEAC atzinumus (6) iesniedza Komisijai. Pamatojoties uz šiem atzinumiem, Komisija secināja, ka celulozes izolācija, ko apstrādā ar neorganiskajiem amonija sāļiem, rada nepieņemamu risku cilvēku veselībai, ja amonjaka emisija sasniedz vai pārsniedz 3 ppm koncentrāciju norādītajos testa apstākļos.

(12)

Pašlaik nav pieejama neviena konkrēta metode, ar ko mēra amonjaka emisiju no celulozes izolācijas, kas apstrādāta ar neorganiskajiem amonija sāļiem. Tāpēc, lai noteiktu atbilstību ierobežojumam attiecībā uz neorganiskajiem amonija sāļiem līdz brīdim, kad tiks izstrādāta īpaša metode, būtu jāpielāgo esoša testa metode – tehniskā specifikācija CEN/TS 16516.

(13)

Ieinteresētajām personām būtu jādod pietiekami ilgs laiks, lai tās varētu veikt pienācīgus pasākumus, kas nodrošina, ka, ja celulozes izolācijā izmanto amonija sāļus, amonjaka emisijas nepārsniedz konkrēto robežvērtību. Tāpēc neorganisko amonija sāļu ierobežojuma piemērošana būtu jāatliek. Tomēr, lai nodrošinātu nepārtrauktību un juridisko noteiktību, dalībvalstī, kurā jau ir pieņemti valsts pasākumi, ar kuriem ierobežo amonija sāļu daudzumu celulozes izolācijā un kurus atļāvusi Komisija REACH drošības procedūras kontekstā, ierobežojumam būtu jāstājas spēkā nekavējoties, tiklīdz stājas spēkā šī regula.

(14)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1907/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1907/2006 133. pantu,