26.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/796

(2016. gada 11. maijs)

par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Vienotas Eiropas dzelzceļa telpas pakāpeniskai izveidei ir nepieciešama Savienības rīcība dzelzceļiem piemērojamo noteikumu jomā attiecībā uz tehniskās drošības un savstarpējās izmantojamības aspektiem, kas abi ir cieši saistīti un kam abiem nepieciešama augstāka līmeņa saskaņošana Savienības līmenī. Pēdējos divos gadu desmitos ir pieņemti attiecīgi tiesību akti dzelzceļa nozarē, jo īpaši trīs dzelzceļa nozares tiesību aktu paketes, no kuriem šajā saistībā būtiskākie ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/57/EK (5).

(2)

Vienlaicīgai dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības mērķu realizēšanai nepieciešams būtisks tehniskais darbs, ko vada specializēta struktūra. Tādēļ kā daļu no 2004. gada otrās dzelzceļa tiesību aktu paketes bija nepieciešams esošajā iestāžu sistēmā – un ievērojot spēka līdzsvaru Savienībā – izveidot Eiropas aģentūru, kas nodarbojas ar dzelzceļa drošību un savstarpējo izmantojamību.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2004 (6) tika izveidota Eiropas Dzelzceļa aģentūra (“Aģentūra”), lai veicinātu Eiropas dzelzceļa telpas bez robežām izveidošanu un palīdzētu atjaunot dzelzceļa nozari, tajā pat laikā pastiprinot tās būtiskās priekšrocības drošības jomā. Ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakete satur svarīgas izmaiņas, kas paredzētas, lai uzlabotu vienotās Eiropas dzelzceļa telpas darbību, ar grozījumiem pārstrādājot Direktīvu 2004/49/EK un Direktīvu 2008/57/EK, kas abas ir tieši saistītas ar Aģentūras uzdevumiem. Minētās direktīvas jo īpaši paredz tādu uzdevumu pildīšanu, kas saistīti ar ritekļu atļauju un drošības sertifikātu izdošanu Savienības līmenī. Tas nozīmē lielāku Aģentūras lomu. Ņemot vērā ievērojamo skaitu izmaiņu, kuras ar to tiek ieviestas Aģentūras uzdevumos un iekšējā organizācijā, Regula (EK) Nr. 881/2004 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu tiesību aktu.

(4)

Aģentūrai vajadzētu palīdzēt veidot patiesu Eiropas dzelzceļa kultūru, nodrošinot būtisku rīku dialogam, konsultācijām un viedokļu apmaiņai starp visiem dzelzceļa nozares dalībniekiem, pienācīgi ņemot vērā to attiecīgās funkcijas, kā arī dzelzceļa nozares tehniskos raksturlielumus. Pildot savus uzdevumus un jo īpaši izstrādājot ieteikumus un atzinumus, Aģentūrai būtu maksimāli jāņem vērā ārēju dzelzceļa ekspertu speciālās zināšanas, jo īpaši to profesionāļu zināšanas, kuri pārstāv dzelzceļa nozari un attiecīgās valsts iestādes. Tādēļ Aģentūrai būtu jāizveido kompetentas un reprezentatīvas darba grupas un grupas, kuru sastāvā galvenokārt būtu minētie profesionāļi.

(5)

Lai sniegtu ieskatu par ekonomisko ietekmi uz dzelzceļa nozari un tās ietekmi uz sabiedrību, lai ļautu citiem, jo īpaši Komisijai, Aģentūras Valdei (“Valde”) un Aģentūras izpilddirektoram (“izpilddirektors”), pieņemt pamatotus lēmumus un lai efektīvāk pārvaldītu darba prioritātes un resursu piešķiršanu Aģentūrā, Aģentūrai būtu jāturpina attīstīt savu iesaisti ietekmes izvērtēšanas darbībā.

(6)

Aģentūrai būtu jānodrošina neatkarīgs un objektīvs tehniskais atbalsts, galvenokārt Komisijai. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/797 (7) paredzēta savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) izstrāde un pārskatīšana, savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/798 (8) paredzēta kopīgo drošības metožu (CSM), kopīgo drošības mērķu (CST) un kopīgo drošības rādītāju (CSI) izstrāde un pārskatīšana. Lai nodrošinātu darba nepārtrauktību un SITS, CSM, CST un CSI pilnveidojumu, ir nepieciešams pastāvīgs tehniskais satvars un specializēta struktūra ar īpašu personālu, kam ir augsts speciālo zināšanu līmenis. Šajā nolūkā Aģentūrai būtu jāatbild par ieteikumu un atzinumu sniegšanu Komisijai attiecībā uz SITS, CSM, CST un CSI izstrādi un pārskatīšanu. Aģentūrai vajadzētu arī sniegt neatkarīgus tehniskus atzinumus pēc valstu drošības iestāžu un regulatīvo struktūru lūguma.

(7)

Lai vienoto drošības sertifikātu izdošanu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem padarītu efektīvākas un objektīvākas, ir svarīgi piešķirt centrālu lomu Aģentūrai. Gadījumos, kad darbības telpa ir vienas dalībvalsts robežās, attiecīgajam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai tas pieteikumu par vienoto drošības sertifikātu iesniedz Aģentūrai vai valsts drošības iestādei. Tas būtu jāparedz Direktīvā (ES) 2016/798.

(8)

Patlaban Direktīvā 2008/57/EK attiecībā uz dzelzceļa ritekļiem ir paredzēta atļaujas izsniegšana šādu ritekļu nodošanai ekspluatācijā katrā dalībvalstī, izņemot dažus īpašus gadījumus. Ritekļu atļauju darba grupa, ko Komisija izveidoja 2011. gadā, apsprieda vairākus gadījumus, kad ražotāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ir cietuši no atļaujas saņemšanas procesa pārmērīga ilguma un izmaksām, un ierosināja vairākus uzlabojumus. Tā kā dažas problēmas izraisa pašreizējā ritekļu atļauju izdošanas procesa sarežģītība, tas būtu jāvienkāršo un, kad iespējams, jāapvieno vienotā procedūrā. Katram dzelzceļa riteklim būtu jāsaņem tikai viena atļauja. Gadījumos, kad izmantošanas telpa ir tikai vienas dalībvalsts tīkla vai tīklu robežās, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai tas pieteikumu par ritekļa atļauju iesniedz Aģentūrai, ar šajā regulā minētās vienas pieturas aģentūras starpniecību vai valsts drošības iestādei. Tas nozarei dotu taustāmu labumu, samazinot procedūras izmaksas un ilgumu, un mazinātu iespējamas diskriminācijas risku, jo īpaši pret jauniem uzņēmumiem, kas vēlas ienākt dzelzceļa tirgū. Tas ir jāparedz Direktīvā (ES) 2016/797.

(9)

Ir būtiski, lai Direktīva (ES) 2016/797 un Direktīva (ES) 2016/798 nenovestu pie zemāka drošības līmeņa Savienības dzelzceļa sistēmā. Minētajā sakarā Aģentūrai būtu jāuzņemas pilna atbildība par ritekļu atļaujām un vienotajiem drošības sertifikātiem, ko tā izdod, uzņemoties inter alia līgumisku un ārpuslīgumisku atbildību attiecībā uz tiem.

(10)

Attiecībā uz atbildību, ko Aģentūras personāls nes, pildot Aģentūrai uzticētos uzdevumus, būtu jāpiemēro Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā. Minētā protokola piemērošana nedrīkstētu radīt lieku kavēšanos vai nepamatotu ierobežojumu uzlikšanu valstu tiesvedības veikšanai. Ja Aģentūras personāls ir iesaistīts tiesvedībā, kuras dēļ kāds personāla loceklis tiek lūgts ierasties valsts tiesā, Valdei būtu bez liekas kavēšanās jālemj par personālā locekļa imunitātes atcelšanu ar noteikumu, ka šāda atcelšana nekaitētu Savienības interesēm. Šādam lēmumam vajadzētu būt pienācīgi pamatotam un pakļautam pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

(11)

Aģentūrai būtu lojāli jāsadarbojas ar valstu tiesu iestādēm, jo īpaši gadījumos, kad Aģentūras līdzdalība ir vajadzīga tā iemesla dēļ, ka Aģentūra ir īstenojusi savas pilnvaras saistībā ar tās izdotām ritekļu atļaujām, vienotajiem drošības sertifikātiem un ar lēmumiem par Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) stacionāro lauka iekārtu projektu apstiprināšanu. Ja Aģentūra vai tās personāla loceklis tiek lūgts sniegt informāciju saistībā ar attiecīgu valsts tiesvedību, Aģentūrai būtu jānodrošina, lai šāds lūgums pēc informācijas vai vajadzības gadījumā par piedalīšanos tiesvedībā tiktu izskatīts ar pienācīgu rūpību un saprātīgā laikposmā. Šajā nolūkā Valdei būtu jāpieņem atbilstīgas procedūras, kas izmantojamas šādos gadījumos.

(12)

Lai turpinātu attīstīt vienoto Eiropas dzelzceļa telpu, jo īpaši attiecībā uz atbilstīgas informācijas sniegšanu kravu pārvadājumu klientiem un pasažieriem, un lai novērstu telemātikas lietojumprogrammu sadrumstalotu attīstību, ir jāpastiprina Aģentūras loma šādu lietojumprogrammu jomā. Aģentūrai kā kompetentajai struktūrai Savienības līmenī būtu jāpiešķir svarīga loma nolūkā nodrošināt konsekvenci visu telemātikas lietojumprogrammu izstrādē un ieviešanā. Minētajā nolūkā Aģentūrai vajadzētu būt pilnvarotai rīkoties kā sistēmas iestādei telemātikas lietojumprogrammu jomā un šajā statusā uzturēt, uzraudzīt un pārvaldīt visas attiecīgās apakšsistēmu prasības Savienības līmenī.

(13)

Ņemot vērā to, cik svarīga vienotās Eiropas dzelzceļa telpas raitā attīstībā un tās drošībai ir ERTMS, un lai novērstu ERTMS sadrumstalotu attīstību, ir jāpastiprina vispārējā koordinācija Savienības līmenī. Tādēļ Aģentūrai – kā Savienības struktūrai ar vislielākajām speciālajām zināšanām šajā jomā – būtu jāpiešķir redzamāka loma šajā jomā, lai nodrošinātu konsekvenci ERTMS attīstībā, palīdzētu nodrošināt, ka ERTMS aprīkojums atbilst spēkā esošajām specifikācijām, un nodrošinātu, ka ar ERTMS saistītās Eiropas pētniecības programmas tiek saskaņotas ar ERTMS tehnisko specifikāciju izstrādi. Jo īpaši Aģentūrai būtu jānovērš tas, ka papildu valstu prasības attiecībā uz ERTMS apdraud tās savstarpēju izmantojamību. Tomēr nesaderīgas valstu prasības būtu jāpiemēro tikai uz brīvprātības pamata vai jāatceļ.

(14)

Lai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu ekspluatācijas atļauju izdošanas procedūras padarītu efektīvākas un lai minētās procedūras saskaņotu Savienības līmenī, ir būtiski, ka Aģentūrai – pirms jebkāda uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus saistībā ar ERTMS lauka iekārtām – būtu jāpārbauda, vai paredzētie tehniskie risinājumi pilnībā atbilst attiecīgajām SITS un tādēļ ir pilnībā savstarpēji izmantojami. Tas būtu jāparedz Direktīvā (ES) 2016/797. Aģentūrai būtu jāizveido grupa, kuras sastāvā būtu paziņotās atbilstības izvērtēšanas struktūras, kas aktīvi darbojas ERTMS jomā. Šādu struktūru līdzdalība grupā būtu pēc iespējas jāveicina.

(15)

Lai veicinātu sadarbību un nodrošinātu uzdevumu un pienākumu skaidru sadalījumu starp Aģentūru un valstu drošības iestādēm, būtu jāizstrādā to saziņas protokols. Turklāt būtu jāizstrādā kopīga informācijas un komunikācijas platforma ar virtuālās vienas pieturas aģentūras funkcionalitāti – attiecīgā gadījumā uz esošo lietojumprogrammu un reģistru pamata, paplašinot to funkcionalitāti ar mērķi informēt Aģentūru un valstu drošības iestādes par visiem pieteikumiem attiecībā uz atļaujām un drošības sertifikāciju, minēto procedūru posmiem un to iznākumu. Šīs platformas svarīgs mērķis ir agrīnā posmā apzināt vajadzības, kas saistītas ar to lēmumu koordinēšanu, kuri valstu drošības iestādēm un Aģentūrai jāpieņem gadījumā, kad ir iesniegti dažādi pieteikumi, kuros tiek prasītas līdzīgas atļaujas un drošības sertifikāti. Šādi gadījumi būtu jāapzina kopsavilkuma veidā, izmantojot automātiskus paziņojumus.

(16)

Valstu kompetentās iestādes līdz šim ir uzlikušas maksu par ritekļu atļauju un vienoto drošības sertifikātu izdošanu. Līdz ar kompetenču nodošanu Savienībai Aģentūrai vajadzētu būt tiesīgai uzlikt pieteikuma iesniedzējiem maksu par iepriekšējos apsvērumos minēto sertifikātu un atļauju izdošanu. Ir svarīgi noteikt konkrētus principus, kuri piemērojami nodevām un maksām, kas maksājamas Aģentūrai. Minēto nodevu un maksu līmenis būtu jāaplēš tā, lai pilnībā segtu sniegtā pakalpojuma izmaksas, tostarp – atkarībā no gadījuma – attiecīgās izmaksas, ko rada uzdevumi, kuri uzticēti valstu drošības iestādēm. Minētajām nodevām un maksām vajadzētu būt vienādām vai zemākām nekā pašlaik vidēji par attiecīgajiem pakalpojumiem. Minētās nodevas un maksas būtu jānosaka pārredzamā, taisnīgā un vienotā veidā sadarbībā ar dalībvalstīm, un tām nevajadzētu apdraudēt Eiropas dzelzceļa nozares konkurētspēju. Tās būtu jānosaka tā, ka tiek pienācīgi ņemta vērā uzņēmumu spēja maksāt, un to rezultātā nevajadzētu uzņēmumiem radīt nevajadzīgu finansiālu slogu. Attiecīgā gadījumā tajās būtu jāņem vērā mazo un vidējo uzņēmumu īpašās vajadzības.

(17)

Vispārīgs mērķis ir panākt, lai jaunā funkciju un uzdevumu pārdale starp valstu drošības iestādēm un Aģentūru tiktu veikta efektīvi, nepazeminot pašreizējos augstos drošības līmeņus. Minētajā nolūkā starp Aģentūru un valstu drošības iestādēm būtu jānoslēdz sadarbības nolīgumi, tostarp ietverot arī izmaksu elementus. Aģentūrai vajadzētu būt pietiekamiem resursiem, lai tā varētu veikt savus jaunos uzdevumus, un šo resursu piešķiršanas laika plānojums būtu jābalsta uz skaidri definētām vajadzībām.

(18)

Izstrādājot ieteikumus, Aģentūrai būtu jāņem vērā to tīklu gadījumi, kas ir izolēti no pārējās Savienības dzelzceļa sistēmas un kas ģeogrāfisku vai vēsturisku iemeslu dēļ prasa īpašas speciālās zināšanas. Turklāt gadījumos, kad darbība nepārsniedz šādu tīklu robežas, pieteikumu par vienotajiem drošības sertifikātiem un ritekļu atļaujām iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai vajadzīgās formalitātes veikt uz vietas ar attiecīgajām valstu drošības iestādēm. Šajā sakarā – un nolūkā samazināt administratīvo slogu un izmaksas – sadarbības nolīgumos, ko slēdz starp Aģentūru un attiecīgajām valstu drošības iestādēm, vajadzētu būt iespējai paredzēt atbilstīgu uzdevumu sadalījumu, neskarot to, ka Aģentūra uzņemas galīgo atbildību par atļaujas vai vienotā drošības sertifikāta izdošanu.

(19)

Ņemot vērā valstu iestāžu, jo īpaši valstu drošības iestāžu, zināšanas, būtu jāļauj Aģentūrai minētās īpašās zināšanas atbilstīgi izmantot, piešķirot attiecīgās atļaujas un vienotos drošības sertifikātus. Minētajā nolūkā būtu jāsekmē valstu ekspertu norīkošana darbā Aģentūrā.

(20)

Direktīvai (ES) 2016/798 un Direktīvai (ES) 2016/797 ir jāparedz pārbaudīt valstu pasākumus no tāda viedokļa kā dzelzceļa drošība un savstarpējā izmantojamība, un savietojamība ar konkurences noteikumiem. Tām arī jāierobežo dalībvalstu iespēja pieņemt jaunus valsts noteikumus. Pašreizējā sistēma, kurā turpina pastāvēt liels skaits valsts noteikumu, var novest pie iespējamām kolīzijām ar Savienības noteikumiem un izraisīt nepietiekamu pārredzamību un operatoru, tostarp mazāku un jaunu operatoru, iespējamu diskrimināciju. Lai pārietu uz patiesi pārredzamu un objektīvu dzelzceļa noteikumu sistēmu Savienības līmenī, ir jāveicina valsts noteikumu, tostarp ekspluatācijas noteikumu, pakāpeniska samazināšana. Ir svarīgi, lai Savienības līmenī būtu nostāja, kuras pamatā ir neatkarīgu un neitrālu ekspertu zināšanas. Minētajā nolūkā ir jāpastiprina Aģentūras loma.

(21)

Darbības, organizācijas un lēmumu pieņemšanas procedūras dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības jomā būtiski atšķiras dažādās valstu drošības iestādēs un paziņotajās atbilstības izvērtēšanas struktūrās, un tas kaitīgi ietekmē vienotās Eiropas dzelzceļa telpas raitu funkcionēšanu. Jo īpaši nelabvēlīgi var tikt ietekmēti mazie un vidējie uzņēmumi, kuri vēlas ienākt dzelzceļa tirgū citā dalībvalstī. Tādēļ būtiska ir pastiprināta koordinācija ar nolūku panākt lielāku saskaņotību Savienības līmenī. Minētajā nolūkā Aģentūrai būtu jāuzrauga valstu drošības iestāžu un paziņoto atbilstības izvērtēšanas struktūru darbība un lēmumu pieņemšana ar revīziju un inspekciju palīdzību, attiecīgā gadījumā sadarbībā ar valstu akreditācijas struktūrām.

(22)

Drošības jomā ir svarīgi nodrošināt vislielāko iespējamo pārredzamību un efektīvu informācijas plūsmu. Svarīga ir veikto darbību analīze, kuras pamatā ir CSI un visu nozarē iesaistīto pušu sasaiste, un tā būtu jāveic. Attiecībā uz statistiku ir nepieciešama cieša sadarbība ar Eurostat.

(23)

Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par ziņojuma publicēšanu ik pēc diviem gadiem, lai uzraudzītu progresu dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības panākšanā. Ņemot vērā Aģentūras tehniskās zināšanas un objektivitāti, tai būtu arī jāpalīdz Komisijai pildīt tās uzdevumu, proti, uzraudzīt to, kā tiek īstenoti Savienības tiesību akti dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības jomā.

(24)

Būtu jāuzlabo Eiropas transporta tīkla savstarpējā izmantojamība, un jaunajiem investīciju projektiem, kurus Savienība ir izvēlējusies atbalstīt, būtu jāatbilst savstarpējās izmantojamības mērķim, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (9) . Aģentūra ir piemērota struktūra, kam būtu jāsekmē minēto mērķu sasniegšana, un tādu projektu gadījumā, kuri attiecas uz Eiropas transporta tīklu, tai būtu cieši jāsadarbojas ar kompetentajām Savienības struktūrām. Attiecībā uz ERTMS ieviešanu un ERTMS projektiem Aģentūras lomai būtu jāietver palīdzības sniegšana pieteikumu iesniedzējiem, lai īstenotu projektus, kuri atbilst SITS par vilcienu vadību un signalizāciju.

(25)

Ritošā sastāva apkope ir būtiska drošības sistēmas daļa. Reāls dzelzceļa aprīkojuma apkopes Eiropas tirgus nav pastāvējis tāpēc, ka nav apkopes darbnīcu sertifikācijas sistēmas. Šī situācija ir palielinājusi izmaksas nozarei, un tās rezultātā tiek veikti braucieni bez kravas. Tādēļ būtu pakāpeniski jāizstrādā un jāatjaunina kopīgi nosacījumi apkopes darbnīcu un to struktūrvienību sertificēšanai, kuras ir atbildīgas par ritekļu, izņemot kravas vagonu, apkopi, un Aģentūra ir vispiemērotākā struktūra, kas var ierosināt Komisijai atbilstīgus risinājumus.

(26)

Profesionālās kvalifikācijas, kas nepieciešamas vilcienu vadītājiem, ir svarīgs faktors gan dzelzceļa drošībai, gan savstarpējai izmantojamībai Savienībā. Profesionālās kvalifikācijas ir arī priekšnosacījums darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai dzelzceļa nozarē. Šis jautājums būtu jārisina esošā sociālā dialoga satvarā. Aģentūrai būtu jāsniedz tehniskais atbalsts, kas nepieciešams, lai šo aspektu ņemtu vērā Savienības līmenī.

(27)

Aģentūrai būtu jāatvieglo sadarbība starp valstu drošības iestādēm, valstu izmeklēšanas struktūrām un pārstāvības struktūrām no dzelzceļa nozares, kuras darbojas Savienības līmenī, lai veicinātu labu praksi, attiecīgas informācijas apmaiņu un ar dzelzceļu saistītu datu vākšanu un lai uzraudzītu Savienības dzelzceļa sistēmas vispārējos rezultātus no drošības viedokļa.

(28)

Lai visām pusēm nodrošinātu vislielāko iespējamo pārredzamības un vienlīdzīgas piekļuves attiecīgajai informācijai līmeni, atbilstīgā gadījumā – reģistriem, kā arī dokumentiem, kas paredzēti dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības procesiem, vajadzētu būt publiski pieejamiem. Tas pats attiecas uz licencēm, vienotajiem drošības sertifikātiem un citiem attiecīgiem dzelzceļa dokumentiem. Aģentūrai būtu jānodrošina efektīvi, lietotājdraudzīgi un viegli pieejami līdzekļi apmaiņai ar minēto informāciju un tās publicēšanai, jo īpaši izmantojot atbilstīgus IT risinājumus, ar mērķi uzlabot dzelzceļa sistēmas izmaksu lietderību un atbalstīt ar nozares darbību saistītās vajadzības.

(29)

Inovācijas un pētniecības veicināšanai dzelzceļa jomā ir svarīga nozīme, un Aģentūrai tā būtu jāsekmē. Jebkādai finansiālajai palīdzībai, kas šajā sakarā sniegta saistībā ar Aģentūras darbību, nebūtu jārada nekādi izkropļojumi attiecīgajā tirgū.

(30)

Lai paaugstinātu Savienības finansiālā atbalsta efektivitāti, tā kvalitāti un tā atbilstību attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem, Aģentūrai vajadzētu būt aktīvai lomai dzelzceļa projektu izvērtēšanā.

(31)

Pienācīga un vienota izpratne par dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības tiesību aktiem, īstenošanas norādes un Aģentūras ieteikumi ir priekšnoteikumi dzelzceļa acquis efektīvai īstenošanai un dzelzceļa tirgus darbībai. Tāpēc Aģentūrai būtu aktīvi jāiesaistās apmācības un skaidrošanas darbībās šajā sakarā.

(32)

Ņemot vērā Aģentūras jaunās funkcijas attiecībā uz ritekļu atļauju un vienoto drošības sertifikātu izdošanu, šajās jomās ievērojamā mērā būs vajadzīgas apmācības un publicēšanas darbības. Kad vien iespējams, valstu drošības iestādes būtu jāaicina piedalīties apmācības darbībās bez maksas, jo īpaši tad, kad tās ir bijušas iesaistītas to gatavošanā.

(33)

Lai Aģentūra varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus, tai vajadzētu būt tiesībspējai un autonomam budžetam, ko finansē galvenokārt ar Savienības ieguldījumu un ar nodevām un maksām, ko maksā pieteikumu iesniedzēji. Nekādām finansiālām iemaksām, ko Aģentūra saņem no dalībvalstīm, trešām valstīm vai citiem subjektiem, nevajadzētu negatīvi ietekmēt Aģentūras neatkarību un objektivitāti. Lai nodrošinātu neatkarību Aģentūras ikdienas pārvaldībā un tās izdotajos atzinumos, ieteikumos un lēmumos, Aģentūras organizācijai vajadzētu būt pārredzamai un izpilddirektoram vajadzētu būt pilnīgai atbildībai. Aģentūras personālam vajadzētu būt neatkarīgam, un tas būtu jānodarbina gan ar īstermiņa, gan ilgtermiņa līgumiem, lai saglabātu tā organizatoriskās zināšanas un darbības nepārtrauktību, vienlaikus uzturot nepieciešamu un nemitīgu speciālo zināšanu apmaiņu ar dzelzceļa nozari. Aģentūras izdevumos vajadzētu ietvert personāla, administratīvās, infrastruktūras un darbības izmaksas un inter alia arī summu, ko maksā valstu drošības iestādēm par to darbu ritekļu atļauju un vienotās drošības sertificēšanas procesā, saskaņā ar attiecīgiem sadarbības nolīgumiem un īstenošanas aktu noteikumiem, kas attiecas uz nodevu un maksu noteikšanu.

(34)

Attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību ir svarīgi, lai Aģentūra rīkotos objektīvi, izrādītu godprātību un noteiktu augstus profesionālos standartus. Nevajadzētu būt nekādam pamatotam iemeslam aizdomām, ka lēmumus varētu ietekmēt intereses, kas ir pretrunā Aģentūras kā struktūras, kas darbojas visas Savienības labā, uzdevumam, vai ar kāda Aģentūras personāla locekļa, norīkotā valsts eksperta vai kāda Valdes vai Apelācijas padomju locekļa piederību saistītas privātas intereses, kas radītu vai kuras var radīt situāciju, kas ir pretrunā attiecīgās personas oficiālo pienākumu pienācīgai izpildei. Tādēļ Valdei būtu jāpieņem visaptveroši noteikumi, kas ir saistīti ar interešu konfliktiem un kas attiecas uz visu Aģentūru. Minētajos noteikumos būtu jāņem vērā ieteikumi, ko Revīzijas palāta ir sniegusi tās 2012. gada Īpašajā ziņojumā Nr. 15.

(35)

Lai racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu Aģentūrā un dotu ieguldījumu efektivitātes un iedarbīguma uzlabošanā, būtu jāievieš divu līmeņu pārvaldības struktūra. Minētajā nolūkā dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām Valdē, kurai piešķirtas nepieciešamās pilnvaras, tostarp pilnvaras izveidot budžetu un apstiprināt plānošanas dokumentu. Valdei būtu jāsniedz vispārējas pamatnostādnes Aģentūras darbībām un būtu ciešāk jāiesaistās Aģentūras darbību uzraudzīšanā, lai pastiprinātu administratīvu un budžeta jautājumu uzraudzību. Būtu jāizveido neliela Izpildkomiteja, kuras uzdevums būtu pienācīgā veidā sagatavot Valdes sanāksmes un sniegt atbalstu tās lēmumu pieņemšanas procesam. Izpildkomitejas pilnvaras būtu jānosaka pilnvarojumā, kas jāpieņem Valdei, un tām attiecīgā gadījumā būtu jāietver atzinumi un provizoriski lēmumi, kas galīgi jāapstiprina Valdei.

(36)

Lai garantētu Valdes lēmumu pārredzamību, attiecīgo nozaru pārstāvjiem būtu jāapmeklē tās sanāksmes, bet bez tiesībām balsot. Komisijai būtu jāieceļ dažādu ieinteresēto personu pārstāvji, pamatojoties uz to, ka viņi Savienības līmenī pārstāv dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus, infrastruktūras pārvaldītājus, dzelzceļa rūpniecību, arodbiedrību organizācijas, pasažierus un kravu pārvadājumu klientus.

(37)

Jānodrošina, lai personām, ko skar Aģentūras pieņemtie lēmumi, ir tiesības izmantot nepieciešamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri būtu jāpiešķir neatkarīgā un objektīvā veidā. Būtu jānosaka atbilstīgs pārsūdzības mehānisms, lai izpilddirektora lēmumus varētu pārsūdzēt specializētā Apelācijas padomē.

(38)

Gadījumos, kad starp Aģentūru un valstu drošības iestādēm rodas domstarpības par vienoto drošības sertifikātu vai ritekļu atļauju izdošanu, būtu jāizveido šķīrējtiesas procedūra, lai lēmumus pieņemtu saskaņotā veidā un sadarbojoties.

(39)

Plašāka stratēģiskā perspektīva attiecībā uz Aģentūras darbību sekmētu tās resursu efektīvāku plānošanu un pārvaldību un veicinātu tās rezultātu kvalitātes paaugstināšanos. Tas ir apliecināts un nostiprināts ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 (10). Tādēļ Valdei pēc pienācīgas apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāpieņem un periodiski jāatjaunina vienots plānošanas dokuments, kurā būtu gada un daudzgadu darba programmas.

(40)

Kad Aģentūrai pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas tiek piešķirts jauns uzdevums attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas drošību un savstarpējo izmantojamību, Valdei plānošanas dokuments vajadzības gadījumā būtu jāgroza, lai iekļautu minēto jauno uzdevumu, pēc analīzes par ietekmi uz resursiem no cilvēkresursu un budžeta viedokļa.

(41)

Aģentūras darbībai vajadzētu būt pārredzamai. Būtu jānodrošina, lai Eiropas Parlaments to efektīvi kontrolē, un minētajā nolūkā ar Eiropas Parlamentu būtu jāapspriežas par Aģentūras plānošanas dokumenta daudzgadu daļas projektu un būtu jādod iespēja Eiropas Parlamentam uzklausīt Aģentūras izpilddirektoru un saņemt gada ziņojumu par Aģentūras darbību. Aģentūrai būtu arī jāpiemēro attiecīgie Savienības tiesību akti par dokumentu publisko pieejamību.

(42)

Aizvadītajos gados, kad tiek veidots arvien vairāk decentralizētu aģentūru, ir uzlabojusies tām piešķirtā Savienības finansējuma pārvaldības pārredzamība un kontrole, jo īpaši attiecībā uz nodevu iekļaušanu budžetā, finanšu kontroli, budžeta izpildes apstiprināšanas pilnvarām, iemaksām pensiju fondos un iekšējo budžeta procedūru (rīcības kodeksu). Līdzīgā veidā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (11) būtu bez ierobežojumiem jāattiecina uz Aģentūru, kam būtu jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (12).

(43)

Aģentūrai tās attiecībās ar starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm būtu aktīvi jāveicina Savienības pieeja dzelzceļa drošībai un savstarpējai izmantojamībai. Aģentūras kompetences robežās tam arī vajadzētu ietvert to, lai Savienības dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem tiktu atvieglota savstarpēja piekļuve trešo valstu dzelzceļu tirgiem un tiktu atvieglota Savienības ritošā sastāva piekļuve trešo valstu tīkliem.

(44)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz valsts noteikumu projektu un esošo valsts noteikumu pārbaudi, valstu drošības iestāžu un paziņoto atbilstības izvērtēšanas struktūru uzraudzību, Apelācijas padomju reglamenta pieņemšanu un to nodevu un maksu noteikšanu, kuras Aģentūra ir tiesīga iekasēt, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(45)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot specializētu struktūru, lai formulētu kopīgus risinājumus jautājumiem, kas attiecas uz dzelzceļa drošību un savstarpējo izmantojamību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo veicamais darbs jādara kopīgi, bet minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(46)

Aģentūras pienācīgai darbībai ir nepieciešams īstenot dažus principus attiecībā uz Aģentūras pārvaldību, lai izpildītu kopīgo paziņojumu un kopīgo pieeju, par ko 2012. gada jūlijā vienojās Starpiestāžu darba grupa ES decentralizēto aģentūru jautājumos, kā mērķis ir racionalizēt aģentūru darbību un padarīt to efektīvāku.

(47)

Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

PRINCIPI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu izveido Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru (“Aģentūra”).

2.   Ar šo regulu paredz:

a)

Aģentūras izveidi un uzdevumus;

b)

dalībvalstu uzdevumus saistībā ar šo regulu.

3.   Ar šo regulu atbalsta vienotās Eiropas dzelzceļa telpas izveidi un jo īpaši mērķus, kas attiecas uz:

a)

Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību, kas paredzēta Direktīvā (ES) 2016/797;

b)

Savienības dzelzceļa sistēmas drošību, kas paredzēta Direktīvā (ES) 2016/798;

c)

vilcienu vadītāju sertifikāciju, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/59/EK (14) .

2. pants

Aģentūras mērķi

Aģentūras mērķis ir veicināt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas bez robežām turpmāku attīstību un efektīvu darbību, nodrošinot augstu dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības līmeni, vienlaikus uzlabojot dzelzceļa nozares konkurētspēju. Aģentūra jo īpaši veicina Savienības tiesību aktu īstenošanu tehniskos jautājumos, izstrādājot kopīgu pieeju drošībai Savienības dzelzceļa sistēmā un stiprinot savstarpējās izmantojamības līmeni Savienības dzelzceļa sistēmā.

Aģentūras turpmākie mērķi ir sekot valsts noteikumu attīstībai dzelzceļa jomā, lai atbalstītu to valstu iestāžu darbu, kuras darbojas dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības jomās, un veicināt procedūru optimizēšanu.

Ja tā paredzēts Direktīvā (ES) 2016/797 un Direktīvā (ES) 2016/798, Aģentūra pilda tās Savienības iestādes lomu, kas atbild par atļauju izdošanu dzelzceļa ritekļu un ritekļu tipu laišanai tirgū un par vienoto drošības sertifikātu izdošanu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

Īstenojot minētos mērķus, Aģentūra pilnībā ņem vērā Savienības paplašināšanās procesu un īpašos ierobežojumus, kas saistīti ar dzelzceļa satiksmi ar trešām valstīm.

3. pants

Juridiskais statuss

1.   Aģentūra ir Savienības struktūra, kam piemīt tiesībspēja.

2.   Katrā no dalībvalstīm Aģentūrai ir visplašākā rīcībspēja, ko saskaņā ar to tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Konkrēti, tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu mantu, kā arī būt par pusi tiesvedībā.

3.   Aģentūru pārstāv izpilddirektors.

4.   Tikai Aģentūra ir atbildīga par tai uzticētajām funkcijām un pilnvarām.

4. pants

Aģentūras aktu veidi

Aģentūra var:

a)

adresēt ieteikumus Komisijai par 13., 15., 17., 19., 35., 36. un 37. panta piemērošanu;

b)

adresēt ieteikumus dalībvalstīm par 34. panta piemērošanu;

c)

sniegt atzinumus Komisijai, ievērojot 10. panta 2. punktu un 42. pantu, un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm – ievērojot 10., 25. un 26. pantu;

d)

adresēt ieteikumus valstu drošības iestādēm, ievērojot 33. panta 4. punktu;

e)

izdot lēmumus, ievērojot 14., 20. 21. un 22. pantu;

f)

sniegt atzinumus, kas veido pieņemamus atbilstības līdzekļus, ievērojot 19. pantu;

g)

izdot tehniskus dokumentus, ievērojot 19. pantu;

h)

izdot revīzijas ziņojumus, ievērojot 33. un 34. pantu;

i)

izdot pamatnostādnes un citus nesaistošus dokumentus, kas veicina dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības tiesību aktu piemērošanu, ievērojot 13., 19., 28., 32., 33. un 37. pantu.

2. NODAĻA

DARBA METODES

5. pants

Darba grupu un citu grupu izveide un sastāvs

1.   Aģentūra izveido ierobežotu skaitu darba grupu, lai izstrādātu ieteikumus un vajadzības gadījumā pamatnostādnes, jo īpaši saistībā ar savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām (“SITS”), kopīgajiem drošības mērķiem (“CST”), kopīgajām drošības metodēm (“CSM”) un kopīgo drošības rādītāju (“CSI”) izmantošanu.

Aģentūra var izveidot darba grupas citos pienācīgi pamatotos gadījumos, ja to pieprasa Komisija vai komiteja, kas minēta 81. pantā, (“komiteja”) vai pēc savas ierosmes pēc apspriešanās ar Komisiju.

Darba grupu sanāksmes vada Aģentūras pārstāvis.

2.   Darba grupas sastāv no:

pārstāvjiem, kurus valstu kompetentās iestādes nominējušas dalībai darba grupās,

dzelzceļa nozares speciālistiem, ko Aģentūra atlasījusi no 3. punktā minētā saraksta. Aģentūra nodrošina to dzelzceļa nozaru un to lietotāju pienācīgu pārstāvību, kurus var skart pasākumi, ko Komisija var ierosināt, pamatojoties uz tai adresētajiem Aģentūras ieteikumiem. Aģentūra, ja iespējams, cenšas nodrošināt līdzsvarotu ģeogrāfisko pārstāvību.

Vajadzības gadījumā Aģentūra var iecelt darba grupās neatkarīgus ekspertus un starptautisko organizāciju pārstāvjus, kas atzīti par kompetentiem attiecīgajā jomā. Aģentūras personāla locekļus darba grupās nenorīko, izņemot darba grupu vadītāju, kas ir Aģentūras pārstāvis.

3.   Katra 38. panta 4. punktā minētā pārstāvības struktūra nosūta Aģentūrai viskvalificētāko ekspertu sarakstu, kuri pilnvaroti to pārstāvēt katrā darba grupā, un izmaiņu gadījumā atjaunina minēto sarakstu.

4.   Ja šādu darba grupu darbam ir tieša ietekme uz šajā nozarē nodarbināto darba apstākļiem, veselību un drošību, attiecīgajās darba grupās kā pilntiesīgi locekļi piedalās pārstāvji, kurus iecēlušas arodbiedrību organizācijas, kas darbojas Eiropas līmenī.

5.   Ceļa un uzturēšanās izdevumus, kas rodas darba grupu locekļiem, sedz Aģentūra, pamatojoties uz Valdes pieņemtiem noteikumiem un likmēm.

6.   Izstrādājot 1. punktā minētos ieteikumus un pamatnostādnes, Aģentūra pienācīgi ņem vērā darba grupu darbā gūtos rezultātus.

7.   Aģentūra izveido grupas 24. un 29. panta, kā arī 38. panta 1. punkta nolūkiem.

8.   Aģentūra var izveidot grupas saskaņā ar 38. panta 4. punktu un pienācīgi pamatotos gadījumos, ja to pieprasa Komisija vai komiteja vai pēc savas ierosmes.

9.   Darba grupu un citu grupu darbs ir pārredzams. Valde pieņem darba grupu un citu grupu reglamentu, tostarp noteikumus par pārredzamību.

6. pants

Konsultēšanās ar sociālajiem partneriem

Ja 13., 15., 19. un 36. pantā minētajiem uzdevumiem ir tieša ietekme uz nozares darbinieku sociālo vidi vai darba apstākļiem, Aģentūra apspriežas ar sociālajiem partneriem nozares dialoga komitejā, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK (15). Šādos gadījumos sociālie partneri, ja tie reaģē uz minēto apspriešanos, var to darīt trīs mēnešos.

Minētās apspriedes rīko pirms Aģentūra adresē savus ieteikumus Komisijai. Aģentūra pienācīgi ņem vērā minētās apspriedes un jebkurā laikā ir gatava izskaidrot savus ieteikumus. Nozares dialoga komitejas izteiktos atzinumus kopā ar Aģentūras sniegto ieteikumu Aģentūra nosūta Komisijai, un Komisija tos iesniedz komitejai.

7. pants

Konsultēšanās ar kravu pārvadājumu klientiem un pasažieriem

Ja 13. un 19. pantā minētajiem uzdevumiem ir tieša ietekme uz dzelzceļa kravu pārvadājumu klientiem un pasažieriem, Aģentūra apspriežas ar organizācijām, kas tos pārstāv, tostarp ar personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārstāvjiem. Šādos gadījumos minētās organizācijas, ja tās reaģē uz minēto apspriešanos, var to darīt trīs mēnešos.

To organizāciju sarakstu, ar kurām jāapspriežas, sastāda Komisija, un tai palīdz komiteja.

Minētās apspriedes rīko pirms Aģentūra adresē savus ieteikumus Komisijai. Aģentūra pienācīgi ņem vērā minētās apspriedes un jebkurā laikā ir gatava izskaidrot savus ieteikumus. Attiecīgo organizāciju izteiktos atzinumus kopā ar Aģentūras sniegto ieteikumu Aģentūra nosūta Komisijai, un Komisija tos iesniedz komitejai.

8. pants

Ietekmes izvērtēšana

1.   Aģentūra veic savu ieteikumu un atzinumu ietekmes izvērtēšanu. Valde pieņem ietekmes izvērtēšanas metodoloģiju, balstoties uz Komisijas metodoloģiju. Aģentūra sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka attiecīgais darbs Komisijā tiek pienācīgi ņemts vērā. Katram ieteikumam pievienotajā ziņojumā Aģentūra skaidri norāda pieņēmumus, kas izmantoti kā ietekmes izvērtējuma pamats, kā arī izmantotos datu avotus.

2.   Pirms kādas darbības iekļaušanas plānošanas dokumentā, ko pieņēmusi Valde saskaņā ar 51. panta 1. punktu, Aģentūra par to veic agrīnu ietekmes izvērtēšanu, kurā tā norāda:

a)

risināmo jautājumu un iespējamos risinājumus;

b)

cik lielā mērā būtu vajadzīgi īpaši pasākumi, tostarp Aģentūras ieteikuma adresēšana vai atzinuma sniegšana;

c)

paredzamo Aģentūras ieguldījumu problēmas risinājumā.

Pirms jebkuri pasākumi vai projekti tiek iekļauti plānošanas dokumentā, tos pakļauj efektivitātes analīzei atsevišķi un saistībā ar citiem, lai optimāli izmantotu Aģentūras budžetu un resursus.

3.   Aģentūra var veikt pēcizvērtējumu tiesību aktiem, kas pamatoti uz tās ieteikumiem.

4.   Dalībvalstis sniedz Aģentūrai ietekmes izvērtēšanai nepieciešamos datus, ja tādi ir pieejami.

Pēc Aģentūras pieprasījuma pārstāvības struktūras sniedz Aģentūrai ietekmes izvērtēšanai nepieciešamos nekonfidenciālos datus.

9. pants

Pētījumi

Ja Aģentūras uzdevumu īstenošanai vajadzīgi pētījumi, tā tos pasūta, attiecīgā gadījumā iesaistot darba grupas un citas grupas, kas minētas 5. pantā, un minētos pētījumus finansē no sava budžeta.

10. pants

Atzinumi

1.   Aģentūra pēc vienas vai vairāku to valsts regulatīvo struktūru pieprasījuma, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (16) 55. pantā, izdod atzinumus, jo īpaši par drošības un savstarpējās izmantojamības aspektiem, kuri nonākuši to redzeslokā.

2.   Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma izdod atzinumus par grozījumiem jebkurā aktā, kas pieņemts, pamatojoties uz Direktīvu (ES) 2016/797 vai Direktīvu (ES) 2016/798, jo īpaši, ja tiek norādīts uz kādu iespējamu trūkumu.

3.   Visus Aģentūras atzinumus un jo īpaši tos, kas minēti 2. punktā, Aģentūra izdod pēc iespējas drīz un vēlākais divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas, ja vien nav citādas vienošanās ar pieprasītāju pusi. Minētos atzinumus Aģentūra viena mēneša laikā pēc to izdošanas dara publiski pieejamus redakcijā, no kuras ir svītrota visa komerciāli konfidenciālā informācija.

11. pants

Dalībvalstu apmeklējumi

1.   Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus, jo īpaši tos, kas minēti 14., 20., 21., 25., 26., 31., 32., 33., 34., 35. un 42. pantā, un lai palīdzētu Komisijai veikt tās pienākumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), tostarp jo īpaši attiecīgo Savienības tiesību aktu efektīvas īstenošanas izvērtēšanu, Aģentūra var apmeklēt dalībvalstis saskaņā ar Valdes pieņemto politiku, darba metodēm un procedūrām.

2.   Pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti Aģentūra to savlaicīgi informē par plānoto apmeklējumu, paziņojot to Aģentūras ierēdņu vārdus, kas deleģēti veikt apmeklējumu, apmeklējuma sākuma dienu un tā paredzamo ilgumu. Aģentūras ierēdņi, kas deleģēti apmeklējumu veikšanai, to dara, uzrādot izpilddirektora rakstisku lēmumu, kurā norādīti viņu apmeklējuma mērķi un uzdevumi.

3.   Attiecīgo dalībvalstu valsts iestādes atbalsta Aģentūras personāla darbu.

4.   Aģentūra izstrādā ziņojumu par katru apmeklējumu, kas minēts 1. punktā, un nosūta to Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij.

5.   Šis pants neskar 33. panta 7. punktā un 34. panta 6. punktā minētās inspekcijas.

6.   Ceļa, izmitināšanas, iztikas un citus izdevumus, kas rodas Aģentūras personālam, sedz Aģentūra.

12. pants

Vienas pieturas aģentūra

1.   Aģentūra izveido un pārvalda informācijas un komunikācijas sistēmu, kurai ir vismaz šādas “vienas pieturas aģentūras” funkcijas:

a)

vienots kontaktpunkts, ar kura starpniecību pieteikuma iesniedzējs iesniedz sava pieteikuma dokumentāciju saistībā ar tipa atļauju, atļaujām ritekļu laišanai tirgū un vienotajiem drošības sertifikātiem. Gadījumos, kad izmantošanas vai darbības telpa ir tikai vienas dalībvalsts tīkla vai tīklu robežās, vienoto kontaktpunktu izveido tā, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējs iestādi, kurā tas vēlas, lai tiktu apstrādāts pieteikums par atļauju vai vienoto drošības sertifikātu izdošanu, izraugās attiecībā uz visu procedūru;

b)

kopīga informācijas apmaiņas platforma, kas Aģentūrai un valstu drošības iestādēm sniedz informāciju attiecībā uz visiem pieteikumiem par atļaujām un vienotajiem drošības sertifikātiem, šo procedūru posmiem un to iznākumu un – attiecīgā gadījumā – par Apelācijas padomes lūgumiem un lēmumiem;

c)

kopīga informācijas apmaiņas platforma, kas Aģentūrai un valstu drošības iestādēm sniedz informāciju par pieprasījumiem pēc Aģentūras apstiprinājuma saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 19. pantu un pieteikumiem par atļaujām attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmām, kas ietver Eiropas vilcienu kontroles sistēmu (ECTS) un/vai Globālās mobilo sakaru sistēmas dzelzceļam (GSM-R) aprīkojumu, šo procedūru posmiem un to iznākumu un – attiecīgā gadījumā – par Apelācijas padomes lūgumiem un lēmumiem;

d)

agrīnās brīdināšanas sistēma, kas spēj agrīnā posmā apzināt vajadzības, kas saistītas ar to lēmumu koordinēšanu, kuri valstu drošības iestādēm un Aģentūrai jāpieņem gadījumā, kad ir iesniegti dažādi pieteikumi, kuros tiek prasītas līdzīgas atļaujas vai vienotie drošības sertifikāti.

2.   Vienas pieturas aģentūras, kas minēta 1. punktā, tehniskās un funkcionālās specifikācijas izstrādā sadarbībā ar 38. pantā minēto valstu drošības iestāžu tīklu, pamatojoties uz projektu, ko Aģentūra sagatavojusi, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Valde pieņem tehniskās un funkcionālās specifikācijas un plānu vienas pieturas aģentūras izveidei. Vienas pieturas aģentūru izveido, neskarot intelektuālā īpašuma tiesības un vajadzīgo konfidencialitātes līmeni un vajadzības gadījumā ņemot vērā IT lietojumprogrammas un reģistrus, ko Aģentūra jau ir izveidojusi, piemēram, tos, kas minēti 37. pantā.

3.   Vienas pieturas aģentūra sāk darbību līdz 2019. gada 16. jūnijam.

4.   Aģentūra uzrauga ar vienas pieturas aģentūras starpniecību iesniegtos pieteikumus, jo īpaši izmantojot 1. punkta d) apakšpunktā minēto agrīnās brīdināšanas sistēmu. Ja tiek konstatēti dažādi pieteikumi, kuros tiek prasītas līdzīgas atļaujas vai vienotie drošības sertifikāti, Aģentūra nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus, piemēram:

a)

pieteikuma(-u) iesniedzēja(-u) informēšanu par to, ka ir vēl cits vai līdzīgs atļaujas/sertifikāta pieprasījums;

b)

darbības koordinēšanu ar attiecīgo valsts drošības iestādi, lai nodrošinātu to lēmumu konsekvenci, kuri jāpieņem valstu drošības iestādēm un Aģentūrai. Ja no koordinēšanas procesa sākuma vienā mēnesī nevar rast savstarpēji pieņemamu risinājumu, lietu nosūta 55., 61. un 62. pantā minētajai Apelācijas padomei izskatīšanai šķīrējtiesā.

3. NODAĻA

AĢENTŪRAS UZDEVUMI, KAS ATTIECAS UZ DZELZCEĻA DROŠĪBU

13. pants

Tehniskais atbalsts – ieteikumi par dzelzceļa drošību

1.   Aģentūra adresē ieteikumus Komisijai par CSI, CSM un CST, kas paredzēti Direktīvas (ES) 2016/798 5., 6. un 7. pantā. Aģentūra arī adresē Komisijai ieteikumus par CSI, CSM un CST periodisku pārskatīšanu.

2.   Ņemot vērā gūto pieredzi, Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes adresē ieteikumus Komisijai par citiem pasākumiem drošības jomā.

3.   Aģentūra izdod pamatnostādnes, lai palīdzētu valstu drošības iestādēm saistībā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldītāju un citu iesaistīto personu pārraudzību saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 17. pantu.

4.   Aģentūra var adresēt ieteikumus Komisijai par CSM, aptverot jebkurus drošības vadības sistēmas elementus, kas jāsaskaņo Savienības līmenī, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 9. panta 7. punktu.

5.   Aģentūra var izdot pamatnostādnes un citus nesaistošus dokumentus, lai atvieglinātu dzelzceļa drošības tiesību aktu īstenošanu, tostarp lai sniegtu palīdzību dalībvalstīm noteikt tos valsts noteikumus, kurus var atcelt pēc CSM pieņemšanas un/vai pārskatīšanas, un pamatnostādnes jaunu valsts noteikumu pieņemšanai vai spēkā esošo valsts noteikumu grozīšanai. Aģentūra var arī izdot pamatnostādnes par dzelzceļa drošību un drošības sertifikāciju, tostarp sarakstus ar paraugprakses piemēriem, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu transportu un infrastruktūru.

14. pants

Vienotie drošības sertifikāti

Aģentūra izdod, pagarina, aptur un groza vienotos drošības sertifikātus un šajā sakarā sadarbojas ar valstu drošības iestādēm saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 10., 11. un 18. pantu.

Aģentūra ierobežo vai atsauc vienotos drošības sertifikātus un šajā sakarā sadarbojas ar valstu drošības iestādēm saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 17. pantu.

15. pants

Ritekļu apkope

1.   Aģentūra palīdz Komisijai attiecībā uz sertifikācijas sistēmu par apkopi atbildīgajām struktūrvienībām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 14. panta 7. punktu.

2.   Aģentūra adresē ieteikumus Komisijai, piemērojot Direktīvas (ES) 2016/798 14. panta 8. punktu.

3.   Aģentūra analizē jebkurus alternatīvus pasākumus, par kuriem pieņemts lēmums saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 15. pantu, un savas analīzes iznākumu iekļauj ziņojumā, kas minēts šīs regulas 35. panta 4. punktā.

4.   Aģentūra atbalsta un pēc pieprasījuma koordinē to, kā valstu drošības iestādes pārrauga par apkopi atbildīgās struktūrvienības, kā minēts Direktīvas (ES) 2016/798 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

16. pants

Sadarbība ar valstu izmeklēšanas struktūrām

Aģentūra sadarbojas ar valstu izmeklēšanas struktūrām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 20. panta 3. punktu, 22. panta 1., 2., 5. un 7. punktu un 26. pantu.

17. pants

Bīstamu kravu pārvadāšana pa dzelzceļu

Aģentūra seko pārmaiņām tiesību aktos, kas attiecas uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa dzelzceļu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/68/EK (17) nozīmē, un kopā ar Komisiju nodrošina, ka šādas pārmaiņas atbilst tiesību aktiem par dzelzceļa drošību un savstarpējo izmantojamību, jo īpaši pamatprasībām. Minētajā nolūkā Aģentūra palīdz Komisijai un var izdot ieteikumus pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes.

18. pants

Apmaiņa ar informāciju par negadījumiem, kas saistīti ar drošību

Aģentūra sekmē apmaiņu ar informāciju par negadījumiem, starpgadījumiem un gandrīz notikušiem negadījumiem, kas saistīti ar drošību, ņemot vērā Direktīvas (ES) 2016/798 4. pantā minēto dzelzceļa nozares dalībnieku pieredzi. Minētās informācijas apmaiņas rezultātā tiek veidota paraugprakse dalībvalstu līmenī.

4. NODAĻA

AĢENTŪRAS UZDEVUMI, KAS ATTIECAS UZ SAVSTARPĒJO IZMANTOJAMĪBU

19. pants

Tehniskais atbalsts dzelzceļu savstarpējās izmantojamības jomā

1.   Aģentūra:

a)

adresē ieteikumus Komisijai par SITS un to pārskatīšanu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 5. pantu;

b)

adresē ieteikumus Komisijai par “EK” verifikācijas deklarācijas veidnēm un tehniskās dokumentācijas, kas tai jāpievieno, dokumentu veidnēm, piemērojot Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 9. punktu;

c)

adresē ieteikumus Komisijai par specifikācijām attiecībā uz reģistriem un to pārskatīšanu, piemērojot Direktīvas (ES) 2016/797 47., 48. un 49. pantu;

d)

sniedz atzinumus, kas veido pieņemamus līdzekļus atbilstības panākšanai attiecībā uz SITS nepilnībām, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 6. panta 4. punktu, un iesniedz minētos atzinumus Komisijai;

e)

pēc Komisijas pieprasījuma sniedz tai atzinumus saistībā ar dalībvalstu lūgumiem nepiemērot SITS saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 7. pantu;

f)

izdod tehniskus dokumentus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 8. punktu;

g)

izdod apstiprinājuma lēmumu pirms jebkāda uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus saistībā ar ERTMS lauka iekārtu aprīkojumu, lai nodrošinātu ERTMS saskaņotu īstenošanu Savienībā, ievērojot Direktīvas (ES) 2016/797 19. pantu;

h)

sniedz ieteikumus Komisijai par tā vilciena personāla apmācību un sertifikāciju, kas pilda drošībai kritiski svarīgus uzdevumus;

i)

izdod sīki izstrādātus norādījumus saistībā ar standartiem, kas paredzēti attiecīgajām Eiropas standartizācijas struktūrām, lai papildinātu pilnvarojumu, ko tām piešķīrusi Komisija;

j)

adresē ieteikumus Komisijai attiecībā uz visu to darbinieku darba apstākļiem, kuri veic drošībai kritiski svarīgus uzdevumus;

k)

adresē ieteikumus Komisijai attiecībā uz saskaņotiem standartiem, kas jāizstrādā Eiropas standartizācijas struktūrām, un standartiem, kas saistīti ar savstarpēji maināmām rezerves daļām, kas var uzlabot Savienības dzelzceļa sistēmas drošības un savstarpējās izmantojamības pakāpi;

l)

attiecīgā gadījumā adresē ieteikumus Komisijai saistībā ar drošībai būtiskiem komponentiem.

2.   Izstrādājot ieteikumus, kas minēti 1. punkta a), b), c), h), k) un l) apakšpunktā, Aģentūra:

a)

nodrošina, ka SITS un reģistru specifikācijas tiek pielāgotas tehnikas attīstībai, tirgus tendencēm un sociālajām prasībām;

b)

nodrošina, ka tiek saskaņota SITS izstrāde un atjaunināšana un tādu Eiropas standartu izstrāde, kas izrādās nepieciešami savstarpējai izmantojamībai, un uztur attiecīgos kontaktus ar Eiropas standartizācijas struktūrām;

c)

vajadzības gadījumā kā novērotāja piedalās attiecīgajās darba grupās, ko izveidojušas atzītas standartizācijas struktūras.

3.   Aģentūra var izdot pamatnostādnes un citus nesaistošus dokumentus, lai atvieglinātu dzelzceļa savstarpējas izmantojamības tiesību aktu īstenošanu, tostarp lai palīdzētu dalībvalstīm noteikt tos valsts noteikumus, kurus var atcelt pēc kopīgu SITS pieņemšanas vai pārskatīšanas.

4.   Ja savstarpējās izmantojamības komponenti neatbilst pamatprasībām, Aģentūra palīdz Komisijai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 11. pantu.

20. pants

Atļaujas ritekļu laišanai tirgū

Aģentūra izdod atļaujas dzelzceļa ritekļu laišanai tirgū un ir pilnvarota atjaunināt, grozīt, apturēt un atsaukt atļaujas, ko tā izdevusi. Minētajā nolūkā Aģentūra sadarbojas ar valstu drošības iestādēm saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 21. pantu.

21. pants

Atļaujas ritekļu tipu laišanai tirgū

Aģentūra izdod atļaujas ritekļu tipu laišanai tirgū un ir pilnvarota atjaunināt, grozīt, apturēt un atsaukt atļaujas, ko tā izdevusi, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 24. pantu.

22. pants

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu nodošana ekspluatācijā

Aģentūra pirms jebkāda uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus saistībā ar ERTMS lauka iekārtu aprīkojumu pārbauda, vai tehniskie risinājumi pilnībā atbilst attiecīgajām SITS un tādēļ ir pilnībā savstarpēji izmantojami, un pieņem apstiprinājuma lēmumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 19. pantu.

23. pants

Telemātikas lietojumprogrammas

1.   Lai nodrošinātu telemātikas lietojumprogrammu koordinētu attīstību Savienībā, Aģentūra darbojas kā sistēmas iestāde saskaņā ar attiecīgajām SITS. Minētajā nolūkā Aģentūra uztur, uzrauga un pārvalda atbilstīgās apakšsistēmu prasības.

2.   Aģentūra nosaka, publicē un piemēro procedūru, kurā izskata lūgumus veikt izmaiņas telemātikas lietojumprogrammu specifikācijās. Minētajā nolūkā Aģentūra izveido, uztur un atjaunina reģistru ar lūgumiem veikt izmaiņas šādās specifikācijās, kā arī to statusu līdz ar atbilstīgu pamatojumu.

3.   Aģentūra izstrādā un uztur tehniskos līdzekļus telemātikas lietojumprogrammu specifikāciju dažādu versiju pārvaldībai un cenšas nodrošināt savietojamību ar iepriekšējām versijām.

4.   Aģentūra palīdz Komisijai uzraudzīt telemātikas lietojumprogrammu specifikāciju ieviešanu saskaņā ar attiecīgajām SITS.

24. pants

Atbalsts paziņotajām atbilstības izvērtēšanas struktūrām

1.   Aģentūra atbalsta Direktīvas (ES) 2016/797 30. pantā minēto paziņoto atbilstības izvērtēšanas struktūru darbības. Minētais atbalsts jo īpaši ietver pamatnostādņu izstrādi, lai varētu izvērtēt Direktīvas (ES) 2016/797 9. pantā minētā savstarpējās izmantojamības komponenta atbilstību vai piemērotību lietošanai, un pamatnostādņu izstrādi “EK” verifikācijas procedūrai, kas minēta Direktīvas (ES) 2016/797 10. un 15. pantā.

2.   Aģentūra var veicināt paziņoto atbilstības izvērtēšanas struktūru sadarbību saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 44. pantu un jo īpaši var darboties kā tehniskais sekretariāts to koordinācijas grupai.

5. NODAĻA

AĢENTŪRAS UZDEVUMI, KAS ATTIECAS UZ VALSTS NOTEIKUMIEM

25. pants

Valsts noteikumu projektu pārbaude

1.   Aģentūra divos mēnešos pēc saņemšanas pārbauda valsts noteikumu projektus, kas tai iesniegti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 8. panta 4. punktu un Direktīvas (ES) 2016/797 14. panta 5. punktu. Ja ir vajadzīgs tulkojums vai valsts noteikuma projekts ir apjomīgs vai sarežģīts, Aģentūra var pagarināt šo termiņu līdz trim papildu mēnešiem, ja dalībvalsts tam piekrīt. Tomēr ārkārtas apstākļos Aģentūra un attiecīgā dalībvalsts var savstarpēji vienoties vēl pagarināt minēto termiņu.

Minētajā laikposmā Aģentūra apmainās ar attiecīgu informāciju ar attiecīgo dalībvalsti, vajadzības gadījumā konsultējas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un pēc tam informē dalībvalsti par pārbaudes iznākumu.

2.   Ja pēc 1. punktā minētās pārbaudes Aģentūra uzskata, ka valsts noteikumu projekti ļauj izpildīt dzelzceļu savstarpējās izmantojamības pamatprasības, ievērot spēkā esošās CSM un SITS un sasniegt CST un ka tie neradīs patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus attiecībā uz dzelzceļa transporta darbību starp dalībvalstīm, Aģentūra informē Komisiju un attiecīgo dalībvalsti par pozitīvu izvērtējumu. Tādā gadījumā Komisija var noteikumus apstiprināt 27. pantā norādītajā IT sistēmā. Ja Aģentūra divos mēnešos pēc valsts noteikuma projekta saņemšanas vai pagarinātajā termiņā, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar 1. punktu, neinformē Komisiju un attiecīgo dalībvalsti par izvērtējumu, dalībvalsts var turpināt darbības, lai ieviestu noteikumu, neskarot 26. pantu.

3.   Ja 1. punktā minētajā pārbaudē iegūts negatīvs vērtējums, Aģentūra informē attiecīgo dalībvalsti un jautā, kāda ir dalībvalsts nostāja saistībā ar minēto izvērtējumu. Ja pēc minētās viedokļu apmaiņas ar attiecīgo dalībvalsti Aģentūra saglabā savu negatīvo izvērtējumu, ilgākais vienā mēnesī Aģentūra:

a)

izdod attiecīgajai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā norāda iemeslus, kuru dēļ attiecīgajam valsts noteikumam vai noteikumiem nevajadzētu stāties spēkā un/vai tikt piemērotiem; un

b)

informē Komisiju par negatīvo izvērtējumu, norādot iemeslus, kuru dēļ attiecīgajam valsts noteikumam vai noteikumiem nevajadzētu stāties spēkā un/vai tikt piemērotiem.

Tas neskar dalībvalsts tiesības pieņemt jaunu valsts noteikumu saskaņā ar 8. panta 3. punkta c) apakšpunktu Direktīvā (ES) 2016/798 vai 14. panta 4. punkta b) apakšpunktu Direktīvā (ES) 2016/797.

4.   Attiecīgā dalībvalsts divos mēnešos informē Komisiju par savu nostāju attiecībā uz 3. punktā minēto atzinumu, iekļaujot pamatojumu, ja tā nepiekrīt.

Ja sniegtais pamatojums tiek uzskatīts par nepietiekamu vai ja trūkst šādas informācijas, un ja dalībvalsts pieņem attiecīgo valsts noteikumu, nepietiekami pievēršot uzmanību 3. punktā minētajam atzinumam, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt attiecīgajai dalībvalstij adresētu lēmumu, kurā pieprasa tai grozīt vai atcelt minēto noteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 81. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

26. pants

Esošo valsts noteikumu pārbaude

1.   Aģentūra divos mēnešos pēc saņemšanas pārbauda valsts noteikumus, par kuriem ir paziņots saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 14. panta 6. punktu un Direktīvas (ES) 2016/798 8. panta 6. punktu. Ja ir vajadzīgs tulkojums vai valsts noteikums ir apjomīgs vai sarežģīts, Aģentūra var pagarināt šo termiņu līdz trim papildu mēnešiem, ja dalībvalsts tam piekrīt. Tomēr ārkārtas apstākļos Aģentūra un attiecīgā dalībvalsts var savstarpēji vienoties vēl pagarināt minēto termiņu.

Minētajā laikposmā Aģentūra apmainās ar attiecīgu informāciju ar attiecīgo dalībvalsti un pēc tam informē to par pārbaudes iznākumu.

2.   Ja pēc 1. punktā minētās pārbaudes Aģentūra uzskata, ka valsts noteikumi ļauj izpildīt dzelzceļu savstarpējās izmantojamības pamatprasības, ievērot spēkā esošās CSM un SITS un sasniegt CST un ka tie neradīs patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus attiecībā uz dzelzceļa transporta darbību starp dalībvalstīm, Aģentūra informē Komisiju un attiecīgo dalībvalsti par pozitīvu izvērtējumu. Tādā gadījumā Komisija var minētos noteikumus apstiprināt 27. pantā norādītajā IT sistēmā. Ja Aģentūra neinformē Komisiju un attiecīgo dalībvalsti divos mēnešos pēc valsts noteikumu saņemšanas vai pagarinātajā termiņā, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar 1. punktu, noteikums paliek spēkā.

3.   Ja 1. punktā minētajā pārbaudē iegūts negatīvs izvērtējums, Aģentūra informē attiecīgo dalībvalsti un jautā, kāda ir dalībvalsts nostāja saistībā ar minēto izvērtējumu. Ja pēc minētās viedokļu apmaiņas ar attiecīgo dalībvalsti Aģentūra saglabā savu negatīvo izvērtējumu, vēlākais vienā mēnesī Aģentūra:

a)

izdod attiecīgajai dalībvalstij adresētu atzinumu, kurā norāda, ka par attiecīgo valsts noteikumu vai noteikumiem ir sniegts negatīvs izvērtējums, un iemeslus, kuru dēļ attiecīgo noteikumu vai noteikumus vajadzētu grozīt vai atcelt; un

b)

informē Komisiju par negatīvo izvērtējumu, norādot iemeslus, kuru dēļ attiecīgo valsts noteikumu vai noteikumus vajadzētu grozīt vai atcelt.

4.   Attiecīgā dalībvalsts divos mēnešos informē Komisiju par savu nostāju attiecībā uz 3. punktā minēto atzinumu, iekļaujot pamatojumu, ja tā nepiekrīt. Ja sniegtais pamatojums tiek uzskatīts par nepietiekamu vai ja trūkst šādas informācijas, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt attiecīgajai dalībvalstij adresētu lēmumu, kurā pieprasa tai grozīt vai atcelt attiecīgo valsts noteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 81. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

5.   Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, steidzamu preventīvu pasākumu gadījumā, ja 1. punktā minētajā pārbaudē iegūts negatīvs izvērtējums un ja attiecīgā dalībvalsts divos mēnešos pēc Aģentūras atzinuma saņemšanas nav grozījusi vai atcēlusi attiecīgo valsts noteikumu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt lēmumu, prasot dalībvalstij grozīt vai atcelt minēto noteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 81. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Ja Aģentūras sniegtais izvērtējums ir pozitīvs un ja attiecīgais valsts noteikums ietekmē vairāk nekā vienu dalībvalsti, Komisija, sadarbojoties ar Aģentūru un dalībvalstīm, veic atbilstīgus pasākumus, tostarp, ja vajadzīgs, pārskata CSM un SITS.

6.   Procedūru, kas minēta 2., 3. un 4. punktā, mutatis mutandis piemēro gadījumos, kad Aģentūrai kļūst zināms kāds paziņots vai nepaziņots valsts noteikums, kas ir lieks, pretrunā CSM, CST, SITS vai kādam citam Savienības tiesību aktam dzelzceļa jomā vai rada nepamatotu šķērsli vienotam dzelzceļa tirgum.

27. pants

Paziņošanas vajadzībām un valsts noteikumu klasificēšanai izmantojamā IT sistēma

1.   Aģentūra pārvalda specializētu IT sistēmu, kurā ir valsts noteikumi, kas minēti 25. un 26. pantā, un pieņemami valstu līdzekļi atbilstības panākšanai, kas minēti Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 34. punktā. Aģentūra attiecīgā gadījumā tos dara pieejamus ieinteresētajām personām apspriešanās nolūkos.

2.   Dalībvalstis paziņo valsts noteikumus, kas minēti 25. panta 1. punktā un 26. panta 1. punktā, Aģentūrai un Komisijai, izmantojot šā panta 1. punktā minēto IT sistēmu. Aģentūra publicē minētos noteikumus minētajā IT sistēmā, tostarp to pārbaudes statusu un pēc pabeigšanas – izvērtēšanas pozitīvo vai negatīvo iznākumu, un izmanto minēto IT sistēmu, lai informētu Komisiju saskaņā ar 25. un 26. pantu.

3.   Aģentūra veic pieejamajos valsts tiesību aktos minēto un esošo valsts noteikumu tehnisko pārbaudi, kuri no 2016. gada 15. jūnija ir uzskaitīti tās atsauces dokumentu datubāzē. Aģentūra paziņotos valsts noteikumus klasificē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 14. panta 10. punktu. Minētajā nolūkā tā izmanto sistēmu, kas minēta šā panta 1. punktā.

4.   Aģentūra klasificē valsts noteikumus, kas paziņoti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 8. pantu un I pielikumu, ņemot vērā Savienības tiesību aktu attīstību. Minētajā nolūkā Aģentūra izstrādā noteikumu pārvaldības instrumentu, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai vienkāršotu savu valsts noteikumu sistēmu. Aģentūra izmanto sistēmu, kas minēta šā panta 1. punktā, lai publicētu noteikumu pārvaldības instrumentu.

6. NODAĻA

AĢENTŪRAS UZDEVUMI, KAS SAISTĪTI AR EIROPAS DZELZCEĻA SATIKSMES VADĪBAS SISTĒMU (ERTMS)

28. pants

ERTMS sistēmas iestāde

1.   Lai nodrošinātu ERTMS koordinētu attīstību Savienībā, Aģentūra darbojas kā sistēmas iestāde saskaņā ar attiecīgajām SITS. Minētajā nolūkā Aģentūra uztur, pārrauga un pārvalda atbilstīgo apakšsistēmu prasības, tostarp tehniskās specifikācijas attiecībā uz ETCS un GSM-R.

2.   Aģentūra nosaka, publicē un piemēro procedūru, kurā izskata lūgumus grozīt ERTMS specifikācijas. Minētajā nolūkā Aģentūra izveido, uztur un atjaunina reģistru ar lūgumiem līdz ar atbilstīgu pamatojumu grozīt ERTMS specifikācijas un statusu.

3.   ERTMS tehnisko specifikāciju jaunu versiju izstrāde nerada negatīvu ietekmi uz ERTMS ieviešanas līmeni, specifikāciju stabilitāti, kas ir nepieciešama, lai optimizētu ERTMS aprīkojuma ražošanu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, infrastruktūras pārvaldnieku un turētāju peļņu atbilstīgi ieguldījumiem un ERTMS ieviešanas efektīvu plānošanu.

4.   Aģentūra izstrādā un uztur dažādu ERTMS versiju pārvaldības tehniskos līdzekļus, lai nodrošinātu tehnisko un darbības savietojamību starp dzelzceļa tīkliem un ritekļiem, kas aprīkoti saskaņā ar dažādām versijām, kā arī paredzētu stimulus spēkā esošo versiju ātrai un koordinētai īstenošanai.

5.   Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 5. panta 10. punktu Aģentūra nodrošina, ka ERTMS iekārtu turpmākas versijas ir tehniski saderīgas ar iepriekšējām versijām.

6.   Aģentūra izstrādā un izplata attiecīgas piemērošanas pamatnostādnes ieinteresētajām personām un paskaidrojuma dokumentus, kas saistīti ar ERTMS tehniskajām specifikācijām.

29. pants

ERTMS grupa, ko veido paziņotās atbilstības izvērtēšanas struktūras

1.   Aģentūra izveido un vada ERTMS grupu, ko veido paziņotās atbilstības izvērtēšanas struktūras, kuras minētas Direktīvas (ES) 2016/797 30. panta 7. punktā.

Grupa pārbauda, cik konsekventi tiek piemērota Direktīvas (ES) 2016/797 9. pantā minētā savstarpējās izmantojamības komponenta atbilstības vai piemērotības lietošanai izvērtēšanas kārtība un “EK” verifikācijas procedūras, kas minētas Direktīvas (ES) 2016/797 10. pantā un ko veic paziņotās atbilstības izvērtēšanas struktūras.

2.   Aģentūra katru gadu ziņo Komisijai par 1. punktā minētās grupas darbību, tostarp izmantojot statistiku par paziņoto atbilstības izvērtēšanas struktūru pārstāvju piedalīšanos grupā.

3.   Aģentūra novērtē savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības izvērtēšanas procedūras un ERTMS iekārtu “EK” verifikācijas procedūras piemērojumu un reizi divos gados iesniedz Komisijai ziņojumu, attiecīgā gadījumā ietverot ieteikumus jebkuriem uzlabojumiem.

30. pants

ERTMS borta un lauka iekārtu apakšsistēmu savietojamība

1.   Aģentūra nolemj:

a)

neskarot Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 5. punktu, un pirms izdod atļauju laist tirgū ritekli ar ERTMS borta apakšsistēmu, sniegt padomus pieteikumu iesniedzējiem pēc to pieprasījuma par ERTMS borta un lauka iekārtu apakšsistēmu tehnisko savietojamību;

b)

neskarot Direktīvas (ES) 2016/798 17. pantu, un pēc atļaujas laist tirgū ritekli ar ERTMS borta apakšsistēmu izsniegšanas sniegt padomus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem pēc to pieprasījuma par ERTMS borta un lauka iekārtu apakšsistēmu darbības savietojamību.

Piemērojot šo punktu, Aģentūra sadarbojas ar attiecīgām valstu drošības iestādēm.

2.   Ja pirms tam, kad valsts drošības iestāde izsniedz atļauju, Aģentūrai kļūst zināms vai pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 19. panta 6. punktu ar VPA starpniecību to informē, ka projekta konstrukcija vai specifikācija ir mainīta pēc tam, kad Aģentūra bija izsniegusi apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 19. pantu, un ka pastāv risks, ka trūks tehniskas un darbības savietojamības starp ERTMS lauka iekārtu apakšsistēmu un ritekļiem, kas aprīkoti ar ERTMS iekārtām, tā sadarbojas ar iesaistītajām personām, tostarp pieteikuma iesniedzēju un attiecīgo valsts drošības iestādi, lai rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Ja no koordinēšanas procesa sākuma vienā mēnesī nevar rast savstarpēji pieņemamu risinājumu, lietu nosūta Apelācijas padomei izskatīšanai šķīrējtiesā.

3.   Ja pēc tam, kad valsts drošības iestāde ir izsniegusi atļauju, Aģentūra konstatē, ka pastāv risks, ka trūks tehniskas vai darbības savietojamības starp attiecīgajiem tīkliem un ritekļiem, kas aprīkoti ar ERTMS iekārtām, valsts drošības iestāde un Aģentūra sadarbojas ar visām iesaistītajām personām, lai nekavējoties rastu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Aģentūra informē Komisiju par šādiem gadījumiem.

31. pants

Atbalsts ERTMS ieviešanai un ERTMS projektiem

1.   Aģentūra palīdz Komisijai uzraudzīt ERTMS ieviešanu saskaņā ar spēkā esošo Eiropas Savienības ieviešanas plānu. Pēc Komisijas lūguma tā palīdz koordinēt ERTMS ieviešanu Eiropas transporta koridoros un dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoros, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 913/2010 (18).

2.   Aģentūra nodrošina tālāko tehnisko pārraudzību Savienības finansētajiem ERTMS ieviešanas projektiem, tostarp, ja vajadzīgs un neradot procesam lieku kavēšanos, konkursa dokumentu analīzi iepirkuma procedūras laikā. Ja nepieciešams, Aģentūra arī palīdz minēto Savienības līdzekļu saņēmējiem nodrošināt, ka projektos īstenotie tehniskie risinājumi pilnībā atbilst SITS, kuras attiecas uz vadības un signalizācijas iekārtām, un tāpēc ir pilnīgi savstarpēji izmantojami.

32. pants

Laboratoriju akreditācija

1.   Aģentūra atbalsta ERTMS laboratoriju saskaņotu akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (19), jo īpaši, sniedzot atbilstošas pamatnostādnes akreditācijas struktūrām.

2.   Aģentūra informē dalībvalstis un Komisiju, ja konstatēta neatbilstība Regulas (EK) Nr. 765/2008 prasībām saistībā ar ERTMS laboratoriju akreditāciju.

3.   Aģentūra var kā novērotāja piedalīties salīdzinošajā pārskatīšanā, ko prasa Regula (EK) Nr. 765/2008.

7. NODAĻA

AĢENTŪRAS UZDEVUMI, KAS SAISTĪTI AR VIENOTĀS EIROPAS DZELZCEĻA TELPAS UZRAUDZĪBU

33. pants

Valsts drošības iestāžu darbības un lēmumu pieņemšanas uzraudzība

1.   Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus un lai palīdzētu Komisijai veikt tās pienākumus saskaņā ar LESD, Aģentūra, Komisijas vārdā veicot revīzijas un inspekcijas, uzrauga valstu drošības iestāžu darbību un lēmumu pieņemšanu.

2.   Aģentūrai ir tiesības pārbaudīt:

a)

valstu drošības iestāžu spēju pildīt uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļa drošību un savstarpējo izmantojamību; un

b)

cik efektīvi valstu drošības iestādes pārrauga dalībnieku drošības pārvaldības sistēmas, kā minēts Direktīvas (ES) 2016/798 17. pantā.

Valde pieņem politiku, darba metodes, procedūras un praktisko kārtību šā punkta piemērošanai, tostarp vajadzības gadījumā pasākumus tam, kā pirms informācijas publicēšanas veikt apspriešanos ar dalībvalstīm.

Aģentūra veicina to, ka revīzijas grupā iekļauj kvalificētus revidentus no tām valstu drošības iestādēm, uz kurām neattiecas konkrētā revīzija. Šajā nolūkā Aģentūra izveido kvalificētu revidentu sarakstu un sniedz viņiem apmācību, kad vajadzīgs.

3.   Aģentūra izdod revīzijas ziņojumus un nosūta tos attiecīgajai valsts drošības iestādei, attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai. Katrā revīzijas ziņojumā jo īpaši iekļauj Aģentūras konstatēto trūkumu sarakstu, kā arī ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem.

4.   Ja Aģentūra uzskata, ka 3. punktā minētie trūkumi neļauj attiecīgajai valsts drošības iestādei efektīvi pildīt savus uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļa drošību un savstarpējo izmantojamību, Aģentūra iesaka valsts drošības iestādei veikt atbilstīgus pasākumus termiņā, par ko savstarpēji vienojas, ņemot vērā trūkumu nozīmīgumu. Aģentūra informē attiecīgo dalībvalsti par šādu ieteikumu.

5.   Ja valsts drošības iestāde nepiekrīt 4. punktā minētajiem Aģentūras ieteikumiem vai neveic 4. punktā minētos atbilstīgos pasākumus vai ja valsts drošības iestāde nesniedz atbildi saskaņā ar Aģentūras izstrādāto ieteikumu trīs mēnešos pēc tā saņemšanas, Aģentūra informē Komisiju.

6.   Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par šo lietu un jautā, kāda ir tās nostāja saistībā ar 4. punktā minēto ieteikumu. Ja sniegtās atbildes uzskata par nepietiekamām vai ja dalībvalsts atbildi nav sniegusi trīs mēnešos pēc Komisijas pieprasījuma, Komisija attiecīgā gadījumā sešos mēnešos var veikt atbilstīgas darbības attiecībā uz revīzijas rezultātā veicamajiem pasākumiem.

7.   Aģentūra ir arī tiesīga veikt iepriekš izziņotas inspekcijas valstu drošības iestādēs, lai pārbaudītu konkrētas to darbības jomas, un jo īpaši pārskatīt dokumentus, procesus un reģistrus, kas attiecas uz to uzdevumiem, kuri minēti Direktīvā (ES) 2016/798. Inspekcijas var veikt īpašā kārtā vai saskaņā ar plānu, ko izstrādājusi Aģentūra. Inspekcijas ilgums nepārsniedz divas dienas. Dalībvalstu valsts iestādes atvieglina Aģentūras personāla darbu. Aģentūra iesniedz Komisijai, attiecīgajai dalībvalstij un attiecīgajai valsts drošības iestādei ziņojumu par katru inspekciju.

Inspekciju veikšanas politiku, darba metodes un procedūru pieņem Valde.

34. pants

Paziņoto atbilstības izvērtēšanas struktūru pārraudzība

1.   Saistībā ar Direktīvas (ES) 2016/797 41. pantu Aģentūra palīdz Komisijai pārraudzīt paziņotās atbilstības izvērtēšanas struktūras, sniedzot atbalstu akreditācijas struktūrām un attiecīgām valstu iestādēm un izmantojot revīzijas un inspekcijas, kā noteikts 2. līdz 6. punktā.

2.   Aģentūra sniedz atbalstu harmonizētai paziņoto atbilstības izvērtēšanas struktūru akreditācijai, jo īpaši, nodrošinot akreditācijas struktūrām atbilstīgus norādījumus par novērtēšanas kritērijiem un procedūrām, lai izvērtētu, vai paziņotās struktūras atbilst Direktīvas (ES) 2016/797 VI nodaļā minētajām prasībām, izmantojot Eiropas akreditācijas infrastruktūru, kas atzīta, ievērojot 14. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008.

3.   Ja paziņotās atbilstības izvērtēšanas struktūras nav akreditētas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 27. pantu, Aģentūra var veikt revīziju par to spējām atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2016/797 30. pantā. Revīziju veikšanas kārtību nosaka Valde.

4.   Aģentūra izdod revīzijas ziņojumus par 3. punktā minētajām darbībām un nosūta tos attiecīgajai paziņotajai atbilstības izvērtēšanas struktūrai, attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai. Katrā revīzijas ziņojumā jo īpaši iekļauj Aģentūras konstatēto trūkumu sarakstu, kā arī ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ja Aģentūra uzskata, ka šie trūkumi neļauj attiecīgajai paziņotajai atbilstības izvērtēšanas struktūrai efektīvi pildīt savus uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļu savstarpējo izmantojamību, Aģentūra pieņem ieteikumu, prasot dalībvalstij, kurā paziņotā struktūra veic uzņēmējdarbību, veikt atbilstīgus pasākumus termiņā, par kuru savstarpēji vienojas, ņemot vērā trūkumu nozīmīgumu.

5.   Ja dalībvalsts nepiekrīt 4. punktā minētajam ieteikumam vai neveic 4. punktā minētos atbilstīgos pasākumus vai ja paziņotā struktūra nesniedz atbildi saskaņā ar Aģentūras izstrādāto ieteikumu trīs mēnešos pēc tā saņemšanas, Aģentūra informē Komisiju. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par šo lietu un jautā, kāda ir tās nostāja saistībā ar minēto ieteikumu. Ja sniegtās atbildes uzskata par nepietiekamām vai ja dalībvalsts atbildi nav sniegusi trīs mēnešos pēc Komisijas pieprasījuma saņemšanas, Komisija var pieņemt lēmumu sešos mēnešos.

6.   Aģentūra ir tiesīga veikt iepriekš izziņotas vai neizziņotas paziņoto atbilstības izvērtēšanas struktūru inspekcijas, lai pārbaudītu konkrētas to darbības jomas, un jo īpaši pārskatīt dokumentus, sertifikātus un reģistrus, kas saistīti ar to uzdevumu izpildi, kas ir minēti Direktīvas (ES) 2016/797 41. pantā. Attiecībā uz akreditētajām struktūrām Aģentūra sadarbojas ar attiecīgajām valstu akreditācijas struktūrām. Gadījumā, ja atbilstības izvērtēšanas struktūras nav akreditētas, Aģentūra sadarbojas ar attiecīgajām valstu iestādēm, kas atzinušas attiecīgās paziņotās struktūras. Inspekcijas var veikt īpašā kārtā vai saskaņā ar politiku, darba metodēm un procedūrām, ko izstrādājusi Aģentūra. Inspekcijas ilgums nepārsniedz divas dienas. Paziņotās atbilstības izvērtēšanas struktūras atvieglina Aģentūras darbinieku darbu. Aģentūra iesniedz Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij ziņojumu par katru inspekciju.

35. pants

Dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības progresa pārraudzība

1.   Aģentūra kopā ar valstu izmeklēšanas struktūrām vāc attiecīgus datus par negadījumiem un starpgadījumiem, ņemot vērā valstu izmeklēšanas struktūru ieguldījumu Savienības dzelzceļa sistēmas drošībā.

2.   Aģentūra pārrauga Savienības dzelzceļa sistēmas vispārējo darbību drošības jomā. Aģentūra jo īpaši var vērsties pēc palīdzības pie struktūrām, kas minētas 38. pantā, ietverot palīdzību, kura ir datu vākšanas veidā, un piekļuvi salīdzinošās pārskatīšanas rezultātiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 22. panta 7. punktu. Aģentūra arī izmanto datus, kurus ir savācis Eurostat, un sadarbojas ar Eurostat, lai izvairītos no darba dublēšanās un nodrošinātu metodisku konsekvenci starp CSI un rādītājiem, kurus lieto citos transporta veidos.

3.   Pēc Komisijas pieprasījuma Aģentūra sniedz ieteikumus par to, kā uzlabot Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpējo izmantojamību, jo īpaši, veicinot koordināciju starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem vai starp infrastruktūras pārvaldītājiem.

4.   Aģentūra pārrauga Savienības dzelzceļa sistēmas drošības un savstarpējās izmantojamības progresu. Ik pēc diviem gadiem tā iesniedz Komisijai un publicē ziņojumu par progresu drošības un savstarpējās izmantojamības jomā vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā.

5.   Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz ziņojumus par Savienības dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības tiesību aktu īstenošanas un piemērošanas stāvokli konkrētā dalībvalstī.

6.   Pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma Aģentūra sniedz pārskatu par drošības un savstarpējās izmantojamības līmeni Savienības dzelzceļa sistēmā un minētajā nolūkā izveido speciālu instrumentu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 53. panta 2. punktu.

8. NODAĻA

CITI AĢENTŪRAS UZDEVUMI

36. pants

Dzelzceļa personāls

1.   Aģentūra pilda atbilstīgos uzdevumus saistībā ar dzelzceļa personālu, kas noteikti 4., 22., 23., 25., 28., 33., 34., 35. un 37. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/59/EK (20).

2.   Komisija var pieprasīt Aģentūrai pildīt citus uzdevumus, kas saistīti ar dzelzceļa personālu saskaņā ar Direktīvu 2007/59/EK, un sniegt ieteikumus attiecībā uz to dzelzceļa personālu, kam uzticēti ar drošību saistīti uzdevumi, uz kuriem neattiecas Direktīva 2007/59/EK.

3.   Aģentūra apspriežas ar valstu iestādēm, kas ir kompetentas dzelzceļa personāla jautājumos, par uzdevumiem, kas minēti 1. un 2. punktā. Aģentūra var veicināt sadarbību starp šīm iestādēm, arī organizējot attiecīgas tikšanās ar to pārstāvjiem.

37. pants

Reģistri un to pieejamība

1.   Aģentūra, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar kompetentiem valstu dalībniekiem, izveido un uztur:

a)

Eiropas ritekļu reģistru saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 47. pantu.

b)

Eiropas atļauto ritekļu tipu reģistru saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 48. pantu.

2.   Aģentūra darbojas kā sistēmas iestāde attiecībā uz visiem reģistriem un datubāzēm, kas minētas Direktīvā (ES) 2016/797, Direktīvā (ES) 2016/798 un Direktīvā 2007/59/EK. Tās darbības minētajā statusā jo īpaši ietver:

a)

reģistru specifikāciju izstrādi un uzturēšanu;

b)

attīstības koordināciju dalībvalstīs saistībā ar reģistriem;

c)

ar reģistriem saistītu norādījumu sniegšanu attiecīgajām ieinteresētajām personām;

d)

ieteikumu sniegšanu Komisijai par uzlabojumiem esošo reģistru specifikācijās, ja vajadzīgs, ietverot vienkāršošanu un liekās informācijas dzēšanu, un par vajadzību ieviest jaunus reģistrus, pirms tam veicot izdevumu un ieguvumu analīzi.

3.   Aģentūra dara publiski pieejamus šādus dokumentus un reģistrus, kas paredzēti Direktīvā (ES) 2016/797 un Direktīvā (ES) 2016/798:

a)

“EK” deklarācijas par apakšsistēmu verifikāciju;

b)

“EK” deklarācijas par savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstību un EK deklarācijas par savstarpējās izmantojamības komponentu piemērotību lietošanai;

c)

licences, ko izdod saskaņā ar 24. panta 8. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/34/ES (21);

d)

vienotos drošības sertifikātus, ko izdod saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 10. pantu;

e)

izmeklēšanas ziņojumus, kas Aģentūrai nosūtīti saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 24. pantu;

f)

valsts noteikumus, par kuriem paziņots Komisijai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 8. pantu un Direktīvas (ES) 2016/797 14. pantu;

g)

Direktīvas (ES) 2016/797 47. pantā minētos ritekļu reģistrus, arī izmantojot saites uz attiecīgiem valstu reģistriem;

h)

infrastruktūras reģistrus, arī izmantojot saites uz attiecīgiem valstu reģistriem;

i)

reģistrus, kas saistīti ar struktūrvienībām, kuras atbildīgas par apkopi, un to sertifikācijas struktūrām;

j)

Eiropas atļauto ritekļu tipu reģistru saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 48. pantu;

k)

reģistru, kurā glabā lūgumus izdarīt grozījumus, kā arī plānotus grozījumus ERTMS specifikācijās saskaņā ar šīs regulas 28. panta 2. punktu;

l)

reģistru, kurā glabā lūgumus izdarīt grozījumus, kā arī plānotus grozījumus pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumu (“TAP”) SITS un kravu pārvadājumu telemātikas lietojumu (“TAF”) SITS saskaņā ar šīs regulas 23. panta 2. punktu;

m)

reģistru par ritekļu turētāju marķējumiem, ko Aģentūra uztur saskaņā ar SITS par satiksmes nodrošināšanu un vadību;

n)

kvalitātes ziņojumus, ko izdod saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1371/2007 (22) 28. panta 2. punktu.

4.   Dalībvalstis un Komisija, balstoties uz Aģentūras izstrādāto projektu, apspriež 3. punktā minēto dokumentu pārsūtīšanas mehānismu un vienojas par to.

5.   Nosūtot 3. punktā minētos dokumentus, attiecīgās struktūras var norādīt, kurus dokumentus drošības apsvērumu dēļ nav jādara zināmus atklātībā.

6.   Par šā panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto licenču izdošanu atbildīgās valstu iestādes paziņo Aģentūrai par katru atsevišķu lēmumu minētās licences izdot, atjaunināt, grozīt vai atsaukt saskaņā ar Direktīvu 2012/34/ES.

Par šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto vienoto drošības sertifikātu izdošanu atbildīgās valstu drošības iestādes saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 16. punktu paziņo Aģentūrai par katru atsevišķu lēmumu minētos sertifikātus izdot, atjaunināt, grozīt, ierobežot vai atsaukt.

7.   Jebkuru publisku dokumentu vai saiti, kas attiecas uz šās regulas mērķiem, Aģentūra var iekļaut publiskajā datubāzē, ņemot vērā piemērojamos Savienības tiesību aktus par datu aizsardzību.

38. pants

Valstu drošības iestāžu, izmeklēšanas struktūru un pārstāvības struktūru sadarbība

1.   Aģentūra izveido Direktīvas (ES) 2016/798 16. pantā minēto valstu drošības iestāžu tīklu. Aģentūra tīklam nodrošina sekretariātu.

2.   Aģentūra atbalsta izmeklēšanas struktūras saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 22. panta 7. punktu. Lai veicinātu izmeklēšanas struktūru sadarbību, Aģentūra nodrošina sekretariātu, kuru organizē atsevišķi no funkcijām Aģentūrā attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu drošības sertifikāciju un atļaujām ritekļu laišanai tirgū.

3.   Panta 1. un 2. punktā minēto struktūru sadarbības mērķi ir jo īpaši:

a)

informācijas apmaiņa saistībā ar dzelzceļa drošību un savstarpējo izmantojamību;

b)

paraugprakses veicināšana un attiecīgu zināšanu izplatīšana;

c)

datu sniegšana par dzelzceļa drošību Aģentūrai, jo īpaši datu, kas attiecas uz CSI.

Aģentūra sekmē sadarbību starp valstu drošības iestādēm un valstu izmeklēšanas struktūrām, jo īpaši, rīkojot kopīgas sanāksmes.

4.   Aģentūra var izveidot dzelzceļa nozares pārstāvniecības struktūru tīklu, kas darbojas Savienības mērogā. Minēto struktūru sarakstu nosaka Komisija. Aģentūra tīklam var nodrošināt sekretariātu. Tīkla uzdevumi ir jo īpaši šādi:

a)

informācijas apmaiņa saistībā ar dzelzceļa drošību un savstarpējo izmantojamību;

b)

paraugprakses veicināšana un attiecīgu zināšanu izplatīšana;

c)

datu sniegšana Aģentūrai par dzelzceļa drošību un savstarpējo izmantojamību.

5.   Tīkli un struktūras, kas minēti šā panta 1., 2. un 4. punktā, var izteikt piezīmes par atzinumu projektiem, kas minēti 10. panta 2. punktā.

6.   Aģentūra var izveidot citus tīklus ar struktūrām vai iestādēm, kas atbild par kādu daļu no Savienības dzelzceļa sistēmas.

7.   Komisija var piedalīties šajā pantā minēto tīklu sanāksmēs.

39. pants

Komunikācija un izplatīšana

Aģentūra izziņo un izplata attiecīgajām ieinteresētajām personām informāciju, kas saistīta ar dzelzceļa tiesību aktu Savienības satvaru un standartu un norādījumu izstrādi saskaņā ar attiecīgajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus pieņem Valde, pamatojoties uz Aģentūras sagatavotu projektu. Minētos plānus, pamatojoties uz vajadzību analīzi, Valde regulāri atjaunina.

40. pants

Pētniecība un inovācijas sekmēšana

1.   Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot 52. panta 4. punktā minēto procedūru, veicina dzelzceļa pētnieciskās darbības Savienības līmenī, tostarp sniedzot atbalstu attiecīgiem Komisijas dienestiem un pārstāvības struktūrām. Šāds ieguldījums neskar citas pētnieciskās darbības Savienības līmenī.

2.   Komisija var uzticēt Aģentūrai uzdevumu veicināt inovāciju, kuras mērķis ir uzlabot dzelzceļu drošību un savstarpējo izmantojamību, jo īpaši jaunu informācijas tehnoloģiju, informācijas par kustības grafikiem un uzraudzības un izsekošanas sistēmu izmantošanu.

41. pants

Palīdzība Komisijai

Aģentūra pēc Komisijas lūguma palīdz Komisijai īstenot Savienības tiesību aktus, kuru mērķis ir uzlabot dzelzceļa sistēmu savstarpējo izmantojamību un izstrādāt kopīgu pieeju drošībai Savienības dzelzceļa sistēmā.

Šādā palīdzībā var ietvert tehnisku konsultāciju sniegšanu jautājumos, kuros vajadzīgas īpašas zināšanas, un informācijas vākšanu, izmantojot tīklus, kas minēti 38. pantā.

42. pants

Palīdzība dzelzceļa projektu izvērtēšanā

Neskarot Direktīvas (ES) 2016/797 7. pantā paredzētās atkāpes, Aģentūra pēc Komisijas pieprasījuma no dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības viedokļa pārbauda jebkuru projektu, kurā ietilpst jebkuras apakšsistēmas projektēšana, būvniecība, atjaunošana vai pilnveidošana un attiecībā uz kuru ir iesniegts pieprasījums par Savienības finansiālo atbalstu.

Aģentūra sniedz atzinumu par projekta atbilstību attiecīgajiem dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības tiesību aktiem termiņā, par ko vienojas ar Komisiju un kas nevar pārsniegt divus mēnešus, ņemot vērā projekta nozīmību un pieejamos resursus.

43. pants

Palīdzība dalībvalstīm, kandidātvalstīm un ieinteresētajām personām

1.   Pēc Komisijas, dalībvalstu, kandidātvalstu vai 38. pantā minēto tīklu pieprasījuma Aģentūra iesaistās apmācībā un citos atbilstīgos pasākumos, kas attiecas uz dzelzceļa drošības un savstarpējās izmantojamības tiesību aktu un attiecīgo Aģentūras produktu, piemēram, reģistru, īstenošanas norādījumu un ieteikumu, piemērošanu un skaidrošanu.

2.   Par 1. punktā minēto darbību raksturu un apmēriem, tostarp par iespējamo ietekmi uz resursiem, lemj Valde, un tos iekļauj Aģentūras plānošanas dokumentā. Šādas palīdzības izmaksas sedz pieprasītājas puses, ja vien nav panākta citāda vienošanās.

44. pants

Starptautiskās attiecības

1.   Ciktāl vajadzīgs, lai īstenotu mērķus, kas noteikti šajā regulā, un neskarot dalībvalstu, Savienības iestāžu un Eiropas Ārējās darbības dienesta attiecīgo kompetenci, Aģentūra var stiprināt koordināciju ar starptautiskām organizācijām, balstoties uz noslēgtiem nolīgumiem, un veidot attiecības un slēgt administratīvas vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu administrācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas Aģentūras darbības, lai neatpaliktu no zinātnes un tehnikas attīstības un nodrošinātu Savienības dzelzceļa tiesību aktu un standartu veicināšanu.

2.   Vienošanās, kas minētas 1. punktā, nerada juridiskus pienākumus Savienībai un tās dalībvalstīm, un tās arī neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās ar 1. punktā minētajām uzraudzības iestādēm, starptautiskajām organizācijām un trešo valstu administrācijām. Šādas divpusējas vai daudzpusējas vienošanās iepriekš apspriež ar Komisiju, un tai par tām periodiski ziņo. Minētās divpusējās vai daudzpusējās vienošanās pienācīgi dara zināmas Valdei.

3.   Valde pieņem stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir Aģentūras kompetencē. Minēto stratēģiju ietver Aģentūras plānošanas dokumentā, norādot ar to saistītos resursus.

45. pants

Koordinācija attiecībā uz rezerves daļām

Aģentūra palīdz identificēt potenciālas savstarpēji maināmās rezerves daļas, kas jāstandartizē, tostarp šādu rezerves daļu galvenās saskarnes. Šim nolūkam Aģentūra var izveidot darba grupu, lai koordinētu attiecīgo ieinteresēto personu darbības, un var nodibināt kontaktus ar Eiropas standartizācijas struktūrām. Aģentūra sniedz Komisijai atbilstīgus ieteikumus.

9. NODAĻA

AĢENTŪRAS ORGANIZĀCIJA

46. pants

Administratīvā un vadības struktūra

Aģentūras administratīvajā un vadības struktūrā ietilpst:

a)

Valde, kas pilda 51. pantā izklāstītās funkcijas;

b)

Izpildkomiteja, kas pilda 53. pantā izklāstītās funkcijas;

c)

izpilddirektors, kas pilda 54. pantā izklāstītos pienākumus;

d)

viena vai vairākas Apelācijas padomes, kas pilda 58. līdz 62. pantā izklāstītās funkcijas.

47. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, visi ar balsstiesībām.

Valdē ir arī seši pārstāvji bez balsstiesībām, kuri Eiropas līmenī pārstāv šādas ieinteresētās personas:

a)

dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus;

b)

infrastruktūras pārvaldītājus;

c)

dzelzceļa rūpniecību;

d)

arodbiedrību organizācijas;

e)

pasažierus;

f)

kravu pārvadājumu klientus.

Katrai no minētajām ieinteresētajām personām Komisija ieceļ vienu pārstāvi un vienu aizstājēju no attiecīgo Eiropas organizāciju iesniegtiem sarakstiem, no kuriem katrā ir četri uzvārdi.

2.   Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, balstoties uz viņu zināšanām Aģentūras pamatdarbībā, ņemot vērā attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta prasmes. Visas puses cenšas ierobežot savu Valdes pārstāvju mainību, lai nodrošinātu Valdes darba nepārtrauktību. Visas puses tiecas panākt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību Valdē.

3.   Dalībvalstis un Komisija ieceļ Valdes locekļus un viņu attiecīgos aizstājējus, kas pārstāv locekļus viņu prombūtnes laikā.

4.   Locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un to var pagarināt.

5.   Attiecīgā gadījumā trešo valstu pārstāvju dalību un šādas dalības nosacījumus paredz ar vienošanos, kas minēta 75. pantā.

48. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.   Valde ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu ievēlē priekšsēdētāju no dalībvalstu pārstāvjiem un priekšsēdētāja vietnieku no savu locekļu vidus.

Priekšsēdētāja vietnieks aizstāj priekšsēdētāju gadījumā, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.

2.   Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var pagarināt vienu reizi. Tomēr, ja Valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība Valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas arī amata pilnvaru termiņš.

49. pants

Sanāksmes

1.   Valdes sanāksmes organizē saskaņā ar tās reglamentu, un tās sasauc tās priekšsēdētājs. Aģentūras izpilddirektors piedalās sanāksmēs, izņemot gadījumus, kad viņa dalība var izraisīt interešu konfliktu, par ko lemj priekšsēdētājs, ja Valdei jāpieņem lēmums saistībā ar 70. pantu saskaņā ar 51. panta 1. punkta i) apakšpunktu.

Valde var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt, novērotāja statusā piedalīties konkrētos tās darba kārtības jautājumos.

2.   Valde sanāk vismaz divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai ja to prasa Komisija, tās locekļu vairākums vai viena trešdaļa no dalībvalstu pārstāvjiem Valdē.

3.   Ja rodas konfidencialitātes jautājums vai interešu konflikts, Valde var pieņemt lēmumu konkrētus darba kārtības jautājumus izskatīt, nepiedaloties attiecīgajiem locekļiem. Tas neskar dalībvalstu un Komisijas tiesības kā pārstāvi sūtīt aizstājēju vai jebkuru citu personu. Sīki izstrādātas normas par šā noteikuma piemērošanu iekļauj Valdes reglamentā.

50. pants

Balsošana

Ja nav noteikts citādi, Valde pieņem lēmumus ar visu balsstiesīgo locekļu absolūtu balsu vairākumu. Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss.

51. pants

Valdes funkcijas

1.   Lai nodrošinātu, ka Aģentūra veic savus uzdevumus, Valde:

a)

pieņem gada pārskatu par Aģentūras darbībām iepriekšējā gadā, līdz 1. jūlijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodod to atklātībai;

b)

katru gadu ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pēc Komisijas atzinuma saņemšanas un saskaņā ar 52. pantu pieņem Aģentūras plānošanas dokumentu;

c)

ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Aģentūras gada budžetu un veic citas funkcijas attiecībā uz Aģentūras budžetu saskaņā ar 10. nodaļu;

d)

nosaka kārtību, kādā izpilddirektors pieņem lēmumus;

e)

pieņem politiku, darba metodes un procedūras saistībā ar apmeklējumiem, revīzijām un inspekcijām saskaņā ar 11., 33. un 34. pantu;

f)

pieņem savu reglamentu;

g)

pieņem un atjaunina komunikācijas un izplatīšanas plānus, kas minēti 39. pantā;

h)

ievērojot 2. punktu, attiecībā uz Aģentūras personālu īsteno pilnvaras, ko Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanās kārtība (“Civildienesta noteikumi” un “Pārējo darbinieku nodarbināšanās kārtība”), kā noteikts Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (23), piešķir iecēlējinstitūcijai un iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu;

i)

pieņem pienācīgi motivētus lēmumus saistībā ar imunitātes atcelšanu saskaņā ar 17. pantu Protokolā Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā;

j)

iesniedz Komisijai tās piekrišanas saņemšanai Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus, ja tie atšķiras no Komisijas pieņemtajiem, saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā;

k)

ieceļ izpilddirektoru un attiecīgā gadījumā pagarina viņa pilnvaru termiņu vai atceļ viņu no amata ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu saskaņā ar 68. pantu;

l)

ieceļ Izpildkomitejas locekļus ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu saskaņā ar 53. pantu;

m)

pieņem pilnvaras Izpildkomitejas uzdevumiem, kā minēts 53. pantā;

n)

pieņem lēmumus saistībā ar 75. panta 2. punktā minēto vienošanos;

o)

ieceļ un atceļ Apelācijas padomju locekļus ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu saskaņā ar 55. pantu un 56. panta 4. punktu;

p)

pieņem lēmumu, kurā paredz noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz Aģentūru saskaņā ar 69. pantu;

q)

pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā veicamo pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi;

r)

nodrošina atbilstīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanas un dažādiem iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, pārbaudot, ka izpilddirektors ir veicis piemērotas darbības;

s)

pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību attiecībā uz Valdes un Apelācijas padomju locekļiem, kā arī uz 5. panta 2. punktā minēto darba grupu un citu grupu dalībniekiem un citu personālu, uz ko neattiecas Civildienesta noteikumi. Šādos noteikumos ietver noteikumus par interešu deklarācijām un attiecīgā gadījumā – par jautājumiem, kas rodas pēc darba attiecību izbeigšanas;

t)

pieņem pamatnostādnes un to galveno elementu sarakstu, kas jāiekļauj sadarbības nolīgumos, kuri jānoslēdz starp Aģentūru un valstu drošības iestādēm, ņemot vērā 76. panta noteikumus;

u)

pieņem pamatmodeli 76. panta 2. punktā minēto to nodevu un maksu finansiālam sadalījumam, kas jāmaksā pieteikuma iesniedzējiem, piemērojot 14., 20. un 21. pantu;

v)

izveido procedūras Aģentūras un tās darbinieku sadarbībai valstu tiesvedībā;

w)

pieņem darba grupu un citu grupu reglamentu un likmes, kas attiecas uz to locekļu ceļa un uzturēšanās izdevumiem, kā minēts 5. panta 5. un 9. punktā;

x)

no locekļu vidus ieceļ novērotāju, kas seko atlases procedūrai, ko Komisija piemēro izpilddirektora iecelšanai amatā;

y)

pieņem piemērotus noteikumus attiecībā uz Regulas Nr. 1 (24) īstenošanu, saskaņā ar 74. panta 1. punktā paredzētajiem balsošanas noteikumiem.

2.   Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā, Valde pieņem lēmumu, piemērojot Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, ar ko attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģē izpilddirektoram un paredz nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt pakārtoti. Izpilddirektors ziņo Valdei par šādām pakārtotām deleģēšanām.

Piemērojot pirmo daļu, īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pakārtoti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kurš nav izpilddirektors. Deleģētā persona par šāda deleģējuma īstenošanu ziņo Valdei.

52. pants

Plānošanas dokuments

1.   Aģentūras Valde katru gadu līdz 30. novembrim pieņem plānošanas dokumentu, kurā ietver gada un daudzgadu programmas, ievērojot Komisijas atzinumu, un to nosūta dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un tīkliem, kas minēti 38. pantā. Gada darba programmā izklāsta darbības, kas Aģentūrai jāveic nākamajā gadā.

Valde izveido atbilstīgas procedūras, kas piemērojamas plānošanas dokumenta pieņemšanai, tostarp, lai apspriestos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

2.   Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un, ja vajadzīgs, to atbilstīgi koriģē.

Ja Komisija 15 dienās pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas paziņo, ka nepiekrīt šādam dokumentam, Valde divos mēnešos atkārtoti izskata programmu un to pieņem, vajadzības gadījumā ar grozījumiem, otrajā lasījumā vai nu ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, ieskaitot visu Komisijas pārstāvju balsis, vai ar dalībvalstu pārstāvju vienprātīgu lēmumu.

3.   Aģentūras gada darba programmā nosaka katram pasākumam nosprausto mērķi. Parasti katrs pasākums ir skaidri saistīts ar budžeta un cilvēku resursiem, kas vajadzīgi tā īstenošanai, saskaņā ar principiem, kas paredz budžeta līdzekļus sadalīt un pārvaldīt pa darbības jomām, un agrīnas ietekmes izvērtēšanas procedūru, kas paredzēta 8. panta 2. punktā.

4.   Vajadzības gadījumā Valde groza pieņemto plānošanas dokumentu, kad Aģentūrai tiek piešķirts jauns uzdevums. Šāda jauna uzdevuma iekļaušanai veic analīzi par ietekmi uz cilvēkresursiem un budžeta resursiem saskaņā ar 8. panta 2. punktu, un tāpēc var būt vajadzīgs lēmums atlikt citus uzdevumus.

5.   Aģentūras daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, sagaidāmos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajā arī nosaka resursu plānu, tostarp daudzgadu budžetu un darbiniekus. Par daudzgadu darba plāna projektu apspriežas ar Eiropas Parlamentu.

Resursu plānu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānu atjaunina attiecīgā gadījumā, jo īpaši, lai reaģētu uz 82. pantā minētā novērtējuma un pārskatīšanas rezultātu.

53. pants

Izpildkomiteja

1.   Valdei palīdz Izpildkomiteja.

2.   Izpildkomiteja sagatavo lēmumus, ko pieņem Valde. Ja vajadzīgs steidzamības dēļ, tā, saņemot pilnvaru no Valdes, pieņem noteiktus pagaidu lēmumus Valdes vārdā, jo īpaši administratīvos un budžeta jautājumos.

Izpildkomiteja kopā ar Valdi nodrošina atbilstīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no OLAF izmeklēšanas un dažādiem iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, tostarp – ar piemērotām izpilddirektora darbībām.

Neskarot izpilddirektora pienākumus, kas izklāstīti 54. pantā, Izpildkomiteja izpilddirektoram palīdz un dod padomus Valdes lēmumu īstenošanā, lai pastiprinātu administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzību.

3.   Izpildkomitejas sastāvā ir šādi locekļi:

a)

Valdes priekšsēdētājs;

b)

četri no pārējiem dalībvalstu pārstāvjiem Valdē; un

c)

viens no Komisijas pārstāvjiem Valdē.

Valdes priekšsēdētājs darbojas kā Izpildkomitejas priekšsēdētājs.

Četrus dalībvalstu pārstāvjus un viņu aizstājējus ieceļ Valde, pamatojoties uz atbilstīgu kompetenci un pieredzi. Viņus ieceļot, Valde tiecas panākt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību Izpildkomitejā.

4.   Izpildkomitejas locekļu pilnvaru termiņš ir tāds pats kā Valdes locekļiem, ja vien Valde nepieņem lēmumu, ka pilnvaru termiņam jābūt īsākam.

5.   Izpildkomitejas sanāksmes notiek vismaz reizi trijos mēnešos un, ja iespējams, vismaz divas nedēļas pirms Valdes sanāksmes. Izpildkomitejas priekšsēdētājs sasauc papildu sanāksmes pēc tās locekļu vai Valdes lūguma.

6.   Valde nosaka Izpildkomitejas reglamentu, tiek periodiski informēta par Izpildkomitejas darbu, un tai ir pieeja Izpildkomitejas dokumentiem.

54. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.   Aģentūru vada tās izpilddirektors, kas, pildot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgs. Izpilddirektors par savu darbību atbild Valdes priekšā.

2.   Neskarot Komisijas, Valdes vai Izpildkomitejas kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem kādas valdības vai jebkādas citas struktūras norādījumus.

3.   Saņemot lūgumu no Eiropas Parlamenta vai Padomes, izpilddirektors attiecīgajai iestādei ziņo par savu pienākumu izpildi.

4.   Izpilddirektors ir Aģentūras likumīgais pārstāvis un pieņem lēmumus, ieteikumus, atzinumus un citus oficiālus Aģentūras aktus.

5.   Izpilddirektors atbild par administratīvu Aģentūras darba vadīšanu un par to Aģentūras uzdevumu īstenošanu, kas tai uzdoti ar šo regulu. Izpilddirektora atbildībā jo īpaši ir:

a)

Aģentūras darba ikdienas vadība;

b)

Valdes pieņemto lēmumu īstenošana;

c)

plānošanas dokumenta sagatavošana un tā iesniegšana Valdei pēc apspriešanās ar Komisiju;

d)

plānošanas dokumenta īstenošana un, cik iespējams, atbildēšana uz palīdzības lūgumiem, kas saņemti no Komisijas saistībā ar Aģentūras uzdevumiem saskaņā ar šo regulu;

e)

konsolidētā gada ziņojuma par Aģentūras darbību sagatavošana, ietverot kredītrīkotāja deklarāciju, kurā norādīts, vai viņam ir pietiekama pārliecība saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 47. panta 1. punkta b) apakšpunktu un šīs regulas 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un tā iesniegšana Valdei izvērtēšanai un pieņemšanai;

f)

visi vajadzīgie pasākumi, jo īpaši iekšēju administratīvu norādījumu pieņemšana un rīkojumu publicēšana, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šo regulu;

g)

efektīvas pārraudzības sistēmas izveide, lai varētu salīdzināt Aģentūras veikumu ar tai noteiktajiem darbības mērķiem, un tādas regulāras izvērtēšanas sistēmas izveide, kas atbilst atzītiem profesionālajiem standartiem;

h)

ikgadēja vispārīgā ziņojuma projekta sagatavošana, pamatojoties uz g) apakšpunktā minētajām pārraudzības un izvērtēšanas sistēmām, un tā iesniegšana Valdei;

i)

Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sastādīšana, ievērojot 64. pantu, un budžeta īstenošana, ievērojot 65. pantu;

j)

vajadzīgo pasākumu veikšana, lai sekotu 38. pantā minēto valstu drošības iestāžu, izmeklēšanas struktūru un pārstāvības struktūru tīklu darbam;

k)

rīcības plāna sagatavošana, ievērojot iekšējo vai ārējo revīzijas ziņojumu un novērtējumu secinājumus, kā arī OLAF veiktu izmeklēšanu, un ziņošana par paveikto divreiz gadā Komisijai un regulāri – Valdei;

l)

Savienības finansiālo interešu aizsargāšana, piemērojot pasākumus, lai novērstu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, veicot efektīvas pārbaudes un gadījumā, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā uzliekot iedarbīgas, samērīgas un atturošas administratīvās un finansiālās sankcijas;

m)

Aģentūras krāpšanas apkarošanas stratēģijas sagatavošana un iesniegšana Valdei apstiprināšanai;

n)

Aģentūras finanšu noteikumu projekta sagatavošana pieņemšanai Valdē saskaņā ar 66. pantu, kā arī to īstenošanas noteikumu sagatavošana;

o)

sadarbības nolīgumu slēgšana Aģentūras vārdā ar valstu drošības iestādēm saskaņā ar 76. pantu.

55. pants

Apelācijas padomju izveide un sastāvs

1.   Saskaņā ar Valdes lēmumu Aģentūra izveido vienu vai vairākas Apelācijas padomes, kuras ir atbildīgas par 58. un 61. pantā minētajām pārsūdzības un šķīrējtiesas procedūrām.

2.   Katrā Apelācijas padomē ir priekšsēdētājs un divi citi locekļi. Viņiem ir aizstājēji, kas viņus pārstāv viņu prombūtnes laikā vai ja rodas interešu konflikts.

3.   Par Apelācijas padomju izveidi un sastāvu lemj katrā gadījumā atsevišķi; Apelācijas padomi var arī izveidot kā pastāvīgu struktūru uz laikposmu, kas nepārsniedz maksimums četrus gadus. Abos gadījumos piemēro šādu procedūru:

a)

Komisija izveido kvalificētu speciālistu sarakstu, ņemot vērā atbilstīgu kompetenci un pieredzi un ievērojot atklātu atlases procedūru;

b)

priekšsēdētāju, pārējos locekļus un viņu aizstājējus ieceļ Valde no a) apakšpunktā minētā saraksta. Ja Apelācijas padome nav izveidota kā pastāvīga struktūra, Valde ņem vērā pārsūdzības kārtībā vai šķīrējtiesā izskatītās lietas būtību un saturu un izvairās no jebkāda interešu konflikta saskaņā ar 57. pantu.

4.   Ja Apelācijas padome uzskata, ka pārsūdzības būtība to prasa, tā var lūgt Valdi iecelt vēl divus papildu locekļus un viņu aizstājējus no 3. punkta a) apakšpunktā minētā saraksta.

5.   Pēc Aģentūras priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Valdi Komisija izstrādā Apelācijas padomju reglamentus, tostarp balsošanas noteikumus, procedūras pārsūdzības iesnieguma aizpildīšanai un nosacījumus izdevumu atmaksai to locekļiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 81. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.   Apelācijas padomes procedūras sākotnējās izskatīšanas posmā var lūgt attiecīgo dalībvalstu ekspertus sniegt atzinumu, jo īpaši nolūkā precizēt attiecīgās valsts tiesību aktus.

56. pants

Apelācijas padomju locekļi

1.   Pastāvīgas Apelācijas padomes gadījumā tās locekļu un aizstājēju amata pilnvaru laiks ir ierobežots līdz maksimāli četriem gadiem, un to var pagarināt vienu reizi. Pārējos gadījumos amata pilnvaru laiks ir ierobežots un atbilst pārsūdzības kārtībā vai šķīrējtiesā izskatītās lietas ilgumam.

2.   Apelācijas padomju locekļi ir neatkarīgi no visām pusēm, kas ir iesaistītas lietas izskatīšanā pārsūdzības kārtībā vai šķīrējtiesā, un nedrīkst pildīt nekādus citus pienākumus Aģentūrā. Apspriešanā un lēmumu pieņemšanā viņus nesaista nekādi norādījumi, un viņi nav iesaistīti interešu konfliktos.

3.   Apelācijas padomju locekļi nav Aģentūras darbinieki, un viņi saņem atalgojumu par faktisko darbu saistībā ar konkrētu pārsūdzības kārtībā vai šķīrējtiesā izskatītu lietu.

4.   Apelācijas padomju locekļus viņu pilnvaru termiņa laikā var atsaukt tikai gadījumā, ja šādai atsaukšanai ir nopietns pamatojums un Valde pieņem par to lēmumu.

5.   Apelācijas padomju locekļus viņu pilnvaru termiņa laikā var svītrot no kvalificētu ekspertu saraksta tikai gadījumā, ja šādai svītrošanai ir nopietns pamatojums un Komisija pieņem par to lēmumu.

57. pants

Izslēgšana un iebildumi

1.   Apelācijas padomju locekļi nedrīkst piedalīties pārsūdzības vai šķīrējtiesas procesos, ja viņi tajos ir personīgi ieinteresēti, ja viņi jau iepriekš ir bijuši tajos iesaistīti kā vienas procesā iesaistītas puses pārstāvji vai ja viņi ir piedalījušies pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā.

2.   Ja Apelācijas padomes loceklis uzskata, ka viņam pašam vai jebkuram citam loceklim nav atbilstīgi piedalīties pārsūdzības vai šķīrējtiesas procesā kāda 1. punktā minēta iemesla dēļ vai kāda cita iemesla dēļ, minētais loceklis informē Apelācijas padomi, kas lemj par attiecīgās personas izslēgšanu, balstoties uz Valdes pieņemtajiem noteikumiem, ievērojot 51. panta 1. punkta s) apakšpunktu.

3.   Jebkura no pārsūdzības vai šķīrējtiesas procesā iesaistītajām pusēm saskaņā ar reglamentu, kas izveidots, ievērojot 55. panta 5. punktu, var iebilst pret jebkuru Apelācijas padomes locekli, pamatojoties uz jebkuru no šā panta 1. punktā sniegtajiem pamatojumiem vai ja minēto locekli tur aizdomās par neobjektivitāti. Nevienu iebildumu nedrīkst pamatot ar attiecīgā locekļa valstspiederību.

4.   Iebildums saskaņā ar 3. punktu ir pieņemams tikai tad, ja tas iesniegts pirms Apelācijas padomes procedūras uzsākšanas vai ja iebilduma pamatā esošā informācija kļūst zināma pēc procedūras uzsākšanas, Apelācijas padomes reglamentā noteiktajos termiņos. Attiecīgajam Apelācijas padomes loceklim paziņo par iebildumu, un viņš paziņo, vai piekrīt tam, ka tiek izslēgts. Ja viņš tam nepiekrīt, Valde pieņem lēmumu tās reglamentā noteiktajos termiņos vai, ja atbilde nav sniegta, pēc atbildes sniegšanai paredzētā termiņa beigām.

5.   Apelācijas padomes lēmumu par rīcību 2., 3. un 4. punktā paredzētajos gadījumos pieņem bez attiecīgā locekļa līdzdalības. Lai pieņemtu šo lēmumu, attiecīgo locekli Apelācijas padomē aizstāj ar viņa aizstājēju. Valde tiek informēta par Apelācijas padomes pieņemtajiem lēmumiem.

58. pants

Lēmumu un bezdarbības pārsūdzība

1.   Apelācijas padomei var iesniegt pārsūdzību pret lēmumu, ko Aģentūra pieņēmusi saskaņā ar 14., 20., 21. un 22. pantu, vai ja Aģentūra nerīkojas piemērojamajos termiņos, un pēc 60. pantā minētās iepriekšējas pārskatīšanas pabeigšanas.

2.   Pārsūdzība, kas iesniegta, ievērojot 1. punktu, neaptur attiecīgā lēmuma piemērošanu. Tomēr pēc iesaistīto pušu lūguma Apelācijas padome var pieņemt lēmumu, ka attiecīgā pārsūdzība izraisa atlikšanu, ja tā uzskata, ka lietas apstākļi, piemēram, ietekme uz drošību, to atļauj. Šādā gadījumā Apelācijas padome sniedz sava lēmuma pamatojumu.

59. pants

Personas, kas tiesīgas iesniegt pārsūdzību, termiņi un forma

1.   Jebkura fiziska vai juridiska persona var iesniegt pārsūdzību pret lēmumu, ko Aģentūra tai adresējusi vai kas tieši un individuāli skar minēto personu, ievērojot 14., 20. un 21. pantu, vai ja Aģentūra nerīkojas piemērojamajos termiņos.

2.   Pārsūdzību kopā ar tās pamatojumu iesniedz rakstveidā saskaņā ar 55. panta 5. punktā minēto reglamentu divos mēnešos pēc pasākuma paziņošanas attiecīgajai personai vai, ja personai par pasākumu nav paziņots, divos mēnešos no dienas, kad minētā persona par to uzzinājusi.

Pārsūdzību par nerīkošanos Aģentūrai iesniedz rakstiski divos mēnešos pēc tā termiņa beigām, kas noteikts attiecīgajā pantā.

60. pants

Iepriekšēja pārskatīšana

1.   Ja Aģentūra uzskata, ka pārsūdzība ir pieņemama un labi pamatota, tā labo 58. panta 1. punktā minēto lēmumu vai bezdarbību. To nepiemēro gadījumos, kad pārsūdzētais lēmums skar vēl citu pārsūdzības procesā iesaistītu pusi.

2.   Ja lēmums nav labots vienā mēnesī pēc pārsūdzības saņemšanas, Aģentūra nekavējoties pieņem lēmumu, vai apturēt vai neapturēt sava lēmuma piemērošanu, un nodod pārsūdzību vienai no Apelācijas padomēm.

61. pants

Šķīrējtiesas procedūra

Gadījumā, kad starp Aģentūru un valsts drošības iestādi vai iestādēm, ievērojot Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 7. punktu un 24. pantu un Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 7. punktu un 17. panta 5. un 6. punktu, pastāv domstarpības, Apelācijas padome, kas nozīmēta lietai, pēc attiecīgās valsts drošības iestādes vai attiecīgo iestāžu lūguma darbojas kā šķīrējtiesa. Šādā gadījumā Apelācijas padome pieņem lēmumu par to, vai atstāt spēkā Aģentūras nostāju.

62. pants

Pārsūdzību un šķīrējtiesā iesniegtu lietu izskatīšana un lēmumi par tām

1.   Apelācijas padome trīs mēnešos pēc pārsūdzības iesniegšanas pieņem lēmumu apmierināt vai noraidīt minēto pārsūdzību. Pārbaudot pārsūdzību vai rīkojoties kā šķīrējtiesa, Apelācijas padome rīkojas termiņos, kas noteikti tās reglamentā. Tik bieži, cik vajadzīgs, tā uzaicina pārsūdzības procesā iesaistītās puses noteiktos termiņos iesniegt piezīmes par tās paziņojumiem vai par citu pārsūdzībā iesaistīto pušu paziņojumiem. Pārsūdzības procesā iesaistītajām pusēm ir tiesības izteikties mutiski.

2.   Attiecībā uz šķīrējtiesu Aģentūra savu galīgo lēmumu pieņem saskaņā ar procedūrām, kas minētas Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 7. punktā un Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 7. punktā.

3.   Ja Apelācijas padome secina, ka pārsūdzībai ir pamatots iemesls, tā lietu nosūta Aģentūrai. Aģentūra pieņem galīgo lēmumu saskaņā ar Apelācijas padomes secinājumiem un sniedz minētā lēmuma pamatojumu. Aģentūra attiecīgi informē pārsūdzības procesa puses.

63. pants

Prasības celšana Eiropas Savienības Tiesā

1.   Prasības atcelt Aģentūras lēmumus, kas pieņemti, ievērojot 14., 20. un 21. pantu, vai prasības saistībā ar bezdarbību piemērojamajos termiņos var tikt iesniegtas Eiropas Savienības Tiesā tikai tad, kad ir pabeigta pārsūdzības procedūra Aģentūrā saskaņā ar 58. pantu.

2.   Aģentūra veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu.

10. NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

64. pants

Budžets

1.   Visu Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi sagatavo katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un to iekļauj Aģentūras budžetā.

2.   Neskarot citus līdzekļus, Aģentūras ieņēmumus veido:

a)

Savienības iemaksas un Savienības struktūru dotācijas;

b)

visas iemaksas no trešām valstīm, kuras piedalās Aģentūras darbā saskaņā ar 75. pantu;

c)

nodevas, ko maksā Aģentūras saskaņā ar 14., 20. un 21. pantu izsniegto sertifikātu un atļauju pieteikuma iesniedzēji un turētāji;

d)

atlīdzība par publikācijām, apmācību un citiem Aģentūras sniegtiem pakalpojumiem;

e)

jebkura dalībvalstu, trešo valstu vai citu subjektu brīvprātīgi veikta finansiāla iemaksa ar noteikumu, ka šāda iemaksa ir pārredzama, budžetā skaidri norādīta un ka tā negatīvi neietekmē Aģentūras neatkarību un objektivitāti.

3.   Aģentūras izdevumus veido personāla, administratīvās, infrastruktūras un darbības izmaksas.

4.   Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5.   Pamatojoties uz izpilddirektora sagatavotu projektu, Valde katru gadu sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam, veidojot budžetu saskaņā ar principu par atbilstību darbības jomām. Minēto tāmi, kurā ietilpst štatu saraksta projekts, Valde vēlākais 31. janvārī nosūta Komisijai.

6.   Komisija tāmi kopā ar Savienības provizorisku vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

7.   Pamatojoties uz tāmi, Komisija Savienības provizoriskajā vispārējā budžeta projektā ieraksta aplēses, kuras tā uzskata par nepieciešamām štatu sarakstam, un iemaksas apmēru, kas jāmaksā no vispārējā budžeta, un tos tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar LESD 314. pantu kopā ar aprakstu un pamatojumu par visām atšķirībām starp Aģentūras tāmi un subsīdijas apmēru, kas jāmaksā no vispārējā budžeta.

8.   Eiropas Parlaments un Padome apstiprina iemaksu apropriācijas Aģentūrai. Eiropas Parlaments un Padome apstiprina Aģentūras štatu sarakstu.

9.   Budžetu pieņem Valde ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Aģentūras budžets kļūst par galīgu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

10.   Jebkuriem ar īpašumu saistītiem projektiem, kuriem var būt ievērojamas finansiālas sekas attiecībā uz Aģentūras budžetu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (25) 203. pantu.

65. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.   Izpilddirektors izpilda Aģentūras budžetu.

2.   Pēc katra finanšu gada beigām līdz 1. martam Aģentūras grāmatvedis iesniedz Komisijas grāmatvedim provizoriskus pārskatus kopā ar budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu par minēto finanšu gadu. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 147. pantu.

3.   Pēc katra finanšu gada beigām līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai provizoriskus Aģentūras pārskatus kopā ar budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu par minēto finanšu gadu. Ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

Revīzijas palāta minētos pārskatus izskata saskaņā ar LESD 287. pantu. Tā katru gadu publicē ziņojumu par Aģentūras darbību.

4.   Saņēmis Revīzijas palātas apsvērumus par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem, grāmatvedis, ievērojot Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 148. pantu, sastāda Aģentūras galīgos pārskatus. Izpilddirektors tos iesniedz Valdei tās atzinuma saņemšanai.

5.   Valde sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem.

6.   Pēc katra finanšu gada beigām līdz 1. jūlijam grāmatvedis galīgos pārskatus kopā ar Valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Aģentūras galīgos pārskatus publicē.

8.   Izpilddirektors nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās apsvērumiem līdz 30. septembrim pēc katra finanšu gada. Minēto atbildi viņš nosūta arī Valdei un Komisijai.

9.   Izpilddirektors Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma sniedz visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 165. panta 3. punktu.

10.   Eiropas Parlaments pēc ieteikuma, ko sniegusi Padome, kura pieņēmusi lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N+2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram budžeta izpildes apstiprinājumu par N gadu.

66. pants

Finanšu noteikumi

Pēc apspriešanās ar Komisiju Valde pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Aģentūrai. Ar tiem nedrīkst atkāpties no Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013, ja vien šāda atkāpšanās nav īpaši nepieciešama Aģentūras darbībai un Komisija nav devusi tai iepriekšēju piekrišanu.

11. NODAĻA

PERSONĀLS

67. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Uz Aģentūras personālu attiecas Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kuri pieņemti, Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties, lai īstenotu minētos Civildienesta noteikumus.

2.   Neskarot šīs regulas 51. panta 1. punkta j) apakšpunktu, īstenošanas noteikumi, ko Komisija pieņēmusi, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, tostarp vispārējie īstenošanas noteikumi, analoģiski tiek piemēroti Aģentūrai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu.

3.   Aģentūra veic piemērotus administratīvus pasākumus, inter alia, ar apmācību un preventīvām stratēģijām, lai organizētu savus pakalpojumus tādā veidā, lai izvairītos no jebkāda interešu konflikta.

68. pants

Izpilddirektors

1.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru ieceļ Valde, pamatojoties uz nopelniem, dokumentētām administratīvām un vadības iemaņām un atbilstīgām zināšanām un pieredzi transporta nozarē, no Komisijas ierosināta vismaz trīs kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras pēc tam, kad paziņojums par vakanci publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un attiecīgā gadījumā arī citur. Pirms lēmuma pieņemšanas Valdē 51. panta 1. punkta x) apakšpunktā minētais novērotājs ziņo par procedūru.

Lai noslēgtu izpilddirektora darba līgumu, Aģentūru pārstāv Valdes priekšsēdētājs.

Pirms iecelšanas amatā Valdes izraudzīto kandidātu var uzaicināt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz komitejas locekļu jautājumiem.

3.   Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija veic izvērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un turpmākos Aģentūras uzdevumus un problēmas.

4.   Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais izvērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5.   Valde informē Eiropas Parlamentu par savu nodomu pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Vienā mēnesī pirms pilnvaru termiņa pagarināšanas izpilddirektoru var uzaicināt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajā komitejā un atbildēt uz jebkuru komitejas locekļu jautājumu.

6.   Izpilddirektors, kura pilnvaras ir pagarinātas, nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz šo pašu amatu pēc tam, kad amata pilnvaru termiņš ir ticis pagarināts.

7.   Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz Valdes lēmumu, kura lemj pēc Komisijas vai pēc trešdaļas tās locekļu lūguma.

69. pants

Norīkoti valstu eksperti un pārējie darbinieki

Aģentūra var izmantot valstu norīkotus ekspertus vai citus darbiniekus, ko Aģentūra nenodarbina saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

Neskarot Aģentūrai piemērojamos attiecīgā Komisijas lēmumā paredzētos noteikumus par valstu ekspertu norīkošanu, Valde pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz Aģentūru, tostarp noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un par attiecīgiem ierobežojumiem gadījumos, kuros valstu ekspertu neatkarība un objektivitāte varētu tikt apdraudēta.

12. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

70. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru un tās personālu attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

71. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1.   Ja vēl nav nodrošināti vai rakstiskā nolīgumā paredzēti vajadzīgie pasākumi attiecībā uz Aģentūras izmitināšanu uzņēmējā dalībvalstī un to, kas minētajai dalībvalstij ir jānodod Aģentūras rīcībā, kā arī speciālie noteikumi, ko minētajā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, Aģentūras Valdes locekļiem, Aģentūras personālam un viņu ģimenes locekļiem, tad saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību sistēmu starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti tiek noslēgts nolīgums par visiem minētajiem elementiem – pēc tam, kad ir saņemts Aģentūras Valdes apstiprinājums, bet ne vēlāk kā 2017. gada 16. jūnijā. Minētais nolīgums var tikt noslēgts mītnes nolīguma veidā.

2.   Uzņēmēja dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus Aģentūras labai darbībai, tostarp Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemērotus transporta savienojumus.

72. pants

Atbildība

1.   Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2.   Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt nolēmumus, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtā līgumā.

3.   Ja pastāv ārpuslīgumiska atbildība, Aģentūra saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visu kaitējumu, ko nodarījušas Aģentūras struktūrvienības vai darbinieki, pildot savus pienākumus.

4.   Strīdi, kas saistīti ar 3. punktā minēto kaitējumu atlīdzināšanu, ir Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā.

5.   Darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē viņiem piemērojamie noteikumi, kas paredzēti Civildienesta noteikumos vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

73. pants

Sadarbība ar valsts tiesu iestādēm

Ja risinās valsts tiesvedība, kurā Aģentūra ir iesaistīta tā iemesla dēļ, ka tā ir veikusi savus uzdevumus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 19. pantu un 21. panta 6. punktu un Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 6. punktu, tad Aģentūra un tās personāls bez liekas kavēšanās sadarbojas ar valsts kompetentajām tiesu iestādēm. Valde saskaņā ar 51. panta 1. punkta v) apakšpunktu ievieš piemērotas procedūras, kas piemērojamas šādās situācijās.

74. pants

Valodu lietošana

1.   Uz Aģentūru attiecas Regula Nr. 1. Ja vajadzīgs, Valde pieņem piemērotus noteikumus minētās regulas īstenošanai.

Pēc Valdes locekļa pieprasījuma minēto lēmumu pieņem vienprātīgi.

2.   Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības Iestāžu tulkošanas centrs.

75. pants

Trešo valstu dalība Aģentūras darbā

1.   Neskarot 44. pantu, Aģentūras darbā var piedalīties trešās valstis, jo īpaši valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, paplašināšanās politikas valstis un EBTA valstis, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību, ar kuriem attiecīgās valstis ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus vai tiem līdzvērtīgus valsts pasākumus jomā, uz ko attiecas šī regula, saskaņā ar LESD 218. pantā izklāstīto procedūru.

2.   Saskaņā ar 1. punktā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem starp Aģentūru un attiecīgajām trešām valstīm tiek noteikta vienošanās, kurā paredz detalizētus noteikumus par minēto trešo valstu dalību Aģentūras darbā un jo īpaši par tādas dalības raksturu un apmēru. Minētā vienošanās iekļauj noteikumus par finansiālām iemaksām un personālu. Tā var paredzēt attiecīgo trešo valstu pārstāvību Valdē bez balsstiesībām.

Aģentūra paraksta vienošanos, kad saņēmusi Komisijas un Valdes piekrišanu.

76. pants

Sadarbība ar valstu iestādēm un struktūrām

1.   Aģentūra un valstu drošības iestādes noslēdz sadarbības nolīgumus saistībā ar 14., 20. un 21. panta īstenošanu, ņemot vērā 51. panta 1. punkta t) apakšpunktu.

2.   Sadarbības nolīgumi var būt īpaši nolīgumi vai pamatnolīgumi, un tajos var iesaistīt vienu vai vairākas valsts drošības iestādes. Tie ietver konkrētu aprakstu par uzdevumiem un sasniedzamo rezultātu nosacījumiem, paredz termiņus, ko piemēro to sasniegšanai, un nosaka veidu, kādā nodevas un maksas, kas jāmaksā pieteikuma iesniedzējam, sadalāmas starp Aģentūru un valsts drošības iestādēm. Šādā sadalījumā ņem vērā 51. panta 1. punkta u) apakšpunktā minēto pamatmodeli.

3.   Sadarbības nolīgumos var ietvert arī konkrētus sadarbības pasākumus gadījumos, ja saistībā ar tīkliem ir nepieciešama konkrēta zinātība ģeogrāfisku vai vēsturisku iemeslu dēļ, lai pieteikuma iesniedzējam mazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Gadījumos, kad šādi tīkli ir izolēti no pārējās Savienības dzelzceļa sistēmas, šāda īpaša sadarbības kārtība var ietvert iespēju piešķirt uzdevumus attiecīgajām valstu drošības iestādēm, ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu un samērīgu piešķiršanu.

4.   Tajās dalībvalstīs, kurās dzelzceļa tīkla sliežu ceļa platums atšķiras no Savienības galvenā dzelzceļa tīkla un tam ir identiskas tehniskās un ekspluatācijas prasības ar kaimiņos esošām trešām valstīm, daudzpusējā sadarbības nolīgumā iesaista visas minēto dalībvalstu attiecīgās valstu drošības iestādes, kā paredzēts Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 15. punkta un Direktīvas (ES) 2016/798 11. panta 3. punktā.

5.   Sadarbības nolīgumi tiek noslēgti, pirms Aģentūra veic savus uzdevumus saskaņā ar 83. panta 4. punktu.

6.   Aģentūra var slēgt nolīgumus ar citām valstu iestādēm un kompetentām struktūrām saistībā ar 14., 20. un 21. panta īstenošanu.

7.   Sadarbības nolīgumi neskar Aģentūras vispārējo atbildību par tās uzdevumu izpildi, kā paredzēts 14., 20. un 21. pantā.

8.   Aģentūra un valstu drošības iestādes var sadarboties un veikt paraugprakses apmaiņu saistībā ar Direktīvas (ES) 2016/797 un Direktīvas (ES) 2016/798 īstenošanu.

77. pants

Pārredzamība

1.   Uz Aģentūras rīcībā esošiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (26).

Valde pieņem praktisko kārtību Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai līdz 2017. gada 16. jūnijam.

Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņem, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā, attiecīgi, saskaņā ar LESD 228. un 263. pantu.

2.   Aģentūra publicē savus ieteikumus, atzinumus, pētījumus, ziņojumus un ietekmes izvērtējumu rezultātus savā tīmekļa vietnē, neskarot 1. punktu un pēc tam, kad visi konfidenciālie materiāli ir izņemti.

3.   Aģentūra nodod atklātībai 46. pantā uzskaitīto Aģentūras vadības un administratīvās struktūras locekļu interešu deklarācijas.

Uz personas datu apstrādi Aģentūrā attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (27).

4.   Valde pieņem pasākumus, lai nodrošinātu, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē sniedz efektīvu, lietotājam draudzīgu un viegli pieejamu informāciju par dzelzceļa savstarpējās izmantojamības un drošības procesiem un par citiem attiecīgiem dzelzceļa dokumentiem.

78. pants

Drošības noteikumi klasificētas vai sensitīvas informācijas aizsardzībai

Aģentūra piemēro principus, kas ietverti Komisijas drošības noteikumos, lai aizsargātu Eiropas Savienības klasificēto informāciju (ESKI) un sensitīvu neklasificētu informāciju, kā izklāstīts Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 (28). Tas inter alia aptver noteikumus par tādas informācijas apmaiņu, apstrādi un uzglabāšanu.

79. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Lai atvieglotu cīņu pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 1073/1999, Aģentūra līdz 2016. gada 16. decembrim pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic OLAF, un pieņem atbilstīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā sniegto paraugu.

2.   Eiropas Revīzijas palātai ir pilnvaras veikt revīziju, pamatojoties uz dokumentiem un veicot pārbaudes uz vietas, attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Aģentūras saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   OLAF var veikt pārbaudes, tostarp klātienes pārbaudes un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (29), lai noteiktu, vai notikusi jebkāda krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses saistībā ar Aģentūras finansētu dotāciju vai līgumu.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.

13. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

80. pants

Īstenošanas akti, kas attiecas uz nodevām un maksām

1.   Ņemot par pamatu 2. un 3. punktā izklāstītos principus, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka:

a)

nodevas un maksas, kas maksājamas Aģentūrai, jo īpaši piemērojot 14., 20., 21. un 22. pantu; un

b)

samaksas nosacījumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 81. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Nodevas un maksas iekasē par:

a)

atļauju izdošanu un atjaunošanu ritekļu un ritekļu tipu laišanai tirgū;

b)

vienoto drošības sertifikātu izdošanu un atjaunošanu;

c)

pakalpojumu sniegšanu; šajā saistībā maksājamās nodevas un maksas atspoguļo katra atsevišķa pakalpojuma faktiskās izmaksas;

d)

apstiprinājuma lēmumu izdošanu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 19. pantu.

Nodevas un maksas var iekasēt par pārsūdzības lietu izskatīšanu.

Visas nodevas un maksas izsaka un maksā euro.

Nodevas un maksas ir noteiktas pārredzami, taisnīgi un vienlīdzīgi, ņemot vērā Eiropas dzelzceļa nozares konkurētspēju. Tās pieteikumu iesniedzējiem nesagādā lieku finanšu slogu. Attiecīgā gadījumā ņem vērā mazo un vidējo uzņēmumu īpašās vajadzības, tostarp iespēju sadalīt samaksu vairākos maksājumos un posmos.

Nodevu par apstiprinājuma lēmuma izdošanu nosaka samērīgi, ņemot vērā atļaujas piešķiršanas procesa dažādos posmus ERTMS lauka iekārtu projektiem un katrā posmā nepieciešamo darba apjomu. Atskaitēs skaidri norāda nodevu sadalījumu.

Nosaka saprātīgus nodevu un maksu samaksas termiņus, ņemot vērā Direktīvas (ES) 2016/797 19. pantā un 21. pantā un Direktīvas (ES) 2016/798 10. pantā paredzēto procedūru termiņus.

3.   Nodevu un maksu summas nosaka tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka attiecīgie ienākumi no tām ir pietiekami, lai pilnā apjomā segtu sniegto pakalpojumu izmaksas, tostarp tās attiecīgās izmaksas, kas rodas, veicot uzdevumus, kas doti valsts drošības iestādēm saskaņā ar 76. panta 2. un 3. punktu. Minētajās izmaksās jo īpaši atspoguļo visus Aģentūras izdevumus, kas attiecināmi uz personālu, kurš ir iesaistīts šā panta 2. punktā minētajās darbībās, tostarp darba devēja proporcionālās iemaksas pensiju shēmā. Ja to pakalpojumu sniegšanas rezultātā, uz kuriem attiecas nodevas un maksas, atkārtojas ievērojama nelīdzsvarotība, minēto nodevu un maksu apmērus pārskata. Minētās nodevas un maksas piešķir Aģentūrai kā ieņēmumus.

Nosakot nodevu un maksu apmērus, Komisija ņem vērā:

a)

sertifikātu darbības telpu;

b)

atļauju izmantošanas telpu; un

c)

dzelzceļa pārvadājumu veidu un apjomu.

81. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 51. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

82. pants

Novērtēšana un pārskatīšana

1.   Ne vēlāk kā 2020. gada 16. jūnijā un pēc tam reizi piecos gados Komisija uzdod veikt novērtēšanu, jo īpaši, lai izvērtētu Aģentūras un tās darba prakses ietekmi, lietderību un efektivitāti, ņemot vērā visu attiecīgo Revīzijas palātas darbu, attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp valstu drošības iestāžu, dzelzceļa nozares, sociālo partneru un patērētāju organizāciju pārstāvju, viedokļus un ieteikumus. Novērtēšanā jo īpaši pievēršas vajadzībai grozīt Aģentūras darba uzdevumus un jebkurām tādu grozījumu finansiālajām sekām.

2.   Līdz 2023. gada 16. jūnijam Komisija, lai noteiktu, vai ir vajadzīgi uzlabojumi, izvērtē ritekļu atļauju piešķiršanas un drošības sertifikācijas duālās sistēmas darbību, ar to saistīto vienas pieturas aģentūru un ERTMS harmonizētu īstenošanu Savienībā.

3.   Komisija nosūta novērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Valdei. Novērtējuma rezultātus publisko.

4.   Katram otrajam novērtējumam pievieno arī novērtējumu par Aģentūras sasniegtajiem rezultātiem, ņemot vērā tās mērķi, pilnvaras un uzdevumus.

83. pants

Pārejas noteikumi

1.   Aģentūra aizstāj un pārņem visas ar Regulu (EK) Nr. 881/2004 izveidotās Eiropas Dzelzceļa aģentūras īpašumtiesības, nolīgumus, tiesiskos pienākumus, darba līgumus, finansiālās saistības un pasīvus.

2.   Atkāpjoties no 47. panta, Valdes locekļi, kuri iecelti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 881/2004 pirms 2016. gada 15. jūnija, paliek amatā kā Valdes locekļi līdz viņu pilnvaru termiņa beigām, neskarot katras dalībvalsts tiesības iecelt jaunu pārstāvi.

Atkāpjoties no 54. panta, izpilddirektors, kurš ir iecelts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 881/2004, paliek amatā līdz viņa pilnvaru termiņa beigām.

3.   Atkāpjoties no 67. panta, visus darba līgumus, kas ir spēkā 2016. gada 15. jūnijā, patur spēkā līdz to beigu termiņam.

4.   Aģentūra veic sertifikācijas un atļauju izsniegšanas uzdevumus, ievērojot ar 14., 20. un 21. pantu un uzdevumus, kas minēti 22. pantā, vēlākais no 2019. gada 16. jūnija, ievērojot Direktīvas (ES) 2016/797 54. panta 4. punktu un Direktīvas (ES) 2016/798 31. panta 3. punktu.

84. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 881/2004 ar šo tiek atcelta.

85. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2016. gada 11. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

J. A. HENNIS-PLASSCHAERT


(1)  OV C 327, 12.11.2013., 122. lpp.

(2)  OV C 356, 5.12.2013., 92. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 26. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 10. decembra nostāja pirmajā lasījumā (OV C 56, 12.2.2016., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 881/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (Aģentūras regula) (OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/797 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 44. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/798 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa drošību (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 102. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).

(10)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(12)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/59/EK (2007. gada 23. oktobris) par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļa sistēmā (OV L 315, 3.12.2007., 51. lpp.).

(15)  Komisijas Lēmums 98/500/EK (1998. gada 20. maijs) par nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī (OV L 225, 12.8.1998., 27. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 913/2010 (2010. gada 22. septembris) par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem (OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/59/EK (2007. gada 23. oktobris) par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļa sistēmā (OV L 315, 3.12.2007., 51. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.)

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp.).

(23)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(24)  Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(28)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(29)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).