24.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (4) II daļas I sadaļas II nodaļas 1. iedaļā paredzēta programma skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem un programma skolu apgādei ar pienu.

(2)

Pašreizējo skolu apgādes programmu piemērošanā gūtā pieredze, kā arī ārēju izvērtējumu secinājumi un tiem sekojušā analīze par dažādiem politikas risinājumiem un grūtībām sociālajā jomā, ar kurām saskaras dalībvalstis, liecina, ka abu skolu apgādes programmu turpināšana un stiprināšana ir ārkārtīgi svarīga. Pašreizējā situācijā, kad svaigu augļu un dārzeņu un piena produktu patēriņš turpina samazināties, jo īpaši bērnu vidū, un aizvien lielāks skaits bērnu ir aptaukojušies ēšanas paradumu dēļ ar noslieci uz intensīvi apstrādātu pārtiku, kurā turklāt bieži vien ir augsts pievienoto cukuru, sāls, taukvielu vai piedevu saturs, sniedzot Savienības atbalstu, lai finansētu bērnu apgādi izglītības iestādēs ar īpaši izraudzītiem lauksaimniecības produktiem, būtu vairāk jācenšas veicināt veselīgus ēšanas paradumus un vietējo produktu patēriņu.

(3)

Dažādu politikas risinājumu analīze rāda, ka konkrētos mērķus, uz kuriem kopējā lauksaimniecības politika ir vērsta ar skolu apgādes programmu starpniecību, visatbilstošāk un efektīvāk var sasniegt, izmantojot vienotu pieeju kopēja tiesiskā un finanšu regulējuma satvarā. Šāda pieeja ļautu dalībvalstīm maksimāli palielināt produktu izplatīšanas ietekmi nemainīga budžeta apstākļos un uzlabotu pārvaldības efektivitāti. Tomēr, lai ņemtu vērā augļu un dārzeņu, tostarp banānu, piena un piena produktu, proti, “skolām paredzētu augļu un dārzeņu” un “skolām paredzēta piena”, kā noteikts šajā regulā, un to piegādes ķēžu atšķirības, atsevišķi elementi, piemēram, attiecīgais budžeta finansējums, būtu jānodala arī turpmāk. Ņemot vērā pašreizējo apgādes programmu īstenošanas pieredzi, būtu jāsaglabā brīvprātības princips attiecībā uz dalībvalstu līdzdalību skolu apgādes programmā. Ņemot vērā atšķirīgos ēšanas ieradumus dalībvalstīs, dalībvalstīm un reģioniem, kas piedalās apgādes programmā, saistībā ar to stratēģijām vajadzētu būt iespējai izvēlēties no produktiem, kurus var piegādāt bērniem izglītības iestādēs, tos, kurus tie vēlas izplatīt. Dalībvalstis arī varētu apsvērt iespēju ieviest mērķtiecīgus pasākumus, lai risinātu jautājumu par piena patēriņa samazināšanos mērķgrupas vidū.

(4)

Ir konstatēta jo īpaši svaigu augļu un dārzeņu un dzeramā piena patēriņa samazināšanās tendence. Tāpēc ir lietderīgi, lai skolu apgādes programmu satvarā prioritārā kārtā tiktu izplatīti tieši minētie produkti. Tas palīdzētu mazināt skolu organizatorisko slogu, palielinātu izplatīšanas ietekmi ierobežota budžeta apstākļos un būtu saskaņā ar pastāvošo praksi, jo tieši minētos produktus arī tagad izplata visbiežāk. Tomēr, cenšoties panākt uztura ieteikumos minēto kalcija uzņemšanas daudzumu un veicināt konkrētu produktu patēriņu vai reaģēt uz speciālām bērnu uztura vajadzībām to teritorijā un ņemot vērā aizvien biežāk sastopamās problēmas, kas saistītas ar piena laktozes nepanesību, dalībvalstīm ar noteikumu, ka tās jau izplata dzeramo pienu vai tā bezlaktozes variantus, būtu jāļauj izplatīt arī citus piena produktus bez pievienotiem aromatizētājiem, augļiem, riekstiem vai kakao, piemēram, jogurtu un sieru, kas labvēlīgi ietekmē bērnu veselību. Dalībvalstīm būtu jāatļauj izplatīt pārstrādātu augļu un dārzeņu produktus ar noteikumu, ka tās jau izplata svaigus augļus un dārzeņus. Turklāt būtu jāpieliek pūles, lai nodrošinātu vietējo un reģionālo produktu izplatīšanu. Gadījumos, kad dalībvalstis skolu apgādes programmas un savās stratēģijās norādīto mērķu sasniegšanai to uzskata par vajadzīgu, tām būtu jāatļauj papildināt iepriekš minētos produktus ar dažiem citiem piena produktiem vai dzērieniem uz piena bāzes. Visiem šiem produktiem vajadzētu būt tādiem, kas dod pilnas tiesības uz Savienības atbalstu. Tomēr no lauksaimniecības nenākušiem produktiem tikai piena komponentam vajadzētu būt tiesībām pretendēt uz šo atbalstu. Lai ņemtu vērā zinātnes attīstību un nodrošinātu, ka izplatītie produkti atbilst skolu apgādes programmas mērķiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šajā regulā minēto garšas pastiprinātāju saraksta papildināšanu un maksimālo pārstrādātos produktos pievienotā cukura, sāls un tauku satura daudzuma noteikšanu.

(5)

Lai ar skolu apgādes programmu varētu reāli sasniegt tās īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, proti, palielināt īpaši izraudzītu lauksaimniecības produktu lietošanu uzturā un veidot veselīgākus ēšanas paradumus, ir vajadzīgi papildu izglītojoši pasākumi, ar kuriem atbalsta izplatīšanu. Ievērojot šo pasākumu nozīmi, ar šādiem pasākumiem būtu jāatbalsta skolām paredzētu augļu un dārzeņu un skolām paredzēta piena izplatīšana. Papildu izglītojoši pasākumi ir svarīgs instruments, lai bērnos atjaunotu saikni ar lauksaimniecību un daudzveidīgajiem Savienības lauksaimniecības produktiem, jo īpaši viņu reģionā ražotajiem produktiem, piemēram, ar uztura ekspertu un lauksaimnieku palīdzību. Lai sasniegtu skolu apgādes programmas mērķus, dalībvalstīm būtu jādod iespēja savos pasākumos ietvert plašāku lauksaimniecības produktu klāstu, kā arī citus vietējos, reģionālos vai nacionālos produktus, piemēram, medu, galda olīvas un olīveļļu.

(6)

Lai veicinātu veselīgus ēšanas paradumus, dalībvalstīm saskaņā ar valsts procedūrām būtu jānodrošina par veselības aizsardzību un uztura jautājumiem atbildīgo valsts iestāžu pienācīga iesaiste piegādājamo produktu saraksta izveidē vai atbilstoša minēto iestāžu atļauja minētajam sarakstam.

(7)

Lai nodrošinātu Savienības līdzekļu efektīvu un mērķtiecīgu izlietošanu un sekmētu skolu apgādes programmas īstenošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tādu izmaksu un pasākumu apzināšanu, par ko ir tiesības pretendēt uz Savienības atbalstu.

(8)

Savienības atbalsts būtu jāpiešķir atsevišķi par skolām paredzētiem augļiem un dārzeņiem un atsevišķi par skolām paredzētu pienu saskaņā ar izplatīšanas brīvprātības pieeju. Minētais atbalsts katrai dalībvalstij būtu jāpiešķir, ņemot vērā minētajā dalībvalstī esošo bērnu skaitu vecumā no sešiem līdz desmit gadiem un atsevišķu reģionu attīstības līmeni minētajā dalībvalstī, lai tādējādi sniegtu lielāku atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, Egejas jūras nelielajām salām un tālākiem reģioniem, ņemot vērā, ka tajos ir ierobežota lauksaimniecības dažādošana un bieži vien noteikti produkti attiecīgajā reģionā nav pieejami, un tas palielina transporta un uzglabāšanas izmaksas. Turklāt, lai ļautu dalībvalstīm saglabāt to pašreizējo skolām paredzētā piena programmu mērogu un pārējās dalībvalstis mudinātu iesaistīties piena izplatīšanā, ir lietderīgi apvienot minētos kritērijus ar Savienības atbalsta par bērnu apgādi ar pienu un piena produktiem vēsturisko izmantojumu, izņemot Horvātiju, kurai ir jānosaka konkrēta summa.

(9)

Pienācīgas administratīvās vadības un budžeta pārvaldības interesēs dalībvalstīm, kas vēlas piedalīties atbilstīgu produktu izplatīšanā, būtu katru gadu jāiesniedz pieteikums Savienības atbalstam.

(10)

Valsts vai reģionālai stratēģijai vajadzētu būt par nosacījumu dalībvalsts līdzdalībai skolu apgādes programmā. Dalībvalstij, kas vēlas piedalīties, būtu jāiesniedz stratēģija dokumenta formā, kurš aptver sešu gadu laikposmu un kurā izklāstītas tās prioritātes. Dalībvalstīm būtu jāatļauj regulāri atjaunināt stratēģijas, jo īpaši ņemot vērā prioritāšu vai mērķu izvērtējuma un atkārtotas novērtēšanas rezultātus un to apgādes programmu panākumus. Turklāt stratēģijās var ietvert arī specifiskus ar skolu apgādes programmas īstenošanu saistītus elementus, kas ļaus dalībvalstīm panākt efektivitāti pārvaldībā, inter alia attiecībā uz atbalsta pieteikumiem.

(11)

Lai veicinātu informētību par skolu apgādes programmu un paaugstinātu Savienības atbalsta pamanāmību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz dalībvalstu pienākumu skaidri informēt sabiedrību par Savienības atbalstu apgādes programmas īstenošanai, tostarp saistībā ar publicitātes līdzekļiem un – vajadzības gadījumā – attiecībā uz vienoto identifikatoru vai grafiskajiem elementiem.

(12)

Lai nodrošinātu skolu apgādes programmas pamanāmību, dalībvalstīm savās stratēģijās būtu jāizskaidro, kādā veidā tās plāno nodrošināt apgādes programmu pievienoto vērtību, īpaši gadījumos, kad produktus, kurus finansē Savienības apgādes programmas satvarā, pasniedz kopā ar citām maltītēm, kuras bērni saņem izglītības iestādē. Lai nodrošinātu Savienības apgādes programmas izglītojošā mērķa reālu sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem par to produktu izplatīšanu, kurus finansē Savienības apgādes programmas satvarā, saistībā ar citām maltītēm izglītības iestādēs un to gatavošanu.

(13)

Lai pārbaudītu skolu apgādes programmu efektivitāti dalībvalstīs, Savienībai būtu jānodrošina finansējums iniciatīvām ar mērķi uzraudzīt un izvērtēt sasniegtos rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot patēriņa izmaiņām vidēji ilgā laikposmā.

(14)

Līdzfinansēšanas princips skolām paredzēto augļu un dārzeņu izplatīšanā būtu jāatceļ.

(15)

Šai regulai nebūtu jāietekmē reģionālā vai vietējā līmeņa kompetenču sadalījums dalībvalstīs.

(16)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 1308/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (5). Lai ņemtu vērā mācību gada periodiskumu, jaunie noteikumi būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. augusta,

1)

regulas II daļas I sadaļas II nodaļas 1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“1. iedaļa

Atbalsts augļu un dārzeņu un piena un piena produktu piegādei izglītības iestādēs

22. pants

Mērķgrupa

Atbalsta shēma, kuras nolūks ir uzlabot lauksaimniecības produktu izplatīšanu un kura uzlabo bērnu ēšanas paradumus, ir paredzēta bērniem, kuri regulāri apmeklē bērnudārzus, pirmsskolas izglītības iestādes vai pirmā vai otrā līmeņa izglītības iestādes, ko pārvalda vai atzīst dalībvalstu kompetentās iestādes.

23. pants

Atbalsts skolām paredzētu augļu un dārzeņu un skolām paredzēta piena piegādei, papildu izglītojoši pasākumi un saistītās izmaksas

1.   Savienības atbalstu piešķir attiecībā uz bērniem 22. pantā minētajās izglītības iestādēs:

Padome saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu nosaka Savienības atbalsta proporcijas ierobežojumus, kas attiecas uz šā punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem un izmaksām.

2.   Šajā iedaļā:

3.   Dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties atbalsta shēmā, kas izveidota saskaņā ar 1. punktu (“skolu apgādes programma”), un kuras pieprasa attiecīgo Savienības atbalstu, ņemot vērā valsts apstākļus, prioritāti piešķir vienas vai abu turpmāk minēto grupu produktu izplatīšanai:

4.   Neatkarīgi no 3. punkta, lai veicinātu specifisku produktu patēriņu un/vai reaģētu uz īpašām bērnu uztura vajadzībām to teritorijā, dalībvalstis var paredzēt, ka tiek izplatīti vienas vai abu tālāk norādīto grupu produkti:

5.   Gadījumos, kad dalībvalstis uzskata, ka tas ir nepieciešams, lai sasniegtu skolu apgādes programmas mērķus un 8. punktā minētajās stratēģijās izklāstītos mērķus, tās var 3. un 4. punktā minēto produktu izplatīšanu papildināt ar produktiem, kas uzskaitīti V pielikumā.

Šādos gadījumos Savienības atbalstu maksā tikai par izplatītā produkta piena komponentu. Minētais piena komponents nav mazāks par 90 % no svara attiecībā uz produktiem V pielikuma I kategorijā un 75 % no svara attiecībā uz produktiem V pielikuma II kategorijā.

Padome nosaka ar piena komponentu saistītā Savienības atbalsta apjomu saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu.

6.   Produkti, kurus izplata skolu apgādes programmā, nesatur neko no šiem:

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas ikviena dalībvalsts, saņēmusi attiecīgu atļauju no par veselību un uzturu atbildīgajām valsts iestādēm saskaņā ar savas valsts procedūrām, var nolemt, ka 4. un 5. punktā minētie atbilstīgie produkti var saturēt ierobežotus pievienota cukura, pievienota sāls un/vai pievienotu taukvielu daudzumus.

7.   Dalībvalstis var paredzēt – papildus šā panta 3., 4. un 5. punktā minētajiem produktiem – citu lauksaimniecības produktu iekļaušanu saistībā ar papildu izglītojošiem pasākumiem, jo īpaši to, kas uzskaitīti 1. panta 2. punkta g) un v) apakšpunktā.

8.   Dalībvalsts kā nosacījumu tās dalībai minētajā skolu apgādes programmā pirms iesaistīšanās skolu programmā un pēc tam reizi sešos gados izstrādā valsts vai reģionāla līmeņa stratēģiju programmas īstenošanai. Iestāde, kas ir atbildīga par stratēģijas izstrādi valsts vai reģionālā līmenī, var to grozīt, jo īpaši ņemot vērā uzraudzības un izvērtēšanas rezultātus un rezultātus, kas sasniegti. Stratēģijā norāda vismaz to, kādas vajadzības jāapmierina, sarindo šīs vajadzības prioritārā secībā, norāda mērķgrupu, rezultātus, kurus paredzēts sasniegt, un, ja tādi ir, skaitliski izteiktus mērķus, kas jāsasniedz salīdzinājumā ar sākuma situāciju, un nosaka minēto mērķu sasniegšanai vispiemērotākos instrumentus un pasākumus.

Stratēģijā var ietvert konkrētus elementus, kas attiecas uz skolu apgādes programmas īstenošanu, tostarp tos, kas paredzēti tās pārvaldības vienkāršošanai.

9.   Dalībvalstis savās stratēģijās nosaka visu to produktu sarakstu, kurus saskaņā ar skolu apgādes programmu piegādā vai nu ar parastās izplatīšanas starpniecību, vai saistībā ar papildu izglītojošiem pasākumiem. Neskarot 6. punktu, tās arī nodrošina par veselības aizsardzību un uztura jautājumiem atbildīgo valsts iestāžu pienācīgu iesaisti minētā saraksta izveidē vai atbilstošu minēto iestāžu atļauju minētajam sarakstam saskaņā ar valsts procedūrām.

10.   Lai nodrošinātu skolu apgādes programmas efektivitāti, dalībvalstis paredz arī papildu izglītojošus pasākumus, kas inter alia var ietvert pasākumus un darbības, kuru mērķis ir atjaunot bērnos saikni ar lauksaimniecību, īstenojot tādas aktivitātes kā, piemēram, lauku saimniecību apmeklējumi, un plašāka lauksaimniecības produktu klāsta izplatīšanu, kā minēts 7. punktā. Minētie pasākumi var būt veidoti, lai izglītotu bērnus par saistītiem jautājumiem, piemēram, veselīgiem ēšanas paradumiem, vietējām pārtikas ķēdēm, bioloģisko lauksaimniecību, ilgtspējīgu ražošanu vai cīņu pret pārtikas izšķērdēšanu.

11.   Produktus, kurus paredzēts izplatīt vai iekļaut papildu izglītojošos pasākumos, dalībvalstis izvēlas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas ietver vienu vai vairākus no šādiem aspektiem: ar veselību un vidi saistītus apsvērumus, sezonalitāti, produktu dažādību un to vietējo vai reģionālo pieejamību, praktisko iespēju robežās priekšroku dodot Savienības izcelsmes produktiem. Dalībvalstis jo īpaši var sekmēt vietējo vai reģionālo iepirkumu, bioloģiskās lauksaimniecības produktus, īsas piegādes ķēdes vai ieguvumus vides jomā un – attiecīgā gadījumā – produktus, kas atzīti saskaņā ar kvalitātes shēmām, kas izveidotas ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

Dalībvalstis savās stratēģijās var apsvērt iespēju piešķirt prioritāti ilgtspējai un taisnīgas tirdzniecības apsvērumiem.

23.a pants

Finanšu noteikumi

1.   Neskarot šā panta 4. punktu, atbalsts, ko saskaņā ar skolu apgādes programmu piešķir par produktu izplatīšanu, papildu izglītojošiem pasākumiem un saistītajām izmaksām, kas minētas 23. panta 1. punktā, nepārsniedz EUR 250 miljonus vienā mācību gadā.

Minētā maksimālā ierobežojuma robežās, atbalsts nepārsniedz:

2.   Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir katrai dalībvalstij, ņemot vērā sekojošo:

Ar dalībvalstīm paredzētajiem piešķīrumiem nodrošina, ka LESD 349. pantā uzskaitītie tālākie reģioni saņem lielāku atbalstu, lai tādējādi ņemtu vērā minēto reģionu īpašo situāciju produktu sagādē un lai veicinātu šādu sagādi starp ģeogrāfiski tuviem tālākajiem reģioniem.

Ar piešķīrumiem par skolām paredzētu pienu, kuri izriet no šajā punktā paredzēto kritēriju piemērošanas, nodrošina, ka visas dalībvalstis ir tiesīgas saņemt vismaz Savienības atbalsta minimālo apjomu par vienu bērnu vecuma grupā, kas minēta pirmās daļas a) apakšpunktā. Minētais apmērs nav mazāks par Savienības atbalstu vidējo izlietojumu par vienu bērnu visās dalībvalstīs saskaņā ar programmu skolu apgādei ar pienu, ko piemēroja pirms 2017. gada 1. augusta.

Pasākumus indikatīvo un galīgo piešķīrumu noteikšanai un Savienības atbalsta skolām paredzētiem augļiem un dārzeņiem un skolām paredzēta pienam atjaunotai piešķiršanai nosaka Padome saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu.

3.   Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties skolu apgādes programmā, katru gadu iesniedz Savienības atbalsta pieprasījumu, kurā norāda pieprasīto summu attiecībā uz skolām paredzētiem augļiem un dārzeņiem un pieprasīto summu attiecībā uz skolām paredzētu pienu, ko tās vēlas izplatīt.

4.   Nepārsniedzot maksimālo ierobežojumu EUR 250 miljonu apmērā, kas noteikts 1. punktā, ikviena dalībvalsts var vienreiz mācību gadā pārdalīt līdz 20 % no tās viena vai otra indikatīvā piešķīruma.

Šo procentuālo daļu var palielināt līdz 25 % attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurām ir LESD 349. pantā uzskaitītie tālākie reģioni, un citos pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēram, ja dalībvalstij ir jārisina specifiska tirgus situācija nozarē, uz kuru attiecas skolu apgādes programma, konkrētas bažas saistībā ar zemu patēriņu kādā no produktu grupām vai citi jautājumi, kas saistīti pārmaiņām sabiedrībā.

Pārdalījumus var veikt vai nu:

Trešās daļas a) apakšpunktā minētos pārdalījumus nevar veikt no indikatīvā piešķīruma tādai produktu grupai, par kuru attiecīgā dalībvalsts pieprasa summu, kas pārsniedz tās indikatīvo piešķīrumu. Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkādu starp indikatīvajiem piešķīrumiem veiktu pārdalījumu summu.

5.   Skolu apgādes programma neskar nevienu atsevišķu valsts skolu programmu, kas ir saderīga ar Savienības tiesībām. Savienības atbalstu, kas paredzēts 23. pantā, var izmantot, lai paplašinātu jebkuru esošu valsts skolu apgādes programmu vai skolu izplatīšanas programmu, ar kurām tiek nodrošināti skolām paredzēti augļi un dārzeņi un skolām paredzēts piens, darbības jomu vai palielinātu to efektivitāti, bet ar to neaizstāj finansējumu minētajām esošajām valsts apgādes programmām, izņemot attiecībā uz bērnu bezmaksas ēdināšanu izglītības iestādēs. Ja dalībvalsts nolemj paplašināt esošu valsts skolu apgādes programmu vai padarīt to efektīvāku, pieprasot Savienības atbalstu, tā 23. panta 8. punktā minētajā stratēģijā norāda, kā tas tiks panākts.

6.   Dalībvalstis papildus Savienības atbalstam var piešķirt valsts atbalstu skolu apgādes programmas finansēšanai.

Dalībvalstis var finansēt minēto atbalstu, uzliekot nodevu attiecīgajai nozarei, vai ar jebkādiem citiem privātā sektora ieguldījumiem.

7.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 6. pantu Savienība var finansēt arī informācijas, publicitātes, uzraudzības un izvērtēšanas pasākumus saistībā ar skolu apgādes programmu, tostarp sabiedrības informētības palielināšanas par tās mērķiem pasākumiem, un saistītos sadarbības veidošanas pasākumus, kuru mērķis ir apmainīties ar pieredzi un paraugpraksi, lai sekmētu programmas īstenošanu un pārvaldību.

Saskaņā ar šīs regulas 24. panta 4. punktu Komisija var izstrādāt vienotu identifikatoru vai grafiskus elementus, lai palielinātu skolu apgādes programmas pamanāmību.

8.   Dalībvalstis, kas piedalās skolu apgādes programmā, skolu telpās vai citās attiecīgās vietās informē sabiedrību par savu dalību programmā un par to, ka to subsidē Savienība. Dalībvalstis var izmantot jebkādus piemērotus publicitātes līdzekļus, kuri var ietvert plakātus, specializētas tīmekļa vietnes, informatīvus grafiskus materiālus un informatīvas un izpratnes veicināšanas kampaņas. Dalībvalstis nodrošina Savienības skolu apgādes programmas pievienoto vērtību un pamanāmību saistībā ar citām maltītēm, kas tiek piedāvātas izglītības iestādēs.

24. pants

Deleģētās pilnvaras

1.   Lai mudinātu bērnus veidot veselīgus ēšanas paradumus un lai nodrošinātu, ka ar skolu apgādes programmu saistītais atbalsts tiek paredzēts 22. pantā minētās mērķgrupas bērniem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu attiecībā uz noteikumiem par:

2.   Lai nodrošinātu Savienības fondu efektīvu un mērķtiecīgu izmantojumu un lai sekmētu skolu apgādes programmas īstenošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu attiecībā uz:

3.   Lai ņemtu vērā zinātnes attīstību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu nolūkā papildināt 23. panta 6. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minēto mākslīgo garšas pastiprinātāju sarakstu.

Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 23. panta 3., 4. un 5. punktu izplatīti produkti atbilst skolu apgādes programmas mērķiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai noteiktu pievienotā cukura, pievienotā sāls un pievienoto taukvielu, ko var atļaut dalībvalstis saskaņā ar 23. panta 6. punkta otro daļu un kas tehniski ir nepieciešami, lai sagatavotu vai ražotu pārstrādātus produktus, maksimālos apjomus.

4.   Lai veicinātu informētību par skolu apgādes programmu un paaugstinātu Savienības atbalsta pamanāmību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, kuros prasīts, lai dalībvalstis, kuras piedalās skolu apgādes programmā, skaidri informētu sabiedrību par to, ka tās saņem Savienības atbalstu programmas īstenošanai, tostarp attiecībā uz:

5.   Lai nodrošinātu skolu apgādes programmas pievienoto vērtību un pamanāmību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu attiecībā uz noteikumiem par produktu izplatīšanu saistībā ar citām maltītēm, ko piedāvā izglītības iestādēs.

6.   Ņemot vērā vajadzību nodrošināt to, ka Savienības atbalsts atspoguļojas cenā, par kādu produkti ir pieejami saskaņā ar skolu apgādes programmu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, kuros prasīts, lai dalībvalstis savās stratēģijās paskaidrotu, kā tas tiks panākts.

25. pants

Īstenošanas pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru

Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt šīs iedaļas piemērošanai vajadzīgos pasākumus, tostarp attiecībā uz:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).”;"

2)

regulas 217. pantu aizstāj ar šādu:

“217. pants

Valsts maksājumi par produktu izplatīšanu bērniem

Dalībvalstis var veikt valsts maksājumus par to, lai bērniem izglītības iestādēs piegādātu 23. pantā minēto atbilstīgo produktu grupas, par papildu izglītojošiem pasākumiem, kas saistīti ar šādiem produktiem, un par saistītajām izmaksām, kas minētas 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Dalībvalstis var finansēt šos maksājumus, uzliekot nodevu attiecīgajai nozarei, vai ar jebkādiem citiem līdzekļiem no privātā sektora ieguldījumiem.”;

3)

regulas 225. pantam pievieno šādus punktus:

4)

V pielikumu aizstāj ar šādu: