(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus par vairākiem cieši saistītiem jautājumiem attiecībā uz noteiktu trešo valstu publisko struktūru un centrālo banku atbrīvojumu no šīs regulas noteikumiem, tirgus manipulāciju rādītājiem, robežvērtībām, kas nosaka, vai emisijas kvotu tirgus dalībniekiem ir jāatklāj iekšējā informācija, kompetentās iestādes noteikšanu, kurai paziņo par to, ka tiek atlikta iekšējās informācijas publiska atklāšana, apstākļiem, kuros emitents var atļaut tirdzniecību slēgtā periodā, kā arī pārvaldītāju veikto darījumu veidiem, par kuriem ir jāziņo.

(2)

Dalībvalstis, Eiropas Centrālās banku sistēmas (ECBS) locekles, ministrijas un citas aģentūras vai vienas vai vairāku dalībvalstu, vai arī Savienības īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, vai arī citas konkrētas publiskas struktūras vai personas, kas darbojas to uzdevumā, nebūtu jāierobežo monetārās, valūtas maiņu likmju vai publiskā sektora parāda pārvaldības politikas īstenošanā, ciktāl tās rīkojas sabiedrības interesēs un tikai saistībā ar minētās politikas īstenošanu.

(3)

Attiecībā uz sabiedrības interesēs veiktām darbībām atbrīvojumu no Regulas (ES) Nr. 596/2014 darbības jomas saskaņā ar minētās regulas 6. panta 5. punktu var piemērot noteiktām publiskām struktūrām, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras tajā iesaistās, un trešo valstu centrālajām bankām, ja tās atbilst attiecīgajām prasībām. Šajā nolūkā Komisija sagatavoja un iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtēta starptautiskā līmeņa pieeja publiskām struktūrām, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras tajā iesaistās, un trešo valstu centrālajām bankām. Ziņojumā bija iekļauta salīdzinoša analīze par trešo valstu tiesisko regulējumu, kurš skar konkrētas struktūras un centrālās bankas, kā arī analīze par to riska pārvaldības standartiem, ko attiecīgajās jurisdikcijās piemēro darījumiem, kuros iesaistās minētās publiskās struktūras un centrālās bankas. Salīdzinošās analīzes rezultātā ziņojumā tika secināts, ka atbrīvojuma piemērošana darījumiem, rīkojumiem vai rīcībai, kuras nolūks ir īstenot monetāro, valūtas maiņas kursu vai valsts parāda pārvaldības politiku, kā arī noteiktām trešo valstu publiskām struktūrām un centrālajām bankām, ir pamatota.

(4)

Vajadzības gadījumā ir jāsagatavo un jāpārskata to trešo valstu publisko struktūru un centrālo banku saraksts, uz kurām attiecas atbrīvojums.

(5)

Ir svarīgi precizēt Regulas (ES) Nr. 596/2014 I pielikumā noteiktos manipulatīvas rīcības rādītājus, kas attiecas uz nepareizām vai maldinošām norādēm un cenas nodrošināšanu, lai precizētu šo rādītāju elementus un ņemtu vērā finanšu tirgu tehnisko attīstību. Tāpēc jāsniedz šādu rādītāju saraksts, kuru var papildināt, iekļaujot tajā prakses piemērus.

(6)

Attiecībā uz dažām praksēm būtu jānosaka papildu rādītāji, jo tie var attiecīgi precizēt šīs prakses un sniegt atbilstošus piemērus. Šie rādītāji nebūtu jāuzskata par izsmeļošiem vai noteicošiem, un to saikne ar vienu vai vairākiem prakses piemēriem nebūtu jāuzskata par ierobežojošu. Prakses piemēri nebūtu jāuzskata par tirgus manipulācijām per se, bet būtu jāņem vērā gadījumos, kad tirgus dalībnieki un kompetentās iestādes izvērtē darījumus un tirdzniecības rīkojumus.

(7)

Būtu jāievēro samērīga pieeja, ņemot vērā finanšu instrumentu un attiecīgo tirgu raksturu un īpatnības. Piemēri var būt saistīti ar vienu vai vairākiem Regulas (ES) Nr. 596/2014 I pielikumā norādītajiem tirgus manipulāciju rādītājiem un ilustrēt tos. Tādējādi konkrēta prakse atkarībā no tās izmantojuma, var ietvert vairāk nekā vienu no Regulas (ES) Nr. 596/2014 I pielikumā norādītajiem tirgus manipulāciju rādītājiem, un ir iespējama zināma pārklāšanās. Lai gan šajā regulā uz to nav sniegta īpaša atsauce, atsevišķas citas prakses var ilustrēt katru no šajā regulā noteiktajiem rādītājiem. Tāpēc tirgus dalībniekiem un kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā citi nenorādīti apstākļi, kurus varētu uzskatīt par iespējamām tirgus manipulācijām saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 596/2014 noteikto definīciju.

(8)

Atsevišķi šajā regulā aprakstītie prakses piemēri attiecas uz gadījumiem, kas ir iekļauti jēdzienā “tirgus manipulācijas” vai kas savā ziņā attiecas uz manipulatīvu rīcību. No otras puses, atsevišķus prakses piemērus var uzskatīt par leģitīmiem, ja, piemēram, persona, kas piedalās darījumos vai izsniedz tirdzniecības rīkojumus, kurus var uzskatīt par tirgus manipulācijām, spēj apliecināt, ka iemesli, kāpēc tā piedalījās šādos darījumos vai izdeva tirdzniecības rīkojumu, bija leģitīmi un atbilstoši attiecīgajā tirgū pieņemtajai praksei.

(9)

Lai uzskaitītu prakses piemērus, kas attiecas uz Regulas (ES) Nr. 596/2014 I pielikumā noteiktajiem tirgus manipulāciju rādītājiem, šīs regulas II pielikumā sniegtās savstarpējās atsauces ietver gan attiecīgo prakses piemēru, gan ar praksi saistīto papildu rādītāju.

(10)

Attiecībā uz šajā regulā noteiktajiem manipulatīvas rīcības rādītājiem visas atsauces uz “tirdzniecības rīkojumu” ietver visus rīkojumu veidus, tostarp sākotnējos rīkojumus, izmaiņas, atjauninājumus un atcelšanu, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav izpildīti, kādi līdzekļi ir izmantoti, lai piekļūtu tirdzniecības vietai, veiktu darījumu vai izdotu rīkojumu, kā arī neatkarīgi no tā, vai rīkojums ir reģistrēts tirdzniecības vietas rīkojumu grāmatā.

(11)

Emisijas kvotu tirgus dalībnieki ir īpaša emisijas kvotu tirgus dalībnieku apakšgrupa. Tiem emisijas kvotu tirgus dalībniekiem, kuri pārsniedz noteiktas minimālās robežvērtības, būtu jākvalificējas kā emisijas kvotu tirgus dalībniekiem, un prasībai publiski atklāt iekšējo informāciju būtu jāattiecas tikai uz viņiem. Tāpēc šīm minimālajām robežvērtībām vajadzētu būt skaidri noteiktām.

(12)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 7. panta 4. punktā sniegto iekšējās informācijas definīciju emisijas kvotu tirgus dalībniekam katrā atsevišķā gadījumā ir jānovērtē tas, vai attiecīgā informācija atbilst iekšējās informācijas kritērijiem. Tas nozīmē, ka emisijas kvotu tirgus dalībniekam nav publiski jāatklāj visa informācija par tā fiziskajām darbībām. Emisijas kvotu tirgus dalībniekam būtu pienācīgi jānovērtē attiecīgā informācija, ņemot vērā tirgus apstākļus un citus ārējos faktorus, kas konkrētajā informācijas rašanās brīdī varētu ietekmēt emisijas kvotu cenu.

(13)

Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. panta 2. punktā paredzētais izņēmums izslēdz no emisijas kvotu tirgus dalībnieka definīcijas tos emisijas kvotu tirgus dalībniekus, kuriem piederošo vai kontrolēto, vai atbildībā esošo iekārtu vai aviācijas darbību emisijas iepriekšējā gadā nav pārsniegušas oglekļa dioksīda ekvivalenta minimālo robežvērtību un gadījumā, ja tajās veic dedzināšanas darbības, to nominālā ievadītā siltumjauda nav pārsniegusi minimālo robežvērtību. Tā kā minimālajām robežvērtībām būtu jāattiecas uz visu darījumdarbību, tostarp aviācijas darbībām vai iekārtām, kuras attiecīgā emisijas kvotu tirgus dalībniekam vai tā mātesuzņēmumam, vai saistītam uzņēmumam pieder vai kuras tas kontrolē, vai par kuru darbību kopumā vai daļēji ir atbildīgs dalībnieks, tā mātesuzņēmums vai saistītais uzņēmums.

(14)

Lai prasība netiktu piemērota, oglekļa dioksīda ekvivalentā robežvērtība un nominālās ievadītās siltumjaudas robežvērtība būtu jāņem vērā kumulatīvi. Tāpēc tam, ka tiek pārkāpta viena no abām robežvērtībām, vajadzētu būt pietiekamam iemeslam, lai stātos spēkā Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. panta 2. punktā noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi.

(15)

Lai stiprinātu tirgus integritāti, vienlaikus novēršot pārmērīgu informācijas atklāšanu, ir atbilstoši noteikt minimālās robežvērtības tādā līmenī, kas ļautu piemērot atbrīvojumu uzņēmumiem, kuriem, domājams, nav iekšējas informācijas.

(16)

Vajadzības gadījumā minimālās robežvērtības būtu jāpārskata, lai novērtētu to funkcionēšanu cita starpā saistībā ar plānoto emisijas kvotu tirgus pārredzamības uzlabošanos, tostarp paziņoto pasākumu skaitu un saistīto administratīvo slogu, emisijas kvotu tirgus attīstību un briedumu, emisijas kvotu tirgus dalībnieku skaitu un ietekmi uz konkrētu uzņēmumu informācijas pieejamību un cenu veidošanu vai ieguldījumu lēmumiem emisijas kvotu tirgū.

(17)

Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 596/2014 paplašināto darbības jomu saistībā ar aptvertajiem finanšu instrumentiem, faktu, ka prasība sniegt ex post paziņojumu kompetentajai iestādei attiecas uz emitentiem, kas pieprasījuši vai apstiprinājuši to finanšu instrumentu pieņemšanu dalībvalsts regulētā tirgū vai, tādu instrumentu gadījumā, kuri tiek tirgoti tikai daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (DTS) vai cita veida organizētās tirdzniecības sistēmās (OTS), – emitentiem, kas apstiprinājuši to finanšu instrumentu tirdzniecību DTS vai OTS vai pieprasījuši to finanšu instrumentu atļaušanu dalībvalsts DTS, kā arī faktu, ka šādu emitentu finanšu instrumenti var tikt pieņemti tirdzniecībā vai tirgoti tirdzniecības vietās dažādās dalībvalstīs, būtu jānodrošina, lai visos gadījumos viena kompetentā iestāde, kura saņem visus paziņojumus, būtu tirgus uzraudzībā visieinteresētākā iestāde un lai emitents nerīkotos pēc saviem ieskatiem. Šīs pieejas ietvaros tiek izmantots jēdziens “kapitāla vērtspapīri”.

(18)

Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. panta 4. punktā paredzētais pienākums paziņot kompetentajai iestādei par to, ka tiek atlikta iekšējās informācijas atklāšana, attiecas arī uz emisijas kvotu tirgus dalībniekiem. Regulas (ES) Nr. 596/2014 darbības joma attiecas uz emisijas kvotu tirgus dalībniekiem, kuri darbojas emisijas kvotu vai produktu, kas izsolīti, pamatojoties uz emisiju kvotām (piedāvājumi izsolēs), primārajā tirgū un emisijas kvotu atvasināto instrumentu sekundārajos tirgos.

(19)

Lai nodrošinātu, ka emisijas kvotu tirgus dalībniekiem vienmēr tiek noteikta viena kompetentā iestāde, Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. panta 4. punktā paredzētās informēšanas nolūkos šai kompetentajai iestādei vajadzētu būt tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā emisijas kvotu tirgus dalībnieks ir reģistrēts, kā noteikts minētās regulas 19. panta 2. punktā, nevis katras tās tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei, kur emisijas kvotas tiek tirgotas.

(20)

Tās dalībvalsts kompetentās iestādes izvēle, kurā emisijas kvotu tirgus dalībnieks ir reģistrēts, ir risinājums, kas nodrošina, ka vienmēr tiek noteikta viena kompetentā iestāde, un, pateicoties tam, tiek samazināts emisijas kvotu tirgus dalībniekiem piemērotais administratīvais slogs, jo viņiem nav jāiesniedz paralēli paziņojumi vairākās kompetentajās iestādēs.

(21)

Izņēmuma gadījumos emitents var atļaut personai, kura pilda pārvaldības pienākumus, nekavējoties pārdot emitenta akcijas slēgtā periodā. Emitenta atļauja būtu jāsniedz katrā gadījumā atsevišķi, un pirmajam kritērijam vajadzētu būt tam, ka persona, kura pilda pārvaldības pienākumus, pirms tirdzniecības veikšanas ir pieprasījusi un attiecīgi saņēmusi emitenta atļauju veikt tirdzniecību. Lai sniegtu emitentam iespēju izvērtēt katra atsevišķa gadījuma apstākļus, šim pieprasījumam būtu jābūt pamatotam, un tajā būtu jāiekļauj plānotā darījuma skaidrojums un izņēmuma gadījuma apraksts.

(22)

Lēmums atļaut tirdzniecību būtu jāpiešķir tikai tad, ja darījuma veikšanas atļaujas pieprasījuma iemeslam ir izņēmuma raksturs. Šim atbrīvojumam vajadzētu būt ierobežotam, nepamatoti nepaplašinot darbības jomu atbrīvojumam no aizlieguma veikt tirdzniecību slēgtā periodā. Apstākļiem, kādos drīkst piešķirt šo atbrīvojumu, vajadzētu būt ne tikai ārkārtīgi steidzamiem, bet arī neparedzētiem un pārliecinošiem, un tos nedrīkst būt radījusi persona, kura pilda pārvaldības pienākumus.

(23)

Ja personas, kuras pilda pārvaldības pienākumus, informē par situācijām, kas ir neparedzētas, pārliecinošas un ārpus to kontroles, tām būtu jāsniedz atļauja pārdot akcijas tikai vajadzīgo finanšu resursu ieguvei. Šīs situācijas varētu izrietēt no finansiālām saistībām, kas personai, kura pilda pārvaldības pienākumus, ir jāievēro, piemēram, juridiski saistošas prasības, tostarp no tiesas rīkojuma, un ar nosacījumu, ka persona, kura pilda pārvaldības pienākumus, nevar pienācīgi īstenot šīs saistības, nepārdodot attiecīgās akcijas. Tas arī varētu izrietēt no situācijas, kurā persona, kas pilda pārvaldības pienākumus, ir nonākusi pirms slēgtā perioda sākuma (piemēram, nodokļu saistības), un kurā nepieciešams samaksāt trešajai pusei summu, ko persona, kura pilda pārvaldības pienākumus, nevar pilnībā vai daļēji segt citos veidos, izņemot emitenta akciju pārdošanu.

(24)

Attiecībā uz darījumiem, kas veikti darbiniekiem piešķirto vērtspapīru vai uzkrājumu shēmu ietvaros vai saistībā ar šīm shēmām, akciju kvalifikāciju vai tiesībām iegādāties akcijas, emitentam ir jānosaka, vai šādi darījumi ir atļaujami. Tāpēc noteikti darījumu veidi būtu skaidri jānosaka un detalizēti jāapraksta. Šādu darījumu iezīmes ir saistītas ar darījuma raksturu (piemēram, pirkšana vai pārdošana, iespējas vai citu tiesību izmantošana), darījuma laiku vai laiku, kad persona, kura pilda pārvaldības pienākumus, iesaistās konkrētajā shēmā, kā arī ar to, vai darījums un tā iezīmes (piemēram, izpildes datums, summa) tika saskaņotas, plānotas un organizētas pieņemamā laikā pirms slēgtā perioda sākuma.

(25)

Turklāt darījumi, kuru gadījumā izdevīgā līdzdalība nemainās, var tikt veikti pēc tās personas iniciatīvas, kura pilda pārvaldības pienākumus, ja šī persona pirms plānotā darījuma veikšanas ir pieprasījusi un saņēmusi emitenta atļauju. Attiecīgajam darījumam ir jāattiecas tikai uz konkrēto instrumentu pārskaitīšanu starp tās personas kontiem, kura pilda pārvaldības pienākumus (piemēram, starp shēmām), neietverot pārskaitīto instrumentu cenas izmaiņas. Šī pieeja neietver finanšu instrumentu pārskaitīšanu vai citus darījumus, piemēram, pirkšanu un pārdošanu starp personu, kura pilda pārvaldības pienākumus, un citu personu, tas ir, personai, kura pilda pārvaldības pienākumus, pilnībā piederošu juridisko personu.

(26)

Regulā (ES) Nr. 596/2014 ir noteikts, ka personām, kuras pilda pārvaldības pienākumus, kā arī ar tām cieši saistītām personām ir jāinformē emitents un kompetentā iestāde par katru darījumu, ko viņi veikuši savā vārdā un kas attiecas uz minētā emitenta akcijām vai parāda instrumentiem, atvasinātajiem instrumentiem vai uz citiem ar tiem saistītiem finanšu instrumentiem. Personām, kuras pilda pārvaldības pienākumus, kā arī ar tām cieši saistītām personām ir arī jāinformē emisiju kvotu tirgus dalībnieki par katru darījumu, ko viņi veikuši savā vārdā un kas attiecas uz emisiju kvotām, uz izsolē pārdotiem uz tām balstītiem produktiem vai ar tiem saistītiem atvasinātajiem instrumentiem.

(27)

Paziņojumi par darījumiem, ko savā vārdā veic personas, kuras pilda pārvaldības pienākumus, vai ar tām cieši saistītas personas, ne tikai sniedz vērtīgu informāciju tirgus dalībniekiem, bet ir arī papildu līdzeklis kompetentajām iestādēm, lai veiktu tirgu uzraudzību. Šo personu pienākums informēt par darījumiem neskar viņu pienākumu atturēties no tirgus ļaunprātīgas izmantošanas, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 596/2014.

(28)

Pienākums paziņot par darījumiem, ko veikušas personas, kuras pilda pārvaldības pienākumus, kā arī ar tām cieši saistītas personas, attiecas uz plašu darbību klāstu un ietver visus darījumus, ko tās veikušas savā vārdā. Tāpēc ir atbilstoši noteikt plašu, papildināmu sarakstu, uzskaitot konkrētus darījumu veidus, par kuriem jāziņo. Tā mērķis ir ne tikai palīdzēt nodrošināt to darījumu pilnīgu pārredzamību, ko veic personas, kuras pilda pārvaldības pienākumus, vai ar tām cieši saistītas personas, bet arī mazināt paziņošanas prasības apiešanas risku, nosakot konkrētus paziņojamo darījumu veidus.

(29)

Tā kā darījumu klāsts, kuriem jāpiemēro Regulas (ES) Nr. 596/2014 19. panta 14. punktā noteiktās pilnvaras, ir plašs un to nevar attiecināt tikai uz tiem trim darījumu veidiem, kas skaidri norādīti minētās regulas 19. panta 7. punktā, ir atbilstoši noteikt plašu, papildināmu sarakstu, uzskaitot konkrētus darījumu veidus, par kuriem jāziņo.

(30)

Attiecībā uz nosacījuma darījumiem paziņošanas prasība stājas spēkā, ja rodas attiecīgais nosacījums vai nosacījumi, proti, tad, kad faktiski notiek attiecīgais darījums. Tāpēc nav jānosaka prasība paziņot gan par nosacījumu līgumu, gan šādu nosacījumu izpildes gadījumā īstenoto darījumu, jo praksē šādu paziņojumu sniegšana radītu neskaidrības, jo īpaši gadījumos, kad nosacījumi nestājas spēkā un darījums netiek veikts.

(31)

Regulā (ES) Nr. 596/2014 paredzētie attiecīgie noteikumi un pilnvaras stājas spēkā tikai no 2016. gada 3. jūlija. Tāpēc ir svarīgi, lai arī šajā regulā paredzētos noteikumus piemērotu tikai no minētā datuma.

(32)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas ekspertu grupas atzinumu,

1.

atbrīvojuma no Regulā (ES) Nr. 596/2014 noteiktajiem pienākumiem un aizliegumiem piemērošanu noteiktām trešo valstu publiskām struktūrām un centrālajām bankām, kuras īsteno monetāro, valūtas maiņu likmju vai publiskā parāda pārvaldības politiku;

2.

Regulas (ES) Nr. 596/2014 I pielikumā noteiktajiem tirgus manipulāciju rādītājiem;

3.

robežvērtībām, kas nosaka, vai emisijas kvotu tirgus dalībniekam ir jāatklāj iekšējā informācija;

4.

tās kompetentās iestādes noteikšanu, kurai paziņo par to, ka tiek atlikta iekšējās informācijas publiska atklāšana

5.

apstākļiem, kuros emitents var atļaut tirdzniecību slēgtā periodā;

6.

darījumu veidiem, kuru gadījumā stājas spēkā pienākums paziņot par pārvaldītāju veiktiem darījumiem.

a)

ir piešķirti finanšu instrumenti darbinieku shēmas ietvaros ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

b)

ir piešķirti finanšu instrumenti darbinieku shēmas ietvaros, kas tiek īstenota slēgtajā periodā, ja attiecībā uz nosacījumiem, regularitāti, piešķiršanas laiku, pilntiesīgo personu grupu, kurām tiek piešķirti finanšu instrumenti, kā arī piešķiramo finanšu instrumentu summu tiek piemērota iepriekš izplānota un organizēta pieeja, finanšu instrumentu piešķiršana tiek veikta saskaņā ar skaidri noteiktu regulējumu, kas paredz, ka nekāda iekšēja informācija nevar ietekmēt finanšu instrumentu piešķiršanu;

c)

ja šī persona izmanto iegādes iespējas vai garantijas, vai konvertējamo obligāciju konversiju, kas tai piešķirtas saskaņā ar darbinieku shēmu, ja šādu iegādes iespēju, garantiju vai konvertējamo obligāciju izmantošanas termiņa beigas ir slēgtā perioda ietvaros, kā arī pārdod saskaņā ar šādu izmantošanu vai konversiju iegūtās akcijas, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

d)

ja šī persona iegūst emitenta finanšu instrumentus darbinieku uzkrājumu shēmas ietvaros, ievērojot šādus nosacījumus:

e)

ja šī persona tieši vai netieši pārved vai saņem finanšu instrumentus ar nosacījumu, ka finanšu instrumenti tiek pārvesti starp diviem tās personas kontiem, kura pilda pārvaldības pienākumus, un ka šādas pārvešanas rezultātā finanšu instrumentu cena nemainās;

f)

ja šī persona iegūst kvalifikāciju vai tiesības iegādāties emitenta akcijas un šādas iegādes galīgais termiņš saskaņā ar emitenta statūtiem vai tiesisko regulējumu ir slēgtajā periodā, ar nosacījumu, ka persona, kura pilda pārvaldības pienākumus, iesniedz emitentam pierādījumus par iemesliem, kādēļ iegāde netiek veikta citā laikā, un emitentu apmierina sniegtais paskaidrojums.