26.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/44


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2016/797

(2016. gada 11. maijs)

par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā

(pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu, 170. un 171. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/57/EK (4) vairākkārt ir izdarīti būtiski grozījumi. Ievērojot to, ka ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Lai nodrošinātu Savienības iedzīvotājiem, uzņēmējiem un kompetentajām iestādēm iespēju pilnībā izmantot priekšrocības, kas rodas, izveidojot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, būtu lietderīgi jo īpaši uzlabot valstu dzelzceļa tīklu savstarpējo savienojamību un savstarpējo izmantojamību, kā arī piekļuvi minētajiem tīkliem, un īsteno jebkurus pasākumus, kas var būt vajadzīgi tehnisko normu saskaņošanas jomā, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 171. pantā.

(3)

Centieniem panākt savstarpēju izmantojamību Savienības dzelzceļa sistēmā vajadzētu radīt iespēju noteikt optimālu tehniskās harmonizācijas līmeni un veicināt, uzlabot un attīstīt starptautiskos dzelzceļu pārvadājumus Savienībā un uz trešām valstīm un sekmēt aprīkojuma un pakalpojumu iekšējā tirgus pakāpenisku izveidi Savienības dzelzceļa sistēmas būvniecībai, atjaunošanai, modernizācijai un ekspluatācijai.

(4)

Lai sekmētu vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveides pabeigšanu, samazinātu izmaksas un atļauju piešķiršanas procedūras ilgumu un uzlabotu dzelzceļu drošību, ir lietderīgi racionalizēt un saskaņot atļauju piešķiršanas procedūras Savienības līmenī.

(5)

Uz metro, tramvajiem un citām vieglā dzelzceļa sistēmām daudzās dalībvalstīs attiecas vietējas tehniskas prasības. Šādām vietējām sabiedriskā transporta sistēmām parasti nepiemēro licencēšanu Savienībā. Turklāt tramvajiem un vieglā dzelzceļa sistēmām kopīgas infrastruktūras dēļ bieži vien piemēro autotransporta jomas tiesību aktus. Minēto iemeslu dēļ šādām vietējām sistēmām nav jābūt savstarpēji izmantojamām, un tāpēc tās būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. Tas neliedz dalībvalstīm brīvprātīgi piemērot šīs direktīvas noteikumus vietējām dzelzceļa sistēmām, ja dalībvalstis uzskata, ka tas ir piemēroti.

(6)

Tramvajvilciens ir sabiedriskā transporta koncepcija, kas ļauj veikt kombinētu darbību gan vieglā dzelzceļa infrastruktūrā, gan smagā dzelzceļa infrastruktūrā. Dalībvalstīm būtu jāatļauj no to pasākumu darbības jomas, ar kuriem īsteno šo direktīvu, izslēgt ritekļus, ko galvenokārt izmanto vieglā dzelzceļa infrastruktūrā, bet kas aprīkoti ar dažiem smagā dzelzceļa komponentiem, kuri nepieciešami, lai ļautu veikt tranzītu caur norobežotu un ierobežotu smagā dzelzceļa infrastruktūras posmu tikai savienojuma nolūkā. Ja tramvajvilciens izmanto dzelzceļa infrastruktūru, būtu jānodrošina atbilstība visām pamatprasībām, kā arī atbilstība paredzētajam drošības līmenim attiecīgajās līnijās. Kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas attiecībā uz pārrobežu gadījumiem.

(7)

Vilcienu komerciālā ekspluatācija dzelzceļa tīklā nav iedomājama jo īpaši bez infrastruktūras un ritekļu parametru ideālas savietojamības, kā arī bez dažādu infrastruktūras objektu pārvaldītāju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu informācijas un sakaru sistēmu efektīva savstarpēja savienojuma. No šīs savietojamības un savstarpējiem savienojumiem ir atkarīga pārvadājumu efektivitāte, drošība, kvalitāte un to izmaksas, kā arī Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēja izmantojamība vispār.

(8)

Dzelzceļu reglamentējošajos noteikumos Savienības un dalībvalstu līmenī būtu skaidri jānosaka funkcijas un saistības nodrošināt to drošības, veselības un patērētāju aizsardzības noteikumu izpildi, kas attiecas uz dzelzceļa tīkliem. Šīs direktīvas rezultātā Savienības dzelzceļa sistēmas drošības līmenim nebūtu jāpazeminās vai izmaksām nebūtu jāpieaug. Šajā sakarā Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai (“Aģentūra”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/796 (5) un valstu drošības iestādēm būtu jāuzņemas pilna atbildība par atļaujām, ko tās izsniedz.

(9)

Pastāv nozīmīgas atšķirības starp valstu normatīvajiem aktiem, iekšējiem noteikumiem un tehniskajām specifikācijām, kas piemērojami dzelzceļa sistēmām, apakšsistēmām un komponentiem, jo tajos atspoguļojas katras valsts dzelzceļu nozarei raksturīgās īpatnības, un tie nosaka konkrētus izmērus, ierīces, kā arī īpašus parametrus. Minētie apstākļi var neļaut vilcieniem netraucēti kursēt visā Savienībā.

(10)

Lai veicinātu Savienības dzelzceļa rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju pasaules mērogā, tiem ir vajadzīgs atvērts un konkurētspējīgs tirgus.

(11)

Tādēļ būtu lietderīgi visā Savienībā noteikt pamatprasības saistībā ar dzelzceļu savstarpēju izmantojamību, kas būtu piemērojamas tās dzelzceļa sistēmai.

(12)

Izstrādājot savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS), ir pierādījies, ka jāprecizē pamatprasību saistība ar SITS, no vienas puses, un ar Eiropas standartiem un citiem normatīviem dokumentiem, no otras puses. Jo īpaši – tie standarti vai standartu daļas, kas būtu jānosaka par obligātiem, lai īstenotu šajā direktīvā noteiktos mērķus, būtu skaidri jānošķir no saskaņotajiem standartiem, kas izstrādāti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1025/2012 (6). Ja noteikti nepieciešams, SITS var norādīt skaidru atsauci uz Eiropas standartiem vai specifikācijām, kas kļūst obligāti, tiklīdz SITS kļūst piemērojamas.

(13)

Lai patiesi palielinātu Savienības dzelzceļu nozares konkurētspēju, netraucējot konkurenci starp Savienības dzelzceļa sistēmas galvenajiem dalībniekiem, SITS un Aģentūras ieteikumi, kas saistīti ar šīm SITS, būtu jāizstrādā, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā definētos atklātības, konsensa un pārredzamības principus.

(14)

Dzelzceļa transporta pakalpojumu kvalitāte Savienībā ir atkarīga inter alia no izcilas tīkla (plašākā nozīmē, t. i., visu attiecīgo apakšsistēmu stacionāro daļu) un ritekļu (tostarp visu attiecīgo apakšsistēmu borta daļu) raksturlielumu savietojamības. Pārvadājumu efektivitāte, drošība, pakalpojumu kvalitāte un izmaksas ir atkarīgas no šīs savietojamības.

(15)

SITS ir tieša vai potenciāla ietekme uz personālu, kas iesaistīts apakšsistēmas ekspluatācijā un apkopē. Sagatavojot SITS, Aģentūrai tādēļ būtu attiecīgā gadījumā jāapspriežas ar sociālajiem partneriem.

(16)

SITS būtu jāizklāsta visi nosacījumi, kuriem savstarpējas izmantojamības komponentam ir jāatbilst, un procedūra, kas ir jāievēro, izvērtējot atbilstību. Turklāt jāprecizē, ka attiecībā uz visiem komponentiem būtu jāveic atbilstības vai piemērotības lietošanai izvērtēšanas procedūra, kas norādīta attiecīgajās SITS, un tiem būtu jāiegūst attiecīgais sertifikāts, kurā ir ietverts vai nu vērtējums par atsevišķi aplūkota savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību attiecīgajām tehniskajām specifikācijām, vai arī vērtējums par savstarpējas izmantojamības komponenta piemērotību lietošanai, aplūkojot to kā dzelzceļa sastāvdaļu, attiecībā uz tehniskajām specifikācijām.

(17)

Izstrādājot jaunas SITS, vienmēr būtu jāizvirza mērķis nodrošināt savietojamību ar esošajām apakšsistēmām. Tas palīdzēs veicināt dzelzceļa transporta konkurētspēju un novērst nevajadzīgas papildu izmaksas, prasot aktualizēt un atjaunot esošās apakšsistēmas, lai nodrošinātu savietojamību ar iepriekšējām sistēmām. Tajos izņēmuma gadījumos, kad nebūs iespējams nodrošināt savietojamību, vajadzētu būt iespējai ar SITS izveidot sistēmu, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai esošajai apakšsistēmai ir vajadzīgs jauns lēmums vai atļauja nodošanai ekspluatācijā vai laišanai tirgū, kā arī attiecīgos termiņus.

(18)

Ja SITS nevar skaidri ietvert konkrētus tehniskus aspektus, kas atbilst pamatprasībām, minētie aspekti, kuri vēl ir jāizskata, minētās SITS pielikumā būtu jānorāda kā atklāti jautājumi. Attiecībā uz minētajiem neatrisinātajiem jautājumiem, kā arī konkrētos gadījumos, un lai atbilstu esošajām sistēmām, būtu jāpiemēro valsts noteikumi, kurus dalībvalstī var pieņemt jebkura kompetentā valsts, reģionālā vai vietējā iestāde. Lai izvairītos no liekām verifikācijām un nevajadzīga administratīvā sloga, valsts noteikumi būtu jāklasificē nolūkā noteikt dažādu dalībvalstu noteikumu, kas attiecas uz vienu un to pašu tematu, līdzvērtīgumu.

(19)

Būtu jānosaka procedūra, kas jāievēro gadījumā, kad apakšsistēmai piemērojamās pamatprasības attiecīgajā SITS vēl nav noteiktas. Šādā gadījumā par atbilstības izvērtēšanas un verifikācijas procedūrām vajadzētu būt atbildīgām izraudzītajām struktūrām, kas minētas šajā direktīvā.

(20)

Šī direktīva būtu jāpiemēro visai Savienības dzelzceļa sistēmai, un SITS darbības joma būtu jāpaplašina, lai aptvertu ritekļus un tīklus, kas nav iekļauti Eiropas dzelzceļa sistēmā. Tādēļ Direktīvas 2008/57/EK I pielikums būtu jāvienkāršo.

(21)

Apakšsistēmu un to saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, atbilstība kurām ir jānodrošina, var atšķirties atbilstīgi attiecīgo apakšsistēmu izmantojumam, piemēram, atbilstīgi līniju un ritekļu kategorijām, jo īpaši, lai nodrošinātu saskaņotību starp ātrgaitas dzelzceļa sistēmu un parastā dzelzceļa sistēmu.

(22)

Lai nodrošinātu dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības pakāpenisku īstenošanu visā Savienībā un pakāpeniski mazinātu vēsturisko sistēmu dažādību, SITS būtu jāparedz noteikumi, kas piemērojami esošu apakšsistēmu atjaunošanas vai modernizācijas gadījumā, un tajās var iekļaut priekšlikumus mērķa sistēmas pabeigšanai pa posmiem. Tomēr, lai saglabātu dzelzceļa nozares konkurētspēju un novērstu nevajadzīgas izmaksas, jaunu vai grozītu SITS stāšanās spēkā nevajadzētu novest pie tūlītējas ritekļu un infrastruktūras pielāgošanas jaunajām specifikācijām.

(23)

SITS būtu jānorāda, kad infrastruktūras un ritekļu modernizēšanai un atjaunošanai ir vajadzīga jauna atļauja. Visos gadījumos attiecībā uz infrastruktūras modernizāciju un atjaunošanu pieteikuma iesniedzējam, izmantojot vienas pieturas aģentūru, kas minēta Regulā (ES) 2016/796, būtu jāiesniedz dokumentācija valsts drošības iestādei, lai tā var izlemt, vai vajadzīga jauna atļauja, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti šajā direktīvā. To ritekļu modernizēšanas un atjaunošanas gadījumā, kurus ir atļauts laist tirgū, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt iespējai izlemt, vai ir jāpieprasa jauna atļauja valsts drošības iestādei vai Aģentūrai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti šajā direktīvā.

(24)

Ņemot vērā šo pakāpeniskuma principu, novēršot šķēršļus Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpējai izmantojamībai, un laiku, kas būs vajadzīgs SITS ieviešanai, būtu jāveic pasākumi, lai novērstu situāciju, kad dalībvalstis pieņem jaunus valsts noteikumus vai sāk projektus, kas veicina pašreizējās sistēmas dažādību.

(25)

Lai novērstu šķēršļus savstarpējai izmantojamībai un SITS darbības jomas paplašināšanas rezultātā, attiecinot tās uz visu Savienības dzelzceļa sistēmu, valsts noteikumu apjoms būtu pakāpeniski jāsamazina. Valsts noteikumi, kas konkrēti saistīti ar esošām sistēmām, būtu jānošķir no tiem, kas vajadzīgi, lai aptvertu SITS atklātos jautājumus. Pēdējā minētā veida noteikumiem vajadzētu pakāpeniski izzust, tiklīdz tiktu atrisināti SITS atklātie jautājumi.

(26)

Valsts noteikumi būtu jāizstrādā un jāpublicē tā, lai tie ir saprotami ikvienam potenciālajam valsts tīkla lietotājam. Šādi noteikumi bieži vien atsaucas uz citiem dokumentiem, piemēram, valsts standartiem, Eiropas standartiem, starptautiskiem standartiem vai citām tehniskām specifikācijām, kas daļēji vai pilnībā varētu būt aizsargātas ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Tādēļ publicēšanas pienākums nebūtu jāattiecina uz dokumentiem, uz kuriem valsts noteikumā tieši vai netieši atsaucas.

(27)

Pakāpeniskuma principa ieviešana atbilst Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības mērķim; šai sistēmai dalībvalstīs raksturīga novecojusi infrastruktūra un ritekļi, kuru pielāgošanai vai atjaunošanai ir vajadzīgas prāvas investīcijas, turklāt būtu īpaši jāraugās, lai saglabātu dzelzceļa konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem.

(28)

Ņemot vērā Savienības dzelzceļa sistēmas apjomu un sarežģītību, praktisku iemeslu dēļ ir bijusi vajadzība sadalīt to šādās apakšsistēmās: infrastruktūra, vilcienu vadības un signalizācijas stacionārās lauka iekārtas, vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtas, energoapgāde, ritošais sastāvs, satiksmes nodrošināšana un vadība, apkope un telemātikas lietojumprogrammas pasažieru un kravu pārvadājumiem. Katrai no minētajām apakšsistēmām ir jānosaka pamatprasības un tehniskās specifikācijas, jo īpaši komponentiem un saskarnēm, lai panāktu atbilstību minētajām pamatprasībām. Šo pašu sistēmu iedala stacionāros un mobilos līdzekļos: ietverot, no vienas puses, tīklu, kas sastāv no līnijām, stacijām, termināļiem un dažāda veida stacionāra aprīkojuma, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu sistēmas darbību, un, no otras puses – visus ritekļus, kas pārvietojas minētajā tīklā. Tādēļ šajā direktīvā ar jēdzienu “riteklis” saprot vienu apakšsistēmu (“ritošais sastāvs”) un, ja nepieciešams, citas apakšsistēmas (galvenokārt vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu). Lai gan sistēma ir iedalīta vairākos elementos, Aģentūrai arī turpmāk vajadzētu kopumā pārraudzīt sistēmu, lai veicinātu savstarpēju izmantojamību un drošību.

(29)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kuras dalībniece ir Savienība, noteikts, ka pieejamība ir viens no konvencijas pamatprincipiem, un prasīts konvencijas pusēm veikt atbilstīgus pasākumus, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu pieeju vienlīdzīgi ar citām personām, tostarp izstrādājot un popularizējot pieejamības obligātos standartus un pamatnostādnes un uzraugot to īstenošanu. Tāpēc pieejamība personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir būtiska prasība attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību.

(30)

Nevienu personu ne tiešā, ne netiešā veidā nav jādiskriminē invaliditātes dēļ. Lai nodrošinātu, ka visi Savienības pilsoņi var baudīt ieguvumus, ko sniedz vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveide, dalībvalstīm būtu jāsekmē tāda dzelzceļa sistēma, kas ir pieejama visiem.

(31)

Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības noteikumu izpildei nevajadzētu radīt nepamatotus izdevumus vai apdraudēt esošo dzelzceļa tīklu savstarpējas izmantojamības saglabāšanu.

(32)

SITS ietekmē arī dzelzceļa transporta izmantošanas nosacījumus, un tādēļ ir jāapspriežas ar lietotājiem, tostarp attiecīgā gadījumā ar organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti, par jautājumiem, kas tos skar.

(33)

Katrai attiecīgai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai nepiemērot dažas SITS pienācīgi pamatotās situācijās, kuru skaits ir ierobežots. Būtu skaidri jānosaka minētās situācijas un procedūras, kas jāizpilda gadījumos, kad netiek piemērotas attiecīgās SITS.

(34)

SITS izstrādei un to piemērošanai Savienības dzelzceļa sistēmai nebūtu jākavē tehnoloģiski jauninājumi, kuriem vajadzētu būt vērstiem uz saimnieciskās darbības uzlabošanu.

(35)

Lai izpildītu atbilstīgos noteikumus par iepirkuma procedūrām dzelzceļa nozarē, un jo īpaši tos, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES (7), līgumslēdzējiem subjektiem ir jāietver tehniskās specifikācijas pamatdokumentos vai katra atsevišķa līguma noteikumos. Minētajā nolūkā ir jāizstrādā noteikumu kopums, lai uz to varētu atsaukties minētajās tehniskajās specifikācijās.

(36)

Savienības interesēs būtu radīt starptautisku standartizācijas sistēmu, kas spēj izstrādāt standartus, kurus reāli izmantotu tie, kas iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā, un kuri atbilstu Savienības politikas prasībām. Tādēļ Eiropas standartizācijas organizācijām būtu jāturpina sadarbība ar starptautiskajām standartizācijas organizācijām.

(37)

Līgumslēdzējs subjekts, kas ir apakšsistēmas projektēšanas, būves darbu, atjaunošanas vai modernizēšanas pasūtītājs, var būt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs, par apkopi atbildīgā struktūrvienība, turētājs vai koncesionārs, kurš ir atbildīgs par projekta nodošanu ekspluatācijā. Līgumslēdzējiem subjektiem būtu jānosaka prasības, kas ir vajadzīgas Eiropas specifikāciju vai citu standartu papildināšanai. Minētajām specifikācijām būtu jāatbilst pamatprasībām, kuras ir saskaņotas Savienības mērogā un kuras jāizpilda Savienības dzelzceļa sistēmai.

(38)

Procedūrās, ar ko reglamentē komponentu atbilstības vai to piemērotības lietošanai izvērtējumu, būtu jāizmanto atbilstības izvērtēšanas, piemērotības lietošanai izvērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļi, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar šo direktīvu. Ciktāl iespējams un lai sekmētu dzelzceļa rūpniecības attīstību, ir lietderīgi izstrādāt kārtību, kas paredz kvalitātes nodrošināšanas shēmas izmantošanu.

(39)

Komponentu atbilstība galvenokārt skar to izmantošanas telpu, nodrošinot sistēmas savstarpēju izmantojamību, nevis tikai to brīvu apriti Savienības tirgū. Būtu jāizvērtē svarīgāko komponentu piemērotība lietošanai no drošības, pieejamības vai sistēmas ekonomiskuma viedokļa. Tādēļ ražotājam nav jāpiestiprina “CE” zīme komponentiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Ja ir izvērtēta atbilstība un/vai piemērotība lietošanai, vajadzētu pietikt ar ražotāja atbilstības deklarāciju.

(40)

Ražotājiem tomēr ir pienākums piestiprināt “CE” zīmi noteiktiem komponentiem, lai apliecinātu to atbilstību citiem Savienības tiesību aktiem, kas uz tiem attiecas.

(41)

Kad SITS stājas spēkā, noteikts savstarpējās izmantojamības komponentu skaits jau ir laists tirgū. Būtu jāparedz pārejas laiks, lai varētu integrēt minētos komponentus apakšsistēmā, pat ja tie nav pilnā mērā atbilstīgi minētajai SITS.

(42)

Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmām būtu jāpiemēro verifikācijas procedūra. Minētās verifikācijas mērķim vajadzētu būt ļaut vienībām, kuras atbild par to nodošanu ekspluatācijā vai laišanu tirgū, pārliecināties, ka rezultāti, kas gūti, veicot projektēšanu, būvniecību un nodošanu ekspluatācijā, atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī tehniskajiem un ekspluatācijas noteikumiem. Tās rezultātā vajadzētu arī nodrošināt to, ka ražotāji var rēķināties ar vienlīdzīgu attieksmi visās dalībvalstīs.

(43)

Pēc apakšsistēmas nodošanas ekspluatācijā vai laišanas tirgū būtu jāpārliecinās, ka šī apakšsistēma tiek izmantota un uzturēta kārtībā saskaņā ar attiecīgajām pamatprasībām. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 (8) par minēto prasību ievērošanu ir atbildīgs infrastruktūras pārvaldītājs, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai par apkopi atbildīgā struktūrvienība, katrs attiecībā uz savām apakšsistēmām.

(44)

Ja ekspluatācijas laikā šķiet, ka riteklis vai ritekļa tips neatbilst kādai no piemērojamajām pamatprasībām, attiecīgajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jāveic vajadzīgie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu ritekļa(-u) atbilstību. Turklāt, ja minētā neatbilstība rada nopietnu drošības risku, par ritekļa kustības uzraudzību atbildīgajām valsts drošības iestādēm vajadzētu būt iespējai veikt vajadzīgos pagaidu drošības pasākumus, tostarp nekavējoties ierobežojot vai apturot attiecīgo darbību. Ja korektīvie pasākumi nav pietiekami un neatbilstības radītais nopietnais drošības risks saglabājas, valsts drošības iestādēm vai Aģentūrai vajadzētu būt iespējai atsaukt vai grozīt atļauju. Par nopietnu drošības risku šajā sakarā būtu jāuzskata juridisko pienākumu vai drošības prasību būtisku neievērošanu, kas pati par sevi vai vairāku gadījumu rezultātā varētu izraisīt negadījumu vai smagu negadījumu. Atsaukšanas process būtu jāatbalsta ar atbilstīgu informācijas apmaiņu starp Aģentūru un valstu drošības iestādēm, tostarp reģistru izmantošanu.

(45)

Būtu jāprecizē attiecīgie visu iesaistīto dalībnieku uzdevumi un pienākumi attiecībā uz procedūrām ritekļu laišanai tirgū un izmantošanai un stacionāru iekārtu nodošanai ekspluatācijā.

(46)

Aģentūrai un valstu drošības iestādēm būtu jāsadarbojas un attiecīgā gadījumā kopīgi jāīsteno kompetences, kas attiecas uz atļauju izsniegšanu, pienācīgi ievērojot drošību. Šajā nolūkā būtu jāizveido sadarbības nolīgumi starp Aģentūru un valstu drošības iestādēm.

(47)

Lai nodrošinātu, ka Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) aprīkojums atbilst spēkā esošajām attiecīgajām specifikācijām un lai novērstu to, ka ar ERTMS saistītās papildu prasības apdraud tās savstarpējo izmantojamību, Aģentūrai būtu jādarbojas kā “ERTMS sistēmas iestādei”. Šajā nolūkā Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par paredzēto tehnisko risinājumu izvērtēšanu pirms tiek izsludināts vai publicēts jebkāds uzaicinājums iesniegt piedāvājumus saistībā ar ERTMS stacionārajām lauka iekārtām, lai pārbaudītu, vai minētie tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajām SITS un ir pilnībā savstarpēji izmantojami. Būtu jāizvairās no jebkādas pārklāšanās starp šo Aģentūras veikto izvērtējumu un paziņoto struktūru uzdevumiem verifikācijas procedūrā. Pieteikuma iesniedzējam tādēļ būtu jāinformē Aģentūra par to, vai verifikācijas procedūra, ko veic paziņotā struktūra, jau ir uzsākta vai arī jau ir pieejami jebkādi atbilstības sertifikāti. Pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt iespējai izvēlēties šādus izvērtējumus no Aģentūras pieprasīt vai nu par katru atsevišķu ERTMS projektu, vai par projektu kopumu, līniju, līniju grupu vai tīklu.

(48)

Ar šīs direktīvas stāšanos spēkā nebūtu jāaizkavē to ERTMS projektu ieviešana, kuriem publiskā iepirkuma vai līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra ir noslēgusies.

(49)

Nolūkā sekmēt ritekļu nodošanu ekspluatācijā un samazināt administratīvo slogu būtu jāievieš jēdziens “atļauja laist tirgū ritekli”, kas ir spēkā visā Savienībā. Lai arī ar atļaujām laišanai tirgū tiek atļauti komercdarījumi ar ritekļiem visā Savienības tirgū, ritekli var izmantot tikai tajā izmantošanas telpā, uz kuru attiecas tā atļauja. Šajā sakarā, veicot jebkādu izmantošanas telpas paplašināšanu, būtu jāatjaunina riteklim izsniegtā atļauja. Ir nepieciešams, lai ritekļi, kuriem jau ir piešķirtas atļaujas saskaņā ar iepriekšējām direktīvām, arī saņem atļauju laišanai tirgū, ja tos ir paredzēts izmantot tīklos, uz ko neattiecas to atļauja.

(50)

Ja izmantošanas telpa atrodas tikai tīklā vai tīklos vienā dalībvalstī, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai tas pieteikumu par ritekļa atļauju, izmantojot vienas pieturas aģentūru, kas minēta Regulā (ES) 2016/796, iesniedz valsts drošības iestādei attiecīgajā dalībvalstī vai Aģentūrai. Pieteikuma iesniedzēja izdarītajai izvēlei vajadzētu būt saistošai līdz brīdim, kad pieteikuma procedūra ir noslēgusies vai izbeigta.

(51)

Vajadzētu būt pieejamai atbilstīgai procedūrai, lai pieteikuma iesniedzējs varētu pārsūdzēt Aģentūras vai valstu drošības iestāžu lēmumu vai to bezdarbību. Turklāt būtu jānosaka skaidri procedūras un strīdu izšķiršanas noteikumi, lai risinātu situācijas, kad Aģentūra un valstu drošības iestādes nepiekrīt izvērtējumiem, kas veikti attiecībā uz ritekļu atļauju izdošanu.

(52)

Īpašos pasākumos, tostarp sadarbības nolīgumos, būtu jāņem vērā konkrētā ģeogrāfiskā un vēsturiskā situācija dažās dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot pareizu iekšējā tirgus darbību.

(53)

Ja ekspluatācija attiecas tikai uz tīkliem, kuros ir vajadzīga īpaša pieredze ģeogrāfisku vai vēsturisku iemeslu dēļ, un ja šādi tīkli ir nošķirti no pārējās Savienības dzelzceļa sistēmas, pieteikuma iesniedzējam vajadzētu būt iespējai izpildīt vajadzīgās formalitātes uz vietas, sadarbojoties ar attiecīgajām valsts drošības iestādēm. Lai to panāktu – nolūkā samazināt administratīvo slogu un izmaksas –, sadarbības nolīgumos, kas jānoslēdz starp Aģentūru un attiecīgajām valstu drošībās iestādēm, vajadzētu būt iespējai paredzēt atbilstīgu uzdevumu sadalījumu, neskarot Aģentūras galīgās atbildības uzņemšanos par atļaujas izdošanu.

(54)

Dzelzceļa tīkliem, kas atrodas Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā un Lietuvā), sliežu ceļa platums ir 1520 mm, proti, tāds pats kā kaimiņos esošajās trešās valstīs, bet atšķirīgs no sliežu ceļa platuma galvenajā Savienības dzelzceļa tīklā. Šie Baltijas valstu tīkli ir pārņēmuši kopīgas tehniskās un ekspluatācijas prasības, kas nodrošina to de facto savstarpēju izmantojamību, un – šajā sakarā – ritekļa atļauja, kas izdota vienā no šīm dalībvalstīm, varētu būt derīga attiecībā uz pārējiem minētajiem tīkliem. Lai veicinātu resursu efektīvu un samērīgu piešķiršanu saistībā ar atļaujām laist tirgū ritekļus vai atļaujām attiecībā uz ritekļa tipu un lai šādos gadījumos pieteikuma iesniedzējam samazinātu finansiālo un administratīvo slogu, Aģentūras un attiecīgo valstu drošības iestāžu īpašajā sadarbības kārtībā vajadzības gadījumā būtu jāietver iespēja uzticēt uzdevumus minētajām valstu drošības iestādēm.

(55)

Dalībvalstīm, kurām ievērojama daļa dzelzceļa satiksmes ir kopīga ar trešām valstīm, kam ir tāds pats dzelzceļu sliežu ceļa platums, bet kas atšķiras no sliežu ceļa platuma galvenajā Savienības dzelzceļa tīklā, vajadzētu būt iespējai saglabāt atšķirīgas ritekļu atļauju piešķiršanas procedūras attiecībā uz kravas vagoniem un pasažieru vagoniem, kurus izmanto kopīgi ar minētajām trešām valstīm.

(56)

Izsekojamības un drošības dēļ dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu riteklim jāpiešķir Eiropas ritekļa numurs, ja to pieprasa ritekļa turētājs. Pēc tam informācija par ritekli būtu jāreģistrē ritekļu reģistrā. Ritekļu reģistriem vajadzētu būt pieejamiem visām dalībvalstīm un konkrētiem Savienības ekonomikas dalībniekiem. Attiecībā uz datu formātu ritekļu reģistriem vajadzētu būt saskanīgiem. Tāpēc uz tiem būtu jāattiecina kopīgas ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas. Lai samazinātu administratīvo slogu un nepamatotas izmaksas, Komisijai vajadzētu pieņemt specifikāciju Eiropas ritekļu reģistram, kas iekļautu valstu ritekļu reģistrus, nolūkā radīt kopīgu rīku, vienlaikus ļaujot uzturēt papildu funkcijas, kuras atbilst dalībvalstu specifiskajām vajadzībām.

(57)

Lai nodrošinātu ritekļu un to vēstures izsekojamību, atsauces uz atļaujām laist tirgū ritekli būtu jāreģistrē kopā ar citu informāciju par ritekli.

(58)

Būtu jāparedz procedūras, saskaņā ar kurām pārbauda ritekļu un maršrutu, kuros tos lietos, savietojamību pēc tam, kad piešķirta atļauja laist tirgū ritekli, un pirms dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izmanto ritekli tā izmantošanas telpā, kā norādīts atļaujā ritekli laist tirgū.

(59)

Paziņotajām struktūrām, kas atbild par komponentu atbilstības un piemērotības lietošanai izvērtējuma procedūru pārbaudi, kā arī par apakšsistēmu izvērtēšanas norisi, cik vien iespējams rūpīgi būtu jāsaskaņo savi lēmumi, jo īpaši – ja nav Eiropas specifikāciju.

(60)

Pārredzama akreditācija, kura noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (9) un kura nodrošina atbilstības sertifikātiem vajadzīgo uzticamību, valstu publiskajām iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par ieteicamo līdzekli, ar ko pierāda paziņoto struktūru tehnisko kompetenci un, mutatis mutandis, to struktūru tehnisko kompetenci, kurām uzticēts pārbaudīt atbilstību valsts noteikumiem. Tomēr valstu iestādēm vajadzētu spēt uzskatīt, ka tām ir atbilstīgi līdzekļi, ar ko pašām veikt šo novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, valsts iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka novērtētās atbilstības izvērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(61)

Šajā direktīvā būtu jānosaka tikai savstarpējas izmantojamības prasības savstarpējas izmantojamības komponentiem un apakšsistēmām. Lai vienkāršotu minēto prasību izpildi, jāparedz pieņēmums par to savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu atbilstību, kas atbilst saskaņotajiem standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012, ar mērķi formulēt sīki izstrādātas tehniskās specifikācijas, kas attiecas uz šīm prasībām.

(62)

Pasākumi, kas pieņemti, ievērojot šo direktīvu, būtu jāpapildina ar iniciatīvām, kas paredz finansiāla atbalsta nodrošināšanu inovatīvām un savstarpēji izmantojamām tehnoloģijām Savienības dzelzceļa nozarē.

(63)

Lai papildinātu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz konkrētiem katras SITS mērķiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(64)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šādiem aspektiem: SITS un SITS grozījumi, tostarp tie grozījumi, kas vajadzīgi SITS trūkumu novēršanai; “EK” deklarācijas par savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai veidne un pavaddokumenti; informācija, kas jāiekļauj tajā dokumentācijā, kura būtu pievienojama pieprasījumam nepiemērot vienu vai vairākas SITS vai to daļas, minētās dokumentācijas formāts un nosūtīšanas metodes un attiecīgā gadījumā – lēmums par SITS nepiemērošanu; paziņoto valsts noteikumu klasifikācija dažādās grupās nolūkā vienkāršot stacionārā un mobilā aprīkojuma savietojamības pārbaudes; sīka informācija par“EK” verificēšanas procedūru un verificēšanas procedūru valsts noteikumu gadījumā, un “EK” verifikācijas deklarācijas veidnes un to dokumentu veidnes, kuri iekļaujami tehniskajā dokumentācijā, kas būtu jāpievieno verifikācijas deklarācijai, kā arī verifikācijas sertifikātu veidnes; praktiskie pasākumi ritekļu atļauju nolūkos, tipa atbilstības deklarācijas veidne un – attiecīgā gadījumā – ad hoc atbilstības izvērtēšanas moduļi, valsts ritekļu reģistri, Eiropas ritekļu reģistrs un reģistrs, kurā norādītas atļaujas laist tipus tirgū; un kopīgas specifikācijas, kas attiecas uz saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko arhitektūru, ekspluatācijas režīmu un noteikumiem par datu ievadi un apskati infrastruktūras reģistrā. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(65)

SITS būtu regulāri jāpārskata. Ja tiek atklāti trūkumi SITS, Aģentūrai būtu jālūdz pieņemt atzinumu, kuru saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem varētu publicēt, un visas ieinteresētās personas (tostarp nozares pārstāvji un paziņotās struktūras) to varētu izmantot kā pieņemamu atbilstības nodrošināšanas līdzekli, kamēr tiek pārskatītas attiecīgās SITS.

(66)

Īstenošanas aktos, ar kuriem izveido jaunas SITS vai groza SITS, būtu jāatspoguļo konkrētie mērķi, kurus Komisija noteikusi ar deleģētajiem aktiem.

(67)

Ir vajadzīgi daži organizatoriski pasākumi, lai sagatavotu Aģentūru šajā direktīvā paredzētajai nozīmes pastiprināšanai. Tādēļ būtu jāparedz atbilstīgs pārejas laiks. Minētajā laikposmā Komisijai būtu jāpārskata Aģentūras paveiktais, gatavojoties tās nozīmes pastiprināšanai. Pēc tam Komisijai būtu periodiski jāziņo par paveikto šīs direktīvas īstenošanā. Jo īpaši ziņojumā būtu jāizvērtē ritekļu atļauju piešķiršanas process, gadījumi, kuros SITS nepiemēro, un reģistru izmantošana. Komisijai būtu arī jāziņo par darbībām, kas veiktas saistībā ar drošībai būtisko komponentu identifikāciju un izsekojamību.

(68)

Dalībvalstīm, valstu drošības iestādēm un ieinteresētajām personām ir jādod pietiekami daudz laika, lai sagatavotos šīs direktīvas īstenošanai.

(69)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Savienības mērogā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(70)

Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kas uzskatāmi par būtiskiem grozījumiem salīdzinājumā ar Direktīvu 2008/57/EK. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no Direktīvas 2008/57/EK.

(71)

Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kas noteikti, lai valstu tiesību aktos transponētu direktīvas, kas norādītas V pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā direktīvā ir noteikti nosacījumi, kas jāievēro, lai nodrošinātu dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Savienībā tā, lai būtu ievērota Direktīva (ES) 2016/798, lai varētu noteikt optimālu tehniskās harmonizācijas līmeni, kas ļautu veicināt, uzlabot un attīstīt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus Savienībā un ar trešām valstīm un sekmēt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas un pakāpeniska iekšējā tirgus izveides pabeigšanu. Minētie nosacījumi attiecas uz minētās sistēmas daļu projektēšanu, būvi, nodošanu ekspluatācijā, modernizāciju, atjaunošanu, darbību un apkopi, kā arī uz tās ekspluatācijā un apkopē iesaistītā personāla profesionālo kvalifikāciju un tam piemērojamajiem veselības un drošības nosacījumiem.

2.   Šajā direktīvā ietverti noteikumi par katras apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentiem, saskarnēm un procedūrām un par Savienības dzelzceļa sistēmas vispārējās savietojamības nosacījumiem, kas nepieciešami, lai panāktu tās savstarpēju izmantojamību.

3.   Šo direktīvu nepiemēro:

a)

metro;

b)

tramvajiem un vieglā dzelzceļa ritekļiem, un infrastruktūrai, kuru izmanto tikai minētie ritekļi;

c)

tīkliem, kuru ekspluatācija ir atdalīta no pārējās Savienības dzelzceļa sistēmas un kuri paredzēti tikai vietējo, pilsētas vai piepilsētas pasažieru pārvadāšanas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī uzņēmumiem, kas darbojas tikai minētajos tīklos.

4.   Dalībvalstis šīs direktīvas īstenošanas pasākumus var neattiecināt uz:

a)

privātu dzelzceļa infrastruktūru, tostarp pievedceļiem, ko izmanto tās īpašnieks vai lietotājs savām attiecīgajām kravu pārvadājumu darbībām vai personu transportam nekomerciālos nolūkos, un ritekļiem, kuri tiek izmantoti tikai šādā infrastruktūrā;

b)

infrastruktūru un ritekļiem, ko izmanto tikai vietējiem, vēsturiskiem vai tūrisma mērķiem.

c)

vieglā dzelzceļa infrastruktūru, ko dažkārt izmanto smagā dzelzceļa ritekļi saskaņā ar vieglā dzelzceļa sistēmas ekspluatācijas nosacījumiem, ja tas ir nepieciešams tikai minēto ritekļu savienojuma nolūkā; un

d)

ritekļiem, kurus galvenokārt izmanto vieglā dzelzceļa infrastruktūrā, bet kuri aprīkoti ar dažiem smagā dzelzceļa komponentiem, kas nepieciešami, lai ļautu veikt tranzītu caur norobežotu un ierobežotu smagā dzelzceļa infrastruktūras posmu tikai savienojuma nolūkā.

5.   Savienības dzelzceļa sistēmā ekspluatētu tramvajvilcienu gadījumā, ja nav SITS, kuras attiecas uz minētajiem tramvajvilcieniem, piemēro šādus noteikumus:

a)

attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka tiek pieņemti valsts noteikumi vai citi attiecīgi pieejami pasākumi, lai nodrošinātu šādu tramvajvilcienu atbilstību attiecīgajām pamatprasībām;

b)

dalībvalstis var pieņemt valsts noteikumus, lai precizētu atļauju piešķiršanas procedūru, ko attiecina uz šādiem tramvajvilcieniem. Iestāde, kas izdod ritekļa atļauju, apspriežas ar attiecīgo valsts drošības iestādi, lai nodrošinātu, ka tramvajvilcienu un smagā dzelzceļa vilcienu jaukta ekspluatācija atbilst visām pamatprasībām, kā arī attiecīgiem kopīgajiem drošības mērķiem (“CST”);

c)

atkāpjoties no 21. panta – pārrobežu ekspluatācijas gadījumā attiecīgās kompetentās iestādes sadarbojas, lai izdotu ritekļu atļaujas.

Šo punktu nepiemēro ritekļiem, kuri ir izslēgti no šīs direktīvas darbības jomas saskaņā ar 3. un 4. punktu.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

1)

“Savienības dzelzceļa sistēma” ir elementi, kas minēti I pielikumā;

2)

“savstarpēja izmantojamība” ir dzelzceļa sistēmas spēja nodrošināt drošu un nepārtrauktu vilcienu satiksmi, kas ļauj panākt nepieciešamo caurlaidības līmeni;

3)

“riteklis” ir dzelzceļa riteklis, kas piemērots kustībai pa dzelzceļa līnijām uz riteņiem – ar vilci vai bez vilces; riteklis sastāv no vienas vai vairākām strukturālām un funkcionālām apakšsistēmām;

4)

“tīkls” ir līnijas, stacijas, termināļi un dažāda veida stacionārs aprīkojums, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu Savienības dzelzceļa sistēmas darbību;

5)

“apakšsistēmas” ir II pielikumā noteiktās Savienības dzelzceļa sistēmas strukturālās vai funkcionālās daļas;

6)

“mobilā apakšsistēma” ir ritošā sastāva apakšsistēma un vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma;

7)

“savstarpējas izmantojamības komponenti” ir jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši ir atkarīga dzelzceļa sistēmas savstarpēja izmantojamība, ietverot gan materiālas lietas, gan nemateriālas lietas;

8)

“produkts” ir ražošanas procesā iegūts produkts, tostarp savstarpējas izmantojamības komponenti un apakšsistēmas;

9)

“pamatprasības” ir visi III pielikumā izklāstītie nosacījumi, kas ir jāizpilda Savienības dzelzceļa sistēmai, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem, tostarp saskarnēm;

10)

“Eiropas specifikācija” ir tāda specifikācija, kura atbilst kādai no šādām kategorijām:

kopēja tehniskā specifikācija, kā noteikts Direktīvas 2014/25/ES VIII pielikumā,

Eiropas tehniskais apstiprinājums, kas minēts Direktīvas 2014/25/ES 60. pantā, vai

Eiropas standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

11)

“savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija” (SITS) ir saskaņā ar šo direktīvu pieņemta specifikācija, kas attiecas uz ikvienu apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu un kā mērķis ir panākt pamatprasību izpildi un nodrošināt Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību;

12)

“pamatparametri” ir reglamentējošie, tehniskie vai ekspluatācijas nosacījumi, kas izšķirīgi ietekmē savstarpēju izmantojamību un ir norādīti attiecīgajās SITS;

13)

“īpašs gadījums” ir jebkura dzelzceļa sistēmas daļa, kurai uz laiku vai pastāvīgi SITS jāparedz īpaši noteikumi ģeogrāfisku, topogrāfisku vai pilsētvides ierobežojumu dēļ vai tādu ierobežojumu dēļ, kas skar savietojamību ar esošo sistēmu, jo īpaši dzelzceļa līnijas un tīkli, kuri nošķirti no pārējā Savienības tīkla, gabarīts, sliežu ceļa platums vai attālums starp sliežu ceļiem un ritekļi, kas paredzēti vienīgi vietējiem, reģionāliem vai vēsturiskiem mērķiem, kā arī ritekļi, kas kursē no vai uz trešām valstīm;

14)

“modernizācija” ir apakšsistēmas vai tās daļas lieli pārveidošanas darbi, kā rezultātā rodas izmaiņas tehniskajā dokumentācijā, kuru pievieno “EK” verifikācijas deklarācijai, ja minētā tehniskā dokumentācija pastāv, un kas uzlabo apakšsistēmas vispārējo darbību;

15)

“atjaunošana” ir apakšsistēmas vai tās daļas lieli nomaiņas darbi, kas nemaina apakšsistēmas vispārējo darbību;

16)

“esošā dzelzceļa sistēma” aptver infrastruktūru, kurā ietilpst esošā dzelzceļa tīkla sliežu ceļi un stacionārās iekārtas, kā arī jebkuras kategorijas un izcelsmes ritekļi, kas brauc pa šo infrastruktūru;

17)

“aizstāšana saistībā ar apkopi” ir komponentu nomaiņa ar detaļām, kam ir identiskas funkcijas un darbības parametri, veicot profilaktisko vai koriģējošo apkopi;

18)

“tramvajvilciens” ir riteklis, kas paredzēts kombinētai izmantošanai gan vieglā dzelzceļa infrastruktūrā, gan smagā dzelzceļa infrastruktūrā;

19)

“nodošana ekspluatācijā” ir visas darbības, kuras veicot, apakšsistēmu nodod gatavu izmantošanai;

20)

“līgumslēdzējs subjekts” ir publisks vai privāts subjekts, kas ir apakšsistēmas projektēšanas un/vai būves darbu, atjaunošanas vai modernizēšanas pasūtītājs;

21)

“turētājs” ir fiziska vai juridiska persona vai subjekts, kas ekspluatē ritekli kā transportlīdzekli, būdams ritekļa īpašnieks vai persona ar tiesībām to izmantot, un ir reģistrēta kā tāda ritekļu reģistrā, kas minēts šīs direktīvas 47. pantā;

22)

“pieteikuma iesniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieprasa atļauju, un tas var būt dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs vai jebkura cita persona vai tiesību subjekts, piemēram, ražotājs, īpašnieks vai turētājs. Piemērojot 15. pantu, “pieteikuma iesniedzējs” ir līgumslēdzējs subjekts, ražotājs vai tā pilnvarotie pārstāvji piemērojot 19. pantu, “pieteikuma iesniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas pieprasa Aģentūras lēmumu attiecībā uz ERTMS stacionāro lauka iekārtu projektiem paredzētajiem tehniskajiem risinājumiem apstiprināšanu;

23)

“projekts izstrādes beigu posmā” ir projekts, kurš ir tādā plānošanas vai būvniecības posmā, kad izmaiņas tehniskajā specifikācijā var apdraudēt projekta paredzēto dzīvotspēju;

24)

“saskaņotais standarts” ir Eiropas standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

25)

“valsts drošības iestāde” ir drošības iestāde, kas ir noteikta Direktīvas (ES) 2016/798 3. panta 7. punktā;

26)

“tips” ir ritekļa tips, ar ko nosaka ritekļa galvenos raksturlielumus, kādi iekļauti attiecīgajā verifikācijas modulī aprakstītajā tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātā;

27)

“sērijas” ir vairāki viena tipa identiski ritekļi;

28)

“par apkopi atbildīgā struktūrvienība” (“ECM”) ir struktūrvienība, kas atbildīga par apkopi, kā noteikts Direktīvas (ES) 2016/798 3. panta 20. punktā;

29)

“vieglais dzelzceļš” ir pilsētas un/vai piepilsētas dzelzceļa transporta sistēma ar C-III vai C-IV kategorijas triecienizturību (saskaņā ar EN 15227:2011) un maksimālo ritekļa stiprību 800 kN (garenvirziena spiedes slodze sakabes zonā); vieglā dzelzceļa sistēmas var izmantot savas atsevišķas līnijas vai izmantot ceļu kopīgi ar autosatiksmi, un parasti nenotiek to apmaiņa ar tālsatiksmes pasažieru vai kravas satiksmi;

30)

“valsts noteikumi” ir visi saistošie noteikumi, kas pieņemti kādā dalībvalstī, neatkarīgi no struktūras, kura tos izdevusi, un kas ietver dzelzceļa drošības vai tehniskās prasības, kuras nav ar Savienības vai starptautiskajiem noteikumiem paredzētās dzelzceļa drošības vai tehniskās prasības, kas minētajā dalībvalstī ir piemērojamas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem vai trešām personām;

31)

“paredzētais ekspluatācijas stāvoklis” ir parastais darbības režīms un paredzams traucēts ekspluatācijas režīms (tostarp nodilums), kas atbilst tehniskajā dokumentācijā un apkopes dokumentācijā norādītajam diapazonam un nosacījumiem;

32)

“ritekļa izmantošanas telpa” ir tīkls vai tīkli dalībvalstī vai dalībvalstu grupā, kurā ritekli ir paredzēts izmantot;

33)

“pieņemams atbilstības nodrošināšanas līdzeklis” ir Aģentūras izdoti nesaistoši atzinumi, kas nosaka veidus, kā panākt atbilstību pamatprasībām;

34)

“pieņemams valsts atbilstības nodrošināšanas līdzeklis” ir dalībvalstu izdoti nesaistoši atzinumi, kas nosaka veidus, kā panākt atbilstību valsts noteikumiem;

35)

“laist tirgū” nozīmē Savienības tirgū pirmo reizi darīt pieejamu savstarpējas izmantojamības komponentu, apakšsistēmu vai ritekli, kas gatavs funkcionēt tā paredzētajā ekspluatācijas stāvoklī;

36)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo produktu savstarpējas izmantojamības komponentu, apakšsistēmas vai ritekļu veidā vai liek tos projektēt vai ražot, un pārdod tos ar savu vārdu/nosaukumu vai preču zīmi;

37)

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas ir saņēmusi ražotāja vai līgumslēdzēja subjekta rakstisku pilnvarojumu rīkoties minētā ražotāja vai līgumslēdzēja subjekta vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

38)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kurām produktam, apakšsistēmai, procesam vai pakalpojumam ir jāatbilst;

39)

“akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

40)

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

41)

“atbilstības izvērtēšana” ir process, ar ko parāda, vai ir ievērotas ar produktu, procesu, pakalpojumu, apakšsistēmu, personu vai struktūru saistītās konkrētās prasības;

42)

“atbilstības izvērtēšanas struktūra” ir struktūra, kura ir paziņota vai kura ir izraudzīta kā atbildīgā par atbilstības izvērtēšanas darbībām, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju; atbilstības izvērtēšanas struktūra ir klasificēta kā “paziņotā struktūra” pēc tam, kad to ir paziņojusi dalībvalsts; atbilstības izvērtēšanas struktūra ir klasificēta kā “izraudzītā struktūra” pēc tam, kad to ir izraudzījusies dalībvalsts;

43)

“persona ar invaliditāti un persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām” ietver jebkuru personu, kas cieš no pastāvīgiem vai pagaidu fiziskiem, garīgiem, intelektuāliem vai maņu orgānu traucējumiem, kuri, saskaroties ar dažādiem šķēršļiem, var traucēt minētajai personai pilnībā un efektīvi izmantot transportu līdzvērtīgi ar citiem pasažieriem, vai kuras mobilitāte, izmantojot transportu, ir ierobežota vecuma dēļ;

44)

“infrastruktūras pārvaldītājs” ir infrastruktūras pārvaldītājs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (11) 3. panta 2. punktā;

45)

“dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums” ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kā definēts Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 1. punktā, un jebkurš cits publisks vai privāts uzņēmums, kas nodarbojas ar kravu un/vai pasažieru dzelzceļa pārvadājumiem, ar nosacījumu, ka šim uzņēmumam ir jānodrošina vilce; tas ietver arī uzņēmumus, kas nodrošina tikai vilci.

3. pants

Pamatprasības

1.   Savienības dzelzceļa sistēma, apakšsistēmas un savstarpējas izmantojamības komponenti, ietverot saskarnes, atbilst attiecīgajām pamatprasībām.

2.   Direktīvas 2014/25/ES 60. pantā minētās tehniskās specifikācijas, kas ir vajadzīgas Eiropas specifikāciju vai citu Savienībā izmantojamo standartu papildināšanai, nav pretrunā pamatprasībām.

II NODAĻA

SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

4. pants

SITS saturs

1.   Uz katru II pielikumā noteikto apakšsistēmu attiecas viena SITS. Vajadzības gadījumā uz apakšsistēmu var attiecināt vairākas SITS, un viena SITS var attiekties uz vairākām apakšsistēmām.

2.   Stacionārās apakšsistēmas atbilst SITS un valsts noteikumiem, kas ir spēkā brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums izsniegt atļauju nodot ekspluatācijā saskaņā ar šo direktīvu un neskarot 3. punkta f) apakšpunktu.

Ritekļi atbilst SITS un valsts noteikumiem, kas ir spēkā brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums izsniegt atļauju laist tirgū saskaņā ar šo direktīvu un neskarot 3. punkta f) apakšpunktu.

Stacionāro apakšsistēmu un ritekļu atbilstību pastāvīgi nodrošina to izmantošanas laikā.

3.   Ciktāl tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, kas minēti 1. pantā, katrā SITS:

a)

norāda tās darbības jomu (I pielikumā minēto tīkla vai ritekļu daļu; II pielikumā minēto apakšsistēmu vai apakšsistēmas daļu);

b)

formulē pamatprasības attiecībā uz katru attiecīgo apakšsistēmu un tās saskarnēm saistībā ar citām apakšsistēmām;

c)

nosaka ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas, kas ir jāievēro attiecībā uz apakšsistēmu un tās saskarnēm saistībā ar citām apakšsistēmām; vajadzības gadījumā šīs specifikācijas var atšķirties atkarībā no apakšsistēmas izmantošanas, piemēram, atkarībā no I pielikumā paredzētās līnijas, mezgla un/vai ritekļu kategorijas;

d)

nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz kurām jāattiecas Eiropas specifikācijām, ietverot Eiropas standartus, kas ir vajadzīgi, lai panāktu savstarpēju izmantojamību Savienības dzelzceļa sistēmā;

e)

katrā konkrētā gadījumā nosaka, kuras procedūras jāizmanto, lai izvērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai, vai veiktu apakšsistēmu “EK” verifikāciju. Minētās procedūras pamatojas uz Komisijas Lēmumā 2010/713/ES (12) noteiktajiem moduļiem;

f)

norāda SITS piemērošanas stratēģiju. Jo īpaši jāprecizē, kādi starpposmi paredzēti – ņemot vērā aplēstās izmaksas un ieguvumus un paredzamo ietekmi uz skartajām ieinteresētajām personām –, lai veiktu pakāpenisku pāreju no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu. Ja ir nepieciešama koordinēta SITS īstenošana, kā, piemēram, pa transporta koridoru vai starp infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, stratēģija var iekļaut priekšlikumus pabeigšanai pa posmiem;

g)

norāda attiecīgā personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī veselības un drošības apstākļus darba vietā, kas ir vajadzīgi iepriekšminētās apakšsistēmas ekspluatācijai un apkopei, kā arī SITS piemērošanai.

h)

norāda esošajām apakšsistēmām un ritekļiem piemērojamos noteikumus, jo īpaši modernizācijas un atjaunošanas gadījumā, un šādos gadījumos – pārveidošanas darbus, kam vajadzīgs pieteikums jaunai atļaujai;

i)

norāda ritekļu un stacionāru apakšsistēmu parametrus, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāpārbauda, un procedūras, kas piemērojamas minēto parametru pārbaudei, pēc tam, kad piešķirta atļauja laist tirgū ritekli, un pirms ritekļa pirmās lietošanas reizes, lai nodrošinātu savietojamību starp ritekļiem un maršrutiem, kuros tie jāekspluatē.

4.   Katru SITS izstrādā pēc esošās apakšsistēmas izpētes un norāda mērķa apakšsistēmu, kuru var pakāpeniski iegūt piemērotā laikā. Tādējādi SITS ieviešana un to izpilde palīdzēs pakāpeniski panākt Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību.

5.   SITS ļauj katrā dalībvalstī pienācīgā veidā saglabāt esošās dzelzceļa sistēmas savietojamību. Minētajā nolūkā var paredzēt īpašus gadījumus katrai SITS gan attiecībā uz tīklu, gan ritekļiem, un jo īpaši gabarītiem, sliežu ceļa platumam vai attālumam starp sliežu ceļiem un ritekļiem, kas kursē no vai uz trešām valstīm. Katram īpašajam gadījumam SITS nosaka 3. punkta c) līdz g) apakšpunktā noteikto SITS elementu ieviešanas noteikumus.

6.   Ja dažus tehniskos aspektus, kas atbilst pamatprasībām, nevar nepārprotami ietvert SITS, tos skaidri norāda attiecīgo SITS pielikumā kā atklātus punktus.

7.   SITS neskar dalībvalstu lēmumus attiecībā uz infrastruktūru izmantošanu tādu ritekļu kustībai, uz ko neattiecas SITS.

8.   SITS var būt ietverta tieša, skaidri noteikta norāde uz Eiropas vai starptautiskiem standartiem vai specifikācijām, vai tehnisko dokumentāciju, ko publicējusi Aģentūra, gadījumos, kad tas ir noteikti vajadzīgs šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Šādā gadījumā šos standartus vai specifikācijas (vai to attiecīgās daļas), vai tehnisko dokumentāciju uzskata par attiecīgo SITS pielikumiem, un tie kļūst obligāti no SITS piemērošanas dienas. Ja šādu standartu vai specifikāciju, vai tehniskās dokumentācijas nav, līdz laikam, kamēr tos izstrādā, var sniegt atsauci uz citiem skaidri noteiktiem normatīvajiem dokumentiem, kas ir viegli pieejami un brīvi izmantojami.

5. pants

SITS izstrādāšana, pieņemšana un pārskatīšana

1.   Lai noteiktu katras SITS īpašos mērķus, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, jo īpaši un atbilstīgā gadījumā attiecībā uz:

a)

SITS ģeogrāfisko un tehnisko darbības jomu;

b)

piemērojamām pamatprasībām;

c)

to reglamentējošu, tehnisku un ekspluatācijas nosacījumu sarakstu, kuri ir jāsaskaņo apakšsistēmu līmenī un apakšsistēmu saskarņu līmenī, un attiecībā uz to paredzēto saskaņošanas līmeni;

d)

īpašām dzelzceļa procedūrām savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības un piemērotību lietošanai izvērtēšanai, un apakšsistēmu “EK” verifikācijai;

e)

īpašām dzelzceļa procedūrām, lai izvērtētu apakšsistēmu “EK” verifikāciju;

f)

attiecīgo apakšsistēmu ekspluatācijā un apkopē iesaistītā personāla kategorijām un vispārējiem mērķiem, lai noteiktu minimālās prasības attiecīgā personāla profesionālajām kvalifikācijām un veselības un drošības apstākļiem;

g)

jebkuru citu nepieciešamo elementu, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību, ievērojot 1. panta 1. un 2. punktu, piemēram, lai saskaņotu SITS ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem vai specifikācijām.

Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija pamato vajadzību pēc jaunas vai būtiski grozītas SITS, tostarp tās ietekmi uz pastāvošajiem noteikumiem un tehniskajām specifikācijām.

2.   Lai nodrošinātu 1. punktā minēto deleģēto aktu vienādu īstenošanu, Komisija lūdz Aģentūru izstrādāt SITS un to grozījumu projektus un sniegt Komisijai attiecīgus ieteikumus.

Katru SITS projektu izstrādā šādos posmos:

a)

Aģentūra nosaka SITS pamatparametrus, kā arī saskarnes ar pārējām apakšsistēmām un citus īpašus gadījumus, kas var būt vajadzīgi.

b)

pamatojoties uz a) apakšpunktā minētajiem pamatparametriem, Aģentūra izstrādā SITS projektu. Attiecīgā gadījumā Aģentūra ņem vērā tehnikas attīstību, standartizācijas jomā paveikto darbu, darbojošās darba grupas un atzītus pētījumus.

3.   Izstrādājot vai pārskatot katru SITS, tostarp tās pamatparametrus, Aģentūra ņem vērā visu izskatīto tehnisko risinājumu paredzētās izmaksas un ieguvumus un saskarnes starp tām, lai noteiktu un ieviestu vispiemērotākos risinājumus. Minētajā izvērtējumā norāda iespējamo ietekmi uz visiem iesaistītajiem uzņēmējiem un ekonomikas dalībniekiem un pienācīgi ņem vērā prasības, kas noteiktas Direktīvā (ES) 2016/798. Dalībvalstis piedalās šajā izvērtēšanā, vajadzības gadījumā sniedzot vajadzīgos datus.

4.   Aģentūra izstrādā SITS un to grozījumu projektus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 5. un 19. pantu, vienlaikus īstenojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā definētos atklātības, konsensa un pārredzamības kritērijus.

5.   Komiteju, kas minēta 51. pantā (“komiteja”), periodiski informē par SITS sagatavošanas darbu. Minētā darba gaitā, lai tiktu ņemti vērā šā panta 1. punktā minētie deleģētie akti, Komisija var izstrādāt darba uzdevumus vai noderīgus ieteikumus attiecībā uz SITS projektiem un izmaksu un ieguvumu analīzi. Jo īpaši Komisija var pieprasīt pārbaudīt alternatīvos risinājumus un minēto alternatīvo risinājumu izmaksu un ieguvumu izvērtējumu iekļaut ziņojumā, kas pievienots SITS projektam.

6.   Ja tehniskās savietojamības apsvērumu dēļ ekspluatācijā vienlaikus jānodod atšķirīgas apakšsistēmas, attiecīgās SITS piemērošanas datums ir viens un tas pats.

7.   Izstrādājot, pieņemot vai pārskatot SITS, Aģentūra ņem vērā lietotāju viedokli par tehniskajām īpašībām, kas tieši ietekmē apstākļus, kādos tie izmanto apakšsistēmas. Tādēļ Aģentūra SITS izstrādāšanas un pārskatīšanas posmos apspriežas ar apvienībām un iestādēm, kas pārstāv lietotājus. SITS projektiem tā pievieno ziņojumu par minēto apspriežu rezultātiem.

8.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 7. pantu Komisija ar komitejas palīdzību izveido un periodiski atjaunina to pasažieru apvienību un iestāžu sarakstu, ar kurām jāapspriežas. Minēto sarakstu var pārskatīt vai atjaunināt pēc dalībvalsts pieprasījuma vai Komisijas iniciatīvas.

9.   Izstrādājot vai pārskatot SITS, Aģentūra attiecībā uz 4. panta 3. punkta g) apakšpunktā minēto profesionālo kvalifikāciju un higiēnas un drošības apstākļiem darba vietā ņem vērā sociālo partneru viedokli. Šādā nolūkā Aģentūra apspriežas ar sociālajiem partneriem, pirms iesniedz Komisijai ieteikumus par SITS un to grozījumiem. Ar sociālajiem partneriem apspriežas nozaru dialogu komitejā, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK (13). Sociālie partneri atzinumu sniedz trīs mēnešos pēc apspriešanās.

10.   Ja SITS pārstrādāšanas dēļ radušās izmaiņas prasībās, jaunajā SITS versijā nodrošina savietojamību ar ekspluatācijā jau nodotajām apakšsistēmām saskaņā ar iepriekšējām SITS versijām.

11.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka SITS, lai īstenotu konkrētos mērķus, kas noteikti 1. punktā minētajos deleģētajos aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Tie ietver visus elementus, kas minēti 4. panta 3. punktā un atbilst visām prasībām, kas izklāstītas no 4. panta 4. līdz 6. punktam un 8. punktā.

6. pants

SITS trūkumi

1.   Ja pēc SITS pieņemšanas tiek konstatēts, ka tajā ir trūkumi, SITS veic grozījumus saskaņā ar 5. panta 11. punktu. Attiecīgā gadījumā Komisija šo procedūru piemēro nekavējoties. Par šādiem trūkumiem uzskata arī gadījumus, kuru rezultātā darbības dalībvalstī varētu būt nedrošas.

2.   Kamēr notiek SITS pārskatīšana, Komisija var pieprasīt Aģentūras atzinumu. Komisija analizē Aģentūras atzinumu un informē Komiteju par secinājumiem.

3.   Pēc Komisijas pieprasījuma 2. punktā minētais Aģentūras atzinums ir uzskatāms par pieņemamu atbilstības nodrošināšanas līdzekli, un tāpēc to var izmantot projektu izvērtēšanai, kamēr nav pieņemta pārskatīta SITS.

4.   Jebkurš pārstāvniecības struktūru tīkla loceklis, kas minēts Regulas (ES) 2016/796 38. panta 4. punktā, var paziņot Komisijai par iespējamiem SITS trūkumiem.

7. pants

SITS nepiemērošana

1.   Dalībvalstis var atļaut pieteikuma iesniedzējam nepiemērot vienu vai vairākas SITS vai to daļas šādos gadījumos:

a)

attiecībā uz ierosinātu jaunu apakšsistēmu vai tās daļu, esošas apakšsistēmas vai tās daļas atjaunošanu vai modernizāciju vai jebkuru 1. panta 1. punktā minēto elementu, kas attiecīgās(-o) SITS piemērošanas dienā ir izstrādes beigu posmā vai uz ko attiecas līgums, kurš tiek pildīts;

b)

ja tīkla ātras atjaunošanas apstākļi pēc negadījuma vai dabas katastrofas ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ neļauj daļēji vai pilnībā piemērot attiecīgās SITS; šajā gadījumā SITS nepiemēro vienīgi uz laikposmu pirms tīkla atjaunošanas;

c)

jebkurai jau esošas apakšsistēmas vai tās daļas iecerētai atjaunošanai, paplašināšanai vai modernizācijai, ja attiecīgās(-o) SITS piemērošana var apdraudēt projekta ekonomisko dzīvotspēju un/vai attiecīgās dalībvalsts dzelzceļa sistēmas savietojamību attiecībā uz, piemēram, gabarītiem, sliežu ceļa platumu, attālumu starp sliežu ceļiem vai elektrisko spriegumu;

d)

ritekļiem, kas kursē no trešām valstīm vai uz tām, ja sliežu ceļa platums tur atšķiras no sliežu ceļa platuma galvenajā dzelzceļa tīklā Savienībā;

e)

iecerētai apakšsistēmas jaunbūvei, kādas esošas apakšsistēmas atjaunošanai vai modernizācijai attiecīgās dalībvalsts teritorijā, ja tai ir savrups dzelzceļa tīkls vai to no Savienības pārējā dzelzceļa tīkla šķir jūra, vai ja tas ir atdalīts īpašu ģeogrāfisku apstākļu dēļ.

2.   Gadījumā, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, attiecīgā dalībvalsts viena gada laikā pēc katras SITS stāšanās spēkā informē Komisiju par to projektu sarakstu, kuri tiek īstenoti attiecīgās dalībvalsts teritorijā un kuri saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts viedokli ir izstrādes beigu posmā.

3.   Panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par savu lēmumu nepiemērot vienu vai vairākas SITS vai to daļas.

4.   Šā panta 1. punkta a), c), d) un e) apakšpunktā minētajos gadījumos attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai pieprasījumu nepiemērot SITS vai to daļas, tam pievienojot dokumentāciju, kurā ietverts pieprasījuma pamatojums un norādīti alternatīvie noteikumi, kurus minētā dalībvalsts paredzējusi piemērot SITS vietā. Gadījumā, kas minēts šā panta 1. punkta e) apakšpunktā, Komisija analizē pieprasījumu un lemj, vai to pieņemt, pamatojoties uz dokumentācijā ietvertās informācijas pilnīgumu un saskaņotību. Gadījumos, kas minēti šā panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, Komisija pieņem lēmumu, izmantojot īstenošanas aktus, pamatojoties uz šādu analīzi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 51. panta 3. punktā.

Gadījumos, kas minēti 21. panta 6. punkta trešajā daļā, pieteikuma iesniedzējs dokumentāciju iesniedz Aģentūrai. Aģentūra konsultējas ar attiecīgajām drošības iestādēm un sniedz Komisijai galīgo atzinumu.

5.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, nosaka informāciju, kas ir jāiekļauj 4. punktā minētajā dokumentācijā, un nosaka minētās dokumentācijas formātu un metodi, kas jāizmanto tās nosūtīšanai. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 51. panta 3. punktā.

6.   Kamēr nav pieņemts Komisijas lēmums, dalībvalsts var bez kavēšanās piemērot 4. punktā minētos alternatīvos noteikumus.

7.   Komisija pieņem lēmumu četros mēnešos pēc tam, kad iesniegts pieprasījums, kuram pievienota pilnīga dokumentācija. Ja nav šāda lēmuma, pieprasījumu uzskata par pieņemtu.

8.   Dalībvalstis tiek informētas par analīzes rezultātiem un par 4. punktā noteiktās procedūras iznākumu.

III NODAĻA

SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

8. pants

Nosacījumi savstarpējas izmantojamības komponentu laišanai tirgū

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka savstarpējas izmantojamības komponentus:

a)

laiž tirgū tikai tad, ja tie ļauj panākt Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un tajā pašā laikā atbilst pamatprasībām;

b)

izmanto paredzētajā izmantošanas telpā un pienācīgi uzstāda, un veic to apkopi.

Šis punkts neliedz minētos komponentus laist tirgū izmantošanai citiem mērķiem.

2.   Dalībvalstis, pamatojoties uz šo direktīvu, savā teritorijā neaizliedz, neierobežo vai nekavē to savstarpējas izmantojamības komponentu laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai Savienības dzelzceļa sistēmā, ja minētie komponenti atbilst šīs direktīvas prasībām. Jo īpaši tās nepieprasa pārbaudes, kas jau ir veiktas kā daļa no “EK” atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarācijas procedūras, kā paredzēts 10. pantā.

9. pants

Atbilstība vai piemērotība lietošanai

1.   Dalībvalstis un Aģentūra uzskata, ka savstarpējas izmantojamības komponents atbilst pamatprasībām, ja tas atbilst attiecīgajās SITS noteiktajiem nosacījumiem vai Eiropas specifikācijām, kas izstrādātas minēto nosacījumu ievērošanai. “EK” atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarācija apliecina, ka savstarpējas izmantojamības komponentiem ir piemērotas attiecīgajās SITS noteiktās atbilstības vai piemērotības lietošanai izvērtēšanas procedūras.

2.   Ja saskaņā ar SITS tas ir nepieciešams, “EK” deklarācijai pievieno:

a)

paziņotās struktūras vai struktūru izsniegtu sertifikātu par viena atsevišķi aplūkota savstarpējas izmantojamības komponenta faktisko atbilstību attiecīgajām tehniskajām specifikācijām;

b)

paziņotās struktūras vai struktūru izsniegtu sertifikātu par viena savstarpējas izmantojamības komponenta piemērotību lietošanai, aplūkojot to kā dzelzceļa sastāvdaļu, īpaši, ja tas skar attiecīgās funkcionālās prasības.

3.   “EK” deklarāciju datē un paraksta ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

4.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus “EK” atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarācijas veidnei un pavaddokumentu sarakstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 51. panta 3. punktā.

5.   Rezerves daļas apakšsistēmām, kuras jau ir nodotas ekspluatācijā, kad atbilstīgā SITS stājas spēkā, var ierīkot minētajās apakšsistēmās bez 1. punkta piemērošanas.

6.   SITS var paredzēt pārejas laiku šajās SITS noteiktajiem dzelzceļa produktiem kā savstarpējas izmantojamības komponentiem, kas jau ir laisti tirgū, kad SITS stājas spēkā. Šādi komponenti atbilst 8. panta 1. punktam.

10. pants

Procedūra “EK” atbilstības deklarācijai vai deklarācijai par piemērotību lietošanai

1.   Sastādot savstarpējas izmantojamības komponenta “EK” atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarāciju, ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis piemēro attiecīgajās SITS ietvertos noteikumus.

2.   Ja saskaņā ar atbilstīgo SITS tas ir nepieciešams, savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības vai piemērotības lietošanai izvērtējumu veic paziņotā struktūra, kurai ražotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis ir iesniedzis pieteikumu.

3.   Ja uz savstarpējas izmantojamības komponentiem attiecas citi Savienības tiesību akti, kas skar citus jautājumus, “EK” atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarācijā norāda, ka šie savstarpējas izmantojamības komponenti atbilst arī minēto citu tiesību aktu prasībām.

4.   Ja ne ražotājs, ne viņa pilnvarots pārstāvis nav izpildījis saistības, kas noteiktas 1. un 3. punktā, minētās saistības pārņem jebkura persona, kas laiž savstarpējas izmantojamības komponentus tirgū. Piemērojot šo direktīvu, tādas pašas saistības uzņemas ikviena persona, kas uzstāda dažādas izcelsmes savstarpējas izmantojamības komponentus un savstarpējas izmantojamības komponentu daļas vai ražo savstarpējas izmantojamības komponentus paša vajadzībām.

5.   Ja dalībvalsts atklāj, ka “EK” deklarācija ir sastādīta nepareizi, tā nodrošina, ka savstarpējas izmantojamības komponents netiek laists tirgū. Šādā gadījumā ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja pienākums ir atjaunot savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību prasībām saskaņā ar nosacījumiem, ko noteikusi dalībvalsts.

11. pants

Savstarpējas izmantojamības komponentu neatbilstība pamatprasībām

1.   Ja dalībvalsts konstatē, ka savstarpējas izmantojamības komponents, kas ietverts “EK” atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarācijā un laists tirgū, to izmantojot paredzētajiem mērķiem, visticamāk, neatbilst pamatprasībām, minētā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu izmantošanas jomu, aizliegtu tā izmantošanu, izņemtu to no tirgus vai atsauktu to. Dalībvalsts tūlīt informē Komisiju, Aģentūru un pārējās dalībvalstis par veiktajiem pasākumiem un pamato savu lēmumu, konkrēti norādot, vai neatbilstības iemesls ir:

a)

neatbilstība pamatprasībām;

b)

Eiropas specifikāciju nepareiza piemērošana, ja ir izmantotas minētās specifikācijas;

c)

Eiropas specifikāciju neatbilstība.

2.   Aģentūra ar Komisijas pilnvarojumu nekavējoties sāk apspriešanās procesu ar ieinteresētajam personām, un jebkurā gadījumā tas notiek 20 dienās no dienas, kad saņemts minētais pilnvarojums. Ja pēc apspriešanās Aģentūra konstatē, ka pasākums ir nepamatots, tā tūlīt par to informē Komisiju, dalībvalsti, kas ir izrādījusi šo iniciatīvu, kā arī citas dalībvalstis un ražotāju vai viņa pilnvarotu pārstāvi. Ja Aģentūra konstatē, ka pasākums ir pamatots, tā tūlīt informē dalībvalstis.

3.   Ja 1. punktā minētais lēmums izriet no attiecīgo Eiropas specifikāciju neatbilstības, dalībvalstis, Komisija vai Aģentūra vajadzības gadījumā piemēro vienu no šādiem pasākumiem:

a)

pilnīga vai daļēja attiecīgās specifikācijas atsaukšana no publikācijām, kurās tās iekļautas;

b)

ja attiecīgā specifikācija ir saskaņots standarts, šā standarta ierobežojums vai atcelšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantu;

c)

SITS pārskatīšana saskaņā ar 6. pantu.

4.   Ja savstarpējas izmantojamības komponents, kam ir “EK” atbilstības deklarācija, neatbilst pamatprasībām, kompetentā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus pret jebkuru subjektu, kurš sagatavojis deklarāciju, un par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

IV NODAĻA

APAKŠSISTĒMAS

12. pants

Apakšsistēmu brīva aprite

Neskarot V nodaļu, dalībvalstis, pamatojoties uz šo direktīvu, savā teritorijā neaizliedz, neierobežo vai nekavē tādu strukturālo apakšsistēmu izveidi, nodošanu ekspluatācijā un izmantošanu, kuras ietilpst dzelzceļa sistēmā, ja tās atbilst pamatprasībām. Jo īpaši tās nepieprasa pārbaudes, kas jau veiktas:

a)

kā daļa no procedūras “EK” verifikācijas deklarācijai, vai

b)

citās dalībvalstīs pirms vai pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, lai pārbaudītu atbilstību identiskām prasībām identiskos darbības apstākļos.

13. pants

Atbilstība SITS un valsts noteikumiem

1.   Aģentūra un valsts drošības iestādes uzskata par pamatprasībām atbilstīgām tās strukturālās apakšsistēmas, kas veido dzelzceļa sistēmu, uz kurām vajadzības gadījumā attiecas “EK” verifikācijas deklarācija, kas izveidota, piemērojot SITS saskaņā ar 15. pantu, vai verifikācijas deklarācija, kas izveidota, piemērojot valsts noteikumus saskaņā ar 15. panta 8. punktu, vai abas minētās deklarācijas.

2.   Valsts noteikumus pamatprasību īstenošanai un vajadzības gadījumā pieņemamus valsts atbilstības nodrošināšanas līdzekļus piemēro šādos gadījumos:

a)

ja SITS neaptver vai pilnībā neaptver konkrētus pamatprasību aspektus, tostarp atklātus jautājumus, kas minēti 4. panta 6. punktā;

b)

ja saskaņā ar 7. pantu sniegts paziņojums par vienas vai vairāku SITS vai to daļu nepiemērošanu;

c)

ja īpašā gadījumā jāpiemēro tehniskie noteikumi, kas nav iekļauti attiecīgajā SITS;

d)

ja esošo sistēmu precizēšanai izmantoti valsts noteikumi, kuru mērķis ir vienīgi izvērtēt ritekļa un tīkla tehnisko savietojamību;

e)

attiecībā uz tīkliem un ritekļiem, uz kuriem neattiecas SITS;

f)

kā neatliekamu pagaidu preventīvu pasākumu, jo īpaši pēc negadījuma.

14. pants

Valsts noteikumu paziņošana

1.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un Aģentūrai 13. panta 2. punktā minētos pastāvošos valsts noteikumus šādos gadījumos:

a)

ja valsts noteikums vai noteikumi nav paziņoti līdz 2016. gada 15. jūnijam. Šādā gadījumā tos paziņo līdz 2016. gada 16. decembrim;

b)

katru reizi, kad noteikumi tiek mainīti,

c)

ja saskaņā ar 7. pantu tiek iesniegts jauns pieprasījums nepiemērot SITS,

d)

ja valsts noteikumi vairs nav vajadzīgi pēc attiecīgās SITS publicēšanas vai pārskatīšanas.

2.   Dalībvalstis, izmantojot atbilstīgu IT sistēmu, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 27. pantu paziņo 1. punktā minēto valsts noteikumu pilnu tekstu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie valsts noteikumi, tostarp tie, kas attiecas uz saskarnēm starp ritekļiem un tīkliem, ir viegli pieejami, atrodas publiskā interneta vietnē un ir izteikti terminoloģijā, ko var saprast visas ieinteresētās personas. Dalībvalstis var tikt lūgtas sniegt papildu informāciju par minētajiem valsts noteikumu.

4.   Dalībvalstis var pieņemt jaunus valsts noteikumus tikai šādos gadījumos:

a)

ja SITS nav pilnībā atbilstīga pamatprasībām;

b)

kā neatliekamu preventīvu pasākumu, jo īpaši pēc negadījuma.

5.   Dalībvalstis savlaicīgi un saskaņā ar termiņiem, kas minēti Regulas (ES) 2016/796 25. panta 1. punktā, izmantojot atbilstīgu IT sistēmu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 27. pantu, iesniedz Aģentūrai un Komisijai jauno valsts noteikumu projektus izskatīšanai pirms ierosinātā jaunā noteikuma paredzētās ieviešanas valsts tiesību sistēmā un sniedz pamatojumu minēta jaunā valsts noteikuma ieviešanai. Dalībvalstis nodrošina, ka projekts ir pietiekami izstrādāts, lai Aģentūra var veikt pārbaudi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 25. panta 2. punktu.

6.   Dalībvalstis, pieņemot jaunu valsts noteikumu, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 27. pantu to paziņo Aģentūrai un Komisijai, izmantojot attiecīgu IT sistēmu.

7.   Neatliekamu preventīvu pasākumu gadījumā dalībvalstis var pieņemt un piemērot jaunu noteikumu nekavējoties. Minēto noteikumu paziņo saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 25. panta 2. punktu un pēc tam kad Aģentūra ir veikusi izvērtēšanu saskaņā ar 26. panta 1. un 2. punktu un 5. punktu minētajā Regulā (ES).

8.   Paziņojot 1. punktā minēto valsts noteikumu vai jaunu valsts noteikumu, dalībvalstis iesniedz pierādījumu, ka šāds noteikums ir nepieciešams, lai varētu izpildīt pamatprasības, kuras nav jau aptvērusi attiecīgā SITS.

9.   Aģentūra izskata valsts noteikumu projektus un 1. punktā minētos valsts noteikumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 25. un 26. pantā noteikto procedūru.

10.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka paziņoto valsts noteikumu klasifikāciju dažādās grupās nolūkā vienkāršot savstarpējo atzīšanu dažādās dalībvalstīs un ritekļu laišanu tirgū, tostarp par stacionārā un mobilā aprīkojuma savietojamību. Minētie īstenošanas akti balstās uz Aģentūras gūtajiem panākumiem attiecībā uz savstarpējo atzīšanu, un tos pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Aģentūra saskaņā ar pirmajā daļā minētajiem īstenošanas aktiem klasificē valsts noteikumus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu.

11.   Dalībvalstis var nolemt nepaziņot par noteikumiem un ierobežojumiem, kuriem ir stingri izteikts vietējs raksturs. Šādos gadījumos dalībvalstis norāda minētos noteikumus un ierobežojumus infrastruktūras reģistros, kas minēti 49. pantā.

12.   Uz valsts noteikumiem, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1535 (14) noteiktā paziņošanas procedūra.

13.   Valsts noteikumus, kas nav paziņoti saskaņā ar šo pantu, piemērojot šo direktīvu, nepiemēro.

15. pants

Procedūra “EK” verifikācijas deklarācijas izveidošanai

1.   Lai izveidotu “EK” verifikācijas deklarāciju, kas nepieciešama laišanai tirgū un nodošanai ekspluatācijā, kā noteikts V nodaļā, pieteikuma iesniedzējs lūdz atbilstības izvērtēšanas struktūru vai struktūras, kuru tas šim nolūkam izraudzījies, piemērot IV pielikumā izklāstīto “EK” verifikācijas procedūru.

2.   Pieteikuma iesniedzējs izveido apakšsistēmas EK verifikācijas deklarāciju. Pieteikuma iesniedzējs uz savu atbildību apliecina, ka attiecīgajai apakšsistēmai ir piemērotas attiecīgās verifikācijas procedūras un tā atbilst attiecīgo Savienības tiesību aktu un attiecīgo valsts noteikumu prasībām. “EK” verifikācijas deklarāciju un pavaddokumentus datē un paraksta pieteikuma iesniedzējs.

3.   Paziņotā struktūra, kas atbild par apakšsistēmas “EK” verifikāciju, sāk pildīt savus pienākumus no projektēšanas stadijas un turpina to darīt visu būves laiku līdz pieņemšanai pirms apakšsistēmas laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Tas saskaņā ar attiecīgo SITS attiecas arī uz aplūkojamās apakšsistēmas saskarņu verifikāciju sistēmā, kurā tā iekļauta.

4.   Pieteikuma iesniedzējs atbild par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, kas jāpievieno “EK” verifikācijas deklarācijai. Minētajā tehniskajā dokumentācijā ir visi nepieciešamie dokumenti, kas atspoguļo apakšsistēmas parametrus, un vajadzības gadījumā visi dokumenti, kas apliecina savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību. Tajā arī ir iekļauti visi dati par izmantošanas nosacījumiem un ierobežojumiem, kā arī apkalpošanas, pastāvīgas vai periodiskas uzraudzības, noregulēšanas un apkopes norādījumi.

5.   Apakšsistēmas atjaunošanas vai modernizēšanas gadījumā, kā rezultātā rodas izmaiņas tehniskajā dokumentācijā un tiek ietekmēta jau veikto verifikācijas procedūru spēkā esamība, pieteikuma iesniedzējs izvērtē, vai ir vajadzīga jauna “EK” verifikācijas deklarācija.

6.   Paziņotā struktūra var izsniegt starpposma verifikācijas apliecinājumu, kas attiecas uz noteiktiem verifikācijas procedūras posmiem vai noteiktām apakšsistēmas daļām.

7.   Ja attiecīgās SITS to ļauj, paziņotā struktūra var sniegt verifikācijas sertifikātus vienai vai vairākām apakšsistēmām vai dažu šo apakšsistēmu daļām.

8.   Dalībvalstis izraugās struktūras, kas ir atbildīgas par verifikācijas procedūru attiecībā uz valsts noteikumiem. Minētajā sakarā izraudzītās struktūras ir atbildīgas par attiecīgajiem uzdevumiem. Neskarot 30. pantu, dalībvalsts var iecelt paziņoto struktūru kā izraudzīto struktūru, un tādā gadījumā visu procesu var veikt viena atbilstības izvērtēšanas struktūra.

9.   Komisija ar īstenošanas aktiem var precizēt:

a)

“EK” apakšsistēmu verificēšanas procedūru detaļas, tostarp verificēšanas procedūru valsts noteikumu gadījumā un dokumentus, ko pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz minētās procedūras vajadzībām;

b)

“EK” verifikācijas deklarācijas veidnes, tostarp apakšsistēmas pārveidošanas gadījumā vai papildu verificēšanas gadījumā – starpposma verifikācijas apliecinājumu un to dokumentu veidnes, kuri iekļaujami tehniskajā dokumentācijā, kas jāpievieno minētajām deklarācijām, kā arī verifikācijas sertifikātu veidnes.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

16. pants

Apakšsistēmu neatbilstība pamatprasībām

1.   Ja dalībvalsts konstatē, ka strukturālā apakšsistēma, kas ietverta “EK” verifikācijas deklarācijā, kurai pievienota tehniskā dokumentācija, nepilnīgi atbilst šai direktīvai, un jo īpaši, ka apakšsistēma neatbilst pamatprasībām, tā var pieprasīt veikt papildu pārbaudes.

2.   Dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, uzreiz informē Komisiju par visām pieprasītajām papildu pārbaudēm, pamatojot savas rīcības iemeslus. Komisija apspriežas ar ieinteresētajām personām.

3.   Dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, norāda, vai neatbilstību šai direktīvai rada:

a)

pamatprasību vai kādas SITS neievērošana vai kādas SITS nepareiza piemērošana; šādā gadījumā Komisija nekavējoties informē dalībvalsti, kurā pastāvīgi atrodas persona, kas kļūdaini sagatavojusi “EK” verifikācijas deklarāciju, un pieprasa šai dalībvalstij veikt atbilstīgus pasākumus;

b)

SITS neatbilstība prasībām; šādā gadījumā piemēro SITS grozījumu procedūru, kā noteikts 6. pantā.

17. pants

Atbilstības pieņēmums

Savstarpējas izmantojamības komponentus un apakšsistēmas, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgiem noteiktajām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

V NODAĻA

LAIŠANA TIRGŪ UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

18. pants

Atļauja nodot ekspluatācijā stacionāras iekārtas

1.   Vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas nodod ekspluatācijā tikai tad, ja tās ir projektētas, būvētas un uzstādītas tā, lai atbilstu noteiktajām pamatprasībām, un ja ir saņemta attiecīga atļauja saskaņā ar 3. un 4. punktu.

2.   Katra valsts drošības iestāde atļauj nodot ekspluatācijā energoapgādes, infrastruktūras un vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmas, kas atrodas vai tiek ekspluatētas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

3.   Valstu drošības iestādes sniedz sīki izstrādātus norādījumus par to, kā saņemt šajā pantā minētās atļaujas. Pieteikumu iesniedzējiem bez maksas dara pieejamu dokumentu ar norādījumiem pieteikumu iesniegšanai, kurā izklāstītas un izskaidrotas prasības minēto atļauju saņemšanai un norādīti iesniedzamie dokumenti. Aģentūra un valsts drošības iestādes sadarbojas šādas informācijas izplatīšanā.

4.   Pieteikuma iesniedzējs valsts drošības iestādei iesniedz pieprasījumu atļaujai nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas. Pieteikumam pievieno dokumentāciju, kurā ir dokumentāri pierādījumi par:

a)

verifikācijas deklarācijām, kas minētas 15. pantā;

b)

apakšsistēmu tehnisko savietojamību ar sistēmu, kurā tās tiek integrētas, pamatojoties uz attiecīgajām SITS, valsts noteikumiem un reģistriem;

c)

apakšsistēmu drošu integrāciju, pamatojoties uz attiecīgajām SITS, valsts noteikumiem un kopīgajām drošības metodēm (“CSM”), kas noteiktas Direktīvas (ES) 2016/798 6. pantā;

d)

attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas stacionārajām lauka apakšsistēmām, kurās izmanto Eiropas vilcienu kontroles sistēmu (ETCS) un/vai dzelzceļa globālās mobilo komunikāciju sistēmas (GSMR) aprīkojumu – Aģentūras pozitīvu lēmumu, kas sniegts saskaņā ar šīs direktīvas 19. pantu, un gadījumā, ja pēc pozitīvā lēmuma sniegšanas ir izmainīts publiskā iepirkuma specifikāciju projekts vai paredzēto tehnisko risinājumu apraksts – atbilstību Regulas (ES) 2016/796 30. panta 2. punktā minētās procedūras rezultātam.

5.   Vienā mēnesī pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas valsts drošības iestāde informē pieteikuma iesniedzēju, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz papildu informāciju, nosakot samērīgu termiņu tās iesniegšanai.

Valsts drošības iestāde pārbauda dokumentācijas pilnīgumu, atbilstību un konsekvenci un ERTMS stacionāro lauka iekārtu gadījumā – atbilstību pozitīvajam Aģentūras lēmumam, kas izsniegts saskaņā ar 19. pantu, un attiecīgā gadījumā – atbilstību Regulas (ES) 2016/796 30. panta 2. punktā minētajai procedūrai. Pēc šādas pārbaudes valsts drošības iestāde izsniedz atļauju stacionāro iekārtu nodošanai ekspluatācijā vai informē pieteikuma iesniedzēju par negatīvu lēmumu iepriekš noteiktā, samērīgā laikā un jebkurā gadījumā četros mēnešos pēc visas attiecīgās informācijas saņemšanas.

6.   Veicot esošo apakšsistēmu atjaunošanu vai modernizāciju, pieteikuma iesniedzējs valsts drošības iestādei nosūta projekta dokumentāciju. Vienā mēnesī pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas valsts drošības iestāde informē pieteikuma iesniedzēju, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz papildu informāciju, nosakot samērīgu termiņu tās iesniegšanai. Valsts drošības iestāde ERTMS stacionāro lauka iekārtu projektu gadījumā ciešā sadarbībā ar Aģentūru izskata šo dokumentāciju un pieņem lēmumu par to, vai ir vajadzīga jauna atļauja nodošanai ekspluatācijā, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)

ja paredzētie darbi var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās apakšsistēmas vispārējo drošības līmeni;

b)

ja tas prasīts attiecīgajās SITS;

c)

ja tas prasīts dalībvalstu izstrādātajos valsts īstenošanas plānos vai

d)

ja ir veiktas izmaiņas parametru vērtībās, uz kurām pamatojoties atļaujas jau ir piešķirtas.

Valsts drošības iestāde pieņem lēmumu iepriekš noteiktā, samērīgā laikā un jebkurā gadījumā četros mēnešos pēc visas attiecīgās informācijas saņemšanas.

7.   Lēmumu par atteikumu piešķirt atļauju nodot ekspluatācijā stacionāras iekārtas, valsts drošības iestāde atbilstīgi pamato. Pieteikuma iesniedzējs vienā mēnesī pēc negatīvā lēmuma saņemšanas var iesniegt valsts drošības iestādei pieprasījumu lēmumu pārskatīt. Pieprasījumam pievieno pamatojumu. Valsts drošības iestādei ir divu mēnešu ilgs termiņš kopš pieprasījuma saņemšanas, lai savu lēmumu apstiprinātu vai atceltu. Ja tiek apstiprināts valsts drošības iestādes negatīvais lēmums, pieteikuma iesniedzējs var to pārsūdzēt pārsūdzības struktūrā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 18. panta 3. punktu.

19. pants

ERTMS saskaņota ieviešana Savienībā

1.   Vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka apakšsistēmu gadījumā, kas ietver ETCS un/vai GSMR aprīkojumu, Aģentūra nodrošina ERTMS saskaņotu ieviešanu Savienībā.

2.   Lai nodrošinātu ERTMS saskaņotu ieviešanu un savstarpējo izmantojamību Savienības līmenī, pirms uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, kas ir saistīti ar ERTMS stacionārajām lauka iekārtām, Aģentūra pārbauda, vai paredzētie tehniskie risinājumi pilnībā atbilst attiecīgajām SITS un tādējādi ir pilnībā savstarpēji izmantojami.

3.   Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieprasījumu Aģentūras apstiprinājumam. Pieteikumam, kas attiecas uz atsevišķiem ERTMS projektiem vai projektu kopumu, līniju, līniju grupu vai tīklu, pievieno dokumentu, kas ietver:

a)

publiskā iepirkuma specifikāciju projektu vai paredzēto tehnisko risinājumu aprakstu;

b)

dokumentārus pierādījumus par nosacījumiem, kas vajadzīgi apakšsistēmu tehniskajai un ekspluatācijas savietojamībai ar ritekļiem, kurus paredzēts ekspluatēt attiecīgajā tīklā;

c)

dokumentārus pierādījumus par paredzēto tehnisko risinājumu atbilstību attiecīgajām SITS;

d)

citus attiecīgus dokumentus, piemēram, valsts drošības iestādes atzinumus, verifikācijas deklarācijas vai atbilstības sertifikātus.

Minēto pieteikumu un informāciju attiecībā uz visiem pieteikumiem, attiecīgo procedūru posmiem un to iznākumu un – attiecīgā gadījumā – par Apelācijas padomes lūgumiem un lēmumiem iesniedz, izmantojot vienas pieturas aģentūru, kas minēta Regulas (ES) 2016/796 12. pantā.

Valsts drošības iestādes atzinumu par apstiprinājuma pieprasījumu var izsniegt vai nu pieteikuma iesniedzējam pirms pieprasījuma iesniegšanas, vai Aģentūrai pēc šādas iesniegšanas.

4.   Vienā mēnesī pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz atbilstīgu papildinošu informāciju, nosakot samērīgu termiņu tās iesniegšanai.

Aģentūra sniedz pozitīvu lēmumu vai informē pieteikuma iesniedzēju par iespējamiem trūkumiem iepriekš noteiktā, samērīgā laikposmā un jebkurā gadījumā divos mēnešos pēc visas attiecīgās informācijas saņemšanas. Aģentūra savu atzinumu balsta uz pieteikuma iesniedzēja iesniegto dokumentāciju un uz iespējamiem valsts drošības iestāžu atzinumiem.

Ja pieteikuma iesniedzējs piekrīt Aģentūras konstatētajiem trūkumiem, pieteikuma iesniedzējs labo projekta konstrukciju un iesniedz jaunu pieprasījumu Aģentūras apstiprināšanai.

Ja pieteikuma iesniedzējs nepiekrīt Aģentūras konstatētajiem trūkumiem, piemēro 5. punktā minēto procedūru.

To izņēmumu gadījumā, kas minēti 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pieteikuma iesniedzējs nepieprasa jaunu izvērtējumu.

5.   Ja Aģentūras lēmums nav pozitīvs, Aģentūra to atbilstīgi pamato. Pieteikuma iesniedzējs vienā mēnesī pēc šāda lēmuma saņemšanas var iesniegt pamatotu pieprasījumu Aģentūrai to pārskatīt. Aģentūra divos mēnešos no pieprasījuma saņemšanas dienas savu lēmumu apstiprina vai atceļ. Ja Aģentūra apstiprina savu sākotnējo lēmumu, pieteikuma iesniedzējam ir tiesības to pārsūdzēt Apelācijas padomē, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 55. pantu.

6.   Ja pēc pozitīva lēmuma publiskā iepirkuma specifikāciju projekts vai paredzēto tehnisko risinājumu apraksts ir izmainīts, pieteikuma iesniedzējs nekavējoties informē Aģentūru un valsts drošības iestādi, izmantojot Regulas (ES) 2016/796 12. pantā minēto vienas pieturas aģentūru. Tādā gadījumā piemēro minētās regulas 30. panta 2. punktu.

20. pants

Mobilo apakšsistēmu laišana tirgū

1.   Mobilās apakšsistēmas pieteikuma iesniedzējs laiž tirgū tikai tad, ja tās ir projektētas, būvētas un uzstādītas tā, lai atbilstu pamatprasībām.

2.   Jo īpaši pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka ir izsniegta attiecīga verifikācijas deklarācija.

21. pants

Atļauja laist tirgū ritekli

1.   Pieteikuma iesniedzējs ritekli laiž tirgū tikai pēc tam, kad ir saņemta atļauja ritekļa laišanai tirgū, ko izsniegusi Aģentūra saskaņā ar 5.līdz 7. punktu vai ko izsniegusi valsts drošības iestāde saskaņā ar 8. punktu.

2.   Pieteikumā atļaujas saņemšanai ritekļa laišanai tirgū pieteikuma iesniedzējs norāda ritekļa izmantošanas telpu. Pieteikuma iesniedzējs iekļauj pierādījumus par to, ka ir pārbaudīta ritekļa un izmantošanas telpas tīkla tehniskā savietojamība.

3.   Pieteikumu atļaujas saņemšanai ritekļa laišanai tirgū iesniedz kopā ar ritekļa vai ritekļa tipa dokumentāciju, kurā ietverts dokumentārs pierādījums par:

a)

ritekli veidojošo mobilo apakšsistēmu laišanu tirgū saskaņā ar 20. pantu, pamatojoties uz “EK” verifikācijas deklarāciju;

b)

to apakšsistēmu tehnisko savietojamību riteklī, kas minētas a) apakšpunktā, pamatojoties uz attiecīgajām SITS un – attiecīgā gadījumā – valsts noteikumiem;

c)

to apakšsistēmu drošu integrāciju riteklī, kas minētas a) apakšpunktā, pamatojoties uz attiecīgajām SITS un – attiecīgā gadījumā – valsts noteikumiem un kopīgajām drošības metodēm, kas minētas Direktīvas (ES) 2016/798 6. pantā;

d)

ritekļa un tā izmantošanas telpas tīkla tehnisko savietojamību, kas minēta 2. punktā un noteikta, pamatojoties uz attiecīgajām SITS un – attiecīgā gadījumā – valsts noteikumiem, infrastruktūras reģistriem un riska izvērtēšanas CSM, kas minētas Direktīvas (ES) 2016/798 6. pantā.

Minēto pieteikumu un informāciju attiecībā uz visiem pieteikumiem, attiecīgo procedūru posmiem un to iznākumu un – attiecīgā gadījumā – par Apelācijas padomes lūgumiem un lēmumiem iesniedz, izmantojot vienas pieturas aģentūru, kas minēta Regulas (ES) 2016/796 12. pantā.

Visos gadījumos, kad nepieciešamas pārbaudes, lai iegūtu dokumentārus pierādījumus par tehnisko savietojamību, kas minēti pirmās daļas b) un d) apakšpunktā, iesaistītās valsts drošības iestādes pieteikuma iesniedzējam var izsniegt pagaidu atļaujas izmantot ritekli praktiskām pārbaudēm tīklā. Infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pieteikuma iesniedzēju, pieliek visus pūliņus, lai nodrošinātu, ka jebkādas pārbaudes var notikt trīs mēnešos pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas. Attiecīgā gadījumā valsts drošības iestāde veic pasākumus, lai šīs pārbaudes notiktu.

4.   Aģentūra vai – 8. punkta gadījumā – valsts drošības iestāde izsniedz atļaujas ritekļu laišanai tirgū vai informē pieteikuma iesniedzēju par negatīvu lēmumu iepriekš noteiktā, samērīgā laika posmā un jebkurā gadījumā četros mēnešos pēc tam, kad no pieteikuma iesniedzēja ir saņemta visa attiecīgā informācija. Aģentūra vai – 8. punkta gadījumā – valsts drošības iestāde piemēro atļaujas piešķiršanas procedūras praktisko kārtību, ko nosaka ar īstenošanas aktu, kā minēts 9. punktā. Ar minētajām atļaujām ritekļus ir atļauts laist Savienības tirgū.

5.   Aģentūra izsniedz atļaujas ritekļu laišanai tirgū attiecībā uz ritekļiem ar izmantošanas telpu vienā vai vairākās dalībvalstīs. Lai izsniegtu šādas atļaujas, Aģentūra:

a)

izvērtē elementus dokumentācijā, kuri izklāstīti 3. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā, lai pārbaudītu dokumentācijas pilnīgumu, atbilstību un konsekvenci saistībā ar attiecīgajām SITS; un

b)

pieteikuma iesniedzēja sniegto dokumentāciju nosūta par paredzēto izmantošanas telpu atbildīgajām valsts drošības iestādēm dokumentācijas izvērtēšanai, lai pārbaudītu tās pilnīgumu, atbilstību un konsekvenci saistībā ar 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu un elementiem, kuri izklāstīti 3. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, saistībā ar attiecīgajiem valsts noteikumiem.

Kā daļu no izvērtēšanām, ievērojot a) un b) apakšpunktu, un pamatotu šaubu gadījumā Aģentūra vai valsts drošības iestādes var pieprasīt veikt pārbaudes tīklā. Lai atvieglotu minētās pārbaudes, iesaistītās valsts drošības iestādes pieteikuma iesniedzējam var izsniegt pagaidu atļaujas izmantot ritekli pārbaudēm tīklā. Infrastruktūras pārvaldītājs pieliek visus pūliņus, lai nodrošinātu, ka jebkuras šādas pārbaudes var notikt trīs mēnešos pēc Aģentūras vai valsts drošības iestāžu pieprasījuma saņemšanas.

6.   Vienā mēnesī pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas Aģentūra informē pieteikuma iesniedzēju, ka dokumentācija ir pilnīga vai lūdz atbilstīgu papildinošu informāciju, nosakot samērīgu termiņu tās iesniegšanai. Saistībā ar dokumentācijas pilnīgumu, atbilstību un konsekvenci Aģentūra var arī izvērtēt elementus, kuri izklāstīti 3. punkta d) apakšpunktā.

Pirms lēmuma pieņemšanas par atļaujas izsniegšanu ritekļa laišanai tirgū Aģentūra pilnībā ņem vērā izvērtējumus saskaņā ar 5. punktu. Aģentūra izsniedz atļauju ritekļa laišanai tirgū vai informē pieteikuma iesniedzēju par negatīvu lēmumu iepriekš noteiktā, samērīgā laika posmā un jebkurā gadījumā četros mēnešos pēc visas attiecīgās informācijas saņemšanas.

Ja netiek piemērota viena vai vairākas SITS vai to daļas, kā minēts 7. pantā, Aģentūra attiecībā uz ritekli izsniedz atļauju tikai pēc minētā pantā izklāstītās procedūras piemērošanas.

Aģentūra ir pilnībā atbildīga par atļaujām, ko tā izsniedz.

7.   Ja Aģentūra nepiekrīt negatīvajam izvērtējumam, ko veikusi viena vai vairākas valsts drošības iestādes, ievērojot 5. punkta b) apakšpunktu, tā informē attiecīgo iestādi vai iestādes, norādot iebildumu iemeslus. Aģentūra un valsts drošības iestāde vai iestādes sadarbojas, lai panāktu savstarpēji pieņemamu izvērtējumu. Ja nepieciešams, saskaņā ar Aģentūras un valsts drošības iestādes vai iestāžu lēmumu šajā procesā tiek iesaistīts pieteikuma iesniedzējs. Ja vienā mēnesī, kopš Aģentūra informējusi valsts drošības iestādi vai iestādes par saviem iebildumiem, netiek panākta vienošanās par savstarpēji pieņemamu izvērtējumu, Aģentūra pieņem savu galīgo lēmumu, ja vien valsts drošības iestāde vai iestādes nav iesniegušas lietu strīda izšķiršanai Apelācijas padomē, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 55. pantu. Apelācijas padome lēmumu par to, vai apstiprināt Aģentūras lēmuma projektu, pieņem vienā mēnesī kopš pieprasījuma saņemšanas no valsts drošības iestādes vai iestādēm.

Ja Apelācijas padome piekrīt Aģentūrai, Aģentūra pieņem lēmumu nekavējoties.

Ja Apelācijas padome piekrīt valsts drošības iestādes negatīvajam izvērtējumam, Aģentūra izsniedz atļauju ar izmantošanas telpu, izņemot tās tīkla daļas, par kurām saņemts negatīvs izvērtējums.

Ja Aģentūra nepiekrīt pozitīvajam izvērtējumam, ko veikusi viena vai vairākas valsts drošības iestādes, ievērojot 5. punkta b) apakšpunktu, tā informē attiecīgo iestādi vai iestādes, norādot iebildumu iemeslus. Aģentūra un valsts drošības iestāde vai iestādes sadarbojas, lai panāktu savstarpēji pieņemamu izvērtējumu. Ja nepieciešams, saskaņā ar Aģentūras un valsts drošības iestādes vai iestāžu lēmumu šajā procesā tiek iesaistīts pieteikuma iesniedzējs. Ja vienā mēnesī, kopš Aģentūra informējusi valsts drošības iestādi vai iestādes par saviem iebildumiem, nenotiek vienošanās par savstarpēji pieņemamu izvērtējumu, Aģentūra pieņem savu galīgo lēmumu.

8.   Ja izmantošanas telpa aptver tīklu vai tīklus tikai vienā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalsts valsts drošības iestāde uz savu atbildību un ja to lūdz pieteikuma iesniedzējs, izsniedz atļauju ritekļa laišanai tirgū. Lai izsniegtu šādas atļaujas, valsts drošības iestāde izvērtē dokumentāciju saistībā ar elementiem, kuri izklāstīti 3. punktā, un saskaņā ar procedūrām, kas izveidotas ar īstenošanas aktu, ievērojot 9. punktu. Vienā mēnesī pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas valsts drošības iestāde informē pieteikuma iesniedzēju, ka dokumentācija ir pilnīga, vai lūdz attiecīgu papildinošu informāciju. Ritekļiem, kas brauc uz kaimiņu dalībvalstu stacijām, kurām ir līdzīgi tīkla parametri, atļauja ir derīga arī bez paplašinātas izmantošanas telpas, ja šīs stacijas atrodas robežas tuvumā un ja šis jautājums ir apspriests ar kompetentajām valsts drošības iestādēm. Šāda apspriešanās var notikt par katru gadījumu atsevišķi vai tikt izklāstīta pārrobežu nolīgumā starp valsts drošības iestādēm.

Ja izmantošanas telpa aptver tikai vienas dalībvalsts teritoriju un ja nav piemērota viena vai vairākas SITS vai to daļas, kā minēts 7. pantā, valsts drošības iestāde attiecībā uz ritekli izsniedz atļauju tikai pēc minētajā pantā izklāstītās procedūras piemērošanas.

Valsts drošības iestāde ir pilnībā atbildīga par atļaujām, ko tā izsniedz.

9.   Komisija līdz 2018. gada 16. jūnijam, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem praktisko kārtību, norādot:

a)

kā pieteikuma iesniedzējs īsteno šajā pantā izklāstītās prasības atļaujas piešķiršanai ritekļa laišanai tirgū un ritekļa tipa atļaujas piešķiršanai, un uzskaitot nepieciešamos dokumentus;

b)

atļauju piešķiršanas procesa detaļas, piemēram, procesa posmus un katram procesa posmam saturu un termiņus;

c)

kā Aģentūra un valsts drošības iestāde ievēros šajā pantā izklāstītās prasības dažādos pieteikuma iesniegšanas un atļauju piešķiršanas posmos, tostarp pieteikuma iesniedzēja dokumentācijas izvērtēšanā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Tajos ņem vērā pieredzi, kas gūta, gatavojot sadarbības nolīgumus, kas minēti šā panta 14. punktā.

10.   Atļaujās ritekļu laišanai tirgū norāda:

a)

izmantošanas telpu(-as);

b)

parametru vērtības, kas izklāstītas SITS un – attiecīgā gadījumā – valsts noteikumos, ritekļa un izmantošanas telpas tehniskās savietojamības pārbaudēm;

c)

ritekļa atbilstību attiecīgajām SITS un valsts noteikumu kopumiem, saistībā ar b) apakšpunktā minētajiem parametriem;

d)

ritekļa izmantošanas nosacījumus un citus ierobežojumus.

11.   Jebkurš lēmums, ar kuru tiek atteikta ritekļa laišana tirgū vai tiek izslēgta daļa no tīkla saskaņā ar 7. punktā minēto negatīvo vērtējumu, tiek pienācīgi pamatots Pieteikuma iesniedzējs vienā mēnesī pēc negatīva lēmuma saņemšanas var Aģentūrai vai – attiecīgā gadījumā – valsts drošības iestādei pieprasīt lēmumu pārskatīt. Aģentūrai vai valsts drošības iestādei ir doti divi mēneši kopš pieprasījuma saņemšanas, lai savu lēmumu apstiprinātu vai atceltu.

Ja tiek apstiprināts Aģentūras nelabvēlīgais lēmums, pieteikuma iesniedzējs to var pārsūdzēt Apelācijas padomē, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 55. pantu.

Ja tiek apstiprināts valsts drošības iestādes negatīvais lēmums, pieteikuma iesniedzējs var to pārsūdzēt pārsūdzības struktūrā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šīs pārsūdzības procedūras nolūkā dalībvalstis var izraudzīties regulatīvo struktūru, kas minēta Direktīvas 2012/34/ES 55. pantā. Minētajā gadījumā piemēro Direktīvas (ES) 2016/798 18. panta 3. punktu.

12.   Atjaunojot vai modernizējot esošus ritekļus, attiecībā uz kuriem jau ir izsniegta atļauja ritekļa laišanai tirgū, ir vajadzīga jauna atļauja ritekļa laišanai tirgū, ja

a)

ir veiktas izmaiņas 10. punkta b) apakšpunktā minētajās parametru vērtībās, kuras neatbilst SITS noteiktajiem pieņemamajiem rādītājiem;

b)

paredzētie darbi var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgā ritekļa vispārējo drošības līmeni vai

c)

tas prasīts attiecīgajās SITS.

13.   Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas paplašināt izmantošanas telpu riteklim, attiecībā uz kuru jau ir izsniegta atļauja, tas papildina dokumentāciju ar attiecīgajiem dokumentiem, kas minēti 3. punktā saistībā ar papildu izmantošanas telpu. Pieteikuma iesniedzējs dokumentāciju iesniedz Aģentūrai, kura atbilstīgi 4. līdz 7. punktā paredzētajām procedūrām izsniedz atjauninātu atļauju, aptverot paplašināto izmantošanas telpu.

Ja pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis atļauju ritekļa laišanai tirgū saskaņā ar 8. punktu un vēlas paplašināt izmantošanas telpu attiecīgajā dalībvalstī, tas papildina dokumentāciju ar attiecīgajiem dokumentiem, kas minēti 3. punktā saistībā ar papildu izmantošanas telpu. Tas dokumentāciju iesniedz valsts drošības iestādei, kura atbilstīgi 8. punktā paredzētajām procedūrām izsniedz atjauninātu atļauju, aptverot paplašināto izmantošanas telpu.

14.   Aģentūra, piemērojot šā panta 5. un 6. punktu, noslēdz sadarbības nolīgumus ar valsts drošības iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 76. pantu. Minētie nolīgumi var būt īpaši nolīgumi vai pamatnolīgumi un var iesaistīt vienu vai vairākas valsts drošības iestādes. Tie ietver sīku aprakstu par uzdevumiem un sasniedzamo rezultātu nosacījumiem, termiņus to sasniegšanai un to, kā sadala nodevas, kas jāmaksā pieteikuma iesniedzējam. Tie var ietvert arī īpašus sadarbības pasākumus gadījumos, ja saistībā ar tīkliem ir nepieciešama īpaša zinātība ģeogrāfisku vai vēsturisku iemeslu dēļ, lai pieteikuma iesniedzējam mazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Ja minētie tīkli ir izolēti no pārējās Savienības dzelzceļa sistēmas, šāda īpaša sadarbības kārtība var ietvert iespēju līgumu slēgšanas uzdevumus uzticēt attiecīgajām valstu drošības iestādēm, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka atļauju izsniegšanas vajadzībām resursi tiek paredzēti efektīvi un samērīgi. Minētie nolīgumi tiek noslēgti, pirms Aģentūra uzņemas atļauju izsniegšanas uzdevumus saskaņā ar šīs direktīvas 54. panta 4. punktu.

15.   Tajās dalībvalstīs, kuru dzelzceļa tīklu sliežu ceļa platums atšķiras no Savienības galvenā dzelzceļa tīkla sliežu ceļa platuma un kurās ir vienādas tehniskās un ekspluatācijas prasības ar kaimiņos esošām trešām valstīm, papildus 14. punktā minētajiem sadarbības nolīgumiem visas minēto dalībvalstu attiecīgās valsts drošības iestādes ar Aģentūru noslēdz daudzpusēju nolīgumu, lai noteiktu nosacījumus, ar kādiem vienā no šīm dalībvalstīm izsniegtā ritekļa atļauja ir derīga arī pārējām attiecīgajām dalībvalstīm.

16.   Šis pants neattiecas uz kravas vagoniem vai pasažieru vagoniem, kas pieder kopīgi ar tādām trešām valstīm izmantotam vagonu kopumam, kurās sliežu ceļa platums atšķiras no Savienības galvenā dzelzceļa tīkla platuma, un attiecībā uz kuriem izsniegta atļauja saskaņā ar kādu citu ritekļu atļauju piešķiršanas procedūru. Noteikumus, kas reglamentē atļauju piešķiršanas procedūru šādiem ritekļiem, publicē, un tos paziņo Komisijai. Minēto ritekļu atbilstību šīs direktīvas pamatprasībām nodrošina iesaistītais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, izmantojot savu drošības pārvaldības sistēmu. Komisija, pamatojoties uz Aģentūras ziņojumu, var sniegt atzinumu par to, vai šādi noteikumi atbilst šīs direktīvas mērķiem. Ja šādi noteikumi nav atbilstīgi, attiecīgās dalībvalstis un Komisija var sadarboties, lai noteiktu atbilstīgas darbības, kas jāveic, vajadzības gadījumā iesaistot attiecīgas starptautiskas struktūras.

17.   Dalībvalsts var pieņemt lēmumu šo pantu nepiemērot no trešām valstīm ienākošām lokomotīvēm vai pašgājējiem vilcieniem, ja ir paredzēts, ka tie brauks līdz tādai stacijai, kas atrodas tuvu pie robežas tās teritorijā un kas ir paredzēta pārrobežu operācijām. Šādu ritekļu atbilstību šīs direktīvas pamatprasībām nodrošina iesaistītais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, izmantojot savu drošības pārvaldības sistēmu un attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 10. panta 9. punktu.

22. pants

To ritekļu reģistrācija, kurus atļauts laist tirgū

1.   Pirms ritekli izmanto pirmo reizi un pēc tam, kad saskaņā ar 21. pantu ir piešķirta atļauja to laist tirgū, to pēc turētāja pieprasījuma reģistrē ritekļu reģistrā, kā minēts 47. pantā.

2.   Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver tikai vienas dalībvalsts teritoriju, to reģistrē attiecīgajā dalībvalstī.

3.   Ja ritekļa izmantošanas telpa aptver vairāk nekā vienas dalībvalsts teritoriju, to reģistrē vienā no attiecīgajām dalībvalstīm.

23. pants

Pārbaudes pirms atļauto ritekļu izmantošanas

1.   Pirms dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izmanto ritekli tajā izmantošanas telpā, kas norādīta atļaujā tā laišanai tirgū, tas pārbauda:

a)

vai riteklim ir atļauja laišanai tirgū saskaņā ar 21. pantu un vai tas ir pienācīgi reģistrēts;

b)

vai riteklis ir savietojams ar maršrutu, pamatojoties uz infrastruktūras reģistru, attiecīgajām SITS vai jebkuru citu attiecīgu informāciju, ko bez maksas samērīgā laikposmā sniedz infrastruktūras pārvaldītājs gadījumos, kad šāda reģistra nav vai tas ir nepilnīgs; un

c)

vai riteklis ir pienācīgi integrēts vilciena sastāvā, kurā to paredzēts ekspluatēt, ņemot vērā drošības pārvaldības sistēmu, kā izklāstīts Direktīvas (ES) 2016/798 9. pantā un SITS par satiksmes nodrošināšanu un vadību.

2.   Piemērojot 1. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums var veikt pārbaudes sadarbībā ar infrastruktūras pārvaldītāju.

Infrastruktūras pārvaldītājs, apspriežoties ar pieteikuma iesniedzēju, pieliek visus pūliņus, lai nodrošinātu, ka jebkādas pārbaudes var notikt trīs mēnešos pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas.

24. pants

Atļauja attiecībā uz ritekļa tipu

1.   Aģentūra vai valsts drošības iestāde var attiecīgajā gadījumā saskaņā procedūru, kas izklāstīta 21. pantā, izsniegt atļaujas attiecībā uz ritekļa tipu. Pieteikumu atļaujai attiecībā uz ritekļu tipu un informāciju attiecībā uz visiem pieteikumiem, attiecīgo procedūru posmiem un to iznākumu un – attiecīgā gadījumā – par Apelācijas padomes lūgumiem un lēmumiem iesniedz, izmantojot vienas pieturas aģentūru, kas minēta Regulas (ES) 2016/796 12. pantā.

2.   Ja Aģentūra vai valsts drošības iestāde izsniedz atļauju ritekļa laišanai tirgū, tā vienlaicīgi ar pieteikuma iesniedzēja pieprasījumu izsniedz atļauju attiecībā uz ritekļa tipu, kas ir saistīta ar to pašu ritekļa izmantošanas telpu.

3.   Ja tiek veiktas izmaiņas jebkādos attiecīgajos SITS noteikumos vai valsts noteikumos, pamatojoties uz kuriem izdota atļauja attiecībā uz ritekļa tipu, SITS vai valsts noteikumi nosaka, vai jau piešķirtā atļauja attiecībā uz ritekļa tipu joprojām ir derīga vai tā ir jāatjaunina. Ja minētā atļauja jāatjaunina, Aģentūras vai valsts drošības iestādes veiktās pārbaudes var attiekties tikai uz mainītajiem noteikumiem.

4.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, izstrādā tipa atbilstības deklarācijas paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Tipa atbilstības deklarāciju izstrādā saskaņā ar:

a)

attiecīgo SITS verifikācijas procedūrām; vai

b)

ja SITS nepiemēro, – saskaņā ar atbilstības izvērtēšanas procedūrām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 768/2008/EK (15) B+D, B+F un H1 moduļos.

6.   Vajadzības gadījumā Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem izveido ad hoc moduļus atbilstības izvērtēšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.   Atļaujas attiecībā uz ritekļa tipu reģistrē 48. pantā minētajā atļauto ritekļu tipu Eiropas reģistrā.

25. pants

Ritekļu atbilstība atļautajam ritekļa tipam

1.   Riteklis vai ritekļu sērija, kas atbilst atļautajam ritekļa tipam, bez papildu pārbaudēm saņem atļauju attiecībā uz ritekli saskaņā ar 21. pantu, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja iesniegto minētā ritekļa tipa atbilstības deklarāciju.

2.   Ritekļa tipa atļaujas atjaunošana, kā minēts 24. panta 3. punktā, neskar tās atļaujas ritekļu laišanai tirgū, kuras jau ir izsniegtas, pamatojoties uz iepriekš piešķirtajām atļaujām laist tirgū konkrēto ritekļa tipu.

26. pants

Ritekļu vai ritekļu tipu neatbilstība pamatprasībām

1.   Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ekspluatācijas laikā konstatē, ka tā izmantotais riteklis neatbilst kādai no piemērojamām pamatprasībām, tas veic vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu ritekļa atbilstību. Turklāt tas var informēt Aģentūru un jebkuras attiecīgās valsts drošības iestādes par veiktajiem pasākumiem. Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir pierādījumi, ka neatbilstība pastāvēja jau tad, kad tika izdota atļauja ritekļu laišanai tirgū, tas informē Aģentūru un jebkuru citu attiecīgu valsts drošības iestādi.

2.   Ja valsts drošības iestādei, piemēram, Direktīvas (ES) 2016/798 17. pantā paredzētās pārraudzības procesā, kļūst zināms, ka riteklis vai ritekļu tips, kura laišanai tirgū atļauju ir devusi vai nu Aģentūra saskaņā ar 21. panta 5. punktu vai saskaņā ar 24. pantu, vai arī valsts drošības iestāde saskaņā ar 21. panta 8. punktu vai saskaņā ar 24. pantu, un kuru izmanto paredzētajiem mērķiem, neatbilst kādai no piemērojamām pamatprasībām, valsts drošības iestāde informē dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, kurš izmanto ritekli vai ritekļu tipu, un lūdz tam veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu ritekļa(-u) atbilstību. Valsts drošības iestāde informē Aģentūru un jebkuras citas attiecīgas valsts drošības iestādes, tostarp tās iestādes, kuru teritorijā tiek izskatīts pieteikums atļaujai par tāda paša tipa ritekļa laišanu tirgū.

3.   Ja šā panta 1. un 2. punktā izklāstītajos gadījumos dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma veiktie korektīvie pasākumi nenodrošina atbilstību piemērojamām pamatprasībām un šāda neatbilstība rada nopietnu drošības risku, attiecīgā valsts drošības iestāde saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 17. panta 6. punktu var piemērot pagaidu drošības pasākumus atbilstīgi saviem uzraudzības uzdevumiem. Valsts drošības iestāde vai Aģentūra vienlaikus var piemērot pagaidu drošības pasākumus, apturot ritekļa tipa atļauju, un uz tiem attiecas iespēja veikt pārskatīšanu tiesā vai šķīrējtiesas procedūra, kas izklāstīta 21. panta 7. punktā.

4.   Gadījumos, kas minēti 3. punktā, Aģentūra vai valsts drošības iestāde, kas izsniegusi atļauju, pēc tam, kad ir pārskatīta jebkādu nopietnā drošības riska novēršanai veikto pasākumu efektivitāte, var pieņemt lēmumu atsaukt vai grozīt atļauju, ja ir pierādīts, ka atļaujas izsniegšanas laikā nebija ievērota kāda pamatprasība. Minētajā nolūkā tās paziņo par savu lēmumu laišanas tirgū atļaujas vai ritekļa tipa atļaujas turētājam, norādot minētā lēmuma pamatojumu. Turētājs vienā mēnesī pēc Aģentūras vai valsts drošības iestādes lēmuma saņemšanas var tām lūgt lēmumu pārskatīt. Minētajā gadījumā lēmumu par atsaukšanu uz laiku aptur. Aģentūrai vai valsts drošības iestādei ir viens mēnesis pēc lūguma saņemšanas dienas, lai savu lēmumu apstiprinātu vai atceltu.

Attiecīgā gadījumā, ja Aģentūra un valsts drošības iestādes nepanāk vienošanos par vajadzību ierobežot vai atsaukt atļauju, izmanto šķīrējtiesas procedūru, kas paredzēta 21. panta 7. punktā. Ja šādas procedūras rezultātā ritekļa atļauja nav ne jāierobežo, ne jāatsauc, aptur šā panta 3. punktā minētos pagaidu drošības pasākumus.

5.   Ja Aģentūras lēmums tiek apstiprināts, ritekļa atļaujas turētājs Regulas (ES) 2016/796 59. pantā minētajā termiņā var to pārsūdzēt Apelācijas padomē, kas izraudzīta saskaņā ar minētās regulas 55. pantu. Ja valsts drošības iestādes lēmums tiek apstiprināts, ritekļa atļaujas turētājs divos mēnešos pēc minētā lēmuma paziņošanas var to pārsūdzēt pārskatīšanai valsts tiesu iestādē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 18. panta 3. punktu. Pārsūdzēšanas procedūras nolūkā dalībvalstis var izraudzīt regulatīvo iestādi, kas noteikta Direktīvas 2012/34/ES 56. pantā.

6.   Ja Aģentūra nolemj atsaukt vai grozīt atļauju laist tirgū, kuru tā ir piešķīrusi, tā tieši informē visas valsts drošības iestādes, norādot sava lēmuma pamatojumu.

Ja valsts drošības iestāde nolemj atsaukt vai grozīt atļauju laist tirgū, kuru tā ir piešķīrusi, tā nekavējoties par to informē Aģentūru un norāda sava lēmuma pamatojumu. Tad Aģentūra informē pārējās valsts drošības iestādes.

7.   Aģentūras vai valsts drošības iestādes lēmumu atsaukt atļauju iekļauj attiecīgajā ritekļu reģistrā saskaņā ar 22. pantu vai ritekļu tipa atļaujas gadījumā – atļauto ritekļu tipu Eiropas reģistrā saskaņā ar 24. panta 7. punktu. Aģentūra un valsts drošības iestādes nodrošina, lai tiktu pienācīgi informēti dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kuri izmanto tāda paša tipa ritekļus kā riteklis vai ritekļu tips, uz ko attiecas atsaukums. Tādi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi vispirms pārbauda, vai pastāv tāda pati neatbilstības problēma. Tādā gadījumā piemēro šajā pantā paredzēto procedūru.

8.   Ja ir atsaukta atļauja laist tirgū, attiecīgo ritekli vairs neizmanto un tā izmantošanas telpa netiek paplašināta. Ja ir atsaukta ritekļu tipa atļauja, ritekļi, kas ir būvēti saskaņā ar to, netiek laisti tirgū vai, ja tie jau ir laisti tirgū, tie tiek atsaukti. Var lūgt izsniegt jaunu atļauju, pamatojoties uz 21. pantā paredzēto procedūru atsevišķu ritekļu gadījumā vai pamatojoties uz 24. pantā paredzēto procedūru ritekļu tipa gadījumā.

9.   Ja šā panta 1. un 2. punktā paredzētajos gadījumos neatbilstība pamatprasībām skar tikai daļu no attiecīgā ritekļa izmantošanas telpas un šāda neatbilstība pastāvēja jau laikā, kad tika izsniegta atļauja to laist tirgū, atļauju groza, lai tajā nebūtu iekļautas attiecīgās izmantošanas telpas daļas.

VI NODAĻA

ATBILSTĪBAS IZVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRAS

27. pants

Paziņojošās iestādes

1.   Dalībvalstis ieceļ paziņojošās iestādes, kas ir atbildīgas par to procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai izvērtētu, paziņotu un uzraudzītu atbilstības izvērtēšanas struktūras, tostarp atbilstību 34. pantam.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka minētās iestādes paziņo Komisijai un pārējo dalībvalstu struktūrām, kas pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības izvērtēšanas uzdevumus, kā paredzēts 10. panta 2. punktā un 15. panta 1. punktā. Tās arī nodrošina, ka tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm izraudzītās struktūras, kas minētas 15. panta 8. punktā.

3.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minētā izvērtēšana un uzraudzība jāveic valsts akreditācijas struktūrai Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

4.   Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt šā panta 1. punktā minēto izvērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzību kādai struktūrai, kas nav valsts pārvaldes subjekts, minētā struktūra ir juridiska persona un atbilst 28. pantā noteiktajām prasībām. Tā veic pasākumus, lai segtu saistības, kas izriet no tās darbībām.

5.   Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

28. pants

Prasības attiecībā uz paziņojošajām iestādēm

Paziņojošā iestāde:

a)

ir izveidota tā, lai izvairītos no jebkādiem interešu konfliktiem ar atbilstības izvērtēšanas struktūrām;

b)

ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu savu darbību objektivitāti un taisnīgumu;

c)

ir organizēta tā, lai visus lēmumus par atbilstības izvērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas izvērtēšanu;

d)

nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības izvērtēšanas struktūras, vai konsultāciju pakalpojumus komerciālā vai konkurences nolūkā;

e)

nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti;

f)

nodrošina, ka tās rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai izpildei.

29. pants

Paziņojošo iestāžu pienākums sniegt informāciju

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības izvērtēšanas struktūru izvērtēšanas, paziņošanas un uzraudzīšanas procedūrām savās valstīs, kā arī par jebkādām izmaiņām minētajās procedūrās.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

30. pants

Atbilstības izvērtēšanas struktūras

1.   Paziņošanas mērķiem atbilstības izvērtēšanas struktūra atbilst šā panta 2. līdz 7. punktā un 31. un 32. pantā noteiktajām prasībām.

2.   Atbilstības izvērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tai ir tiesībspēja.

3.   Atbilstības izvērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības izvērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti attiecīgajā SITS un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības izvērtēšanas struktūra, vai tie tiek veikti tās vārdā un tās atbildībā.

Atbilstības izvērtēšanas struktūrai vienmēr un visām atbilstības izvērtēšanas procedūrām un visiem produktu veidiem un kategorijām, saistībā ar ko tā ir paziņota, ir:

a)

nepieciešamais personāls ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības izvērtēšanas uzdevumus;

b)

attiecīgs to procedūru apraksts, saskaņā ar kurām jāveic atbilstības izvērtēšana, nodrošinot pārredzamību un to, ka šīs procedūras ir iespējams piemērot. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, kurus tā veic kā paziņotā atbilstības izvērtēšanas struktūra, ir nodalīti no citām darbībām;

c)

pienācīgas procedūras darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās produkta tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

Tai ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus, kuri saistīti ar atbilstības izvērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām un telpām.

4.   Atbilstības izvērtēšanas struktūrām ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja vien dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības izvērtēšanu.

5.   Atbilstības izvērtēšanas struktūras personāls glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus saskaņā ar attiecīgo SITS vai jebkuru valsts tiesību aktu noteikumu, ar kuru to īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

6.   Atbilstības izvērtēšanas struktūras piedalās attiecīgajās standartizācijas darbībās un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem izveidotās paziņoto atbilstības izvērtēšanas struktūru koordinācijas grupas darbībās, vai nodrošina, ka personāls, kas veic izvērtēšanu, ir informēts par šīm darbībām, un piemēro kā vispārējas pamatnostādnes minētās koordinācijas grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

7.   Atbilstības izvērtēšanas struktūras, kuras paziņotas attiecībā uz lauka un/vai borta vadības kontroles un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām, piedalās vai nodrošina, ka to izvērtēšanas jomas personāls ir informēts par darbībām, ko veic ERTMS grupa, kas minēta Regulas (ES) 2016/796 29. pantā. Tās piemēro minētās grupas darba rezultātā izstrādātās pamatnostādnes. Tādā gadījumā, ja attiecīgās atbilstības izvērtēšanas struktūras uzskata, ka pamatnostādnes piemērot ir nelietderīgi vai nav iespējams, tās iesniedz savus apsvērumus apspriešanai ERTMS grupā nolūkā pastāvīgi pilnveidot pamatnostādnes.

31. pants

Atbilstības izvērtēšanas struktūru objektivitāte

1.   Atbilstības izvērtēšanas struktūra ir trešās personas iestāde, kas ir neatkarīga no organizācijas vai izvērtējamā produkta ražotāja.

Struktūru, kas pieder uzņēmumu asociācijai vai profesionālai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti tās izvērtējamo produktu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkopē, var uzskatīt par šādu iestādi, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesamība.

2.   Tiek garantēta atbilstības izvērtēšanas struktūru, to augstākā līmeņa vadības un izvērtēšanā iesaistīto darbinieku objektivitāte.

3.   Atbilstības izvērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un personāls, kas ir atbildīgi par atbilstības izvērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav izvērtējamo produktu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkalpotāji vai minēto personu pilnvaroti pārstāvji. Tas neliedz izmantot izvērtētos produktus, kas ir vajadzīgi atbilstības izvērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādus produktus personīgiem mērķiem.

4.   Atbilstības izvērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un personāls, kas ir atbildīgi par atbilstības izvērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši iesaistīti šo produktu projektēšanā, ražošanā vai būvē, tirdzniecībā, uzstādīšanā, lietošanā vai apkopē, kā arī nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas. Tie neiesaistās nekādās darbībās, kas var būt pretrunā ar to lēmuma neatkarību vai godprātību attiecībā uz atbilstības izvērtēšanas darbībām, saistībā ar kurām tie ir paziņoti. Šis aizliegums jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

5.   Atbilstības izvērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības izvērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

6.   Atbilstības izvērtēšanas struktūras un to personāls veic atbilstības izvērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt to lēmumu vai atbilstības izvērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

32. pants

Atbilstības izvērtēšanas struktūru personāls

1.   Personālam, kas ir atbildīgs par atbilstības izvērtēšanas darbību veikšanu, ir šādas prasmes:

a)

padziļināta tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visu atbilstības izvērtēšanas darbību jomu, saistībā ar kuru atbilstības izvērtēšanas struktūra ir paziņota;

b)

pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo izvērtēšanu un pienācīga kompetence veikt minētos izvērtējumus;

c)

atbilstīgas zināšanas un sapratne par pamatprasībām, piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un attiecīgajiem noteikumiem Savienības tiesību aktos;

d)

spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kuros pierādīts, ka izvērtēšana ir veikta.

2.   Atalgojums, ko saņem atbilstības izvērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un personāls, kas veic izvērtēšanu, nav atkarīgs no veikto izvērtējumu skaita vai to rezultātiem.

33. pants

Pieņēmums par atbilstības izvērtēšanas struktūras atbilstību

Ja atbilstības izvērtēšanas struktūra pierāda tās atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 30. līdz 32. panta prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.

34. pants

Paziņoto struktūru filiāles un apakšuzņēmēji

1.   Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības izvērtēšanu vai izmanto filiāli, tā nodrošina, ka apakšuzņēmējs vai filiāle atbilst 30. līdz 32. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai filiāļu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par paziņoto struktūru darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt filiāle tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai filiāles kvalifikācijas izvērtēšanu un darbu, ko tie veikuši atbilstīgi attiecīgajai SITS.

35. pants

Akreditētās iekšējās struktūras

1.   Pieteikuma iesniedzēji var izmantot akreditētu iekšējo struktūru, lai veiktu atbilstības izvērtēšanas darbības nolūkā īstenot procedūras, kas izklāstītas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā noteiktajā modulī A1, A2, C1 vai C2 un Lēmuma 2010/713/ES I pielikumā noteiktajā modulī CA1 un CA2. Minētā iestāde ir attiecīgā pieteikuma iesniedzēja uzņēmuma atsevišķa un skaidri nodalīta daļa, un tā nepiedalās izvērtējamo produktu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkopē.

2.   Akreditēta iekšējā struktūra atbilst šādām prasībām:

a)

tā ir akreditēta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008;

b)

struktūra un tās personāls uzņēmumā, kura daļa tie ir, ir organizatoriski identificējami, un tiem ir izstrādātas pārskatu sniegšanas metodes, kas nodrošina to objektivitāti un pierāda to kompetentajai valsts akreditācijas struktūrai;

c)

ne struktūra, ne tās personāls nav atbildīgi par izvērtējamo produktu projektēšanu, ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, ekspluatāciju vai apkopi, un tie arī neiesaistās jebkādās darbībās, kas varētu būt konfliktā ar viņu sprieduma neatkarību vai godprātību izvērtēšanas darbībās;

d)

struktūra sniedz pakalpojumus tikai un vienīgi uzņēmumam, kura daļa tā ir.

3.   Akreditētu iekšējo struktūru nepaziņo dalībvalstīm vai Komisijai, bet informāciju par tās akreditāciju paziņojošai iestādei pēc tās pieprasījuma sniedz uzņēmums, kura daļa tā ir, vai valsts akreditācijas struktūra.

36. pants

Paziņošanas pieteikums

1.   Atbilstības izvērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Minētajam pieteikumam pievieno aprakstu par atbilstības izvērtēšanas darbībām, atbilstības izvērtēšanas moduli vai moduļiem un produktu vai produktiem, par kuriem minētā struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izsniegusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības izvērtēšanas struktūra atbilst 30. līdz 32. panta prasībām.

3.   Ja attiecīgajai atbilstības izvērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai verificētu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 30. līdz 32. panta prasībām.

37. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Paziņojošās iestādes paziņo tikai tās atbilstības izvērtēšanas struktūras, kuras atbilst 30. līdz 32. panta prasībām.

2.   Paziņojošās iestādes paziņo par 1. punktā minētajām struktūrām Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj pilnīgu informāciju par atbilstības izvērtēšanas darbībām, attiecīgo atbilstības izvērtēšanas moduli vai moduļiem un produktu vai produktiem un attiecīgo akreditācijas sertifikātu vai citu kompetences apliecinājumu, kā paredzēts 4. punktā.

4.   Ja paziņošana nav veikta, pamatojoties uz 36. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības izvērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, ar ko nodrošina, ka minētā struktūra tiek periodiski uzraudzīta un arī turpmāk atbildīs 30. līdz 32. pantā noteiktajām prasībām.

5.   Attiecīgā struktūra var veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav cēlušas iebildumus divās nedēļās no paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divos mēnešos no paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

6.   Par jebkādiem turpmākiem būtiskiem paziņojuma grozījumiem paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

38. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.   Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Paziņotajai struktūrai piešķir vienu identifikācijas numuru pat tad, ja tā paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kuras paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp identifikācijas numurus, kuri tām piešķirti, un darbības, kuru veikšanai tās paziņotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta atjaunināšanu.

39. pants

Izmaiņas paziņojumos

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 30. līdz 32. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā nav spēts nodrošināt atbilstību minētajām prasībām vai pildīt minētos pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai atsaukts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošām un tirgus uzraudzības iestādēm.

40. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.

2.   Paziņojošā dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai tās kompetences uzturēšanu.

3.   Komisija nodrošina, lai visa sensitīvā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta konfidenciāli.

4.   Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņojuma prasībām, tā attiecīgi informē paziņojošo dalībvalsti un lūdz tai veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā atsaukt paziņojumu.

41. pants

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

1.   Paziņotās struktūras veic atbilstības izvērtēšanu saskaņā ar attiecīgās SITS pielikumā paredzētajām atbilstības izvērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības izvērtēšanu veic samērīgi, izvairoties no liekiem apgrūtinājumiem uzņēmējiem. Paziņotās struktūras, īstenojot savu darbību, pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā uzbūvi, attiecīgās produkta tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveidīgs vai sērijveida.

Tā rīkojoties, tās tomēr īsteno mērķi izvērtēt produkta atbilstību šai direktīvai.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis attiecīgajās SITS vai attiecīgajos saskaņotajos standartos vai tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu atbilstīgus korektīvus pasākumus, un neizsniedz atbilstības sertifikātu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izsniegšanas, paziņotā struktūra konstatē, ka produkts vairs neatbilst attiecīgajām SITS vai attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem vai tehniskajām specifikācijām, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu atbilstīgus korektīvus pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai atsauc sertifikātu.

5.   Ja korektīvi pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc attiecīgos sertifikātus.

42. pants

Paziņoto struktūru pienākums sniegt informāciju

1.   Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

a)

jebkuru sertifikāta atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu;

b)

visiem apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu un nosacījumus;

c)

visiem informācijas pieprasījumiem par atbilstības izvērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)

atbilstības izvērtēšanas darbībām, kas veiktas to paziņojuma darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu – pēc pieprasījuma.

Kompetentās valsts drošības iestādes tiek arī informētas par jebkuru sertifikāta atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu saskaņā ar a) apakšpunktu.

2.   Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu un veic līdzīgas atbilstības izvērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tiem pašiem produktiem, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, pozitīviem atbilstības izvērtēšanas rezultātiem.

3.   Paziņotās struktūras iesniedz Aģentūrai apakšsistēmu “EK” verifikācijas sertifikātus, savstarpējas izmantojamības komponentu “EK” atbilstības sertifikātus un savstarpējas izmantojamības komponentu “EK” sertifikātus par piemērotību lietošanai.

43. pants

Paraugprakses apmaiņa

Komisija organizē paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

44. pants

Paziņoto struktūru koordinēšana

Komisija nodrošina atbilstīgu koordināciju un sadarbību starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, šim nolūkam izveidojot nozares paziņoto struktūru grupu. Aģentūra atbalsta paziņoto struktūru darbības saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 24. pantu.

Dalībvalstis nodrošina, lai struktūras, ko tās paziņojušas, tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalītos minētās grupas darbā.

45. pants

Izraudzītās struktūras

1.   Prasības attiecībā uz atbilstības izvērtēšanas struktūrām, kas izklāstītas 30. līdz 34. pantā, attiecas arī uz struktūrām, kas izraudzītas saskaņā ar 15. panta 8. punktu, izņemot:

a)

tādu prasmju gadījumā, kas prasītas tās personālam saskaņā ar 32. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ja izraudzītajai struktūrai ir atbilstīgas zināšanas un izpratne par valsts tiesību aktiem;

b)

tādu dokumentu gadījumā, kam jābūt paziņojošās iestādes rīcībā saskaņā ar 34. panta 4. punktu, ja izraudzītā struktūra ietver dokumentus, kuri attiecas uz darbu, ko veic filiāles vai apakšlīgumu slēdzēji saskaņā ar attiecīgajiem valsts noteikumiem.

2.   Pienākumi darbības laikā, kas izklāstīti 41. pantā, attiecas arī uz struktūrām, kas izraudzītas saskaņā ar 15. panta 8. punktu, izņemot, ja šie pienākumi attiecas uz valsts noteikumiem, nevis SITS.

3.   Arī 42. panta 1. punktā minētais pienākums informēt attiecas uz izraudzītajām struktūrām, kuras attiecīgi informē dalībvalstis.

VII NODAĻA

REĢISTRI

46. pants

Ritekļu numurēšanas sistēma

1.   Reģistrējot saskaņā ar 22. pantu, kompetentā iestāde reģistrācijas dalībvalstī katram riteklim piešķir Eiropas ritekļa numuru (EVN). Katru ritekli marķē ar piešķirto EVN.

2.   EVN specifikācijas tiek izklāstītas pasākumos, kas minēti 47. panta 2. punktā, saskaņā ar attiecīgo SITS.

3.   Katram riteklim Eiropas ritekļa numuru piešķir tikai vienreiz, ja vien 47. panta 2. punktā minētajos pasākumos nav norādīts citādi, saskaņā ar attiecīgo SITS.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta attiecībā uz ritekļiem, kas tiek izmantoti vai ko paredzēts izmantot pārvadājumiem no vai uz trešām valstīm, kurās sliežu ceļa platums atšķiras no sliežu platuma galvenajā dzelzceļa tīklā Savienībā, dalībvalstis drīkst ļaut ekspluatēt ritekļus, kas skaidri identificēti saskaņā ar atšķirīgu kodēšanas sistēmu.

47. pants

Ritekļu reģistri

1.   Līdz tam laikam, kad sāks darboties 5. punktā minētais Eiropas ritekļu reģistrs, katra dalībvalsts saglabā valsts ritekļu reģistru. Minētais reģistrs:

a)

atbilst 2. punktā minētajām kopīgajām specifikācijām;

b)

tiek atjaunināts, un to dara no jebkura dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma neatkarīga struktūra;

c)

ir pieejams valsts drošības iestādēm un izmeklēšanas struktūrām, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/798 16. un 22. pantu; atbildot uz likumīgām prasībām, tam jābūt pieejamam arī regulatīvajām struktūrām, kas minētas Direktīvas 2012/34/ES 55. pantā, un Aģentūrai, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem, kā arī personām vai organizācijām, kas ritekļus reģistrē vai kas norādītas reģistrā.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem kopējas specifikācijas valstu ritekļu reģistriem attiecībā uz to saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko arhitektūru, ekspluatācijas režīmu, tostarp datu apmaiņas kārtību, un noteikumiem par datu ievadi un apskati.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Valsts ritekļu reģistrā ir vismaz šādi elementi:

a)

EVN;

b)

atsauces uz “EK” verificēšanas deklarāciju un tās izdevēju struktūru;

c)

atsauces uz 48. pantā minēto Eiropas apstiprināto ritekļu tipu reģistru;

d)

ritekļa īpašnieka un turētāja identifikācija;

e)

ritekļa izmantošanas ierobežojumi;

f)

atsauces uz par apkopi atbildīgo struktūrvienību.

4.   Kamēr dalībvalstu valstu ritekļu reģistri nav saistīti saskaņā ar 2. punktā minētajām specifikācijām, katra dalībvalsts attiecībā uz datiem, kas uz to attiecas, atjaunina savu reģistru ar grozījumiem, ko cita dalībvalsts saistībā ar attiecīgajiem datiem ir izdarījusi savā reģistrā.

5.   Lai dalībvalstīm un ieinteresētajām personām samazinātu administratīvo slogu un liekas izmaksas, Komisija līdz 2018. gada 16. jūnijam, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus, ar īstenošanas aktiem pieņem tehniskās un funkcionālās specifikācijas attiecībā uz Eiropas ritekļu reģistru, kurā būtu iekļauti valstu ritekļu reģistri, lai visiem ritekļu reģistrācijas un datu pārvaldības lietotājiem nodrošinātu saskaņotu saskarni. Tiek piemērots 1. panta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts. Šādās specifikācijās ietver saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko arhitektūru, ekspluatācijas režīmu, tostarp datu apmaiņas kārtību, un noteikumus par datu ievadi un apskati, kā arī migrācijas posmus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru un pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu.

Eiropas ritekļu reģistru izstrādā, ņemot vērā Aģentūras un dalībvalstu jau izveidotās IT lietojumprogrammas un reģistrus, piemēram, centralizēto Eiropas ritekļu virtuālo reģistru, kas savienots ar valstu ritekļu reģistriem. Eiropas ritekļu reģistrs sāk darbību līdz 2021. gada 16. jūnijam.

6.   Turētājs nekavējoties ziņo dalībvalstij, kurā riteklis tika reģistrēts, par jebkādiem grozījumiem datos, kas ievadīti ritekļu reģistros, par ritekļa izjaukšanu vai par lēmumu to vairs nereģistrēt.

7.   Ja riteklim ir pirmo reizi piešķirta atļauja trešā valstī un pēc tam tas tiek izmantots kādā dalībvalstī, šī dalībvalsts nodrošina, lai ritekļa dati, tostarp vismaz dati par attiecīgo ritekļa turētāju, par tā apkopi atbildīgo struktūrvienību un ritekļa izmantošanas ierobežojumiem būtu atrodami kādā ritekļu reģistrā vai kā citādi tiktu nekavējoties darīti pieejami vienkārši saprotamā formā ar tādiem pašiem nediskriminējošiem principiem, kādus piemēro līdzīgiem datiem, kas iegūti no ritekļu reģistra.

48. pants

Eiropas atļauto ritekļu tipu reģistrs

1.   Aģentūra izveido un uztur reģistru, kurā norādītas atļaujas laist tirgū ritekļa tipu, kas izsniegtas saskaņā ar 24. pantu. Minētais reģistrs:

a)

ir publisks un elektroniski pieejams;

b)

atbilst 2. punktā minētajām kopīgajām specifikācijām;

c)

ir saistīts ar attiecīgajiem ritekļu reģistriem.

2.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem kopīgās specifikācijas atļauto ritekļu tipu reģistram attiecībā uz saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko arhitektūru, ekspluatācijas režīmu un noteikumiem par datu ievadi un apskati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Reģistrā par katru ritekļa tipu ietverti vismaz šādi elementi:

a)

ritekļa tipa tehniskie parametri, tostarp tie, kas attiecas uz tā pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā definēts attiecīgajās SITS;

b)

ražotāja nosaukums;

c)

to atļauju dati, kuras ir saistītas ar kāda ritekļa tipam paredzēto izmantošanas telpu, tostarp par jebkādiem ierobežojumiem vai atcelšanu.

49. pants

Infrastruktūras reģistrs

1.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka tiek publicēts infrastruktūras reģistrs, kurā norādītas tīkla parametru vērtības katrai attiecīgajai apakšsistēmai vai apakšsistēmas daļai, kā izklāstīts attiecīgajā SITS.

2.   Lai pārbaudītu ritekļa un tīkla tehnisko savietojamību, infrastruktūras reģistrā norādītās parametru vērtības izmanto apvienojumā ar parametru vērtībām, kas norādītas atļaujā ritekli laist tirgū.

3.   Infrastruktūras reģistrā var izvirzīt stacionāro iekārtu izmantošanas nosacījumus un noteikt citus ierobežojumus.

4.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka infrastruktūras reģistrs ir atjaunināts saskaņā ar 5. punktu.

5.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem kopīgās specifikācijas attiecībā uz saturu, datu formātu, funkcionālo un tehnisko arhitektūru, ekspluatācijas režīmu un noteikumiem par datu ievadi un apskati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

VIII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

50. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 5 gadu laikposmu no 2016. gada 15. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Ir īpaši svarīgi, lai Komisija ievērotu savu parasto praksi un pirms minēto deleģēto aktu pieņemšanas rīkotu apspriešanās ar ekspertiem, tostarp ar dalībvalstu ekspertiem.

4.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādītais pilnvaru deleģējums. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 5. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

51. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/48/EK (16) 21. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

52. pants

Motivācija

Jebkurā lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar šo direktīvu un skar savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības vai piemērotības lietošanai izvērtējumu vai Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu pārbaudi vai jebkurā lēmumā, kas pieņemts, ievērojot 7., 12. un 17. pantu, iekļauj tā detalizētu pamatojumu. Par tiem, cik vien drīz iespējams, paziņo ieinteresētajai pusei, vienlaikus norādot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī termiņus šo līdzekļu piemērošanai.

53. pants

Ziņojumi un informācija

1.   Līdz 2018. gada 16. jūnijam Komisija sniedz ziņojumu par panāktajiem rezultātiem, gatavojoties Aģentūras nozīmes pastiprināšanai saskaņā ar šo direktīvu. Turklāt reizi trijos gados un pirmoreiz – trīs gadus pēc 54. pantā paredzētā pārejas laika beigām – Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kas ir paveikts, nodrošinot Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un Aģentūras darbību šajā sakarā. Minētajā ziņojumā ietver arī VII nodaļā minēto reģistru ieviešanas un izmantošanas novērtējumu un 7. pantā izklāstīto gadījumu un V nodaļas piemērošanas analīzi, jo īpaši izvērtējot starp Aģentūru un valsts drošības iestādēm noslēgto sadarbības nolīgumu darbību. Saistībā ar pirmo ziņojumu, kas jāsniedz pēc pārejas laika beigām, Komisija veic padziļinātas konsultācijas ar attiecīgajām iesaistītajām personām un izveido programmu, kas ļautu izvērtēt panākto. Komisija, ja tas atbilst iepriekš minētajai analīzei, iesniedz leģislatīvo aktu priekšlikumus, tostarp priekšlikumus attiecībā uz Aģentūras turpmāko lomu savstarpējas izmantojamības veicināšanā.

2.   Aģentūra izstrādā un periodiski atjaunina mehānismu, ar kura palīdzību var sastādīt Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpējas izmantojamības pārskatu pēc dalībvalsts, Eiropas Parlamenta vai Komisijas pieprasījuma. Šajā mehānismā izmanto ziņas, kas ir ietvertas VII nodaļā paredzētajos reģistros.

54. pants

Pārejas režīms ritekļu izmantošanā

1.   Neskarot šā panta 4. punktu, ritekļiem, kam nepieciešama atļauja laikposmā no 2016. gada 15. jūnija līdz 2019. gada 16. jūnijam, piemēro Direktīvas 2008/57/EK V nodaļā paredzētos noteikumus.

2.   Atļaujas ritekļu nodošanai ekspluatācijā, kas izsniegtas, ievērojot 1. punktu, un visas citas atļaujas, kas piešķirtas pirms 2016. gada 15. jūnija, tostarp atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, jo īpaši RIC (Regolamento Internazionale Carrozze) un RIV (Regolamento Internazionale Veicoli), paliek spēkā saskaņā ar nosacījumiem, ar kuriem atļaujas piešķirtas.

3.   Ritekļi, kurus atļauts nodot ekspluatācijā, ievērojot 1. un 2. punktu, saņem jaunu atļauju ritekli laist tirgū, lai tos varētu izmantot tīklā vai vairākos tīklos, uz ko vēl neattiecas to atļauja. Uz laišanu tirgū minētajos papildu tīklos attiecas 21. pants.

4.   Vēlākais no 2019. gada 16. jūnija Aģentūra veic atļauju izsniegšanas uzdevumus, ievērojot 21. un 24. pantu, un 19. pantā minētos uzdevumus attiecībā uz izmantošanas telpām dalībvalstīs, kuras nav paziņojušas Aģentūrai un Komisijai saskaņā ar 57. panta 2. punktu. Atkāpjoties no 21. un 24. panta, dalībvalstu valsts drošības iestādes, kuras ir paziņojušas Aģentūrai un Komisijai, ievērojot 57. panta 2. punktu, var turpināt izsniegt atļaujas saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK līdz 2020. gada 16. jūnijam.

55. pants

Citi pārejas noteikumi

1.   Direktīvas 2008/57/EK IV, V, VII un IX pielikumu piemēro līdz šīs direktīvas 7. panta 5. punktā, 9. panta 4. punktā, 14. panta 10. punktā un 15. panta 9. punktā minēto attiecīgo īstenošanas aktu piemērošanas dienai.

2.   Direktīvu 2008/57/EK turpina piemērot attiecībā uz ERTMS stacionāro lauka iekārtu projektiem, kas jānodod ekspluatācijā laikposmā starp 2016. gada 15. jūniju un 2019. gada 16. jūniju.

3.   Uz projektiem, kam publiskā iepirkuma procedūras vai līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas posms noslēdzies pirms 2019. gada 16. jūnija, neattiecas 19. pantā minētā Aģentūras iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanas procedūra.

4.   Līdz 2031. gada 16. jūnijam pirms 2016. gada 15. jūnija parakstītos līgumos ietvertajām iespējām nepiemēro 19. pantā minēto Aģentūras iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanas procedūru, pat ja tās izmanto pēc 2016. gada 15. jūnija.

5.   Pirms atļaujas nodot ekspluatācijā jebkādas ERTMS stacionārās lauka iekārtas, kam nepiemēroja 19. pantā minēto Aģentūras iepriekšēja apstiprinājuma saņemšanas procedūru, valsts drošības iestādes saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 30. panta 3. punktu un 31. panta 2. punktu sadarbojas ar Aģentūru, lai nodrošinātu pilnīgu tehnisko risinājumu savstarpēju izmantojamību.

56. pants

Aģentūras ieteikumi un atzinumi

Aģentūra sniedz ieteikumus un atzinumus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/796 19. pantu šīs direktīvas piemērošanas vajadzībām. Attiecīgā gadījumā minētos ieteikumus un atzinumus ņem vērā, izstrādājot īstenošanas aktus, ievērojot šo direktīvu.

57. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2019. gada 16. jūnijam izpildītu 1. un 2. panta, 7. panta 1. līdz 4. punkta un 6. punkta, 8. panta, 9. panta 1. punkta, 10. panta 5. punkta, 11. panta 1., 3. un 4. punkta, 12. panta, 13. un 14. panta, 15. panta 1. līdz 8. punkta, 16. panta 1. punkta, 18. panta, 19. panta 3. punkta, 21. līdz 39. panta, 40. panta 2. punkta, 41., 42., 44., 45. un 46. panta, 47. panta 1., 3., 4. un 7. punkta, 49. panta 1. līdz 4. punkta, 54. panta un I, II, III un IV pielikuma prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmu Komisijai minēto pasākumu tekstu.

2.   Dalībvalstis 1. punktā minēto transponēšanas laikposmu var pagarināt par vienu gadu. Minētajā nolūkā līdz 2018. gada 16. decembrim dalībvalstis, kurās normatīvi un administratīvi akti 1. punktā minētajā transponēšanas laikposmā spēkā nestājas, sešus mēnešus pirms 1. punktā minētā transponēšanas laikposma beigām par to paziņo Aģentūrai un Komisijai un sniedz šāda pagarinājuma pamatojumu.

3.   Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvām, ko atceļ ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējama šāda norāde.

4.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5.   Pienākums transponēt un īstenot šīs direktīvas 13. pantu, 14. panta 1. līdz 8. punktu, 11. un 12. pantu, 15. panta 1. līdz 9. punktu, 16. panta 1. punktu, 19. līdz 26. pantu, 45., 46. un 47. pantu, 49. panta 1. līdz 4. punktu un 54. pantu neattiecas uz Kipru un Maltu, kamēr to teritorijās nav izveidota dzelzceļa sistēma.

Tomēr, tiklīdz publiska vai privāta vienība iesniedz dzelzceļa izbūves oficiālu pieteikumu, kurā paredzēta viena vai vairāku dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu darbība, attiecīgās dalībvalstis veic pasākumus, ar kuriem pirmajā daļā minētos pantus īsteno divos gados pēc pieteikuma saņemšanas.

58. pants

Atcelšana

Direktīvu 2008/57/EK, kurā grozījumi izdarīti ar V pielikuma A daļā norādītajām direktīvām, atceļ pēc 2020. gada 16. jūnija, neskarot dalībvalstu pienākumu attiecībā uz termiņu V pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VI pielikumā.

59. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

60. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2016. gada 11. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. A. HENNIS-PLASSCHAERT


(1)  OV C 327, 12.11.2013., 122. lpp.

(2)  OV C 356, 5.12.2013., 92. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 26. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 10. decembra nostāja pirmajā lasījumā (OV C 57, 12.2.2016., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/796 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004 (skatīt šā Oficialā Vēstneša 1. lappusi).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/798 (2016. gada 11. maijs) par dzelzceļa drošību (skatīt šā Oficialā Vēstneša 102. lappusi).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.).

(12)  Komisijas Lēmums 2010/713/ES (2010. gada 9. novembris) par atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (OV L 319, 4.12.2010., 1. lpp.).

(13)  Komisijas Lēmums 98/500/EK (1998. gada 20. maijs) par nozaru dialogu komiteju izveidi, lai veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī (OV L 225, 12.8.1998., 27. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

(16)  Padomes Direktīva 96/48/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību (OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp.).


I PIELIKUMS

Savienības dzelzceļa sistēmas elementi

1.   Tīkls

Šajā direktīvā Savienības tīklu veido šādi elementi:

a)

īpaši būvētas ātrgaitas līnijas, kas aprīkotas ātrumam, kurš parasti ir 250 km/h vai lielāks;

b)

īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas, kas aprīkotas ātrumam ap 200 km/h;

c)

īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas ar topogrāfijas, reljefa vai pilsētplānošanas ierobežojumu noteiktām īpatnībām, kurām ātrums jāpielāgo katrā konkrētā gadījumā. Šajā kategorijā iekļautas savienojuma līnijas starp ātrgaitas un parasto tīklu, līnijas staciju šķērsošanai, piebrauktuves termināļiem, depo un citi posmi, kuros “ātrgaitas” ritošais sastāvs brauc ar parasto ātrumu;

d)

pasažieru pārvadājumiem paredzētās parastās līnijas;

e)

jauktai satiksmei (pasažieru un kravu pārvadājumiem) paredzētās parastās līnijas;

f)

parastās līnijas, kas paredzētas kravu pārvadājumiem;

g)

pasažieru staciju mezgli;

h)

kravu staciju mezgli, ietverot kombinētās satiksmes termināļus;

i)

iepriekšminētos elementus savienojošās līnijas.

Šajā tīklā ir ietvertas satiksmes vadības, kontroles un navigācijas sistēmas: datu apstrādes tehniskās iekārtas un telekomunikācijas, kas paredzētas pasažieru un kravu tālsatiksmes pārvadājumiem šajā tīklā, lai nodrošinātu tīkla drošu un saskaņotu darbību un efektīvu satiksmes vadību.

2.   Ritekļi

Šajā direktīvā Savienības dzelzceļa ritekļi ir visu veidu ritekļi, kas var pārvietoties visā Savienības tīklā vai tā daļā:

lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs, tostarp dīzeļlokomotīves vai elektrolokomotīves, pašgājēji pasažieru dīzeļvilcieni vai elektrovilcieni un pasažieru vagoni,

kravas vagoni, tostarp visam tīklam paredzētie zemās grīdas ritekļi un kravas automobiļu pārvadāšanai paredzētie ritekļi,

specializētie ritekļi, piemēram, sliežu ceļa mašīnas.

Šajā ritekļu sarakstā iekļauj ritekļus, kuri ir īpaši projektēti, lai tos ekspluatētu dažādu tipu ātrgaitas līnijās, kas aprakstītas 1. punktā.


II PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMAS

1.   Apakšsistēmu saraksts

Šajā direktīvā Savienības dzelzceļa sistēmu veidojošo sistēmu var iedalīt šādās apakšsistēmās:

a)

strukturālais iedalījums:

infrastruktūra,

energoapgāde,

vilcienu vadības un signalizācijas stacionārās lauka iekārtas,

vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtas,

ritošais sastāvs; vai

b)

funkcionālais iedalījums:

satiksmes nodrošināšana un vadība,

apkope,

telemātikas lietojumprogrammas pasažieru un kravu pārvadājumiem.

2.   Apakšsistēmu apraksts

Izstrādājot attiecīgās SITS projektu, Aģentūra piedāvā ar savstarpēju izmantojamību saistīto komponentu un jautājumu sarakstu katrai apakšsistēmai vai apakšsistēmas daļai. Neskarot ar savstarpēju izmantojamību saistīto jautājumu un komponentu izvēli vai secību, kādā tiem tiks izstrādātas SITS, apakšsistēmas ietver šādus elementus.

2.1.   Infrastruktūra

Sliežu ceļi, pārmijas, dzelzceļa pārbrauktuves, inženierbūves (tilti, tuneļi u. c.), ar dzelzceļu saistīti staciju elementi (tostarp ieejas, peroni, piekļuves zonas, apkalpošanas vietas, tualetes un informācijas sistēmas, kā arī to pieejamības aspekti attiecībā uz personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), drošības līdzekļi un aizsarglīdzekļi.

2.2.   Enerģijas apgāde

Elektrifikācijas sistēma, tostarp gaisvadu kontakttīkla līnijas un elektroenerģijas patēriņa mērīšanas un apgādes sistēmas stacionārās lauka iekārtas.

2.3.   Vilcienu vadības un signalizācijas stacionārās lauka iekārtas

Visas stacionārās lauka iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vilcienu satiksmes drošību un kontrolētu to vilcienu kustību, kuriem atļauts izmantot attiecīgo tīklu.

2.4.   Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtas

Visas borta iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vilcienu satiksmes drošību un kontrolētu to vilcienu kustību, kuriem atļauts izmantot attiecīgo tīklu.

2.5.   Satiksmes nodrošināšana un vadība

Darba paņēmieni un attiecīgais aprīkojums, kas pieļauj dažādu strukturālo apakšsistēmu saskaņotu darbību gan parastā, gan traucētā režīmā, jo īpaši ietverot vilcienu sastāvu veidošanu un vilcienu vadīšanu, satiksmes plānošanu un vadību.

Profesionālā kvalifikācija, kas var būt nepieciešama jebkādu dzelzceļa pakalpojumu nodrošināšanai.

2.6.   Telemātikas lietojumprogrammas

Saskaņā ar I pielikumu šo apakšsistēmu veido divi elementi:

a)

lietojumprogrammas pasažieru pārvadājumiem, ietverot sistēmas, kas nodrošina pasažierus ar informāciju pirms brauciena un tā laikā, rezervēšanas un maksāšanas sistēmas, bagāžas pārvaldības un vilcienu satiksmes savienojumu un savienojumu ar citiem transporta veidiem pārvaldība;

b)

lietojumprogrammas kravu pārvadājumiem, ietverot informācijas sistēmas (kravas un vilcienu reālā laika uzraudzība), vilcienu šķirošanas un iedalīšanas sistēmas, rezervēšanas, maksāšanas un rēķinu sagatavošanas sistēmas, savienojumu vadību ar citiem transporta veidiem un elektronisku pavaddokumentu sagatavošanu.

2.7.   Ritošais sastāvs

Virsbūves struktūra, jebkura vilcienu aprīkojuma vadības nodrošināšanas sistēma, strāvas padeves ierīces, vilces un enerģijas pārveides ierīces, borta iekārtas elektroenerģijas patēriņa mērīšanai un maksas iekasēšanai, bremžu un sakabes mehānisms, ritošā daļa (ratiņi, asis u. c.), piekare, durvis, cilvēka un mašīnas saskarnes (mašīnisti, vilciena personāls un pasažieri, ietverot pieejamības aspektus attiecībā uz personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām), pasīvās vai aktīvās aizsardzības līdzekļi un piederumi pasažieru un vilciena personāla veselībai.

2.8.   Apkope

Darba paņēmieni, izmantojamais aprīkojums, loģistikas centri apkopes veikšanai un rezerves, kas ļauj veikt obligātos remontdarbus un obligāto profilaktisko apkopi, lai nodrošinātu Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un vajadzīgo darbību.


III PIELIKUMS

PAMATPRASĪBAS

1.   Vispārīgas prasības

1.1.   Drošība

1.1.1.   No drošības viedokļa būtisko komponentu, un jo īpaši vilciena kustībā iesaistīto komponentu, konstrukcijai, uzbūvei, apkopei un pārraudzībai jābūt tādai, lai garantētu drošību apmērā, kas atbilst dzelzceļa tīklam izvirzītajiem mērķiem, arī nelabvēlīgos darbības apstākļos.

1.1.2.   Riteņu/sliežu saskares parametriem jāatbilst stabilitātes prasībām, kādas vajadzīgas, lai garantētu drošu kustību maksimāli atļautajā ātrumā. Bremzēšanas iekārtu parametriem jānodrošina iespēja apstāties attiecīgajā bremzēšanas ceļa garumā maksimālajā atļautajā ātrumā.

1.1.3.   Izmantotajiem komponentiem jāiztur jebkura normāla vai ārkārtas noslodze, kas noteikta to ekspluatācijas laikam. Nejaušu defektu ietekme uz drošību attiecīgi jāierobežo.

1.1.4.   Stacionāru iekārtu un ritošā sastāva konstrukcijai un izmantoto materiālu izvēlei jābūt vērstai uz uguns un dūmu ģenerēšanas, izplatības un seku ierobežošanu ugunsgrēka gadījumā.

1.1.5.   Visas ierīces, kas paredzētas pasažieru lietošanai, jāprojektē tādā veidā, lai netiktu apdraudēta šo ierīču droša ekspluatācija vai pasažieru veselība un drošība, ja tās izmanto iepriekš paredzamā veidā, bet ne saskaņā ar rakstiskiem norādījumiem.

1.2.   Drošums un darbgatavība

Ja stacionāras un noņemamas sastāvdaļas ietekmē vilcienu kustību, to uzraudzību un apkopi organizē, veic un kvantitatīvi izvērtē tā, lai nodrošinātu to darbību paredzētajos apstākļos.

1.3.   Veselība

1.3.1.   Materiālus, kas, ņemot vērā to izmantošanas veidu, iespējami var apdraudēt to personu veselību, kurām ir piekļuve minētajiem materiāliem, nedrīkst izmantot vilcienos un dzelzceļa infrastruktūrās.

1.3.2.   Minētie materiāli jāizraugās, jāuzstāda un jāizmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu vai gāzu emisiju, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.

1.4.   Vides aizsardzība

1.4.1.   Dzelzceļa sistēmas izveides un ekspluatācijas ietekme uz vidi jāizvērtē un jāņem vērā, veicot sistēmas projektēšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

1.4.2.   Vilcienos un infrastruktūrā izmantotajiem materiāliem jāierobežo videi kaitīgu un bīstamu dūmu un gāzu emisija, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.

1.4.3.   Ritošais sastāvs un elektroapgādes sistēmas jāprojektē un jāizgatavo tā, lai nodrošinātu to elektromagnētisko savietojamību ar iekārtām, aprīkojumu un valsts vai privātiem tīkliem, kuros tās varētu radīt traucējumus.

1.4.4.   Dzelzceļa sistēma jāprojektē un jāizmanto tā, lai neradītu nepieļaujamu trokšņu līmeni:

dzelzceļa infrastruktūras tuvumā, kā tā definēta Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 3. punktā, un

vilces līdzekļa vadītāja kabīnē.

1.4.5.   Dzelzceļa sistēmas ekspluatācija normālos apkopes apstākļos nedrīkst radīt nepieļaujamu zemes vibrācijas līmeni sliežu ceļu tuvumā, kas traucē citu darbību veikšanu.

1.5.   Tehniskā savietojamība

Infrastruktūras un stacionāro iekārtu tehniskajiem parametriem jābūt savietojamiem savā starpā, kā arī savietojamiem ar dzelzceļa sistēmā izmantojamo vilcienu parametriem. Šī prasība ietver arī ritekļa apakšsistēmas drošu integrāciju ar infrastruktūru.

Ja atsevišķos tīkla posmos šādu parametru atbilstību ir grūti panākt, drīkst ieviest pagaidu risinājumus, kas nodrošinās savietojamību nākotnē.

1.6.   Pieejamība

1.6.1.   “Infrastruktūras” apakšsistēmām un “ritošā sastāva” apakšsistēmām ir jābūt pieejamām personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, lai tām nodrošinātu piekļuvi vienlīdzīgi ar citām personām, neveidojot un novēršot šķēršļus un veicot citus atbilstīgus pasākumus. Tas ietver attiecīgo publiski pieejamo apakšsistēmu daļu projektēšanu, būvi, atjaunošanu, modernizāciju, apkopi un ekspluatāciju.

1.6.2.   “Satiksmes nodrošināšanas” apakšsistēmām un “pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu” apakšsistēmām jānodrošina vajadzīgā funkcionalitāte, lai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vienkāršotu piekļuvi vienlīdzīgi ar citām personām, neveidojot un novēršot šķēršļus un veicot citus atbilstīgus pasākumus.

2.   Īpašas prasības pret katru apakšsistēmu

2.1.   Infrastruktūra

2.1.1.   Drošība

Jāveic atbilstīgi pasākumi, kas liedz pieeju iekārtām vai nepieļauj patvaļīgu iekļūšanu tajās.

Jāveic pasākumi, kas mazina cilvēku apdraudējumu, jo īpaši – vilcieniem braucot cauri stacijām.

Publiski pieejamus infrastruktūras objektus projektē un būvē tā, lai mazinātu jebkuras briesmas cilvēku drošībai (noturīgums, ugunsdrošība, piekļuves iespējas, evakuācija, peroni utt.).

Jāizstrādā atbilstīgi noteikumi, kas paredz īpašus drošības nosacījumus ļoti garos tuneļos un viaduktos.

2.1.2.   Pieejamība

Infrastruktūras apakšsistēmām, ciktāl tās ir publiski pieejamas, saskaņā ar 1.6. punktu jābūt pieejamām personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

2.2.   Enerģijas apgāde

2.2.1.   Drošība

Energoapgādes sistēmas ekspluatācija nedrīkst apdraudēt vilcienu vai cilvēku (pasažieru, apkalpojošā personāla, apkārtējo iedzīvotāju un trešo personu) drošību.

2.2.2.   Vides aizsardzība

Elektriskās vai termiskās energoapgādes sistēmu darbība nedrīkst radīt tādu kaitējumu videi, kas pārsniedz noteiktās robežas.

2.2.3.   Tehniskā savietojamība

Izmantojamām elektriskās un termiskās energoapgādes sistēmām:

jānodrošina vilcieniem noteiktie jaudas rādītāji,

elektriskās energoapgādes sistēmām jābūt savietojamām ar vilcienos uzstādītajiem strāvas noņēmējiem.

2.3.   Vilcienu vadības nodrošināšana un signalizācija

2.3.1.   Drošība

Izmantojamām vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtām un darba paņēmieniem jānodrošina vilcienu kustības drošības līmenis, kas atbilst tīkla izveides mērķiem. Vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmām jāturpina nodrošināt vilcienu bezavārijas kustība arī nelabvēlīgos apstākļos.

2.3.2.   Tehniskā savietojamība

Visiem jauniem infrastruktūras objektiem un jaunam ritošajam sastāvam, kas ražots vai pilnveidots pēc vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmu ieviešanas, jābūt piemērotiem šai sistēmai.

Vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas aprīkojumam, kas uzstādīts vilciena mašīnista kabīnē, jānodrošina normāla darbība visā dzelzceļa sistēmā iepriekš noteiktos apstākļos.

2.4.   Ritošais sastāvs

2.4.1.   Drošība

Ritošā sastāva konstrukcijām un vagonu savienojumu konstrukcijām jābūt projektētām tā, lai aizsargātu pasažieru kupejas un vadītāja nodalījumu sadursmes gadījumā vai gadījumā, ja vilciens noskrien no sliedēm.

Elektroiekārtas nedrīkst traucēt vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas iekārtu drošību un darbību.

Bremžu iekārtām un pieliktajam spiedspēkam jābūt saderīgam ar sliežu, inženierbūvju un signalizācijas sistēmu konstrukciju.

Jāveic pasākumi, kas liedz piekļuvi sastāvdaļām, kuras ir zem sprieguma, lai novērstu briesmas cilvēku drošībai.

Jābūt ierīcēm, kas briesmu gadījumā ļauj pasažieriem informēt mašīnistu un vilciena personālam sazināties ar viņiem.

Jānodrošina vilcienos iekāpjošu un no tiem izkāpjošu pasažieru drošība. Ieejas durvīm jābūt aprīkotām ar atvēršanas un aizvēršanas mehānismu, kas garantē pasažieru drošību.

Jābūt avārijas izejām ar attiecīgu uzrakstu.

Jāizstrādā atbilstīgi noteikumi, kas paredz īpašus drošības nosacījumus ļoti garos tuneļos.

Vilcienos obligāti jābūt pietiekamas intensitātes un ilguma avārijas apgaismojumam.

Vilcieni jāaprīko ar skaļruņu sistēmu, kas vilciena personālam kalpo kā saziņas līdzeklis ar pasažieriem.

Pasažieriem jāsniedz viegli saprotama un visaptveroša informācija par noteikumiem, kas viņiem piemērojami gan dzelzceļa stacijās, gan vilcienos.

2.4.2.   Drošums un darbgatavība

Īpaši svarīga aprīkojuma, ritošās daļas, vilces un bremžu iekārtu, kā arī vilcienu vadības nodrošināšanas sistēmas uzbūvei jābūt tādai, kas ļauj vilcienam turpināt kustību arī noteiktos nelabvēlīgos apstākļos, nekaitējot izmantojamajam aprīkojumam.

2.4.3.   Tehniskā savietojamība

Elektroiekārtām jābūt savietojamām ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu darbību.

Elektriskās vilces gadījumā strāvas noņēmēju parametriem jābūt tādiem, kas nodrošina vilcienu kustību, izmantojot dzelzceļa sistēmas energoapgādes sistēmas.

Ritošā sastāva parametriem jābūt tādiem, kas ļauj tam kursēt pa jebkuru sliežu ceļu, kur to paredzēts izmantot, ņemot vērā attiecīgos klimata apstākļus.

2.4.4.   Kontrole

Vilcieniem jābūt aprīkotiem ar reģistrācijas iekārtu. Ar minēto iekārtu savāktajiem datiem un informācijas apstrādei jābūt saskaņotai.

2.4.5.   Pieejamība

Ritošā sastāva apakšsistēmām, kuras ir publiski pieejamas, saskaņā ar 1.6. punktu jābūt pieejamām personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

2.5.   Apkope

2.5.1.   Veselība un drošība

Apkopes centru tehniskajām iekārtām un izmantojamajiem darba paņēmieniem jāgarantē apakšsistēmu droša ekspluatācija, un tie nedrīkst apdraudēt veselību un drošību.

2.5.2.   Vides aizsardzība

Apkopes centros izmantotās tehniskās iekārtas un metodes nedrīkst pārsniegt pieļaujamo traucējumu līmeni attiecībā uz vidi.

2.5.3.   Tehniskā savietojamība

Ritošā sastāva apkopes iekārtām jānodrošina drošības, higiēnas un komforta darbību veikšana jebkuram ritošajam sastāvam, kuram tās paredzētas.

2.6.   Satiksmes nodrošināšana un vadība

2.6.1.   Drošība

Tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai, kā arī mašīnistu, vilciena personāla un kontroles centru personāla kvalifikācijai jābūt tādai, lai garantētu drošu ekspluatāciju, ņemot vērā atšķirīgas prasības pret pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem.

Apkopes darbībām un to biežumam, apkopes un kontroles centru personāla sagatavošanai un kvalifikācijai, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēmai, ko ieviesuši attiecīgie uzņēmēji kontroles un apkopes centros, jābūt tādai, kas nodrošina augstu drošības līmeni.

2.6.2.   Drošums un darbgatavība

Apkopes operācijām un to biežumam, apkopes un kontroles centru personāla sagatavošanai un kvalifikācijai, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēmai, ko ieviesuši attiecīgie uzņēmēji kontroles un apkopes centros, jābūt tādai, kas nodrošina augstu sistēmas drošuma un darbgatavības līmeni.

2.6.3.   Tehniskā savietojamība

Tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai, kā arī mašīnistu, vilciena personāla un dispečeru kvalifikācijai jābūt tādai, lai nodrošinātu dzelzceļa sistēmas ekspluatācijas efektivitāti, ņemot vērā atšķirīgas prasības pret pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem.

2.6.4.   Pieejamība

Jāveic atbilstīgi pasākumi, lai gādātu par to, ka ekspluatācijas noteikumos ir paredzēta funkcionalitāte, kas vajadzīga, lai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām nodrošinātu piekļuvi.

2.7.   Telemātikas lietojumprogrammas pasažieru un kravu pārvadājumiem

2.7.1.   Tehniskā savietojamība

Pamatprasības attiecībā uz telemātikas lietojumprogrammām garantē pasažieriem un preču pārvadātājiem vismaz noteikta kvalitātes līmeņa pakalpojumus, piemēram, tehniskās savietojamības ziņā.

Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu:

to, ka datubāzes, programmatūru un datu pārraides protokolus izstrādā tā, lai būtu iespējama maksimāla savstarpēja datu (izņemot konfidenciālus komercdatus) apmaiņa starp dažādām lietojumprogrammām un operatoriem,

lietotājiem ērtu pieeju informācijai.

2.7.2.   Drošums un darbgatavība

Šo datubāzu, programmatūras un datu pārraides protokolu izmantošanas, vadības, atjaunināšanas un uzturēšanas paņēmieniem jāgarantē šo sistēmu efektivitāte un pakalpojumu kvalitāte.

2.7.3.   Veselība

Šo sistēmu un lietotāju saskarnēm jāatbilst obligātajiem ergonomikas un veselības aizsardzības normatīviem.

2.7.4.   Drošība

Uzglabājot un pārraidot ar drošību saistītu informāciju, jāievēro atbilstīgas prasības attiecībā uz godprātību un drošumu.

2.7.5.   Pieejamība

Jāveic atbilstīgi pasākumi, lai gādātu par to, ka telemātikas lietojumprogrammas pasažieru pārvadājumu apakšsistēmām nodrošina funkcionalitāti, kas nepieciešama, lai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām nodrošinātu piekļuvi.


IV PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU “EK” VERIFIKĀCIJAS PROCEDŪRA

1.   VISPĀRĪGI PRINCIPI

““EK” verifikācija” ir procedūra, kuru pieteikuma iesniedzējs 15. panta nozīmē veic, lai pierādītu, ka attiecīgo Savienības tiesību aktu un attiecīgo valsts noteikumu prasības, kas attiecas uz apakšsistēmu, ir izpildītas un ka attiecīgo apakšsistēmu var atļaut nodot ekspluatācijā.

2.   PAZIŅOTĀS STRUKTŪRAS IZSNIEGTAIS VERIFIKĀCIJAS SERTIFIKĀTS

2.1.   Ievads

Šajā direktīvā verifikācija, ko veic, atsaucoties uz SITS, ir procedūra, ar kuru paziņotā struktūra pārbauda un apliecina, ka apakšsistēma atbilst attiecīgajām savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām (SITS).

Tas neskar pieteikuma iesniedzēja pienākumus ievērot citus piemērojamos Savienības tiesību aktus un jebkādu verifikāciju, kas saskaņā ar citiem noteikumiem jāveic izvērtēšanas struktūrām.

2.2.   Starpposma verifikācijas apliecinājums (SVA)

2.2.1.   Principi

Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma verifikāciju var veikt apakšsistēmas daļām vai to attiecināt vienīgi uz konkrētiem verifikācijas procedūras posmiem. Šajos gadījumos verifikācijas rezultātus var dokumentēt “starpposma verifikācijas apliecinājumā” (SVA), ko izsniedz pieteikuma iesniedzēja izvēlētā paziņotā struktūra.

SVA jādod atsauce uz SITS, atbilstība kurām ir izvērtēta.

2.2.2.   Apakšsistēmas daļas

Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt SVA jebkurai no daļām, kurās viņš apakšsistēmu nolemj sadalīt. Katru daļu pārbauda katrā posmā, kā paredzēts 2.2.3. punktā.

2.2.3.   Verifikācijas procedūras posmi

Apakšsistēmu vai apakšsistēmas atsevišķas daļas pārbauda katrā no šādiem posmiem:

a)

vispārējā projektēšana,

b)

izveide: būve, jo īpaši ietverot inženiertehniskos darbus, ražošana, komponentu montāža un vispārējā regulēšana,

c)

galīgā testēšana.

Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt SVA projektēšanas posmā (tostarp tipa pārbaudes) un izveides posmā visai apakšsistēmai vai jebkurai no daļām, kurās pieteikuma iesniedzējs ir nolēmis apakšsistēmu sadalīt (skatīt 2.2.2. punktu).

2.3.   Verifikācijas sertifikāts

2.3.1.   Par verifikāciju atbildīgās paziņotās struktūras izvērtē apakšsistēmas projektu, izveidi un galīgo testēšanu un sagatavo “EK” verifikācijas sertifikātu, kas paredzēts pieteikuma iesniedzējam, kurš savukārt sagatavo “EK” verifikācijas deklarāciju. Verifikācijas sertifikātā jādod atsauce uz SITS, atbilstība kurām ir izvērtēta.

Ja nav izvērtēta apakšsistēmas atbilstība visām attiecīgajām SITS (piemēram, atkāpes gadījumā vai gadījumā, ja SITS piemēro daļēji modernizācijai vai atjaunošanai, SITS pārejas posmā vai īpašā gadījumā), verifikācijas sertifikātā dod precīzu atsauci uz SITS vai to daļām, atbilstību kurām paziņotā struktūra verifikācijas procedūras gaitā nav pārbaudījusi.

2.3.2.   Ja ir izsniegta SVA, par apakšsistēmas verifikāciju atbildīgā paziņotā struktūra ņem vērā šo SVA, un pirms verifikācijas sertifikāta izsniegšanas tā:

a)

pārbauda, vai SVA pareizi aptver visas SITS attiecīgās prasības;

b)

pārbauda visus aspektus, ko neaptver SVA; un

c)

pārbauda visas apakšsistēmas galīgo testēšanu.

2.3.3.   Ja pārveido apakšsistēmu, kurai jau ir izdots verifikācijas sertifikāts, paziņotā struktūra veic tikai būtiskās un nepieciešamās pārbaudes un testus, proti, izvērtē vienīgi tās apakšsistēmas daļas, kas ir pārveidotas, un to saskarni ar apakšsistēmas nepārveidotajām daļām.

2.3.4   Katra paziņotā struktūra, kas iesaistīta apakšsistēmas verifikācijā, saskaņā ar 15. panta 4. punktu sagatavo dokumentāciju, kurā norāda tās darbību apjomu.

2.4.   “EK” verifikācijas deklarācijai pievienotā tehniskā dokumentācija

Tehnisko dokumentāciju, ko pievieno “EK” verifikācijas deklarācijai, nokomplektē pieteikuma iesniedzējs, un tajā jāiekļauj šāda informācija:

a)

ar projektu saistītais tehniskais raksturojums, tostarp izpildei vajadzīgie kopskata un detalizācijas rasējumi, elektriskās un hidrauliskās shēmas, strāvas vadības ķēdes shēmas, datu apstrādes un automatizēto sistēmu apraksts, kas ir pietiekami detalizēts veiktās atbilstības verifikācijas dokumentēšanai, kā arī ekspluatācijas un apkopes dokumentācija un cita informācija, kas attiecas uz konkrēto apakšsistēmu;

b)

apakšsistēmā iekļauto 4. panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts;

c)

15. panta 4. punktā minētā dokumentācija, ko apkopojusi katra apakšsistēmas verifikācijā iesaistītā paziņotā struktūra un kurā ietilpst:

to “EK” verifikācijas deklarāciju kopijas un vajadzības gadījumā “EK” deklarāciju par piemērotību lietošanai kopijas, kas sagatavotas 4. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajiem savstarpējās izmantojamības komponentiem, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgo aprēķinu piezīmes un to testu un pārbaužu protokolu kopijas, kurus paziņotās struktūras veikušas, pamatojoties uz kopējām tehniskajām specifikācijām,

attiecīgā gadījumā – SVA, ko pievieno verifikācijas sertifikātam, tostarp paziņotās struktūras veiktās SVA derīguma pārbaudes rezultāti,

verifikācijas sertifikāts kopā ar attiecīgo aprēķinu piezīmēm, kuru parakstījusi par verifikāciju atbildīgā paziņotā struktūra un kurā norādīts, ka apakšsistēma atbilst attiecīgo SITS prasībām, minot visas atrunas, kas atzīmētas darbību veikšanas gaitā un vēl nav atsauktas; verifikācijas sertifikātam būtu jāpievieno arī pārbaudes un audita ziņojumi, ko sagatavojusi tā pati struktūra, veicot savus pienākumus, kas noteikti 2.5.2. un 2.5.3. punktā;

d)

verifikācijas sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem;

e)

ja nepieciešama drošas integrēšanas verifikācija, ievērojot 18. panta 4. punktu c) apakšpunktu un 21. panta 3. punkta c) apakšpunktu, attiecīgajā tehniskajā dokumentācijā iekļauj izvērtētāja ziņojumu par riska novērtēšanas CSM, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK (1) 6. panta 3. punktā.

2.5.   Paziņoto struktūru veiktā uzraudzība

2.5.1.   Par izveides pārbaudi atbildīgajai paziņotajai struktūrai jābūt pastāvīgai piekļuvei būvlaukumiem, ražošanas darbnīcām, noliktavām un vajadzības gadījumā rūpnieciskās ražošanas vai testēšanas iekārtām, un vispār jebkurām telpām, kuras tā uzskata par nepieciešamām pienākumu veikšanai. Paziņotajai struktūrai jāsaņem no pieteikuma iesniedzēja visi šim nolūkam vajadzīgie dokumenti, jo īpaši apakšsistēmas īstenošanas plāni un tehniskā dokumentācija.

2.5.2.   Par īstenošanas pārbaudi atbildīgajai paziņotajai struktūrai regulāri jāveic auditi, lai pārliecinātos par atbilstību attiecīgajām SITS. Tai jāiesniedz audita ziņojums personām, kas atbild par īstenošanu. Tās pārstāvju klātbūtne var būt nepieciešama noteiktos celtniecības darbu posmos.

2.5.3.   Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji bez brīdinājuma var apmeklēt būvlaukumu vai ražošanas darbnīcas. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra var veikt pilnīgu vai daļēju auditu. Tai jāiesniedz pārbaudes ziņojums un – attiecīgā gadījumā – audita ziņojums personām, kas atbild par īstenošanu.

2.5.4.   Paziņotā struktūra spēj uzraudzīt apakšsistēmu, kurā ir uzstādīts savstarpējās izmantojamības komponents, lai izvērtētu – ja atbilstīgajā SITS ir šāda prasība – tās piemērotību lietošanai paredzētajā dzelzceļa vidē.

2.6.   Iesniegšana

“EK” verifikācijas deklarācijai pievienotās tehniskās dokumentācijas kopiju pieteikuma iesniedzējs glabā visu apakšsistēmas ekspluatācijas laiku. Pēc pieprasījuma tas jānosūta jebkurai dalībvalstij vai Aģentūrai.

Dokumentāciju, ko iesniedz, piesakoties uz ekspluatācijas atļauju, iesniedz iestādei, kurā vēlas saņemt atļauju. Valsts drošības iestāde vai Aģentūra var pieprasīt, lai kopā ar atļauju iesniegto dokumentu daļa(-as) tiktu pārtulkota(-as) tās valodā.

2.7.   Publicēšana

Katrai paziņotajai struktūrai regulāri jāpublicē attiecīga informācija par:

a)

saņemtajiem verifikācijas un SVA pieprasījumiem;

b)

pieprasījumiem izvērtēt savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību un piemērotību lietošanai;

c)

izsniegtajām vai atteiktajām SVA;

d)

izsniegtajiem vai atteiktajiem verifikācijas sertifikātiem un “EK” sertifikātiem par piemērotību lietošanai;

e)

izsniegtajiem vai atteiktajiem verifikācijas sertifikātiem.

2.8.   Valoda

Dokumentācijai un sarakstei saistībā ar “EK” verifikācijas procedūru jābūt pieteikuma iesniedzēja uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts Savienības oficiālajā valodā vai Savienības oficiālajā valodā, kuras izmantošanai piekritis pieteikuma iesniedzējs.

3.   IZRAUDZĪTĀS STRUKTŪRAS IZSNIEGTAIS VERIFIKĀCIJAS SERTIFIKĀTS

3.1.   Ievads

Ja tiek piemēroti valsts noteikumi, verifikācijā ietver procedūru, ar kuru struktūra, kas izraudzīta, ievērojot 15. panta 8. punktu (izraudzītā struktūra), pārbauda un apliecina, ka apakšsistēma atbilst valsts noteikumiem, kuri paziņoti saskaņā ar 14. pantu, katrai dalībvalstij, kurā ir paredzēts apakšsistēmu atļaut nodot ekspluatācijā.

3.2.   Verifikācijas sertifikāts

Izraudzītā struktūra sagatavo verifikācijas sertifikātu, kas paredzēts pieteikuma iesniedzējam.

Sertifikātā ietver precīzu atsauci uz valsts noteikumu(-iem), kuru atbilstību izraudzītā struktūra pārbaudījusi verifikācijas procesā.

Tādu valsts noteikumu gadījumā, kuri attiecas uz ritekli veidojošām apakšsistēmām, izraudzītā struktūra iedala sertifikātu divās daļās, vienā daļā ietverot atsauces uz valsts noteikumiem, kas precīzi attiecas uz ritekļa un konkrētā tīkla tehnisko savietojamību, bet otrā daļā – atsauces uz visiem citiem valsts noteikumiem.

3.3.   Dokumentācija

Dokumentācija, ko nokomplektējusi izraudzītā struktūra un kas pievienota verifikācijas sertifikātam, valsts noteikumu piemērošanas gadījumā jāietver 2.4. punktā minētajā tehniskajā dokumentācijā, kas pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai, un tajā sniedz tehniskos datus, kas ir būtiski, izvērtējot apakšsistēmas atbilstību minētajiem valsts noteikumiem.

3.4.   Valoda

Dokumentācijai un sarakstei saistībā ar “EK” verifikācijas procedūru jābūt pieteikuma iesniedzēja uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts Savienības oficiālajā valodā vai Savienības oficiālajā valodā, kuras izmantošanai piekritis pieteikuma iesniedzējs.

4.   APAKŠSISTĒMU DAĻU VERIFIKĀCIJA SASKAŅĀ AR 15. PANTA 7. PUNKTU

Ja verifikācijas sertifikātu ir paredzēts izdot konkrētām apakšsistēmas daļām, šā pielikuma noteikumus pēc analoģijas piemēro arī minētajām daļām.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.).


V PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltās direktīvas ar to secīgo grozījumu sarakstu

(minēti 58. pantā)

Direktīva 2008/57/EK

(OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.)

Direktīva 2009/131/EK

(OV L 273, 17.10.2009., 12. lpp.)

Direktīva 2011/18/ES

(OV L 57, 2.3.2011., 21. lpp.)

B DAĻA

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 57. pantā)

Direktīva

Transponēšanas termiņš

2008/57/EK

2010. gada 19. jūlijs

2009/131/EK

2010. gada 19. jūlijs

2011/18/ES

2011. gada 31. decembris


VI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 2008/57/EK

Šī direktīva

1. pants

1. pants

2. panta a) līdz z) punkts

2. panta 1. līdz 5. punkts, 7. līdz 17. punkts un 19. līdz 28. punkts

-

2. panta 6., 18. un 29. līdz 45. punkts

3. pants

-

4. pants

3. pants

5. panta 1. punkts līdz 3. punkta g) apakšpunkts

4. panta 1. punkts līdz 3. punkta g) apakšpunkts

-

4. panta 3. punkta h) un i) apakšpunkts

5. panta 4. līdz 8. punkts

4. panta 4. līdz 8. punkts

6. pants

5. pants

7. pants

6. pants

8. pants

-

9. pants

7. pants

10. pants

8. pants

11. pants

9. pants

12. pants

-

13. pants

10. pants

14. pants

11. pants

15. panta 1. punkts

18. panta 2. punkts

15. panta 2. un 3. punkts

-

16. pants

12. pants

17. pants

13. un 14. pants

18. pants

15. pants

19. pants

16. pants

-

17. pants

-

18. pants (izņemot 18. panta 3. punktu)

-

19., 20., 21., 22. un 23. pants

20. pants

-

21. pants

-

22. līdz 25. pants

-

26. pants

24. pants

27. pants

14. panta 10. punkts

26. pants

28. pants un VIII pielikums

27. līdz 44. pants

45. pants

29. pants

51. pants

30. un 31. pants

-

32. pants

46. pants

33. pants

47. panta 3., 4., 6. un 7. punkts

47. panta 1., 2. un 5. punkts

34. pants

48. pants

35. pants

49. pants

36. pants

-

-

50. pants

37. pants

52. pants

38. pants

57. pants

39. pants

53. pants

-

54. un 55. pants

-

56. pants

40. pants

58. pants

41. pants

59. pants

42. pants

60. pants

I līdz III pielikums

I līdz III pielikums

IV pielikums

9. panta 2. punkts

V pielikums

15. panta 9. punkts

VI pielikums

IV pielikums

VII pielikums

14. panta 10. punkts

VIII pielikums

30., 31. un 32. pants

IX pielikums

7. panta 5. punkts

X pielikums

V pielikums

XI pielikums

VI pielikums


Komisijas paziņojums attiecībā uz skaidrojošiem dokumentiem

Komisija atgādina, ka Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2011. gada 27. oktobra kopīgajā politiskajā deklarācijā par skaidrojošiem dokumentiem atzina, ka informācijai, kuru dalībvalstis iesniedz Komisijai attiecībā uz direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos, “ir jābūt skaidrai un precīzai”, lai Komisijai būtu vieglāk pildīt tās uzdevumu – pārraudzīt Savienības tiesību aktu piemērošanu. Konkrētajā gadījumā skaidrojuši dokumenti šajā nolūkā būtu bijuši noderīgi. Komisija pauž nožēlu, ka galīgajā tekstā noteikumu par to nav.