18.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/23

(1)

Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2), 2015. gada 26. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Čehijas Republika nebija minēta to dalībvalstu vidū, kurām paredzēts veikt padziļinātu pārskatu.

(2)

2016. gada ziņojums par Čehijas Republiku tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Čehijas Republikas panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Čehijas Republikas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

Čehijas Republika 2016. gada 11. maijā iesniedza savu 2016. gada konverģences programmu, un 12. maijā tā iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)

Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi ir iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (3) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu norādes par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Uz Čehijas Republiku pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Valdība savā 2016. gada konverģences programmā plāno nelielu nominālās bilances pasliktināšanos līdz -0,6 % no IKP 2016. gadā un plašu stabilizēšanos – 0,5 % apmērā no IKP, sākot ar 2017. gadu. Vidēja termiņa budžeta mērķis – strukturālais deficīts 1 % apmērā no IKP – programmas periodā tiks izpildīts. Saskaņā ar konverģences programmu sagaidāms, ka valdības parāda attiecība pret IKP saglabāsies 41,1 % līmenī 2016. gadā un samazināsies līdz 39,3 % 2019. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Pasākumi, kas, sākot no 2017. gada, nepieciešami plānoto deficīta mērķu sasniegšanai, nav pietiekamā mērā precizēti. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, tiek prognozēts, ka strukturālā bilance 2016. gadā būs – 0,7 % un 2017. gadā – – 0,9 % no IKP, kas pārsniedz vidējā termiņa budžeta mērķi. Iespējamās turpmākās novirzes būtu jāizvērtē, ņemot vērā prasību strukturālo bilanci saglabāt atbilstošu vidēja termiņa budžeta mērķim. Pamatojoties uz savu konverģences programmas izvērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata – sagaidāms, ka Čehijas Republika ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(6)

Ilgtermiņā attiecībā uz Čehijas Republiku pastāv vidēji fiskālās stabilitātes riski. Tie galvenokārt izriet no tādu valsts izdevumu prognozētās ietekmes, kas saistīti ar novecošanu, galvenokārt veselības aprūpes jomā, kā arī pensiju jomā. Ja tiks īstenoti nesen pieņemtie vai plānotie pasākumi pensiju sistēmas grozīšanai, tas ilgtermiņā izraisīs publisko finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Pirmkārt, valdība 2016. gada februārī pieņēma tiesību aktus, ar ko tai tika piešķirtas pilnvaras elastīgāk pielāgot pensiju indeksācijas mehānismu. Otrkārt, tiek apspriesti priekšlikumi paredzēt, ka maksimālais likumā noteiktais pensionēšanās vecums ir 65 gadi, un izveidot regulāru pensionēšanās vecuma pārskatīšanas mehānismu. Pašlaik netiek plānots palielināt likumā noteikto zemo pensionēšanās vecuma līmeni. Veselības aprūpes jomā prognozētais ilgtermiņa izdevumu pieaugums arī rada bažas. Veselības aprūpes sistēmas pārvaldības un izmaksu efektivitātes uzlabošana Čehijas Republikā sagādā problēmas, lai gan vairāki pasākumi patlaban ir dažādos īstenošanas posmos. Rādītāji liecina par augstu preču patēriņa un pakalpojumu izmantošanas līmeni un salīdzinoši lielu paļaušanos uz stacionāro aprūpi, kas ir dārgāka nekā ambulatorie pakalpojumi. Šķiet, ka pieejamie medicīniskie dati netiek efektīvi izmantoti, lai plānotu un racionalizētu stacionārās aprūpes iespējas. Stacionārās aprūpes atlīdzināšanas sistēma tiek pārskatīta, jo tai piemīt dažādi trūkumi, piemēram, neliels to slimnīcu skaits, kuras izmanto atsauces likmju aprēķināšanai. Joprojām nav pietiekami izpētītas iespējas stiprināt ambulatorās aprūpes koordinēšanu, uzlabot ārstu īstenoto “atlases” funkciju un ierobežot ambulatoro pakalpojumu nevajadzīgu izmantošanu.

(7)

Čehijas Republikas fiskālā sistēma ir viena no vājākajām Savienībā. Valdība 2015. gada februārī apstiprināja reformu paketi galveno trūkumu novēršanai šajā jomā, bet to vēl ir nepieciešams ratificēt parlamentā. Paketes mērķis ir transponēt valsts tiesību aktos Padomes Direktīvu 2011/85/ES (4). Ierosinātā reforma paredz stiprināt izdevumu ierobežojumus un tos tieši piesaistīt vidējā termiņa budžeta mērķim. Saskaņā ar reformu valdībai vajadzētu pieņemt budžetu, ar ko nodrošina publisko finanšu ilgtermiņa stabilitāti, un tiktu izveidota neatkarīga fiskālo jautājumu padome nolūkā uzraudzīt publiskās finanses un vairot pārredzamību.

(8)

Ieguldījumu līmenis Čehijas Republikā joprojām ir zemāks par vidējo ES rādītāju uz vienu iedzīvotāju, un ieguldījumi ļoti koncentrējas galvaspilsētas reģionā. Administratīvie un regulatīvie šķēršļi joprojām apgrūtina darījumdarbības vides efektivitāti un kavē ieguldījumus. Pastāv specifiski transporta un enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanas kavēkļi. Turklāt ES fondu apgūšana 2007.–2013. gada plānošanas periodā bija lēna, kam par iemeslu galvenokārt bija sarežģītas procedūras, pārvaldības un kontroles sistēmu trūkumi, nepilnības publiskā iepirkuma procedūrās un vājas to iestāžu administratīvās spējas, kuras iesaistītas projektu īstenošanā. Kas attiecas uz transporta infrastruktūru, ieguldījumu administratīvie šķēršļi ir ilgstošās procedūras zemes izmantošanas atļauju saņemšanai un kavēšanās, kas izriet no sūdzību procedūrām Pretmonopola birojā. Attiecībā uz energoefektivitāti valsts programmas energointensitātes samazināšanai ir bijušas sadrumstalotas un izmaksu ziņā neefektīvas. Ir norādes, ka enerģijas ietaupījumu rādītāji neuzlabojas atbilstoši valsts energoefektivitātes rīcības plānam. Attiecībā uz pakalpojumiem ir pierādījumi, ka pastāv regulatīvie ierobežojumi. Tas jo īpaši attiecas uz dažām individuālo profesionālo pakalpojumu nozarēm, kurās šķēršļi ienākšanai un darbībai tirgū, šķiet, ir augstāki nekā vidēji ES. Kvalitatīvu tiešsaistes sabiedrisko pakalpojumu zemais izmantošanas līmenis arī kavē darījumdarbības vides attīstību un atspoguļo piegādes trūkumus. E-pārvaldes pakalpojumos netiek pilnvērtīgi izmantotas tehnoloģiju iespējas uzlabot lietotāja pieredzi, un šo pakalpojumu tehniskās kvalitātes līmenis ir viens no zemākajiem Savienībā. Pieejamie pierādījumi norāda uz to, ka Čehijas Republikā ir salīdzinoši plaši izplatīta izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Šīs problēmas risināšana ir prioritārs jautājums politikas programmā, jo īpaši attiecībā uz PVN. No otras puses, netiek plānoti pasākumi, lai samazinātu salīdzinoši augstās izmaksas, kas saistītas ar nodokļu maksāšanu, vai lai vienkāršotu nodokļu sistēmu. Nodokļu iestāžu piedāvātie pakalpojumi posmā pirms dokumentu iesniegšanas ir ierobežoti. Nodokļu maksātāji nelielā mērā izmanto elektroniskās sistēmas nodokļu deklarāciju iesniegšanai, lai gan ir panākts zināms progress attiecībā uz PVN. Turklāt saskaņā ar jaunākajiem starptautiskajiem ziņojumiem nodokļu iekasēšanas izmaksas ir salīdzinoši augstas. Augstas darba devēju sociālās iemaksas paaugstina jau kopumā augsto darbaspēka nodokļu līmeni, un novirzīšana uz citām jomām, piemēram, uz īpašuma nodokli, ir ierobežota.

(9)

Vairāki rādītāji liecina par būtiskām nepilnībām valsts pārvaldē. Ir gūti zināmi panākumi attiecībā uz leģislatīvu un neleģislatīvu pasākumu pieņemšanu 2015. gada pretkorupcijas plāna ietvaros. Parlaments 2015. gada novembrī apstiprināja Līgumu reģistra likumu. Tā savlaicīga īstenošana un turpmāka attīstība uzlabotu publisko iepirkumu konkursu pārredzamību un izmaksu efektivitāti. Tomēr daži svarīgākie korupcijas apkarošanas tiesību akti, piemēram, grozījumi Likumā par interešu konfliktu un jaunais Likums par politisko partiju finansēšanu, arvien ir procesā. Vairākus pieņemtos pasākumus ir grūti īstenot, un tiem ir ierobežota ietekme, savukārt vairāki plānotie pasākumi tiek vairākkārt pārcelti uz nākamo rīcības plānu. Neraugoties uz zināmiem centieniem novērst Čehijas Republikas publiskā iepirkuma sistēmas darbības nepilnības, ir iespējams gūt turpmākus panākumus attiecībā uz konkurenci un tādējādi – lietderīgumu. Tas ir daļēji tāpēc, ka iepirkuma veicējiem trūkst atbilstīgas apmācības un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā nepietiekama uzmanība tiek pievērsta kvalitātes kritērijiem. Publiskais sektors lielā mērā izmanto procedūras, kas neparedz konkursa rīkošanu un kurām ir ierobežota spēja piesaistīt pretendentus, savukārt apvienoto iepirkumu izmanto reti. Tomēr sagaidāms, ka nesen transponēto publiskā iepirkuma direktīvu par modernizētām publiskā iepirkuma procedūrām īstenošana radīs iespēju publiskā iepirkuma politikā ieviest stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu pieeju attiecībā uz profesionalizāciju, publisko iepirkumu apvienošanu, pastiprinātu pievēršanos kvalitātes kritērijiem un iepirkuma veicēju integritāti.

(10)

Pēdējos gados ir ievērojami pieauguši ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, bet rezultāti joprojām ir vāji, un pastāv bažas par pētniecības un izstrādes infrastruktūras ilgtspēju. Čehijas Republikas pētniecības sistēmā pašlaik tiek īstenotas pamatīgi iekavējušās, taču vērienīgas pārvaldības reformas, jo īpaši attiecībā uz novērtēšanu un finansēšanu. Esošais finansēšanas mehānisms ir sadrumstalots, tas nenodrošina pietiekamu koordināciju starp attiecīgajām struktūrām un skaidru pienākumu un prioritāšu sadalījumu. Tiek izstrādāta visaptveroša pētniecības un izstrādes novērtējuma sistēma, sasaistot to ar finansējumu, bet progress ir lēns. Centieni uzlabot akadēmiskās vides saiknes ar darījumu aprindām ir bijuši vāji. Minētās saiknes vājina publisko pētniecības iestāžu novērtēšanas sistēma, kurā netiek ņemts vērā sadarbības līmenis ar uzņēmumiem.

(11)

Parlaments 2016. gada janvārī pieņēma augstākās izglītības reformu. Skolotāja profesijas pievilcība joprojām ir problēma, un uzskata, ka viens no cēloņiem tam ir samērā nelielais atalgojums, tajā pašā laikā skolotāju vidējais vecums palielinās. Lai palielinātu profesijas pievilcību, skolotājiem un pedagoģiskajam personālam tiek izstrādāta jauna karjeras sistēma, taču tās īstenošana ir atlikta. Izglītības rezultāti kopumā ir labi, bet tos spēcīgi ietekmē skolēnu sociālekonomiskie apstākļi. Nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, jo īpaši romu, zemie izglītības rezultāti, viennozīmīgi rada bažas. Aplēses liecina, ka ļoti liela daļa romu tautības bērnu priekšlaicīgi pārtrauc mācības. Daudzi romu bērni saņem izglītību ārpus parastās skolu sistēmas, kā rezultātā viņi saskaras ar zemākiem mācību standartiem nekā pārējo iedzīvotāju bērni. Nav pietiekami attīstītas apmācību iespējas skolotājiem, kas tiem palīdzētu risināt minēto jautājumu, un to skolotāju īpatsvars, kas piedalās ar jauktu grupu mācīšanu un iekļaujošu izglītību saistītos profesionālās izaugsmes pasākumos, nav liels. Lai panāktu iekļaujošu izglītību, ir pieņemta virkne leģislatīvu un administratīvu pasākumu, un ir sākta to īstenošana. Sagaidāms, ka tie palīdzēs mazināt plaisu starp romu un pārējo bērnu iegūto izglītības līmeni un panākumiem. Parlaments 2016. gada martā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, attiecinot obligāto izglītību arī uz pēdējo pirmsskolas līmeņa izglītības gadu un nodrošinot, ka mazākiem bērniem ir tiesības uz vietu bērnudārzā. Tomēr nevienlīdzība izglītības sistēmā ir šķērslis cilvēkkapitāla kvalitātes uzlabošanai, un turpmākajā dzīvē tā kavē darba tirgus rezultātus.

(12)

Darba tirgus situācija Čehijas Republikā ir uzlabojusies, bet nodarbinātības līmeņa turpmāka celšanās būs atkarīga no nepietiekami pārstāvētu grupu lielākas līdzdalības. Tās ietver sievietes ar maziem bērniem, mazkvalificētus darba ņēmējus un romu kopienas pārstāvjus. Valsts nodarbinātības dienestu ietekmes spēja apvienojumā ar atbilstošu un pienācīgi mērķorientētu aktīvu darba tirgus politiku un individualizētiem pakalpojumiem veicinātu neaizsargātu iedzīvotāju grupu līdzdalību. Sieviešu, kurām ir mazi bērni, līdzdalību darba tirgū kavē tas, ka pastāvīgi trūkst cenu ziņā pieejamu un kvalitatīvu bērnu aprūpes pakalpojumu, jo īpaši bērniem vecumā līdz trim gadiem, un pārāk maz tiek izmantots elastīgs darbalaika režīms. Lai risinātu jautājumu par trūkstošajiem bērnu aprūpes pakalpojumiem, pēdējos gados ir īstenoti daži pasākumi, tomēr ir iespējams īstenot lielākus centienus.

(13)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi visaptverošu Čehijas Republikas ekonomikas politikas analīzi un publicējusi to 2016. gada ziņojumā par valsti. Tā ir arī izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Čehijas Republikai adresētajiem ieteikumiem. Tā ir ņēmusi vērā ne tikai programmu būtiskumu attiecībā uz ilgtspējīgu fiskālo un sociālekonomisko politiku Čehijas Republikā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā.

(14)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un saskaņā ar tās atzinumu (5) sagaidāms, ka Čehijas Republika ievēros Stabilitātes un izaugsmes paktu,

1.

Veikt pasākumus nolūkā nodrošināt publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā, ņemot vērā nākotnes riskus veselības aprūpes jomā. Pieņemt tiesību aktus nolūkā nostiprināt fiskālo sistēmu.

2.

Samazināt regulatīvos un administratīvos šķēršļus ieguldījumiem, jo īpaši transporta un enerģētikas nozarē, un palielināt e-pārvaldes pakalpojumu pieejamību. Pieņemt atlikušās pretkorupcijas reformas un uzlabot publiskā iepirkuma praksi.

3.

Stiprināt pētniecības un izstrādes sistēmas pārvaldību un veicināt saiknes starp augstskolām un uzņēmumiem. Vairot skolotāja profesijas pievilcību un veikt pasākumus nolūkā palielināt nelabvēlīgā situācijā esošu bērnu, tostarp romu, iekļaušanu parastajās skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Novērst šķēršļus, kas kavē nepietiekami pārstāvēto grupu, jo īpaši sieviešu, lielāku līdzdalību darba tirgū.