a)

izglītības un apmācības uzdevums ir ne tikai sagatavot darba tirgum, bet arī ieguldīt sociālajā iekļaušanā un kohēzijā – ar indivīdu plašākas personīgās izaugsmes un mūžizglītības starpniecību, tādējādi veidojot kritisku, pārliecinātu, aktīvu un neatkarīgu pilsoni, kurš ir spējīgs izprast mūsdienu sabiedrības sarežģītību un var tikt galā ar tajā notiekošajām straujajām pārmaiņām. Ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz darba tirgus tūlītējām vajadzībām, bet arī uz tādiem izglītības un apmācības aspektiem, kas spēj sekmēt inovāciju, uzņēmējdarbību un radošumu, veidot nozares, radīt darbvietas un jaunus tirgus, pavērt cilvēkiem (tostarp visneaizsargātākajiem) iespējas, bagātināt demokrātisko dzīvi un veidot pilsoņus, kas uzņemas pienākumus, ir talantīgi un aktīvi. Ņemot vērā nesenos traģiskos notikumus saistībā ar radikalizāciju Eiropā, vēl jo svarīgāk ir pievērst uzmanību pilsoniskām, demokrātiskām, starpkultūru kompetencēm un kritiskai domāšanai;

b)

lai attīstītu dzīvē un turpmākajā darbā nepieciešamo plašu kompetenču kopumu, izglītojamajiem visos vecumos ir nepieciešami izcili skolotāji un pasniedzēji. Skolotāji un pasniedzēji var iedvesmot izglītojamos un palīdzēt tiem apgūt labākas un atbilstošākas zināšanas, prasmes un kompetences, un viņiem ir svarīga loma jaunu mācīšanas un mācīšanās metožu ieviešanā. Tomēr ir vajadzīgi pastāvīgi un ilgstoši centieni, lai skolotāja profesijai piesaistītu, tajā atbalstītu un noturētu talantīgas un izcilas personības, nodrošinot, ka skolotājiem un pasniedzējiem būtu pienācīga darba vide un viņi paši pastāvīgi iepazītos ar jaunākajām norisēm, un būtu atvērti apkārt notiekošajām tehnoloģiskajām un sociālajām pārmaiņām;

c)

ciešākas saiknes starp izglītības un apmācības un darba pasauli, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, ir ļoti būtiskas, lai nodrošinātu, ka tiek atraisīts ikviena indivīda potenciāls un talants, kas sekmē to labāku nodarbināmību, integrāciju un aktīvu dalību sabiedrībā; šādas saiknes palīdz arī nodrošināt, lai izglītības un apmācības sistēmas arī turpmāk būtu elastīgas un reaģētu uz pārmaiņām sabiedrībā un darba tirgū. Turklāt ir svarīgi sekmēt darba devēju iesaisti savu darba ņēmēju mūžizglītības veicināšanā;

d)

digitālās kompetences apguve agrīnā vecumā ir ļoti būtiska, taču izglītībai un apmācībai ir jāreaģē ne tikai uz pašreizējām darba tirgus vajadzībām pēc konkrēti identificētām tehniskām prasmēm, bet arī uz ilgāka termiņa mērķi, proti, elastīgas domāšanas un zinātkāres attīstīšanu, kas vajadzīga, lai pielāgotu un iegūtu jaunas, līdz šim neidentificētas zināšanas, prasmes un kompetences, kuras būs vajadzīgas, lai virzītu nākotnes tehnoloģisko attīstību;

e)

pasākumi, kas ieskicēti Jaunajā prasmju programmā Eiropai, būtu jāveic saskaņā ar stratēģisko sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020), jo tā apvieno visus mācīšanās veidus, pilnībā ievēro subsidiaritāti, piedāvā noderīgu platformu dalībvalstu politikas atbalstam un ES līmeņa sadarbības stiprināšanai, kā arī saskaņā ar citiem relevantiem politikas procesiem, piemēram, Eiropas pusgadu. Eiropas līmeņa koordinācijas pasākumiem izglītības, apmācības un prasmju jomā un ziņošanas jautājumos vajadzētu būt efektīviem un lietderīgiem, par to vienojoties dalībvalstīm un Komisijai. Pilnībā būtu jāizmanto dalībvalstu pieredze, pamatojoties uz jau pastāvošajām struktūrām;

f)

būtu jāapsver pienācīga ES finansējuma pieejamība, lai nodrošinātu to darbību dzīvotspēju, kas apstiprinātas saskaņā ar Jauno prasmju programmu Eiropai.