18.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 127/8

PADOMES LĒMUMS (ES) 2016/768

(2016. gada 21. aprīlis),

ar ko akceptē grozījumus 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokolā par smagajiem metāliem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (ANO/EEK) 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos (“konvencija”) apstiprināšanas 1981. gadā Savienība ir minētās konvencijas Puse (1).

(2)

Kopš 2001. gada 4. aprīlī tika apstiprināts 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokols par smagajiem metāliem (“protokols”), Savienība ir minētā protokola Puse (2).

(3)

Protokola Puses 2009. gadā sāka sarunas, kuru tvērums 2010. gadā tika paplašināts un kuru mērķis bija turpināt uzlabot cilvēka veselības un vides aizsardzību, tostarp atjauninot emisiju robežvērtības attiecībā uz gaisa piesārņotāju emisijām to rašanās vietā.

(4)

Puses, kas piedalījās konvencijas izpildinstitūcijas 31. sesijā, 2012. gadā vienprātīgi pieņēma Lēmumus 2012/5 un 2012/6, ar kuriem groza protokolu.

(5)

Lēmumā 2012/6 izklāstītie grozījumi stājās spēkā un kļuva piemērojami, ievērojot paātrināto procedūru, kas paredzēta protokola 13. panta 4. punktā.

(6)

Lēmumā 2012/5 izklāstītie grozījumi saskaņā ar protokola 13. panta 3. punktu ir jāpieņem tā Pusēm.

(7)

Savienība jau ir pieņēmusi tiesību aktus jautājumos, uz kuriem attiecas protokola grozījumi, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (3).

(8)

Tādēļ protokola grozījumi, kas izklāstīti Lēmumā 2012/5, būtu jāakceptē Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā akceptē grozījumus 1979. gada Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokolā par smagajiem metāliem (“protokols”).

Konvencijas izpildinstitūcijas Lēmuma 2012/5 pielikumā izklāstītais protokola grozījumu teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu vai personas, kuras ir tiesīgas Savienības vārdā attiecībā uz jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē, deponēt akceptēšanas instrumentu, kas paredzēts protokola (4) 13. panta 3. punktā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2016. gada 21. aprīlī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G.A. VAN DER STEUR

(1)  OV L 171, 27.6.1981., 11. lpp.

(2)  OV L 134, 17.5.2001., 40. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(4)  Protokola grozījumu spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PROTOKOLA GROZĪJUMI,

kas izklāstīti Konvencijas izpildinstitūcijas Lēmuma 2012/5 pielikumā

a)   1. pants

1.

Panta 10. punktā vārdus “i) šis protokols vai ii) grozījumi I vai II pielikumam, ja šā protokola noteikumi attiecas uz stacionārajiem avotiem, tikai pamatojoties uz šiem grozījumiem” aizstāj ar vārdiem “šā protokola pusei. Puse var nolemt par jaunu stacionāro avotu neuzskatīt stacionāro avotu, kuram brīdī, kad protokols stājas spēkā attiecībā uz šo pusi, attiecīgās kompetentās valsts iestādes jau izsniegušas apstiprinājumu un kura būve vai būtiska modifikācija sākta piecu gadu laikā no minētās dienas.”

2.

Pēc 11. punkta pievieno šādu jaunu 12. punktu:

“12.   Vārdi “šis protokols” un “protokols” (visos locījumos) apzīmē 1998. gada Protokolu par smagajiem metāliem, tostarp tā grozītās versijas.”

b)   3. pants

3.

Panta 2. punktā vārdu “Katra” aizstāj ar vārdiem “Ievērojot 2.a un 2.b punktu, katra”.

4.

Panta 2. punkta a) apakšpunktā vārdus “kam III pielikumā ir noteiktas labākās pieejamās metodes” aizstāj ar vārdiem “attiecībā uz ko vadlīniju dokumentā, kuru puses pieņēmušas izpildinstitūcijas sesijā, ir apzinātas labākās pieejamās metodes”.

5.

Panta 2. punkta c) apakšpunktā vārdus “kam III pielikumā ir noteiktas labākās pieejamās metodes” aizstāj ar vārdiem “attiecībā uz ko vadlīniju dokumentā, kuru puses pieņēmušas izpildinstitūcijas sesijā, ir apzinātas labākās pieejamās metodes”.

6.

Pēc 2. punkta pievieno šādu jaunu 2.a un 2.b punktu:

“2.a   Puse, kas pirms tādu grozījumu stāšanās spēkā, ar kuriem noteiktas jaunas avotu kategorijas, jau bijusi šā protokola puse, robežvērtības, kas piemērojamas esošam stacionāram avotam, var piemērot jebkuram šādas jaunas kategorijas avotam, kura būve vai būtiska modifikācija ir sākta, pirms pagājuši divi gadi no minēto grozījumu stāšanās spēkā šai pusei, ja vien minētais avots netiek būtiski modificēts un līdz tam laikam, kamēr minētais avots netiek būtiski modificēts.

2.b   Puse, kas pirms tādu grozījumu stāšanās spēkā, ar kuriem noteiktas jaunas robežvērtības, kas piemērojamas jaunam stacionāram avotam, jau bijusi šā protokola puse, var turpināt piemērot iepriekš piemērojamās robežvērtības jebkuram avotam, kura būve vai būtiska modifikācija ir sākta, pirms pagājuši divi gadi no minēto grozījumu stāšanās spēkā šai pusei, ja vien minētais avots netiek būtiski modificēts un līdz tam laikam, kamēr minētais avots netiek modificēts.”

7.

Panta 5. punktā:

a)

Vārdus “, tām pusēm, kas atrodas EMEP ģeogrāfiskajās robežās, izmantojot vismaz EMEP koordinācijas institūcijas noteikto metodiku, un tām valstīm, kuras atrodas ārpus EMEP ģeogrāfiskajām robežām, vadoties pēc metodikas, kura izstrādāta izpildinstitūcijas darba plāna satvarā” svītro un aizstāj ar punktu “.”.

b)

Pēc pirmā teikuma pievieno šādu tekstu:

“Puses, kas ietilpst EMEP ģeogrāfiskajās robežās, izmanto metodiku, kura izklāstīta vadlīniju dokumentos, ko sagatavojusi EMEP koordinācijas institūcija un ko puses pieņēmušas izpildinstitūcijas sesijā. Puses, kas neietilpst EMEP ģeogrāfiskajās robežās, vadās pēc metodikas, kas izstrādāta izpildinstitūcijas darba plāna satvarā.”

8.

Protokola 3. panta beigās pievieno šādu jaunu 8. punktu:

“8.   Visām pusēm būtu aktīvi jāiesaistās konvencijas programmās par gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un gaisa kvalitātes monitoringa un modelēšanas programmās.”

c)   3.a pants

9.

Protokolā iekļauj šādu jaunu 3.a pantu:

“3.a pants

Elastīgi pārejas pasākumi

1.   Neatkarīgi no 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkta, konvencijas puse, kura kļūst par šā protokola pusi laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim, var piemērot elastīgus pārejas pasākumus, ar ko labākās pieejamās metodes un robežvērtības īsteno attiecībā uz esošajiem stacionārajiem avotiem konkrētās stacionāro avotu kategorijās saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Ikviena puse, kas izvēlas piemērot elastīgos pārejas pasākumus saskaņā ar šo pantu, šā protokola ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentā vai dokumentā par pievienošanos protokolam sniedz šādu informāciju:

a)

konkrētās stacionāro avotu kategorijas, kas norādītas II pielikumā un attiecībā uz ko konkrētā puse vēlas piemērot elastīgos pārejas pasākumus; sarakstā nedrīkst būt vairāk par četrām šādām kategorijām;

b)

stacionārie avoti, kura būve vai būtiska modifikācija ir sākta pirms 1990. gada vai cita gada, kas ietilpst laikposmā no 1985. līdz 1995. gadam (ieskaitot), kurus puse norādījusi pirms ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās un kuri kvalificējas elastīgiem pārejas pasākumiem, kas izklāstīti 5. punktā, un

c)

īstenošanas plāns, kurš atbilst 3. un 4. punktam un kurā noteikts minēto noteikumu pilnīgas īstenošanas grafiks.

3.   Puse piemēro vismaz labākās pieejamās metodes esošajiem stacionārajiem avotiem 1., 2., 5. un 7. kategorijā, kas minētas II pielikumā, ne vēlāk kā astoņus gadus pēc šā protokola stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto pusi, vai 2022. gada 31. decembrī atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk, izņemot 5. punktā paredzētos gadījumus.

4.   Puses labāko pieejamo metožu vai robežvērtību piemērošanu esošajiem stacionārajiem avotiem nekādā ziņā nedrīkst atlikt uz laikposmu pēc 2030. gada 31. decembra.

5.   Attiecībā uz jebkuru avotu vai avotiem, kas norādīti atbilstīgi 2. punkta b) apakšpunktam, puse ne vēlāk kā astoņus gadus pēc šā protokola stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto pusi vai līdz 2022. gada 31. decembrim atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk, var nolemt šādu avotu vai avotus slēgt. Šādu avotu sarakstu iesniedz kopā ar puses nākamo ziņojumu saskaņā ar 6. punktu. Šādam avotam vai avotiem nepiemēros prasības attiecībā uz labāko pieejamo metožu un robežvērtību piemērošanu, ja avotu vai avotus slēdz līdz 2030. gada 31. decembrim. Ikvienam šādam avotam vai avotiem, kas līdz minētajai dienai nav slēgti, puse pēc tam piemēro labākās pieejamās metodes un robežvērtības, kas piemērojamas jauniem avotiem attiecīgajā avotu kategorijā.

6.   Puse, kas izvēlas piemērot šajā pantā minētos elastīgos pārejas pasākumus, Komisijas izpildsekretāram iesniedz trīsgadu ziņojumu par progresu labāko pieejamo metožu un robežvērtību piemērošanā stacionārajiem avotiem stacionāro avotu kategorijās, kas apzinātas saskaņā ar šo pantu. Komisijas izpildsekretārs šādus trīsgadu ziņojumus dara pieejamus izpildinstitūcijai.”

d)   7. pants

10.

Panta 1. punkta a) apakšpunktā:

a)

semikolu (“;”) apakšpunkta beigās aizstāj ar “. Turklāt:”

un

b)

iekļauj šādu jaunu i) un ii) punktu:

“i)

ja puse lieto dažādas emisiju samazināšanas stratēģijas saskaņā ar 3. panta 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, tā dokumentē izmantotās stratēģijas un to, kā izpildītas minēto apakšpunktu prasības;

ii)

ja puse uzskata, ka atbilstoši 3. panta 2. punkta d) apakšpunktam noteikto robežvērtību piemērošana nav tehniski un ekonomiski izpildāma, tā par to ziņo un iesniedz pamatojumu;”.

11.

Panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

katra puse, kas ietilpst EMEP ģeogrāfiskajās robežās, ar Komisijas izpildsekretāra starpniecību iesniedz ziņojumu EMEP, informējot par I pielikumā minēto smago metālu emisiju līmeņiem, kas noteikti, izmantojot metodiku, kura izklāstīta vadlīniju dokumentos, ko sagatavojusi EMEP koordinācijas institūcija un ko puses pieņēmušas izpildinstitūcijas sesijā. Puses, kas neietilpst EMEP ģeogrāfiskajās robežās, ziņo pieejamo informāciju par I pielikumā minēto smago metālu emisiju līmeņiem. Katra puse sniedz arī informāciju par I pielikumā minēto vielu emisiju līmeņiem attiecībā uz minētajā pielikumā norādīto atsauces gadu.”

12.

Pēc 1. punkta b) apakšpunkta pievieno šādus jaunus apakšpunktus:

“c)

katrai pusei, kas ietilpst EMEP ģeogrāfiskajās robežās, ar Komisijas izpildsekretāra starpniecību vajadzētu izpildinstitūcijai ziņot pieejamo informāciju par programmām attiecībā uz gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un par gaisa kvalitātes monitoringa un modelēšanas programmām saskaņā ar konvenciju, izmantojot izpildinstitūcijas pieņemtos vadlīniju dokumentus;

d)

pusēm, kas neietilpst EMEP ģeogrāfiskajās robežās, pēc izpildinstitūcijas pieprasījuma vajadzētu darīt pieejamu informāciju, kura līdzīga c) apakšpunktā aprakstītajai.”

13.

Panta 3. punktā:

a)

vārdus “savlaicīgi pirms katras izpildinstitūcijas sesijas” aizstāj ar vārdiem “pēc izpildinstitūcijas pieprasījuma un saskaņā ar tās noteikto grafiku”;

b)

pēc vārda “EMEP” iekļauj vārdus “un citas palīgstruktūras”;

c)

pēc vārda “sniedz” iekļauj vārdu “svarīgu”.

e)   8. pants

14.

Vārdus “EMEP, izmantojot atbilstošus modeļus un mērījumus, un savlaicīgi pirms katras ikgadējās izpildinstitūcijas sesijas” aizstāj ar vārdiem “Pēc izpildinstitūcijas pieprasījuma un saskaņā ar tās noteikto grafiku EMEP un tās tehniskās struktūras un centri, izmantojot atbilstošus modeļus un mērījumus”.

f)   10. pants

15.

Panta 4. punktā:

a)

pēc vārda “pabeigšanas,” iekļauj vārdu “apsver”;

b)

vārdu “izstrādā” aizstāj ar vārdiem “iespēju izstrādāt”;

c)

vārdus “, lai samazinātu I pielikumā minēto smago metālu emisiju atmosfērā” svītro.

g)   13. pants

16.

Panta 3. punktā:

a)

vārdus “un I, II, IV, V un VI pielikuma” aizstāj ar vārdiem “pielikumu, izņemot III un VII pielikuma,”;

b)

vārdus “, kad divas trešdaļas pušu” aizstāj ar vārdiem “, kad divas trešdaļas pušu, kas bija puses to pieņemšanas laikā,”.

17.

Panta 4. punktā skaitli “90” aizstāj ar skaitli “180”.

18.

Panta 5. punktā skaitli “90” aizstāj ar skaitli “180”.

19.

Pēc 5. punkta pievieno šādu jaunu 5.a un 5.b punktu:

“5.a   Tām pusēm, kas to akceptējušas, attiecībā uz II, IV, V un VI pielikuma grozījumiem 5.b punktā izklāstītā procedūra aizstāj procedūru, kas izklāstīta 3. punktā.

5.b   Grozījumus II, IV, V un VI pielikumā pieņem visas izpildinstitūcijas sesijā klātesošās puses pēc vienprātības principa. Vienu gadu no dienas, kad Komisijas izpildsekretārs grozījumus darījis zināmus visām pusēm, tie jebkuram šādam pielikumam stājas spēkā tām pusēm, kas nav iesniegušas depozitāram paziņojumu saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem:

a)

ikviena puse, kas nevar apstiprināt grozījumus II, IV, V un VI pielikumā, par to paziņo depozitāram rakstveidā viena gada laikā no dienas, kad paziņots par grozījumu pieņemšanu. Depozitārs nekavējoties paziņo visām pusēm par šāda paziņojuma saņemšanu. Puse var jebkurā laikā aizstāt iepriekšējo paziņojumu ar grozījumu pieņemšanas dokumentu, un pēc pieņemšanas dokumenta iesniegšanas depozitāram šāda pielikuma grozījumi stājas spēkā arī šai pusei;

b)

jebkuri II, IV, V un VI pielikuma grozījumi nestājas spēkā, ja vismaz 16 puses:

i)

vai nu ir iesniegušas paziņojumu saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem, vai

ii)

nav piekritušas procedūrai, kas izklāstīta šajā punktā, un vēl nav iesniegušas pieņemšanas dokumentu saskaņā ar 3. punktu.”

h)   15. pants

20.

Pēc 2. punkta pievieno šādu jaunu 3. punktu:

“3.   Ja valsts vai reģionālā ekonomikas integrācijas organizācija nevēlas, lai tai attiecībā uz II, IV, V un VI pielikuma grozījumiem būtu saistošas 13. panta 5.b punktā noteiktās procedūras, tā to paziņo ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentā.”

i)   II pielikums

21.

II daļas tabulā 5. kategorijas apraksta pirmajā rindā vārdus “svina un cinka” aizstāj ar vārdiem “svina, cinka un silīcijmangāna un feromangāna sakausējumu”.

j)   IV pielikums

22.

Pirms pirmā punkta pievieno skaitli “1.”.

23.

Punkta a) apakšpunktā pēc vārdiem “protokola spēkā stāšanās dienas” pievieno vārdus “attiecībā uz konkrēto pusi”.

24.

Punkta b) apakšpunktā:

a)

pirmajā teikumā vārdu “astoņi” aizstāj ar vārdu “divi”;

b)

pirmā teikuma beigās pēc vārdiem “protokola spēkā stāšanās dienas” pievieno vārdus “attiecībā uz konkrēto pusi vai 2020. gada 31. decembra atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas vēlāk”;

c)

pēdējo teikumu svītro.

25.

Pielikuma beigās pievieno šādu jaunu 2. un 3. punktu:

“2.

Neatkarīgi no 1. punkta, bet ievērojot 3. punktu, Konvencijas puse, kura kļūst par šā protokola pusi laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim, pirms šā protokola ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas, vai pievienošanās tam, var paziņot, ka tā pagarinās 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto robežvērtību piemērošanas termiņu (iespējamais ilgums – 15 gadi) pēc dienas, kurā šis protokols stājas spēkā attiecībā uz konkrēto pusi.

3.

Puse, kas saskaņā ar šā protokola 3.a pantu ir izdarījusi izvēli attiecībā uz konkrētu stacionāro avotu kategoriju, nedrīkst iesniegt arī deklarāciju saskaņā ar 2. punktu, kas piemērojama tai pašai kategorijai.”

k)   V pielikums

26.

Protokola V pielikumu aizstāj ar šādu:

“V PIELIKUMS

Robežvērtības lielo stacionāro avotu emisiju kontrolei

1.

Smago metālu emisiju kontrolei ir svarīgas divu veidu robežvērtības:

a)

vērtības konkrētiem smagajiem metāliem vai smago metālu grupām un

b)

vērtības daļiņu emisijām kopumā.

2.

Principā daļiņu robežvērtības nevar aizstāt konkrētas robežvērtības kadmijam, svinam un dzīvsudrabam, jo ar daļiņu emisijām saistīto metālu daudzums atšķiras atkarībā no konkrētā procesa. Tomēr šo robežvērtību ievērošana būtiski veicina smago metālu emisiju samazināšanu kopumā. Bez tam daļiņu emisiju monitorings parasti neizmaksā tik daudz, cik konkrētu metāla veidu emisiju monitorings, un dažu smago metālu nepārtraukts monitorings vispār nav iespējams. Tāpēc daļiņu robežvērtībām ir liela praktiskā nozīme, un tās arī ir norādītas šajā pielikumā vairumā gadījumu, lai papildinātu konkrētās robežvērtības kadmijam, svinam vai dzīvsudrabam.

3.

A sadaļa attiecas uz visām dalībvalstīm, izņemot Amerikas Savienotās Valstis. B sadaļa attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

A.   Puses, izņemot Amerikas Savienotās Valstis

4.

Tikai šajā sadaļā “putekļi” ir jebkādas formas, struktūras vai blīvuma daļiņu masa, kura ir disperģēta gāzes fāzē paraugu ņemšanas vietas apstākļos un kuru var savākt, veicot filtrēšanu konkrētos apstākļos pēc analizējamās gāzes reprezentatīvas paraugu ņemšanas, un kura paliek pirms filtra un uz filtra pēc žāvēšanas konkrētos apstākļos.

5.

Šajā sadaļā “emisijas robežvērtība” (ERV) vai “robežvērtība” nozīmē tādu putekļu un konkrētu šajā protokolā minēto smago metālu daudzumu, kuru satur no iekārtas emitētās dūmgāzes un kuru nedrīkst pārsniegt. Ja vien nav norādīts citādi, to aprēķina kā piesārņotāju masu uz dūmgāzu tilpuma vienību (mg/m3) temperatūras un sausas gāzes spiediena standartapstākļos (tilpums 273,15 K temperatūrā un ar 101,3 kPa spiedienu). Attiecībā uz skābekļa saturu dūmgāzē ir piemērojamas vērtības, kas noteiktas atsevišķām lielo stacionāro avotu kategorijām. Atšķaidīšana nolūkā samazināt piesārņotāju koncentrāciju dūmgāzēs nav atļauta. Netiek ņemta vērā iekārtu iedarbināšana, izslēgšana un apkope.

6.

Emisijas monitoringu visos gadījumos veic, izmantojot mērījumus vai veicot aprēķinus, ar kuriem panāk vismaz to pašu precizitāti. Atbilstību robežvērtībām pārbauda, veicot nepārtrauktus mērījumus vai mērījumus ar pārtraukumiem vai izmantojot jebkuru citu tehniski piemērotu metodi, tostarp pārbaudītas aprēķina metodes. Attiecīgo smago metālu mērījumus veic vismaz reizi trijos gados attiecībā uz katru rūpniecisko avotu. Ņem vērā vadlīniju dokumentus par metodēm mērījumu un aprēķinu veikšanai, kurus puses pieņēmušas izpildinstitūcijas sesijā. Veicot nepārtrauktus mērījumus, atbilstība robežvērtībai ir ievērota tad, ja mēneša validētā emisijas vidējā vērtība nepārsniedz ERV. Veicot mērījumus ar pārtraukumiem vai izmantojot citas piemērotas noteikšanas vai aprēķina procedūras, atbilstība ERV ir ievērota tad, ja vidējā vērtība, kas iegūta no atbilstoša mērījumu skaita raksturīgos apstākļos, nepārsniedz emisijas standarta vērtību. Pārbaudē var ņemt vērā mērījuma metožu neprecizitāti. Ir iespējams arī netiešs vielu monitorings, kurā izmanto summāros/kumulatīvos parametrus (piemēram, putekļu daudzumu izsaka kā smago metālu summāro parametru). Dažos gadījumos atbilstību vērtībai/robežvērtībai var panākt vai saglabāt, izmantojot tehnisku paņēmienu emisiju apstrādei.

7.

Attiecīgo piesārņojošo vielu monitoringu un procesa parametru mērījumus, kā arī automatizēto mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšanu un references mērījumus minēto sistēmu kalibrēšanai veic saskaņā ar CEN standartiem. Ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Sadedzināšanas iekārtas (katli un procesa sildītāji), kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 50 MWth  (1) (II pielikums, 1. kategorija)

8.

Robežvērtības putekļu emisijām no cietā un šķidrā kurināmā (izņemot biomasas un kūdras (2)) sadedzināšanas.

1. tabula

Kurināmā veids

Ievadītā siltuma jauda (MWth)

ERV putekļiem (mg/m3)  (1)

Cietais kurināmais

50–100

Jaunas iekārtas:

20 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

Esošas iekārtas:

30 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

100–300

Jaunas iekārtas:

20 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

Esošas iekārtas:

25 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

> 300

Jaunas iekārtas:

10 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

Esošas iekārtas:

20 (akmeņogles, lignīts un citi cietā kurināmā veidi)

Šķidrais kurināmais

50–100

Jaunas iekārtas:

20

Esošas iekārtas:

 

30 (vispārīgi)

 

50 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas rūpnīcās)

Šķidrais kurināmais

100–300

Jaunas iekārtas:

20

Esošas iekārtas:

 

25 (vispārīgi)

 

50 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas rūpnīcās)

> 300

Jaunas iekārtas:

10

Esošas iekārtas:

 

20 (vispārīgi)

 

50 (destilēšanas un pārveidošanas atlikumu sadedzināšanai sadedzināšanas iekārtās pēc pašu patēriņam veiktās jēlnaftas rafinēšanas rūpnīcās)

9.

Īpaši noteikumi 8. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām:

a)

puse var atkāpties no pienākuma ievērot 8. punktā minētās ERV šādos gadījumos:

i)

attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kurās parasti izmanto gāzveida kurināmo un kurās izņēmuma kārtā jāizmanto citi kurināmie gāzes piegādes pēkšņa pārtraukuma dēļ, un kuras šā iemesla dēļ būtu jāaprīko ar dūmgāzu attīrīšanas ierīci;

ii)

attiecībā uz esošām sadedzināšanas iekārtām, ko laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim darbinās ne vairāk kā 17 500 darbības stundu;

b)

ja sadedzināšanas iekārtas jaudu palielina vismaz par 50 MWth, 8. punktā noteiktās ERV jaunām iekārtām attiecas uz iekārtas daļu, kuru skārušas izmaiņas. ERV aprēķina kā vidējo svērto faktiskās ievadītās jaudas vērtību esošajai un jaunajai iekārtas daļai;

c)

puses nodrošina, ka tiek izstrādāti noteikumi procedūrām, kas attiecas uz emisijas samazināšanas aprīkojuma nepareizu darbību vai bojājumu;

d)

attiecībā uz jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtu, kurā vienlaikus izmanto divus vai vairākus kurināmos, ERV nosaka, aprēķinot individuālo kurināmo ERV vidējo svērto vērtību, balstoties uz katra kurināmā ievadītās siltuma jaudas īpatsvaru.

Primārā un sekundārā dzelzs un tērauda rūpniecība (II pielikums, 2. un 3. kategorija)

10.

Robežvērtības putekļu emisijām

2. tabula

Darbība

ERV putekļiem (mg/m3)

Aglomerāta ražošanas iekārta

50

Granulēšanas iekārta

20 sasmalcināšanai, drupināšanai un žāvēšanai

15 visiem pārējiem procesa posmiem

Domnas: karstās krāsnis

10

Tērauda ražošana un liešana ar skābekļa konvertoru

30

Tērauda elektriskā kausēšana un liešana

15 (esošas)

5 (jaunas)

Čuguna lietuves (II pielikums, 4. kategorija)

11.

Robežvērtības putekļu emisijām no čuguna lietuvēm

3. tabula

Darbība

ERV putekļiem (mg/m3)

Čuguna lietuves:

visas krāsnis (stāvcepļi, indukcijas un rotācijas krāsnis); visas veidnes (vienreizlietojamās, daudzreizlietojamās veidnes)

20

Karstā velmēšana

20

50, ja mitru tvaiku dēļ nevar izmantot maisa filtru

Vara, cinka un silīcijmangāna un feromangāna sakausējumu ražošana un apstrāde, tostarp Imperial Smelting tehnoloģijas krāsnis (II pielikums, 5. un 6. kategorija)

12.

Robežvērtība putekļu emisijām no vara, cinka un silīcijmangāna un feromangāns sakausējumu ražošanas un apstrādes

4. tabula

 

ERV putekļiem (mg/m3)

Krāsaino metālu ražošana un apstrāde

20

Svina ražošana un apstrāde (II pielikums, 5. un 6. kategorija)

13.

Robežvērtība putekļu emisijām no svina ražošanas un apstrādes

5. tabula

 

ERV putekļiem (mg/m3)

Svina ražošana un apstrāde

5

Cementa ražošana (II pielikums, 7. kategorija)

14.

Robežvērtības putekļu emisijām no cementa ražošanas

6. tabula

 

ERV putekļiem (mg/m3)  (2)

Cementa ražošanas iekārtas, krāsnis, smalcinātāji un klinkera dzesētāji

20

Cementa ražošanas iekārtas, krāsnis, smalcinātāji un klinkera dzesētāji, kuros izmanto atkritumu līdzsadedzināšanu

20

Stikla ražošana (II pielikums, 8. kategorija)

15.

Robežvērtības putekļu emisijām no stikla ražošanas

7. tabula

 

ERV putekļiem (mg/m3)  (3)

Jaunas iekārtas

20

Esošas iekārtas

30

16.

Robežvērtība svina emisijai no stikla ražošanas 5 mg/m3.

Sārmu metālu hlorīdu ražošana (II pielikums, 9. kategorija)

17.

Līdz 2020. gada 31. decembrim esošajās sārmu metālu hlorīdu ražošanas iekārtās, kurās izmanto dzīvsudraba elektroda elektrolīzi, pāriet uz tehnoloģijām, kurās dzīvsudrabu neizmanto, vai tās slēdz; tehnoloģiskās pārejas periodā dzīvsudrabam, ko iekārta emitē gaisā, ir piemērojama robežvērtība 1 g uz katru saražoto Mg (3) hlora.

18.

Jaunās sārmu metālu hlorīdu ražošanas iekārtas ekspluatē, neizmantojot dzīvsudrabu.

Atkritumu sadedzināšana (II pielikums, 10. un 11. kategorija)

19.

Robežvērtības putekļiem no atkritumu sadedzināšanas

8. tabula

 

ERV putekļiem (mg/m3)  (4)

Sadzīves, nebīstamo, bīstamo un medicīnisko atkritumu sadedzināšana

10

20.

Robežvērtība dzīvsudraba emisijām no atkritumu sadedzināšanas 0,05 mg/m3.

21.

Robežvērtība dzīvsudraba emisijām no atkritumu līdzsadedzināšanas 1. un 7. avotu kategorijā 0,05 mg/m3.

B.   Amerikas Savienotās Valstis

22.

Robežvērtības daļiņu un/vai konkrētu smago metālu emisiju kontrolēšanai no stacionārajiem avotiem turpmāk minētajās stacionāro avotu kategorijās un avoti, kuriem tās ir piemērojamas, ir noteikti šādos dokumentos:

a)

tērauda ražošanas iekārtas: elektriskā loka krāsnis – Federālo noteikumu kodeksa (FNK) 40. daļa, 60. iedaļa, AA un AAa apakšiedaļa;

b)

mazās sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, AAAA apakšiedaļa;

c)

stikla ražošana – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, CC apakšiedaļa;

d)

tvaika ražošanas iekārtas elektrostacijās – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, D un Da apakšiedaļa;

e)

rūpnieciskās, komerciestāžu un institūciju tvaika ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Db un Dc apakšiedaļa;

f)

sadzīves atkritumu sadedzināšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, E, Ea un Eb apakšiedaļa;

g)

slimnīcu, medicīnisko, infektoloģisko atkritumu sadedzināšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Ec apakšiedaļa;

h)

portlandcements – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, F apakšiedaļa;

i)

sekundārās svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, L apakšiedaļa;

j)

skābekļa konvertori – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, N apakšiedaļa;

k)

tērauda ražošanas pamatprocesu iekārtas (pēc 1983. gada 20. janvāra) – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Na apakšiedaļa;

l)

primārās vara kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, P apakšiedaļa;

m)

primārās cinka kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Q apakšiedaļa;

n)

primārās svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, R apakšiedaļa;

o)

ferosakausējumu ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Z apakšiedaļa;

p)

citas cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtas (pēc 2004. gada 9. decembra) – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, EEEE apakšiedaļa;

q)

sekundārās svina kausēšanas krāsnis – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, X apakšiedaļa;

r)

bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EEE apakšiedaļa;

s)

portlandcementa ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, LLL apakšiedaļa;

t)

primārā vara kausēšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, QQQ apakšiedaļa;

u)

primārā svina kausēšana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, TTT apakšiedaļa;

v)

čuguna un tērauda lietuves – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EEEEE apakšiedaļa;

w)

čuguna un tērauda integrēta ražošana – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, FFFFF apakšiedaļa;

x)

tērauda ražošanas iekārtas ar elektriskā loka krāsnīm – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, YYYYY apakšiedaļa;

y)

čuguna un tērauda lietuves – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, ZZZZZ apakšiedaļa;

z)

primārā vara kausēšana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, EEEEEE apakšiedaļa;

aa)

sekundārā vara kausēšana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, FFFFFF apakšiedaļa;

bb)

primārā krāsaino metālu kausēšana (izkliedēti avoti): cinks, kadmijs un berilijs – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, GGGGGG apakšiedaļa;

cc)

stikla ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, SSSSSS apakšiedaļa;

dd)

sekundārā krāsaino metālu kausēšana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, TTTTTT apakšiedaļa;

ee)

ferosakausējumu ražošana (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, YYYYYY apakšiedaļa;

ff)

alumīnija, vara un krāsaino metālu lietuves (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, ZZZZZZ apakšiedaļa;

gg)

veiktspējas standarti akmeņogļu sagatavošanas un apstrādes iekārtām – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, Y apakšiedaļa;

hh)

rūpnieciskie, komerciestāžu, institūciju un procesa sildītāji – FNK 40. daļa, 63. daļa, DDDDD apakšiedaļa;

ii)

rūpnieciskie, komerciestāžu un institūciju katli (izkliedēti avoti) – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, JJJJJJ apakšiedaļa;

jj)

dzīvsudraba elektroda sārmu metālu hlorīdu ražošanas iekārtas – FNK 40. daļa, 63. iedaļa, IIIII apakšiedaļa;

un

kk)

veiktspējas standarti komerciestāžu un rūpnieciskām cieto atkritumu sadedzināšanas iekārtām, kuru būvniecība ir sākta pēc 1999. gada 30. novembra vai kuru modifikācija vai rekonstrukcija sākta 2001. gada 1. jūnijā vai vēlāk – FNK 40. daļa, 60. iedaļa, CCCC apakšiedaļa.”

l)   VI pielikums

27.

Pielikuma 1. punktā:

a)

vārdus “Ja vien šajā pielikumā nav paredzēts citādi, ne” svītro un aizstāj ar vārdu “Ne”;

b)

vārdus “sešus mēnešus pēc” svītro;

c)

Vārdus “dienas” aizstāj ar vārdiem “dienā attiecībā uz konkrēto pusi”.

28.

Pielikuma 3. punktu svītro.

29.

Pielikuma 4. punktā vārdu “Pusei” aizstāj ar vārdiem “Neatkarīgi no 1. punkta, pusei”.

30.

Pielikuma 5. punktā ievaddaļu pirms a) apakšpunkta aizstāj ar šādu:

“Katra puse ne vēlāk kā šā protokola spēkā stāšanās dienā attiecībā uz konkrēto pusi, panāk koncentrācijas līmeņus, kas nepārsniedz:”.

(1)  Sadedzināšanas iekārtas nominālo ievadīto siltuma jaudu aprēķina kā visu daļu, kas savienotas ar kopīgu dūmeni, ievadītās siltuma jaudas summu. Aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu, atsevišķas daļas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 15 MWth, neņem vērā.

(2)  Šīs ERV neattiecas uz:

—

iekārtām, kurās biomasa un kūdra ir vienīgais kurināmā avots,

—

iekārtām, kurās degšanas produktus izmanto tiešai apsildei, žāvēšanai vai jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei;

—

pēcdedzināšanas iekārtām, kas paredzētas dūmgāzu attīrīšanai ar sadedzināšanas paņēmienu un ko neizmanto kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas;

—

katalītiskā krekinga katalizatoru reģenerācijas iekārtām;

—

iekārtām sēra iegūšanai no sērūdeņraža;

—

reaktoriem, ko izmanto ķīmiskajā rūpniecībā;

—

koksa krāsnīm;

—

kauperiem;

—

utilizācijas katliem celulozes ražošanas iekārtās;

—

atkritumu sadedzināšanas iekārtām un

—

sadedzināšanas iekārtām, ko darbina ar dīzeļdegvielas, benzīna vai gāzes dzinējiem vai ar iekšdedzes turbīnām, neatkarīgi no izmantotā kurināmā.

(1)  Robežvērtības attiecas uz skābekļa saturu 6 % cietajam kurināmajam un 3 % šķidrajam kurināmajam.

(2)  Robežvērtības attiecas uz skābekļa saturu 10 %.

(3)  Robežvērtības attiecas uz skābekļa saturu 8 % nepārtrauktajai kausēšanai un 13 % kausēšanai ar pārtraukumiem.

(3)  1 Mg = 1 tonna.

(4)  Robežvērtība attiecas uz skābekļa saturu 11 %.