10.3.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 94/2

KOMISIJAS LĒMUMS

(2016. gada 9. marts),

ar ko izveido Komisijas ekspertu grupu jautājumos par elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājiem

(2016/C 94/02)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2014. gada 20. un 21. martā aicināja raiti īstenot visus pasākumus, lai attiecībā uz visām dalībvalstīm panāktu starpsavienojumu izveides mērķrādītāju vismaz 10 % apmērā no to uzstādītajām elektroenerģijas ražošanas jaudām. Tā aicināja Komisiju nākt klajā ar konkrētiem līdz 2030. gadam sasniedzamiem starpsavienojumu mērķiem.

(2)	Paziņojumā “Eiropas enerģētiskās drošības stratēģija” (1) Komisija ierosināja pašreizējo 10 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķi līdz 2030. gadam palielināt līdz 15 %, vienlaikus ņemot vērā izmaksu aspektus un savstarpējas tirdzniecības potenciālu attiecīgajos reģionos.

(3)	Eiropadome 2014. gada 23. un 24. oktobrī aicināja Komisiju regulāri ziņot, kā līdz 2030. gadam tiks sasniegts 15 % mērķrādītājs, kā to ir ierosinājusi Komisija, un panākt, ka tas galvenokārt tiek sasniegts, īstenojot kopīgu interešu projektus.

(4)

Paziņojumā “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (2) Komisija atgādināja, ka attiecībā uz elektroenerģiju ir noteikts konkrēts minimālais starpsavienojumu mērķrādītājs – vismaz 10 % no dalībvalstīs uzstādītajām elektroenerģijas ražošanas jaudām; šis rādītājs būtu jāsasniedz līdz 2020. gadam. Minētajā paziņojumā Komisija norādīja, ka 2016. gadā tā ziņos par pasākumiem, kas jāveic, lai līdz 2030. gadam sasniegtu 15 % mērķrādītāju.

(5)

Paziņojumā “Elektrotīklu starpsavienojumu 10 % mērķrādītāja sasniegšana” (3) Komisija uzsvēra, ka iekšējā elektroenerģijas tirgus pabeigšana, jo īpaši likvidējot elektroenerģētiski nošķirtu teritoriju izolētību, droša energopiegāde visiem patērētājiem un lielāks no mainīgiem atjaunojamiem energoavotiem ražotas elektroenerģijas īpatsvars nozīmē, ka starpsavienojumu jaudai jābūt lielākai nekā 10 %, un ES un dalībvalstu centieniem jāpamatojas uz nepieciešamību visām dalībvalstīm vismaz 15 % starpsavienojumu jaudu sasniegt līdz 2030. gadam.

(6)	Eiropadome 2015. gada 19. un 20. martā aicināja paātrināti īstenot elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektus, tostarp elektrotīklu starpsavienojumus īpaši ar perifērajiem reģioniem, lai nodrošinātu enerģētisko drošību un labi funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu.

(7)

Tai pašā laikā dalībvalstīs vērojamās atšķirības attiecībā uz ģeogrāfisko izvietojumu, energoresursu patēriņa struktūru un energoapgādi liecina, ka ir vajadzīga katram gadījumam pielāgota pieeja, rūpīgi izvērtējot vājos posmus un ņemot vērā izmaksas. Reģionālās sadarbības struktūrās – reģionālajās grupās elektroenerģijas jomā, kas izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013 (4) (TEN-E regula), un attiecīgajās augsta līmeņa grupās, kas darbojas enerģētikas infrastruktūras jomā, būs lietderīgi risināt dialogu un vienoties par turpmāko virzību.

(8)

Minētās augsta līmeņa grupas pastiprina politisko dimensiju, stratēģisko virzību un izstrādā politikas vadlīnijas tehniskajam darbam, kā arī palīdz apzināt attiecīgajiem reģioniem paredzētus prioritāros projektus un sekmēt tos. Līdz ar Baltijas enerģētikas starpsavienojumu plāna Augsta līmeņa grupu, kura tika reorganizēta 2015. gadā, tai pašā gadā tika izveidotas vēl divas augsta līmeņa grupas: Augsta līmeņa grupa jautājumos par Dienvidrietumeiropas starpsavienojumiem (Pireneju pussalā) un Augsta līmeņa grupa jautājumos par Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas gāzes savienojumu.

(9)

Būtu jāizveido ekspertu grupa, kas Komisijai un reģionālās sadarbības struktūrām sniegtu tehniskus ieteikumus par to, kā vislabāk 15 % starpsavienojumu mērķrādītāju iestrādāt reģionālajos, valsts un/vai pierobežas līmeņa mērķrādītājos, un tehniskus ieteikumus galvenajos tehniskajos jautājumos, kas saistīti ar nepieciešamo starpsavienojumu īstenošanu, tostarp jautājumos par 10 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāja sasniegšanu.

(10)

Ekspertu grupas struktūrai vajadzētu būt tādai, lai būtu līdzsvaroti pārstāvētas attiecīgās speciālo zināšanu un interešu jomas un lai būtu vienlīdz pārstāvēti abi dzimumi un dažādi ģeogrāfiskie apgabali. Tādēļ minētajā grupā vajadzētu būt Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) un elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO-E) pārstāvjiem, ekspertiem un attiecīgajām nozares organizācijām, kā arī akadēmiskajām aprindām un nevalstiskajām organizācijām, kurām ir attiecīgas speciālas zināšanas iekšējā enerģijas tirgus un elektrotīklu starpsavienojumu jautājumu risināšanā.

(11)	Būtu jāizklāsta noteikumi par to, kā minētās grupas locekļi drīkst izpaust informāciju.

(12)	Personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (5).

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo tiek izveidota ekspertu grupa jautājumos par elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājiem (“grupa”).

2. pants

Uzdevumi

1. Grupas uzdevumi ir šādi:

pēc tam, kad ir apzināti faktori, kuri varētu ietekmēt elektroenerģijas apmaiņu starp dalībvalstīm, sniegt Komisijai tehniskus ieteikumus par metodiku, kas izmantojama, lai 15 % starpsavienojumu mērķrādītāju iestrādātu reģionālajos, valsts un/vai pierobežas līmeņa mērķrādītājos, kuri jāsasniedz līdz 2030. gadam, vienlaikus ņemot vērā izmaksu aspektus un savstarpējas tirdzniecības potenciālu attiecīgajos reģionos;

b)	pēc pieprasījuma sniegt tehniskus ieteikumus, kā sasniegt 10 % mērķrādītāju, apzināt riskus, kuri varētu apdraudēt šā mērķrādītāja izpildi līdz 2020. gadam, un piedāvāt Komisijai risinājumus, kā pārvarēt jo īpaši ar projektu finansēšanu un atļauju piešķiršanas procedūrām saistītos sarežģījumus.

2. Grupa, veicot 1. punktā izklāstītos uzdevumus, regulāri apspriežas ar reģionālās sadarbības struktūrām, proti, ar reģionālajām grupām elektroenerģētikas jomā, kas izveidotas ar Regulu (ES) Nr. 347/2013, un ar augsta līmeņa grupām, kas darbojas enerģētikas infrastruktūras jomā.

3. pants

Apspriešanās

Komisija un Enerģētikas ģenerāldirektorāts var apspriesties ar grupu jebkurā jautājumā, kas saistīts ar elektrotīklu starpsavienojumiem.

4. pants

Grupas locekļi

1. Grupā ir ne vairāk kā 15 locekļu, kurus izraugās no šādām iestādēm un organizācijām:

a)	Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER);

b)	gāzes un elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkli (attiecīgi ENTSO-E un ENTSO-G);

c)	Eiropas līmeņa nozares organizācijas un asociācijas;

d)	akadēmiskās aprindas un pētniecības organizācijas, kuras ir specializējušās iekšējā enerģijas tirgus un enerģētikas infrastruktūras jautājumos, īpaši elektroenerģijas jomā;

e)	attiecīgās Eiropas līmeņa nevalstiskās un starptautiskās organizācijas, kuras ir specializējušās iekšējā enerģijas tirgus un enerģētikas infrastruktūras jautājumos, īpaši elektroenerģijas jomā;

f)	fiziskas personas, kuras par grupas locekli tiek ieceltas, esot privātpersonas statusā, un kurām ir speciālas zināšanas 2. panta 1. punktā minētajā jomā.

2. Var paredzēt iecelt tādu grupas locekļu aizstājēju skaitu, kas ir identisks grupas locekļu skaitam. Aizstājējus ieceļ saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā locekļus. Aizstājēji automātiski aizstāj locekļus to prombūtnes vai slimības laikā.

3. Tie locekļi, kuri vairs nespēj pilnvērtīgi darboties grupā, atkāpjas no amata vai neatbilst Līguma 5. panta 1. punkta vai 339. panta nosacījumiem, vairs netiek aicināti piedalīties grupas sanāksmēs, un viņu vietā uz atlikušo pilnvaru laiku var iecelt citus locekļus.

4. Grupas dalībnieki, kurus ieceļ privātpersonas statusā, rīkojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs.

5. Personas datus vāc, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

5. pants

Locekļu iecelšana

1. Enerģētikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors ieceļ locekļus, izraugoties no speciālistiem, kuri ir kompetenti 2. pantā minētajās jomās un ir atsaukušies uzaicinājumam iesniegt pieteikumus.

Katra 4. panta c), d) un e) punktā minētā organizācija izvirza vienu pārstāvi un viņa aizstājēju. Enerģētikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors var noraidīt pārstāvja vai aizstājēja kandidatūru, ja tā neatbilst prasībām, kas noteiktas uzaicinājumā iesniegt pieteikumus. Tādos gadījumos attiecīgajai organizācijai lūdz izraudzīties citu pārstāvi vai aizstājēju.

Publiskais uzaicinājums neattiecas uz 4. panta a) un b) punktā minētajiem locekļiem, un viņi jāieceļ tieši.

2. Grupas locekļus ieceļ uz divarpus gadiem, un šo termiņu var pagarināt vienu reizi.

3. Grupas locekļiem, kas iecelti, esot privātpersonas statusā, var paredzēt tādu aizstājēju skaitu, kas ir identisks šādu locekļu skaitam. Aizstājējus ieceļ saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā locekļus. Aizstājēji automātiski aizstāj locekļus to prombūtnes vai slimības laikā.

4. To fizisko personu vārdus un uzvārdus, kuras ieceltas, esot privātpersonas statusā, un organizāciju nosaukumus publicē Komisijas ekspertu grupu un citu līdzīgu struktūru reģistrā (“reģistrs”).

6. pants

Darbība

1. Grupas priekšsēdētājs ir Enerģētikas ģenerāldirektorāta pārstāvis.

2. Ar Enerģētikas ģenerāldirektorāta piekrišanu grupa var izveidot apakšgrupas, kuras izskata konkrētus jautājumus, pamatojoties uz grupas izvirzīto darba uzdevumu. Šādas apakšgrupas izformē, tiklīdz to uzdevums ir izpildīts.

3. Komisijas pārstāvis var ad hoc lūgt piedalīties grupas vai apakšgrupas darbā ekspertus, kuri nav grupas locekļi un kuri ir kompetenti kādā darba kārtības jautājumā. Turklāt Komisijas pārstāvis var piešķirt novērotāja statusu fiziskām personām un organizācijām, kā definēts horizontālo noteikumu par ekspertu grupām 8. panta 3. punktā, un kandidātvalstīm.

4. Uz grupas locekļu pārstāvjiem un to aizstājējiem, kā arī uz pieaicinātajiem ekspertiem un novērotājiem attiecas dienesta noslēpuma neizpaušanas saistības, kas izklāstītas Līgumos un to īstenošanas noteikumos, kā arī Komisijas drošības noteikumos, kuri attiecas uz ES klasificētās informācijas aizsardzību un ir izklāstīti Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (6) un 2015/444 (7). Ja viņi neievēro šīs saistības, Komisija var veikt visus attiecīgos pasākumus.

5. Grupas un apakšgrupu sanāksmes notiek Komisijas telpās. Komisija nodrošina sekretariāta atbalstu. Grupas un tās apakšgrupu sanāksmēs var piedalīties citi ieinteresētie Komisijas ierēdņi.

6. Grupa pieņem reglamentu, pamatojoties uz ekspertu grupu standarta reglamentu.

7. Visus attiecīgos dokumentus, piemēram, darba kārtību, protokolus un dalībnieku iesniegtos materiālus, dara pieejamus, iekļaujot tos ekspertu grupu reģistrā vai norādot saiti no reģistra uz speciālu tīmekļa vietni, kurā atrodama attiecīgā informācija. Piekļuve speciālajām tīmekļa vietnēm neprasa lietotāja reģistrāciju, un tai nav noteikti nekādi citi ierobežojumi. Tiek paredzēti izņēmumi no prasības par publicēšanu, ja dokumenta izpaušana varētu kaitēt sabiedrības vai privāto interešu aizsardzībai, kā noteikts 4. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (8).

7. pants

Sanāksmju izdevumi

1. Grupas darbā iesaistītās personas nesaņem atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem.

2. Ar grupas darbu saistītos ceļa un uzturēšanās izdevumus grupas darbā iesaistītajām personām Komisija atlīdzina saskaņā ar Komisijā spēkā esošajiem noteikumiem (9).

3. Minētos izdevumus atlīdzina no pieejamajām apropriācijām, kas piešķirtas saskaņā ar ikgadējo resursu piešķiršanas procedūru.

8. pants

Piemērojamība

Šo lēmumu piemēro piecus gadus no tā pieņemšanas dienas.

Briselē, 2016. gada 9. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Miguel ARIAS CAÑETE

(1) COM(2014) 330 final.

(2) COM(2015) 80 final.

(3) COM(2015) 82 final.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(6) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(7) Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Šādi izņēmumi ir paredzēti, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, militāro jomu, starptautiskās attiecības, finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku, personas privātumu un neaizskaramību, komerciālās intereses, tiesvedību un juridiskās konsultācijas, inspekcijas/izmeklēšanas/revīzijas un iestāžu lēmumu pieņemšanas procesu.

(9) Komisijas 2007. gada 5. decembra Lēmums C(2007) 5858 par noteikumiem par to izdevumu atlīdzināšanu, kas rodas Komisijā nenodarbinātām personām, kuras kā eksperti ir uzaicinātas piedalīties sanāksmēs.