29.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/7

(1)

Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2015/1929 (2), lai to saskaņotu ar Eiropas Parlamenta un Padomes grozīto Direktīvu 2014/24/ES (3) par publisko iepirkumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES (4) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un lai stiprinātu Savienības budžeta aizsardzības sistēmu. Tāpēc ir nepieciešams atjaunināt Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (5) par Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 piemērošanas noteikumiem.

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) 290. pantā ir paredzēts, ka ar leģislatīvu aktu Komisijai var deleģēt pilnvaras pieņemt neleģislatīvus aktus, tikai lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus.

(3)

Attiecībā uz vienībām, kurām uzticēta budžeta izpilde ar netiešu pārvaldību, deleģēšanas nolīguma saturu ir nepieciešams saskaņot ar paplašinātajiem pienākumiem, kuri ieviesti ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, proti, paziņot un piemērot administratīvas sankcijas pret uzņēmējiem, ja atklāti pārkāpumi vai krāpšana.

(4)

Bezpeļņas organizāciju pielīdzināšana starptautiskām organizācijām, kas ļauj piemērot attiecīgus īpašus noteikumus par netiešu pārvaldību, būtu jāierobežo un jāpakļauj nosacījumiem. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt procedūras, kas jāievēro, un kritēriji, kas jāpiemēro, veicot katru šādu pielīdzināšanu.

(5)

Skaidrības un konsekvences labad ir nepieciešams pievienot jaunas definīcijas un veikt tehniskus precizējumus, lai iespēju robežās nodrošinātu, ka Deleģētajā Regulā (ES) Nr. 1268/2012 lietotā terminoloģija ir saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES un Direktīvas 2014/23/ES terminoloģiju.

(6)

Iepirkuma procedūrām, kuras publicējamas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, būtu jāietver informācija, kāda ir Direktīvā 2014/24/ES paredzētajos paziņojumos, un minētie paziņojumi būtu jānosūta elektroniskā veidā. Tā kā šie paziņojumi ir jāpublicē visās ES valodās, ir nepieciešams pielāgot piedāvājumu saņemšanas termiņu, starp nosūtīšanu un publicēšanu Savienības līmenī nosakot garāku termiņu par to, kas noteikts Direktīvā 2014/24/ES.

(7)

Ir lietderīgi vienkāršot tādu līgumu piešķiršanas publicēšanu, uz kuriem neattiecas Direktīvas 2014/24/ES darbības joma, un paredzēt, ka šāda publicēšana notiek galvenokārt līgumslēdzējas iestādes interneta vietnē, nevis Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā tas ir attiecībā uz ex ante publiskošanu.

(8)

Konkursa procedūra ar sarunām būtu jāuzskata par standarta procedūru un ar to būtu jāaizstāj līdzšinējā sarunu procedūra ar paziņojumu par līgumu iepriekšēju publicēšanu. Tāpēc ir lietderīgi ierobežot ikgadējo pārskatu par izņēmuma procedūrām, lai tas attiektos vienīgi uz sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas.

(9)

Ir nepieciešams nodrošināt, ka inovācijas partnerība tiek izmantota tikai tad, kad nepieciešamais produkts nepastāv tirgū. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka pirms inovācijas partnerības izmantošanas ir nepieciešams veikt sākotnējo tirgus analīzi.

(10)

Ir nepieciešams ņemt vērā visus iespējamos pirkumus, tostarp tos, kas nav iekļauti Direktīvas 2014/24/ES darbības jomā. Tādējādi attiecībā uz šiem pirkumiem, tostarp dažiem juridiskajiem pakalpojumiem, atsevišķām finanšu pakalpojumu kategorijām, aizdevumiem un publiskajiem komunikāciju tīkliem būtu jāizmanto sarunu procedūra bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas.

(11)

Starptautiskās organizācijas var sniegt pakalpojumus kā uzņēmēji, tāpēc ir lietderīgi paredzēt to iespējamo dalību iepirkuma procedūrās. Ir arī nepieciešams paredzēt iespēju izmantot sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas attiecībā uz dažām starptautiskajām organizācijām, kurām saskaņā ar to statūtiem ir aizliegts piedalīties iepirkuma konkursos. Izrietošais līgums būtu jāpielāgo, ņemot vērā piemērojamos tiesību aktus un jurisdikciju.

(12)

Saskaņošanas un vienkāršošanas nolūkā standarta procedūras, kas piemērojamas publiskajiem iepirkumiem, tostarp konkursa procedūra ar sarunām, būtu jāpiemēro arī koncesijas līgumiem. Tas atbilst Direktīvas 2014/23/ES par koncesijām prasībām, kas paredz pienākumus veikt ex ante un ex post publiskošanu. Tāpēc pakalpojumu koncesiju slieksnim būtu jābūt saskaņotam ar pakalpojumu līgumu slieksni.

(13)

Saskaņošanas un vienkāršošanas nolūkā standarta procedūras, kas piemērojamas iepirkumiem, tostarp konkursa procedūra ar sarunām, būtu jāpiemēro arī iepirkumiem, kuriem saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES piemērojams atvieglotais režīms. Tāpēc atvieglotā režīma iepirkumu slieksnim būtu jābūt saskaņotam ar pakalpojumu līgumu slieksni.

(14)

Skaidrības un vienkāršošanas labad ilgums uzaicinājumam paust ieinteresētību un termiņš dalības pieteikumu saņemšanai būtu jāsaskaņo ar ilgumu un termiņu, kas noteikti dinamiskajā iepirkumu sistēmā, jo visos pārējos aspektos abas sistēmas ir ļoti līdzīgas.

(15)

Administratīvās vienkāršošanas labad un lai sekmētu mazu un vidēju uzņēmumu līdzdalību, ir lietderīgi paredzēt sarunu procedūras vidējas vērtības līgumiem.

(16)

Daži noteikumi būtu jāpielāgo, lai sekmētu elektronisko līdzekļu izmantošanu iepirkumu procedūrās, tostarp piedāvājumu elektronisko iesniegšanu. Konkrēti, iepirkuma procedūras dokumentiem (tostarp konkursa specifikācijām pilnā apmērā) būtu jābūt pieejamiem elektroniski jau no procedūras sākuma; tas attiecas arī uz divposmu procedūrām, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus. Turklāt procedūras iznākums būtu jāpaziņo elektroniski, un pretendentiem un kandidātiem, iesniedzot piedāvājumu vai dalības pieteikumu, būtu jāpiekrīt, ka viņi tiek informēti šādā veidā, un jānorāda derīga e-pasta adrese.

(17)

Līgumslēdzējiem būtu jānosaka pienākums ievērot visas piemērojamās prasības vides, sociālo un darba tiesību jomā.

(18)

Attiecībā uz izslēgšanas un atlases kritērijiem līgumslēdzējai iestādei Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments (ESPD), kā noteikts Direktīvā 2014/24/ES, ja iespējams, būtu jāpieņem kā standartizēta deklarācija vai, ja tas nav iespējams, kā apliecinājums. Tai būtu jāpieprasa, lai tikai izraudzītie pretendenti vai – atsevišķos gadījumos – visi pretendenti vai kandidāti iesniedz apliecinošus dokumentus.

(19)

Lai nodrošinātu agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas datubāzes pienācīgu funkcionēšanu, ir nepieciešams paredzēt noteikumus par piekļuvi datubāzē apkopotajai informācijai un tās pārsūtīšanu.

(20)

Vienkāršošanas labad un lai samazinātu administratīvo slogu, ir lietderīgi agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas nolūkā izmantot esošo Komisijas izveidoto automatizēto informācijas sistēmu ziņošanai par pārkāpumiem un krāpšanu saskaņā ar nozaru noteikumiem.

(21)

Attiecībā uz darba grupu, kuru izveido nolūkā nodrošināt, ka sistēma administratīvo sankciju piemērošanai ir efektīva un konsekventa, ir nepieciešams paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par tās izveidi un tās sastāvu.

(22)

Iepirkuma procedūras dokumentos ir nepieciešams noteikt atlases kritērijus gan vienam uzņēmējam, gan uzņēmēju grupai, vienlaikus nodrošinot samērīgumu un vienlīdzīgu attieksmi.

(23)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir nepieciešams precizēt, ka atlases kritēriji attiecas vienīgi uz kandidātu vai pretendentu novērtēšanu un ka piešķiršanas kritēriji attiecas vienīgi uz piedāvājumu novērtēšanu. Jo īpaši līguma pildīšanai norīkotā personāla kvalifikācija un pieredze būtu jāizmanto tikai kā atlases kritērijs, nevis kā piešķiršanas kritērijs, jo tas radītu pārklāšanās risku un divkāršu tā paša elementa novērtēšanu. Turklāt jebkuras izmaiņas attiecībā uz līguma pildīšanai norīkoto personālu, pat ja šādas izmaiņas radušās slimības vai amata maiņas dēļ, liktu apšaubīt nosacījumus, pamatojoties uz kuriem tiesības slēgt līgumu tika piešķirtas, un tādējādi radītu juridisko nenoteiktību.

(24)

Vienkāršošanas nolūkā ir lietderīgi prasības par atvēršanas un novērtēšanas komisijām piesaistīt kredītrīkotāja veiktās riska analīzes līmenim.

(25)

Ir lietderīgi paredzēt, ka, saņemot paziņojumu par procedūras iznākumu, kandidāti un pretendenti tiek informēti par apsvērumiem, uz kuriem pamatojas pieņemtais lēmums, un saņem detalizētu iemeslu izklāstu, pamatojoties uz novērtējuma ziņojumu.

(26)

Attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm un kompleksiem pakalpojumiem ir nepieciešams paredzēt iespēju saņemt izpildes garantiju, lai nodrošinātu atbilstību būtiskām līgumsaistībām un pienācīgu izpildi visā līguma darbības laikā. Tāpat saskaņā ar šajās nozarēs ierasto praksi ir nepieciešams līgumsaistību periodā paredzēt ieturējuma summas garantiju.

(27)

Dažām administratīvajām vienībām būtu jāsniedz iespēja rīkoties centralizētu iepirkuma struktūru statusā nolūkā veikt vairumtirdzniecības pirkumus vai centralizētus iepirkumus.

(28)

Ir nepieciešams atlikt šo grozījumu piemērošanu attiecībā uz termiņu starp paziņojumu nosūtīšanu un publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nolūkā pielāgot sistēmu, ko izmanto, lai tulkotu paziņojumus.

(29)

Ir nepieciešams atlikt tāda noteikuma piemērošanu, kas attiecas uz informācijas par krāpšanu un pārkāpumiem (kura atrodas Komisijas automatizētajā informācijas sistēmā (Pārkāpumu pārvaldības sistēma)) pieejamību agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas datubāzē, līdz brīdim kad datubāzē var iekļaut šādu informāciju.

(30)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai nodrošinātu, ka to piemēro no finanšu gada sākuma.

1)

regulas 32. panta 1. punkta pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Darbības, kuras var skart interešu konflikts Finanšu regulas 57. panta 2. punkta nozīmē, var cita starpā izpausties vienā no turpmāk minētajiem veidiem, neskarot to kvalificēšanu par nelikumīgām darbībām saskaņā ar Finanšu regulas 106. panta 1. punkta d) apakšpunktu:”;

2)

regulas 40. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“40. pants

Tā līguma saturs, ar kuru budžeta izpildes uzdevumus uztic vienībām un personām

(Finanšu regulas 60. panta 3. punkts un 61. panta 3. punkts)”;

3)

regulas 40. panta f) punktu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 40. panta h) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

5)

regulas 40. pantu papildina ar šādām daļām:

“Attiecībā uz pirmās daļas f) punktu Finanšu regulas 106. panta 5. punkta nolūkā par trešās valsts bezdarbību cita starpā var uzskatīt situāciju, kad tās tiesību akti neļauj izslēgt uzņēmēju no visām ES finansētajām līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām Finanšu regulas 106. panta nozīmē. Deleģēšanas nolīgumos precizē gadījumus, kad trešo valstu rīcība tiek uzskatīta par bezdarbību.

Pirmās daļas h) punkta i) apakšpunkta nolūkā attiecībā uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām ar šo kārtību saskaņā ar Finanšu regulas 60. panta 3. punktu precizē gadījumus, kad trešā valsts un starptautiskā organizācija novērš, atklāj, labo un paziņo pārkāpumus un krāpšanu.”;

6)

regulas 43. pantu aizstāj ar šādu:

“43. pants

Īpaši noteikumi par netiešu pārvaldību ar starptautiskām organizācijām

(Finanšu regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkts un 188. pants)

1.   Finanšu regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētās starptautiskās organizācijas ir starptautiskas publiskā sektora organizācijas, kas izveidotas ar starptautiskiem līgumiem, un specializētas iestādes, ko izveidojušas šādas organizācijas.

Pirms Komisija uztic budžeta izpildes uzdevumus, pirmajā daļā minētos līgumus iesniedz kredītrīkotājam, kas atbild par 39. pantā minēto ex ante novērtējumu.

2.   Starptautiskām organizācijām tiek pielīdzinātas šādas organizācijas:

3.   Komisija var pieņemt pienācīgi pamatotu lēmumu, ar kuru bezpeļņas organizāciju pielīdzina starptautiskai organizācijai, ar nosacījumu, ka bezpeļņas organizācija atbilst šādiem nosacījumiem:

4.   Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot netiešu kopīgu pārvaldību ar starptautiskajām organizācijām, līgumiem, kas noslēgti ar šīm organizācijām, piemēro pārbaudi.”;

7)

regulas 53. pantu aizstāj ar šādu:

“53. pants

Pārskats par sarunu procedūrām

(Finanšu regulas 66. pants)

Deleģētais kredītrīkotājs par katru finanšu gadu fiksē līgumus, kas noslēgti saskaņā ar šīs regulas 134. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā un 266. pantā minētajām sarunu procedūrām. Ja sarunu procedūru īpatsvars attiecībā pret līgumu skaitu, kurus piešķīris viens un tas pats deleģētais kredītrīkotājs, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir ievērojami palielinājies vai ja šis īpatsvars ir izteikti augstāks, nekā fiksēts vidēji iestādē, atbildīgais kredītrīkotājs par to ziņo iestādei, norādot, kādi pasākumi veikti, lai mainītu šo tendenci. Katra iestāde nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par sarunu procedūrām. Komisijas gadījumā šo pārskatu pievieno gada darbības pārskatu kopsavilkumam, kas minēts Finanšu regulas 66. panta 9. punktā.”;

8)

regulas pirmās daļas V sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“V SADAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS UN KONCESIJAS”;

9)

regulas pirmās daļas V sadaļas 1. nodaļas 1., 2. un 3. iedaļu aizstāj ar šādām:

“1. iedaļa

Darbības joma un piešķiršanas principi

121. pants

Darbības joma un definīcijas

(Finanšu regulas 101. panta 2. punkts)

1.   Ēku līgumi attiecas uz zemes, esošo ēku vai cita nekustamā īpašuma pirkumu, ilgtermiņa nomu, lietojumu, nomu vai nomas tiesību pirkšanu ar izpirkuma iespēju vai bez tās.

2.   Piegādes līgumi attiecas uz produktu pirkumu, līzingu, nomu vai nomas tiesību pirkšanu ar izpirkuma iespēju vai bez tās. Piegādes līgums var papildus ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus.

3.   Būvdarbu līgumi attiecas vai nu uz būvdarbu izpildi, vai arī gan izpildi, gan projektēšanu būvdarbiem, kas saistīti ar vienu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES1 (6) II pielikumā minētajām darbībām, vai arī uz būvdarbu paveikšanu jebkādā veidā atbilstoši prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde, kam ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektu.

“Būve” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu iznākums kā vienots veselums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju.

4.   Pakalpojumu līgumi attiecas uz visiem intelektuāliem un neintelektuāliem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas piegādes līgumi, būvdarbu līgumi un ēku līgumi.

5.   Attiecībā uz jauktiem līgumiem, kas ietver piegādes un pakalpojumus, galveno priekšmetu nosaka, salīdzinot attiecīgo piegāžu vai pakalpojumu vērtību.

Līgumu, kas attiecas uz vienu iepirkuma veidu (būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem), un koncesijas (būvdarbu vai pakalpojumu) piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami publiskā iepirkuma līgumam.

6.   Visas atsauces uz nomenklatūrām publiskā iepirkuma kontekstā veic, izmantojot “Kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV)”, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2195/2002 (7).

7.   Līgumslēdzējas iestādes nepieprasa, lai uzņēmēju grupām, iesniedzot piedāvājumu vai dalības pieteikumu, būtu noteikta juridiska forma, bet izvēlētajai grupai var prasīt iegūt noteiktu juridisko formu, kad tai ir piešķirts līgums, ja šāda pārveide ir vajadzīga līguma pienācīgai izpildei.

8.   Visu saziņu ar līgumslēdzējiem, tostarp līgumu noslēgšanu un jebkurus līgumu grozījumus, var veikt, izmantojot līgumslēdzējas iestādes izveidotās elektroniskās datu apmaiņas sistēmas.

9.   Elektroniskās datu apmaiņas sistēmas atbilst šādām prasībām:

10.   Uz šādā sistēmā nosūtītiem vai saņemtiem datiem attiecas juridiska prezumpcija par datu integritāti un sistēmas norādītās datu nosūtīšanas vai saņemšanas dienas un laika precizitāti.

Šādā sistēmā nosūtītu vai paziņotu dokumentu uzskata par līdzvērtīgu papīra formāta dokumentam, tas ir pieņemams kā pierādījumi tiesas procesā, to uzskata par oriģinālu, un uz to attiecas juridiska prezumpcija par tā autentiskumu un integritāti, ja tajā nav dinamisku iezīmju, kas to var automātiski izmainīt.

Elektroniskajiem parakstiem, kas minēti 9. punkta b) apakšpunktā, ir rokas parakstiem līdzvērtīgs juridisks spēks.

122. pants

Pamatlīgumi un konkrētie līgumi

(Finanšu regulas 101. panta 2. punkts)

1.   Pamatlīguma termiņš nedrīkst pārsniegt četrus gadus, izņemot ārkārtējus gadījumus, ko jo īpaši attaisno pamatlīguma priekšmets.

Konkrētos līgumus, kas pamatojas uz pamatlīgumiem, piešķir saskaņā ar pamatlīguma noteikumiem.

Piešķirot konkrētos līgumus, puses nevar veikt būtiskas izmaiņas pamatlīgumā.

2.   Ja pamatlīgums tiek slēgts ar vienu uzņēmēju, konkrētie līgumi tiek piešķirti pamatlīguma noteikumu robežās.

Pienācīgi pamatotos gadījumos līgumslēdzējas iestādes var rakstiski vērsties pie līgumslēdzēja, lūdzot tam vajadzības gadījumā papildināt piedāvājumu.

3.   Ja pamatlīgums jāslēdz ar vairākiem uzņēmējiem (“salikts pamatlīgums”), to var slēgt, ar katru līgumslēdzēju pusi parakstot atsevišķus līgumus ar vienādiem noteikumiem.

Tos konkrētos līgumus, kuri pamatojas uz pamatlīgumiem, kas noslēgti ar vairākiem uzņēmējiem, īsteno vienā no šādiem veidiem:

Otrās daļas c) punktā minētajos iepirkuma procedūras dokumentos norāda arī to, attiecībā uz kuriem noteikumiem var atsākt konkursu.

4.   Saliktu pamatlīgumu ar konkursa atsākšanu noslēdz ar vismaz trim uzņēmējiem, ja ir pietiekams skaits pieņemamu piedāvājumu, kā minēts 158. panta 4. punktā.

Ja konkrēto līgumu piešķir, atsākot konkursu starp līgumslēdzējiem, līgumslēdzēja iestāde apspriežas ar viņiem rakstiski un nosaka termiņu, kas ir pietiekami ilgs konkrēto piedāvājumu iesniegšanai. Konkrētos piedāvājumus iesniedz rakstiski. Līgumslēdzēja iestāde katru konkrēto līgumu piešķir tam pretendentam, kurš ir iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, vērtējot pēc piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti pamatlīguma iepirkumu procedūras dokumentos.

5.   Ja nozarēs, kas pakļautas ātrām cenu un tehnoloģiju izmaiņām, pamatlīgumus piešķir bez konkursa atsākšanas, tajos iekļauj noteikumu par termiņa vidusposma pārskatu vai noteikumu par salīdzinošās novērtēšanas sistēmu. Ja saskaņā ar termiņa vidusposma pārskatu sākotnēji noteiktie nosacījumi vairs neatbilst cenu izmaiņām vai tehnoloģijas attīstības prasībām, līgumslēdzēja iestāde attiecīgo pamatlīgumu neizmanto un veic vajadzīgos pasākumus, lai izbeigtu šo līgumu.

6.   Pirms konkrēto līgumu noslēgšanas saskaņā pamatlīgumu uzņemas attiecīgās budžeta saistības.

2. iedaļa

Publicitāte

123. pants

Procedūru izsludināšana attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par robežlielumiem, kas noteikti Finanšu regulas 118. panta 1. punktā vai uz kuriem neattiecas Direktīva 2014/24/ES

(Finanšu regulas 103. panta 1. punkts)

1.   Lai nodrošinātu procedūras pārredzamību, paziņojumos publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ietver visu informāciju, kas noteikta attiecīgajās standarta veidlapās, kā norādīts Direktīvā 2014/24/ES.

2.   Līgumslēdzēja iestāde var informēt par saviem nodomiem, kas saistīti ar plānoto iepirkumu attiecīgajā finanšu gadā, publicējot iepriekšēju informatīvu paziņojumu. Tas attiecas uz laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus no dienas, kad paziņojums nosūtīts Publikāciju birojam.

Iepriekšēju informatīvu paziņojumu līgumslēdzēja iestāde var publicēt vai nu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai savā pircēju profilā. Otrajā gadījumā paziņojumu par publicēšanu pircēju profilā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Attiecībā uz līgumiem, kuru lēstā vērtība ir vienāda ar vai lielāka par robežlielumiem, kas noteikti Finanšu regulas 118. panta 1. punktā, izņemot šīs regulas 134. pantā minēto procedūru, kā atskaites punktu procedūras uzsākšanai izmanto paziņojumu par līgumu.

4.   Ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tāda līguma vai pamatlīguma parakstīšanas, kura vērtība vienāda ar vai lielāka par robežlielumiem, kas noteikti Finanšu regulas 118. panta 1. punktā, līgumslēdzēja iestāde Publikāciju birojam nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Savukārt paziņojumus attiecībā uz līgumiem, kuru pamatā ir dinamiska iepirkumu sistēma, var sagrupēt pa ceturkšņiem. Tādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde nosūta minēto paziņojumu ne vēlāk kā 30 dienas pēc katra ceturkšņa beigām.

Piešķiršanas paziņojumus nepublicē par konkrētajiem līgumiem, kurus piešķir saskaņā ar pamatlīgumu.

5.   Piešķiršanas paziņojumu līgumslēdzēja iestāde publicē:

6.   Gadījumos, kas minēti Finanšu regulas 114.a panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde līguma darbības laikā publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu par izmaiņām līgumā, ja minēto izmaiņu vērtība ir vienāda vai pārsniedz robežlielumus, kas noteikti Finanšu regulas 118. panta 1. punktā.

7.   Starpiestāžu procedūru gadījumā par piemērojamo publiskošanu atbild par procedūru atbildīgā līgumslēdzēja iestāde.

124. pants

Procedūru izsludināšana attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir zemāka par robežlielumiem, kas noteikti Finanšu regulas 118. panta 1. punktā vai uz kuriem neattiecas Direktīva 2014/24/ES

(Finanšu regulas 103. panta 2. punkts)

1.   Procedūras attiecībā uz līgumiem, kuru lēstā vērtība ir zemāka par robežlielumiem, kas noteikti Finanšu regulas 118. panta 1. punktā, izsludina attiecīgā veidā. Šāda izsludināšana ietver piemērotu ex ante publiskošanu internetā vai paziņojumu par līgumu, vai – tādu līgumu gadījumā, kurus piešķir saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta šīs regulas 136. pantā –, paziņojuma par uzaicinājumu paust ieinteresētību publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šis pienākums neattiecas uz procedūru, kas izklāstīta šīs regulas 134. pantā, kā arī uz sarunu procedūru ļoti zemas vērtības līgumiem saskaņā ar šīs regulas 137. panta 2. punktu.

2.   Attiecībā uz līgumiem, kurus piešķir saskaņā ar šīs regulas 134. panta g) un i) punktu, līgumslēdzēja iestāde vēlākais līdz nākamā finanšu gada 30. jūnijam nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei līgumu sarakstu. Komisijas gadījumā to pievieno Finanšu Regulas 66. panta 9. punktā minētajā gada darbības pārskatu kopsavilkumā.

3.   Informācija par līguma piešķiršanu ietver līgumslēdzēja nosaukumu, piešķirto summu un līguma priekšmetu; tiešo un konkrēto līgumu gadījumā izpilda 21. panta 3. punkta prasības.

Vēlākais līdz nākamā finanšu gada 30. jūnijam līgumslēdzēja iestāde publicē līgumu sarakstu savā tīmekļa vietnē attiecībā uz:

Otrās daļas e) apakšpunkta mērķiem publicējamo informāciju var par vienu priekšmetu apkopot par katru līgumslēdzēju.

4.   Starpiestāžu pamatlīgumu gadījumā katra līgumslēdzēja iestāde ir atbildīga par tās konkrēto līgumu un to grozījumu izsludināšanu saskaņā ar 3. punktā minētajiem nosacījumiem.

125. pants

Paziņojumu publicēšana

(Finanšu regulas 103. panta 1. punkts)

1.   Līgumslēdzēja iestāde 123. un 124. pantā minētos paziņojumus sagatavo un nosūta Publikāciju birojam elektroniski.

2.   Publikāciju birojs publicē 123. un 124. pantā minētos paziņojumus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ne vēlāk kā:

3.   Līgumslēdzējai iestādei jāspēj sniegt pierādījumus par to, kura ir bijusi nosūtīšanas diena.

126. pants

Citi izsludināšanas veidi

(Finanšu regulas 103. panta 2. punkts)

Papildus izsludināšanai, kas paredzēta 123. un 124. pantā, attiecībā uz iepirkumu procedūrām var izmantot arī cita veida sludinājumus, jo īpaši elektroniskos. Jebkurā šādā sludinājumā atsaucas uz paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja šāds paziņojums ir publicēts, un tas nevar būt ievietots, pirms ir publicēts minētais paziņojums, kurš vienīgais ir autentisks.

Šādi sludinājumi nedrīkst radīt diskrimināciju starp kandidātiem vai pretendentiem, nedz arī ietvert ziņas, kuras nav ietvertas līguma paziņojumā, ja tāds ir bijis publicēts.

3. iedaļa

Iepirkuma procedūras

128. pants

Minimālais kandidātu skaits un sarunu kārtība

(Finanšu regulas 104. panta 4. punkts)

1.   Ierobežotā procedūrā un tādās procedūrās, kas minētas 136. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 136.a pantā, minimālais kandidātu skaits ir pieci.

2.   Konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa sarunās, inovācijas partnerībā, vietējā tirgus izpētē saskaņā ar 134. panta 1. punkta g) apakšpunktu un sarunu procedūrā zemas vērtības līgumiem saskaņā ar 137. panta 1. punktu minimālais kandidātu skaits ir trīs.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

4.   Ja kandidātu skaits, kas atbilst atlases kritērijiem, ir mazāks par minimālo skaitu, kurš paredzēts 1. un 2. punktā, līgumslēdzēja iestāde var turpināt procedūru, uzaicinot tos kandidātus, kam piemīt prasītās spējas. Līgumslēdzēja iestāde nedrīkst iesaistīt citus uzņēmējus, kuri sākotnēji neiesniedza dalības pieteikumu vai kurus tā sākotnēji nebija uzaicinājusi.

5.   Sarunu laikā līgumslēdzēja iestāde nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.

Sarunas var norisināties secīgos posmos nolūkā samazināt apspriežamo piedāvājumu skaitu, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kas norādīti iepirkuma procedūras dokumentos. Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda, vai tā izmantos minēto iespēju.

6.   Attiecībā uz procedūrām vai vietējā tirgus izpētē vai metu konkursos, kas paredzēti 134. panta 1. punkta d) un g) apakšpunktā un 136.a un 137. pantā, līgumslēdzēja iestāde uzaicina vismaz tos uzņēmējus, kuri pauduši ieinteresētību pēc ex ante publiskošanas, kā noteikts 124. panta 1. punktā.

129. pants

Inovācijas partnerība

(Finanšu regulas 104. panta 1. punkts)

1.   Inovācijas partnerības mērķis ir inovatīva produkta, pakalpojuma vai inovatīvu būvdarbu izstrāde un no tās izrietošo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu sekojoša iegāde ar noteikumu, ka tie atbilst rezultātu līmeņiem un maksimālajām izmaksām, par ko vienojušās līgumslēdzējas iestādes un partneri.

Inovācijas partnerība sastāv no secīgiem posmiem, kas atbilst pētniecības un inovācijas procesa soļiem, kuri var ietvert būvdarbu pabeigšanu, produktu izgatavošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Inovācijas partnerības ietvaros nosaka starpposma mērķus, kas jāsasniedz partneriem.

Pamatojoties uz minētajiem starpposma mērķiem, līgumslēdzēja iestāde pēc katra posma var nolemt izbeigt inovācijas partnerību vai – gadījumā, ja inovācijas partnerību veido vairāki partneri, – samazināt partneru skaitu, izbeidzot atsevišķus līgumus, ar noteikumu, ka līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos ir norādījusi minētās iespējas un to izmantošanas nosacījumus.

2.   Pirms sākt inovācijas partnerību, līgumslēdzēja iestāde izzina tirgu, kā tas paredzēts 137.a pantā, lai pārliecinātos, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi nepastāv tirgū vai nepastāv kā tirgum tuvinātas izstrādes darbības.

Ievēro sarunu noteikumus, kas ir izklāstīti Finanšu regulas 104. panta 4. punktā un šīs regulas 128. panta 5. punktā.

Iepirkuma procedūras dokumentos līgumslēdzēja iestāde nosaka vajadzību pēc inovatīviem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kuru nevar apmierināt, iegādājoties tādus būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus, kas jau ir pieejami tirgū. Tā norāda, kuri šā apraksta elementi nosaka obligātās prasības. Sniegtā informācija ir pietiekami precīza, lai uzņēmēji varētu noteikt prasītā risinājuma raksturu un apjomu un izlemt, vai viņi vēlas iesniegt pieteikumu dalībai procedūrā.

Līgumslēdzēja iestāde var izlemt izveidot inovācijas partnerību ar vienu partneri vai vairākiem partneriem, kuri veic atsevišķas pētniecības un izstrādes darbības.

Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties vienīgi uz labāko cenas un kvalitātes attiecību, kā norādīts Finanšu regulas 110. panta 4. punktā.

3.   Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos precizē intelektuālā īpašuma tiesībām piemērojamo kārtību.

Inovācijas partnerības ietvaros līgumslēdzēja iestāde pārējiem partneriem neatklāj piedāvātos risinājumus vai kādu citu konfidenciālu informāciju, ko tai darījis zināmu kāds no partneriem, ja nav saņemta minētā partnera piekrišana.

Līgumslēdzēja iestāde nodrošina, ka partnerības struktūra un jo īpaši dažādo posmu ilgums un vērtība atspoguļo piedāvātā risinājuma inovācijas pakāpi un to pētniecības un inovācijas darbību secību, kuras vajadzīgas, lai izstrādātu inovatīvu risinājumu, kāds tirgū vēl nav pieejams. Būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu lēstā vērtība nav nesamērīga attiecībā pret ieguldījumu, kas nepieciešams to izstrādei.

130. pants

Metu konkursi

(Finanšu regulas 104. panta 1. punkts)

1.   Attiecībā uz metu konkursiem piemēro 123. pantā izklāstītos noteikumus par izsludināšanu, un metu konkursi var ietvert godalgu piešķiršanu.

Ja kandidātu skaits metu konkursā ir ierobežots, līgumslēdzēja iestāde nosaka skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus.

Uzaicināto kandidātu skaitam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

2.   Žūriju ieceļ atbildīgais kredītrīkotājs. Tajā ir vienīgi fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa kandidātiem. Ja dalībai konkursā no kandidātiem tiek prasīta noteikta profesionāla kvalifikācija, vismaz trešajai daļai žūrijas locekļu ir jābūt tādai pašai vai līdzvērtīgai kvalifikācijai.

Žūrija savos atzinumos ir neatkarīga. Tās atzinumus pieņem, pamatojoties uz projektiem, kurus kandidāti tai iesnieguši anonīmi, un vienīgi ievērojot kritērijus, kas norādīti konkursa paziņojumā.

3.   Žūrijas priekšlikumus, kas pamatojas uz katra projekta labajām īpašībām, un tās izveidoto sarindojumu un piezīmes ietver ziņojumā, kuru paraksta tās locekļi.

Kandidāti saglabā anonimitāti, līdz žūrija sniegusi savu atzinumu.

Žūrija var aicināt kandidātus atbildēt uz ziņojumā ierakstītiem jautājumiem, lai noskaidrotu projekta detaļas. Rezultātā par notikušo dialogu tiek sagatavots pilnīgs ziņojums.

4.   Pēc tam līgumslēdzēja iestāde pieņem piešķiršanas lēmumu, kurā norāda izraudzītā kandidāta nosaukumu un adresi un savas izvēles pamatojumu, atsaucoties uz konkursa paziņojumā iekļautajiem kritērijiem, jo īpaši, ja tā novirzās no priekšlikumiem, kas ietverti žūrijas atzinumā.

131. pants

Dinamiskā iepirkumu sistēma

(Finanšu regulas 104. panta 6. punkts)

1.   Dinamiskā iepirkumu sistēma ir pilnīgi elektronisks iepirkuma process bieži izmantotajām precēm, kas visā tā darbības laikā ir atvērts jebkuram uzņēmējam, kurš atbilst atlases kritērijiem. Tā var būt iedalīta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu kategorijās, kas ir objektīvi definētas atkarībā no tā iepirkuma raksturlielumiem, ko plānots veikt attiecīgajā kategorijā. Šajā gadījumā katrai kategorijai ir jānosaka atlases kritēriji.

2.   Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda paredzēto iepirkumu veidu un lēsto daudzumu un visu nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz iepirkuma sistēmu, izmantoto elektronisko aprīkojumu, pieslēguma tehnisko kārtību un specifikācijām.

3.   Līgumslēdzēja iestāde dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esības termiņā dod iespēju jebkuram uzņēmējam iesniegt sistēmā dalības pieteikumu. Tā pabeidz šādu pieteikumu novērtēšanu 10 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Šo termiņu var pagarināt līdz 15 darbdienām, ja tas ir pamatoti. Taču līgumslēdzēja iestāde var pagarināt piedāvājumu vērtēšanas termiņu, ja šajā laikā nav nosūtīts neviens uzaicinājums iesniegt piedāvājumus.

Līgumslēdzēja iestāde pie pirmās izdevības informē kandidātu par to, vai tas ir vai nav pielaists dinamiskajai iepirkumu sistēmai.

4.   Līgumslēdzējas iestāde aicina visus pretendentus, kas pielaisti sistēmai attiecīgā kategorijā, iesniegt piedāvājumu pamatotā termiņā. Līgumslēdzēja iestāde, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti līguma paziņojumā, piešķir līgumu tam pretendentam, kurš ir iesniedzis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Šie kritēriji vajadzības gadījumā var tikt precizēti uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu.

5.   Līgumslēdzēja iestāde līguma paziņojumā norāda dinamiskās iepirkumu sistēmas spēkā esības termiņu.

Dinamiskās iepirkumu sistēmas darbība nevar pārsniegt četrus gadus, izņemot pamatotus izņēmuma gadījumus.

Līgumslēdzēja iestāde nedrīkst izmantot šo sistēmu tādā veidā, kas novērš, ierobežo vai kropļo konkurenci.

132. pants

Konkursa dialogs

(Finanšu regulas 104. panta 1. punkts)

1.   Līguma paziņojumā vai aprakstošā dokumentā līgumslēdzēja iestāde norāda savas vajadzības un prasības, piešķiršanas kritērijus un paredzamo laika grafiku.

Līgumu tā piešķir piedāvājumam ar labāko cenas un kvalitātes attiecību.

2.   Līgumslēdzēja iestāde sāk dialogu ar kandidātiem, kas atbilst atlases kritērijiem, lai noteiktu un definētu līdzekļus, kas ir vislabāk piemēroti tās vajadzību apmierināšanai. Šā dialoga laikā tā drīkst ar izvēlētajiem kandidātiem apspriest visus iepirkuma aspektus, bet tā nevar grozīt 1. punktā minētās vajadzības, prasības un piešķiršanas kritērijus.

Dialoga laikā līgumslēdzēja iestāde nodrošina attieksmes vienlīdzību pret visiem pretendentiem un neatklāj piedāvātos risinājumus vai kādu citu konfidenciālu informāciju, ko tai darījis zināmu kāds no pretendentiem, ja nav saņemta attiecīgā pretendenta piekrišana atcelt šo konfidencialitāti.

Var paredzēt, ka konkursa dialogs notiek secīgos posmos, lai samazinātu apspriežamo risinājumu skaitu, piemērojot paziņotos piešķiršanas kritērijus, ja šī iespēja ir paredzēta līguma paziņojumā vai aprakstošajā dokumentā.

3.   Līgumslēdzēja iestāde šādu dialogu turpina tik ilgi, līdz tā var noteikt risinājumu vai risinājumus, ar ko var apmierināt tās vajadzības.

Pēc atlikušo pretendentu informēšanas par dialoga slēgšanu līgumslēdzēja iestāde katru no viņiem aicina iesniegt galīgo piedāvājumu, balstoties uz dialoga laikā piedāvāto un precizēto risinājumu vai risinājumiem. Šie piedāvājumi ietver visus projekta realizācijai prasītos un nepieciešamos elementus.

Pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma šos galīgos piedāvājumus var paskaidrot, precizēt un optimizēt ar nosacījumu, ka netiek būtiski mainīti piedāvājuma vai iepirkuma procedūras dokumenti.

Līgumslēdzēja iestāde var risināt sarunas ar pretendentu, kura piedāvājums ir ar labāko cenas un kvalitātes attiecību, lai tas apstiprina tajā esošās saistības, ar nosacījumu, ka tas neizmaina būtiskus piedāvājuma elementus un nerada konkurences izkropļojumu vai diskriminācijas risku.

4.   Līgumslēdzēja iestāde var sniegt atlasītajiem kandidātiem, kas piedalās dialogā, precīzākas ziņas par maksājumiem.

133. pants

Starpiestāžu procedūras

(Finanšu regulas 104.a panta 1. punkts)

Attiecībā uz starpiestāžu procedūru viena līgumslēdzēja iestāde vada procedūru un tai sekojošo tiešo līgumu vai pamatlīgumu, rīkojoties gan savā, gan pārējo attiecīgo līgumslēdzēju iestāžu vārdā.

Līguma paziņojumā norāda Finanšu regulas 104.a panta 1. punktā minētās līgumslēdzējas iestādes, kas iesaistītas iepirkuma procedūrā, par procedūru atbildīgo iestādi un līgumu kopējo apjomu visām šīm līgumslēdzējām iestādēm.

134. pants

Sarunu procedūras bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas izmantošana

(Finanšu regulas 104. panta 5. punkts)

1.   Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas, tā ievēro Finanšu regulas 104. panta 4. punktā un šīs regulas 128. panta 5. punktā izklāstītos sarunu noteikumus.

Līgumslēdzēja iestāde var izmanot sarunu procedūru, lai kāda arī būtu līguma lēstā vērtība, šādos gadījumos:

2.   Piedāvājumu uzskata par nepiemērotu, ja tas neattiecas uz līguma priekšmetu, un dalības pieteikumu uzskata par nepiemērotu, ja attiecīgais uzņēmējs saskaņā ar Finanšu regulas 106. panta 1. punktu ir izslēgšanas situācijā vai neatbilst atlases kritērijiem.

3.   Izņēmumi, kas izklāstīti 1. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punktā, ir piemērojami tikai tad, ja nav nevienas pamatotas alternatīvas vai aizstājēja un ja konkurences trūkums nav radies tādēļ, ka, definējot iepirkumu, ir mākslīgi sašaurināti iepirkuma parametri;

4.   Gadījumos, kas minēti 1. punkta e) apakšpunktā, pamatprojektā min iespējamo jauno pakalpojumu vai būvdarbu apmēru un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tos piešķirs. Tiklīdz par pamatprojektu izsludina konkursu, dara zināmu iespēju izmantot sarunu procedūru, un turpmākiem pakalpojumiem vai būvdarbiem lēsto kopsummu ņem vērā, piemērojot robežlielumus, kas minēti Finanšu regulas 118. panta 1. punktā vai šīs regulas 265. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 267. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 269. panta 1. punkta a) apakšpunktā ārējo darbību jomā. Ja iestādes piešķir līgumus savā vārdā, minēto procedūru var izmantot tikai sākotnējā līguma izpildes laikā un tikai pirmo triju gadu laikā pēc tā parakstīšanas.

135. pants

Konkursa procedūras ar sarunām vai konkursa dialoga izmantošana

(Finanšu regulas 104. panta 5. punkts)

1.   Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialogu, tā ievēro Finanšu regulas 104. panta 4. punktā un šīs regulas 128. panta 5. punktā izklāstītos sarunu noteikumus. Līgumslēdzēja iestāde var izmanot minētās procedūras, lai kāda arī būtu līguma lēstā vērtība, šādos gadījumos:

2.   Piedāvājumu uzskata par neatbilstīgu, ja:

3.   Piedāvājumu uzskata par nepieņemamu:

4.   Gadījumos, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, līgumslēdzējai iestādei nav jāpublicē līguma paziņojums, ja tā konkursa procedūrā ar sarunām ietver visus tos pretendentus, kas atbilst izslēgšanas un atlases kritērijiem, izņemot tos, kuri ir iesnieguši piedāvājumu, kas atzīts par nepamatoti lētu.

136. pants

Procedūra ar uzaicinājumu paust ieinteresētību

(Finanšu regulas 104. panta 5. punkts)

1.   Līgumiem, kuru vērtība nepārsniedz Finanšu regulas 118. panta 1. punktā un šīs regulas 265. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos robežlielumus, un neskarot šīs regulas 134. un 135. pantu, līgumslēdzēja iestāde var izmantot uzaicinājumu paust ieinteresētību, lai veiktu kādu no šādām darbībām:

2.   Saraksts, kuru sastāda pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību, ir derīgs ne vairāk kā četrus gadus no dienas, kad ir publicēts 124. panta 1. punktā minētais paziņojums.

Pirmajā daļā norādītais saraksts var ietvert apakšiedaļas.

Jebkurš ieinteresēts uzņēmējs var paust interesi jebkurā brīdī minētā saraksta derīguma perioda laikā, izņemot šā perioda pēdējos trīs mēnešus.

3.   Ja ir paredzēts piešķirt līgumu, līgumslēdzēja iestāde aicina visus kandidātus vai pārdevējus, kas ir iekļauti attiecīgajā sarakstā vai apakšsarakstā, veikt kādu no turpmāk norādītajām darbībām:

136.a pants

Vidējas vērtības līgumi

(Finanšu regulas 104. panta 1. punkts)

Vidējas vērtības līgumu, kura vērtība ir mazāka par robežlielumiem, kas minēti Finanšu regulas 118. panta 1. punktā, var piešķirt ar sarunu procedūru saskaņā ar kārtību par sarunām, kas noteikta Finanšu regulas 104. panta 4. punktā un šīs regulas 128. panta 5. punktā. Šādām procedūrām piemēro šīs regulas 124. panta 1. punktu un 128. panta 1. un 4. punktu. Sākotnējo piedāvājumu var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus vienlaicīgi un rakstveidā uzaicina līgumslēdzēja iestāde.

137. pants

Zemas vērtības līgumi

(Finanšu regulas 104. panta 1. punkts)

1.   Zemas vērtības līgumu, kura vērtība nepārsniedz EUR 60 000, var piešķirt ar sarunu procedūru saskaņā ar kārtību par sarunām, kas noteikta Finanšu regulas 104. panta 4. punktā un šīs regulas 128. panta 5. punktā. Šādām procedūrām piemēro šīs regulas 124. panta 1. punktu un 128. panta 2. un 4. punktu. Sākotnējo piedāvājumu var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus vienlaicīgi un rakstveidā uzaicina līgumslēdzēja iestāde.

2.   Ļoti zemas vērtības līgumu, kura vērtība nepārsniedz EUR 15 000, var piešķirt ar sarunu procedūru pēc vienošanās par sarunām, ievērojot Finanšu regulas 104. panta 4. punktā un šīs regulas 128. panta 5. punktā izklāstītos sarunu noteikumus. Šādām procedūrām piemēro šīs regulas 128. panta 3. punktu. Sākotnējo piedāvājumu var iesniegt tikai tie kandidāti, kurus vienlaicīgi un rakstveidā uzaicina līgumslēdzēja iestāde.

3.   Maksājumus par izdevumiem, kuru summas nepārsniedz EUR 1 000, var apmaksāt, pamatojoties uz izsniegtu rēķinu, bez iepriekšējas piedāvājuma pieņemšanas.

137.a pants

Iepriekšēja tirgus izzināšana

(Finanšu regulas 105. panta 1. punkts)

1.   Attiecībā uz iepriekšēju tirgus izzināšanu līgumslēdzējas iestādes var lūgt vai saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai iestādēm, vai no uzņēmējiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma procedūras plānošanā un rīkošanā ar noteikumu, ka šādas konsultācijas nerada konkurences izkropļojumus un neizraisa nediskriminācijas un pārredzamības principu pārkāpumu.

2.   Ja uzņēmējs ir konsultējis līgumslēdzēju iestādi vai ir citādi bijis iesaistīts iepirkuma procedūras sagatavošanā, līgumslēdzēja iestāde piemēro atbilstīgus pasākumus, kas izklāstīti 142. pantā, lai nodrošinātu, ka ar minēto uzņēmēju dalību netiek izkropļota konkurence.

138. pants

Iepirkuma procedūras dokumenti

(Finanšu regulas 105. panta 2. punkts)

1.   Iepirkuma procedūras dokumenti ir šādi:

Pirmās daļas d) apakšpunktu nepiemēro gadījumiem, kad ārkārtas un pienācīgi pamatotu apstākļu dēļ līguma paraugu nevar izmantot.

2.   Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu norāda:

3.   Konkursa specifikācijās norāda:

4.   Līguma projektā norāda:

Pirmās daļas pirmās daļas g) apakšpunkta nolūkā, ja cenas ir noteiktas līgumā, līgumslēdzēja iestāde jo īpaši ņem vērā:

Pirmās daļas c) un d) apakšpunkta noteikumus attiecībā uz līgumiem var atcelt saskaņā ar 134. panta 1. punkta m) apakšpunktu.

139. pants

Tehniskās specifikācijas

(Finanšu regulas 105. panta 2. punkts)

1.   Tehniskās specifikācijas visiem uzņēmējiem sniedz vienlīdzīgu pieejamību iepirkuma procedūrām, un tās rezultātā nerada nepamatotus šķēršļus iepirkuma atvēršanai konkurencei.

Tehniskajās specifikācijās iekļauj nepieciešamos raksturlielumus attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, tostarp obligātās prasības, lai šie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilstu līgumslēdzējas iestādes paredzētajiem mērķiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos raksturlielumos var pēc vajadzības iekļaut:

3.   Tehniskās specifikācijas sagatavo kādā no šādiem veidiem:

4.   Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto iespēju atsaukties uz 3. punkta a) apakšpunktā minētajām tehniskajām specifikācijām, tā nenoraida piedāvājumu tāpēc, ka tas neatbilst minētajām tehniskajām specifikācijām, ja pretendents, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, pierāda, ka piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi nodrošina tehnisko specifikāciju prasību izpildi.

5.   Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto 3. punkta b) apakšpunktā noteikto iespēju tehniskās specifikācijas izteikt ar darbības rezultātiem vai funkcionālām prasībām, tad tā nenoraida piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, ar ko transponēts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam novērtējumam, kopējai tehniskajai specifikācijai, starptautiskam standartam vai Eiropas standartizācijas institūcijas noteiktajām tehnisko atsauču sistēmām, ja minētās specifikācijas attiecas uz tā noteiktajiem darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām.

Pretendents jebkurā piemērotā veidā pierāda, ka standartam atbilstīgie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst darbības rezultātiem vai funkcionālajām prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde.

6.   Ja līgumslēdzēja iestāde plāno iegādāties būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar konkrētiem vides, sociāliem vai citiem raksturlielumiem, tā var prasīt īpašu marķējumu vai izvirzīt marķējumam īpašas prasības, ja ir ievēroti visi turpmākie uzskaitītie nosacījumi:

Līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai nolūkā pierādīt atbilstību iepirkuma procedūras dokumentiem uzņēmēji iesniegtu testa ziņojumu vai sertifikātu, ko izsniegusi atbilstības novērtēšanas struktūra, kas ir akreditēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (12), vai līdzvērtīga atbilstības novērtēšanas struktūra.

7.   Līgumslēdzēja iestāde pieņem jebkuru citu piemērotu pierādījumu veidu, atšķirīgu no 6. punktā minētā, piemēram, ražotāja tehnisko dokumentāciju, ja attiecīgajam uzņēmējam nebija piekļuves minētajiem sertifikātiem vai testa ziņojumiem vai ja nav iespējams iegūt tos vai saņemt īpašu marķējumu attiecīgajos termiņos tādu iemeslu dēļ, par kuriem šis uzņēmējs nav vainojams, un ja attiecīgais uzņēmējs pierāda, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi atbilst īpašā marķējuma prasībām vai īpašajām līgumslēdzējas iestādes norādītajām prasībām.

8.   Izņemot tad, ja līguma priekšmets to attaisno, tehniskajās specifikācijās nemin konkrētus ražotājus vai avotus vai konkrētus procesus, kuri raksturo kāda konkrēta uzņēmēja nodrošinātos produktus vai pakalpojumus, vai preču zīmes, patentus, tipus, vai konkrētu izcelsmi, vai ražošanas veidu, kas dažiem produktiem vai uzņēmējiem var nodrošināt priekšrocības vai izraisīt to izslēgšanu.

Izņēmuma gadījumos šādu atsauci var atļaut, ja nav iespējams sagatavot pietiekami detalizētu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu. Tādā gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem “vai līdzvērtīgs”.

141. pants

Apliecinājums un pierādījumi, ka uz uzņēmēju neattiecas izslēgšanas gadījums

(Finanšu regulas 106. un 107. pants)

1.   Finanšu regulas 106. panta 10. punkta mērķim līgumslēdzēja iestāde pieņem Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD), kas minēts Direktīvā 2014/24/ES, vai, ja tas nav iespējams, parakstītu un datētu apliecinājumu, kurā uzņēmējs norāda, ka uz to neattiecas kāds no Finanšu regulas 106. panta 1. un 4. punktā un 107. pantā minētajiem gadījumiem, vai ka uz to attiecas kāds no Finanšu regulas 106. panta 7. punkta a) apakšpunktā minētajiem gadījumiem.

Uzņēmējs var vēlreiz izmantot ESPD, kas jau ir izmantots kādā no iepriekšējām iepirkuma procedūrām, ja tas apliecina, ka šajā dokumentā iekļautā informācija joprojām ir pareiza.

Ja līgumslēdzēja iestāde ierobežo kandidātu skaitu saskaņā ar Finanšu regulas 104. panta 3. punktu, visi kandidāti iesniedz šā panta 3. punktā minētos pierādījumus.

Atkarībā no riska novērtējuma līgumslēdzēja iestāde var izlemt nepieprasīt ESPD vai apliecinājumu attiecībā uz:

2.   Izraudzītais pretendents līgumslēdzējas iestādes noteiktā termiņā un pirms līguma parakstīšanas iesniedz 3. punktā minētos pierādījumus, kas apliecina ESPD, vai apliecinājumā sniegtos apgalvojumus šādos gadījumos:

3.   Līgumslēdzēja iestāde par pietiekamu pierādījumu tam, ka uzņēmējs neatrodas kādā no Finanšu regulas 106. panta 1. punkta a), c), d) vai f) apakšpunktā minētajām situācijām, pieņem nesenu izrakstu no sodāmības reģistra vai, ja tas nav iespējams, līdzvērtīgu dokumentu, ko nesen izdevusi reģistrācijas valsts tiesu vai administratīva iestāde, un no kura izriet, ka šīs prasības ir apmierinātas.

Līgumslēdzēja iestāde par pietiekamu pierādījumu tam, ka uzņēmējs neatrodas kādā no Finanšu regulas 106. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajām situācijām, uzskata nesen izdotu apliecību, ko izsniegusi attiecīgās valsts kompetentā iestāde.

Ja minētā apliecība nav izdota attiecīgajā valstī, uzņēmējs var sniegt paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu tiesu iestādē vai pie notāra, vai, ja tas nav iespējams, tad svinīgu paziņojumu, kas sniegts administratīvā iestādē vai kvalificētā profesionālā struktūrā valstī, kurā tas ir reģistrēts.

4.   Attiecībā uz starptautiskām organizācijām līgumslēdzēja iestāde atbrīvo uzņēmēju no pienākuma iesniegt dokumentārus pierādījumus, kas minēti 3. punktā, ja tā šādiem pierādījumiem var piekļūt bez maksas valsts datubāzē vai ja šādi pierādījumi jau ir iesniegti saistībā ar citu procedūru un ja šie dokumenti ir izdoti ne vairāk kā pirms gada un tie joprojām ir spēkā.

Šajā gadījumā uzņēmējs ar savu godavārdu apliecina, ka dokumentārie pierādījumi jau ir iesniegti kādā iepriekšējā procedūrā, un apstiprina, ka viņa situācija nav mainījusies.

142. pants

Pasākumi konkurences traucējumu novēršanai

(Finanšu regulas 107. panta 1. punkts)

Finanšu regulas 107. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie pasākumi ietver tādas attiecīgās informācijas paziņošanu pārējiem kandidātiem un pretendentiem, kura sniegta vai kura izriet no attiecīgā kandidāta vai pretendenta iesaistīšanās iepirkuma procedūras sagatavošanā, un atbilstīgu termiņu noteikšanu piedāvājumu saņemšanai.

Attiecīgo kandidātu vai pretendentu noraida no dalības procedūrā tikai tad, ja nav citu iespēju nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu.

Pirms šādas izslēgšanas kandidātiem vai pretendentiem dod iespēju pierādīt, ka viņu iesaistīšanās iepirkuma procedūras sagatavošanā nevar izkropļot konkurenci.

143. pants

Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas datubāzes darbība

(Finanšu regulas 108. panta 1., 2., 3., 4. un 12. punkts)

Lai nodrošinātu Finanšu regulas 108. panta 1. punktā minētās datubāzes darbību, iestādes, biroji, struktūras, aģentūras un vienības, kas minētas Finanšu regulas 108. panta 2. punkta c), d) un e) apakšpunktā, ieceļ pilnvarotās personas.

Attiecīgā gadījumā šīs pilnvarotās personas sniedz Finanšu regulas 108. panta 3. punktā minēto informāciju. Tām piešķir piekļuvi saskaņā ar Finanšu regulas 108. panta 4. un 12. punktu.

Finanšu regulas 108. panta 12. punkta nolūkos var izmantot pilnvarotās personas, kuras Finanšu regulas 108. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētās vienības jau ir izraudzījušās saskaņā ar nozaru noteikumiem.

No Finanšu regulas 108. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajām vienībām prasīto informāciju ziņo, izmantojot vienīgi Pārkāpumu pārvaldības sistēmu, kas ir Komisijas izveidotā automatizēta informācijas sistēma, ko patlaban izmanto krāpšanas un pārkāpumu gadījumu ziņošanai saskaņā ar nozaru noteikumiem. Šo informāciju nosūta tikai, izmantojot Pārkāpumu pārvaldības sistēmu, kas ir pašlaik izmantotā Komisijas automatizētā informācijas sistēma.

Finanšu regulas 108. panta 4. punkta nolūkā automatizētajā informācijas sistēmā nosūtīto informāciju Komisija dara pieejamu datubāzē, kas minēta Finanšu regulas 108. panta 1. punktā.

144. pants

Darba grupa

(Finanšu regulas 108. panta 6. punkts)

1.   Darba grupas priekšsēdētāju ieceļ Komisija. Viņu izraugās no bijušajiem Revīzijas palātas, Tiesas locekļiem vai bijušajiem ierēdņiem, kuru amata līmenis atbilda vismaz ģenerāldirektora amatam kādā Savienības iestādē, izņemot Komisiju. Viņu izraugās, pamatojoties uz viņa personīgajām un profesionālajām īpašībām, plašo pieredzi darbā ar juridiskiem un finansiāliem jautājumiem un pierādītu kompetenci, neatkarību un integritāti. Priekšsēdētāja amata pilnvaru laiks ir pieci gadi, un to nepagarina. Priekšsēdētāju ieceļ kā īpašo padomdevēju Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 5. panta nozīmē.

Darba grupas priekšsēdētājs vada visas darba grupas sanāksmes. Pildot savus pienākumus, viņš ir neatkarīgs. Viņš nav interešu konfliktā starp viņa pienākumiem darba grupas priekšsēdētāja amatā un citiem oficiālajiem pienākumiem.

2.   Komisija izraugās divus pastāvīgus locekļus. Vēl viens loceklis pārstāv pieprasītāju līgumslēdzēju iestādi, un to izraugās saskaņā ar minētās iestādes iekšējiem noteikumiem.

3.   Pastāvīgais darba grupas sekretariāts:

4.   Katrs darba grupas loceklis izskata katru iesniegto lietu saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteikti šajā regulā, Finanšu regulā un citos piemērojamos noteikumos, ko noteikusi Komisija. Katram darba grupas loceklim pirms viņa iecelšanas un visā viņa dienesta laikā ir pienākums nekavējoties atklāt jebkādas darbības, kas Finanšu regulas 57. panta un šīs regulas 32. panta nozīmē var radīt interešu konfliktu. Darba grupas locekļi atturas no piedalīšanās lietās, kurās viņiem ir faktisks interešu konflikts.

5.   Komisija pieņem darba grupas reglamentu.

146. pants

Atlases kritēriji

(Finanšu regulas 110. panta 2. punkts)

1.   Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda atlases kritērijus, minimālo spēju līmeni un pierādījumus, kas nepieciešami šo spēju apliecināšanai. Visas prasības ir saistītas un samērīgas ar līguma priekšmetu.

Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda veidu, kādā atlases kritēriji ir izpildāmi uzņēmēju grupām, ņemot vērā 6. punktu.

Ja līgums ir sadalīts vairākās daļās, līgumslēdzēja iestāde var noteikt minimālo spēju līmeni attiecībā uz katru daļu. Tā var noteikt papildu minimālo spēju līmeni gadījumā, ja vairākas līguma daļas tiek piešķirtas vienam līgumslēdzējam.

2.   Attiecībā uz spējām veikt profesionālo darbību līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai uzņēmējs atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

3.   Saņemot dalības pieteikumus vai piedāvājumus, līgumslēdzēja iestāde pieņem ESPD vai, ja tas nav iespējams, apliecinājumu, ka kandidāts vai pretendents atbilst atlases kritērijiem.

Līgumslēdzēja iestāde jebkurā brīdī procedūras laikā var lūgt pretendentiem un kandidātiem iesniegt atjauninātu deklarāciju vai visus apliecinošos dokumentus vai daļu no tiem, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu procedūras pareizu norisi.

Līgumslēdzēja iestāde pieprasa, lai kandidāts vai izraudzītais pretendents iesniegtu atjauninātus apliecinošos dokumentus, izņemot, ja tā jau tos ir saņēmusi citas procedūras vajadzībām un ja dokumenti joprojām atspoguļo jaunāko informāciju, vai tā var tiem piekļūt bez maksas valsts datubāzē.

4.   Līgumslēdzēja iestāde var, balstoties uz tās veikto riska novērtējumu, izlemt neprasīt pierādījumus par uzņēmēju juridiskajām, regulatīvajām, finansiālajām, saimnieciskajām, tehniskajām un profesionālajām spējām šādos gadījumos:

Ja līgumslēdzēja iestāde izlemj neprasīt pierādījumus par uzņēmēju juridiskajām, regulatīvajām, finansiālajām, saimnieciskajām, tehniskajām un profesionālajām spējām, priekšfinansējumu nedod.

5.   Uzņēmējs vajadzības gadījumā un konkrētam līgumam var izmantot citu vienību spējas neatkarīgi no to saikņu juridiskā rakstura, kādas šim uzņēmējam ir ar šīm vienībām. Šādā gadījumā uzņēmējs pierāda līgumslēdzējai iestādei, ka viņa rīcībā būs līguma izpildei nepieciešamie līdzekļi, uzrādot minēto vienību saistības šajā sakarā.

Attiecībā uz tehniskajiem un profesionālajiem kritērijiem uzņēmējs var paļauties uz citu vienību spējām tikai tad, ja šīs vienības veiks darbus vai sniegs pakalpojumus, kur šīs spējas ir nepieciešamas.

Ja uzņēmējs paļaujas uz citu vienību spējām saistībā ar kritērijiem, kas attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai attiecīgais uzņēmējs un šīs vienības būtu solidāri atbildīgi par līguma izpildi.

Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt ziņas no pretendenta par jebkuru līguma daļu, par kuru pretendents plāno slēgt apakšlīgumu ar trešām personām, un apakšlīgumu slēdzēju identitāti.

Attiecībā uz būvdarbiem un pakalpojumiem, ko sniedz objektā, kas atrodas līgumslēdzējas iestādes tiešā uzraudzībā, līgumslēdzēja iestāde pieprasa, lai līgumslēdzējs norāda līguma izpildē iesaistīto apakšuzņēmēju nosaukumus, kontaktus un pilnvarotos pārstāvjus, tostarp jebkādas izmaiņas attiecībā uz apakšuzņēmējiem.

6.   Līgumslēdzēja iestāde pārbauda, vai vienības, uz kuru spējām uzņēmējs plāno paļauties, un plānotie apakšuzņēmēji gadījumos, kad apakšlīgums ir ievērojama daļa no attiecīgā līguma, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem.

Līgumslēdzēja iestāde pieprasa, lai uzņēmējs aizstātu vienību vai apakšuzņēmēju, kas neatbilst attiecīgajam atlases kritērijam.

7.   Attiecībā uz būvdarbu līgumiem, pakalpojumu līgumiem un izvietošanas vai uzstādīšanas darbiem saistībā ar piegādes līgumu līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai konkrētus kritiski svarīgus uzdevumus pildītu tieši pats pretendents vai – ja piedāvājumu iesniegusi uzņēmēju grupa, – šīs grupas dalībnieks.

147. pants

Saimnieciskās un finansiālās spējas

(Finanšu regulas 110. panta 2. punkts)

1.   Lai pārliecinātos, ka uzņēmējiem ir līguma izpildei nepieciešamās saimnieciskās un finansiālās spējas, līgumslēdzēja iestāde var jo īpaši pieprasīt, lai:

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkā gada minimālais apgrozījums nedrīkst līguma lēsto vērtību pārsniegt vairāk nekā divkārt, izņemot atbilstīgi pamatotos ar iegādes raksturu saistītos gadījumos, kurus līgumslēdzēja iestāde norāda iepirkuma procedūras dokumentos.

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda šīm attiecībām piemērojamās metodes un kritērijus.

2.   Attiecībā uz dinamiskajām iepirkumu sistēmām maksimālo gada apgrozījumu aprēķina, pamatojoties uz to paredzamo konkrēto līgumu maksimālo apmēru, kurus piešķir saskaņā ar minēto sistēmu.

3.   Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos nosaka, kādi pierādījumi uzņēmējam ir jāiesniedz, lai pierādītu savas saimnieciskās un finansiālās spējas. Tā var jo īpaši pieprasīt vienu vai vairākus šādus dokumentus:

Ja pamatotu iemeslu dēļ uzņēmējs nespēj iesniegt līgumslēdzējas iestādes pieprasītās izziņas, viņš var apliecināt savu saimniecisko vai finansiālo spēju ar jebkādiem citiem dokumentiem, ko līgumslēdzēja iestāde uzskata par piemērotiem.

148. pants

Tehniskās un profesionālās spējas

(Finanšu regulas 110. panta 2. punkts)

1.   Līgumslēdzēja iestāde pārbauda, vai kandidāti vai pretendenti atbilst obligātajiem atlases kritērijiem attiecībā uz tehniskajām un profesionālajām spējām, saskaņā ar 2. līdz 5. punktu.

2.   Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos nosaka, kādi pierādījumi uzņēmējam ir jāiesniedz, lai pierādītu savas tehniskās un profesionālās spējas. Tā var pieprasīt vienu vai vairākus šādus dokumentus:

Pirmās daļas b) apakšpunkta i) punkta nolūkos, ja vajadzīgs nolūkā nodrošināt atbilstīgu konkurences līmeni, līgumslēdzēja iestāde var norādīt, ka tiks ņemti vērā pieradījumi par pirms vairāk nekā trīs gadiem īstenotajām attiecīgajām piegādēm vai pakalpojumiem.

Pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punkta nolūkos, ja vajadzīgs nolūkā nodrošināt atbilstīgu konkurences līmeni, līgumslēdzēja iestāde var norādīt, ka tiks ņemti vērā pieradījumi par pirms vairāk nekā pieciem gadiem īstenotajiem attiecīgajiem būvdarbiem.

3.   Ja piegādes vai pakalpojumi ir kompleksi vai izņēmuma kārtā ir vajadzīgi īpašam nolūkam, tehnisko un profesionālo spēju pierādījumus var nodrošināt ar pārbaudēm, ko veic līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējas iestādes uzdevumā tās valsts kompetenta oficiāla struktūra, kurā uzņēmējs veic darbību, ja šī struktūra tam piekrīt. Šādas pārbaudes attiecas uz piegādātāja tehniskajām spējām un ražošanas jaudu un attiecīgā gadījumā uz tā pētījumu un zinātniskās izpētes materiāli tehnisko bāzi un kvalitātes kontroles pasākumiem.

4.   Ja līgumslēdzēja iestāde prasa neatkarīgu struktūru izdotus sertifikātus, kas apliecina, ka uzņēmējs atbilst zināmiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tostarp attiecībā uz personu ar invaliditāti piekļuvi, tā atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kuru pamatā ir attiecīgo Eiropas standartu sērijas, ko apstiprinājušas akreditētas struktūras. Līgumslēdzējas iestādes pieņem arī citus pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem no tāda uzņēmēja, kuram acīmredzami nav pieejami šādi sertifikāti vai nav iespējas tos saņemt attiecīgos termiņos tādu iemeslu dēļ, par kuriem šāds uzņēmējs nav vainojams, un ja attiecīgais uzņēmējs pierāda, ka piedāvātie kvalitātes nodrošināšanas pasākumi atbilst prasītajiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem.

5.   Ja līgumslēdzēja iestāde pieprasa uzrādīt sertifikātus, kurus izdevušas neatkarīgas struktūras un kas apliecina, ka uzņēmējs atbilst konkrētām vides vadības sistēmām vai standartiem, tā atsaucas uz Savienības Vides vadības un audita sistēmu vai uz citām vides vadības sistēmām, kuras atzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1221/2009 (13) 45. pantu, vai citiem vides vadības standartiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, kurus izstrādājušas akreditētas struktūras. Ja uzņēmējam šādi sertifikāti acīmredzami nav bijuši pieejami vai tos nav iespējams iegūt attiecīgajos termiņos tādu iemeslu dēļ, par kuriem šāds uzņēmējs nav vainojams, līgumslēdzēja iestāde pieņem arī citus pierādījumus par vides vadības pasākumiem, ja uzņēmējs pierāda, ka šie pasākumi ir līdzvērtīgi pasākumiem, kas jānodrošina saskaņā ar piemērojamo vides vadības sistēmu vai standartu.

6.   Līgumslēdzēja iestāde var secināt, ka uzņēmējam nav nepieciešamo profesionālo spēju, lai izpildītu līgumu saskaņā ar atbilstīgu kvalitātes standartu, ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka uzņēmējam ir interešu konflikts, kas var negatīvi ietekmēt līguma izpildi.

149. pants

Piešķiršanas kritēriji

(Finanšu regulas 110. panta 3. punkts)

1.   Kvalitātes kritēriji var ietvert tādus elementus kā tehniskās priekšrocības, estētiskie un funkcionālie raksturlielumi, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, sociālie, vides un inovatīvie raksturlielumi, ražošanas, sniegšanas un tirdzniecības process un cits īpašs process jebkurā to aprites cikla posmā, personāla, kuram uzdota attiecīgā līguma izpilde, organizācija, pēcpārdošanas pakalpojumi, tehniskā palīdzība vai piegādes nosacījumi, piemēram, piegādes datums, piegādes process, piegādes laikposms vai izpildes laikposms.

2.   Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda relatīvo svērumu, ko tā piešķir katram no izraudzītajiem kritērijiem, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, izņemot gadījumus, kad to nosaka, izmantojot zemākās cenas metodi. Šos svērumus var izteikt kā vērtību diapazonu ar atbilstīgu maksimālo izkliedi.

Svērums, kādu piešķir cenai vai izmaksām attiecībā pret citiem kritērijiem, nedrīkst neitralizēt cenas vai izmaksu svērumu.

Ja svērumu noteikšana objektīvu iemeslu dēļ nav iespējama, līgumslēdzēja iestāde kritērijus norāda dilstošā secībā pēc svarīguma.

3.   Līgumslēdzēja iestāde var noteikt minimālos kvalitātes līmeņus. Piedāvājumus, kuru kvalitātes līmeņi ir zemāki, noraida.

4.   Aprites cikla izmaksas attiecīgajā apmērā aptver daļu vai visas izmaksas visā būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu aprites ciklā:

5.   Ja līgumslēdzēja iestāde izmaksas vērtē, izmantojot aprites cikla izmaksu pieeju, tā iepirkuma procedūras dokumentos norāda datus, kas jāsniedz pretendentiem, un metodi, ko tā izmantos, lai, balstoties uz minētajiem datiem, noteiktu aprites cikla izmaksas.

Metodei, ko izmanto, lai novērtētu izmaksas, kas saistāmas ar ārēju ietekmi uz vidi, jāatbilst šiem nosacījumiem:

Attiecīgajā gadījumā aprites cikla izmaksu aprēķināšanai līgumslēdzēja iestāde izmanto obligātās kopējās metodes, kā paredzēts Direktīvas 2014/24/ES XIII pielikumā.

150. pants

Elektronisko izsoļu izmantošana

(Finanšu regulas 110. panta 5. punkts)

1.   Līgumslēdzēja iestāde var izmantot elektroniskās izsoles, kurās uzrāda jaunas cenas, kas ir pārskatītas un pazeminātas, vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājuma elementiem.

Līgumslēdzēja iestāde elektronisko izsoli strukturē kā daudzkārtēju elektronisko procesu, kuru īsteno pēc piedāvājumu pilnīgas sākotnējās novērtēšanas, kas tos ļauj sarindot, izmantojot automātiskas vērtēšanas metodes.

2.   Atklātā, ierobežotā vai konkursa procedūrā ar sarunām līgumslēdzēja iestāde var pieņemt lēmumu par to, ka pirms publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas rīko elektronisko izsoli, ja vien ir iespējams precīzi sagatavot iepirkuma procedūras dokumentus.

Elektroniskā izsole var tikt izmantota, saskaņā ar 122. panta 3. punkta b) apakšpunktu atsākot konkursu starp pamatlīguma pusēm un uzsākot konkursu par līgumiem, kas piešķirami 131. pantā minētās dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros.

Elektroniskās izsoles pamatā ir viena no piešķiršanas metodēm, kas noteiktas Finanšu regulas 110. panta 4. punktā.

3.   Līgumslēdzēja iestāde, kas nolemj izmantot elektronisko izsoli, to min līguma paziņojumā.

Iepirkuma procedūras dokumentos ietver:

4.   Visi pretendenti, kas ir iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, elektroniskā veidā tiek vienlaicīgi aicināti piedalīties elektroniskajā izsolē, izmantojot pieslēgumus saskaņā ar instrukcijām. Uzaicinājumā norāda elektroniskās izsoles uzsākšanas datumu un laiku.

Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektroniskā izsole nevar sākties ātrāk par divām darbdienām pēc uzaicinājumu izsūtīšanas dienas.

5.   Uzaicinājumam pievieno attiecīgā piedāvājuma pilnīga novērtējuma rezultātu.

Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, ko izmantos elektroniskajā izsolē, lai automātiski no jauna sarindotu pretendentus, pamatojoties uz iesniegtajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām. Šī formula ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto kritēriju svērumu, kā noteikts iepirkuma procedūras dokumentos. Tālab visus diapazonus iepriekš tomēr reducē līdz konkrētai vērtībai.

Gadījumos, ja ir atļauti varianti, formulu norāda katram variantam atsevišķi.

6.   Katrā elektroniskās izsoles posmā līgumslēdzēja iestāde visiem pretendentiem tūlīt dara zināmu vismaz tādu informāciju, kas tiem ļauj jebkurā brīdī noskaidrot savu attiecīgo vietu. Tā arī var, ja tas iepriekš norādīts, jebkurā konkrētā izsoles posmā paziņot citu informāciju par citām iesniegtajām cenām vai vērtībām, kā arī paziņot dalībnieku skaitu. Tomēr tā nevienā elektroniskās izsoles posmā neatklāj pretendentu identitāti.

7.   Līgumslēdzēja iestāde slēdz elektronisko izsoli vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

8.   Pēc elektroniskās izsoles slēgšanas līgumslēdzēja iestāde piešķir līgumu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.

151. pants

Nepamatoti lēti piedāvājumi

(Finanšu regulas 110. panta 5. punkts)

1.   Ja konkrēta līguma gadījumā piedāvātā cena vai izmaksas šķiet nepamatoti zemas, līgumslēdzēja iestāde rakstveidā pieprasa sīkāku informāciju par tiem elementiem, kuri veido cenu vai izmaksas un kurus tā uzskata par būtiskiem, un tā dod pretendentam iespēju iesniegt savus apsvērumus.

Līgumslēdzēja iestāde var jo īpaši ņemt vērā apsvērumus, kas attiecas uz:

2.   Līgumslēdzēja iestāde var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja sniegtie pierādījumi apmierinoši neizskaidro piedāvātās cenas vai izmaksu zemo līmeni.

Līgumslēdzēja iestāde noraida piedāvājumu, ja tā ir konstatējusi, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts tāpēc, ka tas neatbilst piemērojamām prasībām vides, sociālo un darba tiesību jomā.

3.   Ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, tā var noraidīt piedāvājumu, pamatojoties vien uz šo iemeslu, tikai tad, ja pretendents nevar līgumslēdzējas iestādes noteiktā pietiekamā termiņā pierādīt, ka attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu LESD 107. panta nozīmē.

152. pants

Piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanas termiņi

(Finanšu regulas 111. panta 1. punkts)

1.   Līgumslēdzēja iestāde nosaka piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanas termiņus.

Nosakot termiņus, līgumslēdzēja iestāde ņem vērā konkrētā līguma sarežģītību un piedāvājumu sagatavošanai nepieciešamo laiku. Minētie termiņi tiek noteikti garāki nekā šajā pantā paredzētie minimālie termiņi, ja piedāvājumus var izstrādāt vienīgi pēc izpildes vietas apmeklējuma vai arī pēc iepirkuma procedūras apliecinošo dokumentu izskatīšanas uz vietas.

Termiņu pagarina par piecām dienām katrā no šādiem gadījumiem:

2.   Atklātās procedūrās piedāvājumu saņemšanas termiņš ir vismaz 37 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.

3.   Termiņš dalības pieteikumu saņemšanai ierobežotās procedūrās, konkursa dialogā, konkursa procedūrās ar sarunām, dinamiskajās iepirkumu sistēmās un inovācijas partnerībās ir vismaz 32 dienas no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas.

4.   Ierobežotā procedūrā un konkursa procedūrā ar sarunām piedāvājumu saņemšanas termiņš ir vismaz 30 dienas no uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu nosūtīšanas dienas.

5.   Dinamiskajās iepirkumu sistēmās piedāvājumu saņemšanas termiņš ir vismaz 10 dienas no uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu nosūtīšanas dienas.

6.   Procedūrās pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību, kā minēts 136. panta 1. punktā, piedāvājumu pieņemšanas minimālais termiņš ir:

7.   Līgumslēdzēja iestāde var samazināt piedāvājumu saņemšanas termiņus par piecām dienām atklātās vai slēgtās procedūrās, ja tā pieņem, ka piedāvājumus var iesniegt elektroniskā veidā.

153. pants

Piekļuve iepirkuma procedūras dokumentiem un termiņš papildu informācijas sniegšanai

(Finanšu regulas 111. panta 1. punkts)

1.   Līgumslēdzēja iestāde bez maksas piedāvā tiešu elektronisko piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, sākot no dienas, kad publicēts līguma paziņojums, vai – attiecībā uz procedūrām bez paziņojuma par līgumu iepriekšējas publicēšanas vai saskaņā ar 136. pantu – no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu.

Pamatotos gadījumos līgumslēdzēja iestāde var pārsūtīt iepirkuma procedūras dokumentus citā tās norādītā veidā, ja tehnisku iemeslu dēļ tieša pieeja elektroniskā veidā nav iespējama vai ja iepirkuma procedūras dokumenti satur konfidenciālu informāciju. Šādos gadījumos piemēro 152. panta 1. punkta trešo daļu, izņemot steidzamus gadījumus, kā noteikts 154. panta 1. punktā.

Līgumslēdzēja iestāde var piemērot uzņēmējiem prasības, kas paredzētas, lai aizsargātu iepirkuma procedūras dokumentos iekļautās informācijas konfidencialitāti. Tā paziņo par šīm prasībām, kā arī to, kā iegūstama piekļuve attiecīgajiem iepirkuma procedūras dokumentiem.

2.   Līgumslēdzēja iestāde pēc iespējas drīz vienlaicīgi un rakstveidā visiem ieinteresētajiem uzņēmējiem sniedz papildu informāciju saistībā ar iepirkuma procedūras dokumentiem.

Līgumslēdzējai iestādei nav pienākums atbildēt uz tādiem pieprasījumiem saņemt papildu informāciju, kas iesniegti mazāk nekā sešas darbdienas pirms pieteikumu saņemšanas termiņa.

3.   Līgumslēdzēja iestāde pagarina piedāvājumu saņemšanas termiņu, ja:

154. pants

Termiņi steidzamos gadījumos

(Finanšu regulas 111. panta 1. punkts)

1.   Ja pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos nav iespējams ievērot minimālos termiņus, kas atklātām vai ierobežotām procedūrām noteikti 152. panta 2. punktā un 152. panta 3. punktā, līgumslēdzējas iestādes var noteikt:

2.   Steidzamos gadījumos 153. panta 2. punkta pirmajā daļā un 153. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktais termiņš ir četras dienas.

155. pants

Piedāvājumu iesniegšanas kārtība

(Finanšu regulas 111. panta 1. un 2. punkts)

1.   Piedāvājumu un dalības pieteikumu iesniegšanas kārtību nosaka līgumslēdzēja iestāde, kura var izvēlēties vienu konkrētu iesniegšanas veidu.

Saziņas līdzekļus izvēlas tā, lai nodrošinātu šādu nosacījumu ievērošanu:

2.   Izņemot līgumus, kas nepārsniedz Finanšu regulas 118. panta 1. punktā noteiktos robežlielumus, ierīces piedāvājumu un dalības pieteikumu elektroniskai saņemšanai ar tehniskiem līdzekļiem un atbilstīgām procedūrām garantē, ka:

3.   Ja līgumslēdzēja iestāde atļauj iesniegt piedāvājumus un dalības pieteikumus elektroniski, tiek uzskatīts, ka ar šādu sistēmu starpniecību iesniegtie elektroniskie dokumenti ir oriģināli.

4.   Ja piedāvājumu vai dalības pieteikumu iesniedz vēstules formā, kandidāti vai pretendenti var izvēlēties tos iesniegt šādi:

5.   Iesniedzot dalības pieteikumu vai piedāvājumu, kandidāti vai pretendenti piekrīt paziņojumu par procedūras rezultātiem saņemt elektroniski.

155.a pants

Elektroniskie katalogi

(Finanšu regulas 111. panta 7. punkts)

1.   Ja ir prasīta elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai piedāvājumi tiktu iesniegti elektroniska kataloga formātā vai lai piedāvājumos tiktu iekļauts elektronisks katalogs.

2.   Ja piedāvājumi tiek pieņemti vai pieprasīti elektronisko katalogu formātā, līgumslēdzēja iestāde:

3.   Ja pēc piedāvājumu iesniegšanas elektronisko katalogu formātā ir noslēgts salikts pamatnolīgums, līgumslēdzēja iestāde var paredzēt, ka konkursa atsākšana par konkrētiem līgumiem notiks, pamatojoties uz atjauninātiem katalogiem, izmantojot vienu no šādām metodēm:

4.   Ja izmanto metodi, kas noteikta 3. punkta b) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde paziņo līgumslēdzējiem datumu un laiku, kad tā paredzējusi apkopot informāciju, kas vajadzīga, lai izveidotu piedāvājumus, kuri ir pielāgoti konkrētā līguma prasībām, un dod līgumslēdzējiem iespēju atteikties no minētās informācijas apkopošanas.

Līgumslēdzēja iestāde paredz adekvātu laikposmu no paziņojuma līdz informācijas faktiskajai apkopošanai.

Pirms konkrētā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas līgumslēdzēja iestāde attiecīgajam līgumslēdzējam uzrāda apkopoto informāciju, lai dotu iespēju apstrīdēt vai apstiprināt, ka šādi sagatavotajā piedāvājumā nav nekādu būtisku kļūdu.

156. pants

Piedāvājumu garantijas

(Finanšu regulas 111. panta 3. punkts)

1.   Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt piedāvājuma garantiju, ko sniedz saskaņā ar 163. pantu un kuras vērtība ir 1–2 % no līguma kopvērtības.

2.   Līgumslēdzēja iestāde izmanto piedāvājuma garantiju, ja piedāvājumu atsauc pirms līguma parakstīšanas.

Līgumslēdzēja iestāde piedāvājuma garantiju atbrīvo:

157. pants

Piedāvājumu un dalības pieteikumu atvēršana

(Finanšu regulas 111. panta 4. punkts)

1.   Atklātās procedūrās piedāvājumu atvēršanā var piedalīties pretendentu pilnvarotie pārstāvji.

2.   Ja līguma vērtība ir vienāda ar vai lielāka par Finanšu regulas 118. panta 1. punktā noteiktajiem robežlielumiem, atbildīgais kredītrīkotājs piedāvājumu atvēršanai ieceļ komisiju. Atsākot konkursu saskaņā ar pamatlīgumu un gadījumos, kas noteikti šīs regulas 134. panta 1. punktā, izņemot d) un g) apakšpunktu, kredītrīkotājs var atbrīvot no šā pienākuma, pamatojoties uz riska analīzi.

Atvēršanas komisijā ir vismaz divas personas, kas attiecīgajā iestādē pārstāv vismaz divas organizatoriskās vienības bez hierarhiskas saiknes to starpā. Lai novērstu jebkādu interešu konfliktu, uz šīm personām attiecas Finanšu regulas 57. pantā noteiktie pienākumi.

Pārstāvniecībās un vietējās vienībās, kas minētas šīs regulas 72. pantā vai kas izolētas kādā dalībvalstī, ja nepastāv atsevišķas vienības, nepiemēro prasības, kas attiecas uz organizatoriskajām vienībām bez hierarhiskas saiknes to starpā.

3.   Starpiestāžu iepirkuma procedūras gadījumā atvēršanas komisiju norīko par iepirkuma procedūru atbildīgās iestādes atbildīgais kredītrīkotājs.

4.   Līgumslēdzēja iestāde jebkurā piemērotā veidā pārbauda un nodrošina sākotnējā piedāvājuma, tostarp finanšu piedāvājuma un pierādījumu par dokumentu saņemšanas datumu un laiku, integritāti, kā paredzēts 155. panta 2. un 4. punktā.

5.   Atklātās procedūrās, kurās līgumu piešķir atbilstoši zemākās cenas vai zemāko izmaksu metodēm saskaņā ar Finanšu regulas 110. panta 4. punktu, cenas, kas ietvertas prasībām atbilstošajos piedāvājumos, nolasa skaļi.

6.   Saņemto piedāvājumu atvēršanas rakstisko protokolu paraksta persona vai personas, kas atbild par atvēršanu, vai atvēršanas komisijas locekļi. Protokolā norāda piedāvājumus, kas atbilst 155. panta prasībām, un tos, kuri neatbilst, un sniedz pamatojumu piedāvājumu noraidīšanai, kā noteikts Finanšu regulas 111. panta 4. punktā. Minēto protokolu var parakstīt elektroniskā sistēmā, kas pietiekami nodrošina parakstītāja identifikāciju.

158. pants

Piedāvājumu un dalības pieteikumu novērtēšana

(Finanšu regulas 111. panta 5. punkts)

1.   Atbildīgais kredītrīkotājs ieceļ novērtēšanas komisiju, kas sniedz konsultējošu atzinumu par līgumiem, kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par robežlielumiem, kas noteikti Finanšu regulas 118. panta 1. punktā. Atsākot konkursu saskaņā ar pamatlīgumu un gadījumos, kas minēti 134. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā, f) apakšpunkta i) punktā un iii) punktā un h) apakšpunktā, kredītrīkotājs var atbrīvot no šā pienākuma, pamatojoties uz riska analīzi.

Tomēr atbildīgais kredītrīkotājs var pieņemt lēmumu, ka novērtēšanas komisijai piedāvājumi ir jāizvērtē un jāsarindo, pamatojoties tikai uz piešķiršanas kritērijiem, bet izslēgšanas un atlases kritēriji izvērtējami, izmantojot citus atbilstīgus līdzekļus, kas garantē interešu konflikta nepastāvēšanu.

2.   Novērtēšanas komisija sastāv vismaz no trīs cilvēkiem, kas pārstāv Finanšu regulas 208. pantā minēto iestāžu vai struktūru vismaz divas organizatoriskās vienības bez hierarhiskas saiknes to starpā, no kurām vismaz viena nav atbildīgā kredītrīkotāja pakļautībā.

Pārstāvniecībās un vietējās vienībās, kas minētas 72. pantā vai kas izolētas kādā dalībvalstī, ja nepastāv atsevišķas vienības, nepiemēro prasības, kas attiecas uz organizatoriskajām vienībām bez hierarhiskas saiknes to starpā.

Ar atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu komisijai var palīdzēt pieaicinātie eksperti.

Atbildīgais kredītrīkotājs pārliecinās, ka novērtēšanā iesaistītās personas, tostarp pieaicinātie eksperti, atbilst Finanšu regulas 57. pantā minētajām prasībām.

3.   Starpiestāžu iepirkuma procedūras gadījumā novērtēšanas komisiju ieceļ par iepirkuma procedūru atbildīgās iestādes atbildīgais kredītrīkotājs. Novērtēšanas komisijas sastāvam pēc iespējas jāatspoguļo iepirkumu procedūras starpiestāžu raksturs.

4.   Par pieņemamiem uzskata dalības pieteikumus un piedāvājumus, kas ir piemēroti saskaņā ar 134. panta 2. punktu un kas nav neatbilstīgi vai nepieņemami saskaņā ar 135. panta 2. un 3. punktu.

159. pants

Novērtēšanas rezultāti un piešķiršanas lēmums

(Finanšu regulas 113. panta 1. punkts)

1.   Novērtēšanas rezultāts ir novērtējuma ziņojums, kas ietver priekšlikumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības. Novērtējuma ziņojumu datē un paraksta persona vai personas, kuras veica novērtēšanu, vai novērtēšanas komisijas locekļi. Minēto ziņojumu var parakstīt elektroniskā sistēmā, kas pietiekami nodrošina parakstītāja identifikāciju.

Ja novērtēšanas komisija nav bijusi atbildīga par piedāvājumu novērtēšanu pēc izslēgšanas un atlases kritērijiem, novērtējuma ziņojumu paraksta arī personas, kurām atbildīgais kredītrīkotājs bija uzdevis to veikt.

2.   Novērtējuma ziņojumā norāda:

3.   Līgumslēdzēja iestāde pēc tam pieņem lēmumu, kurā iekļauj šādus elementus:

4.   Kredītrīkotājs var apvienot novērtējuma ziņojuma un piešķiršanas lēmuma saturu vienā dokumentā un to parakstīt jebkurā no šādiem gadījumiem:

5.   Starpiestāžu iepirkuma procedūras gadījumā 3. punktā minēto lēmumu pieņem līgumslēdzēja iestāde, kas atbildīga par iepirkuma procedūru.

160. pants

Kontakti starp līgumslēdzējām iestādēm un kandidātiem vai pretendentiem

(Finanšu regulas 112. pants)

1.   Iepirkuma procedūras laikā kontakti starp līgumslēdzēju iestādi un kandidātiem vai pretendentiem var izņēmuma gadījumā notikt saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 2. un 3. punktā.

2.   Pirms dalības pieteikumu vai piedāvājumu saņemšanas termiņa līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar 153. panta 2. punktu var paziņot papildu informāciju:

3.   Ikvienā gadījumā, kad ir notikusi sazināšanās, un pienācīgi pamatotos gadījumos, kad sazināšanās nav notikusi, kā minēts Finanšu regulas 96. pantā, to fiksē iepirkuma lietā.

161. pants

Informācija kandidātiem un pretendentiem

(Finanšu regulas 113. panta 2. un 3. punkts)

1.   Tiklīdz iespējams, līgumslēdzēja iestāde visus kandidātus vai pretendentus vienlaicīgi un individuāli elektroniski informē par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz procedūras iznākumu, pēc šādiem posmiem:

Ikvienā gadījumā līgumslēdzēja iestāde norāda iemeslus, kāpēc dalības pieteikums vai piedāvājums nav pieņemts, un pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Informējot izraudzīto pretendentu, līgumslēdzēja iestāde norāda, ka paziņotais lēmums līgumslēdzējai iestādei neuzliek nekādas saistības.

2.   Līgumslēdzēja iestāde pēc iespējas drīz un jebkurā gadījumā 15 dienu laikā no rakstiska pieprasījuma saņemšanas sniedz informāciju, kas noteikta Finanšu regulas 113. panta 3. punktā. Ja līgumslēdzēja iestāde piešķir līgumus savā vārdā, tā izmanto elektroniskos saziņas līdzekļus. Pretendents var nosūtīt pieprasījumu arī elektroniski.

3.   Ja līgumslēdzēja iestāde izmanto elektronisko saziņu, uzskata, ka kandidāti vai pretendenti ir saņēmuši informāciju, ja līgumslēdzēja iestāde var pierādīt, ka minēto informāciju tā ir nosūtījusi uz e-pasta adresi, kura minēta piedāvājumā vai dalības pieteikumā.

Šādā gadījumā uzskata, ka kandidāts vai pretendents informāciju ir saņēmis dienā, kad līgumslēdzēja iestāde to ir nosūtījusi.

(6)

(7)

(8)

(9)

(10)

(11)

(12)

(13)

10)

pirmās daļas V sadaļas 1. nodaļas 4. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4. iedaļa

Līguma izpilde, garantijas un korektīvie pasākumi

163. pants

Garantijas

(Finanšu regulas 115. pants)

1.   Ja līgumslēdzēja iestāde nolemj pieprasīt garantiju, tā par to paziņo iepirkuma procedūras dokumentos.

2.   Ja līgumslēdzējiem pieprasa sniegt garantiju, tai jābūt tādā apjomā un uz tādu laiku, kas ir pietiekami, lai to varētu izmantot.

3.   Garantiju dod banka vai pilnvarota finanšu iestāde, kuru līgumslēdzēja iestāde ir apstiprinājusi. To var aizstāt ar solidāru garantiju, ko dod trešā persona, ja līgumslēdzēja iestāde tam piekrīt.

Garantiju izsaka euro.

Tās rezultātā banka vai finanšu iestāde, vai trešā persona sniedz neatceļamu nodrošinājumu vai ir līgumslēdzēja saistību galvinieks pēc pirmā pieprasījuma.

164. pants

Priekšfinansējuma garantija

(Finanšu regulas 115. pants)

1.   Kad līgumslēdzēja iestāde ir konstatējusi priekšfinansējuma nepieciešamību, tā pirms iepirkuma procedūras sākšanas novērtē riskus saistībā ar priekšfinansējuma maksājumiem, ņemot vērā jo īpaši šādus kritērijus:

2.   Garantiju nepieprasa zemas vērtības līgumiem, kā minēts 137. panta 1. punktā.

Garantiju atbrīvo, kad saskaņā ar līguma noteikumiem no līgumslēdzējam veicamajiem starpposma maksājumiem vai no atlikuma maksājuma ir ieturēts priekšfinansējums.

165. pants

Izpildes garantija

(Finanšu regulas 115. pants)

1.   Lai nodrošinātu, ka līgumslēdzējs izpilda savas būtiskās līgumsaistības, līgumslēdzēja iestāde katrā atsevišķā gadījumā un atbilstīgi iepriekšējai riska analīzei var pieprasīt izpildes garantiju.

2.   Izpildes garantijas summa nedrīkst pārsniegt 10 % no līguma kopvērtības.

3.   Izpildes garantiju atbrīvo pēc būvdarbu, piegāžu vai kompleksu pakalpojumu galīgās pieņemšanas, ievērojot Finanšu regulas 92. panta 1. punktā minēto termiņu, ko norāda līgumā. To var daļēji vai pilnībā atbrīvot pēc būvdarbu, piegāžu vai kompleksu pakalpojumu provizoriskās pieņemšanas.

165.a pants

Ieturējuma summas garantija

(Finanšu regulas 115. pants)

1.   Lai nodrošinātu, ka līgumslēdzējs līgumsaistību periodā novērš iespējamos trūkumus, līgumslēdzēja iestāde katrā atsevišķā gadījumā un atbilstīgi iepriekšējai riska analīzei var pieprasīt ieturējuma summas garantiju.

Ieturējuma summas garantiju neizmanto līgumā, attiecībā uz kuru ir pieprasīta, taču nav atbrīvota izpildes garantija.

2.   Ieturējuma summas garantiju, kuras maksimālais apmērs ir 10 % no līguma kopvērtības, var veidot ieturējumi no starpposma maksājumiem, kad tie tiek izdarīti, vai ieturējumi no galīgā maksājuma.

Līgumslēdzēja iestāde nosaka summu, kura ir samērīga ar noteiktajiem riskiem saistībā ar līguma izpildi, ņemot vērā tā priekšmetu un nozarei piemērojamos parastos komercnoteikumus.

3.   Ja to ir apstiprinājusi līgumslēdzēja iestāde, līgumslēdzējs var prasīt aizstāt ieturējuma summas garantiju ar 163. pantā minēto garantiju.

4.   Līgumslēdzēja iestāde ieturējuma summas garantiju atbrīvo, kad beidzas līgumsaistību periods, ievērojot Finanšu regulas 92. panta 1. punktā minēto termiņu, ko norāda līgumā.

166. pants

Apturēšana būtisku kļūdu vai pārkāpumu gadījumā

(Finanšu regulas 116. panta 3. punkts)

Ja pēc līguma izpildes apturēšanas saskaņā ar Finanšu regulas 116. panta 3. punktu neapstiprinās aizdomas par būtiskām kļūdām, pārkāpumiem vai krāpšanas gadījumiem, līguma izpildi pēc iespējas drīz atjauno.”;

11)

pirmās daļas V sadaļas 2. nodaļu aizstāj ar šādu:

“2. NODAĻA

Noteikumi par līgumiem, kurus Savienības iestādes piešķir savā vārdā

166.a pants

Centralizēto iepirkumu struktūra

(Finanšu regulas 117. pants)

1.   Centralizēto iepirkumu struktūra var darboties kā:

2.   Centralizēto iepirkumu struktūra visas iepirkuma procedūras veic, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

167. pants

Attiecīgā līmeņa noteikšana līguma vērtības aprēķināšanai

(Finanšu regulas 117. pants)

Katrs kredītrīkotājs, kam katrā iestādē tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, novērtē, vai ir sasniegti Finanšu regulas 118. pantā 1. punktā noteiktie robežlielumi.

168. pants

Daļas

(Finanšu regulas 118. panta 4. punkts)

1.   Attiecīgā gadījumā, ciktāl tas ir tehniski iespējams un rentabli, līgumus piešķir atsevišķu daļu veidā vienā procedūrā.

2.   Ja līguma priekšmets ir sadalīts vairākās daļās, kur katra daļa ir atsevišķa līguma priekšmets, piemērojamā robežlieluma kopējā novērtējumā ņem vērā visu daļu kopvērtību.

Ja visu daļu kopvērtība ir vienāda ar vai lielāka par robežlielumiem, kas noteikti Finanšu regulas 118. panta 1. punktā, katrai daļai piemēro Finanšu regulas 103. panta 1. punktu, 104. pantu un 104.a pantu.

3.   Ja līgumu piešķir atsevišķu daļu veidā, piedāvājumus izvērtē atsevišķi katrai daļai. Ja vienam un tam pašam pretendentam piešķir vairākas daļas, var parakstīt vienu līgumu par visām šīm daļām.

169. pants

Noteikumi par līguma vērtības aplēšanu

(Finanšu regulas 118. panta 4. punkts)

1.   Līgumslēdzēja iestāde līguma vērtību aplēš, pamatojoties uz kopējo maksājamo summu, ieskaitot visa veida iespējas un atjaunošanu.

Šo aplēsi nosaka vēlākais tad, kad līgumslēdzēja iestāde sāk iepirkuma procedūru.

2.   Pamatlīgumu un dinamisko iepirkumu sistēmu gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu maksimālā vērtība, kuri paredzēti visā pamatlīguma vai dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā.

Inovācijas partnerības gadījumā vērtība, kas jāņem vērā, ir maksimālā lēstā vērtība, ko veido pētniecības un izstrādes darbības, kuras tiks īstenotas visos paredzētās partnerības posmos, kā arī būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi, kurus iegādāsies paredzētās partnerības darbības rezultātā.

Ja līgumslēdzēja iestāde ir paredzējusi kandidātiem vai pretendentiem piešķirt samaksu, to ņem vērā līguma lēstās vērtības aprēķinā.

3.   Pakalpojumu līgumiem ņem vērā:

4.   Attiecībā uz pakalpojumu līgumiem, kuros nav precizēta kopējā cena, vai piegādes līgumiem par produktu līzingu, nomu vai nomu ar izpirkuma tiesībām, pamats lēstās līguma vērtības aprēķināšanai ir:

5.   Piegādes vai pakalpojumu līgumiem, kurus piešķir regulāri vai kurus ir paredzēts atjaunot noteiktā periodā, pamats līguma lēstās vērtības aprēķināšanai ir kāds no šādiem:

6.   Būvdarbu līgumiem ņem vērā ne tikai būvdarbu vērtību, bet arī lēsto kopvērtību piegādēm un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai veiktu būvdarbus, un kurus līgumslēdzēja iestāde nodrošina līgumslēdzējam.

7.   Koncesijas līgumu vērtība ir koncesionāra lēstais kopējais apgrozījums visā līguma darbības laikā.

Vērtību aprēķina, izmantojot objektīvu metodi, kas precizēta iepirkuma procedūras dokumentos, jo īpaši ņemot vērā:

171. pants

Nogaidīšanas periods pirms līguma parakstīšanas

(Finanšu regulas 118. panta 2. un 3. punkts)

1.   Nogaidīšanas periodu sāk skaitīt no vienas no šādām dienām:

Vajadzības gadījumā līgumslēdzēja iestāde var apturēt līguma parakstīšanu, lai veiktu papildu pārbaudi, ja to attaisno pieprasījumi vai piezīmes, ko iesnieguši kandidāti vai pretendenti, kuri netika izraudzīti vai kuri uzskata, ka viņu tiesības ir aizskartas, vai jebkura cita attiecīga informācija, ko tā saņēmusi Finanšu regulas 118. panta 3. punktā noteiktajā periodā. Apturēšanas gadījumā visus kandidātus vai pretendentus informē trīs darbdienu laikā pēc apturēšanas lēmuma.

Ja līgumu vai pamatlīgumu nevar parakstīt ar izraudzīto pretendentu, līgumslēdzēja iestāde to var piešķirt nākamajam labākajam pretendentam.

2.   Termiņu, kas noteikts 1. punktā, nepiemēro šādos gadījumos:

172. pants

Pierādījumi attiecībā uz piekļuvi iepirkuma procedūrām

(Finanšu regulas 119. pants)

Iepirkuma procedūras dokumentos kandidātiem vai pretendentiem izvirza prasību norādīt, kurā valstī tie veic uzņēmējdarbību, un uzrādīt apliecinošus pierādījumus, kādi parasti ir pieņemami saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.”;

12)

regulas 182. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Ja ex post kontrole parāda, ka izraisītājnotikums nav noticis un saņēmējam nepamatoti veikts maksājums attiecībā uz dotāciju, kas balstās uz fiksētām summām, vienības izmaksām vai vienotas likmes finansējumu, Komisija ir tiesīga atgūt lielākais visu dotācijas summu.”;

13)

regulas 197. pantu aizstāj ar šādu:

“197. pants

Pierādījumi, kas apliecina, ka nav pamata izslēgšanai

(Finanšu regulas 131. pants)

Atbildīgais kredītrīkotājs atkarībā no riska novērtējuma var pieprasīt, lai izraudzītie pieteikuma iesniedzēji sniedz 141. panta 3. punktā minētos pierādījumus, ievērojot 141. panta 4. punktu.

Ja atbildīgais kredītrīkotājs to pieprasa, izraudzītie pieteikuma iesniedzēji sniedz 141. panta 3. punktā minētos pierādījumus, ievērojot 141. panta 4. punktu, izņemot, ja tas ir faktiski neiespējami, ko ir atzinis atbildīgais kredītrīkotājs.”;

14)

regulas 200. pantu svītro;

15)

regulas 212. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Konkursu noteikumos nosaka turpmāk minēto:

Pirmās daļas a) apakšpunkta i) punkta nolūkā Savienības dotāciju saņēmēji atbilst atbilstības kritērijiem, ja vien konkursa noteikumos nav paredzēts citādi.

Pirmās daļas a) apakšpunkta vi) punkta nolūkā var paredzēt atkāpi starptautisku organizāciju dalības gadījumā.”;

16)

regulas 221. panta 3. punktu svītro;

17)

otrās daļas IV sadaļas 3. nodaļu aizstāj ar šādu:

“3. NODAĻA

Iepirkums

260. pants

Ēku noma

(Finanšu regulas 190. pants)

Vienīgie ēku līgumi, kurus var finansēt no darbības apropriācijām ārējo darbību jomā, ir līgumi, kas attiecas uz tādu ēku nomu, kuras jau ir uzbūvētas laikā, kad tiek slēgts nomas līgums. Šos līgumus publicē, kā noteikts 124. pantā.

261. pants

Pakalpojumu līgumi

(Finanšu regulas 190. pants)

1.   Pakalpojumu līgumi ir šādi:

2.   Ja trešās valsts struktūrvienībās vai vienībās ar publiskā sektora līdzdalību ir kvalificēts pārvaldes personāls, līgumus var tieši izpildīt šīs struktūrvienības vai vienības, tieši veicot darbu.

262. pants

Īpaši noteikumi par robežlielumiem un ārējo līgumu piešķiršanas kārtība

(Finanšu regulas 190. pants)

Iepirkuma līgumiem, kurus noslēdz Finanšu regulas 190. panta 2. punktā minētās līgumslēdzējas iestādes vai kurus noslēdz šo iestāžu vārdā, nepiemēro šīs regulas 123.–126. pantu, izņemot definīcijas, 128. panta a) punktu, 134. panta 1. punktu, 135. panta 1. punkta a) apakšpunktu un c) līdz f) apakšpunktu, 135. panta 4. punktu, 137. un 137.a pantu, 139. panta 3.–7. punktu, 148. panta 4. punktu, 151. panta 3. punktu, 152. pantu, 153. panta 2. un 3. punktu, 154., 155., 157., 158. pantu, izņemot 158. panta 4. punktu, un 160. pantu.

Par publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu saskaņā ar šo nodaļu lemj Komisija, tostarp par atbilstīgām kontrolēm, kas atbildīgajam kredītrīkotājam jāveic gadījumos, kad Komisija nav līgumslēdzēja iestāde.

263. pants

Pierādījumi attiecībā uz piekļuvi iepirkuma procedūrām

(Finanšu regulas 191. pants)

Iepirkuma procedūras dokumentos kandidātiem vai pretendentiem izvirza prasību norādīt, kurā valstī tie faktiski veic uzņēmējdarbību, un uzrādīt apliecinošus pierādījumus, kādi parasti ir pieņemami saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

264. pants

Izsludināšana

(Finanšu regulas 190. pants)

1.   Attiecīgā gadījumā iepriekšējas informācijas paziņojumu par starptautisku konkursa uzaicinājumu pēc iespējas drīz elektroniski nosūta Publikāciju birojam.

2.   Šīs nodaļas nolūkiem līguma paziņojumu publicē šādi:

Ja līguma paziņojumu publicē arī vietējā līmenī, tam jābūt vienādam ar paziņojumu, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie jāpublicē vienlaikus. Par publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir atbildīga Komisija. Ja paziņojumu publicē vietējā līmenī, to var veikt Finanšu regulas 190. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās vienības.

3.   Pēc līguma parakstīšanas nosūta līguma piešķiršanas paziņojumu, izņemot gadījumos, kad, ja tas vēl aizvien ir nepieciešams, līgums ir pasludināts par slepenu vai kad līguma izpildei piemērojami īpaši drošības pasākumi, vai kad tas ir vajadzīgs Savienības vai trešās valsts būtisku interešu aizsardzībai un kad tiek uzskatīts, ka piešķiršanas paziņojuma publicēšana nav piemērota.

4.   Gadījumos, kas minēti Finanšu regulas 114.a panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par izmaiņām līgumā, ja minēto izmaiņu vērtība ir vienāda ar vai lielāka par 265. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 267. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 269. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem robežlielumiem.

265. pants

Pakalpojumu līgumu un pakalpojumu koncesijas līgumu piešķiršanas robežlielumi un procedūras

(Finanšu regulas 190. pants)

1.   Robežlielumi un procedūras, kas minēti Finanšu regulas 190. pantā, attiecībā uz pakalpojumu līgumiem un pakalpojumu koncesijas līgumiem ir šādi:

2.   Starptautiskā ierobežotā procedūrā, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, līguma paziņojumā norāda kandidātu skaitu, kuri tiks uzaicināti iesniegt piedāvājumus. Pakalpojumu līgumiem uzaicina vismaz četrus kandidātus. To kandidātu skaitam, kurus uzaicina iesniegt piedāvājumus, jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

Izraudzīto kandidātu sarakstu publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

Ja to kandidātu skaits, kuri atbilst atlases kritērijiem vai minimālam spēju līmenim, ir mazāks par minimālo skaitu, tad līgumslēdzēja iestāde var uzaicināt iesniegt piedāvājumu tikai tos kandidātus, kuri atbilst piedāvājuma iesniegšanas kritērijam.

3.   Saskaņā ar konkursa procedūru ar sarunām, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde sastāda sarakstu ar vismaz trim pretendentiem, bez paziņojuma publicēšanas.

Pretendentus konkursa procedūrai ar sarunām var izvēlēties no pārdevēju saraksta, kas minēts 136. panta 1. punkta b) apakšpunktā, izsludinot uzaicinājumu paust ieinteresētību.

Ja pēc apspriedes ar pretendentiem līgumslēdzēja iestāde saņem tikai vienu piedāvājumu, kas ir administratīvi un tehniski derīgs, līgumu var piešķirt, ja ir izpildīti piešķiršanas kritēriji.

4.   Attiecībā uz juridiskiem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas 134. panta 1. punkta h) apakšpunkts, līgumslēdzējas iestādes var izmantot konkursa procedūru ar sarunām neatkarīgi no līguma lēstās vērtības.

266. pants

Sarunu procedūras izmantošana pakalpojumu, piegādes un būvdarbu līgumiem

(Finanšu regulas 190. pants)

1.   Līgumslēdzējas iestādes var izmantot sarunu procedūru, pamatojoties uz vienu piedāvājumu, šādos gadījumos:

2.   Šīs regulas 134. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā darbības, kuras veic krīzes situācijās, kā noteikts 190. panta 2. punktā, uzskata par atbilstošām ārkārtējās steidzamības kritērijam. Deleģētais kredītrīkotājs – attiecīgos gadījumos saskaņoti ar attiecīgajiem citiem deleģētiem kredītrīkotājiem – konstatē ārkārtējas steidzamības situācijas pastāvēšanu un regulāri pārskata savu lēmumu, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu.

3.   Institucionāla rakstura darbības, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, ietver pakalpojumus, kuri ir tieši saistīti ar publiskā sektora struktūru normatīvi noteikto misiju.

267. pants

Piegādes līgumu piešķiršanas robežlielumi un procedūras

(Finanšu regulas 190. pants)

1.   Robežlielumi un procedūras, kas noteikti Finanšu regulas 190. pantā, attiecībā uz piegādes līgumiem ir šādi:

2.   Saskaņā ar konkursa procedūru ar sarunām, kas minēta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, līgumslēdzēja iestāde sastāda sarakstu ar vismaz trim piegādātājiem, kurus tā izraudzījusies, bez paziņojuma publicēšanas.

Ja pēc apspriedes ar piegādātājiem līgumslēdzēja iestāde saņem tikai vienu piedāvājumu, kas ir administratīvi un tehniski derīgs, līgumu var piešķirt, ja ir izpildīti piešķiršanas kritēriji.

269. pants

Būvdarbu līgumu un koncesiju piešķiršanas robežlielumi un procedūras

(Finanšu regulas 190. pants)

1.   Robežlielumi un procedūras, kas noteikti Finanšu regulas 190. pantā, attiecībā uz būvdarbu līgumiem un būvdarbu koncesijām ir šādi:

2.   Saskaņā ar konkursa procedūru ar sarunām, kas minēta šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, līgumslēdzēja iestāde sagatavo sarakstu ar vismaz trim līgumslēdzējiem, kurus tā izraudzījusies, bez paziņojuma publicēšanas.

Ja pēc apspriedes ar līgumslēdzējiem līgumslēdzēja iestāde saņem tikai vienu piedāvājumu, kas ir administratīvi un tehniski derīgs, līgumu var piešķirt, ja ir izpildīti piešķiršanas kritēriji.

273. pants

Konkursa specifikācijas

(Finanšu regulas 190. pants)

Atkāpjoties no 138. panta 3. punkta, visās procedūrās, kurās izmanto dalības pieteikumu, konkursa specifikācijas var sadalīt atbilstoši procedūras diviem posmiem, un pirmajā posmā var iekļaut tikai to informāciju, kas minēta 138. panta 3. punkta a) un f) apakšpunktā.

274. pants

Garantijas

(Finanšu regulas 190. pants)

1.   Atkāpjoties no 163. panta, garantijas izsaka euro vai tā līguma valūtā, uz kuru tās attiecas.

2.   Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt piedāvājuma garantiju saskaņā ar 156. pantu. Atkāpjoties no 156. panta 2. punkta, līgumslēdzēja iestāde piedāvājuma garantiju atbrīvo pēc līguma parakstīšanas.

3.   Atkāpjoties no 165. panta 1. punkta, izpildes garantija ir jāpieprasa, ja tiek pārsniegti šādi robežlielumi:

4.   Līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt ieturējuma summas garantiju saskaņā ar 165.a pantu.

275. pants

Procedūru termiņi

(Finanšu regulas 190. pants)

1.   Piedāvājumiem jānonāk pie līgumslēdzējas iestādes tajā adresē un ne vēlāk kā tajā dienā un laikā, kas norādīti uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu. Termiņš piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanai, kuru nosaka līgumslēdzējas iestādes, ir pietiekami garš, lai dotu ieinteresētajām personām saprātīgu un pietiekami ilgu laiku sagatavot un iesniegt viņu piedāvājumus.

Pakalpojumu līgumiem minimālais termiņš no uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu vēstules nosūtīšanas dienas līdz piedāvājumu saņemšanas pēdējai dienai ir 50 dienas. Tomēr atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujami citi termiņi.

2.   Pretendenti var rakstiski iesniegt jautājumus pirms piedāvājumu saņemšanas pēdējās dienas. Līgumslēdzēja iestāde atbildes uz jautājumiem sniedz pirms piedāvājumu saņemšanas pēdējās dienas.

3.   Starptautiskās ierobežotās procedūrās dalības pieteikumu saņemšanas termiņš ir vismaz 30 dienas no dienas pēc līguma paziņojuma publicēšanas dienas. Termiņš no uzaicinājuma vēstules nosūtīšanas dienas līdz piedāvājumu saņemšanas pēdējai dienas ir vismaz 50 dienas. Tomēr atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujami citi termiņi.

4.   Starptautiskās atklātās procedūrās piedāvājumu saņemšanas termiņi, kuru skaitīšana sākas no līguma paziņojuma nosūtīšanas dienas, ir vismaz:

Tomēr atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujami citi termiņi.

5.   Vietējās atklātās procedūrās piedāvājumu saņemšanas termiņi, kuru skaitīšana sākas no līguma paziņojuma publicēšanas dienas, ir vismaz:

Tomēr atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujami citi termiņi.

6.   Konkursa procedūrām ar sarunām, kas minētas 265. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 267. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā un 269. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kandidātiem piedāvājumu iesniegšanai dod laiku vismaz 30 dienas no uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu vēstules nosūtīšanas dienas.

276. pants

Novērtēšanas komisija

(Finanšu regulas 190. pants)

1.   Visus dalības pieteikumus un piedāvājumus, kuri atbilst prasībām, novērtēšanas komisija izvērtē un sarindo, pamatojoties uz iepriekš paziņotiem izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijiem. Šīs komisijas sastāvā ir nepāra skaits locekļu – vismaz trīs –, kuriem ir visas piedāvājumu novērtēšanai vajadzīgās tehniskās zināšanas un administratīvā pieredze. Novērtēšanas komisijas locekļi paraksta apliecinājumu par objektivitāti un interešu konflikta neesību.

2.   Ja Komisija nav līgumslēdzēja iestāde, tā var pieprasīt saņemt iepirkuma procedūras dokumentu, piedāvājumu, piedāvājumu novērtējuma un parakstīto līgumu kopiju. Tā var arī piedalīties piedāvājumu atvēršanā un novērtēšanā kā novērotāja.

3.   Piedāvājumus, kuros nav ietverti visi būtiskie elementi, kas pieprasīti iepirkuma procedūras dokumentos, vai kuri neatbilst noteiktajām īpašajām prasībām, noraida.

Tomēr novērtēšanas komisija vai līgumslēdzēja iestāde var prasīt kandidātiem vai pretendentiem, lai tie iesniedz papildu materiālus vai izskaidro iesniegtos apliecinošos dokumentus saistībā ar izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijiem viņu noteiktā termiņā, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu.

4.   Ja ir pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi, kā noteikts 151. pantā, komisija pieprasa nepieciešamos paskaidrojumus attiecībā uz piedāvājuma saturu.

5.   Pienākumu veidot novērtēšanas komisiju var atcelt procedūrām, kuru vērtība nepārsniedz EUR 20 000, un, pamatojoties uz riska analīzi, atsākot konkursu pamatlīguma ietvaros un attiecībā uz sarunu procedūrām, kas minētas 134. panta 1. punkta c), e), f) apakšpunkta i) un iii) punktā un h) apakšpunktā.”;

18)

regulas 287. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Jebkura ieinteresēta fiziskā persona var iesniegt pieteikumu uzaicinājuma paust ieinteresētību derīguma perioda laikā, izņemot šā perioda pēdējos trīs mēnešus.”