29.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/558


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/2447

(2015. gada 24. novembris),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 291. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013 (1) un jo īpaši tās 8., 11., 17., 25., 32., 37., 41., 50., 54., 58., 63., 66., 76., 100., 107., 123., 132., 138., 143., 152., 157., 161., 165., 169., 176., 178., 181., 184., 187., 193., 200., 207., 209., 213., 217., 222., 225., 232., 236., 266., 268., 273. un 276. pantu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) Nr. 952/2013 (“Kodekss”) saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) piešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras skaidrības, precizitātes un paredzamības nolūkos precizēt procedūras noteikumus attiecībā uz atsevišķiem regulas elementiem.

(2)

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 70/2008/EK (2), ir svarīgs faktors tirdzniecības sekmēšanai un vienlaikus arī muitas kontroles efektivitātei, kas tādējādi būtiski sekmē darījumdarbības izmaksu un risku sabiedrībai mazināšanu. Tādēļ ir vajadzīgi īpaši noteikumi par informācijas sistēmām, ar kurām nodrošina informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem, no vienas puses, un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, no otras puses, kā arī par šādas informācijas glabāšanu, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes. Vajadzības gadījumā muitas informācijas glabāšana un pārstrāde un harmonizēta saskarne ar uzņēmējiem būtu jāveido kā daļa no sistēmām, kuras piedāvā tiešu un saskaņotu ES pieeju tirdzniecībai. Personas datu glabāšana un apstrāde saskaņā ar šo regulu pilnībā atbilst spēkā esošajiem Eiropas Savienības un dalībvalstu datu aizsardzības noteikumiem.

(3)

Personas datu apstrāde saskaņā ar šo regulu pilnībā atbilst spēkā esošajiem Eiropas Savienības un dalībvalstu datu aizsardzības noteikumiem.

(4)

Gadījumos, kad iestādes vai personas no trešām valstīm izmantos elektronisko sistēmu, to pieeja būs ierobežota atbilstoši nepieciešamajai funkcionalitātei un saskaņā ar Savienības tiesību normām.

(5)

Lai nodrošinātu, ka katram uzņēmējam ir tikai viens uzņēmēja reģistrācijas un identifikācijas numurs (EORI numurs), ir nepieciešami skaidri un pārredzami noteikumi, ar kuriem nosaka muitas dienestu, kas ir kompetents minēto numuru piešķirt.

(6)

Lai veicinātu elektroniskās sistēmas, kas attiecas uz saistošo izziņu par tarifu, pareizu attīstību un sistēmā ievadītās informācijas efektīvu izmantošanu, būtu jānosaka šādas sistēmas izveides un darbības noteikumi.

(7)

Lai atvieglotu darbības un nodrošinātu efektīvu pārraudzību, būtu jāievieš elektroniska informācijas un sakaru sistēma informācijas par Savienības preču muitas statusa pierādījumiem apmaiņai un glabāšanai.

(8)

Prasība savlaicīgi iesniegt datus, kas nepieciešami CN 23 deklarācijas iesniegšanai elektroniskā veidā, paredz pielāgojumus attiecībā uz muitas deklarāciju apstrādi, kas saistītas ar pasta sūtījumiem, jo īpaši ar sūtījumiem, kuri ir atbrīvoti no muitas nodokļiem.

(9)

Tranzīta vienkāršojumi būtu jāsaskaņo ar Kodeksā paredzēto elektronisko vidi, kas ir labāk piemērota uzņēmēju vajadzībām, vienlaikus nodrošinot likumīgas tirdzniecības atvieglošanu un muitas kontroles efektivitāti.

(10)

Lai nodrošinātu patlaban uz papīra veikto vai daļēji datorizēto procedūru, kas attiecas uz tranzītprecēm, efektīvāku darbību un labāku pārraudzību, ir vēlams tranzīta procedūras pilnībā datorizēt attiecībā uz visiem transporta veidiem, vienlaikus nosakot izņēmumus attiecībā uz ceļotājiem un darbības nepārtrauktības gadījumos.

(11)

Lai īstenotu ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms muitas dienesti pieņem lēmumu, kas šīs personas varētu nelabvēlīgi ietekmēt, ir nepieciešams precizēt procedūras noteikumus par minēto tiesību īstenošanu, ņemot vērā arī Eiropas Savienības Tiesas praksi, kā arī pamattiesības, kas ir Savienības tiesību sistēmas neatņemama daļa, un jo īpaši tiesības uz labu pārvaldību.

(12)

Lai nodrošinātu sistēmas darbību, kas paredzēta pieteikumu iesniegšanai lēmumiem, kuri saistīti ar muitas tiesību aktiem, un nodrošinātu netraucētu un efektīvu muitas dienestu lēmumu pieņemšanas procesu, ir ārkārtīgi svarīgi, ka dalībvalstis paziņo sarakstu ar saviem kompetentajiem muitas dienestiem, kuriem iesniedzami pieteikumi lēmumiem.

(13)

Lai visiem uzņēmējiem nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, ir vajadzīgi kopīgi noteikumi par tādu lēmumu, kas attiecas uz saistošu informāciju, iesniegšanu un pieņemšanu izskatīšanai, kā arī par minēto lēmumu pieņemšanu.

(14)

Tā kā elektroniskā sistēma, kas attiecas uz saistošo izziņu par tarifu, vēl ir jājaunina, SIT pieteikumiem un lēmumiem līdz sistēmas jaunināšanai izmanto papīra formāta veidlapas.

(15)

Lai ievērotu pienākumu, ka lēmumi, kuri attiecas uz saistošo informāciju, ir saistoši, muitas deklarācijā būtu jāiekļauj atsauce uz attiecīgo lēmumu. Turklāt, lai atbalstītu to pienākumu ievērošanas efektīvu pārraudzību (ko veic muitas dienesti), kas izriet no lēmumiem, kuri attiecas uz saistošu informāciju par tarifu, ir nepieciešams precizēt procedūras noteikumus par tādu uzraudzības datu vākšanu un izmantošanu, kas ir būtiski minētā lēmuma izmantošanas uzraudzībai. Ir nepieciešams arī precizēt, kā pārraudzība tiek īstenota līdz brīdim, kad tiks jauninātas elektroniskās sistēmas.

(16)

Lai nodrošinātu vienotu piemērošanu, pārskatāmību un juridisko noteiktību, ir vajadzīgi procedūru noteikumi par tādu lēmumu pagarinātu izmantojumu, kuri attiecas uz saistošu informāciju, un par paziņošanu muitas dienestiem, ka tādu lēmumu pieņemšana, kuri attiecas uz saistošu informāciju, ir apturēta precēm, kurām nevar nodrošināt pareizu un vienotu tarifu klasifikāciju vai izcelsmes noteikšanu.

(17)

Būtu jāparedz detalizētāki noteikumi par atzītā uzņēmēja (AEO) statusa “muitas procedūru vienkāršojumi” un “drošība un drošums” (kurus var arī apvienot) piešķiršanas kritērijiem un sīkāk jāizklāsta pieteikšanās procedūra, lai nodrošinātu viendabīgu piemērošanu attiecībā uz dažādajiem AEO atļauju statusa veidiem.

(18)

Tā kā vēl ir jājaunina elektroniskā sistēma, kas ir nepieciešama tādu Kodeksa noteikumu piemērošanai, ar kuriem regulē pieteikšanos atzītā uzņēmēja (AEO) statusam un tā piešķiršanu, līdz sistēmas jaunināšanai ir nepieciešams turpināt izmantot pašreizējos līdzekļus papīra un elektroniskajā formātā.

(19)

Vienotai un efektīvai muitas kontroles piemērošanai ir nepieciešama saskaņota riska informācijas un riska analīzes rezultātu apmaiņa. Tādēļ ar risku saistītai saziņai starp muitas dienestiem un starp šiem dienestiem un Komisiju, kā arī šādas informācijas glabāšanai būtu jāizmanto elektroniskie saziņas līdzekļi un informācijas sistēma.

(20)

Lai nodrošinātu tarifu kvotu pareizu un vienotu piemērošanu, būtu jāparedz noteikumi par to pārvaldību un muitas dienestu pienākumiem šajā sakarā. Ir arī nepieciešams noteikt procedūras noteikumus par elektroniskās sistēmas pareizu darbību attiecībā uz tarifu kvotu pārvaldību.

(21)

Procedūras noteikumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu uzraudzības datu par deklarācijām laišanai brīvā apgrozībā vai eksporta deklarācijām Savienībā apkopošanu. Turklāt jānosaka arī procedūras noteikumi attiecībā uz elektroniskās sistēmas, kas saistīta ar minēto uzraudzību, pareizu darbību. Ir nepieciešams arī precizēt procedūras noteikumus uzraudzības datu apkopošanai līdz brīdim, kad tiks jaunināta elektroniskā sistēma, kas saistīta ar minēto uzraudzību, un valstu importa un eksporta sistēmas.

(22)

Nepreferenciālās izcelsmes noteikumu sakarā ir nepieciešami procedūras noteikumi attiecībā uz izcelsmes apliecinājuma sniegšanu un pārbaudīšanu, gadījumos, kad lauksaimniecības vai citi Savienības tiesību akti nosaka šāda izcelsmes apliecinājuma nepieciešamību, lai varētu izmantot īpašās ievešanas režīma priekšrocības.

(23)

Saskaņā ar Savienības Vispārējo preferenču sistēmu (VPS) un preferenciālā tarifa pasākumiem, kurus Savienība ir vienpusēji noteikusi attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām, būtu jāizveido procedūras un veidlapas, lai nodrošinātu izcelsmes noteikumu vienotu piemērošanu. Turklāt būtu jānosaka noteikumi ar mērķi nodrošināt atbilstību attiecīgajiem VPS saņēmēju valstu un šo valstu vai teritoriju noteikumiem, un noteiktas procedūras efektīvai administratīvai sadarbībai ar Savienību nolūkā atvieglot pārbaudes un novērst vai apkarot krāpšanu.

(24)

Preferenciālās izcelsmes noteikumu sakarā ir nepieciešamas procedūras, lai atvieglotu izcelsmes apliecinājumu izsniegšanas procesu Savienībā, tostarp noteikumi par informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem, izmantojot piegādātāja deklarāciju un administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm, jo īpaši, izsniedzot informācijas dokumentu INF 4. Šādu procedūru izstrādē būtu jāņem vērā un jāsamazina plaisa, kas izriet no tā, ka Savienība ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus, kuros ne vienmēr ir paredzēti noteikumi par izcelsmes apliecinājumu aizvietošanu nolūkā nosūtīt produktus, kas vēl nav laisti brīvā apgrozībā citviet šādu nolīgumu pušu valstīs. Šādu procedūru izstrādē būtu jāņem vērā arī tas, ka nākotnē Savienība brīvās tirdzniecības nolīgumos, iespējams, neietvers vispusīgos noteikumus vai neietvers vispār nekādus noteikumus izcelsmes sertificēšanai, bet paļausies vienīgi uz pušu iekšējiem tiesību aktiem. Tādēļ ir jānosaka vispārējas procedūras, lai minēto līgumu mērķiem piešķirtu atzītā eksportētāja atļaujas. Atbilstoši tādiem pašiem apsvērumiem būtu arī jāparedz procedūras ārpus VPS sistēmas esošu eksportētāju reģistrācijai.

(25)

Saskaņā ar VPS sistēmu ir nepieciešamas procedūras, lai atvieglotu izcelsmes apliecinājumu – A veidlapas izcelsmes sertifikātu, rēķindeklarāciju vai paziņojumu par izcelsmi – aizvietošanu. Šiem noteikumiem būtu jāatvieglo tādu produktu aprite, kuri vēl nav laisti brīvā apgrozībā kādā citā Savienības muitas teritorijā vai attiecīgā gadījumā Norvēģijā, Šveicē vai Turcijā (kad šī valsts izpilda konkrētus nosacījumus). Būtu jāparedz arī veidlapas, kas nepieciešamas A veidlapas izcelsmes sertifikāta, preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izsniegšanai, un veidlapas, kuras eksportētāji izmanto, piesakoties reģistrēto eksportētāju statusam.

(26)

Lai nodrošinātu noteikumu par muitas vērtības noteikšanu viendabīgu un saskaņotu piemērošanu, saskaņā ar starptautiskajām normām būtu jāpieņem procedūras noteikumi par to, kā tiek noteikta darījuma vērtība. Šo pašu iemeslu dēļ ir jāpieņem procedūras noteikumi, ar kuriem precizē, kā ir piemērojamas muitas vērtības noteikšanas palīgmetodes un kā muitas vērtību nosaka īpašos gadījumos vai īpašos apstākļos.

(27)

Ņemot vērā vajadzību nodrošināt Savienības un dalībvalstu finanšu interešu atbilstošu aizsardzību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem, būtu jāparedz procedūras noteikumi par galvojuma sniegšanu, tā summas noteikšanu un, ņemot vērā ar dažādām muitas procedūrām saistīto risku, par galvojuma pārraudzību, ko veic attiecīgais uzņēmējs un muitas dienesti.

(28)

Lai nodrošinātu muitas parāda piedziņu, būtu jānodrošina savstarpēja palīdzība starp muitas dienestiem, gadījumos, kad muitas parāds ir radies dalībvalstī, kas nav galvojumu pieņēmusī dalībvalsts.

(29)

Ir nepieciešams izklāstīt procedūras un prasības nolūkā visā Savienībā veicināt noteikumu par nodokļu atmaksāšanu vai atbrīvošanu no nodokļiem vienotu interpretāciju. Atmaksāšana vai atbrīvojums ir atkarīgs no prasību izpildes, kā arī no tā, vai ir pabeigtas formalitātes, kas būtu jāprecizē Savienības līmenī, lai atvieglotu Kodeksa piemērošanu dalībvalstīs un lai novērstu režīmu atšķirības. Ir jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem muitas dienesti var sniegt savstarpēju palīdzību gadījumos, kad saistībā ar atmaksāšanu vai atbrīvojumu ir jāiegūst papildu informācija. Vienota piemērošana ir jānodrošina arī atmaksāšanas vai atbrīvojuma gadījumos, kad izvešana vai iznīcināšana tika veikta bez muitas uzraudzības. Ir jāparedz nosacījumi un tas, kādi pierādījumi ir nepieciešami, lai pierādītu, ka preces, par kurām pieprasa atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ir izvestas vai iznīcinātas.

(30)

Dažos atmaksāšanas vai atbrīvojuma gadījumos, kad attiecīgā summa ir maznozīmīgāka, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Komisijai ir pieejams tādu gadījumu saraksts, lai Komisija varētu veikt pārbaudes saskaņā ar pašu resursu kontroli un aizsargāt Savienības finanšu intereses.

(31)

Lai ņemtu vērā gadījumus, kad nolūkā nodrošināt labāku aizsardzību pret nopietniem draudiem atsevišķi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas dati jāiesniedz kravu pārvešanas agrīnā posmā, kā arī gadījumus, kad nolūkā uzlabot riska analīzi drošības un drošuma mērķiem citas personas papildus pārvadātājam iesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datus, būtu jābūt iespējai iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju par vairākām datu kopām. Būtu jāparedz skaidri noteikumi par datu iesniegšanas atbilstošo reģistrāciju un grozīšanu.

(32)

Lai izvairītos no likumīgas tirdzniecības traucējumiem, riska analīze drošības un drošuma nolūkos būtu jāveic noteiktajā termiņā, kurā iesniedzama ievešanas kopsavilkuma deklarācija, izņemot gadījumus, kad tiek konstatēts risks vai kad ir jāveic papildu riska analīze.

(33)

Tā kā vēl nav pilnībā jaunināta Importa kontroles sistēma, kas ir nepieciešama tādu Kodeksa noteikumu piemērošanai, ar kuriem regulē ievešanas kopsavilkuma deklarācijas, ir jāturpina izmantot pašreizējo Importa kontroles sistēmu, proti, pašreizējos informācijas apmaiņas un glabāšanas līdzekļus, kas nav Kodeksa 6. panta 1) punktā minētās elektroniskās datu apstrādes metodes.

(34)

Tāpat līdz Importa kontroles sistēmas jaunināšanai būtu uz laiku jāaptur noteikumi, kas saistīti ar datu iesniegšanu vairākās datu kopās, jo pašreizējā Importa kontroles sistēmā ievešanas kopsavilkuma deklarāciju var iesniegt tikai vienā datu kopā.

(35)

Ir lietderīgi noteikt procedūras noteikumus, kas būtu spēkā, ja jūras kuģis vai gaisa kuģis, kurš ierodas Savienības muitas teritorijā, vispirms ierodas muitas iestādē, kas atrodas dalībvalstī, kura ievešanas kopsavilkuma deklarācijā nebija norādīta kā maršruta valsts.

(36)

Ja pagaidu uzglabāšanā esošu preču pārvietošana ietver uzglabāšanas vietu, kas atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī, tad kompetentajam muitas dienestam būtu jāapspriežas ar attiecīgajiem muitas dienestiem, lai, pirms atļaut šādu pārvietošanu, nodrošinātu nosacījumu ievērošanu.

(37)

Lai uzlabotu pagaidu uzglabāšanas efektīvu darbību, ir lietderīgi Savienības tiesību aktos muitas jomā paredzēt noteikumus, ar ko regulē preču pārvietošanu no vienas pagaidu uzglabāšanas vietas uz citu, ja uz katru no tām attiecas vienas un tās pašas vai dažādas atļaujas, kā arī gadījumus, kad šo atļauju turētājs ir viena un tā pati vai dažādas personas. Lai nodrošinātu efektīvu muitas uzraudzību, būtu jāparedz skaidri noteikumi par to kompetento muitas dienestu pienākumiem, kuru pārziņā ir preču ierašanās vieta.

(38)

Lai nodrošinātu noteikumu par Savienības preču muitas statusu vienotu piemērošanu, kas palielinās gan muitas pārvalžu, gan uzņēmēju efektivitāti, ir lietderīgi precizēt procedūras noteikumus attiecībā uz Savienības preču muitas statusa sniegšanu un pārbaudīšanu, jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz dažādiem līdzekļiem minēto pierādījumu iesniegšanai, un šādu pierādījumu sniegšanas vienkāršojumiem.

(39)

Lai uzņēmējiem nodrošinātu skaidrību, ir lietderīgi precizēt, kuras muitas iestādes ir kompetentas saņemt un apstrādāt muitas deklarāciju, pamatojoties uz muitas deklarācijas veidu un uzņēmēja pieprasīto muitas procedūru. Ir lietderīgi arī precizēt nosacījumus attiecībā uz muitas deklarācijas pieņemšanu un situācijām, kurās muitas deklarāciju var grozīt pēc preču izlaišanas.

(40)

Ir nepieciešami procedūras noteikumi par standarta muitas deklarācijas iesniegšanu, precizējot, ka, ja muitas deklarācija ir iesniegta attiecībā uz dažādām preču pozīcijām, katru pozīciju uzskata par atsevišķu deklarāciju.

(41)

Kad tiek izsniegtas atļaujas regulārai vienkāršotas deklarācijas izmantošanai, ir nepieciešama prakses saskaņošana attiecībā uz termiņiem papildu deklarāciju iesniegšanai un pavaddokumentiem, kad tie netiek iesniegti kopā ar vienkāršotu deklarāciju.

(42)

Lai pēc muitas deklarācijas pieņemšanas minēto deklarāciju varētu viegli identificēt turpmākām formalitātēm un kontrolei, būtu jāparedz procedūras noteikumi, ar ko precizē galvenā atsauces numura (MRN) izmantošanu.

(43)

Būtu jāparedz vienoti noteikumi, lai deklarētāja pieteikuma iesniegšanas brīdī noteiktu tarifu apakšpozīciju, kas piemērojama sūtījumam, kurš sastāv no precēm, kas ietilpst dažādās tarifa apakšpozīcijās, un gadījumā, kad muitas deklarācijas sagatavošana par katru no minētajām precēm atbilstīgi tās tarifa apakšpozīcijai prasītu nesamērīgi lielu darbu un nesamērīgi lielas izmaksas attiecībā pret maksājamiem ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem.

(44)

Lai nodrošinātu pareizu pārvaldību attiecībā uz atļauju centralizētai muitošanai gadījumos, kad ir iesaistīti vairāki muitas dienesti, apspriešanās procedūrai būtu jābūt standartizētai. Tāpat būtu jāizveido piemērota sistēma savlaicīgas saziņas nodrošināšanai starp uzraudzības muitas iestādi un uzrādīšanas muitas iestādi, lai dalībvalstis varētu laikus izlaist preces, kā arī nodrošināt atbilstību tiesību aktiem par pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokļu prasībām, valstī spēkā esošajiem aizliegumiem, ierobežojumiem un statistikas prasībām.

(45)

Kodeksā kā jauns vienkāršojums ir ieviests pašnovērtējums. Tādēļ ir ļoti svarīgi precīzi noteikt tādu muitas formalitāšu un kontroles vienkāršošanu, ko veic atļaujas turētājs. Ar attiecīgajiem noteikumiem būtu jānodrošina pašnovērtējuma nepārprotama piemērošana dalībvalstīs, izmantojot atbilstīgus un samērīgus kontroles mehānismus.

(46)

Attiecībā uz preču iznīcināšanu, pārdošanu un atteikšanos no precēm par labu valstij ir nepieciešams paredzēt procedūras noteikumus, ar ko precizē muitas dienestu lomu attiecībā uz atkritumu vai lūžņu veidu un daudzumu, kas iegūti no preču iznīcināšanas, un procedūras, kuras jāievēro attiecībā uz atteikšanos no precēm un preču pārdošanu.

(47)

Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa atpakaļnosūtītām precēm būtu jāpapildina ar informāciju, kas apliecina, ka nosacījumi atbrīvojuma saņemšanai ir izpildīti. Šajā sakarā būtu jāpiemēro procedūras noteikumi par vajadzīgo informāciju un šīs informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, kā arī starp muitas dienestiem.

(48)

Lai piemērotu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa attiecībā uz jūras zveju un citiem no jūras zvejas iegūtajiem produktiem, būtu jānodrošina apliecinājums, ka ir izpildīti nosacījumi šāda atbrīvojuma piemērošanai. Šajā sakarā būtu jāpiemēro procedūras noteikumi par vajadzīgo informāciju.

(49)

Tā kā, lai saņemtu atļauju piemērot īpašu procedūru, ir nepieciešams ekonomisko nosacījumu izvērtējums, gadījumos, kad ir pierādījumi tam, ka būtiskas Savienības ražotāju intereses var tikt nelabvēlīgi ietekmētas, būtu jānosaka skaidri un vienkārši noteikumi par pienācīgu izvērtējumu Savienības līmenī.

(50)

Gadījumos, kad precēm ir piemērota īpašā procedūra, kurā izmanto divas vai vairākas muitas deklarācijas, ir nepieciešami procedūras noteikumi par šādas procedūras noslēgšanu, lai būtu skaidrs, kādā secībā minētā noslēgšana notiek.

(51)

Kompetentajiem muitas dienestiem būtu jāpieņem lēmums par pieprasījumu nodot tiesības un pienākumus no viena procedūras izmantotāja citai personai.

(52)

Būtu jāatļauj preču pārvietošana uz izvešanas muitas iestādi saskaņā ar īpašu procedūru, ja ir izpildītas formalitātes attiecībā uz eksporta procedūru.

(53)

Būtu jāatļauj uzskaites nošķiršana gadījumos, kad izmanto līdzvērtīgas preces. Ar procedūras noteikumiem par muitas statusa maiņu ārpussavienības precēm un līdzvērtīgām precēm ir jānodrošina, ka uzņēmums nevar gūt nepamatotas ievedmuitas nodokļa priekšrocības.

(54)

Lai vienkāršotu likumīgu tirdzniecību un nodrošinātu muitas kontroles efektivitāti, vienlaikus izvairoties no jebkādām atšķirībām atsevišķu dalībvalstu muitas pārvalžu attieksmē, būtu jānosaka procedūru noteikumi attiecībā uz Savienības tranzīta procedūru, tranzīta procedūru saskaņā ar Muitas konvenciju par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros lieto TIR karneti (3), un tās turpmākajiem grozījumiem (TIR konvencija), 1961. gada 6. decembrī Briselē parakstīto Muitas Konvenciju par ATA karneti preču pagaidu ievešanai un tās turpmākajiem grozījumiem (ATA konvencija), un Konvenciju par pagaidu ievešanu (4) un tās turpmākajiem grozījumiem (Stambulas konvencija), un tranzīta procedūrām saskaņā ar 302. veidlapu un saskaņā ar pasta sistēmu. Minētie procedūru noteikumi nosaka galvenos procesa elementus un ietver vienkāršojumus un tādējādi gan muitas pārvaldēm, gan uzņēmējiem ļauj gūt maksimālu labumu no saskaņotām, efektīvām procedūrām, kas ir konkrēts tirdzniecības atvieglošanas piemērs.

(55)

Ņemot vērā gaisa un jūras transporta īpatnības, ir lietderīgi paredzēt papildu vienkāršojumus attiecībā uz minētajiem transporta veidiem, radot iespēju izmantot gaisa un jūras pārvadātāju reģistrā pieejamos datus kā tranzīta deklarācijas. Turklāt papildu vienkāršojumi būtu jāievieš attiecībā uz elektroniskām datu apstrādes metodēm precēm, ko pārvadā pa dzelzceļu, lai attiecīgos noteikumus saskaņotu ar izmaiņām, kas radušās tirgus liberalizācijas un dzelzceļa procedūru noteikumu izmaiņu rezultātā.

(56)

Lai panāktu līdzsvaru starp muitas iestāžu uzdevumu efektīvu izpildi un uzņēmēju vēlmēm, pirmsizvešanas deklarācijas riska analīze drošības un drošuma nolūkos ir jāveic pirms preču izlaišanas, iekļaujoties termiņā, kurš noteikts, lai netraucētu likumīgu tirdzniecību kravu pārvadājumu jomā.

(57)

Būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par preču uzrādīšanu, formalitātēm eksporta muitas iestādē un izvešanas muitas iestādē, jo īpaši noteikumi, ar ko nodrošina efektīvu un lietderīgu izvešanas apstiprināšanu, kā arī informācijas apmaiņu starp eksporta muitas iestādi un izvešanas muitas iestādi.

(58)

Ņemot vērā līdzības starp eksportu un reeksportu, ir lietderīgi atsevišķu noteikumu par preču eksportu piemērošanu attiecināt uz precēm, kas ir reeksportētas.

(59)

Lai pasargātu uzņēmēju likumīgās intereses un nodrošinātu netraucētu pāreju uz jaunajām tiesību normām, ir nepieciešams noteikt pārejas noteikumus, izklāstot prasības, kas piemērojamas precēm, kurām līdz 2016. gada 1. maijam tiek piemērotas konkrētas muitas procedūras un kuras tiek laistas brīvā apgrozībā vai attiecībā uz kurām procedūra tiek noslēgta pēc šā datuma. Tāpat būtu jādod iespēja uzņēmējiem iesniegt atļaujas pieteikumu saskaņā ar Kodeksu pirms tā piemērošanas dienas, lai uzņēmēji piešķirtās atļaujas varētu izmantot, sākot no 2016. gada 1. maija.

(60)

Lai gan šajos Kodeksa īstenošanas vispārīgajos noteikumos ir iekļauti horizontālie noteikumi, kas attiecas uz vairākām muitas procedūrām, tomēr tie ir cieši saistīti, tos nevar nodalīt, jo tiem ir vienojošs priekšmets. Tāpēc ir lietderīgi tos sagrupēt vienā regulā, lai nodrošinātu regulējuma saskaņotību.

(61)

Šajā regulā paredzētie pasākumi saskan ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu.

(62)

Lai Kodeksu būtu iespējams piemērot pilnībā, šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro no 2016. gada 1. maija,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Tiesību aktu muitas jomā darbības joma, muitas uzdevums un definīcijas

1. pants

Definīcijas

1.   Šīs regulas vajadzībām piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (5) 1. pantu.

2.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“rokas bagāža” lidojumā ir bagāža, kuru fiziska persona ņem līdzi gaisa kuģa salonā un no tā;

2)

“uzrādīšanas muitas iestāde” ir muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kur preces tiek uzrādītas;

3)

“reģistrētā bagāža” lidojumā ir bagāža, kuru reģistrē izlidošanas lidostā un kura fiziskajai personai nav pieejama ne lidojuma laikā, ne attiecīgos gadījumos – starpnolaišanās vietās;

4)

“vienādas preces” saistībā ar muitas vērtības noteikšanu ir vienā un tajā pašā valstī ražotas preces, kas ir vienādas visos aspektos, arī pēc fizikālām īpašībām, kvalitātes un reputācijas. Niecīgas izskata atšķirības nav šķērslis, lai par vienādām uzskatītu preces, kas visādi citādi atbilst šai definīcijai.

5)

“starptautiska Savienības lidosta” ir jebkura Savienības lidosta, kas saskaņā ar muitas dienesta pilnvarojumu ir apstiprināta kā piemērota gaisa pārvadājumu nodrošināšanai ar teritorijām, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas;

6)

“Savienības iekšējais lidojums” ir gaisa kuģa pārlidojums bez nolaišanās starp divām Savienības lidostām, ja izlidošanas un ielidošanas lidostas ir Savienības lidostas;

7)

“galvenie pārstrādes produkti” ir pārstrādes produkti, kuriem ir piešķirta atļauja ievešanai pārstrādei;

8)

“tirdzniecību veicinošas aktivitātes” saistībā ar muitas vērtības noteikšanu ir visas aktivitātes, kas saistītas ar attiecīgo preču reklamēšanu vai tirdzniecības veicināšanu, un visas ar to garantijām saistītās aktivitātes;

9)

“pārstrādes blakusprodukti” ir pārstrādes produkti, kas ir neizbēgami pārstrādes darbības blakusprodukti, nevis galvenie pārstrādes produkti;

10)

“biznesa vai tūrisma gaisa kuģis” ir privāts gaisa kuģis, kas paredzēts ceļojumiem maršrutos pēc tā lietotāju brīvas izvēles;

11)

“III tipa publiska muitas noliktava” ir muitas noliktava, kuru apsaimnieko muitas dienesti;

12)

“stacionāra transporta iekārta” ir tehniski līdzekļi, kurus izmanto, lai nepārtraukti nogādātu tādas preces kā elektroenerģija, gāze un nafta;

13)

“tranzīta muitas iestāde” ir jebkura no šādām iestādēm:

a)

muitas iestāde, kuras kompetencē ir izvešanas vieta no Savienības muitas teritorijas, ja preces izved no minētās teritorijas tranzīta operācijas laikā pāri robežai ar tādu teritoriju ārpus Savienības muitas teritorijas, kas nav kopīgā tranzīta valsts;

b)

muitas iestāde, kuras kompetencē ir ievešanas vieta Savienības muitas teritorijā, ja tranzīta operācijas laikā preces ir šķērsojušas teritoriju, kas ir ārpus Savienības muitas teritorijas,

14)

“līdzīgas preces” saistībā ar muitas vērtības noteikšanu ir vienā un tajā pašā valstī ražotas preces, kuras, lai gan nav vienādas no visiem aspektiem, ir ar līdzīgām īpašībām un no līdzīgiem materiāliem, kas ļauj tām izpildīt vienas un tās pašas funkcijas un būt komerciāli aizvietojamām; nosakot, vai preces ir līdzīgas, to faktoru skaitā, kurus ņem vērā, ir preču kvalitāte, to reputācija un preču zīmes esība.

2. NODAĻA

Personu tiesības un pienākumi attiecībā uz tiesību aktiem muitas jomā

1. iedaļa

Informācijas sniegšana

1. apakšiedaļa

Kopējo datu prasību formāti un informācijas apmaiņa un glabāšana

2. pants

Kopējo datu prasību formāti un kodi

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

1.   Pielikumā A ir izklāstīti Kodeksa 6. panta 2. punktā un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 2. pantā minēto kopējo datu prasību formāti un kodi informācijas, kas nepieciešama iesniegumiem vai lēmumiem, apmaiņai un glabāšanai.

2.   B pielikumā ir izklāstīti Kodeksa 6. panta 2. punktā un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 2. pantā minēto kopējo datu prasību formāti un kodi informācijas, kas nepieciešama deklarācijām, paziņojumiem un muitas statusa apliecinājumam, apmaiņai un glabāšanai.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz SIT sistēmas un Surveillance 2 sistēmas jaunināšanas pirmās fāzes ieviešanas datumam A pielikuma kodus un formātus nepiemēro un attiecīgi piemērojamie kodi un formāti ir tie, kas norādīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) …/…, ar kuru paredz pārejas noteikumus attiecībā uz konkrētiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas (6), 2.–5. pielikumā.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz AEO sistēmas jaunināšanas īstenošanas datumam A pielikuma kodus un formātus nepiemēro un attiecīgi piemērojamie kodi un formāti ir tie, kas norādīti Deleģētās regulas (ES) …/…, ar kuru paredz pārejas noteikumus attiecībā uz konkrētiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, 6.–7. pielikumā.

Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, līdz attiecīgo IT sistēmu jaunināšanas vai ieviešanas datumiem, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) …/…, ar kuru paredz pārejas noteikumus attiecībā uz konkrētiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, 1. pielikumā, B pielikumā norādīto formātu un kodu piemērošana dalībvalstīm nav obligāta.

Līdz datumiem, kad tiek ieviestas vai jauninātas attiecīgās IT sistēmas, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) …/…, ar kuru paredz pārejas noteikumus attiecībā uz konkrētiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, 1. pielikumā, formātiem un kodiem, kuri nepieciešami deklarācijām, paziņojumiem un muitas statusa apliecinājumam, piemēro datu prasības, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) …/…, ar kuru paredz pārejas noteikumus attiecībā uz konkrētiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, 9. pielikumā.

Līdz attiecīgi SMK Automatizētās eksporta kontroles sistēmas ieviešanas datumam un valstu importa sistēmu jaunināšanas datumam saskaņā ar Komisijas Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES (7) pielikumu dalībvalstis nodrošina, ka uzrādīšanas paziņojuma kodi un formāti ļauj veikt preču uzrādīšanu atbilstoši Kodeksa 139. pantam.

4.   Līdz SMK Muitas lēmumu sistēmas ieviešanas datumam dalībvalstīm nav obligāti A pielikumā norādītie formāti un kodi šādiem pieteikumiem un atļaujām:

a)

pieteikumi un atļaujas to summu, kas ir daļa no preču muitas vērtības, noteikšanas vienkāršošanai;

b)

pieteikumi un atļaujas, lai sniegtu vispārējos galvojumus;

c)

pieteikumi un atļaujas atliktajam maksājumam;

d)

pieteikumi un atļaujas, lai veiktu pagaidu uzglabāšanas vietu darbību, kas minēta Kodeksa 148. pantā;

e)

pieteikumi un atļaujas regulārai kuģu satiksmei;

f)

pieteikumi un atļaujas, lai saņemtu atzītā izdevēja statusu;

g)

pieteikumi un atļaujas vienkāršotas deklarācijas izmantošanai;

h)

pieteikumi un atļaujas, lai veiktu centralizēto muitošanu;

i)

pieteikumi un atļaujas, lai veiktu ierakstu deklarētāja reģistros;

j)

pieteikumi un atļaujas, lai veiktu pašnovērtējumu;

k)

pieteikumi un atļaujas, lai saņemtu atzītā banānu svērēja statusu;

l)

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu ievešanas pārstrādei procedūru;

m)

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu izvešanas pārstrādei procedūru;

n)

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu galapatēriņa procedūru;

o)

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu pagaidu ievešanas procedūru;

p)

pieteikumi un atļaujas, lai veiktu uzglabāšanas vietu darbību preču uzglabāšanai muitas noliktavā;

q)

pieteikumi un atļaujas, lai saņemtu atzītā saņēmēja statusu TIR operācijām;

r)

pieteikumi un atļaujas, lai saņemtu atzītā nosūtītāja statusu Savienības tranzītam;

s)

pieteikumi un atļaujas, lai saņemtu atzītā saņēmēja statusu Savienības tranzītam;

t)

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu īpašā veida plombas;

u)

pieteikumi un atļaujas, lai izmantotu tranzīta deklarāciju ar samazinātu datu kopu;

v)

pieteikumi un atļaujas, lai par muitas deklarāciju izmantotu elektronisku pārvadājuma dokumentu.

Ja pārejas posmā dalībvalstis atceļ atsevišķus kodus un formātus, tās nodrošina, ka tās ir ieviesušas efektīvas procedūras, kas tām ļauj pārbaudīt, ka ir izpildīti nosacījumi attiecīgās atļaujas piešķiršanai.

3. pants

Elektronisko sistēmu drošība

(Kodeksa 16. panta 1. punkts)

1.   Izveidojot, uzturot un izmantojot Kodeksa 16. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas, dalībvalstis ievieš un uztur atbilstošus drošības pasākumus, lai nodrošinātu dažādo sistēmu efektīvu, uzticamu un drošu darbību. Tās arī nodrošina, ka ir ieviesti pasākumi, kādā veidā pārbaudīt datu avotus un aizsargāties pret datu pakļaušanu neatļautas piekļuves, nozaudēšanas, grozīšanas vai iznīcināšanas riskam.

2.   Katru reizi, veicot datu ievadi, grozīšanu vai dzēšanu, to reģistrē kopā ar informāciju par šādas apstrādes pamatojumu un precīzu laiku, kā arī norādot personu, kas to veikusi.

3.   Dalībvalstis informē cita citu, Komisiju un vajadzības gadījumā attiecīgo uzņēmēju par visiem faktiskiem vai iespējamiem elektroniskās sistēmas drošības pārkāpumiem.

4. pants

Datu glabāšana

(Kodeksa 16. panta 1. punkts)

Visus attiecīgajā elektroniskajā sistēmā apstiprinātos datus uzglabā vismaz trīs gadus kopš tā gada beigām, kurā šie dati tika apstiprināti, ja nav noteikts citādi.

5. pants

Elektronisko sistēmu pieejamība

(Kodeksa 16. panta 1. punkts)

1.   Komisija un dalībvalstis slēdz darbības nolīgumus, ar ko nosaka konkrētas prasības par elektronisko sistēmu pieejamību un darbību, kā arī par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

2.   Darbību nolīgumos, kas minēti 1. punktā, jo īpaši paredz pienācīgu atbildes laiku informācijas apmaiņai un apstrādei attiecīgajās elektroniskajās sistēmās.

3.   Elektroniskās sistēmas ir pastāvīgi pieejamas. Tomēr šis noteiktums netiek piemērots:

a)

ar elektroniskajām sistēmām saistītos īpašos gadījumos, kas noteikti šā panta 1. punktā minētajos nolīgumos vai valsts līmenī, ja šādi nolīgumi nav noslēgti;

b)

nepārvaramas varas gadījumā.

2. apakšiedaļa

Personu reģistrācija

6. pants

Kompetentais muitas dienests

(Kodeksa 9. pants)

Par reģistrāciju atbildīgos muitas dienestus izraugās dalībvalstis. Dalībvalstis paziņo šo iestāžu nosaukumu un adresi Komisijai. Komisija šo informāciju publicē tīmekļa vietnē.

7. pants

Elektroniskā sistēma saistībā ar EORI numuru

(Kodeksa 16. pants)

1.   Informācijas apmaiņai un glabāšanai saistībā ar EORI tiek izmantota elektroniska sistēma, kas šiem nolūkiem izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu (“EORI sistēma”).

Kompetentais muitas dienests dara pieejamu informāciju, izmantojot minēto sistēmu, kad tiek piešķirti jauni EORI numuri vai veiktas izmaiņas glabātajos datos attiecībā uz reģistrācijām, kas jau ir izsniegtas.

2.   Katrai personai piešķir tikai vienu EORI numuru.

3.   EORI sistēmā uzglabājamo datu formāti un kodi, ir izklāstīti 12-01. pielikumā.

4.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz centrālās EORI sistēmas jaunināšanas datumam 12-01. pielikumā norādītos formātus un kodus nepiemēro.

Līdz centrālās EORI sistēmas jaunināšanas datumam kopējo datu prasību kodi uzņēmēju un citu personu reģistrēšanai ir norādīti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar kuru paredz pārejas noteikumus attiecībā uz konkrētiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, 9. pielikumā.

5.   Ja dalībvalstis apkopo 12-01. pielikuma 4. punktā uzskaitītos datus, tām jānodrošina, ka tiek izmantoti 12-01. pielikumā norādītie formāti un kodi.

2. iedaļa

Lēmumi, kas saistīti ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu

1. apakšiedaļa

Muitas dienestu lēmumi

8. pants

Vispārējā procedūra attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītam

(Kodeksa 22. panta 6. punkts)

1.   Kodeksa 22. panta 6. punkta pirmajā daļā minētajā paziņojumā:

a)

iekļauj atsauci uz dokumentiem un informāciju, ar ko muitas dienesti gatavojas pamatot savu lēmumu;

b)

norāda laikposmu, kurā attiecīgā persona izsaka savu viedokli no dienas, kurā tā ir saņēmusi minēto paziņojumu vai kad uzskata, ka tā paziņojumu ir saņēmusi;

c)

iekļauj atsauci uz attiecīgās personas tiesībām piekļūt dokumentiem un informācijai, kas minēta a) apakšpunktā, saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

2.   Ja attiecīgās personas izsaka savu viedokli pirms 1. punkta b) apakšpunktā minētā termiņa beigām, muitas iestādes drīkst uzsākt lēmuma pieņemšanu, ja vien attiecīgā persona vienlaikus nepauž savu nodomu turpināt izteikt savu viedokli noteiktajā termiņā.

9. pants

Īpašā procedūra attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītam

(Kodeksa 22. panta 6. punkts)

1.   Kodeksa 22. panta 6. punkta pirmajā daļā minēto paziņojumu muitas dienesti drīkst veikt pārbaudes vai kontroles procesa ietvaros, gadījumos, kad tie plāno pieņemt lēmumu, pamatojoties uz:

a)

pārbaudes rezultātiem pēc preču uzrādīšanas;

b)

muitas deklarācijas pārbaudes rezultātiem, kā minēts Kodeksa 191. pantā;

c)

kontroles pēc preču izlaišanas rezultātiem, kā minēts Kodeksa 48. pantā, ja preces joprojām ir muitas uzraudzībā;

d)

Savienības preču muitas statusa apliecinājuma pārbaudes rezultātiem vai, attiecīgā gadījumā, pieteikuma reģistrēt vai apstiprināt šādu apliecinājumu pārbaudes rezultātiem;

e)

izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu, ko veic muitas dienesti;

f)

tādu preču kontroles rezultātiem, attiecībā uz kurām nav iesniegta kopsavilkuma, pagaidu uzglabāšanas, reeksporta vai muitas deklarācija.

2.   Ja paziņojums izsniegts saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā persona drīkst:

a)

nekavējoties paust savu viedokli, izmantojot tos pašus līdzekļus, kurus izmanto paziņošanai saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 9. pantu; vai

b)

pieprasīt paziņojumu saskaņā ar 8. pantu, izņemot gadījumos, kas minēti 1. punkta f) apakšpunktā.

Muitas dienesti informē attiecīgo personu par šīm divām iespējām.

3.   Ja muitas dienesti pieņem lēmumu, kas nelabvēlīgi ietekmē attiecīgo personu, tie dokumentē, vai šī persona ir paudusi savu viedokli saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu.

2. apakšiedaļa

Pēc pieteikuma saņemšanas pieņemtie lēmumi

10. pants

Elektroniskās sistēmas, kas saistītas ar lēmumiem

(Kodeksa 16. panta 1. punkts)

1.   Attiecībā uz tādas informācijas apmaiņu un glabāšanu, kas attiecas uz pieteikumiem un lēmumiem, kuri var ietekmēt vairāk nekā vienu dalībvalsti, un jebkādiem turpmākiem notikumiem, kas var ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu, izmanto elektronisko sistēmu, kura saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu izveidota šim nolūkam.

Informāciju kompetentais muitas dienests dara pieejamu, izmantojot minēto sistēmu, nekavējoties un vēlākais septiņu dienu laikā, sākot no dienas, kad dienests ir ieguvis attiecīgo informāciju.

2.   ES uzņēmēja vienoto saskarni, kuru, savstarpēji vienojoties, izstrādājusi Komisija un dalībvalstis, izmanto informācijas apmaiņai saistībā ar pieteikumiem un lēmumiem, kas var ietekmēt vairāk nekā vienu dalībvalsti.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro no SMK Muitas lēmumu sistēmas ieviešanas datuma, kā minēts Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā.

11. pants

Pieteikumu saņemšanai izraudzītie muitas dienesti

(Kodeksa 22. panta 1. punkta trešā daļa)

Dalībvalstis dara zināmu Komisijai Kodeksa 22. panta 1. punkta trešajā daļā minēto kompetento muitas dienestu sarakstu, kuri izraudzīti saņemt pieteikumus. Dalībvalstis dara zināmas Komisijai jebkuras turpmākās izmaiņas šajos sarakstos.

12. pants

Pieteikuma pieņemšana

(Kodeksa 22. panta 2. punkts)

1.   Ja muitas dienests pieņem pieteikumu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 11. panta 1. punktu, pieteikuma pieņemšanas datums ir datums, kad muitas dienests ir saņēmis visu saskaņā ar Kodeksa 22. panta otro daļu vajadzīgo informāciju.

2.   Ja muitas dienests konstatē, ka pieteikumā nav norādīta visa prasītā informācija, tas lūdz, lai pieteikuma iesniedzējs pieņemamā termiņā, vēlākais 30 dienu laikā, iesniedz attiecīgo informāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs muitas dienestu šādam nolūkam noteiktajā termiņā neiesniedz to pieprasīto informāciju, pieteikumu nepieņem un par to paziņo iesniedzējam.

3.   Ja pieteikuma iesniedzējam netiek paziņots par to, vai pieteikums ir vai nav pieņemts, pieteikumu uzskata par pieņemtu. Pieņemšanas diena ir pieteikuma iesniegšanas diena vai, ja pieteikuma iesniedzējs pēc muitas dienestu pieprasījuma ir sniedzis papildu informāciju, kā minēts 2. punktā, tā diena, kad ir sniegta pēdējā informācija.

13. pants

Ar lēmumiem saistītās informācijas glabāšana

(Kodeksa 23. panta 5. punkts)

Muitas dienesti, kuri ir kompetenti pieņemt lēmumu, vismaz trīs gadus pēc lēmuma piemērošanas beigu datuma glabā visus lēmuma pieņemšanā izmantotos datus un pamatojošo informāciju.

14. pants

Muitas dienestu apspriešanās

(Kodeksa 22. pants)

1.   Ja muitas dienestam, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, ir vajadzība apspriesties ar citas dalībvalsts muitas dienestu par tādu nosacījumu un kritēriju izpildi, kas nepieciešami labvēlīga lēmuma pieņemšanai, šāda apspriede notiek termiņā, kurš noteikts attiecīgā lēmuma pieņemšanai. Muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, nosaka termiņu apspriedēm, kas sākas no dienas, kad minētā muitas iestāde nosūta paziņojumu par nosacījumiem un kritērijiem, kas jāpārbauda muitas dienestam, ar kuru pieprasīta apspriede.

Ja pēc pirmajā daļā minētās pārbaudes muitas dienests, ar kuru pieprasīta apspriede, konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs neizpilda vienu vai vairākus nosacījumus un kritērijus, kas nepieciešami labvēlīga lēmuma pieņemšanai, tad tas nosūta pienācīgi dokumentētus un pamatotus rezultātus muitas dienestam, kas ir kompetents pieņemt lēmumu.

2.   Muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, var pagarināt apspriedēm saskaņā ar 1. punktu noteikto termiņu šādos gadījumos:

a)

ja dienests, ar kuru pieprasīta apspriede, lūdz pagarināt tam atvēlēto laiku, ņemot vērā pārbaužu veidu;

b)

ja pieteikuma iesniedzējs veic korekcijas, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktā minētajiem nosacījumiem un kritērijiem, un ziņo par to muitas dienestam, kas ir kompetents pieņemt lēmumu, kurš informē muitas dienestu, ar kuru vēlas apspriesties.

3.   Ja muitas dienests, ar kuru pieprasīta apspriede, neatbild saskaņā ar 1. un 2. punktu noteiktajā termiņā uz apspriešanās pieprasījumu, nosacījumus un kritērijus, par kuriem notika apspriešanās, uzskata par izpildītiem.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā noteikto apspriežu procedūru var arī piemērot lēmuma atkārtotas novērtēšanas un pārraudzības nolūkos.

15. pants

Labvēlīga lēmuma atcelšana

(Kodeksa 28. pants)

Muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, 16. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos atceļ lēmumu, kas apturēts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 16. panta 1. punktu, ja lēmuma saņēmējs noteiktajā laikposmā neveic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu lēmuma pieņemšanai nepieciešamos pasākumus vai lai izpildītu ar šo lēmumu noteiktās saistības.

3. apakšiedaļa

Lēmumi, kuri attiecas uz saistošu informāciju

16. pants

Pieteikums lēmumam, kas attiecas uz saistošu informāciju

(Kodeksa 22. panta 1. punkts)

1.   Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 19. panta 1. punktu pieteikums lēmumam, kas attiecas uz saistošu informāciju, tiek iesniegts dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību, muitas dienests, kuram iesniegts pieteikums, septiņu dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas par to informē muitas dienestu dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību.

Ja muitas dienestam, kurš saņem paziņojumu, ir informācija, ko tas uzskata par svarīgu pieteikuma izskatīšanai, tas pēc iespējas drīz un vēlākais 30 dienu laikā no paziņojuma dienas nosūta šādu informāciju muitas dienestam, kurā ir iesniegts pieteikums.

2.   Pieteikums lēmumam par saistošu izziņu par tarifu (SIT) attiecas tikai uz precēm, kurām ir līdzīgas īpašības un kuru atšķirības nav būtiskas tarifa klasifikācijas nolūkiem.

3.   Pieteikums lēmumam par saistošu izziņu par izcelsmi (SII) attiecas tikai uz vienu preču veidu un uz vienu apstākļu kopumu izcelsmes noteikšanai.

4.   Lai nodrošinātu atbilstību prasībai, kas noteikta Kodeksa 33. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā saistībā ar pieteikumu SIT lēmumam, Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 19. panta 1. punktā minētais muitas dienests iegūst ziņas no šīs regulas 21. pantā minētās elektroniskās sistēmas un dokumentē šo darbību.

17. pants

Saskaņotība ar spēkā esošajiem SIT lēmumiem

(Kodeksa 22. panta 3. punkts)

Lai nodrošinātu, ka SIT lēmums, ko plāno pieņemt muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, atbilst jau pieņemtajiem SIT lēmumiem, minētais dienests iegūst ziņas no 21. pantā minētās elektroniskās sistēmas un dokumentē šo darbību.

18. pants

Paziņojums par SII lēmumu

(Kodeksa 6. panta 3. punkts)

1.   Ja muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, par SII lēmumu paziņo pieteikuma iesniedzējam, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, tas to paveic, izmantojot 12-02. pielikumā iekļauto veidlapu.

2.   Ja muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, par SII lēmumu paziņo pieteikuma iesniedzējam, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes, šis lēmums ir izdrukājams saskaņā ar 12-02. pielikumā noteikto formātu.

19. pants

Ar SII lēmumiem saistīto datu apmaiņa

(Kodeksa 23. panta 5. punkts)

1.   Muitas dienesti reizi ceturksnī nosūta Komisijai attiecīgo informāciju par SII lēmumiem.

2.   Informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. punktu, Komisija dara pieejamu visu dalībvalstu muitas dienestiem.

20. pants

SIT lēmumu pārraudzība

(Kodeksa 23. panta 5. punkts)

Ja SIT lēmuma turētājs vai cita persona šāda turētāja uzdevumā pilda muitas formalitātes attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas SIT lēmums, to norāda muitas deklarācijā kopā ar SIT lēmuma atsauces numuru.

21. pants

Elektroniskā sistēma, kas saistīta ar SIT

(Kodeksa 16. panta 1. punkts un 23. panta 5. punkts)

1.   Lai apmainītos ar informāciju par pieteikumiem un lēmumiem, kas saistīti ar SIT vai turpmākajiem notikumiem, kuri var ietekmēt sākotnējo pieteikumu vai lēmumu, izmanto elektronisku sistēmu, kas minētajām vajadzībām izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu.

Informāciju kompetentais muitas dienests dara pieejamu, izmantojot minēto sistēmu, nekavējoties un vēlākais septiņu dienu laikā, sākot no dienas, kad dienests ir ieguvis attiecīgo informāciju.

2.   Papildus informācijai, kas minēta 1. punktā:

a)

šīs regulas 55. pantā minētā uzraudzība ietver datus, kas ir būtiski SIT lēmumu izmantošanas pārraudzībai;

b)

muitas dienests, kas ir saņēmis pieteikumu un pieņēmis SIT lēmumu, izmantojot 1. punktā minēto sistēmu, paziņo, vai ir piešķirts SIT lēmuma pagarinātā izmantojuma laikposms, norādot pagarinātā izmantojuma laikposma beigu datumu un to preču daudzumu, uz kurām šis laikposms attiecas.

3.   Komisija dalībvalstīm regulāri paziņo par 2. punkta a) apakšpunktā minētās pārraudzības rezultātiem, lai atbalstītu muitas dienestu veikto pārraudzību attiecībā uz pienākumu ievērošanu, kas izriet no SIT.

4.   ES uzņēmēja vienoto saskarni, kuru, savstarpēji vienojoties, izstrādājusi Komisija un dalībvalstis, izmanto informācijas apmaiņai par pieteikumiem vai lēmumiem saistībā ar SIT.

5.   Apstrādājot pieteikumu SIT lēmumam, muitas dienesti 1. punktā minētajā sistēmā norāda pieteikuma statusu.

6.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz tajā minētās sistēmas jaunināšanas datumam saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumu dalībvalstis izmanto Komisijas centrālo datubāzi, kas izveidota ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (8) 8. panta 3. punktu.

7.   Līdz šā panta 1. punktā un šīs regulas 56. pantā minētās sistēmas jaunināšanas pirmās fāzes ieviešanas datumam muitas dienesti SIT lēmumu izmantošanas pārraudzību veic muitas kontroles vai pēcizlaišanas kontroles laikā saskaņā ar Kodeksa 46. un 48. pantu. Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, līdz ieviešanas datumam Komisijai nav pienākums paziņot dalībvalstīm šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās pārraudzības rezultātus.

22. pants

Lēmumu, kuri attiecas uz saistošu informāciju, pagarinātais izmantojums

(Kodeksa 34. panta 9. punkts)

1.   Ja muitas dienesti nolemj piemērot pagarinātā izmantojuma laikposmu saskaņā ar Kodeksa 34. panta 9. punkta trešo daļu, tie norāda datumu, kurā beidzas attiecīgā lēmuma pagarinātā izmantojuma termiņš.

2.   Ja muitas dienesti nolemj piemērot SIT lēmumam pagarinātā izmantojuma laikposmu saskaņā ar Kodeksa 34. panta 9. punktu, tie papildus 1. punktā minētajam datumam norāda preču daudzumu, ko var muitot pagarinātā izmantojuma laikposmā.

Tiklīdz šis daudzums ir sasniegts, lēmuma, kuram piemēro pagarinātā izmantojuma laikposmu, izmantošanu pārtrauc.

Komisija informē dalībvalstis, pamatojoties uz 55. pantā minēto uzraudzību, tiklīdz minētais daudzums ir sasniegts.

23. pants

Pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu pareizu un vienotu tarifu klasifikāciju vai preču izcelsmes noteikšanu

(Kodeksa 34. panta 10. punkts)

1.   Komisija nekavējoties paziņo muitas dienestiem par SIT un SII lēmumu pieņemšanas apturēšanu saskaņā ar Kodeksa 34. panta 10. punkta a) apakšpunktu, ja:

a)

Komisija ir konstatējusi, ka pieņemtie lēmumi nav pareizi vai vienoti;

b)

muitas dienesti ir griezušies pie Komisijas, ja minētie dienesti ilgākais 90 dienu laikā nav spējuši atrisināt to domstarpības attiecībā uz pareizu un vienotu klasifikāciju vai preču izcelsmes noteikšanu.

Sākot no dienas, kad Komisija ir informējusi muitas dienestus par apturēšanu, līdz brīdim, kad tiek nodrošināta pareiza un vienota klasifikācija vai preču izcelsmes noteikšana, par precēm, uz kurām attiecas šā punkta a) vai b) apakšpunkts, lēmumus, kas attiecas uz saistošu informāciju, neizsniedz.

2.   Tiklīdz rodas tāda iespēja, bet vēlākais 120 dienu laikā pēc Komisijas paziņojuma, kas minēts 1. punktā, pareizu un vienotu klasifikāciju vai preču izcelsmes noteikšanu apspriež Savienības līmenī.

3.   Kad apturēšana ir atcelta, Komisija to nekavējoties paziņo muitas dienestiem.

4.   1. līdz 3. punkta piemērošanas nolūkos uzskata, ka SII lēmumi nav vienoti, ja tie piešķir dažādu izcelsmi precēm:

a)

kuras iekļautas vienā un tajā pašā tarifa pozīcijā un kuru izcelsmi noteica saskaņā ar vieniem un tiem pašiem izcelsmes noteikumiem; un

b)

kuras ir iegūtas identiskos apstākļos, izmantojot to pašu ražošanas procesu un līdzvērtīgus materiālus, jo īpaši attiecībā uz to noteiktas vai nenoteiktas izcelsmes statusu.

3. iedaļa

Atzītais uzņēmējs

24. pants

Atbilstība

(Kodeksa 39. panta a) punkts)

1.   Ja pieteikuma iesniedzējs ir fiziskā persona, Kodeksa 39. panta a) punktā noteikto kritēriju uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs un – attiecīgā gadījumā – par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem atbildīgais darbinieks pēdējo trīs gadu laikā nav izdarījis smagus muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumus vai atkārtotus muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumus un tas saistībā ar savu saimniecisko darbību nav izdarījis smagus noziedzīgus nodarījumus.

Ja pieteikuma iesniedzējs nav fiziskā persona, Kodeksa 39. panta a) punktā noteikto kritēriju uzskata par izpildītu, ja pēdējo trīs gadu laikā neviena no turpmāk minētajām personām nav izdarījusi nopietnu pārkāpumu vai atkārtoti pārkāpusi muitas jomas tiesību aktus un nodokļu noteikumus, vai nav izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar minētās personas saimniecisko darbību:

a)

pieteikuma iesniedzējs;

b)

par pieteikuma iesniedzēju atbildīgā persona vai persona, kura veic pieteikuma iesniedzēja vadības kontroli;

c)

par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem atbildīgais darbinieks.

2.   Tomēr Kodeksa 39. panta a) punktā minēto kritēriju var uzskatīt par izpildītu, ja muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, uzskata pārkāpumu par maznozīmīgu attiecībā pret nepieciešamo muitas darbību skaitu vai apjomu un ja muitas dienestam nerodas šaubas par pieteikuma iesniedzēja labticību.

3.   Ja 1. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minētā persona veic uzņēmējdarbību vai tai ir pastāvīga dzīvesvieta trešā valstī, tad muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, novērtē Kodeksa 39. panta a) apakšpunktā minēto kritēriju izpildi, pamatojoties uz pieejamo uzskaiti un informāciju.

4.   Ja pieteikuma iesniedzējs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā trīs gadus, muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, novērtē Kodeksa 39. panta a) punktā noteikto kritēriju izpildi, pamatojoties uz pieejamo uzskaiti un informāciju.

25. pants

Atbilstoša komerciālās un pārvadājumu uzskaites pārvaldības sistēma

(Kodeksa 39. panta b) punkts)

1.   Kodeksa 39. panta b) punktā minēto kritēriju uzskata par izpildītu, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pieteikuma iesniedzējs uztur grāmatvedības sistēmu, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, ko piemēro dalībvalstīs, kur tiek veikta uzskaite, dod iespēju veikt uz revīziju pamatotu muitas kontroli un glabā vēsturiskos datus, nodrošinot audita izsekojamību no brīža, kad dati tiek ievadīti datnē;

b)

uzskaites dati, ko muitas vajadzībām glabā pieteikuma iesniedzējs, ir integrēti pieteikuma iesniedzēja grāmatvedības sistēmā vai, izmantojot grāmatvedības sistēmu, ir iespējams veikt šo uzskaites datu kontrolpārbaudi;

c)

pieteikuma iesniedzējs muitas dienestam nodrošina fizisku piekļuvi tā grāmatvedības sistēmām un vajadzības gadījumā tā komerciālajām un pārvadājumu uzskaitēm;

d)

pieteikuma iesniedzējs muitas dienestam nodrošina elektronisku piekļuvi tā grāmatvedības sistēmām un vajadzības gadījumā tā komerciālajām un pārvadājumu uzskaitēm, ja šādas sistēmas vai uzskaites dati tiek glabāti elektroniski;

e)

pieteikuma iesniedzējs ievieš loģistiku sistēmu, ar ko nosaka preces kā Savienības vai ārpussavienības preces un vajadzības gadījumā to atrašanās vietu;

f)

pieteikuma iesniedzējs nodrošina administratīvu organizāciju, kas atbilst uzņēmuma veidam un lielumam un kas ir piemērota preču plūsmas vadībai, un nodrošina iekšējas pārbaudes, ar kuru palīdzību ir iespējams novērst, noteikt un labot kļūdas un novērst un noteikt nelikumīgus vai neatbilstīgus darījumus;

g)

vajadzības gadījumā pieteikuma iesniedzējs ievieš atbilstošas apstrādes procedūras atļaujām un pilnvarām, kas piešķirtas saskaņā ar tirdzniecības politikas pasākumiem vai lauksaimniecības produktu tirdzniecību;

h)

pieteikuma iesniedzējs ievieš atbilstošas procedūras savas dokumentācijas un informācijas arhivēšanai un aizsardzībai pret informācijas nozaudēšanu;

i)

pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka attiecīgajiem darbiniekiem ir uzdots informēt muitas dienestus, ja tiek konstatētas izpildes grūtības, un izveido procedūras muitas dienestu informēšanai par šādām grūtībām;

j)

pieteikuma iesniedzējs ievieš attiecīgus informācijas tehnoloģiju drošības pasākumus, lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēja datorsistēmu pret neatļautu ielaušanos un nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja dokumentācijas saglabāšanu;

k)

vajadzības gadījumā pieteikuma iesniedzējs ievieš atbilstošas procedūras ievešanas un izvešanas licenču apstrādei saistībā ar aizliegumiem un ierobežojumiem, tostarp pasākumus preču, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, atšķiršanai no citām precēm, un pasākumus atbilstības nodrošināšanai minētajiem aizliegumiem un ierobežojumiem.

2.   Ja pieteikuma iesniedzējs piesakās atļaujai kā atzītais uzņēmējs drošībai un drošumam, kā minēts Kodeksa 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā (AEOS), 1. punkta e) apakšpunktā noteiktās prasības nepiemēro.

26. pants

Finansiāla maksātspēja

(Kodeksa 39. panta c) punkts)

1.   Kodeksa 39. panta c) punktā noteikto kritēriju uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

pret pieteikuma iesniedzēju nav uzsākta bankrota procedūra;

b)

pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis savas finansiālās saistības, proti, nomaksājis muitas nodokļus un citus nodokļus, nodevas un maksājumus, ko iekasē preču ievešanas vai izvešanas brīdī vai saistībā ar preču ievešanu un izvešanu;

c)

pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz uzskaiti un pieejamo informāciju, pierāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas viņam ir pietiekami labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams, lai pildītu pienākumus un saistības, ņemot vērā darījumdarbības veidu un apjomu, tostarp viņam nav negatīvu neto aktīvu, izņemot gadījumus, kad tos var segt.

2.   Ja pieteikuma iesniedzējs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā trīs gadus, tā maksātspēju, kā minēts Kodeksa 39. panta c) punktā, izvērtē, pamatojoties pieejamo uzskaiti un informāciju.

27. pants

Praktiskie kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti

(Kodeksa 39. panta d) punkts)

1.   Kodeksa 39. panta d) punktā noteikto kritēriju uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

pieteikuma iesniedzējs vai persona, kura ir atbildīga par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem, atbilst vienam no šādiem praktiskiem kompetences standartiem:

i)

pierādīta vismaz trīs gadu praktiskā pieredze muitas jautājumos;

ii)

kvalitātes standarts muitas jautājumos, ko pieņēmusi Eiropas standartizācijas iestāde;

b)

pieteikuma iesniedzējs vai persona, kura ir atbildīga par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem, ir sekmīgi pabeigusi apmācību par muitas tiesību aktiem, kas ir savienojama un saistīta ar muitas darbībām, un ko nodrošina viena no turpmāk minētajām iestādēm:

i)

dalībvalsts muitas iestāde;

ii)

izglītības iestāde, kuru muitas dienests vai kāda dalībvalsts struktūra, kas atbild par profesionālo apmācību, ir atzinusi par piemērotu šādas kvalifikācijas nodrošināšanai;

iii)

profesionālā vai arodapvienība, ko atzinuši dalībvalsts muitas dienesti vai kas akreditēta Savienībā kā piemērota šādas kvalifikācijas nodrošināšanai.

2.   Ja persona, kura ir atbildīga par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem, ir nolīgta persona, Kodeksa 39. panta d) punktā noteikto kritēriju uzskata par izpildītu, ja nolīgtajai personai ir atzītā uzņēmēja sertifikāts muitas vienkāršojumiem (AEOC), kas minēts Kodeksa 38. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

28. pants

Drošības un drošuma standarti

(Kodeksa 39. panta e) punkts)

1.   Kodeksa 39. panta e) punktā noteikto kritēriju uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

ēkas, ko izmanto saistībā ar darbībām, kas attiecas uz AEOS atļaujām, nodrošina aizsardzību pret nelikumīgu ielaušanos un ir celtas no materiāliem, kas neļauj nelikumīgi tajās iekļūt;

b)

ir ieviesti atbilstoši pasākumi, lai novērstu neatļautu piekļuvi birojiem, nosūtīšanas zonām, iekraušanas platformām, kravas zonām un citām attiecīgajām vietām;

c)

ir veikti preču apstrādes pasākumi, tostarp aizsardzība pret preču neatļautu pievienošanu vai nomaiņu, preču nepareizu izmantošanu, kā arī pret neatļautām manipulācijām ar kravas vienībām;

d)

pieteikuma iesniedzējs ir veicis pasākumus, ļaujot skaidri noteikt tā tirdzniecības partnerus un nodrošināt, ieviešot atbilstošus līgumiskos nosacījumus vai citus atbilstošus pasākumus, kas atbilst pieteikuma iesniedzēja darījumdarbības modelim, ka darījumdarbības partneri nodrošina drošību tajā starptautiskās piegādes ķēdes posmā, kas ir viņu pārziņā;

e)

tiktāl, ciktāl valsts tiesību akti atļauj, pieteikuma iesniedzējs veic drošības pārbaudi attiecībā uz potenciālajiem darbiniekiem, kuri ieņems no drošības viedokļa jutīgus amatus, un periodiski un tad, ja to pamato apstākļi, veic iepriekšējās darbības pārbaudes par pašreizējiem darbiniekiem;

f)

pieteikuma iesniedzējs ievieš atbilstošas drošības procedūras attiecībā uz nolīgtajiem ārpakalpojumu sniedzējiem;

g)

pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka tā darbinieki, kuru pienākumos ietilpst drošības jautājumi, regulāri piedalās programmās izpratnes vairošanai par minētajiem drošības jautājumiem;

h)

pieteikuma iesniedzējs ir iecēlis kontaktpersonu, kura atbild par jautājumiem, kas saistīti ar drošumu un drošību.

2.   Ja pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis drošības un drošuma sertifikātu, kurš izdots, pamatojoties uz starptautisku konvenciju vai Starptautiskās Standartizācijas organizācijas izstrādātu starptautisko standartu vai Eiropas standartizācijas iestādes izstrādātu Eiropas standartu, šos sertifikātus ņem vērā, pārbaudot atbilstību Kodeksa 39. panta e) punktā noteiktajiem kritērijiem.

Šos kritērijus uzskata par izpildītiem, ciktāl tiek konstatēts, ka minētā sertifikāta izdošanas kritēriji ir identiski vai līdzvērtīgi tiem, kas noteikti Kodeksa 39. panta e) punktā.

Šos kritērijus uzskata par izpildītiem, ja pieteikuma iesniedzējam ir tādas trešās valsts izsniegts drošības un drošuma sertifikāts, ar kuru Eiropas Savienība ir noslēgusi nolīgumu, kas paredz atzīt šo sertifikātu.

3.   Ja pieteikuma iesniedzējs ir pilnvarotais pārstāvis vai zināmais nosūtītājs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 300/2008 (9) 3. pantā, un tas atbilst Komisijas Regulā (ES) Nr. 185/2010 (10) noteiktajām prasībām, 1. punktā noteiktos kritērijus uzskata par izpildītiem attiecībā uz telpām un darbībā, par kurā pieteikuma iesniedzējs ir ieguvis pilnvarotā pārstāvja vai zināmā nosūtītāja statusu, ciktāl kritēriji pilnvarotā pārstāvja vai zināmā nosūtītāja statusa piešķiršanai ir vienādi vai līdzvērtīgi tiem, kas noteikti Kodeksa 39. panta e) punktā.

29. pants

Kritēriju pārbaude

(Kodeksa 22. pants)

1.   Lai pārbaudītu Kodeksa 39. panta b) un e) punktā izklāstītos kritērijus, muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, nodrošina to, ka pārbaudes uz vietas tiek veiktas visās telpās, kuras attiecas uz pieteikuma iesniedzēja darbībām, kas saistītas ar muitu.

Ja pieteikuma iesniedzējam ir liels skaits telpu, un lēmuma pieņemšanas termiņa dēļ nav iespējams pārbaudīt visas attiecīgās telpas, muitas dienests var nolemt pārbaudīt reprezentatīvu daļu minēto telpu, ja tas ir pārliecinājies, ka pieteikuma iesniedzējs visās tā telpās piemēro tādus pašus drošības un drošuma standartus un uzskaites kārtošanai visās tā telpās piemēro kopīgus standartus un procedūras.

2.   Muitas dienesti, kuri ir kompetenti pieņemt lēmumu, var ņemt vērā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem veiktu novērtējumu un revīziju rezultātus, ciktāl tie attiecas uz Kodeksa 39. pantā minēto kritēriju pārbaudi.

3.   Lai izvērtētu atbilstību Kodeksa 39. panta b), c) un e) punktā noteiktajiem kritērijiem, muitas dienesti var ņemt vērā ekspertu secinājumus, ko nodrošina pieteikuma iesniedzējs, ja eksperts, kurš ir sniedzis secinājumus, nav saistīts ar pieteikuma iesniedzēju šīs regulas 127. panta nozīmē.

4.   Veicot Kodeksa 39. pantā minēto kritēriju izpildes pārbaudi, muitas dienesti ņem vērā uzņēmēju īpašās iezīmes, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

5.   Muitas iestāde, kura ir kompetenta pieņemt lēmumu, dokumentē Kodeksa 39. pantā minēto kritēriju pārbaudi un pārbaudes rezultātus.

30. pants

Elektroniskās sistēmas, kas saistītas ar AEO statusu

(Kodeksa 16. panta 1. punkts)

1.   Informācijas apmaiņai un glabāšanai, kas attiecas uz pieteikumiem atzīta uzņēmēja (AEO) atļaujai un piešķirtajām AEO atļaujām un jebkādu turpmāku notikumu vai darbību, kas pēc tam var ietekmēt sākotnējo lēmumu, tostarp anulēšanu, apturēšanu, atcelšanu vai grozīšanu, vai pārraudzības un atkārtotas novērtēšanas rezultātiem, izmanto elektronisku sistēmu, kas šim nolūkam izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu. Kompetentais muitas dienests nekavējoties un ne vēlāk kā septiņu dienu laikā dara pieejamu informāciju, izmantojot šo sistēmu.

ES uzņēmēja vienoto saskarni, kuru, savstarpēji vienojoties, izstrādājusi Komisija un dalībvalstis, izmanto informācijas apmaiņai par pieteikumiem vai lēmumiem saistībā ar AEO atļaujām.

2.   Vajadzības gadījumā, jo īpaši, ja atzītā uzņēmēja statuss ir pamats apstiprinājuma, atļaujas vai atvieglojumu piešķiršanai saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, kompetentais muitas dienests attiecīgajai valsts iestādei, kas atbild par civilās aviācijas drošību, var piešķirt piekļuvi 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai. Piekļuves piešķiršana ir saistīta ar šādu informāciju:

a)

AEOS atļaujām, tostarp atļaujas turētāja nosaukumu un attiecīgā gadījumā informāciju par atzītā uzņēmēja statusa grozīšanu, atcelšanu vai apturēšanu un attiecīgo pamatojumu;

b)

jelkādiem AEOS atļauju atkārtotiem novērtējumiem un to rezultātiem.

Valsts iestādes, kas atbild par civilās aviācijas drošību, rīkojoties ar attiecīgo informāciju, izmanto to tikai nolūkos, kas saistīti ar attiecīgo pilnvaroto pārstāvju un zināmo nosūtītāju programmām, un īsteno pienācīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šīs informācijas drošību.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz AEO sistēmas jaunināšanas datumam saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumu dalībvalstis izmanto sistēmu, kas izveidota ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 14.x pantu.

31. pants

Apspriežu procedūra un informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem

(Kodeksa 22. pants)

1.   Muitas dienesti, kuri ir kompetenti pieņemt lēmumu, var apspriesties ar citu dalībvalstu muitas dienestiem, kas ir kompetenti attiecībā uz vietu, kur atrodas vajadzīgā informācija vai kur ir jāveic pārbaudes par vienu vai vairākiem Kodeksa 39. pantā noteiktajiem kritērijiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētā apspriešanās ir obligāta, ja:

a)

pieteikums AEO statusam ir iesniegts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 12. panta 1. punktu muitas dienestam vietā, kur tiek turēta vai ir pieejama pieteikuma iesniedzēja galvenā uzskaite muitas vajadzībām;

b)

pieteikums AEO statusam ir iesniegts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 27. pantu muitas dienestam dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējam ir pastāvīga darījumdarbības vieta un kur tiek turēta vai ir pieejama informācija par pieteikuma iesniedzēja vispārīgo loģistikas darbu Savienībā;

c)

daļa reģistru un dokumentācijas, kas attiecas uz pieteikumu AEO statusam, tiek turēta citā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas muitas dienests, kas ir kompetents pieņemt lēmumu;

d)

pieteikuma AEO statusam iesniedzējs uztur uzglabāšanas vietu vai veic citas ar muitu saistītas darbības dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas kompetentais muitas dienests.

3.   Atkāpjoties no šīs regulas 14. panta 1. punkta pirmās daļas otrajā teikumā noteiktā termiņa, muitas dienesti pabeidz apspriešanās procesu 80 dienu laikā no dienas, kad muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, paziņo vajadzīgos nosacījumus un kritērijus, kas muitas dienestam, ar kuru pieprasīta apspriede, ir jāpārbauda.

4.   Ja citas dalībvalsts muitas dienesta rīcībā ir informācija, kas ir būtiska AEO statusa piešķiršanai, tā minēto informāciju dara zināmu muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, 30 dienu laikā, sākot no dienas, kad šīs regulas 30. panta minētajā sistēmā ir saņemts paziņojums par pieteikumu.

32. pants

Pieteikuma noraidīšana

(Kodeksa 22. pants)

AEO pieteikuma noraidīšana neietekmē esošos labvēlīgos lēmumus, kas saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem pieņemti attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, izņemot gadījumus, kad minēto labvēlīgo lēmumu pieņemšanas pamatā ir jābūt izpildītam kādam no AEO kritērijiem, un AEO pieteikuma izskatīšanas laikā ir rasts apliecinājums, ka šāds kritērijs nav izpildīts.

33. pants

Abu atļaujas veidu apvienošana

(Kodeksa 38. panta 3. punkts)

Ja pieteikuma iesniedzējam ir tiesības saņemt gan AEOC, gan AEOS atļauju, muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, izsniedz vienu apvienotu atļauju.

34. pants

Atļaujas atcelšana

(Kodeksa 28. pants)

1.   AEO atļaujas atcelšana neietekmē labvēlīgus lēmumus, kas ir pieņemti attiecībā uz to pašu personu, izņemot gadījumus, kad AEO statuss bija minēto labvēlīgo lēmumu nosacījums vai lēmumu pamatā bija kāds Kodeksa 39. pantā minētais kritērijs, kas vairs nav izpildīts.

2.   Tāda labvēlīga lēmuma atcelšana vai grozīšana, kas pieņemts attiecībā uz atļaujas turētāju, automātiski neietekmē šai personai izsniegto AEO atļauju.

3.   Ja viena persona ir gan AEOC, gan AEOS atļaujas turētāja un sakarā ar Kodeksa 39. panta d) punktā noteikto nosacījumu nepildīšanu ir piemērojams Kodeksa 28. pants vai šīs regulas 15. pants, AEOC atļauju atceļ, bet AEOS atļauja paliek spēkā.

Ja viena persona ir gan AEOS, gan AEOC atļaujas turētāja un sakarā ar Kodeksa 39. panta e) punktā noteikto nosacījumu nepildīšanu ir piemērojams Kodeksa 28. pants vai šīs regulas 15. pants, AEOS atļauju atceļ, bet AEOC atļauja paliek spēkā.

35. pants

Pārraudzība

(Kodeksa 23. panta 5. punkts)

1.   Dalībvalstu muitas dienesti nekavējoties informē kompetento muitas dienestu par jebkādiem apstākļiem, kas radušies pēc AEO statusa piešķiršanas un kas var ietekmēt tā turpmāko derīgumu vai saturu.

2.   Kompetentais muitas dienests visu tā rīcībā esošo attiecīgo informāciju dara pieejamu muitas dienestiem dalībvalstīs, kur AEO veic ar muitu saistītas darbības.

3.   Ja muitas dienests atceļ labvēlīgu lēmumu, kas tika pieņemts, pamatojoties uz AEO statusu, tas par to paziņo muitas dienestam, kas minēto statusu piešķīris.

4.   Ja AEOS ir pilnvarots pārstāvis vai zināms nosūtītājs, kā definēts Regulas (EK) Nr. 300/2008 3. pantā, un atbilst Regulas (ES) Nr. 185/2010 prasībām, kompetentais muitas dienests nekavējoties dara pieejamu attiecīgajai valsts iestādei, kas atbild par civilās aviācijas drošību, šādu tā rīcībā esošu informācijas minimumu saistībā ar AEO statusu:

a)

AEOS atļauju, ieskaitot atļaujas turētāja nosaukumu un attiecīgā gadījumā informāciju par atzītā uzņēmēja statusa grozīšanu, atcelšanu vai apturēšanu un attiecīgo pamatojumu;

b)

informāciju par to, vai konkrēto objektu ir apmeklējuši muitas dienesti, pēdējā apmeklējuma datumu un vai apmeklējums notika saistībā ar atļauju izsniegšanas procesu, atkārtotu novērtēšanu vai pārraudzību;

c)

jelkādiem AEOS atļaujas atkārtotiem novērtējumiem un to rezultātiem.

Valsts muitas dienesti, vienojoties ar attiecīgo valsts iestādi, kas atbild par civilās aviācijas drošību, izstrādā detalizētus nosacījumus kārtībai, kādā notiek tās informācijas apmaiņa, kura neietilpst šīs regulas 30. pantā minētajā elektroniskajā sistēmā.

Valsts iestādes, kas atbild par civilās aviācijas drošību, rīkojoties ar attiecīgo informāciju, izmanto to tikai nolūkos, kas saistīti ar attiecīgo pilnvaroto pārstāvju un zināmo nosūtītāju programmām, un īsteno pienācīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šīs informācijas drošību.

4. iedaļa

Preču kontrole

1. apakšiedaļa

Muitas kontrole un riska pārvaldība

36. pants

Elektroniskā sistēma saistībā ar riska pārvaldību un muitas kontroli

(Kodeksa 16. panta 1. punkts)

1.   Dalībvalstu muitas dienestu un Komisijas saziņas nolūkos ar risku saistītas informācijas apmaiņai un glabāšanai izmanto elektronisku sistēmu, kas šiem nolūkiem izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu (“Muitas riska pārvaldības sistēma”).

2.   Panta 1. punktā minēto sistēmu izmanto arī informācijas apmaiņai starp muitas dienestiem un starp muitas dienestiem un Komisiju, īstenojot vienotos riska kritērijus un standartus, vienotās prioritārās kontroles jomas, muitas krīžu pārvarēšanu, ar risku saistītas informācijas un riska analīzes rezultātu apmaiņu, kā minēts Kodeksa 46. panta 5. punktā, kā arī muitas kontroles rezultātus.

2. apakšiedaļa

Rokas bagāža un reģistrētā bagāža, ko pārvadā ar gaisa transportu

37. pants

Tranzīta lidojumi

(Kodeksa 49. pants)

1.   Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro tādu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai, kuras lido ar gaisakuģi, kurš ieradies no lidostas ārpus Savienības un kurš pēc apstāšanās Savienības lidostā turpina ceļu uz citu Savienības lidostu, īsteno pēdējā starptautiskajā Savienības lidostā.

Rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai piemēro noteikumus, kas attiecas uz tādu personu bagāžu, kuras ierodas no trešām valstīm, izņemot, ja persona, kas ar šādu bagāžu ceļo, var pierādīt bagāžā esošo preču Savienības statusu;

2.   Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro tādu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai, kuras lido ar gaisakuģi, kurš ieradies no Savienības lidostas un kurš pēc apstāšanās citā Savienības lidostā turpina ceļu uz lidostu ārpus Savienības, īsteno pirmajā starptautiskajā Savienības lidostā.

Lai pārliecinātos, ka precēm ir Savienības preču muitas statuss, rokas bagāžu var pārbaudīt pēdējā starptautiskajā Savienības lidostā, kur gaisakuģis apstājas.

38. pants

Tranzīta lidojumi ar darījuma un tūrisma gaisakuģiem

(Kodeksa 49. pants)

Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro tādu personu bagāžai, kuras lido ar darījuma un tūrisma gaisakuģiem, īsteno šādās lidostās:

a)

attiecībā uz lidojumiem no lidostas ārpus Savienības un kad gaisakuģis pēc apstāšanās Savienības lidostā turpina ceļu uz citu Savienības lidostu, īsteno pirmajā starptautiskajā Savienības lidostā;

b)

attiecībā uz lidojumiem no Savienības lidostas, kad gaisakuģis pēc apstāšanās Savienības lidostā turpina ceļu uz lidostu ārpus Savienības, īsteno pēdējā starptautiskajā Savienības lidostā.

39. pants

Ienākošie transfēra lidojumi

(Kodeksa 49. pants)

1.   Ja bagāžu, ko ieved Savienības lidostā ar gaisakuģi, kurš ieradies no lidostas ārpus Savienības, minētajā Savienības lidostā pārvieto citā gaisakuģī, kurš turpina ceļu iekšējā lidojumā Savienībā, piemēro 2. un 3. punktu.

2.   Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro reģistrētajai bagāžai, īsteno pēdējā starptautiskajā Savienības ielidošanas lidostā, kurā gaisakuģis ierodas pēc iekšējā lidojuma Savienībā. Tomēr muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro reģistrētajai bagāžai, kas nāk no lidostas ārpus Savienības un ko starptautiskā Savienības lidostā pārvieto citā gaisakuģī, kuram jālido uz citu starptautisku Savienības lidostu tās pašas dalībvalsts teritorijā, var īstenot starptautiskajā Savienības lidostā, kurā notiek reģistrētās bagāžas pārvietošana.

Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro reģistrētajai bagāžai, izņēmuma gadījumos un papildus pirmajā daļā minētajai kontrolei un formalitātēm, īsteno pirmajā starptautiskajā Savienības lidostā, gadījumos, kad tāda kontrole un formalitātes izrādās vajadzīgas pēc rokas bagāžas kontroles.

3.   Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro rokas bagāžai, īsteno pirmajā starptautiskajā Savienības lidostā.

Papildu muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro rokas bagāžai, var īstenot Savienības ielidošanas lidostā, kurā gaisakuģis ierodas pēc iekšējā lidojuma Savienībā, vienīgi izņēmuma gadījumos, kad tāda kontrole un formalitātes izrādās vajadzīgas pēc reģistrētās bagāžas kontroles.

40. pants

Izejošie transfēra lidojumi

(Kodeksa 49. pants)

1.   Ja bagāžu, kas Savienības lidostā ir iekrauta gaisakuģī, kurš turpina ceļu iekšējā lidojumā Savienībā, citā Savienības lidostā pārvieto citā gaisakuģī, kura galamērķis ir lidosta ārpus Savienības, piemēro 2. un 3. punktu.

2.   Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro reģistrētajai bagāžai, īsteno pirmajā starptautiskajā Savienības izlidošanas lidostā. Tomēr muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro reģistrētajai bagāžai, kas ir iekrauta gaisakuģī starptautiskā Savienības lidostā un tad tās pašas dalībvalsts teritorijā esošā citā starptautiskā Savienības lidostā tā ir pārvietota citā gaisakuģī, kuram jālido uz lidostu ārpus Savienības, var īstenot starptautiskajā Savienības lidostā, kurā notiek reģistrētās bagāžas pārvietošana.

Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro reģistrētajai bagāžai, izņēmuma gadījumos un papildus pirmajā daļā minētajai kontrolei un formalitātēm, īsteno pēdējā starptautiskajā Savienības lidostā, gadījumos, kad tādas pārbaudes izrādās vajadzīgas pēc rokas bagāžas kontroles.

3.   Muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro rokas bagāžai, īsteno pēdējā starptautiskajā Savienības lidostā.

Izņēmuma gadījumos papildu muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro rokas bagāžai, var īstenot iekšējā lidojuma Savienībā izlidošanas lidostā, kad tāda kontrole un formalitātes izrādās vajadzīgas pēc reģistrētās bagāžas kontroles.

41. pants

Tūrisma vai darījumu braucienu gaisakuģu transfērs

(Kodeksa 49. pants)

1.   Attiecībā uz bagāžu, ko kādā Savienības lidostā ar regulārās gaisa satiksmes vai līgumreisa gaisakuģi ieved no kādas lidostas ārpus Savienības un ko minētajā Savienības lidostā pārvieto uz tūrisma vai darījumu braucienu gaisakuģi, kurš turpina ceļu Savienības iekšējā lidojumā – muitas kontroli un formalitātes īsteno regulārās gaisa satiksmes vai līgumreisa gaisakuģa ielidošanas lidostā.

2.   Attiecībā uz bagāžu, ko kādā Savienības lidostā iekrauj tūrisma vai darījumu braucienu gaisakuģī, kurš turpina ceļu Savienības iekšējā lidojumā, lai vēlāk tādu bagāžu citā Savienības lidostā pārkrautu regulārās gaisa satiksmes vai līgumreisa gaisakuģī ar galamērķi lidostā ārpus Savienības – muitas kontroli un formalitātes īsteno regulārās gaisa satiksmes vai līgumreisa gaisakuģa izlidošanas lidostā.

42. pants

Transfērs starp lidostām vienas dalībvalsts teritorijā

(Kodeksa 49. pants)

Dalībvalstis var īstenot kontroli starptautiskajā Savienības lidostā, kur pārvieto šādu nododamu bagāžu:

a)

bagāžu, ko ieved no kādas lidostas ārpus Savienības un ko starptautiskā Savienības lidostā pārvieto gaisakuģī, kuram jālido uz starptautisku Savienības lidostu tās pašas valsts teritorijā;

b)

bagāžu, kas kādā starptautiskā Savienības lidostā iekrauta gaisakuģī un ko kādā citā starptautiskā Savienības lidostā tās pašas valsts teritorijā paredzēts pārvietot gaisakuģī, kuram jālido uz kādu lidostu ārpus Savienības.

43. pants

Pasākumi nelikumīgas pārvietošanas novēršanai

(Kodeksa 49. pants)

Dalībvalstis nodrošina, ka,

a)

ielidojot starptautiskā Savienības lidostā, kurā veicama muitas kontrole, rokas bagāžā esošo preču pārvietošana tiek pārraudzīta pirms minētās kontroles īstenošanas;

b)

izlidojot no starptautiskas Savienības lidostas, kurā veicama muitas kontrole, rokas bagāžā esošo preču pārvietošana tiek pārraudzīta pēc minētās kontroles īstenošanas;

c)

ielidojot starptautiskā Savienības lidostā, kurā veicama muitas kontrole, veic atbilstīgus pasākumus, lai neļautu pārvietot reģistrētajā bagāžā esošās preces pirms attiecībā uz šo bagāžu ir īstenota minētā kontrole;

d)

izlidojot no starptautiskas Savienības lidostas, kurā veicama muitas kontrole, veic atbilstīgus pasākumus, lai neļautu pārvietot reģistrētajā bagāžā esošās preces pēc tam, kad attiecībā uz šo bagāžu ir īstenota minētā kontrole.

44. pants

Bagāžas birkas

(Kodeksa 49. pants)

Reģistrētai bagāžai, ko reģistrē kādā Savienības lidostā, attiecīgajā lidostā piestiprina birku. Birkas paraugs un tehniskās īpašības ir izklāstītas 12-03. pielikumā.

45. pants

Starptautisko Savienības lidostu saraksts

(Kodeksa 49. pants)

Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sarakstu ar savām starptautiskajām Savienības lidostām un informē Komisiju par jebkurām izmaiņām minētajā sarakstā.

3. apakšiedaļa

Bagāža, ko pārvadā pa jūras ceļiem

46. pants

Atpūtas kuģi

(Kodeksa 49. pants)

Attiecībā uz tādu personu bagāžu, kuras atrodas uz atpūtas kuģa, muitas kontroli un formalitātes īsteno visās Savienības piestāšanas ostās neatkarīgi no atpūtas kuģa izcelsmes vai galamērķa. Atpūtas kuģis ir izpriecu kuģis, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/25/EK (11).

47. pants

Šķērsošana tranzītā

(Kodeksa 49. pants)

Attiecībā uz tādu personu bagāžu, kuras brauc ar vienu un to pašu kuģi un kuru brauciens sastāv no vairākiem posmiem, kas ietver izbraukšanu no kādas ostas ārpus Savienības, vai pieturēšanu tādā ostā vai iebraukšanu tajā, kontroli un formalitātes īsteno tajās Savienības piestāšanas ostās, kur atkarībā no konkrētā gadījuma attiecīgo bagāžu vai nu iekrauj, vai izkrauj.

3. NODAĻA

Valūtas konvertācija

48. pants

Noteikumi par tarifu maiņas kursu

(Kodeksa 53. pants)

1.   Ja tas nepieciešams saskaņā ar kodeksa 53. panta 1. punkta b) apakšpunktu, euro vērtību nosaka reizi mēnesī.

Izmantojamais maiņas kurss ir iepriekšējā mēneša priekšpēdējās dienas pēdējais kurss, ko noteikusi Eiropas Centrālā banka; to piemēro visu nākamo mēnesi.

Tomēr, ja kurss, kas jāpiemēro mēneša sākumā, līdz tā paša mēneša 15. datumam par vairāk nekā 5 % atšķiras no kursa, ko noteikusi Eiropas Centrālā banka, pēdējo minēto kursu piemēro no 15. datuma līdz attiecīgā mēneša beigām

2.   Ja sakarā ar kādu no iemesliem, kas minēti Kodeksa 53. panta 2. punktā, ir jāveic valūtas konvertācija, piemēro Eiropas Centrālās bankas oktobra pirmajā darbdienā noteikto euro vērtību valstu valūtās; to piemēro no nākamā gada 1. janvāra.

3.   Dalībvalstis drīkst saglabāt nemainīgu tās euro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, ja, veicot ikgadējo korekciju, konvertēšanas rezultātā iegūtā summa atšķiras no attiecīgās summas maiņas vērtības, kas izteikta valsts valūtā, par mazāk nekā 5 %.

Dalībvalstis konvertēšanas rezultātā iegūto summu drīkst noapaļot uz augšu vai uz leju līdz tuvākajam decimālskaitlim.

II SADAĻA

FAKTORI, PAMATOJOTIES UZ KURIEM PIEMĒRO IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKLI UN CITUS PASĀKUMUS ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU

1. NODAĻA

Kopējais muitas tarifs un preču tarifa klasifikācija

1. iedaļa

Tarifu kvotu pārvaldība

49. pants

Vispārīgi noteikumi par vienotu tarifu kvotu pārvaldību

(Kodeksa 56. panta 4. punkts)

1.   Tarifu kvotas, kas atvērtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri attiecas uz pārvaldības metodi šajā pantā un šīs regulas 50.–54. pantā, pārvalda hronoloģiskā secībā saskaņā ar datumiem, kuros pieņemtas muitas deklarācijas par preču laišanu brīvā apgrozībā.

2.   Katra tarifu kvota ir norādīta Savienības tiesību aktos ar kārtas numuru, kas atvieglo tās pārvaldību.

3.   Šīs iedaļas nolūkos deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, ko muitas dienesti pieņem 1., 2. un 3. janvārī, uzskata par pieņemtām tā paša gada 3. janvārī. Tomēr, ja kāda no šīm dienām iekrīt sestdienā vai svētdienā, uzskatāms, ka pieņemšana notikusi tā paša gada 4. janvārī.

4.   Šīs iedaļas nolūkos darbdienas ir dienas, kas nav svētku dienas ES iestādēs Briselē.

50. pants

Dalībvalstu muitas dienestu pienākums attiecībā uz tarifu kvotu vienotu pārvaldība

(Kodeksa 56. panta 4. punkts)

1.   Muitas iestādes pārbauda, vai deklarētāja muitas deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā iekļautais pieprasījums atļaut izmantot tarifu kvotu, ir pamatojams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par tarifu kvotas atvēršanu.

2.   Ja muitas deklarācijā par laišanu brīvā apgrozībā iekļautais deklarētāja pieprasījums atļaut izmantot tarifu kvotu ir pamatots un muitas dienestiem ir iesniegti visi apliecinošie dokumenti, kas ir vajadzīgi, lai piešķirtu tarifu kvotu, muitas dienesti nekavējoties nosūta šo pieprasījumu Komisijai, precizējot muitas deklarācijas pieņemšanas datumu un precīzu summu, par ko iesniegts pieprasījums.

51. pants

Daudzumu piešķiršana saskaņā ar tarifa kvotām

(Kodeksa 56. panta 4. punkts)

1.   Piešķiršanu Komisija izdara darbdienās. Tomēr Komisija var pieņemt lēmumu attiecīgajā darbdienā daudzumus nepiešķirt, ar nosacījumu, ka tā ir iepriekš informējusi dalībvalstu kompetentās iestādes.

2.   Daudzumus saskaņā ar tarifu kvotām nevar piešķirt agrāk kā otrajā darbdienā pēc dienas, kad pieņemta muitas deklarācija, kurā deklarētājs iesniedzis pieprasījumu atļaut izmantot tarifa kvotu.

Piešķirot tarifu kvotu, Komisija ņem vērā visus neapmierinātos pieprasījumus atļaut izmantot tarifu kvotas, pamatojoties uz muitas deklarācijām, kuras pieņemtas līdz pirmspēdējai darba dienai, skaitot no piešķiršanas dienas, un kuras muitas iestādes ir nosūtījušas šīs regulas 54. pantā minētajā sistēmā.

3.   Par katru tarifu kvotu Komisija piešķir daudzumus, pamatojoties uz pieprasījumiem atļaut izmantot tarifu kvotu, ko tā saņēmusi, ievērojot hronoloģisko secību attiecībā uz dienām, kādā pieņemtas attiecīgās muitas deklarācijas, un ciktāl to atļauj atlikusī tarifu kvota.

4.   Ja piešķiršanas dienā visu pieprasījumu atļaut izmantot tarifu kvotu daudzumu summa, kas attiecas uz deklarācijām, kuras ir pieņemtas tajā pašā dienā, ir lielāka par atlikušo tarifu kvotas daudzumu, Komisija piešķir daudzumus attiecībā uz šiem pieprasījumiem proporcionāli pieprasītajiem daudzumiem.

5.   Ja tiek atvērta jauna tarifu kvota, Komisija nepiešķir daudzumus saskaņā ar šo tarifu kvotu agrāk kā 11. darbdienā pēc tās dienas, kad tika publicēts Savienības akts, ar ko atver šo tarifu kvotu.

52. pants

Pieprasījumu atcelšana un neizmanto piešķirto daudzumu atbilstoši tarifu kvotām atgriešana

(Kodeksa 56. panta 4. punkts)

1.   Muitas iestādes nekavējoties atgriež šīs regulas 54. pantā minētajā elektroniskajā sistēmā jebkuru daudzumu, kas ir kļūdaini piešķirts. Tomēr atgriešanas pienākumu nepiemēro, ja kļūdainu kvotu piešķiršanu, kas izraisījusi muitas parādu līdz EUR 10, atklāj mēnesi pēc attiecīgās tarifu kvotas derīguma termiņa beigām.

2.   Ja pirms Komisija ir piešķīrusi pieprasīto daudzumu muitas dienesti atzīst muitas deklarāciju par nederīgu attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas pieprasījums atļaut izmantot tarifu kvotu, muitas dienesti anulē visu pieprasījumu atļaut izmantot tarifu kvotu.

Ja Komisija jau ir piešķīrusi pieprasīto daudzumu, pamatojoties uz muitas deklarāciju, ko vēlāk atzīst par nederīgu, muitas dienests nekavējoties atgriež piešķirto daudzumu elektroniskajā sistēmā, kas minēta šīs regulas 54. pantā.

53. pants

Tarifu kvotu kritisks statuss

(Kodeksa 56. panta 4. punkts)

1.   Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 153. panta nolūkā tarifu kvotu uzskata par kritisku, tiklīdz ir izmantoti 90 % no tarifu kvotas pilna apjoma.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, tarifu kvotu uzskata par kritisku no tās atvēršanas dienas šādos gadījumos:

a)

tarifu kvota ir atvērta mazāk par trim mēnešiem;

b)

iepriekšējos divos gados nav atvērtas tarifu kvotas ar līdzvērtīgu kvotas periodu, kas attiecas uz tādiem pašiem produktiem ar tādu pašu izcelsmi kā attiecīgā kvota (“līdzvērtīgas tarifu kvotas”);

c)

iepriekšējos divos gados atvērtā līdzvērtīgā tarifu kvota ir bijusi izmantota tās kvotas perioda trešā mēneša pēdējā dienā vai līdz minētajai dienai vai tai ir bijis lielāks sākotnējais apjoms nekā attiecīgajai tarifu kvotai.

3.   Tarifu kvotu, kuras vienīgais mērķis ir aizsargpasākuma vai pasākuma, kas izriet no koncesiju pārtraukšanas, piemērošana, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 654/2014 (12) uzskata par kritisku, tiklīdz ir izmantoti 90 % no pilna apjoma neatkarīgi no tā, vai iepriekšējos divos gados ir tikušas atvērtas līdzvērtīgas tarifu kvotas.

54. pants

Elektroniskā sistēma saistībā ar tarifu kvotu pārvaldību

(Kodeksa 16. panta 1. punkts, 56. panta 4. punkts)

1.   Tarifu kvotu pārvaldībai izmanto elektronisku sistēmu, kas šiem nolūkiem izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu, proti:

a)

informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem un Komisiju saistībā ar pieprasījumiem atļaut izmantot un gūt atdevi no tarifu kvotām un saistībā ar tarifu kvotas statusu un šādas informācijas glabāšana;

b)

pieprasījumu atļaut izmantot un gūt atdevi no tarifu kvotām pārvaldība, ko veic Komisija;

c)

informācijas apmaiņai starp muitas dienestiem un Komisiju saistībā ar daudzumu piešķiršanu saskaņā ar tarifu kvotām un šādas informācijas glabāšanai;

d)

tādu turpmāku pasākumu vai darbību dokumentēšana, kas var ietekmēt sākotnējo tarifu kvotu pieprasījumu, atdevi vai to piešķiršanu.

2.   Izmantojot minēto sistēmu, Komisija dara pieejamu informāciju par piešķiršanas rezultātiem.

2. iedaļa

Preču laišanas brīvā apgrozībā vai eksporta uzraudzība

55. pants

Vispārīgi noteikumi par preču laišanas brīvā apgrozībā vai eksporta uzraudzību

(Kodeksa 56. panta 5. punkts)

1.   Ja Komisijai nosaka prasību, ka noteiktām precēm laišanas brīvā apgrozībā vai eksporta brīdī piemērojama uzraudzība, tā savlaicīgi pirms uzraudzības prasību stāšanās spēkā informē muitas dienestus par šo preču KN kodiem un datiem, kas nepieciešami, lai veiktu uzraudzību.

To datu saraksts, kuri uzraudzības nolūkos var būt vajadzīgi Komisijai, ir izklāstīts 21-01. pielikumā.

2.   Ja precēm laišanas brīvā apgrozībā vai eksporta brīdī piemērojama uzraudzība, muitas dienesti vismaz reizi nedēļā sniedz Komisijai datus par muitas deklarācijām saistībā ar attiecīgo procedūru.

Ja preces laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar Kodeksa 194. panta 1. punktu, muitas dienesti sniedz Komisijai datus nekavējoties.

3.   Komisija 1. punktā minētos muitas dienestu iesniegtos datus izpauž tikai apkopotā veidā un tikai lietotājiem, kuri ir tiesīgi šādus datus saņemt saskaņā ar šīs regulas 56. panta 2. punktu.

4.   Ja precēm piemēro muitas procedūru, pamatojoties uz vienkāršotu deklarāciju, kā minēts Kodeksa 166. pantā, vai veicot ierakstu deklarētāja reģistrā, kā minēts Kodeksa 182. pantā, un laikā, kad preces tiek laistas brīvā apgrozībā saskaņā ar Kodeksa 194. panta 1. punktu, dati, kas nepieciešami Komisijai, nebija pieejami, muitas dienesti šos datus sniedz Komisijai nekavējoties pēc tam, kad tie ir saņēmuši papildu deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar Kodeksa 167. pantu.

5.   Ja saskaņā ar Kodeksa 167. panta 3. punktu atbrīvo no prasības iesniegt papildu deklarāciju vai papildu deklarācija ir iesniegta vai darīta pieejama saskaņā ar šīs regulas 225. pantu, atļaujas turētājs vismaz reizi mēnesī nosūta muitas dienestiem datus, ko pieprasa Komisija, vai muitas dienesti apkopo datus no deklarētāja sistēmas.

Muitas dienesti nekavējoties ievada datus elektroniskajā sistēmā, kas minēta šīs regulas 56. pantā.

6.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz šīs regulas 56. panta 1. punktā minētās sistēmas un valstu importa un eksporta sistēmu jaunināšanas pirmās fāzes ieviešanas datumam saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumu, to datu saraksts, kas Komisijai var būt nepieciešami uzraudzības nolūkā, ir noteikts 21-02. pielikumā.

56. pants

Elektroniskā sistēma, kas attiecas uz preču laišanas brīvā apgrozībā vai eksporta uzraudzību

(Kodeksa 16. panta 1. punkts, 56. panta 5. punkts)

1.   Preču laišanas brīvā apgrozībā vai eksporta uzraudzības nolūkos elektronisku sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu, izmanto šādas informācijas apmaiņai un glabāšanai:

a)

uzraudzības dati par preču laišanu brīvā apgrozībā vai eksportu;

b)

informācija par preču laišanu brīvā apgrozībā vai eksportu, ar kuru var jaunināt uzraudzības datus, ko ievada un glabā elektroniskajā sistēmā.

2.   Pamatojoties uz dalībvalstu pieprasījumiem, Komisija var atļaut lietotājiem piekļūt elektroniskajai sistēmai, kas minēta 1. punktā.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz sistēmas jaunināšanas pirmās fāzes ieviešanas datumam saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumu, 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto datu apmaiņai un glabāšanai izmanto Komisijas Surveillance 2 sistēmu.

2. NODAĻA

Preču izcelsme

1. iedaļa

Nepreferenciālas izcelsmes apliecinājums

57. pants

Izcelsmes sertifikāts produktiem, uz kuriem attiecas īpašs nepreferenciāls ievešanas režīms

(Kodeksa 61. panta 1. un 2. punkts)

1.   Izcelsmes sertifikātu, kas saistīts ar produktiem, kuru izcelsme ir trešās valstīs, attiecībā uz kurām ir ieviests īpašs nepreferenciāls ievešanas režīms, ja minētais režīms attiecas uz šo pantu, izsniedz, izmantojot 22-14. pielikumā pievienoto veidlapu saskaņā ar tajā noteiktajām tehniskajām specifikācijām.

2.   Izcelsmes sertifikātus izsniedz kompetentās iestādes trešās valstīs, kas ir produktu, uz kuriem attiecas īpašs nepreferenciāls ievešanas režīms, izcelsmes vieta, vai uzticama aģentūra, ko minētās iestādes šim nolūkam ir pilnvarojušas (izdevējas iestādes), ja produktu izcelsme ir noteikta saskaņā ar Kodeksa 60. pantu.

Izdevējas iestādes saglabā katra izsniegtā izcelsmes sertifikāta kopiju.

3.   Izcelsmes sertifikātu izsniedz pirms produkti, uz kuriem tie attiecas, ir deklarēti eksportam izcelsmes trešā valstī.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, izcelsmes sertifikātus izņēmuma kārtā var izsniegt pēc attiecīgo produktu eksporta, uz kuriem šie sertifikāti attiecas, ja minēto sertifikātu neizsniegšana eksporta brīdī ir pamatojama ar kļūdu, netīšu bezdarbību vai īpašiem apstākļiem.

Izdevējas iestādes 1. punktā minēto izcelsmes sertifikātu nevar izdot ar atpakaļejošu spēku, kamēr tās nav pārbaudījušas, vai eksportētāja pieteikumā sniegtie dati atbilst attiecīgajā eksporta lietā iekļautajiem datiem.

58. pants

Informācijas sniegšana par administratīvo sadarbību, kas saistīta ar īpašu nepreferenciālo ievešanas režīmu

(Kodeksa 61. pants)

1.   Ja īpaša nepreferenciāla ievešanas režīma īstenošana attiecībā uz atsevišķiem produktiem paredz izmantot šīs regulas 57. pantā noteikto izcelsmes sertifikātu, tad šāda režīma izmantošanas nosacījums ir administratīvās sadarbības procedūras izveide, ja vien attiecīgā režīma noteikumos nav noteikts citādi.

Administratīvās sadarbības procedūras izveides nolūkā attiecīgās trešās valstis nosūta Komisijai:

a)

izdevēju iestāžu nosaukumus un adreses, kā arī minēto iestāžu zīmogu paraugus;

b)

to valdības iestāžu nosaukumus un adreses, kurām nosūtāmi šīs regulas 59. pantā minētie izcelsmes sertifikātu turpmākas pārbaudes pieprasījumi.

Komisija visu iepriekš minēto informāciju nosūta dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

2.   Ja trešā valsts nenosūta Komisijai 1. punktā norādīto informāciju, Savienības kompetentās iestādes atsakās izmantot īpašu nepreferenciāls ievešanas režīmu.

59. pants

Izcelsmes sertifikātu turpmāka pārbaude attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas īpašs nepreferenciāls ievešanas režīms

(Kodeksa 61. pants)

1.   Tādu izcelsmes sertifikātu pārbaudi, kuri minēti šīs regulas 57. pantā, saskaņā ar šo pantu veic pēc muitas deklarācijas pieņemšanas (pēcmuitošanas pārbaude).

2.   Ja muitas dienestiem ir pamatotas šaubas par sertifikāta autentiskumu vai tajā iekļautās informācijas pareizumu un ja tie izlases veidā veic pēcmuitošanas pārbaudes, tie pieprasa, lai šīs regulas 58. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā iestāde pārliecinās, ka izcelsmes sertifikāts ir autentisks vai deklarētā izcelsme ir noteikta pareizi un atbilstoši Kodeksa 60. pantam, vai par abiem iepriekšminētajiem jautājumiem.

Šiem nolūkiem muitas dienesti atgriež izcelsmes sertifikātu vai tā kopiju šīs regulas 58. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajai iestādei. Ja deklarācijai ir pievienots rēķins, tad tā oriģinālu vai kopiju pievieno atpakaļ atdotajam sertifikātam.

Muitas dienesti vajadzības gadījumā sniedz pēcmuitošanas pārbaudes pamatojumus un sniedz visu to rīcībā esošu informāciju, kas liecina, ka izcelsmes sertifikātā iekļautā informācija ir neprecīza vai ka izcelsmes sertifikāts nav autentisks.

3.   Pārbaužu rezultātus šīs regulas 58. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā iestāde iespējami drīz paziņo muitas dienestiem.

Ja sešu mēnešu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas saskaņā ar 2. punktu atbilde nav saņemta, muitas dienesti attiecībā uz konkrētajiem produktiem atsakās izmantot īpašu nepreferenciālās ievešanas režīmu.

2. iedaļa

Preferenciāla izcelsme

60. pants

Šīs iedaļas nolūkā piemēro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 37. pantā izklāstītās definīcijas.

1. apakšiedaļa

Procedūras izcelsmes apliecinājumu izsniegšanas vai sagatavošanas atvieglošanai

61. pants

Piegādātāja deklarācijas un to izmantošana

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja piegādātājs nodrošina eksportētājam vai tirgotājam informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu preču izcelsmes statusu, lai piemērotu noteikumus, ar kuriem reglamentē preferenciālo tirdzniecību starp Savienību un dažām valstīm vai teritorijām (preferenciālās izcelsmes statuss), piegādātājs minēto informāciju iekļauj piegādātāja deklarācijā.

Katram atsevišķam preču sūtījumam nosaka atsevišķu piegādātāja deklarāciju, izņemot šīs regulas 62. pantā paredzētajos gadījumus.

2.   Minēto deklarāciju piegādātājs iekļauj faktūrrēķinā, kas attiecas uz šo sūtījumu, pavadzīmē vai citā tirdzniecības dokumentā, kurā attiecīgās preces aprakstītas pietiekami sīki, lai tās varētu identificēt.

3.   Piegādātājs var iesniegt deklarāciju katrā laikā, pat pēc preču piegādes.

62. pants

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja piegādātājs eksportētājam vai tirgotājam regulāri piegādā preču sūtījumus, un ir sagaidāms, ka visu šo sūtījumu preču izcelsmes statuss ir vienāds, piegādātājs var sniegt vienu piegādātāja deklarāciju, kas aptver secīgus šo preču sūtījumus (ilgtermiņa piegādātāja deklarācija). Ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas derīguma termiņš nepārsniedz divus gadus no dienas, kad tā ir sagatavota.

2.   Ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju var sagatavot ar atpakaļejošu spēku par precēm, kas piegādātas pirms attiecīgās deklarācijas. Šāda ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju var sagatavot ar derīguma termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu pirms dienas, kurā deklarācija tika sagatavota. Derīguma termiņš beidzas dienā, kurā ilgtermiņa piegādātāja deklarācija tika sagatavota.

3.   Piegādātājs nekavējoties informē attiecīgo eksportētāju vai tirgotāju, ja ilgtermiņa piegādātāja deklarācija nav derīga attiecībā uz dažiem vai visiem preču sūtījumiem, kas jau ir vai vēl tiks piegādāti.

63. pants

Piegādātāja deklarācijas sagatavošana

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Attiecībā uz produktiem, kas ieguvuši preferenciālas izcelsmes statusu, piegādātāja deklarāciju sagatavo, kā noteikts 22-15. pielikumā. Taču ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju attiecībā uz minētajiem produktiem sagatavo, kā noteikts 22-16. pielikumā.

2.   Attiecībā uz produktiem, kas apstrādāti vai pārstrādāti Eiropas Savienībā, neiegūstot preferenciālu izcelsmes statusu, piegādātāja deklarāciju sagatavo, kā noteikts 22-17. pielikumā. Taču ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju attiecībā uz minētajiem produktiem sagatavo, kā noteikts 22-18. pielikumā.

3.   Uz piegādātāja deklarācijas jābūt piegādātāja pašrocīgam parakstam. Taču, ja piegādātāja deklarāciju un rēķinu sagatavo elektroniski, tos var elektroniski autentificēt, vai piegādātājs var sniegt eksportētājam vai tirgotājam rakstisku apliecinājumu par to, ka viņš uzņemas visu atbildību par jebkuru piegādātāja deklarāciju ar norādi uz viņu, it kā viņš pats to būtu parakstījis ar roku.

64. pants

Informācijas dokumenta INF 4 izsniegšana

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Muitas dienesti var pieprasīt eksportētājam vai tirgotājam, lai tas no piegādātāja iegūst INF 4 informācijas dokumentu, kas apliecina piegādātāja deklarācijas autentiskumu un pareizību.

2.   Piegādātājam iesniedzot pieteikumu, INF 4 informācijas dokumentu izsniedz tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā sagatavota piegādātāja deklarācija, izmantojot 22-02. pielikumā pievienoto veidlapu saskaņā ar tajā noteiktajām tehniskajām specifikācijām. Dienesti var pieprasīt pierādījumus un veikt pārbaudes piegādātāja uzskaites reģistros vai citas pārbaudes, kuras tie uzskata par vajadzīgām.

3.   Muitas dienesti 90 dienu laikā no piegādātāja pieteikuma saņemšanas tam izsniedz INF 4 informācijas dokumentu, norādot, vai piegādātāja deklarācija ir pareiza un autentiska.

4.   Muitas dienests, kuram iesniegts pieprasījums izsniegt INF 4 informācijas dokumentu, saglabā pieteikuma veidlapu vismaz trīs gadus vai ilgāk, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem, ar kuriem reglamentē preferenciālo tirdzniecību starp Savienību un dažām valstīm vai teritorijām.

65. pants

Administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

Muitas dienesti sniedz savstarpēju palīdzību cits citam, pārbaudot, vai piegādātāja deklarācijās sniegtā informācija ir pareiza.

66. pants

Piegādātāja deklarācijas pārbaude

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja eksportētājs 120 dienu laikā pēc muitas dienestu lūguma nespēj uzrādīt INF 4 informācijas dokumentu, eksporta dalībvalsts muitas dienesti var lūgt tās dalībvalsts muitas dienestiem, kurā piegādātāja deklarācija sastādīta, apstiprināt attiecīgo produktu izcelsmi saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem reglamentē preferenciālo tirdzniecību starp Savienību un dažām valstīm.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos eksporta dalībvalsts muitas dienesti nosūta tās dalībvalsts muitas dienestiem, kurā piegādātāja deklarācija sastādīta, visu pieejamo informāciju un dokumentus un pamato savu pieprasījumu.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkos tās dalībvalsts muitas dienesti, kurā piegādātāja deklarācija sastādīta, var pieprasīt pierādījumus no piegādātāja vai veikt atbilstošas minētās deklarācijas pārbaudes.

4.   Muitas dienesti, kas pieprasa pārbaudes veikšanu, iespējami drīz tiek informēti par šīs pārbaudes rezultātiem, izmantojot INF 4 informācijas dokumentu.

5.   Ja 150 dienu laikā no pārbaudes pieprasījuma atbilde nav saņemta vai ja atbildē iekļautā informācija nav pietiekama, lai noteiktu attiecīgo preču izcelsmi, eksporta valsts muitas dienesti izcelsmes apliecinājumu, kas noteikts, pamatojoties uz piegādātāja deklarāciju, atzīst par nederīgu

67. pants

Atzītā eksportētāja atļauja

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja Savienībai ir preferenču nolīgums ar trešo valsti, kurā noteikts, ka izcelsmes apliecinājums tiek izsniegts deklarācijas vai izcelsmes deklarācijas veidā, ko sagatavo atzīts eksportētājs, eksportētāji, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, var pieteikties atzītā eksportētāja atļaujas saņemšanai nolūkā sagatavot un aizstāt minētās deklarācijas.

2.   Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 attiecībā uz pieteikumu pieņemšanas un lēmumu apturēšanas nosacījumiem 11. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 16., 17. un 18. pants un šīs regulas 10. un 15. pants attiecībā uz elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanu informācijas apmaiņas un uzglabāšanas nolūkiem un labvēlīgu lēmumu apturēšanu attiecībā uz pieteikumiem un lēmumiem neattiecas uz lēmumiem, kas saistīti ar atzītā eksportētāja atļauju piešķiršanu.

3.   Atzītā eksportētāja atļauju piešķir tikai personām, kuras atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti izcelsmes noteikumos, kuri iekļauti vai nu nolīgumos, kurus Savienība ir noslēgusi ar dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas, vai tiesību aktos, kurus Savienība ir pieņēmusi vienpusēji attiecībā uz minētajām valstīm vai teritorijām.

4.   Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, ko norāda preferenciālas izcelsmes apliecinājumā. Muitas atļaujas numurs sākas ar ISO 3166-1-alpha- 2 atļaujas izdevējas dalībvalsts valsts kods.

5.   Komisija attiecīgajām trešām valstīm dara zināmas to muitas dienestu adreses, kuru pārziņā ir kontroles veikšana attiecībā uz preferenciālās izcelsmes apliecinājumiem, ko sagatavo atzītie eksportētāji.

6.   Ja piemērojamā preferenciālajā režīmā nav precizēts veids, kādā sagatavo rēķindeklarācijas vai izcelsmes deklarācijas, šīs deklarācijas sagatavo saskaņā ar veidlapu, kas izklāstīta 22-09. pielikumā.

7.   Ja piemērojamā preferenciālajā režīmā nav precizēts vērtību slieksnis, līdz kuram eksportētājs, kas nav atzīts eksportētājs, var sagatavot rēķindeklarāciju vai izcelsmes deklarāciju, noteiktais vērtības slieksnis ir EUR 6 000 par katru sūtījumu.

68. pants

Tādu eksportētāju reģistrācija, kas ir ārpus Savienības VPS sistēmas

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja Savienībai ir preferenču nolīgums ar trešo valsti, kurā ir noteikts, ka eksportētāji saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem drīkst aizpildīt dokumentu par izcelsmi, eksportētājs, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, var pieprasīt, lai to šādā nolūkā reģistrē. Šīs iedaļas 2.–9. apakšiedaļu piemēro mutatis mutandis.

2.   Šā panta nolūkos Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 attiecībā uz pieteikumu pieņemšanas un lēmumu apturēšanas nosacījumiem 11. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 16., 17. un 18. pantu un šīs regulas 10. un 15. pantu nepiemēro. Saskaņā ar šīs regulas 10. pantu informācijas apmaiņai un glabāšanai attiecībā uz pieteikumiem un lēmumiem, kas saistīti ar šo pantu, informācijas un saziņas sistēmu neizmanto.

3.   Trešai valstij, ar kuru Savienībai ir preferenciāls režīms, Komisija sniedz to muitas dienestu adreses, kuru pārziņā ir dokumenta par izcelsmi pārbaude, ko saskaņā ar šo pantu aizpildījis Savienības reģistrētais eksportētājs.

4.   Ja piemērojamā preferenciālajā režīmā nav precizēts vērtību slieksnis, līdz kuram eksportētājs, kas nav reģistrēts eksportētājs, var aizpildīt dokumentu par izcelsmi, noteiktais vērtības slieksnis ir EUR 6 000 par katru sūtījumu.

5.   Līdz reģistrēto eksportētāju sistēmas (REX) jaunināšanas ieviešanas datumiem saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumu piemēro šādus noteikumus:

a)

eksportētājs, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, var pieprasīt, lai to saskaņā ar šīs regulas 67. pantu reģistrē, lai tas saskaņā ar 1. punktu varētu rīkoties kā reģistrētais eksportētājs;

b)

eksportētājs, kurš jau ir Savienības atzītā eksportētāja atļaujas turētājs, drīkst pieprasīt minētās atļaujas pagarināšanu, lai tas saskaņā ar 1. punktu varētu rīkoties kā reģistrētais eksportētājs;

un atzītā eksportētāja atļaujas numuru izmanto kā reģistrētā eksportētāja numuru.

Sākot no reģistrēto eksportētāju sistēmas (REX) ieviešanas datumiem, eksportētājs, kas minēts pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā un kas vēlas turpināt saskaņā ar 1. punktu rīkoties kā reģistrētais eksportētājs, tiek reģistrēts minētajā sistēmā.

69. pants

Tādu preferenciālās izcelsmes apliecinājumu aizvietošana, kas izsniegti vai sagatavoti ārpus Savienības VPS sistēmas

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja noteiktas izcelsmes produkti, kuriem piemēro preferenciālas izcelsmes apliecinājumu, kas iepriekš izsniegts vai sagatavots preferenciālā tarifu režīma nolūkiem, kā minēts Kodeksa 56. panta 2. punkta d) vai e) apakšpunktā, kas nav Savienības VPS, vēl nav laisti brīvā apgrozībā un ir nodoti muitas iestādes kontrolei Savienībā, sākotnējo izcelsmes apliecinājumu var aizstāt ar vienu vai vairākiem rezerves apliecinājumiem nolūkā nosūtīt visus vai kādu no šiem produktiem uz citu vietu Savienībā.

2.   Ja izcelsmes apliecinājums, kas nepieciešams preferenciālo tarifu pasākumu nolūkos, kā minēts 1. punktā, ir pārvadājumu sertifikāts EUR.1, citas valsts izcelsmes sertifikāts, izcelsmes deklarācija vai rēķindeklarācija, izcelsmes aizstājējapliecinājumu izsniedz vai sagatavo vienā no šādiem dokumentu veidiem:

a)

izcelsmes aizstājējdeklarācija vai aizstājējrēķindeklarācija, ko sagatavo atzītais eksportētājs, kas pārsūta preces;

b)

izcelsmes aizstājējdeklarācija vai aizstājējrēķindeklarācija, ko sagatavo preču pārsūtītājs, ja izcelsmes produktu kopējā vērtība sākotnējā sūtījumā, ko paredzēts sadalīt, nepārsniedz piemērojamo robežvērtību;

c)

izcelsmes aizstājējdeklarācija vai aizstājējrēķindeklarācija, ko sagatavo preču pārsūtītājs, ja izcelsmes produktu kopējā vērtība sākotnējā sūtījumā, ko paredzēts sadalīt, pārsniedz piemērojamo robežvērtību, un pārsūtītājs izcelsmes aizstājējdeklarācijai vai aizstājējrēķindeklarācijai pievieno sākotnējā izcelsmes apliecinājuma kopiju;

d)

pārvadājumu sertifikāts EUR.1, ko izdevusi muitas iestāde, kuras kontrolē preces ir nodotas, šādos gadījumos:

i)

pārsūtītājs nav atzītais eksportētājs un nepiekrīt, ka izcelsmes aizstājējapliecinājumam pievieno sākotnējā apliecinājuma kopiju;

ii)

noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība sākotnējā sūtījumā pārsniedz piemērojamo robežvērtību, kuru pārsniedzot, eksportētājam jābūt atzītam eksportētājam, lai sagatavotu aizstājējapliecinājumu.

3.   Ja izcelsmes aizstājējapliecinājums ir izdots saskaņā ar 2. punkta d) apakšpunktu, tā muitas iestāde, kas izsniedza pārvadājumu aizstājējsertifikātu EUR.1, sertifikāta 11. ailē iekļauj aptiprinājumu. Sertifikāta 4. ailē iekļautajiem datiem par izcelsmes valsti jābūt identiskiem tiem datiem, kas ir sākotnējā izcelsmes apliecinājumā. 12. aili paraksta reeksportētājs. Reeksportētājs, kas labticīgi paraka 12. aili, nav atbildīgs par sertifikāta oriģinālā iekļauto datu precizitāti.

Muitas iestāde, kurai pieprasīts izsniegt aizstājējsertifikātu, uz sākotnējā izcelsmes apliecinājuma vai uz tā pielikuma izdara atzīmi par pārsūtāmo produktu svaru, skaitu, veidu un to galamērķa valsti un norāda turpat attiecīgā aizstājējsertifikāta vai aizstājējsertifikātu sērijas numurus. Sākotnējo izcelsmes apliecinājumu tā glabā vismaz trīs gadus.

4.   Ja preferenciālo tarifu pasākumu nolūkos nepieciešamais izcelsmes apliecinājums, kā minēts 1. punktā, ir paziņojums par izcelsmi, aizstājējapliecinājumu pārsūtītājs sagatavo izcelsmes aizstājējpaziņojuma veidā.

Ja sūtījumā esošo produktu, attiecībā uz kuriem izcelsmes apliecinājums ir sagatavots, kopējā vērtība nepārsniedz piemērojamo robežvērtību, pārsūtītājam, kas pārsūta daļu no sūtījuma, nav jābūt reģistrētam eksportētājam, lai sagatavotu aizstājējpaziņojumus par izcelsmi.

Ja sūtījumā esošo produktu, attiecībā uz kuriem izcelsmes apliecinājums ir sagatavots, kopējā vērtība pārsniedz piemērojamo robežvērtību, pārsūtītājs nolūkā sagatavot aizstājējpaziņojumus par izcelsmi, atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

ir Savienībā reģistrēts eksportētājs;

b)

izcelsmes aizstājējpaziņojumam pievieno sākotnējā izcelsmes apliecinājuma fotokopiju.

2. apakšiedaļa

Saņēmēju valstu saistības Savienības VPS sistēmas ietvaros

70. pants

Pienākums nodrošināt administratīvo sadarbību REX sistēmas ietvaros

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Lai nodrošinātu VPS sistēmas pareizu piemērošanu saņēmējas valstis apņemas:

a)

izveidot un uzturēt nepieciešamās administratīvās struktūras un sistēmas, kas vajadzīgas, lai attiecīgajā valstī īstenotu un pārvaldītu noteikumus un procedūras, kas izklāstītas šajā apakšiedaļā un šīs iedaļas 3.–9. apakšiedaļā un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļā, attiecīgā gadījumā ietverot kumulācijas piemērošanai vajadzīgos pasākumus;

b)

nodrošināt, ka to kompetentās iestādes sadarbosies ar Komisiju un dalībvalstu muitas dienestiem.

2.   Sadarbība, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, ietver:

c)

visa vajadzīgā atbalsta sniegšanu, ja to pieprasa Komisija, lai tā varētu pārraudzīt VPS sistēmas pareizu pārvaldību attiecīgajā valstī, tostarp Komisijas vai dalībvalstu muitas dienestu veiktus pārbaudes apmeklējumus uz vietas;

d)

neskarot šīs regulas 108. un 109. pantu, produktu noteiktas izcelsmes statusa pārbaudi un atbilstību citiem šajā apakšiedaļā, šīs iedaļas 3.–9. apakšiedaļā un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, tostarp apmeklējumus uz vietas, ja saistībā ar izcelsmes pārbaudēm to pieprasa Komisija vai dalībvalstu muitas dienesti.

3.   Lai saņēmējas valstis būtu tiesīgas piemērot reģistrēto eksportētāju sistēmu, tās Komisijai iesniedz 1. punktā minētās saistības vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad tās plāno sākt eksportētāju reģistrāciju.

4.   Ja valsts vai teritorija ir svītrota no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 978/2012 (13) II pielikuma, šai valstij vai teritorijai trīs gadus no datuma, kad to svītro no minētā pielikuma, turpina piemērot pienākumu nodrošināt administratīvo sadarbību, kas noteikts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 55. panta 8. punktā un šīs regulas 72., 80. un 108. pantā.

71. pants

Administratīvās sadarbības procedūras un metodes, kas piemērojamas eksportam, kurš tiek veikts, izmantojot A veidlapas izcelsmes sertifikātus un rēķindeklarācijas

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Katra saņēmējvalsts ievēro vai nodrošina, ka tiek ievēroti:

a)

eksportējamo produktu izcelsmes noteikumi, kas izklāstīti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļā;

b)

noteikumi par A veidlapas izcelsmes sertifikātu;

c)

noteikumi par rēķindeklarācijām, kuras jāsagatavo saskaņā ar 22-09. pielikumā izklāstītajām prasībām;

d)

noteikumi, kas attiecas uz šīs regulas 73. pantā minēto paziņošanas pienākumu;

e)

noteikumi, kas attiecas uz Kodeksa 64. panta 6. punktā minēto atkāpju piešķiršanu.

2.   Saņēmējvalstu kompetentās iestādes sadarbojas ar Komisiju vai dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz:

a)

visa vajadzīgā atbalsta sniegšanu, ja to pieprasa Komisija, lai tā varētu uzraudzīt VPS shēmas pareizu pārvaldību attiecīgajā valstī, tostarp Komisijas vai dalībvalstu muitas dienestu veiktus pārbaudes apmeklējumus uz vietas;

b)

neskarot šīs regulas 73. un 110. pantu, produktu noteiktas izcelsmes statusa pārbaudi un atbilstību citiem šajā apakšiedaļā, šīs iedaļas 3. līdz 9. apakšiedaļā un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļā izklāstītajiem nosacījumiem, tostarp apmeklējumus uz vietas, ja tādus izcelsmes izpētes sakarā pieprasa Komisija vai dalībvalstu muitas dienesti.

3.   Ja saņēmējvalstī A veidlapas izcelsmes sertifikātu izdošanai izraudzīta kompetentā iestāde, tiek pārbaudīti dokumenti, kas apliecina izcelsmi, un tiek izdoti A veidlapas izcelsmes sertifikāti eksportam uz Savienību, tad uzskata, ka saņēmējvalsts ir pieņēmusi 1. punktā minētos nosacījumus.

4.   Ja valsti atzīst vai atkārtoti atzīst par saņēmējvalsti attiecībā uz produktiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 978/2012, tad preces, kuru izcelsme ir tajā valstī, izmanto vispārējo preferenču sistēmu, ar nosacījumu, ka tās eksportētas no saņēmējvalsts šīs regulas 73. panta 2. punktā minētajā datumā vai pēc šā datuma.

5.   Ja valsts vai teritorija ir svītrota no Regulas (ES) Nr. 978/2012 II pielikuma, šai valstij vai teritorijai trīs gadus no datuma, kad to svītro no minētā pielikuma, turpina piemērot pienākumu nodrošināt administratīvo sadarbību, kas noteikts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 55. pantā un šīs regulas 110. un 111. pantā.

6.   Pienākumus, kuri minēti 5. punktā, piemēro Singapūrai uz trīs gadu laikposmu, kas sākas no 2014. gada 1. janvāra.

72. pants

Paziņošanas pienākums, kas piemērojams pēc reģistrēto eksportētāju (REX) sistēmas piemērošanas datuma

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Saņēmējvalstis paziņo Komisijai to iestāžu nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju, kuras atrodas to teritorijā un kuras ir:

a)

daļa no attiecīgās valsts valdības iestādēm vai kuras darbojas valdības pilnvarojumā un ir pilnvarotas reģistrēt eksportētājus REX sistēmā, grozīt un atjaunināt reģistrācijas datus un anulēt reģistrācijas;

b)

daļa no attiecīgās valsts valdības iestādēm, kas atbild par administratīvās sadarbības nodrošināšanu ar Komisiju un dalībvalstu muitas dienestiem, kā paredzēts šajā apakšiedaļā, šīs iedaļas 3. līdz 9. apakšiedaļā un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļā.

2.   Paziņojumu nosūta Komisijai vēlākais trīs mēnešus pirms datuma, kad saņēmējvalstis plāno sākt eksportētāju reģistrāciju.

3.   Saņēmējvalstis nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām informācijā, kas paziņota saskaņā ar 1. punktu.

73. pants

Paziņošanas pienākumi, kas piemērojami līdz reģistrēto eksportētāju (REX) sistēmas piemērošanas datumam

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Saņēmējvalstis Komisijai dara zināmus to teritorijā esošo valdības iestāžu nosaukumu un adresi, kas ir pilnvarotas izdot A veidlapas izcelsmes sertifikātus, kā arī šo iestāžu lietoto zīmogu nospiedumu paraugus, kā arī to iestāžu nosaukumu un adresi, kas ir atbildīgas par A veidlapas izcelsmes sertifikātu un rēķindeklarāciju kontroli.

Komisija šo informāciju paziņos dalībvalstu muitas dienestiem. Ja šo informāciju paziņo saistībā ar iepriekšējo paziņojumu grozījumiem, Komisija norāda datumu, kurā jaunie zīmogi tiek nodoti lietošanā, saskaņā ar norādēm, ko sniegušas saņēmējvalstu valdības kompetentās iestādes. Šī informācija ir oficiālai izmantošanai, tomēr, ja preces laiž brīvā apgrozībā, attiecīgie muitas dienesti var atļaut importētājam iepazīties ar šajā daļā minēto zīmogu nospiedumu paraugiem.

Saņēmējām valstīm, kas jau ir iesniegušas saskaņā ar pirmo daļu noteikto informāciju, tā vairs nav jāsniedz, ja vien nav notikušas kādas izmaiņas.

2.   Šīs regulas 71. panta 4. punkta piemērošanai Komisija savā tīmekļa vietnē publicēs datumu, kurā valsts, kas atzīta vai atkal atzīta par saņēmējvalsti attiecībā uz Regulā (ES) Nr. 978/2012 minētajiem produktiem, ir izpildījusi šā panta 1. punktā noteiktos pienākumus.

3. apakšiedaļa

Eksporta procedūras saņēmējās valstīs un Savienībā, kas piemērojamas saskaņā ar Savienības VPS shēmu līdz reģistrēto eksportētāju sistēmas piemērošanai

74. pants

A veidlapas izcelsmes sertifikāta izdošanas procedūra

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   A veidlapas izcelsmes sertifikātus izdod, pamatojoties uz eksportētāja vai tā pārstāvja rakstisku pieteikumu, kam pievienoti citi atbilstoši pamatojuma dokumenti, kuri apliecina, ka eksportējamie produkti atbilst prasībām, lai varētu izdot A veidlapas izcelsmes sertifikātu. A veidlapas izcelsmes sertifikātus izdod, izmantojot 22–08. pielikumā norādīto veidlapu.

2.   Saņēmējvalstu kompetentās iestādes eksportētājam dara pieejamu A veidlapas izcelsmes sertifikātu, tiklīdz eksports ir noticis vai nodrošināts. Tomēr saņēmējvalstu kompetentās iestādes A veidlapas izcelsmes sertifikātu var izdot arī pēc attiecīgo produktu eksportēšanas, ja:

a)

eksportēšanas laikā to neizsniedza kļūdas, netīšas paviršības vai īpašu apstākļu dēļ; vai

b)

kompetentajām iestādēm ir pierādīts, ka A veidlapas izcelsmes sertifikāts ir izdots, taču importējot nav pieņemts tehnisku iemeslu dēļ; vai

c)

attiecīgo produktu galamērķis tika noteikts transportēšanas vai uzglabāšanas laikā un pēc iespējamas sūtījuma sadalīšanas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 43. pantu.

3.   Saņēmējvalstu kompetentās iestādes var izdot sertifikātu retrospektīvi tikai pēc tam, kad tās ir pārbaudījušas to, vai informācija, kas sniegta retrospektīvi izdota A veidlapas izcelsmes sertifikāta pieteikumā, atbilst informācijai attiecīgajā eksporta lietā, un to, vai A veidlapas izcelsmes sertifikāts netika izdots, eksportējot attiecīgos produktus, izņemot gadījumus, kad A veidlapas izcelsmes sertifikāts netika pieņemts tehnisku iemeslu dēļ. Retrospektīvi izdota A veidlapas izcelsmes sertifikāta 4. ailē norāda “Issued retrospectively”, “Délivré a posteriori” vai “emitido a posteriori”.

4.   A veidlapas izcelsmes sertifikāta zādzības, nozaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā eksportētājs var vērsties ar pieteikumu kompetentajās iestādēs, kas izdevušas dokumentu, lai iegūtu tā dublikātu, pamatojoties uz to rīcībā esošajiem eksporta dokumentiem. A veidlapas izcelsmes sertifikāta dublikāta 4. ailē norāda vārdu “Duplicate”, “Duplicata” vai “Duplicado”, izdošanas datumu un sertifikāta oriģināla sērijas numuru. Dublikāts stājas spēkā no oriģināla izdošanas datuma.

5.   Lai pārbaudītu, vai produkts, par kuru pieprasīts A veidlapas izcelsmes sertifikāts, atbilst attiecīgajiem izcelsmes noteikumiem, valdības kompetentās iestādes ir tiesīgas pieprasīt jebkuru dokumentāru pierādījumu vai veikt jebkādas pārbaudes, ko tās uzskata par vajadzīgām.

6.   A veidlapas izcelsmes sertifikāta 2. un 10. ailes aizpildīšana nav obligāta. 12. ailē ir norāde “Savienība” vai kādas dalībvalsts nosaukums. A veidlapas izcelsmes sertifikāta izdošanas datumu norāda 11. ailē. Paraksts minētajā ailē, kas ir paredzēta valdības kompetentajām iestādēm, kuras izdod sertifikātu, kā arī eksportētāja pilnvarotā parakstītāja paraksts 12. ailē, ir rokrakstā.

75. pants

Nosacījumi rēķindeklarācijas sagatavošanai

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ikviens eksportētājs, kas darbojas saņēmējvalstī, var sagatavot rēķindeklarāciju attiecībā uz jebkuru sūtījumu, kurš sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kas ietver noteiktas izcelsmes produktus, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000, un ar nosacījumu, ka šai procedūrai piemēro šīs regulas 67. panta 2. punktā minēto administratīvo sadarbību.

2.   Eksportētājam, kurš sagatavo rēķindeklarāciju, ir jābūt gatavam pēc eksportētājvalsts muitas iestāžu vai citu valdības kompetento iestāžu pieprasījuma jebkurā brīdī iesniegt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo produktu noteiktas izcelsmes statusu.

3.   Deklarāciju rēķinā sagatavo eksportētājs franču, angļu vai spāņu valodā, uz rēķina pavadzīmes vai cita komercdokumenta mašīnrakstā uzrakstot, uzzīmogojot vai uzdrukājot deklarāciju, kuras teksts ir 22-09. pielikumā. Ja deklarācija ir rakstīta ar roku, tai jābūt rakstītai ar tinti un drukātiem burtiem. Rēķindeklarācijā ir eksportētāja oriģinālais paraksts rokrakstā.

4.   Lai izmantotu rēķindeklarāciju, ir jāievēro šādi nosacījumi:

a)

katram sūtījumam sagatavo vienu rēķindeklarāciju;

b)

ja preces, kas ietvertas sūtījumā, jau eksportētājvalstī ir pārbaudītas attiecībā uz “noteiktas izcelsmes produktu” definīciju, eksportētājs rēķindeklarācijā var atsaukties uz šo pārbaudi.

76. pants

A veidlapas izcelsmes sertifikāta izdošanas nosacījumi kumulācijas gadījumā

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

Ja piemēro kumulāciju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 53., 54., 55. vai 56. pantu, saņēmējvalsts valdības kompetentās iestādes, kurām pieprasa izdot A veidlapas izcelsmes sertifikātu par produktiem, kuru ražošanā izmantoti materiāli, kuru izcelsme ir pusē, ar kuru atļauta kumulācija, pamatojas uz:

a)

divpusējas kumulācijas gadījumā – izcelsmes apliecinājumu, ko iesniedzis eksportētāja piegādātājs un kas izdots saskaņā ar šīs regulas 77. panta noteikumiem;

b)

gadījumā, ja piemēro kumulāciju ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju, – eksportētāja piegādātāja iesniegtu izcelsmes apliecinājumu, kas izdots saskaņā ar Norvēģijas, Šveices vai Turcijas attiecīgajiem izcelsmes noteikumiem;

c)

piemērojot reģionālo kumulāciju, – uz eksportētāja piegādātāja sniegtu izcelsmes pierādījumu, proti, A veidlapas izcelsmes sertifikātu, kuru izdod, izmantojot 22-08. pielikumā norādīto veidlapu, vai attiecīgi deklarāciju rēķinā, kuras teksts norādīts 22-09. pielikumā;

d)

piemērojot paplašināto kumulāciju, – uz eksportētāja piegādātāja iesniegtu izcelsmes apliecinājumu, kas izdots saskaņā ar atbilstošā Savienības un attiecīgās valsts brīvās tirdzniecības nolīguma noteikumiem.

Pirmās daļas a), b), c) un d) punktā minētajos gadījumos A veidlapas izcelsmes sertifikāta 4. ailē attiecīgi ir norāde:

“EU cumulation”, “Norway cumulation”, “Switzerland cumulation”, “Turkey cumulation”, “regional cumulation”, “extended cumulation with country x” vai

“Cumul UE”, “Cumul Norvège”, “Cumul Suisse”, “Cumul Turquie”, “cumul regional”, “cumul étendu avec le pays x”, vai

“Acumulación UE”,”Acumulación Noruega”, “Acumulación Suiza”, “Acumulación Turquía”, “Acumulación regional”, “Acumulación ampliada con en país x”.

77. pants

Savienības izcelsmes statusa apliecinājums saistībā ar divpusējo kumulāciju un atzīto eksportētāju

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Pierādījumu par Savienības produktu izcelsmes statusu sniedz kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

a)

uzrādot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kas izdots, izmantojot 22–10. pielikumā norādīto veidlapu; vai

b)

uzrādot rēķindeklarāciju, kuras teksts norādīts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 22-09. pielikumā. Rēķindeklarāciju var sagatavot ikviens eksportētājs sūtījumiem, kas ietver noteiktas izcelsmes produktus, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000, vai Savienības atzītais eksportētājs.

2.   Eksportētājs vai tā pārstāvis preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 2. ailē ieraksta “GSP beneficiary countries” un “EU” vai “pays bénéficaires du SPG” un “UE”.

3.   Šīs apakšiedaļas, šīs iedaļas 3. līdz 9. apakšiedaļas un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļas noteikumi par A veidlapas izcelsmes sertifikātu izdošanu, izmantošanu un turpmāku pārbaudi mutatis mutandis attiecas uz preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un, izņemot noteikumus par to izdošanu, rēķindeklarācijām.

4.   Dalībvalstu muitas dienesti var atļaut ikvienam eksportētājam, kurš veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā (turpmāk – “atzītais eksportētājs”), kas bieži veic Savienības izcelsmes produktu pārvadājumus divpusējās kumulācijas sakarā, sagatavot rēķindeklarācijas neatkarīgi no attiecīgo produktu vērtības, ja minētais eksportētājs sniedz muitas dienestiem visas garantijas, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu šādu informāciju:

a)

produktu izcelsmes statuss;

b)

citu minētajā dalībvalstī piemērojamu prasību izpilde.

5.   Muitas dienesti var piešķirt atzītā eksportētāja statusu saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus tās uzskata par atbilstīgiem. Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, kas jānorāda rēķindeklarācijā.

6.   Muitas dienesti pārrauga, kā atzītais eksportētājs izmanto atļauju. Piešķirto atļauju muitas dienesti jebkurā laikā var atsaukt.

Tie var atsaukt atļauju ikvienā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

a)

atzītais eksportētājs vairs nesniedz 4. punktā minētās garantijas;

b)

atzītais eksportētājs nepilda 5. punktā minētos nosacījumus;

c)

atzītais eksportētājs nepareizi izmanto atļauju.

7.   Atzītajam eksportētājam rēķindeklarācijas nav jāparaksta, ja atzītais eksportētājs iesniedz muitas dienestiem rakstisku apņemšanos, uzņemoties pilnu atbildību par jebkuru rēķindeklarāciju, kurā norādīts uz atzīto eksportētāju, it kā atzītais eksportētājs pats būtu ar roku parakstījis šādas deklarācijas.

4. apakšiedaļa

Eksporta procedūras saņēmējās valstīs un Savienībā, kas piemērojamas saskaņā ar Savienības VPS shēmu no reģistrēto eksportētāju sistēmas piemērošanas datuma

78. pants

Eksportētāju pienākums reģistrēties un atbrīvojums no tā

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   VPS shēmu piemēro šādos gadījumos:

a)

ja preces, kas atbilst šīs apakšiedaļas, šīs iedaļas 3. līdz 9. apakšiedaļas un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļas prasībām, eksportējis reģistrētais eksportētājs;

b)

ja viena vai vairāku iepakojumu sūtījumu, kurā ir noteiktas izcelsmes produkti, ir eksportējis jebkurš eksportētājs un ja sūtījumā iekļauto noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000.

2.   Noteiktas izcelsmes produktu vērtība sūtījumā ir visu noteiktas izcelsmes produktu vērtība vienā sūtījumā, uz kuru attiecas paziņojums par izcelsmi, kas sagatavots eksportētājvalstī.

79. pants

Reģistrācijas procedūra saņēmējās valstīs un eksporta procedūras, kas pārejas periodā piemērojamas reģistrēto eksportētāju sistēmas piemērošanai

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Saņēmējvalstis sāk eksportētāju reģistrāciju 2017. gada 1. janvārī.

Tomēr, ja saņēmējvalsts nevar sākt reģistrāciju minētajā datumā, tā līdz 2016. gada 1. jūlijam rakstiski paziņo Komisijai, ka tā atliek eksportētāju reģistrāciju līdz 2018. gada 1. janvārim vai 2019. gada 1. janvārim.

2.   Divpadsmit mēnešu laikā no datuma, kurā saņēmējvalsts uzsāk eksportētāju reģistrāciju, attiecīgās saņēmējvalsts kompetentās iestādes turpina izdot A veidlapas izcelsmes sertifikātus, ja to pieprasa eksportētāji, kuri sertifikāta pieprasīšanas brīdī vēl nav reģistrēti.

Neskarot šīs regulas 94. panta 2. punktu, A veidlapas izcelsmes sertifikātus, kas sagatavoti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, Savienībā pieņem kā izcelsmes apliecinājumus, ja tie ir izdoti pirms attiecīgā eksportētāja reģistrācijas datuma.

Saņēmējvalsts kompetentās iestādes, kuras saskaras ar grūtībām pabeigt pieteikuma procesu iepriekšminēto divpadsmit mēnešu laikā, drīkst lūgt Komisijai, lai tā šo termiņu pagarina. Šādi pagarinājumi nepārsniedz sešus mēnešus.

3.   Saņēmējvalsts eksportētāji, kas ir vai nav reģistrēti, sagatavo paziņojumus par izcelsmi attiecībā uz sūtījumā iekļautiem noteiktas izcelsmes produktiem, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000, no datuma, kad saņēmējvalsts ir iecerējusi sākt eksportētāju reģistrāciju.

Pēc reģistrācijas eksportētāji sagatavo paziņojumus par izcelsmi attiecībā uz sūtījumā iekļautiem noteiktas izcelsmes produktiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz EUR 6 000, no datuma, kad to reģistrācija ir spēkā saskaņā ar šīs regulas 86. panta 4. punktu.

4.   Visas saņēmējvalstis piemēro reģistrēto eksportētāju sistēmu vēlākais no 2020. gada 30. jūnija.

5. apakšiedaļa

80. pants

Reģistrēto eksportētāju datubāze – iestāžu pienākumi

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Komisija izveido sistēmu, lai reģistrētu eksportētājus, kuri ir pilnvaroti apstiprināt preču izcelsmi (REX sistēma), un dara to pieejamu līdz 2017. gada 1. janvārim.

2.   Saņēmējvalstu kompetentās iestādes un dalībvalstu muitas dienesti, saņemot aizpildītu 22-06. pielikumā iekļauto veidlapu, eksportētājam vai attiecīgā gadījumā preču pārsūtītājam nekavējoties piešķir reģistrētā eksportētāja numuru un ievada REX sistēmā reģistrētā eksportētāja numuru, reģistrācijas datus un reģistrācijas datumu, no kura reģistrācija ir spēkā saskaņā ar šīs regulas 86. panta 4. punktu.

Saņēmējvalsts kompetentās iestādes vai dalībvalsts muitas dienesti informē eksportētāju vai attiecīgā gadījumā preču pārsūtītāju par attiecīgajam eksportētājam vai preču pārsūtītājam piešķirto reģistrētā eksportētāja numuru un par datumu, no kura reģistrācija ir spēkā.

3.   Ja kompetentās iestādes uzskata, ka pieteikumā sniegtā informācija ir nepilnīga, tās nekavējoties to dara zināmu eksportētājam.

4.   Saņēmējvalstu kompetentās iestādes un dalībvalstu muitas dienesti regulāri atjaunina datus, ko tie ir reģistrējuši. Tie groza minētos datus nekavējoties pēc informācijas saņemšanas no reģistrētā eksportētāja saskaņā ar šīs regulas 89. pantu.

81. pants

Dažu noteikumu piemērošanas datums

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Šīs regulas 70., 72., 78. līdz 80., 82. līdz 93., 99. līdz 107., 108., 109. un 112. pantu piemēro attiecībā uz preču eksportu, ko veic REX sistēmā saņēmējvalstī reģistrēti eksportētāji no datuma, kurā saņēmējvalsts sāk eksportētāju reģistrāciju minētajā sistēmā. Attiecībā uz eksportētājiem Savienībā minētos pantus piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

2.   Šīs regulas 71., 73., 74. līdz 77., 94. līdz 98. un 110. līdz 112. pantu piemēro attiecībā uz preču eksportu, ko veic eksportētāji, kuri nav reģistrēti REX sistēmā saņēmējvalstī. Attiecībā uz eksportētājiem Savienībā minētos pantus piemēro līdz 2017. gada 31. decembrim.

82. pants

Reģistrēto eksportētāju datubāze – tiesības piekļūt datubāzei

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Komisija nodrošina, ka REX sistēmas pieejamība tiek nodrošināta saskaņā ar šo pantu.

2.   Komisijai ir pieejami visi dati.

3.   Saņēmējvalsts kompetentajām iestādēm ir pieejami dati attiecībā uz eksportētājiem, ko tās ir reģistrējušas.

4.   Dalībvalstu muitas dienestiem ir pieejami dati, ko tie ir reģistrējuši, un dati, ko reģistrējuši citu dalībvalstu muitas dienesti un saņēmējvalstu kompetentās iestādes, kā arī Norvēģija, Šveice vai Turcija. Šāda datu pieejamība tiek nodrošināta nolūkā veikt muitas deklarāciju pārbaudi saskaņā ar Kodeksa 188. pantu vai kontroli pēc preču izlaišanas saskaņā ar Kodeksa 48. pantu.

5.   Komisija saņēmējvalstu kompetentajām iestādēm nodrošina drošu piekļuvi REX sistēmai.

6.   Ja valsts vai teritorija ir svītrota no Regulas (ES) Nr. 978/2012 II pielikuma, tās kompetentās iestādes patur tiesības piekļūt REX sistēmai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai tās varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šīs regulas 70. pantu.

7.   Ar eksportētāja piekrišanu, ko tas pauž, parakstoties 22-06. pielikumā ietvertās veidlapas 6. ailē, Komisija dara publiski pieejamu šādu informāciju:

a)

reģistrētā eksportētāja numuru;

b)

tās vietas adresi, kur reģistrētais eksportētājs veic uzņēmējdarbību;

c)

kontaktinformāciju, kā norādīts 22-06. pielikumā ietvertās veidlapas 2. ailē;

d)

indikatīvu to preču aprakstu, kuras atbilst preferenciāla režīma piemērošanas prasībām, ieskaitot indikatīvu Harmonizētās sistēmas pozīciju vai nodaļu sarakstu, kā norādīts 22-06. pielikumā ietvertās veidlapas 4. ailē;

e)

uzņēmēja reģistrācijas (EORI) numuru vai reģistrētā eksportētāja tirgotāja identifikācijas numuru (TIN).

Atteikšanās parakstīties 6. ailē nav pamats tam, lai atteiktu eksportētāja reģistrēšanu.

8.   Komisija vienmēr nodrošina, ka publiski ir pieejami šādi dati:

a)

reģistrētā eksportētāja numurs;

b)

datums, no kura reģistrācija ir spēkā;

c)

vajadzības gadījumā reģistrācijas anulēšanas datums;

d)

informācija par to, vai reģistrācija attiecas arī uz eksportu uz Norvēģiju, Šveici vai Turciju;

e)

datums, kad pēdējo reizi ir veikta REX sistēmas sinhronizācija ar publiski pieejamo tīmekļa vietni.

83. pants

Reģistrēto eksportētāju datubāze – datu aizsardzība

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Datus, kas reģistrēti REX sistēmā, apstrādā tikai saistībā ar VPS shēmas piemērošanu, kā noteikts šajā apakšiedaļā.

2.   Reģistrētiem eksportētājiem sniedz informāciju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (14) 11. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (15) 10. pantā. Turklāt tiem sniedz arī šādu informāciju:

a)

informāciju par tādu pārstrādes darbību juridisko pamatu, kurām dati ir paredzēti;

b)

datu uzglabāšanas termiņu.

Reģistrētiem eksportētājiem minēto informāciju sniedz dokumentā, kas pievienots pieteikumam reģistrēta eksportētāja statusa iegūšanai, kurš ietverts 22-06. pielikumā.

3.   Katra saņēmējvalsts kompetentā iestāde un katrs dalībvalsts muitas dienests, kas ievadījis datus REX sistēmā, uzskatāms par datu pārzini minēto datu apstrādes nolūkā.

Komisiju uzskata par kopīgo pārzini attiecībā uz visu datu apstrādi, lai garantētu, ka visi reģistrētie eksportētāji varēs īstenot savas tiesības.

4.   Reģistrēto eksportētāju tiesības attiecībā uz tādu datu apstrādi, kas tiek uzglabāti REX sistēmā un ir uzskaitīti 22-06. pielikumā, un kurus apstrādā valstu sistēmās, īsteno saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK dalībvalstī, kas minētos datus uzglabā.

5.   Dalībvalstis, kas savās valsts sistēmās replicē tām pieejamos REX sistēmas datus, šos replicētos datus regulāri atjaunina.

6.   Reģistrēto eksportētāju tiesības attiecībā uz to reģistrācijas datu apstrādi, ko veic Komisija, īsteno saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

7.   Ikvienu reģistrētā eksportētāja lūgumu izmantot tiesības piekļūt datiem, tos labot, dzēst vai bloķēt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 iesniedz pārzinim, kas to izskata.

Ja reģistrētais eksportētājs ir iesniedzis šādu lūgumu Komisijai, iepriekš nevēršoties pie datu pārziņa, Komisija nosūta minēto lūgumu reģistrētā eksportētāja datu pārzinim.

Ja reģistrētais eksportētājs nevar īstenot savas tiesības ar datu pārziņa starpniecību, šis reģistrētais eksportētājs iesniedz minēto lūgumu Komisijai, kas darbojas pārziņa statusā. Komisijai ir tiesības labot, dzēst vai bloķēt datus.

8.   Valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, sadarbojas un nodrošina reģistrācijas datu saskaņotu uzraudzību.

Darbojoties katrs savu pilnvaru ietvaros, tie apmainās ar būtisku informāciju, palīdz cits citam veikt auditu un apskates, izskata šīs regulas interpretācijas vai piemērošanas grūtības, analizē problēmas saistībā ar neatkarīgas uzraudzības īstenošanu vai datu subjektu tiesību īstenošanu, izstrādā saskaņotus priekšlikumus problēmu kopīgiem risinājumiem un, ja vajadzīgs, veicina informētību par tiesībām datu aizsardzības jomā.

84. pants

Paziņošanas pienākumi, kas piemērojami dalībvalstīm reģistrēto eksportētāju (REX) sistēmas īstenošanai

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

Dalībvalstis paziņo Komisijai to muitas dienestu nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju, kuri:

a)

ir tiesīgi reģistrēt eksportētājus un kravas pārsūtītājus REX sistēmā, grozīt un atjaunināt reģistrācijas datus un anulēt reģistrāciju;

b)

atbild par administratīvās sadarbības nodrošināšanu ar saņēmējvalstu kompetentajām iestādēm, kā paredzēts šajā apakšiedaļā, šīs iedaļas 3. līdz 9. apakšiedaļā un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļā.

Paziņojumu nosūta Komisijai līdz 2016. gada 30. septembrim.

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām informācijā, kas paziņota saskaņā pirmo daļu.

85. pants

Reģistrācijas procedūra dalībvalstīs un eksporta procedūras, kas pārejas periodā piemērojamas reģistrēto eksportētāju sistēmas piemērošanai

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   2017. gada 1. janvārī dalībvalstu muitas dienesti sāk reģistrēt eksportētājus, kuri veic uzņēmējdarbību to teritorijā.

2.   No 2018. gada 1. janvāra visu dalībvalstu muitas dienesti pārtrauc izdot preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 kumulācijas nolūkā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 53. pantu.

3.   Dalībvalstu muitas dienesti līdz 2017. gada 31. decembrim pēc to eksportētāju vai preču pārsūtītāju lūguma, kuri vēl nav reģistrēti, izdod preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 vai A veidlapas izcelsmes aizstājējsertifikātus. To piemēro arī tad, ja noteiktas izcelsmes produktiem, kas nosūtīti uz Savienību, ir pievienoti paziņojumi par izcelsmi, ko izdevis saņēmējvalstī reģistrēts eksportētājs.

4.   Savienības eksportētāji, kuri ir vai nav reģistrēti, no 2017. gada 1. janvāra sagatavo paziņojumus par izcelsmi attiecībā uz sūtījumā iekļautiem noteiktas izcelsmes produktiem, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000.

Pēc reģistrācijas eksportētāji sagatavo paziņojumus par izcelsmi attiecībā uz sūtījumā iekļautiem noteiktas izcelsmes produktiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz EUR 6 000, no datuma, kurā to reģistrācija ir spēkā saskaņā ar šīs regulas 86. panta 4. punktu.

5.   Reģistrētie preču pārsūtītāji var sagatavot aizstājējpaziņojumus par izcelsmi no dienas, kad to reģistrācija ir spēkā saskaņā ar šīs regulas 86. panta 4. punktu. To piemēro neatkarīgi no tā, vai precēm ir pievienots A veidlapas izcelsmes sertifikāts, kas izdots saņēmējvalstī, rēķindeklarācija vai paziņojums par izcelsmi, ko sagatavojis eksportētājs.

86. pants

Pieteikums reģistrēta eksportētāja statusa iegūšanai

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Lai kļūtu par reģistrētu eksportētāju, eksportētājs iesniedz pieteikumu tās saņēmējvalsts kompetentajām iestādēm, kur atrodas tā galvenais birojs vai kur tas pastāvīgi veic uzņēmējdarbību.

Pieteikumu iesniedz, izmantojot 22-06. pielikumā iekļauto veidlapu.

2.   Lai kļūtu par reģistrētu eksportētāju, eksportētājs vai preču pārsūtītājs, kurš veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, iesniedz pieteikumu attiecīgās dalībvalsts muitas dienestiem. Pieteikumu iesniedz, izmantojot 22-06. pielikumā iekļauto veidlapu.

3.   Lai veiktu eksportu saskaņā ar VPS shēmu un saskaņā ar Norvēģijas, Šveices vai Turcijas vispārējo preferenču shēmu, eksportētājiem ir jāreģistrējas tikai vienu reizi.

Saņēmējvalsts kompetentās iestādes eksportētājam piešķir reģistrētā eksportētāja numuru, kas paredzēts eksporta veikšanai saskaņā ar Savienības, Norvēģijas un Šveices, kā arī Turcijas VPS shēmu, ja minētās valstis ir atzinušas par saņēmējvalsti to valsti, kurā notikusi reģistrācija.

4.   Reģistrācija ir spēkā, sākot no datuma, kad saņēmējvalsts kompetentās iestādes vai dalībvalsts muitas dienesti saņem saskaņā ar 1. un 2. punktu aizpildītu reģistrācijas pieteikumu.

5.   Ja eksportētājs eksporta formalitāšu nokārtošanas nolūkā tiek pārstāvēts un viņa pārstāvis arī ir reģistrēts eksportētājs, minētais pārstāvis neizmanto savu eksportētāja reģistrācijas numuru.

87. pants

Reģistrēto eksportētāju datubāze – informācijas publicēšana

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

Šīs regulas 70. panta 4. punkta piemērošanai Komisija savā tīmekļa vietnē publicēs datumu, kurā saņēmējvalstis sāk piemērot reģistrēto eksportētāju sistēmu. Komisija šo informāciju regulāri atjauninās.

88. pants

Automātiska eksportētāju reģistrācija valstī, kura kļūst par Savienības VPS saņēmējvalsti

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

Ja kāda valsts tiek pievienota saņēmējvalstu sarakstam Regulas (ES) Nr. 978/2012 II pielikumā, Komisija automātiski aktivizē savā VPS shēmā visu to eksportētāju reģistrāciju, kas reģistrēti minētajā valstī, ar nosacījumu, ka eksportētāju reģistrācijas dati ir pieejami REX sistēmā un ir spēkā vismaz Norvēģijas, Šveices vai Turcijas VPS shēmā.

Šajā gadījumā eksportētājam, kas jau ir reģistrēts vismaz Norvēģijas, Šveices vai Turcijas VPS shēmā, nav jāiesniedz pieteikums kompetentajai iestādei to reģistrēt Savienības VPS shēmā.

89. pants

Svītrošana no reģistrēto eksportētāju saraksta

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Reģistrētie eksportētāji nekavējoties informē saņēmējvalsts kompetentās iestādes vai dalībvalsts muitas dienestus par izmaiņām attiecībā uz informāciju, kuru tie ir iesnieguši, lai tiktu reģistrēti.

2.   Reģistrētie eksportētāji, kuri vairs neatbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai eksportētu preces VPS shēmas ietvaros, vai arī vairs neplāno eksportēt preces VPS shēmas ietvaros, attiecīgi informē saņēmējvalsts kompetentās iestādes vai dalībvalsts muitas dienestus.

3.   Saņēmējvalsts kompetentās iestādes vai dalībvalsts muitas dienesti anulē reģistrāciju, ja reģistrētais eksportētājs:

a)

vairs nepastāv;

b)

vairs neatbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai eksportētu preces VPS shēmas ietvaros;

c)

ir informējis saņēmējvalsts kompetento iestādi vai dalībvalsts muitas dienestus, ka vairs neplāno eksportēt preces VPS shēmas ietvaros;

d)

tīši vai aiz neuzmanības sagatavo vai liek sagatavot paziņojumu par izcelsmi, kurā ietverta nepareiza informācija, un tādēļ ir nepamatoti saņemtas preferenciālā tarifa režīma priekšrocības.

4.   Saņēmējvalsts kompetentā iestāde vai dalībvalsts muitas dienesti var anulēt reģistrāciju, ja reģistrētais eksportētājs neveic reģistrācijas datu pastāvīgu atjaunināšanu.

5.   Reģistrāciju anulēšanai nav atpakaļejoša spēka, t. i., tā attiecas paziņojumiem par izcelsmi, kas sagatavoti pēc anulēšanas datuma. Reģistrācijas anulēšana neietekmē to paziņojumu par izcelsmi derīgumu, kuri sagatavoti pirms reģistrētais eksportētājs tika informēts par anulēšanu.

6.   Saņēmējvalsts kompetentā iestāde vai dalībvalsts muitas dienesti informē reģistrēto eksportētāju par viņa reģistrācijas anulēšanu un datumu, no kura minētā anulēšana stāsies spēkā.

7.   Eksportētājam vai preču pārsūtītājam viņa reģistrācijas anulēšanas gadījumā ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

8.   Reģistrētā eksportētāja anulēšanu atsauc, ja anulēšana notikusi kļūdas dēļ. Eksportētājam vai preču pārsūtītājam ir tiesības izmantot reģistrētā eksportētāja numuru, kas tam ir piešķirts reģistrācijas laikā.

9.   Eksportētāji vai preču pārsūtītāji, kuru reģistrācija ir anulēta, var no jauna aizpildīt pieteikumu reģistrēta eksportētāja statusa iegūšanai saskaņā ar šīs regulas 86. pantu. Eksportētāji vai preču pārsūtītāji, kuru reģistrācija ir anulēta saskaņā ar 3. punkta d) apakšpunktu un 4. punktu, var no jauna tikt reģistrēti tikai tad, ja tie var pierādīt saņēmējvalsts kompetentajām iestādēm vai dalībvalsts muitas dienestiem, kuri to reģistrējuši, ka viņi ir novērsuši situāciju, kas izraisīja viņu reģistrācijas anulēšanu.

10.   Saņēmējvalsts kompetentā iestāde vai dalībvalsts muitas dienesti, kuri ir ievadījuši anulētas reģistrācijas datus REX sistēmā, glabā tos ne ilgāk kā desmit kalendāros gadus, sākot no kalendārā gada, kurā anulēšana notikusi. Pēc šiem desmit kalendārajiem gadiem saņēmējvalsts kompetentā iestāde vai dalībvalsts muitas dienesti minētos datus dzēš.

90. pants

Automātiska svītrošana no reģistrēto eksportētāju saraksta, ja valsts tiek svītrota no saņēmējvalstu saraksta

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Komisija anulē visu to eksportētāju reģistrācijas, kuri reģistrēti saņēmējvalstī, ja minētā saņēmējvalsts tiek svītrota no saņēmējvalstu saraksta Regulas (ES) Nr. 978/2012 II pielikumā vai ja valstij piešķirtās tarifu preferences uz laiku ir atceltas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 978/2012.

2.   Ja minētā valsts tiek no jauna iekļauta minētajā sarakstā vai ja tiek atjaunotas valstij piešķirtās tarifu preferences, kas uz laiku bija atceltas, Komisija no jauna aktivizē visu to eksportētāju reģistrāciju, kas reģistrēti minētajā valstī, ar nosacījumu, ka eksportētāju reģistrācijas dati ir pieejami sistēmā un ir joprojām spēkā vismaz Norvēģijas vai Šveices, vai Turcijas VPS shēmā. Pretējā gadījumā eksportētājus reģistrē no jauna saskaņā ar šīs regulas 86. pantu.

3.   Gadījumā, ja visu saņēmējvalsts reģistrēto eksportētāju reģistrācijas ir anulētas saskaņā ar 1. punktu, anulēto reģistrāciju dati tiks glabāti REX sistēmā vismaz desmit kalendāros gadus, sākot no kalendārā gada, kurā anulēšana notikusi. Pēc minētā desmit gadu perioda un ja saņēmējvalsts jau vairāk nekā desmit gadus vairs nav saņēmējvalsts saskaņā ar Norvēģijas, Šveices vai Turcijas VPS shēmu, Komisija REX sistēmā dzēsīs anulēto reģistrāciju datus.

91. pants

Eksportētāju pienākumi

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Eksportētāji un reģistrētie eksportētāji pilda šādus pienākumus:

a)

veic attiecīgu ražošanas un tādu preču piegādes komerciālo uzskaiti, kuras atbilst preferenciāla režīma nosacījumiem;

b)

glabā visus pierādījumus par ražošanā izmantotajiem materiāliem;

c)

glabā visu muitas dokumentāciju par ražošanā izmantotajiem materiāliem;

d)

vismaz trīs gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kad sagatavots paziņojums par izcelsmi (vai ilgāk, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos), glabā reģistrus ar:

i)

paziņojumiem par izcelsmi, kurus tie sagatavojuši;

ii)

izmantoto noteiktas vai nenoteiktas izcelsmes materiālu, ražošanas un krājumu uzskaiti.

Minētos reģistrus un paziņojumus par izcelsmi var glabāt elektroniski, nodrošinot eksportēto produktu ražošanā izmantoto materiālu izsekojamību un noteiktas izcelsmes statusa apstiprinājumu.

2.   Pienākumi, kas noteikti 1. punktā, attiecas arī uz piegādātājiem, kuri nodrošina eksportētājus ar piegādātāju deklarācijām, kas apliecina viņu piegādāto preču noteiktas izcelsmes statusu.

3.   Tie preču pārsūtītāji, kas ir vai nav reģistrēti un kas sagatavo aizstājējpaziņojumus par izcelsmi, glabā sākotnējos paziņojumus par izcelsmi, kurus tie aizstāj, vismaz trīs gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā aizstājējpaziņojums par izcelsmi tika izdots, vai ilgāk, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos.

92. pants

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz paziņojumu par izcelsmi

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Paziņojumu par izcelsmi var sagatavot eksportēšanas laikā uz Savienību vai tad, kad ir nodrošināts eksports uz Savienību.

Gadījumos, kad attiecīgos produktus var uzskatīt par tādiem, kuru izcelsme ir attiecīgajā saņēmējvalstī vai citā saņēmējvalstī saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 55. panta 4. punkta otro daļu vai minētās regulas 55. panta 6. punkta otro daļu, paziņojumu par izcelsmi sagatavo eksportētājs saņēmējā eksportētājvalstī.

Gadījumos, kad attiecīgos produktus eksportē bez tālākas apstrādes vai pārstrādes vai pēc tam, kad veiktas tikai Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 47. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības, un tādēļ tie ir saglabājuši savu izcelsmi saskaņā ar minētās regulas 55. panta 4. punkta trešo daļu un 55. panta 6. punkta trešo daļu, paziņojumu par izcelsmi sagatavo eksportētājs saņēmējā izcelsmes valstī.

2.   Paziņojumu par izcelsmi var sagatavot arī pēc attiecīgo produktu eksportēšanas (“retrospektīvs paziņojums”). Šāds retrospektīvs paziņojums par izcelsmi ir pieņemams, ja to uzrāda muitas dienestiem dalībvalstī, kur iesniegta muitas deklarācija laišanai brīvā apgrozībā, vēlākais divus gadus pēc importēšanas.

Ja sūtījuma sadalīšana notiek saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 43. pantu un ja ir ievērots pirmajā daļā minētais divu gadu termiņš, retrospektīvu paziņojumu par izcelsmi var sagatavot produktu eksportētājvalsts eksportētājs. To piemēro mutatis mutandis, ja sūtījuma sadalīšana notiek citā saņēmējvalstī vai Norvēģijā, Šveicē, vai Turcijā.

3.   Eksportētājs nodrošina savam klientam Savienībā paziņojumu par izcelsmi, kurā ietverti 22-07. pielikumā norādītie dati. Tas ir sagatavots angļu, franču vai spāņu valodā.

To var sagatavot jebkurā komercdokumentā, kas ļauj identificēt attiecīgo eksportētāju un attiecīgās preces.

4.   Šā panta 1. līdz 3. punktu mutatis mutandis piemēro paziņojumiem par izcelsmi, kas sagatavoti Savienībā divpusējas kumulācijas nolūkā.

93. pants

Paziņojumu par izcelsmi kumulācijas gadījumā

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Lai noteiktu materiālu izcelsmi, kas izmantoti saskaņā ar divpusējo vai reģionālo kumulāciju, tā produkta eksportētājs, kas izgatavots, izmantojot materiālus, kuru izcelsme ir valstī, ar kuru atļauta kumulācija, paļaujas uz paziņojumu par izcelsmi, ko nodrošina šo materiālu piegādātājs. Šādos gadījumos eksportētāja sagatavotajā paziņojumā par izcelsmi attiecīgi iekļauj norādi “EU cumulation”, “regional cumulation”, “Cumul UE”, “Cumul regional” vai “Acumulación UE”, “Acumulación regional”.

2.   Lai noteiktu kumulācijas ietvaros izmantoto materiālu izcelsmi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 54. pantu, tā produkta eksportētājs, kas izgatavots, izmantojot materiālus, kuru izcelsme ir Norvēģijā, Šveicē vai Turcijā, paļaujas uz izcelsmes apliecinājumu, ko nodrošina minēto materiālu piegādātājs, ar nosacījumu, ka šis apliecinājums ir izdots saskaņā ar Norvēģijas, Šveices vai Turcijas VPS izcelsmes noteikumiem. Šajā gadījumā eksportētāja sagatavotajā paziņojumā par izcelsmi iekļauj norādi “Norway cumulation”, “Switzerland cumulation”, “Turkey cumulation” vai “Cumul Norvège”, “Cumul Suisse”, “Cumul Turquie”, vai “Acumulación Noruega”, “Acumulación Suiza”, “Acumulación Turquía”.

3.   Lai noteiktu paplašinātās kumulācijas ietvaros izmantoto materiālu izcelsmi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 56. pantu, tā produkta eksportētājs, kas izgatavots, izmantojot materiālus, kuru izcelsme ir pusē, ar kuru atļauta paplašināta kumulācija, paļaujas uz izcelsmes apliecinājumu, ko nodrošina minēto materiālu piegādātājs, ar nosacījumu, ka šis apliecinājums ir izdots saskaņā ar noteikumiem attiecīgajā brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Savienību un attiecīgo pusi.

Šajā gadījumā eksportētāja sagatavotajā paziņojumā par izcelsmi iekļauj norādi “extended cumulation with country x”, “cumul étendu avec le pays x” vai “Acumulación ampliada con el país x”.

6. apakšiedaļa

Procedūras laišanai brīvā apgrozībā Savienībā, kas piemērojamas saskaņā ar Savienības VPS shēmu līdz reģistrēto eksportētāju sistēmas piemērošanas datumam

94. pants

A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai rēķindeklarāciju iesniegšana un derīguma termiņš, un to novēlota uzrādīšana

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   A veidlapas izcelsmes sertifikātus vai rēķindeklarācijas iesniedz importētāju dalībvalstu muitas dienestiem saskaņā ar muitas deklarācijas procedūrām.

2.   Izcelsmes apliecinājums ir derīgs desmit mēnešus pēc tā izdošanas datuma eksportētājvalstī, un minētajā laikā tas jāiesniedz importētājvalsts muitas dienestiem.

Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājvalsts muitas dienestiem iesniedz pēc to derīguma termiņa beigām, var pieņemt, lai piemērotu preferenciālo režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams kādu ārkārtas apstākļu dēļ.

Citos novēlotas uzrādīšanas gadījumos importētājvalsts muitas dienesti var pieņemt izcelsmes apliecinājumus, ja produkti muitai uzrādīti pirms minētā termiņa beigām.

95. pants

A veidlapas izcelsmes aizstājējsertifikāti un aizstājējrēķindeklarācijas

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja noteiktas izcelsmes produkti, kuri vēl nav laisti brīvā apgrozībā, tiek nodoti kādas dalībvalsts muitas iestādes kontrolei, minētā muitas iestāde pēc rakstiska pieprasījuma no pārsūtītāja aizstāj sākotnējo A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai rēķindeklarāciju ar vienu vai vairākiem A veidlapas izcelsmes sertifikātiem (aizstājējsertifikāts) visu šo produktu vai dažu no tiem nosūtīšanai uz citu vietu Savienībā vai uz Norvēģiju vai Šveici. Pārsūtītājs savā pieprasījumā norāda, vai aizstājējsertifikātam ir jāpievieno sākotnējā izcelsmes apliecinājuma fotokopija.

2.   Aizstājējsertifikātu sagatavo saskaņā ar 22-19. pielikumu.

Muitas iestāde pārbauda, vai aizstājējsertifikāts saskan ar sākotnējo izcelsmes apliecinājumu.

3.   Ja pārsūtītājs aizstājējsertifikāta pieprasījumu iesniedz, rīkojoties labticīgi, viņš nav atbildīgs par sākotnējā izcelsmes apliecinājumā ietverto datu precizitāti.

4.   Muitas iestāde, kurai iesniegts pieprasījums izdot aizstājsertifikātu, uz sākotnējā izcelsmes apliecinājuma vai tā pielikuma atzīmē pārsūtīto produktu svaru, numurus, veidu un to galamērķa valsti un uz tā norāda attiecīgā aizstājējsertifikāta vai aizstājējsertifikātu sērijas numuru(-s). Muitas dienests glabā sākotnējo izcelsmes apliecinājumu vismaz trīs gadus.

5.   Gadījumos, kad produkti saņem tarifu preferences saskaņā ar atkāpi, kas piešķirta ar Kodeksa 64. panta 6. punktu, šajā pantā paredzēto procedūru piemēro tikai tad, ja šie produkti ir paredzēti Savienībai.

96. pants

Importēšana pa daļām, izmantojot A veidlapas izcelsmes sertifikātus vai rēķindeklarācijas

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar importētājas dalībvalsts muitas dienestu noteiktajiem nosacījumiem nesaliktus vai izjauktus produktus harmonizētās sistēmas 2.a vispārīgā interpretācijas noteikuma nozīmē un uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas XVI vai XVII iedaļa vai pozīcija 7308 vai 9406, importē pa daļām, tad muitas dienestiem var iesniegt vienu šo produktu izcelsmes apliecinājumu, kad importē pirmo daļu.

2.   Pēc importētāja lūguma un ievērojot importētājas dalībvalsts muitas iestāžu paredzētos nosacījumus, importējot pirmo sūtījumu, muitas dienestiem var iesniegt vienu izcelsmes apliecinājumu, ja preces:

a)

importētas nozīmīgas komerciālas vērtības regulārās un ilgstošās tirdzniecības operācijās;

b)

ir viena pirkuma līguma priekšmets un šā līguma puses ir reģistrētas eksportētājvalstī vai dalībvalstī(-īs);

c)

kombinētajā nomenklatūrā klasificētas ar vienu un to pašu kodu (astoņi cipari);

d)

ir vienīgi no viena un tā paša eksportētāja, paredzētas vienam un tam pašam importētājam un uz tām attiecas ievešanas formalitātes vienas un tās pašas dalībvalsts vienā un tajā pašā muitas iestādē.

Šo procedūru piemēro kompetento muitas dienestu noteiktā laikposmā.

97. pants

Atbrīvojums no pienākuma iesniegt A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai rēķindeklarāciju

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Produktus, ko mazos iepakojumos privātpersona sūta privātpersonai vai kuri ir daļa no ceļotāju personīgās bagāžas, atzīst par noteiktas izcelsmes produktiem, kuriem piemēro VPS tarifa preferences, neprasot uzrādīt A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai rēķindeklarāciju, ar nosacījumu, ka

a)

šie produkti:

i)

nav importēti komerciālā veidā;

ii)

ir deklarēti kā atbilstīgi nosacījumiem, lai varētu izmantot VPS shēmu;

b)

nav šaubu par a) apakšpunkta ii) punktā minētās deklarācijas patiesumu.

2.   Importu neuzskata par komerciāla rakstura importu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

imports ir neregulārs;

b)

importu veido tikai izstrādājumi, kas paredzēti saņēmēju vai ceļotāju, vai viņu ģimeņu personīgai lietošanai;

c)

produktu īpašības un daudzums liecina, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.

3.   2. punktā minēto produktu kopējā vērtība nepārsniedz EUR 500 mazu iepakojumu gadījumā vai EUR 1 200 tādu produktu gadījumā, kuri ir daļa no ceļotāju personīgās bagāžas.

98. pants

Neatbilstības un formālas kļūdas A veidlapas izcelsmes sertifikātos vai rēķindeklarācijās

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja atklāj nelielu neatbilstību starp A veidlapas izcelsmes sertifikātā vai rēķindeklarācijā sniegto informāciju un informāciju dokumentos, kuri iesniegti muitas iestādei produktu importa formalitāšu veikšanai, tad sertifikāts vai deklarācija ipso facto nezaudē spēku, ja noteiktajā kārtībā ir konstatēts, ka minētais dokuments atbilst iesniegtajiem produktiem.

2.   Acīmredzamas formālas kļūdas A veidlapas izcelsmes sertifikātā, preču pārvadājumu sertifikātā EUR.1 vai rēķindeklarācijā nav iemesls šā dokumenta noraidīšanai, ja šīs kļūdas nav tādas, kas rada šaubas par minētajā dokumentā sniegtās informācijas pareizību.

7. apakšiedaļa

Procedūras laišanai brīvā apgrozībā Savienībā, kas piemērojamas saskaņā ar Savienības VPS shēmu no reģistrēto eksportētāju sistēmas piemērošanas datuma

99. pants

Paziņojuma par izcelsmi derīgums

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Paziņojumu par izcelsmi sagatavo katram sūtījumam.

2.   Paziņojums par izcelsmi ir derīgs divpadsmit mēnešus no datuma, kurā tas ir sagatavots.

3.   Viens paziņojums par izcelsmi var attiekties uz vairākiem sūtījumiem, ja preces atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tās ir uzrādītas nesaliktā vai izjauktā veidā harmonizētās sistēmas 2.a vispārīgā interpretācijas noteikuma nozīmē;

b)

uz tām attiecas harmonizētās sistēmas XVI vai XVII iedaļa vai pozīcija 7308 vai 9406; un

c)

tās paredzēts importēt pa daļām.

100. pants

Paziņojuma par izcelsmi pieņemamība

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

Lai importētāji, deklarējot paziņojumu par izcelsmi, būtu tiesīgi izmantot VPS shēmas priekšrocības, precēm jābūt eksportētām datumā vai pēc datuma, kurā saņēmējvalsts, no kuras preces tiek eksportētas, sāka eksportētāju reģistrāciju saskaņā ar šīs regulas 79. pantu.

Ja valsti atzīst vai atkārtoti atzīst par saņēmējvalsti attiecībā uz produktiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 978/2012, tad preces, kuru izcelsme ir minētajā valstī, izmanto vispārējo preferenču sistēmu, ar nosacījumu, ka tās eksportētas no saņēmējvalsts datumā vai pēc datuma, kurā šī saņēmējvalsts sāka piemērot šīs regulas 70. panta 3. punktā minēto reģistrēto eksportētāju sistēmu.

101. pants

Aizstājējpaziņojumi par izcelsmi

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja noteiktas izcelsmes produkti, kuri vēl nav laisti brīvā apgrozībā, tiek nodoti kādas dalībvalsts muitas iestādes kontrolei, minētā muitas iestāde pēc rakstiska pieprasījuma no pārsūtītāja aizstāj sākotnējo paziņojumu par izcelsmi ar vienu vai vairākiem paziņojumiem par izcelsmi (aizstājējpaziņojumi par izcelsmi) visu šo produktu vai dažu no tiem nosūtīšanai uz citu vietu Savienībā vai uz Norvēģiju vai Šveici.

Aizstājējpaziņojumu par izcelsmi sagatavo saskaņā ar 22-20. pielikumu.

Aizstājējpaziņojumus par izcelsmi var sagatavot tikai tad, ja sākotnējais paziņojums par izcelsmi tika sagatavots saskaņā ar šīs regulas 92., 93., 99. un 100. pantu un 22-07. pielikumu.

2.   Pārsūtītāji tiek reģistrēti nolūkā sagatavot aizstājējpaziņojumus par izcelsmi noteiktas izcelsmes produktiem, ko sūta uz kādu citu Savienības teritorijas vietu, ja noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība sākotnējā sūtījumā, ko paredzēts sadalīt, pārsniedz EUR 6 000.

Tomēr pārsūtītāji, kuri nav reģistrēti, var sagatavot aizstājējpaziņojumus par izcelsmi gadījumos, kad noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība sākotnējā sūtījumā, ko paredzēts sadalīt, pārsniedz EUR 6 000, ja viņi pievieno saņēmējvalstī sagatavotā sākotnējā paziņojuma par izcelsmi kopiju.

3.   Tikai tie pārsūtītāji, kas reģistrēti REX sistēmā, var sagatavot aizstājējpaziņojumus par izcelsmi attiecībā uz produktiem, ko sūta uz Norvēģiju vai Šveici.

4.   Aizstājējpaziņojums par izcelsmi ir derīgs divpadsmit mēnešus no datuma, kad sagatavots sākotnējais paziņojums par izcelsmi.

5.   1. līdz 4. punktu piemēro arī paziņojumiem, ar kuriem aizstāj aizstājējpaziņojumus par izcelsmi.

6.   Ja produkti saņem tarifu preferences saskaņā ar atkāpi, kas piešķirta ar Kodeksa 64. panta 6. punktu, šajā pantā paredzēto aizstāšanu var veikt tikai tad, ja šie produkti ir paredzēti Savienībai.

102. pants

Vispārīgi principi un piesardzības pasākumi, kas jāveic deklarētājam

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja deklarētājs pieprasa preferenciālu režīmu saskaņā ar VPS shēmu, viņš muitas deklarācijā laišanai brīvā apgrozībā norāda atsauci uz paziņojumu par izcelsmi. Atsauce uz paziņojumu par izcelsmi būs paziņojuma izdošanas datums šādā formātā: “gggg.mm.dd.”, kur “gggg.” ir gads, “mm.” ir mēnesis un “dd.” ir diena. Ja sūtījumā iekļauto noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība pārsniedz EUR 6 000, tad deklarētājs norāda arī reģistrētā eksportētāja numuru.

2.   Ja deklarētājs pieprasa VPS shēmas piemērošanu saskaņā ar 1. punktu, bet laikā, kad pieņem muitas deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā, viņam nav paziņojuma par izcelsmi, uzskata, ka minētā deklarācija ir nepilnīga Kodeksa 166. panta nozīmē un tā to arī apstrādā.

3.   Pirms preču deklarēšanas laišanai brīvā apgrozībā, deklarētājs pienācīgi nodrošina, ka preces atbilst šīs apakšiedaļas, šīs iedaļas 3. līdz 9. apakšiedaļas un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļas noteikumiem, īpaši pārbaudot:

a)

publiski pieejamajā tīmekļa vietnē, vai eksportētājs ir reģistrēts REX sistēmā, ja nosūtīto noteiktas izcelsmes produktu kopējā vērtība pārsniedz EUR 6 000; un

b)

to, vai paziņojums par izcelsmi ir sagatavots saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 22-07. pielikumu.

103. pants

Atbrīvojums no pienākuma iesniegt paziņojumu par izcelsmi

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Uz turpmāk minētajiem produktiem attiecas atbrīvojums no pienākuma sagatavot un uzrādīt paziņojumu par izcelsmi:

a)

produkti, ko mazos iepakojumos privātpersona sūta privātpersonai, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 500;

b)

produkti, kuri ir daļa no ceļotāju personīgās bagāžas, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 1 200.

2.   Produkti, kas minēti 1. punktā, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tie nav importēti komerciālā veidā;

b)

tie ir deklarēti kā atbilstīgi nosacījumiem, lai varētu izmantot VPS shēmu;

c)

nav šaubu par b) apakšpunktā minētās deklarācijas patiesumu.

3.   2. punkta a) apakšpunkta piemērošanai importu neuzskata par komerciāla rakstura importu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

imports ir neregulārs;

b)

importu veido tikai produkti, kas paredzēti saņēmēju vai ceļotāju, vai viņu ģimeņu personīgai lietošanai;

c)

produktu īpašības un daudzums liecina, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.

104. pants

Neatbilstības un formālas kļūdas paziņojumos par izcelsmi; paziņojumu par izcelsmi novēlota uzrādīšana

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja atklāj nelielu neatbilstību starp paziņojumā par izcelsmi iekļauto informāciju un informāciju dokumentos, kuri iesniegti muitas dienestiem produktu importa formalitāšu veikšanai, tad paziņojums par izcelsmi ipso facto nezaudē spēku, ja noteiktajā kārtībā ir konstatēts, ka minētais dokuments atbilst attiecīgajiem produktiem.

2.   Acīmredzamas formālas kļūdas paziņojumā par izcelsmi, piemēram, drukas kļūdas, nav iemesls šā dokumenta noraidīšanai, ja šīs kļūdas nav tādas, kas rada šaubas par minētajā dokumentā sniegtās informācijas pareizību.

3.   Paziņojumus par izcelsmi, ko importētājvalsts muitas iestādēm iesniedz pēc šīs regulas 99. pantā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu tarifa preferenciālo režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams kādu ārkārtas apstākļu dēļ. Citos novēlotas uzrādīšanas gadījumos importētājvalsts muitas dienesti var pieņemt paziņojumus par izcelsmi, ja produkti muitai uzrādīti pirms minētā termiņa beigām.

105. pants

Importēšana pa daļām, izmantojot paziņojumus par izcelsmi

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Procedūru, kas minēta šīs regulas 99. panta 3. punktā, piemēro dalībvalstu muitas iestāžu noteiktajam laikposmam.

2.   Importētāju dalībvalstu muitas dienesti, kas uzrauga preču secīgu laišanu brīvā apgrozībā, pārbauda, vai secīgie sūtījumi ir daļa no nesaliktiem vai izjauktiem produktiem, par kuriem sagatavots paziņojums par izcelsmi.

106. pants

Preferences piemērošanas apturēšana

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja muitas dienestiem ir šaubas par produktu noteiktas izcelsmes statusu, izcelsmes norādes pareizības vai Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 43. pantā minēto nosacījumu izpildes pārbaudei tie var pieprasīt, lai pieņemamā termiņā, kuru tie nosaka, deklarētājs uzrādītu jebkādus pieejamus pierādījumus.

2.   Muitas iestādes var pārtraukt preferenciālā tarifa pasākuma piemērošanu uz laiku, kamēr notiek šīs regulas 109. pantā izklāstītā pārbaudes procedūra, ja:

a)

deklarētāja sniegtā informācija nav pietiekama, lai apstiprinātu produktu noteiktas izcelsmes statusu vai to, ka ir izpildīti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 42. vai 43. pantā paredzētie nosacījumi;

b)

deklarētājs neatbild termiņā, kas paredzēts 1. punktā minētās informācijas sniegšanai.

3.   Kamēr tiek gaidīta vai nu 1. punktā minētā informācija, kas pieprasīta deklarētājam, vai arī 2. punktā minētās pārbaudes procedūras rezultāti, importētājam piedāvā produktu izlaišanu pēc tam, kad ir veikti visi piesardzības pasākumi, ko uzskata par nepieciešamiem.

107. pants

Atteikums piešķirt tarifa preferenci

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Importētājas dalībvalsts muitas dienesti atsaka tarifa preferenču piešķiršanu, un to pienākums nav pieprasīt jebkādus papildu pierādījumus vai nosūtīt saņēmējvalstij pārbaudes pieprasījumu, ja:

a)

preces nav tās pašas, kas minētas paziņojumā par izcelsmi;

b)

deklarētājs neiesniedz paziņojumu par izcelsmi attiecībā uz konkrētajiem produktiem, ja šāds paziņojums tiek pieprasīts;

c)

neskarot šīs regulas 78. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 79. panta 3. punktu, deklarētāja rīcībā esošo paziņojumu par izcelsmi nav sagatavojis saņēmējvalstī reģistrēts eksportētājs;

d)

paziņojums par izcelsmi nav sagatavots saskaņā ar 22-07. pielikumu;

e)

nav ievēroti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 43. pantā paredzētie nosacījumi.

2.   Importētājas dalībvalsts muitas dienesti atsaka tarifa preferenču piešķiršanu, ņemot vērā pārbaudes pieprasījumu 109. panta nozīmē, kas adresēts saņēmējvalsts kompetentajām iestādēm, ja imporētājas dalībvalsts muitas dienesti

a)

ir saņēmuši atbildi, saskaņā ar kuru eksportētājs nav bijis tiesīgs sagatavot paziņojumu par izcelsmi;

b)

ir saņēmuši atbildi, saskaņā ar kuru attiecīgo produktu izcelsme nav saņēmējvalstī vai nav ievēroti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 42. pantā paredzētie nosacījumi;

c)

ir pamatotas šaubas par deklarētāja iesniegtā paziņojuma par izcelsmi derīgumu vai sniegtās informācijas pareizību attiecībā uz konkrēto produktu patieso izcelsmi, kad muitas dienesti pieprasīja pārbaudi, un ir ievērots kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)

muitas dienesti nav saņēmuši atbildi šīs regulas 109. pantā atvēlētajā laikposmā; vai

ii)

muitas dienesti ir saņēmuši atbildi, kas nenodrošina adekvātas atbildes uz pieprasījumā iesniegtajiem jautājumiem.

8. apakšiedaļa

Izcelsmes kontrole Savienības VPS shēmas ietvaros

108. pants

Kompetento iestāžu pienākumi saistībā ar izcelsmes kontroli pēc reģistrēto eksportētāju sistēmas piemērošanas datuma

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par produktu noteiktas izcelsmes statusu, saņēmējvalsts kompetentās iestādes veic:

a)

produktu noteiktas izcelsmes statusa pārbaudi pēc dalībvalstu muitas dienestu pieprasījuma;

b)

regulāras eksportētāju kontroles pēc savas ierosmes.

Pirmo daļu mutatis mutandis piemēro pieprasījumiem, kas nosūtīti Norvēģijas un Šveices iestādēm to izcelsmes aizstājējapliecinājumu pārbaudei, kuri sagatavoti to teritorijā, lai prasītu minētajām iestādēm turpināt sadarboties ar kompetentajām iestādēm saņēmējvalstī.

Paplašināta kumulācija ir atļauta tikai saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 56. pantu, ja valsts, ar kuru Savienībai ir spēkā esošs brīvās tirdzniecības nolīgums, ir piekritusi sniegt saņēmējvalstij atbalstu administratīvās sadarbības jomā tādā pašā veidā, kā tā sniegtu šādu atbalstu dalībvalstu muitas dienestiem saskaņā ar attiecīgā brīvās tirdzniecības nolīguma atbilstošajiem noteikumiem.

2.   Kontroles, kas minētas 1. punkta b) apakšpunktā, nodrošina to, ka eksportētāji nepārtraukti pilda savus pienākumus. Tās veic, ievērojot starplaikus, kuri noteikti, pamatojoties uz piemērotiem riska analīzes kritērijiem. Tādēļ saņēmējvalstu kompetentās iestādes pieprasa eksportētājiem iesniegt to paziņojumu par izcelsmi kopijas vai sarakstus, kurus tie ir sagatavojuši.

3.   Saņēmējvalstu kompetentajām iestādēm ir tiesības prasīt jebkādus pierādījumus un veikt jebkādu eksportētāja uzskaites reģistru pārbaudi un attiecīgā gadījumā to ražotāju uzskaites reģistru pārbaudi, kuri eksportētājam veic piegādi, arī to telpās, vai veikt jebkādu citu pārbaudi, ko tās uzskata par vajadzīgu.

109. pants

Paziņojumu par izcelsmi un aizstājējpaziņojumu par izcelsmi turpmāka pārbaude

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Paziņojumu par izcelsmi vai aizstājējpaziņojumu par izcelsmi turpmāku pārbaudi veic izlases veidā vai gadījumos, kad dalībvalstu muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo produktu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šīs apakšiedaļas, šīs iedaļas 3. līdz 9. apakšiedaļas un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļas prasību izpildi.

Ja dalībvalsts muitas dienesti pieprasa saņēmējvalsts kompetento iestāžu sadarbību, lai veiktu paziņojumu par izcelsmi, produktu noteiktas izcelsmes statusa vai abu minēto derīguma pārbaudi, tie attiecīgā gadījumā pieprasījumā norāda iemeslus, kāpēc tiem ir pamatotas šaubas par paziņojuma par izcelsmi vai produktu noteiktas izcelsmes statusa derīgumu.

Pārbaudes pieprasījuma pamatojumam var nosūtīt paziņojuma par izcelsmi vai aizstājējpaziņojuma par izcelsmi kopiju un jebkuru papildu informāciju vai dokumentus, kas liecina, ka minētajā paziņojumā vai aizstājējpaziņojumā sniegtā informācija ir nepareiza.

Dalībvalsts, kas nosūtījusi pieprasījumu, pārbaudes rezultātu paziņošanai nosaka sešu mēnešu sākotnējo termiņu, sākot no pārbaudes pieprasījuma datuma, izņemot pieprasījumus, kas nosūtīti Norvēģijai vai Šveicei, lai pārbaudītu aizstājējpaziņojumus par izcelsmi, kas sagatavoti šo valstu teritorijā, pamatojoties uz saņēmējvalstī sagatavotu paziņojumu par izcelsmi, kurām šo termiņu pagarina līdz astoņiem mēnešiem.

2.   Ja pamatotu šaubu gadījumā atbilde nav saņemta 1. punktā noteiktajā laikposmā vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu produktu patieso izcelsmi, kompetentajām iestādēm nosūta otru paziņojumu. Minētajā paziņojumā tiek noteikts nākamais termiņš, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem. Ja pēc otrā paziņojuma nosūtīšanas pārbaudes rezultāti sešu mēnešu laikā no datuma, kad nosūtīts otrais paziņojums, netiek paziņoti iestādēm, kas tos pieprasa, vai ja šie rezultāti neļauj noteikt attiecīgo dokumentu autentiskumu vai produktu patieso izcelsmi, iestādes, kas iesniegušas pieprasījumu, atsaka tarifa preferenču piešķiršanu.

3.   Ja 1. punktā paredzētā pārbaude vai jebkura cita pieejamā informācija šķietami norāda, ka ir pārkāpti izcelsmes noteikumi, eksportētāja saņēmējvalsts pēc savas ierosmes, pēc dalībvalstu muitas dienestu vai pēc Komisijas pieprasījuma pietiekami steidzami veic atbilstīgu izmeklēšanu vai organizē to, lai tūlīt atklātu un novērstu šādus pārkāpumus. Šajā nolūkā Komisija vai dalībvalstu muitas dienesti var piedalīties šādā izmeklēšanā.

110. pants

A veidlapas izcelsmes sertifikātu un rēķindeklarāciju turpmāka pārbaude

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   A veidlapas izcelsmes sertifikātu un rēķindeklarāciju turpmāku pārbaudi veic izlases veidā vai gadījumos, kad dalībvalstu muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo produktu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šīs apakšiedaļas, šīs iedaļas 3. līdz 9. apakšiedaļas un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 2. un 3. apakšiedaļas prasību izpildi.

2.   Kad dalībvalstu muitas dienesti pieprasa turpmāku pārbaudi, tie nosūta atpakaļ A veidlapas izcelsmes sertifikātu un rēķinu, ja tas iesniegts, rēķindeklarāciju vai minēto dokumentu kopiju valdības kompetentajām iestādēm eksportētājā saņēmējvalstī, attiecīgā gadījumā norādot izmeklēšanas iemeslus. Lai pamatotu pieprasītās pārbaudes nepieciešamību, pārsūtīta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija nav pareiza.

Ja dalībvalstu muitas dienesti nolemj apturēt tarifa preferenču piešķiršanu līdz pārbaudes rezultātu saņemšanai, importētājam piedāvā produktu izlaišanu pēc tam, kad ir veikti visi piesardzības pasākumi, ko uzskata par nepieciešamiem.

3.   Ja ir pieprasīta turpmāka pārbaude, tā jāveic un tās rezultāti jāpaziņo dalībvalstu muitas dienestiem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā vai, ja pieprasījums nosūtīts Norvēģijai, Šveicei vai Turcijai, lai pārbaudītu izcelsmes aizstājējapliecinājumus, kas sagatavoti to teritorijā, pamatojoties uz A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai rēķindeklarāciju, kas sagatavota saņēmējvalstī, ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā no datuma, kurā nosūtīts pieprasījums. Rezultātiem jābūt tādiem, kas ļauj noteikt, vai attiecīgais izcelsmes apliecinājums attiecas uz faktiski eksportētajiem produktiem un vai šos produktus var uzskatīt par saņēmējvalsts izcelsmes produktiem.

4.   Ja A veidlapas izcelsmes sertifikāti izdoti, ņemot vērā divpusējo kumulāciju, atbildē iekļauj preču pārvadājumu sertifikāta(-u) EUR.1 kopiju (kopijas) vai vajadzības gadījumā attiecīgās(-o) rēķindeklarācijas(-u) kopiju(-as).

5.   Ja pamatotu šaubu gadījumā atbilde nav saņemta sešu mēnešu laikā, kā norādīts 3. punktā, vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai produktu patieso izcelsmi, kompetentajām iestādēm nosūta otru paziņojumu. Ja pēc otra paziņojuma nosūtīšanas pārbaudes rezultāti četru mēnešu laikā no datuma, kad nosūtīts otrais paziņojums, netiek paziņoti iestādēm, kas tos pieprasa, vai ja šie rezultāti neļauj noteikt attiecīgo dokumentu autentiskumu vai produktu patieso izcelsmi, iestādes, kas iesniegušas pieprasījumu, izņemot izņēmuma gadījumus, atsaka tarifa preferenču piešķiršanu.

6.   Ja pārbaudes procedūra vai jebkura cita pieejamā informācija šķietami norāda, ka ir pārkāpti izcelsmes noteikumi, eksportētāja saņēmējvalsts pēc savas ierosmes vai pēc dalībvalstu muitas dienestu pieprasījuma pietiekami steidzami veic atbilstīgu izmeklēšanu vai organizē to, lai tūlīt atklātu un novērstu šādus pārkāpumus. Šajā nolūkā Komisija vai dalībvalstu muitas dienesti var piedalīties izmeklēšanā.

7.   Lai veiktu A veidlapas izcelsmes sertifikātu turpmāku pārbaudi, eksportētāji glabā visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo produktu noteiktas izcelsmes statusu, un eksportētājas saņēmējvalsts valdības kompetentās iestādes glabā sertifikātu kopijas, kā arī jebkādus eksporta dokumentus, kas uz tiem attiecas. Šos dokumentus glabā vismaz trīs gadus no tā gada beigām, kurā izdots A veidlapas izcelsmes sertifikāts.

111. pants

Tādu izcelsmes apliecinājumu turpmāka pārbaude, kuri attiecas uz produktiem, kas ieguvuši izcelsmes statusu, izmantojot kumulāciju

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

Šīs regulas 73. un 110. pantu piemēro arī vienas reģionālās grupas valstīm, lai sniegtu informāciju Komisijai vai dalībvalstu muitas dienestiem, kā arī saskaņā ar izcelsmes reģionālās kumulācijas noteikumiem izdoto A veidlapas izcelsmes sertifikātu vai rēķindeklarāciju turpmākai pārbaudei.

9. apakšiedaļa

Citi noteikumi, ko piemēro Savienības VPS shēmas ietvaros

112. pants

Seūta un Melilja

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Lai noteiktu, vai var uzskatīt, ka produktu izcelsme ir saņēmējvalstī, kad tos eksportē uz Seūtu un Melilju, vai ka to izcelsme ir Seūtā un Meliljā, kad tos eksportē uz saņēmējvalsti divpusējās kumulācijas izmantošanai, piemēro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 41. līdz 58. pantu.

2.   Šīs regulas 74. līdz 79. pantu un 84. līdz 93. pantu piemēro produktiem, kas no saņēmējvalsts eksportēti uz Seūtu vai Melilju, un produktiem, kas eksportēti no Seūtas un Meliljas uz saņēmējvalsti, divpusējas kumulācijas izmantošanai.

3.   1. un 2. punkta piemērošanai Seūtu un Melilju uzskata par vienu teritoriju.

10. apakšiedaļa

Izcelsmes apliecinājumi, ko izmanto saskaņā ar izcelsmes noteikumiem to preferenciālā tarifa pasākumu piemērošanai, kurus attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām vienpusēji pieņēmusi Savienība

113. pants

Vispārīgas prasības

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

Uz produktiem, kuru izcelsme ir vienā no saņēmējvalstīm vai teritorijām, attiecas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. pantā paredzētās tarifa preferences, iesniedzot vai nu:

a)

preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kas izdots, izmantojot 22-10. pielikumā norādīto veidlapu; vai

b)

119. panta 1. punktā norādītajos gadījumos eksportētāja izsniegtu deklarāciju, kuras teksts norādīts 22-13. pielikumā, faktūrrēķina, pavadzīmes vai jebkura cita tirdzniecības dokumenta veidā, kurā attiecīgais izstrādājums ir pietiekami sīki aprakstīts, lai to varētu identificēt, (turpmāk – “faktūrrēķina deklarācija”).

Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 7. ailē vai rēķindeklarācijās iekļauj norādi “Autonomous trade measures” vai “Mesures commerciales autonomes”.

114. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Kad noteiktas izcelsmes produktus Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. apakšiedaļas nozīmē ieved Savienībā, uz tiem var attiecināt Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. pantā minētās tarifa preferences, ar noteikumu, ka tie transportēti tieši uz Savienību Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 69. panta nozīmē, iesniedzot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kuru izsnieguši saņēmējvalsts vai teritorijas muitas dienesti vai citas valdības kompetentās iestādes, ar nosacījumu, ka minētā saņēmējvalsts vai teritorija:

a)

ir paziņojusi Komisijai šīs regulas 124. pantā prasīto informāciju; un

b)

sniedz atbalstu Savienībai, ļaujot dalībvalstu muitas dienestiem pārbaudīt dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību attiecībā uz konkrēto produktu patieso izcelsmi.

2.   Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izsniegt vienīgi tad, ja to var izmantot kā dokumentāru pierādījumu, kas vajadzīgs Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. pantā minēto tarifa preferenču piemērošanai.

3.   Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izsniedz vienīgi pēc eksportētāja vai viņa pārstāvja rakstiska pieteikuma. Šādu pieteikumu iesniedz, izmantojot 22-10. pielikumā iekļauto veidlapu, un to aizpilda saskaņā ar šā panta un šīs regulas 113., 115., 116., 117., 118., 121. un 123. panta noteikumiem.

Pieteikumus preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai eksportētājas saņēmējvalsts vai teritorijas, vai dalībvalsts kompetentās iestādes uzglabā vismaz trīs gadus no tā gada beigām, kurā izdots preču pārvadājumu sertifikāts.

4.   Eksportētājs vai viņa pārstāvis kopā ar pieteikumu iesniedz visus atbilstošos pamatojuma dokumentus, kuri apliecina, ka eksportējamie produkti atbilst prasībām, lai varētu izdot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1.

Eksportētājs apņemas pēc kompetento iestāžu lūguma iesniegt ikvienu papildu pierādījumu, ko tās varētu pieprasīt, lai noteiktu to produktu noteiktas izcelsmes statusa pareizību, kuriem var piemērot preferenciālo režīmu, un apņemas piekrist ikvienai tā uzskaites reģistru pārbaudei un ikvienai minēto iestāžu veiktai pārbaudei par attiecīgo produktu iegūšanas apstākļiem.

5.   Saņēmējvalsts vai teritorijas valdības kompetentās iestādes vai eksportētājas dalībvalsts muitas dienesti izdod preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ja eksportējamos produktus var uzskatīt par noteiktas izcelsmes produktiem Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. apakšiedaļas nozīmē.

6.   Tā kā preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir dokumentārs pierādījums Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. pantā minētā preferenciālā režīma piemērošanai, saņēmējvalsts vai teritorijas valdības kompetentās iestādes vai eksportētājas dalībvalsts muitas dienesti atbild par par visu vajadzīgo pasākumu veikšanu, lai pārbaudītu produktu izcelsmi un pārbaudītu pārējos ierakstus sertifikātā.

7.   Lai pārbaudītu to, vai 5. punkta nosacījumi ir izpildīti, saņēmējvalsts valdības kompetentajām iestādēm vai eksportētājas dalībvalsts muitas dienestiem ir tiesības pieprasīt jebkādu dokumentāru pierādījumu vai veikt jebkādas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.

8.   Saņēmējvalsts vai teritorijas valdības kompetentās iestādes vai eksportētājas dalībvalsts muitas dienesti atbild par to, lai nodrošinātu, ka visas 1. punktā minētās veidlapas ir aizpildītas pareizi.

9.   Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošanas datumu norāda muitas dienestiem paredzētajā sertifikāta daļā.

10.   Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izsniedz saņēmējvalsts vai teritorijas kompetentās iestādes vai eksportētājas dalībvalsts muitas dienesti, kad eksportē produktus, uz kuriem tas attiecas. Tas ir pieejams eksportētājam, tiklīdz ir veikts vai ir nodrošināts eksports.

115. pants

Importēšana pa daļām

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar importētājvalsts muitas dienestu noteiktajiem nosacījumiem nesaliktus vai izjauktus produktus harmonizētās sistēmas 2.a vispārīgā interpretācijas noteikuma nozīmē un uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas XVI vai XVII iedaļa vai pozīcija 7308 vai 9406, importē pa daļām, tad muitas dienestiem iesniedz vienu šo produktu izcelsmes apliecinājumu, kad importē pirmo daļu.

116. pants

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

Izcelsmes apliecinājums ir jāiesniedz importētājas dalībvalsts muitas dienestiem saskaņā ar Kodeksa 163. pantā noteiktajām procedūrām. Minētie dienesti var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu un to, lai importa deklarācijai būtu pievienots importētāja apliecinājums, ka produkti atbilst šīs apakšiedaļas piemērošanas nosacījumiem.

117. pants

Retrospektīvi izdoti preču pārvadājumu sertifikāti EUR.1

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Atkāpjoties no 114. panta 10. punkta, preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc to produktu eksportēšanas, uz kuriem tas attiecas, ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

tas eksportēšanas brīdī nav izdots kļūdu, netīšas paviršības vai īpašu apstākļu dēļ; vai

b)

ja muitas dienestiem pierāda, ka preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 tika izdots, bet importējot tas netika pieņemts tehnisku iemeslu dēļ.

2.   Kompetentās iestādes var izdot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 retrospektīvi tikai pēc tam, kad tās ir pārbaudījušas to, vai eksportētāja pieteikumā sniegtā informācija atbilst informācijai attiecīgajā eksporta lietā, un to, vai preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kas atbilst šīs apakšiedaļas noteikumiem, netika izdots, eksportējot attiecīgos produktus.

3.   Retrospektīvi izdotos preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 apstiprina ar vienu no turpmāk minētajām frāzēm:

 

BG: “ИЗДАДЕН ВПОСЛЕДСТВИЕ”

 

ES: “EXPEDIDO A POSTERIORI”

 

HR: “IZDANO NAKNADNO”

 

CS: “VYSTAVENO DODATEČNĚ”

 

DA: “UDSTEDT EFTERFØLGENDE”

 

DE: “NACHTRÄGLICH AUSGESTELLT”

 

ET: “VÄLJA ANTUD TAGASIULATUVALT”

 

EL: “ΕΚΔΟΘΕΝ ΕΚ ΤΩΝ ΥΣΤΕΡΩΝ”

 

EN: “ISSUED RETROSPECTIVELY”

 

FR: “DÉLIVRÉ À POSTERIORI”

 

IT: “RILASCIATO A POSTERIORI”

 

LV: “IZSNIEGTS RETROSPEKTĪVI”

 

LT: “RETROSPEKTYVUSIS IŠDAVIMAS”

 

HU: “KIADVA VISSZAMENŐLEGES HATÁLLYAL”

 

MT: “MAĦRUĠ RETROSPETTIVAMENT”

 

NL: “AFGEGEVEN A POSTERIORI”

 

PL: “WYSTAWIONE RETROSPEKTYWNIE”

 

PT: “EMITIDO A POSTERIORI”

 

RO: “ELIBERAT ULTERIOR”

 

SL: “IZDANO NAKNADNO”

 

SK: “VYDANÉ DODATOČNE”

 

FI: “ANNETTU JÄLKIKÄTEEN”

 

SV: “UTFÄRDAT I EFTERHAND”

4.   3. punktā minēto apstiprinājumu ieraksta preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ailē “Piezīmes”.

118. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Ja preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, nozaudēts vai iznīcināts, eksportētājs var vērsties pie kompetentajām iestādēm, kas sertifikātu izdevušas, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz šo iestāžu rīcībā esošiem eksporta dokumentiem.

2.   Šādi izdotos dublikātus apstiprina ar vienu no vienu no turpmāk minētajiem vārdiem:

 

BG: “ДУБЛИКАТ”

 

ES: “DUPLICADO”

 

HR: “DUPLIKAT”

 

CS: “DUPLIKÁT”

 

DA: “DUPLIKÁT”

 

DE: “DUPLIKAT”

 

ET: “DUPLIKAAT”

 

EL: “ΑΝΤΙΓΡΑΦΟ”

 

EN: “DUPLICATE”

 

FR: “DUPLICATA”

 

IT: “DUPLICATO”

 

LV: “DUBLIKĀTS”

 

LT: “DUBLIKATAS”

 

HU: “MÁSODLAT”

 

MT: “DUPLIKAT”

 

NL: “DUPLICAAT”

 

PL: “DUPLIKAT”

 

PT: “SEGUNDA VIA”

 

RO: “DUPLICAT”

 

SL: “DVOJNIK”

 

SK: “DUPLIKÁT”

 

FI: “KAKSOISKAPPALE”

 

SV: “DUPLIKAT”

3.   2. punktā minēto apstiprinājumu ieraksta preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 ailē “Piezīmes”.

4.   Dublikāts, kurā norāda oriģinālā preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumu, ir derīgs no minētā datuma.

119. pants

Nosacījumi rēķindeklarācijas sagatavošanai

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Rēķindeklarāciju var sagatavot kāda no turpmāk minētajām personām:

a)

Savienības atzītais eksportētājs šīs regulas 120. panta nozīmē;

b)

ikviens eksportētājs attiecībā uz ikvienu sūtījumu, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kuri ietver noteiktas izcelsmes produktus, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 6 000, un ar nosacījumu, ka šai procedūrai piemēro šīs regulas 114. panta 1. punktā minēto atbalstu.

2.   Rēķindeklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos produktus var uzskatīt par Savienības vai saņēmējvalsts vai teritorijas izcelsmes produktiem un tie atbilst citām Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. un 5. apakšiedaļas prasībām.

3.   Eksportētājam, kurš sagatavo rēķindeklarāciju, ir jābūt gatavam pēc eksportētājvalsts vai teritorijas muitas dienestu vai citu kompetentu iestāžu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina produktu izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. un 5. apakšiedaļas prasībām.

4.   Eksportētājs sagatavo rēķindeklarāciju, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz rēķina, pavadzīmes vai cita komercdokumenta deklarāciju, kuras teksts norādīts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 22-13. pielikumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajām valodām un saskaņā ar eksportētājvalsts tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju raksta ar roku, lieto tinti un raksta ar drukātiem burtiem.

5.   Rēķindeklarācijā ir eksportētāja oriģinālais paraksts rokrakstā. Tomēr atzītajam eksportētājam šīs regulas 120. panta nozīmē šādas deklarācijas nav jāparaksta, ja viņš iesniedz eksportētājvalsts muitas dienestiem rakstisku apliecinājumu par to, ka viņš pilnībā uzņemas atbildību par jebkuru rēķindeklarāciju, kurā norādīts uz atzīto eksportētāju, it kā viņš pats būtu ar roku parakstījis šādas deklarācijas.

6.   Gadījumos, kas paredzēti 1. punkta b) apakšpunktā, izmantojot rēķindeklarāciju, ir jāievēro šādi īpaši nosacījumi:

a)

katram sūtījumam sagatavo vienu rēķindeklarāciju;

b)

ja preces, kas ietvertas sūtījumā, jau eksportētājvalstī ir pārbaudītas attiecībā uz “noteiktas izcelsmes produktu” definīciju, eksportētājs rēķindeklarācijā var atsaukties uz šo pārbaudi.

Pirmajā daļā minētie noteikumi neatbrīvo eksportētājus no citu muitas vai pasta noteikumos paredzētu formalitāšu ievērošanas.

120. pants

Atzītais eksportētājs

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Savienības muitas dienesti var atļaut ikvienam eksportētājam, kurš veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā (turpmāk – “atzītais eksportētājs”), kas bieži veic Savienības izcelsmes produktu pārvadājumus Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. panta 2. punkta nozīmē un kas sniedz muitas dienestiem visas garantijas, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu produktu izcelsmes statusu, kā arī citu Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. un 5. apakšiedaļas prasību izpildi, sagatavot rēķindeklarācijas neatkarīgi no attiecīgo produktu vērtības.

2.   Muitas dienesti var piešķirt atzītā eksportētāja statusu saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kurus tās uzskata par atbilstīgiem.

3.   Muitas dienesti apstiprinātajam izvedējam piešķir muitas atļaujas numuru, ko norāda rēķindeklarācijā.

4.   Muitas dienesti pārrauga, kā atzītais eksportētājs izmanto atļauju.

5.   Piešķirto atļauju muitas dienesti jebkurā laikā var atsaukt. Muitas dienesti tā rīkojas, ja atzītais eksportētājs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, neizpilda 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto šo atļauju.

121. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četrus mēnešus no tā izdošanas datuma eksportētājvalstī, un minētajā laikā tas jāiesniedz importētājvalsts muitas dienestiem.

2.   Izcelsmes apliecinājumus, ko iesniedz importētājvalsts muitas dienestiem pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. pantā minēto preferenciālo režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams kādu ārkārtas apstākļu dēļ.

3.   Citos novēlotas uzrādīšanas gadījumos importētājvalsts muitas dienesti var pieņemt izcelsmes apliecinājumus, ja produkti iesniegti pirms minētā termiņa beigām.

4.   Pēc importētāja lūguma un ievērojot importētājas dalībvalsts muitas iestāžu paredzētos nosacījumus, importējot pirmo sūtījumu, muitas dienestiem var iesniegt vienu izcelsmes apliecinājumu, ja preces atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tās ir importētas nozīmīgas komerciālas vērtības regulārās un ilgstošās tirdzniecības operācijās;

b)

tās ir viena pirkuma līguma priekšmets un šā līguma puses ir reģistrētas eksportētājvalstī vai Savienībā;

c)

kombinētajā nomenklatūrā tās ir klasificētas ar vienu un to pašu kodu (astoņi cipari);

d)

tās ir ir vienīgi no viena un tā paša eksportētāja, paredzētas vienam un tam pašam importētājam un uz tām attiecas ievešanas formalitātes vienā un tajā pašā Savienības muitas iestādē.

Šo procedūru piemēro kompetento muitas dienestu noteiktiem daudzumiem un laikposmam. Šis laikposms nekādos apstākļos nevar pārsniegt trīs mēnešus.

5.   Iepriekšējā punktā aprakstīto procedūru piemēro arī tad, ja muitas dienestiem iesniegts viens izcelsmes apliecinājums importēšanai pa daļām saskaņā ar šīs regulas 115. pantu. Tomēr tādā gadījumā kompetentie muitas dienesti var noteikt piemērošanas laikposmu, kas pārsniedz trīs mēnešus.

122. pants

Atbrīvojums no izcelsmes apliecinājuma

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Produktus, ko mazos iepakojumos privātpersona sūta privātpersonai vai kuri ir daļa no ceļotāju personīgās bagāžas, atzīst par noteiktas izcelsmes produktiem, kuriem piemēro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. pantā minētās tarifa preferences, neprasot iesniegt preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai rēķindeklarāciju, ar nosacījumu, ka šādi produkti nav importēti komerciālā veidā un ir deklarēts, ka tie atbilst Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. un 5. apakšiedaļas piemērošanas nosacījumiem, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas patiesumu.

2.   Importu, ko veic neregulāri un ko veido tikai produkti, kas paredzēti saņēmēju vai ceļotāju, vai viņu ģimeņu personīgai lietošanai, neuzskata par komerciāla rakstura importu, ja produktu īpašības un daudzums liecina, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.

Turklāt šo produktu kopējā vērtība nepārsniedz EUR 500 mazu iepakojumu gadījumā vai EUR 1 200 tādu produktu gadījumā, kuri ir daļa no ceļotāju personīgās bagāžas.

123. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

Ja atklāj nelielu neatbilstību starp izcelsmes apliecinājumā sniegto informāciju un informāciju dokumentos, kuri iesniegti muitas iestādei produktu importa formalitāšu veikšanai, tad izcelsmes apliecinājums ipso facto nezaudē spēku, ja noteiktajā kārtībā ir konstatēts, ka minētais dokuments atbilst iesniegtajiem produktiem.

Acīmredzamas formālas kļūdas izcelsmes apliecinājumā, piemēram, drukas kļūdas, nav iemesls šā dokumenta noraidīšanai, ja šīs kļūdas nav tādas, kas rada šaubas par minētajā dokumentā sniegtās informācijas pareizību.

11. apakšiedaļa

Administratīvās sadarbības metodes izcelsmes pārbaudei saskaņā ar preferenciālā tarifa pasākumiem, kurus attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām vienpusēji pieņēmusi Savienība

124. pants

Administratīvā sadarbība

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Saņēmējvalstis vai teritorijas Komisijai dara zināmus to teritorijā esošo valdības iestāžu nosaukumu un adresi, kas ir pilnvarotas izdot preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1, kā arī šo iestāžu lietoto zīmogu nospiedumu paraugus, kā arī to iestāžu nosaukumu un adresi, kas ir atbildīgas par preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un rēķindeklarāciju kontroli. Zīmogi ir derīgi no dienas, kad Komisija saņēmusi attiecīgos paraugus. Komisija šo informāciju paziņo dalībvalstu muitas dienestiem. Ja paziņojumus izdara, grozot iepriekšējos paziņojumus, Komisija norāda datumu, kurā jaunie zīmogi tiek nodoti lietošanā, saskaņā ar norādēm, ko sniegušas saņēmējvalstu vai teritoriju valdības kompetentās iestādes. Šī informācija ir oficiālai izmantošanai, tomēr, ja preces laiž brīvā apgrozībā, attiecīgie muitas dienesti var atļaut importētājam iepazīties ar šajā punktā minēto zīmogu nospiedumu paraugiem.

2.   Komisija nosūta saņēmējvalstij vai teritorijai to zīmogu nospiedumus, ko dalībvalstu muitas dienesti lieto preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošanai.

125. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un rēķindeklarāciju turpmāku pārbaudi veic izlases veidā vai gadījumos, kad importētājas dalībvalsts muitas dienestiem vai saņēmējvalstu vai teritoriju valdības kompetentajām iestādēm rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo produktu izcelsmes statusu Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. apakšiedaļas nozīmē vai citu Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 5. apakšiedaļas prasību izpildi.

2.   1. punkta noteikumu īstenošanai importētājas dalībvalsts vai saņēmējvalsts vai teritorijas kompetentās iestādes nosūta atpakaļ preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un rēķinu, ja tas iesniegts, rēķindeklarāciju vai minēto dokumentu kopiju kompetentajām iestādēm eksportētājā saņēmējvalstī vai teritorijā, vai dalībvalstī, attiecīgā gadījumā norādot izmeklēšanas iemeslus. Lai pamatotu pieprasītās pārbaudes nepieciešamību, pārsūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija nav pareiza.

Ja importētājas dalībvalsts muitas dienesti nolemj apturēt Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 59. pantā minēto tarifa preferenču piešķiršanu līdz pārbaudes rezultātu saņemšanai, importētājam piedāvā produktu izlaišanu pēc tam, kad ir veikti visi piesardzības pasākumi, ko uzskata par nepieciešamiem.

3.   Ja pieteikumu turpmākai pārbaudei iesniedz saskaņā ar 1. punktu, šādu pārbaudi veic un par tās rezultātiem paziņo importētājas dalībvalsts muitas dienestiem vai importētājas saņēmējvalsts vai teritorijas valdības kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā. Rezultātiem jābūt tādiem, kas ļauj noteikt, vai attiecīgais izcelsmes apliecinājums attiecas uz faktiski eksportētajiem produktiem un vai šos produktus var uzskatīt par saņēmējvalsts vai teritorijas, vai Savienības izcelsmes produktiem.

4.   Ja pamatotu šaubu gadījumā atbilde nav saņemta sešu mēnešu laikā, kā norādīts 3. punktā, vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai produktu patieso izcelsmi, kompetentajām iestādēm nosūta otru paziņojumu. Ja pēc otra paziņojuma nosūtīšanas pārbaudes rezultāti četru mēnešu laikā netiek paziņoti iestādēm, kas tos pieprasa, vai, ja šie rezultāti neļauj noteikt attiecīgo dokumentu autentiskumu vai produktu patieso izcelsmi, iestādes, kas iesniegušas pieprasījumu, izņemot izņēmuma gadījumus, atsaka tarifa preferenču piešķiršanu.

5.   Ja pārbaudes procedūra vai jebkura cita pieejamā informācija šķietami norāda, ka ir pārkāpti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 II sadaļas 1. nodaļas 2. iedaļas 4. un 5. apakšiedaļas noteikumi, eksportētāja saņēmējvalsts vai teritorija pēc savas ierosmes vai pēc Savienības pieprasījuma pietiekami steidzami veic atbilstīgu izmeklēšanu vai organizē to, lai tūlīt atklātu un novērstu šādus pārkāpumus. Šajā nolūkā Savienība var piedalīties izmeklēšanas procesā.

6.   Lai veiktu preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 turpmāku pārbaudi, eksportētājas saņēmējvalsts vai teritorijas valdības kompetentās iestādes vai eksportētājas dalībvalsts muitas dienesti glabā šo sertifikātu kopijas, kā arī visus ar tiem saistītos eksporta dokumentus vismaz trīs gadus no tā gada beigām, kurā izdoti preču pārvadājumu sertifikāti.

12. apakšiedaļa

Citi noteikumi, ko piemēro saskaņā ar izcelsmes noteikumiem to preferenciālā tarifa pasākumu piemērošanai, kurus attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām vienpusēji pieņēmusi Savienība

126. pants

Seūta un Melilja

(Kodeksa 64. panta 1. punkts)

1.   Šo apakšiedaļu piemēro mutatis mutandis, lai noteiktu, vai var uzskatīt, ka, importējot produktus Seūtā un Meliljā, to izcelsme ir eksportētājās saņēmējvalstīs vai teritorijās, kas izmanto preferences, vai ka to izcelsme ir Seūtā un Meliljā.

2.   Seūtu un Melilju uzskata par vienu teritoriju.

3.   Šīs apakšiedaļas noteikumus par preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošanu, izmantošanu un turpmāku pārbaudi piemēro mutatis mutandis produktiem, kuru izcelsme ir Seūtā un Meliljā.

4.   Spānijas muitas iestādes atbild par šīs apakšiedaļas piemērošanu Seūtā un Meliljā.

3. NODAĻA

Preču muitas vērtība

127. pants

Vispārīgi noteikumi

(Kodeksa 70. panta 3. punkta d) apakšpunkts)

1.   Šīs nodaļas vajadzībām uzskata, ka divas personas ir saistītas, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)

tās ir otras personas uzņēmuma amatpersonas vai direktori;

b)

tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri;

c)

tās ir darba devējs un darba ņēmējs;

d)

trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām;

e)

viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru;

f)

abas personas tieši vai netieši kontrolē trešā persona;

g)

kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu;

h)

tās ir vienas ģimenes locekļi.

2.   Tādas darījumdarbībā saistītas personas, no kurām viena persona ir otras personas vienīgais pārstāvis, vienīgais izplatītājs vai vienīgais koncesionārs neatkarīgi no apzīmējuma, par saistītām uzskata tikai tad, ja tās atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem.

3.   Panta 1. punkta e), f) un g) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka viena persona kontrolē otru, ja pirmās personas stāvoklis, raugoties no juridiskā vai darbības viedokļa, ir tāds, ka tā var vadīt otru personu.

128. pants

Darījuma vērtība

(Kodeksa 70. panta 1. punkts)

1.   To preču vērtību, kuras pārdod eksportam uz Savienības muitas teritoriju, nosaka muitas deklarācijas pieņemšanas laikā, pamatojoties uz pārdošanu, kas veikta tieši pirms preču ievešanas minētajā muitas teritorijā.

2.   Ja preces pārdod eksportam uz Savienības muitas teritoriju, nevis pirms tās tika ievestas minētajā muitas teritorijā, bet gan kamēr tās ir pagaidu uzglabāšanā vai tām piemērota īpaša procedūra, izņemot iekšējā tranzīta procedūru, galapatēriņa procedūru vai procedūru “izvešana pārstrādei”, darījuma vērtība tiks noteikta, pamatojoties uz minēto pārdošanu.

129. pants

Faktiski samaksātā vai maksājamā cena

(Kodeksa 70. panta 1. un 2. punkts)

1.   Faktiski samaksātā vai maksājamā cena Kodeksa 70. panta 1. un 2. punkta nozīmē ietver visus maksājumus, kurus pircējs vai jebkura no šādām personām veikusi vai kuri veicami kā ievesto preču pārdošanas nosacījums:

a)

pārdevējs;

b)

trešā persona pārdevēja labā;

c)

ar pārdevēju saistīta trešā persona;

d)

trešā persona, ja maksājums minētajai personai tiek veikts, lai izpildītu pārdevēja pienākumu.

Maksājumus var veikt, izmantojot kredītvēstules vai apgrozāmus instrumentus, un maksājumus var veikt tieši vai netieši.

2.   Aktivitātes, tostarp tirdzniecību veicinošas aktivitātes, kuras veic pircējs vai ar pircēju saistīts uzņēmums uz pircēja rēķina vai uzņēmuma rēķina, izņemot darbības, kurām Kodeksa 71. pantā paredzēta korekcija, neuzskata par netiešu maksājumu pārdevējam.

130. pants

Atlaides

(Kodeksa 70. panta 1. un 2. punkts)

1.   Lai noteiktu muitas vērtību saskaņā ar Kodeksa 70. panta 1. punktu, ņem vērā atlaides, ja muitas deklarācijas pieņemšanas laikā pārdošanas līgumā paredzēta to piemērošana un apjoms.

2.   Ņem vērā ar pirmstermiņa samaksu saistītās atlaides, kas attiecas uz precēm, par kurām cena faktiski nav samaksāta muitas deklarācijas pieņemšanas laikā.

3.   Neņem vērā atlaides, kas izriet no līguma grozījumiem, kuri veikti pēc tam, kad pieņemta muitas deklarācija.

131. pants

Daļēja piegāde

(Kodeksa 70. panta 1. punkts)

1.   Ja preces, kuras deklarē muitas procedūrai, ir daļa no lielāka tādu pašu preču daudzuma, kas nopirkts vienā darījumā, cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama, Kodeksa 70. panta 1. punkta vajadzībām aprēķina proporcionāli, pamatojoties uz kopējā nopirktā daudzuma cenu.

2.   Faktiski samaksāto vai maksājamo cenu nosaka proporcionāli arī tad, ja daļu sūtījuma pazaudē vai ja preces ir sabojātas pirms to laišanas brīvā apgrozībā.

132. pants

Cenu korekcija precēm ar trūkumiem

(Kodeksa 70. panta 1. punkts)

Par precēm faktiski samaksātās vai maksājamās cenas korekciju, ko par labu pircējam izdara pārdevējs, var ņemt vērā muitas vērtības noteikšanai saskaņā ar Kodeksa 70. panta 1. punktu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

precēm bija trūkumi laikā, kad tika pieņemta muitas deklarācija laišanai brīvā apgrozībā;

b)

ar nolūku kompensēt trūkumu, pārdevējs veica korekciju, lai izpildītu jebkuru no šādiem pienākumiem:

i)

līgumsaistības, kuras tas uzņēmās, pirms tika pieņemta muitas deklarācija;

ii)

tiesību aktos paredzētās uz precēm attiecināmās saistības;

c)

korekcija ir veikta viena gada laikā pēc muitas deklarācijas pieņemšanas dienas.

133. pants

Nosacījumu un apsvērumu novērtēšana

(Kodeksa 70. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

Ja ievesto preču pārdošana vai cena ir atkarīga no nosacījuma vai apsvēruma, kura vērtību saistībā ar vērtējamajām precēm ir iespējams noteikt, šādu vērtību uzskata par faktiski samaksātās vai maksājamās cenas daļu, ja vien minētie nosacījumi vai apsvērumi neattiecas uz jebkuru no šādiem elementiem:

a)

darbība, kurai piemēro šīs regulas 129. panta 2. punktu;

b)

muitas vērtības elements saskaņā ar Kodeksa 71. pantu.

134. pants

Darījumi starp saistītām personām

(Kodeksa 70. panta 3. punkta d) apakšpunkts)

1.   Ja pircējs un pārdevējs ir saistīti un lai noteiktu, vai šāda saistība nav ietekmējusi cenu, pārbauda pārdošanas apstākļus, kas var būt nepieciešams, un deklarētājam dod iespēju sniegt tādu turpmāku sīkāku informāciju par minētajiem apstākļiem, kas var būt nepieciešama.

2.   Tomēr preces novērtē saskaņā ar Kodeksa 70. panta 1. punktu, ja deklarētājs pierāda, ka deklarētā darījuma vērtība ir aptuveni tāda pati kā šādas pārbaudes vērtības, kas noteiktas tajā pašā laikā vai apmēram tajā pašā laikā:

a)

vienādu vai līdzīgu preču vērtība pārdošanas darījumā eksportam uz Savienības muitas teritoriju starp nevienā konkrētā gadījumā nesaistītiem pircējiem un pārdevējiem;

b)

vienādu vai līdzīgu preču muitas vērtība, kas noteikta saskaņā ar Kodeksa 74. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

c)

vienādu vai līdzīgu preču muitas vērtība, kas noteikta saskaņā ar Kodeksa 74. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

3.   Nosakot 2. punktā minēto vienādo vai līdzīgo preču vērtību, ņem vērā šādus elementus:

a)

pierādītās tirdzniecības līmeņu atšķirības;

b)

daudzuma līmeņi;

c)

Kodeksa 71. panta 1. punktā norādītie elementi;

d)

izmaksas, kas pārdevējam radušās, veicot pārdošanu, kurā viņš un pircējs nav saistīti, ja šādas izmaksas pārdevējam nav radušās, veicot pārdošanu starp saistītām personām.

4.   Panta 2. punktā norādītās pārbaudes vērtības jāizmanto pēc deklarētāja pieprasījuma. Tās neaizstāj deklarēto darījuma vērtību.

135. pants

Preces un pakalpojumi, kas izmantoti ievesto preču ražošanā

(Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.   Ja pircējs pārdevējam piegādā jebkuru no precēm vai sniedz jebkuru no pakalpojumiem, kas norādīti Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā, uzskata, ka minēto preču un pakalpojumu vērtība ir vienāda ar to iepirkuma cenu. Iepirkuma cena ietver visus maksājumus, kuri Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto preču vai pakalpojumu pircējam jāmaksā, lai iegādātos preces vai pakalpojumus.

Ja pircējs vai ar to saistīta persona ir ražojusi minētās preces vai sniegusi minētos pakalpojumus, to vērtība ir to ražošanas izmaksas.

2.   Ja nevar noteikt Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto preču un pakalpojumu vērtību saskaņā ar 1. punktu, to nosaka, pamatojoties uz citiem objektīviem un skaitļos izsakāmiem datiem.

3.   Ja pircējs ir izmantojis Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītās preces, pirms tās tika piegādātas, to vērtību koriģē, lai ņemtu vērā nolietojumu.

4.   Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto pakalpojumu vērtība ietver neveiksmīgu izstrādes darbību izmaksas, ciktāl tās ir radušās saistībā ar projektiem vai pasūtījumiem, kas saistīti ar ievestajām precēm.

5.   Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punkta vajadzībām pētniecības un provizorisku dizaina skiču izmaksas neieskaita muitas vērtībā.

6.   Piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtību, kas noteikta saskaņā ar 1. līdz 5. punktu, proporcionāli sadala uz ievestajām precēm.

136. pants

Honorāri un licences maksas

(Kodeksa 71. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

1.   Honorāri un licences maksas ir saistītas ar ievestajām precēm, ja saskaņā ar licenci vai autoratlīdzības līgumu nodotās tiesības ir iekļautas precēs. Honorāra vai licences maksas summas aprēķina metode nav izšķirošais faktors.

2.   Ja metode, pēc kuras aprēķina honorāru vai licences maksu summu, izriet no ievesto preču cenas, tad gadījumos, kad nav pretēju pierādījumu, var uzskatīt, ka minēto honorāru vai licences maksu maksājums ir saistīts ar vērtējamajām precēm.

3.   Ja honorāri un licences maksas daļēji ir saistītas ar vērtējamajām precēm un daļēji ar citām sastāvdaļām vai elementiem, ko precēm pievieno pēc to ievešanas, vai arī aktivitātēm vai pakalpojumiem, ko veic pēc ievešanas, izdara atbilstošu korekciju.

4.   Uzskata, ka honorāri un licences maksas ir samaksātas kā ievesto preču pārdošanas nosacījums, ja ir izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:

a)

pārdevējs vai ar pārdevēju saistīta persona pieprasa, lai pircējs veic šo maksājumu;

b)

pircēja maksājums ir veikts, lai izpildītu pārdevēja pienākumu saskaņā ar līgumsaistībām;

c)

preces nevar pārdot pircējam vai pircējs nevar nopirkt preces, ja nav samaksāti honorāri vai licences maksas licences devējam.

5.   Valsts, kurā honorāru vai licences maksu maksājuma saņēmējs veic uzņēmējdarbību, nav būtisks apsvērums.

137. pants

Vieta, kurā preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā

(Kodeksa 71. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

1.   Kodeksa 71. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām vieta, kurā preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, ir:

a)

attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa jūru, – pirmā osta, kurā preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā;

b)

attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa jūru uz vienu no Francijas aizjūras departamentiem, kas ietilpst Savienības muitas teritorijā, un kuras ved tieši uz citu Savienības muitas teritorijas daļu, vai otrādi, – pirmā osta, kurā preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, ja minētajā ostā tās tika izkrautas vai pārkrautas;

c)

attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa jūru un tad neizkraujot pa iekšējo ūdensceļu, – pirmā osta, kurā var notikt izkraušana;

d)

attiecībā uz precēm, kuras pārvadā pa dzelzceļu, iekšējiem ūdensceļiem vai autoceļiem, – vieta, kur atrodas ievešanas muitas iestāde;

e)

attiecībā uz precēm, kuras pārvadā ar citiem transportlīdzekļiem, – vieta, kur tiek šķērsota Savienības muitas teritorijas robeža.

2.   Kodeksa 71. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām gadījumā, ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā un tad vestas uz galamērķi citā minētās teritorijas daļā, šķērsojot teritorijas ārpus Savienības muitas teritorijas, vieta, kurā preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, ir pirmā vieta, kurā tās tika ievestas minētajā muitas teritorijā, ja preces tiek tieši vestas cauri minētajām teritorijām pa parastu maršrutu līdz galamērķa vietai.

3.   Panta 2. punktu piemēro arī tad, ja preces ir izkrautas, pārkrautas vai arī uz laiku tās ir aizliegts pārvietot teritorijās ārpus Savienības muitas teritorijas tādu iemeslu dēļ, kas saistīti vienīgi ar pārvadāšanu.

4.   Ja nav izpildīti 1. punkta b) apakšpunktā, 2. un 3. punktā minētie nosacījumi, vieta, kurā preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, ir:

a)

precēm, kuras pārvadā pa jūru, – izkraušanas osta;

b)

precēm, kuras pārvadā ar citiem transportlīdzekļiem, – vieta, kas norādīta 1. punkta c), d) vai e) apakšpunktā un kas atrodas tajā Savienības muitas teritorijas daļā, uz kuru preces ir nosūtītas.

138. pants

Pārvadāšanas izmaksas

(Kodeksa 71. panta 1. punkta e) apakšpunkts)

1.   Ja preces pārvadā ar vienu un to pašu transportlīdzekli uz vietu, kas atrodas tālāk par vietu, kurā preces ieved Savienības muitas teritorijā, tad pārvadāšanas izmaksas novērtē proporcionāli attālumam līdz vietai, kurā preces ieved Savienības muitas teritorijā saskaņā ar šīs regulas 137. pantu, ja vien muitas dienestiem netiek pierādīts, kādas izmaksas būtu radušās saskaņā ar standarta kravas pārvadāšanas likmju sarakstu preču pārvešanā uz vietu, kurā preces ieved Savienības muitas teritorijā.

2.   Aviopārvadājumu izmaksas, tostarp ekspress piegādes izmaksas, kuras jāiekļauj preču muitas vērtībā, nosaka saskaņā ar 23-01. pielikumu.

3.   Ja pārvadājumi ir bez maksas vai pircēja nodrošināti, pārvadāšanas izmaksas, kuras jāiekļauj preču muitas vērtībā, aprēķina saskaņā ar pārvadāšanas kravas likmju sarakstu, ko parasti izmanto tiem pašiem transportlīdzekļa veidiem.

139. pants

Par pasta sūtījumiem iekasētie maksājumi

(Kodeksa 70. panta 1. punkts)

Pasta maksājumus, ko saistībā ar precēm, kuras sūta pa pastu, iekasē līdz galamērķa vietai, iekļauj šo preču muitas vērtībā, izņemot Savienības muitas teritorijā iekasētus papildu pasta maksājumus.

140. pants

Deklarēto darījuma vērtību nepieņemšana

(Kodeksa 70. panta 1. punkts)

1.   Ja muitas dienestiem ir pamatotas šaubas, ka deklarētā darījuma vērtība ir kopējā vērtība, kas samaksāta vai maksājama, kā minēts Kodeksa 70. panta 1. punktā, tie var pieprasīt, lai deklarētājs sniedz papildu informāciju.

2.   Ja muitas dienestu šaubas netiek kliedētas, tie var nolemt, ka preču vērtību nevar noteikt saskaņā ar Kodeksa 70. panta 1. punktu.

141. pants

Vienādu vai līdzīgu preču muitas vērtība

(Kodeksa 74. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts)

1.   Nosakot ievesto preču muitas vērtību saskaņā ar Kodeksa 74. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktu, izmanto vienādu vai līdzīgu preču darījuma vērtību, ja preces tiek pārdotas tādā pašā tirdzniecības līmenī un būtībā tādos pašos daudzumos kā vērtējamās preces.

Ja tādu pārdošanu neizdodas konstatēt, muitas vērtību nosaka, ņemot vērā tādu vienādu vai līdzīgu preču darījuma vērtību, kas pārdotas citā tirdzniecības līmenī vai citos daudzumos. Šī darījuma vērtība būtu jākoriģē, lai ņemtu vērā atšķirības, kas saistītas ar tirdzniecības līmeni un/vai daudzumu.

2.   Korekciju veic, lai ņemtu vērā tās būtiskās izmaksu un maksājumu atšķirības starp ievestajām precēm un attiecīgajām vienādajām vai līdzīgajām precēm, kas rodas attālumu un transportlīdzekļu veidu atšķirību dēļ.

3.   Ja tiek konstatēta vairāk nekā viena vienādu vai līdzīgu preču darījuma vērtība, ievesto preču muitas vērtību nosaka pēc zemākās no tām.

4.   “Vienādas preces” un “līdzīgas preces” (atkarībā no konkrētā gadījuma) neietver preces, kurās ietilpst vai izmantotas inženiertehniskas un zinātniskas izstrādnes, mākslas darbi, dizains, uzmetumi un skices, attiecībā uz ko nav paredzētas korekcijas saskaņā ar Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu, jo šāds darbs veikts Savienībā.

5.   Citas personas ražotu preču darījuma vērtība jāņem vērā tikai tad, ja nav iespējams konstatēt tādu vienādu vai līdzīgu preču darījuma vērtību, ko ražojusi persona, kas ražojusi vērtējamās preces.

142. pants

Deduktīvā metode

(Kodeksa 74. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

1.   Vienības cena, ko izmanto, lai noteiktu muitas vērtību saskaņā ar Kodeksa 74. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ir cena, par kādu ievestās preces vai ievestās vienādās vai līdzīgās preces tiek pārdotas Savienībā tādā stāvoklī, kādā tās ievestas, vērtējamo preču ievešanas laikā vai apmēram tajā laikā.

2.   Ja nav pieejama 1. punktā minētā vienības cena, izmantotā vienības cena ir cena, par kādu ievestās preces vai ievestās vienādās vai līdzīgās preces tiek pārdotas Savienības muitas teritorijā tādā stāvoklī, kādā tās ievestas, agrākajā laikā pēc vērtējamo preču ievešanas un katrā gadījumā – 90 dienu laikā pēc minētās ievešanas.

3.   Ja nav pieejama 1. un 2. punktā minētā vienības cena, pēc deklarētāja pieprasījuma izmanto vienības cenu, par kādu ievestās preces tiek pārdotas Savienības muitas teritorijā pēc turpmākas apstrādes vai pārstrādes, pienācīgi ņemot vērā vērtību, kura pievienota šādā apstrādē vai pārstrādē.

4.   Lai noteiktu muitas vērtību saskaņā ar Kodeksa 74. panta 2. punkta c) apakšpunktu, neņem vērā šādu pārdošanu:

a)

preču pārdošana citā tirdzniecības līmenī, nevis pirmajā pēc ievešanas;

b)

pārdošana saistītām personām;

c)

pārdošana personām, kuras tieši vai netieši bez maksas vai par samazinātu maksu piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, kas norādīti Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā, lai izmantotu saistībā ar ievesto preču ražošanu un pārdošanu eksportam;

d)

pārdošana daudzumos, kas nav pietiekami, lai varētu noteikt vienības cenu.

5.   Nosakot muitas vērtību, šādus elementus atskaita no vienības cenas, kas noteikta saskaņā ar 1. līdz 4. punktu:

a)

komisijas maksas, kuras parasti maksā vai par kuru maksāšanu vienojas, vai rezerves, ko parasti paredz peļņai un vispārīgiem izdevumiem (ieskaitot tiešās un netiešās attiecīgo preču realizācijas izmaksas), saistībā ar tā paša veida vai tipa ievestu preču pārdošanu Savienības muitas teritorijā, kas ir preces tādā preču grupā vai klāstā, kuras ražojusi konkrēta rūpniecības nozare;

b)

parastās pārvadāšanas un apdrošināšanas izmaksas un saistītās izmaksas, kas radušās Savienības muitas teritorijā;

c)

maksājamie ievedmuitas nodokļi un citi maksājumi Savienības muitas teritorijā par preču importu vai pārdošanu.

6.   Regulas 23-02. pielikumā minēto konsignācijai ievesto konkrēto ātrbojīgo preču muitas vērtību var tieši noteikt saskaņā ar Kodeksa 74. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Šim nolūkam dalībvalstis paziņo vienības cenas Komisijai, un Komisija tās izplata ar Taric starpniecību saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (16) 6. pantu.

Šādas vienības cenas var izmantot, lai noteiktu ievesto preču muitas vērtību 14 dienu laika periodiem. Katrs periods sākas piektdienā.

Vienības cenas aprēķina un paziņo šādi:

a)

pēc tam, kad veikti 5. punktā paredzētie atskaitījumi, dalībvalstis paziņo Komisijai katras preču kategorijas 100 kg neto vienības cenu. Dalībvalstis var noteikt 5. punkta b) apakšpunktā minēto izmaksu standarta summas, kuras dara zināmas Komisijai;

b)

vienības cenu noteikšanas atskaites periods ir iepriekšējais 14 dienu periods, kas beidzas ceturtdienā pirms nedēļas, kurā ir jānosaka jaunas vienības cenas;

c)

dalībvalstis vienības cenas euro paziņo Komisijai ne vēlāk kā plkst. 12.00 tās nedēļas pirmdienā, kurā Komisijai tās jāizplata. Ja minētā diena nav darba diena, tad paziņojumu veic iepriekšējā darba dienā. Vienības cenas piemēro tikai tad, ja Komisija šo paziņojumu ir izplatījusi.

143. pants

Aprēķinātās vērtības metode

(Kodeksa 74. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

1.   Piemērojot Kodeksa 74. panta 2. punkta d) apakšpunktu, muitas dienesti muitas vērtības noteikšanas nolūkos nevar pieprasīt vai likt personai, kas neveic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, uzrādīt pārbaudei vai ļaut piekļūt uzskaites vai citiem dokumentiem.

2.   Kodeksa 74. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā minēto materiālu un izgatavošanas izmaksās vai vērtībā iekļauj to elementu izmaksas, kas minēti Kodeksa 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktā. Tāpat tajā proporcionāli iekļauj visu to Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto produktu vai pakalpojumu vērtību, ko pircējs tieši vai netieši piegādājis vai sniedzis izmantošanai saistībā ar vērtējamo preču ražošanu. To Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktā minēto elementu vērtību, kurus veic Savienībā, iekļauj tikai tādā mērā, kādā par minētajiem elementiem maksā ražotājs.

3.   Ražošanas izmaksas ietver visus izdevumus, kas radušies, veidojot, pilnveidojot vai būtiski uzlabojot ekonomikas preces. Tajās ietver arī izmaksas, kas minētas Kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punktā.

4.   Kodeksa 74. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minētie “vispārīgie izdevumi” ietver tās tiešās un netiešās izmaksas par eksportam paredzētu preču ražošanu un pārdošanu, kas nav norādītas Kodeksa 74. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā.

144. pants

Savienības muitas teritorijā pieejamo datu metode

(Kodeksa 74. panta 3. punkts)

1.   Nosakot muitas vērtību saskaņā ar Kodeksa 74. panta 3. punktu, var izmantot pienācīgu elastīgumu, piemērojot Kodeksa 70. pantā un 74. panta 2. punktā paredzētās metodes. Šādi noteikta muitas vērtība pēc iespējas pamatojas uz iepriekš noteiktām muitas vērtībām.

2.   Ja nevar noteikt muitas vērtību saskaņā ar 1. punktu, izmanto citas piemērotas metodes. Šajā gadījumā muitas vērtību nenosaka, pamatojoties uz jebkuru no šādiem elementiem:

a)

tādu preču pārdošanas cena Savienības muitas teritorijā, kas ražotas Savienības muitas teritorijā;

b)

sistēma, saskaņā ar kuru lielākā no divām alternatīvām vērtībām tiek izmantota muitas vērtības noteikšanā;

c)

preču cena eksportētājas valsts iekšzemes tirgū;

d)

ražošanas izmaksas, izņemot aprēķinātās vērtības, kas noteiktas vienādām vai līdzīgām precēm saskaņā ar Kodeksa 74. panta 2. punkta d) apakšpunktu;

e)

cenas eksportam uz trešo valsti;

f)

viszemākās muitas vērtības;

g)

patvarīgi noteiktas vai fiktīvas vērtības.

145. pants

Muitas vērtības pavaddokumenti

(Kodeksa 163. panta 1. punkts)

Kā pavaddokuments tiek prasīts rēķins, kas attiecas uz deklarēto darījuma vērtību.

146. pants

Valūtas konvertācija muitas vērtības noteikšanas vajadzībām

(Kodeksa 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

1.   Saskaņā ar Kodeksa 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu, konvertējot valūtu muitas vērtības noteikšanas vajadzībām, izmanto šādus valūtas maiņas kursus:

a)

Eiropas Centrālās bankas publicētais valūtas maiņas kurss – dalībvalstīm, kuru valūta ir euro;

b)

kompetentās valsts iestādes publicētais valūtas maiņas kurss vai, ja valsts iestāde ir norādījusi privātu banku valūtas maiņas kursa publicēšanai, minētās privātās bankas publicētais valūtas maiņas kurss – dalībvalstīm, kuru valūta nav euro.

2.   Valūtas maiņas kurss, kas jāizmanto saskaņā ar 1. punktu, ir valūtas maiņas kurss, kuru publicē katra mēneša priekšpēdējā trešdienā.

Ja minētajā dienā valūtas maiņas kurss netiek publicēts, piemēro jaunāko publicēto valūtas maiņas kursu.

3.   Valūtas maiņas kursu piemēro mēnesim, sākot no nākamā mēneša pirmās dienas.

4.   Ja nav publicēts valūtas maiņas kurss, kā minēts 1. un 2. punktā, kursu, kas jāizmanto, piemērojot Kodeksa 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu, nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šim kursam iespējami tuvu jāatspoguļo attiecīgās dalībvalsts valūtas vērtība.

III SADAĻA

MUITAS PARĀDS UN GALVOJUMI

1. NODAĻA

Galvojums iespējamam vai esošam muitas parādam

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

147. pants

Elektroniskas sistēmas saistībā ar galvojumiem

(Kodeksa 16. pants)

Lai apmainītos ar informāciju saistībā ar galvojumiem, kurus var izmantot vairāk nekā vienā dalībvalstī, un to uzglabātu, izmanto elektronisku sistēmu, kas minētajām vajadzībām izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu.

Šā panta pirmo daļu piemēro no Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Galvojumu pārvaldības sistēmas ieviešanas datuma.

148. pants

Vienreizējais galvojums iespējamam muitas parādam

(Kodeksa 90. panta 1. punkta otrā daļa)

1.   Ja obligāti ir jāsniedz galvojums, iespējama muitas parāda galvojums, kas attiecas uz vienu darbību (vienreizējais galvojums), sedz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu atbilstoši muitas parādam, kas var rasties, aprēķinot pēc augstākajām nodokļa likmēm, kas piemērojamas tā paša veida precēm.

2.   Ja ar vienreizējo galvojumu jāsedz pārējie maksājumi saistībā ar preču importu vai eksportu, tos aprēķina pēc augstākajām likmēm, kas piemērojamas tā paša veida precēm dalībvalstī, kurā attiecīgajām precēm piemēro muitas procedūru vai kur tās ir pagaidu uzglabāšanā.

149. pants

Neobligāts galvojums

(Kodeksa 91. pants)

Ja muitas dienesti nolemj pieprasīt galvojumu, kurš nav obligāts, piemēro šīs regulas 150. līdz 158. pantu.

150. pants

Galvojums, kas sniegts skaidras naudas iemaksas veidā

(Kodeksa 92. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

Ja galvojums ir vajadzīgs īpašajām procedūrām vai pagaidu uzglabāšanai un to sniedz kā vienreizēju galvojumu skaidras naudas iemaksas veidā, minēto galvojumu sniedz tās dalībvalsts muitas dienestiem, kurā precēm piemēro procedūru vai kur tās ir pagaidu uzglabāšanā.

Ja ir noslēgta īpašā procedūra, kas nav galapatēriņa procedūra, vai galapatēriņa preču uzraudzība vai pagaidu uzglabāšana ir pabeigta pareizi, galvojumu atmaksā tās dalībvalsts muitas dienests, kurā tas tika sniegts.

151. pants

Galvojums, kas sniegts kā galvinieka saistības

(Kodeksa 92. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 94. pants)

1.   Saistības, kuras uzņemas galvinieks, apstiprina muitas iestāde, kurā galvojums ir sniegts (galvojuma muitas iestāde), kas paziņo par apstiprināšanu personai, kurai prasīts sniegt galvojumu.

2.   Galvojuma muitas iestāde jebkurā laikā var atsaukt galvinieka saistību apstiprinājumu. Galvojuma muitas iestāde paziņo par atsaukšanu galviniekam un personai, kurai prasīts sniegt galvojumu.

3.   Galvinieks jebkurā laikā var atcelt savas saistības. Galvinieks paziņo par atcelšanu galvojuma muitas iestādei.

4.   Galvinieka saistību atcelšana neietekmē preces, kurām, izmantojot atceltās saistības, atcelšanas spēkā stāšanās laikā jau ir piemērota muitas procedūra un tā joprojām tiek piemērota, vai kuras ir pagaidu uzglabāšanā.

5.   Vienreizējo galvojumu, kas sniegts kā saistības, sniedz, izmantojot 32-01. pielikumā norādīto veidlapu.

6.   Vispārējo galvojumu, kas sniegts kā saistības, sniedz, izmantojot 32-03. pielikumā norādīto veidlapu.

7.   Neskarot 5. un 6. punktu un 160. pantu, katra dalībvalsts var saskaņā ar valsts tiesību aktiem atļaut, ka galvinieks sniedz saistības veidā, kas atšķiras no 32-01., 32-02. un 32-03. pielikumā norādītajiem veidiem, ja tām ir tāds pats juridiskais spēks.

152. pants

Vienreizējais galvojums, kas sniegts kā galvinieka saistības

(Kodeksa 89. pants un 92. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.   Ja sniedz vienreizēju galvojumu kā galvinieka saistības, minēto saistību apliecinājumu galvojuma derīguma perioda laikā glabā galvojuma muitas iestāde.

2.   Ja sniedz vienreizēju galvojumu kā galvinieka saistības, procedūras izmantotājs nemaina piekļuves kodu, kas saistīts ar galvojuma atsauces numuru.

153. pants

Muitas dienestu savstarpēja palīdzība

(Kodeksa 92. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

Ja muitas parāds ir radies citā dalībvalstī, nevis tajā, kura vienā no veidiem, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 83. panta 1. punktā, ir pieņēmusi galvojumu, kuru var izmantot vairāk nekā vienā dalībvalstī, dalībvalsts, kura ir pieņēmusi galvojumu, pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kurā ir radies muitas parāds, pēc maksājuma termiņa beigām pārskaita tai ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu pieņemtā galvojuma un nesamaksātā nodokļa robežās.

Minēto pārskaitījumu veic viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemts pieprasījums.

154. pants

Galvojuma atsauces numurs un piekļuves kods

(Kodeksa 89. panta 2. punkts)

1.   Ja vienreizējo galvojumu var izmantot vairāk nekā vienā dalībvalstī, galvojuma muitas iestāde paziņo personai, kura sniegusi galvojumu, vai, ja galvojums ir kā kvītis, galviniekam šādu informāciju:

a)

galvojuma atsauces numurs;

b)

piekļuves kods, kas saistīts ar galvojuma atsauces numuru.

2.   Ja vispārējo galvojumu var izmantot vairāk nekā vienā dalībvalstī, galvojuma muitas iestāde paziņo personai, kura sniegusi galvojumu, šādu informāciju:

a)

galvojuma atsauces numurs par atsauces summas katru daļu, kas jāpārrauga saskaņā ar šīs regulas 157. pantu;

b)

piekļuves kods, kas saistīts ar galvojuma atsauces numuru.

Pēc tās personas pieprasījuma, kura sniegusi galvojumu, galvojuma muitas iestāde piešķir vienu vai vairākus papildu piekļuves kodus šim galvojumam, kurus izmanto minētā persona vai tās pārstāvji.

3.   Muitas dienests pārbauda galvojuma esību un derīgumu katru reizi, kad persona tam paziņo galvojuma atsauces numuru.

2. iedaļa

Vispārējais galvojums

155. pants

Atsauces summa

(Kodeksa 90. pants)

1.   Ja vien šīs regulas 158. pantā nav norādīts citādi, vispārējā galvojuma summa ir vienāda ar atsauces summu, kuru galvojuma muitas iestāde noteikusi saskaņā ar Kodeksa 90. pantu.

2.   Ja vispārējais galvojums jāsniedz par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokli un citiem maksājumiem, kuru summu var droši noteikt galvojuma pieprasīšanas laikā, atsauces summas daļa, kas sedz minētos nodokļus un maksājumus, atbilst maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu summai.

3.   Ja vispārējais galvojums jāsniedz par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokli un citiem maksājumiem, kuru summu nevar droši noteikt galvojuma pieprasīšanas laikā vai kura mainās laika gaitā, atsauces summas daļa, kas sedz minētos nodokļus un maksājumus, tiek noteikta šādi:

a)

attiecībā uz daļu, ar kuru jāsedz ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis un citi maksājumi, kas radušies, atsauces summa atbilst maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu summai;

b)

attiecībā uz daļu, ar kuru jāsedz ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis un citi maksājumi, kas var rasties, atsauces summa atbilst ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu summai, kas var būt maksājami saistībā ar katru muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, par ko ir sniegts galvojums, periodā, kas ir starp attiecīgās muitas procedūras piemērošanu precēm vai pagaidu uzglabāšanas piemērošanu, un laiku, kad procedūra ir noslēgta vai galapatēriņa preču uzraudzība vai pagaidu uzglabāšana ir pabeigta.

Piemērojot b) apakšpunktu, ņem vērā tā paša veida precēm piemērojamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa augstākās likmes un citu maksājumu augstākās likmes, kas maksājamas saistībā ar tā paša veida preču importu vai eksportu galvojuma muitas iestādes dalībvalstī.

Ja galvojuma muitas iestādei nav pieejama informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu atsauces summas daļu saskaņā ar punkta pirmo daļu, minēto summu nosaka EUR 10 000 apmērā par katru deklarāciju.

4.   Galvojuma muitas iestāde nosaka atsauces summu sadarbībā ar personu, kurai prasīts sniegt galvojumu. Nosakot atsauces summas daļu saskaņā ar 3. punktu, galvojuma muitas iestāde nosaka minēto summu, pamatojoties uz informāciju par precēm, kurām piemērotas attiecīgās muitas procedūras vai kuras ir pagaidu uzglabāšanā iepriekšējos 12 mēnešos, un uz plānoto darbību apjoma aplēsi, tostarp saskaņā ar tās personas tirdzniecības dokumentāciju un uzskaites reģistriem, kurai prasīts sniegt galvojumu.

5.   Galvojuma muitas iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc tās personas pieprasījuma, kurai prasīts sniegt galvojumu, izskata atsauces summu un koriģē to, lai izpildītu šā panta un Kodeksa 90. panta noteikumus.

156. pants

Atsauces summas pārraudzība, ko veic persona, kurai prasīts sniegt galvojumu

(Kodeksa 89. pants)

Persona, kurai prasīts sniegt galvojumu, nodrošina, ka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu, kas maksājami saistībā ar preču importu vai eksportu un kas jānosedz ar galvojumu, summa, kura ir maksājama vai var būt maksājama, nepārsniedz atsauces summu.

Minētā persona informē galvojuma muitas iestādi, ja atsauces summa samazinās līdz apmēram, kas vairs nav pietiekams, lai segtu minētās personas darbības.

157. pants

Atsauces summas pārraudzība, ko veic muitas dienesti

(Kodeksa 89. panta 6. punkts)

1.   Tās atsauces summas daļas pārraudzību, kura sedz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu, kas maksājami saistībā ar preču importu vai eksportu, summu, kura būs maksājama par precēm, kurām piemērota procedūra laišanai brīvā apgrozībā, nodrošina par katru muitas deklarāciju laikā, kad precēm tiek piemērota procedūra. Ja tiek iesniegtas muitas deklarācijas laišanai brīvā apgrozībā saskaņā ar atļauju, kas minēta Kodeksa 166. panta 2. punktā vai 182. pantā, atsauces summas attiecīgās daļas pārraudzību nodrošina, pamatojoties uz papildu deklarācijām vai attiecīgā gadījumā – uz reģistros ierakstītajiem datiem.

2.   Tās atsauces summas daļas pārraudzību, kura sedz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu, kas maksājami saistībā ar preču importu vai eksportu, summu, kura var būt maksājama par precēm, kurām piemērota Savienības tranzīta procedūra, nodrošina par katru muitas deklarāciju laikā, kad precēm tiek piemērota procedūra, izmantojot šīs regulas 273. panta 1. punktā minēto elektronisko sistēmu. Izmantojot Kodeksa 233. panta 4. punkta e) apakšpunktā minēto vienkāršojumu, pārraudzību nepiemēro precēm, kurām piemērota Savienības tranzīta procedūra, ja muitas deklarāciju neapstrādā šīs regulas 273. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā.

3.   Tās atsauces summas daļas pārraudzību, kura sedz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu, kas maksājami saistībā ar preču importu vai eksportu un kas jānosedz ar galvojumu, summu, kura radīsies vai var rasties, citos gadījumos, nevis tajos, kas minēti 1. un 2. punktā, nodrošina ar regulāru un atbilstīgu revīziju.

158. pants

Vispārējā galvojuma apmērs

(Kodeksa 95. panta 2. un 3. punkts)

1.   Kodeksa 95. panta 2. punkta vajadzībām vispārējā galvojuma apmēru samazina līdz šādam apmēram:

a)

50 % no atsauces summas daļas, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas 155. panta 3. punktu, ja ir izpildīti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 84. panta 1. punktā minētie nosacījumi;

b)

30 % no atsauces summas daļas, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas 155. panta 3. punktu, ja ir izpildīti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 84. panta 2. punktā minētie nosacījumi; vai

c)

0 % no atsauces summas daļas, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas 155. panta 3. punktu, ja ir izpildīti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 84. panta 3. punktā minētie nosacījumi.

2.   Kodeksa 95. panta 3. punkta vajadzībām vispārējā galvojuma apmēru samazina līdz 30 % no atsauces summas daļas, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas 155. panta 2. punktu.

3. iedaļa

Noteikumi par Savienības tranzīta procedūru un procedūru saskaņā ar TIR un ATA konvencijām

1. apakšiedaļa

Savienības tranzīts

159. pants

Aprēķins kopīgā tranzīta vajadzībām

(Kodeksa 89. panta 2. punkts)

Tā aprēķina vajadzībām, kas minēts šīs regulas 148. pantā un 155. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrajā daļā, Savienības preces, kuras pārvadā saskaņā ar Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru (17), uzskata par ārpussavienības precēm.

160. pants

Vienreizējs galvojums ar kvītīm

(Kodeksa 92. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.   Saistībā ar Savienības tranzīta procedūru vienreizēju galvojumu, kas sniegts kā galvinieka saistības, galvinieks var arī sniegt, izdodot kvītis personām, kuras plāno būt procedūras izmantotājas.

Minēto saistību apliecinājumu sagatavo, izmantojot 32-02. pielikumā norādīto veidlapu, un kvītis sagatavo, izmantojot 32-06. pielikumā norādīto veidlapu.

Katra kvīts sedz summu EUR 10 000, par kuru ir atbildīgs galvinieks.

Kvīts derīguma termiņš ir viens gads no izdošanas datuma.

2.   Galvinieks sniedz galvojuma muitas iestādei visu vajadzīgo informāciju par vienreizējā galvojuma kvītīm, ko tas izdevis.

3.   Par katru kvīti galvinieks paziņo personai, kura plāno būt procedūras izmantotāja, šādu informāciju:

a)

galvojuma atsauces numurs;

b)

piekļuves kods, kas saistīts ar galvojuma atsauces numuru.

Persona, kura plāno būt procedūras izmantotāja, nemaina piekļuves kodu.

4.   Persona, kura plāno būt procedūras izmantotāja, iesniedz nosūtītājai muitas iestādei tik daudz vienreizējā galvojuma kvīšu par summu EUR 10 000, cik vajadzīgs, lai nosegtu šīs regulas 148. pantā minēto kopsummu.

161. pants

Tādu saistību atsaukšana un atcelšana, kas sniegtas vienreizēja galvojuma ar kvītīm gadījumā

(Kodeksa 92. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 94. pants)

Muitas dienests, kas ir atbildīgs par attiecīgo galvojuma muitas iestādi, reģistrē elektroniskajā sistēmā, kas minēta šīs regulas 273. panta 1. punktā, informāciju par tādu saistību jebkuru atsaukšanu vai atcelšanu, kas sniegtas vienreizēja galvojuma ar kvītīm gadījumā, un datumu, kad tā stājas spēkā.

162. pants

Vispārējais galvojums

(Kodeksa 89. panta 5. punkts un 95. pants)

1.   Saistībā ar Savienības tranzīta procedūru vispārējo galvojumu var sniegt tikai kā galvinieka saistības.

2.   Minēto saistību apliecinājumu uz galvojuma derīguma perioda laiku glabā galvojuma muitas iestāde.

3.   Procedūras izmantotājs nemaina piekļuves kodu, kas saistīts ar galvojuma atsauces numuru.

2. apakšiedaļa

Procedūras saskaņā ar TIR un ATA konvencijām

163. pants

Garantējošo asociāciju saistības TIR operācijās

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

TIR konvencijas 8. panta 4. punkta vajadzībām gadījumā, ja TIR operāciju veic Savienības muitas teritorijā, jebkura garantējošā asociācija, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, var būt atbildīga par garantētās summas samaksu saistībā ar attiecīgajām precēm TIR operācijā EUR 60 000 apmērā vai līdzvērtīgas summas apmērā attiecīgās valsts valūtā uz vienu TIR karneti.

164. pants

Paziņojums par procedūras nenoslēgšanu garantējošām asociācijām

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts)

Derīgs paziņojums par procedūras nenoslēgšanu saskaņā ar TIR konvenciju vai ATA konvenciju, vai Stambulas konvenciju, ko vienas dalībvalsts muitas dienesti veikuši garantējošai asociācijai, ir paziņojums jebkurai citai citas dalībvalsts garantējošai asociācijai, kas identificēta kā atbildīga par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa vai citu maksājumu summas samaksu.

2. NODAĻA

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atgūšana, samaksa, atmaksāšana vai atbrīvojums

1. iedaļa

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas noteikšana, muitas parāda paziņošana un iegrāmatošana

1. apakšiedaļa

165. pants

Muitas dienestu savstarpēja palīdzība

(Kodeksa 101. panta 1. punkts un 102. panta 1. punkts)

1.   Ja ir radies muitas parāds, muitas dienesti, kuru kompetencē ir tās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atgūšana, kas atbilst muitas parādam, informē pārējos iesaistītos muitas dienestus par šādiem jautājumiem:

a)

faktu, ka radies muitas parāds;

b)

pasākumiem, kas veikti attiecībā pret parādnieku, lai piedzītu attiecīgās summas.

2.   Dalībvalstis palīdz viena otrai, piedzenot ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas atbilst muitas parādam.

3.   Neskarot Kodeksa 87. panta 4. punktu, gadījumā, ja dalībvalsts, kurā precēm piemēroja īpašo procedūru, kas nebija tranzīts, vai kurā tās bija pagaidu uzglabāšanā, muitas dienests, pirms beidzies Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 80. pantā minētais termiņš, iegūst pierādījumus, ka citā dalībvalstī ir notikuši notikumi, kuru rezultātā rodas muitas parāds, vai tiek uzskatīts, ka tas radīsies, minētais muitas dienests nekavējoties un katrā gadījumā – minētajā termiņā nosūta visu pieejamo informāciju muitas dienestam, kas ir atbildīgs par minēto vietu. Atbildīgais muitas dienests apstiprina paziņojuma saņemšanu un norāda, vai tas ir atbildīgs par atgūšanu. Ja 90 dienu laikā netiek saņemta atbilde, informāciju nosūtījušais muitas dienests nekavējoties sāk atgūšanu.

4.   Neskarot Kodeksa 87. panta 4. punktu, gadījumā, ja dalībvalsts, kurā konstatēts, ka radies muitas parāds par precēm, kurām netika piemērota muitas procedūra un kuras nebija pagaidu uzglabāšanā, muitas dienests pirms muitas parāda paziņošanas iegūst pierādījumus, ka citā dalībvalstī ir notikuši notikumi, kuru rezultātā rodas muitas parāds, vai tiek uzskatīts, ka tas radīsies, minētais muitas dienests nekavējoties un katrā gadījumā – pirms minētā paziņojuma nosūta visu pieejamo informāciju muitas dienestam, kas ir atbildīgs par minēto vietu. Atbildīgais muitas dienests apstiprina paziņojuma saņemšanu un norāda, vai tas ir atbildīgs par atgūšanu. Ja 90 dienu laikā netiek saņemta atbilde, informāciju nosūtījušais muitas dienests nekavējoties sāk atgūšanu.

166. pants

Koordinējošā muitas iestāde saistībā ar ATA karnetēm vai CPD karnetēm

(Kodeksa 226. panta 3. punkta c) apakšpunkts)

1.   Muitas dienesti norāda koordinējošo muitas iestādi, kas ir atbildīga par jebkuru rīcību saistībā ar muitas parādiem, kas radušies, jo nav izpildīti pienākumi vai nosacījumi, kas saistībā ar ATA karnetēm vai CPD karnetēm paredzēti Kodeksa 79. pantā.

2.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai koordinējošo muitas iestādi kopā ar tās atsauces numuru. Komisija dara šo informāciju pieejamu savā tīmekļa vietnē.

167. pants

Citu maksājumu atgūšana saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru un tranzītu saskaņā ar TIR konvenciju

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkts)

1.   Ja muitas dienesti, kas paziņoja par muitas parādu un pienākumu maksāt citus maksājumus, kas maksājami saistībā ar tādu preču importu un eksportu, kurām piemērota Savienības tranzīta procedūra vai tranzīta procedūra saskaņā ar TIR konvenciju, iegūst pierādījumus par vietu, kur notikuši notikumi, kuru rezultātā radies muitas parāds un pienākums samaksāt citus maksājumus, minētie muitas dienesti aptur atgūšanas procedūru un nekavējoties nosūta visus vajadzīgos dokumentus, tostarp pierādījumu autentificētu kopiju, dienestiem, kas ir atbildīgi par minēto vietu. Informāciju nosūtījušie dienesti vienlaikus pieprasa apstiprinājumu tam, ka informāciju saņēmušais dienests ir atbildīgs par pārējo maksājumu piedzīšanu.

2.   Informāciju saņēmušie dienesti apstiprina paziņojuma saņemšanu un norāda, vai to kompetencē ir pārējo maksājumu atgūšana. Ja atbilde netiek saņemta 28 dienu laikā, informāciju nosūtījušie dienesti nekavējoties atsāk pašu uzsākto atgūšanas procedūru.

3.   Aptur visas nepabeigtās pārējo maksājumu atgūšanas procedūras, kuras uzsākuši informāciju nosūtījušie dienesti, tiklīdz informāciju saņēmušie dienesti ir apstiprinājuši paziņojuma saņemšanu un norādījuši, ka to kompetencē ir pārējo maksājumu atgūšana.

Tiklīdz informāciju saņēmušie dienesti sniedz pierādījumus, ka tie ir piedzinuši attiecīgās summas, informāciju nosūtījušie dienesti atmaksā visus pārējos maksājumus, ko tie jau ir piedzinuši, vai atceļ atgūšanas procedūru.

168. pants

Paziņojums par nodokļu un citu maksājumu atgūšanu saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru un tranzītu saskaņā ar TIR konvenciju

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) un b) apakšpunkts)

Ja ir radies muitas parāds par precēm, kurām piemērota Savienības tranzīta procedūra vai tranzīta procedūra saskaņā ar TIR konvenciju, muitas dienesti, kuru kompetencē ir atgūšana, informē nosūtītāju muitas iestādi par nodokļu un citu maksājumu atgūšanu.

169. pants

Citu maksājumu atgūšana par precēm, kurām piemērots tranzīts saskaņā ar ATA konvenciju vai Stambulas konvenciju

(Kodeksa 226. panta 3. punkta c) apakšpunkts)

1.   Ja muitas dienesti, kas paziņoja par muitas parādu un pienākumu maksāt citus maksājumus par precēm, kurām piemērots tranzīts saskaņā ar ATA konvenciju vai Stambulas konvenciju, iegūst pierādījumus par vietu, kur notikuši notikumi, kuru rezultātā radies muitas parāds un pienākums samaksāt citus maksājumus, minētie muitas dienesti nekavējoties nosūta visus vajadzīgos dokumentus, tostarp pierādījumu autentificētu kopiju, dienestiem, kuru kompetencē ir minētā vieta. Informāciju nosūtījušie dienesti vienlaikus pieprasa apstiprinājumu tam, ka informāciju saņēmušais dienests ir atbildīgs par pārējo maksājumu piedzīšanu.

2.   Informāciju saņēmušie dienesti apstiprina paziņojuma saņemšanu un norāda, vai to kompetencē ir pārējo maksājumu atgūšana. Minētajām vajadzībām informāciju saņēmušie dienesti izmanto 33-05. pielikumā iekļauto noslēgšanas modeli, norādot, ka saņemošajā dalībvalstī ir sākta prasījuma procedūra attiecībā pret garantējošo asociāciju. Ja atbilde netiek saņemta 90 dienu laikā, informāciju nosūtījušie dienesti nekavējoties atsāk pašu uzsākto atgūšanas procedūru.

3.   Ja tas ir informāciju saņēmušo dienestu kompetencē, tie sāk jaunu citu maksājumu atgūšanas procedūru, vajadzības gadījumā pēc 2. punktā minētā perioda, un tie nekavējoties informē informāciju nosūtījušos dienestus.

Ja nepieciešams, informāciju saņēmušie dienesti iekasē no garantējošās asociācijas, ar ko tie ir saistīti, maksājamo nodokļu un citu maksājumu summu, izmantojot dalībvalstī, kur atrodas minētie dienesti, piemērojamās likmes.

4.   Tiklīdz informāciju saņēmušie dienesti norāda, ka citu maksājumu atgūšana ir to kompetencē, informāciju nosūtījušie dienesti kompensē garantējošajai asociācijai, ar ko tie ir saistīti, visas summas, kuras minētā asociācija ir noguldījusi vai provizoriski samaksājusi.

5.   Procedūru nodod viena gada laikā pēc karnetes derīguma termiņa beigām, ja vien minētais maksājums nav kļuvis galīgs saskaņā ar ATA konvencijas 7. panta 2. vai 3. punktu vai Stambulas konvencijas A pielikuma 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.

170. pants

Citu maksājumu atgūšana par precēm, kurām piemērota pagaidu ievešana saskaņā ar ATA konvenciju vai Stambulas konvenciju

(Kodeksa 226. panta 3. punkta c) apakšpunkts)

Ja tiek piedzīti citi maksājumi par precēm, kurām piemērota pagaidu ievešana saskaņā ar ATA konvenciju vai Stambulas konvenciju, piemēro 169. pantu mutatis mutandis.

2. apakšiedaļa

Paziņojums par muitas parādu un maksājuma prasījums no garantējošās asociācijas

171. pants

Maksājuma prasījums no garantējošās asociācijas saskaņā ar ATA konvencijas un Stambulas konvencijas procedūru

(Kodeksa 98. pants)

1.   Ja muitas dienesti konstatē, ka radies muitas parāds par precēm, kurām noformēta ATA karnete, tie nekavējoties veic prasījumu pret garantējošo asociāciju. Koordinējošā muitas iestāde, kas veic Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 86. pantā minēto prasījumu, vienlaikus nosūta koordinējošajai muitas iestādei jurisdikcijā, kurā atrodas muitas iestāde, kas piemēroja pagaidu ievešanu, informatīvu paziņojumu par maksājuma prasījumu, kas nosūtīts garantējošajai asociācijai. Tā izmanto 33-03. pielikumā norādīto veidlapu.

2.   Informatīvajai piezīmei pievieno nenoslēgtās kvīts kopiju, ja tā ir koordinējošās muitas iestādes rīcībā. Informatīvo paziņojumu var izmantot visos gadījumos, kad to uzskata par vajadzīgu.

3.   Nodokļu veidlapu, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 86. pantā, var nosūtīt vēlāk, nekā veic prasījumu garantējošajai asociācijai, taču ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prasījuma un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā muitas dienesti uzsāk atgūšanas procedūru. Nodokļu veidlapa ir norādīta 33-04. pielikumā.

2. iedaļa

Atmaksāšana un atbrīvojums

172. pants

Pieteikums par atmaksāšanu vai atbrīvojumu

(Kodeksa 22. panta 1. punkts)

Pieteikumus par atmaksāšanu vai atbrīvojumu iesniedz persona, kas ir samaksājusi vai kurai jāmaksā ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis, vai persona, kas pārņēmusi tās tiesības un pienākumus.

173. pants

Preču uzrādīšana kā atmaksāšanas vai atbrīvojuma nosacījums

(Kodeksa 116. panta 1. punkts)

Atmaksāšanu vai atbrīvojumu veic pēc preču uzrādīšanas. Ja preces nevar uzrādīt muitas dienestiem, muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, atļauj atmaksāt vai piešķir atbrīvojumu tikai tad, ja tam ir pierādījumi, ka attiecīgās preces ir preces, par kurām ir pieprasīta atmaksāšana vai atbrīvojums.

174. pants

Preču pārvešanas ierobežojums

(Kodeksa 116. panta 1. punkts)

Neskarot šīs regulas 176. panta 4. punktu un kamēr nav pieņemts lēmums par atmaksāšanas vai atbrīvojuma pieteikumu, preces, par kurām ir pieprasīta atmaksāšana vai atbrīvojums, nepārved uz citu vietu, kas nav minēta pieteikumā, ja vien pieteikuma iesniedzējs iepriekš nepaziņo par to Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 92. panta 1. punktā minētajam muitas dienestam, kurš par to informē muitas dienestu, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu.

175. pants

Muitas dienestu savstarpēja palīdzība

(Kodeksa 22. pants un 116. panta 1. punkts)

1.   Ja atmaksāšanas vai atbrīvojuma vajadzībām jāiegūst papildu informācija no citas dalībvalsts muitas dienesta, nevis tās dalībvalsts, kurā muitas parāds tika paziņots vai kurā minētajam dienestam jāpārbauda preces, lai nodrošinātu, ka ir izpildīti atmaksāšanas vai atbrīvojuma nosacījumi, muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pieprasa tās dalībvalsts muitas dienesta palīdzību, kurā atrodas preces, norādot iegūstamās informācijas veidu vai veicamās pārbaudes.

Informācijas pieprasījumam pievieno pieteikuma datus un visus dokumentus, kas vajadzīgi, lai tās dalībvalsts muitas dienests, kurā atrodas preces, varētu iegūt pieprasīto informāciju vai veikt pārbaudes.

2.   Ja muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, nosūta 1. punktā minēto pieprasījumu, izmantojot citus līdzekļus, nevis elektroniskas datu apstrādes metodes saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 93. pantu, tas nosūta tās dalībvalsts muitas dienestam, kurā preces atrodas, divas rakstiskas pieprasījuma kopijas, kuras sagatavotas, izmantojot 33-06. pielikumā norādīto veidlapu.

3.   Tās dalībvalsts muitas dienests, kurā preces atrodas, nekavējoties izpilda 1. punktā minēto pieprasījumu.

Tās dalībvalsts muitas dienests, kurā preces atrodas, iegūst muitas dienesta, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pieprasīto informāciju vai veic pārbaudes 30 dienu laikā pēc dienas, kad tika saņemts pieprasījums. Tas ieraksta iegūtos rezultātus 1. punktā minētā pieprasījuma oriģināla attiecīgajā daļā un nosūta minēto dokumentu muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, kopā ar visiem dokumentiem, kas minēti 1. punkta otrajā daļā.

Ja tās dalībvalsts muitas dienests, kurā preces atrodas, nevar otrajā daļā noteiktajā periodā iegūt pieprasīto informāciju vai veikt pārbaudes, tas atbilstoši aizpildīto pieprasījumu nosūta atpakaļ 30 dienu laikā pēc dienas, kad tika saņemts pieprasījums.

176. pants

Muitas formalitāšu nokārtošana

(Kodeksa 116. panta 1. punkts)

1.   Ja atmaksāšana un atbrīvojums ir atkarīgs no muitas formalitāšu nokārtošanas, lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu turētājs informē pārraudzības muitas iestādi, ka ir nokārtojis minētās formalitātes. Ja lēmumā norādīts, ka preces var eksportēt vai tām var piemērot īpašo procedūru, un parādnieks izmanto minēto iespēju, pārraudzības muitas iestāde ir muitas iestāde, kurā precēm piemēro minēto procedūru.

2.   Pārraudzības muitas iestāde paziņo muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, par to muitas formalitāšu nokārtošanu, no kurām ir atkarīga atmaksāšana vai atbrīvojums, ar atbildi, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 95. pantā, izmantojot šīs regulas 33-07. pielikumā norādīto veidlapu.

3.   Ja muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, ir nolēmis, ka atmaksāšana vai atbrīvojums ir pamatots, nodokļa summu atmaksā vai no tā atbrīvo tikai pēc tam, kad minētais muitas dienests ir saņēmis 2. punktā norādīto informāciju.

4.   Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, var atļaut nokārtot muitas formalitātes, no kurām var būt atkarīga jebkura atmaksāšana vai atbrīvojums, pirms tas pieņem lēmumu. Šāda atļauja neskar minēto lēmumu. Šajos gadījumos 1. līdz 3. punktu piemēro mutatis mutandis.

5.   Šā panta vajadzībām pārraudzības muitas iestāde ir muitas iestāde, kura vajadzības gadījumā nodrošina, ka ir nokārtotas formalitātes vai izpildītas prasības, no kurām ir atkarīga ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atmaksāšana vai atbrīvojums.

177. pants

Formalitātes saistībā ar atmaksāšanu vai atbrīvojumu

(Kodeksa 116. panta 2. punkts)

1.   Pieņemot lēmumu par tādu ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atbrīvojumu, kas ir atkarīgi no iepriekšējas konkrētu muitas formalitāšu nokārtošanas, minēto muitas formalitāšu nokārtošanai muitas dienests nosaka termiņu, kas nepārsniedz 60 dienas pēc minētā lēmuma paziņošanas dienas.

2.   Ja 1. punktā noteikto termiņu neievēro, tiek zaudētas tiesības uz atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ja vien attiecīgā persona nepierāda, ka minēto termiņu neļāva ievērot neparedzami apstākļi vai nepārvarama vara.

178. pants

Vienas preces detaļas vai sastāvdaļas

(Kodeksa 116. panta 1. punkts)

Ja atmaksāšana vai atbrīvojums ir atkarīgs no preču iznīcināšanas, atteikšanās no precēm par labu valstij vai īpašās procedūras vai eksporta procedūras piemērošanas precēm, taču attiecīgās formalitātes ir nokārtotas tikai par minēto preču vienu detaļu vai sastāvdaļu vai vairākām detaļām vai sastāvdaļām, atmaksas vai atbrīvojuma summa ir starpība starp ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu par precēm un starp ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summu, kura būtu jāpiemēro pārējai preču daļai, ja tām nemainītā veidā piemērotu muitas procedūru, kas saistīta ar muitas parāda rašanos, dienā, kurā precēm tiktu piemērota šāda procedūra.

179. pants

Atkritumi un lūžņi

(Kodeksa 116. panta 1. punkts)

Ja preču iznīcināšanā, ko atļāvis muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, rodas atkritumi vai lūžņi, uzskata, ka šādi atkritumi vai lūžņi ir ārpussavienības preces, ja ir pieņemts lēmums par atmaksāšanu vai atbrīvojuma piešķiršanu.

180. pants

Eksports vai iznīcināšana bez muitas uzraudzības

(Kodeksa 116. panta 1. punkts)

1.   Gadījumos, uz kuriem attiecas Kodeksa 116. panta 1. punkta otrā daļa, 118. pants vai 120. pants, ja iznīcināšana tika veikta bez muitas uzraudzības, atmaksāšana vai atbrīvojums, pamatojoties uz Kodeksa 120. pantu, ir atkarīgs no šādu nosacījumu izpildes:

a)

pieteikuma iesniedzējs iesniedz muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pierādījumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu, vai preces, par kurām tiek pieprasīta atmaksāšana vai atbrīvojums, atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

preces ir eksportētas no Savienības muitas teritorijas;

b)

preces ir iznīcinātas tādu iestāžu vai personu uzraudzībā, kuras minētie dienesti ir pilnvarojuši šo iznīcināšanu oficiāli apliecināt;

b)

pieteikuma iesniedzējs iesniedz muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, visus dokumentus, kas apliecina attiecīgo preču Savienības preču muitas statusu vai kas satur informāciju, kas apstiprina attiecīgo preču Savienības preču muitas statusu, ar kuru minētās preces var būt izvestas no Savienības muitas teritorijas, vai iesniedz visus pierādījumus, kurus minētais muitas dienests uzskata par nepieciešamiem, lai pārliecinātos, ka attiecīgo dokumentu nevar izmantot vēlāk saistībā ar precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā.

2.   Pierādījumi, kas apstiprina, ka preces, par kurām pieprasa atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ir eksportētas no Savienības muitas teritorijas, ietver šādus dokumentus:

a)

izvešanas apliecinājums, kas minēts šīs regulas 334. pantā;

b)

tādas procedūras muitas deklarācijas oriģināls vai apliecināta kopija, kas saistīta ar muitas parāda rašanos;

c)

ja vajadzīgs – tirdzniecības vai administratīvi dokumenti, kuros iekļauts to preču pilns apraksts, kuras tika uzrādītas kopā ar attiecīgās procedūras muitas deklarāciju vai muitas deklarāciju par eksportu no Savienības muitas teritorijas, vai muitas deklarāciju, kas sagatavota par precēm galamērķa trešā valstī.

3.   Pierādījumi, kas apstiprina, ka preces, par kurām pieprasa atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ir iznīcinātas tādu iestāžu vai personu uzraudzībā, kuras ir pilnvarotas oficiāli apliecināt šādu iznīcināšanu, ietver jebkuru no šādiem dokumentiem:

a)

ziņojums vai deklarācija par iznīcināšanu, ko sagatavojušas iestādes, kuru uzraudzībā preces iznīcinātas, vai šāda ziņojuma vai deklarācijas apliecināta kopija;

b)

apliecinājums, ko sagatavojusi persona, kura ir pilnvarota apliecināt iznīcināšanu, kam pievienoti pierādījumi par šīs personas pilnvarām.

Minētajos dokumentos iekļauj iznīcināto preču pilnu aprakstu, lai, šo aprakstu salīdzinot ar ziņām, kuras iekļautas muitas deklarācijā par muitas procedūru, kas saistīta ar muitas parāda rašanos, un pavaddokumentiem, varētu pārliecināties, ka iznīcinātās preces ir tās pašas, kurām piemērota minētā procedūra.

4.   Ja ar 2. un 3. punktā minētajiem pierādījumiem nepietiek, lai muitas dienests varētu pieņemt lēmumu par tam iesniegto gadījumu, vai ja daži pierādījumi nav pieejami, šādus pierādījumus var papildināt vai aizstāt ar jebkuriem citiem dokumentiem, ko minētais dienests uzskata par vajadzīgiem.

181. pants

Komisijai sniedzamā informācija

(Kodeksa 121. panta 4. punkts)

1.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai to gadījumu sarakstu, kuros atļauta atmaksāšana vai piešķirts atbrīvojums, pamatojoties uz Kodeksa 119. vai 120. pantu, un kuros atmaksas vai atbrīvojuma summa konkrētam parādniekam par vienu vai vairākām importa vai eksporta darbībām vienas kļūdas vai īpašas situācijas rezultātā pārsniedz EUR 50 000, izņemot gadījumus, kas minēti Kodeksa 116. panta 3. punktā.

2.   Paziņojumu veic katra gada pirmajā un trešajā ceturksnī par visiem gadījumiem, par kuriem iepriekšējā pusgadā ir pieņemts lēmums nodokļus atmaksāt vai atbrīvot no tiem.

3.   Ja dalībvalsts attiecīgā pusgada laikā nav pieņēmusi lēmumu par 1. punktā minētajiem gadījumiem, tā nosūta Komisijai paziņojumu ar ierakstu “Nav piemēroti”.

4.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka Komisijai ir pieejams to gadījumu saraksts, kuros atļauta atmaksāšana vai piešķirts atbrīvojums, pamatojoties uz Kodeksa 119. vai 120. pantu, un kuros atmaksas vai atbrīvojuma summa ir vienāda vai mazāka par EUR 50 000.

5.   Par katru šajā pantā minēto gadījumu sniedz šādu informāciju:

a)

muitas deklarācijas vai dokumenta, ar ko paziņo par parādu, atsauces numurs;

b)

muitas deklarācijas vai dokumenta, ar ko paziņo par parādu, datums;

c)

lēmuma veids;

d)

lēmuma juridiskais pamats;

e)

summa un valūta;

f)

dati par gadījumu (tostarp īss paskaidrojums, kāpēc muitas dienesti uzskata, ka attiecīgajā juridiskajā pamatā iekļautie atmaksāšanas/atbrīvojuma nosacījumi ir izpildīti).

IV SADAĻA

SAVIENĪBAS MUITAS TERITORIJĀ IEVESTAS PRECES

1. NODAĻA

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija

182. pants

Elektroniska sistēma saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijām

(Kodeksa 16. pants)

Elektronisko informācijas un sakaru sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu, izmanto tās informācijas iesniegšanai, apstrādei, glabāšanai un apmaiņai, kas ir saistīta ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijām, un turpmākai informācijas apmaiņai, kas paredzēta šajā nodaļā.

Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, līdz tajā minētās sistēmas jaunināšanas datumam saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumu dalībvalstis izmanto elektronisko sistēmu, kas izstrādāta, lai iesniegtu un apmainītos ar informāciju saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijām saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2454/93.

183. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšana

(Kodeksa 127. panta 5. un 6. punkts)

1.   Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas var sniegt ar vairāk nekā vienu datu kopu.

2.   Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vajadzībām, ja tiek iesniegta vairāk nekā viena datu kopa, pirmā ievešanas muitas iestāde ir muitas iestāde, kuru attiecīgā persona norāda ziņu sniegšanas laikā, jo īpaši pamatojoties uz vietu, uz kuru preces tiek nosūtītas.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Importa kontroles sistēmas jaunināšanas datumiem.

184. pants

Citu personu, izņemot pārvadātāju, informācijas sniegšanas pienākumi saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšanu

(Kodeksa 127. panta 6. punkts)

1.   Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 112. panta 1. punktā minētajos gadījumos pārvadātājs un jebkura persona, kas izdod konosamentu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas daļējā datu kopā norāda jebkuras personas identitāti, kas ar tiem ir noslēgusi pārvadājuma līgumu, izdevusi konosamentu par tām pašām precēm un nesniedz tiem savā rīcībā esošās ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai.

Ja saņēmējs, kas ir norādīts konosamentā, kuram nav pamatā esošu konosamentu, nesniedz vajadzīgās ziņas personai, kas izdod konosamentu, minētā persona norāda saņēmēja identitāti.

2.   Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 112. panta 1. punktā minētajos gadījumos persona, kas izdod konosamentu, informē par minētā konosamenta izdošanu personu, kas ar to ir noslēgusi pārvadājuma līgumu, un izdod tai konosamentu.

Ja ir vienošanās par divu kravu apvienošanu, lai sūtītu kā vienu kravu, persona, kas izdod konosamentu, informē par minētā konosamenta izdošanu personu, ar kuru tai ir minētā vienošanās.

3.   Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 113. panta 1. punktā minētajos gadījumos pārvadātājs un jebkura persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas daļējā datu kopā norāda jebkuras personas identitāti, kas ar tiem ir noslēgusi pārvadājuma līgumu, izdevusi gaisa kravas pavadzīmi par tām pašām precēm un nesniedz tiem ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai.

4.   Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 113. panta 1. punktā minētajos gadījumos persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, informē par minētās gaisa kravas pavadzīmes izdošanu personu, kas ar to ir noslēgusi pārvadājuma līgumu, un izdod tai gaisa kravas pavadzīmi.

Ja ir vienošanās par divu kravu apvienošanu, lai sūtītu kā vienu kravu, persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, informē par minētās gaisa kravas pavadzīmes izdošanu personu, ar kuru tai ir minētā vienošanās.

5.   Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 113. panta 2. punktā minētajos gadījumos pārvadātājs ievešanas kopsavilkuma deklarācijas daļējā datu kopā norāda tā pasta operatora identitāti, kurš nesniedz tam ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai.

6.   Šā panta 1. līdz 5. punktu nepiemēro līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Importa kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumam.

185. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas reģistrēšana

(Kodeksa 127. panta 1. punkts)

1.   Muitas dienesti reģistrē ievešanas kopsavilkuma deklarāciju pēc tās saņemšanas un nekavējoties informē personu, kas to iesniegusi, par deklarācijas reģistrēšanu, un paziņo minētajai personai ievešanas kopsavilkuma deklarācijas MRN un reģistrēšanas datumu.

2.   Ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas tiek sniegtas ar vairāk nekā vienu datu kopu, muitas dienesti pēc saņemšanas reģistrē katru ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu iesniegšanu un nekavējoties informē par reģistrēšanu personu, kas minētās ziņas iesniegusi, un paziņo minētajai personai katras iesniegšanas MRN un reģistrēšanas datumu.

3.   Muitas dienesti nekavējoties informē pārvadātāju par reģistrēšanu, ja pārvadātājs to pieprasījis un tam ir piekļuve elektroniskajai sistēmai, kas minēta šīs regulas 182. pantā, jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

ja ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz persona, kas minēta Kodeksa 127. panta 4. punkta otrajā daļā;

b)

ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas sniedz saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu.

4.   Šā panta 2. punktu un 3. punkta b) apakšpunktu nepiemēro līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Importa kontroles sistēmas jaunināšanas datumiem.

186. pants

Riska analīze

(Kodeksa 127. panta 3. punkts un 128. pants)

1.   Riska analīzi veic pirms preču atvešanas pirmajā ievešanas muitas iestādē, ja ievešanas kopsavilkuma deklarācija ir iesniegta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 105. līdz 109. pantā noteiktajos termiņos, ja vien nav konstatēts risks vai nav jāveic papildu riska analīze.

Konteinerkravas gadījumā, kas ievesta Savienības muitas teritorijā pa jūru, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 105. panta a) punktā, muitas dienesti veic riska analīzi 24 stundu laikā pēc ievešanas kopsavilkuma deklarācijas saņemšanas vai Kodeksa 127. panta 6. punktā minētajos gadījumos – pēc to ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu saņemšanas, kuras iesniedz pārvadātājs.

Papildus pirmajai daļai, ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa gaisu, riska analīzi veic pēc tam, kad saņemta vismaz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopa, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 106. panta 1. punkta otrajā daļā.

2.   Riska analīzi pabeidz pēc tam, kad vajadzības gadījumā ir notikusi ar risku saistītās informācijas un riska analīzes rezultātu apmaiņa, kā minēts Kodeksa 46. panta 5. punktā.

3.   Ja riska analīzes pabeigšanai ir nepieciešama papildu informācija par ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām, minēto analīzi pabeidz tikai pēc tam, kad ir iesniegta minētā informācija.

Minētajām vajadzībām muitas dienesti pieprasa minēto informāciju personai, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, vai attiecīgā gadījumā – personai, kura iesniedza minētās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas. Ja minētā persona nav pārvadātājs, muitas dienesti informē pārvadātāju, ja pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un pārvadātajam ir piekļuve šīs regulas 182. pantā minētajai elektroniskajai sistēmai.

4.   Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa gaisu un muitas dienestiem ir pamatotas aizdomas, ka sūtījums varētu radīt nopietnu aviācijas drošības apdraudējumu, tie informē personu, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, vai attiecīgā gadījumā – personu, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, un, ja minētā persona nav pārvadātājs, informē pārvadātāju, ja pārvadātajam ir piekļuve šīs regulas 182. pantā minētajai elektroniskajai sistēmai, ka sūtījums ir jāpārbauda kā liela riska krava un pasts saskaņā ar pielikuma 6.7.3. punktu Komisijas 2010. gada 13. aprīļa Lēmumā C(2010) 774, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus tādu kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kuros ir Regulas (EK) Nr. 300/2008 18. panta a) punktā minētā informācija, pirms tos iekraut gaisa kuģī, kas saistīts ar Savienības muitas teritoriju. Pēc paziņojuma minētā persona informē muitas dienestus par to, vai sūtījums jau ir pārbaudīts vai pārbaudīts saskaņā ar iepriekš minētajām prasībām, un sniedz visu attiecīgo informāciju par minēto pārbaudi. Riska analīzi pabeidz tikai pēc tam, kad ir iesniegta minētā informācija.

5.   Ja tādas konteinerkravas gadījumā, kas ievesta Savienības muitas teritorijā pa jūru, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 105. panta a) punktā, vai tādu preču gadījumā, kas ievestas Savienības muitas teritorijā pa gaisu, riska analīzes rezultātā muitas dienestiem ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka preču ievešana Savienības muitas teritorijā varētu radīt tik nopietnu drošības un drošuma apdraudējumu, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība, muitas dienesti informē personu, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, vai attiecīgā gadījumā – personu, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, un, ja minētā persona nav pārvadātājs, informē pārvadātāju, ja pārvadātajam ir piekļuve šīs regulas 182. pantā minētajai elektroniskajai sistēmai, ka preces nav iekraujamas. Minēto paziņojumu veic un minēto informāciju sniedz tūlīt pēc tam, kad ir konstatēts attiecīgais risks, un, ja tā ir konteinerkrava, kas ievesta Savienības muitas teritorijā pa jūru, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 105. panta a) punktā, termiņā, kas noteikts 1. punkta otrajā daļā.

6.   Ja konstatēts, ka sūtījums rada tādu apdraudējumu, ka nepieciešama tūlītēja rīcība pēc atvešanas, pirmā ievešanas muitas iestāde veic minēto rīcību pēc preču atvešanas.

7.   Ja tiek konstatēts risks, kas nerada tik nopietnu apdraudējumu drošībai un drošumam, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība, pirmā ievešanas muitas iestāde nosūta riska analīzes rezultātus, tostarp vajadzības gadījumā – informāciju par piemērotāko vietu, kur būtu veicams kontroles pasākums, un ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas visām muitas iestādēm, uz kurām potenciāli attiecas preču pārvietošana.

8.   Ja Savienības muitas teritorijā ieved preces, uz kurām saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. panta 1. punkta c) līdz k) apakšpunktu, m) un n) apakšpunktu un minētās regulas 104. panta 2. punkta pirmo daļu neattiecas prasība iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, riska analīzi veic pēc preču uzrādīšanas, pamatojoties uz pagaidu uzglabāšanas deklarāciju vai muitas deklarāciju, kas attiecas uz minētajām precēm, ja minētās deklarācijas ir pieejamas.

9.   Muitai uzrādītās preces var izlaist muitas procedūrai vai reeksportēt, tiklīdz ir veikta riska analīze un šādu izlaišanu pieļauj riska analīzes rezultāti un vajadzības gadījumā – veiktie pasākumi.

10.   Riska analīzi veic arī tad, ja tiek labotas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas saskaņā ar Kodeksa 129. pantu. Minētajā gadījumā riska analīzi pabeidz tūlīt pēc ziņu saņemšanas, ja vien nav konstatēts risks vai nav jāveic papildu riska analīze.

187. pants

Riska analīze

(Kodeksa 126. pants)

1.   Regulas 186. panta 1. līdz 8. punktu nepiemēro līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Importa kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumam.

2.   Riska analīzi veic pirms preču atvešanas pirmajā ievešanas muitas iestādē, ja ievešanas kopsavilkuma deklarācija ir iesniegta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 105. līdz 109. pantā noteiktajos termiņos, ja vien nav konstatēts risks.

3.   Konteinerkravas gadījumā, kas ievesta Savienības muitas teritorijā pa jūru, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 105. panta a) punktā, muitas dienesti veic riska analīzi 24 stundu laikā pēc ievešanas kopsavilkuma deklarācijas saņemšanas. Ja minētās analīzes rezultātā muitas dienestiem ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka preču ievešana Savienības muitas teritorijā varētu radīt tik nopietnu drošības un drošuma apdraudējumu, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība, muitas dienesti informē personu, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, un, ja minētā persona nav pārvadātājs, informē pārvadātāju, ja pārvadātajam ir piekļuve šīs regulas 182. pantā minētajai elektroniskajai sistēmai, ka preces nav iekraujamas. Minēto paziņojumu veic un minēto informāciju sniedz tūlīt pēc tam, kad ir konstatēts attiecīgais risks, un 24 stundu laikā pēc ievešanas kopsavilkuma deklarācijas saņemšanas.

4.   Ja kuģim vai gaisa kuģim ir jāapstājas vairāk nekā vienā ostā vai lidostā Savienības muitas teritorijā, ar nosacījumu, ka tas pārvietojas starp minētajām ostām vai lidostām, neapstājoties nevienā ostā vai lidostā ārpus Savienības muitas teritorijas, piemēro šādus noteikumus:

a)

par visām precēm, kuras pārvadā ar minēto kuģi vai gaisa kuģi, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz pirmajā Savienības ostā vai lidostā. Muitas dienesti minētajā ievešanas ostā vai lidostā drošības un drošuma vajadzībām veic riska analīzi par visām attiecīgā kuģa vai gaisa kuģa precēm. Papildu riska analīzes par minētajām precēm var veikt ostā vai lidostā, kurā tās tiek izkrautas;

b)

tādu sūtījumu gadījumā, par kuriem konstatēts, ka tie rada tik nopietnu apdraudējumu, ka vajadzīga tūlītēja iejaukšanās, pirmās ievešanas ostas vai lidostas Savienībā muitas iestāde veic aizliedzošu darbību un jebkurā gadījumā nodod riska analīzes rezultātus nākamajām ostām vai lidostām; un

c)

nākamajās ostās vai lidostās Savienības muitas teritorijā precēm, ko uzrāda muitā minētajā ostā vai lidostā, piemēro Kodeksa 145. pantu.

5.   Ja Savienības muitas teritorijā ieved preces, uz kurām saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 104. panta 1. punkta c) līdz k) apakšpunktu, m) un n) apakšpunktu, 2. un 2.a punktu neattiecas prasība iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, riska analīzi veic pēc preču uzrādīšanas, pamatojoties uz pagaidu uzglabāšanas deklarāciju vai muitas deklarāciju, kas attiecas uz minētajām precēm, ja minētās deklarācijas ir pieejamas.

188. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas labošana

(Kodeksa 129. panta 1. punkts)

1.   Ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas iesniedz dažādas personas, katrai personai atļauts labot tikai tās ziņas, kuras minētā persona ir iesniegusi.

2.   Muitas dienesti nekavējoties paziņo personai, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu labojumus, par savu lēmumu reģistrēt vai noraidīt labojumus.

Ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu labojumus iesniedz nevis pārvadātājs, bet cita persona, muitas dienesti informē arī pārvadātāju, ja pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un tam ir piekļuve šīs regulas 182. pantā minētajai elektroniskajai sistēmai.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Importa kontroles sistēmas jaunināšanas datumiem.

2. NODAĻA

Preču atvešana

1. iedaļa

Preču ievešana Savienības muitas teritorijā

189. pants

Jūras kuģa vai gaisa kuģa maršruta maiņa

(Kodeksa 133. pants)

1.   Ja jūras kuģis vai gaisa kuģis, kas ierodas Savienības muitas teritorijā, maina maršrutu un paredzams, ka tas vispirms ieradīsies muitas iestādē, kas atrodas dalībvalstī, kura ievešanas kopsavilkuma deklarācijā nebija norādīta kā maršruta valsts, minētā transportlīdzekļa operators informē par minēto maršruta maiņu muitas iestādi, kas ievešanas kopsavilkuma deklarācijā norādīta kā pirmā ievešanas muitas iestāde.

Pirmo daļu nepiemēro, ja Savienības muitas teritorijā ir ievestas preces, kam piemēro tranzīta procedūru saskaņā ar Kodeksa 141. pantu.

2.   Ievešanas kopsavilkuma deklarācijā norādītā muitas iestāde kā pirmā ievešanas muitas iestāde pēc tam, kad tā ir saņēmusi informāciju saskaņā ar 1. punktu, nekavējoties informē par maršruta maiņu muitas iestādi, kura saskaņā ar minēto informāciju ir pirmā ievešanas muitas iestāde. Tā nodrošina, ka pirmajai ievešanas muitas iestādei ir pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas attiecīgās ziņas un riska analīzes rezultāti.

2. iedaļa

Preču uzrādīšana, izkraušana un pārbaude

190. pants

Preču uzrādīšana muitai

(Kodeksa 139. pants)

Muitas dienesti var atļaut, ka preču uzrādīšanai muitā izmanto ostu vai lidostu sistēmas vai citas pieejamās informēšanas metodes.

3. iedaļa

Preču pagaidu uzglabāšana

191. pants

Apspriešanās procedūra starp muitas dienestiem, pirms piešķirt atļauju preču pagaidu uzglabāšanas vietai

(Kodeksa 22. pants)

1.   Apspriešanās procedūrā, kas minēta šīs regulas 14. pantā, ievēro šā panta 2. un 3. punktu, pirms pieņem tādu lēmumu atļaut preču pagaidu uzglabāšanas vietas darbību, kura pieņemšanā iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, ja vien muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, neuzskata, ka nav izpildīti nosacījumi šādas atļaujas piešķiršanai.

Pirms atļaujas izdošanas muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, saņem to muitas dienestu piekrišanu, ar kuriem veic apspriešanos.

2.   Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, paziņo pieteikumu un atļaujas projektu muitas dienestiem, ar kuriem veic apspriešanos, vēlākais 30 dienu laikā pēc pieteikuma pieņemšanas.

3.   Muitas dienesti, ar kuriem veic apspriešanos, paziņo savus iebildumus vai piekrišanu 30 dienu laikā pēc dienas, kurā tiem tika paziņots atļaujas projekts. Iebildumi ir pienācīgi pamatoti.

Ja minētā perioda laikā tiek paziņoti iebildumi un 60 dienu laikā pēc dienas, kurā tika paziņots atļaujas projekts, netiek panākta dienestu, ar kuriem veic apspriešanos, vienošanās ar dienestiem, kuri veic apspriešanos, atļauju piešķir tikai tai pieteikuma daļai, pret kuru nebija iebildumu.

Ja muitas dienesti, ar kuriem veic apspriešanos, nepaziņo par iebildumiem noteiktajā termiņā, uzskata, ka piekrišana ir sniegta.

192. pants

Pagaidu uzglabāšanas deklarācija

Ja pirms paredzētās preču uzrādīšanas muitai ir iesniegta muitas deklarācija saskaņā ar Kodeksa 171. pantu, muitas dienesti var uzskatīt minēto deklarāciju par pagaidu uzglabāšanas deklarāciju.

193. pants

Pagaidu uzglabāšanā esošu preču pārvietošana

(Kodeksa 148. panta 5. punkts)

1.   Ja pārvietošana notiek starp pagaidu uzglabāšanas vietām, par kurām ir atbildīgi dažādi muitas dienesti, tās pagaidu uzglabāšanas vietas darbības atļaujas turētājs, no kuras preces tiek pārvietotas, informē:

a)

muitas dienestu, kas ir atbildīgs par tās pagaidu uzglabāšanas vietas uzraudzību, no kuras preces tiek pārvietotas, par plānoto pārvietošanu tādā veidā, kas noteikts atļaujā, un pēc preču atvešanas galamērķa pagaidu uzglabāšanas vietā – par pārvietošanas pabeigšanu tādā veidā, kas noteikts atļaujā;

b)

tās vietas atļaujas turētāju, uz kuru preces tiek pārvietotas, par to, ka preces ir nosūtītas.

2.   Ja pārvietošana notiek starp pagaidu uzglabāšanas vietām, par kurām ir atbildīgi dažādi muitas dienesti, tās vietas atļaujas turētājs, uz kuru preces tiek pārvietotas, veic šādas darbības:

a)

informē muitas dienestus, kas ir atbildīgi par minēto vietu, par preču atvešanu; un

b)

pēc preču atvešanas galamērķa pagaidu uzglabāšanas vietā informē nosūtītāja pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētāju.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētajā informācijā ir atsauce uz attiecīgo pagaidu uzglabāšanas deklarāciju un uz pagaidu uzglabāšanas beigu datumu.

4.   Ja notiek to preču pārvietošana, kas atrodas pagaidu uzglabāšanā, par precēm ir atbildīgs tās pagaidu uzglabāšanas vietas darbības atļaujas turētājs, no kuras preces tiek pārvietotas, līdz preces tiek iekļautas tās pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas turētāja uzskaitē, uz kuru preces tiek pārvietotas, ja vien atļaujā nav noteikts citādi.

V SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR MUITAS STATUSU, MUITAS PROCEDŪRAS PIEMĒROŠANAI PRECĒM, PREČU PĀRBAUDEI, IZLAIŠANAI UN ATSAVINĀŠANAI

1. NODAĻA

Preču muitas statuss

194. pants

Elektroniska sistēma saistībā ar Savienības preču muitas statusa apliecinājumu

(Kodeksa 16. panta 1. punkts)

Lai apmainītos ar informāciju par Savienības preču muitas statusa apliecinājumu un to uzglabātu, kā paredzēts šīs regulas 199. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, izmanto elektronisku sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu. ES uzņēmēja vienoto saskarni, kuru, savstarpēji vienojoties, izstrādājusi Komisija un dalībvalstis, izmanto informācijas apmaiņai saistībā ar Savienības preču muitas statusa apliecinājumu.

Šā panta pirmo daļu piemēro no Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas ieviešanas datuma.

1. iedaļa

Regulāra kuģu satiksme

195. pants

Apspriešanās ar dalībvalstīm, uz kurām attiecas regulārā kuģu satiksme

(Kodeksa 22. pants)

Pirms piešķirt atļauju, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 120. pantā, pēc tam, kad pārbaudīts, vai izpildīti atļaujas piešķiršanas nosacījumi, kas paredzēti minētās deleģētās regulas 120. panta 2. punktā, muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, apspriežas ar to dalībvalstu muitas dienestiem, uz kurām attiecas regulārā kuģu satiksme, minētās deleģētās regulas 119. panta 2. punkta b) apakšpunkta vajadzībām, kā arī ar jebkuras citas tādas dalībvalsts muitas dienestiem, par kurām pieteikuma iesniedzējs paziņo, ka tam ir plāni par turpmāku regulāru kuģu satiksmi, par minētās deleģētās regulas 120. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādītā nosacījuma izpildi.

Apspriešanās termiņš ir 15 dienas pēc dienas, kad muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, ir paziņojis nosacījumus un kritērijus, kuri jāpārbauda muitas dienestiem, ar kuriem veic apspriešanos.

196. pants

Kuģu un ostu reģistrēšana

(Kodeksa 22. pants)

Atkāpjoties no termiņa, kas noteikts šīs regulas 10. panta 1. punktā, muitas dienests nodrošina, ka informācija, kas tam paziņota saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 121. panta 1. punktu, vienas darbdienas laikā pēc minētās informācijas paziņošanas ir pieejama, izmantojot 10. pantā minēto sistēmu.

Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Muitas lēmumu sistēmas ieviešanas datumam pirmajā daļā minētā informācija jādara pieejama, izmantojot regulārās kuģu satiksmes elektronisko informācijas un saziņas sistēmu.

Muitas dienestiem, uz kuriem attiecas atļautā regulārā kuģu satiksme, ir piekļuve minētajai informācijai.

197. pants

Neparedzēti apstākļi tāda pārvadājuma laikā, kurā izmanto regulāru kuģu satiksmi

(Kodeksa 155. panta 2. punkts)

Ja kuģis, kas ir reģistrēts regulārai kuģu satiksmei, neparedzētu apstākļu rezultātā pārkrauj preces, atrodoties jūrā, apstājas vai iekrauj vai izkrauj preces ostā, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas, ostā, kas neietilpst regulārajā kuģu satiksmē, vai Savienības ostas brīvajā zonā, kuģošanas sabiedrība nekavējoties informē par apstāšanos nākamo Savienības ostu muitas dienestus, tostarp tos, kas atrodas minētā kuģa regulārajā maršrutā.

Minētajiem muitas dienestiem iepriekš paziņo dienu, kad kuģis atsāk darbību regulārajā kuģu satiksmē.

198. pants

Regulāras kuģu satiksmes nosacījumu izpildes pārbaude

(Kodeksa 153. pants)

1.   Dalībvalstu muitas dienesti var pieprasīt pierādījumus no kuģošanas sabiedrības par to, ka ir ievēroti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 120. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkta un 3. punkta un 121. panta 1. un 3. punkta un šīs regulas 197. panta noteikumi.

2.   Ja muitas dienests konstatē, ka kuģošanas sabiedrība nav ievērojusi 1. punktā minētos noteikumus, dienests, izmantojot šīs regulas 10. pantā minēto sistēmu, nekavējoties informē to pārējo dalībvalstu muitas dienestus, kurās darbojas regulārā kuģu satiksme. Minētie dienesti veic vajadzīgos pasākumus.

Līdz tiek ieviesta SMK Muitas lēmumu sistēma, kas minēta Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā, izmanto nevis šīs regulas 10. pantā minēto sistēmu, bet gan regulārās kuģu satiksmes elektronisko informācijas un saziņas sistēmu.

2. iedaļa

Savienības preču muitas statusa apliecinājums

1. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

199. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājuma līdzekļi

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

1.   Lai apliecinātu, ka precēm ir Savienības preču muitas statuss, attiecīgā gadījumā izmanto jebkuru no šādiem līdzekļiem:

a)

preču, kam piemērota iekšējā tranzīta procedūra, tranzīta deklarācijas dati. Minētajā gadījumā nepiemēro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 119. panta 3. punktu;

b)

T2L vai T2LF dati, kas minēti šīs regulas 205. pantā;

c)

muitas preču manifests, kas minēts šīs regulas 206. pantā;

d)

rēķins vai pārvadājuma dokuments, kas minēts šīs regulas 211. pantā;

e)

attiecīgi kuģa žurnāls, izkraušanas deklarācija, pārkraušanas deklarācija un kuģu satelītnovērošanas sistēmas dati, kas minēti šīs regulas 213. pantā;

f)

apliecinājuma līdzekļi, kas minēti šīs regulas 207. līdz 210. pantā;

g)

akcīzes deklarācijas dati, kas minēti Padomes Direktīvas 2008/118/EK (18) 34. pantā;

h)

etiķete, kas minēta šīs regulas 290. pantā.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas ieviešanas datumam Savienības preču muitas statusa apliecinājumu var sniegt kuģošanas sabiedrības manifesta veidā, kas attiecas uz minētajām precēm.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta d) apakšpunkta, līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas ieviešanas datumam Savienības preču muitas statusa apliecinājumu var sniegt rēķina vai pārvadājuma dokumenta veidā, kas attiecas uz precēm, kuru vērtība pārsniedz EUR 15 000.

4.   Ja 1. punktā minētos apliecinājuma līdzekļus izmanto precēm, kurām ir Savienības preču muitas statuss, ar iepakojumu, kuram nav Savienības preču muitas statuss, minētajos apliecinājuma līdzekļos iekļauj šādu norādi:

“N iepakojums – [kods 98200]”.

5.   Ja apliecinājuma līdzekļi, kas minēti 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, ir izdoti ar atpakaļejošu spēku, tajos iekļauj šādu norādi:

“Izdots ar atpakaļejošu spēku – [kods 98201]”.

6.   Apliecinājuma līdzekļus, kas minēti 1. punktā, neizmanto attiecībā uz precēm, kurām ir nokārtotas eksporta formalitātes vai kurām tiek piemērota procedūra “izvešana pārstrādei”.

200. pants

Savienības preču muitas statusa konkrētu apliecinājuma līdzekļu apstiprināšana, reģistrēšana un izmantošana

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

1.   Kompetentā muitas iestāde apstiprina un reģistrē Savienības preču muitas statusa apliecinājuma līdzekļus, kas minēti šīs regulas 199. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, izņemot gadījumos, kas minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 128. panta 1. punktā, un paziņo attiecīgajai personai minēto līdzekļu MRN.

2.   Pēc attiecīgās personas pieprasījuma kompetentā muitas iestāde dara pieejamu dokumentu, kas apliecina 1. punktā minēto apliecinājuma līdzekļu reģistrāciju. To sniedz, izmantojot 51-01. pielikumā norādīto veidlapu.

3.   Apliecinājuma līdzekļus, kas minēti 1. punktā, uzrāda kompetentajai muitas iestādei, kurā tiek uzrādītas preces pēc atgriešanās Savienības muitas teritorijā, norādot apliecinājuma līdzekļu MRN.

4.   Kompetentā muitas iestāde pārrauga 1. punktā minēto apliecinājuma līdzekļu izmantošanu, lai jo īpaši nodrošinātu, ka apliecinājuma līdzeklis netiek izmantots precēm, kas nav preces, kam tas ir izdots.

201. pants

Rēķina apstiprināšana

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas ieviešanas datumam, ja Savienības preču kopējā vērtība pārsniedz EUR 15 000, kompetentā muitas iestāde apstiprina rēķinu vai pārvadājuma dokumentu, kas minēts šīs regulas 199. panta 3. punktā un kuru pienācīgi aizpildījusi un parakstījusi attiecīgā persona.

202. pants

T2L vai T2LF dokumentu apstiprināšana

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas ieviešanas datumam, ja dalībvalstis ir noteikušas, ka var izmantot nevis elektroniskās datu apstrādes metodes, bet citus līdzekļus, kompetentā muitas iestāde apstiprina T2L vai T2LF dokumentus un vajadzības gadījumā – visas izmantotās turpinājuma lapas vai kravas sarakstus.

203. pants

Kuģošanas sabiedrības manifesta apstiprināšana

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas ieviešanas datumam pēc kuģošanas sabiedrības pieprasījuma manifestu, kuru tā pienācīgi aizpildījusi un parakstījusi, apstiprina kompetentā muitas iestāde.

204. pants

Nākamās dienas manifesta atļauja

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Savienības statusa apliecinājuma sistēmas ieviešanas datumam muitas dienesti var atļaut sagatavot manifestu, kas minēts 199. panta 2. punktā un ko izmanto Savienības preču muitas statusa pierādīšanai, vēlākais nākamajā dienā pēc kuģa atiešanas. Tomēr manifestu vienmēr sagatavo pirms kuģa ierašanās galamērķa ostā.

205. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums T2L vai T2LF datu veidā

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

1.   Ja muitas statusa “Savienības preces” apliecināšanai ir norādīts MRN, T2L vai T2LF datus, kurus izmanto par pamatu MRN, var izmantot tikai pirmajai preču uzrādīšanai.

Ja T2L vai T2LF izmanto tikai daļai preču pēc to pirmās uzrādīšanas, nosaka jaunu apliecinājumu atlikušajai preču daļai saskaņā ar šīs regulas 200. pantu un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 123. pantu.

2.   Ceļotāji, kas nav uzņēmēji, iesniedz savus pieprasījumus apstiprināt T2L vai T2LF, izmantojot 51-01. pielikumā norādīto veidlapu.

206. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums muitas preču manifesta veidā

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

1.   Katram muitas preču manifestam piešķir vienu MRN.

Šādam manifestam var piešķirt MRN tikai tad, ja tas attiecas uz precēm ar Savienības preču muitas statusu, kas iekrautas kuģī Savienības ostā.

2.   Muitas dienesti var piekrist, ka tirdzniecības, ostas vai pārvadājumu informācijas sistēmas tiek izmantotas muitas preču manifesta apstiprināšanas un reģistrācijas pieprasījuma iesniegšanai un tā uzrādīšanai kompetentajā muitas iestādē, ja šādās sistēmās ir pieejama visa šādam manifestam nepieciešamā informācija.

207. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums TIR vai ATA karnetēs vai veidlapās 302

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

1.   Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 127. pantu Savienības preces identificē TIR vai ATA karnetēs vai veidlapā 302 ar kodu “T2L” vai “T2LF”. Procedūras izmantotājs var attiecīgi iekļaut vienu no minētajiem kodiem un pievienot savu parakstu attiecīgajos dokumentos vietā, kas paredzēta preču aprakstam, pirms uzrādīt to nosūtītājai muitas iestādei autentificēšanai. Atbilstošā koda “T2L” vai “T2LF” autentiskumu apstiprina ar nosūtītājas muitas iestādes zīmogu, ko papildina kompetentās amatpersonas paraksts.

Elektroniskās veidlapas 302 gadījumā procedūras izmantotājs var arī iekļaut vienu no šiem kodiem veidlapas 302 datos. Minētajā gadījumā nosūtītāja muitas iestāde autentificēšanu veic elektroniski.

2.   Ja TIR karnete, ATA karnete vai veidlapa 302 attiecas gan uz Savienības, gan ārpussavienības precēm, tās norāda atsevišķi un attiecīgi kodu “T2L” vai “T2LF” ieraksta tā, ka tas skaidri attiecas tikai uz Savienības precēm.

208. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums mehāniskajiem autotransportlīdzekļiem

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

1.   Attiecībā uz dalībvalstī reģistrētajiem mehāniskajiem autotransportlīdzekļiem, kas uz laiku tiek izvesti no Savienības muitas teritorijas un atkal ievesti tajā, Savienības preču muitas statuss tiek uzskatīts par apliecinātu, ja tiem ir pievienotas reģistrācijas numuru plāksnes un reģistrācijas dokumenti un ja reģistrācijas dati, kas atspoguļoti uz minētajām plāksnēm un dokumentos, viennozīmīgi norāda minēto reģistrāciju.

2.   Ja Savienības preču muitas statusu nevar uzskatīt par apliecinātu saskaņā ar 1. punktu, Savienības preču muitas statusa apliecinājumu sniedz, izmantojot vienu no pārējiem līdzekļiem, kas norādīti šīs regulas 199. pantā.

209. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums iepakojumam

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

1.   Attiecībā uz tādu taru, paletēm un tamlīdzīgu aprīkojumu, izņemot konteinerus, kuri pieder personai, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, un kurus izmanto tādu preču pārvadāšanā, kas uz laiku tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas un atkal ievestas tajā, Savienības preču muitas statusu uzskata par apliecinātu, ja taru, paletes un tamlīdzīgu aprīkojumu var identificēt kā piederošu minētajai personai, tie ir deklarēti ar Savienības preču muitas statusu un nav šaubu par deklarācijas patiesumu.

2.   Ja Savienības preču muitas statusu nevar uzskatīt par apliecinātu saskaņā ar 1. punktu, Savienības preču muitas statusa apliecinājumu sniedz, izmantojot vienu no pārējiem līdzekļiem, kas norādīti šīs regulas 199. pantā.

210. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums precēm pasažiera vestā bagāžā

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

Attiecībā uz precēm pasažiera vestā bagāžā, kuras nav paredzētas lietošanai komerciālām vajadzībām un kuras uz laiku tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas un atkal ievestas tajā, uzskata, ka Savienības preču muitas statuss ir apliecināts, ja pasažieris deklarē, ka tām ir Savienības preču muitas statuss, un nav šaubu par deklarācijas patiesumu.

211. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums precēm, kuru vērtība nepārsniedz EUR 15 000

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

Attiecībā uz precēm, kurām ir Savienības preču muitas statuss un kuru vērtība nepārsniedz EUR 15 000, Savienības preču muitas statusu var apliecināt, uzrādot rēķinu vai pārvadājuma dokumentu, kas attiecas uz minētajām precēm, ja tas attiecas tikai uz precēm, kam ir Savienības preču muitas statuss.

212. pants

Apliecinājuma līdzekļa pārbaude un administratīvā palīdzība

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

Dalībvalstu muitas dienesti palīdz cits citam, pārbaudot šīs regulas 199. pantā minēto apliecinājuma līdzekļu autentiskumu un precizitāti un to, vai informācija un dokumenti, kas sniegti saskaņā ar šīs sadaļas un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 123. līdz 133. panta noteikumiem, ir pareizi un vai pareizi piemērotas procedūras, kas izmantotas, lai apliecinātu Savienības preču muitas statusu.

2. apakšiedaļa

Īpaši noteikumi par jūras zvejas produktiem un no šādiem produktiem iegūtām precēm

213. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums jūras zvejas produktiem un no šādiem produktiem iegūtām precēm

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

Ja Savienības muitas teritorijā ieved Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētos produktus un preces saskaņā ar minētās deleģētās regulas 129. pantu, Savienības preču muitas statusu apliecina, sagatavojot attiecīgi kuģa žurnālu, izkraušanas deklarāciju, pārkraušanas deklarāciju un kuģu satelītnovērošanas sistēmas datus, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (19).

Tomēr muitas dienests, kas ir atbildīgs par Savienības ostu, kurā notiek izkraušana un uz kuru minētie produkti un preces tiek tieši nogādātas ar Savienības zvejas kuģi, kas zvejojis produktus un attiecīgā gadījumā tos pārstrādājis, var uzskatīt Savienības preču muitas statusu par apliecinātu jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

nav šaubu par minēto produktu un/vai preču statusu;

b)

zvejas kuģa lielākais garums nepārsniedz 10 metrus.

214. pants

Jūras zvejas produkti un no šādiem produktiem iegūtas preces, kas pārkrautas valstī vai teritorijā, kura nav daļa no Savienības muitas teritorijas, un pārvadātas, šķērsojot šādu valsti vai teritoriju

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

1.   Ja pirms atvešanas uz Savienības muitas teritoriju produkti vai preces, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā, ir pārkrautas valstī vai teritorijā, kura nav daļa no Savienības muitas teritorijas, un pārvadātas, šķērsojot šādu valsti vai teritoriju, attiecībā uz minētajiem produktiem un precēm, ievedot tos Savienības muitas teritorijā, uzrāda minētās valsts vai teritorijas muitas dienesta apliecinājumu, ka produkti vai preces bija muitas uzraudzībā, kamēr tās bija minētajā valstī vai teritorijā, un nav veikta cita apstrāde, kā vien to saglabāšanai nepieciešamā apstrāde.

2.   Produktus un preces, kas pārkrautas un pārvadātas, izmantojot trešo valsti, apliecina uz Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 133. pantā minētā kuģa žurnāla izdrukas, un attiecīgi pievieno pārkraušanas deklarācijas izdruku.

215. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, kurus ar trešās valsts karogu peldoši kuģi ir ieguvuši vai nozvejojuši Savienības muitas teritorijā

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

Savienības preču muitas statusa apliecinājumu jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, kurus ar trešās valsts karogu peldoši kuģi ir guvuši vai nozvejojuši Savienības muitas teritorijā, sniedz, izmantojot kuģa žurnālu vai jebkuru citu līdzekli, kas minēts šīs regulas 199. pantā.

2. NODAĻA

Muitas procedūras piemērošana precēm

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

216. pants

Elektroniska sistēma saistībā ar muitas procedūras piemērošanu precēm

(Kodeksa 16. panta 1. punkts)

Lai apstrādātu informāciju saistībā ar muitas procedūras piemērošanu precēm un apmainītos ar to, izmanto elektroniskas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu.

Šā panta pirmo daļu piemēro no Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minēto valstu importa sistēmu attiecīgajiem jaunināšanas un SMK Īpašo procedūru un SMK Automatizētās eksporta kontroles sistēmas attiecīgajiem ieviešanas datumiem.

217. pants

Kvīts izdošana par mutisku deklarāciju

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

Ja muitas deklarāciju veic mutiski saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 135. vai 137. pantu par precēm, uz kurām attiecas ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis vai citi maksājumi, muitas dienesti izdod kvīti attiecīgajai personai par to, ka samaksātas minētā nodokļa vai minēto maksājumu summas.

Kvītī iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

preču apraksts, kas ir pietiekami precīzs, lai preces varētu identificēt;

b)

rēķina vērtība vai, ja tā nav pieejama, preču daudzums;

c)

iekasētās nodokļa un citu maksājumu summas;

d)

izdošanas datums;

e)

izdevēja dienesta nosaukums.

218. pants

Muitas formalitātes, kuras uzskata par nokārtotām, izmantojot aktu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. panta 1. punktā

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 158. panta 2. punkts)

Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 138., 139. un 140. panta vajadzībām šādas muitas formalitātes uzskata par nokārtotām, izmantojot aktu, kas norādīts minētās deleģētās regulas 141. panta 1. punktā:

a)

preču nogādāšana saskaņā ar Kodeksa 135. pantu un preču uzrādīšana muitai saskaņā ar Kodeksa 139. pantu;

b)

preču uzrādīšana muitai saskaņā ar Kodeksa 267. pantu;

c)

muitas deklarācijas pieņemšana, ko veic muitas dienesti, saskaņā ar Kodeksa 172. pantu;

d)

preču izlaišana, ko veic muitas dienesti, saskaņā ar Kodeksa 194. pantu.

219. pants

Gadījumi, kuros neuzskata, ka muitas deklarācija ir iesniegta, izmantojot aktu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pantā

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 158. panta 2. punkts)

Ja pārbaudē konstatē, ka Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. pantā minētais akts ir veikts, taču ievestās vai izvestās preces nav preces, kā norādīts minētās deleģētās regulas 138., 139. un 140. pantā, uzskata, ka minēto preču muitas deklarācija nav iesniegta.

220. pants

Preces pasta sūtījumos

(Kodeksa 172. pants un 188. pants)

1.   To preču muitas deklarāciju, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. panta 2., 3. un 4. punktā, uzskata par pieņemtām un preces par izlaistām šādos laika brīžos:

a)

laikā, kad preces piegādā saņēmējam, ja muitas deklarācija attiecas uz laišanu brīvā apgrozībā;

b)

laikā, kad preces izved no Savienības muitas teritorijas, ja muitas deklarācija attiecas uz eksportu un reeksportu.

2.   Ja muitas deklarācija attiecas uz laišanu brīvā apgrozībā un nebija iespējams saņēmējam nogādāt preces, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 141. panta 2. un 3. punktā, uzskata, ka muitas deklarācija nav iesniegta.

Preces, kuras netika nogādātas saņēmējam, uzskata par precēm, kas atrodas pagaidu uzglabāšanā, līdz tās tiek iznīcinātas, reeksportētas vai citādi realizētas saskaņā ar Kodeksa 198. pantu.

221. pants

Kompetentā muitas iestāde muitas procedūras piemērošanā precēm

(Kodeksa 159. pants)

1.   Tā atbrīvojuma vajadzībām, saskaņā ar kuru var atcelt pienākumu uzrādīt preces saskaņā ar Kodeksa 182. panta 3. punktu, uzraudzības muitas iestāde, kas minēta Kodeksa 182. panta 3. punkta c) apakšpunkta otrajā daļā, ir kompetentā muitas iestāde muitas procedūras piemērošanā precēm, kas minēta Kodeksa 159. panta 3. punktā.

2.   Šādu muitas iestāžu kompetencē ir eksporta procedūras piemērošana precēm:

a)

muitas iestāde, kas ir atbildīga par vietu, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību;

b)

muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kur preces ir iepakotas vai iekrautas eksporta sūtījumam;

c)

tāda atšķirīga muitas iestāde attiecīgajā dalībvalstī, kuras kompetencē administratīvu iemeslu dēļ ir attiecīgā darbība.

Ja preču vērtība nepārsniedz EUR 3 000 vienam sūtījumam un vienam deklarētājam un uz tām neattiecas aizliegumi vai ierobežojumi, eksporta procedūras piemērošana precēm ir arī tās muitas iestādes kompetencē, kuras kompetencē ir preču izvešanas vieta no Savienības muitas teritorijas, papildus pirmajā daļā identificētajām muitas iestādēm.

Ja ir iesaistīti apakšuzņēmēji, tās muitas iestādes kompetencē, kas ir atbildīga par vietu, kurā apakšuzņēmējs veic uzņēmējdarbību, ir arī eksporta procedūras piemērošana precēm papildus pirmajā un otrajā daļā identificētajām muitas iestādēm.

Atsevišķos gadījumos, ja to pamato apstākļi, citas muitas iestādes, kuras atrašanās vieta ir vairāk piemērota preču uzrādīšanai muitai, kompetencē ir arī eksporta procedūras piemērošana precēm.

3.   Mutiskās muitas deklarācijas par eksportu un reeksportu veic muitas iestādē, kuras kompetencē ir preču izvešanas vieta.

222. pants

Preču pozīcijas

(Kodeksa 162. pants)

1.   Ja muitas deklarācija attiecas uz divām vai vairāk preču pozīcijām, tad minētajā deklarācijā iekļautās ziņas attiecībā uz katru pozīciju uzskata par atsevišķu muitas deklarāciju.

2.   Izņemot gadījumu, ja uz konkrētām precēm sūtījumā attiecas atšķirīgi pasākumi, sūtījumā ietilpstošās preces uzskata par vienu pozīciju veidojošām precēm 1. punkta vajadzībām, ja ir izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:

a)

tās jāklasificē vienā tarifu apakšpozīcijā;

b)

uz tām attiecas vienkāršojumu piemērošana saskaņā ar Kodeksa 177. pantu.

2. iedaļa

Vienkāršotas muitas deklarācijas

223. pants

Tarifu kvotas pārvaldība vienkāršotās muitas deklarācijās

(Kodeksa 166. pants)

1.   Ja tiek iesniegta vienkāršota deklarācija tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, uz kurām attiecas tarifu kvota, ko administrē hronoloģiskā secībā atbilstoši dienām, kad pieņemtas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, deklarētājs var pieprasīt piešķirt tarifu kvotu tikai tad, kad ir pieejamas vajadzīgās ziņas vienkāršotajā deklarācijā vai papildu deklarācijā.

2.   Ja pieprasījumu piešķirt tarifu kvotu, ko administrē hronoloģiskā secībā atbilstoši dienām, kad pieņemtas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, veic papildu deklarācijā, pieprasījumu var neapstrādāt, līdz tiek iesniegta papildu deklarācija.

3.   Tarifu kvotas piešķiršanas vajadzībām ņem vērā vienkāršotās deklarācijas pieņemšanas datumu.

224. pants

Vienkāršoto deklarāciju pavaddokumenti

(Kodeksa 166. pants)

Ja precēm ir piemērota muitas procedūra, pamatojoties uz vienkāršoto deklarāciju, Kodeksa 163. panta 2. punktā minētos pavaddokumentus sniedz muitas dienestiem pirms preču izlaišanas.

225. pants

Papildu deklarācija

(Kodeksa 167. panta 4. punkts)

Ieraksta deklarētāja reģistros gadījumā saskaņā ar Kodeksa 182. pantu, ja papildu deklarācija ir vispārīga, periodiska vai apkopojoša un uzņēmējam ir pašnovērtējuma atļauja aprēķināt maksājamo ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summu, minētais atļaujas turētājs iesniedz papildu deklarāciju vai muitas dienesti var atļaut, ka papildu deklarācijas ir pieejamas, izmantojot tiešu elektronisku piekļuvi atļaujas turētāja sistēmā.

3. iedaļa

Noteikumi, kas attiecas uz visām muitas deklarācijām

226. pants

Galvenais atsauces numurs

(Kodeksa 172. pants)

Izņemot gadījumus, ja muitas deklarāciju iesniedz mutiski vai izmantojot aktu, kuru uzskata par muitas deklarāciju, vai ja muitas deklarācija ir kā ieraksts deklarētāja reģistros saskaņā ar Kodeksa 182. pantu, muitas dienesti paziņo deklarētājam par muitas deklarācijas pieņemšanu un sniedz tam MRN minētajai deklarācijai un tās pieņemšanas datumu.

Šo pantu nepiemēro līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Automatizētās eksporta kontroles sistēmas un Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas attiecīgajiem ieviešanas un līdz valstu importa sistēmu attiecīgajiem jaunināšanas datumiem.

227. pants

Muitas deklarācija, kas iesniegta pirms preču uzrādīšanas

Ja muitas deklarācija tiek iesniegta saskaņā ar Kodeksa 171. pantu, muitas dienesti apstrādā sniegtās ziņas pirms preču uzrādīšanas, jo īpaši riska analīzes vajadzībām.

4. iedaļa

Citi vienkāršojumi

1. apakšiedaļa

Preces, kas ietilpst dažādās tarifu apakšpozīcijās

228. pants

Preces, kas ietilpst dažādās tarifu apakšpozīcijās un deklarētas vienā apakšpozīcijā

(Kodeksa 177. panta 1. punkts)

1.   Kodeksa 177. panta vajadzībām gadījumā, ja preces sūtījumā ietilpst tarifu apakšpozīcijās, uz kurām attiecas specifisks nodoklis, kas izteikts, izmantojot vienu un to pašu mērvienību, nodoklis, ko uzliek visam sūtījumam, pamatojas uz tarifu apakšpozīciju, uz kuru attiecas augstākais specifiskais nodoklis.

2.   Kodeksa 177. panta vajadzībām, ja preces sūtījumā ietilpst tarifu apakšpozīcijās, uz kurām attiecas specifisks nodoklis, kas izteikts, izmantojot dažādas mērvienības, augstāko specifisko nodokli katrai mērvienībai piemēro visām precēm sūtījumā, kurām specifiskais nodoklis ir izteikts, izmantojot minēto vienību, un konvertē procentuālajā nodoklī katram minēto preču veidam.

Nodoklis, ko uzliek visam sūtījumam, pamatojas uz tarifu apakšpozīciju, uz kuru attiecas procentuālā nodokļa augstākā likme, kas izriet no konvertācijas saskaņā ar pirmo daļu.

3.   Kodeksa 177. panta vajadzībām gadījumā, ja preces sūtījumā ietilpst tarifu apakšpozīcijās, uz kurām attiecas procentuālais nodoklis un specifiskais nodoklis, augstāko specifisko nodokli, kā noteikts saskaņā ar 1. un 2. punktu, konvertē procentuālajā nodoklī katram preču veidam, kam specifiskais nodoklis ir izteikts, izmantojot vienu un to pašu vienību.

Nodoklis, ko uzliek visam sūtījumam, pamatojas uz tarifu apakšpozīciju, uz kuru attiecas procentuālā nodokļa augstākā likme, tostarp procentuālais nodoklis, kas izriet no konvertācijas saskaņā ar pirmo daļu.

2. apakšiedaļa

Centralizētā muitošana

229. pants

Apspriešanās procedūra starp muitas dienestiem centralizētās muitošanas atļauju piešķiršanas gadījumā

(Kodeksa 22. pants)

1.   Apspriešanās procedūru, kas minēta 15. pantā, ievēro, ja muitas dienests saņem pieteikumu tādas centralizētas muitošanas atļaujas saņemšanai, kas minēta Kodeksa 179. pantā un kurā iesaistīts vairāk nekā viens muitas dienests, ja vien muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, neuzskata, ka nav izpildīti nosacījumi šādas atļaujas piešķiršanai.

2.   Vēlākais 45 dienas pēc pieteikuma saņemšanas, muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, paziņo pārējiem iesaistītajiem muitas dienestiem šādu informāciju:

a)

pieteikums un atļaujas projekts, tostarp šīs regulas 231. panta 5. un 6. punktā minētie termiņi;

b)

vajadzības gadījumā – kontroles plāns, kurā paredzētas konkrētas kontroles, kuras veic dažādie iesaistītie muitas dienesti pēc tam, kad atļauja ir tikusi piešķirta;

c)

cita attiecīga informācija, kuru iesaistītie muitas dienesti atzīst par nepieciešamu.

3.   Muitas dienesti, ar kuriem veic apspriešanos, paziņo savu piekrišanu vai iebildumus, kā arī jebkādas atļaujas projekta vai ierosinātā kontroles plāna izmaiņas 45 dienu laikā pēc dienas, kurā tiem tika paziņots atļaujas projekts. Iebildumi ir pienācīgi pamatoti.

Ja tiek paziņoti iebildumi un 90 dienu laikā pēc dienas, kurā tika paziņots atļaujas projekts, netiek panākta vienošanās, atļauju nepiešķir daļām, pret kurām bija iebildumi. Ja muitas dienesti, ar kuriem veic apspriešanos, nepaziņo par iebildumiem paredzētajā termiņā, uzskata, ka tie ir piekrituši.

4.   Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Importa centralizētās muitošanas un Automatizētās eksporta kontroles sistēmas attiecīgajiem ieviešanas datumiem, atkāpjoties no šā panta 2. punkta un 3. punkta pirmās daļas, tajos minētos periodus muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, var pagarināt par 15 dienām.

Atkāpjoties no šā panta 3. punkta otrās daļas, tajā minēto periodu muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, var pagarināt par 30 dienām.

5. Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Muitas lēmumu sistēmas ieviešanas datumam, atkāpjoties no šā panta 2. punkta b) apakšpunkta, vienmēr tiek paziņots tajā minētais kontroles plāns.

230. pants

Atļaujas pārraudzība

(Kodeksa 23. panta 5. punkts)

1.   Dalībvalstu muitas dienesti nekavējoties informē muitas dienestu, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, par visiem faktoriem, kuri pēc atļaujas piešķiršanas rodas attiecībā uz centralizēto muitošanu un kuri var ietekmēt tās turpināšanu vai saturu.

2.   Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, dara pieejamu visu attiecīgo informāciju, kas ir tā rīcībā, pārējo dalībvalstu muitas dienestiem par atzītā uzņēmēja, kurš izmanto centralizēto muitošanu, ar muitu saistītajām darbībām.

231. pants

Muitas formalitātes un kontrole attiecībā uz centralizēto muitošanu

(Kodeksa 179. panta 4. punkts)

1.   Centralizētās muitošanas atļaujas turētājam ir preces, kas uzrādītas kompetentajā muitas iestādē, kā norādīts minētajā atļaujā, iesniedzot uzraudzības muitas iestādē jebkuru no šādiem dokumentiem:

a)

standarta muitas deklarācija, kā minēts Kodeksa 162. pantā;

b)

vienkāršota muitas deklarācija, kā minēts Kodeksa 166. pantā;

c)

uzrādīšanas paziņojums, kā minēts šīs regulas 234. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

2.   Ja muitas deklarācija ir kā ieraksts deklarētāja reģistros, piemēro šīs regulas 234., 235. un 236. pantu.

3.   Centralizētajai muitošanai piemēro uzrādīšanas atbrīvojumu, kas piešķirts saskaņā ar Kodeksa 182. panta 3. punktu, ja persona, kas tur atļauju iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros, ir izpildījusi šīs regulas 234. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteikto pienākumu.

4.   Ja uzraudzības muitas iestāde ir pieņēmusi muitas deklarāciju vai saņēmusi paziņojumu, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, tā:

a)

veic pienācīgu kontroli, lai pārbaudītu muitas deklarāciju vai uzrādīšanas paziņojumu;

b)

nekavējoties nosūta uzrādīšanas muitas iestādei muitas deklarāciju vai paziņojumu un saistītās riska analīzes rezultātus;

c)

nekavējoties nosūta uzrādīšanas muitas iestādei muitas deklarāciju vai paziņojumu un saistītās riska analīzes rezultātus; informē uzrādīšanas muitas iestādi par jebkuru no šādām iespējām:

i)

ka preces var izlaist attiecīgajai muitas procedūrai;

ii)

ka vajadzīga muitas kontrole saskaņā ar Kodeksa 179. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

5.   Ja uzraudzības muitas iestāde informē uzrādīšanas muitas iestādi, ka preces var izlaist attiecīgajai muitas procedūrai, uzrādīšanas muitas iestāde termiņā, kas noteikts centralizētās muitošanas atļaujā, informē uzraudzības muitas iestādi par to, vai pašas veiktā minēto preču kontrole, tostarp kontrole saistībā ar valsts noteiktajiem aizliegumiem un ierobežojumiem, ietekmē šādu izlaišanu.

6.   Ja uzraudzības muitas iestāde informē uzrādīšanas muitas iestādi, ka vajadzīga muitas kontrole saskaņā ar Kodeksa 179. panta 3. punkta c) apakšpunktu, uzrādīšanas muitas iestāde termiņā, kas noteikts centralizētās muitošanas atļaujā, apliecina, ka saņēmusi uzraudzības muitas iestādes pieprasījumu veikt pieprasīto kontroli un vajadzības gadījumā informē uzraudzības muitas iestādi par pašas veikto preču kontroli, tostarp kontroli saistībā ar valsts aizliegumiem un ierobežojumiem.

7.   Uzraudzības muitas iestāde informē uzrādīšanas muitas iestādi par preču izlaišanu.

8.   Eksporta gadījumā uzraudzības muitas iestāde pēc preču izlaišanas eksporta deklarācijas ziņas, kas attiecīgi papildinātas saskaņā ar šīs regulas 330. pantu, dara pieejamas deklarētajai izvešanas muitas iestādei. Izvešanas muitas iestāde informē uzraudzības muitas iestādi par preču izvešanu saskaņā ar šīs regulas 333. pantu. Uzraudzības muitas iestāde apliecina izvešanu deklarētājam saskaņā ar šīs regulas 334. pantu.

9.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Importa centralizētās muitošanas un Automatizētās eksporta kontroles sistēmas attiecīgajiem ieviešanas datumiem attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas centralizētās muitošanas atļauja, atļaujas turētājs vai deklarētājs veic šādas darbības:

a)

uzrāda preces vietās, kuras norādītas atļaujā un kuras muitas dienesti norādījuši vai apstiprinājuši saskaņā ar Kodeksa 139. pantu, izņemot gadījumu, ja preču uzrādīšanas pienākums ir atcelts saskaņā ar Kodeksa 182. panta 3. punktu; un

b)

iesniedz atļaujā norādītajā muitas iestādē muitas deklarāciju vai ieraksta preces tās reģistros.

10.   Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Importa centralizētās muitošanas un Automatizētās eksporta kontroles sistēmas attiecīgajiem ieviešanas datumiem kompetentie muitas dienesti izmanto kontroles plānu, kurā norādīts minimālais kontroles līmenis.

11.   Atkāpjoties no šā panta 5. un 6. punkta, līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Importa centralizētās muitošanas un Automatizētās eksporta kontroles sistēmas attiecīgajiem ieviešanas datumiem muitas iestādes, kurās preces tiek uzrādītas, pēc uzraudzības muitas iestādes pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var veikt ne tikai kontroles plānā norādītās kontroles, bet turpmākas kontroles, kuru rezultātus ziņo uzraudzības iestādei.

232. pants

Centralizētā muitošana, kurā iesaistīts vairāk nekā viens muitas dienests

(Kodeksa 179. pants)

1.   Uzraudzības muitas iestāde nosūta uzrādīšanas muitas iestādei šādu informāciju:

a)

visi pēc preču izlaišanas radušies standarta muitas deklarācijas labojumi vai tās anulēšana;

b)

ja ir iesniegta papildu deklarācija, minētā deklarācija un visi tās labojumi vai tās anulēšana.

2.   Ja muitai tirgotāja IT sistēmā ir pieejama papildu deklarācija saskaņā ar šīs regulas 225. pantu, uzraudzības muitas iestāde nosūta ziņas ne vēlāk kā 10 dienas pēc tā laika perioda beigām, uz kuru attiecas papildu deklarācija, un visus minētās atvasinātās papildu deklarācijas labojumus vai informāciju par tās anulēšanu.

3. apakšiedaļa

Ieraksts deklarētāja reģistros

233. pants

Kontroles plāns

(Kodeksa 23. panta 5. punkts)

1.   Ja tiek piešķirta atļauja iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros saskaņā ar Kodeksa 182. panta 1. punktu, muitas dienesti izveido konkrētajam uzņēmējam paredzētu kontroles plānu, kurā paredzēta to muitas procedūru uzraudzība, kas tiek veiktas saskaņā ar atļauju, noteikts muitas kontroles biežums un tostarp nodrošināts, ka efektīvu muitas kontroli var veikt visos ar ierakstu deklarētāja reģistros saistītās procedūras posmos.

2.   Attiecīgā gadījumā kontroles plānā ņem vērā Kodeksa 103. panta 1. punktā minēto muitas parāda paziņošanas noilguma periodu..

3.   Kontroles plānā paredz kontroli, kas jāveic, ja piešķir uzrādīšanas atbrīvojumu saskaņā ar Kodeksa 182. panta 3. punktu.

4.   Centralizētās muitošanas gadījumā kontroles plānā, kurā precizēta uzdevumu sadale starp uzraudzības muitas iestādi un uzrādīšanas muitas iestādi, ņem vērā aizliegumus un ierobežojumus, kurus piemēro vietā, kurā atrodas uzrādīšanas muitas iestāde.

234. pants

Tās personas pienākumi, kura tur atļauju iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros

(Kodeksa 182. panta 1. punkts)

1.   Persona, kura tur atļauju iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros, veic šādas darbības:

a)

uzrāda preces muitai, izņemot gadījumu, ja piemēro Kodeksa 182. panta 3. punktu, un ieraksta reģistros uzrādīšanas paziņojuma datus;

b)

ieraksta reģistros vismaz vienkāršotās muitas deklarācijas ziņas un visu pavaddokumentu datus;

c)

pēc uzraudzības muitas iestādes pieprasījuma dara pieejamas muitas deklarācijas ziņas, kas ierakstītas reģistros, un visus pavaddokumentus, izņemot gadījumu, ja muitas dienesti atļauj, ka deklarētājs nodrošina tiešu datorpiekļuvi minētajai informācijai savos reģistros;

d)

dara uzraudzības muitas iestādei pieejamu informāciju par precēm, uz kurām attiecas ierobežojumi un aizliegumi;

e)

sniedz uzraudzības muitas iestādei pavaddokumentus, kā minēts Kodeksa 163. panta 2. punktā, pirms var izlaist deklarētās preces;

f)

ja piemēro Kodeksa 182. panta 3. punktā minēto atbrīvojumu, nodrošina, ka pagaidu uzglabāšanas vietu darbības atļaujas turētājam ir informācija, kas nepieciešama, lai apliecinātu pagaidu uzglabāšanas beigas;

g)

izņemot gadījumu, ja ir piešķirts atbrīvojums no pienākuma iesniegt papildu deklarāciju saskaņā ar Kodeksa 167. panta 2. punktu, iesniedz papildu deklarāciju uzraudzības muitas iestādei atļaujā noteiktajā veidā un termiņā.

2.   Atļauju iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros nepiemēro šādām deklarācijām:

a)

muitas deklarācijas, kas ir pieteikums, lai saņemtu atļauju piemērot īpašo procedūru saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. pantu;

b)

muitas deklarācijas, kas iesniegtas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā saskaņā ar Kodeksa 130. panta 1. punktu.

235. pants

Preču izlaišana, ja muitas deklarācija tiek iesniegta kā ieraksts deklarētāja reģistros

(Kodeksa 182. pants)

1.   Ja atļaujā iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros noteikts termiņš, lai informētu minētās atļaujas turētāju par visām veicamajām kontrolēm, uzskata, ka preces ir izlaistas minētā termiņa beigās, ja vien uzraudzības muitas iestāde minētajā termiņā nav norādījusi, ka plāno veikt kontroli.

2.   Ja atļaujā nav norādīts 1. punktā minētais termiņš, uzraudzības muitas iestāde izlaiž preces saskaņā ar Kodeksa 194. pantu.

236. pants

Tarifu kvota

(Kodeksa 182. pants)

1.   Ja tiek iesniegta muitas deklarācija kā ieraksts deklarētāja reģistros tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, uz kurām attiecas tarifu kvota, ko administrē hronoloģiskā secībā atbilstoši dienām, kad pieņemtas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, persona, kas tur atļauju iesniegt muitas deklarāciju minētajā veidā, pieprasa piešķirt tarifu kvotu papildu deklarācijā.

2.   Ja pieprasījumu piešķirt tarifu kvotu, ko administrē hronoloģiskā secībā atbilstoši dienām, kad pieņemtas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, veic papildu deklarācijā, pieprasījumu var apstrādāt tikai pēc tam, kad ir iesniegta minētā deklarācija. Tomēr datumu, kurā preces tiek ierakstītas deklarētāja reģistros, ņem vērā tarifu kvotas piešķiršanas vajadzībām.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minēto valstu importa deklarēšanas sistēmu jaunināšanas datumiem dalībvalstis var noteikt, ka pieprasījumu, lai izmantotu tarifu kvotu, ko administrē saskaņā ar šīs regulas 49. līdz 54. pantu, veic nevis šā panta 1. punktā noteiktajā veidā, bet citā veidā, ja dalībvalstīm ir pieejamas visas ziņas, kas ļauj novērtēt pieprasījuma derīgumu.

4. apakšiedaļa

Pašnovērtējums

237. pants

Maksājamā ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summas noteikšana

(Kodeksa 185. panta 1. punkts)

1.   Ja uzņēmējam ir atļauts noteikt maksājamā ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summu saskaņā ar Kodeksa 185. panta 1. punktu, minētais uzņēmējs tā perioda beigās, kuru muitas dienesti ir noteikuši atļaujā, nosaka maksājamā ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summu par minēto periodu saskaņā ar atļaujā paredzētajiem noteikumiem.

2.   Desmit dienu laikā pēc muitas dienestu atļaujā noteiktā perioda beigām, minētās atļaujas turētājs iesniedz uzraudzības muitas iestādei sīkāku informāciju par summu, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu. Uzskata, ka muitas parāds ir paziņots minētās iesniegšanas laikā.

3.   Atļaujas turētājs maksā 2. punktā minēto summu atļaujā noteiktajā periodā un vēlākais termiņā, kas noteikts Kodeksa 108. panta 1. punktā.

3. NODAĻA

Preču pārbaude un izlaišana

1. iedaļa

Pārbaude

238. pants

Preču pārbaudes vieta un laiks

(Kodeksa 189. pants)

Ja kompetentā muitas iestāde ir nolēmusi pārbaudīt preces saskaņā ar Kodeksa 188. panta c) punktu vai ņemt paraugus saskaņā ar Kodeksa 188. panta d) punktu, tā šim nolūkam norāda laiku un vietu un informē par to deklarētāju.

Pēc deklarētāja pieprasījuma kompetentā muitas iestāde var norādīt citu vietu, nevis muitas telpas, vai laiku, kas ir ārpus minētās muitas iestādes oficiālā darba laika.

239. pants

Preču pārbaude

(Kodeksa 189. pants un 190. pants)

1.   Ja muitas iestāde nolemj pārbaudīt tikai daļu preču, tā informē deklarētāju par priekšmetiem, kurus tā vēlas pārbaudīt.

2.   Ja deklarētājs atsakās būt klāt preču pārbaudē vai nesniedz muitas dienestu pieprasīto nepieciešamo palīdzību, tie nosaka deklarētāja klātbūtnes vai palīdzības termiņu.

Ja deklarētājs līdz termiņa beigām nav izpildījis muitas dienestu prasības, muitas dienesti veic preču pārbaudi, risku un izdevumus uzņemoties deklarētājam. Ja nepieciešams, muitas dienesti var palīdzībai pieaicināt ekspertu, kas izvēlēts saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumu, ja Savienības tiesībās nav paredzēti noteikumi.

240. pants

Paraugu ņemšana

(Kodeksa 189. pants un 190. pants)

1.   Ja muitas iestāde nolemj ņemt preču paraugus, tā informē par to deklarētāju.

2.   Ja deklarētājs atsakās būt klāt laikā, kad tiek ņemti paraugi, vai nesniedz muitas dienestu pieprasīto nepieciešamo palīdzību, tie nosaka deklarētāja klātbūtnes vai palīdzības termiņu.

Ja deklarētājs līdz termiņa beigām nav izpildījis muitas dienestu prasības, muitas dienesti veic paraugu ņemšanu, risku un izdevumus uzņemoties deklarētājam.

3.   Paraugus ņem paši muitas dienesti. Tomēr tie var pieprasīt, lai paraugus ņem deklarētājs, vai pieaicināt ekspertu ņemt paraugus to uzraudzībā. Ekspertu izvēlas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumu, ja Savienības tiesībās nav paredzēti noteikumi.

4.   Paraugam neņem lielāku daudzumu, nekā vajadzīgs analīzei vai sīkākai pārbaudei, ieskaitot iespējamu turpmāku analīzi.

5.   Daudzumus, ko ņem paraugiem, neatrēķina no deklarētā daudzuma.

6.   Attiecībā uz eksporta deklarāciju vai deklarāciju “izvešana pārstrādei” deklarētājs var paraugiem ņemtos preču daudzumus aizstāt ar vienādām precēm tā, lai nokomplektētu pilnu sūtījumu.

241. pants

Paraugu pārbaude

(Kodeksa 189. pants un 190. pants)

1.   Ja vienu un to pašu preču paraugu pārbaudē iegūst atšķirīgus rezultātus, kam nepieciešams atšķirīgs muitas režīms, ja iespējams, ņem turpmākus paraugus.

2.   Ja turpmāko paraugu pārbaudes rezultāti apstiprina atšķirīgos rezultātus, uzskata, ka tās ir atšķirīgas preces daudzumos, kas atbilst pārbaudes rezultātiem. Tas pats ir spēkā, ja nevar paņemt turpmākus paraugus.

242. pants

Paņemto paraugu atpakaļatdošana vai atsavināšana

(Kodeksa 189. pants un 190. pants)

1.   Paņemtos paraugus atdod atpakaļ deklarētājam pēc tā pieprasījuma, izņemot šādus gadījumus:

a)

ja paraugi iznīcināti, tos analizējot vai pārbaudot;

b)

ja muitas dienestiem jāsaglabā paraugi jebkurā no šādiem gadījumiem:

i)

turpmāka pārbaude;

ii)

apelācija vai tiesvedība.

2.   Ja deklarētājs nepieprasa atdot atpakaļ paraugus, muitas dienesti var pieprasīt deklarētājam aizvest prom atlikušos paraugus vai atsavināt tos saskaņā ar Kodeksa 198. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

243. pants

Muitas deklarācijas pārbaudes un preču pārbaudes rezultāti

(Kodeksa 191. pants)

1.   Ja muitas dienesti pārbauda muitas deklarācijā iekļauto ziņu precizitāti, tie reģistrē to, ka ir veikta pārbaude, un minētās pārbaudes rezultātus.

Ja ir pārbaudīta tikai daļa preču, reģistrē pārbaudītās preces.

Ja deklarētājs nepiedalījās, reģistrē tā prombūtni.

2.   Muitas dienesti informē deklarētāju par pārbaudes rezultātiem.

3.   Ja muitas deklarācijas pārbaudes rezultāti neatbilst deklarācijā iekļautajām ziņām, muitas dienesti nosaka un reģistrē, kuras ziņas jāņem vērā šādām darbībām:

a)

ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas un citu maksājumu par precēm aprēķins;

b)

visu kompensāciju vai citu summu, vai finansiālu labumu, kas paredzēti eksportam saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, aprēķins;

c)

visu citu noteikumu, ar ko reglamentē muitas procedūru, kuru piemēro precēm, piemērošana.

4.   Ja konstatē, ka deklarētā nepreferenciālā izcelsme ir nepareiza, izcelsmi, kas jāņem vērā 3. punkta a) apakšpunkta vajadzībām, nosaka, pamatojoties uz deklarētāja iesniegtajiem pierādījumiem vai, ja tie nav pietiekami vai apmierinoši, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju.

244. pants

Galvojuma sniegšana

(Kodeksa 191. pants)

Ja muitas dienesti uzskata, ka muitas deklarācijas pārbaudē, iespējams, tiks konstatēts, ka jāmaksā lielāka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa un citu maksājumu summa, nekā izriet no muitas deklarācijas ziņām, preču izlaišana ir atkarīga no tāda galvojuma sniegšanas, kas ir pietiekams, lai nosegtu starpību starp summu, kas iegūta saskaņā ar muitas deklarācijas ziņām, un summu, kas galu galā var būt maksājama.

Tomēr deklarētājs var pieprasīt, lai tiktu nekavējoties paziņots muitas parāds, kas var būt maksājams attiecībā uz precēm, tā vietā lai iesniegtu šo galvojumu.

245. pants

Preču izlaišana pēc pārbaudes

(Kodeksa 191. pants un 194. panta 1. punkts)

1.   Ja, pamatojoties uz muitas deklarācijas pārbaudi, muitas dienesti nosaka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas atšķiras no summas, kura izriet no deklarācijas ziņām, šādi novērtētai summai piemēro Kodeksa 195. panta 1. punktu.

2.   Ja muitas dienestiem rodas šaubas par kāda aizlieguma vai ierobežojuma piemērojamību un to nevar izlemt, kamēr nav zināmi muitas dienestu veikto pārbaužu rezultāti, attiecīgās preces neizlaiž.

2. iedaļa

Izlaišana

246. pants

Preču izlaišanas reģistrēšana un paziņošana

(Kodeksa 22. panta 3. punkts)

Muitas dienesti paziņo deklarētājam par preču izlaišanu un reģistrē preču izlaišanu attiecīgajai muitas procedūrai, norādot vismaz muitas deklarācijas vai paziņojuma atsauci un preču izlaišanas datumu.

247. pants

Neizlaistas preces

(Kodeksa 22. panta 3. punkts)

1.   Ja jebkura no Kodeksa 198. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā iemesla dēļ preces nevar izlaist vai ja pēc to izlaišanas tiek konstatēts, ka preces neatbilst minētās izlaišanas nosacījumiem, muitas dienesti nosaka deklarētājam pienācīgu termiņu, lai labotu situāciju attiecībā uz precēm.

2.   Muitas dienesti, risku un izdevumus uzņemoties deklarētājam, var pārvest 1. punktā minētās preces uz īpašam telpām, kas atrodas muita dienestu uzraudzībā.

4. nodaļa

Preču atsavināšana

248. pants

Preču iznīcināšana

(Kodeksa 197. pants)

Muitas dienesti nosaka to atkritumu vai lūžņu veidu un daudzumu, kuri radušies, iznīcinot preces, lai noteiktu jebkuru muitas nodokli un citus maksājumus, kas piemērojami minētajiem atkritumiem vai lūžņiem, ja tiem piemēro muitas procedūru vai tos reeksportē.

249. pants

Atteikšanās no precēm

(Kodeksa 199. pants)

1.   Muitas dienesti var noraidīt pieprasījumu atļaut atteikties no precēm par labu valstij saskaņā ar Kodeksa 199. pantu, ja ir izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:

a)

preces nevar pārdot Savienības muitas teritorijā vai minētās pārdošanas izmaksas būtu nesamērīgas, ņemot vērā preču vērtību;

b)

preces ir jāiznīcina.

2.   Uzskata, ka ir veikts pieprasījums atteikties no precēm par labu valstij saskaņā ar Kodeksa 199. pantu, ja muitas dienesti ir publiski aicinājuši preču valdītāju pieteikties un ir pagājušas 90 dienas, un valdītājs nav to izdarījis.

250. pants

Preču pārdošana un citi muitas dienestu veiktie pasākumi

(Kodeksa 198. panta 1. punkts)

1.   Muitas dienesti tikai tad var pārdot preces, no kurām ir notikusi atteikšanās par labu valstij vai kuras konfiscētas, ja pircējs nekavējoties veic formalitātes, kas nepieciešamas, lai piemērotu precēm muitas procedūru vai tās reeksportētu.

2.   Ja preces tiek pārdotas par cenu, kurā ir iekļauts ievedmuitas nodoklis un citi maksājumi, uzskata, ka preces ir laistas brīvā apgrozībā. Muitas dienesti aprēķina nodokļa summu un iegrāmato to uzskaites reģistros. Minēto pārdošanu veic saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī piemērotajām procedūrām.

VI SADAĻA

LAIŠANA BRĪVĀ APGROZĪBĀ

1. NODAĻA

Laišana brīvā apgrozībā

251. pants

Banānu svēršanas sertifikāti

(Kodeksa 163. panta 1. punkts)

1.   Uzņēmējs, kuram atļauts sagatavot sertifikātus (banānu svēršanas sertifikāti) saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 155. pantu, sniedz muitas dienestiem iepriekšēju paziņojumu par svaigu banānu sūtījuma svēršanu nolūkā sagatavot minēto sertifikātu, sniedzot datus par iepakojuma veidu, izcelsmi, svēršanas laiku un vietu.

2.   Banānu svēršanas sertifikāts atrodas pie deklarētāja un ir muitas dienestu rīcībā laikā, kad tiek iesniegta deklarācija par tādu svaigu banānu laišanu brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas KN kods 0803 90 10 un ievedmuitas nodoklis.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, pēc deklarētāja pieprasījuma piešķirt atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 166. pantu muitas dienesti, pamatojoties uz provizorisku svara deklarāciju, var nolemt izlaist svaigu banānu sūtījumus brīvā apritē, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

atļaujā noteikts, ka ievestajam viena un tā paša sūtījuma banāni nemainītā stāvoklī jāved uz norādītajiem atļautajiem vienkāršotajā deklarācijā minētajiem svariem, ar kuriem tiks noteikts pareizais svars un vērtība;

b)

deklarētājs ir atbildīgs par svēršanas sertifikāta iesniegšanu brīvās apgrozības muitas iestādei 10 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad pieņemta vienkāršotā deklarācija;

c)

deklarētājs iesniedz galvojumu, kā noteikts Kodeksa 195. panta 1. punktā.

Provizorisko svaru var atvasināt, izmantojot iepriekšējo svēršanas sertifikātu, kas attiecas uz tā paša veida un izcelsmes banāniem.

4.   Banānu svēršanas sertifikātu sagatavo, izmantojot 61-02. pielikumā norādīto veidlapu.

252. pants

Svaigu banānu svēršanas kontrole

(Kodeksa 188. pants)

Muitas iestādes kontrolē vismaz 5 % no gada laikā uzrādīto banānu svēršanas sertifikātu kopējā skaita, klātesot banānu reprezentatīvo paraugu svēršanā, ko veic uzņēmējs, kuram atļauts sagatavot banānu svēršanas sertifikātus, vai arī pašām veicot minēto paraugu svēršanu saskaņā ar 61-03. pielikuma 1., 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru.

2. NODAĻA

Atbrīvošana no ievedmuitas nodokļa

1. iedaļa

Atpakaļnosūtītas preces

253. pants

Vajadzīgā informācija

(Kodeksa 203. panta 6. punkts)

1.   Deklarētājs dara pieejamu informāciju, kurā teikts, ka ir izpildīti nosacījumi atbrīvošanai no ievedmuitas nodokļa, muitas iestādei, kurā ir iesniegta muitas deklarācija laišanai brīvā apgrozībā.

2.   Informāciju, kas minēta 1. punktā, var sniegt izmantojot jebkuru no šādiem līdzekļiem:

a)

piekļuve tās muitas vai reeksporta deklarācijas attiecīgajām ziņām, pamatojoties uz kuru atpakaļnosūtītās preces sākotnēji tika eksportētas vai reeksportētas no Savienības muitas teritorijas;

b)

tās muitas vai reeksporta deklarācijas izdruka, ko autentificējusi kompetentā muitas iestāde, pamatojoties uz kuru atpakaļnosūtītās preces sākotnēji tika eksportētas vai reeksportētas no Savienības muitas teritorijas;

c)

dokuments, kuru izdevusi kompetentā muitas iestāde, ar attiecīgajām minētās muitas deklarācijas vai reeksporta deklarācijas ziņām;

d)

muitas dienestu izdots dokuments, kas apliecina, ka ir izpildīti nosacījumi, lai atbrīvotu no ievedmuitas nodokļa (informācijas lapa INF3).

3.   Ja kompetentajiem muitas dienestiem pieejamā informācija liecina, ka preces, kas deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, sākotnēji tika eksportētas no Savienības muitas teritorijas un kā atpakaļnosūtītas preces tolaik atbilda nosacījumiem par ievedmuitas nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu, 2. punktā minēto informāciju nepieprasa.

4.   Panta 2. punktu nepiemēro, ja preces var deklarēt laišanai brīvā apgrozībā mutiski vai ar kādu citu aktu. To nepiemēro starptautiskai iepakojumu pārvešanai, transportlīdzekļiem vai konkrētām precēm, kas ielaistas saskaņā ar īpašu muitas režīmu, ja vien nav norādīts citādi.

254. pants

Preces, attiecībā uz kurām eksportēšanas laikā ir gūtas priekšrocības no pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku

(Kodeksa 203. panta 6. punkts)

Deklarācijai par tādu atpakaļnosūtītu preču laišanu brīvā apgrozībā, par kuru eksportu varētu būt bijis jākārto formalitātes, lai saņemtu kompensācijas vai citas summas, kas paredzētas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, pievieno šīs regulas 253. pantā minētos dokumentus un sertifikātu, ko izdevušas iestādes, kuras eksporta dalībvalstī atbild par šādu kompensācijas maksājumu vai summu piešķiršanu.

Ja muitas dienestiem muitas iestādē, kurā preces deklarē laišanai brīvā apgrozībā, ir informācija, ka kompensācija vai cita summa, kas eksportam paredzēta saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, nav piešķirta un to nevar piešķirt vēlāk, sertifikāts netiek prasīts.

255. pants

Informācijas lapas INF 3 izdošana

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 203. panta 6. punkts)

1.   Eksportētājs var pieprasīt informācijas lapu INF 3 eksporta muitas iestādei.

2.   Ja eksportētājs pieprasa informācijas lapu INF 3 eksporta laikā, eksporta muitas iestāde izdod informācijas lapu INF 3 laikā, kad tiek kārtotas eksporta formalitātes precēm.

Ja ir iespējams, ka eksportētās preces tiks nosūtītas atpakaļ uz Savienības muitas teritoriju, izmantojot vairākas muitas iestādes, eksportētājs var pieprasīt vairākas INF 3 informācijas lapas, no kurām katra attiecas uz daļu no kopējā eksportēto preču daudzuma.

3.   Ja eksportētājs informācijas lapu INF 3 pieprasa pēc eksporta formalitāšu nokārtošanas precēm, informācijas lapu INF 3 var izdot eksporta muitas iestāde, ja informācija par precēm, kas sniegta eksportētāja pieprasījumā, atbilst tai informācijai par eksportētajām precēm, kas ir eksporta muitas iestādes rīcībā, un kompensācija vai cita summa, kas eksportam paredzēta saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, attiecībā uz precēm nav piešķirta un to nevar piešķirt vēlāk.

4.   Ja ir izdota informācijas lapa INF 3, eksportētājs var pieprasīt, lai eksporta muitas iestāde to aizstātu ar vairākām informācija lapām INF 3, no kurām katra attiecas uz daļu no kopējā to preču daudzuma, kas bija iekļautas sākotnēji izdotajā informācijas lapā INF 3.

5.   Eksportētājs var lūgt, lai informācijas lapa INF 3 tiktu izdota tikai par daļu no eksportētajām precēm.

6.   Ja informācijas lapa INF 3 tiek izdota papīra formā, eksporta muitas iestāde, kas to izdeva, saglabā kopiju.

7.   Ja oriģinālā informācijas lapa INF 3 tika izdota papīra formā un ir nozagta, pazaudēta vai iznīcināta, eksporta muitas iestāde, kas to izdeva, pēc eksportētāja pieprasījuma var izdot dublikātu.

Eksporta muitas iestāde norāda uz tās rīcībā esošās informācijas lapas INF 3 kopijas, ka ir izdots dublikāts.

8.   Ja informācijas lapa INF 3 tiek izdota papīra formā, to sagatavo, izmantojot 62-02. pielikumā norādīto veidlapu.

256. pants

Iestāžu saziņa

(Kodeksa 203. panta 6. punkts)

Pēc tās muitas iestādes pieprasījuma, kurā atpakaļnosūtītās preces tiek deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, eksporta muitas iestāde paziņo visu tās rīcībā esošo informāciju, kurā teikts, ka attiecībā uz minētajām precēm ir izpildīti ievedmuitas nodokļa atbrīvojuma nosacījumi.

2. iedaļa

Jūras zvejas produkti un citi no jūras iegūti produkti

257. pants

Atbrīvošana no ievedmuitas nodokļa

(Kodeksa 208. panta 2. punkts)

Pierādījumus, ka Kodeksa 208. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, var sniegt attiecīgi saskaņā ar šīs regulas 213., 214. un 215. panta un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 130., 131., 132. un 133. panta noteikumiem.

VII SADAĻA

ĪPAŠAS PROCEDŪRAS

1. NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. iedaļa

Pieteikums atļaujas saņemšanai

258. pants

Pagaidu ievešanas mutiskās muitas deklarācijas pavaddokuments

(Kodeksa 22. panta 2. punkts)

Ja pieteikums pagaidu ievešanas atļaujas saņemšanai pamatojas uz mutisku muitas deklarāciju, deklarētājs uzrāda Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 165. pantā minētā pavaddokumenta divus eksemplārus, un vienu kopiju apstiprina muitas dienesti un izsniedz atļaujas turētājam.

2. iedaļa

Lēmuma pieņemšana par pieteikumu

259. pants

Ekonomisko nosacījumu izpēte

(Kodeksa 28. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 211. panta 6. punkts)

1.   Ja pēc pieteikuma atļaujas saņemšanai, kā minēts Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir vajadzīga ekonomisko nosacījumu izpēte saskaņā ar Kodeksa 211. panta 6. punktu, tā muitas dienesta muitas administrācija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu par pieteikumu, nekavējoties nosūta datni Komisijai, pieprasot šādu izpēti.

2.   Ja pēc tam, kad ir izdota atļauja izmantot pārstrādes procedūru, dalībvalsts muitas administrācija iegūst pierādījumus par to, ka minētās atļaujas izmantošana visticamāk negatīvi ietekmēs Savienības ražotāju būtiskās intereses, minētā muitas administrācija nosūta datni Komisijai, pieprasot ekonomisko nosacījumu izpēti.

3.   Ekonomisko nosacījumu izpēte Savienības līmenī var notikt arī pēc Komisijas iniciatīvas, ja tai ir pierādījumi, ka Savienības ražotāju būtiskās intereses visticamāk tiks negatīvi ietekmētas, izmantojot atļauju.

4.   Komisija izveido ekspertu grupu, kurā ietilpst dalībvalstu pārstāvji un kura sniedz konsultācijas Komisijai par to, vai ir izpildīti ekonomiskie nosacījumi.

5.   Attiecīgais muitas dienests un visi citi muitas dienesti, kuri nodarbojas ar līdzīgiem pieteikumiem vai atļaujām, ņem vērā secinājumu par ekonomiskajiem nosacījumiem.

Iegūtajos secinājumos par ekonomiskajiem nosacījumiem var norādīt, ka izpētāmais gadījums ir unikāls, tāpēc to nevar izmantot par precedentu citiem pieteikumiem vai atļaujām.

6.   Ja tiek secināts, ka ekonomiskie nosacījumi vairs netiek izpildīti, kompetentais muitas dienests atsauc attiecīgo atļauju. Atsaukšana stājas spēkā ne vēlāk kā vienu gadu pēc dienas, kas seko dienai, kad lēmumu par atsaukšanu ir saņēmis atļaujas turētājs.

260. pants

Apspriešanās procedūra starp muitas dienestiem

(Kodeksa 22. pants)

1.   Ja tiek iesniegts tādas atļaujas saņemšanas pieteikums, kas minēta Kodeksa 211. panta 1. punktā un kuras piešķiršanā iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, piemēro šīs regulas 10. un 14. pantu un šā panta 2. līdz 5. punktu, ja vien attiecīgais muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, neuzskata, ka nav izpildīti nosacījumi šādas atļaujas piešķiršanai.

2.   Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, paziņo pieteikumu un atļaujas projektu citiem attiecīgajiem muitas dienestiem vēlākais 30 dienu laikā pēc pieteikuma pieņemšanas.

3.   Atļauju, kuras piešķiršanā iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, neizdod bez attiecīgo muitas dienestu iepriekšējas vienošanās par atļaujas projektu.

4.   Pārējie attiecīgie muitas dienesti paziņo savus iebildumus, ja tādi ir, vai piekrišanu 30 dienu laikā pēc dienas, kurā tika paziņots atļaujas projekts. Iebildumi ir pienācīgi pamatoti.

Ja minētajā termiņā tiek paziņoti iebildumi un 60 dienu laikā pēc dienas, kurā tika paziņots atļaujas projekts, netiek panākta vienošanās, atļauju nepiešķir tādā apmērā, ciktāl tika izteikti iebildumi.

5.   Ja pārējie attiecīgie muitas dienesti nepaziņo iebildumus 30 dienu laikā pēc dienas, kurā tika paziņots atļaujas projekts, uzskata, ka tie ir piekrituši.

261. pants

Gadījumi, kuros apspriešanās procedūra nav vajadzīga

(Kodeksa 22. pants)

1.   Kompetentais muitas dienests pieņem lēmumu par pieteikumu, neapspriežoties ar pārējiem attiecīgajiem muitas dienestiem, kā noteikts šīs regulas 260. pantā, jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

atļauja, kuras piešķiršanā ir iesaistīta vairāk nekā viena valsts, tiek:

i)

atjaunota;

ii)

tajā veicami nelieli labojumi;

iii)

anulēta;

iv)

apturēta;

v)

atsaukta;

b)

divas vai vairākas iesaistītās dalībvalstis ir vienojušās par to;

c)

vienīgā darbība, kurā iesaistītas dažādas dalībvalstis, ir darbība, kurā piemērošanas muitas iestāde un noslēgšanas muitas iestāde nav viena un tā pati iestāde;

d)

pieteikums pagaidu ievešanas atļaujas piešķiršanai, kurā iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, ir sagatavots, pamatojoties uz muitas deklarāciju standarta formā.

Šajos gadījumos muitas dienests, kas ir pieņēmis lēmumu, dara pieejamus atļaujas datus pārējiem attiecīgajiem muitas dienestiem.

2.   Kompetentais muitas dienests pieņem lēmumu par pieteikumu, neapspriežoties ar pārējiem attiecīgajiem muitas dienestiem, kā noteikts šīs regulas 260. pantā, un nedarot pieejamus atļaujas datus pārējiem attiecīgajiem muitas dienestiem saskaņā ar 1. punktu, jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

ja tiek izmantotas ATA vai CPD karnetes;

b)

ja pagaidu ievešanas atļauja tiek piešķirta ar preču izlaišanu attiecīgajai muitas procedūrai saskaņā ar šīs regulas 262. pantu;

c)

ja divas vai vairākas iesaistītās dalībvalstis ir vienojušās par to;

d)

vienīgā darbība, kurā iesaistītas dažādas dalībvalstis, ir preču pārvietošana.

262. pants

Atļauja preču izlaišanas veidā

(Kodeksa 22. panta 1. punkts)

Ja atļaujas pieteikums ir veikts, pamatojoties uz muitas deklarāciju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 163. panta 1. vai 5. punktu, atļauju piešķir ar preču izlaišanu attiecīgajai muitas procedūrai.

3. iedaļa

Citi procesuālie noteikumi

263. pants

Muitas deklarācija, kas iesniegta citā muitas iestādē

(Kodeksa 159. panta 3. punkts)

Izņēmuma gadījumos kompetentais muitas dienests var atļaut iesniegt muitas deklarāciju muitas iestādē, kas nav norādīta atļaujā. Minētajā gadījumā kompetentais muitas dienests nekavējoties informē uzraudzības muitas iestādi.

264. pants

Īpašas procedūras noslēgšana

(Kodeksa 215. pants)

1.   Ja precēm piemēro īpašu procedūru, izmantojot divas vai vairākas muitas deklarācijas ar vienu atļauju, uzskatāms, ka ar turpmākās procedūras piemērošanu šādām precēm vai no tām iegūtiem produktiem vai to nodošanu paredzētajam galapatēriņam, tiek noslēgta procedūra attiecīgajām precēm, kurām piemēro agrāko no muitas deklarācijām.

2.   Ja precēm piemēro īpašu procedūru, izmantojot divas vai vairākas muitas deklarācijas ar vienu atļauju, un īpašā procedūra tiek noslēgta, izvedot preces no Savienības muitas teritorijas vai iznīcinot preces bez atkritumu atlikuma, uzskatāms, ka ar preču izvešanu vai iznīcināšanu bez atkritumu atlikuma tiek noslēgta procedūra attiecīgajām precēm, kurām piemēro agrāko no muitas deklarācijām.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, atļaujas turētājs vai procedūras izmantotājs var pieprasīt veikt noslēgšanu attiecībā uz konkrētām precēm, kurām piemērota procedūra.

4.   Panta 1. un 2. punkta piemērošana nerada nepamatotas ievedmuitas nodokļa priekšrocības.

5.   Ja precēm piemēro īpašo procedūru kopā ar citām precēm un tās tiek pilnīgi iznīcinātas vai neatgūstami zaudētas, muitas dienesti var pieņemt procedūras izmantotāja sagatavotus pierādījumus, kuros norādīts faktiskais to preču daudzums, kurām piemēroja procedūru un kuras ir iznīcinātas vai zaudētas.

Ja procedūras izmantotājs nevar uzrādīt pierādījumus, kas ir pieņemami muitas dienestiem, iznīcināto vai zaudēto preču daudzumu nosaka, atsaucoties uz tāda paša veida preču daļu, kam piemēro procedūru, laikā, kad notika iznīcināšana vai radās zaudējums.

265. pants

Izpildes dokuments

(Kodeksa 215. pants)

1.   Neskarot Kodeksa 46. un 48. pantu, uzraudzības muitas iestāde nekavējoties kontrolē izpildes dokumentu, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 175. panta 1. punktā.

Uzraudzības muitas iestāde var pieņemt maksājamo ievedmuitas nodokļa summu, ko noteicis atļaujas turētājs.

2.   Maksājamo ievedmuitas nodokļa summu iegrāmato uzskaites reģistros, kā minēts Kodeksa 104. pantā, 14 dienu laikā pēc dienas, kad izpildes dokuments tika paziņots uzraudzības muitas iestādei.

266. pants

Tiesību un pienākumu nodošana

(Kodeksa 218. pants)

Kompetentais muitas dienests lemj par to, vai var notikt tiesību un pienākumu nodošana, kā minēts Kodeksa 218. pantā. Ja šāda nodošana var notikt, kompetentais muitas dienests paredz nosacījumus, ar kādiem nodošana tiek atļauta.

267. pants

To preču pārvietošana, kurām piemērota īpašā procedūra

(Kodeksa 219. pants)

1.   Preču pārvietošanu uz izvešanas muitas iestādi, lai noslēgtu īpašo procedūru, kas nav “galapatēriņš” un “izvešana pārstrādei”, izvedot preces no Savienības muitas teritorijas, veic saskaņā ar reeksporta deklarāciju.

2.   Ja preces pārvieto no piemērošanas muitas iestādes uz izvešanas muitas iestādi saskaņā ar procedūru “izvešana pārstrādei”, uz precēm attiecas noteikumi, kuri būtu bijuši piemērojami, ja precēm būtu piemērota eksporta procedūra.

3.   Ja preces pārvieto uz izvešanas muitas iestādi saskaņā ar procedūru “galapatēriņš”, uz precēm attiecas noteikumi, kuri būtu bijuši piemērojami, ja precēm būtu piemērota eksporta procedūra.

4.   Par pārvietošanu, uz kuru neattiecas 1. līdz 3. punkts, netiek prasīts kārtot citas muitas formalitātes kā vien uzskaites veikšanu, kā minēts Kodeksa 214. pantā.

5.   Ja notiek preču pārvietošana saskaņā ar 1. vai 3. punktu, precēm joprojām tiek piemērota īpašā procedūra, līdz tās tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas.

268. pants

Līdzvērtīgu preču izmantošanas formalitātes

(Kodeksa 223. pants)

1.   Uz līdzvērtīgu preču izmantošanu neattiecas formalitātes, kuras jākārto, lai piemērotu precēm īpašo procedūru.

2.   Līdzvērtīgas preces var glabāt kopā ar Savienības precēm vai ārpussavienības precēm. Šādos gadījumos muitas dienesti var izstrādāt konkrētas metodes, lai noteiktu līdzvērtīgās preces ar mērķi nošķirt tās no pārējām Savienības precēm vai ārpussavienības precēm.

Ja nav iespējams noteikt katru preču veidu vai ja tas ir iespējams vien ar nesamērīgām izmaksām, tad grāmatvedības uzskaitē nošķir katru preču veidu, muitas statusu un vajadzības gadījumā – preču izcelsmi.

3.   Galapatēriņa gadījumā preces, kuras aizstāj ar līdzvērtīgām precēm, vairs nav muitas uzraudzībā jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

līdzvērtīgās preces ir izmantotas mērķiem, kas paredzēti, lai piemērotu atbrīvojumu no nodokļa vai samazinātu nodokļa likmi;

b)

līdzvērtīgās preces eksportē, iznīcina vai no tām atsakās par labu valstij;

c)

līdzvērtīgās preces ir izmantotas citiem mērķiem nekā tie, kas paredzēti, lai piemērotu atbrīvojumu no nodokļa vai samazinātu nodokļa likmi, un piemērojamais ievedmuitas nodoklis ir samaksāts.

269. pants

Līdzvērtīgo preču statuss

(Kodeksa 223. pants)

1.   Uzglabāšanas muitas noliktavā un pagaidu ievešanas gadījumā līdzvērtīgās preces kļūst par ārpussavienības precēm un preces, kuras tās aizstāj, kļūst par Savienības precēm to izlaišanas laikā turpmākai muitas procedūrai, noslēdzot procedūru, vai laikā, kad līdzvērtīgās preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas.

2.   Ievešanas pārstrādei gadījumā līdzvērtīgās preces un no tām iegūtie pārstrādātie produkti kļūst par ārpussavienības precēm un preces, kuras tie aizstāj, kļūst par Savienības precēm to izlaišanas laikā turpmākai muitas procedūrai, noslēdzot procedūru, vai laikā, kad pārstrādātie produkti ir izvesti no Savienības muitas teritorijas.

Tomēr, ja preces, kurām piemēro procedūru “ievešana pārstrādei”, tiek laistas tirgū, pirms procedūra ir noslēgta, to statuss mainās laikā, kad tās tiek laistas tirgū. Izņēmuma gadījumos, ja paredzams, ka līdzvērtīgās preces nebūs pieejamas laikā, kad preces tiks laistas tirgū, muitas dienesti pēc procedūras izmantotāja pieprasījuma var atļaut, ka līdzvērtīgās preces ir pieejamas vēlāk – muitas dienestu nosakāmā pieņemamā periodā.

3.   Tādu pārstrādātu produktu iepriekšēja eksporta gadījumā, kuriem piemēro procedūru “ievešana pārstrādei”, līdzvērtīgās preces un no tām iegūtie pārstrādātie produkti kļūst par ārpussavienības precēm ar atpakaļejošu spēku to izlaišanas laikā eksporta procedūrai, ja ievedamajām precēm piemēro minēto procedūru.

Ja ievedamajām precēm piemēro procedūru “ievešana pārstrādei”, vienlaikus tās kļūst par Savienības precēm.

270. pants

Elektroniska sistēma saistībā ar eATA karnetēm

(Kodeksa 16. panta 1. punkts)

Elektronisko informācijas un sakaru sistēmu (eATA Karnešu sistēma), kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu, izmanto tās informācijas apstrādei, apmaiņai un glabāšanai, kas ir saistīta ar eATA karnetēm, kuras izdotas, pamatojoties uz Stambulas konvencijas 21.a pantu. Kompetentie muitas dienesti nekavējoties dara informāciju pieejamu, izmantojot šo sistēmu.

271. pants

Elektroniska sistēma saistībā ar standartizētu informācijas apmaiņu

(Kodeksa 16. panta 1. punkts)

1.   Elektronisko informācijas un sakaru sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu, izmanto standartizētajai informācijas (INF) apmaiņai, kas saistīta ar jebkuru no šādām procedūrām:

a)

ievešana pārstrādei EX/IM vai izvešana pārstrādei EX/IM;

b)

ievešana pārstrādei IM/EX vai izvešana pārstrādei IM/EX, ja iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts;

c)

ievešana pārstrādei IM/EX, ja iesaistīta viena dalībvalsts un atbildīgais muitas dienests, kā minēts Kodeksa 101. panta 1. punktā, ir pieprasījis INF.

Šādu sistēmu izmanto arī attiecīgās informācijas apstrādei un glabāšanai. Ja pieprasa INF, uzraudzības muitas iestāde nekavējoties dara informāciju pieejamu, izmantojot šo sistēmu. Ja muitas deklarācija, reeksporta deklarācija vai reeksporta paziņojums attiecas uz INF, kompetentie muitas dienesti nekavējoties atjaunina INF.

Turklāt elektronisko informācijas un sakaru sistēmu izmanto standartizētajai informācijas apmaiņai, kas saistīta ar tirdzniecības politikas pasākumiem.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro no Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minēto SMK Informācijas veidlapu ieviešanas datuma.

2. NODAĻA

Tranzīts

1. iedaļa

Ārējā un iekšējā tranzīta procedūra

1. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

272. pants

Kontrole un formalitātes attiecībā uz precēm, kuras izved no Savienības muitas teritorijas un kuras atkal ieved tajā

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b), c), e) un f) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b), c), e) un f) apakšpunkts)

Ja preču pārvietošanas laikā no vienas vietas uz citu Savienības muitas teritorijā, preces izved no Savienības muitas teritorijas un tās atkal ieved tajā, muitas kontroli un formalitātes, ko piemēro saskaņā ar TIR konvenciju, ATA konvenciju, Stambulas konvenciju, 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstīto Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumu par to bruņoto spēku statusu vai saskaņā ar Pasaules Pasta savienības aktiem, veic vietās, kurās preces uz laiku izved no Savienības muitas teritorijas un kurās tās atkal ieved minētajā teritorijā.

273. pants

Elektroniska sistēma saistībā ar tranzītu

(Kodeksa 16. panta 1. punkts)

1.   Lai apmainītos ar TIR karnetes datiem TIR operācijām un lai kārtotu Savienības tranzīta procedūru muitas formalitātes, izmanto elektronisku sistēmu (elektroniskā tranzīta sistēma), kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu.

2.   Ja TIR karnetes dati neatbilst elektroniskās tranzīta sistēmas datiem, priekšroka ir TIR karnetei.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, līdz tajā minētās sistēmas jaunināšanas datumam saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumu dalībvalstis izmanto Jauno datorizēto tranzīta kontroles sistēmu, kas izveidota ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1192/2008 (20).

2. apakšiedaļa

Preču pārvietošana ar TIR operāciju

274. pants

TIR operācija konkrētos apstākļos

(Kodeksa 6. panta 3. punkta b) apakšpunkts, 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

Muitas dienests pieņem TIR karneti TIR operācijai, neapmainoties ar TIR karnetes datiem, ja īslaicīgi nedarbojas:

a)

elektroniskā tranzīta sistēma;

b)

datorsistēma, ko izmanto TIR karnetes turētāji, lai iesniegtu TIR karnetes datus, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes;

c)

elektroniskais savienojums starp datorsistēmu, ko izmanto TIR karnetes turētāji, lai iesniegtu TIR karnetes datus, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes, un elektronisko tranzīta sistēmu.

Ar muitas dienestu atļauju TIR karnešu pieņemšanu apstiprina, neapmainoties ar TIR karnetes datiem, ja ir īslaicīgi darbības traucējumi, kā minēts b) vai c) punktā.

275. pants

Preču pārvietošanas maršruts ar TIR operāciju

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

1.   Preces, kuras pārvieto ar TIR operāciju, nogādā uz galamērķa vai izvešanas muitas iestādi pa ekonomiski pamatotu maršrutu.

2.   Ja nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde uzskata par vajadzīgu, tā nosaka TIR operācijas maršrutu, ņemot vērā visu attiecīgo informāciju, kuru paziņojis TIR karnetes turētājs.

Nosakot maršrutu, muitas iestāde elektroniskajā tranzīta sistēmā un TIR karnetē reģistrē vismaz norādi par dalībvalstīm, caur kurām jāveic TIR operācija.

276. pants

Formalitātes, kuras jānokārto nosūtītājā vai ievešanas muitas iestādē preču pārvietošanai ar TIR operāciju

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

1.   TIR karnetes turētājs iesniedz TIR karnetes datus TIR operācijai nosūtītājā vai ievešanas muitas iestādē.

2.   Muitas iestāde, kurai ir iesniegti TIR karnetes dati, nosaka termiņu, kurā preces jāuzrāda galamērķa vai izvešanas muitas iestādē, ņemot vērā šādus aspektus:

a)

maršruts;

b)

transportlīdzeklis;

c)

tiesību akti par pārvadāšanu vai citi tiesību akti, kas varētu ietekmēt termiņa noteikšanu;

d)

attiecīgā informācija, ko paziņojis TIR karnetes turētājs.

3.   Ja termiņu nosaka nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde, tas ir saistošs to dalībvalstu muitas dienestiem, kuru teritorijā ieved preces TIR operācijas laikā, un šie dienesti minēto termiņu nemaina.

4.   Ja preces izlaiž TIR operācijai, nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde reģistrē TIR operācijas MRN TIR karnetē. Muitas iestāde, kas izlaiž minētās preces, paziņo TIR karnetes turētājam par preču izlaišanu TIR operācijai.

Pēc TIR karnetes turētāja pieprasījuma nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde sniedz TIR karnetes turētājam tranzīta pavaddokumentu vai vajadzības gadījumā – tranzīta/drošības pavaddokumentu.

Tranzīta pavaddokumentu sniedz, izmantojot Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 B-02. pielikumā norādīto veidlapu, un vajadzības gadījumā papildina ar pozīciju sarakstu tās pašas deleģētās regulas B-03. pielikumā norādītajā veidlapā. Tranzīta/drošības pavaddokumentu sniedz, izmantojot tās pašas deleģētās regulas B-04. pielikumā norādīto veidlapu, un papildina ar tranzīta/drošības pozīciju sarakstu tās pašas deleģētās regulas B-05. pielikumā norādītajā veidlapā.

5.   Nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde nosūta TIR operācijas datus deklarētajai galamērķa vai izvešanas muitas iestādei.

277. pants

Starpgadījumi preču pārvietošanas laikā ar TIR operāciju

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

1.   Pēc starpgadījuma pārvadātājs bez nepamatotas kavēšanās uzrāda preces kopā ar autotransportlīdzekli, savienotos transportlīdzekļus vai konteineru, TIR karneti un TIR operācijas MRN tās dalībvalsts tuvākajam muitas dienestam, kuras teritorijā transportlīdzeklis atrodas, ja:

a)

pārvadātājam jānovirzās no maršruta, kas noteikts saskaņā ar 268. pantu, tādu apstākļu dēļ, kuri ir ārpus tā kontroles;

b)

ir noticis starpgadījums vai nelaimes gadījums TIR konvencijas 25. panta nozīmē.

2.   Ja muitas dienests, kura teritorijā transportlīdzeklis atrodas, uzskata, ka attiecīgo TIR operāciju var turpināt, tas veic visus pasākumus, kurus tas uzskata par vajadzīgiem.

Attiecīgo informāciju par 1. punktā minētajiem starpgadījumiem minētais muitas dienests reģistrē elektroniskajā tranzīta sistēmā.

3.   Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem attiecīgo informāciju par 1. punktā minētajiem starpgadījumiem galamērķa vai izvešanas muitas iestāde reģistrē elektroniskajā tranzīta sistēmā.

4.   Šā panta 2. punkta otro daļu nepiemēro līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem.

278. pants

To preču uzrādīšana, kuras ar TIR operāciju pārvietotas uz galamērķa vai izvešanas muitas iestādi

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

1.   Ja ar TIR operāciju pārvietotās preces tiek atvestas uz galamērķa vai izvešanas muitas iestādi, minētajā muitas iestādē uzrāda šādus elementus:

a)

preces kopā ar autotransportlīdzekli, savienotos transportlīdzekļus vai konteineru;

b)

TIR karneti;

c)

TIR operācijas MRN;

d)

visu informāciju, kuru pieprasa galamērķa vai izvešanas muitas iestāde.

Uzrādīšana notiek oficiālajā darba laikā. Tomēr pēc attiecīgās personas pieprasījuma galamērķa vai izvešanas muitas iestāde var atļaut, ka uzrādīšana notiek ārpus oficiālā darba laika vai citā vietā.

2.   Ja uzrādīšana ir notikusi galamērķa vai izvešanas muitas iestādē pēc tā termiņa beigām, kuru noteikusi nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde saskaņā ar šīs regulas 276. panta 2. punktu, uzskata, ka TIR karnetes turētājs ievērojis termiņu, ja viņš vai pārvadātājs sniedz galamērķa vai izvešanas muitas iestādei pietiekamus pierādījumus par to, ka nav atbildīgs par kavēšanos.

3.   TIR operāciju var beigt citā muitas iestādē, nevis tajā, kas deklarēta tranzīta deklarācijā. Tādā gadījumā minēto muitas iestādi uzskata par galamērķa vai izvešanas muitas iestādi.

279. pants

Formalitātes galamērķa vai izvešanas muitas iestādē attiecībā uz precēm, kuras pārvietotas ar TIR operāciju

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

1.   Galamērķa vai izvešanas muitas iestāde paziņo nosūtītājai vai ievešanas muitas iestādei par preču ierašanos dienā, kad tiek uzrādītas preces kopā ar autotransportlīdzekli, savienotie transportlīdzekļi vai konteiners, TIR karnete un TIR operācijas MRN saskaņā ar šīs regulas 278. panta 1. punktu.

2.   Ja TIR operācija tiek pabeigta citā muitas iestādē, nevis tajā, kas deklarēta tranzīta deklarācijā, muitas iestāde, kuru uzskata par galamērķa vai izvešanas muitas iestādi saskaņā ar šīs regulas 278. panta 3. punktu, paziņo par ierašanos nosūtītājai vai ievešanas muitas iestādei dienā, kad preces tiek uzrādītas saskaņā ar šīs regulas 278. panta 1. punktu.

Nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde paziņo par ierašanos galamērķa vai izvešanas muitas iestādei, kura deklarēta tranzīta deklarācijā.

3.   Galamērķa vai izvešanas muitas iestāde paziņo kontroles rezultātus nosūtītājai vai ievešanas muitas iestādei vēlākais trešajā dienā pēc dienas, kad preces ir uzrādītas galamērķa vai izvešanas muitas iestādē vai citā vietā saskaņā ar šīs regulas 278. panta 1. punktu. Izņēmuma gadījumos minēto termiņu var pagarināt līdz sešām dienām.

Tomēr, ja preces saņem Kodeksa 230. pantā minētais atzītais saņēmējs, nosūtītāju vai ievešanas muitas iestādi informē vēlākais sestajā dienā pēc dienas, kad preces tika piegādātas atzītajam saņēmējam.

4.   Galamērķa vai izvešanas muitas iestāde pabeidz TIR operāciju saskaņā ar TIR konvencijas 1. panta d) punktu un 28. panta 1. punktu. Tā aizpilda TIR karnetes pasakni Nr. 2 un patur TIR karnetes kuponu Nr. 2. TIR karneti atdod TIR karnetes turētājam vai personai, kas darbojas tās vārdā.

5.   Ja piemēro šīs regulas 274. pantu, galamērķa vai izvešanas dalībvalsts muitas dienesti nekavējoties un vēlākais astoņu dienu laikā pēc dienas, kad TIR procedūra tika pabeigta, atdod TIR karnetes kupona Nr. 2 attiecīgo daļu nosūtītājai vai ievešanas muitas iestādei.

280. pants

Informācijas pieprasīšanas procedūra par preču pārvietošanu ar TIR operāciju

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

1.   Ja nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde nav saņēmusi kontroles rezultātus sešu dienu laikā pēc tam, kad saņemts preču ierašanās paziņojums, minētā muitas iestāde nekavējoties pieprasa kontroles rezultātus galamērķa vai izvešanas muitas iestādei, kura ir nosūtījusi preču ierašanās paziņojumu.

Galamērķa vai izvešanas muitas iestāde pēc tam, kad saņemts nosūtītājas vai ievešanas muitas iestādes pieprasījums, nekavējoties nosūta kontroles rezultātus.

2.   Ja nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests vēl nav saņēmis informāciju, kas ļauj noslēgt TIR operāciju vai piedzīt muitas parādu, tas pieprasa attiecīgo informāciju TIR karnetes turētājam vai, ja pietiekami daudz datu pieejami galamērķa vai izvešanas vietā, galamērķa vai izvešanas muitas iestādei šādos gadījumos:

a)

līdz preču uzrādīšanas termiņa beigām, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 276. panta 2. punktu, nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde nav saņēmusi preču ierašanās paziņojumu;

b)

nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde nav saņēmusi kontroles rezultātus, kas pieprasīti saskaņā ar 1. punktu;

c)

nosūtītāja vai ievešanas muitas iestāde ir noskaidrojusi, ka preču ierašanās paziņojums vai kontroles rezultāti nosūtīti kļūdaini.

3.   Nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests nosūta informācijas pieprasījumus saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu septiņu dienu perioda laikā pēc tajā minētā termiņa beigām un pieprasa informāciju saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu septiņu dienu perioda laikā pēc 1. punktā minētā piemērojamā termiņa beigām.

Tomēr, ja pirms minēto termiņu beigām nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests saņem informāciju, ka TIR operācija nav pareizi pabeigta, vai tam ir aizdomas, ka tā varētu būt, tas nekavējoties nosūta pieprasījumu.

4.   Atbildes uz pieprasījumiem, kas sagatavotas saskaņā ar 2. punktu, nosūta 28 dienu laikā pēc dienas, kurā tika nosūtīts pieprasījums.

5.   Ja pēc pieprasījuma, kas veikts saskaņā ar 2. punktu, galamērķa vai izvešanas muitas iestāde nav sniegusi pietiekamu informāciju, lai varētu noslēgt TIR operāciju, nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests pieprasa, lai TIR karnetes turētājs sniedz minēto informāciju vēlākais 35 dienu laikā pēc tam, kad tika sākta informācijas pieprasīšanas procedūra.

Tomēr līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem minētais muitas dienests pieprasa, lai TIR karnetes turētājs sniedz minēto informāciju vēlākais 28 dienu laikā pēc tam, kad tika sākta informācijas pieprasīšanas procedūra.

TIR karnetes turētājs atbild uz minēto pieprasījumu 28 dienu laikā pēc dienas, kad tas tika nosūtīts. Pēc TIR karnetes turētāja pieprasījuma šo periodu var pagarināt vēl par 28 dienām.

6.   Ja TIR karnete tika pieņemta, neapmainoties ar TIR karnetes datiem TIR operācijai saskaņā ar 267. pantu, nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests sāk informācijas pieprasīšanas procedūru, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noslēgtu TIR operāciju, ja divus mēnešus pēc TIR karnetes pieņemšanas dienas tas nav saņēmis apliecinājumu, ka TIR operācija ir pabeigta. Šis dienests nosūta pieprasījumu pēc attiecīgās informācijas galamērķa vai izvešanas dalībvalsts muitas dienestam. Minētais muitas dienests atbild uz minēto pieprasījumu 28 dienu laikā pēc dienas, kad tas tika nosūtīts.

Tomēr, ja pirms minētā perioda beigām nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts dalībvalsts muitas dienests saņem informāciju, ka TIR operācija nav pareizi pabeigta, vai tam ir aizdomas, ka tā varētu būt, tas nekavējoties sāk informācijas pieprasīšanas procedūru.

Nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests sāk informācijas pieprasīšanas procedūru arī tad, ja kļūst pieejama informācija, ka apliecinājums par TIR procedūras pabeigšanu ir viltots, un informācijas pieprasīšanas procedūra ir vajadzīga, lai sasniegtu 9. punktā minētos mērķus.

7.   Nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests informē attiecīgo garantējošo asociāciju, ka nebija iespējams noslēgt TIR operāciju, un aicina to sniegt apliecinājumu, ka TIR procedūra ir pabeigta. Minēto informāciju neuzskata par paziņojumu TIR konvencijas 11. panta 1. punkta nozīmē.

8.   Ja 1. līdz 7. punktā izklāstītās informācijas pieprasīšanas procedūras gaitā konstatē, ka TIR procedūra ir pareizi pabeigta, nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests noslēdz TIR operāciju un nekavējoties informē garantējošo asociāciju un TIR karnetes turētāju, un vajadzības gadījumā – visus muitas dienestus, kuri var būt sākuši atgūšanas procedūru.

9.   Ja 1. līdz 7. punktā izklāstītās informācijas pieprasīšanas procedūras gaitā konstatē, ka TIR operāciju nevar noslēgt, nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests nosaka, vai ir radies muitas parāds.

Ja ir radies muitas parāds, nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienests veic šādus pasākumus:

a)

identificē parādnieku;

b)

nosaka muitas dienestu, kas ir atbildīgs par muitas parāda paziņošanu saskaņā ar Kodeksa 102. panta 1. punktu.

281. pants

Alternatīvs TIR operācijas pabeigšanas apliecinājums

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

1.   TIR procedūru uzskata par pareizi pabeigtu termiņā, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 276. panta 2. punktu, ja TIR karnetes turētājs vai garantējošā asociācija iesniedz nosūtīšanas vai ievešanas dalībvalsts muitas dienestam vienu no šādiem dokumentiem, kurā identificētas preces:

a)

galamērķa vai izvešanas dalībvalsts muitas dienesta apliecināts dokuments, kurā identificētas preces un teikts, ka preces ir uzrādītas galamērķa vai izvešanas muitas iestādē vai nogādātas atzītam saņēmējam, kā minēts Kodeksa 230. pantā;

b)

dalībvalsts muitas dienesta apliecināts dokuments vai muitas ieraksts, kurā teikts, ka preces fiziski atstājušas Savienības muitas teritoriju;

c)

muitas dokuments, kas izdots trešā valstī, kurā precēm piemēro muitas procedūru;

d)

dokuments, kas izdots trešā valstī un kuru minētās valsts muitas dienests apzīmogojis vai citādi apliecinājis, un kurā teikts, ka preces uzskata par esošām brīvā apgrozībā minētajā trešā valstī.

2.   Kā apliecinājumu 1. punktā minēto dokumentu vietā var sniegt šo dokumentu kopijas, kuras kā autentiskas kopijas apliecinājusi struktūra, kas apliecinājusi oriģinālos dokumentus, attiecīgās trešās valsts iestāde vai dalībvalsts dienests.

3.   Preču ierašanās paziņojumu, kas minēts šīs regulas 279. panta 1. un 2. punktā, neuzskata par apliecinājumu, ka TIR operācija ir pareizi pabeigta.

282. pants

To preču formalitātes, kuras pārvieto ar TIR operāciju un kuras saņem atzītais saņēmējs

(Kodeksa 226. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

1.   Kad preces tiek atvestas uz vietu, kura norādīta Kodeksa 230. pantā minētajā atļaujā, atzītais saņēmējs veic šādas darbības:

a)

nekavējoties paziņo galamērķa muitas iestādei par preču ierašanos un informē to par visām neatbilstībām vai starpgadījumiem, kas notikuši pārvadājuma laikā;

b)

izkrauj preces tikai tad, kad saņemta galamērķa muitas iestādes atļauja;

c)

pēc izkraušanas nekavējoties ieraksta savos reģistros apskates rezultātus un visu attiecīgo informāciju par izkraušanu;

d)

vēlākais trešajā dienā pēc dienas, kurā tas saņēma atļauju izkraut preces, paziņo galamērķa muitas iestādei preču apskates rezultātus un informē to par visām neatbilstībām.

2.   Kad galamērķa muitas iestāde ir saņēmusi paziņojumu par preču atvešanu atzītā saņēmēja telpās, tā paziņo par preču atvešanu nosūtītājai vai ievešanas muitas iestādei.

3.   Kad galamērķa muitas iestāde ir saņēmusi 1. punkta d) apakšpunktā minētās preču apskates rezultātus, tā vēlākais sestajā dienā pēc dienas, kurā preces tika piegādātas atzītajam saņēmējam, nosūta kontroles rezultātus nosūtītājai vai ievešanas muitas iestādei.

4.   Pēc TIR karnetes turētāja pieprasījuma atzītais saņēmējs izdod kvīti, kurā apliecina preču atvešanu vietā, kas norādīta Kodeksa 230. pantā minētajā atļaujā, un kurā ir iekļauta atsauce uz TIR operācijas MRN un TIR karneti. Kvīti neuzskata par apliecinājumu, ka TIR operācija ir pabeigta šīs regulas 279. panta 4. punkta nozīmē.

5.   Atzītais saņēmējs nodrošina, ka TIR karnete kopā ar TIR operācijas MRN atļaujā noteiktajā termiņā tiek uzrādīta galamērķa muitas iestādē, lai pabeigtu TIR operāciju saskaņā ar šīs regulas 279. panta 4. punktu.

6.   Uzskata, ka TIR karnetes turētājs ir izpildījis savus TIR konvencijas 1. panta o) apakšpunktā minētos pienākumus tad, kad TIR karnete kopā ar autotransportlīdzekli, savienotajiem transportlīdzekļiem vai konteineru un precēm neskarta ir uzrādīta atzītajam saņēmējam atļaujā norādītajā vietā.

3. apakšiedaļa

Preču pārvietošana saskaņā ar ATA konvenciju un Stambulas konvenciju

283. pants

Pārkāpumu un neatbilstību paziņošana

(Kodeksa 226. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

Dalībvalsts, kurā pieļauts pārkāpums vai neatbilstība ATA tranzīta pārvietošanas laikā vai saistībā ar to, koordinējošā muitas iestāde, kas minēta 166. pantā, paziņo par pārkāpumu vai neatbilstību ATA karnetes turētājam un garantējošajai asociācijai viena gada laikā pēc karnetes derīguma termiņa beigām.

284. pants

Alternatīvs ATA tranzīta operācijas pabeigšanas apliecinājums

(Kodeksa 226. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

1.   Uzskata, ka ATA tranzīta operācija ir pareizi pabeigta, ja ATA karnetes turētājs termiņos, kas noteikti ATA konvencijas 7. panta 1. un 2. punktā, ja karnete ir izdota saskaņā ar ATA konvenciju, vai Stambulas konvencijas A pielikuma 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ja karnete ir izdota saskaņā ar Stambulas konvenciju, uzrāda muitas dienestam vienu no šādiem dokumentiem, kurā identificētas preces:

a)

dokumenti, kas minēti ATA konvencijas 8. pantā, ja karnete ir izdota saskaņā ar ATA konvenciju, vai Stambulas konvencijas A pielikuma 10. pantā, ja karnete ir izdota saskaņā ar Stambulas konvenciju;

b)

muitas dienesta apliecināts dokuments, kurā teikts, ka preces ir uzrādītas galamērķa vai izvešanas muitas iestādē;

c)

dokuments, ko izdevuši muitas dienesti trešā valstī, kurā precēm piemēro muitas procedūru.

2.   Kā apliecinājumu 1. punktā minēto dokumentu vietā var sniegt šo dokumentu kopijas, kuras kā autentiskas kopijas apliecinājusi struktūra, kas apliecinājusi oriģinālos dokumentus.

4. apakšiedaļa

Preču pārvietošana, izmantojot veidlapu 302

285. pants

Norādītās muitas iestādes

(Kodeksa 226. panta 3. punkta e) apakšpunkts, 227. panta 2. punkta e) apakšpunkts un 159. panta 3. punkts)

Muitas dienests katrā dalībvalstī, kurā izvietoti Ziemeļatlantijas līguma organizācijas bruņotie spēki (NATO bruņotie spēki), kas ir tiesīgi izmantot veidlapu 302, norāda muitas iestādi vai iestādes, kas ir atbildīgas par muitas formalitātēm un kontroli attiecībā uz preču pārvietošanu, ko veic minētie spēki vai kas tiek veikta to vārdā.

286. pants

Veidlapu 302 piegāde NATO bruņotajiem spēkiem

(Kodeksa 226. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta e) apakšpunkts)

Nosūtīšanas dalībvalsts norādītā muitas iestāde piegādā NATO bruņotajiem spēkiem, kuri izvietoti tās teritorijā, veidlapas 302:

a)

kuras ir iepriekš autentificētas ar minētās iestādes zīmogu un amatpersonas parakstu;

b)

kurām ir norādīts sērijas numurs;

c)

uz kurām ir minētās norādītās muitas iestādes pilna adrese, kas nepieciešama veidlapas 302 atdodamajai kopijai.

287. pants

Veidlapas 302 izmantošanā piemērojamie procesuālie noteikumi

(Kodeksa 226. panta 3. punkta e) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta e) apakšpunkts)

1.   Preču nosūtīšanas laikā NATO bruņotie spēki veic jebkuru no šādām darbībām:

a)

elektroniski iesniedz veidlapu 302 nosūtītājai vai ievešanas muitas iestādei;

b)

aizpilda veidlapu 302 ar paziņojumu, ka preces pārvieto to kontrolē, un autentificē šo paziņojumu ar savu parakstu, zīmogu un datumu.

2.   Ja NATO bruņotie spēki elektroniski iesniedz veidlapu 302 saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, šīs regulas 294., 296., 304., 306., 314., 315. un 316. pantu piemēro mutatis mutandis.

3.   Ja NATO bruņotie spēki rīkojas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, veidlapas 302 kopiju nekavējoties iesniedz norādītajai muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar NATO bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru vārdā tiek nosūtītas preces.

Pārējās veidlapas 302 kopijas pievieno sūtījumam galamērķa NATO bruņotajiem spēkiem, un minētie NATO bruņotie spēki veidlapas apzīmogo un paraksta.

Preču atvešanas laikā divas veidlapas kopijas iedod norādītajai muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar galamērķa NATO bruņotajiem spēkiem.

Norādītā muitas iestāde patur vienu kopiju un atdod atpakaļ otro kopiju muitas iestādei, kas ir atbildīga par muitas formalitātēm un kontroli saistībā ar NATO bruņotajiem spēkiem, kuri nosūta preces vai kuru vārdā tiek nosūtītas preces.

5. apakšiedaļa

To preču tranzīts, kuras pārvadātas, izmantojot pasta sistēmu

288. pants

Ārpussavienības preču pārvietošana pasta sūtījumos saskaņā ar ārējā tranzīta procedūru

(Kodeksa 226. panta 3. punkta f) apakšpunkts)

Ja ārpussavienības preces pārvieto saskaņā ar ārējā tranzīta procedūru atbilstoši Kodeksa 226. panta 3. punkta f) apakšpunktam, uz pasta sūtījuma un visiem pavaddokumentiem ir 72-01. pielikumā norādītā etiķete.

289. pants

Tādu pasta sūtījumu pārvietošana, kuros ir gan Savienības, gan ārpussavienības preces

(Kodeksa 226. panta 3. punkta f) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta f) apakšpunkts)

1.   Ja pasta sūtījumos ir gan Savienības, gan ārpussavienības preces, uz minētā sūtījuma un visiem pavaddokumentiem ir 72-01. pielikumā norādītā etiķete.

2.   Par Savienības precēm, kas ir 1. punktā minētajā sūtījumā, galamērķa pasta operatoram atsevišķi nosūta Savienības preču muitas statusa apliecinājumu vai atsauci uz minētā apliecinājuma līdzekļa MRN vai iekļauj tos sūtījumā.

Ja galamērķa pasta operatoram atsevišķi nosūta Savienības preču muitas statusa apliecinājumu, minētais pasta operators uzrāda galamērķa muitas iestādei Savienības preču muitas statusa apliecinājumu kopā ar sūtījumu.

Ja Savienības preču muitas statusa apliecinājums vai tā MRN ir iekļauts sūtījumā, šo faktu skaidri norāda iepakojuma ārpusē.

290. pants

Pasta sūtījumu pārvietošana saskaņā ar iekšējā tranzīta procedūru īpašās situācijās

(Kodeksa 227. panta 2. punkta f) apakšpunkts)

1.   Ja Savienības preces pārvieto uz īpaša nodokļu režīma teritoriju, no tās vai starp tām saskaņā ar iekšējā tranzīta procedūru atbilstoši Kodeksa 227. panta 2. punkta f) apakšpunktam, uz pasta sūtījuma un visiem pavaddokumentiem ir 72-02. pielikumā norādītā etiķete.

2.   Ja Savienības preces pārvieto saskaņā ar iekšējā tranzīta procedūru atbilstoši Kodeksa 227. panta 2. punkta f) apakšpunktam no Savienības muitas teritorijas uz kopīgā tranzīta valsti tālākai nosūtīšanai uz Savienības muitas teritoriju, minētajām precēm pievieno Savienības preču muitas statusa apliecinājumu, kas noteikts, izmantojot vienu no šīs regulas 199. pantā norādītajiem līdzekļiem.

Savienības preču muitas statusa apliecinājumu uzrāda muitas iestādei, tās atkal ievedot Savienības muitas teritorijā.

2. iedaļa

Savienības ārējā un iekšējā tranzīta procedūra

1. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

291. pants

Tranzīta operācija konkrētos apstākļos

(Kodeksa 6. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

1.   Muitas dienests pieņem rakstisku tranzīta deklarāciju, ja īslaicīgi nedarbojas:

a)

elektroniskā tranzīta sistēma;

b)

datorsistēma, ko izmanto procedūras izmantotāji, lai iesniegtu Savienības tranzīta deklarāciju, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes;

c)

elektroniskais savienojums starp datorsistēmu, ko izmanto procedūras izmantotāji, lai iesniegtu Savienības tranzīta deklarāciju, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes, un elektronisko tranzīta sistēmu.

Noteikumus par rakstiskas tranzīta deklarācijas izmantošanu paredz 72-04. pielikumā.

2.   Ar muitas dienestu atļauju pieņem rakstiskas tranzīta deklarācijas, ja ir īslaicīgi darbības traucējumi, kā minēts b) vai c) punktā.

292. pants

Pārbaude un administratīvā palīdzība

(Kodeksa 48. pants)

1.   Kompetentais muitas dienests var veikt sniegtās informācijas un visu dokumentu, veidlapu, atļauju vai datu, kas saistīti ar kopīgo tranzīta procedūru, pēcizlaišanas kontroli, lai pārliecinātos, ka ieraksti, informācija, ar kuru apmainījās, un zīmogi ir autentiski. Šādu kontroli veic, ja rodas šaubas par sniegtās informācijas precizitāti un autentiskumu vai ir aizdomas par krāpšanu. To var arī veikt, pamatojoties uz riska analīzi vai izlases veidā.

2.   Kompetentais muitas dienests, kas saņem pieprasījumu veikt pēcizlaišanas kontroli, nekavējoties atbild.

3.   Ja nosūtīšanas dalībvalsts kompetentais muitas dienests pieprasa kompetentajam muitas dienestam ar Savienības tranzīta operāciju saistītās informācijas pēcizlaišanas kontroli, uzskata, ka nav izpildīti nosacījumi, kas tranzīta procedūras noslēgšanai paredzēti Kodeksa 215. panta 2. punktā, kamēr nav apstiprināts datu autentiskums un precizitāte.

293. pants

Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Ja preču turētājs izmanto kopīgo tranzīta procedūru, piemēro šā panta 2. punktu un Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 189. pantu. Tomēr uzskata, ka precēm, kas ir apgrozībā Savienības muitas teritorijā, piemēro Savienības tranzīta procedūru saskaņā ar Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru 1. panta 2. punktu.

2.   Ja piemēro Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru noteikumus un Savienības preces šķērso vienu vai vairākas kopīgā tranzīta valstis, precēm piemēro Savienības iekšējā tranzīta procedūru, kā minēts Kodeksa 227. panta 2. punkta a) apakšpunktā, izņemot Savienības preces, kuras pārvadā vienīgi pa jūru vai gaisu.

294. pants

Jaukti sūtījumi

(Kodeksa 233. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

Sūtījumā var būt gan preces, kurām jāpiemēro Savienības ārējā tranzīta procedūra saskaņā ar Kodeksa 226. pantu, gan preces, kurām jāpiemēro Savienības iekšējā tranzīta procedūra saskaņā ar Kodeksa 227. pantu, ja katra preču pozīcija ir attiecīgi norādīta tranzīta deklarācijā.

295. pants

Darbības joma

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

Savienības tranzīta procedūra ir obligāta šādos gadījumos:

a)

ja pa gaisu pārvadātās Savienības preces iekrauj vai pārkrauj Savienības lidostā;

b)

ja pa jūru pārvadātās ārpussavienības preces pārvadā, izmantojot regulāru kuģu satiksmi, kas atļauta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 120. pantu.

2. apakšiedaļa

Formalitātes nosūtītājā muitas iestādē

296. pants

Tranzīta deklarācija un transportlīdzeklis

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Katrā tranzīta deklarācijā iekļauj vienīgi tās preces, kurām piemēro Savienības tranzīta procedūru un kuras tiek pārvietotas vai kuras jāpārvieto no vienas nosūtītājas muitas iestādes uz vienu galamērķa muitas iestādi ar vienu transportlīdzekli konteinerā vai iepakojumā.

Tomēr vienā tranzīta deklarācijā var iekļaut preces, kuras tiek pārvietotas vai kuras jāpārvieto no vienas nosūtītājas muitas iestādes uz vienu galamērķa muitas iestādi vairāk nekā vienā konteinerā vai vairāk nekā vienā iepakojumā, ja konteineri vai iepakojumi ir iekrauti vienā transportlīdzeklī.

2.   Šā panta vajadzībām arī jebkuru no šādiem transportlīdzekļiem uzskata par vienu transportlīdzekli, ja pārvadātās preces ir nosūtītas kopā:

a)

mehāniskais autotransportlīdzeklis kopā ar tā piekabi(-ēm) vai puspiekabi(-ēm);

b)

savienotu dzelzceļa vagonu vai vagonešu sastāvs;

c)

kuģi/laivas, kas veido vienotu ķēdi.

3.   Ja Savienības tranzīta procedūras vajadzībām izmanto vienu transportlīdzekli preču iekraušanai vairāk nekā vienā nosūtītājā muitas iestādē un izkraušanai vairāk nekā vienā galamērķa muitas iestādē, par katru sūtījumu iesniedz atsevišķas tranzīta deklarācijas.

297. pants

Preču uzrādīšanas termiņš

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Nosūtītāja muitas iestāde nosaka termiņu, kurā preces uzrāda galamērķa muitas iestādē, ņemot vērā šādus aspektus:

a)

maršruts;

b)

transportlīdzeklis;

c)

tiesību akti par pārvadāšanu vai citi tiesību akti, kas varētu ietekmēt termiņa noteikšanu;

d)

visa attiecīgā informācija, ko paziņojis procedūras izmantotājs.

2.   Ja termiņu nosaka nosūtītāja muitas iestāde, tas ir saistošs to dalībvalstu muitas dienestiem, kuru teritorijā ieved preces Savienības tranzīta operācijas laikā, un šie dienesti nemaina minēto termiņu.

298. pants

To preču pārvietošanas maršruts, kurām piemēro Savienības tranzīta procedūru

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Preces, kurām piemēro Savienības tranzīta procedūru, pārvieto uz galamērķa muitas iestādi pa ekonomiski pamatotu maršrutu.

2.   Ja nosūtītāja muitas iestāde vai procedūras izmantotājs uzskata par vajadzīgu, minētā muitas iestāde nosaka preču pārvietošanas maršrutu Savienības tranzīta procedūras laikā, ņemot vērā visu attiecīgo informāciju, kuru paziņojis procedūras izmantotājs.

Nosakot maršrutu, muitas iestāde elektroniskajā tranzīta sistēmā reģistrē vismaz norādi par dalībvalstīm, caur kurām jāveic tranzīts.

299. pants

Plomba kā identifikācijas pasākums

(Kodeksa 192. pants, 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Ja precēm jāpiemēro Savienības tranzīta procedūra, nosūtītāja muitas iestāde uzliek plombu šādiem priekšmetiem:

a)

vieta, kurā ir preces, ja nosūtītāja muitas iestāde ir atzinusi transportlīdzekli vai konteineru par piemērotu plombas uzlikšanai;

b)

citos gadījumos – katrs atsevišķs iepakojums.

2.   Nosūtītāja muitas iestāde reģistrē plombu skaitu un atsevišķos plombu identifikatorus elektroniskajā tranzīta sistēmā.

300. pants

Piemērotība plombas uzlikšanai

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Nosūtītāja muitas iestāde uzskata, ka transportlīdzekļi vai konteineri ir piemēroti plombas uzlikšanai, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a)

plombu var vienkārši un viegli uzlikt uz transportlīdzekļa vai konteinera;

b)

transportlīdzeklis vai konteiners ir konstruēts tā, ka, preces izņemot vai ieliekot, izņemšana vai ielikšana atstāj redzamas pēdas, plombas ir sabojātas vai liecina par manipulāciju, vai elektroniskā uzraudzības sistēma reģistrē izņemšanu vai ielikšanu;

c)

transportlīdzeklī vai konteinerā nav slēptu tukšu vietu, kurās var paslēpt preces;

d)

vieta, kas ir paredzēta precēm, ir viegli pieejama muitas dienestam, lai veiktu apskati.

2.   Autotransportlīdzekļi, piekabes, puspiekabes un konteineri, kas ir apstiprināti preču pārvadāšanai ar plombu saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība, uzskatāmi par piemērotiem arī plombas uzlikšanai.

301. pants

Plombu īpašības

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Plombām ir vismaz šādas pamatīpašības un tās atbilst šādām tehniskajām specifikācijām:

a)

plombu pamatīpašības:

i)

saglabājas neskartas un droši nostiprinātas normālā lietošanas režīmā;

ii)

ir viegli pārbaudāmas un atpazīstamas;

iii)

ir izgatavotas tā, ka to sabojāšana, manipulācijas ar tām vai noņemšana atstāj ar neapbruņotu aci redzamas pēdas;

iv)

ir paredzētas vienreizējai lietošanai vai, ja paredzētas vairākkārtējai lietošanai, ir izgatavotas tā, lai uz tām varētu uzlikt skaidru, atsevišķu identifikācijas marķējumu par katru atkārtotas lietošanas reizi;

v)

tām ir atsevišķi plombu identifikatori, kas ir pastāvīgi, viegli salasāmi un unikāli numurēti;

b)

tehniskās specifikācijas:

i)

plombu forma un izmēri var būt dažādi atkarībā no izmantotās plombas uzlikšanas metodes, taču izmēri ir tādi, ka identifikācijas marķējums ir viegli salasāms;

ii)

plombu identifikācijas marķējumu nav iespējams viltot, un tas ir grūti atveidojams;

iii)

izmantotais materiāls ir izturīgs pret nejaušiem bojājumiem un tāds, ko nevar tā viltot vai atkārtoti izmantot, ka to nevar noteikt.

2.   Ja kompetenta struktūra ir sertificējusi plombas saskaņā ar ISO starptautisko standartu Nr. 17712:2013 “Kravas konteineri – mehāniskās plombas”, uzskata, ka minētās plombas atbilst 1. punktā minētajām prasībām.

Konteinerkravu pārvadājumos iespējami plaši izmanto plombas ar augstas drošības pazīmēm.

3.   Uz plombas ir šādas norādes:

a)

vārds “Muita” vienā no Savienības oficiālajām valodām vai atbilstošais saīsinājums;

b)

valsts kods kā divu burtu ISO valsts kods, ar ko identificē dalībvalsti, kurā plomba ir uzlikta;

c)

dalībvalstis var pievienot Eiropas karoga simbolu.

Savstarpēji vienoties, dalībvalstis var nolemt izmantot kopīgas drošības pazīmes un tehnoloģiju.

4.   Katra dalībvalsts informē Komisiju par izmantotajiem plombu veidiem. Komisija šo informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm.

5.   Ja plomba ir jānoņem, lai varētu veikt muitas apskati, muitas dienests, ja plombu nepieciešams atjaunot, cenšas izmantot muitas plombu ar vismaz līdzvērtīgām drošības pazīmēm un norāda ziņas par darbību, tostarp jauno plombas numuru, kravas dokumentācijā.

302. pants

Plombu uzlikšanai alternatīvi identifikācijas pasākumi

(Kodeksa 192. pants, 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Atkāpjoties no šīs regulas 299. panta, nosūtītāja muitas iestāde var nolemt neuzlikt plombu precēm, kurām piemēro Savienības tranzīta procedūru, un tā vietā paļauties uz preču aprakstu tranzīta deklarācijā vai papildu dokumentos, ja apraksts ir pietiekami precīzs, lai ļautu viegli identificēt preces, un tajā norādīts to daudzums un veids, un jebkuras tādas īpašas pazīmes kā preču sērijas numurs.

2.   Atkāpjoties no šīs regulas 299. panta, ja vien nosūtītāja muitas iestāde nenolemj citādi, ne transportlīdzeklim, ne atsevišķajiem iepakojumiem, kuros ir preces, neuzliek plombu:

a)

ja preces tiek pārvadātas pa gaisu un uz etiķetēm, kas uzliktas katram sūtījumam, ir pievienotās gaisa kravas pavadzīmes numurs, vai ja sūtījums ir kravas vienība, uz kuras ir norādīts pievienotās gaisa kravas pavadzīmes numurs;

b)

ja preces tiek pārvadātas pa dzelzceļu un dzelzceļu sabiedrības piemēro identifikācijas pasākumus.

303. pants

Preču izlaišana Savienības tranzīta procedūrai

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Tikai tās preces, kurām ir uzlikta plomba saskaņā ar šīs regulas 299. pantu vai kurām ir veikti alternatīvi identifikācijas pasākumi saskaņā ar šīs regulas 302. pantu, izlaiž Savienības tranzīta procedūrai.

2.   Izlaižot preces, nosūtītāja muitas iestāde nosūta datus par Savienības tranzīta operāciju šādām iestādēm:

a)

deklarētā galamērķa muitas iestāde;

b)

katra deklarētā tranzīta muitas iestāde.

Minēto ziņu pamatā ir no tranzīta deklarācijas iegūtie dati, vajadzības gadījumā ar labojumiem.

3.   Nosūtītāja muitas iestāde paziņo procedūras izmantotājam par preču izlaišanu Savienības tranzīta procedūrai.

4.   Pēc procedūras izmantotāja pieprasījuma nosūtītāja muitas iestāde sniedz procedūras izmantotājam tranzīta pavaddokumentu vai vajadzības gadījumā – tranzīta/drošības pavaddokumentu.

Tranzīta pavaddokumentu sniedz, izmantojot Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 B-02. pielikumā norādīto veidlapu, un vajadzības gadījumā papildina ar pozīciju sarakstu tās pašas deleģētās regulas B-03. pielikumā norādītajā veidlapā. Tranzīta/drošības pavaddokumentu sniedz, izmantojot tās pašas deleģētās regulas B-04. pielikumā norādīto veidlapu, un papildina ar tranzīta/drošības pozīciju sarakstu tās pašas deleģētās regulas B-05. pielikumā norādītajā veidlapā.

3. apakšiedaļa

Formalitātes Savienības tranzīta procedūras laikā

304. pants

To preču uzrādīšana, kuras saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru pārvietotas tranzīta muitas iestādē

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Preces kopā ar tranzīta deklarācijas MRN uzrāda katrā tranzīta muitas iestādē.

2.   Attiecībā uz tranzīta deklarācijas MRN uzrādīšanu katrā tranzīta muitas iestādē piemēro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 184. panta 2. punktu.

3.   Tranzīta muitas iestādes reģistrē preču pārvešanu pāri robežai, pamatojoties uz Savienības tranzīta operācijas datiem, kas saņemti no nosūtītājas muitas iestādes. Tranzīta muitas iestādes paziņo nosūtītājai muitas iestādei par minēto pārvešanu.

4.   Ja preces pārvadā, izmantojot citu, nevis deklarēto tranzīta muitas iestādi, faktiskā tranzīta muitas iestāde pieprasa datus par Savienības tranzīta operāciju nosūtītājai muitas iestādei un paziņo nosūtītājai muitas iestādei par preču pārvešanu pāri robežai.

5.   Tranzīta muitas iestādes var veikt preču apskati. Jebkuru preču apskati veic, pamatojoties galvenokārt uz Savienības tranzīta operācijas datiem, kas saņemti no nosūtītājas muitas iestādes.

6.   Panta 1. līdz 4. punktu nepiemēro preču pārvadāšanai pa dzelzceļu, ja tranzīta muitas iestāde var pārbaudīt preču pārvešanu pāri robežai, izmantojot citus līdzekļus. Šādu pārbaudi veic tikai vajadzības gadījumā. Pārbaude var notikt ar atpakaļejošu spēku.

305. pants

Starpgadījumi preču pārvietošanas laikā saskaņā ar Savienības tranzīta operāciju

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Pēc starpgadījuma pārvadātājs bez nepamatotas kavēšanās uzrāda preces kopā ar tranzīta deklarācijas MRN tās dalībvalsts tuvākajam muitas dienestam, kuras teritorijā transportlīdzeklis atrodas, ja:

a)

pārvadātājam jānovirzās no maršruta, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 298. pantu, tādu apstākļu dēļ, kuri ir ārpus tā kontroles;

b)

pārvadājuma operācijas laikā ir bojāta plomba vai ar to ir veiktas manipulācijas tādu iemeslu dēļ, kuri ir ārpus pārvadātāja kontroles;

c)

muitas dienesta uzraudzībā preces tiek pārceltas no viena transportlīdzekļa uz citu transportlīdzekli;

d)

draud nenovēršamas briesmas, tāpēc nekavējoties ir pilnībā vai daļēji jāizkrauj transportlīdzeklis, kuram ir uzlikta plomba;

e)

noticis starpgadījums, kas var ietekmēt procedūras izmantotāja vai pārvadātāja spēju izpildīt savus pienākumus;

f)

mainījies kāds no elementiem, kas veido vienu transportlīdzekli, kā minēts šīs regulas 296. panta 2. punktā.

2.   Ja muitas dienests, kura teritorijā atrodas transportlīdzeklis, uzskata, ka attiecīgo Savienības tranzīta operāciju var turpināt, tas veic visus pasākumus, kurus uzskata par vajadzīgiem.

Attiecīgo informāciju par 1. punktā minētajiem starpgadījumiem minētais muitas dienests reģistrē elektroniskajā tranzīta sistēmā.

3.   Ja ir noticis 1. punkta c) apakšpunktā minētais starpgadījums, muitas dienesti nepieprasa uzrādīt preces kopā ar tranzīta deklarācijas MRN, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

preces pārceļ no transportlīdzekļa, kam nav uzlikta plomba;

b)

procedūras izmantotājs vai pārvadātājs procedūras izmantotāja vārdā sniedz attiecīgo informāciju par pārcelšanu tās dalībvalsts muitas dienestam, kuras teritorijā transportlīdzeklis atrodas;

c)

minētais dienests attiecīgo informāciju reģistrē elektroniskajā tranzīta sistēmā.

4.   Ja ir noticis 1. punkta f) apakšpunktā minētais starpgadījums, pārvadātājs var turpināt Savienības tranzīta operāciju, ja tehnisku problēmu dēļ viens vai vairāki vagoni vai vagonetes tiek izņemti no savienota dzelzceļa vagonu vai vagonešu sastāva.

5.   Ja ir noticis 1. punkta f) apakšpunktā minētais starpgadījums un autotransportlīdzekļa vilces vienība ir mainīta, nemainot tā piekabes vai puspiekabes, muitas dienests nepieprasa uzrādīt preces kopā ar tranzīta deklarācijas MRN, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

procedūras izmantotājs vai pārvadātājs procedūras izmantotāja vārdā sniedz attiecīgo informāciju par autotransportlīdzekļa sastāvu tās dalībvalsts muitas dienestam, kuras teritorijā transportlīdzeklis atrodas;

b)

minētais dienests attiecīgo informāciju reģistrē elektroniskajā tranzīta sistēmā.

6.   Līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem gadījumos, kas minēti 1. punktā, pārvadātājs veic vajadzīgos ierakstus tranzīta pavaddokumentā vai tranzīta/drošības pavaddokumentā un pēc starpgadījuma bez nepamatotas kavēšanās uzrāda preces kopā ar tranzīta pavaddokumentu vai tranzīta/drošības pavaddokumentu tās dalībvalsts tuvākajam muitas dienestam, kuras teritorijā transportlīdzeklis atrodas.

Panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, 4. punktā un 5. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos pārvadātājs ir atbrīvots no pienākuma uzrādīt preces un tranzīta deklarācijas MRN šim muitas dienestam.

Attiecīgo informāciju par starpgadījumiem tranzīta operācijas laikā tranzīta muitas iestāde vai galamērķa muitas iestāde reģistrē elektroniskajā tranzīta sistēmā.

7.   Šā panta 2. punkta otro daļu nepiemēro līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem.

4. apakšiedaļa

Formalitātes galamērķa muitas iestādē

306. pants

To preču uzrādīšana galamērķa muitas iestādē, kurām piemērota Savienības tranzīta procedūra

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Ja preces, kurām piemērota Savienības tranzīta procedūra, tiek atvestas uz galamērķa muitas iestādi, minētajā muitas iestādē uzrāda šādus elementus:

a)

preces;

b)

tranzīta deklarācijas MRN;

c)

visu informāciju, kuru pieprasa galamērķa muitas iestāde.

Uzrādīšana notiek oficiālajā darba laikā. Tomēr pēc attiecīgās personas pieprasījuma galamērķa muitas iestāde var atļaut, ka uzrādīšana notiek ārpus oficiālā darba laika vai jebkurā citā vietā.

2.   Attiecībā uz tranzīta deklarācijas MRN uzrādīšanu katrā tranzīta muitas iestādē piemēro Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 184. panta 2. punktu.

3.   Ja uzrādīšana ir notikusi pēc tā termiņa beigām, kuru noteikusi nosūtītāja muitas iestāde saskaņā ar šīs regulas 297. panta 1. punktu, uzskata, ka procedūras izmantotājs ievērojis termiņu, ja viņš vai pārvadātājs sniedz galamērķa muitas iestādei pietiekamus pierādījumus par to, ka nav atbildīgs par kavēšanos.

4.   Savienības tranzīta operāciju var beigt citā muitas iestādē, nevis tajā, kas deklarēta tranzīta deklarācijā. Tādā gadījumā minēto muitas iestādi uzskata par galamērķa muitas iestādi.

5.   Pēc tās personas pieprasījuma, kura uzrāda preces galamērķa muitas iestādē, minētā muitas iestāde apstiprina kvīti, kurā apliecināta preču uzrādīšana minētajā muitas iestādē un iekļauta atsauce uz tranzīta deklarācijas MRN.

Kvīti sniedz, izmantojot 72-03. pielikumā norādīto veidlapu, un to iepriekš aizpilda attiecīgā persona.

Kvīti neizmanto kā alternatīvu apliecinājumu, ka Savienības tranzīta procedūra ir beigusies šīs regulas 312. panta nozīmē.

307. pants

To preču ierašanās paziņojums, kurām piemērota Savienības tranzīta procedūra

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Galamērķa muitas iestāde paziņo nosūtītājai muitas iestādei par preču ierašanos dienā, kad preces un tranzīta deklarācijas MRN tiek uzrādīts saskaņā ar šīs regulas 306. panta 1. punktu.

2.   Ja Savienības tranzīta operācija tiek pabeigta citā muitas iestādē, nevis tajā, kas deklarēta tranzīta deklarācijā, muitas iestāde, kuru uzskata par galamērķa muitas iestādi saskaņā ar šīs regulas 306. panta 4. punktu, paziņo par ierašanos nosūtītājai muitas iestādei dienā, kad preces un tranzīta deklarācijas MRN tiek uzrādīts saskaņā ar šīs regulas 306. panta 1. punktu.

Nosūtītāja muitas iestāde paziņo par atvešanu galamērķa muitas iestādei, kura deklarēta tranzīta deklarācijā.

308. pants

Kontrole un alternatīva apliecinājuma izdošana

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Ja Savienības tranzīta procedūra ir pabeigta, galamērķa muitas iestāde veic muitas kontroli, pamatojoties uz Savienības tranzīta operācijas datiem, kas saņemti no nosūtītājas muitas iestādes.

2.   Ja Savienības tranzīta procedūra ir pabeigta, galamērķa muitas iestāde nav konstatējusi neatbilstības un procedūras izmantotājs uzrāda tranzīta pavaddokumentu vai tranzīta/drošības pavaddokumentu, minētā muitas iestāde pēc procedūras izmantotāja pieprasījuma apstiprina minēto dokumentu ar nolūku sniegt alternatīvu apliecinājumu saskaņā ar 305. pantu. Apstiprinājumā ietilpst minētās muitas iestādes zīmogs, amatpersonas paraksts, datums un šāda norāde:

“Alternatīvs apliecinājums – 99202”.

309. pants

Kontroles rezultātu nosūtīšana

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Galamērķa muitas iestāde paziņo kontroles rezultātus nosūtītājai muitas iestādei vēlākais trešajā dienā pēc dienas, kad preces ir uzrādītas galamērķa muitas iestādē vai citā vietā saskaņā ar šīs regulas 306. panta 1. punktu. Izņēmuma gadījumos minēto termiņu var pagarināt līdz sešām dienām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, gadījumā, ja preces saņem Kodeksa 233. panta 4. panta b) apakšpunktā minētais atzītais saņēmējs, nosūtītāju muitas iestādi informē vēlākais sestajā dienā pēc tās dienas, kad preces tika piegādātas atzītajam saņēmējam.

Ja preces pārvadā pa dzelzceļu un tehnisku problēmu dēļ viens vai vairāki vagoni vai vagonetes tiek izņemti no savienota dzelzceļa vagonu vai vagonešu sastāva, kā minēts šīs regulas 305. panta 4. punktā, nosūtītāju muitas iestādi informē vēlākais 12. dienā pēc tās dienas, kad tika uzrādīta pirmā preču daļa.

3.   Šā panta 2. punkta otro daļu nepiemēro līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem.

5. apakšiedaļa

Informācijas pieprasīšanas procedūra un muitas parāda piedzīšana

310. pants

Informācijas pieprasīšanas procedūra par precēm, kuras pārvieto saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Ja nosūtītāja muitas iestāde nav saņēmusi kontroles rezultātus sešu dienu laikā saskaņā ar šīs regulas 309. panta 1. punktu vai šīs regulas 309. panta 2. punkta pirmo daļu vai 12 dienu laikā saskaņā ar šīs regulas 309. panta 2. punkta otro daļu pēc tam, kad saņemts preču ierašanās paziņojums, minētā muitas iestāde nekavējoties pieprasa kontroles rezultātus galamērķa muitas iestādei, kura nosūtīja preču ierašanās paziņojumu.

Galamērķa muitas iestāde pēc tam, kad saņemts nosūtītājas muitas iestādes pieprasījums, nekavējoties nosūta kontroles rezultātus.

2.   Ja nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests vēl nav saņēmis informāciju, kas ļauj noslēgt Savienības tranzīta procedūru vai piedzīt muitas parādu, tas pieprasa attiecīgo informāciju procedūras izmantotājam vai, ja pietiekami daudz datu pieejami galamērķa vietā, galamērķa muitas iestādei šādos gadījumos:

a)

līdz preču uzrādīšanas termiņa beigām, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 297. pantu, nosūtītāja muitas iestāde nav saņēmusi preču ierašanās paziņojumu;

b)

nosūtītāja muitas iestāde nav saņēmusi kontroles rezultātus, kas pieprasīti saskaņā ar 1. punktu;

c)

nosūtītāja muitas iestāde ir konstatējusi, ka preču ierašanās paziņojums vai kontroles rezultāti nosūtīti kļūdaini.

3.   Nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests nosūta informācijas pieprasījumus saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu septiņu dienu perioda laikā pēc tajā minētā termiņa beigām un pieprasa informāciju saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu septiņu dienu perioda laikā pēc 1. punktā minētā piemērojamā termiņa beigām.

Tomēr, ja pirms minēto termiņu beigām nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests saņem informāciju, ka Savienības tranzīta procedūra nav pareizi pabeigta, vai tam ir aizdomas, ka tā varētu būt, tas nekavējoties nosūta pieprasījumu.

4.   Atbildes uz pieprasījumiem, kas sagatavotas saskaņā ar 2. punktu, nosūta 28 dienu laikā pēc dienas, kurā tika nosūtīts pieprasījums.

5.   Ja pēc pieprasījuma, kas veikts saskaņā ar 2. punktu, galamērķa muitas iestāde nav sniegusi pietiekamu informāciju, lai varētu noslēgt Savienības tranzīta procedūru, nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests pieprasa, lai procedūras izmantotājs sniedz minēto informāciju vēlākais 35 dienu laikā pēc tam, kad tika sākta informācijas pieprasīšanas procedūra.

Tomēr līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem minētais muitas dienests pieprasa, lai procedūras izmantotājs sniedz minēto informāciju vēlākais 28 dienu laikā pēc tam, kad tika sākta informācijas pieprasīšanas procedūra.

Procedūras izmantotājs atbild uz minēto pieprasījumu 28 dienu laikā pēc dienas, kad tas tika nosūtīts.

6.   Ja informācija, kuru atbildē sniedzis procedūras izmantotājs saskaņā ar 5. punktu, nav pietiekama, lai noslēgtu Savienības tranzīta procedūru, bet nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests to uzskata par pietiekamu, lai turpinātu informācijas pieprasīšanas procedūru, minētais dienests nekavējoties nosūta iesaistītajai muitas iestādei pieprasījumu pēc papildu informācijas.

Minētā muitas iestāde atbild uz pieprasījumu 40 dienu laikā pēc dienas, kad tas tika nosūtīts.

7.   Ja 1. līdz 6. punktā izklāstītās informācijas pieprasīšanas procedūras gaitā konstatē, ka Savienības tranzīta procedūra ir pareizi pabeigta, nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests noslēdz Savienības tranzīta procedūru un nekavējoties informē procedūras izmantotāju un vajadzības gadījumā – visus muitas dienestus, kuri var būt sākuši atgūšanas procedūru.

8.   Ja 1. līdz 6. punktā izklāstītās informācijas pieprasīšanas procedūras gaitā konstatē, ka Savienības tranzīta procedūru nevar noslēgt, nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests nosaka, vai ir radies muitas parāds.

Ja ir radies muitas parāds, nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests veic šādus pasākumus:

a)

identificē parādnieku;

b)

nosaka muitas dienestu, kas ir atbildīgs par muitas parāda paziņošanu saskaņā ar Kodeksa 102. panta 1. punktu.

311. pants

Pieprasījums nodot muitas parāda piedzīšanu

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Ja nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests informācijas pieprasīšanas procedūras laikā un pirms beidzas termiņš, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 77. panta a) punktā, iegūst pierādījumus, ka vieta, kurā risinājušies notikumi, kuru rezultātā rodas muitas parāds, ir citā dalībvalstī, minētais dienests nekavējoties un katrā gadījumā – minētajā termiņā nosūta visu pieejamo informāciju kompetentajam muitas dienestam minētajā vietā.

2.   Kompetentais muitas dienests minētajā vietā apliecina, ka saņēmis informāciju, un informē nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestu par to, vai tas ir atbildīgs par piedzīšanu. Ja nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests nav saņēmis minēto informāciju 28 dienu laikā, tas nekavējoties atsāk informācijas pieprasīšanas procedūru vai sāk atgūšanu.

312. pants

Alternatīvs Savienības tranzīta procedūras pabeigšanas apliecinājums

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Savienības tranzīta procedūru uzskata par pareizi pabeigtu, ja procedūras izmantotājs uzrāda nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienestam vienu no šādiem dokumentiem, kurā identificētas preces:

a)

galamērķa dalībvalsts muitas dienesta apliecināts dokuments, kurā identificētas preces un teikts, ka preces ir uzrādītas galamērķa muitas iestādē vai nogādātas atzītam saņēmējam, kā minēts Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā;

b)

dalībvalsts muitas dienesta apliecināts dokuments vai muitas ieraksts, kurā teikts, ka preces fiziski izvestas no Savienības muitas teritorijas;

c)

muitas dokuments, kas izdots trešā valstī, kurā precēm piemēro muitas procedūru;

d)

dokuments, kas izdots trešā valstī un kuru minētās valsts muitas dienests apzīmogojis vai citādi apliecinājis, un kurā teikts, ka preces uzskata par esošām brīvā apgrozībā minētajā trešā valstī.

2.   Kā apliecinājumu 1. punktā minēto dokumentu vietā var sniegt šo dokumentu kopijas, kuras kā autentiskas kopijas apliecinājusi struktūra, kas apliecinājusi oriģinālos dokumentus, attiecīgās trešās valsts iestāde vai dalībvalsts dienests.

3.   Preču ierašanās paziņojumu, kas minēts 300. pantā, neuzskata par apliecinājumu, ka Savienības tranzīta procedūra ir pareizi pabeigta.

6. apakšiedaļa

Savienības tranzīta procedūrā izmantotie vienkāršojumi

313. pants

Vienkāršojumu teritoriālā darbības joma

(Kodeksa 233. panta 4. punkts)

1.   Kodeksa 233. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktā minētos vienkāršojumus piemēro tikai tām Savienības tranzīta operācijām, kuras sākas dalībvalstī, kurā tika piešķirta atļauja izmantot vienkāršojumus.

2.   Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto vienkāršojumu piemēro tikai tām Savienības tranzīta operācijām, kuras beidzas dalībvalstī, kurā tika piešķirta atļauja izmantot vienkāršojumu.

3.   Kodeksa 233. panta 4. punkta e) apakšpunktā minēto vienkāršojumu piemēro dalībvalstīs, kuras norādītas atļaujā izmantot vienkāršojumu.

314. pants

Savienības tranzīta procedūras piemērošana precēm, ko veic atzītais nosūtītājs

(Kodeksa 233. panta 4. punkta a) apakšpunkts)

1.   Ja atzītais nosūtītājs plāno piemērot precēm Savienības tranzīta procedūru, tas iesniedz tranzīta deklarāciju nosūtītājā muitas iestādē. Atzītais nosūtītājs nevar sākt Savienības tranzīta procedūru līdz Kodeksa 233. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajā atļaujā norādītā termiņa beigām.

2.   Atzītais nosūtītājs ieraksta elektroniskajā tranzīta sistēmā šādu informāciju:

a)

maršruts, ja maršruts tika noteikts saskaņā ar 291. pantu;

b)

termiņš, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 297. pantu un kurā preces uzrāda galamērķa muitas iestādē;

c)

vajadzības gadījumā plombas numurs un atsevišķie plombu identifikatori.

3.   Atzītais nosūtītājs var izdrukāt tranzīta pavaddokumentu vai tranzīta/drošības pavaddokumentu tikai pēc tam, kad saņēmis paziņojumu par preču izlaišanu Savienība tranzīta procedūrai no nosūtītājas muitas iestādes. Tomēr līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas jaunināšanas ieviešanas datumiem atzītais nosūtītājs izdrukā minētos dokumentus.

315. pants

To preču formalitātes, kuras pārvieto saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru un kuras saņem atzītais saņēmējs

(Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunkts)

1.   Kad preces tiek atvestas uz vietu, kura norādīta Kodeksa 233. panta 4. panta b) punktā minētajā atļaujā, atzītais saņēmējs veic šādas darbības:

a)

nekavējoties paziņo galamērķa muitas iestādei par preču ierašanos un informē to par visām neatbilstībām vai starpgadījumiem, kas notikuši pārvadājuma laikā;

b)

izkrauj preces tikai tad, kad saņemta galamērķa muitas iestādes atļauja;

c)

pēc izkraušanas nekavējoties ieraksta savos reģistros apskates rezultātus un visu attiecīgo informāciju par izkraušanu;

d)

vēlākais trešajā dienā pēc dienas, kurā tas saņēma atļauju izkraut preces, paziņo galamērķa muitas iestādei preču apskates rezultātus un informē to par visām neatbilstībām.

2.   Kad galamērķa muitas iestāde ir saņēmusi paziņojumu par preču atvešanu atzītā saņēmēja telpās, tā paziņo par preču ierašanos nosūtītājai muitas iestādei.

3.   Kad galamērķa muitas iestāde ir saņēmusi 1. punkta d) apakšpunktā minētās preču apskates rezultātus, tā vēlākais sestajā dienā pēc dienas, kurā preces tika piegādātas atzītajam saņēmējam, nosūta kontroles rezultātus nosūtītājai muitas iestādei.

316. pants

To preču Savienības tranzīta procedūras beigas, kuras saņem atzītais saņēmējs

(Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunkts)

1.   Uzskata, ka procedūras izmantotājs ir izpildījis savus pienākumus un tranzīta procedūra ir pabeigta saskaņā ar Kodeksa 233. panta 2. punktu, ja preces ir neskartas uzrādītas atzītajam saņēmējam, kā paredzēts Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā, atļaujā norādītajā vietā un termiņā, kas noteikts saskaņā ar šīs regulas 297. panta 1. punktu.

2.   Pēc pārvadātāja pieprasījuma atzītais saņēmējs izdod kvīti, kurā apliecina preču ierašanos vietā, kas norādīta Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajā atļaujā, un kurā ir iekļauta atsauce uz Savienības tranzīta operācijas MRN. Kvīti sniedz, izmantojot 72-03. pielikumā norādīto veidlapu.

317. pants

Formalitātes īpašā veida plombu izmantošanai

(Kodeksa 233. panta 4. punkta c) apakšpunkts)

1.   Īpašā veida plombas atbilst šīs regulas 301. panta 1. punktā paredzētajām prasībām.

Ja kompetenta struktūra ir sertificējusi plombas saskaņā ar ISO starptautisko standartu Nr. 17712:2013 “Kravas konteineri – mehāniskās plombas”, uzskata, ka minētās plombas atbilst minētajām prasībām.

Konteinerkravu pārvadājumos iespējami plaši izmanto plombas ar augstas drošības pazīmēm.

2.   Uz īpašā veida plombas ir jebkura no šādām norādēm:

a)

tās personas nosaukums, kam izsniegta atļauja to izmantot saskaņā ar Kodeksa 233. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

b)

atbilstošais saīsinājums vai kods, pamatojoties uz kuru nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienests var identificēt attiecīgo personu.

3.   Procedūras izmantotājs ieraksta tranzīta deklarācijā īpašā veida plombas numuru un atsevišķos plombas identifikatorus un uzliek plombas ne vēlāk kā laikā, kad preces izlaiž Savienības muitas procedūrai.

318. pants

Muitas uzraudzība attiecībā uz īpašā veida plombu izmantošanu

(Kodeksa 233. panta 4. punkta c) apakšpunkts)

Muitas dienests veic šādas darbības:

a)

paziņo Komisijai un pārējo dalībvalstu muitas dienestiem par izmantotajām īpašā veida plombām un par īpašā veida plombām, kurus tas nolēmis neapstiprināt neatbilstību vai tehnisku trūkumu dēļ;

b)

izskata īpašā veida plombas, kuras tas apstiprinājis un kuras tiek izmantotas, ja cits dienests ir nolēmis neapstiprināt konkrētu īpašā veida plombu;

c)

veic savstarpēju apspriešanos, lai panāktu kopīgu novērtējumu;

d)

pārrauga, kā personas, kam atļauta izsniegta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 197. pantu, izmanto īpašā veida plombas.

Ja nepieciešams, Komisija un dalībvalstis, savstarpēji vienojoties, var izveidot vienotu numurēšanas sistēmu, definēt kopīgas drošības pazīmes un tehnoloģiju.

319. pants

Apspriešanās, pirms atļaut izmantot elektronisku transporta dokumentu par tranzīta deklarāciju aviopārvadājumiem vai jūras pārvadājumiem

(Kodeksa 22. pants)

Pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai izpildīti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 191. pantā minētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi un attiecīgi minētās deleģētās regulas 199. pantā minētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi par aviopārvadājumiem vai minētās deleģētās regulas 200. pantā minētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi par jūras pārvadājumiem, muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, apspriežas ar muitas dienestu nosūtīšanas un galamērķa lidostās, ja izmanto gaisa pārvadājumu, vai ar muitas dienestu nosūtīšanas un galamērķa ostās, ja izmanto jūras pārvadājumu.

Apspriešanās termiņš ir noteikts 45 dienas pēc 15. pantā minētā paziņojuma, ko sniedz muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu par nosacījumiem un kritērijiem, kuri jāpārbauda muitas dienestam, ar ko veic apspriešanos.

320. pants

Formalitātes elektroniska pārvadājuma dokumenta izmantošanai par tranzīta deklarāciju aviopārvadājumos vai jūras pārvadājumos

(Kodeksa 233. panta 4. punkta e) apakšpunkts)

1.   Preces izlaiž Savienības tranzīta procedūrai, kad saskaņā ar atļaujā definētajiem līdzekļiem elektroniskā pārvadājuma dokumenta dati ir darīti pieejami nosūtītājai muitas iestādei lidostā, ja izmanto aviopārvadājumu, vai nosūtītājai muitas iestādei ostā, ja izmanto jūras pārvadājumu.

2.   Ja precēm jāpiemēro Savienības tranzīta procedūra, procedūras izmantotājs elektroniskajā pārvadājuma dokumentā ieraksta atbilstošos kodus pie visām pozīcijām.

3.   Savienības tranzīta procedūra beidzas, kad preces uzrāda galamērķa muitas iestādē lidostā, ja izmanto aviopārvadājumu, vai galamērķa muitas iestādē ostā, ja izmanto jūras pārvadājumu, un elektroniskā pārvadājuma dokumenta dati ir darīti pieejami minētajai muitas iestādei saskaņā ar atļaujā definētajiem līdzekļiem.

4.   Procedūras izmantotājs nekavējoties paziņo nosūtītājai un galamērķa muitas iestādei par visiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

5.   Uzskata, ka Savienības tranzīta procedūra ir noslēgta, ja vien muitas dienesti nav saņēmuši informāciju vai noteikuši, ka procedūra nav pareizi pabeigta.

7. apakšiedaļa

Preces, kuras pārvieto ar stacionārām transporta iekārtām

321. pants

Pārvietošana ar stacionārām transporta iekārtām un Savienības tranzīta operācija

(Kodeksa 226. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 227. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.   Ja preces, kuras pārvieto ar stacionāru transporta iekārtu, nogādā Savienības muitas teritorijā, izmantojot minēto iekārtu, uzskata, ka minētajām precēm piemēro Savienības tranzīta procedūru, kad tās nogādā minētajā teritorijā.

2.   Ja preces jau ir Savienības muitas teritorijā un ir pārvietotas ar stacionāru transporta iekārtu, uzskata, ka minētajām precēm piemēro Savienības tranzīta procedūru, kad tās nonāk stacionārajā transporta iekārtā.

3.   Ja Savienības tranzīta procedūras vajadzībām preces pārvieto ar stacionārām transporta iekārtām, procedūras izmantotājs ir stacionārās transporta iekārtas operators, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, caur kuras teritoriju preces nonāk Savienības muitas teritorijā 1. punktā minētajā gadījumā, vai stacionārās transporta iekārtas operators dalībvalstī, kurā pārvietošana sākas 2. punktā minētajā gadījumā.

Procedūras izmantotājs un muitas dienests vienojas par pārvietoto preču muitas uzraudzības metodēm.

4.   Kodeksa 233. panta 3. punkta vajadzībām par pārvadātāju uzskata stacionārās transporta iekārtas operatoru, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, caur kuras teritoriju preces tiek pārvietotas ar stacionāro transporta iekārtu.

5.   Uzskata, ka Savienības tranzīta procedūra ir pabeigta, kad ir izdarīts attiecīgais ieraksts saņēmēja vai stacionārās transporta iekārtas operatora tirdzniecības reģistros, kas apliecina, ka ar stacionāro transporta iekārtu pārvietotās preces:

a)

pienākušas saņēmēja iekārtā;

b)

pieņemtas saņēmēja sadales tīklā; vai

c)

atstājušas Savienības muitas teritoriju.

4. NODAĻA

Īpaša izmantošana

1. iedaļa

Pagaidu ievešana

322. pants

Pagaidu ievešanas procedūras noslēgšana gadījumos, kuri attiecas uz dzelzceļa transportlīdzekļiem, paletēm un konteineriem

(Kodeksa 215. pants)

1.   Attiecībā uz dzelzceļa transportlīdzekļiem, kurus kopīgi izmanto saskaņā ar vienošanos starp Savienības un ārpussavienības pārvadātājiem, kas sniedz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, pagaidu ievešanas procedūru var noslēgt, kad eksportē vai reeksportē tāda paša veida vai tādas pašas vērtības dzelzceļa transportlīdzekļus kā tie, kas bijuši nodoti tādas personas rīcībā, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.

2.   Attiecībā uz paletēm pagaidu ievešanas procedūru var noslēgt, kad eksportē vai reeksportē tāda paša veida vai tādas pašas vērtības paletes kā tās, kam piemērota procedūra.

3.   Attiecībā uz konteineriem saskaņā ar Konvenciju par muitas formalitātēm starptautiskajos pārvadājumos izmantojamiem koplietošanas konteineriem (21) pagaidu ievešanas procedūru noslēdz, kad eksportē vai reeksportē tāda paša veida vai tādas pašas vērtības konteinerus kā tie, kam piemērota procedūra.

323. pants

Pasākumiem vai pārdošanai paredzēto preču īpašā noslēgšana

(Kodeksa 215. pants)

Lai varētu noslēgt pagaidu ievešanas procedūru attiecībā uz precēm, kas minētas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 234. panta 1. punktā, izņemot preces, kas minētas Direktīvas 2008/118/EK 1. panta 1. punktā, to patērēšanu, iznīcināšanu vai izdalīšanu bez atlīdzības pasākuma publikai uzskata par reeksportu, ja vien to daudzums atbilst pasākuma veidam, apmeklētāju skaitam un procedūras izmantotāja dalības apjomam.

5. NODAĻA

Pārstrāde

Ievešana pārstrādei

324. pants

Procedūras “ievešana pārstrādei IM/EX” noslēgšanas īpaši gadījumi

(Kodeksa 215. pants)

1.   Procedūras “ievešana pārstrādei IM/EX” noslēgšanas vajadzībām šādas darbības uzskata par reeksportu:

a)

pārstrādātie produkti ir piegādāti personām, kuras ir tiesīgas uz atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām vai 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām, vai 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām, kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1186/2009 (22) 128. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

pārstrādātie produkti ir piegādāti dalībvalsts teritorijā izvietotiem citu valstu bruņotajiem spēkiem, ja minētā dalībvalsts piešķir īpašu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 131. panta 1. punktu;

c)

gaisa kuģu piegāde;

d)

kosmosa kuģu un ar tiem saistītu iekārtu piegāde;

e)

galveno pārstrādes produktu piegāde, kuriem erga omnes ievedmuitas nodokļa likme nav jāmaksā vai kuriem ir izdots lidojumderīguma sertifikāts, kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1147/2002 (23) 1. pantā;

f)

tādu pārstrādes blakusproduktu atsavināšana saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuru iznīcināšana muitas uzraudzībā ir aizliegta vides aizsardzības nolūkā.

2.   Panta 1. punktu nepiemēro:

a)

ja uz ārpussavienības precēm, kurām piemēro procedūru “ievešana pārstrādei IM/EX”, attiecas lauksaimniecības vai tirdzniecības politikas pasākums, provizorisks vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, kas saistīts ar koncesiju apturēšanu, ja preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā;

b)

ja radies muitas parāds saskaņā ar Kodeksa 78. panta 1. punktu nenoteiktas izcelsmes produktiem, kuriem piemēro procedūru “ievešana pārstrādei IM/EX”, ja atļaujas turētājs plāno reeksportēt pārstrādātos produktus.

3.   Attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktā minēto gadījumu uzraudzības muitas iestāde atļauj noslēgt procedūru “ievešana pārstrādei IM/EX”, kad preces, kurām piemēro procedūru, ir pirmo reizi lietotas gaisa kuģu vai to daļu izgatavošanai, remontēšanai, tostarp apkopei, pārveidošanai vai pārbūvei, ja pēc procedūras izmantotāja uzskaites datiem ir iespējams pārbaudīt, ka procedūra tiek piemērota un izpildīta pareizi.

4.   Attiecībā uz 1. punkta d) apakšpunktā minēto gadījumu uzraudzības muitas iestāde atļauj noslēgt procedūru “ievešana pārstrādei IM/EX”, kad preces, kurām piemēro procedūru, ir pirmo reizi lietotas mākslīgo pavadoņu, to nesējraķešu un zemes stacijas iekārtu un to daļu izgatavošanai, remontēšanai, tostarp apkopei, pārveidošanai vai pārbūvei, ja pēc procedūras izmantotāja uzskaites datiem ir iespējams pārbaudīt, ka procedūra tiek piemērota un izpildīta pareizi.

5.   Attiecībā uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto gadījumu uzraudzības muitas iestāde atļauj noslēgt procedūru “ievešana pārstrādei IM/EX”, kad preces, kurām piemēro procedūru, ir pirmo reizi lietotas pārstrādes operācijās saistībā ar piegādātajiem pārstrādātajiem produktiem vai to daļām, ja pēc procedūras izmantotāja uzskaites datiem ir iespējams pārbaudīt, ka procedūra tiek piemērota un izpildīta pareizi.

6.   Attiecībā uz 1. punkta f) apakšpunktā minēto gadījumu procedūras “ievešana pārstrādei” izmantotājs pierāda, ka procedūras “ievešana pārstrādei IM/EX” noslēgšana atbilstīgi parastajiem noteikumiem nav iespējama vai nav ekonomiska.

325. pants

Pārstrādātie produkti, kurus uzskata par laistiem brīvā apgrozībā

(Kodeksa 215. pants)

1.   Ja procedūras “ievešana pārstrādei IM/EX” atļaujā norādīts, ka pārstrādātos produktus vai preces, kam piemēro procedūru, uzskata par laistām brīvā apgrozībā, ja tām nav piemērota turpmāka muitas procedūra vai tās nav reeksportētas noslēgšanas perioda beigās, uzskata, ka muitas deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā ir iesniegta un pieņemta, un tā atļauta noslēgšanas perioda beigu datumā.

2.   Panta 1. punktā minētajos gadījumos produkti vai preces, kam piemēro procedūru “ievešana pārstrādei IM/EX”, kļūst par Savienības precēm, kad tās tiek laistas tirgū.

VIII SADAĻA

NO SAVIENĪBAS MUITAS TERITORIJAS IZVESTAS PRECES

1. NODAĻA

Pirms preču izvešanas veicamās formalitātes

326. pants

Elektroniska sistēma saistībā ar izvešanu

(Kodeksa 16. panta 1. punkts)

Lai apstrādātu informāciju saistībā ar preču izvešanu no Savienības muitas teritorijas un apmainītos ar to, izmanto elektronisku sistēmu, kas minētajām vajadzībām izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu.

Šā panta pirmo daļu piemēro no Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās SMK Automatizētās eksporta kontroles sistēmas ieviešanas datumiem.

327. pants

Preces, uz kurām neattiecas pirmsizvešanas deklarācija

(Kodeksa 267. pants)

Ja konstatē, ka par precēm, kuras plānots izvest no Savienības muitas teritorijas, nav iesniegta pirmsizvešanas deklarācija un, izņemot gadījumu, ja ir piešķirts atbrīvojums no pienākuma iesniegt šādu deklarāciju, par preču izvešanu iesniedz šādu deklarāciju.

328. pants

Riska analīze

(Kodeksa 264. pants)

1.   Riska analīzi veic pirms preču izlaišanas termiņā, kas atbilst periodam starp pirmsizvešanas deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 244. pantā, un attiecīgi preču iekraušanu vai nosūtīšanu.

2.   Ja piemēro atbrīvojumu no pienākuma iesniegt pirmsizvešanas deklarāciju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 245. pantu, pēc preču uzrādīšanas veic riska analīzi, pamatojoties uz muitas deklarāciju vai reeksporta deklarāciju, kas attiecas uz minētajām precēm, vai, ja dokumenti nav pieejami, pamatojoties uz jebkuru citu pieejamo informāciju par precēm.

2. NODAĻA

Preču izvešanas formalitātes

329. pants

Izvešanas muitas iestādes noteikšana

(Kodeksa 159. panta 3. punkts)

1.   Izņemot gadījumus, kuros piemēro 2. līdz 7. punktu, izvešanas muitas iestāde ir muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, no kuras preces izved no Savienības muitas teritorijas un tiek vestas uz galamērķi, kas atrodas ārpus minētās teritorijas.

2.   Ja preces atstāj Savienības muitas teritoriju, izmantojot stacionāru transporta iekārtu, izvešanas muitas iestāde ir eksporta muitas iestāde.

3.   Ja preces iekrauj kuģī vai gaisa kuģī, lai vestu uz galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas, izvešanas muitas iestāde ir muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kurā preces tiek iekrautas šādā kuģī vai gaisa kuģī.

4.   Ja preces iekrauj kuģī, kurš nav norīkots regulārā kuģu satiksmē, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 120. pantā, izvešanas muitas iestāde ir muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kurā preces tiek iekrautas šādā kuģī.

5.   Ja pēc tam, kad preces ir izlaistas eksportam, tām piemēro ārējā tranzīta procedūru, izvešanas muitas iestāde ir tranzīta operācijas nosūtītāja muitas iestāde.

6.   Ja pēc tam, kad preces ir izlaistas eksportam, tām piemēro citu tranzīta procedūru, nevis ārējā tranzīta procedūru, izvešanas muitas iestāde ir tranzīta operācijas nosūtītāja muitas iestāde, ja ir izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:

a)

tranzīta operācijas galamērķa muitas iestāde atrodas kopīgā tranzīta valstī;

b)

tranzīta operācijas galamērķa muitas iestāde atrodas pie Savienības muitas teritorijas robežas, un preces izved no minētās muitas teritorijas pēc tam, kad tās ir šķērsojušas valsti vai teritoriju ārpus Savienības muitas teritorijas.

7.   Pēc pieprasījuma izvešanas muitas iestāde ir muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kurā saskaņā ar vienoto pārvadājuma līgumu preču izvešanai no Savienības muitas teritorijas preces pārņem dzelzceļa sabiedrības, pasta operatori, aviosabiedrības vai kuģošanas sabiedrības, ja preces jāizved no Savienības muitas teritorijas pa dzelzceļu, pastu, gaisu vai jūru.

8.   Panta 4., 5. un 6. punktu nepiemēro, ja uz akcīzes precēm attiecas akcīzes nodokļa atliktās maksāšanas režīms vai uz precēm attiecas eksporta formalitātes, lai saņemtu kopējā lauksaimniecības politikā paredzētu kompensāciju par eksportu.

9.   Ja ir jāiesniedz reeksporta paziņojums saskaņā ar Kodeksa 274. panta 1. punktu, izvešanas muitas iestāde ir muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kurā preces ir brīvajā zonā vai pagaidu uzglabāšanā.

330. pants

Saziņa starp eksporta un izvešanas muitas iestādēm

(Kodeksa 267. panta 1. punkts)

Izņemot gadījumu, ja muitas deklarācija ir kā ieraksts deklarētāja reģistros par preču izlaišanu saskaņā ar Kodeksa 182. pantu, eksporta muitas iestāde nosūta eksporta deklarācijas ziņas deklarētajai izvešanas muitas iestādei. Minēto ziņu pamatā ir no eksporta deklarācijas iegūtie dati, vajadzības gadījumā ar labojumiem.

331. pants

Preču uzrādīšana izvešanas muitas iestādē

(Kodeksa 267. pants)

1.   Persona, kas izvedot uzrāda preces, preču uzrādīšanas laikā izvešanas muitas iestādē veic šādas darbības:

a)

norāda eksporta vai reeksporta deklarācijas MRN;

b)

norāda visas neatbilstības starp deklarētajām un eksportam izlaistajām precēm un uzrādītajām precēm, tostarp gadījumus, kad preces atkārtoti iepakotas vai iepildītas konteinerā pirms to uzrādīšanas izvešanas muitas iestādē;

c)

ja uzrāda tikai daļu no precēm, uz kurām attiecas eksporta vai reeksporta deklarācija, persona, kas uzrāda preces, norāda arī faktiski uzrādīto preču daudzumu.

Tomēr, ja minētās preces uzrāda iepakojumos vai kā konteinerkravu, tā paziņo iepakojumu skaitu un konteinerkravas gadījumā – konteineru identifikācijas numurus.

3.   Eksportam vai reeksportam deklarētās preces var uzrādīt citā izvešanas muitas iestādē, nevis tajā, kas deklarēta eksporta vai reeksporta deklarācijā. Ja faktiskā izvešanas muitas iestāde atrodas citā dalībvalstī, nevis sākotnēji deklarētajā, minētā muitas iestāde pieprasa eksporta vai reeksporta deklarācijas ziņas eksporta muitas iestādei.

332. pants

Preču izvešanas formalitātes

(Kodeksa 267. pants)

1.   Ja uz precēm, kuras paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas, attiecas muitas kontrole, izvešanas muitas iestāde pārbauda preces, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no eksporta muitas iestādes.

2.   Ja persona, kura uzrāda preces, norāda vai izvešanas muitas iestāde konstatē, ka, uzrādot izvešanas muitas iestādei, trūkst dažu preču, kas deklarētas eksportam, reeksportam vai izvešanai pārstrādei, minētā muitas iestāde informē eksporta muitas iestādi par trūkstošajām precēm.

3.   Ja persona, kura uzrāda preces, norāda vai izvešanas muitas iestāde konstatē, ka, izvešanas muitas iestādei tiek uzrādīts vairāk preču, nekā deklarēts eksportam, reeksportam vai izvešanai pārstrādei, minētā muitas iestāde neļauj izvest preču pārpalikumu, kamēr nav iesniegta eksporta vai reeksporta deklarācija par minēto preču pārpalikumu. Minēto eksporta vai reeksporta deklarāciju var iesniegt izvešanas muitas iestādē.

4.   Ja persona, kura uzrāda preces, norāda vai izvešanas muitas iestāde konstatē, ka to preču veids, kuras deklarētas eksportam, reeksportam vai izvešanai pārstrādei, atšķiras no to preču veida, kuras tiek uzrādītas izvešanas muitas iestādē, izvešanas muitas iestāde neļauj izvest minētās preces, kamēr nav iesniegta eksporta vai reeksporta deklarācija par tām, un informē eksporta muitas iestādi. Minēto eksporta vai reeksporta deklarāciju var iesniegt izvešanas muitas iestādē.

5.   Pārvadātājs paziņo par preču izvešanu izvešanas muitas iestādei, sniedzot šādu informāciju:

a)

unikālais sūtījuma atsauces numurs vai pārvadājuma dokumenta atsauces numurs;

b)

ja preces uzrāda iepakojumos vai kā konteinerkravu, iepakojumu skaits un konteinerkravas gadījumā – konteineru identifikācijas numuri;

c)

attiecīgā gadījumā – eksporta vai reeksporta deklarācijas MRN.

Minēto pienākumu nepiemēro, ciktāl minētā informācija ir pieejama muitas dienestiem, izmantojot esošās tirdzniecības, ostu vai pārvadājumu informācijas sistēmas.

6.   Panta 5. punkta vajadzībām persona, kas nodod preces pārvadātājam, sniedz tam minētajā punktā norādītos datus.

Pārvadātājs var iekraut preces izvešanai no Savienības muitas teritorijas, ja tam ir pieejama 5. punktā minētā informācija.

333. pants

Izvešanai izlaisto preču uzraudzība un informācijas apmaiņa starp muitas iestādēm

(Kodeksa 267. pants)

1.   Ja preces ir izlaistas izvešanai, izvešanas muitas iestāde tās uzrauga, līdz tās tiek izvestas no Savienības muitas teritorijas.

2.   Ja izvešanas un eksporta muitas iestāde nav viena un tā pati iestāde, izvešanas muitas iestāde informē eksporta muitas iestādi par preču izvešanu vēlākais tajā darba dienā, kas seko dienai, kurā preces tika izvestas no Savienības muitas teritorijas.

Tomēr gadījumos, kas minēti šīs regulas 329. panta 3. līdz 7. punktā, izvešanas muitas iestādes termiņš, kurā tā informē eksporta muitas iestādi par preču izvešanu, ir šāds:

a)

gadījumos, kas minēti 329. panta 3. un 4. punktā, vēlākais tajā darba dienā, kas seko dienai, kad kuģis vai gaisa kuģis, kurā preces tika iekrautas, pameta iekraušanas ostu vai lidostu;

b)

gadījumos, kas minēti 329. panta 5. punktā, vēlākais tajā darba dienā, kas seko dienai, kad precēm piemēroja ārējo tranzīta procedūru;

c)

gadījumos, kas minēti 329. panta 6. punktā, vēlākais tajā darba dienā, kas seko dienai, kad tranzīta procedūra tika noslēgta;

d)

gadījumos, kas minēti 329. panta 7. punktā, vēlākais tajā darba dienā, kas seko dienai, kad preces pārņēma saskaņā ar vienoto pārvadājuma līgumu.

3.   Ja izvešanas un eksporta muitas iestāde nav viena un tā pati iestāde un preču izvešana ir atteikta, izvešanas muitas iestāde informē eksporta muitas iestādi vēlākais tajā darba dienā, kas seko dienai, kurā preču izvešana tika atteikta.

4.   Neparedzētos apstākļos, ja preces, uz kurām attiecas viena eksporta vai reeksporta deklarācija, pārvieto uz izvešanas muitas iestādi un pēc tam tās jāizved no Savienības muitas teritorijas, izmantojot vairāk nekā vienu izvešanas muitas iestādi, katra izvešanas muitas iestāde, kurā preces tika uzrādītas, uzrauga to preču izvešanu, kuras jāizved no Savienības muitas teritorijas. Izvešanas muitas iestādes informē eksporta muitas iestādi par preču izvešanu to uzraudzībā.

5.   Ja preces, uz kurām attiecas viena eksporta vai reeksporta deklarācija, pārvieto uz izvešanas muitas iestādi un pēc tam neparedzētu apstākļu dēļ izved no Savienības muitas teritorijas kā vairāk nekā vienu sūtījumu, izvešanas muitas iestāde informē eksporta muitas iestādi par katra sūtījuma izvešanu.

6.   Ja preces paredzēts izvest no Savienības muitas teritorijas gadījumā, kas minēts šīs regulas 329. panta 7. punktā, pēc kompetento muitas dienestu izvešanas vietā pieprasījuma pārvadātājs sniedz informāciju par minētajām precēm. Minēto informāciju veido viena no šādām iespējām:

a)

eksporta deklarācijas MRN;

b)

vienotā pārvadājuma līguma kopija par attiecīgajām precēm;

c)

unikālais sūtījuma atsauces numurs vai pārvadājuma dokumenta atsauces numurs un, ja preces uzrāda iepakojumos vai kā konteinerkravu, iepakojumu skaits vai konteinerkravas gadījumā – konteinera identifikācijas numurs.

7.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta c) apakšpunkta, līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Automatizētās eksporta kontroles sistēmas ieviešanas datumiem gadījumos, kuri minēti šīs regulas 329. panta 6. punktā, izvešanas muitas iestādes termiņš, kurā informēt eksporta muitas iestādi par preču izvešanu, ir pirmā darba diena, kas seko dienai, kad precēm piemēro tranzīta procedūru vai preces atstāj Savienības muitas teritoriju, vai tranzīta procedūra tiek noslēgta.

8.   Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Automatizētās eksporta kontroles sistēmas ieviešanas datumiem izvešanas muitas iestāde, kurā sūtījums pirmo reizi tika uzrādīts, vāc izvešanas rezultātus no citām izvešanas muitas iestādēm un informē eksporta muitas iestādi par preču izvešanu. Tās to var darīt tikai tad, kad visas preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas.

9.   Atkāpjoties no šā panta 5. punkta, līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Automatizētās eksporta kontroles sistēmas ieviešanas datumiem, ja preces, uz kurām attiecas viena eksporta vai reeksporta deklarācija, pārvieto uz izvešanas muitas iestādi un pēc tam neparedzētu apstākļu dēļ izved no Savienības muitas teritorijas kā vairāk nekā vienu sūtījumu, izvešanas muitas iestāde informē eksporta muitas iestādi par preču izvešanu tikai tad, kad visas preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas.

334. pants

Preču izvešanas apliecināšana

(Kodeksa 267. pants)

1.   Eksporta muitas iestāde apliecina preču izvešanu deklarētājam vai eksportētājam šādos gadījumos:

a)

ja izvešanas muitas iestāde informēja minēto iestādi par preču izvešanu;

b)

ja minētā iestāde ir arī izvešanas muitas iestāde un preces ir izvestas;

c)

ja minētā iestāde uzskata, ka saskaņā ar šīs regulas 335. panta 4. punktu sniegtie pierādījumi ir pietiekami.

2.   Ja eksporta muitas iestāde ir apliecinājusi preču izvešanu saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, tā informē par to izvešanas muitas iestādi.

335. pants

Informācijas pieprasīšanas procedūra

(Kodeksa 267. pants)

1.   Ja 90 dienas pēc preču izlaišanas eksportam eksporta muitas iestāde nav saņēmusi informāciju par preču izvešanu, tā var pieprasīt, lai deklarētājs to informē par datumu, kurā preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas, un izvešanas muitas iestādi, no kuras preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas.

2.   Deklarētājs pēc savas iniciatīvas var informēt eksporta muitas iestādi par datumiem, kuros preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas, un izvešanas muitas iestādēm, no kurām preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas.

3.   Ja deklarētājs sniedz informāciju eksporta muitas iestādei saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tas var pieprasīt, lai eksporta muitas iestāde apliecina izvešanu. Minētajam nolūkam eksporta muitas iestāde pieprasa informāciju par preču izvešanu izvešanas muitas iestādei, kura sniedz atbildi 10 dienu laikā.

Ja izvešanas muitas iestāde neatbild minētajā termiņā, eksporta muitas iestāde informē par to deklarētāju.

4.   Ja eksporta muitas iestāde informē deklarētāju, ka izvešanas muitas iestāde nav atbildējusi 3. punktā minētajā termiņā, deklarētājs var sniegt eksporta muitas iestādei pierādījumus par to, ka preces tika izvestas no Savienības muitas teritorijas.

Pierādījumus var sniegt, izmantojot vienu no šādiem līdzekļiem vai to kombināciju:

a)

pavadzīmes kopija, ko parakstījis vai autentificējis saņēmējs ārpus Savienības muitas teritorijas;

b)

maksājuma apliecinājums;

c)

rēķins;

d)

pavadzīme;

e)

dokuments, ko parakstījis vai autentificējis uzņēmējs, kurš izveda preces no Savienības muitas teritorijas;

f)

dokuments, ko apstrādājis dalībvalsts vai trešās valsts muitas dienests atbilstoši noteikumiem un procedūrām, ko piemēro minētājā dalībvalstī vai valstī;

g)

uzņēmēja uzskaite par precēm, kas piegādātas kuģiem, gaisa kuģiem vai atkrastes iekārtām.

3. NODAĻA

Eksports un reeksports

336. pants

Eksporta vai reeksporta deklarācija par precēm vairākos sūtījumos

(Kodeksa 162. pants)

Ja plānots preces izvest no Savienības muitas teritorijas vairāk nekā vienā sūtījumā, uz katru atsevišķu sūtījumu attiecas atsevišķa eksporta vai reeksporta deklarācija.

337. pants

Eksporta vai reeksporta deklarācijas retrospektīva iesniegšana

(Kodeksa 162. pants un 267. pants)

1.   Ja bija nepieciešama eksporta vai reeksporta deklarācija, bet preces jau ir izvestas no Savienības muitas teritorijas bez šādas deklarācijas, eksportētājs iesniedz retrospektīvu eksporta vai reeksporta deklarāciju. Deklarāciju iesniedz muitas iestādē, kuras kompetencē ir vieta, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību. Minētā muitas iestāde apliecina preču izvešanu eksportētājam ar nosacījumu, ka izlaišana būtu atļauta, ja deklarācija būtu iesniegta pirms preču izvešanas no Savienības muitas teritorijas, un tās rīcībā ir pierādījumi, ka preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas.

2.   Ja Savienības preces, kuras bija plānots ievest atpakaļ, ir izvestas no Savienības muitas teritorijas, bet tās vairs nav plānots ievest atpakaļ, un būtu bijis jāizmanto atšķirīgs muitas deklarācijas veids, ja preces nebūtu plānots ievest atpakaļ, eksportētājs eksporta muitas iestādē var iesniegt retrospektīvu eksporta deklarāciju, ar ko aizstāj sākotnējo deklarāciju. Šī muitas iestāde apliecina eksportētājam preču izvešanu.

Tomēr, ja Savienības preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas ar noformētu ATA un CPD karneti, eksporta muitas iestāde apliecina preču izvešanu eksportētājam, ja atpakaļievešanas kupons un ATA un CPD karnetes pasaknis atzīts par spēkā neesošu.

338. pants

Reeksporta deklarācijas iesniegšana par precēm, kurām noformēta ATA un CPD karnete

(Kodeksa 159. panta 3. punkts)

Kompetentais muitas dienests par tādu preču reeksportu, kurām noformēta ATA un CPD karnete, ir izvešanas muitas iestāde papildus šīs regulas 221. panta 2. punktā minētajām muitas iestādēm.

339. pants

ATA un CPD karnetes izmantošana par eksporta deklarāciju

(Kodeksa 162. pants)

1.   ATA un CPD karneti uzskata par eksporta deklarāciju, ja karnete ir izdota dalībvalstī, kas ir ATA konvencijas vai Stambulas konvencijas līgumslēdzēja puse, un to ir apstiprinājusi un garantējusi asociācija, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas ir Stambulas konvencijas A pielikuma 1. panta d) punktā definētās garantējošo asociāciju saimes daļa.

2.   ATA un CPD karneti neizmanto par eksporta deklarāciju saistībā ar Savienības precēm, ja:

a)

uz minētajām precēm attiecas eksporta formalitātes, lai saņemtu kopējā lauksaimniecības politikā paredzētu kompensāciju par eksportu;

b)

uz minētajām precēm, kas ir daļa no intervences krājumiem, attiecas kontroles pasākumi attiecībā uz izmantošanu vai galamērķi, un tām ir veiktas muitas formalitātes eksportam uz teritorijām ārpus Savienības muitas teritorijas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku;

c)

par minētajām precēm ir tiesības saņemt ievedmuitas nodokļa atmaksu vai atbrīvojumu no tā, ja tās eksportē no Savienības muitas teritorijas;

d)

minētās preces tiek pārvietotas saskaņā ar atliktās nodokļa maksāšanas režīmu Savienības teritorijā saskaņā ar Direktīvu 2008/118/EK, izņemot gadījumos, kuros piemēro minētās direktīvas 30. panta noteikumus.

3.   Ja ATA karneti izmanto par eksporta deklarāciju, eksporta muitas iestāde veic šādas formalitātes:

a)

salīdzina vai preces, uz kurām attiecas karnete, atbilst informācijai, kas sniegta eksporta kupona A–G ailē;

b)

vajadzības gadījumā karnetes pirmajā lapā aizpilda aili “Muitas dienestu apliecinājums”;

c)

aizpilda pasakni un H aili eksporta kuponā;

d)

identificē eksporta muitas iestādi atpakaļievešanas kupona H.b) ailē;

e)

patur eksporta kuponu.

4.   Ja eksporta muitas iestāde nav izvešanas muitas iestāde, eksporta muitas iestāde veic 3. punktā minētās formalitātes, bet neaizpilda pasakņa 7. aili, ko aizpilda izvešanas muitas iestāde.

5.   Termiņš, ko preču atpakaļievešanai noteikusi eksporta muitas iestāde eksporta kupona H.b) ailē, nevar pārsniegt karnetes derīguma termiņu.

340. pants

Preces, kuras ir izlaistas eksportam vai reeksportam un kuras neizved no Savienības muitas teritorijas

(Kodeksa 267. pants)

1.   Ja preces, kuras ir izlaistas eksportam vai reeksportam, vairs nav plānots izvest no Savienības muitas teritorijas, deklarētājs nekavējoties informē eksporta muitas iestādi.

2.   Neskarot 1. punktu, gadījumā, ja preces jau ir uzrādītas izvešanas muitas iestādei, persona, kas pārvieto preces no izvešanas muitas iestādes, lai vestu uz vietu Savienības muitas teritorijā, informē izvešanas muitas iestādi, ka preces netiks izvestas no Savienības muitas teritorijas, un norāda eksporta un reeksporta deklarācijas MRN.

3.   Ja gadījumos, kas minēti šīs regulas 329. panta 5., 6. un 7. punktā, saskaņā ar pārmaiņām pārvadājuma līgumā pārvadājums, kuru bija paredzēts beigt ārpus Savienības muitas teritorijas, beidzas minētajā teritorijā, attiecīgie uzņēmumi grozīto līgumu var izpildīt tikai tad, ja tam iepriekš piekritusi izvešanas muitas iestāde.

4.   Ja eksporta vai reeksporta deklarācija anulēta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 248. pantu, eksporta muitas iestāde informē deklarētāju un deklarēto izvešanas muitas iestādi par minēto anulēšanu.

4. NODAĻA

Izvešanas kopsavilkuma deklarācija

341. pants

Pasākumi, kas jāveic pēc tam, kad saņemta izvešanas kopsavilkuma deklarācija

(Kodeksa 271. pants)

Muitas iestāde, kurā tiek iesniegta izvešanas kopsavilkuma deklarācija saskaņā ar Kodeksa 271. panta 1. punktu, veic šādas darbības:

a)

reģistrē izvešanas kopsavilkuma deklarāciju tūlīt pēc tās saņemšanas;

b)

sniedz deklarētājam MRN;

c)

vajadzības gadījumā izlaiž preces izvešanai no Savienības muitas teritorijas.

342. pants

Preces, par kurām ir iesniegta izvešanas kopsavilkuma deklarācija un kuras neizved no Savienības muitas teritorijas

(Kodeksa 174. pants)

Ja preces, par kurām ir iesniegta izvešanas kopsavilkuma deklarācija, vairs nav plānots izvest no Savienības muitas teritorijas, persona, kas pārvieto preces no izvešanas muitas iestādes, lai vestu uz vietu minētajā teritorijā, informē izvešanas muitas iestādi, ka preces netiks izvestas no Savienības muitas teritorijas, un norāda izvešanas kopsavilkuma deklarācijas MRN.

5. NODAĻA

Reeksporta paziņojums

343. pants

Pasākumi, kas jāveic pēc tam, kad saņemts reeksporta paziņojums

(Kodeksa 274. pants)

Izvešanas muitas iestāde veic šādas darbības:

a)

reģistrē reeksporta paziņojumu tūlīt pēc tā saņemšanas;

b)

sniedz deklarētājam MRN;

c)

vajadzības gadījumā izlaiž preces izvešanai no Savienības muitas teritorijas.

344. pants

Preces, par kurām ir iesniegts reeksporta paziņojums un kuras neizved no Savienības muitas teritorijas

(Kodeksa 174. pants)

Ja preces, par kurām ir iesniegts reeksporta paziņojums, vairs nav plānots izvest no Savienības muitas teritorijas, persona, kas pārvieto preces no izvešanas muitas iestādes, lai vestu uz vietu minētajā teritorijā, informē izvešanas muitas iestādi, ka preces netiks izvestas no Savienības muitas teritorijas, un norāda reeksporta paziņojuma MRN.

IX SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

345. pants

Procesuālie noteikumi attiecībā uz atļauju, kuras jau ir spēkā 2016. gada 1. maijā, atkārtotu novērtēšanu

1.   Lēmumus pēc atļaujas atkārtotas novērtēšanas saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 250. panta 1. punktu pieņem pirms 2019. gada 1. maija.

Ar minētajiem lēmumiem tiek atsauktas atkārtoti novērtētās atļaujas un vajadzības gadījumā piešķirtas jaunas atļaujas. Lēmumus nekavējoties paziņo atļaujas turētājiem.

2.   Gadījumos, kuri minēti Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 253. panta b) punktā, ja tiek piešķirta jauna atļauja izmantot vispārējo galvojumu pēc tam, kad veikta atļaujas atkārtota novērtēšana par vispārējā galvojuma izmantošanu saistībā ar lēmumu, ar ko atļauj atlikt samaksu, izmantojot vienu no procedūrām, kas minētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (24) 226. panta b) vai c) punktā, vienlaikus automātiski izdod jaunu atļauju atlikt samaksu saskaņā ar Kodeksa 110. pantu.

3.   Ja Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 251. pantā minētajās atļaujās ir atsauces uz Regulu (EEK) Nr. 2913/92 vai Regulu (EEK) Nr. 2454/93, minētās atsauces lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 90. pielikumā.

4.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, tās vienotās atļaujas vienkāršotajām procedūrām, kas jau ir spēkā 2016. gada 1. maijā, paliek spēkā līdz Īstenošanas lēmuma 2014/255/ES pielikumā minētās Importa centralizētās muitošanas un Automatizētās eksporta kontroles sistēmas attiecīgajiem ieviešanas datumiem.

346. pants

Pārejas noteikumi par atļauju pieteikumiem, kuri iesniegti pirms 2016. gada 1. maija

Muitas dienesti var pieņemt tādus pieteikumus atļauju saņemšanai saskaņā ar Kodeksu un šo regulu, kuri iesniegti pirms 2016. gada 1. maija. Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, var piešķirt atļaujas saskaņā ar Kodeksu un šo regulu pirms 2016. gada 1. maija. Tomēr minētās atļaujas nav derīgas pirms 2016. gada 1. maija.

347. pants

Pārejas noteikums par darījuma vērtību

1.   Preču darījuma vērtību var noteikt, pamatojoties uz pārdošanu, kas tiek veikta pirms šīs regulas 128. panta 1. punktā minētās pārdošanas, ja personai, kuras vārdā deklarācija tiek iesniegta, ir tāda līguma saistības, kas noslēgts pirms 2016. gada 18. janvāra.

2.   Šo pantu piemēro līdz 2017. gada 31. decembrim.

348. pants

Pārejas noteikumi par preču izlaišanu

Ja preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, uzglabāšanai muitas noliktavā, ievešanai pārstrādei, pārstrādei muitas kontrolē, pagaidu ievešanai, galapatēriņam, tranzītam, eksportam vai izvešanai pārstrādei saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2913/92 pirms 2016. gada 1. maija un nav izlaistas līdz minētajam datumam, tās izlaiž deklarācijā norādītajai procedūrai saskaņā ar attiecīgajiem Kodeksa, Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 un šīs regulas noteikumiem.

349. pants

Pārejas noteikumi par precēm, kurām piemēro konkrētas muitas procedūras, kas nav noslēgtas pirms 2016. gada 1. maija

1.   Ja precēm ir piemērotas šādas muitas procedūras pirms 2016. gada 1. maija un procedūra nav noslēgta līdz minētajam datumam, procedūru noslēdz saskaņā ar attiecīgajiem Kodeksa, Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 un šīs regulas noteikumiem:

a)

laišana brīvā apgrozībā labvēlīgā tarifa režīmā vai ar samazinātu vai nulles nodokļa likmi, ņemot vērā preču galapatēriņu;

b)

uzglabāšana A, B, C, E un F tipa muitas noliktavās;

c)

ievešana pārstrādei atlikšanas sistēmas veidā;

d)

pārstrāde muitas kontrolē.

2.   Ja precēm ir piemērotas šādas muitas procedūras pirms 2016. gada 1. maija un procedūra nav noslēgta līdz minētajam datumam, procedūru noslēdz saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (EEK) Nr. 2913/92 un Regulas (EEK) Nr. 2454/93 noteikumiem:

a)

uzglabāšana D tipa muitas noliktavā;

b)

pagaidu ievešana;

c)

ievešana pārstrādei nodokļu atmaksas sistēmas veidā;

d)

izvešana pārstrādei.

Tomēr no 2019. gada 1. janvāra uzglabāšanu D tipa muitas noliktavā noslēdz saskaņā ar attiecīgajiem Kodeksa, Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 un šīs regulas noteikumiem.

3.   Uzskata, ka precēm, kuras novietotas II kontroles tipa brīvajā zonā, kā minēts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 799. pantā, vai brīvajā muitas noliktavā, kas nav paredzēta muitas apstiprinātam režīmam vai izmantošanai saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2913/92, no 2016. gada 1. maija piemēro procedūru “uzglabāšana muitas noliktavā” saskaņā ar attiecīgajiem Kodeksa, Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 un šīs regulas noteikumiem.

4.   Ja preces ir izlaistas tranzīta operācijai pirms 2016. gada 1. maija un minētā operācija nav noslēgta līdz minētajam datumam, to noslēdz saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (EEK) Nr. 2913/92 un Regulas (EEK) Nr. 2454/93 noteikumiem.

350. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. maija.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 24. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Lēmums Nr. 70/2008/EK par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi (OV L 23, 26.1.2008., 21. lpp.).

(3)  OV L 252, 14.9.1978., 2. lpp.

(4)  OV L 130, 27.5.1993., 1. lpp.

(5)  Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētā regula (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri precizē dažus Savienības Muitas kodeksa noteikumus (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(6)  OV vēl nav publicēta.

(7)  Komisijas 2014. gada 29. aprīļa Īstenošanas lēmums 2014/255/ES, ar ko nosaka darba programmu attiecībā uz Savienības muitas kodeksu (OV L 134, 7.5.2014., 46. lpp.).

(8)  Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (OV L 97, 9.4.2008., 72. lpp.).

(10)  Komisijas 2010. gada 4. marta Regula (ES) Nr. 185/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (OV L 55, 5.3.2010., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 16. jūnija Direktīva 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem (OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 654/2014 par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 3286/94 (OV L 189, 27.6.2014., 50. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(16)  Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(17)  OV L 226, 13.8.1987., 2. lpp.

(18)  Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.).

(19)  Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(20)  Komisijas 2008. gada 17. novembra Regulu (EEK) Nr. 1192/2008 ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 329, 6.12.2008., 1. lpp.).

(21)  OV L 91, 22.4.1995., 46. lpp.

(22)  Padomes 2009. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (OV L 324, 10.12.2009., 23. lpp.).

(23)  Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 1147/2002, ar ko uz laiku atliek kopējā muitas tarifa autonomos nodokļus dažām precēm, kuras ieved ar lidojumderīguma sertifikātu (OV L 170, 29.6.2002., 8. lpp.).

(24)  Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).


SATURS

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

A PIELIKUMS.

Kopējo datu prasību formāti un kodējumi pieteikumiem un lēmumiem 710

B PIELIKUMS.

Kopējo datu prasību formāti un kodējumi attiecībā uz deklarācijām, paziņojumiem un Savienības preču muitas statusa apliecinājumu 741

12-01. PIELIKUMS.

Kopējo datu prasību formāti un kodi attiecībā uz uzņēmēju un citu personu reģistrāciju 804

12-02. PIELIKUMS.

Lēmumi, ar kuriem paziņo saistošo izziņu par izcelsmi 807

II SADAĻA

FAKTORI, PAMATOJOTIES UZ KURIEM PIEMĒRO IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKLI UN CITUS PASĀKUMUS ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU

21-01. PIELIKUMS.

Regulas 55. panta 1. punktā minētie datu elementi uzraudzības veikšanai 810

21-02. PIELIKUMS.

Regulas 55. panta 6. punktā minētie datu elementi uzraudzības veikšanai un atbilsme deklarācijas ailēm un/vai formāts 812

22-02. PIELIKUMS.

Izziņa INF 4 un pieteikums tās saņemšanai 813

22-06. PIELIKUMS.

Pieteikums reģistrēta eksportētāja statusa iegūšanai Eiropas Savienības, Norvēģijas, Šveices un Turcijas vispārējo tarifa preferenču shēmām 818

22-07. PIELIKUMS.

Paziņojums par izcelsmi 821

22-08. PIELIKUMS.

A veidlapas izcelsmes sertifikāts 822

22-09. PIELIKUMS.

Rēķindeklarācija 827

22-10. PIELIKUMS.

Preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 un attiecīgie pielikumi 828

22-13. PIELIKUMS.

Rēķindeklarācija 833

22-14. PIELIKUMS.

Izcelsmes sertifikāts par konkrētiem produktiem, uz kuriem attiecas īpašs nepreferenciāls ievešanas režīms 836

22-15. PIELIKUMS.

Piegādātāja deklarācija par produktiem ar preferenciālas izcelsmes statusu 838

22-16. PIELIKUMS.

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija par produktiem ar preferenciālas izcelsmes statusu 839

22-17. PIELIKUMS.

Piegādātāja deklarācija par produktiem, kuriem nav preferenciālas izcelsmes statusa 840

22-18. PIELIKUMS.

Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija par produktiem, kuriem nav preferenciālas izcelsmes statusa 841

22-19. PIELIKUMS.

Prasības A veidlapas izcelsmes aizstājējsertifikātu sagatavošanai 843

22-20. PIELIKUMS.

Prasības aizstājējpaziņojumu par izcelsmi sagatavošanai 844

23-01. PIELIKUMS.

Aviopārvadājumu izmaksas, kas iekļaujamas muitas vērtībā 845

23-02. PIELIKUMS.

Regulas 142. panta 6. punktā minētās preces 848

III SADAĻA

MUITAS PARĀDS UN GALVOJUMI

32-01. PIELIKUMS.

Galvinieka saistības – vienreizējais galvojums 851

32-02. PIELIKUMS.

Galvinieka saistības – vienreizējais galvojums kvīts veidā 853

32-03. PIELIKUMS.

Galvinieka saistības – vispārējais galvojums 855

32-06. PIELIKUMS.

Vienreizējā galvojuma kvīts 858

33-03. PIELIKUMS.

Paraugs informatīvai piezīmei par parāda maksājuma prasījumu garantējošajai asociācijai tranzīta procedūrā, izmantojot ATA/e-ATA karneti 859

33-04. PIELIKUMS.

Nodokļu veidlapa nodokļu aprēķinam, kas veicams pēc parāda maksājuma prasījuma garantējošajai asociācijai tranzīta procedūrā, izmantojot ATA/e-ATA karneti 860

33-05. PIELIKUMS.

Izpildes dokumenta paraugs, kas norāda, ka attiecībā uz garantējošo asociāciju ir uzsākta prasījuma procedūra dalībvalstī, kurā ir radies parāds tranzīta procedūrā, izmantojot ATA/e-ATA karneti 862

33-06. PIELIKUMS.

Papildu informācijas pieprasījums gadījumā, ja preces atrodas citā dalībvalstī 863

33-07. PIELIKUMS.

Eiropas Savienības nodokļa atmaksāšana vai atbrīvošana no nodokļa 867

IV SADAĻA

SAVIENĪBAS MUITAS TERITORIJĀ IEVESTAS PRECES

Nav pielikuma

V SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR MUITAS STATUSU, MUITAS PROCEDŪRAS PIEMĒROŠANAI PRECĒM, PREČU PĀRBAUDEI, IZLAIŠANAI UN ATSAVINĀŠANAI

51-01. PIELIKUMS.

Statusa reģistrācijas dokuments 869

VI SADAĻA

LAIŠANA BRĪVĀ APGROZĪBĀ UN ATBRĪVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKĻA

61-02. PIELIKUMS.

Banānu svēršanas sertifikāts – paraugs 870

61-03. PIELIKUMS.

Banānu svēršanas sertifikāts – procedūra 871

62-02. PIELIKUMS.

INF3 – Atpakaļnosūtītu preču informācijas lapa 872

VII SADAĻA

ĪPAŠAS PROCEDŪRAS

72-01. PIELIKUMS.

Dzeltenā etiķete 877

72-02. PIELIKUMS.

Dzeltenā etiķete 878

72-03. PIELIKUMS.

TC11 – kvīts 879

72-04. PIELIKUMS.

Darbības nepārtrauktības procedūra savienības tranzītā 880

VIII SADAĻA

NO SAVIENĪBAS MUITAS TERITORIJAS IZVESTAS PRECES

Nav pielikuma


A PIELIKUMS

Kopējo datu prasību formāti un kodējumi pieteikumiem un lēmumiem

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.

Šajās piezīmēs ietvertie noteikumi attiecas uz visām šā pielikuma sadaļām.

2.

Šajā pielikumā ietvertie datu prasību formāti, kodējumi un attiecīgā gadījumā struktūra ir piemērojami attiecībā uz pieteikumu un lēmumu datu prasībām, kuras noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 A pielikumā.

3.

Šajā pielikumā noteiktos formātus un kodus piemēro pieteikumiem un lēmumiem, kuri sagatavoti, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, kā arī pieteikumiem un lēmumiem papīra formā.

4.

I sadaļā ietverti datu elementu formāti.

5.

Ja pieteikumā vai lēmumā ietvertā informācija, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 A pielikumā, ir kodu veidā, izmanto II sadaļā ietverto kodu sarakstu.

6.

Datu elementa izmērs neliedz pieteikuma iesniedzējam norādīt visu nepieciešamo informāciju. Ja norādāmās ziņas pārsniedz attiecīgā datu elementa formātu, izmanto pielikumus.

7.

Termins “tips/garums” atribūta paskaidrojumā norāda prasības, kas attiecas uz datu tipu un datu garumu. Datu tipiem ir šādi kodi:

a– burtu;

n– ciparu;

an– burtciparu.

Cipars aiz koda norāda datu pieļaujamo garumu. Piemēro šādus noteikumus.

Divi neobligātie punkti pirms garuma rādītāja nozīmē, ka datu garums nav noteikts, taču tam var būt tik daudz ciparu, cik pieļauj noteiktais garuma rādītājs. Komats datu garumā nozīmē, ka atribūtam var būt zīmes aiz komata, cipars pirms komata norāda atribūta kopējo garumu, cipars aiz komata norāda maksimālo ciparu skaitu aiz komata.

Lauku garumu un formātu piemēri:

a1

1 burts, fiksēts garums

n2

2 cipari, fiksēts garums

an3

3 burtciparu rakstzīmes, fiksēts garums

a..4

līdz 4 burtiem

n..5

līdz 5 cipariem

an..6

līdz 6 burtcipariem

n..7,2

līdz 7 ciparu rakstzīmēm, kas ietver ne vairāk kā 2 zīmes aiz komata, norobežotāja vieta nav noteikta

8.

Šajā pielikumā izmantotajiem abreviatūrām un akronīmiem ir šāda nozīme.

Abreviatūra/akronīms

Nozīme

d.e.

datu elements

nep.

nepiemēro

9.

Kardinalitāte norāda attiecīgā datu elementa maksimālo iespējamo atkārtošanās reižu skaitu konkrētajā pieteikumā vai lēmumā.

I SADAĻA

Pieteikumu un lēmumu kopējo datu prasību formāti

Atsauce uz Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 A pielikuma sadaļu

D.e. kārtas numurs

D.e. nosaukums

D.e. formāts

(Tips/garums)

Kardinalitāte

Kodu saraksts II sadaļā (Jā/nē)

Piezīmes

I sadaļa

1/1

Pieteikuma/lēmuma koda veids

an..4

1x

 

I sadaļa

1/2

Paraksts/autentificēšana

an..256

1x

 

I sadaļa

1/3

Pieteikuma veids

Kods: n1 + (ja piemēro)

Lēmuma atsauces numurs:

valsts kods: a2 +

lēmuma koda veids: an..4 +

atsauces numurs: an..29

1x

 

I sadaļa

1/4

Derīguma ģeogrāfiskais areāls – Savienība

Kods: n1 + (ja piemēro)

Valsts kods: a2

Derīguma kods: 1x

Valsts kods: 99x

Izmanto valsts kodus, kas noteikti Komisijas Regulā (ES) Nr. 1106/2012 (1).

I sadaļa

1/5

Derīguma ģeogrāfiskais areāls – kopīgā tranzīta valstis

Valsts kods: a2

99x

Izmanto divburtu valsts kodus, kas noteikti ISO 3166.

I sadaļa

1/6

Lēmuma atsauces numurs

Valsts kods: a2 +

Lēmuma koda veids: an..4 +

Atsauces numurs: an..29

1x

Struktūra ir noteikta II sadaļā

I sadaļa

1/7

Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

Ar kodu: an8

VAI

Nosaukums: an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

1x

Kodu struktūra ir noteikta II sadaļā.

I sadaļa

2/1

Citi pieteikumi un lēmumi par saņemto saistošo izziņu

Izvēles rūtiņa: n1 +

Piemērošanas valsts: a2 +

Piemērošanas vieta: an..35 +

Piemērošanas datums: n8 (ggggmmdd) +

Lēmuma atsauces numurs: a2 (valsts kods) + an..4 (lēmuma koda veids) + an..29 (atsauces numurs) +

Lēmuma sākuma datums: n8 (ggggmmdd) +

Preces kods: an..22

Izvēles rūtiņa: 1x

Citā gadījumā: 99x

 

I sadaļa

2/2

Lēmumi par saistošo izziņu, kas izdota citiem turētājiem

Izvēles rūtiņa: n1 +

Lēmuma atsauces numurs: a2 (valsts kods) + an..4 (lēmuma koda veids) + an..29 (atsauces numurs) +

Lēmuma sākuma datums: n8 (ggggmmdd) +

Preces kods: an..22

Izvēles rūtiņa: 1x

Citā gadījumā: 99x

 

I sadaļa

2/3

Nenoslēgtas vai noslēgtas juridiskas vai administratīvas procedūras

Valsts kods: a2 +

Tiesas nosaukums: an..70 +

Tiesas adrese:

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35 +

Atsauce uz juridiskām un/vai administratīvām procedūrām: an..512

99x

 

I sadaļa

2/4

Pievienotie dokumenti

Dokumentu skaits: n..3 +

Dokumenta veids: an..70 +

Dokumenta identifikators: an..35 +

Dokumenta datums: n8 (ggggmmdd)

99x

 

 

I sadaļa

2/5

Uzglabāšanas vietas identifikācijas numurs

an..35

999x

 

I sadaļa

3/1

Pieteikuma iesniedzējs / atļaujas vai lēmuma turētājs

Nosaukums / vārds, uzvārds: an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

1x

 

I sadaļa

3/2

Pieteikuma iesniedzēja / atļaujas vai lēmuma saņēmēja identifikācija

an..17

1x

 

I sadaļa

3/3

Pārstāvis

Nosaukums / vārds, uzvārds: an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

1x

 

I sadaļa

3/4

Pārstāvja identifikācija

an..17

1x

 

I sadaļa

3/5

Par muitas lietām atbildīgās personas vārds, uzvārds un kontaktinformācija

Nosaukums / vārds, uzvārds: an..70 +

Tālruņa numurs: an..50 +

Fakss: an..50 +

E-pasta adrese: an..50

1x

 

I sadaļa

3/6

Par pieteikumu atbildīgā persona

Nosaukums / vārds, uzvārds: an..70 +

Tālruņa numurs: an..50 +

Fakss: an..50 +

E-pasta adrese: an..50

1x

 

I sadaļa

3/7

Par pieteikuma iesniedzēja uzņēmumu atbildīgā persona, kuras kontrolē ir uzņēmuma vadība

Nosaukums / vārds, uzvārds: an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35 +

Valsts identifikācijas numurs: an..35 +

Dzimšanas datums: n8 (ggggmmdd)

99x

 

I sadaļa

3/8

Preču īpašnieks

Nosaukums / vārds, uzvārds: an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

99x

 

I sadaļa

4/1

Vieta

nep.

 

Šo datu elementu izmanto vienīgi pieteikumiem un lēmumiem papīra formā.

I sadaļa

4/2

Datums

n8 (ggggmmdd)

1x

 

I sadaļa

4/3

Vieta, kur glabājas vai ir pieejami galvenie uzskaites reģistri muitas vajadzībām

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

VAI

UN/LOCODE: an..17

1x

Ja attiecīgās atrašanās vietas noteikšanai ir izmantots UN/LOCODE, struktūra atbilst aprakstam ANO/EEK Ieteikumā Nr. 16 par UN/LOCODE – Ostu un citu atrašanās vietu kodi.

I sadaļa

4/4

Vieta, kur glabājas uzskaite

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

VAI

UN/LOCODE: an..17

99x

Ja attiecīgās atrašanās vietas noteikšanai ir izmantots UN/LOCODE, struktūra atbilst aprakstam ANO/EEK Ieteikumā Nr. 16 par UN/LOCODE – Ostu un citu atrašanās vietu kodi.

I sadaļa

4/5

Pirmā izmantošanas vai pārstrādes vieta

Valsts: a2 +

Atrašanās vietas koda veids: a1 +

Identifikācijas apzīmētājs: a1 +

Ar kodu:

Atrašanās vietas identifikācija: an..35 +

Papildu identifikators: n..3

VAI

Apraksts brīvā tekstā:

Iela un numurs: an..70 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

1x

Atrašanās vietas norādei izmanto struktūru un kodus, kas noteikti B pielikumā attiecībā uz d.e. 5/23 Preču atrašanās vieta.

I sadaļa

4/6

[Pieprasītais] Lēmuma sākuma datums

n8 (ggggmmdd)

VAI

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

I sadaļa

4/7

Lēmuma derīguma termiņš

n8 (ggggmmdd)

1x

 

I sadaļa

4/8

Preču atrašanās vieta

Valsts: a2 +

Atrašanās vietas koda veids: a1 +

Identifikācijas apzīmētājs: a1 +

Ar kodu:

Atrašanās vietas identifikācija: an..35 +

Papildu identifikators: n..3

VAI

Apraksts brīvā tekstā:

Nosaukums / vārds, uzvārds: an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

9999x

Atrašanās vietas norādei izmanto struktūru un kodus, kas noteikti B pielikumā attiecībā uz d.e. 5/23 Preču atrašanās vieta.

I sadaļa

4/9

Pārstrādes vai izmantošanas vieta(-as)

Valsts: a2 +

Atrašanās vietas koda veids: a1 +

Identifikācijas apzīmētājs: a1 +

Ar kodu:

Atrašanās vietas identifikācija: an..35 +

Papildu identifikators: n..3

VAI

Apraksts brīvā tekstā:

Nosaukums / vārds, uzvārds: an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

999x

Atrašanās vietas norādei izmanto struktūru un kodus, kas noteikti B pielikumā attiecībā uz d.e. 5/23 Preču atrašanās vieta.

I sadaļa

4/10

Piemērošanas muitas iestāde(-es)

an8

999x

Kodu struktūra ir noteikta II sadaļā attiecībā uz d.e. 1/7 Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

I sadaļa

4/11

Noslēgšanas muitas iestāde(-es):

an8

999x

Kodu struktūra ir noteikta II sadaļā attiecībā uz d.e. 1/7 Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

I sadaļa

4/12

Galvojuma muitas iestāde

an8

1x

Kodu struktūra ir noteikta II sadaļā attiecībā uz d.e. 1/7 Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

I sadaļa

4/13

Uzraudzības muitas iestāde

an8

1x

Kodu struktūra ir noteikta II sadaļā attiecībā uz d.e. 1/7 Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

I sadaļa

4/14

Galamērķa muitas iestāde(-es)

an8

999x

Kodu struktūra ir noteikta II sadaļā attiecībā uz d.e. 1/7 Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

I sadaļa

4/15

Nosūtītāja muitas iestāde(-es)

an8

999x

Kodu struktūra ir noteikta II sadaļā attiecībā uz d.e. 1/7 Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

I sadaļa

4/16

Termiņš

n..4

1x

 

I sadaļa

4/17

Noslēgšanas laikposms

Laikposms: n..2 +

Izvēles rūtiņa: n1 +

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

I sadaļa

4/18

Izpildes dokuments

Izvēles rūtiņa: n1 +

Termiņš: n2 +

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

I sadaļa

5/1

Preces kods

1. apakšiedalījums (Kombinētās nomenklaturas kods): an..8 +

2. apakšiedalījums (Taric apakšpozīcija): an2 +

3. apakšiedalījums (Taric papildu kods(-i)): an4 +

4. apakšiedalījums (nacionālais(-ie) papildkods(-i)): an..4

999x

Lēmumiem par saistošo izziņu:

1x

 

I sadaļa

5/2

Preču apraksts

Brīvā tekstā: an..512

Pieteikumiem un lēmumiem, kas saistīti ar Saistošo izziņu par tarifu, noteiktais formāts ir an..2560

999x

Lēmumiem par saistošo izziņu:

1x

 

I sadaļa

5/3

Preču daudzums

Mērvienība: an..4 +

Daudzums: n..16,6

999x

 

I sadaļa

5/4

Preču vērtība

Valūta: a3 +

Summa: n..16,2

999x

Valūtai izmanto ISO trīsburtu valūtas kodus (ISO 4217).

I sadaļa

5/5

Ieguves norma

Brīvā tekstā: an..512

999x

 

I sadaļa

5/6

Līdzvērtīgas preces

Preces kods: an8

Izvēles rūtiņa: n1 +

Kods: n1 +

Preču tirdznieciskā kvalitāte un tehniskie parametri: an..512

999x

Var izmantot II sadaļā attiecībā uz d.e. 5/8 Preču identifikācija noteiktos kodus.

I sadaļa

5/7

Pārstrādes produkti

Preces kods: an8

Preču apraksts: an..512

999x

 

I sadaļa

5/8

Preču identifikācija

Kods: n1 +

Brīvā tekstā: an..512

999x

 

I sadaļa

5/9

Izslēgtās preču kategorijas vai preču pārvietošana

an6

999x

 

I sadaļa

6/1

Aizliegumi un ierobežojumi

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

I sadaļa

6/2

Ekonomiskie nosacījumi

n..2 +

Brīvā tekstā: an..512

999x

 

I sadaļa

6/3

Vispārīgas piezīmes

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

I sadaļa

7/1

Darījuma veids

Izvēles rūtiņa: n1 +

Īpašās procedūras veids: a..70

99x

 

I sadaļa

7/2

Muitas procedūru veids

Procedūras kods: an2 +

Lēmuma atsauces numurs (Valsts kods: a2 + lēmuma koda veids: an..4 + Atsauces numurs: an..29)

99x

Lai norādītu muitas procedūras veidu, izmanto kodus, kas noteikti B pielikumā attiecībā uz d.e. 1/10 Procedūra. Ja atļauju paredzēts izmantot saistībā ar tranzīta procedūru, izmanto kodu “80”.

Ja atļauju paredzēts izmantot pagaidu uzglabāšanas vietu darbībai, izmanto kodu “XX”.

I sadaļa

7/3

Deklarācijas veids

Deklarācijas veids: n1 +

Lēmuma atsauces numurs (Valsts kods: a2 + lēmuma koda veids: an..4 + Atsauces numurs: an..29)

9x

 

I sadaļa

7/4

Darbību skaits

n..7

1x

 

I sadaļa

7/5

Informācija par plānotajiem pasākumiem

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

I sadaļa

8/1

Galveno uzskaites reģistru muitas vajadzībām veids

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

I sadaļa

8/2

Uzskaites veids

Brīvā tekstā: an..512

99x

 

I sadaļa

8/3

Piekļuve datiem

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

I sadaļa

8/4

Paraugi utt.

Izvēles rūtiņa: n1

1x

 

I sadaļa

8/5

Papildu informācija

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

I sadaļa

8/6

Galvojums

Izvēles rūtiņa: n1 +

GRN: an..24

1x

 

I sadaļa

8/7

Galvojuma summa

Valūta: a3 +

Summa: n..16,2

1x

Valūtai izmanto ISO trīsburtu valūtas kodus (ISO 4217).

I sadaļa

8/8

Tiesību un pienākumu nodošana

Izvēles rūtiņa: n1 +

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

I sadaļa

8/9

Atslēgvārdi

Brīvā tekstā: an..70

99x

 

I sadaļa

8/10

Informācija par uzglabāšanas vietām

Brīvā tekstā: an..512

999x

 

I sadaļa

8/11

Savienības preču uzglabāšana

Izvēles rūtiņa: n1 +

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

I sadaļa

8/12

Piekrišana, ka publicē atļaujas turētāju sarakstā

Izvēles rūtiņa: n1

1x

 

I sadaļa

8/13

Ievedmuitas nodokļa aprēķins saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu

Izvēles rūtiņa: n1

1x

 

II sadaļa

II/1

SIT lēmuma atkārtota izdošana

Izvēles rūtiņa: n1 +

SIT lēmuma atsauces numurs: a2 (valsts kods) + an..4 (lēmuma koda veids) + an..29 (atsauces numurs) +

SIT Lēmuma derīgums: n8 (ggggmmdd) +

Preces kods: an..22

1x

 

II sadaļa

II/2

Muitas nomenklatūra

Izvēles rūtiņa: n1 +

an..70

1x

 

II sadaļa

II/3

Komercnosaukums un papildu informācija

Brīvā tekstā: an..2560

1x

 

II sadaļa

II/4

Preču klasifikācijas pamatojums

Brīvā tekstā: an..2560

1x

 

II sadaļa

II/5

Pieteikuma iesniedzēja dokumenti, uz kuru pamata izdots SIT lēmums

Izvēles rūtiņa: n1

99x

 

II sadaļa

II/6

Attēli

Izvēles rūtiņa: n1

1x

 

II sadaļa

II/7

Piemērošanas datums

n8 (ggggmmdd)

1x

 

II sadaļa

II/8

Lietošanas termiņa pagarinājuma beigu datums

n8 (ggggmmdd)

1x

 

II sadaļa

II/9

Atzīšanas par nederīgu iemesls

n2

1x

 

II sadaļa

II/10

Pieteikuma reģistrācijas numurs

Valsts kods: a2 +

Lēmuma koda veids: an..4 +

Atsauces numurs: an..29

 

Izmanto struktūru, kas noteikta II sadaļā attiecībā uz d.e. 1/6 Lēmuma atsauces numurs.

III sadaļa

III/1

Juridiskais pamats

nep.

 

 

III sadaļa

III/2

Preču struktūra

nep.

 

 

III sadaļa

III/3

Informācija, kas ļauj noteikt izcelsmi

nep.

 

 

III sadaļa

III/4

Norādīt, kuri dati ir konfidenciāli

nep.

 

 

III sadaļa

III/5

Izcelsmes valsts un tiesiskais regulējums

nep.

 

 

III sadaļa

III/6

Izcelsmes pamatojums

nep.

 

 

III sadaļa

III/7

Ražotāja cena

nep.

 

 

III sadaļa

III/8

Izmantotie materiāli, izcelsmes valsts, kombinētās nomenklatūras kods un vērtība

nep.

 

 

III sadaļa

III/9

Tās pārstrādes apraksts, ko nepieciešams veikt izcelsmes iegūšanai

nep.

 

 

III sadaļa

III/10

Valoda

a2

 

Valodai izmanto ISO divburtu kodus, kas norādīti 2002. gada standartā ISO – 639-1.

IV sadaļa

IV/1

Pieteikuma iesniedzēja juridiskais statuss

an.. 50

1x

 

IV sadaļa

IV/2

Uzņēmējdarbības veikšanas sākuma datums

n8 (ggggmmdd)

1x

 

IV sadaļa

IV/3

Pieteikuma iesniedzēja funkcija(-as) starptautiskajā piegādes ķēdē

an..3

99x

 

IV sadaļa

IV/4

Dalībvalstis, kurās tiek veiktas ar muitu saistītās darbības

Valsts: a2 +

Iela un numurs: an..70 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35 +

Objekta veids: an..70 (brīvā tekstā)

99x

 

IV sadaļa

IV/5

Informācija par robežšķērsošanu

an8

99x

Kodu struktūra ir noteikta II sadaļā attiecībā uz d.e. 1/7 Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

IV sadaļa

IV/6

Jau piešķirtie vienkāršojumi vai atvieglojumi, drošības un/vai drošuma sertifikāti, kas izdoti, pamatojoties uz starptautiskajām konvencijām, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas starptautisko standartu vai Eiropas standartizācijas organizāciju Eiropas standartu, vai atzīta uzņēmēja sertifikātam līdzvērtīgi trešās valstīs izdoti sertifikāti

Vienkāršojuma/atvieglojuma veids an..70 +

Sertifikāta identifikācijas numurs: an..35 +

Valsts kods: a2 +

Muitas procedūras kods: an2

99x

Lai norādītu muitas procedūras veidu, izmanto kodus, kas noteikti B pielikumā attiecībā uz d.e. 1/10 Procedūra

IV sadaļa

IV/7

Piekrišana informācijas apmaiņai attiecībā uz atzīta uzņēmēja atļauju, lai nodrošinātu to sistēmu pareizu darbību, ko nosaka starptautiskie līgumi/vienošanās ar trešām valstīm par atzītā uzņēmēja statusa savstarpēju atzīšanu un ar drošību saistītiem pasākumiem.

Izvēles rūtiņa: n1 +

Transliterēts nosaukums: an..70 +

Transliterēts ielas nosaukums un numurs: an..70 +

Transliterēts pasta indekss: an..9 +

Transliterēts pilsētas nosaukums: an..35

1x

 

IV sadaļa

IV/8

Pastāvīgā darījumdarbības vieta

Nosaukums an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35 +

PVN numurs: an..17

99x

 

IV sadaļa

IV/9

Birojs(-i), kur glabājas un ir pieejama muitas dokumentācija

Nosaukums an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

99x

 

IV sadaļa

IV/10

Vieta, kur tiek veiktas galvenās loģistikas darbības

Nosaukums an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

1x

 

IV sadaļa

IV/11

Darījumdarbības veids

an..4

99x

Izmanto kodus, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1893/2006 (2).

V sadaļa

V/1

Vienkāršojuma priekšmets un veids

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

VI sadaļa

VI/1

Nodokļa un citu maksājumu summa

Valūta: a3 +

Summa: n..16,2

99x

Valūtai izmanto ISO trīsburtu valūtas kodus (ISO 4217).

VI sadaļa

VI/2

Vidējais laikposms starp procedūras piemērošanas precēm uzsākšanu un procedūras noslēgšanu

Brīvā tekstā: an…35

99x

 

VI sadaļa

VI/3

Galvojuma apmērs

Galvojuma apmēra kods: a2

Brīvā tekstā: an..512

99x

 

VI sadaļa

VI/4

Galvojuma veids

Galvojuma veids: n..2 +

Nosaukums an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35 +

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

VI sadaļa

VI/5

Atsauces summa

Valūta: a3 +

Summa: n..16,2

Brīvā tekstā: an..512

1x

Valūtai izmanto ISO trīsburtu valūtas kodus (ISO 4217).

VI sadaļa

VI/6

Maksājuma termiņš

n1

1x

 

VII sadaļa

VII/1

Maksājuma atlikšanas veids

n1

1x

 

VIII sadaļa

VIII/1

Sadaļa par atgūšanu

an..35

999x

 

VIII sadaļa

VIII/2

Muitas iestāde, kurā tika paziņots muitas parāds

an8

1x

Kodu struktūra ir noteikta II sadaļā attiecībā uz d.e. 1/7 Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

VIII sadaļa

VIII/3

Par preču atrašanās vietu atbildīgā muitas iestāde

an8

1x

Kodu struktūra ir noteikta II sadaļā attiecībā uz d.e. 1/7 Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

VIII sadaļa

VIII/4

Par preču atrašanās vietu atbildīgās muitas iestādes komentāri

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

VIII sadaļa

VIII/5

Muitas procedūra (pieprasījums nokārtot formalitātes iepriekš)

Procedūras kods: an2 +

Izvēles rūtiņa: n1 +

Lēmuma atsauces numurs (Valsts kods: a2 + lēmuma koda veids: an..4 + Atsauces numurs: an..29)

1x

Izmanto kodus, kas noteikti B pielikumā attiecībā uz d.e. 1/10 Procedūra.

VIII sadaļa

VIII/6

Muitas vērtība

Valūta: a3 +

Summa: n..16,2

1x

Valūtai izmanto ISO trīsburtu valūtas kodus (ISO 4217).

VIII sadaļa

VIII/7

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa, kas jāatmaksā vai attiecībā uz kuru jāpiešķir atbrīvojums

Valūta: a3 +

Summa: n..16,2

1x

Valūtai izmanto ISO trīsburtu valūtas kodus (ISO 4217).

VIII sadaļa

VIII/8

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa veids

Savienības kodi: a1+n2

Nacionālie kodi: n1+an2

99x

Izmanto kodus, kas noteikti B pielikumā attiecībā uz d.e. 4/3 Nodokļu aprēķins – nodokļa veids.

VIII sadaļa

VIII/9

Juridiskais pamats

a1

1x

 

VIII sadaļa

VIII/10

Preču izmantošana vai galamērķis

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

VIII sadaļa

VIII/11

Formalitāšu pabeigšanas termiņš

n..3

1x

 

VIII sadaļa

VIII/12

Lēmuma pieņēmēja muitas dienesta paziņojums

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

VIII sadaļa

VIII/13

Atmaksāšanas vai atbrīvojuma piešķiršanas pamatojuma apraksts

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

VIII sadaļa

VIII/14

Bankas un konta rekvizīti

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

IX sadaļa

IX/1

Preču pārvietošana

Juridiskā pamata kods: an1 +

EORI numurs: an..17 +

Valsts: a2 +

Atrašanās vietas koda veids: a1 +

Identifikācijas apzīmētājs: a1 +

Ar kodu:

Atrašanās vietas identifikācija: an..35 +

Papildu identifikators: n..3

VAI

Apraksts brīvā tekstā:

Nosaukums / vārds, uzvārds: an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

999x

Pagaidu uzglabāšanas vietas adreses norādei izmanto struktūru un kodus, kas ir noteikti B pielikumā d.e. 5/23 Preču atrašanās vieta.

X sadaļa

X/1

Dalībvalsts(-is), uz kuru(-ām) attiecas regulārā kuģu satiksme

Apzīmētājs: n1 +

Valsts kods: a2

99x

Izmanto valsts kodus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1106/2012.

X sadaļa

X/2

Kuģa vārds

Kuģa vārds an..35 +

Kuģa IMO numurs: IMO + n7

99x

 

X sadaļa

X/3

Piestāšanas ostas

an8

99x

Kodu struktūra ir noteikta II sadaļā attiecībā uz d.e. 1/7 Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

X sadaļa

X/4

Saistības

Izvēles rūtiņa: n1

1x

 

XI sadaļa

XI/1

Par preču Savienības muitas statusa apliecinājuma reģistrāciju atbildīgā(-ās) muitas iestāde(-es)

an8

999x

Kodu struktūra ir noteikta II sadaļā attiecībā uz d.e. 1/7 Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

XII sadaļa

XII/1

Termiņš, kurā jāiesniedz papildu deklarācija

n..2

1x

 

XII sadaļa

XII/2

Apakšuzņēmējs

Nosaukums / vārds, uzvārds: an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

1x

 

XII sadaļa

XII/3

Apakšuzņēmēja identifikācija

an..17

1x

 

XIII sadaļa

XIII/1

Uzņēmumi, uz kuriem attiecas atļauja citās dalībvalstīs

Nosaukums an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

999x

 

XIII sadaļa

XIII/2

Uzņēmumu, uz kuriem attiecas atļauja citās dalībvalstīs, identifikācija

an..17

999x

 

XIII sadaļa

XIII/3

Uzrādīšanas muitas iestāde(-es)

an8

999x

Kodu struktūra ir noteikta II sadaļā attiecībā uz d.e. 1/7 Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

XIII sadaļa

XIII/4

PVN, akcīzes un statistikas iestāžu identifikācija

Nosaukums an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

999x

 

XIII sadaļa

XIII/5

PVN maksājuma veids

a1

1x

Izmanto kodus, kas noteikti B pielikumā attiecībā uz d.e. 4/8 Nodokļu aprēķins – maksāšanas veids.

XIII sadaļa

XIII/6

Nodokļu pārstāvis

Nosaukums an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

99x

 

XIII sadaļa

XIII/7

Nodokļu pārstāvja identifikācija

an..17

99x

Izmanto PVN numuru

XIII sadaļa

XIII/8

Nodokļu pārstāvja statusa kods

n1

1x (katram pārstāvim)

 

XIII sadaļa

XIII/9

Persona, kas ir atbildīga par akcīzes formalitātēm

Nosaukums an..70 +

Iela un numurs: an..70 +

Valsts: a2 +

Pasta indekss: an..9 +

Pilsēta: an..35

99x

 

XIII sadaļa

XIII/10

Personas, kas ir atbildīga par akcīzes formalitātēm, identifikācija

an..17

99x

 

XIV sadaļa

XIV/1

Atbrīvojums no uzrādīšanas paziņojuma

Izvēles rūtiņa: n1 +

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

XIV sadaļa

XIV/2

Atbrīvojums no prasības iesniegt pirmsizvešanas deklarāciju

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

XIV sadaļa

XIV/3

Par vietu, kur preces pieejamas kontrolei, atbildīgā muitas iestāde

an8

1x

Kodu struktūra ir noteikta II sadaļā attiecībā uz d.e. 1/7 Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

XIV sadaļa

XIV/4

Termiņš pilnīgas muitas deklarācijas ziņu iesniegšanai

n..2

1x

 

XV sadaļa

XV/1

Uzņēmējam deleģējamo formalitāšu un kontroles identifikācija

Brīvā tekstā: an..512

1x

 

XVI sadaļa

XVI/1

Saimnieciskā darbība

n1

1x

 

XVI sadaļa

XVI/2

Svēršanas aprīkojums

Brīvā tekstā: an..512

1x