ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 290. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 2., 7., 10., 24., 31., 36., 40., 62., 65., 75., 88., 99., 106., 115., 122., 126., 131., 142., 151., 156., 160., 164., 168., 175., 180., 183., 186., 196., 206., 212., 216., 221., 224., 231., 235., 253. un 265. pantu,

1. A pielikumā izklāstītās kopējās datu prasības attiecas uz tās informācijas apmaiņu un glabāšanu, kas nepieciešama pieteikumiem un lēmumiem.

2. B pielikumā izklāstītās kopējās datu prasības attiecas uz tās informācijas apmaiņu un glabāšanu, kas nepieciešama deklarācijām, paziņojumiem un muitas statusa apliecinājumiem.

Personas reģistrēšanas brīdī muitas dienesti vāc un glabā tādus datus par minēto personu, kas izklāstīti 12-01. pielikumā. Minētie dati ir EORI ieraksts.

Muitas dienesti var atļaut personām iesniegt ziņas, kas vajadzīgas EORI reģistrācijai, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

1. Uzņēmējs, kas neveic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, reģistrējas:

2. Neskarot 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, uzņēmēji, kas neveic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, reģistrējas muitas dienestos, pirms iesniegt muitas deklarāciju par pagaidu ievešanas procedūras piemērošanu precēm vai reeksporta deklarāciju šādas procedūras noslēgšanai, ja reģistrācija nepieciešama, lai izmantotu kopējo galvojumu pārvaldīšanas sistēmu.

3. Neskarot 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļu, uzņēmēji, kas veic uzņēmējdarbību kopīgā tranzītvalstī, reģistrējas muitas dienestos, pirms iesniegt muitas deklarāciju saskaņā ar Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru, ja šāda deklarācija ir iesniegta ievešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā vai ja tā izmantota kā pirmsizvešanas deklarācija.

4. Neskarot 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļu, uzņēmēji, kas veic uzņēmējdarbību Andorā vai Sanmarīno, reģistrējas muitas dienestos, pirms iesniegt muitas deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru, ja šāda deklarācija ir iesniegta ievešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā vai ja tā izmantota kā pirmsizvešanas deklarācija.

5. Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, uzņēmējs, kas kā pārvadātājs veic jūras, iekšējo ūdensceļu vai gaisa pārvadājumus, nereģistrējas muitas dienestos, ja tam piešķirts trešās valsts unikāls identifikācijas numurs saskaņā ar trešās valsts tirgotāju partnerības programmu, ko atzinusi Savienība.

6. Ja nepieciešama reģistrācija saskaņā ar šo pantu, tā notiek muitas dienestos, kas ir atbildīgi par vietu, kurā uzņēmējs iesniedz deklarāciju vai pieteikumu saņemt lēmumu.

1. Personas, kas nav uzņēmēji, reģistrējas muitas dienestos, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja persona, kas nav uzņēmējs, tikai dažreiz iesniedz muitas deklarācijas un ja muitas dienesti uzskata, ka tas ir pamatoti, reģistrāciju nepieprasa.

2. Muitas dienests reģistrē EORI numura anulēšanas datumu un paziņo to reģistrētajai personai.

1. Laikposms, kurā pieteikuma iesniedzējs var paust savu viedokli pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas to ietekmētu nelabvēlīgi, ir 30 dienas.

2. Neskarot 1. punktu, muitas dienesti var pieprasīt attiecīgajai personai paust savu viedokli 24 stundu laikā, ja lēmums attiecas uz tādu preču kontroles rezultātiem, par kurām nav iesniegta kopsavilkuma deklarācija, pagaidu uzglabāšanas deklarācija, reeksporta deklarācija vai muitas deklarācija.

Ja Kodeksa 22. panta 6. punkta pirmajā daļā minētais paziņojums sniegts pārbaudes vai kontroles procesa satvarā, paziņojumu var sniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Ja pieteikums iesniegts vai lēmums paziņots, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, paziņojumu var sniegt, izmatojot tos pašus līdzekļus.

Konkrētie gadījumi, kad pieteikuma iesniedzējam nav dota iespēja paust savu viedokli, ir šādi:

1. Pieteikumu lēmumam, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, pieņem ar nosacījumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

2. Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, tajā minētais laikposms ir trīs gadi, ja iepriekšējais lēmums anulēts saskaņā ar Kodeksa 27. panta 1. punktu vai ja pieteikums ir tāds pieteikums atzītā uzņēmēja statusam, kas iesniegts saskaņā ar Kodeksa 38. pantu.

Ja nav iespējams noteikt kompetento muitas dienestu saskaņā ar Kodeksa 22. panta 1. punkta trešo daļu, kompetentais muitas dienests ir tās vietas muitas dienests, kurā tiek glabāti vai ir pieejami pieteikuma iesniedzēja reģistri un dokumentācija, kas ļauj muitas dienestam pieņemt lēmumu (galvenie uzskaites reģistri muitas vajadzībām).

1. Ja pēc pieteikuma pieņemšanas muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, uzskata, ka, lai pieņemtu lēmumu, ir nepieciešams lūgt papildu informāciju no pieteikuma iesniedzēja, tas nosaka pieteikuma iesniedzējam šādas informācijas sniegšanas termiņu, kas nepārsniedz 30 dienas. Kodeksa 22. panta 3. punktā paredzēto lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina par šo laikposmu. Pieteikuma iesniedzēju informē par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarinājumu.

2. Ja piemēro 8. panta 1. punktu, Kodeksa 22. panta 3. punktā paredzēto lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina par 30 dienām. Pieteikuma iesniedzēju informē par pagarinājumu.

3. Ja muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pagarina minēto laikposmu, lai apspriestos ar citu muitas dienestu, lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina par tādu pašu laikposmu, par kādu pagarināts apspriešanās laikposms. Pieteikuma iesniedzēju informē par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarinājumu.

4. Ja ir nopietni iemesli aizdomām par tiesību aktu muitas jomā pārkāpumu un ja muitas dienesti tādēļ veic izmeklēšanu, lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina par laikposmu, kas nepieciešams minētās izmeklēšanas noslēgšanai. Šāds pagarinājums nepārsniedz deviņus mēnešus. Pieteikuma iesniedzēju informē par pagarinājumu, ja tas neapdraud izmeklēšanu.

Šādos gadījumos lēmums stājas spēkā dienā, kas atšķiras no dienas, kad pieteikuma iesniedzējs to saņem, vai kas tiek uzskatīta par dienu, kad viņš to ir saņēmis:

1. Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, atkārtoti novērtē lēmumu šādos gadījumos:

2. Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, paziņo atkārtotā novērtējuma rezultātus lēmuma turētājam.

1. Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, to aptur nevis anulē, atsauc vai groza saskaņā ar Kodeksa 23. panta 3. punktu, 27. vai 28. pantu, ja:

2. Gadījumos, kas minēti 1. punkta b) un c) apakšpunktā, lēmuma turētājs paziņo muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, par pasākumiem, ko viņš īstenos, lai nodrošinātu visu nosacījumu vai pienākumu izpildi, kā arī vajadzīgo laikposmu minēto pasākumu īstenošanai.

1. Gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā, apturēšanas laikposms, ko noteicis kompetentais muitas dienests, atbilst laikposmam, kas vajadzīgs muitas dienestam, lai noteiktu, vai ir izpildīti nosacījumi anulēšanai, atsaukšanai vai grozīšanai. Šis laikposms nedrīkst pārsniegt 30 dienas.

Tomēr, ja muitas dienests uzskata, ka lēmuma turētājs iespējams neatbilst kritērijiem, kas noteikti Kodeksa 39. panta a) punktā, lēmumu aptur, kamēr tiek noskaidrots, vai kāda no turpmāk minētajām personām izdarījusi nopietnus vai atkārtotus pārkāpumus:

2. Gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, apturēšanas laikposms, ko noteicis muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, atbilst laikposmam, ko saskaņā ar 16. panta 2. punktu paziņojis lēmuma turētājs. Attiecīgā gadījumā pēc lēmuma turētāja pieprasījuma apturēšanas laikposmu var vēl pagarināt.

Apturēšanas laikposmu var vēl pagarināt par laikposmu, kas vajadzīgs kompetentajam muitas dienestam, lai pārbaudītu, vai minētie pasākumi nodrošina nosacījumu vai pienākumu izpildi. Šis laikposms nepārsniedz 30 dienas.

3. Ja pēc lēmuma apturēšanas muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, iecerējis anulēt, atsaukt vai grozīt minēto lēmumu saskaņā ar Kodeksa 23. panta 3. punktu, 27. vai 28. pantu, apturēšanas laikposms, kas noteikts saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, attiecīgā gadījumā būtu jāpagarina līdz brīdim, kad tiks pieņemts lēmums par anulēšanu, atsaukšanu vai grozīšanu.

1. Apturēšanas lēmumu pārtrauc, beidzoties apturēšanas laikposmam, ja vien pirms šā laikposma beigām nerodas kāda no turpmāk minētajām situācijām:

2. Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, informē lēmuma turētāju par apturēšanas izbeigšanu.

1. Atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 1. punkta trešās daļas, pieteikumu lēmumam par saistošu izziņu un visus pavaddokumentus un pamatojošos dokumentus iesniedz kompetentajam muitas dienestam dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību, vai kompetentajam muitas dienestam dalībvalstī, kurā attiecīgā izziņa tiks izmantota.

2. Tiek uzskatīts, ka, iesniedzot pieteikumu lēmumam par saistošu izziņu, pieteikuma iesniedzējs piekrīt tam, ka visi dati saistībā ar lēmumu, tostarp fotogrāfijas, attēli un brošūras, izņemot konfidenciālu informāciju, tiks publiskoti Komisijas interneta vietnē. Publiskojot datus, ievēro tiesības uz personas datu aizsardzību.

3. Ja nav elektroniskas sistēmas, lai iesniegtu pieteikumus lēmumiem par saistošu izziņu par izcelsmi (SII), dalībvalstis var atļaut iesniegt minētos pieteikumus, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

1. Ja Komisija informē muitas dienestus, ka ir apturēta SIT un SII lēmumu pieņemšana saskaņā ar Kodeksa 34. panta 10. punkta a) apakšpunktu, lēmuma pieņemšanas termiņu, kas minēts Kodeksa 22. panta 3. punkta pirmajā daļā, var pagarināt līdz brīdim, kad Komisija paziņo muitas dienestiem, ka ir nodrošināta pareiza un vienota tarifu klasifikācija vai izcelsmes noteikšana.

Šis pagarinātais laikposms, kas minēts pirmajā daļā, nav ilgāks par 10 mēnešiem, bet izņēmuma gadījumos var noteikt papildu pagarinājumu, kas nepārsniedz piecus mēnešus.

2. Laikposms, kas minēts Kodeksa 22. panta 3. punkta otrajā daļā, var pārsniegt 30 dienas, ja šajā laikposmā nav iespējams pabeigt analīzi, ko muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, uzskata par vajadzīgu lēmuma pieņemšanai.

Ja pieteikums SII lēmumam iesniegts, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, muitas dienesti var paziņot SII lēmumu pieteikuma iesniedzējam, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Tādu noteikumu piemērošanas ierobežošana, kas attiecas uz atkārtotu novērtējumu un apturēšanu

Regulas 15.–18. pantu attiecībā uz atkārtotu novērtējumu un lēmumu apturēšanu nepiemēro lēmumiem par saistošu izziņu.

1. Ja atzītais uzņēmējs, kurš saņēmis atļauju drošībai un drošumam (AEOS), kā minēts Kodeksa 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā, savā vārdā iesniedz pirmsizvešanas deklarāciju muitas deklarācijas vai reeksporta deklarācijas veidā, citas ziņas papildus tām, kas prasītas minētājās deklarācijās, nav jāiesniedz.

2. Ja AEOS tādas citas personas vārdā, kas arī ir AEOS, iesniedz pirmsizvešanas deklarāciju muitas deklarācijas vai reeksporta deklarācijas veidā, citas ziņas papildus tām, kas prasītas minētājās deklarācijās, nav jāiesniedz.

1. Pie atzītā uzņēmēja (AEO) retāk veic fiziskas pārbaudes un dokumentu pārbaudes nekā pie citiem uzņēmējiem.

2. Ja AEOS iesniedzis ievešanas kopsavilkuma deklarāciju vai Kodeksa 130. pantā minētajos gadījumos – muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, vai ja AEOS iesniedzis paziņojumu un nodrošinājis piekļuvi ziņām, kas saistītas ar tā ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, savā datorsistēmā, kā minēts Kodeksa 127. panta 8. punktā, ja sūtījums ir izraudzīts fiziskai pārbaudei, pirmā ievešanas muitas iestāde, kas minēta Kodeksa 127. panta 3. punktā, paziņo šo faktu AEOS. Šo paziņojumu sniedz pirms preču ievešanas Savienības muitas teritorijā.

Šo paziņojumu sniedz arī pārvadātājam, ja tas atšķiras no pirmajā daļā minētā AEOS, ar nosacījumu, ka pārvadātājs ir AEOS, kura sistēmas ir pieslēgtas elektroniskajām sistēmām, kas saistītas ar pirmajā daļā minētajām deklarācijām.

Šo paziņojumu nesniedz, ja tas var apdraudēt veicamās pārbaudes vai to rezultātus.

3. Ja AEO iesniedz pagaidu uzglabāšanas deklarāciju vai muitas deklarāciju saskaņā ar Kodeksa 171. pantu, muitas iestāde, kuras kompetencē ir saņemt minēto pagaidu uzglabāšanas deklarāciju vai muitas deklarāciju, ja sūtījums ir izraudzīts muitas kontrolei, paziņo šo faktu AEO. Šo paziņojumu sniedz pirms preču uzrādīšanas muitai.

Šo paziņojumu nesniedz, ja tas var apdraudēt veicamās pārbaudes vai to rezultātus.

4. Ja sūtījumi, ko deklarējis AEO, izraudzīti fiziskai pārbaudei vai dokumentu pārbaudei, minētās pārbaudes veic prioritārā kārtā.

Pēc AEO pieprasījuma pārbaudes var veikt tādā vietā, kas nav vieta, kur preces jāuzrāda muitai.

5. Paziņojumi, kas minēti 2. un 3. punktā, neattiecas uz muitas kontroli, par ko tiek lemts, pamatojoties uz pagaidu uzglabāšanas deklarāciju vai muitas deklarāciju pēc preču uzrādīšanas.

Labvēlīgāku režīmu, kas minēts 24. pantā, nepiemēro jebkādai muitas kontrolei, kas attiecas uz konkrētiem paaugstināta apdraudējuma līmeņiem vai kontroles pienākumiem, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos.

Tomēr muitas dienesti prioritārā kārtā veic nepieciešamās apstrādes darbības, formalitātes un kontroli attiecībā uz sūtījumiem, ko deklarējis AEOS.

1. Papildus tādiem nosacījumiem pieteikuma pieņemšanai, kas paredzēti 11. panta 1. punktā, lai pieteiktos AEO statusam, pieteikuma iesniedzējs kopā ar pieteikumu iesniedz pašnovērtējuma anketu, ko dara pieejamu muitas dienesti.

2. Uzņēmējs iesniedz vienu vienotu pieteikumu AEO statusam, kas aptver visas šā uzņēmēja pastāvīgās darījumdarbības vietas Savienības muitas teritorijā.

Ja kompetento muitas dienestu nevar noteikt saskaņā ar Kodeksa 22. panta 1. punktu vai šīs regulas 12. pantu, pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts muitas dienestam, kurā pieteikuma iesniedzējam ir pastāvīga darījumdarbības vieta un kurā tiek glabāta vai ir pieejama informācija par tā vispārējām loģistikas darbībām Savienībā, kā norādīts pieteikumā.

1. Kodeksa 22. panta 3. punkta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt par laikposmu līdz 60 dienām.

2. Ja ir ierosināts kriminālprocess, kas liek šaubīties, vai pieteikuma iesniedzējs izpilda nosacījumus, kas minēti Kodeksa 39. panta a) punktā, attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina uz laiku, kas vajadzīgs, lai pabeigtu minēto procesu.

Atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 4. punkta, atļauja, ar ko piešķir AEO statusu (“AEO atļauja”), stājas spēkā piektajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas.

1. Ja AEO atļauja ir apturēta sakarā ar neatbilstību kādam no kritērijiem, kas minēti Kodeksa 39. pantā, jebkādu lēmumu, kurš pieņemts attiecībā uz šo AEO un ir saistīts ar AEO atļauju kopumā vai ar kādu no konkrētajiem kritērijiem, kas lika apturēt AEO atļauju, muitas dienests, kas ir pieņēmis šo lēmumu, to aptur.

2. Tā lēmuma apturēšana, kas attiecas uz tiesību aktu muitas jomā piemērošanu saistībā ar AEO, automātiski neaptur AEO atļauju.

3. Ja lēmums attiecībā uz personu, kas ir gan AEOS, gan uzņēmējs, kuram ir atzītā uzņēmēja statuss muitas vienkāršojumiem (AEOC), kā minēts Kodeksa 38. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir apturēts saskaņā ar 16. panta 1. punktu, jo nosacījumi, kas izklāstīti Kodeksa 39. panta d) punktā, nav izpildīti, viņa AEOC atļauja tiek apturēta, bet AEOS atļauja paliek spēkā.

Ja lēmums attiecībā uz personu, kas ir gan AEOS, gan AEOC, ir apturēts saskaņā ar 16. panta 1. punktu, jo nosacījumi, kas izklāstīti Kodeksa 39. panta e) punktā, nav izpildīti, viņa AEOS atļauja tiek apturēta, bet AEOC atļauja paliek spēkā.

FAKTORI, PAMATOJOTIES UZ KURIEM PIEMĒRO IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKĻUS UN CITUS PASĀKUMUS ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU

Šādas preces uzskata par precēm, kas pilnībā iegūtas kādā valstī vai teritorijā:

Preces, kas uzskaitītas 22-01. pielikumā, uzskata par tādām precēm, kurām pēdējā būtiskā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija, notikusi kādā valstī vai teritorijā, kurā ir izpildīti minētajā pielikumā izklāstītie noteikumi vai kas ir nosakāma ar šiem noteikumiem.

Ikvienu pārstrādes vai apstrādes darbību, kas veikta citā valstī vai teritorijā, uzskata par ekonomiski nepamatotu, ja, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, tiek konstatēts, ka šīs darbības mērķis bija izvairīties no tādu pasākumu piemērošanas, kas minēti Kodeksa 59. pantā.

Attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas 22-01. pielikums, piemēro nodaļas palīgnoteikumus par attiecīgajām precēm.

Attiecībā uz precēm, uz kurām neattiecas 22-01. pielikums, ja pēdējā apstrāde vai pārstrāde uzskatāma par ekonomiski nepamatotu, uzskata, ka preču pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija, notikusi valstī vai teritorijā, kurā ir lielākās daļas materiālu izcelsme, ko noteic, pamatojoties uz materiālu vērtību.

Turpmāk minētais netiek uzskatīts par būtisku ekonomiski pamatotu pārstrādi vai apstrādi izcelsmes piešķiršanas nolūkos:

1. Par tādu palīgierīču, rezerves daļu vai darbarīku izcelsmi, kurus piegādā kopā ar kādu no precēm, kas uzskaitītas kombinētās nomenklatūras XVI, XVII un XVIII sadaļā, un kuri ir daļa no to parastā aprīkojuma, uzskata to pašu izcelsmi kā minētajām precēm.

2. Par tādu būtisku rezerves daļu izcelsmi, kas lietojamas kopā ar kādu no precēm, kuras uzskaitītas kombinētās nomenklatūras XVI, XVII un XVIII sadaļā un kuras iepriekš laistas brīvā apgrozībā Savienībā, uzskata to pašu izcelsmi kā minētajām precēm, ja attiecīgo būtisko rezerves daļu iestrāde ražošanas stadijā nebūtu mainījusi to izcelsmi.

1. Lai noteiktu, vai preču izcelsme ir kādā valstī vai teritorijā, neņem vērā šādu elementu izcelsmi:

2. Lai gan saskaņā ar 5. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu, kas izklāstīts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (12) I pielikumā, klasifikācijas nolūkos iepakojuma materiālus un iepakojuma tvertnes uzskata par produkta daļu, izcelsmes noteikšanas nolūkos tos neņem vērā, izņemot gadījumus, kad 22-01. pielikuma noteikums, ko piemēro attiecīgajām precēm, ir balstīts uz pievienotās vērtības procentuālo vērtību.

1. Pieteikumu izziņas INF 4 saņemšanai var sagatavot, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, un tas atbilst datu prasībām, kas uzskaitītas 22-02. pielikumā.

Līdzekļi, lai pieteiktos atzīto eksportētāju atļauju saņemšanai un izdošanai

Pieteikumu atzītā eksportētāja statusam, lai sagatavotu preferenciālās izcelsmes apliecinājumus, var iesniegt un atzītā eksportētāja atļaujas var izdot, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Pieteikumus reģistrētā eksportētāja statusa iegūšanai var iesniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Jēdziena “noteiktas izcelsmes produkti” definīcija, ko piemēroSavienības VPS satvarā

Par produktiem, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī, uzskata šādus produktus:

1. Attiecīgajā saņēmējā valstī izpilda šajā apakšiedaļā izklāstītos nosacījumus noteiktas izcelsmes statusa iegūšanai.

2. Termins “saņēmēja valsts” ietver, bet nevar pārsniegt, minētās valsts teritoriālo jūru Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (1982. gada 10. decembra Montego līča konvencija) izpratnē.

3. Ja no saņēmējas valsts uz citu valsti eksportētus noteiktas izcelsmes produktus ieved atpakaļ, tad tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes produktiem, ja vien kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā nevar pierādīt, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

1. Produkti, kas deklarēti laišanai brīvā apgrozībā Savienībā, ir tie paši produkti, kas eksportēti no tās saņēmējas valsts, kuru uzskata par to izcelsmes valsti. Kamēr produkti nav deklarēti laišanai brīvā apgrozībā, tie nedrīkst būt pārveidoti, nekādā veidā transformēti, pakļauti nekādām darbībām, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī, vai marķējuma, etiķešu, plombu piestiprināšanu vai citu dokumentu pievienošanu, lai nodrošinātu atbilstību konkrētām iekšējām prasībām, ko piemēro Savienībā.

2. Produkti, kas saskaņā ar 53., 54., 55. vai 56. pantu kumulācijas nolūkā ievesti saņēmējā valstī, ir tie paši produkti, kas eksportēti no tās valsts, kuru uzskata par to izcelsmes valsti. Kamēr minētie produkti nav deklarēti attiecīgajai muitas procedūrai importa valstī, tie nedrīkst būt pārveidoti, nekādā veidā transformēti, pakļauti nekādām darbībām, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī.

3. Produktus var uzglabāt, ja tie paliek muitas uzraudzībā tranzīta valstī vai valstīs.

4. Sūtījumu sadalīšana var notikt, ja to veic vai par to uzņemas atbildību eksportētājs un ja attiecīgās preces paliek muitas uzraudzībā tranzīta valstī vai valstīs.

5. Uzskata, ka 1.–4. punkta nosacījumi ir izpildīti, ja muitas dienestiem nav pamata uzskatīt pretējo; šādos gadījumos muitas dienesti var pieprasīt, lai deklarētājs iesniedz pierādījumus par atbilstību, kas var būt dažāda veida, ieskaitot līgumā paredzēto pārvadājumu dokumentus, piemēram, kravaszīmes vai faktisku vai konkrētu pierādījumu, kura pamatā ir iepakojumu marķējums vai numerācija, vai jebkuru ar pašām precēm saistītu pierādījumu.

2. Apzīmējums “tās kuģi” un “tās apstrādes kuģi” 1. punkta h) un i) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un apstrādes kuģiem, kas atbilst visām šādām prasībām:

3. Nosacījumi, kas minēti 2. punktā, var būt izpildīti dalībvalstīs vai dažādās saņēmējās valstīs, ja visas saņēmējas valstis gūst labumu no reģionālās kumulācijas saskaņā ar 55. panta 1. un 5. punktu. Šajā gadījumā uzskata, ka produktiem ir tās saņēmējas valsts izcelsme, ar kuras karogu peld kuģis vai apstrādes kuģis saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu.

Pirmo daļu piemēro tikai ar nosacījumu, ka ir izpildīti 55. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

1. Neskarot 47. un 48. pantu, produktus, kuri nav pilnībā iegūti attiecīgajā saņēmējā valstī 44. panta nozīmē, uzskata par produktiem ar izcelsmi šajā valstī ar nosacījumu, ka attiecībā uz šīm precēm ir izpildīti 22-03. pielikuma sarakstā minētie nosacījumi.

2. Ja produktu, kas valstī ieguvis noteiktas izcelsmes statusu saskaņā ar 1. punktu, pēc tam minētajā valstī pārstrādā un izmanto par materiālu cita produkta ražošanai, nenoteiktas izcelsmes materiāli, kas varētu būt izmantoti tā ražošanā, netiek ņemti vērā.

Tomēr, ja attiecīgais noteikums pamatojas uz atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam, tad, lai ņemtu vērā izmaksu un valūtas kursa svārstības, nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību var aprēķināt, pamatojoties uz vidējo vērtību, kā noteikts 2. punktā.

2. Gadījumā, kas minēts 1. punkta otrajā daļā, produkta vidējo ražotāja cenu un izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vidējo vērtību attiecīgi aprēķina, pamatojoties uz visu iepriekšējā finanšu gadā pārdoto produktu ražotāja cenu summu un visu iepriekšējā finanšu gadā produktu ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtības summu, kā noteikts eksportētājā valstī, vai, ja nav pieejami dati par pilnu finanšu gadu, īsāku laikposmu, kas nevar būt īsāks par trim mēnešiem.

3. Eksportētāji, kas izvēlējušies aprēķinus, kuru pamatā ir vidējā vērtība, konsekventi piemēro šo metodi gadā, kas seko atsauces finanšu gadam, vai attiecīgā gadījumā gadā, kas seko īsākam laikposmam, kurš izmantots par atsauci. Viņi var pārtraukt piemērot šo metodi, ja noteiktā finanšu gadā vai īsākā reprezentatīvā laikposmā, kas nav īsāks par trijiem mēnešiem, viņi konstatē, ka vairs nepastāv izmaksu un valūtas kursa svārstības, kas pamatoja šādas metodes izmantojumu.

4. Vidējās vērtības, kas minētas 2. punktā, izmanto par ražotāja cenu un attiecīgi nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, lai pārbaudītu atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam.

1. Neskarot 3. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 45. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai produktam piešķirtu noteiktas izcelsmes produkta statusu, tiek uzskatītas šādas darbības:

2. Lai piemērotu 1. punktu, darbības uzskata par vienkāršām, ja to veikšanai nav vajadzīgas ne īpašas prasmes, ne šādu darbību veikšanai īpaši ražotas vai uzstādītas mašīnas, aparāti vai darbarīki.

3. Nosakot, vai ar attiecīgo produktu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības jāuzskata par nepietiekamām 1. punkta nozīmē, jāņem vērā visas saņēmējā valstī ar attiecīgo produktu veiktās darbības.

1. Atkāpjoties no 45. panta un ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas saskaņā ar 22-03. pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nav jāizmanto attiecīgā produkta ražošanai, tomēr var izmantot ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība vai novērtētais neto svars produktā nepārsniedz:

2. Panta 1. punkts neļauj pārsniegt maksimālo nenoteiktas izcelsmes materiālu saturu procentos, kā norādīts 22-03. pielikuma sarakstā izklāstītajos noteikumos.

3. Panta 1. un 2. punktu nepiemēro produktiem, kas pilnībā iegūti saņēmējā valstī 44. panta nozīmē. Tomēr, neskarot 47. pantu un 49. panta 2. punktu, minētajos punktos paredzēto pielaidi tomēr piemēro visu to materiālu summai, kuri izmantoti produkta ražošanā un par kuriem 22-03. pielikuma sarakstā minētais noteikums attiecībā uz šādu produktu paredz, ka šiem materiāliem jābūt pilnībā iegūtiem.

1. Kvalifikācijas vienība šīs apakšiedaļas noteikumu piemērošanai ir konkrētais produkts, ko uzskata par pamatvienību, klasificējot pēc harmonizētās sistēmas.

2. Ja sūtījumā ir vairāki vienādi produkti, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā pozīcijā, tad, piemērojot šīs apakšiedaļas noteikumus, katru vienību ņem vērā atsevišķi.

3. Ja saskaņā ar harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo interpretācijas noteikumu klasifikācijas nolūkiem iesaiņojumu uzskata par produkta daļu, tad iesaiņojumu ņem vērā izcelsmes noteikšanai.

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli un kas ir daļa no to parastā aprīkojuma un ietilpst to ražotāja cenā, uzskata par vienotu veselumu kopā ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli.

Uzskata, ka komplektiem, kas definēti harmonizētās sistēmas 3. vispārīgajā interpretācijas noteikuma b) punktā, ir noteikta izcelsme, ja visām to sastāvdaļām ir noteikta izcelsme.

Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes produktiem un nenoteiktas izcelsmes produktiem, tad komplektu kopumā uzskata par noteiktas izcelsmes produktu ar nosacījumu, ka nenoteiktas izcelsmes produktu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

Lai noteiktu to, vai produkts ir noteiktas izcelsmes produkts, neņem vērā šādu produktu izcelsmi, kuri varētu būt izmantoti tā ražošanā:

Tādi noteikumi par kumulāciju un materiālu krājumu pārvaldību,ko piemēro Savienības VPS satvarā

Divpusēja kumulācija ļauj uzskatīt produktus, kuru izcelsme ir Savienībā, par materiāliem, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī, kad tos iekļauj minētajā valstī ražotajā produktā, ar nosacījumu, ka tajā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 47. panta 1. punktā aprakstītās darbības.

Regulas 41.–52. pantu un noteikumus par izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi piemēro mutatis mutandis eksportam no Savienības uz saņēmēju valsti divpusējās kumulācijas piemērošanai.

1. Kumulācija ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju ļauj uzskatīt produktus, kuru izcelsme ir šajās valstīs, par materiāliem, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī, ar nosacījumu, ka tajās veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 47. panta 1. punktā aprakstītās darbības.

2. Kumulāciju ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju nepiemēro produktiem, uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas 1.–24. nodaļa.

1. Reģionālo kumulāciju piemēro šādām četrām atsevišķām reģionālajām grupām:

2. Reģionālo kumulāciju starp vienas reģionālās grupas valstīm piemēro tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Šā punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā, ja 22-03. pielikuma II daļā aprakstītā kvalifikācijas darbība nav vienāda visām kumulācijā iesaistītajām valstīm, to produktu izcelsmi, kuri reģionālās kumulācijas piemērošanai no vienas reģionālās grupas valsts eksportēti uz citu valsti, nosaka, pamatojoties uz noteikumu, ko piemērotu, ja produkti tiktu eksportēti uz Savienību.

Ja reģionālās grupas valstis jau pirms 2011. gada 1. janvāra ir izpildījušas pirmās daļas c) un d) apakšpunkta prasības, jauna apņemšanās nav vajadzīga.

3. Materiālus, kas uzskaitīti 22-04. pielikumā, izslēdz no 2. punktā paredzētās reģionālās kumulācijas, ja:

4. Reģionālo kumulāciju starp vienas reģionālās grupas saņēmējām valstīm piemēro tikai tad, ja apstrāde un pārstrāde, ko veic saņēmējā valstī, kurā materiāli ir papildu pārstrādāti vai iestrādāti, pārsniedz 47. panta 1. punktā aprakstītās darbības, un attiecībā uz tekstilizstrādājumiem pārsniedz arī 22-05. pielikumā izklāstītās darbības.

Ja pirmajā daļā paredzētais nosacījums nav izpildīts un ar materiāliem veikta viena vai vairākas darbības, kas aprakstītas 47. panta 1. punkta b)–q) apakšpunktā, valsts, kas norādāma kā izcelsmes valsts izcelsmes apliecinājumā, kurš izdots vai sagatavots eksportēšanas nolūkos uz Savienību, ir tā reģionālās grupas valsts, kurā ir vislielākā to izmantoto materiālu vērtība, kuru izcelsme ir citās reģionālās grupas valstīs.

Ja produktus eksportē bez tālākas apstrādes vai pārstrādes vai ar tiem veikta darbības, kas aprakstītas 47. panta 1. punkta a) apakšpunktā, valsts, kas norādāma kā izcelsmes valsts izcelsmes apliecinājumā, kurš izdots vai sagatavots eksportēšanas nolūkos uz Savienību, ir saņēmēja valsts, kas norādīta izcelsmes apliecinājumā, kurš izdots vai sagatavots saņēmējā valstī, kurā produkti saražoti.

5. Pēc I grupas vai III grupas saņēmējas valsts iestāžu pieprasījuma Komisija var piešķirt reģionālo kumulāciju starp minēto grupu valstīm ar nosacījumu, ka Komisija ir pārliecinājusies, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Pirmajā daļā minētajam pieprasījumam pievieno pierādījumus par to, ka ir ievēroti šajā daļā izklāstītie nosacījumi. To adresē Komisijai. Komisija pieņems lēmumu par pieprasījumu, ņemot vērā visus ar kumulāciju saistītos elementus, ko uzskata par vajadzīgiem, tostarp materiālus, kam piemērojama kumulācija.

6. Kad tā piešķirta, reģionālā kumulācija starp I grupas vai III grupas saņēmējām valstīm ļauj uzskatīt, ka materiālu, kuru izcelsme ir vienas reģionālās grupas valstī, izcelsme ir citas reģionālās grupas valstī, ja tie iekļauti tajā iegūtajā produktā ar nosacījumu, ka pēdējā minētajā saņēmējā valstī veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 47. panta 1. punktā aprakstītās darbības un attiecībā uz tekstilizstrādājumiem arī 22-05. pielikumā izklāstītās darbības.

Ja pirmajā daļā paredzētais nosacījums nav izpildīts un ar materiāliem veikta viena vai vairākas darbības, kas aprakstītas 47. panta 1. punkta b)–q) apakšpunktā, valsts, kas eksportēšanas nolūkos uz Savienību norādāma kā izcelsmes valsts izcelsmes apliecinājumā, ir valsts, kas piedalās kumulācijā un kurā ir vislielākā to izmantoto materiālu vērtība, kuru izcelsme ir citās valstīs, kas piedalās kumulācijā.

Ja produktus eksportē bez tālākas apstrādes vai pārstrādes vai ar tiem veikta viena vai vairākas darbības, kas aprakstītas 47. panta 1. punkta a) apakšpunktā, valsts, kas norādāma kā izcelsmes valsts izcelsmes apliecinājumā, kurš izdots vai sagatavots eksportēšanas nolūkos uz Savienību, ir saņēmēja valsts, kas norādīta izcelsmes apliecinājumā, kurš izdots vai sagatavots saņēmējā valstī, kurā produkti saražoti.

7. Komisija publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) datumu, kurā stājas spēkā 5. punktā paredzētā kumulācija starp I grupas un III grupas valstīm, minētajā kumulācijā iesaistītās valstis un attiecīgā gadījumā to materiālu sarakstu, uz kuriem attiecas kumulācija.

8. Regulas 41.–52. pantu un noteikumus par izcelsmes apliecinājumu izdošanu vai sagatavošanu, un noteikumus par izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi piemēro mutatis mutandis eksportam reģionālās kumulācijas nolūkos no vienas saņēmējas valsts uz citu saņēmēju valsti.

1. Pēc jebkuras saņēmējas valsts iestāžu pieprasījuma Komisija var piešķirt paplašinātu kumulāciju starp saņēmēju valsti un valsti, ar kuru Savienībai ir spēkā esošs brīvās tirdzniecības nolīgums saskaņā ar XXIV pantu Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT), ar nosacījumu, ka ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Pieprasījumā, kas minēts pirmajā daļā, ir to materiālu saraksts, uz kuriem attiecas kumulācija, un tam pievieno pierādījumus par to, ka ievēroti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi. To adresē Komisijai. Ja attiecīgie materiāli mainās, iesniedz citu pieprasījumu.

Materiālus, kas iekļauti harmonizētās sistēmas 1.–24. nodaļā, izslēdz no paplašinātās kumulācijas.

2. Panta 1. punktā minētās paplašinātās kumulācijas gadījumā izmantoto materiālu izcelsmi un piemērojamo dokumentāro izcelsmes apliecinājumu nosaka saskaņā ar attiecīgajā brīvās tirdzniecības nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem. Uz Savienību eksportējamo produktu izcelsmi nosaka saskaņā ar 2. apakšiedaļā izklāstītajiem izcelsmes noteikumiem.

Lai iegūtais produkts saņemtu noteiktas izcelsmes statusu, materiāliem, kuru izcelsme ir valstī, ar kuru Savienībai ir brīvās tirdzniecības nolīgums un kuri saņēmējā valstī izmantoti uz Savienību eksportējamā produkta ražošanā, nav nepieciešama pietiekama apstrāde vai pārstrāde, ar nosacījumu, ka attiecīgajā saņēmējā valstī veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 47. panta 1. punktā aprakstītās darbības.

3. Komisija publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) datumu, kurā stājas spēkā paplašinātā kumulācija, minētajā kumulācijā iesaistītās valstis un to materiālu sarakstu, uz kuriem attiecas kumulācija.

Divpusējā kumulācija vai kumulācija ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju apvienojumā ar reģionālo kumulāciju

Ja divpusējo kumulāciju vai kumulāciju ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju izmanto apvienojumā ar reģionālo kumulāciju, iegūtais produkts iegūst izcelsmi vienā no attiecīgās reģionālās grupas valstīm, izcelsmi nosakot saskaņā ar 55. panta 4. punkta pirmo un otro daļu vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 55. panta 6. punkta pirmo un otro daļu.

1. Ja produkta apstrādē vai pārstrādē izmantoti gan noteiktas, gan nenoteiktas izcelsmes atvietojami materiāli, dalībvalstu muitas dienesti pēc uzņēmēju, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, rakstiska pieprasījuma var atļaut materiālu pārvaldību Savienībā, izmantojot uzskaites nošķiršanas metodi turpmākam eksportam uz saņēmēju valsti divpusējās kumulācijas satvarā, un šie materiāli nav jāglabā dažādos krājumos.

2. Dalībvalstu muitas dienesti var piešķirt 1. punktā minēto atļauju saskaņā ar jebkādiem nosacījumiem, kurus tie uzskata par piemērotiem.

Atļauju piešķir tikai tad, ja, izmantojot 1. punktā minēto metodi, jebkurā laikā var nodrošināt, ka to produktu daudzums, kurus var uzskatīt par “Savienības izcelsmes produktiem”, ir tāds pats, kādu būtu varēts iegūt, izmantojot krājumu fiziskas nošķiršanas metodi.

Ja atļauja piešķirta, metodi piemēro un tās piemērošanu reģistrē, pamatojoties uz Savienībā piemērojamajiem vispārējiem grāmatvedības uzskaites principiem.

3. Šā panta 1. punktā minētās metodes izmantotājs sagatavo izcelsmes apliecinājumu vai – kamēr nepiemēro reģistrēto eksportētāju sistēmu – tā pieprasījumu tam produktu daudzumam, kurus var uzskatīt par Savienības izcelsmes produktiem. Pēc dalībvalstu muitas dienestu pieprasījuma metodes izmantotājs sniedz paskaidrojumu par to, kā minētais daudzums tiek pārvaldīts.

4. Dalībvalstu muitas dienesti uzrauga 1. punktā minētās atļaujas izmantošanu.

Jēdziena “noteiktas izcelsmes produkti” definīcija, ko piemēro izcelsmes noteikumu satvarā, attiecībā uz preferenciāliem tarifa pasākumiem, ko Savienība vienpusēji attiecinājusi uz dažām valstīm vai teritorijām

1. Noteikumos par preferenciāliem tarifa pasākumiem, ko Savienība pieņēmusi vienpusēji attiecībā uz dažām valstīm, valstu grupām vai teritorijām (turpmāk “saņēmēja valsts vai teritorija”), izņemot tās, kas minētas šīs iedaļas 2. apakšiedaļā, un ar Savienību asociētās aizjūras zemes un teritorijas, par produktiem, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī vai teritorijā, uzskata šādus produktus:

2. Šajā apakšiedaļā to produktu, kuru šā panta 3. punkta nozīmē izcelsme ir Savienībā un kuriem kādā saņēmējā valstī vai teritorijā veikta tāda apstrāde vai pārstrāde, kas pārsniedz 62. pantā aprakstīto, izcelsme ir šajā saņēmējā valstī vai teritorijā.

3. Lai noteiktu Savienībā iegūtu produktu izcelsmi, 1. punktu piemēro mutatis mutandis.

1. Par pilnībā iegūtiem saņēmējā valstī vai teritorijā, vai Savienībā uzskata:

2. Apzīmējums “tās kuģi” un “tās apstrādes kuģi” 1. punkta g) un h) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un apstrādes kuģiem, kas izpilda šādus nosacījumus:

3. Termini “saņēmēja valsts vai teritorija” un “Savienība” ietver arī attiecīgās saņēmējas valsts vai teritorijas vai dalībvalstu teritoriālos ūdeņus.

4. Kuģus, kas kuģo tāljūrā, ieskaitot apstrādes kuģus, uz kuriem apstrādā vai pārstrādā nozvejotās zivis, uzskata par tās saņēmējas valsts vai teritorijas vai dalībvalsts teritorijas daļu, kurai tie pieder, ar nosacījumu, ka tie atbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

Šīs regulas 59. panta vajadzībām produktus, kuri nav pilnībā iegūti saņēmējā valstī vai teritorijā, vai Savienībā, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir izpildīti 22-11. pielikuma sarakstā paredzētie nosacījumi.

Minētie nosacījumi attiecībā uz šajā apakšiedaļā iekļautiem produktiem paredz to, kā apstrādājami vai pārstrādājami nenoteiktas izcelsmes materiāli, kurus izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai tādiem materiāliem.

Ja produktu, kas ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, izpildot sarakstā minētos nosacījumus, izmanto cita produkta ražošanā, nosacījumi, kas piemērojami produktam, kurā tas ir iestrādāts, neattiecas uz šo izmantoto produktu, un nenoteiktas izcelsmes materiāli, kas varētu būt izmantoti tā ražošanā, netiek ņemti vērā.

1. Neskarot 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 61. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai produktam piešķirtu noteiktas izcelsmes produkta statusu, tiek uzskatītas šādas darbības:

2. Nosakot, vai ar attiecīgo produktu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības jāuzskata par nepietiekamām 1. punkta nozīmē, jāņem vērā visas saņēmējā valstī vai teritorijā, vai Savienībā ar attiecīgo produktu veiktās darbības.

1. Kvalifikācijas vienība šīs apakšiedaļas noteikumu piemērošanai ir konkrētais produkts, ko, nosakot klasifikāciju pēc harmonizētās sistēmas nomenklatūras, uzskata par pamatvienību.

2. Ja saskaņā ar harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo interpretācijas noteikumu klasifikācijas nolūkiem iesaiņojumu uzskata par produkta daļu, tad iesaiņojumu ņem vērā izcelsmes noteikšanai.

1. Atkāpjoties no 61. panta noteikumiem, nenoteiktas izcelsmes materiālus var izmantot attiecīgā produkta ražošanā ar nosacījumu, ka tādu materiālu kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no produkta ražotāja cenas.

Ja sarakstā nenoteiktas izcelsmes materiāliem norādīta viena vai vairākas maksimālās procentuālās vērtības, šādas procentuālās vērtības nedrīkst pārsniegt, piemērojot pirmo daļu.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz produktiem, kas ietilpst harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļā.

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli un kas ir daļa no to parastā aprīkojuma un ietilpst to cenā vai arī nav norādīti atsevišķā rēķinā, uzskata par vienotu veselumu kopā ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli.

Uzskata, ka komplektiem, kas definēti harmonizētās sistēmas 3. vispārīgajā interpretācijas noteikumā, ir noteikta izcelsme, ja visām to sastāvdaļām ir noteikta izcelsme. Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes produktiem un nenoteiktas izcelsmes produktiem, tad komplektu kopumā uzskata par noteiktas izcelsmes produktu ar nosacījumu, ka nenoteiktas izcelsmes produktu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

Lai noteiktu to, vai produkts ir noteiktas izcelsmes produkts, nav jānosaka šādu produktu izcelsme, kuri varētu būt izmantoti tā ražošanā:

Teritoriālās prasības, ko izcelsmes noteikumu satvarā piemēro attiecībā uz preferenciāliem tarifa pasākumiem, kurus Savienība vienpusēji attiecinājusi uz dažām valstīm vai teritorijām

Šajā apakšiedaļā un 4. apakšiedaļā izklāstītie nosacījumi noteiktas izcelsmes statusa iegūšanai attiecīgajā saņēmējā valstī vai teritorijā, vai Savienībā ir jāizpilda pastāvīgi.

Ja no saņēmējas valsts vai teritorijas vai no Savienības uz citu valsti eksportētus noteiktas izcelsmes produktus ieved atpakaļ, tad tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes produktiem, ja vien kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā nevar pierādīt, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

1. Uzskata, ka no saņēmējas valsts vai teritorijas uz Savienību vai no Savienības uz saņēmēju valsti vai teritoriju tieši pārvadāti ir:

2. Kompetentajiem muitas dienestiem sniedz pierādījumus par to, ka 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, uzrādot:

1. Noteiktas izcelsmes produktiem, kas no saņēmējas valsts vai teritorijas nosūtīti izstādei uz citu valsti un pēc izstādes pārdoti importēšanai Savienībā, tos importējot, piemēro 59. pantā paredzētās tarifa preferences, ar nosacījumu, ka šie produkti atbilst 4. apakšiedaļas vai šīs apakšiedaļas prasībām, kas ļauj tos uzskatīt par tādiem, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī vai teritorijā, un ka kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā pierādīts, ka:

2. Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 parastā kārtībā iesniedz Savienības muitas dienestiem. Tajā jānorāda izstādes nosaukums un adrese. Vajadzības gadījumā papildus var pieprasīt dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.

3. Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šos pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārvalstu produktus un pasākumu laikā ražojumi paliek muitas uzraudzībā.

1. Atļauju, kas minēta Kodeksa 73. pantā, drīkst piešķirt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2. Atļaujas piešķiršana ir atkarīga no tā, vai pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis šādus nosacījumus:

Kopēji noteikumi par muitas parādiem, kas rodas saistībā ar importu un eksportu

Ievedmuitas nodokļa aprēķināšana par pārstrādes produktiem ievešanas pārstrādei procedūrā

1. Lai noteiktu ievedmuitas nodokļa summu, kas saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu iekasējama par pārstrādes produktiem, to preču daudzumu, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un par kurām uzskata, ka tās ir pārstrādes produktos, par kuriem radies muitas parāds, nosaka saskaņā ar 2.–6. punktu.

2. Kvantitatīvās skalas metodi, kas izklāstīta 3. un 4. punktā, piemēro šādos gadījumos:

3. Gadījumā, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, to preču daudzumu, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un par kurām uzskata, ka tās ir pārstrādes produktos, par kuriem ir radies muitas parāds, nosaka, kopējam to preču daudzumam, kam piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, piemērojot procentuālo vērtību, ko veido pārstrādes produktu, par kuriem ir radies muitas parāds, attiecība pret kopējo pārstrādes produktu daudzumu, ko iegūst pārstrādes darbībā.

4. Gadījumā, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā, to preču daudzumu, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un par kurām uzskata, ka tās ir pārstrādes produktos, par kuriem ir radies muitas parāds, nosaka, kopējam to preču daudzumam, kam piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, piemērojot procentuālo vērtību, ko aprēķina, sareizinot šādus reizinātājus:

5. Piemērojot kvantitatīvās skalas metodi, neņem vērā to preču daudzumu, kam piemērota procedūra un kas tiek iznīcinātas vai pazaudētas pārstrādes darbībā, īpaši tādos procesos kā iztvaikošana, izžūšana, sublimācija vai noplūšana.

6. Gadījumos, kas nav minēti 2. punktā, piemēro vērtību skalas metodi saskaņā ar otro, trešo un ceturto daļu.

To preču daudzumu, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un par kurām uzskata, ka tās ir pārstrādes produktos, par kuriem ir radies muitas parāds, nosaka, kopējam to preču daudzumam, kam piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, piemērojot procentuālo vērtību, ko aprēķina, sareizinot šādus reizinātājus:

Piemērojot vērtību skalas metodi, pārstrādes produktu vērtību nosaka, pamatojoties uz pašreizējām ražotāja cenām Savienības muitas teritorijā, vai, ja minētās ražotāja cenas nevar noteikt, vienādu vai līdzīgu preču pašreizējām pārdošanas cenām Savienības muitas teritorijā. To pušu savstarpējās cenas, kuras, iespējams, ir saistītas vai kurām ir savstarpējs kompensācijas mehānisms, nedrīkst izmantot pārstrādes produktu vērtības noteikšanai, ja vien nav noteikts, ka šāda saistība nav ietekmējusi cenu.

Ja pārstrādes produktu vērtību nevar noteikt saskaņā ar trešo daļu, tā nosakāma ar citu saprātīgu metodi.

Noteikumu piemērošana par galapatēriņa procedūru attiecībā uz pārstrādes produktiem ievešanas pārstrādei procedūrā

1. Piemērojot Kodeksa 86. panta 3. punktu, nosakot ievedmuitas nodokļa summu, kas atbilst muitas parādam par pārstrādes produktiem ievešanas pārstrādei procedūrā, precēm, kurām izmanto minēto procedūru, piemēro tādu atbrīvojumu no nodokļa vai samazinātu nodokļa likmi sakarā ar to īpašo izmantojumu, kas tiktu piemērots minētajām precēm, ja tām izmantotu galapatēriņa procedūru saskaņā ar Kodeksa 254. pantu.

Preferenciālā tarifa režīma piemērošana precēm, kurām piemērota ievešana pārstrādei

Piemērojot Kodeksa 86. panta 3. punktu, ja brīdī, kad pieņem muitas deklarāciju par ievešanas pārstrādei procedūras piemērošanu precēm, ievestās preces izpilda nosacījumus, lai atbilstu preferenciālajam tarifa režīmam tarifu kvotu vai limitu satvarā, par minētajām precēm ir tiesības iegūt jebkādu preferenciālo tarifa režīmu, kas paredzēts attiecībā uz identiskām precēm brīdī, kad pieņem deklarāciju par preču laišanu brīvā apgrozībā.

Konkrēts ievedmuitas nodoklis par pārstrādes produktiem izvešanai pārstrādei procedūrā vai aizstājējproduktiem

Ja konkrēts ievedmuitas nodoklis jāpiemēro saistībā ar pārstrādes produktiem izvešanai pārstrādei procedūrā vai aizstājējproduktiem, ievedmuitas nodokļa summu aprēķina, pamatojoties uz pārstrādes produktu muitas vērtību brīdī, kad pieņem muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, atskaitot attiecīgo pagaidu izvešanas preču statistikas vērtību brīdī, kad tām piemērota izvešana pārstrādei, reizinot ar ievedmuitas nodokļa summu, ko piemēro pārstrādes produktiem vai aizstājējproduktiem, dalot ar pārstrādes produktu vai aizstājējproduktu muitas vērtību.

Atkāpe attiecībā uz ievedmuitas nodokļa aprēķināšanu par pārstrādes produktiem ievešanas pārstrādei procedūrā

Kodeksa 86. panta 3. punktu piemēro bez deklarētāja pieprasījuma, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

Termiņš vietas noteikšanai, kur Savienības tranzīta procedūrā radies muitas parāds

Attiecībā uz precēm, kam piemērota Savienības tranzīta procedūra, Kodeksa 87. panta 2. punktā minētais termiņš ir kāds no turpmāk minētajiem:

Termiņš vietas noteikšanai, kur tranzītā saskaņā ar TIR konvenciju radies muitas parāds

Precēm tranzītā saskaņā ar Muitas konvenciju par starptautiskiem preču pārvadājumiem, izmantojot TIR karneti, ar visiem turpmākajiem grozījumiem (TIR konvencija), Kodeksa 87. panta 2. punktā minētais termiņš ir septiņi mēneši no pēdējās dienas, kad preces vajadzēja uzrādīt galamērķa vai izvešanas muitas iestādē.

Termiņš vietas noteikšanai, kur tranzītā saskaņā ar ATA konvenciju vai Stambulas konvenciju radies muitas parāds

Precēm tranzītā saskaņā ar Muitas konvenciju par ATA karneti preču pagaidu ievešanai, kas sagatavota Briselē, 1961. gada 6. decembrī, ar visiem turpmākajiem grozījumiem (ATA konvencija), vai saskaņā ar Konvenciju par pagaidu ievešanu, ar visiem turpmākajiem grozījumiem (Stambulas konvencija), Kodeksa 87. panta 2. punktā minētais termiņš ir septiņi mēneši no dienas, kad preces vajadzēja uzrādīt galamērķa muitas iestādē.

Termiņš vietas noteikšanai, kur gadījumos, kas nav tranzīts, radies muitas parāds

Attiecībā uz precēm, kurām piemērota īpašā procedūra, kas nav tranzīts, vai kuras ir pagaidu uzglabāšanā, Kodeksa 87. panta 2. punktā minētais termiņš ir septiņi mēneši no dienas, kad beidzies kāds no šādiem laikposmiem:

Gadījumi, kad neprasa galvojumu precēm, kurām piemērota pagaidu ievešanas procedūra

Precēm piemērojot pagaidu ievešanas procedūru, šādos gadījumos nesniedz galvojumu:

1. Ja galvojums sniegts kā galvinieka saistības un to var izmantot vairāk nekā vienā dalībvalstī, galvinieks norāda kontaktadresi vai ieceļ pārstāvi katrā dalībvalstī, kur var izmantot galvojumu.

2. Galvinieka apstiprinājuma vai galvinieka saistību atsaukšana stājas spēkā 16. dienā pēc dienas, kad saņemts lēmums par atsaukšanu, vai kad uzskata, ka galvinieks to ir saņēmis.

3. Galvinieka saistību atcelšana stājas spēkā 16. dienā pēc dienas, kad galvinieks ir paziņojis lēmumu par atcelšanu muitas iestādei, kurā sniegts galvojums.

4. Ja galvojums, kas sedz vienu darbību (vienreizējais galvojums), sniegts ar kvītīm, to var veikt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

1. Galvojuma veidi, kas nav naudas iemaksa vai galvinieka saistību sniegšana, ir šādi:

2. Galvojuma veidus, kas minēti 1. punktā, nepieņem, lai precēm piemērotu Savienības tranzīta procedūru.

3. Dalībvalstis pieņem galvojuma veidus, kas minēti 1. punktā, ja šie galvojuma veidi ir pieņemami saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

1. Atļauju izmantot vispārējo galvojumu ar samazinātu summu līdz 50 % no atsauces summas piešķir, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka viņš izpilda šādus nosacījumus:

2. Atļauju izmantot vispārējo galvojumu ar samazinātu summu līdz 30 % no atsauces summas piešķir, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka viņš izpilda šādus nosacījumus:

3. Atbrīvojumu no galvojuma piešķir, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka viņš izpilda šādas prasības:

4. Ja pieteikuma iesniedzējs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā trīs gadus, 1. punkta d) apakšpunktā, 2. punkta e) apakšpunktā un 3. punkta j) apakšpunktā minētās prasības novērtē, pamatojoties uz pieejamajiem reģistriem un informāciju.

Noteikumi par Savienības tranzīta procedūru un procedūru saskaņā ar Stambulas konvenciju un ATA konvenciju

Atbrīvošana no galvinieka saistībām saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru

1. Ja Savienības tranzīta procedūra nav noslēgta, nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti deviņu mēnešu laikā pēc preču uzrādīšanas termiņa 'galamērķa muitas iestādē, paziņo galviniekam, ka procedūra nav noslēgta.

2. Ja Savienības tranzīta procedūra nav noslēgta, muitas dienesti, ko nosaka saskaņā ar Kodeksa 87. pantu, trīs gadu laikā no tranzīta deklarācijas pieņemšanas dienas paziņo galviniekam par to, ka viņam ir vai varētu būt jāmaksā parāds, par kuru viņš ir atbildīgs saistībā ar attiecīgo Savienības tranzīta operāciju.

3. Galvinieku no tā saistībām atbrīvo, ja kāds no 1. vai 2. punktā minētajiem paziņojumiem nav veikts pirms paredzētā termiņa beigām.

4. Ja kāds no šiem paziņojumiem ir sniegts, galvinieku informē par parāda atgūšanu vai procedūras noslēgšanu.

5. Kopējās datu prasības 1. punktā minētajam paziņojumam izklāstītas 32-04. pielikumā.

Kopējās datu prasības 2. punktā minētajam paziņojumam izklāstītas 32-05. pielikumā.

6. Saskaņā ar Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu paziņojumu, kas minēts 1. un 2. punktā, var nosūtīt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Maksājuma prasījums no garantējošās asociācijas par precēm, kurām noformēta ATA karnete, un paziņojums par CDP karnešu nenoslēgšanu garantējošajai asociācijai saskaņā ar ATA konvencijas vai Stambulas konvencijas procedūru

1. Ja nav izpildīts kāds no pienākumiem saskaņā ar ATA karneti vai CPD karneti, muitas dienesti noregulē pagaidu ievešanas dokumentāciju (“maksājuma prasījums no garantējošās asociācijas” vai attiecīgi “paziņojums par nenoslēgšanu”) saskaņā ar Stambulas Konvencijas A pielikuma 9., 10. un 11. pantu vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar ATA konvencijas 7., 8. un 9. pantu.

2. Ievedmuitas nodokļa summu un nodokļus, kas izriet no maksājuma prasījuma no garantējošās asociācijas, aprēķina, izmantojot nodokļu veidlapas paraugu.

3. Kopējās datu prasības tādam maksājuma prasījumam no garantējošās asociācijas, kas minēts 1. punktā, izklāstītas 33-01. pielikumā.

4. Kopējās datu prasības tādam paziņojumam par CPD karnešu nenoslēgšanu, kas minēts 1. punktā, izklāstītas 33-02. pielikumā.

5. Saskaņā ar Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu maksājuma prasījumu no garantējošās asociācijas un paziņojumu par CPD karnešu nenoslēgšanu var nosūtīt attiecīgajai garantējošajai asociācijai, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Nodokļa atgūšana un samaksa un ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summas atmaksāšana un atbrīvojums

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas noteikšana, muitas parāda paziņošana un iegrāmatošana

Paziņojums par muitas parādu un maksājuma prasījums no garantējošās asociācijas

Paziņojumu par muitas parādu saskaņā ar kodeksa 102. pantu var sniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

1. Muitas dienesti var neprasīt paziņot muitas parādu, kas radies sakarā ar neatbilstību atbilstīgi 79. vai 82. pantam, ja attiecīgā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa ir mazāka par EUR 10.

2. Ja sākotnēji muitas parāds paziņots par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas bija mazāka par maksājamo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, muitas dienesti var neprasīt paziņot muitas parādu par starpību, kas radusies starp abām summām, ar nosacījumu, ka tā ir mazāka par EUR 10.

3. Ierobežojumu EUR 10 apmērā, kas minēts 1. un 2. punktā, piemēro visām atgūšanas darbībām.

1. Muitas dienesti atliek muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksas termiņu līdz brīdim, kad tie pieņem lēmumu par pieteikumu atbrīvojumam, ar nosacījumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

2. Ja preces, uz kurām attiecas pieteikums atbrīvojumam, pieteikuma brīdī vairs nav muitas uzraudzībā, sniedz galvojumu.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, muitas dienesti neprasa galvojumu, ja tiek konstatēts, ka šāds galvojums iespējami izraisītu parādniekam nopietnus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

Samaksas termiņa atlikšana saistībā ar precēm, kuras ir jākonfiscē, jāiznīcina vai no kurām jāatsakās par labu valstij

Muitas dienesti atliek muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksas termiņu, ja preces joprojām ir muitas uzraudzībā un ja tās ir jākonfiscē, jāiznīcina vai no tām jāatsakās par labu valstij un ja muitas dienesti uzskata, ka nosacījumi konfiscēšanai, iznīcināšanai vai atteikšanās no precēm par labu valstij visticamāk tiks izpildīti, kamēr nav pieņemts galīgais lēmums par konfiscēšanu, iznīcināšanu vai atteikšanos no precēm par labu valstij.

1. Muitas dienesti atliek muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksas termiņu, ko veic persona, kura minēta Kodeksa 79. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja muitas parāds radies pienākumu neizpildes dēļ, kas minēta Kodeksa 79. pantā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2. Atlikšana ir atkarīga no tā, vai persona, kuras labā to piešķir, sniedz galvojumu par attiecīgo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, izņemot kādu no turpmāk minētajiem gadījumiem:

3. Atlikšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu. Muitas dienesti pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ šo laikposmu tomēr var pagarināt.

1. Atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 1. punkta trešās daļas, pieteikumu par tādu ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atbrīvojumu, kas minēti Kodeksa 116. pantā, iesniedz kompetentajam muitas dienestam dalībvalstī, kurā tika paziņots muitas parāds.

2. Pieteikumu, kas minēts 1. punktā, var iesniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem.

Kopējās datu prasības attiecībā uz papildu informācijas pieprasījumu gadījumā, ja preces atrodas citā dalībvalstī, ir izklāstītas 33-06. pielikumā.

Papildu informācijas pieprasījumu, kas minēts pirmajā daļa, var iesniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Lēmumu par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa atmaksāšanu vai atbrīvojumu var paziņot, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Kopējās datu prasības saistībā ar formalitātēm, ja preces atrodas citā dalībvalstī

Kopējās datu prasības attiecībā uz atbildi uz informācijas pieprasījumu par formalitāšu kārtošanu, ja pieteikums par atmaksāšanu vai atbrīvojumu ir saistīts ar precēm, kas atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā muitas parāds tika paziņots, ir izklāstītas 33-07. pielikumā.

Līdzekļi informācijas nosūtīšanai par formalitāšu kārtošanu, ja preces atrodas citā dalībvalstī

Regulas 95. pantā minēto atbildi var nosūtīt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu pieņemšanas termiņa pagarināšana

Ja piemēro Kodeksa 116. panta 3. punkta pirmo daļu vai Kodeksa 116. panta 3. punkta otrās daļas b) punktu, lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu pieņemšanas termiņu atliek līdz brīdim, kamēr attiecīgā dalībvalsts ir saņēmusi paziņojumu par Komisijas lēmumu vai Komisijas paziņojumu par lietas atpakaļatdošanu 98. panta 6. punktā minēto iemeslu dēļ.

Ja piemēro Kodeksa 116. panta 3. punkta otrās daļas b) punktu, lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu pieņemšanas termiņu atliek līdz brīdim, kamēr attiecīgā dalībvalsts ir saņēmusi paziņojumu par Komisijas lēmumu attiecībā uz lietu, kura skar līdzvērtīgus faktiskos un tiesiskos jautājumus.

1. Pirms lietas nodošanas dalībvalsts paziņo attiecīgajai personai par savu nodomu nodot lietu Komisijai un atvēl attiecīgajai personai 30 dienas, lai parakstītu paziņojumu, kurā minētā persona apliecina, ka tā ir iepazinusies ar lietu, un kurā norādīts, ka minētajai personai nav nekā piebilstama, vai kurā uzrādīta visa papildu informācija, kas pēc šīs personas ieskata iekļaujama lietā. Ja attiecīgā persona minēto 30 dienu laikā nesniedz šo paziņojumu, uzskata, ka attiecīgā persona ir iepazinusies ar lietu un tai nav nekā piebilstama.

2. Ja dalībvalsts nodod lietu Komisijai lēmuma pieņemšanai gadījumos, kas minēti Kodeksa 116. panta 3. punktā, lietā iekļauj vismaz šādu informāciju:

3. Komisija apstiprina lietas saņemšanu attiecīgajai dalībvalstij, tiklīdz Komisija to saņēmusi.

4. Komisija dara pieejamu visām dalībvalstīm 2. punkta (a) apakšpunktā minētā lietas kopsavilkuma kopiju 15 dienu laikā no dienas, kad Komisija saņēmusi minēto lietu.

5. Ja dalībvalsts nosūtītā informācija nav pietiekama, lai Komisija varētu pieņemt lēmumu, Komisija var pieprasīt papildu informāciju no attiecīgās dalībvalsts.

6. Visos šādos gadījumos Komisija lietu nodod atpakaļ dalībvalstij un lietu uzskata par neiesniegtu Komisijai:

1. Ja Komisija plāno pieņemt nelabvēlīgu lēmumu gadījumos, kas minēti Kodeksa 116. panta 3. punktā, tā rakstiski paziņo savus iebildumus attiecīgajai personai, pievienojot atsauci uz visiem dokumentiem un informāciju, kura pamato šos iebildumus. Komisija informē šo personu par tās tiesībām piekļūt lietai.

2. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un 1. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu.

3. Attiecīgajai personai sniedz iespēju rakstiski paust savu viedokli Komisijai 30 dienu laikā no dienas, kad tā ir saņēmusi 1. punktā minēto paziņojumu.

1. Komisija deviņu mēnešu laikā no dienas, kurā tā saņēmusi 98. panta 1. punktā minēto lietu, pieņem lēmumu par to, vai atmaksāšana vai atbrīvojums ir pamatots.

2. Ja Komisija konstatējusi, ka no dalībvalsts ir jāpieprasa papildu informācija, kā minēts 98. panta 5. punktā, 1. punktā minēto laikposmu pagarina par tādu pašu laikposmu, kas pagājis no dienas, kurā Komisija nosūtījusi pieprasījumu pēc papildu informācijas, līdz dienai, kurā tā saņēmusi minēto informāciju. Komisija informē attiecīgo personu par pagarinājumu.

3. Ja Komisija lēmuma pieņemšanas nolūkā veic izmeklēšanas, 1. punktā minēto laikposmu pagarina par laiku, kas nepieciešams izmeklēšanu pabeigšanai. Šāds pagarinājums nepārsniedz deviņus mēnešus. Komisija paziņo dalībvalstij un attiecīgajai personai par datumiem, kuros izmeklēšanas sāktas un izbeigtas.

4. Ja Komisija plāno pieņemt nelabvēlīgu lēmumu, kā minēts 99. panta 1. punktā, 1. punktā minēto laikposmu pagarina par 30 dienām.

1. Komisija iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 30 dienu laika pēc tam, kad beidzies 100. panta 1. punktā norādītais laikposms, informē attiecīgo dalībvalsti par savu lēmumu.

2. Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pieņem lēmumu, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, kurš paziņots saskaņā ar 1. punktu.

Tās dalībvalsts muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, attiecīgi informē Komisiju, nosūtot tai attiecīgā lēmuma kopiju.

3. Ja lēmums Kodeksa 116. panta 3. punktā minētajās lietās attiecīgajai personai ir labvēlīgs, Komisija var precizēt nosacījumus, ar kādiem muitas dienesti nodokļus atmaksā vai atbrīvo no tiem lietās, kuras skar līdzvērtīgus faktiskos un tiesiskos jautājumus.

Ja Komisija nepieņem lēmumu termiņā, kas paredzēts 100. pantā, vai nepaziņo lēmumu attiecīgajai dalībvalstij termiņā, kas paredzēts 101. panta 1. punktā, muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pieņem attiecīgajai personai labvēlīgu lēmumu.

Pienākumu neizpildes gadījumi, kam nav būtiskas ietekmes uz muitas procedūras pareizu darbību

Šādas situācijas uzskata par pienākumu neizpildes gadījumiem, kam nav būtiskas ietekmes uz attiecīgās muitas procedūras pareizu darbību:

1. Atbrīvojumu no ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas piešķir:

2. Līdz 2020. gada 31. decembrim atbrīvojumu no ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas piešķir precēm pasta sūtījumos, kuru svars nepārsniedz 250 g.

Sankcijas nepiemēro, ja preces pasta sūtījumos, kuru svars pārsniedz 250 g, ievestas Savienības muitas teritorijā, bet tām nav ievešanas kopsavilkuma deklarācijas. Riska analīzi veic, kad preces tiek uzrādītas, un, ja iespējams, pamatojoties uz pagaidu uzglabāšanas deklarāciju vai muitas deklarāciju, kas attiecas uz minētajām precēm.

Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim pārskata situāciju saistībā ar precēm pasta sūtījumos saskaņā ar šo punktu, lai veiktu tādus pielāgojumus, kas var izrādīties nepieciešami, lai ņemtu vērā elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanu, pasta operatoriem pārvietojot preces.

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai jūras pārvadājumu gadījumā

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa jūru, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai gaisa pārvadājumu gadījumā

1. Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa gaisu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz iespējami drīz.

Kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iesniedz vēlākais pirms preču iekraušanas tajā gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Savienības muitas teritorijā;

2. Ja 1. punkta otrajā daļā paredzētajā termiņā iesniegta vien kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopa, pārējās ziņas sniedz šādos termiņos:

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai dzelzceļa pārvadājumu gadījumā

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa dzelzceļu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai autopārvadājumu gadījumā

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa autoceļu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz vismaz vienu stundu pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai iekšējo ūdensceļu pārvadājumu gadījumā

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa iekšējiem ūdensceļiem, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz vismaz divas stundas pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai kombinētu pārvadājumu gadījumā

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā ar tādu transportlīdzekli, kurš pats atrodas uz aktīvā transportlīdzekļa, termiņš ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai ir tāds pats, kādu piemēro aktīvajiem transportlīdzekļiem.

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai nepārvaramas varas gadījumos

Regulas 105.–109. pantā minētos termiņus nepiemēro nepārvaramas varas gadījumos.

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšana, ko attiecībā uz konkrētiem jūras vai iekšējo ūdensceļu pārvadājumu gadījumiem veic citas personas

1. Gadījumos, kad jūras vai iekšējo ūdensceļu pārvadājumos viena vai vairākas personas, kas nav pārvadātājs, par tām pašām precēm ir noslēgušas vienu vai vairākus papildu pārvadājumu līgumus, kam noformēta viena vai vairākas kravaszīmes, un persona, kas izdod kravaszīmi, nesniedz savam līgumpartnerim, kurš tai izdod kravaszīmi, vai savam līgumpartnerim, ar ko tā noslēgusi vienošanos par divu kravu apvienošanu, ziņas, kuras vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, persona, kas nedara pieejamas vajadzīgās ziņas, tās sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu.

Ja saņēmējs, kas ir norādīts kravaszīmē, kurai nav pamatā esošu kravaszīmju, nedara pieejamas ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, personai, kura izdod kravaszīmi, tas sniedz minētās ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei.

2. Visas personas, kas iesniedz Kodeksa 127. panta 5. punktā minētās ziņas, ir atbildīgas par ziņām, ko tās iesniegušas saskaņā ar Kodeksa 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu.

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšana, ko attiecībā uz konkrētiem gaisa pārvadājumu gadījumiem veic citas personas

1. Gadījumos, kad gaisa pārvadājumos viena vai vairākas personas, kas nav pārvadātājs, par tām pašām precēm ir noslēgušas vienu vai vairākus papildu pārvadājumu līgumus, kam noformēta viena vai vairākas gaisa kravas pavadzīmēs, un persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, nesniedz savam līgumpartnerim, kas tai izdod gaisa kravas pavadzīmi, vai līgumpartnerim, ar ko tā noslēgusi vienošanos par divu kravu apvienošanu, ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, persona, kas nedara pieejamas vajadzīgās ziņas, tās sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu.

2. Ja gaisa pārvadājumu gadījumā preces pārvieto saskaņā ar Pasaules Pasta savienības aktiem un pasta operators nedara pieejamas tādas ziņas pārvadātājam, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, pasta operators minētās ziņas sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu.

3. Visas personas, kas iesniedz Kodeksa 127. panta 5. punktā minētās ziņas, ir atbildīgas par ziņām, ko tās iesniegušas saskaņā ar Kodeksa 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu.

Dalībvalstis piemēro šo nodaļu un Kodeksa 133.–152. pantu preču tirdzniecībai starp īpaša nodokļu režīma teritoriju un citu Savienības muitas teritorijas daļu, kas nav īpaša nodokļu režīma teritorija.

1. Preču uzrādīšanas nolūkā var apstiprināt vietu, kas nav kompetentā muitas iestāde, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Ja vieta jau ir apstiprināta pagaidu uzglabāšanas vietas darbības nolūkā, minēto atļauju nepieprasa.

2. Preču pagaidu uzglabāšanai var apstiprināt citu vietu, kas nav preču pagaidu uzglabāšanas vieta, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1. Kodeksa 148. panta 4. punktā minētajā uzskaitē ietver šādu informāciju un ziņas:

Ja uzskaite nav daļa no galvenajiem uzskaites reģistriem muitas vajadzībām, uzskaite attiecas uz minētajiem galvenajiem uzskaites reģistriem muitas vajadzībām.

2. Muitas dienesti var atbrīvot no prasības sniegt konkrētu informāciju, kas minēta 1. punktā, ja šādam atbrīvojumam nav nelabvēlīgas ietekmes uz muitas uzraudzību un preču kontroli. Tomēr šis atbrīvojums nav piemērojams attiecībā uz preču pārvietošanu starp pagaidu uzglabāšanas vietām.

Atļaujas tādu pagaidu uzglabāšanas vietu darbībai, kas minētas Kodeksa 148. pantā, piešķir ar šādiem nosacījumiem:

Saskaņā ar Kodeksa 148. panta 5. punkta c) apakšpunktu muitas dienesti var atļaut pagaidu uzglabāšanā esošu preču pārvietošanu starp dažādām pagaidu uzglabāšanas vietām, uz kurām attiecas dažādas atļaujas pagaidu uzglabāšanas vietu darbībai, ar nosacījumu, ka minēto atļauju turētājiem ir AEOC.

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR MUITAS STATUSU, MUITAS PROCEDŪRAS PIEMĒROŠANAI PRECĒM, PREČU PĀRBAUDEI, IZLAIŠANAI UN ATSAVINĀŠANAI

1. Prezumpcija, ka precēm ir Savienības preču muitas statuss, neattiecas uz šādām precēm:

2. Šādos gadījumos Savienības preces var bez muitas procedūras piemērošanas pārvietot no viena punkta uz citu punktu Savienības muitas teritorijā un uz laiku ārpus šīs teritorijas, nemainot to muitas statusu:

3. Šādos gadījumos Savienības preces, ar nosacījumu, ka to Savienības preču muitas statuss ir pierādīts, var bez muitas procedūras piemērošanas pārvietot no viena punkta uz citu punktu Savienības muitas teritorijā un uz laiku ārpus šīs teritorijas, nemainot to muitas statusu:

1. Atļauju var piešķirt muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu par to, ka kuģošanas sabiedrība regulāras kuģus satiksmes nolūkos ir tiesīga pārvietot Savienības preces no viena punkta uz citu Savienības muitas teritorijā un uz laiku ārpus šīs teritorijas, nemainot Savienības preču muitas statusu.

3. Kuģošanas sabiedrības, kam piešķirta atļauja saskaņā ar šo pantu, nodrošina tajā paredzēto regulāro kuģu satiksmi.

Regulāru kuģu satiksmi nodrošina, izmantojot kuģus, kas šim nolūkam ir reģistrēti saskaņā ar 121. pantu.

1. Kuģošanas sabiedrība, kura saņēmusi atļauju izveidot regulāru kuģu satiksmi, 119. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkiem reģistrē kuģus, ko tā plāno izmantot šajā kuģu satiksmē, un ostas, kurās tā plāno piestāt šīs kuģu satiksmes laikā, paziņojot muitas dienestam, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana, šādu informāciju:

2. Reģistrācija, kas minēta 1. punktā, ir spēkā no pirmās darbdienas, kura seko reģistrācijas dienai muitas dienestā, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana.

3. Kuģošanas sabiedrība, kura ir saņēmusi atļauju izveidot regulāru kuģu satiksmi, 119. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkiem paziņo muitas dienestam, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana, jebkādas izmaiņas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā norādītajā informācijā un datumu un laiku, kad izmaiņas stājas spēkā.

Ja kuģis, kas 119. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkiem reģistrēts regulārai kuģu satiksmei, neparedzētu apstākļu rezultātā pārkrauj preces jūrā, piestāj, iekrauj vai izkrauj preces tādā ostā, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas vai kas nav regulāras kuģu satiksmes osta, vai Savienības ostas brīvajā zonā, tad minēto preču muitas statuss nemainās, izņemot gadījumu, kad preces minētajās vietās ir iekrautas vai izkrautas.

Ja muitas iestādēm ir pamats apšaubīt to, ka preces atbilst minētajiem nosacījumiem, šādu preču muitas statusu pierāda.

Savienības preču muitas statusa apliecinājums T2L, T2LF veidā vai muitas preču manifesta veidā ir derīgs 90 dienas no reģistrācijas dienas vai gadījumā, ja saskaņā ar 128. pantu nav pienākuma reģistrēt muitas preču manifestu, – no muitas preču manifesta noformēšanas dienas. Pēc attiecīgās personas pieprasījuma un pamatotu iemeslu dēļ muitas iestāde var noteikt garāku apliecinājuma derīguma termiņu.

T2L, T2LF vai muitas preču manifesta galvenā atsauces numura (MRN) paziņošanas līdzekļi

T2L, T2LF vai muitas preču manifesta galveno atsauces numuru (MRN) bez elektroniskās datu apstrādes metodēm var paziņot jebkurā no šādiem veidiem:

Apliecinājumi, kas iesniegti, neizmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes

Ceļotājiem, kas nav uzņēmēji, izdots Savienības preču muitas statusa apliecinājums

Ceļotājs, kas nav uzņēmējs, var rakstiski pieprasīt Savienības preču muitas statusa apliecinājumu.

Savienības preču muitas statusa apliecinājums, noformējot rēķinu vai pārvadājuma dokumentu

1. Tādu Savienības preču, kuru vērtība nepārsniedz EUR 15 000, muitas statusa apliecinājumu bez elektroniskās datu apstrādes metodēm var sniegt jebkurā no šādiem veidiem:

2. Rēķinā vai pārvadājuma dokumentā, kas minēti 1. punktā, iekļauj vismaz kravas nosūtītāja vai attiecīgās personas (ja nav nosūtītāja) pilnu nosaukumu/vārdu, uzvārdu un adresi, kompetento muitas iestādi, iepakojumu skaitu, veidu, marķējumu un atsauces numurus, preču aprakstu, preču bruto svaru (kg), preču vērtību un, ja nepieciešams, konteineru numurus.

Nosūtītājs vai attiecīgā persona (ja nav nosūtītāja) Savienības preču muitas statusu identificē, rēķinā vai pārvadājuma dokumentā attiecīgi norādot kodu T2L vai T2LF un pievienojot savu parakstu.

Savienības preču muitas statusa apliecinājums TIR vai ATA karnetēs vai veidlapās 302

Ja Savienības preces pārvadā saskaņā ar TIR konvenciju, ATA Konvenciju, Stambulas konvenciju vai 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstīto Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumu par to bruņoto spēku statusu, Savienības preču muitas statusa apliecinājumu var iesniegt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

1. Jebkurai personai, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un kura atbilst Kodeksa 39. panta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, var atļaut izdot:

2. Kompetentā muitas iestāde pēc attiecīgās personas pieprasījuma izdod 1. punktā minēto atļauju.

Īpaši noteikumi par jūras zvejas produktiem un no šādiem produktiem iegūtām precēm

Savienības preču muitas statusu 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajām precēm uzskata par pierādītu tad, ja konstatē, ka minētās preces ir vestas taisni uz Savienības muitas teritoriju šādos veidos:

Jūras zvejas produktu un no šādiem produktiem iegūtu preču muitas statusa apliecinājums

1. Lai saskaņā ar 129. pantu pierādītu muitas statusu, zvejas kuģa žurnālā, izkraušanas deklarācijā, pārkraušanas deklarācijā un attiecīgā gadījumā kuģa uzraudzības sistēmas datos, kas pieprasīti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (15), ietver šādu informāciju:

2. Ja 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētos produktus un preces pārkrauj Savienības zvejas kuģī vai Savienības apstrādes kuģī (saņēmējkuģī), tā Savienības zvejas kuģa vai Savienības apstrādes kuģa, no kura produktus un preces pārkrauj, žurnālā vai pārkraušanas deklarācijā papildus 1. punktā norādītajai informācijai norāda tā saņēmējkuģa vārdu, karoga valsti, reģistrācijas numuru un kapteiņa vārdu un uzvārdu, kurā produktus un preces pārkrauj.

Saņēmēja zvejas kuģa žurnālā vai pārkraušanas deklarācijā papildus 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajai informācijai norāda tā kuģa vārdu, karoga valsti, reģistrācijas numuru un kapteiņa vārdu un uzvārdu, no kura produkti vai preces tika pārkrauti.

3. Šā panta 1. un 2. punkta nolūkiem muitas dienesti attiecībā uz kuģiem, kuru kopējais garums nav mazāks par 10 metriem un nepārsniedz 15 metrus, pieņem zvejas kuģa žurnālu, izkraušanas deklarāciju vai pārkraušanas deklarāciju papīra formā.

1. Ja 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētos produktus un preces pārkrauj tādos saņēmējkuģos, kas nav Savienības zvejas kuģi vai Savienības apstrādes kuģi, tad Savienības preču muitas statusa apliecinājumu sniedz, izmantojot saņēmējkuģa pārkraušanas deklarācijas izdruku, kurai pievieno tā Savienības zvejas kuģa vai Savienības apstrādes kuģa žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un kuģa uzraudzības sistēmas datu izdruku, no kura produkti vai preces tika pārkrauti.

2. Ja pārkraušanu veic vairākkārt, iesniedz arī visu pārkraušanas deklarāciju izdrukas.

Savienības preču muitas statusa apliecinājums jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, kurus trešās valsts karoga kuģi ir ieguvuši vai nozvejojuši Savienības muitas teritorijā

Savienības preču muitas statusu tādiem jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, kurus trešās valsts karoga kuģi ir ieguvuši vai nozvejojuši Savienības muitas teritorijā, apliecina ar zvejas kuģa žurnāla izdruku.

Produkti un preces, ko pārkrauj valstī vai teritorijā, kura nav daļa no Savienības muitas teritorijas, vai pārvadā, šķērsojot šādu valsti vai teritoriju

Ja 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētos produktus un preces pārkrauj valstī vai teritorijā, kas nav Savienības muitas teritorijas daļa, vai pārvadā, šķērsojot šādu valsti vai teritoriju, tad iesniedz Savienības zvejas kuģa vai Savienības apstrādes kuģa žurnāla izdruku un attiecīgā gadījumā pārkraušanas deklarācijas izdruku, kurās ir norādīta šāda informācija:

1. Attiecībā uz Kodeksa 1. panta 3. punktā minēto Savienības preču tirdzniecību piemēro šādus noteikumus:

2. Jebkura persona var pierādīt atbilstību pienākumiem, kas noteikti 1. punktā, uzrādot rēķinu vai pārvadājuma dokumentu šādos gadījumos:

1. Muitas deklarācijas laišanai brīvā apgrozībā var iesniegt mutiski attiecībā uz šādām precēm:

2. Par 136. panta 1. punktā minētajām precēm muitas deklarācijas laišanai brīvā apgrozībā var iesniegt mutiski, ja uz minētajām precēm attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa, ko piešķir atpakaļnosūtītām precēm.

1. Mutiskas muitas deklarācijas pagaidu ievešanai var iesniegt par šādām precēm:

2. Reeksporta deklarācijas mutiski var sniegt, noslēdzot 1. punktā minēto preču pagaidu ievešanas procedūru.

2. Eksporta muitas deklarācijas mutiski var iesniegt attiecībā uz 136. panta 1. punktā minētajām precēm, ja tās paredzēts atpakaļievest.

Preces, ko uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā saskaņā ar 141. pantu

Ja šāda veida preces nav deklarētas citā veidā, tās uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā saskaņā ar 141. pantu:

Preces, ko uzskata par deklarētām pagaidu ievešanai un reeksportam saskaņā ar 141. pantu

1. Ja 136. panta 1. punkta e) līdz j) apakšpunktā minētās preces nav deklarētas, izmantojot citus līdzekļus, tās uzskata par deklarētām pagaidu ievešanai saskaņā ar 141. pantu.

2. Ja 136. panta 1. punkta e) līdz j) apakšpunktā minētās preces nav deklarētas, izmantojot citus līdzekļus, tās uzskata par deklarētām reeksportam saskaņā ar 141. pantu, tādējādi noslēdzot pagaidu ievešanas procedūru.

1. Ja šāda veida preces nav deklarētas, izmantojot citus līdzekļus, tās uzskata par deklarētām eksportam saskaņā ar 141. pantu:

2. Ja preces nosūta uz Helgolandes salu, tās uzskata par deklarētām eksportam saskaņā ar 141. pantu.

1. Attiecībā uz precēm, kas minētas 138. panta a) līdz d) apakšpunktā, 139. pantā 140. panta 1. punktā, par muitas deklarāciju uzskata jebkuru no šādām darbībām:

2. Korespondences priekšmetus uzskata par deklarētiem laišanai brīvā apgrozībā, tos ievedot Savienības muitas teritorijā.

Korespondences priekšmetus uzskata par deklarētiem eksportam vai reeksportam, tos izvedot no Savienības muitas teritorijas.

3. Tādas preces pasta sūtījumā, uz kurām attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 23. līdz 27. pantu, uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā, tās uzrādot muitai saskaņā ar Kodeksa 139. pantu, ar nosacījumu, ka muitas dienesti pieņem pieprasītos datus.

4. Tādas preces pasta sūtījumā, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1 000 un kurām nepiemēro izvedmuitas nodokli, uzskata par deklarētām eksportam, tās izvedot no Savienības muitas teritorijas.

Ceļotāji par precēm, ko tie ved līdzi, muitas deklarāciju var iesniegt papīra formā.

Pasta operators par precēm pasta sūtījumā var iesniegt tādu muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, kurā ietverta B pielikumā minētā samazinātā datu kopa, ja preces atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

Nosacījumi atļaujas saņemšanai vienkāršotas muitas deklarācijas regulārai izmantošanai

1. Atļauju regulāri piemērot precēm muitas procedūru, izmantojot vienkāršoto deklarāciju saskaņā ar Kodeksa 166. panta 2. punktu, piešķir tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2. Uzskatāms, ka AEOC atļaujas turētāji izpilda 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētos nosacījumus, ja to uzskaite ir piemērota tam, lai muitas procedūras piemērošanā precēm izmantotu vienkāršoto deklarāciju.

1. Ja muitas dienestiem ir jāiegrāmato ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa, kas maksājama saskaņā ar Kodeksa 105. panta 1. punkta pirmo daļu, Kodeksa 167. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto papildu deklarāciju iesniedz 10 dienu laikā no preču izlaišanas.

2. Ja saskaņā ar Kodeksa 105. panta 1. punkta otro daļu tiek veikts ieraksts deklarētāja reģistros un papildu deklarācija ir vispārīga, periodiska vai apkopojoša, papildu deklarācijas aptvertais laikposms nepārsniedz vienu kalendāro mēnesi.

3. Šā panta 2. punktā minētās papildu deklarācijas iesniegšanas termiņu nosaka muitas dienesti. Tas nepārsniedz 10 dienas pēc papildu deklarācijas aptvertā laikposma beigām.

Termiņš, kad deklarētāja rīcībā jābūt pavaddokumentiem saistībā ar papildu deklarācijām

1. Pavaddokumenti, kas trūkuši vienkāršotās deklarācijas iesniegšanas laikā, ir deklarētāja rīcībā termiņā, kas papildu deklarācijas iesniegšanai paredzēts saskaņā 146. panta 1. vai 3. punktu.

2. Muitas dienesti pienācīgi pamatotos gadījumos var noteikt garāku termiņu pavaddokumentu pieejamības nodrošināšanai nekā noteikts 1. punktā. Minētais termiņš nepārsniedz 120 dienas no preču izlaišanas dienas.

3. Ja pavaddokuments attiecas uz muitas vērtību, muitas dienesti pienācīgi pamatotos gadījumos var noteikt garāku termiņu nekā noteikts 1. un 2. punktā, ievērojot Kodeksa 103. panta 1. punktā minēto noilgumu.

1. Ja ir konstatēts, ka preces, kuras bija jādeklarē citai procedūrai, ir kļūdas dēļ deklarētas tādai muitas procedūrai, kurā rodas ievedmuitas nodokļa parāds, tad muitas deklarāciju atzīst par nederīgu pēc preču izlaišanas, pamatojoties uz deklarētāja iesniegtu pamatotu pieteikumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2. Ja ir konstatēts, ka preces ir kļūdas dēļ citu preču vietā deklarētas tādai muitas procedūrai, kurā rodas ievedmuitas nodokļa parāds, tad muitas deklarāciju atzīst par nederīgu pēc preču izlaišanas, pamatojoties uz deklarētāja iesniegtu pamatotu pieteikumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

3. Ja preces, kuras ir pārdotas ar distances līgumu atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (16) 2. panta 7. punktā, ir laistas brīvā apgrozībā un ir nosūtītas atpakaļ, tad muitas deklarāciju atzīst par nederīgu pēc preču izlaišanas, pamatojoties uz deklarētāja iesniegtu pamatotu pieteikumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

4. Papildus šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajiem gadījumiem muitas deklarācijas atzīst par nederīgām pēc preču izlaišanas, pamatojoties uz deklarētāja iesniegtu pamatotu pieteikumu, jebkurā no šādiem gadījumiem:

5. Muitas deklarāciju par precēm, uz kurām attiecināms izvedmuitas nodoklis, pieteikums par ievedmuitas nodokļa atmaksāšanu, kompensācijas vai citi eksportam paredzēti maksājumi vai citi īpaši eksportam piemērojami pasākumi, var atzīt par nederīgu saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1. Lai atļautu centralizēto muitošanu saskaņā ar Kodeksa 179. pantu, pieteikumiem par centralizēto muitošanu jāattiecas uz jebko no turpmāk norādītā:

2. Ja muitas deklarācija ir ieraksts deklarētāja reģistros, centralizēto muitošanu atļauj, ja ir ievēroti 150. pantā izklāstītie nosacījumi.

1. Atļauju iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros piešķir gadījumā, ja pieteikuma iesniedzēji pierāda, ka tie izpilda Kodeksa 39. panta a), b) un d) apakšpunktā izklāstītos kritērijus.

2. Atļauju iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros saskaņā ar Kodeksa 182. panta 1. punktu piešķir tad, ja pieteikums attiecas uz jebko no turpmāk norādītā:

3. Ja atļaujas pieteikums attiecas uz laišanu brīvā apgrozībā, atļauju nepiešķir:

4. Ja pieteikums atļaujas saņemšanai attiecas uz eksportu un reeksportu, atļauju piešķir vienīgi tad, ja ir izpildīti abi turpmāk norādītie nosacījumi:

5. Ja pieteikums atļaujas saņemšanai attiecas uz eksportu un reeksportu, akcīzes preču eksportu atļauj vienīgi tad, ja ir piemērojams Direktīvas 2008/118/EK 30. pants.

6. Ieraksta deklarētāja reģistros atļauju nepiešķir gadījumā, ja pieteikums attiecas uz tādu procedūru, kurai saskaņā ar 181. pantu ir nepieciešama standartizēta informācijas apmaiņa muitas dienestu starpā, ja vien muitas dienesti nevienojas par citu elektroniskās informācijas apmaiņas līdzekļu izmantošanu.

Ja Kodeksa 185. panta 2. punktā minētais pieteikuma iesniedzējs ir ieraksta deklarētāja reģistros atļaujas turētājs, tad pašnovērtējuma atļauju piešķir tad, ja pieteikums pašnovērtējuma atļaujas saņemšanai attiecas uz 150. panta 2. punktā minētajām muitas procedūrām vai uz reeksportu.

Pašnovērtējuma atļauju turētāji var saņemt atļauju muitas uzraudzībā veikt kontroli par aizliegumu un ierobežojumu ievērošanu, kā noteikts atļaujā.

Ja pirms tādu preču izlaišanas, uz kurām attiecas pieprasījums piešķirt tarifu kvotu, attiecīgā tarifu kvota nav uzskatāma par kritisku, tad preču izlaišana nav atkarīga no galvojuma sniegšanas par minētajām precēm.

1. Ja muitas procedūras vai reeksporta deklarācija ir iesniegta, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, muitas dienesti var deklarētāja informēšanai par preču izlaišanu izmantot tādus līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes.

2. Ja preces pirms to izlaišanas atradās pagaidu uzglabāšanā un muitas dienestiem par preču izlaišanu ir jāinformē attiecīgās pagaidu uzglabāšanas vietas darbības atļaujas turētājs, informāciju var sniegt, izmantojot tādus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Muitas dienesti piešķir atļauju sagatavot tādus standarta muitas deklarāciju pavaddokumentus, ar kuriem apliecina svaigu banānu, ko klasificē ar KN kodu 0803 90 10 un kam piemērojams ievedmuitas nodoklis, svēršanu (“banānu svēršanas sertifikāti”), ja šādas atļaujas pieteikuma iesniedzējs izpilda šādus kritērijus:

Lēmumu par pieteikumu saņemt 155. pantā minēto atļauju pieņem bez kavēšanās un vēlākais 30 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas.

Banānu svēršanas sertifikātus var sagatavot un iesniegt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Preces, ko uzskata par atpakaļnosūtītām tādā stāvoklī, kādā tās tika eksportētas

1. Preces uzskata par atpakaļnosūtītām tādā stāvoklī, kādā tās tika eksportētas, ja pēc to eksportēšanas no Savienības muitas teritorijas tām nav veikta cita apstrāde vai citas darbības kā vien tāda apstrāde vai darbības, kas pārveido to izskatu vai kas nepieciešamas to labošanai, atjaunošanai labā stāvoklī vai saglabāšanai labā stāvoklī.

2. Preces uzskata par atpakaļnosūtītām tādā stāvoklī, kādā tās tika eksportētas, ja pēc to eksportēšanas no Savienības muitas teritorijas tām ir veikta arī cita apstrāde vai citas darbības, ne vien tāda apstrāde vai darbības, kas pārveido to izskatu vai kas nepieciešamas to labošanai, atjaunošanai labā stāvoklī vai saglabāšanai labā stāvoklī, taču pēc šādas apstrādes vai šādu darbību sākšanas ir kļuvis skaidrs, ka tās ir nepiemērotas paredzētajam preču lietojumam.

3. Ja 1. vai 2. punktā minētajām precēm ir veikta tāda apstrāde vai tādas darbības, kuru dēļ tām būtu uzliekams ievedmuitas nodoklis, ja tām būtu piemērota izvešanas pārstrādei procedūra, minētās preces vienīgi tad uzskata par atpakaļnosūtītām tādā stāvoklī, kādā tās tika izvestas, ja minētā apstrāde vai minētās darbības, tostarp rezerves daļu iekļaušana, nepārsniedz to, kas ir obligāti nepieciešams, lai preces varētu lietot tādā pašā veidā kā eksportēšanas no Savienības muitas teritorijas laikā.

Preces, par kurām eksportēšanas laikā gūtas priekšrocības no pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku

1. Atpakaļnosūtītām precēm, par kurām eksportēšanas laikā ir gūtas priekšrocības no pasākumiem, kas pieņemti saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku, piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minētie gadījumi ir šādi:

Dokumentu, kas apliecina, ka ir izpildīti nosacījumi, lai saņemtu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa (“informācijas lapa INF 3”) var paziņot, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas

Atkāpjoties no Kodeksa 211. panta 3. punkta a) apakšpunkta, muitas dienesti var atsevišķos gadījumos, ja tie uzskata to par pamatotu, piešķirt atļauju galapatēriņa procedūrai vai ievešanas pārstrādei procedūrai tādām personām, kuras veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas.

Pieteikuma iesniegšanas vieta gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas

1. Ja galapatēriņa procedūras atļaujas pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas, tad, atkāpjoties no noteikumiem Kodeksa 22. panta 1. punkta trešajā daļā, kompetentais muitas dienests ir muitas dienests tajā vietā, kur preces lietos pirmo reizi.

2. Ja ievešanas pārstrādei procedūras atļaujas pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas, tad, atkāpjoties no noteikumiem Kodeksa 22. panta 1. punkta trešajā daļā, kompetentais muitas dienests ir muitas dienests tajā vietā, kur preces pārstrādās pirmo reizi.

(Kodeksa 6. panta 1. punkts, 6. panta 2. punkts, 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 211. panta 1. punkts)

1. Muitas deklarāciju, kurā ir norādīti papildu datu elementi, kā izklāstīts A pielikumā, uzskata par pieteikumu atļaujas saņemšanai jebkurā no šādiem gadījumiem:

3. Ja muitas dienesti uzskata, ka pagaidu ievešanas procedūras piemērošana transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu rezerves daļām, palīgierīcēm un aprīkojumam varētu būt saistīta ar nopietnu risku, ka netiks ievērotas saistības, kas noteiktas tiesību aktos muitas jomā, tad 1. punktā minēto muitas deklarāciju nevar iesniegt mutiski saskaņā ar 141. pantu. Minētajā gadījumā muitas dienesti pēc preču uzrādīšanas muitā par to bez kavēšanās informē deklarētāju.

4. Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu norādīt papildu datu elementus nepiemēro šāda veida deklarāciju gadījumā:

5. ATA un CPD karnetes uzskata par pieteikumiem pagaidu ievešanas atļaujas saņemšanai, ja attiecībā uz tām ir izpildīti šādi kritēriji:

Muitas dienesti var atļaut Kodeksa 211. panta 1. punktā minēto pieteikumu atļaujas atjaunošanai vai grozīšanai iesniegt rakstveidā.

(Kodeksa 6. panta 2. punkts, 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 211. panta 1. punkts)

Ja mutisko muitas deklarāciju uzskata par pieteikumu pagaidu ievešanas atļaujas saņemšanai saskaņā ar 163. pantu, deklarētājs uzrāda pavaddokumentu, kura paraugs iekļauts 71-01. pielikumā.

1. Kodeksa 211. panta 4. punkta b) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu nepiemēro ievešanas pārstrādei atļaujām, izņemot šādus gadījumus:

2. Kodeksa 211. panta 4. punkta b) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu nepiemēro izvešanas pārstrādei atļaujām, izņemot gadījumus, kad ir pierādījumi tam, ka var tikt nelabvēlīgi ietekmētas būtiskas Savienības ražotāju intereses attiecībā uz precēm, kas minētas 71-02. pielikumā, un preces nav paredzēts labot.

Gadījumi, kad ekonomiskie nosacījumi ir uzskatāmi par izpildītiem attiecībā uz ievešanu pārstrādei

1. Ekonomiskie nosacījumi attiecībā uz ievešanu pārstrādei ir uzskatāmi par izpildītiem, ja pieteikums attiecas uz jebkuru no šādām darbībām:

2. Šā panta 1. punkta f) apakšpunkta i) punktā minētā preču nepieejamība aptver šādus gadījumus:

Ievedmuitas nodokļa aprēķināšana konkrētos ievešanas pārstrādei gadījumos

1. Ja nav prasīts ekonomisko nosacījumu izvērtējums un precēm, kurām ir paredzēts piemērot ievešanas pārstrādei procedūru, būtu piemērojams lauksaimniecības vai tirdzniecības politikas pasākums, provizorisks vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, kas saistīts ar koncesiju apturēšanu, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, tad ievedmuitas nodokļa summu aprēķina saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja uzskatāms, ka ekonomiskie nosacījumi ir izpildīti 167. panta 1. punkta h), i), m), p) vai s) apakšpunktā noteiktajos gadījumos.

2. Ja tādus pārstrādes produktus, kuri radušies ievešanas pārstrādei procedūrā, viena gada laikā pēc to reeksporta atļaujas turētājs ieved pats vai ar citu personu starpniecību un laiž brīvā apgrozībā, tad ievedmuitas nodokļa summu aprēķina saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu.

1. Kodeksa 223. panta 2. punktā paredzētās atļaujas piešķiršanas nolūkiem nav nozīmes tam, vai līdzvērtīgu preču izmantošana ir sistemātiska.

2. Kodeksa 223. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto līdzvērtīgo preču izmantošanas atļauju nepiešķir, ja precēm, kurām piemēro īpašo procedūru, būtu piemērojams pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības maksājums vai papildu maksājums, kas saistīts ar koncesiju apturēšanu, gadījumā, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā.

3. Kodeksa 223. panta 1. punkta otrajā daļā minēto līdzvērtīgo preču izmantošanas atļauju nepiešķir, ja ārpussavienības precēm, ko pārstrādā to Savienības preču vietā, kurām piemērota izvešanas pārstrādei procedūra, būtu piemērojams pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības maksājums vai papildu maksājums, kas saistīts ar koncesiju apturēšanu, gadījumā, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā.

4. Līdzvērtīgu preču izmantošanas atļauju nepiešķir attiecībā uz ievešanas muitas noliktavā procedūru, ko piemēro tādām ārpussavienības precēm, kuras minētas 71-02. pielikumā.

5. Līdzvērtīgu preču izmantošanas atļauju nepiešķir attiecībā uz tādām precēm vai produktiem, kuri ir ģenētiski modificēti vai satur ģenētiski modificētus elementus.

6. Atkāpjoties no Kodeksa 223. panta 1. punkta, ievešanā pārstrādei par līdzvērtīgām precēm uzskata šādas preces:

7. Atkāpjoties no Kodeksa 223. panta 1. punkta, 71-04. pielikumā minētajām precēm piemēro īpašus noteikumus, kas izklāstīti minētajā pielikumā.

8. Pagaidu ievešanas gadījumā līdzvērtīgas preces var izmantot vienīgi tad, ja ir piešķirta pagaidu ievešanas atļauja ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar 208. līdz 211. pantu.

1. Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma ievešanai pārstrādei IM/EX atļaujā norāda, ka pārstrādes produkti vai preces, kam piemēro ievešanu pārstrādei IM/EX un kas nav deklarētas nākamajai muitas procedūrai vai reeksportētas līdz noslēgšanas laikposma beigām, ir uzskatāmas par laistām brīvā apgrozībā noslēgšanas laikposma pēdējā dienā.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja produktiem vai precēm ir piemērojami tādi pasākumi, kas paredz aizliegumus vai ierobežojumus.

Termiņš lēmuma pieņemšanai attiecībā uz Kodeksa 211. panta 1. punktā minēto pieteikumu atļaujas saņemšanai

1. Ja Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais pieteikums atļaujas saņemšanai attiecas tikai uz vienu dalībvalsti, tad lēmumu par šo pieteikumu, atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 3. punkta pirmās daļas, pieņem bez kavēšanās un vēlākais 30 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas.

Ja Kodeksa 211. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais pieteikums atļaujas saņemšanai attiecas tikai uz vienu dalībvalsti, tad lēmumu par šo pieteikumu, atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 3. punkta pirmās daļas, pieņem bez kavēšanās un vēlākais 60 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas.

2. Ja ir nepieciešams ekonomisko nosacījumu izvērtējums saskaņā ar Kodeksa 211. panta 6. punktu, tad šā panta 1. punkta pirmajā daļā noteikto termiņu pagarina līdz vienam gadam no datuma, kurā lieta nosūtīta Komisijai.

Muitas dienesti pieteikuma iesniedzēju vai atļaujas turētāju informē par to, vai ir nepieciešams ekonomisko nosacījumu izvērtējums, un gadījumā, ja atļauja vēl nav izdota, par termiņa pagarinājumu saskaņā ar pirmo daļu.

1. Ja muitas dienesti atļauju piešķir ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar Kodeksa 211. panta 2. punktu, tad atļauja stājas spēkā agrākais pieteikuma saņemšanas dienā.

2. Izņēmuma gadījumos muitas dienesti var atļaut 1. punktā minētajai atļaujai tādu spēkā stāšanās datumu, kas ir agrākais vienu gadu pirms pieteikuma pieņemšanas dienas, savukārt tādu preču, uz kurām attiecas 71-02. pielikums, gadījumā – agrākais trīs mēnešus pirms pieteikuma pieņemšanas dienas.

3. Ja pieteikums attiecas uz atļaujas atjaunošanu tāda paša veida darbībai un precēm, tad atļauju var piešķirt ar atpakaļejošu spēku no sākotnējās atļaujas derīguma termiņa beigu datuma.

Ja saistībā ar atļaujas atjaunošanu tāda paša veida darbībai un precēm ir nepieciešams ekonomisko nosacījumu izvērtējums saskaņā ar Kodeksa 211. panta 6. punktu, tad atļauja ar atpakaļejošu spēku stājas spēkā agrākais tajā datumā, kad ir izdarīts slēdziens par ekonomiskajiem nosacījumiem.

1. Derīguma termiņš atļaujai, ko piešķir saskaņā ar Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktu, nepārsniedz piecus gadus no atļaujas spēkā stāšanās datuma.

2. Ja atļauja attiecas uz 71-02. pielikumā minētajām precēm, pirmajā punktā minētais derīguma termiņš nepārsniedz trīs gadus.

1. Pēc procedūras izmantotāja pieprasījuma muitas dienesti var pagarināt noslēgšanas termiņu, kas norādīts atļaujā, kura piešķirta saskaņā ar Kodeksa 211. panta 1. punktu, pat pēc sākotnēji noteiktā termiņa beigām.

2. Ja attiecībā uz visām precēm, kam konkrētā laikposmā ir piemērota procedūra, noslēgšanas termiņš ir vienā un tajā pašā datumā, tad muitas dienesti Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajā atļaujā var ietvert noteikumu, ka noslēgšanas termiņu automātiski pagarina attiecībā uz visām precēm, kam konkrētajā datumā vēl nav noslēgta procedūra. Muitas dienesti var lemt par noslēgšanas termiņa automātiskās pagarināšanas atcelšanu attiecībā uz visām vai konkrētām precēm, kam piemērota procedūra.

(Kodeksa 6. panta 2. punkts, 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 211. panta 1. punkts)

1. Tādās ievešanas pārstrādei IM/EX un ievešanas pārstrādei EX/IM procedūras izmantošanas atļaujās, kur neizmanto 176. pantā minēto standartizēto informācijas apmaiņu, vai galapatēriņa atļaujās norāda, ka atļaujas turētājam izpildes dokuments uzraudzības muitas iestādē jāuzrāda 30 dienu laikā no noslēgšanas termiņa beigām.

Tomēr uzraudzības muitas iestāde, kurai izpildes dokuments nav nepieciešams, var atcelt tā iesniegšanas pienākumu.

2. Pēc atļaujas turētāja pieprasījuma muitas dienesti var pagarināt 1. punktā noteikto termiņu līdz 60 dienām. Izņēmuma gadījumos muitas dienesti termiņa pagarinājumu var piešķirt pat pēc termiņa beigām.

3. Izpildes dokumentā ietver datus, kas norādīti 71-06. pielikumā, ja vien uzraudzības muitas iestāde nav noteikusi citādi.

4. Ja pārstrādes produktus vai preces, kam piemērota ievešanas pārstrādei IM/EX procedūra, uzskata par laistiem brīvā apgrozībā saskaņā ar 170. panta 1. punktu, šo faktu norāda izpildes dokumentā.

5. Ja ievešanas pārstrādei IM/EX atļaujā ir norādīts, ka pārstrādes produkti vai preces, kam piemērota minētā procedūra, ir uzskatāmi par laistiem brīvā apgrozībā noslēgšanas laikposma pēdējā dienā, tad atļaujas turētājs izpildes dokumentu uzraudzības muitas iestādē uzrāda šā panta 1. punktā noteiktajā kārtībā.

6. Muitas dienesti var atļaut minēto izpildes dokumentu uzrādīt, izmantojot tādus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Standartizēta informācijas apmaiņa un pārstrādes procedūras atļaujas turētāja pienākumi

1. Ievešanas pārstrādes EX/IM vai izvešanas pārstrādei EX/IM atļaujas, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, un ievešanas pārstrādei IM/EX vai izvešanas pārstrādei IM/EX atļaujas, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, uzliek šādus pienākumus:

2. Tādās ievešanas pārstrādei IM/EX procedūras izmantošanas atļaujās, kuras attiecas tikai uz vienu dalībvalsti, ietver nosacījumu, ka pēc uzraudzības muitas iestādes pieprasījuma atļaujas turētāja pienākums ir minētajai muitas iestādei sniegt pietiekamu informāciju par precēm, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, kas uzraudzības muitas iestādei ļauj aprēķināt ievedmuitas nodokļa summu saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu.

Savienības preču un ārpussavienības preču uzglabāšana kopā vienā uzglabāšanas vietā

Ja vienā muitas noliktavā uzglabā gan Savienības preces, gan ārpussavienības preces un ja konkrētu preču statusu jebkurā brīdī nav iespējams noteikt vai ja tas būtu iespējams vien ar nesamērīgām izmaksām, tad Kodeksa 211. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā atļaujā ietver nosacījumu, ka ikviens preču veids, muitas statuss un attiecīgā gadījumā ikviena preču izcelsme ir jānošķir preču uzskaitē.

2. Brīvajās zonās papildus 1. punktā norādītajai informācijai uzskaitē ietver:

3. Muitas dienesti var atcelt prasību par konkrētu 1. un 2. punktā norādīto datu ietveršanu uzskaitē, ja šādai atcelšanai nav nelabvēlīgas ietekmes uz īpašās procedūras izmantošanas muitas uzraudzību un kontroli.

4. Pagaidu ievešanas gadījumā uzskaiti veic vienīgi tad, ja to pieprasa muitas dienesti.

Preču pārvietošana no vienas vietas uz citu vietu Savienības muitas teritorijā

1. Tādu preču pārvietošanu no vienas vietas uz citu vietu Savienības muitas teritorijā, kurām piemērota ievešana pārstrādei, pagaidu ievešana vai galapatēriņš, var veikt bez muitas formalitāšu kārtošanas, izņemot 178. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētās formalitātes.

2. Savienības muitas teritorijas ietvaros ir atļauta tādu preču, kam piemērota izvešana pārstrādei, pārvietošana no piemērošanas muitas iestādes līdz izvešanas muitas iestādei.

3. Savienības muitas teritorijas ietvaros ir atļauta tādu preču, kam piemērota uzglabāšana muitas noliktavā, pārvietošana bez muitas formalitāšu kārtošanas, izņemot 178. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētās formalitātes, šādā veidā:

Tādu preču pārvietošanu, kurām ir piemērota uzglabāšana muitas noliktavā, pabeidz 30 dienu laikā no izvešanas dienas no muitas noliktavas.

Pēc procedūras izmantotāja pieprasījuma muitas dienesti var pagarināt 30 dienu laikposmu.

4. Ja preces, kam piemērota uzglabāšana muitas noliktavā, pārvieto no uzglabāšanas vietām līdz izvešanas muitas iestādei, tad Kodeksa 214. panta 1. punktā minētajā uzskaitē 100 dienu laikā pēc tam, kad preces ir izņemtas no muitas noliktavas, norāda informāciju par preču izvešanu.

Pēc procedūras izmantotāja pieprasījuma muitas dienesti var pagarināt 100 dienu laikposmu.

Kodeksa 220. pantā paredzētie parastie apstrādes veidi ir noteikti 71-03. pielikumā.

1. Uzraudzības muitas iestāde 71-05. pielikumā noteiktos attiecīgos datu elementus standartizētās informācijas apmaiņas (INF) nolūkiem dara pieejamus elektroniskajā sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu, attiecībā uz:

2. Ja Kodeksa 101. panta 1. punktā minētais atbildīgais muitas dienests ir pieprasījis standartizētu informācijas apmaiņu starp muitas dienestiem par precēm, kam piemērota tāda ievešana pārstrādei IM/EX, kurā iesaistīta tikai viena dalībvalsts, tad uzraudzības muitas iestāde 71-05. pielikuma B iedaļā noteiktos attiecīgos datu elementus standartizētās informācijas apmaiņas (INF) nolūkiem dara pieejamus elektroniskajā sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu.

3. Ja muitas deklarācijā vai reeksporta deklarācijā, vai reeksporta paziņojumā ir atsauce uz INF, tad kompetentie muitas dienesti standartizētās informācijas apmaiņas (INF) nolūkiem elektroniskajā sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Kodeksa 16. panta 1. punktu, dara pieejamus 71-05. pielikuma A iedaļā noteiktos īpašos datu elementus.

4. Muitas dienesti pēc pieprasījuma atļaujas turētājam izpauž atjaunināto informāciju saistībā ar INF.

Tādus dzīvniekus, kuri Savienības muitas teritorijā piedzimuši dzīvniekiem, uz ko attiecas viena muitas deklarācija un kam piemērota uzglabāšanas procedūra, pagaidu ievešanas procedūra vai ievešanas pārstrādei procedūra, un kuru kopējā vērtība pārsniedz EUR 100, uzskata par ārpussavienības precēm, un tiem piemērojama tā pati procedūra, kāda tika piemērota dzīvniekiem, kuriem tie piedzimuši.

Par tādām precēm, attiecībā uz kurām īpašā procedūra, izņemot tranzītu, ir noslēgta, piemērojot nākamo īpašo procedūru, izņemot tranzītu, atceļ pienākumu iesniegt papildu deklarāciju, ja ir izpildīti visi minētie nosacījumi:

Tranzīta operācijas MRN un TIR operācijas MRN paziņošanas muitas dienestiem līdzekļi

Tranzīta deklarācijas vai TIR operācijas galveno atsauces numuru (MRN) bez elektroniskās datu apstrādes metodēm muitas dienestiem var paziņot jebkurā no šādiem veidiem:

Kopējās datu prasības attiecībā uz tranzīta pavaddokumentu un vajadzības gadījumā attiecībā uz pozīciju sarakstu un tranzīta/drošības pavaddokumentu un tranzīta/drošības pozīciju sarakstu ir noteiktas B-02. pielikumā.

TIR operāciju nolūkiem pieteikumus Kodeksa 230. pantā minētā atzītā saņēmēja statusa piešķiršanai iesniedz muitas dienestā, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana tajā dalībvalstī, kurā ir pabeidzamas pieteikuma iesniedzēja TIR operācijas.

1. Kodeksa 230. pantā paredzēto atzītā saņēmēja statusu pieteikuma iesniedzējiem piešķir tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2. Atļaujas piešķir vienīgi tad, ja muitas dienests uzskata, ka tas spēs TIR operāciju uzraudzību un kontroli veikt bez tādas administratīvās slodzes, kas nav samērojama ar attiecīgās personas prasībām.

3. Atzītā saņēmēja atļauju piemēro TIR operācijām, kas ir pabeidzamas tajā dalībvalstī, kurā atļauja ir piešķirta, un tajā(-ās) minētās dalībvalsts vietā(-ās), kas norādītas atļaujā.

1. Ja Savienības preces pārvieto no īpaša nodokļu režīma teritorijas uz citu Savienības muitas teritorijas daļu, kas nav īpaša nodokļu režīma teritorija, un ja minēto pārvietošanu pabeidz vietā, kura ir ārpus tās dalībvalsts, kur preces tika ievestas minētajā Savienības muitas teritorijas daļā, tad minētās Savienības preces pārvieto, izmantojot Savienības iekšējā tranzīta procedūru, kā minēts Kodeksa 227. pantā.

2. Gadījumos, kas nav aptverti 1. punktā Savienības iekšējā tranzīta procedūru var izmantot, pārvietojot Savienības preces starp īpaša nodokļu režīma teritoriju un citu Savienības muitas teritorijas daļu.

Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru piemērošana konkrētos gadījumos

Šādos gadījumos Savienības precēm, ko izved uz tādu trešo valsti, kura ir līgumslēdzēja puse Konvencijā par kopīgā tranzīta procedūru, vai ko izved no Savienības, šķērsojot vienu vai vairākas kopīgā tranzīta valstis un piemērojot Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru noteikumus, piemēro Kodeksa 226. panta 2. punktā minēto Savienības ārējā tranzīta procedūru:

Kvītī, ko pēc personas, kura uzrāda preces, pieprasījuma apstiprina galamērķa muitas iestāde, un minētās iestādes pieprasītajā informācijā ietver 72-03. pielikumā minētos datus.

1. Kodeksa 233. panta 4. punktā minētās atļaujas pieteikuma iesniedzējiem piešķir, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2. Atļaujas piešķir vienīgi ar nosacījumu, ka muitas dienests uzskata par iespējamu Savienības tranzīta procedūras uzraudzību un kontroli veikt bez tādas administratīvās slodzes, kas nebūtu samērojama ar attiecīgās personas prasībām.

Pieteikumi atzītā nosūtītāja statusa piešķiršanai Savienības tranzīta procedūras piemērošanas nolūkiem

Savienības tranzīta procedūras piemērošanas nolūkiem pieteikumus Kodeksa 233. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētā atzītā nosūtītāja statusa piešķiršanai iesniedz muitas dienestā, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana tajā dalībvalstī, kurā ir uzsākamas pieteikuma iesniedzēja Savienības tranzīta operācijas.

Atzītā nosūtītāja statusa atļaujas piešķiršana Savienības tranzīta procedūras piemērošanas nolūkiem

Kodeksa 233. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto atzītā nosūtītāja statusu piešķir vienīgi tādiem pieteikuma iesniedzējiem, kas ir pilnvaroti izmantot vispārēju galvojumu saskaņā ar Kodeksa 89. panta 5. punktu vai atbrīvojumu no galvojuma saskaņā ar Kodeksa 95. panta 2. punktu.

Pieteikumi atzītā saņēmēja statusa piešķiršanai Savienības tranzīta procedūrā pārvietotu preču saņemšanas nolūkiem

Savienības tranzīta procedūrā pārvietotu preču saņemšanas nolūkiem pieteikumus Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā atzītā saņēmēja statusa piešķiršanai iesniedz muitas dienestā, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana tajā dalībvalstī, kurā ir pabeidzamas pieteikuma iesniedzēja Savienības tranzīta operācijas.

Atzītā saņēmēja statusa atļaujas piešķiršana Savienības tranzīta procedūrā pārvietotu preču saņemšanas nolūkiem

Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto atzītā saņēmēja statusu piešķir pieteikuma iesniedzējiem, kas paziņo, ka regulāri saņems preces, kam piemērota Savienības tranzīta procedūra.

Kvītī, ko atzītais saņēmējs pēc informācijas pieprasījuma izdod pārvadātājam pēc preču piegādes, norāda 72-03. pielikumā minētos datus.

1. Atļaujas saskaņā ar Kodeksa 233. panta 4. punkta c) apakšpunktu izmantot Savienības tranzīta procedūrā īpaša veida plombas transportlīdzekļiem, konteineriem un iepakojumiem piešķir, ja muitas dienesti atzīst par derīgām pieteikumā atļaujas saņemšanai norādītās plombas.

2. Muitas dienests saistībā ar atļauju pieņem tādas īpaša veida plombas, ko atzinuši par derīgām citas dalībvalsts muitas dienesti, ja vien tā rīcībā nav informācijas, ka konkrētā plomba nav piemērota muitas vajadzībām.

Kodeksa 233. panta 4. punkta d) apakšpunktā paredzētās atļaujas izmantot muitas deklarāciju ar samazinātām datu prasībām, lai precēm piemērotu Savienības tranzīta procedūru, piešķir:

Atļaujas gaisa pārvadājumos par tranzīta deklarāciju izmantot elektronisku pārvadājuma dokumentu

Atļaujas gaisa pārvadājumos par tranzīta deklarāciju izmantot elektronisku pārvadājuma dokumentu, lai precēm piemērotu Savienības tranzīta procedūru, saskaņā ar Kodeksa 233. panta 4. punkta e) apakšpunktu piešķir vienīgi tad, ja:

Atļaujas jūras pārvadājumos par tranzīta deklarāciju izmantot elektronisku pārvadājuma dokumentu

Atļaujas jūras pārvadājumos par tranzīta deklarāciju izmantot elektronisku pārvadājuma dokumentu, lai precēm piemērotu Savienības tranzīta procedūru, saskaņā ar Kodeksa 233. panta 4. punkta e) apakšpunktu piešķir vienīgi tad, ja:

Uzglabāšanas vietu darbības atļaujas preču uzglabāšanai muitas noliktavā piešķir ar nosacījumu, ka uzglabāšanas vietas neizmanto mazumtirdzniecībai, izņemot gadījumus, kad preces tiek pārdotas mazumtirdzniecībai šādos gadījumos:

Ja preces ir bīstamas vai var sabojāt citas preces, vai tām nepieciešams nodrošināt īpašus apstākļus citu iemeslu dēļ, tad uzglabāšanas vietu darbības atļaujās par preču uzglabāšanu muitas noliktavā var noteikt, ka preces ir uzglabājamas vienīgi tādās uzglabāšanas vietās, kas īpaši aprīkotas konkrēto preču saņemšanai uzglabāšanā.

Uzglabāšanas vietu darbības atļaujās preču uzglabāšanai muitas noliktavā norāda katras atļaujas nolūkiem izmantojamo muitas noliktavas tipu:

Ja vien nav paredzēts citādi, pagaidu ievešanas procedūras atļaujas piešķir ar nosacījumu, ka to preču stāvoklis, kam piemēro procedūru, paliek nemainīgs.

Tomēr ir pieļaujama labošana un apkope, arī kapitālremonts un regulēšana, un tādi pasākumi, kuru mērķis ir saglabāt preces vai nodrošināt to atbilstību tehniskajām prasībām, lai tās procedūras laikā būtu derīgas lietošanai.

1. Atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 1. punkta trešās daļas, pieteikumu pagaidu ievešanas atļaujas saņemšanai iesniedz tajā muitas dienestā, kura kompetencē ir tā vieta, kur preces izmantos pirmo reizi.

2. Atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 1. punkta trešās daļas, pieteikumu pagaidu ievešanas atļaujas saņemšanai, ko iesniedz ar mutisku muitas deklarāciju saskaņā ar 136. pantu, ar darbībām saskaņā ar 139. pantu, ar ATA vai CPD karneti saskaņā ar 163. pantu, iesniedz tajā vietā, kur preces uzrāda un deklarē pagaidu ievešanai.

1. Atļaujas izmantot pagaidu ievešanas procedūru ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir attiecībā uz tādām precēm, kuras neatbilst visām 209. līdz 216. pantā un 219. līdz 236. pantā noteiktajām attiecīgajām prasībām pilnīga atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļa piešķiršanai.

2. Atļauju izmantot pagaidu ievešanas procedūru ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa nepiešķir patēriņa precēm.

3. Atļauju izmantot pagaidu ievešanas procedūru ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir ar nosacījumu, ka ievedmuitas nodokļa summu, kas ir maksājama saskaņā ar Kodeksa 252. panta 1. punkta otro daļu, samaksā procedūras noslēgšanas brīdī.

Transportlīdzekļi, paletes un konteineri, tostarp to palīgierīces un aprīkojums

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa 208. līdz 211. pantā un 213. pantā minētajām precēm var piešķirt arī tādā gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs un procedūras izmantotājs veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir tādām palešu rezerves daļām, palīgierīcēm un aprīkojumam, kam piemērota pagaidu ievešana un ko paredzēts reeksportēt atsevišķi no paletēm vai kā daļu no tām.

1. Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir tādiem konteineriem, uz kuriem piemērotā un labi saskatāmā vietā ir neizdzēšams marķējums, kurā ietverta visa turpmāk minētā informācija:

Tādu kuģniecībai paredzētu kravas konteineru vai jebkādu citu konteineru, kuru marķēšanai izmanto tādu prefiksu saskaņā ar ISO standartu, kas sastāv no četriem lielajiem burtiem, no kuriem pēdējais ir U, īpašnieka vai galvenā izmantotāja identifikācijas dati, konteinera sērijas numurs un kontrolcipars atbilst starptautiskajam standartam ISO 6346 un tā pielikumiem.

2. Ja pieteikums atļaujas saņemšanai ir iesniegts saskaņā ar 163. panta 1. punktu, tad konteinerus pārrauga persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, vai tāda persona, kura veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas un kurai ir pārstāvis Savienības muitas teritorijā.

Minētā persona pēc pieprasījuma muitas dienestiem sniedz detalizētu informāciju par katra konteinera, kuram piemērota pagaidu ievešana, pārvietošanas maršrutu, tostarp norādot tā ievešanas un izkraušanas datumus un vietas.

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir tādām konteineru rezerves daļām, palīgierīcēm un aprīkojumam, kam piemērota pagaidu ievešana un ko paredzēts reeksportēt atsevišķi no konteineriem vai kā daļu no tiem.

Nosacījumi pilnīga atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļa piešķiršanai transportlīdzekļiem

1. Šā panta nolūkiem termins “transportlīdzekļi” ietver parastās rezerves daļas, palīgierīces un aprīkojumu, kas ir kopā ar transportlīdzekli.

2. Ja transportlīdzekļus pagaidu ievešanai deklarē mutiski saskaņā ar 136. pantu vai ar citu rīcību saskaņā ar 139. pantu, atļauju piešķir personai, kuras faktiskā rīcībā preces ir tajā brīdī, kad tās izlaiž pagaidu ievešanas procedūrai, ja vien minētā persona nerīkojas citas personas vārdā. Ja persona rīkojas citas personas vārdā, atļauju piešķir pēdējai pieminētajai personai.

3. Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir ceļa, dzelzceļa, gaisa, jūras un iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Ja minētos transportlīdzekļus privāti izmanto trešā persona, kura veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas, pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir ar nosacījumu, ka minētajai personai ir pienācīgs rakstisks pilnvarojums, ko devis atļaujas turētājs.

Ārpussavienības transportlīdzekļu rezerves daļas, palīgierīces un aprīkojums

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir tādām transportlīdzekļu rezerves daļām, palīgierīcēm un aprīkojumam, kam piemērota pagaidu ievešana un ko paredzēts reeksportēt atsevišķi no transportlīdzekļiem vai kā daļu no tiem.

Nosacījumi pilnīga atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļa piešķiršanai personām, kuras veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā

Personām, kuras veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, piešķir pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, ja ir izpildīts kāds no minētajiem nosacījumiem:

Transportlīdzekļi, ko izmanto fiziskas personas ar pastāvīgu dzīvesvietu Savienības muitas teritorijā

1. Fiziskām personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Savienības muitas teritorijā piešķir pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa par transportlīdzekļiem, ko tās izmanto privāti un neregulāri, ja ir saņemts transportlīdzekļa reģistrētā īpašnieka pieprasījums un ja transportlīdzekļa reģistrētais īpašnieks izmantošanas laikā atrodas Savienībā.

2. Fiziskām personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Savienības muitas teritorijā piešķir pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa par tādiem transportlīdzekļiem, kurus tie nomā uz rakstiska līguma pamata un izmanto privāti kādam no turpmāk minētajiem mērķiem:

3. Fiziskām personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Savienības muitas teritorijā piešķir pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa par tādiem transportlīdzekļiem, kurus tās izmanto komerciāli vai privāti, ar nosacījumu, ka transportlīdzekļa īpašnieks, īrētājs vai nomnieks ir to darba devējs un ka darba devējs veic uzņēmējdarbību ārpus minētās muitas teritorijas.

Transportlīdzekļu lietošana privātām vajadzībām ir atļauta darbinieka braucieniem starp darba vietu un dzīvesvietu vai braucieniem darba uzdevumā saskaņā ar noteikumiem darba līgumā.

Pēc muitas dienestu pieprasījumu persona, kura izmanto transportlīdzekli, uzrāda sava darba līguma eksemplāru.

1. Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir tad, ja transportlīdzekli paredzēts Savienības muitas teritorijā reģistrēt ar pagaidu numuru nolūkā to reeksportēt kādas šādas personas vārdā:

2. Izņēmuma gadījumā pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa var piešķirt transportlīdzekļiem, ko ierobežotu laiku komerciāliem nolūkiem lieto personas, kuras veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.

Pagaidu ievešanas procedūras noslēgšanas termiņš transportlīdzekļiem un konteineriem

Transportlīdzekļu un konteineru pagaidu ievešanas procedūras noslēgšanas termiņi no brīža, kad precēm ir piemērota procedūra, ir šādi:

1. Ja transportlīdzeklim ir piemērota pagaidu ievešana Savienībā ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar 212. pantu un tas ir atdots atpakaļ profesionālam nomas uzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, tad reeksportu, ar ko noslēdz pagaidu ievešanas procedūru, veic sešu mēnešu laikā no transportlīdzekļa ievešanas datuma Savienības muitas teritorijā.

Ja profesionāls nomas uzņēmums transportlīdzekli atkal iznomā personai, kura veic uzņēmējdarbību ārpus minētās teritorijas, vai fiziskām personām ar pastāvīgu dzīvesvietu Savienības muitas teritorijā, reeksportu, ar ko noslēdz pagaidu ievešanas procedūru, veic sešu mēnešu laikā no transportlīdzekļa ievešanas datuma Savienības muitas teritorijā un trīs nedēļu laikā no atkaliznomāšanas līguma noslēgšanas.

Par ievešanas datumu Savienības muitas teritorijā uzskata datumu, kad noslēgts tas nomas līgums, saskaņā ar kuru transportlīdzeklis tika izmantots laikā, kad tas ievests minētajā teritorijā, ja vien nav pierādījumu par ievešanas faktisko datumu.

2. Atļauju šā panta 1. punktā minētā transportlīdzekļa pagaidu ievešanai piešķir ar nosacījumu, ka transportlīdzekli neizmanto citiem mērķiem kā vien reeksportēšanai.

3. Regulas 215. panta 2. punktā minētajā gadījumā, ja fiziska persona izmanto transportlīdzekli, lai atgrieztos savā dzīvesvietā Savienības muitas teritorijā, tad transportlīdzekli atdod atpakaļ nomas uzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, trīs nedēļu laikā no iznomāšanas vai atkaliznomāšanas līguma noslēgšanas datuma vai reeksportē, ja persona transportlīdzekli izmanto, lai izbrauktu no Savienības muitas teritorijas.

Ceļotāju personiskās lietošanas priekšmeti un preces, ko ceļotāji ieved sportam

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir precēm, ko ieved ceļotāji ar dzīvesvietu ārpus Savienības muitas teritorijas, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa jūrnieku iedzīves priekšmetiem piešķir šādos gadījumos:

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir materiāliem, kas paredzēti glābšanas darbiem, ja tos izmanto saistībā ar pasākumiem katastrofu seku mazināšanai vai līdzīgās situācijās, kas skar Savienības muitas teritoriju.

Pieteikuma iesniedzējs un procedūras izmantotājs var veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir medicīnas, ķirurģijas un laboratorijas iekārtām, ko sūta, aizdodot pēc slimnīcas vai citas medicīnas iestādes lūguma, kurai šādas iekārtas ir steidzami vajadzīgas, lai kompensētu savu iekārtu nepietiekamību, un ja tās paredzētas diagnostikai vai ārstēšanai. Pieteikuma iesniedzējs un procedūras izmantotājs var veikt uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā.

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir dzīvniekiem, kas pieder personai, kura veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas.

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir šādām precēm, ko paredzēts izmantot pierobežas zonās:

1. Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir profesionālās darbības piederumiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir pārnēsājamiem mūzikas instrumentiem, ko uz laiku ieved ceļotāji un ko paredzēts izmantot profesionālā darbībā. Ceļotāji var būt ar dzīvesvietu Savienības muitas teritorijā vai ārpus tās.

3. Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa nepiešķir tādiem profesionālās darbības piederumiem, ko paredzēts izmantot kādam no turpmāk minētajiem mērķiem:

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa mācību materiāliem un zinātniskajam aprīkojumam piešķir tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Matrices, veidnes, sagataves, rasējumi, skices, mērīšanas, pārbaužu, testēšanas rīki un tamlīdzīgi priekšmeti

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir matricēm, veidnēm, sagatavēm, rasējumiem, skicēm, mērīšanas, pārbaužu, testēšanas rīkiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa īpašiem darbarīkiem un instrumentiem piešķir tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir precēm, uz kurām attiecas kāda no turpmāk minētajām situācijām:

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir tādiem paraugiem, ko izmanto vienīgi parādīšanai vai demonstrēšanai Savienības muitas teritorijā, ar nosacījumu, ka paraugu daudzums ir samērīgs attiecīgās izmantošanas nolūkiem.

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir ražošanas līdzekļu aizvietotājiem, kurus piegādātājs vai labotājs ir uz laiku nodevis pircēja rīcībā līdz līdzīgu preču piegādei vai salabošanai.

1. Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir tādām precēm, kas izstādāmas vai izmantojamas tādos publiskos pasākumos, kuri nav organizēti vienīgi preču tirdzniecībai, vai kas šādos pasākumos iegūtas no precēm, kurām piemērota pagaidu ievešanas procedūra.

Izņēmuma gadījumos muitas dienesti var piešķirt pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa tādām precēm, kas izstādāmas vai izmantojamas citos pasākumos vai kas šādos pasākumos iegūtas no precēm, kurām piemērota pagaidu ievešanas procedūra.

2. Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir precēm, ko īpašnieks piegādā pārbaudīšanai tādai personai Savienībā, kurai pēc pārbaudīšanas ir tiesības tās nopirkt.

Pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa piešķir rezerves daļām, palīgierīcēm un aprīkojumam, ko izmanto tādu preču, kam piemērota pagaidu ievešanas procedūra, labošanai un apkopei, tostarp kapitālremontam, regulēšanai un saglabāšanai.

Jebkurā no šādiem gadījumiem pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa var piešķirt precēm, kas nav minētas 208. līdz 216. pantā un 219. līdz 235. pantā vai kas neatbilst minētajos pantos norādītajiem nosacījumiem:

1. Attiecībā uz 231. panta c) apakšpunktā, 233. pantā un 234. panta 2. punktā minētajām precēm noslēgšanas termiņš ir 6 mēneši no dienas, kad precēm ir piemērota pagaidu ievešanas procedūra.

2. Attiecībā uz 223. pantā minētajiem dzīvniekiem noslēgšanas termiņš ir vismaz 12 mēneši no dienas, kad dzīvniekiem ir piemērota pagaidu ievešanas procedūra.

1. Ja precēm, kam piemērota pagaidu ievešanas procedūra, piemēro nākamo muitas procedūru, kura ļauj noslēgt pagaidu ievešanas procedūru saskaņā ar Kodeksa 215. panta 1. punktu, muitas deklarācijā nākamajai procedūrai, izņemot ATA/CPD karneti, ietver norādi “TA” un attiecīgo atļaujas numuru.

2. Ja preces, kam piemērota pagaidu ievešanas procedūra, reeksportē saskaņā ar Kodeksa 270. panta 1. punktu, reeksporta deklarācijā, izņemot ATA/CPD karneti, norāda šā panta 1. punktā noteiktās ziņas.

Galapatēriņa procedūras izmantošanas atļauju piešķir, ja atļaujas turētājs apņemas pildīt kādu no šādiem pienākumiem:

1. Pārstrādes procedūras atļaujā norāda pasākumus, ar kuru palīdzību konstatē jebko no turpmāk minētā:

2. Ievešanas pārstrādei atļauju var piešķirt ražošanas piederumiem Kodeksa 5. panta 37. punkta e) apakšpunkta nozīmē, izņemot šādus ražošanas piederumus:

3. Ievešanas pārstrādei atļauju piešķir vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja ievedmuitas nodokļa summu nosaka saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu.

1. Ja precēm, kam piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, vai tajā iegūtajiem pārstrādes produktiem piemēro nākamo muitas procedūru, kura ļauj noslēgt ievešanas pārstrādei procedūru saskaņā ar Kodeksa 215. panta 1. punktu, muitas deklarācijā nākamajai procedūrai, izņemot ATA/CPD karneti, ietver norādi “IP” un attiecīgo atļaujas numuru vai INF numuru.

Ja uz precēm, kam piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, attiecas īpaši tirdzniecības politikas pasākumi un šie pasākumi ir piemērojami arī laikā, kad precēm, kas ir vai nav pārstrādes produktu veidā, tiek piemērota nākamā muitas procedūra, nākamās muitas procedūras muitas deklarācijā ietver šā panta pirmajā daļā minētās ziņas, kā arī šādu norādi: “C P M”.

2. Ja preces, kam piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, reeksportē saskaņā ar Kodeksa 270. panta 1. punktu, reeksporta deklarācijā norāda šā panta 1. punktā minētās ziņas.

1. Izvešanas pārstrādei IM/EX atļaujā norāda termiņu, līdz kuram Savienības precēm, kuras ir aizstātas ar līdzvērtīgām precēm, piemēro izvešanu pārstrādei. Šis termiņš nepārsniedz sešus mēnešus.

Pēc atļaujas turētāja lūguma šo termiņu var pagarināt pat pēc termiņa beigām, ar nosacījumu, ka kopējais termiņš nepārsniedz vienu gadu.

2. Pārstrādes produktu iepriekšējas ievešanas gadījumā sniedz galvojumu, kas sedz to ievedmuitas nodokļa summu, kura būtu maksājama, ja aizstātajām Savienības precēm netiktu piemērota izvešana pārstrādei saskaņā ar 1. punktu.

Ja izvešanas pārstrādei procedūru pieprasa labošanai, uz laiku izvedamajām precēm jābūt salabojamām, un procedūru neizmanto preču tehnisko parametru uzlabošanai.

1. Kodeksa 263. pantā minēto pirmsizvešanas deklarāciju kompetentajā muitas iestādē iesniedz šādos termiņos:

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, ja pirmsizvešanas deklarācija attiecas uz tādām precēm, par kurām ir pieprasīta kompensācija saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 612/2009 (19), tad pirmsizvešanas deklarāciju kompetentajā muitas iestādē iesniedz vēlākais preču iekraušanas laikā saskaņā ar minētās Regulas 5. panta 7. punktu.

3. Šādos gadījumos pirmsizvešanas deklarācijas iesniegšanas termiņš ir termiņš, ko piemēro tam aktīvajam transportlīdzeklim, ko izmanto pārvadājumam ārā no Savienības muitas teritorijas:

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētos termiņus nepiemēro force majeure apstākļos.

1. Neskarot pienākumu iesniegt muitas deklarāciju saskaņā ar Kodeksa 158. panta 1. punktu vai reeksporta deklarāciju saskaņā ar Kodeksa 270. panta 1. punktu, no pienākuma iesniegt pirmsizvešanas deklarāciju atbrīvo šādu preču gadījumā:

2. Atbrīvojumu no pirmsizvešanas deklarācijas iesniegšanas precēm piešķir šādos gadījumos:

Informācijas apmaiņas līdzekļi gadījumos, kad preces uzrāda izvešanas muitas iestādē

Ja preces uzrāda izvešanas muitas iestādē saskaņā ar Kodeksa 267. panta 2. punktu, tādus informācijas apmaiņas līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, var izmantot šādos gadījumos:

Līdzekļi, kas kalpo par pierādījumu tam, ka preces ir atstājušas Savienības muitas teritoriju

Lai apstiprinātu to, ka preces ir izvestas no Savienības muitas teritorijas, eksporta muitas iestādei var iesniegt pierādījumus, izmantojot citus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

1. Ja ir preču veidu neatbilstības starp tām precēm, kas izlaistas eksportam, reeksportam vai izvešanai pārstrādei, un tām precēm, kas uzrādītas izvešanas muitas iestādei, eksporta muitas iestāde attiecīgo deklarāciju atzīst par nederīgu.

2. Ja 150 dienu laikā no preču izlaišanas dienas eksporta procedūrai, izvešanas pārstrādei procedūrai vai reeksportam eksporta muitas iestāde nav saņēmusi ne informāciju par preču izvešanu, ne pierādījumus tam, ka preces ir atstājušas Savienības muitas teritoriju, tad minētā iestāde attiecīgo deklarāciju var atzīt par nederīgu.

Ja ir nepieciešama eksporta vai reeksporta deklarācija, bet preces jau ir izvestas no Savienības muitas teritorijas bez šādas deklarācijas, tad eksporta vai reeksporta deklarācijas retrospektīvai iesniegšanai var izmantot tādus informācijas apmaiņas līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

1. Tādas atļaujas, kas piešķirtas, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 2913/92 vai Regulu (EEK) Nr. 2454/93, kuras ir derīgas 2016. gada 1. maijā un kuru derīguma termiņš nav ierobežots, izvērtē atkārtoti.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, atkārtota izvērtēšana neattiecas uz šādām atļaujām:

1. Tādas atļaujas, kas piešķirtas, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 2913/92 vai Regulu (EEK) Nr. 2454/93, un kuras ir derīgas 2016. gada 1. maijā, saglabā derīgumu šādā veidā:

2. Atkāpjoties no 1. punkta, 250. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās atļaujas ir joprojām derīgas līdz muitas dienesti, kas piešķīra minētās atļaujas, tās atceļ.

Tādu lēmumu par saistošu izziņu, kas ir spēkā 2016. gada 1. maijā, palikšana spēkā

Lēmumi par saistošu izziņu, kas ir spēkā 2016. gada 1. maijā, paliek spēkā līdz minētajos lēmumos noteiktajam termiņam. Šāds lēmums no 2016. gada 1. maija ir saistošs gan muitas dienestiem, gan lēmuma turētājam.

Tādu lēmumu par atliktā maksājuma atļauju piešķiršanu, kas ir spēkā 2016. gada 1. maijā, palikšana spēkā

Tādi lēmumi, ar kuriem piešķir atliktā maksājuma atļauju saskaņā ar 224. pantu Regulā (EEK) Nr. 2913/92 un kuri ir spēkā 2016. gada 1. maijā, paliek spēkā šādā veidā:

Ja atļauja vai lēmums paliek spēkā pēc 2016. gada 1. maija saskaņā ar 251. līdz 253. pantu, tad no 2016. gada 1. maija minēto atļauju vai lēmumu piemēro, vadoties pēc nosacījumiem Kodeksā, Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (20), un šajā regulā, atbilstoši 90. pielikumā noteiktajai atbilstības tabulai.

Muitas plombas un īpaša veida plombas, kas atbilst prasībām Regulas (EEK) Nr. 2454/93 46.a pielikumā, var turpināt izmantot, kamēr izbeidzas krājumi vai ne ilgāk kā līdz 2019. gada 1. maijam.

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 70/2008/EK (2008. gada 15. janvāris) par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi (OV L 23, 26.1.2008., 21. lpp.).

(3) Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

(4) Padomes 1994. gada 94. decembra Lēmums 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).

(6) Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(7) Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.).

(12) Padomes 1987. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.)

(15) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (OV L 150, 20.5.2014., 1. lpp.).

(18) Padomes 2003. gada 21. janvāra Regula (EK) Nr. 150/2003 par noteiktiem ieročiem un militārajam ekipējumam paredzēto ievedmuitas nodokļu atlikšanu (OV L 25, 30.1.2003., 1. lpp.).

(19) Komisijas 2009. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 612/2009, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OV L 186, 17.7.2009., 1. lpp.).

(20) Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (sk. šā Oficiālā Vēstneša 558 lpp.)

A PIELIKUMS

KOPĒJĀS DATU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PIETEIKUMIEM UN LĒMUMIEM

Ievadpiezīmes datu prasību tabulām attiecībā uz pieteikumiem un lēmumiem

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Šajās piezīmēs iekļautie noteikumi ir attiecināmi uz visām šā pielikuma sadaļām.

Datu prasību tabulas I līdz XXI sadaļā ietver visus datu elementus, kas vajadzīgi šajā pielikumā aplūkotajiem pieteikumiem un lēmumiem.

Šajā pielikumā aprakstīto datu prasību formāti, kodi un, attiecīgā gadījumā, to struktūra ir noteikti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, kas pieņemta saskaņā ar Kodeksa 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Šajā pielikumā noteiktās datu prasības piemēro pieteikumiem un lēmumiem, kas sagatavoti, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, kā arī papīra formas pieteikumiem un lēmumiem.

Datu elementi, kurus var sniegt par vairākiem pieteikumiem un lēmumiem, ir izklāstīti datu prasību tabulā šā pielikuma I sadaļas 1. nodaļā.

Datu elementi, kas ir specifiski konkrētu veidu pieteikumiem un lēmumiem, izklāstīti šā pielikuma II līdz XXI sadaļā.

Īpašie noteikumi par katru no datu elementiem, kas aprakstīti šā pielikuma I līdz XXI sadaļas 2. nodaļās, ir piemērojami, neskarot datu prasību tabulās noteikto datu elementu statusu. Piemēram, datu elements 5/8 “Preču identifikācija” datu prasību tabulā šā pielikuma I sadaļas 1. nodaļā ir atzīmēts kā obligāts (statuss “A”) attiecībā uz atļaujām procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai (sleja 8a) un procedūras “izvešana pārstrādei” piemērošanai (sleja 8b); tomēr šo informāciju neaizpilda, ja ir runa par ievešanu vai izvešanu pārstrādei, darbojoties ar līdzvērtīgām precēm, un izvešanu pārstrādei standarta apmaiņas sistēmā, kā aprakstīts šā pielikuma I sadaļas 2. nodaļā.

Ja vien apzīmējumos, kas attiecas uz konkrēto datu elementu, nav norādīts citādi, tad atbilstošajā datu prasību tabulā uzskaitītos datu elementus var izmantot gan pieteikumiem, gan lēmumiem.

Datu prasību tabulā uzskaitītie statusi neietekmē faktu, ka noteiktus datus sniedz tikai tad, ja to pamato apstākļi. Piemēram, datu elementu “5/6 Līdzvērtīgas preces” izmanto tikai tad, ja ir prasīta līdzvērtīgu preču izmantošana atbilstīgi Kodeksa 223. pantam.

10.

Ja atbilstīgi 163. pantam ir iesniegts pieteikums, lai izmantotu kādu īpašu procedūru, izņemot tranzītu, tad papildus muitas deklarācijas datu prasībām, kā paredzēts B pielikuma I sadaļas 3. nodaļas 1. iedaļā saistībā ar attiecīgo procedūru, norāda arī šā pielikuma I sadaļā datu prasības tabulas slejā 8f noteikto datu kopu.

I SADAĻA

Pieteikumi un lēmumi

1. NODAĻA

Tabulas apzīmējumi

Slejas	Pieteikuma/lēmuma veids		Juridiskā atsauce	Konkrēto datu prasību sadaļas numurs
Datu elementa kārtas numurs		Attiecīgā datu elementa kārtas numurs
Datu elementa nosaukums		Attiecīgā datu elementa nosaukums
Lēmumi par saistošu izziņu
1a	Pieteikums un lēmums, kas attiecas uz saistošu izziņu par tarifu (SIT lēmums)		Kodeksa 33. pants	II sadaļa
1b	Pieteikums un lēmums, kas attiecas uz saistošu izziņu par izcelsmi (SII lēmums)		Kodeksa 33. pants	III sadaļa
Atzītais uzņēmējs
2	Pieteikums un atļauja, lai saņemtu atzītā uzņēmēja statusu		Kodeksa 38. pants	IV sadaļa
Muitas vērtības noteikšana
3	Pieteikums un atļauja to summu, kas ir daļa no preču muitas vērtības, noteikšanas vienkāršošanai		Kodeksa 73. pants	V sadaļa
Vispārējais galvojums un maksājuma atlikšana
4a	Pieteikums un atļauja, lai sniegtu vispārējo galvojumu, ieskaitot iespējamo samazinājumu vai atbrīvojumu		Kodeksa 95. pants	VI sadaļa
4b	Pieteikums un atļauja, lai atliktu maksājamā nodokļa samaksu, ja nav piešķirta atļauja attiecībā uz atsevišķu operāciju		Kodeksa 110. pants	VII sadaļa
4c	Pieteikums un lēmums par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu atmaksāšanu vai atbrīvojumu no tām		Kodeksa 116. pants	VIII sadaļa
Formalitātes saistībā ar preču atvešanu
5	Pieteikums un atļauja, lai veiktu pagaidu uzglabāšanas vietu darbību		Kodeksa 148. pants	IX sadaļa
Preču muitas statuss
6a	Pieteikums un atļauja, lai izveidotu regulāru kuģu satiksmi		120. pants	X sadaļa
6b	Pieteikums un atļauja, lai saņemtu atzītā izdevēja statusu		128. pants	XI sadaļa
Muitas formalitātes
7a	Pieteikums un atļauja vienkāršotas deklarācijas izmantošanai		Kodeksa 166. panta 2. punkts	XII sadaļa
7b	Pieteikums un atļauja, lai veiktu centralizēto muitošanu		Kodeksa 179. pants	XIII sadaļa
7c	Pieteikums un atļauja, lai muitas deklarāciju noformētu kā ierakstu deklarētāja reģistros, tostarp attiecībā uz eksporta procedūru		Kodeksa 182. pants	XIV sadaļa
7d	Pieteikums un atļauja, lai veiktu pašnovērtējumu		Kodeksa 185. pants	XV sadaļa
7e	Pieteikums un atļauja, lai saņemtu atzītā banānu svērēja statusu		155. pants	XVI sadaļa
Īpašas procedūras
8a	Pieteikums un atļauja, lai izmantotu ievešanas pārstrādei procedūru		Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunkts	XVII sadaļa
8b	Pieteikums un atļauja, lai izmantotu izvešanas pārstrādei procedūru		Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunkts	XVIII sadaļa
8c	Pieteikums un atļauja, lai izmantotu galapatēriņa procedūru		Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunkts	(1)
8d	Pieteikums un atļauja, lai izmantotu pagaidu ievešanas procedūru		Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunkts	(1)
8e	Pieteikums un atļauja, lai veiktu uzglabāšanas vietu darbību preču uzglabāšanai muitas noliktavā		Kodeksa 211. panta 1. punkta b) apakšpunkts	XIX sadaļa
8f	Pieteikums un atļauja, lai izmantotu pagaidu ievešanas, galapatēriņa, ievešanas pārstrādei vai izvešanas pārstrādei procedūru situācijās, kad piemērojams 163. pants		Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 163. pants	(1)
Tranzīts
9 a	Pieteikums un atļauja, lai saņemtu atzītā saņēmēja statusu TIR operācijai		Kodeksa 230. pants	(1)
9b	Pieteikums un atļauja, lai saņemtu atzītā nosūtītāja statusu Savienības tranzītam		Kodeksa 233. panta 4. punkta a) apakšpunkts	XX sadaļa
9c	Pieteikums un atļauja, lai saņemtu atzītā saņēmēja statusu Savienības tranzītam		Kodeksa 233. panta 4. punkta b) apakšpunkts	(1)
9d	Pieteikums un atļauja īpaša veida plombu izmantošanai		Kodeksa 233. panta 4. punkta c) apakšpunkts	XXI sadaļa
9e	Pieteikums un atļauja, lai izmantotu tranzīta deklarāciju ar samazinātu datu kopu		Kodeksa 233. panta 4. punkta d) apakšpunkts	(1)
9f	Pieteikums un atļauja, lai par muitas deklarāciju izmantotu elektronisku pārvadājuma dokumentu		Kodeksa 233. panta 4. punkta e) apakšpunkts	-

Simboli šūnās

Simbols	Simbola apraksts
A	Obligāti: dati, kurus pieprasa visas dalībvalstis.
B	Fakultatīvi dalībvalstīm: dati, ko dalībvalstis var izlemt nepieprasīt.
C	Fakultatīvi pieteikuma iesniedzējam: dati, ko pieteikuma iesniedzējs var izlemt sniegt, bet kurus dalībvalstis nevar pieprasīt.

Datu grupas

Grupa	Grupas nosaukums
1. grupa	Pieteikuma/lēmuma informācija
2. grupa	Pavaddokumentu, sertifikātu un atļauju atsauces
3. grupa	Puses
4. grupa	Datumi, laiki, periodi un vietas
5. grupa	Preču identifikācija
6. grupa	Nosacījumi un noteikumi
7. grupa	Darbības un procedūras
8. grupa	Citi

Apzīmējumi

Apzīmējuma veids	Apzīmējuma apraksts
[*]	Šo datu elementu izmanto tikai attiecīgajam pieteikumam.
[+]	Šo datu elementu izmanto tikai attiecīgajam lēmumam.

Datu prasību tabula

Datu elementa kārtas numurs

Datu elementa nosaukums

6 a

7 a

1. grupa – Pieteikuma/lēmuma informācija

1/1

Pieteikuma/lēmuma koda tips

1/2

Paraksts/autentificēšana

1/3

Pieteikuma veids

A [*]

1/4

Derīguma ģeogrāfiskais areāls – Savienība

1/5

Derīguma ģeogrāfiskais areāls – kopīgā tranzīta valstis

[1]

1/6

Lēmuma atsauces numurs

A [+]

A [2]

1/7

Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

A [+]

2. grupa – Pavaddokumentu, sertifikātu un atļauju atsauces

2/1

Citi pieteikumi un lēmumi, kas attiecas uz saņemto saistošu izziņu

A [*]

2/2

Lēmumi, kas attiecas uz saistošām izziņām, kas izdotas citiem turētājiem

A [*]

2/3

Nenoslēgtas vai noslēgtas juridiskas vai administratīvas procedūras

A [*]

2/4

Pievienoti dokumenti

A [*]

A [3]

2/5

Uzglabāšanas vietas identifikācijas numurs

A [+]

3. grupa – Puses

3/1

Pieteikuma iesniedzējs/Atļaujas vai lēmuma turētājs

A [4]

3/2

Pieteikuma iesniedzēja/Atļaujas vai lēmuma turētāja identifikācija

3/3

Pārstāvis

A [*] [4]

A [4]

3/4

Pārstāvja identifikācija

A [*]

3/5

Par muitas jautājumiem atbildīgās personas vārds, uzvārds un kontaktinformācija

A [*]

A [*] [5]

3/6

Par pieteikumu atbildīgā kontaktpersona

A [*]

C [*]

A [*]

3/7

Par pieteikuma iesniedzēja uzņēmumu atbildīgā persona vai persona, kura veic uzņēmuma vadības kontroli

A [*]

A [*] [5]

3/8

Preču īpašnieks

[6]

4. grupa – Datumi, laiki, periodi un vietas

4/1

Vieta

A [7]

4/2

Datums

4/3

Vieta, kur glabājas vai ir pieejami galvenie uzskaites reģistri muitas vajadzībām

A [*] [5]

A [*] [5] [8]

A [*] [5]

4/4

Vieta, kur tiek glabājas uzskaite

A [*]

A [*] [9]

A [*]

A [*] [9]

A [*]

A [*] [8]

A [*]

4/5

Pirmā izmantošanas vai pārstrādes vieta

A [*] [10]

4/6

[Pieprasītais] lēmuma sākuma datums

A [+]

C [*]

[+]

C [*]

[+]

C [*]

A [+]

C [*]

[+]

C [*]

[+]

C [*]

[+]

C [*]

[+]

C [*]

[+]

C [*]

[+]

C [*]

[+]

C [*]

[+]

C [*] A

[+]

C [*] A [+]

C [*] A

[+]

C [*] A [+]

C [*]

[+]

C [*]

[+]

C [*]

[+]

C [*]

[+]

C [*]

[+]

C [*]

[+]

4/7

Lēmuma termiņa beigu datums

A [+]

4/8

Preču atrašanās vieta

[*] [11]

4/9

Pārstrādes vai izmantošanas vieta(-as);

4/10

Muitas procedūras piemērošanas muitas iestāde(-es)

4/11

Procedūras noslēgšanas muitas iestāde(-es)

4/12

Galvojuma muitas iestāde

[+]

A [12]

4/13

Uzraudzības muitas iestāde

A [+]

[+]

A [+]

4/14

Galamērķa muitas iestāde(-es)

C [*]

A [+]

C [*]

A [+]

4/15

Nosūtītāja muitas iestāde(-es)

C [*]

A [+]

4/16

Termiņš

A [+]

[+]

A [+] [13]

A [+]

4/17

Procedūras noslēgšanas laikposms

4/18

Izpildes dokuments

A [+]

[14]

A [+]

[15]

5. grupa – Preču identifikācija

5/1

Preces kods

C [*]

A [+]

[*]

C [*]

5/2

Preču apraksts

[*]

5/3

Preču daudzums

A [+]

[*]

5/4

Preču vērtība

5/5

Ieguves norma

[16]

5/6

Līdzvērtīgas preces

5/7

Pārstrādes produkti

[17]

5/8

Preču identifikācija

5/9

Izslēgtās preču kategorijas vai preču pārvietošana

A [+]

6. grupa – Nosacījumi un noteikumi

6/1

Aizliegumi un ierobežojumi

[*]

6/2

Ekonomiskie nosacījumi

[17]

6/3

Vispārīgas piezīmes

A [+]

[+]

A [+]

[+]

A [+]

7. grupa – Darbības un procedūras

7/1

Darījuma veids

A [*]

7/2

Muitas procedūras veids

7/3

Deklarācijas veids

7/4

Darbību skaits

[*]

A [*]

7/5

Sīka informācija par plānotajām darbībām

8. grupa – Citi

8/1

Galvenās uzskaites muitas vajadzībām veids

A [*]

[*]

A [*]

[8]

A [*]

8/2

Uzskaites veids

A [*]

[*]

A [*]

[8]

A [*]

8/3

Piekļuve datiem

8/4

Paraugi utt.

A [*]

8/5

Papildu ziņas

C [*]

[*]

C [*]

[*]

C [*]

8/6

Galvojums

A [18]

A [12]

8/7

Galvojuma summa

[18]

[12]

8/8

Tiesību un pienākumu nodošana

8/9

Atslēgvārdi

A [+]

8/10

Informācija par uzglabāšanas vietu

8/11

Savienības preču uzglabāšana

8/12

Piekrišana datu publicēšanai atļaujas turētāju sarakstā

A [*]

8/13

Ievedmuitas nodokļa summas aprēķināšana saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu

[19]

Piezīmes

Piezīmes numurs

Piezīmes apraksts

[1]

Šo datu elementu aizpilda tikai gadījumos, kad atļauju sniegt vispārējo galvojumu izmantos, lai precēm piemērotu Savienības tranzīta procedūru.

[2]

Šo datu elementu pieteikumā izmanto tikai tādā gadījumā, ja pieteikums attiecas uz lēmuma grozīšanu, atjaunošanu vai atcelšanu.

[3]

Neskarot nekādus īpašos noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, pieteikumam attiecībā uz precēm, par kurām, iesniedzot attiecīgo muitas deklarāciju, tikusi uzrādīta importa vai eksporta licence, pievieno par šādas licences izdošanu atbildīgo iestāžu izdotus sertifikātus, kas apliecina, ka ir veikti vajadzīgie pasākumi, lai atceltu tās ietekmi.

Minētā sertifikācija nav vajadzīga, ja:

a)	muitas dienests, kuram iesniegts pieteikums, pats ir izdevis minēto licenci;

b)	pamats pieteikumam ir kļūda, kurai nav nekādas ietekmes uz licences piešķiršanu.

Iepriekš minēto noteikumu piemēro arī attiecībā uz reeksportu, preču novietošanu muitas noliktavā vai brīvajā zonā vai uz preču iznīcināšanu.

[4]

Šī informācija ir obligāta tikai gadījumos, ja nav prasīts personas EORI numurs. Ja EORI numurs ir norādīts, tad vārds, uzvārds/nosaukums nav jānorāda, ja vien netiek izmantots papīra formas pieteikums vai lēmums.

[5]

Šī informācija nav jāsniedz, ja pieteikuma iesniedzējs ir atzītais uzņēmējs.

[6]

Šo informāciju sniedz tikai tad, ja pieteikums attiecas uz procedūras “pagaidu ievešana” izmantošanu un ja informācija ir prasīta saskaņā ar muitas tiesību aktiem.

[7]

Šo informāciju izmanto vienīgi papīra formas pieteikuma gadījumā.

[8]

Ja ir paredzēts izmantot II tipa publisko muitas noliktavu, šo datu elementu neizmanto.

[9]

Šī informācija netiek prasīta, ja piemēro 162. pantu.

[10]

Šo informāciju sniedz tikai tad, ja piemēro 162. pantu.

[11]

Šo informāciju drīkst nesniegt gadījumos, kad Savienības muitas tiesību akti atceļ pienākumu uzrādīt preces.

[12]

Ja pieteikums attiecas uz izvešanas pārstrādei procedūras izmantošanu, šo datu elementu neizmanto, ja vien nav iesniegts pieteikums aizstājējproduktu vai pārstrādes produktu iepriekšējai ievešanai.

[13]

Šo informāciju lēmumā sniedz tikai tad, ja atļaujas turētājs nav atbrīvots no pienākuma uzrādīt preces.

[14]

Šo informāciju izmanto vienīgi, ja ir runa par atļauju izmantot procedūru “ievešana pārstrādei IM/EX”.

[15]

Šo informāciju izmanto vienīgi, ja ir runa par atļauju izmantot procedūru “ievešana pārstrādei IM/EX”, “ievešana pārstrādei EX/IM, neizmantojot INF” vai “galapatēriņš”.

[16]

Šo informāciju sniedz tikai tad, ja pieteikums attiecas uz ievešanu vai izvešanu pārstrādei vai galapatēriņu un galapatēriņš ietver preču pārstrādi.

[17]

Šo informāciju izmanto vienīgi tad, ja pieteikums attiecas uz procedūras “ievešana pārstrādei” vai “izvešana pārstrādei” izmantošanu.

[18]

Ja pieteikums attiecas uz procedūras “ievešana pārstrādei EX/IM” izmantošanu, šo datu elementu neizmanto, ja vien nav piemērojami izvedmuitas nodokļi.

[19]

Šo informāciju izmanto vienīgi tad, ja pieteikums attiecas uz procedūras “ievešana pārstrādei” izmantošanu.

2. NODAĻA

Piezīmes attiecībā uz datu prasībām

Ievads

Apraksti un piezīmes šajā nodaļā attiecas uz datu elementiem, kas minēti datu prasību tabulā 1. nodaļā.

Datu prasības

1. grupa – Informācija par pieteikumu/lēmumu

1/1. Pieteikuma/lēmuma koda tips

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Pieteikums:

Izmantojot atbilstīgos kodus, norādīt, uz kādu atļauju vai lēmumu pieteikums attiecas.

Lēmums:

Izmantojot atbilstīgos kodus, norādiet atļaujas vai lēmuma veidu.

1/2. Paraksts/autentificēšana

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Pieteikums:

Pieteikumus papīra formas paraksta persona, kas iesniedz pieteikumu. Parakstītājam jānorāda savs amats.

Pieteikumu, kas sagatavoti, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, autentiskumu apstiprina persona, kas iesniedz pieteikumu (pieteikuma iesniedzējs vai pārstāvis).

Ja pieteikums ir iesniegts, izmantojot ES uzņēmēja vienotu saskarni, ko, savstarpēji vienojoties, nosaka Komisija un dalībvalstis, pieteikuma autentiskumu uzskata par apstiprinātu.

Lēmums:

Papīra formas lēmumu parakstīšana vai lēmumu, kas sagatavoti, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, cita veida autentificēšana, ko veic persona, kura pieņem lēmumu par atļaujas piešķiršanu, par saistošu izziņu vai par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa atmaksāšanu vai atbrīvojumu no tā.

Tabulas sleja 1a:

Ja pieteikuma iesniedzējam ir atsauce, to var ierakstīt šeit.

Tabulas sleja 2:

Parakstītājam vienmēr ir jābūt personai, kas pārstāv pieteikuma iesniedzēju kopumā.

1/3. Pieteikuma veids

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Izmantojot atbilstīgo kodu, norādiet pieteikuma veidu. Ja pieteikums attiecas uz grozījumu vai – attiecīgā gadījumā – uz atļaujas atjaunošanu, norādiet arī attiecīgo lēmuma numuru datu elementā 1/6 “Lēmuma atsauces numurs”.

1/4. Derīguma ģeogrāfiskais areāls – Savienība

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Atkāpjoties no Kodeksa 26. panta, norādiet, kur lēmuma ietekme attiecas tikai uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, nepārprotami minot attiecīgo(-ās) dalībvalsti(-is).

1/5. Derīguma ģeogrāfiskais areāls – kopīgā tranzīta valstis

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Norādiet kopīgā tranzīta valstis, kurās var izmantot atļauju.

1/6. Lēmuma atsauces numurs

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Unikāls atsauces numurs, ko lēmumam piešķīris kompetentais muitas dienests.

1/7. Lēmuma pieņēmējs muitas dienests

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Lēmuma pieņēmēja muitas dienesta identifikācijas numurs vai nosaukums un adrese

Tabulas sleja 1b:

Lēmuma pieņēmēja dalībvalsts muitas dienesta identifikācijas numurs vai paraksts un nosaukums

Tabulas sleja 2:

Dalībvalsts muitas administrācijas autentificēšana un nosaukums. Dalībvalsts muitas administrācijas nosaukumu var minēt reģionālā līmenī, ja to prasa muitas administrācijas organizatoriskā struktūra.

2. grupa – Pierādījuma dokumentu, sertifikātu un atļauju atsauces

2/1. Citi pieteikumi un lēmumi, kas attiecas uz saņemto saistošu izziņu

Tabulas sleja 1a:

Norādiet (“jā/nē”), vai pieteikuma iesniedzējs ir pieteicies SIT lēmuma saņemšanai vai saņēmis to attiecībā uz precēm Savienībā, kuras ir identiskas vai līdzīgas precēm, kas aprakstītas datu elementā 5/2 “Preču apraksts” šajā sadaļā un datu elementā II/3 “Komercnosaukums un papildu informācija” II sadaļā. Ja atbilde ir “jā”, tad jānorāda arī šāda informācija:

Pieteikuma iesniegšanas valsts: valsts, kurā ticis iesniegts pieteikums

Pieteikuma iesniegšanas vieta: vieta, kurā ticis iesniegts pieteikums

Pieteikuma iesniegšanas datums: diena, kurā kompetentais muitas dienests, kas minēts Kodeksa 22. panta 1. punkta 3. daļā, ir saņēmis pieteikumu.

SIT lēmuma atsauces numurs: SIT lēmuma, ko pieteikuma iesniedzējs jau ir saņēmis, atsauces numurs. Šī daļa ir obligāta, ja pieteikuma iesniedzējs pēc pieteikuma iesniegšanas ir saņēmis SIT lēmumus.

Lēmuma sākuma datums: diena, no kuras ir spēkā SIT lēmums.

Preces kods: SIT lēmumā norādītais nomenklatūras kods.

Tabulas sleja 1b:

Norādiet, vai pieteikuma iesniedzējs ir pieteicies SII lēmuma un/vai SIT lēmuma saņemšanai vai saņēmis to attiecībā uz precēm vai materiāliem, kas ir identiski vai līdzīgi precēm vai materiāliem, kas aprakstīti datu elementā 5/1 “Preces kods” un datu elementā 5/2 “Preču apraksts” šajā sadaļā vai III sadaļas datu elementā III/3, sniedzot attiecīgo informāciju. Ja atbilde ir “jā”, norāda arī attiecīgā SII un/vai SIT lēmuma atsauces numuru.

2/2. Lēmumi, kas attiecas uz saistošām izziņām, kas izdotas citiem turētājiem

Tabulas sleja 1a:

Norādiet, vai pieteikuma iesniedzējam ir zināmi SIT lēmumi, kas izdoti citiem turētājiem attiecībā uz precēm, kuras ir identiskas vai līdzīgas precēm, kas aprakstītas datu elementā 5/2 “Preču apraksts” šajā sadaļā un datu elementā II/3 “Komercnosaukums un papildu informācija” II sadaļā. Informāciju par spēkā esošiem SIT lēmumiem var iegūt publiskajā EBTI datubāzē, kas pieejama internetā.

Ja atbilde ir “jā”, tad šādi papildu elementi ir fakultatīvi:

SIT lēmuma atsauces numurs – SIT lēmuma, par kuru ir zināms pieteikuma iesniedzējam, atsauces numurs.

Lēmuma sākuma datums – diena, no kuras ir spēkā SIT lēmums.

Preces kods – SIT lēmumā norādītais nomenklatūras kods.

Tabulas sleja 1b:

Norādiet, vai saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja rīcībā esošo informāciju Savienībā jau ir ticis iesniegts pieteikums SII un/vai SIT lēmuma saņemšanai attiecībā uz vienādām vai līdzīgām precēm vai arī jau ir izdots šāds SII un/vai SIT lēmums.

Ja atbilde ir “jā”, tad šādi papildu elementi ir fakultatīvi:

SII un/vai SIT lēmuma atsauces numurs – SII un/vai SIT lēmuma, par kuru ir zināms pieteikuma iesniedzējam, atsauces numurs.

Lēmuma sākuma datums – diena, no kuras ir spēkā SII un/vai SIT lēmums.

Preces kods – SII un/vai SIT lēmumā norādītais nomenklatūras kods.

2/3. Nenoslēgtas vai noslēgtas juridiskas vai administratīvas procedūras

Tabulas sleja 1a:

Norādiet, vai pieteikuma iesniedzējam ir zināms par kādām juridiskām vai administratīvām procedūrām attiecībā uz konkrētajā brīdī notiekošu tarifa klasifikāciju Savienībā vai par kādu Savienībā jau pieņemtu tiesas nolēmumu par tarifu klasifikāciju attiecībā uz precēm, kas aprakstīts datu elementā 5/2 “Preču apraksts” un datu elementā II/3 “Komercnosaukums un papildu informācija” II sadaļā. Ja atbilde ir “jā”, tad šādi papildu elementi ir fakultatīvi:

Norādiet tiesas nosaukumu un adresi, izskatāmās lietas un/vai sprieduma atsauces numuru un jebkādu citu būtisku informāciju.

Tabulas sleja 1b:

Norādiet, vai saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja rīcībā esošo informāciju uz precēm, kas aprakstītas datu elementā 5/1 “Preces kods” un datu elementā 5/2 “Preču apraksts” šajā sadaļā vai datu elementā III/3 “Apstākļi, kas ļauj noteikt izcelsmi” III sadaļā, attiecas jebkādas nepabeigtas juridiskas vai administratīvas procedūras Savienībā attiecībā uz izcelsmi vai kāds Savienībā jau pieņemts tiesas nolēmums par izcelsmi.

Norādiet tiesas nosaukumu un adresi, izskatāmās lietas un/vai sprieduma atsauces numuru un jebkādu citu būtisku informāciju.

2/4. Pievienoti dokumenti

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Sniedziet informāciju par pieteikumam vai lēmumam pievienotā dokumenta(-u) veidu un, attiecīgā gadījumā, identifikācijas numuru un/vai izdošanas datumu. Norādiet arī pievienoto dokumentu kopējo skaitu.

Ja dokumentā ir iekļauta informācija, kas papildina citur pieteikumā vai lēmumā sniegtu informāciju, norādiet atsauci uz attiecīgo datu elementu.

2/5. Uzglabāšanas vietas identifikācijas numurs

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Attiecīgā gadījumā norādiet identifikācijas numuru, ko uzglabāšanas vietai piešķīris lēmuma pieņēmējas muitas dienests.

3. grupa – Puses

3/1. Pieteikuma iesniedzējs/atļaujas vai lēmuma turētājs

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Pieteikums:

Pieteikuma iesniedzējs ir persona, kas iesniedz muitas dienestiem pieteikumu lēmuma saņemšanai.

Norādiet attiecīgās personas vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi.

Lēmums:

Lēmuma turētājs ir persona, kam ir izdots lēmums.

Atļaujas turētājs ir persona, kam ir izdota atļauja.

3/2. Pieteikuma iesniedzēja/atļaujas vai lēmuma turētāja identifikācija

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Pieteikums:

Pieteikuma iesniedzējs ir persona, kas iesniedz muitas dienestiem pieteikumu lēmuma saņemšanai.

Norādiet attiecīgās personas uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numuru (EORI numuru), kā paredzēts 1. panta 18. punktā.

Ja pieteikums sagatavots, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, vienmēr norāda pieteikuma iesniedzēja EORI numuru.

Lēmums:

Lēmuma turētājs ir persona, kam ir izdots lēmums.

Atļaujas turētājs ir persona, kam ir izdota atļauja.

3/3. Pārstāvis

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Ja pieteikuma iesniedzējs, kurš norādīts datu elementā 3/1 “Pieteikuma iesniedzējs/atļaujas vai lēmuma turētājs” vai datu elementā 3/2 “Pieteikuma iesniedzēja/atļaujas vai lēmuma turētāja identifikācija”, tiek pārstāvēts, norādiet attiecīgo informāciju par pārstāvi.

Ja to prasa lēmuma pieņēmējs muitas dienests saskaņā ar Kodeksa 19. panta 2. punktu, iesniedziet attiecīga līguma, pilnvaras vai jebkāda cita dokumenta, kas sniedz pierādījumus par pilnvarojumu pārstāvja muitā statusam, kopiju.

3/4. Pārstāvja identifikācija

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

3/5. Par muitas jautājumiem atbildīgās personas vārds, uzvārds un kontaktinformācija

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Attiecīgās personas kontaktinformācija, tostarp attiecīgā gadījumā faksa numurs, kuru var izmantot turpmākiem kontaktiem un saziņai par muitas jautājumiem.

3/6. Par pieteikumu atbildīgā kontaktpersona

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Kontaktpersona ir atbildīga par kontaktu uzturēšanu ar muitu attiecībā uz pieteikumu.

Šo informāciju sniedz tikai tad, ja kontaktpersona nav tā pati persona, kura ir atbildīga par muitas jautājumiem, kā norādīts datu elementā 3/5 “Par muitas jautājumiem atbildīgās personas vārds, uzvārds un kontaktinformācija”.

Norādiet kontaktpersonas vārdu un uzvārdu un jebkuru turpmāk minēto informāciju: tālruņa numuru, e-pasta adresi (vēlams, funkcionālo pastkasti) un, attiecīgā gadījumā, faksa numuru.

3/7. Par pieteikuma iesniedzēja uzņēmumu atbildīgā persona vai persona, kura veic uzņēmuma vadības kontroli

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Kodeksa 39. panta a) punkta piemērošanas nolūkā norādiet attiecīgās personas(-u) vārdu, uzvārdu(-us) un pilnīgu informāciju par attiecīgo personu(-ām) atbilstīgi pieteikuma iesniedzēja uzņēmuma juridiskajam statusam/formai, jo īpaši attiecībā uz uzņēmuma direktoru/vadītāju, valdes direktoriem un valdes locekļiem, ja tādi ir. Informācijā būtu jāiekļauj pilns vārds, uzvārds un adrese, dzimšanas datums un nacionālais identifikācijas numurs.

3/8. Preču īpašnieks

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Attiecīgā gadījumā saskaņā ar attiecīgo pantu norādiet preču, kam piemēros pagaidu ievešanas procedūru, ārpussavienības īpašnieka nosaukumu un adresi, kā aprakstīts datu elementā 5/1 “Preces kods” un datu elementā 5/2 “Preču apraksts”.

4. grupa – Datumi, laiki, periodi un vietas

4/1. Vieta

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Pieteikums:

Vieta, kur pieteikums ticis parakstīts vai kur citādi apstiprināts tā autentiskums.

Lēmums:

Vieta, kur izdota atļauja vai pieņemts lēmums, kas attiecas uz saistošu izziņu par izcelsmi vai par atbrīvošanu no ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa vai tā atmaksāšanu.

4/2. Datums

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Pieteikums:

Diena, kurā pieteikuma iesniedzējs ir parakstījis pieteikumu vai citādi apstiprinājis tā autentiskumu.

Lēmums:

Diena, kurā izdota atļauja vai pieņemts lēmums, kas attiecas uz saistošu izziņu par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa atmaksāšanu vai atbrīvojumu no tā.

4/3. Vieta, kur glabājas vai ir pieejama galvenā uzskaite muitas vajadzībām

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Galvenā uzskaite muitas vajadzībām, kā minēts Kodeksa 22. panta 1. punkta 3. daļā, ir tā uzskaite, ko muitas dienesti uzskata par galveno uzskaiti muitas vajadzībām un kas ļauj muitas dienestiem uzraudzīt un pārraudzīt visas darbības, uz ko attiecas konkrētā atļauja. Pieteikuma iesniedzēja esošos komerciālos, nodokļu vai citus uzskaites materiālus var pieņemt kā galveno uzskaiti muitas vajadzībām, ja tie atvieglo uz audita pamatotu kontroli.

Norādiet atrašanās vietas pilnu adresi, tostarp dalībvalsti, kur plānots glabāt galveno uzskaiti muitas vajadzībām vai kur to paredzēts darīt pieejamu. Adresi var aizstāt UN/LOCODE kods, ja tas ļauj nepārprotami identificēt attiecīgo atrašanās vietu.

Tabulas sleja 1a un 1b:

Attiecībā uz saistošu izziņu informācija jāsniedz tikai tad, ja valsts ir cita nekā pieteikuma iesniedzēja identifikācijai sniegtajos datos norādītā valsts.

4/4. Vieta, kur glabājas uzskaite

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Norādiet atrašanās vietas(-u) pilnu adresi, tostarp dalībvalsti(-is), kur glabājas pieteikuma iesniedzēja uzskaite vai kur to paredzēts glabāt. Adresi var aizstāt UN/LOCODE kods, ja tas ļauj nepārprotami identificēt attiecīgo atrašanās vietu.

Šī informācija ir vajadzīga, lai noteiktu vietu, kur atrodas uzskaite, kas attiecas uz precēm, kuras atrodas datu elementā 4/8 “Preču atrašanās vieta” norādītajā adresē.

4/5. Pirmā izmantošanas vai pārstrādes vieta

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Izmantojot atbilstīgo kodu, norādiet konkrētās vietas adresi.

4/6. [Pieprasītais] lēmuma sākuma datums

Tabulas sleja 1a un 1b:

Diena, no kuras ir spēkā lēmums attiecībā uz saistošu izziņu.

Tabulas sleja 2:

Norādiet dienu, mēnesi un gadu saskaņā ar 29. pantu.

Tabulas sleja 3, 4a, 5, 6a, 6b, 7a līdz 7e, 8a līdz 8e un 9a līdz 9f:

Pieteikums:

Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt, lai atļaujas derīguma termiņš sāktos konkrētā dienā. Nosakot šo datumu, tomēr ņem vērā Kodeksa 22. panta 2. un 3. punktā norādītos termiņus, un pieprasītais datums nevar būt pirms dienas, kas norādīta Kodeksa 22. panta 4. punktā.

Lēmums:

Diena, kurā atļauja stājas spēkā.

Tabulas sleja 4b:

Pieteikums:

Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt, lai atļaujas derīguma termiņš sāktos konkrētā dienā. Nosakot šo datumu, tomēr ņem vērā Kodeksa 22. panta 2. un 3. punktā norādītos termiņus, un tas nevar būt pirms dienas, kas norādīta Kodeksa 22. panta 4. punktā.

Lēmums:

Pirmā darbības perioda, ko iestāde noteikusi maksājuma atliktā termiņa aprēķināšanai, sākuma datums.

4/7. Lēmuma termiņa beigu datums

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Diena, kurā pārstāj būt spēkā atļauja vai lēmums, kas attiecas uz saistošu izziņu.

4/8. Preču atrašanās vieta

Tabulas sleja 4c:

Norādiet attiecīgās atrašanās vietas nosaukumu un adresi, tostarp attiecīgā gadījumā pasta indeksu. Gadījumā, ja pieteikums ir iesniegts, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, adresi var aizstāt ar attiecīgo kodu, ja tas ļauj nepārprotami identificēt attiecīgo atrašanās vietu.

Tabulas sleja 7e:

Izmantojot atbilstīgo kodu, norādiet identifikatoru vietai, kur notiek banānu svēršana.

Tabulas slejas 7b līdz 7d:

Izmantojot atbilstīgo kodu, norādiet identifikatoru vietai, kur var atrasties preces, kad tām piemēro muitas procedūru.

Tabulas sleja 9a:

Izmantojot atbilstīgo kodu, norādiet identifikatoru vietai(-ām), kur preces tiks saņemtas TIR operācijā.

Tabulas sleja 9b:

Izmantojot atbilstīgo kodu, norādiet identifikatoru vietai(-ām), kur precēm piemēros Savienības tranzīta procedūru.

Tabulas sleja 9c:

Izmantojot atbilstīgo kodu, norādiet identifikatoru vietai(-ām), kur preces tiks saņemtas saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru.

4/9. Pārstrādes vai izmantošanas vieta(-as);

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Izmantojot atbilstīgo kodu, norādiet konkrētās vietas(-u) adresi.

4/10. Muitas procedūras piemērošanas muitas iestāde(-es)

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Norādiet ierosināto muitas iestādi(-es), kā paredzēts 1. panta 16. punktā.

4/11. Procedūras noslēgšanas muitas iestāde(-es)

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Norādiet ierosināto muitas iestādi(-es).

4/12. Galvojuma muitas iestāde

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Norādiet attiecīgo muitas iestādi.

4/13. Uzraudzības muitas iestāde

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Norādiet kompetento muitas iestādi, kā paredzēts 1. panta 35. punktā.

4/14. Galamērķa muitas iestāde(-es)

Tabulas slejas 9a un 9c:

Norādiet galamērķa muitas iestādi(-es), kas atbild par vietām, kur preces saņem atzītais saņēmējs.

Tabulas sleja 9f:

Norādiet galamērķa muitas iestādi(-es), kuras(-u) kompetencē ir galamērķa lidostu(-ām)/ostu(-ām).

4/15. Nosūtītāja muitas iestāde(-es)

Tabulas sleja 9b:

Norādiet nosūtītāju muitas iestādi(-es), kas atbild par vietu, kur precēm piemēros Savienības tranzīta procedūru.

Tabulas sleja 9f:

Norādiet nosūtītāju muitas iestādi(-es), kuras(-u) kompetencē ir nosūtīšanas lidostu(-ām)/ostu(-ām).

4/16. Termiņš

Tabulas sleja 6b:

Norādiet termiņu (minūtēs) līdz kuram muitas iestādes var veikt pārbaudes pirms preču nosūtīšanas.

Tabulas sleja 7b:

Norādiet termiņu (minūtēs) līdz kuram uzrādīšanas galamērķa muitas iestāde informē uzraudzības muitas iestādi par savu nodomu veikt kontroli, pirms preces tiek uzskatītas par izlaistām.

Tabulas sleja 7c:

Norādiet termiņu (minūtēs) līdz kuram muitas iestādes var informēt par savu nodomu veikt kontroli, pirms preces tiek uzskatītas par izlaistām.

Tabulas slejas 9a un 9c:

Norādiet termiņu (minūtēs) līdz kuram atzītais saņēmējs saņem izkraušanas atļauju.

Tabulas sleja 9b:

Norādiet termiņu, cik minūtes pēc tam, kad atzītais nosūtītājs iesniedzis tranzīta deklarāciju, ir nosūtīšanas muitas iestādes rīcībā, lai veiktu visas vajadzīgās kontroles pirms preču izlaišanas un nosūtīšanas.

4/17. Procedūras noslēgšanas laikposms

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Norādiet aplēsto laikposmu, izsakot mēnešos, kas nepieciešami darbību veikšanai vai izmantojumam īpašajā muitas procedūrā, uz ko attiecas pieteikums.

Norādiet, vai ir piemērojams automātisks procedūras noslēgšanas termiņa pagarinājums saskaņā ar 174. panta 2. punktu.

Tabulas sleja 8a:

Lēmuma pieņēmējs muitas dienests atļaujā var precizēt, ka procedūras noslēgšanas laikposms beidzas pēdējā dienā nākamajā mēnesī/ceturksnī/pusgadā pēc tā mēneša/ceturkšņa/pusgada, kura laikā procedūras noslēgšanas laikposms ir sācies.

4/18. Izpildes dokuments

Visas izmantotās attiecīgās slejas tabulā:

Norādiet, vai ir nepieciešama izpildes dokumenta izmantošana.

Ja atbilde ir “jā”, norādiet termiņu, kā paredzēts 175. panta 1. punktā, kura laikā atļaujas turētājam jāiesniedz izpildes dokuments uzraudzības muitas iestādei.

Ja piemērojams, norādiet izpildes dokumenta saturu saskaņā ar 175. panta 3. punktu.

5. grupa – Preču identifikācija

5/1. Preces kods

Tabulas sleja 1a:

Pieteikums:

Norādiet muitas nomenklatūras kodu, ar kuru pēc pieteikuma iesniedzēja uzskatiem vajadzētu klasificēt preces.

Lēmums:

Muitas nomenklatūras kods, ar kuru preces ir jāklasificē muitas nomenklatūrā.

Tabulas sleja 1b:

Pieteikums:

Pozīcija/apakšpozīcija (muitas nomenklatūras kods), kurā preces ir klasificētas, pietiekami detalizētā līmenī, lai varētu identificēt noteikumu izcelsmes noteikšanai. Ja SII pieteikuma iesniedzējs ir SIT turētājs attiecībā uz tām pašām precēm, norādiet kombinētās nomenklatūras 8 ciparu kodu.

Lēmums:

Pozīcija/apakšpozīcija vai kombinētās nomenklatūras 8 ciparu kods, kā norādīts pieteikumā.

Tabulas sleja 3:

Norādiet preču kombinētās nomenklatūras 8 ciparu kodu.

Tabulas sleja 4c:

Norādiet attiecīgo preču kombinētās nomenklatūras 8 ciparu kodu, TARIC kodu un, attiecīgā gadījumā, TARIC papildu kodu(-us) un nacionālo(-os) papildu kodu(-us).

Tabulas slejas 7c līdz 7d:

Norādiet attiecīgo preču kombinētās nomenklatūras koda vismaz 4 pirmos ciparus.

Tabulas slejas 8a un 8b:

Norādiet kombinētās nomenklatūras koda pirmos 4 ciparus precēm, kurām piemēros ievešanas vai izvešanas pārstrādei procedūru.

Kombinētās nomenklatūras 8 ciparu kods jānorāda, ja:

tiks izmantotas līdzvērtīgas preces vai standarta apmaiņas sistēma,

uz precēm attiecas 71-02. pielikums,

uz precēm neattiecas 71-02. pielikums un tiek izmantots 22. ekonomisko nosacījumu kods (de minimis noteikums).

Tabulas sleja 8c:

(1)

Ja pieteikums attiecas uz precēm, kam piemēros īpašo procedūru, kas nav minēta turpmāk 2. punktā, norādiet – attiecīgā gadījumā – kombinētās nomenklatūras 8 ciparu kodu (1. apakšiedalījums), Taric kodu (2. apakšiedalījums) un, ja piemērojams, Taric papildu kodu(-us) (3. apakšiedalījums).

(2)

Ja pieteikums attiecas uz precēm saskaņā ar īpašajiem noteikumiem (A un B daļa), kas ietverti kombinētās nomenklatūras Pirmās daļas “Ievada noteikumi” II sadaļā (Preces dažu kategoriju kuģiem, laivām vai citiem kuģošanas līdzekļiem un urbumu vai ieguves platformām/civilie gaisa kuģi un preces, ko izmanto civilajos gaisa kuģos), kombinētās nomenklatūras kodi nav nepieciešami.

Tabulas sleja 8d:

Norādiet kombinētās nomenklatūras koda pirmos 4 ciparus precēm, kurām piemēros pagaidu ievešanas procedūru.

Tabulas sleja 8e:

Norādiet kombinētās nomenklatūras koda pirmos 4 ciparus precēm, kurām piemēros uzglabāšanas muitas noliktavā procedūru.

Ja pieteikums attiecas uz vairākām dažādu preču pozīcijām, datu elementu var neaizpildīt. Šādā gadījumā aprakstiet attiecīgajā uzglabāšanas vietā uzglabājamo preču veidu datu elementā 5/2 “Preču apraksts”.

Ja, piemērojot uzglabāšanas muitas noliktavā procedūru, tiek izmantotas līdzvērtīgas preces, ir jānorāda kombinētās nomenklatūras 8 ciparu kods.

5/2. Preču apraksts

Tabulas sleja 1a:

Pieteikums:

Preču detalizēts apraksts, kas ļauj tās identificēt un noteikt to klasifikāciju muitas nomenklatūrā. Tam būtu jāietver arī ziņas par preču sastāvu un jebkādas tā noteikšanai izmantotās pārbaudes metodes, ja no tā ir atkarīga klasifikācija. Visa informācija, kuru pieteikuma iesniedzējs uzskata par konfidenciālu, jānorāda datu elementā II/3 “Komercnosaukums un papildu informācija” II sadaļā.

Lēmums:

Pietiekami detalizēts preču apraksts, lai ļautu tās atpazīt bez jebkādām šaubām un SIT lēmumā aprakstītās preces būtu iespējams viegli attiecināt uz muitošanai uzrādītajām precēm. Tajā nevajadzētu būt iekļautām nekādām ziņām, ko pieteikuma iesniedzējs SIT pieteikumā ir atzīmējis kā konfidenciālas.

Tabulas sleja 1b:

Pieteikums:

Preču detalizēts apraksts, kas ļauj tās identificēt.

Lēmums:

Pietiekami detalizēts preču apraksts, lai ļautu tās atpazīt bez jebkādām šaubām un SII lēmumā aprakstītās preces būtu iespējams viegli attiecināt uz uzrādītajām precēm.

Tabulas sleja 3:

Sniedziet preču komercaprakstu.

Tabulas sleja 4c:

Norādiet preču parasto aprakstu vai to tarifa aprakstu. Aprakstam ir jāatbilst muitas deklarācijā