KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/2446

(2015. gada 28. jūlijs),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 290. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (1), un jo īpaši tās 2., 7., 10., 24., 31., 36., 40., 62., 65., 75., 88., 99., 106., 115., 122., 126., 131., 142., 151., 156., 160., 164., 168., 175., 180., 183., 186., 196., 206., 212., 216., 221., 224., 231., 235., 253. un 265. pantu,

tā kā:

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Tiesību aktu muitas jomā darbības joma, muitas uzdevums un definīcijas

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

2. NODAĻA

Personu tiesības un pienākumi attiecībā uz tiesību aktiem muitas jomā

1. iedaļa

Informācijas sniegšana

1. apakšiedaļa

Kopējās datu prasības datu apmaiņai un glabāšanai

2. pants

Kopējās datu prasības

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

1.   A pielikumā izklāstītās kopējās datu prasības attiecas uz tās informācijas apmaiņu un glabāšanu, kas nepieciešama pieteikumiem un lēmumiem.

2.   B pielikumā izklāstītās kopējās datu prasības attiecas uz tās informācijas apmaiņu un glabāšanu, kas nepieciešama deklarācijām, paziņojumiem un muitas statusa apliecinājumiem.

2. apakšiedaļa

Personu reģistrēšana muitas dienestos

3. pants

EORI ieraksta datu saturs

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

Personas reģistrēšanas brīdī muitas dienesti vāc un glabā tādus datus par minēto personu, kas izklāstīti 12-01. pielikumā. Minētie dati ir EORI ieraksts.

4. pants

Ziņu iesniegšana EORI reģistrācijai

(Kodeksa 6. panta 4. punkts)

Muitas dienesti var atļaut personām iesniegt ziņas, kas vajadzīgas EORI reģistrācijai, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

5. pants

Uzņēmēji, kas neveic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā

(Kodeksa 22. panta 2. punkts un 9. panta 2. punkts)

1.   Uzņēmējs, kas neveic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, reģistrējas:

2.   Neskarot 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, uzņēmēji, kas neveic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, reģistrējas muitas dienestos, pirms iesniegt muitas deklarāciju par pagaidu ievešanas procedūras piemērošanu precēm vai reeksporta deklarāciju šādas procedūras noslēgšanai, ja reģistrācija nepieciešama, lai izmantotu kopējo galvojumu pārvaldīšanas sistēmu.

3.   Neskarot 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļu, uzņēmēji, kas veic uzņēmējdarbību kopīgā tranzītvalstī, reģistrējas muitas dienestos, pirms iesniegt muitas deklarāciju saskaņā ar Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru, ja šāda deklarācija ir iesniegta ievešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā vai ja tā izmantota kā pirmsizvešanas deklarācija.

4.   Neskarot 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļu, uzņēmēji, kas veic uzņēmējdarbību Andorā vai Sanmarīno, reģistrējas muitas dienestos, pirms iesniegt muitas deklarāciju, kas sagatavota saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru, ja šāda deklarācija ir iesniegta ievešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā vai ja tā izmantota kā pirmsizvešanas deklarācija.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, uzņēmējs, kas kā pārvadātājs veic jūras, iekšējo ūdensceļu vai gaisa pārvadājumus, nereģistrējas muitas dienestos, ja tam piešķirts trešās valsts unikāls identifikācijas numurs saskaņā ar trešās valsts tirgotāju partnerības programmu, ko atzinusi Savienība.

6.   Ja nepieciešama reģistrācija saskaņā ar šo pantu, tā notiek muitas dienestos, kas ir atbildīgi par vietu, kurā uzņēmējs iesniedz deklarāciju vai pieteikumu saņemt lēmumu.

6. pants

Personas, kas nav uzņēmēji

(Kodeksa 9. panta 3. punkts)

1.   Personas, kas nav uzņēmēji, reģistrējas muitas dienestos, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja persona, kas nav uzņēmējs, tikai dažreiz iesniedz muitas deklarācijas un ja muitas dienesti uzskata, ka tas ir pamatoti, reģistrāciju nepieprasa.

7. pants

EORI numura anulēšana

(Kodeksa 9. panta 4. punkts)

1.   Muitas dienesti anulē EORI numuru šādos gadījumos:

2.   Muitas dienests reģistrē EORI numura anulēšanas datumu un paziņo to reģistrētajai personai.

2. iedaļa

Lēmumi, kas saistīti ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu

1. apakšiedaļa

Tiesības tikt uzklausītam

8. pants

Laikposms, kurā var izmantot tiesības tikt uzklausītam

(Kodeksa 22. panta 6. punkts)

1.   Laikposms, kurā pieteikuma iesniedzējs var paust savu viedokli pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas to ietekmētu nelabvēlīgi, ir 30 dienas.

2.   Neskarot 1. punktu, muitas dienesti var pieprasīt attiecīgajai personai paust savu viedokli 24 stundu laikā, ja lēmums attiecas uz tādu preču kontroles rezultātiem, par kurām nav iesniegta kopsavilkuma deklarācija, pagaidu uzglabāšanas deklarācija, reeksporta deklarācija vai muitas deklarācija.

9. pants

Līdzekļi iemeslu paziņošanai

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Ja Kodeksa 22. panta 6. punkta pirmajā daļā minētais paziņojums sniegts pārbaudes vai kontroles procesa satvarā, paziņojumu var sniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

Ja pieteikums iesniegts vai lēmums paziņots, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, paziņojumu var sniegt, izmatojot tos pašus līdzekļus.

10. pants

Izņēmumi attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītam

(Kodeksa 22. panta 6. punkta 2. daļa)

Konkrētie gadījumi, kad pieteikuma iesniedzējam nav dota iespēja paust savu viedokli, ir šādi:

2. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi par lēmumiem, kas pieņemti pēc pieteikuma saņemšanas

11. pants

Nosacījumi pieteikuma pieņemšanai

(Kodeksa 22. panta 2. punkts)

1.   Pieteikumu lēmumam, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, pieņem ar nosacījumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, tajā minētais laikposms ir trīs gadi, ja iepriekšējais lēmums anulēts saskaņā ar Kodeksa 27. panta 1. punktu vai ja pieteikums ir tāds pieteikums atzītā uzņēmēja statusam, kas iesniegts saskaņā ar Kodeksa 38. pantu.

12. pants

Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu

(Kodeksa 22. panta 1. punkts)

Ja nav iespējams noteikt kompetento muitas dienestu saskaņā ar Kodeksa 22. panta 1. punkta trešo daļu, kompetentais muitas dienests ir tās vietas muitas dienests, kurā tiek glabāti vai ir pieejami pieteikuma iesniedzēja reģistri un dokumentācija, kas ļauj muitas dienestam pieņemt lēmumu (galvenie uzskaites reģistri muitas vajadzībām).

13. pants

Lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšana

(Kodeksa 22. panta 3. punkts)

1.   Ja pēc pieteikuma pieņemšanas muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, uzskata, ka, lai pieņemtu lēmumu, ir nepieciešams lūgt papildu informāciju no pieteikuma iesniedzēja, tas nosaka pieteikuma iesniedzējam šādas informācijas sniegšanas termiņu, kas nepārsniedz 30 dienas. Kodeksa 22. panta 3. punktā paredzēto lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina par šo laikposmu. Pieteikuma iesniedzēju informē par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarinājumu.

2.   Ja piemēro 8. panta 1. punktu, Kodeksa 22. panta 3. punktā paredzēto lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina par 30 dienām. Pieteikuma iesniedzēju informē par pagarinājumu.

3.   Ja muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pagarina minēto laikposmu, lai apspriestos ar citu muitas dienestu, lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina par tādu pašu laikposmu, par kādu pagarināts apspriešanās laikposms. Pieteikuma iesniedzēju informē par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarinājumu.

4.   Ja ir nopietni iemesli aizdomām par tiesību aktu muitas jomā pārkāpumu un ja muitas dienesti tādēļ veic izmeklēšanu, lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina par laikposmu, kas nepieciešams minētās izmeklēšanas noslēgšanai. Šāds pagarinājums nepārsniedz deviņus mēnešus. Pieteikuma iesniedzēju informē par pagarinājumu, ja tas neapdraud izmeklēšanu.

14. pants

Spēkā stāšanās diena

(Kodeksa 22. panta 4. un 5. punkts)

Šādos gadījumos lēmums stājas spēkā dienā, kas atšķiras no dienas, kad pieteikuma iesniedzējs to saņem, vai kas tiek uzskatīta par dienu, kad viņš to ir saņēmis:

15. pants

Lēmuma atkārtots novērtējums

(Kodeksa 23. panta 4. punkta a) apakšpunkts)

1.   Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, atkārtoti novērtē lēmumu šādos gadījumos:

2.   Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, paziņo atkārtotā novērtējuma rezultātus lēmuma turētājam.

16. pants

Lēmuma apturēšana

(Kodeksa 23. panta 4. punkta b) apakšpunkts)

1.   Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, to aptur nevis anulē, atsauc vai groza saskaņā ar Kodeksa 23. panta 3. punktu, 27. vai 28. pantu, ja:

2.   Gadījumos, kas minēti 1. punkta b) un c) apakšpunktā, lēmuma turētājs paziņo muitas dienestam, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, par pasākumiem, ko viņš īstenos, lai nodrošinātu visu nosacījumu vai pienākumu izpildi, kā arī vajadzīgo laikposmu minēto pasākumu īstenošanai.

17. pants

Lēmuma apturēšanas laikposms

(Kodeksa 23. panta 4. punkta b) apakšpunkts)

1.   Gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā, apturēšanas laikposms, ko noteicis kompetentais muitas dienests, atbilst laikposmam, kas vajadzīgs muitas dienestam, lai noteiktu, vai ir izpildīti nosacījumi anulēšanai, atsaukšanai vai grozīšanai. Šis laikposms nedrīkst pārsniegt 30 dienas.

Tomēr, ja muitas dienests uzskata, ka lēmuma turētājs iespējams neatbilst kritērijiem, kas noteikti Kodeksa 39. panta a) punktā, lēmumu aptur, kamēr tiek noskaidrots, vai kāda no turpmāk minētajām personām izdarījusi nopietnus vai atkārtotus pārkāpumus:

2.   Gadījumos, kas minēti 16. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, apturēšanas laikposms, ko noteicis muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, atbilst laikposmam, ko saskaņā ar 16. panta 2. punktu paziņojis lēmuma turētājs. Attiecīgā gadījumā pēc lēmuma turētāja pieprasījuma apturēšanas laikposmu var vēl pagarināt.

Apturēšanas laikposmu var vēl pagarināt par laikposmu, kas vajadzīgs kompetentajam muitas dienestam, lai pārbaudītu, vai minētie pasākumi nodrošina nosacījumu vai pienākumu izpildi. Šis laikposms nepārsniedz 30 dienas.

3.   Ja pēc lēmuma apturēšanas muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, iecerējis anulēt, atsaukt vai grozīt minēto lēmumu saskaņā ar Kodeksa 23. panta 3. punktu, 27. vai 28. pantu, apturēšanas laikposms, kas noteikts saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, attiecīgā gadījumā būtu jāpagarina līdz brīdim, kad tiks pieņemts lēmums par anulēšanu, atsaukšanu vai grozīšanu.

18. pants

Apturēšanas pārtraukšana

(Kodeksa 23. panta 4. punkta b) apakšpunkts)

1.   Apturēšanas lēmumu pārtrauc, beidzoties apturēšanas laikposmam, ja vien pirms šā laikposma beigām nerodas kāda no turpmāk minētajām situācijām:

2.   Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, informē lēmuma turētāju par apturēšanas izbeigšanu.

3. apakšiedaļa

Lēmumi par saistošu izziņu

19. pants

Pieteikums lēmumam par saistošu izziņu

(Kodeksa 22. panta 1. punkta 3. daļa un 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

1.   Atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 1. punkta trešās daļas, pieteikumu lēmumam par saistošu izziņu un visus pavaddokumentus un pamatojošos dokumentus iesniedz kompetentajam muitas dienestam dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību, vai kompetentajam muitas dienestam dalībvalstī, kurā attiecīgā izziņa tiks izmantota.

2.   Tiek uzskatīts, ka, iesniedzot pieteikumu lēmumam par saistošu izziņu, pieteikuma iesniedzējs piekrīt tam, ka visi dati saistībā ar lēmumu, tostarp fotogrāfijas, attēli un brošūras, izņemot konfidenciālu informāciju, tiks publiskoti Komisijas interneta vietnē. Publiskojot datus, ievēro tiesības uz personas datu aizsardzību.

3.   Ja nav elektroniskas sistēmas, lai iesniegtu pieteikumus lēmumiem par saistošu izziņu par izcelsmi (SII), dalībvalstis var atļaut iesniegt minētos pieteikumus, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

20. pants

Termiņi

(Kodeksa 22. panta 3. punkts)

1.   Ja Komisija informē muitas dienestus, ka ir apturēta SIT un SII lēmumu pieņemšana saskaņā ar Kodeksa 34. panta 10. punkta a) apakšpunktu, lēmuma pieņemšanas termiņu, kas minēts Kodeksa 22. panta 3. punkta pirmajā daļā, var pagarināt līdz brīdim, kad Komisija paziņo muitas dienestiem, ka ir nodrošināta pareiza un vienota tarifu klasifikācija vai izcelsmes noteikšana.

Šis pagarinātais laikposms, kas minēts pirmajā daļā, nav ilgāks par 10 mēnešiem, bet izņēmuma gadījumos var noteikt papildu pagarinājumu, kas nepārsniedz piecus mēnešus.

2.   Laikposms, kas minēts Kodeksa 22. panta 3. punkta otrajā daļā, var pārsniegt 30 dienas, ja šajā laikposmā nav iespējams pabeigt analīzi, ko muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, uzskata par vajadzīgu lēmuma pieņemšanai.

21. pants

Paziņojums par SII lēmumiem

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Ja pieteikums SII lēmumam iesniegts, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, muitas dienesti var paziņot SII lēmumu pieteikuma iesniedzējam, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

22. pants

Tādu noteikumu piemērošanas ierobežošana, kas attiecas uz atkārtotu novērtējumu un apturēšanu

(Kodeksa 23. panta 4. punkts)

Regulas 15.–18. pantu attiecībā uz atkārtotu novērtējumu un lēmumu apturēšanu nepiemēro lēmumiem par saistošu izziņu.

3. iedaļa

Atzītais uzņēmējs

1. apakšiedaļa

Atzītā uzņēmēja statusa radītās priekšrocības

23. pants

Atvieglojumi attiecībā uz pirmsizvešanas deklarācijām

(Kodeksa 38. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

1.   Ja atzītais uzņēmējs, kurš saņēmis atļauju drošībai un drošumam (AEOS), kā minēts Kodeksa 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā, savā vārdā iesniedz pirmsizvešanas deklarāciju muitas deklarācijas vai reeksporta deklarācijas veidā, citas ziņas papildus tām, kas prasītas minētājās deklarācijās, nav jāiesniedz.

2.   Ja AEOS tādas citas personas vārdā, kas arī ir AEOS, iesniedz pirmsizvešanas deklarāciju muitas deklarācijas vai reeksporta deklarācijas veidā, citas ziņas papildus tām, kas prasītas minētājās deklarācijās, nav jāiesniedz.

24. pants

Labvēlīgāks režīms attiecībā uz riska novērtējumu un kontroli

(Kodeksa 38. panta 6. punkts)

1.   Pie atzītā uzņēmēja (AEO) retāk veic fiziskas pārbaudes un dokumentu pārbaudes nekā pie citiem uzņēmējiem.

2.   Ja AEOS iesniedzis ievešanas kopsavilkuma deklarāciju vai Kodeksa 130. pantā minētajos gadījumos – muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, vai ja AEOS iesniedzis paziņojumu un nodrošinājis piekļuvi ziņām, kas saistītas ar tā ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, savā datorsistēmā, kā minēts Kodeksa 127. panta 8. punktā, ja sūtījums ir izraudzīts fiziskai pārbaudei, pirmā ievešanas muitas iestāde, kas minēta Kodeksa 127. panta 3. punktā, paziņo šo faktu AEOS. Šo paziņojumu sniedz pirms preču ievešanas Savienības muitas teritorijā.

Šo paziņojumu sniedz arī pārvadātājam, ja tas atšķiras no pirmajā daļā minētā AEOS, ar nosacījumu, ka pārvadātājs ir AEOS, kura sistēmas ir pieslēgtas elektroniskajām sistēmām, kas saistītas ar pirmajā daļā minētajām deklarācijām.

Šo paziņojumu nesniedz, ja tas var apdraudēt veicamās pārbaudes vai to rezultātus.

3.   Ja AEO iesniedz pagaidu uzglabāšanas deklarāciju vai muitas deklarāciju saskaņā ar Kodeksa 171. pantu, muitas iestāde, kuras kompetencē ir saņemt minēto pagaidu uzglabāšanas deklarāciju vai muitas deklarāciju, ja sūtījums ir izraudzīts muitas kontrolei, paziņo šo faktu AEO. Šo paziņojumu sniedz pirms preču uzrādīšanas muitai.

Šo paziņojumu nesniedz, ja tas var apdraudēt veicamās pārbaudes vai to rezultātus.

4.   Ja sūtījumi, ko deklarējis AEO, izraudzīti fiziskai pārbaudei vai dokumentu pārbaudei, minētās pārbaudes veic prioritārā kārtā.

Pēc AEO pieprasījuma pārbaudes var veikt tādā vietā, kas nav vieta, kur preces jāuzrāda muitai.

5.   Paziņojumi, kas minēti 2. un 3. punktā, neattiecas uz muitas kontroli, par ko tiek lemts, pamatojoties uz pagaidu uzglabāšanas deklarāciju vai muitas deklarāciju pēc preču uzrādīšanas.

25. pants

Izņēmumi attiecībā uz labvēlīgu režīmu

(Kodeksa 38. panta 6. punkts)

Labvēlīgāku režīmu, kas minēts 24. pantā, nepiemēro jebkādai muitas kontrolei, kas attiecas uz konkrētiem paaugstināta apdraudējuma līmeņiem vai kontroles pienākumiem, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos.

Tomēr muitas dienesti prioritārā kārtā veic nepieciešamās apstrādes darbības, formalitātes un kontroli attiecībā uz sūtījumiem, ko deklarējis AEOS.

2. apakšiedaļa

Pieteikums atzītā uzņēmēja statusam

26. pants

Nosacījumi pieteikuma AEO statusam pieņemšanai

(Kodeksa 22. panta 2. punkts)

1.   Papildus tādiem nosacījumiem pieteikuma pieņemšanai, kas paredzēti 11. panta 1. punktā, lai pieteiktos AEO statusam, pieteikuma iesniedzējs kopā ar pieteikumu iesniedz pašnovērtējuma anketu, ko dara pieejamu muitas dienesti.

2.   Uzņēmējs iesniedz vienu vienotu pieteikumu AEO statusam, kas aptver visas šā uzņēmēja pastāvīgās darījumdarbības vietas Savienības muitas teritorijā.

27. pants

Kompetentais muitas dienests

(Kodeksa 22. panta 1. punkta trešā daļa)

Ja kompetento muitas dienestu nevar noteikt saskaņā ar Kodeksa 22. panta 1. punktu vai šīs regulas 12. pantu, pieteikumu iesniedz tās dalībvalsts muitas dienestam, kurā pieteikuma iesniedzējam ir pastāvīga darījumdarbības vieta un kurā tiek glabāta vai ir pieejama informācija par tā vispārējām loģistikas darbībām Savienībā, kā norādīts pieteikumā.

28. pants

Lēmumu pieņemšanas termiņš

(Kodeksa 22. panta 3. punkts)

1.   Kodeksa 22. panta 3. punkta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt par laikposmu līdz 60 dienām.

2.   Ja ir ierosināts kriminālprocess, kas liek šaubīties, vai pieteikuma iesniedzējs izpilda nosacījumus, kas minēti Kodeksa 39. panta a) punktā, attiecīgā lēmuma pieņemšanas termiņu pagarina uz laiku, kas vajadzīgs, lai pabeigtu minēto procesu.

29. pants

AEO atļaujas spēkā stāšanās diena

(Kodeksa 22. panta 4. punkts)

Atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 4. punkta, atļauja, ar ko piešķir AEO statusu (“AEO atļauja”), stājas spēkā piektajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas.

30. pants

Apturēšanas juridiskās sekas

(Kodeksa 23. panta 4. punkta b) apakšpunkts)

1.   Ja AEO atļauja ir apturēta sakarā ar neatbilstību kādam no kritērijiem, kas minēti Kodeksa 39. pantā, jebkādu lēmumu, kurš pieņemts attiecībā uz šo AEO un ir saistīts ar AEO atļauju kopumā vai ar kādu no konkrētajiem kritērijiem, kas lika apturēt AEO atļauju, muitas dienests, kas ir pieņēmis šo lēmumu, to aptur.

2.   Tā lēmuma apturēšana, kas attiecas uz tiesību aktu muitas jomā piemērošanu saistībā ar AEO, automātiski neaptur AEO atļauju.

3.   Ja lēmums attiecībā uz personu, kas ir gan AEOS, gan uzņēmējs, kuram ir atzītā uzņēmēja statuss muitas vienkāršojumiem (AEOC), kā minēts Kodeksa 38. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir apturēts saskaņā ar 16. panta 1. punktu, jo nosacījumi, kas izklāstīti Kodeksa 39. panta d) punktā, nav izpildīti, viņa AEOC atļauja tiek apturēta, bet AEOS atļauja paliek spēkā.

Ja lēmums attiecībā uz personu, kas ir gan AEOS, gan AEOC, ir apturēts saskaņā ar 16. panta 1. punktu, jo nosacījumi, kas izklāstīti Kodeksa 39. panta e) punktā, nav izpildīti, viņa AEOS atļauja tiek apturēta, bet AEOC atļauja paliek spēkā.

II SADAĻA

FAKTORI, PAMATOJOTIES UZ KURIEM PIEMĒRO IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKĻUS UN CITUS PASĀKUMUS ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU

1. NODAĻA

Preču izcelsme

1. iedaļa

Nepreferenciāla izcelsme

31. pants

Preces, kas pilnībā iegūtas kādā valstī vai teritorijā

(Kodeksa 60. panta 1. punkts)

Šādas preces uzskata par precēm, kas pilnībā iegūtas kādā valstī vai teritorijā:

32. pants

Preces, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija

(Kodeksa 60. panta 2. punkts)

Preces, kas uzskaitītas 22-01. pielikumā, uzskata par tādām precēm, kurām pēdējā būtiskā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija, notikusi kādā valstī vai teritorijā, kurā ir izpildīti minētajā pielikumā izklāstītie noteikumi vai kas ir nosakāma ar šiem noteikumiem.

33. pants

Pārstrādes vai apstrādes darbības, kuras nav ekonomiski pamatotas

(Kodeksa 60. panta 2. punkts)

Ikvienu pārstrādes vai apstrādes darbību, kas veikta citā valstī vai teritorijā, uzskata par ekonomiski nepamatotu, ja, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, tiek konstatēts, ka šīs darbības mērķis bija izvairīties no tādu pasākumu piemērošanas, kas minēti Kodeksa 59. pantā.

Attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas 22-01. pielikums, piemēro nodaļas palīgnoteikumus par attiecīgajām precēm.

Attiecībā uz precēm, uz kurām neattiecas 22-01. pielikums, ja pēdējā apstrāde vai pārstrāde uzskatāma par ekonomiski nepamatotu, uzskata, ka preču pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija, notikusi valstī vai teritorijā, kurā ir lielākās daļas materiālu izcelsme, ko noteic, pamatojoties uz materiālu vērtību.

34. pants

Minimālās darbības

(Kodeksa 60. panta 2. punkts)

Turpmāk minētais netiek uzskatīts par būtisku ekonomiski pamatotu pārstrādi vai apstrādi izcelsmes piešķiršanas nolūkos:

35. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

(Kodeksa 60. pants)

1.   Par tādu palīgierīču, rezerves daļu vai darbarīku izcelsmi, kurus piegādā kopā ar kādu no precēm, kas uzskaitītas kombinētās nomenklatūras XVI, XVII un XVIII sadaļā, un kuri ir daļa no to parastā aprīkojuma, uzskata to pašu izcelsmi kā minētajām precēm.

2.   Par tādu būtisku rezerves daļu izcelsmi, kas lietojamas kopā ar kādu no precēm, kuras uzskaitītas kombinētās nomenklatūras XVI, XVII un XVIII sadaļā un kuras iepriekš laistas brīvā apgrozībā Savienībā, uzskata to pašu izcelsmi kā minētajām precēm, ja attiecīgo būtisko rezerves daļu iestrāde ražošanas stadijā nebūtu mainījusi to izcelsmi.

3.   Šajā pantā “būtiskas rezerves daļas” ir daļas:

36. pants

Neitrāli elementi un iepakojums

(Kodeksa 60. pants)

1.   Lai noteiktu, vai preču izcelsme ir kādā valstī vai teritorijā, neņem vērā šādu elementu izcelsmi:

2.   Lai gan saskaņā ar 5. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu, kas izklāstīts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (12) I pielikumā, klasifikācijas nolūkos iepakojuma materiālus un iepakojuma tvertnes uzskata par produkta daļu, izcelsmes noteikšanas nolūkos tos neņem vērā, izņemot gadījumus, kad 22-01. pielikuma noteikums, ko piemēro attiecīgajām precēm, ir balstīts uz pievienotās vērtības procentuālo vērtību.

2. iedaļa

Preferenciāla izcelsme

37. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

1. apakšiedaļa

Izcelsmes apliecinājumu izdošana vai sagatavošana

38. pants

Līdzekļi, lai izdotu izziņas INF 4 un pieteiktos to saņemšanai

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

1.   Pieteikumu izziņas INF 4 saņemšanai var sagatavot, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, un tas atbilst datu prasībām, kas uzskaitītas 22-02. pielikumā.

2.   Izziņa INF 4 atbilst datu prasībām, kas uzskaitītas 22-02. pielikumā.

39. pants

Līdzekļi, lai pieteiktos atzīto eksportētāju atļauju saņemšanai un izdošanai

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Pieteikumu atzītā eksportētāja statusam, lai sagatavotu preferenciālās izcelsmes apliecinājumus, var iesniegt un atzītā eksportētāja atļaujas var izdot, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

40. pants

Līdzekļi, lai pieteiktos reģistrētā eksportētāja statusa iegūšanai

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Pieteikumus reģistrētā eksportētāja statusa iegūšanai var iesniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

2. apakšiedaļa

Jēdziena “noteiktas izcelsmes produkti” definīcija, ko piemēroSavienības VPS satvarā

41. pants

Vispārīgi principi

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Par produktiem, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī, uzskata šādus produktus:

42. pants

Teritorialitātes princips

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Attiecīgajā saņēmējā valstī izpilda šajā apakšiedaļā izklāstītos nosacījumus noteiktas izcelsmes statusa iegūšanai.

2.   Termins “saņēmēja valsts” ietver, bet nevar pārsniegt, minētās valsts teritoriālo jūru Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (1982. gada 10. decembra Montego līča konvencija) izpratnē.

3.   Ja no saņēmējas valsts uz citu valsti eksportētus noteiktas izcelsmes produktus ieved atpakaļ, tad tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes produktiem, ja vien kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā nevar pierādīt, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

43. pants

Manipulāciju neveikšana

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Produkti, kas deklarēti laišanai brīvā apgrozībā Savienībā, ir tie paši produkti, kas eksportēti no tās saņēmējas valsts, kuru uzskata par to izcelsmes valsti. Kamēr produkti nav deklarēti laišanai brīvā apgrozībā, tie nedrīkst būt pārveidoti, nekādā veidā transformēti, pakļauti nekādām darbībām, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī, vai marķējuma, etiķešu, plombu piestiprināšanu vai citu dokumentu pievienošanu, lai nodrošinātu atbilstību konkrētām iekšējām prasībām, ko piemēro Savienībā.

2.   Produkti, kas saskaņā ar 53., 54., 55. vai 56. pantu kumulācijas nolūkā ievesti saņēmējā valstī, ir tie paši produkti, kas eksportēti no tās valsts, kuru uzskata par to izcelsmes valsti. Kamēr minētie produkti nav deklarēti attiecīgajai muitas procedūrai importa valstī, tie nedrīkst būt pārveidoti, nekādā veidā transformēti, pakļauti nekādām darbībām, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī.

3.   Produktus var uzglabāt, ja tie paliek muitas uzraudzībā tranzīta valstī vai valstīs.

4.   Sūtījumu sadalīšana var notikt, ja to veic vai par to uzņemas atbildību eksportētājs un ja attiecīgās preces paliek muitas uzraudzībā tranzīta valstī vai valstīs.

5.   Uzskata, ka 1.–4. punkta nosacījumi ir izpildīti, ja muitas dienestiem nav pamata uzskatīt pretējo; šādos gadījumos muitas dienesti var pieprasīt, lai deklarētājs iesniedz pierādījumus par atbilstību, kas var būt dažāda veida, ieskaitot līgumā paredzēto pārvadājumu dokumentus, piemēram, kravaszīmes vai faktisku vai konkrētu pierādījumu, kura pamatā ir iepakojumu marķējums vai numerācija, vai jebkuru ar pašām precēm saistītu pierādījumu.

44. pants

Pilnībā iegūti produkti

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Par pilnībā iegūtiem saņēmējā valstī uzskata:

2.   Apzīmējums “tās kuģi” un “tās apstrādes kuģi” 1. punkta h) un i) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un apstrādes kuģiem, kas atbilst visām šādām prasībām:

3.   Nosacījumi, kas minēti 2. punktā, var būt izpildīti dalībvalstīs vai dažādās saņēmējās valstīs, ja visas saņēmējas valstis gūst labumu no reģionālās kumulācijas saskaņā ar 55. panta 1. un 5. punktu. Šajā gadījumā uzskata, ka produktiem ir tās saņēmējas valsts izcelsme, ar kuras karogu peld kuģis vai apstrādes kuģis saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu.

Pirmo daļu piemēro tikai ar nosacījumu, ka ir izpildīti 55. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

45. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti produkti

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Neskarot 47. un 48. pantu, produktus, kuri nav pilnībā iegūti attiecīgajā saņēmējā valstī 44. panta nozīmē, uzskata par produktiem ar izcelsmi šajā valstī ar nosacījumu, ka attiecībā uz šīm precēm ir izpildīti 22-03. pielikuma sarakstā minētie nosacījumi.

2.   Ja produktu, kas valstī ieguvis noteiktas izcelsmes statusu saskaņā ar 1. punktu, pēc tam minētajā valstī pārstrādā un izmanto par materiālu cita produkta ražošanai, nenoteiktas izcelsmes materiāli, kas varētu būt izmantoti tā ražošanā, netiek ņemti vērā.

46. pants

Vidējās vērtības

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Par katru produktu nosaka, vai izpildītas 45. panta 1. punkta prasības.

Tomēr, ja attiecīgais noteikums pamatojas uz atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam, tad, lai ņemtu vērā izmaksu un valūtas kursa svārstības, nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību var aprēķināt, pamatojoties uz vidējo vērtību, kā noteikts 2. punktā.

2.   Gadījumā, kas minēts 1. punkta otrajā daļā, produkta vidējo ražotāja cenu un izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vidējo vērtību attiecīgi aprēķina, pamatojoties uz visu iepriekšējā finanšu gadā pārdoto produktu ražotāja cenu summu un visu iepriekšējā finanšu gadā produktu ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtības summu, kā noteikts eksportētājā valstī, vai, ja nav pieejami dati par pilnu finanšu gadu, īsāku laikposmu, kas nevar būt īsāks par trim mēnešiem.

3.   Eksportētāji, kas izvēlējušies aprēķinus, kuru pamatā ir vidējā vērtība, konsekventi piemēro šo metodi gadā, kas seko atsauces finanšu gadam, vai attiecīgā gadījumā gadā, kas seko īsākam laikposmam, kurš izmantots par atsauci. Viņi var pārtraukt piemērot šo metodi, ja noteiktā finanšu gadā vai īsākā reprezentatīvā laikposmā, kas nav īsāks par trijiem mēnešiem, viņi konstatē, ka vairs nepastāv izmaksu un valūtas kursa svārstības, kas pamatoja šādas metodes izmantojumu.

4.   Vidējās vērtības, kas minētas 2. punktā, izmanto par ražotāja cenu un attiecīgi nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, lai pārbaudītu atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam.

47. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Neskarot 3. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 45. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai produktam piešķirtu noteiktas izcelsmes produkta statusu, tiek uzskatītas šādas darbības:

2.   Lai piemērotu 1. punktu, darbības uzskata par vienkāršām, ja to veikšanai nav vajadzīgas ne īpašas prasmes, ne šādu darbību veikšanai īpaši ražotas vai uzstādītas mašīnas, aparāti vai darbarīki.

3.   Nosakot, vai ar attiecīgo produktu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības jāuzskata par nepietiekamām 1. punkta nozīmē, jāņem vērā visas saņēmējā valstī ar attiecīgo produktu veiktās darbības.

48. pants

Vispārēja pielaide

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Atkāpjoties no 45. panta un ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas saskaņā ar 22-03. pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nav jāizmanto attiecīgā produkta ražošanai, tomēr var izmantot ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība vai novērtētais neto svars produktā nepārsniedz:

2.   Panta 1. punkts neļauj pārsniegt maksimālo nenoteiktas izcelsmes materiālu saturu procentos, kā norādīts 22-03. pielikuma sarakstā izklāstītajos noteikumos.

3.   Panta 1. un 2. punktu nepiemēro produktiem, kas pilnībā iegūti saņēmējā valstī 44. panta nozīmē. Tomēr, neskarot 47. pantu un 49. panta 2. punktu, minētajos punktos paredzēto pielaidi tomēr piemēro visu to materiālu summai, kuri izmantoti produkta ražošanā un par kuriem 22-03. pielikuma sarakstā minētais noteikums attiecībā uz šādu produktu paredz, ka šiem materiāliem jābūt pilnībā iegūtiem.

49. pants

Kvalifikācijas vienība

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Kvalifikācijas vienība šīs apakšiedaļas noteikumu piemērošanai ir konkrētais produkts, ko uzskata par pamatvienību, klasificējot pēc harmonizētās sistēmas.

2.   Ja sūtījumā ir vairāki vienādi produkti, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā pozīcijā, tad, piemērojot šīs apakšiedaļas noteikumus, katru vienību ņem vērā atsevišķi.

3.   Ja saskaņā ar harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo interpretācijas noteikumu klasifikācijas nolūkiem iesaiņojumu uzskata par produkta daļu, tad iesaiņojumu ņem vērā izcelsmes noteikšanai.

50. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli un kas ir daļa no to parastā aprīkojuma un ietilpst to ražotāja cenā, uzskata par vienotu veselumu kopā ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli.

51. pants

Komplekti

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Uzskata, ka komplektiem, kas definēti harmonizētās sistēmas 3. vispārīgajā interpretācijas noteikuma b) punktā, ir noteikta izcelsme, ja visām to sastāvdaļām ir noteikta izcelsme.

Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes produktiem un nenoteiktas izcelsmes produktiem, tad komplektu kopumā uzskata par noteiktas izcelsmes produktu ar nosacījumu, ka nenoteiktas izcelsmes produktu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

52. pants

Neitrāli elementi

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Lai noteiktu to, vai produkts ir noteiktas izcelsmes produkts, neņem vērā šādu produktu izcelsmi, kuri varētu būt izmantoti tā ražošanā:

3. apakšiedaļa

Tādi noteikumi par kumulāciju un materiālu krājumu pārvaldību,ko piemēro Savienības VPS satvarā

53. pants

Divpusēja kumulācija

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Divpusēja kumulācija ļauj uzskatīt produktus, kuru izcelsme ir Savienībā, par materiāliem, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī, kad tos iekļauj minētajā valstī ražotajā produktā, ar nosacījumu, ka tajā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 47. panta 1. punktā aprakstītās darbības.

Regulas 41.–52. pantu un noteikumus par izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi piemēro mutatis mutandis eksportam no Savienības uz saņēmēju valsti divpusējās kumulācijas piemērošanai.

54. pants

Kumulācija ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Kumulācija ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju ļauj uzskatīt produktus, kuru izcelsme ir šajās valstīs, par materiāliem, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī, ar nosacījumu, ka tajās veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 47. panta 1. punktā aprakstītās darbības.

2.   Kumulāciju ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju nepiemēro produktiem, uz kuriem attiecas harmonizētās sistēmas 1.–24. nodaļa.

55. pants

Reģionālā kumulācija

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Reģionālo kumulāciju piemēro šādām četrām atsevišķām reģionālajām grupām:

2.   Reģionālo kumulāciju starp vienas reģionālās grupas valstīm piemēro tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Šā punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā, ja 22-03. pielikuma II daļā aprakstītā kvalifikācijas darbība nav vienāda visām kumulācijā iesaistītajām valstīm, to produktu izcelsmi, kuri reģionālās kumulācijas piemērošanai no vienas reģionālās grupas valsts eksportēti uz citu valsti, nosaka, pamatojoties uz noteikumu, ko piemērotu, ja produkti tiktu eksportēti uz Savienību.

Ja reģionālās grupas valstis jau pirms 2011. gada 1. janvāra ir izpildījušas pirmās daļas c) un d) apakšpunkta prasības, jauna apņemšanās nav vajadzīga.

3.   Materiālus, kas uzskaitīti 22-04. pielikumā, izslēdz no 2. punktā paredzētās reģionālās kumulācijas, ja:

4.   Reģionālo kumulāciju starp vienas reģionālās grupas saņēmējām valstīm piemēro tikai tad, ja apstrāde un pārstrāde, ko veic saņēmējā valstī, kurā materiāli ir papildu pārstrādāti vai iestrādāti, pārsniedz 47. panta 1. punktā aprakstītās darbības, un attiecībā uz tekstilizstrādājumiem pārsniedz arī 22-05. pielikumā izklāstītās darbības.

Ja pirmajā daļā paredzētais nosacījums nav izpildīts un ar materiāliem veikta viena vai vairākas darbības, kas aprakstītas 47. panta 1. punkta b)–q) apakšpunktā, valsts, kas norādāma kā izcelsmes valsts izcelsmes apliecinājumā, kurš izdots vai sagatavots eksportēšanas nolūkos uz Savienību, ir tā reģionālās grupas valsts, kurā ir vislielākā to izmantoto materiālu vērtība, kuru izcelsme ir citās reģionālās grupas valstīs.

Ja produktus eksportē bez tālākas apstrādes vai pārstrādes vai ar tiem veikta darbības, kas aprakstītas 47. panta 1. punkta a) apakšpunktā, valsts, kas norādāma kā izcelsmes valsts izcelsmes apliecinājumā, kurš izdots vai sagatavots eksportēšanas nolūkos uz Savienību, ir saņēmēja valsts, kas norādīta izcelsmes apliecinājumā, kurš izdots vai sagatavots saņēmējā valstī, kurā produkti saražoti.

5.   Pēc I grupas vai III grupas saņēmējas valsts iestāžu pieprasījuma Komisija var piešķirt reģionālo kumulāciju starp minēto grupu valstīm ar nosacījumu, ka Komisija ir pārliecinājusies, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Pirmajā daļā minētajam pieprasījumam pievieno pierādījumus par to, ka ir ievēroti šajā daļā izklāstītie nosacījumi. To adresē Komisijai. Komisija pieņems lēmumu par pieprasījumu, ņemot vērā visus ar kumulāciju saistītos elementus, ko uzskata par vajadzīgiem, tostarp materiālus, kam piemērojama kumulācija.

6.   Kad tā piešķirta, reģionālā kumulācija starp I grupas vai III grupas saņēmējām valstīm ļauj uzskatīt, ka materiālu, kuru izcelsme ir vienas reģionālās grupas valstī, izcelsme ir citas reģionālās grupas valstī, ja tie iekļauti tajā iegūtajā produktā ar nosacījumu, ka pēdējā minētajā saņēmējā valstī veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 47. panta 1. punktā aprakstītās darbības un attiecībā uz tekstilizstrādājumiem arī 22-05. pielikumā izklāstītās darbības.

Ja pirmajā daļā paredzētais nosacījums nav izpildīts un ar materiāliem veikta viena vai vairākas darbības, kas aprakstītas 47. panta 1. punkta b)–q) apakšpunktā, valsts, kas eksportēšanas nolūkos uz Savienību norādāma kā izcelsmes valsts izcelsmes apliecinājumā, ir valsts, kas piedalās kumulācijā un kurā ir vislielākā to izmantoto materiālu vērtība, kuru izcelsme ir citās valstīs, kas piedalās kumulācijā.

Ja produktus eksportē bez tālākas apstrādes vai pārstrādes vai ar tiem veikta viena vai vairākas darbības, kas aprakstītas 47. panta 1. punkta a) apakšpunktā, valsts, kas norādāma kā izcelsmes valsts izcelsmes apliecinājumā, kurš izdots vai sagatavots eksportēšanas nolūkos uz Savienību, ir saņēmēja valsts, kas norādīta izcelsmes apliecinājumā, kurš izdots vai sagatavots saņēmējā valstī, kurā produkti saražoti.

7.   Komisija publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) datumu, kurā stājas spēkā 5. punktā paredzētā kumulācija starp I grupas un III grupas valstīm, minētajā kumulācijā iesaistītās valstis un attiecīgā gadījumā to materiālu sarakstu, uz kuriem attiecas kumulācija.

8.   Regulas 41.–52. pantu un noteikumus par izcelsmes apliecinājumu izdošanu vai sagatavošanu, un noteikumus par izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi piemēro mutatis mutandis eksportam reģionālās kumulācijas nolūkos no vienas saņēmējas valsts uz citu saņēmēju valsti.

56. pants

Paplašināta kumulācija

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Pēc jebkuras saņēmējas valsts iestāžu pieprasījuma Komisija var piešķirt paplašinātu kumulāciju starp saņēmēju valsti un valsti, ar kuru Savienībai ir spēkā esošs brīvās tirdzniecības nolīgums saskaņā ar XXIV pantu Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT), ar nosacījumu, ka ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Pieprasījumā, kas minēts pirmajā daļā, ir to materiālu saraksts, uz kuriem attiecas kumulācija, un tam pievieno pierādījumus par to, ka ievēroti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi. To adresē Komisijai. Ja attiecīgie materiāli mainās, iesniedz citu pieprasījumu.

Materiālus, kas iekļauti harmonizētās sistēmas 1.–24. nodaļā, izslēdz no paplašinātās kumulācijas.

2.   Panta 1. punktā minētās paplašinātās kumulācijas gadījumā izmantoto materiālu izcelsmi un piemērojamo dokumentāro izcelsmes apliecinājumu nosaka saskaņā ar attiecīgajā brīvās tirdzniecības nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem. Uz Savienību eksportējamo produktu izcelsmi nosaka saskaņā ar 2. apakšiedaļā izklāstītajiem izcelsmes noteikumiem.

Lai iegūtais produkts saņemtu noteiktas izcelsmes statusu, materiāliem, kuru izcelsme ir valstī, ar kuru Savienībai ir brīvās tirdzniecības nolīgums un kuri saņēmējā valstī izmantoti uz Savienību eksportējamā produkta ražošanā, nav nepieciešama pietiekama apstrāde vai pārstrāde, ar nosacījumu, ka attiecīgajā saņēmējā valstī veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 47. panta 1. punktā aprakstītās darbības.

3.   Komisija publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) datumu, kurā stājas spēkā paplašinātā kumulācija, minētajā kumulācijā iesaistītās valstis un to materiālu sarakstu, uz kuriem attiecas kumulācija.

57. pants

Divpusējā kumulācija vai kumulācija ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju apvienojumā ar reģionālo kumulāciju

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Ja divpusējo kumulāciju vai kumulāciju ar Norvēģiju, Šveici vai Turciju izmanto apvienojumā ar reģionālo kumulāciju, iegūtais produkts iegūst izcelsmi vienā no attiecīgās reģionālās grupas valstīm, izcelsmi nosakot saskaņā ar 55. panta 4. punkta pirmo un otro daļu vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 55. panta 6. punkta pirmo un otro daļu.

58. pants

Savienības eksportētāju materiālu krājumu uzskaites nošķiršana

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Ja produkta apstrādē vai pārstrādē izmantoti gan noteiktas, gan nenoteiktas izcelsmes atvietojami materiāli, dalībvalstu muitas dienesti pēc uzņēmēju, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, rakstiska pieprasījuma var atļaut materiālu pārvaldību Savienībā, izmantojot uzskaites nošķiršanas metodi turpmākam eksportam uz saņēmēju valsti divpusējās kumulācijas satvarā, un šie materiāli nav jāglabā dažādos krājumos.

2.   Dalībvalstu muitas dienesti var piešķirt 1. punktā minēto atļauju saskaņā ar jebkādiem nosacījumiem, kurus tie uzskata par piemērotiem.

Atļauju piešķir tikai tad, ja, izmantojot 1. punktā minēto metodi, jebkurā laikā var nodrošināt, ka to produktu daudzums, kurus var uzskatīt par “Savienības izcelsmes produktiem”, ir tāds pats, kādu būtu varēts iegūt, izmantojot krājumu fiziskas nošķiršanas metodi.

Ja atļauja piešķirta, metodi piemēro un tās piemērošanu reģistrē, pamatojoties uz Savienībā piemērojamajiem vispārējiem grāmatvedības uzskaites principiem.

3.   Šā panta 1. punktā minētās metodes izmantotājs sagatavo izcelsmes apliecinājumu vai – kamēr nepiemēro reģistrēto eksportētāju sistēmu – tā pieprasījumu tam produktu daudzumam, kurus var uzskatīt par Savienības izcelsmes produktiem. Pēc dalībvalstu muitas dienestu pieprasījuma metodes izmantotājs sniedz paskaidrojumu par to, kā minētais daudzums tiek pārvaldīts.

4.   Dalībvalstu muitas dienesti uzrauga 1. punktā minētās atļaujas izmantošanu.

Tie var atcelt atļauju šādos gadījumos:

4. apakšiedaļa

Jēdziena “noteiktas izcelsmes produkti” definīcija, ko piemēro izcelsmes noteikumu satvarā, attiecībā uz preferenciāliem tarifa pasākumiem, ko Savienība vienpusēji attiecinājusi uz dažām valstīm vai teritorijām

59. pants

Vispārīgas prasības

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Noteikumos par preferenciāliem tarifa pasākumiem, ko Savienība pieņēmusi vienpusēji attiecībā uz dažām valstīm, valstu grupām vai teritorijām (turpmāk “saņēmēja valsts vai teritorija”), izņemot tās, kas minētas šīs iedaļas 2. apakšiedaļā, un ar Savienību asociētās aizjūras zemes un teritorijas, par produktiem, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī vai teritorijā, uzskata šādus produktus:

2.   Šajā apakšiedaļā to produktu, kuru šā panta 3. punkta nozīmē izcelsme ir Savienībā un kuriem kādā saņēmējā valstī vai teritorijā veikta tāda apstrāde vai pārstrāde, kas pārsniedz 62. pantā aprakstīto, izcelsme ir šajā saņēmējā valstī vai teritorijā.

3.   Lai noteiktu Savienībā iegūtu produktu izcelsmi, 1. punktu piemēro mutatis mutandis.

60. pants

Pilnībā iegūti produkti

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Par pilnībā iegūtiem saņēmējā valstī vai teritorijā, vai Savienībā uzskata:

2.   Apzīmējums “tās kuģi” un “tās apstrādes kuģi” 1. punkta g) un h) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un apstrādes kuģiem, kas izpilda šādus nosacījumus:

3.   Termini “saņēmēja valsts vai teritorija” un “Savienība” ietver arī attiecīgās saņēmējas valsts vai teritorijas vai dalībvalstu teritoriālos ūdeņus.

4.   Kuģus, kas kuģo tāljūrā, ieskaitot apstrādes kuģus, uz kuriem apstrādā vai pārstrādā nozvejotās zivis, uzskata par tās saņēmējas valsts vai teritorijas vai dalībvalsts teritorijas daļu, kurai tie pieder, ar nosacījumu, ka tie atbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

61. pants

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti produkti

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Šīs regulas 59. panta vajadzībām produktus, kuri nav pilnībā iegūti saņēmējā valstī vai teritorijā, vai Savienībā, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir izpildīti 22-11. pielikuma sarakstā paredzētie nosacījumi.

Minētie nosacījumi attiecībā uz šajā apakšiedaļā iekļautiem produktiem paredz to, kā apstrādājami vai pārstrādājami nenoteiktas izcelsmes materiāli, kurus izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai tādiem materiāliem.

Ja produktu, kas ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, izpildot sarakstā minētos nosacījumus, izmanto cita produkta ražošanā, nosacījumi, kas piemērojami produktam, kurā tas ir iestrādāts, neattiecas uz šo izmantoto produktu, un nenoteiktas izcelsmes materiāli, kas varētu būt izmantoti tā ražošanā, netiek ņemti vērā.

62. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Neskarot 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 61. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai produktam piešķirtu noteiktas izcelsmes produkta statusu, tiek uzskatītas šādas darbības:

2.   Nosakot, vai ar attiecīgo produktu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības jāuzskata par nepietiekamām 1. punkta nozīmē, jāņem vērā visas saņēmējā valstī vai teritorijā, vai Savienībā ar attiecīgo produktu veiktās darbības.

63. pants

Kvalifikācijas vienība

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Kvalifikācijas vienība šīs apakšiedaļas noteikumu piemērošanai ir konkrētais produkts, ko, nosakot klasifikāciju pēc harmonizētās sistēmas nomenklatūras, uzskata par pamatvienību.

Tādējādi:

2.   Ja saskaņā ar harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo interpretācijas noteikumu klasifikācijas nolūkiem iesaiņojumu uzskata par produkta daļu, tad iesaiņojumu ņem vērā izcelsmes noteikšanai.

64. pants

Vispārēja pielaide

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Atkāpjoties no 61. panta noteikumiem, nenoteiktas izcelsmes materiālus var izmantot attiecīgā produkta ražošanā ar nosacījumu, ka tādu materiālu kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no produkta ražotāja cenas.

Ja sarakstā nenoteiktas izcelsmes materiāliem norādīta viena vai vairākas maksimālās procentuālās vērtības, šādas procentuālās vērtības nedrīkst pārsniegt, piemērojot pirmo daļu.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz produktiem, kas ietilpst harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļā.

65. pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli un kas ir daļa no to parastā aprīkojuma un ietilpst to cenā vai arī nav norādīti atsevišķā rēķinā, uzskata par vienotu veselumu kopā ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli.

66. pants

Komplekti

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Uzskata, ka komplektiem, kas definēti harmonizētās sistēmas 3. vispārīgajā interpretācijas noteikumā, ir noteikta izcelsme, ja visām to sastāvdaļām ir noteikta izcelsme. Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes produktiem un nenoteiktas izcelsmes produktiem, tad komplektu kopumā uzskata par noteiktas izcelsmes produktu ar nosacījumu, ka nenoteiktas izcelsmes produktu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

67. pants

Neitrāli elementi

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Lai noteiktu to, vai produkts ir noteiktas izcelsmes produkts, nav jānosaka šādu produktu izcelsme, kuri varētu būt izmantoti tā ražošanā:

5. apakšiedaļa

Teritoriālās prasības, ko izcelsmes noteikumu satvarā piemēro attiecībā uz preferenciāliem tarifa pasākumiem, kurus Savienība vienpusēji attiecinājusi uz dažām valstīm vai teritorijām

68. pants

Teritorialitātes princips

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

Šajā apakšiedaļā un 4. apakšiedaļā izklāstītie nosacījumi noteiktas izcelsmes statusa iegūšanai attiecīgajā saņēmējā valstī vai teritorijā, vai Savienībā ir jāizpilda pastāvīgi.

Ja no saņēmējas valsts vai teritorijas vai no Savienības uz citu valsti eksportētus noteiktas izcelsmes produktus ieved atpakaļ, tad tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes produktiem, ja vien kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā nevar pierādīt, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

69. pants

Tiešie pārvadājumi

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Uzskata, ka no saņēmējas valsts vai teritorijas uz Savienību vai no Savienības uz saņēmēju valsti vai teritoriju tieši pārvadāti ir:

2.   Kompetentajiem muitas dienestiem sniedz pierādījumus par to, ka 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, uzrādot:

70. pants

Izstādes

(Kodeksa 64. panta 3. punkts)

1.   Noteiktas izcelsmes produktiem, kas no saņēmējas valsts vai teritorijas nosūtīti izstādei uz citu valsti un pēc izstādes pārdoti importēšanai Savienībā, tos importējot, piemēro 59. pantā paredzētās tarifa preferences, ar nosacījumu, ka šie produkti atbilst 4. apakšiedaļas vai šīs apakšiedaļas prasībām, kas ļauj tos uzskatīt par tādiem, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī vai teritorijā, un ka kompetentajām iestādēm pieņemamā veidā pierādīts, ka:

2.   Preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 parastā kārtībā iesniedz Savienības muitas dienestiem. Tajā jānorāda izstādes nosaukums un adrese. Vajadzības gadījumā papildus var pieprasīt dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.

3.   Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šos pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārvalstu produktus un pasākumu laikā ražojumi paliek muitas uzraudzībā.

2. NODAĻA

Preču muitas vērtība

71. pants

Vienkāršošana

(Kodeksa 73. pants)

1.   Atļauju, kas minēta Kodeksa 73. pantā, drīkst piešķirt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Atļaujas piešķiršana ir atkarīga no tā, vai pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis šādus nosacījumus:

III SADAĻA

MUITAS PARĀDS UN GALVOJUMI

1. NODAĻA

Muitas parāda rašanās

1. iedaļa

Kopēji noteikumi par muitas parādiem, kas rodas saistībā ar importu un eksportu

1. apakšiedaļa

Noteikumi ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas aprēķināšanai

72. pants

Ievedmuitas nodokļa aprēķināšana par pārstrādes produktiem ievešanas pārstrādei procedūrā

(Kodeksa 86. panta 3. punkts)

1.   Lai noteiktu ievedmuitas nodokļa summu, kas saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu iekasējama par pārstrādes produktiem, to preču daudzumu, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un par kurām uzskata, ka tās ir pārstrādes produktos, par kuriem radies muitas parāds, nosaka saskaņā ar 2.–6. punktu.

2.   Kvantitatīvās skalas metodi, kas izklāstīta 3. un 4. punktā, piemēro šādos gadījumos:

3.   Gadījumā, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, to preču daudzumu, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un par kurām uzskata, ka tās ir pārstrādes produktos, par kuriem ir radies muitas parāds, nosaka, kopējam to preču daudzumam, kam piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, piemērojot procentuālo vērtību, ko veido pārstrādes produktu, par kuriem ir radies muitas parāds, attiecība pret kopējo pārstrādes produktu daudzumu, ko iegūst pārstrādes darbībā.

4.   Gadījumā, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā, to preču daudzumu, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un par kurām uzskata, ka tās ir pārstrādes produktos, par kuriem ir radies muitas parāds, nosaka, kopējam to preču daudzumam, kam piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, piemērojot procentuālo vērtību, ko aprēķina, sareizinot šādus reizinātājus:

5.   Piemērojot kvantitatīvās skalas metodi, neņem vērā to preču daudzumu, kam piemērota procedūra un kas tiek iznīcinātas vai pazaudētas pārstrādes darbībā, īpaši tādos procesos kā iztvaikošana, izžūšana, sublimācija vai noplūšana.

6.   Gadījumos, kas nav minēti 2. punktā, piemēro vērtību skalas metodi saskaņā ar otro, trešo un ceturto daļu.

To preču daudzumu, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un par kurām uzskata, ka tās ir pārstrādes produktos, par kuriem ir radies muitas parāds, nosaka, kopējam to preču daudzumam, kam piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, piemērojot procentuālo vērtību, ko aprēķina, sareizinot šādus reizinātājus:

Piemērojot vērtību skalas metodi, pārstrādes produktu vērtību nosaka, pamatojoties uz pašreizējām ražotāja cenām Savienības muitas teritorijā, vai, ja minētās ražotāja cenas nevar noteikt, vienādu vai līdzīgu preču pašreizējām pārdošanas cenām Savienības muitas teritorijā. To pušu savstarpējās cenas, kuras, iespējams, ir saistītas vai kurām ir savstarpējs kompensācijas mehānisms, nedrīkst izmantot pārstrādes produktu vērtības noteikšanai, ja vien nav noteikts, ka šāda saistība nav ietekmējusi cenu.

Ja pārstrādes produktu vērtību nevar noteikt saskaņā ar trešo daļu, tā nosakāma ar citu saprātīgu metodi.

73. pants

Noteikumu piemērošana par galapatēriņa procedūru attiecībā uz pārstrādes produktiem ievešanas pārstrādei procedūrā

(Kodeksa 86. panta 3. punkts)

1.   Piemērojot Kodeksa 86. panta 3. punktu, nosakot ievedmuitas nodokļa summu, kas atbilst muitas parādam par pārstrādes produktiem ievešanas pārstrādei procedūrā, precēm, kurām izmanto minēto procedūru, piemēro tādu atbrīvojumu no nodokļa vai samazinātu nodokļa likmi sakarā ar to īpašo izmantojumu, kas tiktu piemērots minētajām precēm, ja tām izmantotu galapatēriņa procedūru saskaņā ar Kodeksa 254. pantu.

2.   Panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

74. pants

Preferenciālā tarifa režīma piemērošana precēm, kurām piemērota ievešana pārstrādei

(Kodeksa 86. panta 3. punkts)

Piemērojot Kodeksa 86. panta 3. punktu, ja brīdī, kad pieņem muitas deklarāciju par ievešanas pārstrādei procedūras piemērošanu precēm, ievestās preces izpilda nosacījumus, lai atbilstu preferenciālajam tarifa režīmam tarifu kvotu vai limitu satvarā, par minētajām precēm ir tiesības iegūt jebkādu preferenciālo tarifa režīmu, kas paredzēts attiecībā uz identiskām precēm brīdī, kad pieņem deklarāciju par preču laišanu brīvā apgrozībā.

75. pants

Konkrēts ievedmuitas nodoklis par pārstrādes produktiem izvešanai pārstrādei procedūrā vai aizstājējproduktiem

(Kodeksa 86. panta 5. punkts)

Ja konkrēts ievedmuitas nodoklis jāpiemēro saistībā ar pārstrādes produktiem izvešanai pārstrādei procedūrā vai aizstājējproduktiem, ievedmuitas nodokļa summu aprēķina, pamatojoties uz pārstrādes produktu muitas vērtību brīdī, kad pieņem muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, atskaitot attiecīgo pagaidu izvešanas preču statistikas vērtību brīdī, kad tām piemērota izvešana pārstrādei, reizinot ar ievedmuitas nodokļa summu, ko piemēro pārstrādes produktiem vai aizstājējproduktiem, dalot ar pārstrādes produktu vai aizstājējproduktu muitas vērtību.

76. pants

Atkāpe attiecībā uz ievedmuitas nodokļa aprēķināšanu par pārstrādes produktiem ievešanas pārstrādei procedūrā

(Kodeksa 86. panta 3. punkts un 86. panta 4. punkts)

Kodeksa 86. panta 3. punktu piemēro bez deklarētāja pieprasījuma, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

2. apakšiedaļa

Termiņš vietas noteikšanai, kur radies muitas parāds

77. pants

Termiņš vietas noteikšanai, kur Savienības tranzīta procedūrā radies muitas parāds

(Kodeksa 87. panta 2. punkts)

Attiecībā uz precēm, kam piemērota Savienības tranzīta procedūra, Kodeksa 87. panta 2. punktā minētais termiņš ir kāds no turpmāk minētajiem:

78. pants

Termiņš vietas noteikšanai, kur tranzītā saskaņā ar TIR konvenciju radies muitas parāds

(Kodeksa 87. panta 2. punkts)

Precēm tranzītā saskaņā ar Muitas konvenciju par starptautiskiem preču pārvadājumiem, izmantojot TIR karneti, ar visiem turpmākajiem grozījumiem (TIR konvencija), Kodeksa 87. panta 2. punktā minētais termiņš ir septiņi mēneši no pēdējās dienas, kad preces vajadzēja uzrādīt galamērķa vai izvešanas muitas iestādē.

79. pants

Termiņš vietas noteikšanai, kur tranzītā saskaņā ar ATA konvenciju vai Stambulas konvenciju radies muitas parāds

(Kodeksa 87. panta 2. punkts)

Precēm tranzītā saskaņā ar Muitas konvenciju par ATA karneti preču pagaidu ievešanai, kas sagatavota Briselē, 1961. gada 6. decembrī, ar visiem turpmākajiem grozījumiem (ATA konvencija), vai saskaņā ar Konvenciju par pagaidu ievešanu, ar visiem turpmākajiem grozījumiem (Stambulas konvencija), Kodeksa 87. panta 2. punktā minētais termiņš ir septiņi mēneši no dienas, kad preces vajadzēja uzrādīt galamērķa muitas iestādē.

80. pants

Termiņš vietas noteikšanai, kur gadījumos, kas nav tranzīts, radies muitas parāds

(Kodeksa 87. panta 2. punkts)

Attiecībā uz precēm, kurām piemērota īpašā procedūra, kas nav tranzīts, vai kuras ir pagaidu uzglabāšanā, Kodeksa 87. panta 2. punktā minētais termiņš ir septiņi mēneši no dienas, kad beidzies kāds no šādiem laikposmiem:

2. NODAĻA

Galvojums iespējamam vai esošam muitas parādam

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

81. pants

Gadījumi, kad neprasa galvojumu precēm, kurām piemērota pagaidu ievešanas procedūra

(Kodeksa 89. panta 8. punkta c) apakšpunkts)

Precēm piemērojot pagaidu ievešanas procedūru, šādos gadījumos nesniedz galvojumu:

82. pants

Galvojums, kas sniegts kā galvinieka saistības

(Kodeksa 94. pants, 22. panta 4. punkts un 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

1.   Ja galvojums sniegts kā galvinieka saistības un to var izmantot vairāk nekā vienā dalībvalstī, galvinieks norāda kontaktadresi vai ieceļ pārstāvi katrā dalībvalstī, kur var izmantot galvojumu.

2.   Galvinieka apstiprinājuma vai galvinieka saistību atsaukšana stājas spēkā 16. dienā pēc dienas, kad saņemts lēmums par atsaukšanu, vai kad uzskata, ka galvinieks to ir saņēmis.

3.   Galvinieka saistību atcelšana stājas spēkā 16. dienā pēc dienas, kad galvinieks ir paziņojis lēmumu par atcelšanu muitas iestādei, kurā sniegts galvojums.

4.   Ja galvojums, kas sedz vienu darbību (vienreizējais galvojums), sniegts ar kvītīm, to var veikt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

83. pants

Galvojuma veidi, kas nav naudas iemaksa vai galvinieka saistību sniegšana

(Kodeksa 92. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

1.   Galvojuma veidi, kas nav naudas iemaksa vai galvinieka saistību sniegšana, ir šādi:

2.   Galvojuma veidus, kas minēti 1. punktā, nepieņem, lai precēm piemērotu Savienības tranzīta procedūru.

3.   Dalībvalstis pieņem galvojuma veidus, kas minēti 1. punktā, ja šie galvojuma veidi ir pieņemami saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2. iedaļa

Vispārējais galvojums un atbrīvojums no galvojuma

84. pants

Vispārējā galvojuma apmēra samazinājums un atbrīvojums no galvojuma

(Kodeksa 95. panta 2. punkts)

1.   Atļauju izmantot vispārējo galvojumu ar samazinātu summu līdz 50 % no atsauces summas piešķir, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka viņš izpilda šādus nosacījumus:

2.   Atļauju izmantot vispārējo galvojumu ar samazinātu summu līdz 30 % no atsauces summas piešķir, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka viņš izpilda šādus nosacījumus:

3.   Atbrīvojumu no galvojuma piešķir, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka viņš izpilda šādas prasības:

4.   Ja pieteikuma iesniedzējs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā trīs gadus, 1. punkta d) apakšpunktā, 2. punkta e) apakšpunktā un 3. punkta j) apakšpunktā minētās prasības novērtē, pamatojoties uz pieejamajiem reģistriem un informāciju.

3. iedaļa

Noteikumi par Savienības tranzīta procedūru un procedūru saskaņā ar Stambulas konvenciju un ATA konvenciju

85. pants

Atbrīvošana no galvinieka saistībām saskaņā ar Savienības tranzīta procedūru

(Kodeksa 6. panta 2. punkts, 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 98. pants)

1.   Ja Savienības tranzīta procedūra nav noslēgta, nosūtīšanas dalībvalsts muitas dienesti deviņu mēnešu laikā pēc preču uzrādīšanas termiņa 'galamērķa muitas iestādē, paziņo galviniekam, ka procedūra nav noslēgta.

2.   Ja Savienības tranzīta procedūra nav noslēgta, muitas dienesti, ko nosaka saskaņā ar Kodeksa 87. pantu, trīs gadu laikā no tranzīta deklarācijas pieņemšanas dienas paziņo galviniekam par to, ka viņam ir vai varētu būt jāmaksā parāds, par kuru viņš ir atbildīgs saistībā ar attiecīgo Savienības tranzīta operāciju.

3.   Galvinieku no tā saistībām atbrīvo, ja kāds no 1. vai 2. punktā minētajiem paziņojumiem nav veikts pirms paredzētā termiņa beigām.

4.   Ja kāds no šiem paziņojumiem ir sniegts, galvinieku informē par parāda atgūšanu vai procedūras noslēgšanu.

5.   Kopējās datu prasības 1. punktā minētajam paziņojumam izklāstītas 32-04. pielikumā.

Kopējās datu prasības 2. punktā minētajam paziņojumam izklāstītas 32-05. pielikumā.

6.   Saskaņā ar Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu paziņojumu, kas minēts 1. un 2. punktā, var nosūtīt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

86. pants

Maksājuma prasījums no garantējošās asociācijas par precēm, kurām noformēta ATA karnete, un paziņojums par CDP karnešu nenoslēgšanu garantējošajai asociācijai saskaņā ar ATA konvencijas vai Stambulas konvencijas procedūru

(Kodeksa 6. panta 2. punkts, 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 98. pants)

1.   Ja nav izpildīts kāds no pienākumiem saskaņā ar ATA karneti vai CPD karneti, muitas dienesti noregulē pagaidu ievešanas dokumentāciju (“maksājuma prasījums no garantējošās asociācijas” vai attiecīgi “paziņojums par nenoslēgšanu”) saskaņā ar Stambulas Konvencijas A pielikuma 9., 10. un 11. pantu vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar ATA konvencijas 7., 8. un 9. pantu.

2.   Ievedmuitas nodokļa summu un nodokļus, kas izriet no maksājuma prasījuma no garantējošās asociācijas, aprēķina, izmantojot nodokļu veidlapas paraugu.

3.   Kopējās datu prasības tādam maksājuma prasījumam no garantējošās asociācijas, kas minēts 1. punktā, izklāstītas 33-01. pielikumā.

4.   Kopējās datu prasības tādam paziņojumam par CPD karnešu nenoslēgšanu, kas minēts 1. punktā, izklāstītas 33-02. pielikumā.

5.   Saskaņā ar Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu maksājuma prasījumu no garantējošās asociācijas un paziņojumu par CPD karnešu nenoslēgšanu var nosūtīt attiecīgajai garantējošajai asociācijai, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

3. NODAĻA

Nodokļa atgūšana un samaksa un ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summas atmaksāšana un atbrīvojums

1. iedaļa

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas noteikšana, muitas parāda paziņošana un iegrāmatošana

1. apakšiedaļa

Paziņojums par muitas parādu un maksājuma prasījums no garantējošās asociācijas

87. pants

Muitas parāda paziņošanas līdzekļi

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Paziņojumu par muitas parādu saskaņā ar kodeksa 102. pantu var sniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

88. pants

Atbrīvojums no paziņojuma par muitas parādu

(Kodeksa 102. panta 1. punkta d) apakšpunkts)

1.   Muitas dienesti var neprasīt paziņot muitas parādu, kas radies sakarā ar neatbilstību atbilstīgi 79. vai 82. pantam, ja attiecīgā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa ir mazāka par EUR 10.

2.   Ja sākotnēji muitas parāds paziņots par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas bija mazāka par maksājamo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, muitas dienesti var neprasīt paziņot muitas parādu par starpību, kas radusies starp abām summām, ar nosacījumu, ka tā ir mazāka par EUR 10.

3.   Ierobežojumu EUR 10 apmērā, kas minēts 1. un 2. punktā, piemēro visām atgūšanas darbībām.

2. iedaļa

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksa

89. pants

Samaksas termiņa atlikšana, ja iesniegts pieteikums atbrīvojumam

(Kodeksa 108. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

1.   Muitas dienesti atliek muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksas termiņu līdz brīdim, kad tie pieņem lēmumu par pieteikumu atbrīvojumam, ar nosacījumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Ja preces, uz kurām attiecas pieteikums atbrīvojumam, pieteikuma brīdī vairs nav muitas uzraudzībā, sniedz galvojumu.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, muitas dienesti neprasa galvojumu, ja tiek konstatēts, ka šāds galvojums iespējami izraisītu parādniekam nopietnus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

90. pants

Samaksas termiņa atlikšana saistībā ar precēm, kuras ir jākonfiscē, jāiznīcina vai no kurām jāatsakās par labu valstij

(Kodeksa 108. panta 3. punkta b) apakšpunkts)

Muitas dienesti atliek muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksas termiņu, ja preces joprojām ir muitas uzraudzībā un ja tās ir jākonfiscē, jāiznīcina vai no tām jāatsakās par labu valstij un ja muitas dienesti uzskata, ka nosacījumi konfiscēšanai, iznīcināšanai vai atteikšanās no precēm par labu valstij visticamāk tiks izpildīti, kamēr nav pieņemts galīgais lēmums par konfiscēšanu, iznīcināšanu vai atteikšanos no precēm par labu valstij.

91. pants

Samaksas termiņa atlikšana, ja muitas parāds radies sakarā ar neatbilstību

(Kodeksa 108. panta 3. punkta c) apakšpunkts)

1.   Muitas dienesti atliek muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksas termiņu, ko veic persona, kura minēta Kodeksa 79. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ja muitas parāds radies pienākumu neizpildes dēļ, kas minēta Kodeksa 79. pantā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Atlikšana ir atkarīga no tā, vai persona, kuras labā to piešķir, sniedz galvojumu par attiecīgo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, izņemot kādu no turpmāk minētajiem gadījumiem:

3.   Atlikšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu. Muitas dienesti pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ šo laikposmu tomēr var pagarināt.

3. iedaļa

Atmaksāšana un atbrīvojums

1. apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi un procedūra

92. pants

Pieteikums par atmaksāšanu vai atbrīvojumu

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts, 22. panta 1. punkts un 103. pants)

1.   Atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 1. punkta trešās daļas, pieteikumu par tādu ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atbrīvojumu, kas minēti Kodeksa 116. pantā, iesniedz kompetentajam muitas dienestam dalībvalstī, kurā tika paziņots muitas parāds.

2.   Pieteikumu, kas minēts 1. punktā, var iesniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem.

93. pants

Papildu informācija gadījumā, ja preces atrodas citā dalībvalstī

(Kodeksa 6. panta 2. punkts un 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Kopējās datu prasības attiecībā uz papildu informācijas pieprasījumu gadījumā, ja preces atrodas citā dalībvalstī, ir izklāstītas 33-06. pielikumā.

Papildu informācijas pieprasījumu, kas minēts pirmajā daļa, var iesniegt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

94. pants

Lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu paziņošanas līdzekļi

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Lēmumu par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa atmaksāšanu vai atbrīvojumu var paziņot, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

95. pants

Kopējās datu prasības saistībā ar formalitātēm, ja preces atrodas citā dalībvalstī

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

Kopējās datu prasības attiecībā uz atbildi uz informācijas pieprasījumu par formalitāšu kārtošanu, ja pieteikums par atmaksāšanu vai atbrīvojumu ir saistīts ar precēm, kas atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā muitas parāds tika paziņots, ir izklāstītas 33-07. pielikumā.

96. pants

Līdzekļi informācijas nosūtīšanai par formalitāšu kārtošanu, ja preces atrodas citā dalībvalstī

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Regulas 95. pantā minēto atbildi var nosūtīt, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

97. pants

Lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu pieņemšanas termiņa pagarināšana

(Kodeksa 22. panta 3. punkts)

Ja piemēro Kodeksa 116. panta 3. punkta pirmo daļu vai Kodeksa 116. panta 3. punkta otrās daļas b) punktu, lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu pieņemšanas termiņu atliek līdz brīdim, kamēr attiecīgā dalībvalsts ir saņēmusi paziņojumu par Komisijas lēmumu vai Komisijas paziņojumu par lietas atpakaļatdošanu 98. panta 6. punktā minēto iemeslu dēļ.

Ja piemēro Kodeksa 116. panta 3. punkta otrās daļas b) punktu, lēmuma par atmaksāšanu vai atbrīvojumu pieņemšanas termiņu atliek līdz brīdim, kamēr attiecīgā dalībvalsts ir saņēmusi paziņojumu par Komisijas lēmumu attiecībā uz lietu, kura skar līdzvērtīgus faktiskos un tiesiskos jautājumus.

2. apakšiedaļa

Lēmumi, kas jāpieņem Komisijai

98. pants

Lietas nodošana Komisijai lēmuma pieņemšanai

(Kodeksa 116. panta 3. punkts)

1.   Pirms lietas nodošanas dalībvalsts paziņo attiecīgajai personai par savu nodomu nodot lietu Komisijai un atvēl attiecīgajai personai 30 dienas, lai parakstītu paziņojumu, kurā minētā persona apliecina, ka tā ir iepazinusies ar lietu, un kurā norādīts, ka minētajai personai nav nekā piebilstama, vai kurā uzrādīta visa papildu informācija, kas pēc šīs personas ieskata iekļaujama lietā. Ja attiecīgā persona minēto 30 dienu laikā nesniedz šo paziņojumu, uzskata, ka attiecīgā persona ir iepazinusies ar lietu un tai nav nekā piebilstama.

2.   Ja dalībvalsts nodod lietu Komisijai lēmuma pieņemšanai gadījumos, kas minēti Kodeksa 116. panta 3. punktā, lietā iekļauj vismaz šādu informāciju:

3.   Komisija apstiprina lietas saņemšanu attiecīgajai dalībvalstij, tiklīdz Komisija to saņēmusi.

4.   Komisija dara pieejamu visām dalībvalstīm 2. punkta (a) apakšpunktā minētā lietas kopsavilkuma kopiju 15 dienu laikā no dienas, kad Komisija saņēmusi minēto lietu.

5.   Ja dalībvalsts nosūtītā informācija nav pietiekama, lai Komisija varētu pieņemt lēmumu, Komisija var pieprasīt papildu informāciju no attiecīgās dalībvalsts.

6.   Visos šādos gadījumos Komisija lietu nodod atpakaļ dalībvalstij un lietu uzskata par neiesniegtu Komisijai:

99. pants

Attiecīgās personas tiesības tikt uzklausītai

(Kodeksa 116. panta 3. punkts)

1.   Ja Komisija plāno pieņemt nelabvēlīgu lēmumu gadījumos, kas minēti Kodeksa 116. panta 3. punktā, tā rakstiski paziņo savus iebildumus attiecīgajai personai, pievienojot atsauci uz visiem dokumentiem un informāciju, kura pamato šos iebildumus. Komisija informē šo personu par tās tiesībām piekļūt lietai.

2.   Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu nodomu un 1. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu.

3.   Attiecīgajai personai sniedz iespēju rakstiski paust savu viedokli Komisijai 30 dienu laikā no dienas, kad tā ir saņēmusi 1. punktā minēto paziņojumu.

100. pants

Termiņi

(Kodeksa 116. panta 3. punkts)

1.   Komisija deviņu mēnešu laikā no dienas, kurā tā saņēmusi 98. panta 1. punktā minēto lietu, pieņem lēmumu par to, vai atmaksāšana vai atbrīvojums ir pamatots.

2.   Ja Komisija konstatējusi, ka no dalībvalsts ir jāpieprasa papildu informācija, kā minēts 98. panta 5. punktā, 1. punktā minēto laikposmu pagarina par tādu pašu laikposmu, kas pagājis no dienas, kurā Komisija nosūtījusi pieprasījumu pēc papildu informācijas, līdz dienai, kurā tā saņēmusi minēto informāciju. Komisija informē attiecīgo personu par pagarinājumu.

3.   Ja Komisija lēmuma pieņemšanas nolūkā veic izmeklēšanas, 1. punktā minēto laikposmu pagarina par laiku, kas nepieciešams izmeklēšanu pabeigšanai. Šāds pagarinājums nepārsniedz deviņus mēnešus. Komisija paziņo dalībvalstij un attiecīgajai personai par datumiem, kuros izmeklēšanas sāktas un izbeigtas.

4.   Ja Komisija plāno pieņemt nelabvēlīgu lēmumu, kā minēts 99. panta 1. punktā, 1. punktā minēto laikposmu pagarina par 30 dienām.

101. pants

Lēmuma paziņošana

(Kodeksa 116. panta 3. punkts)

1.   Komisija iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 30 dienu laika pēc tam, kad beidzies 100. panta 1. punktā norādītais laikposms, informē attiecīgo dalībvalsti par savu lēmumu.

2.   Muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pieņem lēmumu, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, kurš paziņots saskaņā ar 1. punktu.

Tās dalībvalsts muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, attiecīgi informē Komisiju, nosūtot tai attiecīgā lēmuma kopiju.

3.   Ja lēmums Kodeksa 116. panta 3. punktā minētajās lietās attiecīgajai personai ir labvēlīgs, Komisija var precizēt nosacījumus, ar kādiem muitas dienesti nodokļus atmaksā vai atbrīvo no tiem lietās, kuras skar līdzvērtīgus faktiskos un tiesiskos jautājumus.

102. pants

Lēmuma nepieņemšanas vai lēmuma nepaziņošanas sekas

(Kodeksa 116. panta 3. punkts)

Ja Komisija nepieņem lēmumu termiņā, kas paredzēts 100. pantā, vai nepaziņo lēmumu attiecīgajai dalībvalstij termiņā, kas paredzēts 101. panta 1. punktā, muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu, pieņem attiecīgajai personai labvēlīgu lēmumu.

4. NODAĻA

Muitas parāda dzēšana

103. pants

Pienākumu neizpildes gadījumi, kam nav būtiskas ietekmes uz muitas procedūras pareizu darbību

(Kodeksa 124. panta 1. punkta h) apakšpunkta i) daļa)

Šādas situācijas uzskata par pienākumu neizpildes gadījumiem, kam nav būtiskas ietekmes uz attiecīgās muitas procedūras pareizu darbību:

IV SADAĻA

SAVIENĪBAS MUITAS TERITORIJĀ IEVESTAS PRECES

1. NODAĻA

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija

104. pants

Atbrīvojums no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju

(Kodeksa 127. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

1.   Atbrīvojumu no ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas piešķir:

2.   Līdz 2020. gada 31. decembrim atbrīvojumu no ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas piešķir precēm pasta sūtījumos, kuru svars nepārsniedz 250 g.

Sankcijas nepiemēro, ja preces pasta sūtījumos, kuru svars pārsniedz 250 g, ievestas Savienības muitas teritorijā, bet tām nav ievešanas kopsavilkuma deklarācijas. Riska analīzi veic, kad preces tiek uzrādītas, un, ja iespējams, pamatojoties uz pagaidu uzglabāšanas deklarāciju vai muitas deklarāciju, kas attiecas uz minētajām precēm.

Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim pārskata situāciju saistībā ar precēm pasta sūtījumos saskaņā ar šo punktu, lai veiktu tādus pielāgojumus, kas var izrādīties nepieciešami, lai ņemtu vērā elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanu, pasta operatoriem pārvietojot preces.

105. pants

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai jūras pārvadājumu gadījumā

(Kodeksa 127. panta 3. un 7. punkts)

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa jūru, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:

106. pants

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai gaisa pārvadājumu gadījumā

(Kodeksa 127. panta 3. un 7. punkts)

1.   Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa gaisu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz iespējami drīz.

Kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iesniedz vēlākais pirms preču iekraušanas tajā gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Savienības muitas teritorijā;

2.   Ja 1. punkta otrajā daļā paredzētajā termiņā iesniegta vien kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopa, pārējās ziņas sniedz šādos termiņos:

107. pants

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai dzelzceļa pārvadājumu gadījumā

(Kodeksa 127. panta 3. un 7. punkts)

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa dzelzceļu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:

108. pants

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai autopārvadājumu gadījumā

(Kodeksa 127. panta 3. un 7. punkts)

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa autoceļu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz vismaz vienu stundu pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.

109. pants

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai iekšējo ūdensceļu pārvadājumu gadījumā

(Kodeksa 127. panta 3. un 7. punkts)

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā pa iekšējiem ūdensceļiem, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz vismaz divas stundas pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.

110. pants

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai kombinētu pārvadājumu gadījumā

(Kodeksa 127. panta 3. un 7. punkts)

Ja preces tiek ievestas Savienības muitas teritorijā ar tādu transportlīdzekli, kurš pats atrodas uz aktīvā transportlīdzekļa, termiņš ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai ir tāds pats, kādu piemēro aktīvajiem transportlīdzekļiem.

111. pants

Termiņi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai nepārvaramas varas gadījumos

(Kodeksa 127. panta 3. un 7. punkts)

Regulas 105.–109. pantā minētos termiņus nepiemēro nepārvaramas varas gadījumos.

112. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšana, ko attiecībā uz konkrētiem jūras vai iekšējo ūdensceļu pārvadājumu gadījumiem veic citas personas

(Kodeksa 127. panta 6. punkts)

1.   Gadījumos, kad jūras vai iekšējo ūdensceļu pārvadājumos viena vai vairākas personas, kas nav pārvadātājs, par tām pašām precēm ir noslēgušas vienu vai vairākus papildu pārvadājumu līgumus, kam noformēta viena vai vairākas kravaszīmes, un persona, kas izdod kravaszīmi, nesniedz savam līgumpartnerim, kurš tai izdod kravaszīmi, vai savam līgumpartnerim, ar ko tā noslēgusi vienošanos par divu kravu apvienošanu, ziņas, kuras vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, persona, kas nedara pieejamas vajadzīgās ziņas, tās sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu.

Ja saņēmējs, kas ir norādīts kravaszīmē, kurai nav pamatā esošu kravaszīmju, nedara pieejamas ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, personai, kura izdod kravaszīmi, tas sniedz minētās ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei.

2.   Visas personas, kas iesniedz Kodeksa 127. panta 5. punktā minētās ziņas, ir atbildīgas par ziņām, ko tās iesniegušas saskaņā ar Kodeksa 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu.

113. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšana, ko attiecībā uz konkrētiem gaisa pārvadājumu gadījumiem veic citas personas

(Kodeksa 127. panta 6. punkts)

1.   Gadījumos, kad gaisa pārvadājumos viena vai vairākas personas, kas nav pārvadātājs, par tām pašām precēm ir noslēgušas vienu vai vairākus papildu pārvadājumu līgumus, kam noformēta viena vai vairākas gaisa kravas pavadzīmēs, un persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, nesniedz savam līgumpartnerim, kas tai izdod gaisa kravas pavadzīmi, vai līgumpartnerim, ar ko tā noslēgusi vienošanos par divu kravu apvienošanu, ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, persona, kas nedara pieejamas vajadzīgās ziņas, tās sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu.

2.   Ja gaisa pārvadājumu gadījumā preces pārvieto saskaņā ar Pasaules Pasta savienības aktiem un pasta operators nedara pieejamas tādas ziņas pārvadātājam, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, pasta operators minētās ziņas sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei saskaņā ar Kodeksa 127. panta 6. punktu.

3.   Visas personas, kas iesniedz Kodeksa 127. panta 5. punktā minētās ziņas, ir atbildīgas par ziņām, ko tās iesniegušas saskaņā ar Kodeksa 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu.

2. NODAĻA

Preču ierašanās

114. pants

Tirdzniecība ar īpaša nodokļu režīma teritorijām

(Kodeksa 1. panta 3. punkts)

Dalībvalstis piemēro šo nodaļu un Kodeksa 133.–152. pantu preču tirdzniecībai starp īpaša nodokļu režīma teritoriju un citu Savienības muitas teritorijas daļu, kas nav īpaša nodokļu režīma teritorija.

115. pants

Vietas apstiprinājums preču uzrādīšanai muitai un pagaidu uzglabāšanai

(Kodeksa 139. panta 1. punkts un 147. panta 1. punkts)

1.   Preču uzrādīšanas nolūkā var apstiprināt vietu, kas nav kompetentā muitas iestāde, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Ja vieta jau ir apstiprināta pagaidu uzglabāšanas vietas darbības nolūkā, minēto atļauju nepieprasa.

2.   Preču pagaidu uzglabāšanai var apstiprināt citu vietu, kas nav preču pagaidu uzglabāšanas vieta, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

116. pants

Uzskaite

(Kodeksa 148. panta 4. punkts)

1.   Kodeksa 148. panta 4. punktā minētajā uzskaitē ietver šādu informāciju un ziņas:

Ja uzskaite nav daļa no galvenajiem uzskaites reģistriem muitas vajadzībām, uzskaite attiecas uz minētajiem galvenajiem uzskaites reģistriem muitas vajadzībām.

2.   Muitas dienesti var atbrīvot no prasības sniegt konkrētu informāciju, kas minēta 1. punktā, ja šādam atbrīvojumam nav nelabvēlīgas ietekmes uz muitas uzraudzību un preču kontroli. Tomēr šis atbrīvojums nav piemērojams attiecībā uz preču pārvietošanu starp pagaidu uzglabāšanas vietām.

117. pants

Mazumtirdzniecība

(Kodeksa 148. panta 1. punkts)

Atļaujas tādu pagaidu uzglabāšanas vietu darbībai, kas minētas Kodeksa 148. pantā, piešķir ar šādiem nosacījumiem:

118. pants

Pagaidu uzglabāšanā esošu preču pārvietošana citos gadījumos

(Kodeksa 148. panta 5. punkta c) apakšpunkts)

Saskaņā ar Kodeksa 148. panta 5. punkta c) apakšpunktu muitas dienesti var atļaut pagaidu uzglabāšanā esošu preču pārvietošanu starp dažādām pagaidu uzglabāšanas vietām, uz kurām attiecas dažādas atļaujas pagaidu uzglabāšanas vietu darbībai, ar nosacījumu, ka minēto atļauju turētājiem ir AEOC.

V SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR MUITAS STATUSU, MUITAS PROCEDŪRAS PIEMĒROŠANAI PRECĒM, PREČU PĀRBAUDEI, IZLAIŠANAI UN ATSAVINĀŠANAI

1. NODAĻA

Preču muitas statuss

1. iedaļa

Vispārēji noteikumi

119. pants

Prezumpcija par muitas statusu

(Kodeksa 153. panta 1. punkts un 155. panta 2. punkts)

1.   Prezumpcija, ka precēm ir Savienības preču muitas statuss, neattiecas uz šādām precēm:

2.   Šādos gadījumos Savienības preces var bez muitas procedūras piemērošanas pārvietot no viena punkta uz citu punktu Savienības muitas teritorijā un uz laiku ārpus šīs teritorijas, nemainot to muitas statusu:

3.   Šādos gadījumos Savienības preces, ar nosacījumu, ka to Savienības preču muitas statuss ir pierādīts, var bez muitas procedūras piemērošanas pārvietot no viena punkta uz citu punktu Savienības muitas teritorijā un uz laiku ārpus šīs teritorijas, nemainot to muitas statusu:

2. iedaļa

Regulāra kuģu satiksme muitas vajadzībām

120. pants

Atļauja izveidot regulāru kuģu satiksmi

(Kodeksa 155. panta 2. punkts)

1.   Atļauju var piešķirt muitas dienests, kura kompetencē ir pieņemt lēmumu par to, ka kuģošanas sabiedrība regulāras kuģus satiksmes nolūkos ir tiesīga pārvietot Savienības preces no viena punkta uz citu Savienības muitas teritorijā un uz laiku ārpus šīs teritorijas, nemainot Savienības preču muitas statusu.

2.   Atļauju piešķir vienīgi tādā gadījumā, ja:

3.   Kuģošanas sabiedrības, kam piešķirta atļauja saskaņā ar šo pantu, nodrošina tajā paredzēto regulāro kuģu satiksmi.

Regulāru kuģu satiksmi nodrošina, izmantojot kuģus, kas šim nolūkam ir reģistrēti saskaņā ar 121. pantu.

121. pants

Kuģu un ostu reģistrācija

(Kodeksa 22. panta 4. punkts un 155. panta 2. punkts)

1.   Kuģošanas sabiedrība, kura saņēmusi atļauju izveidot regulāru kuģu satiksmi, 119. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkiem reģistrē kuģus, ko tā plāno izmantot šajā kuģu satiksmē, un ostas, kurās tā plāno piestāt šīs kuģu satiksmes laikā, paziņojot muitas dienestam, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana, šādu informāciju:

2.   Reģistrācija, kas minēta 1. punktā, ir spēkā no pirmās darbdienas, kura seko reģistrācijas dienai muitas dienestā, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana.

3.   Kuģošanas sabiedrība, kura ir saņēmusi atļauju izveidot regulāru kuģu satiksmi, 119. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkiem paziņo muitas dienestam, kura kompetencē ir lēmuma pieņemšana, jebkādas izmaiņas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā norādītajā informācijā un datumu un laiku, kad izmaiņas stājas spēkā.

122. pants

Neparedzēti apstākļi regulāras kuģu satiksmes pārvadājumos

(Kodeksa 153. panta 1. punkts un 155. panta 2. punkts)

Ja kuģis, kas 119. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkiem reģistrēts regulārai kuģu satiksmei, neparedzētu apstākļu rezultātā pārkrauj preces jūrā, piestāj, iekrauj vai izkrauj preces tādā ostā, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas vai kas nav regulāras kuģu satiksmes osta, vai Savienības ostas brīvajā zonā, tad minēto preču muitas statuss nemainās, izņemot gadījumu, kad preces minētajās vietās ir iekrautas vai izkrautas.

Ja muitas iestādēm ir pamats apšaubīt to, ka preces atbilst minētajiem nosacījumiem, šādu preču muitas statusu pierāda.

3. iedaļa

Savienības preču muitas statusa apliecinājums

1. apakšiedaļa

Vispārēji noteikumi

123. pants

T2L, T2LF un muitas preču manifesta derīguma termiņš

(Kodeksa 22. panta 5. punkts)

Savienības preču muitas statusa apliecinājums T2L, T2LF veidā vai muitas preču manifesta veidā ir derīgs 90 dienas no reģistrācijas dienas vai gadījumā, ja saskaņā ar 128. pantu nav pienākuma reģistrēt muitas preču manifestu, – no muitas preču manifesta noformēšanas dienas. Pēc attiecīgās personas pieprasījuma un pamatotu iemeslu dēļ muitas iestāde var noteikt garāku apliecinājuma derīguma termiņu.

124. pants

T2L, T2LF vai muitas preču manifesta galvenā atsauces numura (MRN) paziņošanas līdzekļi

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

T2L, T2LF vai muitas preču manifesta galveno atsauces numuru (MRN) bez elektroniskās datu apstrādes metodēm var paziņot jebkurā no šādiem veidiem:

2. apakšiedaļa

Apliecinājumi, kas iesniegti, neizmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes

125. pants

Ceļotājiem, kas nav uzņēmēji, izdots Savienības preču muitas statusa apliecinājums

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Ceļotājs, kas nav uzņēmējs, var rakstiski pieprasīt Savienības preču muitas statusa apliecinājumu.

126. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums, noformējot rēķinu vai pārvadājuma dokumentu

(Kodeksa 6. panta 2. punkts un 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

1.   Tādu Savienības preču, kuru vērtība nepārsniedz EUR 15 000, muitas statusa apliecinājumu bez elektroniskās datu apstrādes metodēm var sniegt jebkurā no šādiem veidiem:

2.   Rēķinā vai pārvadājuma dokumentā, kas minēti 1. punktā, iekļauj vismaz kravas nosūtītāja vai attiecīgās personas (ja nav nosūtītāja) pilnu nosaukumu/vārdu, uzvārdu un adresi, kompetento muitas iestādi, iepakojumu skaitu, veidu, marķējumu un atsauces numurus, preču aprakstu, preču bruto svaru (kg), preču vērtību un, ja nepieciešams, konteineru numurus.

Nosūtītājs vai attiecīgā persona (ja nav nosūtītāja) Savienības preču muitas statusu identificē, rēķinā vai pārvadājuma dokumentā attiecīgi norādot kodu T2L vai T2LF un pievienojot savu parakstu.

127. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums TIR vai ATA karnetēs vai veidlapās 302

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Ja Savienības preces pārvadā saskaņā ar TIR konvenciju, ATA Konvenciju, Stambulas konvenciju vai 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstīto Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumu par to bruņoto spēku statusu, Savienības preču muitas statusa apliecinājumu var iesniegt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

3. apakšiedaļa

Savienības preču muitas statusa apliecinājums, ko izdod atzīts izdevējs

128. pants

Apliecinājuma izdošanas atvieglojumi atzītam izdevējam

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

1.   Jebkurai personai, kura veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā un kura atbilst Kodeksa 39. panta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, var atļaut izdot:

2.   Kompetentā muitas iestāde pēc attiecīgās personas pieprasījuma izdod 1. punktā minēto atļauju.

4. apakšiedaļa

Īpaši noteikumi par jūras zvejas produktiem un no šādiem produktiem iegūtām precēm

129. pants

Jūras zvejas produktu un no šādiem produktiem iegūtu preču muitas statuss

(Kodeksa 153. panta 2. punkts)

Savienības preču muitas statusu 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajām precēm uzskata par pierādītu tad, ja konstatē, ka minētās preces ir vestas taisni uz Savienības muitas teritoriju šādos veidos:

130. pants

Jūras zvejas produktu un no šādiem produktiem iegūtu preču muitas statusa apliecinājums

(Kodeksa 6. panta 2. punkts un 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

1.   Lai saskaņā ar 129. pantu pierādītu muitas statusu, zvejas kuģa žurnālā, izkraušanas deklarācijā, pārkraušanas deklarācijā un attiecīgā gadījumā kuģa uzraudzības sistēmas datos, kas pieprasīti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (15), ietver šādu informāciju:

2.   Ja 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētos produktus un preces pārkrauj Savienības zvejas kuģī vai Savienības apstrādes kuģī (saņēmējkuģī), tā Savienības zvejas kuģa vai Savienības apstrādes kuģa, no kura produktus un preces pārkrauj, žurnālā vai pārkraušanas deklarācijā papildus 1. punktā norādītajai informācijai norāda tā saņēmējkuģa vārdu, karoga valsti, reģistrācijas numuru un kapteiņa vārdu un uzvārdu, kurā produktus un preces pārkrauj.

Saņēmēja zvejas kuģa žurnālā vai pārkraušanas deklarācijā papildus 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajai informācijai norāda tā kuģa vārdu, karoga valsti, reģistrācijas numuru un kapteiņa vārdu un uzvārdu, no kura produkti vai preces tika pārkrauti.

3.   Šā panta 1. un 2. punkta nolūkiem muitas dienesti attiecībā uz kuģiem, kuru kopējais garums nav mazāks par 10 metriem un nepārsniedz 15 metrus, pieņem zvejas kuģa žurnālu, izkraušanas deklarāciju vai pārkraušanas deklarāciju papīra formā.

131. pants

Pārkraušana

(Kodeksa 6. panta 3. punkts)

1.   Ja 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētos produktus un preces pārkrauj tādos saņēmējkuģos, kas nav Savienības zvejas kuģi vai Savienības apstrādes kuģi, tad Savienības preču muitas statusa apliecinājumu sniedz, izmantojot saņēmējkuģa pārkraušanas deklarācijas izdruku, kurai pievieno tā Savienības zvejas kuģa vai Savienības apstrādes kuģa žurnāla, pārkraušanas deklarācijas un kuģa uzraudzības sistēmas datu izdruku, no kura produkti vai preces tika pārkrauti.

2.   Ja pārkraušanu veic vairākkārt, iesniedz arī visu pārkraušanas deklarāciju izdrukas.

132. pants

Savienības preču muitas statusa apliecinājums jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, kurus trešās valsts karoga kuģi ir ieguvuši vai nozvejojuši Savienības muitas teritorijā

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Savienības preču muitas statusu tādiem jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, kurus trešās valsts karoga kuģi ir ieguvuši vai nozvejojuši Savienības muitas teritorijā, apliecina ar zvejas kuģa žurnāla izdruku.

133. pants

Produkti un preces, ko pārkrauj valstī vai teritorijā, kura nav daļa no Savienības muitas teritorijas, vai pārvadā, šķērsojot šādu valsti vai teritoriju

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

Ja 119. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētos produktus un preces pārkrauj valstī vai teritorijā, kas nav Savienības muitas teritorijas daļa, vai pārvadā, šķērsojot šādu valsti vai teritoriju, tad iesniedz Savienības zvejas kuģa vai Savienības apstrādes kuģa žurnāla izdruku un attiecīgā gadījumā pārkraušanas deklarācijas izdruku, kurās ir norādīta šāda informācija:

2. NODAĻA

Muitas procedūras piemērošana precēm

1. iedaļa

Vispārēji noteikumi

134. pants

Muitas deklarācijas tirdzniecībā ar īpaša nodokļu režīma teritorijām

(Kodeksa 1. panta 3. punkts)

1.   Attiecībā uz Kodeksa 1. panta 3. punktā minēto Savienības preču tirdzniecību piemēro šādus noteikumus:

2.   Jebkura persona var pierādīt atbilstību pienākumiem, kas noteikti 1. punktā, uzrādot rēķinu vai pārvadājuma dokumentu šādos gadījumos:

135. pants

Mutiska deklarācija laišanai brīvā apgrozībā

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

1.   Muitas deklarācijas laišanai brīvā apgrozībā var iesniegt mutiski attiecībā uz šādām precēm:

2.   Par 136. panta 1. punktā minētajām precēm muitas deklarācijas laišanai brīvā apgrozībā var iesniegt mutiski, ja uz minētajām precēm attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa, ko piešķir atpakaļnosūtītām precēm.

136. pants

Mutiska deklarācija pagaidu ievešanai un reeksportam

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

1.   Mutiskas muitas deklarācijas pagaidu ievešanai var iesniegt par šādām precēm:

2.   Reeksporta deklarācijas mutiski var sniegt, noslēdzot 1. punktā minēto preču pagaidu ievešanas procedūru.

137. pants

Mutiska eksporta deklarācija

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

1.   Eksporta muitas deklarācijas mutiski var iesniegt par šādām precēm:

2.   Eksporta muitas deklarācijas mutiski var iesniegt attiecībā uz 136. panta 1. punktā minētajām precēm, ja tās paredzēts atpakaļievest.

138. pants

Preces, ko uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā saskaņā ar 141. pantu

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

Ja šāda veida preces nav deklarētas citā veidā, tās uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā saskaņā ar 141. pantu:

139. pants

Preces, ko uzskata par deklarētām pagaidu ievešanai un reeksportam saskaņā ar 141. pantu

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

1.   Ja 136. panta 1. punkta e) līdz j) apakšpunktā minētās preces nav deklarētas, izmantojot citus līdzekļus, tās uzskata par deklarētām pagaidu ievešanai saskaņā ar 141. pantu.

2.   Ja 136. panta 1. punkta e) līdz j) apakšpunktā minētās preces nav deklarētas, izmantojot citus līdzekļus, tās uzskata par deklarētām reeksportam saskaņā ar 141. pantu, tādējādi noslēdzot pagaidu ievešanas procedūru.

140. pants

Preces, ko uzskata par deklarētām eksportam saskaņā ar 141. pantu

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

1.   Ja šāda veida preces nav deklarētas, izmantojot citus līdzekļus, tās uzskata par deklarētām eksportam saskaņā ar 141. pantu:

2.   Ja preces nosūta uz Helgolandes salu, tās uzskata par deklarētām eksportam saskaņā ar 141. pantu.

141. pants

Akti, ko uzskata par muitas deklarāciju

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

1.   Attiecībā uz precēm, kas minētas 138. panta a) līdz d) apakšpunktā, 139. pantā 140. panta 1. punktā, par muitas deklarāciju uzskata jebkuru no šādām darbībām:

2.   Korespondences priekšmetus uzskata par deklarētiem laišanai brīvā apgrozībā, tos ievedot Savienības muitas teritorijā.

Korespondences priekšmetus uzskata par deklarētiem eksportam vai reeksportam, tos izvedot no Savienības muitas teritorijas.

3.   Tādas preces pasta sūtījumā, uz kurām attiecas atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 23. līdz 27. pantu, uzskata par deklarētām laišanai brīvā apgrozībā, tās uzrādot muitai saskaņā ar Kodeksa 139. pantu, ar nosacījumu, ka muitas dienesti pieņem pieprasītos datus.

4.   Tādas preces pasta sūtījumā, kuru vērtība nepārsniedz EUR 1 000 un kurām nepiemēro izvedmuitas nodokli, uzskata par deklarētām eksportam, tās izvedot no Savienības muitas teritorijas.

142. pants

Preces, ko saskaņā ar 141. pantu nav atļauts deklarēt mutiski

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

Regulas 135. līdz 140. pantu nepiemēro šādām precēm:

143. pants

Muitas deklarācijas papīra formā

(Kodeksa 158. panta 2. punkts)

Ceļotāji par precēm, ko tie ved līdzi, muitas deklarāciju var iesniegt papīra formā.

144. pants

Muitas deklarācija par precēm pasta sūtījumos

(Kodeksa 6. panta 2. punkts)

Pasta operators par precēm pasta sūtījumā var iesniegt tādu muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, kurā ietverta B pielikumā minētā samazinātā datu kopa, ja preces atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

2. iedaļa

Vienkāršotas muitas deklarācijas

145. pants

Nosacījumi atļaujas saņemšanai vienkāršotas muitas deklarācijas regulārai izmantošanai

(Kodeksa 166. panta 2. punkts)

1.   Atļauju regulāri piemērot precēm muitas procedūru, izmantojot vienkāršoto deklarāciju saskaņā ar Kodeksa 166. panta 2. punktu, piešķir tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Uzskatāms, ka AEOC atļaujas turētāji izpilda 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētos nosacījumus, ja to uzskaite ir piemērota tam, lai muitas procedūras piemērošanā precēm izmantotu vienkāršoto deklarāciju.

146. pants

Papildu deklarācija

(Kodeksa 167. panta 1. punkts)

1.   Ja muitas dienestiem ir jāiegrāmato ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa, kas maksājama saskaņā ar Kodeksa 105. panta 1. punkta pirmo daļu, Kodeksa 167. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto papildu deklarāciju iesniedz 10 dienu laikā no preču izlaišanas.

2.   Ja saskaņā ar Kodeksa 105. panta 1. punkta otro daļu tiek veikts ieraksts deklarētāja reģistros un papildu deklarācija ir vispārīga, periodiska vai apkopojoša, papildu deklarācijas aptvertais laikposms nepārsniedz vienu kalendāro mēnesi.

3.   Šā panta 2. punktā minētās papildu deklarācijas iesniegšanas termiņu nosaka muitas dienesti. Tas nepārsniedz 10 dienas pēc papildu deklarācijas aptvertā laikposma beigām.

147. pants

Termiņš, kad deklarētāja rīcībā jābūt pavaddokumentiem saistībā ar papildu deklarācijām

(Kodeksa 167. panta 1. punkts)

1.   Pavaddokumenti, kas trūkuši vienkāršotās deklarācijas iesniegšanas laikā, ir deklarētāja rīcībā termiņā, kas papildu deklarācijas iesniegšanai paredzēts saskaņā 146. panta 1. vai 3. punktu.

2.   Muitas dienesti pienācīgi pamatotos gadījumos var noteikt garāku termiņu pavaddokumentu pieejamības nodrošināšanai nekā noteikts 1. punktā. Minētais termiņš nepārsniedz 120 dienas no preču izlaišanas dienas.

3.   Ja pavaddokuments attiecas uz muitas vērtību, muitas dienesti pienācīgi pamatotos gadījumos var noteikt garāku termiņu nekā noteikts 1. un 2. punktā, ievērojot Kodeksa 103. panta 1. punktā minēto noilgumu.

3. iedaļa

Noteikumi, kas attiecas uz visām muitas deklarācijām

148. pants

Muitas deklarācijas atzīšana par nederīgu pēc preču izlaišanas

(Kodeksa 174. panta 2. punkts)

1.   Ja ir konstatēts, ka preces, kuras bija jādeklarē citai procedūrai, ir kļūdas dēļ deklarētas tādai muitas procedūrai, kurā rodas ievedmuitas nodokļa parāds, tad muitas deklarāciju atzīst par nederīgu pēc preču izlaišanas, pamatojoties uz deklarētāja iesniegtu pamatotu pieteikumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Ja ir konstatēts, ka preces ir kļūdas dēļ citu preču vietā deklarētas tādai muitas procedūrai, kurā rodas ievedmuitas nodokļa parāds, tad muitas deklarāciju atzīst par nederīgu pēc preču izlaišanas, pamatojoties uz deklarētāja iesniegtu pamatotu pieteikumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

3.   Ja preces, kuras ir pārdotas ar distances līgumu atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (16) 2. panta 7. punktā, ir laistas brīvā apgrozībā un ir nosūtītas atpakaļ, tad muitas deklarāciju atzīst par nederīgu pēc preču izlaišanas, pamatojoties uz deklarētāja iesniegtu pamatotu pieteikumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

4.   Papildus šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajiem gadījumiem muitas deklarācijas atzīst par nederīgām pēc preču izlaišanas, pamatojoties uz deklarētāja iesniegtu pamatotu pieteikumu, jebkurā no šādiem gadījumiem:

5.   Muitas deklarāciju par precēm, uz kurām attiecināms izvedmuitas nodoklis, pieteikums par ievedmuitas nodokļa atmaksāšanu, kompensācijas vai citi eksportam paredzēti maksājumi vai citi īpaši eksportam piemērojami pasākumi, var atzīt par nederīgu saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

4. iedaļa

Citi vienkāršojumi

149. pants

Centralizētās muitošanas atļauju piešķiršanas nosacījumi

(Kodeksa 179. panta 1. punkts)

1.   Lai atļautu centralizēto muitošanu saskaņā ar Kodeksa 179. pantu, pieteikumiem par centralizēto muitošanu jāattiecas uz jebko no turpmāk norādītā:

2.   Ja muitas deklarācija ir ieraksts deklarētāja reģistros, centralizēto muitošanu atļauj, ja ir ievēroti 150. pantā izklāstītie nosacījumi.

150. pants

Ieraksta deklarētāja reģistros atļauju piešķiršanas nosacījumi

(Kodeksa 182. panta 1. punkts)

1.   Atļauju iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros piešķir gadījumā, ja pieteikuma iesniedzēji pierāda, ka tie izpilda Kodeksa 39. panta a), b) un d) apakšpunktā izklāstītos kritērijus.

2.   Atļauju iesniegt muitas deklarāciju kā ierakstu deklarētāja reģistros saskaņā ar Kodeksa 182. panta 1. punktu piešķir tad, ja pieteikums attiecas uz jebko no turpmāk norādītā:

3.   Ja atļaujas pieteikums attiecas uz laišanu brīvā apgrozībā, atļauju nepiešķir:

4.   Ja pieteikums atļaujas saņemšanai attiecas uz eksportu un reeksportu, atļauju piešķir vienīgi tad, ja ir izpildīti abi turpmāk norādītie nosacījumi:

5.   Ja pieteikums atļaujas saņemšanai attiecas uz eksportu un reeksportu, akcīzes preču eksportu atļauj vienīgi tad, ja ir piemērojams Direktīvas 2008/118/EK 30. pants.

6.   Ieraksta deklarētāja reģistros atļauju nepiešķir gadījumā, ja pieteikums attiecas uz tādu procedūru, kurai saskaņā ar 181. pantu ir nepieciešama standartizēta informācijas apmaiņa muitas dienestu starpā, ja vien muitas dienesti nevienojas par citu elektroniskās informācijas apmaiņas līdzekļu izmantošanu.

151. pants

Pašnovērtējuma atļauju piešķiršanas nosacījumi

(Kodeksa 185. panta 1. punkts)

Ja Kodeksa 185. panta 2. punktā minētais pieteikuma iesniedzējs ir ieraksta deklarētāja reģistros atļaujas turētājs, tad pašnovērtējuma atļauju piešķir tad, ja pieteikums pašnovērtējuma atļaujas saņemšanai attiecas uz 150. panta 2. punktā minētajām muitas procedūrām vai uz reeksportu.

152. pants

Ar pašnovērtējumu saistītās muitas formalitātes un kontrole

(Kodeksa 185. panta 1. punkts)

Pašnovērtējuma atļauju turētāji var saņemt atļauju muitas uzraudzībā veikt kontroli par aizliegumu un ierobežojumu ievērošanu, kā noteikts atļaujā.

3. NODAĻA

Preču izlaišana

153. pants

Izlaišana, kas nav atkarīga no galvojuma sniegšanas

(Kodeksa 195. panta 2. punkts)

Ja pirms tādu preču izlaišanas, uz kurām attiecas pieprasījums piešķirt tarifu kvotu, attiecīgā tarifu kvota nav uzskatāma par kritisku, tad preču izlaišana nav atkarīga no galvojuma sniegšanas par minētajām precēm.

154. pants

Preču izlaišanas paziņojums

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

1.   Ja muitas procedūras vai reeksporta deklarācija ir iesniegta, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, muitas dienesti var deklarētāja informēšanai par preču izlaišanu izmantot tādus līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes.

2.   Ja preces pirms to izlaišanas atradās pagaidu uzglabāšanā un muitas dienestiem par preču izlaišanu ir jāinformē attiecīgās pagaidu uzglabāšanas vietas darbības atļaujas turētājs, informāciju var sniegt, izmantojot tādus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

VI SADAĻA

LAIŠANA BRĪVĀ APGROZĪBĀ UN ATBRĪVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKĻA

1. NODAĻA

Laišana brīvā apgrozībā

155. pants

Atļauja sagatavot banānu svēršanas sertifikātus

(Kodeksa 163. panta 3. punkts)

Muitas dienesti piešķir atļauju sagatavot tādus standarta muitas deklarāciju pavaddokumentus, ar kuriem apliecina svaigu banānu, ko klasificē ar KN kodu 0803 90 10 un kam piemērojams ievedmuitas nodoklis, svēršanu (“banānu svēršanas sertifikāti”), ja šādas atļaujas pieteikuma iesniedzējs izpilda šādus kritērijus:

156. pants

Termiņš

(Kodeksa 22. panta 3. punkts)

Lēmumu par pieteikumu saņemt 155. pantā minēto atļauju pieņem bez kavēšanās un vēlākais 30 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas.

157. pants

Banānu svēršanas sertifikāta paziņošanas līdzekļi

(Kodeksa 6. panta 2. punkts un 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Banānu svēršanas sertifikātus var sagatavot un iesniegt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

2. NODAĻA

Atbrīvošana no ievedmuitas nodokļa

1. iedaļa

Atpakaļnosūtītas preces

158. pants

Preces, ko uzskata par atpakaļnosūtītām tādā stāvoklī, kādā tās tika eksportētas

(Kodeksa 203. panta 5. punkts)

1.   Preces uzskata par atpakaļnosūtītām tādā stāvoklī, kādā tās tika eksportētas, ja pēc to eksportēšanas no Savienības muitas teritorijas tām nav veikta cita apstrāde vai citas darbības kā vien tāda apstrāde vai darbības, kas pārveido to izskatu vai kas nepieciešamas to labošanai, atjaunošanai labā stāvoklī vai saglabāšanai labā stāvoklī.

2.   Preces uzskata par atpakaļnosūtītām tādā stāvoklī, kādā tās tika eksportētas, ja pēc to eksportēšanas no Savienības muitas teritorijas tām ir veikta arī cita apstrāde vai citas darbības, ne vien tāda apstrāde vai darbības, kas pārveido to izskatu vai kas nepieciešamas to labošanai, atjaunošanai labā stāvoklī vai saglabāšanai labā stāvoklī, taču pēc šādas apstrādes vai šādu darbību sākšanas ir kļuvis skaidrs, ka tās ir nepiemērotas paredzētajam preču lietojumam.

3.   Ja 1. vai 2. punktā minētajām precēm ir veikta tāda apstrāde vai tādas darbības, kuru dēļ tām būtu uzliekams ievedmuitas nodoklis, ja tām būtu piemērota izvešanas pārstrādei procedūra, minētās preces vienīgi tad uzskata par atpakaļnosūtītām tādā stāvoklī, kādā tās tika izvestas, ja minētā apstrāde vai minētās darbības, tostarp rezerves daļu iekļaušana, nepārsniedz to, kas ir obligāti nepieciešams, lai preces varētu lietot tādā pašā veidā kā eksportēšanas no Savienības muitas teritorijas laikā.

159. pants

Preces, par kurām eksportēšanas laikā gūtas priekšrocības no pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku

(Kodeksa 204. pants)

1.   Atpakaļnosūtītām precēm, par kurām eksportēšanas laikā ir gūtas priekšrocības no pasākumiem, kas pieņemti saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku, piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minētie gadījumi ir šādi:

160. pants

Informācijas lapas INF 3 paziņošanas līdzekļi

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Dokumentu, kas apliecina, ka ir izpildīti nosacījumi, lai saņemtu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa (“informācijas lapa INF 3”) var paziņot, izmantojot līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

VII SADAĻA

ĪPAŠAS PROCEDŪRAS

1. NODAĻA

Vispārēji noteikumi

1. iedaļa

Pieteikums atļaujas saņemšanai

161. pants

Pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas

(Kodeksa 211. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Atkāpjoties no Kodeksa 211. panta 3. punkta a) apakšpunkta, muitas dienesti var atsevišķos gadījumos, ja tie uzskata to par pamatotu, piešķirt atļauju galapatēriņa procedūrai vai ievešanas pārstrādei procedūrai tādām personām, kuras veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas.

162. pants

Pieteikuma iesniegšanas vieta gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas

(Kodeksa 22. panta 1. punkts)

1.   Ja galapatēriņa procedūras atļaujas pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas, tad, atkāpjoties no noteikumiem Kodeksa 22. panta 1. punkta trešajā daļā, kompetentais muitas dienests ir muitas dienests tajā vietā, kur preces lietos pirmo reizi.

2.   Ja ievešanas pārstrādei procedūras atļaujas pieteikuma iesniedzējs veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības muitas teritorijas, tad, atkāpjoties no noteikumiem Kodeksa 22. panta 1. punkta trešajā daļā, kompetentais muitas dienests ir muitas dienests tajā vietā, kur preces pārstrādās pirmo reizi.

163. pants

Pieteikums atļaujas saņemšanai, ko iesniedz muitas deklarācijas veidā

(Kodeksa 6. panta 1. punkts, 6. panta 2. punkts, 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 211. panta 1. punkts)

1.   Muitas deklarāciju, kurā ir norādīti papildu datu elementi, kā izklāstīts A pielikumā, uzskata par pieteikumu atļaujas saņemšanai jebkurā no šādiem gadījumiem:

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro jebkurā no šādiem gadījumiem:

3.   Ja muitas dienesti uzskata, ka pagaidu ievešanas procedūras piemērošana transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu rezerves daļām, palīgierīcēm un aprīkojumam varētu būt saistīta ar nopietnu risku, ka netiks ievērotas saistības, kas noteiktas tiesību aktos muitas jomā, tad 1. punktā minēto muitas deklarāciju nevar iesniegt mutiski saskaņā ar 141. pantu. Minētajā gadījumā muitas dienesti pēc preču uzrādīšanas muitā par to bez kavēšanās informē deklarētāju.

4.   Šā panta 1. punktā noteikto pienākumu norādīt papildu datu elementus nepiemēro šāda veida deklarāciju gadījumā:

5.   ATA un CPD karnetes uzskata par pieteikumiem pagaidu ievešanas atļaujas saņemšanai, ja attiecībā uz tām ir izpildīti šādi kritēriji:

164. pants

Pieteikums atļaujas atjaunošanai vai grozīšanai

(Kodeksa 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

Muitas dienesti var atļaut Kodeksa 211. panta 1. punktā minēto pieteikumu atļaujas atjaunošanai vai grozīšanai iesniegt rakstveidā.

165. pants

Pavaddokuments pagaidu ievešanas mutiskai muitas deklarācijai

(Kodeksa 6. panta 2. punkts, 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 211. panta 1. punkts)

Ja mutisko muitas deklarāciju uzskata par pieteikumu pagaidu ievešanas atļaujas saņemšanai saskaņā ar 163. pantu, deklarētājs uzrāda pavaddokumentu, kura paraugs iekļauts 71-01. pielikumā.

2. iedaļa

Lēmuma pieņemšana par pieteikumu

166. pants

Ekonomisko nosacījumu izvērtēšana

(Kodeksa 211. panta 3. un 4. punkts)

1.   Kodeksa 211. panta 4. punkta b) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu nepiemēro ievešanas pārstrādei atļaujām, izņemot šādus gadījumus:

2.   Kodeksa 211. panta 4. punkta b) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu nepiemēro izvešanas pārstrādei atļaujām, izņemot gadījumus, kad ir pierādījumi tam, ka var tikt nelabvēlīgi ietekmētas būtiskas Savienības ražotāju intereses attiecībā uz precēm, kas minētas 71-02. pielikumā, un preces nav paredzēts labot.

167. pants

Gadījumi, kad ekonomiskie nosacījumi ir uzskatāmi par izpildītiem attiecībā uz ievešanu pārstrādei

(Kodeksa 211. panta 5. punkts)

1.   Ekonomiskie nosacījumi attiecībā uz ievešanu pārstrādei ir uzskatāmi par izpildītiem, ja pieteikums attiecas uz jebkuru no šādām darbībām:

2.   Šā panta 1. punkta f) apakšpunkta i) punktā minētā preču nepieejamība aptver šādus gadījumus:

168. pants

Ievedmuitas nodokļa aprēķināšana konkrētos ievešanas pārstrādei gadījumos

(Kodeksa 86. panta 4. punkts)

1.   Ja nav prasīts ekonomisko nosacījumu izvērtējums un precēm, kurām ir paredzēts piemērot ievešanas pārstrādei procedūru, būtu piemērojams lauksaimniecības vai tirdzniecības politikas pasākums, provizorisks vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības pasākums vai papildu maksājums, kas saistīts ar koncesiju apturēšanu, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, tad ievedmuitas nodokļa summu aprēķina saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro, ja uzskatāms, ka ekonomiskie nosacījumi ir izpildīti 167. panta 1. punkta h), i), m), p) vai s) apakšpunktā noteiktajos gadījumos.

2.   Ja tādus pārstrādes produktus, kuri radušies ievešanas pārstrādei procedūrā, viena gada laikā pēc to reeksporta atļaujas turētājs ieved pats vai ar citu personu starpniecību un laiž brīvā apgrozībā, tad ievedmuitas nodokļa summu aprēķina saskaņā ar Kodeksa 86. panta 3. punktu.

169. pants

Līdzvērtīgu preču izmantošanas atļauja

(Kodeksa 223. panta 1., 2. punkts un 3. punkta c) apakšpunkts)

1.   Kodeksa 223. panta 2. punktā paredzētās atļaujas piešķiršanas nolūkiem nav nozīmes tam, vai līdzvērtīgu preču izmantošana ir sistemātiska.

2.   Kodeksa 223. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto līdzvērtīgo preču izmantošanas atļauju nepiešķir, ja precēm, kurām piemēro īpašo procedūru, būtu piemērojams pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības maksājums vai papildu maksājums, kas saistīts ar koncesiju apturēšanu, gadījumā, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā.

3.   Kodeksa 223. panta 1. punkta otrajā daļā minēto līdzvērtīgo preču izmantošanas atļauju nepiešķir, ja ārpussavienības precēm, ko pārstrādā to Savienības preču vietā, kurām piemērota izvešanas pārstrādei procedūra, būtu piemērojams pagaidu vai galīgs antidempinga maksājums, kompensācijas maksājums, aizsardzības maksājums vai papildu maksājums, kas saistīts ar koncesiju apturēšanu, gadījumā, ja preces tiktu deklarētas laišanai brīvā apgrozībā.

4.   Līdzvērtīgu preču izmantošanas atļauju nepiešķir attiecībā uz ievešanas muitas noliktavā procedūru, ko piemēro tādām ārpussavienības precēm, kuras minētas 71-02. pielikumā.

5.   Līdzvērtīgu preču izmantošanas atļauju nepiešķir attiecībā uz tādām precēm vai produktiem, kuri ir ģenētiski modificēti vai satur ģenētiski modificētus elementus.

6.   Atkāpjoties no Kodeksa 223. panta 1. punkta, ievešanā pārstrādei par līdzvērtīgām precēm uzskata šādas preces:

7.   Atkāpjoties no Kodeksa 223. panta 1. punkta, 71-04. pielikumā minētajām precēm piemēro īpašus noteikumus, kas izklāstīti minētajā pielikumā.

8.   Pagaidu ievešanas gadījumā līdzvērtīgas preces var izmantot vienīgi tad, ja ir piešķirta pagaidu ievešanas atļauja ar pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar 208. līdz 211. pantu.

170. pants

Pārstrādes produkti vai preces, kam piemēro ievešanu pārstrādei IM/EX

(Kodeksa 211. panta 1. punkts)

1.   Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma ievešanai pārstrādei IM/EX atļaujā norāda, ka pārstrādes produkti vai preces, kam piemēro ievešanu pārstrādei IM/EX un kas nav deklarētas nākamajai muitas procedūrai vai reeksportētas līdz noslēgšanas laikposma beigām, ir uzskatāmas par laistām brīvā apgrozībā noslēgšanas laikposma pēdējā dienā.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja produktiem vai precēm ir piemērojami tādi pasākumi, kas paredz aizliegumus vai ierobežojumus.

171. pants

Termiņš lēmuma pieņemšanai attiecībā uz Kodeksa 211. panta 1. punktā minēto pieteikumu atļaujas saņemšanai

(Kodeksa 22. panta 3. punkts)

1.   Ja Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais pieteikums atļaujas saņemšanai attiecas tikai uz vienu dalībvalsti, tad lēmumu par šo pieteikumu, atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 3. punkta pirmās daļas, pieņem bez kavēšanās un vēlākais 30 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas.

Ja Kodeksa 211. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais pieteikums atļaujas saņemšanai attiecas tikai uz vienu dalībvalsti, tad lēmumu par šo pieteikumu, atkāpjoties no Kodeksa 22. panta 3. punkta pirmās daļas, pieņem bez kavēšanās un vēlākais 60 dienu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas.

2.   Ja ir nepieciešams ekonomisko nosacījumu izvērtējums saskaņā ar Kodeksa 211. panta 6. punktu, tad šā panta 1. punkta pirmajā daļā noteikto termiņu pagarina līdz vienam gadam no datuma, kurā lieta nosūtīta Komisijai.

Muitas dienesti pieteikuma iesniedzēju vai atļaujas turētāju informē par to, vai ir nepieciešams ekonomisko nosacījumu izvērtējums, un gadījumā, ja atļauja vēl nav izdota, par termiņa pagarinājumu saskaņā ar pirmo daļu.

172. pants

Atpakaļejošs spēks

(Kodeksa 22. panta 4. punkts)

1.   Ja muitas dienesti atļauju piešķir ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar Kodeksa 211. panta 2. punktu, tad atļauja stājas spēkā agrākais pieteikuma saņemšanas dienā.

2.   Izņēmuma gadījumos muitas dienesti var atļaut 1. punktā minētajai atļaujai tādu spēkā stāšanās datumu, kas ir agrākais vienu gadu pirms pieteikuma pieņemšanas dienas, savukārt tādu preču, uz kurām attiecas 71-02. pielikums, gadījumā – agrākais trīs mēnešus pirms pieteikuma pieņemšanas dienas.

3.   Ja pieteikums attiecas uz atļaujas atjaunošanu tāda paša veida darbībai un precēm, tad atļauju var piešķirt ar atpakaļejošu spēku no sākotnējās atļaujas derīguma termiņa beigu datuma.

Ja saistībā ar atļaujas atjaunošanu tāda paša veida darbībai un precēm ir nepieciešams ekonomisko nosacījumu izvērtējums saskaņā ar Kodeksa 211. panta 6. punktu, tad atļauja ar atpakaļejošu spēku stājas spēkā agrākais tajā datumā, kad ir izdarīts slēdziens par ekonomiskajiem nosacījumiem.

173. pants

Atļaujas derīgums

(Kodeksa 22. panta 5. punkts)

1.   Derīguma termiņš atļaujai, ko piešķir saskaņā ar Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktu, nepārsniedz piecus gadus no atļaujas spēkā stāšanās datuma.

2.   Ja atļauja attiecas uz 71-02. pielikumā minētajām precēm, pirmajā punktā minētais derīguma termiņš nepārsniedz trīs gadus.

174. pants

Īpašās procedūras noslēgšanas termiņš

(Kodeksa 215. panta 4. punkts)

1.   Pēc procedūras izmantotāja pieprasījuma muitas dienesti var pagarināt noslēgšanas termiņu, kas norādīts atļaujā, kura piešķirta saskaņā ar Kodeksa 211. panta 1. punktu, pat pēc sākotnēji noteiktā termiņa beigām.

2.   Ja attiecībā uz visām precēm, kam konkrētā laikposmā ir piemērota procedūra, noslēgšanas termiņš ir vienā un tajā pašā datumā, tad muitas dienesti Kodeksa 211. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajā atļaujā var ietvert noteikumu, ka noslēgšanas termiņu automātiski pagarina attiecībā uz visām precēm, kam konkrētajā datumā vēl nav noslēgta procedūra. Muitas dienesti var lemt par noslēgšanas termiņa automātiskās pagarināšanas atcelšanu attiecībā uz visām vai konkrētām precēm, kam piemērota procedūra.

175. pants

Izpildes dokuments

(Kodeksa 6. panta 2. punkts, 6. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 211. panta 1. punkts)

1.   Tādās ievešanas pārstrādei IM/EX un ievešanas pārstrādei EX/IM procedūras izmantošanas atļaujās, kur neizmanto 176. pantā minēto standartizēto informācijas apmaiņu, vai galapatēriņa atļaujās norāda, ka atļaujas turētājam izpildes dokuments uzraudzības muitas iestādē jāuzrāda 30 dienu laikā no noslēgšanas termiņa beigām.

Tomēr uzraudzības muitas iestāde, kurai izpildes dokuments nav nepieciešams, var atcelt tā iesniegšanas pienākumu.

2.   Pēc atļaujas turētāja pieprasījuma muitas dienesti var pagarināt 1. punktā noteikto termiņu līdz 60 dienām. Izņēmuma gadījumos muitas dienesti termiņa pagarinājumu var piešķirt pat pēc termiņa beigām.

3.   Izpildes dokumentā ietver datus, kas norādīti 71-06. pielikumā, ja vien uzraudzības muitas iestāde nav noteikusi citādi.

4.   Ja pārstrādes produktus vai preces, kam piemērota ievešanas pārstrādei IM/EX procedūra, uzskata par laistiem brīvā apgrozībā saskaņā ar 170. panta 1. punktu, šo faktu norāda izpildes dokumentā.

5.   Ja ievešanas pārstrādei IM/EX atļaujā ir norādīts, ka pārstrādes produkti vai preces, kam piemērota minētā procedūra, ir uzskatāmi par laistiem brīvā apgrozībā noslēgšanas laikposma pēdējā dienā, tad atļaujas turētājs izpildes dokumentu uzraudzības muitas iestādē uzrāda šā panta 1. punktā noteiktajā kārtībā.

6.   Muitas dienesti var atļaut minēto izpildes dokumentu uzrādīt, izmantojot tādus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

176. pants

Standartizēta informācijas apmaiņa un pārstrādes procedūras atļaujas turētāja pienākumi

(Kodeksa 211. panta 1. punkts)

1.   Ievešanas pārstrādes EX/IM vai izvešanas pārstrādei EX/IM atļaujas, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, un ievešanas pārstrādei IM/EX vai izvešanas pārstrādei IM/EX atļaujas, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, uzliek šādus pienākumus: