24.12.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 341/21 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/2424
(2015. gada 16. decembris),
ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi, Komisijas Regulu (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 118. panta pirmo daļu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),
tā kā:
(1) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (2), kas 2009. gadā kodificēta kā Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (3), īpaši Eiropas Savienībai tika radīta preču zīmju aizsardzības sistēma, kurā tika paredzēta preču zīmju aizsardzība Savienības līmenī paralēli preču zīmju aizsardzībai, kas ir pieejama dalībvalstu līmenī saskaņā ar valstu preču zīmju sistēmām, kuras saskaņotas ar Padomes Direktīvu 89/104/EEK (4), kura kodificēta kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (5). |
(2) |
Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā būtu jāatjaunina Regulā (EK) Nr. 207/2009 lietotā terminoloģija. Tas nozīmē arī jēdziena “Kopienas preču zīme” aizstāšanu ar jēdzienu “Eiropas Savienības preču zīme” (“ES preču zīme”). Lai labāk atspoguļotu “Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi)” darbu, tā nosaukums būtu jāaizstāj ar nosaukumu “Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs” (“Birojs”). |
(3) |
Pēc Komisijas paziņojuma “Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģija” (2008. gada 16. jūlijs) Komisija sagatavoja vispusīgu novērtējumu par preču zīmju sistēmas vispārējo darbību Eiropā kopumā, aptverot Savienības un dalībvalstu līmeņus un abu mijiedarbību. |
(4) |
Padome 2010. gada 25. maija secinājumos par Eiropas Savienības preču zīmju sistēmas turpmāku pārskatīšanu aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus Regulas (EK) Nr. 207/2009 un Direktīvas 2008/95/EK pārskatīšanai. |
(5) |
Pieredze, kas gūta kopš Kopienas preču zīmju sistēmas izveides, ir apliecinājusi, ka uzņēmumi no Savienības un no trešām valstīm ir akceptējuši šo sistēmu, kura ir kļuvusi par veiksmīgu un dzīvotspējīgu papildinājumu un alternatīvu preču zīmju aizsardzībai dalībvalstu līmenī. |
(6) |
Tomēr valstu preču zīmes joprojām ir nepieciešamas tiem uzņēmumiem, kas nevēlas savu preču zīmju aizsardzību Savienības līmenī vai kas nevar iegūt Savienības mēroga aizsardzību, kamēr aizsardzībai valsts līmenī nav nekādu šķēršļu. Lēmums par to, vai pieprasīt tikai valsts preču zīmes aizsardzību vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai tikai ES preču zīmes aizsardzību, vai arī abu veidu aizsardzību, būtu jāatstāj katras tās personas ziņā, kas pieprasa preču zīmes aizsardzību. |
(7) |
Lai gan novērtējumā par Kopienas preču zīmju sistēmas vispārējo darbību tika apstiprināts, ka daudzi minētās sistēmas aspekti, tostarp pamatprincipi, uz kuriem tā balstās, ir izturējuši laika pārbaudījumu un joprojām atbilst uzņēmējdarbības vajadzībām un gaidām, Komisija savā paziņojumā “Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus” (2011. gada 24. maijs) secināja, ka ir nepieciešams modernizēt preču zīmju sistēmu Savienībā, kopumā padarot to efektīvāku, lietderīgāku un sistemātiskāku un pielāgojot to interneta laikmetam. |
(8) |
Paralēli ES preču zīmju sistēmas uzlabojumiem un grozījumiem būtu jāturpina saskaņot valsts tiesību aktus un praksi attiecībā uz preču zīmēm un pielāgot tos ES preču zīmju sistēmai, ciktāl tas piemēroti, lai visā Savienībā radītu pēc iespējas līdzīgus preču zīmju reģistrēšanas un aizsardzības nosacījumus. |
(9) |
Lai pieļautu lielāku elastību, vienlaikus nodrošinot lielāku juridisko noteiktību attiecībā uz preču zīmju atveidojumu veidiem, ES preču zīmes definīcijā būtu jāsvītro prasība par grafisko attēlu. Apzīmējumu būtu jāļauj atveidot jebkurā piemērotā veidā, izmantojot vispārpieejamu tehnoloģiju, un tādējādi tam nav obligāti jābūt grafiskam attēlam, ja vien atveidojums ir skaidrs, precīzs, autonoms, viegli pieejams, saprotams, noturīgs un objektīvs. |
(10) |
Regula (EK) Nr. 207/2009 cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm šobrīd nenodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni, kāds ir paredzēts citos Savienības tiesību instrumentos. Tādēļ ir nepieciešams precizēt absolūto atteikuma pamatu attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un nodrošināt, ka šāds atteikuma pamats pilnībā atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un valsts tiesībām, kuros paredzēta minēto intelektuālā īpašuma tiesību veidu aizsardzība. Lai nodrošinātu saskaņotību ar citiem Savienības tiesību aktiem, minētā absolūto pamatu darbības joma būtu jāpaplašina, lai to attiecinātu arī uz aizsargātiem tradicionālajiem apzīmējumiem attiecībā uz vīnu un garantētajām tradicionālajām īpatnībām. |
(11) |
Lai saglabātu to cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kuras ir aizsargātas Savienības un valstu līmenī, tiesību stingru aizsardzību, ir jāprecizē, ka minētās tiesības ļauj ikvienai personai, kurai tas ir atļauts attiecīgajās tiesībās, iebilst pret vēlāku ES preču zīmes reģistrācijas pieteikumu neatkarīgi no tā, vai minētās tiesības ir arī atteikuma pamats, kas pārbaudītājam ex officio ir jāņem vērā. |
(12) |
Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pilnīgu atbilstību prioritātes principam, saskaņā ar kuru reģistrētai agrākai preču zīmei ir prioritāte salīdzinājumā ar vēlāk reģistrētām preču zīmēm, ir jāparedz, ka ar ES preču zīmi piešķirtu tiesību īstenošanai nebūtu jāskar tās īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms minētās ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma. Tas atbilst 1994. gada 15. aprīļa Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām 16. panta 1. punktam. |
(13) |
Gadījumā, ja kāds uzņēmums kā komercnosaukumu izmanto tādu pašu vai līdzīgu apzīmējumu tādā veidā, ka rodas saikne starp uzņēmumu ar šādu nosaukumu un minētā uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem, var rasties maldīgs priekšstats par preču un pakalpojumu komerciālo izcelsmi. Tādēļ ES preču zīmes pārkāpumam būtu jāietver arī tas, ka apzīmējumu lieto kā komercnosaukumu vai līdzīgu nosaukumu, ja šāda lietošana notiek nolūkā atšķirt preces un pakalpojumus. |
(14) |
Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pilnīgu atbilstību konkrētiem Savienības tiesību aktiem, ir lietderīgi paredzēt, ka ES preču zīmes īpašniekam vajadzētu būt tiesībām aizliegt trešajām personām lietot apzīmējumu salīdzinošajā reklāmā, ja šāda salīdzinošā reklāma ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/114/EK (6). |
(15) |
Lai stiprinātu preču zīmju aizsardzību un efektīvāk apkarotu viltošanu un saskaņā ar Savienības starptautiskajiem pienākumiem, kas tai ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) regulējumā, jo īpaši Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) V pantā par tranzīta brīvību, un attiecībā uz ģenēriskajām zālēm – 2001. gada 14. novembrī Dohas PTO Ministru konferencē pieņemtajā “Deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību”, ES preču zīmes īpašniekam būtu jādod tiesības neļaut trešām personām komercdarbībā ievest preces Savienībā, tur tās neizlaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces ir ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas ir marķētas ar preču zīmi, kura ir identiska vai pēc būtības identiska ES preču zīmei, kas ir reģistrēta šādām precēm. |
(16) |
Šādā nolūkā būtu jāļauj ES preču zīmju īpašniekiem novērst pārkāpuma preču ievešanu un to pakļaušanu visām muitas situācijām, tostarp tranzītam, pārkraušanai, uzglabāšanai noliktavās, brīvajām zonām, pagaidu uzglabāšanai, ievešanai pārstrādes nolūkā vai pagaidu ievešanai, arī tad, ja šādas preces nav paredzētas laišanai Savienības tirgū. Veicot muitas kontroles, muitas iestādēm arī pēc tiesību subjektu lūguma būtu jāizmanto pilnvaras un procedūras, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 608/2013 (7). Konkrēti, muitas iestādēm attiecīgās kontroles būtu jāveic, pamatojoties uz riska analīzes kritērijiem. |
(17) |
Lai saskaņotu vajadzību nodrošināt ar preču zīmi saistīto tiesību efektīvu īstenošanu un nepieciešamību izvairīties no likumīgu preču brīvas tirdzniecības traucējumiem, ES preču zīmes īpašnieka tiesības nebūtu jāīsteno gadījumā, ja pēc turpmākas prasības, kas celta Eiropas Savienības preču zīmju tiesā (“ES preču zīmju tiesa”), kuras kompetencē ir pieņemt nolēmumu pēc būtības par to, vai attiecībā uz ES preču zīmi ir noticis pārkāpums, preču deklarētājs vai valdītājs var pierādīt, ka ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū preču galamērķa valstī. |
(18) |
Regulas (ES) Nr. 608/2013 28. pantā ir noteikts, ka tiesību īpašniekam ir jāatbild par zaudējumiem preču valdītājam, ja pēc tam inter alia tiek konstatēts, ka ar attiecīgajām precēm nepārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. |
(19) |
Būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu ģenērisko zāļu netraucētu tranzītu. Ievērojot starptautiskos nepatentētos nosaukumus (INN) kā pasaulē atzītus sugasvārdus, ar ko apzīmē aktīvās vielas farmaceitisko preparātu ražošanā, ir būtiski pienācīgi ņemt vērā spēkā esošos ar ES preču zīmi saistīto tiesību seku ierobežojumus. Tāpēc ES preču zīmes īpašniekam nevajadzētu būt tiesībām liegt trešām personām ievest preces Savienībā, tur tās neizlaižot brīvā apgrozībā, pamatojoties uz līdzību starp zālēs esošās aktīvās vielas INN un attiecīgo preču zīmi. |
(20) |
Lai ļautu ES preču zīmju īpašniekiem efektīvāk apkarot viltošanu, tiem vajadzētu būt tiesībām aizliegt marķēt preces ar pārkāpuma preču zīmēm un sagatavošanās darbus, kas tiek veikti pirms marķēšanas. |
(21) |
Izņēmuma tiesībām, ko piešķir ES preču zīme, nebūtu jādod īpašniekam tiesības aizliegt trešām personām izmantot apzīmējumus vai norādes, kuras izmanto taisnīgi un tādējādi saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi. Lai konfliktu gadījumā radītu vienlīdzīgus nosacījumus komercnosaukumiem un ES preču zīmēm, ņemot vērā, ka komercnosaukumiem regulāri tiek piešķirta neierobežota aizsardzība pret vēlākām preču zīmēm, būtu jāuzskata, ka šāda lietošana ietver tikai trešās personas personvārda lietošanu. Turklāt būtu jāļauj turpmāk lietot aprakstošus apzīmējumus vai norādes vai apzīmējumus vai norādes bez atšķirtspējas. Turklāt īpašniekam nevajadzētu būt tiesībām novērst taisnīgu un godīgu ES preču zīmes lietošanu nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem, kas pieder īpašniekam. Preču zīmes lietošana, ko trešās personas veic nolūkā vērst patērētāja uzmanību uz tādu oriģinālo preču tālākpārdošanu, kuras sākotnēji pārdevis ES preču zīmes īpašnieks vai kuras pārdotas ar viņa piekrišanu Savienībā, būtu jāuzskata par taisnīgu, ja tā vienlaikus ir saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi. Preču zīmes lietošana, ko trešās personas veic mākslinieciskās izteiksmes nolūkā, būtu jāuzskata par taisnīgu, ja tā vienlaikus ir saskaņā ar godīgu rūpniecisko vai komercdarījumu praksi. Turklāt šī regula būtu jāpiemēro tā, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši vārda brīvība. |
(22) |
Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un aizsargātu tiesiski iegūtu preču zīmju tiesības, ir lietderīgi un nepieciešami paredzēt, neskarot principu, saskaņā ar kuru ar vēlāku preču zīmi nevar vērsties pret agrāku preču zīmi, ka ES preču zīmju īpašniekiem nevajadzētu būt tiesībām iebilst pret vēlākas preču zīmes lietošanu, ja šī vēlākā preču zīme tika iegūta laikā, kad ar agrāko preču zīmi nevarēja vērsties pret vēlāko preču zīmi. |
(23) |
Vienlīdzības un juridiskās noteiktības labad ES preču zīmes lietošana tādā formā, kas atšķiras elementos, kuri neizmaina preču zīmes atšķirīgumu salīdzinājumā ar to formu, kādā tā tikusi reģistrēta, vajadzētu būt pietiekamai, lai paturētu piešķirtās tiesības neatkarīgi no tā, vai preču zīme tādā formā, kā tā tika lietota, arī ir reģistrēta. |
(24) |
Ņemot vērā ES preču zīmju pieteikumu pakāpenisko samazinājumu un nelielo skaitu, kas iesniegti dalībvalstu centrālajos rūpnieciskā īpašuma birojos un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā, vajadzētu būt iespējamam ES preču zīmju pieteikumu iesniegt vienīgi Birojā. |
(25) |
ES preču zīmes aizsardzība tiek piešķirta attiecībā uz konkrētām precēm vai pakalpojumiem, kuru veids un skaits nosaka preču zīmes īpašniekam piešķirto aizsardzības apmēru. Tādēļ ir būtiski Regulā (EK) Nr. 207/2009 ieviest noteikumus par preču un pakalpojumu apzīmējumiem un klasifikāciju un nodrošināt juridisko noteiktību un pareizu pārvaldību, pieprasot, lai pieteikuma iesniedzējs pietiekami skaidri un precīzi identificē preces un pakalpojumus, kuriem pieprasa aizsardzību, lai kompetentajām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem sniegtu iespēju, pamatojoties vienīgi uz pieteikumu, noteikt pieprasītās aizsardzības apmēru. Vispārīgu terminu lietojumu būtu jāinterpretē tā, lai aptvertu tikai visas tās preces un pakalpojumus, uz ko skaidri attiecas termina burtiskā nozīme. ES preču zīmju, kuras Biroja iepriekšējās prakses dēļ ir reģistrētas attiecībā uz visu Nicas klasifikācijas klases virsrakstu, īpašniekiem būtu jādod iespēja pielāgot viņu preču un pakalpojumu sarakstus, lai nodrošinātu, ka reģistra saturs atbilst prasītajam skaidrības un precizitātes standartam saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. |
(26) |
Ir lietderīgi racionalizēt ES un valstu preču zīmju meklēšanas režīmu, izvairoties no liekas kavēšanās ES preču zīmes reģistrēšanā, un panākt, ka tas ir elastīgāks lietotāju vajadzību un preferenču ziņā, arī padarot ES preču zīmju meklēšanu brīvprātīgu. Brīvprātīga ES un valsts preču zīmju meklēšana būtu jāpapildina, Biroja un dalībvalstu centrālo rūpnieciskā īpašuma biroju, tostarp Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja, sadarbības ietvaros sabiedrības lietošanai bez maksas darot pieejamas visaptverošas, ātras un jaudīgas meklētājprogrammas. |
(27) |
Papildinot esošos noteikumus par Kopienas kolektīvajām preču zīmēm un lai novērstu pašreizējo nelīdzsvarotību starp valstu sistēmām un ES preču zīmju sistēmu, ir nepieciešams pievienot īpašu noteikumu kopumu, kuru mērķis ir paredzēt Eiropas Savienības sertifikācijas zīmju (“ES sertifikācijas zīmes”) aizsardzību, kas sniedz iespēju sertifikācijas iestādei vai organizācijai atļaut sertifikācijas sistēmas dalībniekiem lietot minēto zīmi kā apzīmējumu precēm vai pakalpojumiem, kuri atbilst sertifikācijas prasībām. |
(28) |
ES preču zīmju pašreizējās sistēmas piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka ir iespējams uzlabot konkrētus procedūras aspektus. Tādēļ būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai vajadzības gadījumā vienkāršotu un paātrinātu procedūras un, ja nepieciešams, palielinātu juridisko noteiktību un paredzamību. |
(29) |
Juridiskās noteiktības un labākas pārredzamības labad ir lietderīgi skaidri noteikt visus Biroja uzdevumus, tostarp tos, kas nav saistīti ar ES preču zīmju sistēmas pārvaldību. |
(30) |
Lai veicinātu prakses konverģenci un attīstītu kopējus instrumentus, ir jāizveido piemērots regulējums sadarbībai starp Biroju un dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma birojiem,, tostarp Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojam, nosakot galvenās sadarbības jomas un ļaujot Birojam koordinēt attiecīgus kopējus Savienības un dalībvalstu interešu projektus un, nepārsniedzot maksimālo summu, minētos projektus finansēt. No minētās sadarbības būtu jāgūst labums tiem uzņēmumiem, kas izmanto preču zīmju sistēmas Eiropā. Projektiem, jo īpaši datubāzēm, ko izmanto meklēšanas un informācijas iegūšanas nolūkā, šajā regulā paredzētā Savienības režīma lietotājiem būtu jāsniedz papildu, iekļaujoši, efektīvi un bezmaksas rīki atbilstoši īpašām prasībām, kas izriet no ES preču zīmes vienotības. |
(31) |
Atbilstošā apjomā konkrēti principi par Biroja pārvaldību būtu jāpielāgo kopējai pieejai ES decentralizētajām aģentūrām, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pieņēma 2012. gada jūlijā. |
(32) |
Lielākas juridiskās noteiktības un pārredzamības labad ir jāatjaunina daži noteikumi par Biroja organizāciju un darbību. |
(33) |
Ir vēlams sekmēt strīdu mierīgu, ātru un efektīvu izšķiršanu, Birojam uzticot mediācijas centra izveidi, kura pakalpojumus ikviens varētu izmantot nolūkā ar savstarpēju vienošanos panākt mierizlīgumu strīdos, kas saistīti ar ES preču zīmēm un Kopienas dizainparaugiem. |
(34) |
Izveidojot ES preču zīmju sistēmu, dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem un citām iestādēm ir radies lielāks finansiālais slogs. Papildu izmaksas ir saistītas ar to, ka tiek izskatīts lielāks skaits iebildumu procedūru vai procedūru par spēkā neesamības atzīšanu, kurās ir iesaistītas ES preču zīmes vai kuras ir ierosinājuši šādu preču zīmju īpašnieki, ar informētības palielināšanas pasākumiem attiecībā uz ES preču zīmju sistēmu, kā arī ar pasākumiem, kas iecerēti ES preču zīmju tiesību īstenošanai. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt, lai Birojs daļēji kompensētu izmaksas, kas dalībvalstīm ir radušās saistībā ar viņu devumu ES preču zīmju sistēmas raitas darbības nodrošināšanā. Šādas kompensācijas būtu jāizmaksā ar nosacījumu, ka dalībvalstis iesniedz attiecīgus statistikas datus. Izmaksu kompensācijai nevajadzētu būt tik lielai, lai tā Birojam radītu budžeta deficītu. |
(35) |
Pareizas finanšu pārvaldības interesēs būtu jāizvairās no tā, ka Birojs uzkrāj ievērojamu budžeta pārpalikumu. Tam nebūtu jāskar Biroja finanšu rezerves, kas sedz darbības izmaksas viena gada garumā, lai nodrošinātu tā darbības nepārtrauktību un uzdevumu izpildi. Šīs rezerves būtu jāizmanto tikai nolūkā nodrošināt šajā regulā noteikto Biroja uzdevumu nepārtrauktu izpildi. |
(36) |
Ņemot vērā to, cik ļoti būtiskas Birojam maksājamo nodevu summas ir ES preču zīmju sistēmas darbībai, un to, ka tā papildina uz valstu preču zīmju sistēmas, ir nepieciešams šīs nodevu summas paredzēt tieši Regulā (EK) Nr. 207/2009, iekļaujot tās pielikumā. Nodevu summas būtu jānosaka tādā līmenī, kas nodrošina, lai, pirmkārt, no tām gūtie ienākumi principā būtu pietiekami sabalansētam Biroja budžetam, otrkārt, līdzās pastāvētu ES preču zīmju sistēma un valstu preču zīmju sistēmas un lai tās viena otru papildinātu, ņemot vērā arī tirgus apmēru, uz kuru attiecas ES preču zīmju sistēma, un mazo un vidējo uzņēmumu vajadzības, un, treškārt, ES preču zīmju īpašnieku tiesības tiktu efektīvi īstenotas dalībvalstīs. |
(37) |
Ar Regulu (EK) Nr. 207/2009 Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt noteikumus minētās regulas īstenošanai. Tā kā ir stājies spēkā Lisabonas līgums, pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 207/2009, ir jāsaskaņo ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantu. Tā rezultātā Regulas (EK) Nr. 207/2009 tekstā ir arī jāiekļauj daži noteikumi, kas pašlaik ir paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2868/95 (8), (EK) Nr. 2869/95 (9) un (EK) Nr. 216/96 (10). Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2868/95 un Regula (EK) Nr. 2869/95 būtu jāatceļ. |
(38) |
Ciktāl pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 207/2009, ir jāsaskaņo ar LESD 290. pantu, ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. |
(39) |
Lai nodrošinātu, ka pārredzamās, rūpīgās, godīgās un taisnīgās procedūrās Birojs iedarbīgi, efektīvi un ātri pārbauda un reģistrē ES preču zīmju pieteikumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu detaļas par procedūrām iebildumu iesniegšanai un izskatīšanai un procedūrām pieteikumu grozīšanai. |
(40) |
Lai nodrošinātu, ka pārredzamās, rūpīgās, godīgās un taisnīgās procedūrās ES preču zīmi var efektīvā un iedarbīgā veidā atcelt vai atzīt par spēkā neesošu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu atcelšanas procedūras un procedūras spēkā neesamības atzīšanai. |
(41) |
Lai Apelācijas padomēm ļautu pārredzamās, rūpīgās, godīgās un taisnīgās procedūrās, kurās ņemti vērā Regulā (EK) Nr. 207/2009 paredzētie principi, efektīvi, iedarbīgi un pilnīgi pārskatīt Biroja lēmumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu oficiālo paziņojuma par apelāciju saturu, procedūras apelācijas iesniegšanai un izskatīšanai, oficiālo Apelācijas padomes lēmumu saturu un formu un apelācijas nodevu atlīdzināšanu. |
(42) |
Lai nodrošinātu ES preču zīmju sistēmas raitu, iedarbīgu un efektīvu darbību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu prasības attiecībā uz sīki izstrādātu kārtību par procesa mutisko daļu un sīki izstrādātu pierādījumu iegūšanas kārtību, paziņošanas kārtību, procedūrās iesaistīto pušu saziņas līdzekļus un izmantojamās veidlapas, noteikumus, kas reglamentē termiņu aprēķināšanu un ilgumu, procedūras lēmuma atcelšanai vai reģistra ieraksta anulēšanai, sīki izstrādātu procedūru atsākšanas kārtību un regulējumu par pārstāvību Birojā. |
(43) |
Lai nodrošinātu Apelācijas padomju efektīvu organizāciju, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu detaļas par Apelācijas padomju organizāciju. |
(44) |
Lai nodrošinātu starptautisko preču zīmju efektīvu reģistrēšanu, pilnībā ievērojot Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju Protokolā paredzētos noteikumus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu regulējumu procedūrām iebildumu iesniegšanai un izskatīšanai, tostarp par nepieciešamajiem paziņojumiem Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijai (PIĪO), un regulējumu procedūrām saistībā ar preču zīmju starptautisko reģistrāciju, kuras balstās uz pamata pieteikumu vai pamata reģistrāciju attiecībā uz kolektīvo preču zīmi, sertifikācijas zīmi vai garantijas zīmi. |
(45) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz detaļu precizēšanu par pieteikumiem, pieprasījumiem, sertifikātiem, prasībām, noteikumiem, paziņojumiem un jebkādiem citiem dokumentiem saskaņā ar šajā regulā noteiktajām attiecīgajām procedūru prasībām, kā arī attiecībā uz maksimālām likmēm izmaksām, kas ir būtiskas procesam un kas ir faktiski radušās, detaļām par publikācijām “Eiropas Savienības Preču Zīmju Biļetenā” un Biroja Oficiālajā Vēstnesī, sīki izstrādātu kārtību, kādā Birojs un valstu iestādes apmainās ar informāciju, sīki izstrādātiem noteikumiem par apliecinošu dokumentu tulkojumiem rakstveida procesos, konkrētiem lēmumu veidiem, kas jāpieņem vienam Iebildumu nodaļas vai Anulēšanas nodaļas loceklim, detaļām par paziņošanas pienākumu saskaņā ar Madrides Protokolu, un sīki izstrādātām prasībām, kas saistītas ar pieprasījumu par teritoriālo paplašinājumu pēc starptautiskas reģistrācijas. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11). |
(46) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(47) |
Saskaņā ar 28. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (12) ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2013. gada 11. jūlijā sniedza atzinumu. |
(48) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 207/2009, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 207/2009 groza šādi:
1) |
nosaukumā “Kopienas preču zīmi” aizstāj ar “Eiropas Savienības preču zīmi”; |
2) |
terminu “Kopienas preču zīme” 1. panta 1. punktā aizstāj ar “Eiropas Savienības preču zīme” (“ES preču zīme”) un citur regulā ar “ES preču zīme” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas; |
3) |
visā regulā terminu “Kopienas preču zīmju tiesa” aizstāj ar “Eiropas Savienības preču zīmju tiesa” (“ES preču zīmju tiesa”) un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas; |
4) |
terminu “Kopienas kolektīvā preču zīme” aizstāj ar vārdiem “Eiropas Savienības kolektīvā preču zīme” (“ES kolektīvā preču zīme”) 66. panta 1. punktā un citur regulā ar “ES kolektīvā preču zīme” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas; |
5) |
visā regulā, izņemot 2., 3. un 4. punktā minētos gadījumus, vārdus “Kopiena”, “Eiropas Kopiena” un “Eiropas Kopienas” aizstāj ar vārdu “Savienība” un veic nepieciešamās gramatiskās izmaiņas; |
6) |
visā regulā terminu “Biroja priekšsēdētājs” un visas atsauces uz priekšsēdētāju attiecīgi aizstāj ar “Biroja izpilddirektors” vai “izpilddirektors” un veic visas nepieciešamās gramatiskās izmaiņas; |
7) |
regulas 2. pantu aizstāj ar šādu: “2. pants Birojs 1. Ar šo tiek nodibināts Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (“Birojs”). 2. Savienības tiesību aktos visas atsauces uz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) uzskata par atsaucēm uz Biroju.”; |
8) |
regulas 4. pantu aizstāj ar šādu: “4. pants Apzīmējumi, no kā var sastāvēt ES preču zīme ES preču zīme var sastāvēt no jebkādiem apzīmējumiem, piemēram, vārdiem, tostarp personvārdiem, vai zīmējumiem, burtiem, cipariem, krāsām, preču vai preču iepakojuma formas vai skaņām, ar noteikumu, ka šādi apzīmējumi:
|
9) |
regulas 7. panta 1. punktu groza šādi:
|
10) |
regulas 8. pantu groza šādi:
|
11) |
regulas 9. pantu aizstāj ar šādu: “9. pants Tiesības, ko piešķir ES preču zīme 1. ES preču zīmes reģistrēšana piešķir īpašniekam izņēmuma tiesības. 2. Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās ES preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešām personām bez viņa piekrišanas izmantot komercdarbībā saistībā ar precēm vai pakalpojumiem jebkādu apzīmējumu, ja:
3. Atbilstoši 2. punktam jo īpaši var aizliegt:
4. Neskarot īpašnieku tiesības, kas iegūtas pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma vai prioritātes datuma, minētās ES preču zīmes īpašniekam arī ir tiesības neļaut trešajām personām komercdarbībā Savienībā ievest preces, tās tur neizlaižot brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, ievestas no trešām valstīm un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska ES preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no šādas preču zīmes. ES preču zīmes īpašnieka tiesības, kas tam dotas atbilstoši šā punkta pirmajai daļai, netiek īstenotas, ja procedūrā, kurā jānoskaidro, vai attiecībā uz ES preču zīmi ir noticis pārkāpums, un kura ir ierosināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 608/2013 (14) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā, preču deklarētājs vai valdītājs sniedz pierādījumus, ka ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū preču galamērķa valstī. (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.)." (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV L 181, 29.6.2013., 15. lpp.).”;" |
12) |
regulā pievieno šādus pantus: “9.a pants Tiesības aizliegt sagatavošanas darbības attiecībā uz iepakojuma vai citu līdzekļu lietošanu Ja pastāv risks, ka iepakojumu, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementus vai ierīces vai citus līdzekļus, kuriem piestiprināta zīme, varētu izmantot attiecībā uz precēm un pakalpojumiem un šāda izmantošana neizraisītu ES preču zīmes īpašnieka tiesību pārkāpumu saskaņā ar 9. panta 2. un 3. punktu, šādas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt turpmāk minētās darbības, ja tās tiek veiktas komercdarbībā:
9.b pants Diena, no kuras var izmantot tiesības pret trešajām personām 1. Tiesības, ko piešķir ES preču zīme, var vērst pret trešām personām no preču zīmes reģistrācijas publikācijas dienas. 2. Var pieprasīt atbilstošu atlīdzību attiecībā uz darbībām, kas veiktas pēc ES preču zīmes pieteikuma publikācijas dienas, ja minētās darbības pēc preču zīmes reģistrācijas publicēšanas ar minēto publikāciju tiktu aizliegtas. 3. Tiesa, kas izskata lietu, nelemj par minētās lietas būtību pirms reģistrācijas publikācijas.”; |
13) |
regulas 12. pantu aizstāj ar šādu: “12. pants ES preču zīmes darbības ierobežojums 1. ES preču zīme tās īpašniekam nedod tiesības aizliegt trešai personai darījumos izmantot:
2. Šā panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja trešā persona izmanto minēto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās.” |
14) |
regulas 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. ES preču zīme nedod tās īpašniekam tiesības aizliegt to lietot saistībā ar precēm, kuras ar minēto preču zīmi tirgū Eiropas Ekonomikas zonā ir laidis īpašnieks vai arī tas ticis darīts ar viņa piekrišanu.” |
15) |
regulā pievieno šādu pantu: “13.a pants Vēlāk reģistrētas preču zīmes īpašnieka tiesības iestāties lietā kā aizstāvība procedūrā 1. Pārkāpuma procedūrā ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt lietot vēlāk reģistrētu ES preču zīmi, ja šī vēlākā preču zīme netiktu atzīta par spēkā neesošu saskaņā ar šīs regulas 53. panta 1., 3. vai 4. punktu, 54. panta 1. vai 2. punktu vai 57. panta 2. punktu. 2. Pārkāpuma procedūrā ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt lietot vēlāk reģistrētu valsts preču zīmi, ja šī vēlāk reģistrētā valsts preču zīme netiktu atzīta par spēkā neesošu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2436 (15) 8. pantu vai 9. panta 1. vai 2. punktu vai 46. panta 3. punktu. 3. Ja ES preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt lietot vēlāk reģistrētu ES preču zīmi saskaņā ar 1. un 2. punktu, šīs vēlāk reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt lietot minēto agrāko ES preču zīmi pārkāpuma procedūrā. (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 336, 23.12.2015., 1 lpp.).”" |
16) |
regulas 15. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Pirmā punkta nozīmē par izmantošanu tiek uzskatīta arī:
|
17) |
regulas 16. panta 1. punkta ievada teikumu aizstāj ar šādu: “1. Ja vien 17. līdz 24. pantā nav noteikts citādi, ar ES preču zīmi kā īpašumtiesību objektu rīkojas visā tās kopumā un visā Savienības teritorijā kā ar valsts preču zīmi, kas reģistrēta dalībvalstī, kurā saskaņā ar reģistru:”; |
18) |
regulas 17. pantu groza šādi:
|
19) |
regulas 18. pantu aizstāj ar šādu: “18. pants Tādas preču zīmes nodošana, kas reģistrēta uz aģenta vārda 1. Ja ES preču zīme ir bez īpašnieka atļaujas reģistrēta uz tās personas aģenta vai pārstāvja vārda, kura ir šīs preču zīmes īpašnieks, pēdējam ir tiesības pieprasīt ES preču zīmes īpašumtiesību pāreju viņa labā, ja vien aģents vai pārstāvis neattaisno savu rīcību. 2. Īpašnieks saskaņā ar šā panta 1. punktu var iesniegt pieprasījumu par īpašumtiesību pāreju:
|
20) |
regulas 19. pantu groza šādi:
|
21) |
regulas 20. pantā pievieno šādu punktu: “4. Reģistrā saskaņā ar 3. punktu veikto ierakstu anulē vai maina pēc vienas puses lūguma.”; |
22) |
regulas 22. pantā pievieno šādu punktu: “6. Reģistrā saskaņā ar 5. punktu veikto ierakstu anulē vai maina pēc vienas puses lūguma.”; |
23) |
regulā pievieno šādu pantu: “22.a pants Procedūra, saskaņā ar kuru Reģistrā ievada licences un citas tiesības 1. Regulas 17. panta 5.a un 5.b punkts un saskaņā ar to pieņemtie noteikumi, un 17. panta 5.d punkts mutatis mutandis tiek piemēroti tiesību in rem reģistrēšanai vai tiesību in rem nodošanai, kā minēts 19. panta 2. punktā, izpildes panākšanai, kā minēts 20. panta 3. punktā, iesaistei maksātnespējas procesā, kā minēts 21. panta 3. punktā, kā arī licences reģistrēšanai vai licences nodošanai, kā minēts 22. panta 5. punktā, ar noteikumu, ka:
2. Šā panta 1. punktā minēto tiesību reģistrācijas pieteikumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta vajadzīgā nodeva. 3. Licences reģistrācijas pieteikumā var būt lūgums reģistrēt licenci Reģistrā vienā vai vairākos no šiem veidiem:
Ja ir izteikts lūgums reģistrēt licenci kā licenci, kas minēta šā punkta pirmās daļas c), d) vai e) apakšpunktā, licences reģistrācijas pieteikumā norāda preces un pakalpojumus, Savienības daļu un laikposmu, attiecībā uz ko piešķir licenci. 4. Ja reģistrācijai piemērojamie nosacījumi, kā noteikts 19. līdz 22. pantā, šā panta 1. un 3. punktā un citos saskaņā ar šo regulu pieņemtajos noteikumos, nav izpildīti, Birojs šo trūkumu dara zināmu pieteikuma iesniedzējam. Ja trūkumu nenovērš Biroja noteiktajā termiņā, tas reģistrācijas pieteikumu noraida. 5. ES preču zīmes pieteikumiem mutatis mutandis piemēro 1. un 3. punktu.”; |
24) |
regulā pievieno šādu pantu: “24.a pants Procedūra, kā atceļ vai groza Reģistra ierakstu par licencēm un citām tiesībām 1. Saskaņā ar 22.a panta 1. punktu veiktu reģistrāciju anulē vai groza pēc kādas attiecīgās personas lūguma. 2. Pieteikumā iekļauj attiecīgās ES preču zīmes reģistrācijas numuru un konkrētus datus par tām tiesībām, attiecībā uz kurām tiek pieprasīts atcelt vai grozīt reģistrāciju. 3. Pieteikumu anulēt licenci, tiesības in rem vai izpildes pasākumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta vajadzīgā nodeva. 4. Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apliecina, ka reģistrētās tiesības vairs nav spēkā vai ka citu tiesību licenciāts vai īpašnieks piekrīt reģistrācijas atcelšanai vai grozīšanai. 5. Ja prasības reģistrācijas anulēšanai vai grozīšanai nav izpildītas, Birojs šo trūkumu dara zināmu pieteikuma iesniedzējam. Ja trūkumu nenovērš Biroja noteiktajā laikā, tas pieteikumu reģistrācijas anulēšanai vai grozīšanai noraida. 6. Ierakstiem, kas dokumentos izdarīti, ievērojot 22.a panta 5. punktu, mutatis mutandis piemēro šā panta 1. līdz 5. punktu.”; |
25) |
regulas 25. pantu aizstāj ar šādu: “25. pants Pieteikumu iesniegšana 1. ES preču zīmes pieteikumu iesniedz Birojā. 2. Birojs nekavējoties izsniedz pieteikuma iesniedzējam kvīti, kurā iekļauj vismaz lietas numuru, zīmes atveidojumu, aprakstu vai citu identificēšanas līdzekli, dokumentu raksturu un skaitu, kā arī to saņemšanas datumu. Minēto kvīti var izsniegt elektroniski.” |
26) |
regulas 26. pantu groza šādi:
|
27) |
regulas 27. pantu aizstāj ar šādu: “27. pants Pieteikuma iesniegšanas datums ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datums ir datums, kurā pieteikuma iesniedzējs iesniedzis Birojā dokumentus ar 26. panta 1. punktā paredzēto informāciju, ja pieteikuma nodeva tiek samaksāta viena mēneša laikā no minēto dokumentu iesniegšanas.”; |
28) |
regulas 28. pantu aizstāj ar šādu: “28. pants Preču un pakalpojumu apzīmējumi un klasifikācija 1. Preces un pakalpojumus, kuriem ir pieteikta preču zīmes reģistrācija, klasificē saskaņā ar klasifikācijas sistēmu, ko ieviesa ar 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (“Nicas klasifikācija”). 2. Pieteikuma iesniedzējs pietiekami skaidri un precīzi identificē preces un pakalpojumus, kuriem pieprasa preču zīmes aizsardzību, lai kompetentajām iestādēm un ekonomikas dalībniekiem sniegtu iespēju, pamatojoties vienīgi uz minēto, noteikt pieprasītās aizsardzības apmēru. 3. Šā panta 2. punkta nolūkā var izmantot vispārīgos apzīmējumus, kas iekļauti Nicas klasifikācijas klašu virsrakstos, vai citus vispārīgus terminus, ja vien tie atbilst šajā pantā prasītajiem skaidrības un precizitātes standartiem. 4. Birojs noraida pieteikumu attiecībā uz neskaidrām vai neprecīzām norādēm vai terminiem, ja pieteikuma iesniedzējs neierosina pieņemamu formulējumu laikposmā, ko Birojs šim nolūkam ir noteicis. 5. Vispārīgo terminu lietojumu, tostarp Nicas klasifikācijas klašu virsrakstu vispārīgos apzīmējumus, interpretē tā, ka tie aptver visas preces un pakalpojumus, uz ko skaidri attiecas apzīmējuma vai termina burtiskā nozīme. Šādu terminu vai apzīmējumu lietojumu neinterpretē kā tādu, kas ietver prasījumus uz precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem tie neattiecas. 6. Ja pieteikuma iesniedzējs prasa reģistrēt vairāk nekā vienu klasi, pieteikuma iesniedzējs preces un pakalpojumus grupē atbilstoši Nicas klasifikācijas klasēs, pirms katras grupas norādot tās kategorijas numuru, pie kuras pieder minētā preču vai pakalpojumu grupa, un sakārto tās klašu secībā. 7. Preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji līdzīgiem, pamatojoties uz to, ka tie iekļauti vienā un tajā pašā Nicas klasifikācijas klasē. Preces un pakalpojumus neuzskata par savstarpēji atšķirīgiem, pamatojoties uz to, ka tie iekļauti dažādās Nicas klasifikācijas klasēs. 8. To ES preču zīmju īpašnieki, kas pieteiktas pirms 2012. gada 22. jūnija un ir reģistrētas attiecībā uz visu Nicas klasifikācijas klases virsrakstu, var paziņot, ka viņu nolūks iesniegšanas dienā bija prasīt aizsardzību precēm vai pakalpojumiem, uz ko neattiecas minētās klases virsraksta burtiskā nozīme, ar noteikumu, ka šādi nosauktās preces vai pakalpojumi ir iekļauti šīs klases alfabētiskajā sarakstā Nicas klasifikācijas redakcijā, kas bija spēkā iesniegšanas dienā. Šādu paziņojumu iesniedz Birojā līdz 2016. gada 24. septembrim, un tajā skaidri, precīzi un konkrēti norāda preces un pakalpojumus, uz ko skaidri neattiecas klašu virsrakstu apzīmējumu burtiskā nozīme un uz ko sākotnēji attiecās īpašnieka nolūks. Birojs veic piemērotus pasākumus, lai attiecīgi grozītu reģistru. Iespēja sniegt paziņojumu saskaņā ar šī punkta pirmo daļu neskar 15. panta, 42. panta 2. punkta, 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 57. panta 2. punkta piemērošanu. Uzskata, ka ES preču zīmes, par kurām otrajā daļā minētajā laikposmā nav iesniegts paziņojums, pēc šī laikposma beigām attiecas tikai uz precēm vai pakalpojumiem, uz ko skaidri attiecas to apzīmējumu burtiskā nozīme, kuri iekļauti attiecīgās klases virsrakstā. 9. Ja reģistrs tiek grozīts, izņēmuma tiesības, ko saskaņā ar 9. pantu piešķir ES preču zīme, neliedz trešām personām turpināt lietot preču zīmi saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, ja un ciktāl preču zīmes lietošana saistībā ar šīm precēm vai pakalpojumiem:
Turklāt reģistrā iekļauto preču vai pakalpojumu saraksta grozīšana nedod ES preču zīmes īpašniekam tiesības iebilst pret vēlāku preču zīmi vai iesniegt pieteikumu šādas preču zīmes paziņošanai par spēkā neesošu, ja un ciktāl:
|
29) |
regulas 29. pantu groza šādi:
|
30) |
regulas 30. pantu aizstāj ar šādu: “30. pants Prioritātes prasīšana 1. Prioritātes prasījumus iesniedz kopā ar ES preču zīmes pieteikumu, un tajos iekļauj agrākā pieteikuma datumu, numuru un valsti. Dokumentus, kas pamato prioritātes prasījumus, iesniedz trijos mēnešos pēc pieteikuma iesniegšanas dienas. 2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros ir precizēts, kāda veida dokumenti jāiesniedz saistībā ar prioritātes prasīšanu attiecībā uz kādu agrāku pieteikumu, ievērojot šā panta 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 163. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 3. Izpilddirektors var noteikt, ka dokumentos, kas jāiesniedz pieteikuma iesniedzējam, lai pamatotu prioritātes prasījumu, var iekļaut mazāk informācijas, nekā vajadzīgs atbilstoši precizējumam, kas pieņemts saskaņā ar 2. punktu, ar noteikumu, ka nepieciešamā informācija Birojam ir pieejama no citiem avotiem.”; |
31) |
regulas 33. pantu groza šādi:
|
32) |
regulas 34. pantu groza šādi:
|
33) |
regulas 35. pantu groza šādi:
|
34) |
regulas 36. pantu groza šādi:
|
35) |
regulas 37. pantu groza šādi:
|
36) |
regulas 38. pantu aizstāj ar šādu: “38. pants Meklēšanas ziņojums 1. Birojs pēc ES preču zīmes pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma, kad tas iesniedz pieteikumu, sagatavo Eiropas Savienības meklēšanas rezultātu ziņojumu (“ES meklēšanas rezultātu ziņojums”), minot atrastās agrākās ES preču zīmes vai ES preču zīmju pieteikumus, ko saskaņā ar 8. pantu var izmantot pret pieteiktās ES preču zīmes reģistrāciju. 2. Ja pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot ES preču zīmes pieteikumu, pieprasa, lai meklēšanas rezultātu ziņojumu sagatavo dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji un ja pieteikuma iesniegšanas nodevas nomaksāšanas termiņa laikā samaksāta atbilstoša meklēšanas nodeva, Birojs nekavējoties pārsūta ES preču zīmes pieteikuma kopiju katras tās dalībvalsts centrālajam rūpnieciskā īpašuma birojam, kura informējusi Biroju par savu lēmumu veikt meklēšanu savā preču zīmju reģistrā attiecībā uz ES preču zīmju pieteikumiem. 3. Katrs no dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem, kas minēti šā panta 2. punktā, sniedz meklēšanas rezultātu ziņojumu, kurā ir minētas vai nu jebkuras agrākas valsts preču zīmes, valsts preču zīmju pieteikumi vai saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem reģistrētas un attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs spēkā esošas preču zīmes, kuras ir atrastas un kuras saskaņā ar 8. pantu var izmantot pret pieteikumā minētās ES preču zīmes reģistrāciju, vai arī norādīts, ka meklēšanā nav atrastas šādas tiesības. 4. Birojs pēc apspriešanās ar valdi, kas paredzēta 124. pantā (“valde”), nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama minētajā ziņojumā un sīki izstrādātu kārtību. 5. Birojs maksā noteiktu summu katram centrālajam rūpnieciskā īpašuma birojam par katru meklēšanas rezultātu ziņojumu, ko birojs sniedzis saskaņā ar 3. punktu. Summu, kas visiem birojiem ir vienāda, nosaka budžeta komiteja, pieņemot lēmumu ar trīs ceturtdaļu dalībvalstu pārstāvju balsu vairākumu. 6. Birojs ES preču zīmes pieteikuma iesniedzējam pārsūta pieprasīto ES meklēšanas rezultātu ziņojumu un visus pieprasītos valsts meklēšanas rezultātu ziņojumus, kas saņemti. 7. Publicējot ES preču zīmes pieteikumu, Birojs informē visu agrāko ES preču zīmju īpašniekus vai ES preču zīmju pieteikumu iesniedzējus, kas minēti ES meklēšanas rezultātu ziņojumā, par to ka tiek publicēts ES preču zīmes pieteikums. Pēdējais minētais noteikums tiek piemērots neatkarīgi no tā, vai pieteikuma iesniedzējs ir lūdzis saņemt ES meklēšanas rezultātu ziņojumu, ja vien agrākās reģistrācijas vai pieteikuma īpašnieks nav lūdzis nesaņemt šādu paziņojumu.”; |
37) |
regulas 39. pantu groza šādi:
|
38) |
regulas 40. pantu aizstāj ar šādu: “40. pants Trešo personu apsvērumi 1. Jebkura fiziska vai juridiska persona un jebkura grupa vai organizācija, kas pārstāv izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, var Birojam iesniegt rakstiskus apsvērumus, norādot pamatus atbilstoši 5. un 7. pantam, kādēļ preču zīmi nebūtu jāreģistrē ex officio. Pirmajā daļā minētās personas, grupas vai organizācijas nav dalībnieki lietas izskatīšanā Birojā. 2. Trešo personu apsvērumus iesniedz pirms iebildumu iesniegšanas termiņa beigām vai, ja pret preču zīmi ir iesniegts iebildums, pirms galīgā lēmuma par iebildumu pieņemšanas. 3. Šā panta 1. punktā minētā iesniegšana neskar Biroja tiesības pēc paša iniciatīvas jebkurā laikā pirms reģistrēšanas, ja nepieciešams, atsākt absolūta pamata pārbaudi. 4. Šā panta 1. punktā minētos apsvērumus paziņo pieteikuma iesniedzējam, kas tos var komentēt.”; |
39) |
regulas 41. pantu groza šādi:
|
40) |
regulas 42. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma agrākas ES preču zīmes īpašnieks, kas iesniedzis savus iebildumus, apliecina, ka piecu gadu laikā, pirms ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas vai prioritātes datuma, agrākā ES preču zīme ir Savienībā faktiski lietota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta un ko šī persona uzskata par savu iebildumu pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās nelietošanas iemeslus, ar noteikumu, ka agrākā ES preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. Ja šāda apliecinājuma nav, iebildumus noraida. Ja agrākā ES preču zīme ir lietota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, uz ko tā ir reģistrēta, iebildumu izskatīšanas nolūkos uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai šīm precēm vai pakalpojumiem.”; |
41) |
regulā pievieno šādu pantu: “42.a pants Pilnvaru deleģēšana Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 163.a pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros ir precizētas detaļas par procedūrām iebildumu iesniegšanai un izskatīšanai, kas izklāstīti 41. un 42. pantā.”; |
42) |
regulas 43. pantā pievieno šādu punktu: “3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163.a pantu, lai precizētu sīki izstrādātu informāciju par procedūru, ar ko reglamentē pieteikumu grozīšanu.”; |
43) |
regulas 44. pantu groza šādi:
|
44) |
regulas 45. pantu aizstāj ar šādu: “45. pants Reģistrācija 1. Ja pieteikums atbilst šīs regulas prasībām un ja 41. panta 1. punktā noteiktajā termiņā nekādi iebildumi nav iesniegti vai ja visi iesniegtie iebildumi ir zaudējuši spēku atsaukuma, noraidījuma vai citas rīcības rezultātā, preču zīmi un 87. panta 2. punktā minētās ziņas ieraksta reģistrā. Reģistrāciju publicē. 2. Birojs izsniedz reģistrācijas apliecību. Minēto apliecību var izsniegt elektroniski. Birojs nodrošina apstiprinātas vai neapstiprinātas apliecības kopijas, un ja kopijas tiek izsniegtas kā citādi, nevis elektroniski, – ar noteikumu, ka ir samaksāta nodeva. 3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama šā panta 2. punktā minētajā reģistrācijas apliecībā, kā arī šīs apliecības formu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 163. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”; |
45) |
regulas 47. pantu aizstāj ar šādu: “47. pants Pagarināšana 1. ES preču zīmes reģistrāciju pagarina pēc ES preču zīmes īpašnieka vai tās skaidri pilnvarotas personas lūguma ar nosacījumu, ka samaksāta attiecīgā nodeva. 2. Birojs informē ES preču zīmes īpašnieku un visas personas, kam ir reģistrētas tiesības attiecībā uz šo ES preču zīmi, par reģistrācijas beigšanos vismaz sešus mēnešus iepriekš. Ja šī informācija netiek sniegta, Birojs atbildību neuzņemas un tas neietekmē reģistrācijas beigšanos. 3. Pagarināšanas pieprasījumu iesniedz sešu mēnešu laikā pirms reģistrācijas termiņa beigām. Pamatnodevu par pagarināšanu un – attiecīgā gadījumā – vienu vai vairākas nodevas par klasi attiecībā uz katru preču vai pakalpojumu klasi, kas pārsniedz pirmo, arī maksā šajā termiņā. Ja tā nenotiek, pieprasījumu var iesniegt un samaksu var veikt sešos mēnešos pēc reģistrācijas termiņa beigām ar noteikumu, ka šajā nākamajā termiņā samaksā papildu nodevu par nokavētu pagarināšanas nodevas maksājumu vai pagarināšanas pieteikuma novēlotu iesniegšanu. 4. Pagarināšanas pieprasījumā iekļauj šādus datus:
Ja 3. punktā minētais maksājums ir veikts, tiek uzskatīts, ka tas ir pagarināšanas pieprasījums, ar noteikumu, ka tajā ir visas norādes, kas vajadzīgas maksājuma mērķa noteikšanai. 5. Ja pieteikums ir iesniegts vai nodevas samaksātas tikai attiecībā uz dažām precēm vai pakalpojumiem, uz ko ES preču zīmi reģistrē, reģistrāciju pagarina tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem. Ja samaksāto nodevu nepietiek, lai aptvertu visas preču un pakalpojumu kategorijas, kam tiek pieprasīta pagarināšana, reģistrāciju pagarina, ja ir skaidrs, kura kategorija vai kategorijas ietveramas. Ja nav citu kritēriju, Birojs ņem vērā kategorijas klasifikācijas kārtībā. 6. Pagarinājums stājas spēkā nākošajā dienā pēc tam, kad beigusies esošā reģistrācija. Pagarinājumu reģistrē. 7. Ja pagarināšanas pieprasījumu iesniedz 3. punktā minētajā termiņā, bet nav izpildīti citi šajā pantā paredzētie nosacījumi attiecībā uz pagarināšanu, Birojs pieteikuma iesniedzēju informē par konstatētajiem trūkumiem. 8. Ja pagarināšanas pieprasījums netiek iesniegts vai tiek iesniegts pēc 3. punktā paredzētā termiņa beigām vai ja nodevas nav samaksātas vai ir samaksātas vienīgi pēc minētā termiņa beigām, vai ja 7. punktā minētie trūkumi netiek laboti minētajā termiņā, Birojs nosaka, ka reģistrācijas termiņš ir beidzies un attiecīgi par to informē ES preču zīmes īpašnieku. Ja lēmums ir kļuvis galīgs, Birojs zīmi svītro no reģistra. Anulēšana stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad beigusies spēkā esošā reģistrācija. Ja pagarināšanas nodevas ir samaksātas, bet reģistrāciju neatjauno, minētās nodevas atmaksā. 9. Par divām vai vairāk zīmēm var iesniegt vienu pagarināšanas pieprasījumu, ja par katru zīmi ir samaksātas nepieciešamās nodevas, ar noteikumu, ka katrā gadījumā īpašnieks vai pārstāvis ir tas pats.”; |
46) |
regulas 48. panta groza šādi:
|
47) |
pievieno šādu pantu: “48.a pants Vārda vai adreses maiņa 1. ES preču zīmes īpašnieka vārda vai adreses maiņu, kas nav ES preču zīmes mainīšana, ievērojot 48. panta 2. punktu, un kas nav ES preču zīmes pilnīgas vai daļējas nodošanas sekas, pēc īpašnieka lūguma iereģistrē reģistrā. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama lūgumā mainīt vārdu vai adresi saskaņā ar šā punkta pirmo daļu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 163. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 2. Lai mainītu vārdu vai adresi attiecībā uz divām vai vairākām viena un tā paša īpašnieka reģistrācijām, var iesniegt vienu lūgumu. 3. Ja prasības, kas reglamentē izmaiņu ierakstus, nav izpildītas, Birojs dara zināmu šo nepilnību ES preču zīmes īpašniekam. Ja nepilnību Biroja noteiktajā laikā nenovērš, Birojs lūgumu noraida. 4. Reģistrētā pārstāvja vārda vai adreses maiņai arī piemēro 1. līdz 3. punktu. 5. ES preču zīmju pieteikumiem piemēro 1. līdz 4. punktu. Izmaiņas tiek reģistrētas dokumentos, kurus Birojs glabā saistībā ar ES preču zīmju pieteikumu.”; |
48) |
regulas 49. pantu groza šādi:
|
49) |
regulas 50. pantu groza šādi:
|
50) |
regulas 53. panta 1. punktu groza šādi:
|
51) |
regulas 54. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem: “1. Ja ES preču zīmes īpašnieks piecus secīgus gadus ilgi ir piekritis, ka Savienībā izmanto vēlāku ES preču zīmi, zinādams par šādu lietošanu, viņam vairs nav tiesību, pamatojoties uz agrāku preču zīmi, iesniegt pieteikumu vēlākās preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem vēlāko preču zīmi izmanto, ja vien pieteikums vēlākās ES preču zīmes reģistrācijai nav iesniegts negodprātīgi. 2. Ja agrākas valsts preču zīmes īpašnieks, kā minēts 8. panta 2. punktā, vai cita agrāka apzīmējuma īpašnieks, kā minēts 8. panta 4. punktā, piecus secīgus gadus ilgi ir piekritis, ka vēlāku ES preču zīmi izmanto tajā dalībvalstī, kurā agrākā preču zīme vai cits agrākais apzīmējums ir aizsargāts, zinādams par šādu lietošanu, viņam vairs nav tiesību, pamatojoties uz agrāko preču zīmi vai citu agrāku apzīmējumu, iesniegt pieteikumu vēlākās preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuriem vēlāko preču zīmi izmanto, ja vien pieteikums vēlākās ES preču zīmes reģistrācijai nav iesniegts negodprātīgi.”; |
52) |
regulas 56. pantu groza šādi:
|
53) |
regulas 57. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Pēc ES preču zīmes īpašnieka lūguma agrākas ES preču zīmes īpašnieks, kas ir kāda no pusēm lietas izskatīšanas procesā par spēkā neesamību, iesniedz pierādījumus, ka piecu gadu laikā pirms pieteikuma par atzīšanu par spēkā neesošu iesniegšanas dienas agrākā ES preču zīme ir Savienībā patiesi lietota precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta un kurus agrākas ES preču zīmes īpašnieks uzskaita kā sava pieteikuma pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās nelietošanas iemeslus ar noteikumu, ka agrākā ES preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus. Ja ES preču zīmes pieteikuma iesniegšanas brīdī vai ES preču zīmes pieteikuma prioritātes datumā agrākā ES preču zīme ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus, agrākās ES preču zīmes īpašnieks turklāt iesniedz pierādījumus, ka tobrīd tika izpildīti 42. panta 2. punktā noteiktie nosacījumi. Ja šāda pierādījuma nav, pieteikumu par spēkā neesamības paziņošanu noraida. Ja agrākā ES preču zīme ir lietota tikai saistībā ar daļu preču vai pakalpojumu, kam tā ir reģistrēta, tad, lai izskatītu pieteikumu par spēkā neesamības paziņošanu, uzskata, ka tā ir reģistrēta tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.”; |
54) |
regulā iekļauj šādu pantu: “57.a pants Pilnvaru deleģēšana Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163.a pantu, sīki nosakot 56. un 57. pantā minētās procedūras, ar ko reglamentē ES preču zīmes atcelšanu un spēkā neesamības paziņošanu, kā arī uz aģenta vārda reģistrētas ES preču zīmes nodošanu, kas minēta 18. pantā.”; |
55) |
regulas 58. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Apelāciju var iesniegt par 130. panta a) līdz d) punktā un – attiecīgā gadījumā – minētā panta f) punktā norādīto Biroja lēmējiestāžu lēmumiem. Minētie lēmumi stājas spēkā tikai no 60. pantā minētā apelācijas perioda termiņa beigām. Apelācijas iesniegšanai ir apturošs efekts.”; |
56) |
regulas 60. pantu aizstāj ar šādu: “60. pants Termiņi un apelācijas veids 1. Paziņojumu par apelāciju rakstveidā iesniedz Birojā divu mēnešu laikā pēc lēmuma izziņošanas. Paziņojumu uzskata par iesniegtu tikai tad, kad ir samaksāta apelācijas nodeva. To iesniedz tās procedūras valodā, kurā pieņēma lēmumu, uz kuru attiecas apelācija. Četru mēnešu laikā pēc lēmuma izziņošanas iesniedz rakstveida paziņojumu, kurā izklāstīti apelācijas pamati. 2. Inter partes procesā atbildētājs savā atbildes rakstā var prasīt atcelt vai mainīt apstrīdēto lēmumu punktā, kurš nav minēts apelācijā. Šādam atbildētāja iesniegumam nav tiesisku seku, ja apelācijas iesniedzējs apelācijas procesu neturpina.”; |
57) |
regulas 62. pantu svītro; |
58) |
regulas 64. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Apelācijas padomes lēmumi stājas spēkā tikai no 65. panta 5. punktā minētā termiņa beigām vai, ja minētajā laikā ir celta prasība Vispārējā tiesā, no šādas prasības noraidīšanas brīža vai no brīža, kad Tiesā iesniegta apelācija par Vispārējās tiesas lēmuma noraidīšanu.”; |
59) |
regulas 65. pantu groza šādi:
|
60) |
pievieno šādu pantu: “65.a pants Pilnvaru deleģēšana Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163.a pantu, nosakot:
|
61) |
VIII sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu: “ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR EIROPAS SAVIENĪBAS KOLEKTĪVAJĀM PREČU ZĪMĒM UN SERTIFIKĀCIJAS ZĪMĒM”; |
62) |
pirms 66. panta iekļauj šādu iedaļas virsrakstu: “1. IEDAĻA ES kolektīvās preču zīmes”; |
63) |
regulas 66. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Regulas I līdz VII un IX līdz XIV sadaļu piemēro ES kolektīvajām preču zīmēm, ja šajā iedaļā nav noteikts citādi.”; |
64) |
regulas 67. pantu groza šādi:
|
65) |
regulas 69. pantu aizstāj ar šādu: “69. pants Trešo personu apsvērumi Ja Birojā saskaņā ar 40. pantu ir iesniegti rakstveida apsvērumi par ES kolektīvo preču zīmi, tie var būt balstīti uz attiecīgiem pamatiem par to, kādēļ pieteikums par ES kolektīvo preču zīmi ir noraidāms atbilstīgi 68. pantam.”; |
66) |
regulas 71. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Rakstiskus apsvērumus, kas sniegti saskaņā ar 69. pantu, var arī iesniegt attiecībā uz grozītiem noteikumiem, kas reglamentē preču zīmju lietošanu.”; |
67) |
VIII sadaļā pievieno šādu iedaļu: “2. IEDAĻA ES sertifikācijas zīmes 74.a pants Eiropas Savienības sertifikācijas zīmes 1. ES sertifikācijas zīme ir ES preču zīme, kuru kā tādu raksturo, kad iesniedz pieteikumu par to, un kura sniedz iespēju nošķirt preces vai pakalpojumus, ko zīmes īpašnieks ir sertificējis attiecībā uz materiālu, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas veidu, kvalitāti, precizitāti vai citu īpašību, izņemot ģeogrāfisko izcelsmi, no tādām precēm un pakalpojumiem, kas nav šādi sertificēti. 2. Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp institūcijas, iestādes un struktūras, kas ir publisko tiesību subjekti, var iesniegt ES sertifikācijas zīmes pieteikumu, ar noteikumu, ka šāda persona neveic darījumdarbību, kas saistīta ar sertificētu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu. 3. Regulas I līdz VII un IX līdz XIV sadaļu piemēro ES sertifikācijas zīmēm, ja šajā iedaļā nav noteikts citādi. 74.b pants Noteikumi, kas reglamentē ES sertifikācijas zīmes lietošanu 1. ES sertifikācijas zīmes pieteikuma iesniedzējs divu mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas datuma iesniedz noteikumus, kuri reglamentē sertifikācijas zīmes lietošanu. 2. Noteikumos, kas reglamentē lietošanu, precizē personas, kurām atļauts izmantot zīmi, īpašības, ko sertificē zīme, veidu, kādā sertifikācijas iestāde pārbauda minētās īpašības un uzrauga zīmes lietošanu. Minētajos noteikumos arī precīzi norāda zīmes lietošanas nosacījumus, tostarp sankcijas. 3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama šā panta 2. punktā minētajos noteikumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 163. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 74.c pants Pieteikuma noraidīšana 1. Papildus 36. un 37. pantā paredzētajam pamatiem ES preču zīmes pieteikuma atteikumam pieteikumu par ES sertifikācijas zīmi atsaka, ja nav izpildīti 74.a vai 74.b pantā paredzētie nosacījumi vai ja noteikumi, kas reglamentē tās lietošanu, ir pretēji sabiedriskajai kārtībai vai vispārpieņemtiem morāles principiem. 2. Pieteikumu par ES sertifikācijas zīmi noraida arī, ja sabiedrību iespējams maldināt attiecībā uz preču zīmes raksturu vai nozīmi, jo īpaši – ja to būtu iespējams uztvert citādi nekā sertifikācijas zīmi. 3. Pieteikumu nenoraida, ja iesniedzējs pēc noteikumu, kas reglamentē lietošanu, grozīšanas izpilda 1. un 2. punkta prasības. 74.d pants Trešo personu apsvērumi Ja Birojā saskaņā ar 40. pantu ir iesniegti rakstveida apsvērumi par ES sertifikācijas zīmi, tie var būt balstīti arī uz attiecīgiem pamatiem par to, kādēļ pieteikums par ES sertifikācijas zīmi būtu noraidāms atbilstīgi 74.c pantam. 74.e pants ES sertifikācijas zīmes lietošana ES sertifikācijas zīmes lietošana, ko veic ikviena persona, kas saskaņā ar 74.b pantā noteiktajiem lietošanas noteikumiem ir pilnvarota to darīt, notiek ar noteikumu, ka tiek izpildīti pārējie šajā regulā izklāstītie nosacījumi attiecībā uz ES preču zīmju lietošanu. 74.f pants Noteikumu, kas reglamentē zīmes lietošanu, grozīšana 1. ES sertifikācijas zīmes īpašnieks iesniedz Birojā visus noteikumus ar to grozījumiem, kas reglamentē zīmes lietošanu. 2. Grozījumus Reģistrā nemin, ja grozītie noteikumi neatbilst 74.b panta prasībām vai ietver kādu no 74.c pantā minētajiem atteikuma pamatiem. 3. Attiecībā uz grozītiem noteikumiem, kas reglamentē zīmes lietošanu, saskaņā ar 74.d pantu var iesniegt arī rakstiskus apsvērumus. 4. Šīs regulas piemērošanai grozījumi noteikumos, kas reglamentē zīmes lietošanu, stājas spēkā tikai no brīža, kad datus par grozījumiem ievada Reģistrā. 74.g pants Nodošana Atkāpjoties no 17. panta 1. punkta, ES sertifikācijas zīmi var nodot vienīgi personai, kas atbilst 74.a panta 2. punktā paredzētajām prasībām. 74.h pants Personas, kam ir tiesības celt prasību par pārkāpumiem 1. Vienīgi ES sertifikācijas zīmes īpašniekam vai personai, kuru viņš šajā nolūkā ir īpaši pilnvarojis, ir tiesības celt prasību par pārkāpumiem. 2. ES sertifikācijas zīmes īpašniekam ir tiesības prasīt kompensāciju to personu vārdā, kuras ir pilnvarotas lietot preču zīmi, ja šīs personas ir cietušas zaudējumus zīmes neatļautas lietošanas rezultātā. 74.i pants Atcelšanas pamati Papildus 51. pantā paredzētajiem atcelšanas pamatiem ES sertifikācijas zīmes īpašnieka tiesības atceļ, ja Birojs saņem attiecīgu pieteikumu vai pamatojoties uz pretprasību pārkāpuma procedūrā, ja ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:
74.j pants Spēkā neesamības pamati Papildus 52. un 53. pantā paredzētajiem spēkā neesamības pamatiem ES sertifikācijas zīmi, kas ir reģistrēta, pārkāpjot 74.c pantu, atzīst par spēkā neesošu, Birojam saņemot attiecīgu pieteikumu vai pamatojoties uz pretprasību pārkāpuma procedūrā, ja vien zīmes īpašnieks, grozot lietošanas noteikumus, nepanāk atbilstību 74.c pantam. 74.k pants Pārvēršana Neskarot 112. panta 2. punkta noteikumus, ES sertifikācijas zīmes vai reģistrētas ES sertifikācijas zīmes pieteikuma pārvēršana nenotiek, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos nav paredzēta garantijas vai sertifikācijas zīmju reģistrācija saskaņā ar 28. pantu Direktīvā (ES) 2015/2436”; |
68) |
regulas 75. pantu aizstāj ar šādu: “75. pants Biroja lēmumi un paziņojumi 1. Biroja lēmumos norāda to pamatojumu. To pamatā ir tikai tādi pamatojumi vai pierādījumi, par kuriem attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt savus apsvērumus. Ja Birojā tiek rīkota procesa mutiskā daļa, lēmumu var pasludināt mutiski. Pēc tam lēmumu pusēm paziņo rakstveidā. 2. Visos Biroja lēmumos, informācijā vai paziņojumos norāda Biroja struktūrvienību vai nodaļu, kā arī atbildīgās amatpersonas vai atbildīgo amatpersonu vārdu vai vārdus. Minētos dokumentus paraksta minētā amatpersona vai minētās amatpersonas, vai arī paraksta vietā uz tiem var būt iespiests vai uzspiests Biroja zīmogs. Izpilddirektors var noteikt, ka gadījumos, kad Biroja lēmumus, informāciju vai paziņojumus pārsūta pa telefaksu vai jebkuriem citiem tehniskiem sakaru līdzekļiem, atbildīgās Biroja struktūrvienības vai nodaļas un amatpersonas vai amatpersonu vārdu identificēšanai var izmantot arī citus līdzekļus, nevis zīmogu. 3. Biroja lēmumiem, kas ir pārsūdzami, pievieno rakstveida paziņojumu, kurā norādīts, ka jebkuru paziņojumu par apelāciju Birojam iesniedz rakstveidā divu mēnešu laikā pēc konkrētā lēmuma paziņošanas dienas. Paziņojumos pušu uzmanība ir pievērsta arī 58., 59. un 60. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Puses nevar pamatoties uz to, ka Birojs nav sniedzis informāciju par apelācijas procesa pieejamību.”; |
69) |
regulas 76. panta 1. punktā pievieno šādu teikumu: “Procedūrā atzīšanai par spēkā neesošu saskaņā ar 52. pantu Birojs pārbauda tikai pušu izvirzītos pamatus un argumentus.”; |
70) |
regulas 77. pantam pievieno šādu punktu: “4. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 163.a pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros ir precizēti sīki izstrādāti noteikumi par procesa mutisko daļu, tostarp sīki izstrādāts valodu izmantošanas režīms saskaņā ar 119. pantu.”; |
71) |
regulas 78. pantu groza šādi:
|
72) |
regulas 79. pantu aizstāj ar šādu: “79. pants Paziņošana 1. Birojs tieši informē attiecīgās personas par lēmumiem un pavēstēm, kā arī par visiem paziņojumiem vai citu informāciju, uz ko attiecināms termiņa ierobežojums vai par ko attiecīgās personas jāinformē atbilstoši citiem šīs regulas vai saskaņā ar šo regulu pieņemto aktu noteikumiem, vai kuru izziņošanu norīkojis izpilddirektors. 2. Izpilddirektors var noteikt, kādus dokumentus, izņemot lēmumus, uz ko attiecas apelācijas iesniegšanas termiņš, un pavēstes, paziņo ierakstītā vēstulē ar piegādes apstiprinājumu. 3. Paziņošanu var veikt, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp elektroniski. Precīzākas norādes par elektroniskiem līdzekļiem nosaka izpilddirektors. 4. Ja paziņošana ir veicama ar publisku paziņojumu, izpilddirektors nosaka veidu, kādā veic publisku paziņojumu, un nosaka vienu mēnesi ilga laikposma sākumu, pēc kura beigām dokumentu uzskata par paziņotu. 5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163.a pantu, lai noteiktu sīki izstrādātus paziņošanas noteikumus.”; |
73) |
regulā pievieno šādus pantus: “79.a pants Paziņojums par tiesību zaudēšanu Ja Birojs konstatē, ka tiesības ir zaudētas, pamatojoties uz šo regulu vai aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un nepieņemot nekādu lēmumu, tas informē attiecīgo personu saskaņā ar 79. pantu. Minētā persona var pieprasīt lēmumu attiecīgajā lietā divu mēnešu laikā pēc informācijas paziņošanas, ja tā uzskata, ka Biroja atzinums ir nepareizs. Birojs pieņem šādu lēmumu vienīgi gadījumā, ja tas nepiekrīt personai, kas to pieprasa; pretējā gadījumā Birojs groza savu atzinumu un informē par to personu, kura pieprasa lēmumu. 79.b pants Birojam sniedzamie paziņojumi 1. Paziņojumus Birojam var iesniegt elektroniskā veidā. Izpilddirektors nosaka, kādā mērā un ar kādiem tehniskiem nosacījumiem minētos paziņojumus var iesniegt elektroniskā veidā. 2. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 163.a pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros ir precizēti noteikumi par saziņas līdzekļiem, tostarp par elektroniskiem saziņas līdzekļiem, ko puses izmanto lietas izskatīšanā Birojā, un veidlapas, kuru pieejamību nodrošina Birojs. 79.c pants Termiņi 1. Termiņus nosaka pilnos gados, mēnešos, nedēļās vai dienās. Termiņa skaitījums sākas nākamajā dienā pēc attiecīgā notikuma. Termiņu ilgums nav īsāks par vienu mēnesi un garāks par sešiem mēnešiem. 2. Izpilddirektors pirms katra kalendārā gada sākuma nosaka dienas, kad Birojs dokumentu pieņemšanai ir slēgts vai kad Biroja atrašanās vietā nepiegādā parasto pastu. 3. Izpilddirektors nosaka pārtraukuma perioda ilgumu gadījumā, ja pasta piegāde dalībvalstī, kurā atrodas Birojs, vispār ir pārtraukta vai ja ir pārtraukta Biroja piekļuve pieļaujamajiem elektroniskajiem saziņas līdzekļiem. 4. Ja labu saziņu starp izskatāmās lietas pusēm un Biroju vai otrādi pārtrauc vai traucē ārkārtas notikumi, tādi kā dabas katastrofa vai streiks, Biroja izpilddirektors var noteikt, ka izskatāmās lietas pusēm, kuru pastāvīgā dzīvesvieta vai biroja juridiskā adrese atrodas attiecīgajā dalībvalstī vai kuras iecēlušas pārstāvi, kura uzņēmējdarbības vieta ir attiecīgajā dalībvalstī, visi termiņi, kas citos apstākļos būtu beigušies izpilddirektora noteikto notikumu sākšanās dienā vai pēc tās, tiek pagarināti līdz viņa noteiktai dienai. Nosakot minēto dienu, viņš novērtē, kad ārkārtas notikumi beigsies. Ja notikumi skar Biroja atrašanās vietu, izpilddirektora paziņojumā par traucējumu tiek norādīts, ka tas attiecas uz visām izskatāmās lietas pusēm. 5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163.a pantu, lai sīkāk noteiktu termiņu aprēķināšanu un ilgumu. 79.d pants Kļūdu un acīmredzamas pārskatīšanās labošana 1. Birojs savos lēmumos labo lingvistiskas vai transkripcijas kļūdas un acīmredzamas pārskatīšanās vai tehniskas kļūdas, ko tas ir pieļāvis, reģistrējot preču zīmi vai publicējot tās reģistrāciju pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas puses lūguma. 2. Ja kļūdu labošanu preču zīmes reģistrācijā vai reģistrācijas publikācijā lūdz īpašnieks, mutatis mutandis piemēro 48.a pantu. 3. Birojs publicē preču zīmes reģistrācijā un reģistrācijas publikācijā pieļauto kļūdu labojumus.”; |
74) |
regulas 80. pantu aizstāj ar šādu: “80. pants Lēmumu atcelšana 1. Ja Birojs reģistrā ir izdarījis ierakstu vai pieņēmis lēmumu, kurā ir skaidra Biroja izdarīta kļūda, tas nodrošina, lai ieraksts tiktu anulēts vai lēmums atcelts. Ja procesā ir tikai viena puse un ieraksts vai akts skar tās tiesības, anulēšanu vai atcelšanu nosaka pat tad, ja kļūda šai pusei nav bijusi skaidra. 2. Anulēšanu vai atcelšanu, kas minēta 1. punktā, pienākuma dēļ vai pēc vienas lietas izskatīšanā iesaistītās puses pieprasījuma nosaka nodaļa, kas izdarījusi ierakstu vai pieņēmusi lēmumu. Reģistra ieraksta anulēšana vai lēmuma atcelšana notiek viena gada laikā no dienas, kad reģistrā tika izdarīts ieraksts vai pieņemts minētais lēmums, pēc apspriešanās ar izskatāmās lietas pusēm un īpašnieku, kam ir attiecīgās reģistrā iekļautās ES preču zīmes tiesības. Birojs reģistrē visus šādas anulēšanas vai atcelšanas gadījumus. 3. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 163.a pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros ir precizēta lēmuma atcelšanas vai reģistra ieraksta anulēšanas procedūra. 4. Šis pants neskar pušu tiesības iesniegt apelāciju saskaņā ar 58. un 65. pantu vai iespēju labot kļūdas un acīmredzamas pārskatīšanās saskaņā ar 79.d pantu. Ja par Biroja lēmumu, kurā ir kļūda, ir iesniegta apelācija, apelācijas procesam zūd priekšmets, ja Birojs atsauc savu lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu. Pēdējā minētā gadījumā apelācijas iesniedzējam atmaksā apelācijas nodevu.”; |
75) |
regulas 82. pantu groza šādi:
|
76) |
regulā pievieno šādu pantu: “82.a pants Lietas izskatīšanas pārtraukšana 1. Lietas izskatīšanu Birojā pārtrauc:
2. Lietas izskatīšanu Birojā atsāk, tiklīdz ir noteikta tās personas identitāte, kas ir pilnvarota to turpināt. 3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163.a pantu, lai noteiktu sīki izstrādātus noteikumus lietas izskatīšanas atsākšanai Birojā.”; |
77) |
regulas 83. pantu aizstāj ar šādu: “83. pants Atsauce uz vispārējiem principiem Ja šajā regulā vai aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, nav noteikti procesuāli noteikumi, Birojs ievēro dalībvalstīs vispārēji atzītus procesuālo noteikumu principus.”; |
78) |
regulas 85. pantu groza šādi:
|
79) |
regulas 86. panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu: “Katra dalībvalsts izraugās vienu iestādi, kas atbildīga par 1. punktā minētā lēmuma autentiskuma pārbaudi, un paziņo tās kontaktinformāciju Birojam, Tiesai un Komisijai. Rīkojumu par lēmuma izpildi pievieno minētās iestādes lēmumam, un vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude.”; |
80) |
regulas 87. pantu aizstāj ar šādu: “87. pants ES Preču zīmju reģistrs 1. Birojs uztur ES Preču zīmju reģistru, kuru tas pastāvīgi atjaunina. 2. Reģistrā tiek iekļauti šādi ieraksti attiecībā uz ES preču zīmes pieteikumiem un reģistrāciju:
3. Reģistrā tiek ietverti arī šādi ieraksti ar katram pievienotu ieraksta izdarīšanas datumu:
4. Izpilddirektors var noteikt, ka Reģistrā ir ierakstāmas citas pozīcijas, kas nav minētas šā panta 2. un 3. punktā, saskaņā ar 123. panta 4. punktu. 5. Reģistru var uzturēt elektroniskā formā. Birojs vāc, kārto, publisko un uzglabā 2. un 3. punktā minētās pozīcijas, tostarp visus personas datus, 9. punktā paredzētajos nolūkos. Birojs dara reģistru viegli pieejamu publiskām pārbaudēm. 6. ES preču zīmes īpašniekam dara zināmas jebkādas izmaiņas Reģistrā. 7. Birojs nodrošina apstiprinātus vai neapstiprinātus Reģistra izrakstus, pēc pieprasījuma un ja ir samaksāta nodeva. 8. Datu apstrāde attiecībā uz 2. un 3. punktā minētajiem ierakstiem, tostarp jebkādu personas datu apstrāde, notiek šādos nolūkos:
9. Visi dati, tostarp personas dati, kas skar 2. un 3. punktā minētos ierakstus, ir uzskatāmi par esošiem sabiedrības interesēs, un tiem var piekļūt ikviena trešā persona. Juridiskās noteiktības dēļ ierakstus Reģistrā glabā nenoteiktu laiku.”; |
81) |
regulā pievieno šādus pantus: “87.a pants Datubāze 1. Papildus pienākumam uzturēt reģistru 87. panta nozīmē Birojs ievāc un elektroniskā datubāzē uzglabā visas ziņas, ko snieguši pieteikumu iesniedzēji vai ikviena cita puse procesos atbilstīgi šai regulai vai saskaņā ar to pieņemtiem aktiem. 2. Elektroniskā datubāzē var iekļaut personas datus, kas ir plašāki par datiem, kurus Reģistrā iekļauj saskaņā ar 87. pantu, ciktāl šādas ziņas ir vajadzīgas atbilstīgi šai regulai vai saskaņā ar to pieņemtiem aktiem. Šādu datu vākšanu, glabāšanu un apstrādi veic šādos nolūkos:
3. Izpilddirektors nosaka nosacījumus par piekļuvi elektroniskajai datubāzei un veidu, kādā tās saturu, kas nav šā panta 2. punktā minētie personas dati, bet ietver 87. pantā minētos datus, var padarīt pieejamu mašīnlasāmā formā, tostarp maksu par šādu piekļuvi. 4. Piekļuvi 2. punktā minētajiem personas datiem ierobežo un šādus datus nedara publiski pieejamus, ja vien attiecīgā puse nav devusi nepārprotamu piekrišanu. 5. Visus datus uzglabā nenoteiktu laiku. Tomēr attiecīgā puse var lūgt izņemt no datubāzes visus personas datus 18 mēnešos pēc preču zīmes spēkā esamības beigām vai attiecīgās inter partes procesa beigšanas. Attiecīgajai pusei ir tiesības jebkurā laikā iegūt neprecīzu vai kļūdainu datu labojumu. 87.b pants Tiešsaistes pieeja lēmumiem 1. Biroja lēmumus dara pieejamus tiešsaistē, lai pārredzamības un paredzamības nolūkā tie būtu pieejami plašākas sabiedrības informēšanai un apskatei. Jebkura puse lietas izskatīšanā, kuras rezultātā tiek pieņemts lēmums, var lūgt visu lēmumā iekļauto personas datu izņemšanu. 2. Birojs var dot tiešsaistes piekļuvi valstu un Savienības tiesu spriedumiem, kas saistīti ar tā uzdevumiem, lai palielinātu sabiedrības informētību intelektuālā īpašuma jautājumos un sekmētu prakses konverģenci. Birojs ievēro sākotnējās publicēšanas nosacījumus attiecībā uz personas datiem.”; |
82) |
regulas 88. pantu groza šādi:
|
83) |
pievieno šādu pantu: “88.a pants Lietu glabāšana 1. Birojs glabā lietas par visām procedūrām, kas ir saistītas ar ES preču zīmes pieteikumu vai ES preču zīmes reģistrāciju. Izpilddirektors nosaka formātu, kādā minētās lietas tiek glabātas. 2. Ja lietas tiek glabātas elektroniskā formātā, elektroniskās datnes vai to rezerves kopijas tiek glabātas neierobežotu laiku. No oriģināldokumentiem, kurus puses iesniegušas lietas izskatīšanā un kuri veido pamatu šādām elektroniskām datnēm, atbrīvojas pēc noteikta laikposma, kas pagājis pēc to saņemšanas Birojā un ko nosaka izpilddirektors. 3. Ja un tādā mērā, kādā lietas vai to daļas tiek glabātas kādā citā formātā, nevis elektroniski, tie dokumenti vai lietiskie pierādījumi, kas veido daļu šādās lietās, tiek glabāti vismaz piecus gadus no tā gada beigām, kurā pieteikums ir noraidīts vai atsaukts vai tiek uzskatīts par atsauktu, ES preču zīmes reģistrācijas termiņš pilnībā beidzas saskaņā ar 47. pantu, saskaņā ar 50. pantu ir reģistrēta pilnīga atteikšanās no ES preču zīmes vai ES preču zīme ir pilnībā dzēsta no Reģistra saskaņā ar 57. panta 6. punktu vai 100. panta 6. punktu.”; |
84) |
regulas 89. pantu aizstāj ar šādu: “89. pants Periodiskas publikācijas 1. Birojs periodiski publicē:
Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās publikācijas var veikt elektroniski. 2. Eiropas Savienības Preču Zīmju Biļetenu publicē tā un tik bieži, kā nosaka izpilddirektors. 3. Biroja “Oficiālo Vēstnesi” publicē Biroja valodās. Tomēr izpilddirektors var noteikt, ka dažas ziņas Biroja Oficiālajā Vēstnesī publicē visās Savienības oficiālajās valodās. 4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka:
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 163. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”; |
85) |
regulas 90. pantu groza šādi:
|
86) |
regulas 92. panta2. līdz 4. punktu aizstāj ar šādu: “2. Neskarot šā panta 3. punkta otro teikumu, fiziskas vai juridiskas personas, kam Eiropas Ekonomikas zonā nav pastāvīgās dzīvesvietas vai galvenās uzņēmējdarbības vietas, vai reāli pastāvoša rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmuma, Birojā tiek pārstāvētas saskaņā ar 93. panta 1. punktu visos šajā regulā noteiktajos procesos, izņemot pieteikuma par ES preču zīmi iesniegšanu. 3. Fizisku vai juridisku personu, kam Eiropas Ekonomikas zonā ir pastāvīgā dzīvesvieta, galvenā uzņēmējdarbības vieta vai reāli pastāvošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums, attiecībās ar Biroju var pārstāvēt tā darbinieks. Juridiskas personas darbinieks, uz ko attiecas šis punkts, var pārstāvēt arī citas juridiskas personas, kam ir saimnieciskas saites ar pirmo juridisko personu, pat ja šīm citām juridiskajām personām Eiropas Ekonomikas zonā nav ne pastāvīgās dzīvesvietas, ne galvenās uzņēmējdarbības vietas, ne arī reāli pastāvoša rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmuma. Darbinieki, kuri pārstāv personas šā punkta nozīmē, pēc Biroja vai attiecīgajā gadījumā pēc lietas dalībnieka lūguma tam iesniedz parakstītu pilnvaru, kas pievienojama dokumentiem.; 4. Ja ir vairāk par vienu pieteikuma iesniedzēju vai vairāk par vienu trešo personu, kas darbojas kopīgi, tiek iecelts kopējs pārstāvis.”; |
87) |
regulas 93. pantu groza šādi:
|
88) |
regulā pievieno šādu pantu: “93.a pants Pilnvaru deleģēšana Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163.a pantu, precizējot:
|
89) |
regulas X sadaļā 1. iedaļas nosaukumu aizstāj ar šādu: “Savienības noteikumu par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās piemērošana”; |
90) |
regulas 94. pantu groza šādi:
|
91) |
regulas 96. panta c) punktā vārdus “9. panta 3. punkta otrajā teikumā” aizstāj ar vārdiem “9.b panta 2. punktā”; |
92) |
regulas 99. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Prasībās, kas minētas 96. panta a) un c) punktā, prasība par ES preču zīmes atcelšanu, kas iesniegta citādi nekā pretprasības ceļā, ir pieņemama, ja atbildētājs norāda, ka preču zīmi varētu atcelt tādēļ, ka tā faktiski netika izmantota laikā, kad iesniegta prasība par pārkāpumiem.”; |
93) |
regulas 100. pantu groza šādi:
|
94) |
regulas 101. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Attiecībā uz visiem jautājumiem par preču zīmēm, ko šī regula neaptver, attiecīgā ES preču zīmju tiesa piemēro attiecīgos valsts tiesību aktus.”; |
95) |
regulas 102. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. ES preču zīmju tiesa saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem var arī piemērot pasākumus vai izdot rīkojumus, ko tā uzskata par piemērotiem, ņemot vērā lietas apstākļus.”; |
96) |
Nosaukumu “4. iedaļa Pārejas noteikums” un regulas 108. pantu svītro; |
97) |
regulas 113. pantu aizstāj ar šādu: “113. pants Pārvēršanas lūguma iesniegšana, publicēšana un pārsūtīšana 1. Pārvēršanas lūgums Birojā tiek iesniegts attiecīgajā laikposmā saskaņā ar 112. panta 4., 5. vai 6. punktu, un tajā tiek norādīti pārvēršanas iemesli saskaņā ar 112. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu, dalībvalstis, attiecībā uz kurām pārvēršana tiek lūgta, un preces un pakalpojumi, uz ko pārvēršana attiecas. Ja pārvēršanu prasa pēc neizdevušās reģistrācijas pagarināšanas, 112. panta 5. punktā paredzētais trīs mēnešu laikposms sākas nākamajā dienā pēc pēdējās dienas, kad saskaņā ar 47. panta 3. punktu vēl var iesniegt pagarināšanas pieteikumu. Pārvēršanas lūgumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta pārvēršanas nodeva. 2. Ja pārvēršanas lūgums ir saistīts ar ES preču zīmes pieteikumu, kas jau ir publicēts, vai ja pārvēršanas lūgums attiecas uz kādu ES preču zīmi, Reģistrā reģistrē visu šādu lūgumu saņemšanu, un pārvēršanas lūgums tiek publicēts. 3. Birojs pārbauda, vai prasītā pārvēršana atbilst nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā, jo īpaši 112. panta 1., 2., 4., 5. un 6. punktā, kā arī šā panta 1. punktā, skatot kopā ar oficiālajiem nosacījumiem, kas noteikti īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar šā panta 6. punktu. Ja nosacījumi, ar ko lūgums tiek reglamentēts, nav izpildīti, Birojs pieteikuma iesniedzēju informē par trūkumiem. Ja trūkumus nenovērš Biroja noteiktajā laikposmā, Birojs pārvēršanas lūgumu noraida. Ja piemēro 112. panta 2. punktu, Birojs pārvēršanas lūgumu kā nepieņemamu noraida vienīgi attiecībā uz tām dalībvalstīm, kurās saskaņā ar minēto noteikumu pārvēršana netiek pieļauta. Ja pārvēršanas nodeva nav samaksāta attiecīgajā triju mēnešu termiņā saskaņā ar 112. panta 4., 5. vai 6. punktu, Birojs informē pieteikuma iesniedzēju, ka pārvēršanas lūgums netiek uzskatīts par iesniegtu. 4. Ja Birojs vai ES Preču zīmes tiesa ir noraidījusi ES preču zīmes pieteikumu vai ir atzinusi ES preču zīmi par spēkā neesošu ar absolūtu pamatu, atsaucoties uz kādas dalībvalsts valodu, pārvēršanu saskaņā ar 112. panta 2. punktu nepieļauj attiecībā uz visām tām dalībvalstīm, kurās minētā valoda ir viena no oficiālajām valodām. Ja Birojs vai ES Preču zīmes tiesa ir noraidījusi ES preču zīmes pieteikumu vai ir atzinusi ES preču zīmi par spēkā neesošu ar absolūtu pamatu, ko uzskata par piemērojamu visā Savienībā, vai saistībā ar agrāku ES preču zīmi vai citām Savienības rūpnieciskā īpašuma tiesībām, pārvēršanu saskaņā ar 112. panta 2. punktu nepieļauj attiecībā uz visām dalībvalstīm. 5. Ja pārvēršanas lūgums atbilst šā panta 3. punktā minētajām prasībām, Birojs pārvēršanas lūgumu un 84. panta 2. punktā minētos datus pārsūta to dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem, kurās lūgums ir uzskatāms par pieņemamu, tostarp Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojam. Birojs pieteikuma iesniedzēju informē par pārsūtīšanas datumu. 6. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka:
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 163. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”; |
98) |
regulas 114. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Uz ES preču zīmes pieteikumu vai uz ES preču zīmi, kas nosūtīta saskaņā ar 113. pantu, neattiecas valsts tiesību aktu oficiālās prasības, kas atšķiras no prasībām, kuras noteiktas šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajos aktos, vai kas papildina tās.”; |
99) |
regulas 115. panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Birojs ir Savienības aģentūra.”; |
100) |
regulas 116. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Neskarot 1. punktu, Birojs var izmantot norīkotus valstu ekspertus vai citu personālu, kas nav nodarbināts Birojā. Valde pieņem lēmumu, paredzot noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz Biroju.”; |
101) |
regulas 117. pantā vārdus “Uz Biroju” aizstāj ar vārdiem “Uz Biroju un tā personālu”; |
102) |
regulas 119. pantu groza šādi:
|
103) |
regulas 120. panta 1. punktā vārdus “īstenošanas regula” aizstāj ar vārdiem “saskaņā ar šo regulu pieņemts akts”; |
104) |
regulas 122. pantu svītro; |
105) |
regulas 123. pantu aizstāj ar šādu: “123. pants Pārredzamība 1. Biroja rīcībā esošiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (17). 2. Valde pieņem sīki izstrādātus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu. 3. Lēmumus, ko Birojs pieņēmis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var apstrīdēt, vēršoties pie Eiropas ombuda vai ar prasību Eiropas Savienības Tiesā atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. un 263. pantā. 4. Uz personas datu apstrādi Birojā attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (18). (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.)." (18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).”." |
106) |
regulā pievieno šādu pantu: “123.a pants Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību Birojs piemēro drošības principus, kas paredzēti Komisijas drošības noteikumos Eiropas Savienības klasificētās informācijas (turpmāk “ESKI”) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzībai, kā izklāstīts Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443 (19) un Komisijas Lēmumā 2015/444 (20). Drošības principi cita starpā aptver noteikumus par šādas informācijas apmaiņu, apstrādi un glabāšanu. (19) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.)." (20) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).”;" |
107) |
regulas XII sadaļā pievieno šādu iedaļu: “1.a IEDAĻA Biroja uzdevumi un sadarbība konverģences veicināšanai 123.b pants Biroja uzdevumi 1. Birojam ir šādi uzdevumi:
2. Veicot Birojam 1. punktā paredzētos uzdevumus, tas sadarbojas ar institūcijām, iestādēm, struktūrām, rūpnieciskā īpašuma birojiem, starptautiskām un nevalstiskām organizācijām. 3. Birojs var sniegt brīvprātīgus mediācijas pakalpojumus, lai palīdzētu pusēm panākt mierizlīgumu. 123.c pants Sadarbība prakses un instrumentu konverģences veicināšanai 1. Birojs, dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs savstarpēji sadarbojas, lai veicinātu prakses un instrumentu konverģenci preču zīmju un dizainparaugu jomā. Neskarot 3. punktu, minētā sadarbība jo īpaši attiecas uz šādām darbības jomām:
2. Pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, valde definē un koordinē Savienības un dalībvalstu interešu projektus saistībā ar 1. un 6. punktā minētajām jomām un aicina dalībvalstu centrālos rūpnieciskā īpašuma birojus un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroju piedalīties minētajos projektos. Projekta definīcijā iekļauj katra dalībvalstu rūpnieciskā īpašuma biroja, kas piedalās, Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja un Biroja konkrētās saistības un atbildību. Birojs apspriežas ar lietotāju pārstāvjiem, jo īpaši projektu definēšanas un to rezultātu izvērtēšanas posmos. 3. Dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs var nepiedalīties, ierobežot vai uz laiku apturēt savu sadarbību projektos, kas minēti 2. punkta pirmajā daļā. Izmantojot pirmajā daļā paredzētās iespējas, dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs iesniedz Birojam rakstisku paziņojumu, kurā izskaidro savu lēmumu iemeslus. 4. Kad tie uzņēmušies saistības piedalīties konkrētos projektos, dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs, neskarot 3. punktu, efektīvi piedalās projektos, kas minēti 2. punktā, lai nodrošinātu to attīstību, darbību, savietojamību un atjaunināšanu. 5. Birojs sniedz finansiālu atbalstu 2. punktā minētajiem projektiem tādā mērā, kas nepieciešams, lai 4. punkta vajadzībām nodrošinātu dalībvalstu centrālo rūpnieciskā īpašuma biroju un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja efektīvu līdzdalību minētajos projektos. Finansiālu atbalstu var sniegt dotāciju veidā un kā ieguldījumus natūrā. Kopējais finansējuma apjoms nepārsniedz 15 % no Biroja gada ienākumiem. Dotāciju saņēmēji ir dalībvalstu centrālie rūpnieciskā īpašuma biroji un Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojs. Dotācijas var piešķirt bez uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar finanšu noteikumiem, ko piemēro Birojam, un dotāciju procedūru principiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (24) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (25). 6. Birojs un dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes brīvprātīgi savstarpēji sadarbojas, lai sekmētu informētības palielināšanu saistībā ar preču zīmju sistēmu un viltošanas apkarošanu. Šāda sadarbība ietver projektus, kuru mērķis jo īpaši ir īstenot noteiktos standartus un praksi, kā arī organizēt izglītības un apmācības aktivitātes. Finansiālais atbalsts minētajiem projektiem ir daļa no kopējā finansējuma, kas minēts 5. punktā. Šā panta 2. līdz 5. punktu piemēro mutatis mutandis. (21) Padomes Regula (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.)." (22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 386/2012 (2012. gada 19. aprīlis) par tādu uzdevumu uzticēšanu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes un dizainparaugi), kuri saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, tostarp par publiskā un privātā sektora pārstāvju sapulcēšanu Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrā (OV L 129, 16.5.2012., 1. lpp.)." (23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/28/ES (2012. gada 25. oktobris) par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem (OV L 299, 27.10.2012., 5. lpp.)." (24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.)." (25) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).”;" |
108) |
XII sadaļas 2. un 3. iedaļu aizstāj ar šādām: “2. IEDAĻA Valde 124. pants Valdes funkcijas 1. Neskarot Budžeta komitejas funkcijas, kā norādīts 5. iedaļā, valdei ir šādas funkcijas:
2. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 142. pantu valde pieņem lēmumu, kas balstās uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus minēto iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt citai personai. Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora citai personai deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav izpilddirektors. 125. pants Valdes sastāvs 1. Valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji, viens Eiropas Parlamenta pārstāvis un to attiecīgie aizstājēji. 2. Atbilstīgi valdes reglamentam valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti. 126. pants Valdes priekšsēdētājs 1. Valde no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizvieto priekšsēdētāju, ja to kaut kas kavē izpildīt savus pienākumus. 2. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi. Tomēr, ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru termiņa laikā beidzas viņu dalība valdē, tajā pašā dienā automātiski beidzas arī viņu amata pilnvaru termiņš. 127. pants Sanāksmes 1. Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. 2. Izpilddirektors piedalās apspriedēs, ja vien valde nav nolēmusi citādi. 3. Valde kārtējās sapulces sasauc vismaz reizi gadā. Papildus to sasauc pēc priekšsēdētāja ierosinājuma vai pēc Komisijas vai vienas trešdaļas dalībvalstu pieprasījuma. 4. Valde pieņem reglamentu. 5. Valde pieņem lēmumus ar tās locekļu absolūtu vairākumu. Tomēr to lēmumu pieņemšanai, ko valde ir pilnvarota pieņemt saskaņā ar 124. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 126. panta 1. punktu un 129. panta 2. un 4. punktu, ir nepieciešamas divas trešdaļas locekļu balsu vairākuma. Abos gadījumos katram loceklim ir viena balss. 6. Valde var uzaicināt novērotājus piedalīties tās sanāksmēs. 7. Birojs nodrošina valdi ar sekretariātu. 3. IEDAĻA Izpilddirektors 128. pants Izpilddirektora funkcijas 1. Biroju vada izpilddirektors. Izpilddirektors atskaitās valdei. 2. Neskarot Komisijas, valdes un Budžeta komitejas pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, rīkojas neatkarīgi un nelūdz un nepieņem instrukcijas no nevienas valdības vai citas iestādes. 3. Izpilddirektors ir Biroja juridiskais pārstāvis. 4. Izpilddirektors veic jo īpaši šādas funkcijas, ko var deleģēt:
5. Izpilddirektoram palīdz viens vai vairāki izpilddirektora vietnieki. Ja izpilddirektors ir prombūtnē vai nav pieejams, izpilddirektora vietnieks vai viens no izpilddirektora vietniekiem aizvieto viņu saskaņā ar valdes noteikto procedūru. 129. pants Izpilddirektora iecelšana amatā un atcelšana no amata un pilnvaru laika pagarināšana 1. Izpilddirektoru pieņem darbā kā Biroja pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu. 2. Izpilddirektoru ieceļ Padome ar vienkāršu balsu vairākumu no valdes ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras. Pirms iecelšanas valdes izraudzīto kandidātu var uzaicināt teikt uzrunu jebkurai kompetentai Eiropas Parlamenta komitejai un atbildēt uz tās locekļu jautājumiem. Lai ar izpilddirektoru noslēgtu līgumu, Biroju pārstāv valdes priekšsēdētājs. Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai pamatojoties uz Padomes lēmumu, kura rīkojas pēc valdes priekšlikuma. 3. Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām valde veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma izvērtējumu un turpmākos Biroja uzdevumus un problēmjautājumus. 4. Padome, ņemot vērā 3. punktā minēto novērtējumu, var vienreiz pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. 5. Izpilddirektors, kura pilnvaru laiks ir pagarināts, sava amata kopējā termiņa beigās nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu. 6. Izpilddirektora vietnieku vai vietniekus ieceļ amatā vai atceļ no amata kā paredzēts 2. punktā pēc apspriešanās ar izpilddirektoru un attiecīgajā gadījumā iecelto izpilddirektoru. Izpilddirektora vietnieka amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Padome pēc apspriešanās ar izpilddirektoru to var pagarināt vienu reizi, bet ne vairāk kā uz pieciem gadiem.”; |
109) |
regulas 130. pantu groza šādi:
|
110) |
regulas 131. pantā atsauci uz “36., 37. un 68. pantu” aizstāj ar “36., 37., 68. un 74.c pantu.”; |
111) |
regulas 132. panta 2. punktu groza šādi:
|
112) |
regulas 133. pantu aizstāj ar šādu: “133. pants Struktūrvienība, kas atbild par Reģistru 1. Struktūrvienība, kas atbild par Reģistru, ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Reģistra ierakstiem. 2. Tā ir arī atbildīga par 93. panta 2. punktā minētā profesionālo pārstāvju saraksta uzturēšanu. 3. Šīs struktūrvienības lēmumus pieņem viens loceklis.”; |
113) |
regulas 134. pantu groza šādi:
|
114) |
regulā iekļauj šādu pantu: “134.a pants Vispārēja kompetence Šajā regulā noteiktos lēmumus, kas nav pārbaudītāja, iebildumu nodaļas, anulēšanas nodaļas vai struktūrvienības, kas atbild par Reģistru, kompetencē, pieņem jebkura amatpersona vai vienība, ko šajā nolūkā ir iecēlis izpilddirektors.”; |
115) |
regulas 135. pantu groza šādi:
|
116) |
regulas 136. pantu aizstāj ar šādu: “136. pants Apelācijas padomju locekļu neatkarība 1. Apelācijas padomju prezidentu un padomju priekšsēdētājus ieceļ uz piecu gadu termiņu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 129. pantā izpilddirektora iecelšanai. Šā termiņa laikā viņus neatceļ no amata, ja vien šādai atcelšanai nav nopietnu pamatu, un ja Tiesa pēc tās iestādes pieteikuma, kas viņus iecēlusi, nepieņem šādu lēmumu. 2. Apelācijas padomju prezidenta pilnvaru termiņu pēc iepriekšēja pozitīva viņa snieguma izvērtējuma, ko veic valde, var vienu reizi pagarināt uz papildu piecu gadu laikposmu vai līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, ja šis vecums pienāk jaunā pilnvaru termiņa laikā. 3. Padomju priekšsēdētāju pilnvaru termiņus pēc iepriekšēja pozitīva viņu snieguma izvērtējuma, ko veic valde pēc apspriešanās ar apelācijas padomju prezidentu, var pagarināt uz papildu piecu gadu laikposmu vai līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, ja šis vecums pienāk jaunā pilnvaru termiņa laikā. 4. Apelācijas padomju prezidentam ir šādas vadības un organizatoriskās funkcijas:
Apelācijas padomju prezidents vada Lielo padomi. 5. Apelācijas padomju locekļus ieceļ valde uz piecu gadu termiņu. Viņu pilnvaru termiņus pēc iepriekšēja pozitīva viņu snieguma izvērtējuma, ko veic valde, un pēc apspriešanās ar Apelācijas padomju prezidentu, var pagarināt uz papildu piecu gadu laikposmu vai līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai, ja šis vecums pienāk jaunā pilnvaru termiņa laikā. 6. Apelācijas padomju locekļus neatceļ no amata, ja vien šādai atcelšanai nav nopietnu pamatu un ja Tiesa šajā sakarā nepieņem lēmumu pēc tam, kad valde nodevusi tai lietu pēc Apelācijas padomju prezidenta ieteikuma, apspriedusies ar tās padomes priekšsēdētāju, kuras sastāvā ir attiecīgais loceklis. 7. Apelācijas padomju prezidents un Apelācijas padomju priekšsēdētāji un locekļi ir neatkarīgi. Pieņemot lēmumus, viņus nesaista nekādi norādījumi. 8. Lēmumi, ko Lielā padome pieņem par apelācijām, vai atzinumi par juridiskiem jautājumiem, kurus tai adresējis izpilddirektors, saskaņā ar 135. pantu, ir saistoši Biroja lēmējiestādēm, kas minētas 130. pantā. 9. Apelācijas padomju prezidents un Apelācijas padomju priekšsēdētāji un locekļi nav iebildumu nodaļas, struktūrvienības, kas atbild par Reģistru, vai anulēšanas nodaļas pārbaudītāji vai locekļi.”; |
117) |
regulā iekļauj šādu pantu: “136.a pants Apelācijas padomju un Lielās padomes prezidijs 1. Prezidijā ir Apelācijas padomju prezidents, kurš to vada, padomju priekšsēdētāji un padomju locekļi, ko uz katru kalendāro gadu no sava vidus ievēl visi padomju locekļi, izņemot Apelācijas padomju prezidentu un padomju priekšsēdētājus. Šādi ievēlēto padomju locekļu skaits ir viena ceturtā daļa no padomju locekļu skaita, izņemot Apelācijas padomju prezidentu un padomju priekšsēdētājus, vajadzības gadījumā minēto skaitu noapaļojot. 2. Regulas 135. panta 2. punktu minēto Lielo padomi veido deviņi locekļi, tostarp Apelācijas padomju prezidents, padomju priekšsēdētāji, attiecīgā gadījumā referents, kas iecelts pirms nodošanas Lielajai padomei, un locekļi, kas rotācijas kārtībā izvēlēti no saraksta, kurā ir visu Apelācijas padomju locekļu vārdi, izņemot Apelācijas padomju prezidentu un padomju priekšsēdētājus.”; |
118) |
regulā iekļauj šādu pantu: “136.b pants Pilnvaru deleģēšana Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163.a pantu, lai sniegtu sīkāku informāciju par Apelācijas padomju organizāciju, tostarp Prezidija izveidi un lomu, Lielās padomes sastāvu un noteikumiem par tai iesniedzamajiem atzinuma pieprasījumiem, un nosacījumiem, atbilstoši kuriem lēmumus pieņem viens loceklis saskaņā ar 135. panta 2. un 5. punktu.”; |
119) |
regulā iekļauj šādu pantu: “137.a pants Mediācijas centrs 1. Regulas 123.b panta 3. punkta nolūkā Birojs var izveidot Mediācijas centru (“centrs”). 2. Ikviena fiziska vai juridiska persona var izmantot centra pakalpojumus brīvprātīgi, lai, savstarpēji vienojoties, rastu mierizlīgumu strīdiem, pamatojoties uz šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 6/2002. 3. Puses var izmantot mediāciju uz kopīga pieprasījuma pamata. Pieprasījumu neuzskata par iesniegtu, kamēr nav samaksāta attiecīgā maksa. Izpilddirektors nosaka iekasējamo summu saskaņā ar 144. panta 1. punktu. 4. Tādu strīdu gadījumā, kuros ir aizsākts process iebildumu nodaļās, anulēšanas nodaļās vai Biroja Apelāciju padomēs, kopīgs pieprasījums veikt mediāciju var tikt iesniegts jebkurā laikā pēc tam, kad ir iesniegts paziņojums par iebildumiem, pieteikums par atcelšanu vai pieteikums par atzīšanu par spēkā neesošu, vai apelācijas paziņojums pret iebildumu nodaļas vai anulēšanas nodaļas lēmumiem. 5. Konkrēto procesu aptur un termiņi, izņemot piemērojamās nodevas samaksas termiņu, tiek apturēti no dienas, kurā iesniegts kopīgais mediācijas pieprasījums. Termiņi turpinās no dienas, kad tiek atsākts process. 6. Puses tiek aicinātas no 12. punktā minētā saraksta kopīgi iecelt mediatoru, kas ir apliecinājis, ka pārvalda konkrēto mediācijas valodu. Ja puses neieceļ mediatoru 20 dienu laikā pēc aicinājuma to darīt, mediāciju uzskata par neizdevušos. 7. Puses kopā ar mediatoru mediācijas nolīgumā vienojas par sīki izstrādātu mediācijas kārtību. 8. Mediators izbeidz mediācijas procesu vai nu tiklīdz puses panāk vienošanos par izlīgumu, viena puse paziņo, ka vēlas mediāciju izbeigt, vai mediators konstatē, ka pusēm nav izdevies panākt šādu vienošanos. 9. Mediators informē puses, kā arī attiecīgo Biroja instanci, tiklīdz mediācijas process ir izbeigts. 10. Mediācijas laikā veiktās diskusijas un sarunas ir konfidenciālas visām mediācijā iesaistītajām personām, jo īpaši mediatoram, pusēm un to pārstāvjiem. Visi dokumenti un informācija, kas iesniegti mediācijas laikā, tiek glabāti atsevišķi un nav daļa no dokumentiem jebkurā citā Biroja procesā. 11. Mediācija tiek veikta vienā no Savienības oficiālajām valodām, par ko vienojas puses. Ja mediācija attiecas uz strīdiem, ko izskata Birojs, mediācija notiek Biroja procesu valodā, ja vien puses nav vienojušās citādi. 12. Birojs izveido sarakstu ar mediatoriem, kas palīdz pusēm risināt strīdus. Mediatori ir neatkarīgi un ar atbilstīgu kvalifikāciju un pieredzi. Sarakstā var iekļaut mediatorus, kas ir nodarbināti Birojā, un tādus, kuri nav šādi nodarbināti. 13. Mediatori ir neatkarīgi savu pienākumu veikšanā un iecelšanas brīdī deklarē jebkuru reālu vai šķietamu interešu konfliktu. Biroja lēmējiestāžu locekļi, kas minēti 130. pantā, nepiedalās mediācijā attiecībā uz lietu, kurā:
14. Mediatori nepiedalās kā Biroja lēmējiestāžu locekļi, kas minēti 130. pantā, procesos, kuri atsākti pēc neveiksmīgas mediācijas. 15. Birojs var sadarboties ar citām atzītām valsts vai starptautiskām struktūrām, kas nodarbojas ar mediāciju.”; |
120) |
regulas 138. pantu aizstāj ar šādu: “138. pants Budžeta komiteja 1. Budžeta komitejai ir funkcijas, kas tai piešķirtas ar šo iedaļu. 2. Regulas 125. pants un126. pants, un 127. panta 1. līdz 4. punkts un 5. punkts, ciktāl tas attiecas uz priekšsēdētāja un tā vietnieka ievēlēšanu un 6. un 7. punkts mutatis mutandis attiecas uz Budžeta komiteju. 3. Budžeta komiteja pieņem lēmumus ar tās locekļu absolūtu vairākumu. Tomēr attiecībā uz lēmumiem, ko Budžeta komiteja ir pilnvarota pieņemt atbilstoši 140. panta 3. punktam un 143. pantam, ir nepieciešams divu trešdaļu tās locekļu vairākums. Abos gadījumos katram loceklim ir viena balss.”; |
121) |
regulas 139. pantu aizstāj ar šādu: “139. pants Budžets 1. Biroja ieņēmumu un izdevumu aplēses sagatavo katram finanšu gadam, un tās norāda Biroja budžetā, un katrs finanšu gads atbilst kalendārajam gadam. 2. Budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvaroti. 3. Neskarot citus ienākumu veidus, ienākumi ietver kopējās maksas, kas maksājamas atbilstīgi šīs regulas -I pielikumam, kopējās maksas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 6/2002, kopējās maksas, kas saskaņā ar šīs regulas 145. pantā minēto Madrides Protokolu maksājamas par starptautisko reģistrāciju, ko attiecina uz Savienību, un citus maksājumus, ko izdara Madrides Protokola līgumslēdzējām pusēm, kopējās maksas, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 6/2002 106.c pantā minēto Ženēvas Aktu maksājamas par starptautisko reģistrāciju, ko attiecina uz Savienību, un citus maksājumus, ko izdara Ženēvas Akta līgumslēdzējām pusēm, un, ciktāl tas vajadzīgs, subsīdiju, kas ierakstīta īpašā Savienības vispārējā budžeta pozīcijā Komisijas iedaļā. 4. Katru gadu Birojs kompensē izmaksas, kas dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem, Beniluksa valstu Intelektuālā īpašuma birojam un visām citām attiecīgām iestādēm, kuras jāizvirza dalībvalstīm, ir radušās tādēļ, ka tie, īstenojot ES preču zīmju sistēmas funkcijas, veic konkrētus uzdevumus saistībā ar šādiem pakalpojumiem un procedūrām:
5. Kopējā izmaksu kompensācija, kas noteikta 4. punktā atbilst 5 % no Biroja gada ienākumiem. Neskarot šā punkta trešo apakšpunktu, valde pēc Biroja ierosinājuma un pēc apspriešanās ar Budžeta komiteju nosaka sadalījuma principu, pamatojoties uz šādiem taisnīgiem, vienlīdzīgiem un atbilstīgiem rādītājiem:
Lai pamatotu 4. punktā minētās izmaksas, dalībvalstis līdz katra gada 31. martam Birojam iesniedz statistikas datus par pagājušo gadu, kuri apliecina šā apakšpunkta pirmās daļas a) līdz d) punktā minētos rādītājus un kurus iekļauj priekšlikumā valdei. Pamatojoties uz vienlīdzības principu, uzskata, ka izmaksas, kas radušās 4. punktā minētajām struktūrām, katrā dalībvalstī atbilst vismaz 2 % no kopējās šajā punktā paredzētās kompensācijas. 6. Biroja pienākums kompensēt 4. punktā minētās izmaksas, kas radušās attiecīgajā gadā, tiek piemērots tikai tādā apmērā, lai minētajā gadā nerastos budžeta deficīts. 7. Budžeta pārpalikuma gadījumā un neskarot 10. punktu, valde pēc Biroja ierosinājuma un pēc apspriešanās ar Budžeta komiteju var palielināt 5. punkta minēto procentuālo daļu līdz maksimāli 10 % no Biroja gada ienākumiem. 8. Neskarot šā panta 4. līdz 7. un 10. punktu un 123.b un 123.c pantu, gadījumā, ja piecus gadus pēc kārtas ir izveidojies būtisks pārpalikums, Budžeta komiteja pēc Biroja ierosinājuma un saskaņā ar 124. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto gada darba programmu un daudzgadu stratēģisko programmu ar divu trešdaļu balsu vairākumu lemj par pārpalikuma, kas radies no 2016. gada 23. marta, pārskaitīšanu Savienības budžetā. 9. Birojs divreiz gadā sagatavo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par savu finansiālo stāvokli, tostarp par finanšu operācijām, kas veiktas saskaņā ar 123.c panta 5. un 6. punktu un 139. panta 5. un 7. punkta. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija pārskata Biroja finansiālo stāvokli. 10. Birojs paredz rezervju fondu, kas aptver darbības izmaksas viena gada garumā, lai nodrošinātu tā darbības nepārtrauktību un uzdevumu izpildi.”; |
122) |
regulā iekļauj šādu pantu: “141.a pants Krāpšanas apkarošana 1. Lai palīdzētu apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (26), Birojs pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un, izmantojot veidlapu minētā nolīguma pielikumā, pieņem piemērotus noteikumus, kas attiecas uz visiem Biroja darbiniekiem. 2. Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt gan dokumentu revīzijas, gan klātienes revīzijas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Biroja saņēmuši Savienības līdzekļus. 3. OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp klātienes pārbaudes un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (27), lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kura ietekmē Savienības finansiālās intereses saistībā ar Biroja finansētu dotāciju vai līgumu. 4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, Biroja sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju līgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos jābūt ietvertiem noteikumiem, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar savu attiecīgo kompetenci. 5. Budžeta komiteja pieņem stratēģiju krāpšanas apkarošanai, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus. (26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.)." (27) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).”." |
123) |
regulas 144. pantu aizstāj ar šādu: “144. pants Nodevas un maksas un termiņi 1. Izpilddirektors nosaka summu, kas tiek pieprasīta par jebkuriem pakalpojumiem, ko sniedzis Birojs, izņemot -I. pielikumā minētos, kā arī summu, kas tiek pieprasīta par Eiropas Savienības Preču zīmju biļetenu, Biroja “Oficiālo Vēstnesi” un jebkurām citām Biroja izdotām publikācijām. Maksu summas izsaka euro un publicē Biroja Oficiālajā Vēstnesī. Katras maksas apmērs nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai segtu Birojam radušās izmaksas, sniedzot konkrēto pakalpojumu. 2. Nodevas un maksas, attiecībā uz kurām termiņš šajā regulā nav noteikts, maksā datumā, kad saņemts pieprasījums sniegt pakalpojumu, par kuru jāmaksā nodeva vai maksa. Ar Budžeta komitejas piekrišanu izpilddirektors var noteikt, kurš no pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem nav atkarīgs no attiecīgās nodevas vai maksas iepriekšēja maksājuma.”; |
124) |
regulā iekļauj šādus pantus: “144.a pants Nodevu un maksu samaksa 1. Nodevas un maksas, kas maksājamas Birojam, maksā, iemaksājot tās Birojam piederošā bankas kontā vai pārskaitot tās uz šo kontu. Ar Budžeta komitejas piekrišanu izpilddirektors var noteikt, kādas konkrētas maksājumu metodes, kas nav paredzētas punkta pirmajā daļā, var izmantot, jo īpaši maksājumus ar noguldījumiem Biroja norēķinu kontos. Saskaņā ar punkta otro daļu pieņemtos lēmumus publicē Biroja Oficiālajā Vēstnesī. Visi maksājumi, tostarp tie, ko veic, izmantojot jebkuru citu maksājuma metodi, kas noteikta saskaņā ar punkta otro daļu, tiek veikti euro. 2. Veicot visus maksājumus, norāda tās personas vārdu, kas veic attiecīgo maksājumu, un ietver vajadzīgo informāciju, lai Birojs nekavējoties varētu noteikt maksājuma mērķi. Jo īpaši norāda šādu informāciju:
3. Ja 2. punktā minētā maksājuma mērķi nevar uzreiz noteikt, Birojs pieprasa personai, kas veic maksājumu, rakstiski paziņot par šo mērķi Biroja noteiktajā laikposmā. Ja minētā persona laikus neizpilda šo prasību, uzskata, ka maksājums nav veikts. Samaksāto summu atmaksā. 144.b pants Datums, ko uzskata par maksājuma datumu 1. Regulas 144.a panta 1. punkta pirmajā daļā minētajos gadījumos par datumu, kad veikts maksājums Birojam, uzskata datumu, kurā maksājuma vai pārskaitījuma summa ir faktiski ieskaitīta Birojam piederošā bankas kontā. 2. Ja var izmantot 144.a panta 1. punkta otrajā daļā minētās maksājumu metodes, izpilddirektors nosaka datumu, kas uzskatāms par tādu, kurā šādi maksājumi Birojam ir veikti. 3. Ja saskaņā ar 1. un 2. punktu nodevas maksājumu neuzskata par veiktu līdz laikam, kad beidzies tās samaksas termiņš, šo termiņu uzskata par ievērotu, ja Birojam ir sniegti pierādījumi par to, ka personas, kas veikušas maksājumu dalībvalstī, laikposmā, kurā maksājumu vajadzēja veikt, ir laikus devušas rīkojumu banku iestādei pārskaitīt maksājuma summu un samaksājušas papildu maksu 10 % apmērā no attiecīgās nodevas vai maksas, bet nepārsniedzot EUR 200. Papildu maksa nemaksā, ja attiecīgais rīkojums banku iestādei ir dots ne vēlāk kā 10 dienas pirms maksājuma termiņa beigām. 4. Birojs var pieprasīt personai, kas ir veikusi maksājumu, sniegt pierādījumu par datumu, kurā tika dots 3. punktā minētais rīkojums banku iestādei, un vajadzības gadījumā samaksāt attiecīgo papildu maksu Biroja noteiktajā termiņā. Ja persona neizpilda minēto prasību vai ja pierādījumi ir nepietiekami, vai ja pieprasītā papildu maksa nav samaksāta noteiktajā termiņā, uzskata, ka maksājuma termiņš nav ievērots. 144.c pants Nepietiekami maksājumi un nenozīmīgu summu atmaksa 1. Principā maksājuma termiņu uzskata par ievērotu tikai tad, ja noteiktajā laikā ir samaksāta pilna nodevas summa. Ja nodeva nav samaksāta pilnā apmērā, summu, kas ir samaksāta, atmaksā pēc maksājuma termiņa beigām. 2. Tomēr Birojs, cik tas ir iespējams līdz termiņa beigām atlikušajā laikā, var dot personai, kas veic maksājumu, iespēju samaksāt trūkstošo summu vai, ja to uzskata par pamatotu, neņemt vērā trūkstošas nelielas summas, neskarot personas, kas veic maksājumu, tiesības. 3. Ar Budžeta komitejas piekrišanu izpilddirektors var neizvirzīt prasību par jebkuras maksājamās summas piespiedu piedziņu, ja atlīdzināmā summa ir minimāla, vai šāda piedziņa ir pārāk neskaidra. 4. Ja nodevas vai maksas summa ir pārmaksāta, pārmaksāto summu neatmaksā, ja šī pārmaksātā summa ir nenozīmīga un ja attiecīgā puse nav skaidri pieprasījusi atmaksu. Ar Budžeta komitejas piekrišanu izpilddirektors var noteikt mazāko summu, zem kuras pārmaksātā nodevas vai maksas summa nav atlīdzināma. Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar šā punkta otro daļu, publicē Biroja Oficiālajā Vēstnesī.”; |
125) |
regulas 145. pantā vārdus “jebkuras regulas, ar ko īsteno šo regulu” aizstāj ar vārdiem “saskaņā ar šo regulu pieņemtos aktus”; |
126) |
regulas 147. pantu groza šādi:
|
127) |
regulā iekļauj šādu pantu: “148.a pants Paziņojums par pamata pieteikuma vai reģistrācijas spēkā neesamību 1. Piecu gadu laikā pēc starptautiskās reģistrācijas datuma Birojs informē Starptautisko biroju par jebkuriem faktiem un lēmumiem, kas ietekmē tā ES preču zīmes pieteikuma vai ES preču zīmes reģistrācijas derīgumu, uz ko pamatojās starptautiskā reģistrācija. 2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros ir precizēti individuāli fakti un lēmumi, uz ko attiecas paziņošanas pienākums saskaņā ar Madrides Protokola 6. panta 3. punktu, kā arī atbilstošais brīdis šādu paziņojumu sniegšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 163. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”; |
128) |
regulas 149. pantu aizstāj ar šādu: “149. pants Pieprasījums attiecināt uz plašāku teritoriju pēc starptautiskās reģistrācijas 1. Pieprasījumu attiecināt uz plašāku teritoriju, kas iesniegts pēc starptautiskās reģistrācijas saskaņā ar Madrides Protokola 3.b panta 2. punktu, var iesniegt ar Biroja starpniecību. Pieprasījumu iesniedz valodā, kurā tika iesniegts starptautiskais pieteikums atbilstoši šīs regulas 147. pantam. Tajā iekļauj norādes, lai pamatotu tiesības uz attiecinājumu saskaņā ar Madrides Protokola 2. panta 1. punkta ii) apakšpunktu un 3.b panta 2. punktu. Birojs informē pieteikuma iesniedzēju, kas pieprasa teritoriālu paplašināšanu, par dienu, kurā tas saņēmis pieprasījumu attiecināt uz plašāku teritoriju. 2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi, kas attiecas uz pieprasījumu attiecināt uz plašāku teritoriju saskaņā ar šā panta 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 163. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 3. Ja pieprasījums attiecināt uz plašāku teritoriju pēc starptautiskās reģistrācijas neatbilst 1. punktā un saskaņā ar 2. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā minētajām prasībām, Birojs aicina pieteikuma iesniedzēju novērst atklātos trūkumus Biroja noteiktajā laikposmā. Ja trūkumi Biroja noteiktajā laikposmā nav novērsti, Birojs atsakās pieprasījumu, pārsūtīt Starptautiskajam birojam. Birojs neatsakās pārsūtīt pieprasījumu Starptautiskajam birojam pirms pieteikuma iesniedzējam nav bijusi iespēja koriģēt jebkādu pieteikumā atklātu trūkumu. 4. Birojs pieprasījumu attiecināt uz plašāku teritoriju, kas iesniegts pēc starptautiskās reģistrācijas, pārsūta Starptautiskajam birojam, tiklīdz ir ievērotas 3. punktā minētās prasības.”; |
129) |
regulas 153. pantu aizstāj ar šādu: “153. pants Senioritāte, ko prasa starptautiskā pieteikumā 1. Tādas starptautiskās reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs, kuru attiecina uz Savienību, var starptautiskajā pieteikumā prasīt senioritāti agrākai preču zīmei, kas reģistrēta dalībvalstī, tostarp preču zīmei, kura reģistrēta Beniluksa valstīs, vai kas reģistrēta saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem, kas ir spēkā dalībvalstī, kā noteikts 34. pantā. 2. Dokumentus, ar kuriem pamato senioritātes prasījumu, kā norādīts saskaņā ar 34. panta 5. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā, iesniedz trīs mēnešu laikā no dienas, kad Starptautiskais birojs paziņo Birojam par starptautisko reģistrāciju. Šajā ziņā piemēro 34. panta 6. punktu. 3. Ja starptautiskas reģistrācijas īpašniekam ir jābūt pārstāvētam Birojā saskaņā ar 92. panta 2. punktu, paziņojumā, kas norādīts šā panta 2. punktā, ietver norādi par pārstāvja iecelšanu 93. panta 1. punkta nozīmē. 4. Ja Birojs konstatē, ka senioritātes prasījums saskaņā ar šā panta 1. punktu neatbilst 34. pantam vai neatbilst citām šajā pantā paredzētajām prasībām, tas aicina pieteikuma iesniedzēju novērst trūkumus. Ja pirmajā teikumā minētās prasības nav izpildītas Biroja noteiktajā laikposmā, senioritātes tiesības attiecībā uz minēto starptautisko reģistrāciju ir zaudētas. Ja trūkumi attiecas tikai uz dažām precēm un pakalpojumiem, senioritātes tiesības zaudē tikai attiecībā uz šīm precēm un pakalpojumiem. 5. Birojs informē Starptautisko biroju par visiem senioritātes tiesību zaudējumiem saskaņā ar 4. punktu. Tas informē Starptautisko biroju arī par visiem senioritātes pieprasījumu atsaukumiem vai ierobežojumiem. 6. Piemēro 34. panta 4. punktu, ja vien nav paziņots, ka senioritātes tiesības ir zaudētas saskaņā ar šā panta 4. punktu.”; |
130) |
iekļauj šādu pantu: “153.a pants Senioritātes prasīšana Birojam 1. Tādas starptautiskās reģistrācijas īpašnieks, kuru attiecina uz Savienību, var no dienas, kad publicēts par šādas reģistrācijas sekām atbilstoši 152. panta 2. punktam, pieprasīt Birojam senioritāti agrākai preču zīmei, kas reģistrēta dalībvalstī, tostarp preču zīmei, kura reģistrēta Beniluksa valstīs, vai kas reģistrēta saskaņā ar starptautisku vienošanos un kura ir spēkā dalībvalstī, kā noteikts 35. pantā. 2. Ja senioritāte tiek prasīta pirms 1. punktā minētā datuma, uzskata, ka Birojs senioritātes pieprasījumu ir saņēmis šajā minētajā datumā. 3. Senioritātes prasījums saskaņā ar šā panta 1. punktu atbilst 35. pantā minētajām prasībām un satur informāciju, kas nepieciešama, lai varētu pārbaudīt tā atbilstību minētajām prasībām. 4. Ja nav izpildītas 3. punktā minētās un saskaņā ar 6. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā noteiktās prasības, kas reglamentē senioritātes prasīšanu, Birojs aicina starptautiskās reģistrācijas īpašnieku novērst trūkumus. Ja trūkumus nenovērš Biroja noteiktajā laikposmā, Birojs pieprasījumu noraida. 5. Ja Birojs senioritātes prasījumu ir apstiprinājis vai ja Birojs to ir atsaucis vai anulējis, tas attiecīgi informē Starptautisko biroju. 6. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama senioritātes prasījumā saskaņā ar šā panta 1. punktu un norāda sīki izstrādātu informāciju, kas jāpaziņo saskaņā ar šā panta 5. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 163. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”; |
131) |
regulas 154. pantu aizstāj ar šādu: “154. pants Preču un pakalpojumu attiecināšana un pārbaude attiecībā uz atteikuma absolūto pamatu 1. Starptautiskām reģistrācijām, ko attiecina uz Savienību, piemēro pārbaudi par to atbilstību 28. panta 2.–4. punktam un par atteikuma absolūto pamatu tādā pašā veidā, kā to piemēro pieteikumiem uz ES preču zīmēm. 2. Ja ir konstatēts, ka starptautiskā reģistrācija, kas attiecināta uz Savienību, nav tiesīga saņemt aizsardzību saskaņā ar šīs regulas 28. panta 4. punktu vai 37. panta 1. punktu attiecībā uz visām vai jebkuru daļu no tām precēm vai pakalpojumiem, ko reģistrējis Starptautiskais birojs, Birojs izsniedz Starptautiskajam birojam ex officio paziņojumu par pagaidu atteikumu saskaņā ar Madrides Protokola 5. panta 1. un 2. punktu. 3. Ja starptautiskās reģistrācijas īpašniekam ir jābūt pārstāvētam Birojā saskaņā ar regulas 92. panta 2. punktu, paziņojumā, kas minēts šā panta 2. punktā, iekļauj aicinājumu iecelt pārstāvi regulas 93. panta 1. punkta nozīmē. 4. Paziņojumā par pagaidu atteikumu norāda iemeslus, kas ir atteikuma pamatā, un nosaka termiņu, līdz kuram starptautiskās reģistrācijas īpašnieks var iesniegt savus komentārus, un vajadzības gadījumā ieceļ pārstāvi. Minētais laikposms sākas dienā, kurā Birojs sniedz pagaidu atteikumu. 5. Ja Birojs konstatē, ka starptautiskais pieteikums, ko attiecina uz Savienību, neietver norādi uz otru valodu saskaņā ar šīs regulas 161.b pantu, Birojs Starptautiskajam birojam izsniedz ex officio paziņojumu par pagaidu atteikumu saskaņā ar Madrides Protokola 5. panta 1. un 2. punktu. 6. Ja starptautiskās reģistrācijas īpašnieks noteiktajā laikposmā nevar novērst aizsardzības atteikuma iemeslu vai attiecīgā gadījumā iecelt pārstāvi vai norādīt otru valodu, Birojs atsaka aizsardzību attiecībā uz visām vai daļu no tām precēm vai pakalpojumiem, par ko veic starptautisko reģistrāciju. Aizsardzības atteikums aizstāj ES preču zīmes pieteikuma atteikumu. Par lēmumu var iesniegt apelāciju saskaņā ar 58.–65. pantu. 7. Ja līdz 156. panta 2. punktā paredzētā iebildumu iesniegšanas laikposma sākumam Birojs nav izsniedzis ex officio paziņojumu par pagaidu atteikumu saskaņā ar šā panta 2. punktu, tas Starptautiskajam birojam nosūta paziņojumu par aizsardzības piešķiršanu, norādot, ka atteikuma pamata izvērtēšana saskaņā ar 37. pantu ir pabeigta, bet par starptautisko reģistrāciju vēl var iesniegt iebildumus vai trešo personu komentārus. Šāds pagaidu paziņojums neskar Biroja tiesības atsākt absolūto pamatu pārbaudi pēc savas iniciatīvas jebkurā laikā, pirms izdots galīgais paziņojums par aizsardzības piešķiršanu. 8. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kurā ir noteikta informācija, kas ietverama ex officio paziņojumā par aizsardzības pagaidu atteikumu, kas jānosūta Starptautiskajam birojam, un gala paziņojumos, kas jānosūta Starptautiskajam birojam par galīgo aizsardzības piešķiršanu vai atteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 163. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”; |
132) |
regulā iekļauj šādu pantu: “154.a pants Kolektīvās preču zīmes un sertifikācijas zīmes 1. Ja starptautiskā reģistrācija pamatojas uz pamata pieteikumu vai pamata reģistrāciju attiecībā uz kolektīvo preču zīmi, sertifikācijas zīmi vai garantijas zīmi, ar starptautisku reģistrāciju, kas attiecināta uz Savienību, rīkojas tāpat kā ar attiecīgi ES kolektīvo preču zīmi vai ES sertifikācijas zīmi. 2. Starptautiskās reģistrācijas īpašnieks tieši Birojam iesniedz noteikumus, kas reglamentē zīmes lietošanu, kā paredzēts 67. pantā un 74.b pantā, divu mēnešu laikā no dienas, kurā Starptautiskais birojs paziņo Birojam par starptautisko reģistrāciju. 3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 163.a pantu, kuros nosaka precīzu procedūru attiecībā uz starptautiskām reģistrācijām, kas balstās uz pamata pieteikumu vai pamata reģistrāciju attiecībā uz kolektīvo preču zīmi, sertifikācijas zīmi vai garantijas zīmi.” |
133) |
regulas 155. pantu groza šādi:
|
134) |
regulas 156. pantu groza šādi:
|
135) |
regulas 158. pantā pievieno šādus punktus: “3. Ja saskaņā ar šīs regulas 57. pantu vai 100. pantu, un šo pantu tādas starptautiskās reģistrācijas sekas, kuru attiecina uz Savienību, tiek atzītas par spēkā neesošām ar galīgu lēmumu, Birojs par to paziņo Starptautiskajam birojam saskaņā ar Madrides Protokola 5. panta 6. punktu. 4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama paziņojumā, kas jāsniedz Starptautiskajam birojam saskaņā ar šā panta 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 163. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”; |
136) |
regulā iekļauj šādus pantus: “158.a pants Nodošanas reģistrācijas tiesiskās sekas Starptautiskās reģistrācijas īpašumtiesību maiņas ierakstam starptautiskajā reģistrā ir tādas pašas sekas kā nodošanas ierakstam Reģistrā saskaņā ar 17. pantu. 158.b pants Licenču un citu tiesību reģistrācijas tiesiskās sekas Starptautiskajā reģistrā veiktam ierakstam par licenci vai par īpašnieka atsavināšanas tiesību ierobežošanu attiecībā uz starptautisko reģistrāciju ir tādas pašas sekas kā tiesību in rem, izpildes panākšanai, maksātnespējas procesa vai licences ierakstam Reģistrā saskaņā ar attiecīgi 19., 20., 21. un 22. pantu. 158.c pants Pieprasījumu reģistrēt nodošanu, licenču vai īpašnieka nodošanas tiesību ierobežojumus pārbaude Birojs Starptautiskajam birojam pārsūta tam iesniegtos pieprasījumus reģistrēt īpašumtiesību maiņu, licenci vai īpašnieka atsavināšanas tiesību ierobežojumu, licences grozījumu vai anulēšanu vai īpašnieka atsavināšanas tiesību ierobežojumu atcelšanu, ja šiem pieprasījumiem ir pievienots pienācīgs pierādījums par nodošanu, licenci vai atsavināšanas tiesību ierobežojumu vai pierādījums, ka licence vairs nepastāv vai ir grozīta vai ka atsavināšanas tiesību ierobežojums ir atcelts.” |
137) |
regulas 159. pantu groza šādi:
|
138) |
regulas 161. pantā pievieno šādus punktus: “3. Lai ES preču zīmes pieteikumu uzskatītu par tādas starptautiskas reģistrācijas pārveidošanu, ko Starptautiskais birojs pēc izcelsmes biroja pieprasījuma ir anulējis, ievērojot Madrides Protokola 9.d pantu, pieteikumā ir jāiekļauj norāde par to. Minēto norādi veic tad, kad iesniedz pieteikumu. 4. Ja saskaņā ar 36. panta 1. punkta b) apakšpunktu veiktas pārbaudes laikā Birojs konstatē, ka pieteikums nav iesniegts triju mēnešu laikā no dienas, kurā Starptautiskais birojs ir anulējis starptautisko reģistrāciju, vai preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem ES preču zīme ir jāreģistrē, nav iekļauti to preču un pakalpojumu sarakstā, par kuriem ir veikta starptautiskā reģistrācija attiecībā uz Savienību, Birojs aicina pieteikuma iesniedzēju novērst trūkumus. 5. Ja 4. punktā minētos trūkumus Biroja noteiktajā laikposmā nenovērš, tiesības uz starptautiskās reģistrācijas vai teritoriālās paplašināšanas datumu un attiecīgā gadījumā uz starptautiskās reģistrācijas prioritātes datumu tiek zaudētas. 6. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātu informāciju, kas iekļaujama pārveidošanas pieteikumā saskaņā ar šā panta 3. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 163. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”; |
139) |
regulā iekļauj šādus pantus: “161.a pants Saziņa ar Starptautisko biroju Saziņu ar Starptautisko biroju veic tādā veidā un formātā, par kādu Starptautiskais birojs un Birojs ir vienojušies un, vēlams, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Visas atsauces uz veidlapām ietver elektroniski pieejamas veidlapas. 161.b pants Valodu lietojums Lai piemērotu šo regulu un noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar to, starptautiskām reģistrācijām, ko attiecina uz Savienību, starptautiskā pieteikuma iesniegšanas valoda ir procesa valoda 119. panta 4. punkta nozīmē, un otrā valoda, kas norādīta starptautiskā pieteikumā, ir otra valoda 119. panta 3. punkta izpratnē.”; |
140) |
regulas 162. pantu svītro; |
141) |
regulas 163. pantu aizstāj ar šādu: “163. pants Komiteju procedūra 1. Komisijai palīdz Īstenošanas noteikumu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (28) nozīmē. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. (28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;" |
142) |
regulā iekļauj šādu pantu: “163.a pants Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. 2. Pilnvaras pieņemt 42.a pantā, 43. panta 3. punktā, 57.a pantā, 65.a pantā, 77. panta 4. punktā, 78. panta 6. punktā, 79. panta 5. punktā, 79.b panta 2. punktā, 79.c panta 5. punktā, 80. panta 3. punktā, 82.a panta 3. punktā, 93.a pantā, 136.b pantā, 154.a panta 3. punktā un 156. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2016. gada 23. marta. Ir īpaši būtiski, lai Komisija ievērotu savu parasto praksi un pirms minēto deleģēto aktu pieņemšanas rīkotu apspriešanās ar ekspertiem, tostarp ar dalībvalstu ekspertiem. 3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. 5. Saskaņā ar 42.a pantu, 43. panta 3. punktu, 57.a pantu, 65.a pantu, 77. panta 4. punktu, 78. panta 6. punktu, 79. panta 5. punktu, 79.b panta 2. punktu, 79.c panta 5. punktu, 80. panta 3. punktu, 82.a panta 3. punktu, 93.a pantu, 136.b pantu, 154.a panta 3. punktu un 156. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”; |
143) |
regulas 164. pantu svītro; |
144) |
regulā iekļauj šādu pantu: “165.a pants Izvērtēšana un pārskatīšana 1. Līdz 2021. gada 24. martam un turpmāk reizi piecos gados Komisija izvērtē šīs regulas īstenošanu. 2. Novērtējumā pārskata tiesisko regulējumu Biroja un dalībvalstu centrālo rūpnieciskā īpašuma biroju un Beniluksa Intelektuālā īpašuma biroja sadarbībai, īpašu uzmanību pievēršot finansēšanas mehānismam, kas paredzēts 123.c pantā. Novērtējumā izvērtē arī Biroja un tā darba prakses ietekmi un efektivitāti. Novērtējumā jo īpaši ņem vērā iespējamo vajadzību mainīt Biroja pilnvaras un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi. 3. Komisija novērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem, pamatojoties uz minēto ziņojumu, nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Novērtējuma rezultātus publisko. 4. Katram otrajam novērtējumam pievieno izvērtējumu par Biroja sasniegtajiem rezultātiem, ņemot vērā tā mērķus, pilnvaras un uzdevumus.”; |
145) |
regulā pievieno šīs regulas I pielikumā ietverto pielikumu. |
2. pants
Regulu (EK) Nr. 2868/95 groza šādi:
1) |
regulas 1. noteikuma 3. punktu svītro; |
2) |
regulas 2. noteikumu svītro; |
3) |
regulas 4. noteikumu svītro; |
4) |
regulas 5. noteikumu svītro; |
5) |
regulas 5.a noteikumu svītro; |
6) |
regulas 9. noteikuma 3. punktu groza šādi:
|
7) |
regulas 11. noteikuma 2. punktu svītro; |
8) |
regulas 12. noteikuma k) apakšpunktu svītro; |
9) |
regulas IV sadaļu svītro; |
10) |
regulas 62. noteikuma 2. punktā vārdus “Kopienā” aizstāj ar “Eiropas Ekonomikas zonā”; |
11) |
regulas 71. noteikuma 1. punktā vārdus “Kopienā” aizstāj ar “Eiropas Ekonomikas zonā”; |
12) |
regulas 76. noteikuma 2. punktu svītro; |
13) |
regulas 78. noteikumu groza šādi:
|
14) |
regulas 84. noteikumu svītro; |
15) |
regulas 87. noteikumu svītro;. |
16) |
regulas XI sadaļā K daļu svītro; |
17) |
regulas 112. noteikuma 2. punktu svītro. |
3. pants
Regulu (EK) Nr. 2869/95 atceļ.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 207/2009 un lasa saskaņā ar II pielikumā sniegto atbilstības tabulu.
4. pants
Šī regula stājas spēkā 2016. gada 23. martā.
Turpmāk izklāstītos regulas 1. panta punktus piemēro no 2017. gada 1. oktobra:
|
8., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 26. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 26. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 3. punktu), 29., 30. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 30. panta 1. un 3. punktu), 31. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 33. panta 1. un 2. punktu), 32. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 34. panta 1.a, 4. un 6. punktu), 33., 34., 35. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 37. panta 3. punktu), 37. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 39. panta 1. punkta otro teikumu un 3. un 4. punktu), 43. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 44. panta 2., 3., 4.a un 8. punktu), 46. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 48. panta 5. punkta trešo teikumu), 47. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 48. panta 1. punkta pirmo daļu un 2.–5. punktu), 48. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 49. panta 3. punktu), 49. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 50. panta 2., 3. un 4. punktu), 61., 62., 63., 64. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 67. panta 1. punktu), 67. (izņemot Regulas (EK) Nr. 207/2009 74.b panta 3. punktu), 68., 71. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 78. panta 3. un 5. punktu), 72. (ciktāl tas attiecas uz 79. panta 1.–4. punktu), 73. (izņemot Regulas (EK) Nr. 207/2009 79.b panta 2. punktu un 79.c panta 5. punktu), 74. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 80. panta 1., 2. un 4. punktu), 75. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 82. panta 2. punktu), 76. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 82.a panta 1. un 2. punktu), 77., 78. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 85. panta 1., 6. un 7. punktu), 80. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 87. panta 2. punkta m) apakšpunktu un 3. punkta y) apakšpunktu), 84. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 89. panta 1., 2. un 3. punktu), 97. (izņemot Regulas (EK) Nr. 207/2009 113. panta 6. punktu), 98., 102. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 119. panta 5., 5.a, 6., 8. un 9. punktu), 103., 108. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 128. panta 4. punkta o) apakšpunktu), 111. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 132. panta 2. punkta trešo teikumu), 113., 125., 126. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 147. panta 1. un 3.–8. punktu), 127. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 148.a panta 1. punktu), 128. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 149. panta 1., 3. un 4. punktu), 129. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 153. pantu), 130. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 153.a panta 1.-5. punktu), 132., 135. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 158. panta 3. punktu), 136., 137. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 159. panta 4.–9. punktu), 138. (ciktāl tas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 207/2009 161. panta 3.–5. punktu) un 139. |
Regulas 1. panta 108. punktu, ja tas ir saistīts ar 124. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 128. panta 4. punkta n) apakšpunktu, piemēro no dienas, kad stājas spēkā 124.panta 2. punktā paredzētais lēmums, vai 12 mēnešus pēc dienas, kas noteikta pirmajā punktā, atkarībā no tā kura no tām ir agrāk. Līdz minētajai dienai 124. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētās pilnvaras īsteno izpilddirektors,
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2015. gada 16. decembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
(1) Eiropas Parlamenta 2014. gada 25. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 10. novembra nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2015. gada 15. decembra nostāja.
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp.).
(3) Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.).
(4) Padomes Pirmā direktīva 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 40, 11.2.1989., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV L 181, 29.6.2013., 15. lpp.).
(8) Komisijas Regula (EK) Nr. 2868/95 (1995. gada 13. decembris), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 15.12.1995., 1. lpp.).
(9) Komisijas Regula (EK) Nr. 2869/95 (1995. gada 13. decembris) par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (OV L 303, 15.12.1995., 33. lpp.).
(10) Komisijas Regula (EK) Nr. 216/96 (1996. gada 5. februāris), ar ko paredz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelācijas padomes procesuālos noteikumus (OV L 28, 6.2.1996., 11. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulā iekļauj šādu pielikumu:
“-I PIELIKUMS
NODEVU APMĒRS
A. |
Saskaņā ar šo regulu Birojam maksājamās nodevas ir šādas (EUR):
|
B. |
Nodevas, ko maksā Starptautiskajam birojam I. Individuāla nodeva par starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Savienību
II. Individuāla nodeva par starptautiskas reģistrācijas, ko attiecina uz Savienību, atjaunošanu
|
II PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Regula (EK) Nr. 2869/95 |
Regula (EK) Nr. 207/2009 |
1. pants |
— |
2. pants |
I pielikums, A daļa, 1.–34. punkts |
3. pants |
144. panta 1. punkts |
4. pants |
144. panta 2. punkts |
5. panta 1. punkts |
144.a panta 1. punkta pirmā daļa |
5. panta 2. punkts |
144.a panta 1. punkta otrā daļa |
5. panta 3. punkts |
144.a panta 1. punkta trešā daļa |
6. pants |
144.a panta 1. punkta ceturtā daļa |
7. panta 1. punkts |
144.a panta 2. punkts |
7. panta 2. punkts |
144.a panta 3. punkts |
8. pants |
144.b pants |
9. pants |
144.c panta 1. un 2. punkts |
10. pants |
144.c panta 4. punkts |
11. pants |
I pielikums, B(I) daļa, 1.–3. punkts |
12. pants |
I pielikums, B(II) daļa, 1. un 2. punkts |
13. pants |
— |
14. pants |
— |
15. pants |
— |