18.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/63

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Regulu (EK) Nr. 925/2009 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētai Armēnijas, Brazīlijas un Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “Ķīna”) izcelsmes alumīnija folijai.

(2)

Pasākumi tika īstenoti ad valorem maksājuma formā, kas bija 13,4 % importam no Armēnijas, 17,6 % importam no Brazīlijas un 30 % importam no ĶTR, izņemot Alcoa (Shanghai) Aluminium Products Co., Ltd (6,4 %), Alcoa (Bohai) Aluminium Industries Co., Ltd (6,4 %), Shandong Loften Aluminium Foil Co., Ltd (20,3 %) un Zhenjiang Dingsheng Aluminium Co., Ltd (24,2 %).

(3)

Saistības, kuras piedāvāja Brazīlijas ražotājs eksportētājs, Komisija pieņēma ar Komisijas Lēmumu 2009/736/EK (3).

(4)

Pēc paziņojuma par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (4) publicēšanas Komisija saņēma pieprasījumu sākt šo pasākumu pret Brazīliju un ĶTR termiņbeigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Pieprasījumu iesniedza uzņēmumi AFM Aluminiumfolie Merseburg GmbH, Alcomet AD, Eurofoil Luxembourg SA, Hydro Aluminium Rolled Products GmbH, Impol d.o.o. un Symetal S.A. (“pieprasījuma iesniedzēji”) to ražotāju vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 25 % kopējā alumīnija foliju ražošanas apjoma Savienībā.

(6)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

(7)

Pieprasījuma iesniedzēji nepieprasīja antidempinga pasākumu pret Armēnijas izcelsmes importu termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas uzsākšanu. Tādēļ pasākumu termiņš beidzās 2014. gada 7. oktobrī (5).

(8)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2014. gada 4. oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (6) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(9)

Komisija 2014. gada 8. oktobrī paziņoja par antidempinga izmeklēšanas sākšanu atbilstīgi pamatregulas 5. pantam attiecībā uz konkrētu Krievijas izcelsmes alumīnija foliju importu Savienībā (7) (“paralēlā izmeklēšana”).

(10)

Šajā izmeklēšanā Komisija 2015. gada jūlijā ar Regulu (ES) 2015/1081 (8) noteica pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas izcelsmes alumīnija foliju importam. Pagaidu pasākumi tika noteikti uz sešiem mēnešiem.

(11)

Komisija 2015. gada 17. decembrī ar Regulu (ES) 2015/2385 (9) noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas izcelsmes alumīnija foliju importam.

(12)

Abas paralēlās izmeklēšanas aptvēra vienu un to pašu pārskatīšanas izmeklēšanas periodu un vienu un to pašu attiecīgo periodu, kā norādīts 13. apsvērumā.

(13)

Dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas laika periodam no 2011. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(14)

Par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus Brazīlijā un ĶTR, zināmos importētājus, zināmos iesaistītos lietotājus un tirgotājus, un eksportētāju valstu pārstāvjus.

(15)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(16)

Savā paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu varētu veikt ražotāju eksportētāju ĶTR, Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju atlasi. Brazīlijas ražotāju eksportētāju atlase nebija paredzēta.

(17)

No 12 zināmajiem Ķīnas ražotājiem divi iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem Ņemot vērā, ka uzņēmumu, kuri sadarbojas, skaits bija ierobežots, atlase nebija vajadzīga.

(18)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz vislielāko pārdošanas un produkcijas reprezentatīvo apjomu. Izlasē tika iekļauti seši Savienības ražotāji un to saistītie uzņēmumi, jo izmeklēšanas sākumā bija neskaidra grupu iekšējā struktūra saistībā ar attiecīgā ražojuma ražošanas un tālākpārdošanas funkcijām. Atlasītie Savienības ražotāji ražo vairāk nekā 70 % Savienības kopējā ražošanas apjoma. Komisija aicināja ieinteresētās personas paust savu viedokli par pagaidu izlasi. Noteiktajā termiņā piezīmes netika saņemtas, un tādējādi tika apstiprināta pagaidu izlase. Izlase ir uzskatāma par Savienības ražošanas nozares reprezentatīvu izlasi.

(19)

Viens no atlasītajiem Savienības ražotājiem 2015. gadā pārdeva jaunam uzņēmumam savu darbību, tostarp aprīkojumu, atļaujas, saistības pret darbiniekiem un esošos līgumus. Tā kā izmaiņas notika pēc izmeklēšanas perioda, tās nav būtiskas izmeklēšanai, kas notiek saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu.

(20)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, tā aicināja nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas precizēta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(21)

Sākumā tika uzrunāti četrpadsmit zināmi importētāji/lietotāji, kuri tika aicināti sniegt skaidrojumu par savu darbību, kā arī attiecīgā gadījumā atbildēt uz atlases anketu, kas pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu.

(22)

Atlases anketu aizpildīja pieci uzņēmumi. Četri no tiem bija pārtinēji, t. i., rūpnieciskie lietotāji, kuri attiecīgo ražojumu importē, lai to apstrādātu pirms tālākpārdošanas, un viens bija tirgotājs, kurš tomēr attiecīgajā periodā neimportēja attiecīgo produktu. Tā kā atlases anketu aizpildīja neliels skaits uzņēmumu, atlases veikšana nebija pamatota.

(23)

Pieteicās vēl divi lietotāji. Viņiem tika nosūtīta anketa.

(24)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses.

(25)

Komisija nosūtīja anketas sešiem atlasītajiem Savienības ražotājiem un to saistītajiem uzņēmumiem, diviem Brazīlijas ražotājiem eksportētājiem un diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, vienam tirgotājam un iepriekš minētajiem sešiem apzinātajiem lietotājiem Savienībā.

(26)

Atbildes uz anketām tika saņemtas no visiem atlasītajiem Savienības ražotājiem un no trīs lietotājiem.

(27)

Uz anketas jautājumiem atbildēja divi Ķīnas ražotāji eksportētāji un viens Brazīlijas ražotājs. Otrs Brazīlijas ražotājs sākotnēji izrādīja interesi sadarboties izmeklēšanas gaitā, taču neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ šim uzņēmumam tika nosūtīta vēstule, informējot to, ka Komisija grasās piemērot pamatregulas 18. pantu. Uzņēmums atbildēja, ka tas neaizpildīs anketu, bet viņa viedokli pārstāvēs Brazīlijas Alumīnija asociācija (Associação Brasileira do Aluminió, “ABAL”). Turklāt tika saņemti rakstveida materiāli no ABAL.

(28)

Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu uzņēmumu telpās:

(29)

Attiecīgais ražojums ir Brazīlijas un ĶTR izcelsmes alumīnija folija, kas ir ne mazāk kā 0,008 mm un ne vairāk kā 0,018 mm bieza, bez pamatnes, tālāk neapstrādāta, tikai velmēta, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 650 mm, bet svars pārsniedz 10 kg (“lielie ruļļi”), un ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 7607 11 19 (Taric kods 7607111910) (“attiecīgais ražojums”). Attiecīgais ražojums ir plaši pazīstams kā mājsaimniecības alumīnija folija (“AHF”).

(30)

AHF ražo no tīra alumīnija, ko vispirms lej biezās sloksnēs (vairāku milimetru biezas, piemēram, līdz pat 1 000 reižu biezākas nekā attiecīgais ražojums) un vēlāk atšķirīgos velmēšanas posmos velmē, līdz iegūst vajadzīgo biezumu. Lai šo foliju padarītu lokāmu, pēc velmēšanas to rūda termiskā procesā un beigās tin spolēs (ruļļos).

(31)

Minētās AHF spoles apstrādātāji pakārtotajās nozarēs (tā dēvētie pārtinēji) pēc tam pārtin mazākos ruļļos. Iegūtais ražojums (proti, patērētāju ruļļi, kas nav attiecīgais ražojums) tiek izmantots daudzveidīgai īstermiņa iesaiņošanai, pārsvarā mājsaimniecībā, ēdināšanā, kā arī pārtikas un ziedu mazumtirdzniecībā.

(32)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un pārdod Brazīlijas un Ķīnas iekšzemes tirgos, ražojumam, ko ražo un pārdod iekšzemes tirgū Turcijā, kas bija analogā valsts, un ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī pamatizmantojums.

(33)

Tādēļ Komisija secināja, ka šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām dempings no Brazīlijas un ĶTR varētu turpināties vai atkārtoties.

(35)

Viens ražotājs no Brazīlijas sadarbojās izmeklēšanā. Pirms sākotnējo pasākumu piemērošanas ražotājs pārstāvēja 100 % AHF eksporta no Brazīlijas uz Savienību.

(36)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nenotika AHF eksportēšana no Brazīlijas uz Savienību. Tādēļ dempings no Brazīlijas, visticamāk, neturpinātos. Tādēļ novērtējums, izmantojot eksporta cenas uz citām trešām valstīm, tika veikts vienīgi attiecībā uz dempinga atkārtošanās iespējamību.

(37)

Komisija izvērtēja dempinga atkārtošanās iespēju gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti. To darot, tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Brazīlijā, dempinga no Brazīlijas uz citiem tirgiem neesamība, un Savienības tirgus pievilcība.

(38)

Tika konstatēts, ka Brazīlijas ražotāja, kurš sadarbojās, izmantotā ražošanas jauda bija vairāk par 90 %, un tā neizmantotā jauda bija 3 000 tonnu gadā. Tas atbilst 6 % no Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma un 3 % no Savienības patēriņa. Tādēļ tika secināts, ka nepastāv būtiska neizmantotā jauda, kuru varētu novirzīt uz Savienības tirgu, ja tiktu izbeigti pasākumi pret Brazīliju.

(39)

Pārējie divi zināmie Brazīlijas ražotāji nesadarbojās izmeklēšanā, tāpēc viņu neizmantoto jaudu nevarēja pārbaudīt. Pētījumā, kuru iesniedza pieprasījuma iesniedzēji, tika lēsts, ka divu pārējo ražotāju kopējā alumīnija foliju ražošanas jauda esot 58 000 tonnu visa veida alumīnija folijām kopā, kas ir līdzvērtīgi Brazīlijas ražotāja, kurš sadarbojās, kopējai jaudai. Tiek uzskatīts, ka ir maz ticams, ka šiem diviem ražotājiem varētu būt vērā ņemama neizmantotā jauda, kas tiktu novirzīta uz Savienības tirgu, ka tiktu atļauts atcelt pret Brazīliju vērstos pasākumus: tie neveica eksportu uz Savienību ne pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, ne pirms sākotnējo pasākumu piemērošanas.

(40)

Brazīlijas ražotājs, kurš sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanās periodā produkciju eksportēja tikai vienam pircējam ASV. Šis eksports veidoja 68 % no kopējā Brazīlijas AHF eksporta uz ASV 2013. gadā, tādējādi ražotājs, kurš sadarbojās, bija lielākais Brazīlijas alumīnija foliju eksportētājs. Šis eksports veidoja 33 % no visa Brazīlijas AHF eksporta 2013. gadā. Salīdzinot eksporta cenu ar normālo vērtību Brazīlijā, šajā eksportā dempings netika atklāts. Dempinga neesamība tika atklāta, izmantojot turpmāk izklāstīto metodi.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai Brazīlijas ražotāja, kurš sadarbojās, līdzīgā ražojuma kopējais apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo eksportam pārdoto apjomu, t. i., vai kopējais iekšzemes tirgū pārdotais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā apjoma, kas pārdots eksportam no Brazīlijas. Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū Brazīlijā bija reprezentatīvi.

(42)

Tad Komisija pārbaudīja, vai var uzskatīt, ka līdzīgā ražojuma pārdošana iekšzemes tirgū ir veikta parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. To darīja, nosakot neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū rentabli pārdotā apjoma īpatsvaru. Tika konstatēts, ka pārdošana iekšzemes tirgū ir veikta parastā tirdzniecības apritē.

(43)

Tādējādi normālā vērtība tika pamatota ar faktisko cenu iekšzemes tirgū, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena no iekšzemes tirgū rentabli pārdotā apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(44)

Eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām eksporta cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam.

(45)

Ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta EXW līmenī. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(46)

Pamatojoties uz to, tika veiktas korekcijas attiecībā uz fizisko īpašību atšķirībām, transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, atlaidēm un komisijas naudu, ja tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

(47)

Pamatojoties uz šo, Komisija konstatēja, ka eksportā uz ASV dempings nenotika.

(48)

Tāpēc Komisija uzskata, ka ir maz ticams, ka tad, ja pašlaik spēkā esošos pasākumus atceltu, Brazīlijas ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu Savienības tirgū pārdotu par dempinga cenām.

(49)

Šādas cenas ir ļoti pievilcīgas Brazīlijas iekšzemes tirgū, ko pierāda fakts, ka lielākā daļa ražojumu tika pārdota iekšzemes tirgū. Šie iekšzemes pārdošanas apjomi ir rentabli. Cenas līmenis Brazīlijā ir līdzīgs cenām Savienības tirgū.

(50)

Tāpēc nav gaidāms, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, Brazīlijas eksports uz Savienības tirgu ievērojami pieaugtu, pazeminot Savienības cenas.

(51)

Divas ieinteresētās personas – ABAL un CBA – apgalvoja, ka nepastāv iespēja, ka dempings no Brazīlijas varētu atsākties turpmāk minēto iemeslu dēļ:

(52)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu jāatzīmē, ka tas, ka nepastāv eksports no Brazīlijas un Savienību, tika apliecināts izmeklēšanā. Taču Komisija uzskata, ka eksporta neesamība varētu būt saistīta ar ieviestajiem antidempinga pasākumiem. Tāpēc eksporta neesamība pati par sevi nav pietiekams pierādījums, kas ļautu secināt, ka nepastāv dempinga atkārtošanās risks.

(53)

Attiecībā uz otro apgalvojumu jāatzīmē, ka Brazīlijas primārā alumīnija neto importētāja statuss kopš 2014. gada tika apstiprināts izmeklēšanā. Apstiprinājās arī tas, ka ir pieaudzis iekšzemes pieprasījums Brazīlijā: 2009.–2013. gadā alumīnija ražojumu iekšzemes patēriņš pieauga par 48 % un alumīnija folijas patēriņš palielinājās par 24 %. Tomēr ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus, ka šis fakts noteikti novērstu risku, ka dempings varētu atkārtoties. Taču pieaugušais iekšzemes pieprasījums Brazīlijā tika uzskatīts par faktoru, kas palielina iekšzemes tirgus pievilcīgumu, analizējot Savienības tirgus pievilcīgumu, kā iepriekš izskaidrots.

(54)

Attiecībā uz trešo apgalvojumu izmeklēšanā tika apstiprināts, ka iekšzemes tirgū ir augstākas cenas, taču ar to vien nepietika, lai secinātu, ka gadījumā, ja pastāvētu augstas iekšzemes cenas, dempings nevarētu atkārtoties.

(55)

Attiecībā uz ceturto apgalvojumu jāatzīmē ka, ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus, ka rīcība saistībā ar vienu ražojumu varētu tikt izmantota, lai prognozētu rīcību saistībā ar citu ražojumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(56)

Attiecībā uz piekto apgalvojumu izmeklēšanā tika apstiprināts, ka Savienībā darbojas Brazīlijas ražotāju, kuri nesadarbojās, saistītie uzņēmumi. Taču, tā kā neviens no šiem uzņēmumiem izmeklēšanā nesadarbojās, nebija iespējams noteikt, vai tie patiesi ražoja līdzīgu ražojumu, ko piegādāt Savienības tirgum. Tādēļ šo apgalvojumu nevarēja pārbaudīt.

(57)

Attiecībā uz sesto apgalvojumu izmeklēšanā tika apstiprināts, ka nepastāv vērā ņemama neizmantotā jauda. Tas tika ņemts vērā, vērtējot ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Brazīlijā, kā iepriekš izskaidrots.

(58)

Attiecībā uz septīto apgalvojumu jāatzīmē, ka fizisko raksturlielumu atšķirības tika pienācīgi ņemtas vērā, salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenas, kā iepriekš izskaidrots.

(59)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka Brazīlijā pastāv tikai neliela neizmantotā jauda, kuru, ja tiktu izbeigti pasākumi pret Brazīliju, varētu novirzīt uz Savienības tirgu. Nekāda dempinga prakse citos tirgos netika atklāta. Ir uzskatāms, ka Savienības tirgus pievilcīgums Brazīlijas ražotājiem ir neliels, jo tiem ir ļoti pievilcīgs iekšzemes tirgus un ir līdzīgi cenu līmeņi.

(60)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir maz ticams, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti, dempings no Brazīlijas varētu atsākties.

(61)

Tādēļ procedūra pret attiecīgā Brazīlijas izcelsmes ražojuma importu būtu jāizbeidz.

(62)

Divi ĶTR ražotāji sadarbojās izmeklēšanā. Sākotnēji tie ziņoja par 4 264 tonnu eksportu uz Savienību, kas atbilstoši Eurostat datiem atbilstu 250–350 % no kopējā Ķīnas importa uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka eksporta apjoms ir diapazonā no 900 līdz 1 100 tonnām pirmajam ražotājam, kas atbilst 53–90 % no kopējā eksporta no ĶTR uz Savienību. Lielākā daļa šā eksporta tika īstenota “ievešana pārstrādei” režīmā, un tādēļ uz to neattiecās ne antidempinga maksājums, ne muitas nodoklis. Atklājās, ka otrs ražotājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgo ražojumu nav eksportējis uz Savienību.

(63)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes par Komisijas ierosinājumu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR par tirgus ekonomikas trešo valsti izmantot Turciju. Turcija jau tika izmantota, kā analogā valsts sākotnējā izmeklēšanā.

(64)

Viena ieinteresētā persona izteica iebildumus pret Turcijas ierosinājumu un kā alternatīvu analogo valsti ierosināja Dienvidāfriku, apgalvojot, ka Dienvidāfrika būtu daudz piemērotāka, jo Turcijas ražotāju izmaksu struktūra atšķirtos no Ķīnas izmaksu struktūras, un ka Turcija 2014. gada jūlijā visu veidu alumīnija folijas importam no Ķīnas esot piemērojusi 22 % antidempinga maksājumu.

(65)

Papildus ieinteresēto pušu ierosinājumiem Komisija pati centās noteikt atbilstošu analogo valsti. Kā papildu potenciālās analogās valstis tā norādīja Indiju, Japānu, Dienvidkoreju, Apvienotos Arābu Emirātus, ASV un Taivānu, jo tām ir lieli alumīnija foliju ražošanas apjomi. Tomēr tika konstatēts, ka Japāna, ASV un Taivāna ražo plānāku alumīnija foliju, nevis attiecīgo ražojumu.

(66)

Uzaicinājums sadarboties tika nosūtīts zināmiem ražotājiem Indijā, Dienvidāfrikā, Dienvidkorejā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Turcijā. Sadarboties piekrita vien divi ražotāji eksportētāji Turcijā. No citu potenciālo analogo valstu ražotājiem atbildes netika saņemtas.

(67)

Turcija tika atzīta par būtisku alumīnija folijas ražotāju ar atvērtu tirgu un tajā nepastāvēja kropļojumi saistībā ar izejvielu vai enerģijas cenām. Tika konstatēts, ka ražošanas process Turcijā un ĶTR ir līdzīgs. Turcija tika atlasīta, kā analoga valsts, lai konstatētu normālo vērtību ĶTR saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, un divu uzņēmumu, kuri sadarbojās, telpās tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

(68)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms tika pārbaudīts, vai Turcijas ražotāju, kuri sadarbojās, līdzīgā ražojuma kopējais apjoms, kas iekšzemes tirgū pārdots neatkarīgiem pircējiem, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar kopējo eksportam uz Savienību pārdoto apjomu, t. i., vai kopējais iekšzemes tirgū pārdotais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū analogajā valstī bija reprezentatīvi.

(69)

Turklāt tika pārbaudīts, vai var uzskatīt, ka līdzīgā ražojuma pārdošana iekšzemes tirgū notikusi parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. To darīja, nosakot neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā iekšzemes tirgū rentabli pārdotā apjoma īpatsvaru. Tika konstatēts, ka viena ražotāja pārdošana iekšzemes tirgū ir veikta parastā tirdzniecības apritē, savukārt otra ražotāja pārdošanas rentabilitāti nevarēja konstatēt, jo trūka detalizētu izmaksu uzskaites datu.

(70)

Otra ražotāja normālo vērtību nevarēja noteikt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, jo trūka detalizētu izmaksu uzskaites datu.

(71)

Tādējādi normālā vērtība tika pamatota ar pirmā ražotāja faktisko cenu iekšzemes tirgū, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena no iekšzemes tirgū rentabli pārdotā apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(72)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka normālo vērtību nevar pamatoti aprēķināt, pamatojoties tikai uz viena Turcijas ražotāja iekšzemes pārdošanas apjomiem. Turklāt Ķīnas ražotājs uzsvēra, ka tādēļ, ka Turcijas ražotāja uzņēmējdarbības dati ir konfidenciāli, nav bijis iespējams izvērtēt vai pamatot izrietošo dempinga starpību.

(73)

Viena ražotāja analogajā valstī datu izmantošana atbilst Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, saskaņā ar kuru šādas cenas var izmantot, ja tās ir reālas konkurences iekšzemes tirgū rezultāts. Kā norādīts 68. un 69. apsvērumā, ir vairāki Turcijas iekšzemes ražotāji, un Turcija ir arī alumīnija folijas importētāja. Tādēļ Komisija uzskata, ka cenas Turcijas tirgū ir reālas konkurences rezultāts un nepastāv nekādi pierādījumi, kas liecinātu, ka viena ražotāja cenas nevar izmantot, lai noteiktu normālo vērtību. Attiecībā uz uzņēmējdarbības datiem, Komisijai jāaizsargā personu iesniegto datu konfidencialitāte, un tādēļ tā nevar atklāt Ķīnas ražotājiem komerciāli sensitīvu informāciju par Turcijas ražotāju. Tāpēc minētā Ķīnas eksportētāja apgalvojumi jānoraida.

(74)

Eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām eksporta cenām pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem.

(75)

Viens Ķīnas ražotājs norādīja, ka tā PVN atmaksas likme tika aprēķināta nepareizi. Aprēķins tika atbilstīgi grozīts, un Komisija no jauna izpauda attiecīgajam ražotājam pārskatītos konstatējumus.

(76)

Ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta EXW līmenī. Lai nodrošinātu godīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(77)

Pamatojoties uz to, tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas izmaksām, kredīta izmaksām, atlaidēm un komisijas naudu, ja tika pierādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

(78)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka normālais ievedmuitas nodoklis 7,5 % apmērā par tādu pašu apmēru palielina iekšzemes cenas un ka salīdzinājuma nolūkā tās būtu jākoriģē. Ķīnas ražotājs arī apgalvoja, ka iepakošanas cenas precizēšana nebija pamatota, jo iepakošanas izmaksas ir piemērojamas visiem ražotājiem, neatkarīgi no to atrašanās vietas.

(79)

Komisija atzīmē, ka arī Ķīnā pastāv ievedmuitas nodoklis par alumīnija foliju. Tāpēc nešķiet, ka salīdzinājums tiktu izkropļots tādēļ, ka Turcijā pastāv līdzīgs ievedmuitas nodoklis. Turklāt, pat ja tiktu izdarīts ievedmuitas nodokļa precizējums, tas nemainītu faktu, ka Ķīnas eksportētāji Savienības tirgū īsteno vērā ņemamu dempingu. Attiecībā uz iepakošanas izmaksām, precizējums ir ticis veikts gan Ķīnas eksporta cenām, gan Turcijas iekšzemes cenām, lai neitralizētu jebkādas iepakošanas atšķirības. Tādēļ iepakošanas izmaksu precizējums nevar radīt nekādu salīdzinājuma izkropļojumu. Tādēļ šie apgalvojumi jānoraida.

(80)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu vidējo svērto normālo vērtību katram līdzīgā ražojuma veidam analogā valstī, salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam.

(81)

Tādējādi vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF (izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas) cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda.

(82)

Pēc tam, kad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika konstatēts, ka pastāv dempings, Komisija izmeklēja iespējamību, vai tad, ja pasākumi tiktu atcelti, dempings turpinātos. Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, dempinga no ĶTR uz citiem tirgiem neesamība, un Savienības tirgus pievilcīgums.

(83)

Tika konstatēts, ka divu Ķīnas ražotāju, kuri sadarbojās, jaudas izlietojums ir 85 % un 90 %. Šo abu ražotāju neizmantotā jauda ir 50 000 tonnas. Tas atbilst visai Savienības ražošanas nozares ražošanai un ir vairāk par 50 % no Savienības patēriņa. Turklāt viens no uzņēmumiem tajā laikā attīstīja papildu folijas velmēšanas jaudu 40 000 tonnu apmērā. Tādēļ tika secināts, ka pastāv būtiska neizmantotā jauda, kuru, ja tiktu izbeigti pasākumi pret ĶTR, varētu vismaz daļēji novirzīt uz Savienības tirgu.

(84)

Otrs zināmais Ķīnas ražotājs nesadarbojās izmeklēšanā, tāpēc viņa neizmantoto jaudu nevarēja pārbaudīt. Pieprasījuma iesniedzēju iesniegtajā izpētē tika lēsts, ka kopējā alumīnija folija ražošanas jauda citiem Ķīnas ražotājiem, kuri nesadarbojās, varētu būt aptuveni desmit reizes lielāka par divu ražotāju, kuri sadarbojās, kopējo jaudu. Pētījumā tiek lēsts, ka kopējā Ķīnas ražošanas jauda visiem alumīnija folijas veidiem ir par 450 000 tonnu lielāka nekā kopējais Ķīnas iekšzemes patēriņš. Tāpat pētījumā tiek prognozēts, ka Ķīnas ražošanas jauda aizvien pieaugs no 2,5 miljoniem tonnu 2014. gadā līdz 2,8 miljoniem tonnu 2018. gadā un ka ir maz ticams, ka Ķīnas iekšzemes patēriņa pieaugums tajā pašā periodā no 2,1 miljona tonnu līdz 2,4 miljoniem tonnu varētu būt pietiekams, lai pilnībā absorbētu pieaugošo jaudu. Tādēļ tika uzskatīts, ka ražotājiem, kuri nesadarbojas, varētu pastāvēt būtiska neizmantotā jauda, kuru, ja tiktu izbeigti pasākumi pret ĶTR, varētu vismaz daļēji novirzīt uz Savienības tirgu.

(85)

Ķīnas ražotājs, lai gan neapstrīdēja konstatējumus par neizmantotās jaudas apjomiem, apgalvoja, ka esot nereāli pieņemt, ka visa neizmantotā jauda tiks novirzīta uz Savienības tirgu.

(86)

Komisija uzskata atbilstoši tās vērtējumam 84. un 97. apsvērumā, ka neizmantotā jauda uz Savienības tirgu varētu tikt novirzīta vismaz daļēji. 83. apsvērums tika atbilstīgi grozīts.

(87)

Tika konstatēts, ka viena Ķīnas ražotāja, kurš sadarbojās, eksporta cenas uz citiem tirgiem (galvenie eksporta mērķi ir bijuši Apvienotie Arābu Emirāti, Saūda Arābija, ASV, Ēģipte un Indija) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir bijušas zemākas par normālo vērtību, kāda ir noteikta iepriekš 63.–71. apsvērumā, tādējādi tās bija dempinga cenas. Otra Ķīnas ražotāja eksporta cenas uz citiem tirgiem nebija iespējams apkopot.

(88)

Tā kā pastāv dempings citos tirgos, Komisija secina, ka ĶTR ražotājs eksportētājs pārdod attiecīgos ražojumus uz trešām valstīm par dempinga cenām. Tāpēc Komisija uzskata, ka pastāv iespējamība, ka tad, ja pašlaik spēkā esošos pasākumus atceltu, ĶTR ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu arī Savienības tirgū pārdotu par dempinga cenām.

(89)

Viens no Ķīnas ražotājiem apgalvoja, ka konstatējums, ka ir pastāvējis eksports par dempinga cenām uz citiem tirgiem, neesot būtisks, jo pārskatīšana attiecas vien uz Savienības tirgu, nevis uz pasaules tirgu. Ķīnas ražotājs norāda, ka cenu salīdzināšana starp tirgiem neesot pieņemama, jo cenu struktūra citās pasaules daļās varot būt atšķirīga. Turklāt būtu jāsalīdzina arī Savienības eksporta klātbūtne tajos pašos tirgos, un tādējādi varētu konstatēt, ka Savienības iekšzemes cenas ir pārāk augstas.

(90)

Kā izskaidrots 82. apsvērumā, Komisija, lai novērtētu dempinga iespējamību Savienības tirgū, ir ņēmusi vērā vairākus rādītājus. Komisija uzskata, ka eksportētāji, kuri nodarbojas ar dempingu citos tirgos, drīzāk varētu iesaistīties dempingā arī Savienībā, ja salīdzina ar eksportētājiem, kuri nenodarbojas ar dempingu citos tirgos. Tādēļ tas ir būtisks rādītājs, lai varētu konstatēt, vai ir iespējama dempinga turpināšanās. Tāpēc apgalvojums jānoraida.

(91)

Apgalvojums par Savienības ražotāju eksporta rīcību ir aplūkots 171. apsvērumā.

(92)

Kā minēts 114. apsvērumā, izmeklēšanā atklājās, ka, ja nepastāvētu antidempinga maksājumi, Ķīnas imports, kas īstenots normālā importa režīmā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, būtu pazeminājis Savienības ražošanas nozares cenas vidēji par 12,2 %. Turklāt tika konstatēts, ka Ķīnas importa, kas īstenots “ievešana pārstrādei” režīmā, un tādēļ uz to neattiecas antidempinga maksājums vai muitas nodoklis, kas veidoja aptuveni 75 % Ķīnas importa, cenas bija par 18 % zemākas nekā Savienības ražošanas rūpniecības cenas. Ķīnas cenas ir arī zemākas par eksporta cenām no jebkuras citas valsts uz Savienību. Šīs cenu atšķirības noteikti liecina par Savienības tirgus pievilcīgumu un Ķīnas eksportētāju spēju konkurēt ar cenu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(93)

Tādējādi var pamatoti gaidīt, ka tad, ja pasākumus atceltu, ievērojama daļa no pašreizējā Ķīnas eksporta tiktu novirzīta uz Savienību.

(94)

Ir vērts atgādināt, ka pirms tika piemēroti sākotnējie pasākumi, sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas tirgus daļa Savienības tirgū veido 30,72 %. Tāpēc ir gaidāms, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, Ķīnas eksports, kas patlaban aizņem 2 % Savienības tirgus, ievērojami pieaugtu, lai atgūtu zaudēto tirgus daļu Savienībā.

(95)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka neliels cenu samazinājums esot daļa no normāla cenu veidošanas mehānisma, ja iekšzemes ražotāji konkurē ar citu valstu ražotājiem. Cenu samazinājums par 12,2 % nebūtu nesaprātīgs un neradītu grūtības Savienības ražotājiem.

(96)

Tas, ka tiek konstatēts cenu samazinājums, pats par sevi neļauj secināt, ka eksportētājs ir rīkojies negodīgi. Taču šajā gadījumā tika konstatēts, ka cenu samazinājuma starpība norādīja uz iespējamajiem Ķīnas importa cenu līmeņiem gadījumā, ja tiktu pieļauta pasākumu atcelšana, un tā spēju pārņemt tirgus daļu Savienībā uz Savienības ražošanas nozares rēķina. Turklāt tika konstatēts, ka šis imports varētu notikt par dempinga cenām. Tāpēc apgalvojums, ka cenu samazinājums par 12,2 % nebūtu nesaprātīgs, šajā kontekstā ir neatbilstošs un tādēļ tika noraidīts.

(97)

Izmeklēšanā atklājās, ka Ķīnas imports turpināja ienākt Savienības tirgū par dempinga cenām ar būtiskām dempinga starpībām. Tāpat tajā atklājās, ka attiecīgā ražojuma neizmantotā ražošanas jauda ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ievērojama salīdzinājumā ar Savienības patēriņu. Ir iespējams, ka šī neizmantotā jauda vismaz daļēji tiktu novirzīta uz Savienības tirgu, ka tiktu atļauts izbeigt pasākumus pret ĶTR.

(98)

Turklāt ĶTR eksports uz trešām valstīm tika veikts par dempinga cenām. Šī Ķīnas cenu noteikšanas prakse eksportam uz trešo valstu tirgiem liecina, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā Savienības tirgū būtu iespējama dempinga turpināšanās.

(99)

Turklāt Savienības tirgus pievilcība cenu izpratnē liecina, ka pastāv risks, ka gadījumā, ja tiktu atļauts pasākumus izbeigt, Ķīnas eksports tiktu pārvirzīts uz Savienības tirgu.

(100)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pastāv iespēja, ka, ja pasākumi tiktu izbeigti, Ķīnas attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām būtiski palielinātos.

(101)

Līdzīgo ražojumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ražoja divpadsmit zināmi Savienības ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(102)

Tiek lēsts, ka kopējais Savienības ražošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 47 349 tonnas. Komisija šo apjomu noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem, pārbaudītām atbildēm uz anketas jautājumiem no atlasītajiem Savienības ražotājiem un aplēsēm attiecībā uz neatlasītajiem ražotājiem, kuras sniedza pieprasījuma iesniedzēji. Kā norādīts 18. apsvērumā, atlasītie Savienības ražotāji pārstāvēja vairāk nekā 70 % līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(103)

Datus par visas Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomu, ražošanas jaudu, pārdošanas apjomu, nodarbinātību un eksporta apjomu attiecīgajā periodā sniedza pieprasījuma iesniedzēji. No datiem tika izdarītas aplēses un tie tika sniegti intervālā, norādot minimālo un maksimālo daudzumu, kā arī sadalot divās kategorijās: atlasītie Savienības ražotāji un neatlasītie Savienības ražotāji. Attiecībā uz atlasītajiem Savienības ražotājiem Komisija izmantoja faktiskos pārbaudītos datus, ko šie uzņēmumi sniedza atbildēs uz anketas jautājumiem. Attiecībā uz neatlasītajiem Savienības ražotājiem tika izmantoti pieprasījuma iesniedzēju dotie skaitļi. Šīs aplēses tika darītas pieejamas ieinteresētajām personām, lai tās varētu sniegt piezīmes. Nekādas piezīmes tomēr netika saņemtas.

(104)

Šajā izmeklēšanā ir izmantoti Savienības patēriņa skaitļi, kas konstatēti un publicēti paralēlajā izmeklēšanā. To noteica, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares kopējo lēsto pārdošanas apjomu Savienības tirgū un kopējo importa apjomu saskaņā ar Eurostat datiem un to koriģējot ar pārbaudītiem datiem, ko sniedza ražotājs eksportētājs no paralēlās izmeklēšanas par importu no Krievijas, un atlasīto Savienības ražotāju iesniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem.

(105)

Tā kā Krievijā ir tikai viens ražotājs eksportētājs, konfidencialitātes nolūkos visi ar šo eksportētāju saistītie skaitļi tiek norādīti diapazonā. Turklāt, lai izvairītos no tā, ka Krievijas imports tiek aprēķināts, veicot atskaitīšanu, bija jāizmanto arī citu trešo valstu patēriņa diapazoni un importa apjomi.

(106)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā mainījās šādi:

1. tabula

AHF patēriņš Savienībā (tonnās)

(107)

Patēriņš Savienībā 2011.–2013. gadā palielinājās, bet samazinājās no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam. Kopumā attiecīgajā periodā patēriņa pieaugums bija 17–28 %. Patēriņa pieaugums laikā no 2011. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam galvenokārt atspoguļo importa pieaugumu no Krievijas un citām trešām valstīm, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū pieauga tikai nedaudz (skatīt 134. apsvērumu).

(108)

Tā kā izmeklēšanā tika konstatēts, ka nepastāv iespēja, ka varētu turpināties vai atkārtoties dempings no Brazīlijas (skatīt 60. apsvērumu), importa apjoma, cenu un tirgus daļas analīze aprobežojas vien ar importu no ĶTR. Komisija importa no ĶTR apjomu un cenas konstatēja, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(109)

Imports no ĶTR Savienībā mainījās šādi:

2. tabula

Importa no ĶTR apjoms un tirgus daļas

(110)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR samazinājās par 47–57 %, un tā tirgus daļa attiecīgi samazinājās no 4 % līdz 2 %, proti, par 2 procentu punktiem. Visā attiecīgajā periodā gan šā importa apjoms, gan ĶTR tirgus daļa saglabājās zemā līmenī.

(111)

Tabulā ir attēlota vidējā cena importam par dempinga cenām.

3. tabula

Vidējā cena importam par dempinga cenām

(112)

Attiecīgajā periodā vidējā ĶTR importa cena pazeminājās no EUR 2 251 par tonnu līdz EUR 2 131 par tonnu, t. i., samazinājums par aptuveni 5 %. Ķīnas importa cena visā attiecīgajā periodā vidēji bija zemāka par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām Savienības tirgū un importa no citām trešām valstīm cenām.

(113)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā aptuveni 75 % Ķīnas importa, kas pārstāvēja vairāk par 1 % no tirgus daļas, tika veikti “ievešana pārstrādei” režīmā, un tāpēc uz to neattiecās ne antidempinga maksājums, ne muitas nodoklis. Tika konstatēts, ka tās bija par 18 % zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās un kurš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārstāvēja aptuveni 53–90 % no Ķīnas importa un 98 % no sava importa īstenoja “ievešana pārstrādei” režīmā, tika konstatēta cenu samazinājuma starpība diapazonā starp 15 % un 18 %.

(114)

Atlikušie 25 % Ķīnas importa tika īstenoti normālā importa režīmā. Ķīnas CIF cenām pieskaitot muitas nodokli un antidempinga maksājumu, Ķīnas cenas, kas aprēķinātas šim importam, bija vidēji augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas Savienības tirgū, tādēļ pastāvēja negatīvs cenu samazinājums (– 12,5 %). Taču, ja importa cenas tiktu ņemtas vērā bez antidempinga maksājumiem, tad cenu samazinājums būtu 12,2 %.

(115)

Aplūkojot visu Ķīnas importu, neņemot vērā importa režīmu un pieskaitot piemērojamo muitas nodokli un antidempinga maksājumus CIF cenām importam, kas veikts normālā režīmā, tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas cenas bija vidēji par 10,2 % zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(116)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka cenu samazinājuma starpība 18 % apmērā, ko konstatēja Ķīnas importam, kurš veikts “ievešana pārstrādei” režīmā, bija nepareiza, jo Savienības ražotāju cenās bija iekļauts “iekšējais 7,5 % normālais tarifs”, no kura iekšzemes lietotāji nevarēja saņemt atbrīvojumu, ja iekļautu Savienībā ražotu AHF, kas eksportēta uz trešām valstīm. Taču ieinteresētā persona nepamatoja šo apgalvojumu un jo īpaši tai neizdevās izskaidrot jēdzienu “iekšējais normālais tarifs”. Katrā ziņā tiek atgādināts, kā izskaidrots 113. apsvērumā, ka uz importu, kas veiks “ievešana pārstrādei režīmā”, neattiecas muitas nodoklis. Tāpēc nebūtu pamatoti koriģēt muitas nodokļus, kuri netiek maksāti. Jānorāda, ka Komisija ir pienācīgi koriģējusi muitas nodokli, 114. apsvērumā konstatējot cenas samazinājuma starpību importam, kurš veikts normālā režīmā, un 115. apsvērumā – visam Ķīnas importam neatkarīgi no importa režīma. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(117)

Tas pats Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka bija jāatņem muitas nodokļa likme no 12,2 % un 10,2 % cenu samazinājuma starpībām, kuras konstatētas 114. un 115. apsvērumā. Tomēr tiek skaidrots, ka, nosakot šīs starpības, Komisija jau ir ņēmusi vērā muitas nodokļus, kuri ir piemērojami normālā režīmā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(118)

Attiecīgajā periodā imports no citām trešām valstīm Savienībā palielinājās diapazonā starp 45 % un 60 %, kas ir vairāk nekā Savienības patēriņa pieaugums. Tāpēc citu trešo valstu tirgus daļa šajā periodā palielinājās no 41 % līdz 51 %.

(119)

Attiecīgajā periodā importa no Brazīlijas nebija. Krievijas izcelsmes importa apjomu pieaugums 2011.–2013. gadā bija starp 40 % un 50 %, taču pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās. Attiecīgā tirgus daļa palielinājās no 29 % 2011. gadā līdz 34 % 2012. gadā un tad līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām saglabājās nemainīga. Attiecīgajā periodā importa apjoms no Turcijas pieauga par 125–139 %, un tā tirgus daļa pieauga no aptuveni 7 % līdz 13 %. Turcijas izcelsmes importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 13 %, tomēr saglabājās augstākas nekā cenas importam no citām trešām valstīm, tostarp Krievijas un Ķīnas, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tās bija līdzīgas Savienības ražošanas nozares cenām.

(120)

Kopumā imports no citām trešām valstīm, izņemot ĶTR, Krieviju un Turciju, pieauga par 2–15 %. Lai gan Savienības patēriņš pieauga, šā importa kopējā tirgus daļa samazinājās no 4 % 2011. gadā līdz aptuveni 2 % 2013. gadā un tad pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās pieauga līdz 4 %, bet tā cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, izņemot 2012. gadu.

(121)

Visā attiecīgajā periodā importa cenas no citām trešām valstīm bija augstākas nekā cenas importam no ĶTR.

(122)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka Komisijas trešo valstu importa analīzei, kura veikta 118.–121. apsvērumā, būtu jāaptver viss folijas tirgus, nevis jākoncentrējas uz vienu attiecīgo ražojumu, jo Savienības ražotāju lēmumi par citiem folijas veidiem, iespējams, ietekmē to attiecīgā ražojuma ražošanu. Apgalvojums netika pamatots. Katrā ziņā izmeklēšanā atklājās, kā minēts 185. apsvērumā, ka lielākais atlasītais Savienības AHF ražotājs ražoja vienīgi AHF un ka Savienības ražotāji, kuri esot ražojuši gan AHF, gan citus folijas veidus, ko dēvē par apstrādāto alumīnija foliju (“ACF”), nevarēja vienkārši pārslēgties no viena ražojuma ražošanas uz citu tādēļ, ka, lai maksimāli palielinātu efektivitāti, bija nepieciešama abu ražojumu ražošana noteiktos daudzumos. Kā minēts 185. apsvērumā, izmeklēšanā vēl atklājās, ka atlasītajiem Savienības ražotājiem attiecīgajā periodā bija stabila attiecība starp abu šo folijas veidu ražošanas apjomiem. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(123)

Viens Ķīnas ražotājs atzīmēja, ka, tā kā Savienības ražotāju ražošanas jauda esot atbildusi mazāk par 50 % no Savienības patēriņa, lietotājiem bija nepieciešams importēt AHF no ražotājiem eksportētājiem trešās valstīs. Pamatojoties uz to, Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka ražotāji eksportētāji konkurēja savā starpā, nevis ar Savienības ražotājiem, veicot piegādes lietotājiem, kurus neapkalpoja Savienības ražotāji. Tomēr apgalvojums nebija pamatots. Pirmkārt, apgalvojums, ka Savienības ražotāju ražošanas jauda apmierina mazāk par 50 % no Savienības patēriņa, nav pareizs. Kā norādīts 106. un 129. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā apmierināja 58–74 % no Savienības patēriņa, un bija virs 55 % visā attiecīgajā periodā. Turklāt, kā redzams 5. tabulā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienībai visā attiecīgajā periodā ir bijusi neizmantotā jauda, kuru varētu izmantot, lai apkalpotu Savienības tirgu, ja patiesi nepastāvētu konkurējošais imports par dempinga cenām. Turklāt imports no trešām valstīm konkurēja arī ar līdzīgiem ražojumiem, kurus ražoja Savienības ražošanas nozare, jo esošajiem Savienības ražotāju patērētājiem bija iespēja pāriet pie piegādātājiem no trešām valstīm. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(124)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(125)

Kā minēts 18. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(126)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Kā paskaidrots 103. apsvērumā, Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus visai Savienības ražošanas nozarei, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēju doto informāciju, kas attiecībā uz atlasītajiem uzņēmumiem tika pienācīgi pārbaudīta. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus vienīgi atlasītajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atlasīto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(127)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un dempinga starpības lielums.

(128)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(129)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā mainījās šādi:

5. tabula

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(130)

Ražošanas apjoms attiecīgajā periodā svārstījās. 2011.–2013. gadā tas palielinājās, bet no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %.

(131)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %.

(132)

Tā kā ražošanas jauda pieauga vairāk par ražošanas apjomu, jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 5 %.

(133)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka alumīnija folijas rūpnīcas ražošanas jauda nav jāizsaka tonnās, jo tās pašas iekārtas noteiktā laika periodā ražo atšķirīgas alumīnija folijas masas, atkarībā no folijas biezuma un platuma. Atbildot uz šo apgalvojumu, netiek apstrīdēts, ka ražošanas rūpnīcas tonnās izteikto jaudu var ietekmēt saražoto foliju biezums vai platums. Tomēr attiecīgā ražojuma importu un konkrētus kaitējuma faktorus, piemēram, patēriņu, pārdošanas un ražošanas apjomus nosaka tādās mērvienībās kā tonnas. Konsekvences nolūkos ir svarīgi kaitējuma analīzē salīdzināšanas vajadzībām izmantot vienu un to pašu mērvienību. Turklāt izmeklēšanā neatklājās tādas Savienības ražošanas nozares ražojumu kopuma izmaiņas, kas neļautu izmantot tādu mērvienību kā tonnas. Tāpat tika atzīmēts, ka attiecīgā ieinteresētā persona nav sniegusi kvantitatīvu informāciju, kas liecinātu, ka citas mērvienības izmantošana mainītu šā kaitējuma faktora analīzi. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(134)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

6. tabula

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(135)

Attiecīgajā periodā AHF pārdošanas apjoms nedaudz palielinājās. Pieaugums bija galvenokārt 2011.–2013. gadā, proti, starp 4 % un 14 %. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārdošanas apjoms samazinājās, bet kopumā attiecīgajā periodā pārdošanas apjoma pieaugums bija 2–10 %. Tomēr, ņemot vērā paralēlo patēriņa pieaugumu un importa apjoma pieaugumu, kopā ar pārdošanas apjoma pieaugumu Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 55 % 2011. gadā līdz 47 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, proti, attiecīgajā periodā par 8 procentu punktiem.

(136)

Lai gan Savienības patēriņa pieaugums attiecīgajā periodā bija 17–28 %, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma pieaugums bija 2–10 %, kā rezultātā tirgus daļa samazinājās par 8 procentu punktiem.

(137)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(138)

Nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā svārstījās un kopumā nedaudz pieauga, proti, par 2 %.

(139)

No 2011. gada līdz 2013. gadam ražīgums palielinājās saistībā ar straujāku ražošanas apjoma nekā nodarbinātības pieaugumu. No 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ražīgums samazinājās par 7 %, tomēr saglabājās augstāks nekā attiecīgā perioda sākumā 2011. gadā.

(140)

Importa no ĶTR dempinga starpība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās līdz 28,1 % (skatīt 81. apsvērumu), bet tās ietekme uz Savienības ražošanas nozares situāciju bija ierobežota, jo tika īstenoti antidempinga pasākumi, kuri sekmīgi samazināja importa par dempinga cenām apjomu.

(141)

Taču, kā ir konstatēts paralēlajā izmeklēšanā, attiecīgajā periodā būtiski pieauga importa par dempinga cenām apjoms no Krievijas. Šis imports radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc, neraugoties uz antidempinga pasākumu pastāvēšanu, Savienības ražošanas nozares atgūšanās nebija iespējama.

(142)

Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi:

8. tabula

Pārdošanas cenas un izmaksas

(143)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās nepārtraukti – kopumā par 11 %.

(144)

Neraugoties uz šo samazinājumu, vienības ražošanas izmaksas saglabājās lielākas par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu un šī nozare ar pārdošanas cenu nevarēja segt ražošanas izmaksas (izņemot 2013. gadu). Paralēlā izmeklēšanā tika atklāts, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja celt pārdošanas cenu saistībā ar cenu spiedienu, ko radīja imports par dempinga cenu no Krievijas.

(145)

Savienības ražošanas nozares vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā mainījās šādi:

9. tabula

Darbaspēka izmaksas

(146)

No 2011. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam atlasīto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku samazinājās par 5 %. Vispirms 2011. un 2012. gadā darbaspēka izmaksas pieauga par 2 %, tad 2012. un 2013. gadā samazinājās un tad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās nemainīgas.

(147)

Savienības ražošanas nozares krājumu līmenis attiecīgajā periodā mainījās šādi:

10. tabula

Krājumi

(148)

Krājumus šajā nozarē nevar uzskatīt par izmantojamu kaitējuma rādītāju, jo ražošanas apjoms un pārdošana galvenokārt ir atkarīga no pasūtījumiem un tādējādi ražotāji cenšas uzturēt nelielus krājumus. Tādēļ dati par krājumiem ir sniegti vienīgi informācijai.

(149)

Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās kopumā palielinājās par 8 %. Lai gan krājumi 2011.–2013. gadā pieauga par 10 %, no 2013. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām tie nedaudz samazinājās. Krājumi perioda beigās, kas izteikti procentos no ražošanas apjoma, saglabājās nemainīgi visā attiecīgajā periodā.

(150)

Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem izmaiņas attiecīgajā periodā bija šādas:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(151)

Komisija izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu samaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare strādāja ar zaudējumiem, izņemot 2013. gadu, kad tās peļņas procents bija nedaudz virs nulles. Rentabilitāte samazinājās 2011. un 2012. gadā, pieauga 2013. gadā, bet tad atkal samazinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad tā sasniedza 2011. gadam līdzīgu līmeni. Kopumā rentabilitāte attiecīgajā periodā pieauga par 4 %, kas atbilst pieaugumam par 0,1 procentu punktiem un kas neļāva Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā gūt peļņu. Kā tika konstatēts paralēlajā izmeklēšanā, šāda situācija galvenokārt bija saistīta ar Krievijas izcelsmes importa, ko Savienībā ieveda par dempinga cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas cenām, un neļāva Savienības ražošanas nozarei palielināt savas pārdošanas cenas, lai segtu ražošanas izmaksas.

(152)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja pašai finansēt savu darbību. Naudas plūsma attiecīgajā periodā svārstījās, un tai bija pozitīva tendence. Kopumā neto naudas plūsma attiecīgajā periodā palielinājās par 30 %. Tomēr jānorāda, ka absolūtos skaitļos naudas plūsma palika zemā līmenī, salīdzinot ar attiecīgā ražojuma kopējo apgrozījumu.

(153)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā palielinājās par 47 %. 2011. un 2012. gadā tie pieauga par 65 %, tad 2013. gadā samazinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atkal pieauga. Galvenokārt tie bija ieguldījumi jaunās iekārtās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājās diezgan zemā līmenī, salīdzinot ar kopējo apgrozījumu.

(154)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Tāpat kā citi finanšu rādītāji, no 2011. gada arī ienākums no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas bija negatīvs, izņemot 2013. gadu, kad tas bija 0 %, atspoguļojot rentabilitātes tendenci. Kopumā ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās – par 8 %.

(155)

Attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu jānorāda, ka atlasīto Savienības ražotāju aizvien pieaugošā nespēja radīt naudas plūsmu ar līdzīgo ražojumu vājināja to finansiālo stāvokli, samazinot iekšēji radītos līdzekļus. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka kopumā spēja piesaistīt kapitālu attiecīgajā periodā pasliktinājās.

(156)

Vairāki galvenie kaitējuma rādītāji uzrāda negatīvu tendenci Attiecībā uz rentabilitāti jānorāda, ka ražošanas nozare strādāja ar zaudējumiem gandrīz visu attiecīgo periodu, izņemot 2013. gadu, kad tā sasniedza rentabilitātes līmeni pavisam nedaudz virs nulles, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares peļņa bija negatīva (– 2,1 %). Attiecīgajā periodā pārdošanas cenas pazeminājās par 11 %. Vienības izmaksas, kas arī samazinājās par 11 %, saglabājās augstākas nekā vidējā pārdošanas cena visā attiecīgajā periodā, izņemot 2013. gadu. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 8 procentu punktiem, proti, no 55 % 2011. gadā līdz 47 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(157)

Dažu kaitējuma rādītāju tendence attiecīgajā periodā bija pozitīva. Ražošanas apjoms pieauga par 7 %, bet ražošanas jauda – par 12 %. Tomēr šie pieaugumi neatbilda patēriņa pieaugumam, kas bija daudz lielāks, proti, 17–28 %. Pārdošanas apjoms pieauga par 2–10 %. Taču tirgū, kur patēriņš aizvien pieauga, tas neizpaudās, kā tirgus daļas palielināšanās, bet gan gluži pretēji, kā tirgus daļas zaudējums par 8 procentu punktiem. Ieguldījumi pieauga par 47 %. Tie bija saistīti ar jaunām iekārtām un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palika samērā zemā līmenī. Arī naudas plūsma attiecīgajā periodā pieauga par 30 %, taču saglabājās zemā līmenī. Tādēļ šīs pozitīvās tendences neizslēdz kaitējumu.

(158)

Brazīlijas ražotājs, kurš sadarbojās, un Brazīlijas Alumīnija asociācija norādīja, ka saskaņā ar publiski pieejamu dažu pieprasījuma iesniedzēju finanšu dokumentu analīzi ievērojama kaitējuma neesot. Tas ir pretrunā izmeklēšanā gūtajiem rezultātiem, kura pamatojās uz faktiskiem pārbaudītiem datiem par Savienības ražošanas nozari saistībā ar AHF. Daži Savienības ražotāji neražoja vienīgi AHF, tādēļ publiski pieejamie finanšu dokumenti nevar atspoguļot faktisko stāvokli Savienības AHF ražošanas nozarē. Tāpēc secinājumus par Savienības ražošanas nozares stāvokli atbilstīgi pamatregulas 3. panta 5. punktam nevajadzētu balstīt uz publiski pieejamiem finanšu dokumentiem, bet gan uz detalizētāku un pārbaudītu informāciju, kas bija pieejama izmeklēšanā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(159)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka statistika un paziņojumi, kurus publicēja Eiropas Alumīnija folijas asociācija (“EAFA”) liecināja, ka Savienības ražošanas nozare necieta nekādu kaitējumu attiecīgajā periodā, ieskaitot pārskatīšanas izmeklēšanas periodu. Tomēr tika konstatēts, ka izmantotā statistika un paziņojumi attiecās vai nu uz visu alumīnija folijas nozari vai arī uz “plānāka izmēra” kategoriju, kurā ietilpst AHF, kā arī citi foliju veidi, piemēram, apstrādātās folijas un folijas, ko izmanto pielāgotai iepakošanai. Pamatojoties uz to, nav izdarāms nekāds jēgpilns secinājums par attiecīgo ražojumu, tādēļ apgalvojums tika noraidīts.

(160)

Viens Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka vienības izmaksu vērtējums, kāds aprakstīts 156. apsvērumā, neatbilstot alumīnija cenai, kāda kotējas Londonas Metāla biržā (“LME cena”). Atbildot uz šo apgalvojumu, jānorāda, ka cena, kuru Savienības ražotāji maksāja alumīnija kausētājiem vai tirgotājiem, ir LME cenas un piemaksas, kas pazīstama, kā “metāla piemaksa”, summa. Tāpēc jebkurš Savienības ražotāja vienības izmaksu vērtējums, pamatojoties vien uz LME cenu, ir uzskatāms par nepilnīgu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(161)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka, pat, ja tiktu ņemta vērā metāla piemaksa, vienības izmaksu vērtējums tik un tā neatbilstu alumīnija cenas vērtējumam. Tomēr minētais apgalvojums nebija pamatots. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka LME cena attiecīgajā periodā pazeminājās par vairāk nekā 20 %, savukārt metāla piemaksa attiecīgajā periodā vairāk nekā divkāršojās. Ņemot vērā LME cenu un metāla piemaksu kopā, alumīnija izmaksas, ko maksāja Savienības ražotāji, attiecīgajā periodā samazinājās par apmēram 11 %. Šis samazinājums atbilst un faktiski pat ir identisks vienības izmaksu samazinājumam, par kuru šajā pašā periodā ir minēts 156. apsvērumā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(162)

Viens Ķīnas ražotājs atsaucās uz 156. apsvērumu un apgalvoja, ka iespējamie kaitējuma cēloņi bija imports par zemākām cenām, iespējams, augstākas ražošanas izmaksas, intereses par AHF trūkums, jo citu folijas kategoriju cenas Savienībā būtu augstākas un intereses par Savienības tirgu trūkums, jo AHF cenas citos eksporta tirgos būtu augstākas. Ņemot vērā augstākas ražošanas izmaksas, Ķīnas ražotājs minēja augsto metāla piemaksu un faktu, ka Savienības ražošanas nozare izmantoja divu ražošanas metožu salikumu – karsto velmēšanu un nepārtraukto liešanu, lai gan vienīgi nepārtrauktās liešanas izmantošana būtu rentablāka.

(163)

Atbildot uz šiem apgalvojumiem, tiek atgādināts, ka no 156. un 157. apsvēruma var secināt, ka Savienības ražošanas nozare cieta būtisku kaitējumu. Attiecībā uz apgalvojumiem par ražošanas izmaksām, vispirms tiek atzīmēts, ka, ņemot vērā to, ka metāla piemaksa varētu būt potenciāls kaitējuma faktors, paralēlajā izmeklēšanā ir ticis atklāts, ka, gan Savienības ražošanas nozarei, gan Krievijas ražotājiem eksportētājiem ir bijušas līdzīgas izmaksas, iegūstot izejvielas AHF ražošanai, jo šīs izejvielas tirgus cenas gan Krievijā, gan Savienības tirgū ir tieši saistītas ar Londonas Metāla biržu. Tāpēc var secināt, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā metāla piemaksas līmenis nav bijis kaitējuma faktors. Ņemot vērā potenciālo ražošanas metožu lomu, izmeklēšanā atklājās, ka nepārtrauktā liešana tika izmantota, lai ražotu teju divas trešdaļas AHF, ko Savienības ražošanas nozare saražoja pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tādējādi jebkuru rentabilitātes atšķirību mazināja tas, ka pārsvarā Savienībā izmantotā ražošanas metode bija nepārtrauktā liešana. Tāpat 185. apsvērumā ir izskaidrots, ka nekas neliecina par to, ka Savienības ražošanas nozare būtu zaudējusi interesi par AHF. Izmeklēšanā arī neatklājās nekādi rādītāji, kas liecinātu, ka Savienības ražotāji būtu noniecinājuši Savienības tirgu par labu AHF eksporta tirgiem. Izmeklēšanā patiesi atklājās, ka Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz trešām valstīm eksportēja 1 182 tonnas AHF, kas ir mazāk par 3 % no Savienības ražotāju iekšzemes pārdošanas apjomiem tajā pašā periodā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(164)

Uz iepriekš minētā pamata Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(165)

Tā kā tika secināts, ka nepastāv iespēja, ka varētu atkārtoties dempings no Brazīlijas, kaitējuma atkārtošanās vai turpināšanās iespējamības analīze aprobežojas vien ar importu no ĶTR.

(166)

Lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās vai turpināšanās iespējamību, ja pasākumi pret ĶTR tiktu atcelti, Ķīnas importa potenciālā ietekme uz Savienības tirgu un Savienības ražošanas nozari tika analizēta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(167)

Kā minēts 124.–164. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika nodarīts būtisks kaitējums. Visā attiecīgajā periodā imports no ĶTR Savienības tirgū nonāca vienīgi nelielā daudzumā, bet Krievijas izcelsmes importa apjoms un tirgus daļa tajā pašā periodā pieauga. Paralēlajā izmeklēšanā tika secināts, ka imports no Krievijas notika par dempinga cenām un tas radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, bet imports no Ķīnas, ņemot vērā tā nelielo apjomu un cenu līmeņus, Savienības ražošanas nozares ciesto kaitējumu veicināja tikai daļēji, tomēr nepārtraucot cēloņsakarību starp importu no Krievijas un būtisko kaitējumu, kādu cieta Savienības ražošanas nozare. Vienlaikus, kā paskaidrots 80.–100. apsvērumā, izmeklēšana apliecināja, ka imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā notika par dempinga cenām un ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi beigsies.

(168)

Ievērojamā neizmantotā jauda ĶTR, kuru nevar pilnībā absorbēt Ķīnas iekšzemes pieprasījums un citi eksporta tirgi, izņemot Savienības tirgu, dempinga turpināšana pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ar ievērojamām dempinga starpībām un Ķīnas eksportētāju īstenotā dempinga prakse arī trešo valstu tirgos, kas aprakstīta 82.–100. apsvērumā, skaidri liecina, ka pastāv ļoti liela iespēja, ka gadījumā, ja tiktu atļauts atcelt spēkā esošos dempinga pasākumus, importa par dempinga cenām apjoms būtiski palielinātos.

(169)

Ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas importa cenas, visticamāk, būtu zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām Savienības tirgū. Proti, izmeklēšanā atklājās, ka gadījumā, ja nepastāvētu antidempinga maksājumi, Ķīnas importa, kas īstenots normālā importa režīmā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, cenas būtu vidēji par 12,2 % zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām (10).

(170)

Kā minēts 92.–94. apsvērumā, Savienības tirgus ir pievilcīgs Ķīnas importam, jo cenas Savienības tirgū lielā mērā ir tādas pašas kā citos eksporta tirgos. Turklāt 2014. gada jūlijā Turcija piemēroja Ķīnai antidempinga pasākumus plašam alumīnija foliju klāstam, ieskaitot attiecīgo produktu. Tāpēc ir iespējams, ka gadījumā, ja pasākumu pret Ķīnu atceltu, daļa ražojumu, kas iepriekš ir eksportēti uz Turciju, tiktu no jauna novirzīti uz Savienības tirgu. Tāpēc var secināt, ka pasākumu atcelšana visticamāk izraisītu Ķīnas importa par dempinga, kas būtu ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, ievērojamu pieaugumu, tādējādi radot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(171)

Brazīlijas ražotājs, kurš sadarbojās, un Brazīlijas Alumīnija asociācija apgalvoja, ka, pamatojoties uz EAFA publicēto statistiku, var konstatēt, ka Savienības alumīnija folijas ražotāji ir palielinājuši eksportu uz trešām valstīm, kas pierādot, ka trešo valstu tirgi esot pievilcīgāki nekā Savienības tirgus. Attiecībā uz šo apgalvojumu tika konstatēts, ka statistika ko izmantoja šīs personas, attiecās vai nu uz visu alumīnija folijas nozari vai arī uz “plānāka izmēra” kategoriju, tostarp AHF, kā arī citiem foliju veidiem, piemēram, apstrādātām folijām un folijām, ko izmanto pielāgotai iepakošanai. Pamatojoties uz to, nav iespējams izdarīt nekādus jēgpilnus secinājumus par attiecīgo ražojumu vien. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgā ražojuma apjomi, kurus Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja uz trešo valstu tirgiem, bija tikai 1 182 tonnas, kas ir mazāk par 3 % no tās iekšzemes pārdošanas apjomiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tāpēc šajā saistībā minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(172)

Ņemot vērā izmeklēšanas konstatējumus, tiek secināts, ka pasākumu pret ĶTR atcelšana visticamāk izraisītu Ķīnas importa par dempinga cenām, kas būtu ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, būtisku pieaugumu, tādējādi radot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(173)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu pret ĶTR saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, tirgotāju, importētāju un lietotāju intereses.

(174)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Kā ir minēts 167. apsvērumā, būtisko kaitējumu galvenokārt ir radījis imports par dempinga cenām no Krievijas, bet imports no Ķīnas ir vienīgi daļēji veicinājis Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu. Tāpat tika konstatēts, ka pastāv liela iespējamība, ka gadījumā, ja tiktu atļauts atcelt pret Ķīnu piemērotos pasākumus, kaitējums turpinātos.

(175)

Gadījumā, ja pasākumi pret Ķīnu tiktu atcelti, ir iespējams, ka imports no Ķīnas par dempinga cenām Savienības tirgū turpinātos, cenas būtu ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām, kas radītu lielāku cenu spiedienu nekā tas, kādu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā radīja Krievijas imports par dempinga cenām. Savienības ražošanas nozare būtu spiesta pazemināt cenas, un tādējādi palielināt savus zaudējumus.

(176)

Lietotāji Savienībā ir pārtinēji, kuri tirgo iepakojamo materiālu (alumīnija foliju, bet arī papīru un plastmasu) pēc AHF pārtīšanas mazākos ruļļos (patērētāju ruļļos) un tā pārpakošanas rūpnieciskai izmantošanai un mazumtirdzniecības uzņēmējdarbībai. Pieteicās un anketu saņēma seši uzņēmumi. Trīs uzņēmumi sadarbojās procedūrā, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem. Divos uzņēmumos, kuri sadarbojās, tika veikta pārbaude uz vietas.

(177)

Izmeklēšana apliecināja, ka AHF ir galvenā pārtinēju izejviela un tās izmaksas ir apmēram 80 % no to kopējām ražošanas izmaksām.

(178)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neviens no trīs lietotājiem, kuri sadarbojās, neimportēja no ĶTR. To galvenie piegādes avoti bija Savienības ražošanas nozare, Krievija un Turcija.

(179)

Tā kā pārtinēji piegādā plašu iepakojuma produktu klāstu, trīs uzņēmumu, kuri sadarbojās, darbība saistībā ar AHF svārstījās no mazāk par vienu sestdaļu līdz maksimāli trešdaļai no to kopējās darbības.

(180)

Tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā visi lietotāji, kas sadarbojās, kopumā bija rentabli. Attiecībā uz darbību, kas ietver attiecīgo ražojumu, tika konstatēts, ka divi no lietotājiem, kuri sadarbojās, ir guvuši peļņu, bet secinājumus pat trešo nav iespējams izdarīt, jo trūkst skaidrības par to pārdošanas, vispārīgajām un administratīvo (PVA) izmaksu sadalījumu.

(181)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos konstatējumus, tiek uzskatīts, ka pasākumu pret Ķīnu saglabāšanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz lietotāju situāciju.

(182)

Pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas nepieteicās neviens uzņēmums, kas attiecīgajā periodā būtu bijis iesaistīts AHF tirdzniecībā un kas būtu importējis vai tālākpārdevis AHF, kura izcelsmes valsts ir ĶTR. Izmeklēšana arī apliecināja, ka Savienības ražošanas nozare un ražotāji eksportētāji pārdod AHF lielākoties tieši lietotājiem. Tādēļ nekas neliecina, ka pasākumu noteikšana negatīvi ietekmētu importētājus/tirgotājus.

(183)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nav pietiekama jauda, lai apmierinātu visu pieprasījumu Savienībā. Tāpēc šīs personas apgalvoja, ka gadījumā, ja tiks saglabāti pasākumi pret Brazīliju un Ķīnu, un tajā pašā laikā tiks galīgi piemēroti pasākumi pret Krieviju, Savienībā AHF piegādes kļūtu nepietiekamas, kā dēļ paaugstinātos tās cena. Tādēļ arī pārtinējiem nāktos paaugstināt cenas par patērētāju ruļļiem, tādējādi kaitējot patērētājiem.

(184)

Atbildot uz šo apgalvojumu, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarē ir neizmantotā jauda un ka tā spēj palielināt AHF ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā. Turklāt ir pieejami tādi alternatīvi piegādes avoti kā Turcija, Armēnija un arī Dienvidāfrika. Visbeidzot, ir arī jāatgādina, ka antidempinga pasākumu mērķis ir izveidot vienlīdzīgas konkurences apstākļus Savienībā, nevis aizliegt Ķīnas un Krievijas importu Savienības tirgū, kuram tirgū būtu jāienāk par godīgām cenām.

(185)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare ir zaudējusi interesi par AHF un ka šā iemesla dēļ tai neesot citas iespējas, kā vien izmantot importēto AHF. Taču izmeklēšanā tika atklāts, ka lielākais atlasītais Savienības ražotājs ražoja vienīgi AHF. Tika noskaidrots, ka citi atlasītie ES ražotāji savas ražošanas iekārtas izmantoja, lai ražotu gan AHF, gan pārstrādāto alumīnija foliju (“ACF”), kas ir atšķirīgs ražojums, kuru izmanto citādi nekā AHF. Šiem citiem Savienības ražotājiem attiecīgajā periodā ir bijusi samērā stabila attiecība starp AHF un ACF ražošanas un pārdošanas apjomiem. Tādējādi izmeklēšanā neapstiprinājās apgalvojumi, ka Savienības ražošanas nozare būtu zaudējusi interesi par AHF, un apgalvojums tika noraidīts.

(186)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai uzskatītu, ka ĶTR izcelsmes AHF noteikto pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(187)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus pret ĶTR un atcelt spēkā esošos pasākumus pret Brazīliju. Pēc šīs informācijas izpaušanas minētajām personām tika dots laiks piezīmju sniegšanai. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi ņēma vērā.

(188)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāturpina piemērot ar Regulu (EK) Nr. 925/2009 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami ĶTR izcelsmes alumīnija folijai. Turpretī pasākumi, ko piemēro importam no Brazīlijas, būtu jāizbeidz.

(189)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (11). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(190)

Regula ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,