23.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/1

(1)

Pasaules finanšu krīze, kas sākās 2007.–2008. gadā, atklāja pārmērīgas spekulatīvas darbības, nopietnus trūkumus regulējumā, neefektīvu uzraudzību, tirgu nepārredzamību un pārāk sarežģītus produktus finanšu sistēmā. Savienība ir pieņēmusi virkni pasākumu, lai padarītu banku sistēmu stiprāku un stabilāku, tostarp nosakot stingrākas kapitāla prasības, noteikumus par labāku pārvaldību un uzraudzības un noregulējuma režīmiem, un lai nodrošinātu to, ka finanšu sistēma izpilda savu lomu kapitāla novirzīšanā reālās ekonomikas finansēšanai. Šajā kontekstā izšķiroša nozīme ir arī panākumiem, kas gūti, veidojot banku savienību. Tomēr krīze ir parādījusi arī vajadzību uzlabot pārredzamību un uzraudzību ne tikai tradicionālajā banku nozarē, bet arī jomās, kurās notiek banku darbībām līdzīgas kredītstarpniecības darbības, kas pazīstamas kā paralēlā banku sistēma, kuras apmērs ir satraucošs un saskaņā ar veiktajām aplēsēm tas jau atbilst pusei no regulēto banku sistēmas. Jebkura nepilnība šajās darbībās, kuras ir līdzīgas kredītiestāžu veiktajām, potenciāli var negatīvi ietekmēt pārējo finanšu sektoru.

(2)

Savā darbā, lai ierobežotu paralēlo banku sistēmu, Finanšu stabilitātes padome (FSP) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (5), ir identificējušas riskus, kādus rada vērtspapīru finansēšanas darījumi (“VFD”). VFD rezultātā var palielināties sviras efekts, procikliskums un savstarpējā saistība finanšu tirgos. Jo īpaši pārredzamības trūkums saistībā ar VFD izmantošanu ir traucējis regulatoriem un uzraudzītājiem, kā arī ieguldītājiem pareizi izvērtēt un uzraudzīt attiecīgos banku darbībām līdzīgo darbību riskus un savstarpējās saistības līmeni finanšu sistēmā laikposmā pirms finanšu krīzes un tās laikā. Ņemot vērā iepriekš minēto, FSP 2013. gada 29. augustā pieņēma politikas satvaru ar nosaukumu “Paralēlās banku sistēmas pārraudzības un regulējuma stiprināšana” (“FSP politikas satvars”), lai novērstu paralēlo banku sistēmu radītos riskus saistībā ar vērtspapīru aizdevumu un repo darījumiem, ko 2013. gada septembrī apstiprināja G20 valstu un valdību vadītāji.

(3)

FSP 2014. gada 14. oktobrī publicēja tiesisko regulējumu diskontiem par nodrošinājumu tādiem VFD, kuru tīrvērte nenotiek centralizēti. Gadījumā, ja nenotiek tīrvērte, šādas darbības rada ievērojamus riskus, ja nav pienācīga nodrošinājuma. Pārredzamības uzlabošana attiecībā uz klientu aktīvu atkalizmantošanu būtu pirmais solis virzienā uz to, lai atvieglotu darījuma partneru spēju analizēt un novērst riskus, savukārt FSP līdz 2016. gadam plāno pabeigt darbu pie ieteikumu kopuma par diskontiem tādiem VFD, kuru tīrvērte nenotiek centralizēti, nolūkā nepieļaut pārmērīgu sviras efektu un mazināt koncentrācijas risku un saistību neizpildes risku.

(4)

Komisija 2012. gada 19. martā publicēja Zaļo grāmatu par paralēlo banku sistēmu. Pamatojoties uz saņemtajām plašajām atsauksmēm un ņemot vērā starptautiskos notikumus, Komisija 2013. gada 4. septembrī izdeva Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam ar nosaukumu “Paralēlā banku sistēma – vēršanās pret jauniem riska avotiem finanšu nozarē”. Paziņojumā uzsvērts, ka VFD sarežģītais un neskaidrais raksturs rada grūtības identificēt darījumu partnerus un uzraudzīt riska koncentrāciju un ka tas arī rada pārmērīga sviras efekta veidošanos finanšu sistēmā.

(5)

Augsta līmeņa ekspertu grupa, ko vadīja Erkki Liikanen, 2012. gada oktobrī pieņēma ziņojumu par Savienības banku nozares struktūras reformu. Cita starpā tā apsvēra mijiedarbību starp tradicionālo un paralēlo banku sistēmu. Ziņojumā tika atzīti ar paralēlo banku sistēmas darbībām saistītie riski, piemēram, augsts sviras rādītājs un procikliskums, un tajā aicināts samazināt savstarpējo saistību starp bankām un paralēlo banku sistēmu, kas bija “inficēšanās” avots sistēmiskās banku krīzes laikā. Ziņojumā arī ierosināti konkrēti strukturāli pasākumi, lai novērstu atlikušos trūkumus Savienības banku nozarē.

(6)

Savienības banku sistēmas strukturālās reformas tiek izskatītas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību. Tomēr strukturālu pasākumu noteikšana bankām varētu radīt situāciju, kad atsevišķas darbības tiek novirzītas uz mazāk regulētām jomām, piemēram, uz paralēlo banku sektoru. Tādēļ minētajam priekšlikumam būtu jāpievieno šajā regulā izklāstītās saistošās pārredzamības un ziņošanas prasības attiecībā uz VFD. Tādējādi šajā regulā izklāstītie regulas pārredzamības noteikumi papildina minēto priekšlikumu.

(7)

Šī regula ir atbilde uz nepieciešamību uzlabot vērtspapīru finansēšanas tirgu pārredzamību un līdz ar to arī finanšu sistēmas pārredzamību. Lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un starptautisku konverģenci, šajā regulā tiek ievērots FSP politikas satvars. Ar to izveido Savienības regulējumu, saskaņā ar kuru datus par VFD var efektīvi paziņot darījumu reģistriem un informāciju par VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumiem atklāj ieguldītājiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos. Šajā regulā iekļautajā VFD definīcijā nav ietverti atvasināto instrumentu līgumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (6) izpratnē. Tomēr ir ietverti darījumi, kurus parasti dēvē par likviditātes mijmaiņas līgumiem un nodrošinājuma mijmaiņas līgumiem, kuri neietilpst Regulas (ES) Nr. 648/2012 atvasināto instrumentu līgumu definīcijā. Šo nepieciešamību pēc starptautiskas konverģences pastiprina varbūtība, ka pēc Savienības banku nozares strukturālās reformas tās darbības, ko pašlaik veic tradicionālās bankas, varētu migrēt uz paralēlo banku sektoru un aptvert finanšu un nefinanšu sabiedrības. Tādēļ šīs darbības regulatoriem un uzraudzītājiem var kļūt vēl mazāk pārredzamas, neļaujot tiem gūt pienācīgu pārskatu par riskiem, kas saistīti ar VFD. Tas tikai padarītu vēl ciešākas jau izveidojušās saites starp regulēto un paralēlo banku sektoru konkrētos tirgos.

(8)

Izmaiņas tirgus praksēs un tehnoloģiju attīstība tirgus dalībniekiem ļauj izmantot tādus darījumus, kas nav tradicionāli VFD, kā finansējuma avotu, likviditātei un nodrošinājuma pārvaldībai, kā peļņas palielināšanas stratēģiju, lai segtu īso pārdošanu vai dividenžu nodokļu arbitrāžai. Šādiem darījumiem varētu būt līdzvērtīga ekonomiskā ietekme, un tie varētu radīt riskus, kas līdzīgi VFD, tostarp procikliskumu, ko izraisa nepastāvīgās aktīvu vērtības un svārstīgums; termiņu vai likviditātes pārveidošanu, kas rodas, ilgtermiņa vai nelikvīdus aktīvus finansējot ar īstermiņa vai likvīdiem aktīviem; un finanšu sistēmas “inficēšanos”, ko rada tādu darījumu ķēžu savstarpējā saistība, kuri ietver nodrošinājuma atkalizmantošanu.

(9)

Risinot jautājumus, kam pievērsta uzmanība FSP politikas satvarā, un reaģējot uz gaidāmajām pārmaiņām pēc Savienības banku nozares strukturālās reformas, dalībvalstis, domājams, pieņems atšķirīgus valsts līmeņa pasākumus, kas varētu radīt šķēršļus iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un kaitēt tirgus dalībniekiem un finanšu stabilitātei. Turklāt tas, ka nav saskaņotu pārredzamības noteikumu, apgrūtina valstu iestāžu uzdevumu salīdzināt mikrolīmeņa datus, kas saņemti no dažādām dalībvalstīm, un tādējādi izprast reālos riskus, kādus atsevišķi tirgus dalībnieki rada sistēmai. Tāpēc ir nepieciešams novērst šādu traucējumu un šķēršļu rašanos Savienībā. Tādējādi šīs regulas atbilstīgs juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kuru interpretē atbilstīgi konsekventai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

(10)

Tāpēc jaunajos noteikumos par pārredzamību būtu jāparedz datu ziņošana par VFD, ko noslēguši visi tirgus dalībnieki – par to, vai tie ir finanšu vai nefinanšu struktūras, tostarp par nodrošinājuma sastāvu, par to, vai nodrošinājums ir pieejams atkalizmantošanai vai arī tas ir ticis atkalizmantots, par nodrošinājuma aizstāšanu dienas beigās un par piemērotajiem diskontiem. Lai samazinātu papildu darbības izmaksas tirgus dalībniekiem, jaunajiem noteikumiem un standartiem būtu jābalstās uz esošo infrastruktūru, darbības procesiem un formātiem, kas ir ieviesti, lai par atvasināto instrumentu līgumiem ziņotu darījumu reģistriem. Minētajā sakarā Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (“EVTI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (7), ciktāl iespējams un vajadzīgs, būtu jāsamazina pārklāšanās un jāizvairās no nekonsekvences starp tehniskajiem standartiem, kas pieņemti, ievērojot šo regulu, un tiem, kas pieņemti, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu. Šajā regulā izklāstītajam tiesiskajam regulējumam, cik iespējams, vajadzētu būt tādam pašam, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz ziņošanu par atvasināto instrumentu līgumiem darījumu reģistriem, kuri reģistrēti šim nolūkam. Ar to būtu arī jādod iespēja darījumu reģistriem, kuri ir reģistrēti vai atzīti saskaņā ar minēto regulu, pildīt ar šo regulu paredzēto reģistru funkciju, ja tie atbilst konkrētiem papildu kritērijiem un ja tie ir pabeiguši vienkāršotu reģistrēšanas procesu.

(11)

Lai nodrošinātu EVTI pilnvaru noteikt sankcijas saskaņotību un efektivitāti, uz tirgus dalībniekiem, kurus aptver šīs regulas darbības joma, atsaucoties uz Regulu (ES) Nr. 648/2012, būtu jāattiecina noteikumi par EVTI pilnvarām, kā noteikts minētajā regulā un kas attiecībā uz procedūras noteikumiem ir precizēti deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot minētās regulas 64. panta 7. punktu.

(12)

Pienākums ziņot par VFD darījumu reģistriem nebūtu jāattiecina uz darījumiem ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniekiem. Tomēr, lai nodrošinātu, ka regulatori un uzraudzītāji gūst pienācīgu pārskatu par riskiem, kas saistīti ar VFD, kurus noslēgušas struktūras, ko tie regulē vai uzrauga, attiecīgajām iestādēm un ECBS dalībniekiem būtu cieši jāsadarbojas. Ar šādu sadarbību regulatoriem un uzraudzītajiem būtu jāvar izpildīt to attiecīgos pienākumus un pilnvaras. Šādai sadarbībai vajadzētu būt konfidenciālai un balstītai uz attiecīgo kompetento iestāžu pamatotu pieprasījumu, un tā būtu jāsniedz tikai ar nolūku ļaut minētajām iestādēm pildīt savus attiecīgos uzdevumus, pienācīgi ņemot vērā principus un prasības attiecībā uz centrālās bankas neatkarību, un veikt savus pienākumus kā monetārajām iestādēm, tostarp veicot ar monetāro, valūtas maiņas kursu un finanšu stabilitātes politiku saistītas darbības, kuras ECBS dalībniekiem ir juridiskas tiesības veikt. ECBS dalībniekiem vajadzētu būt iespējai atteikties sniegt informāciju, ja tie ir iesaistījušies darījumos, pildot savus pienākumus kā monetārās iestādes. Tiem būtu jāpaziņo prasītājai iestādei par katru šādu atteikumu kopā ar atteikuma pamatojumu.

(13)

Informācija par riskiem, kas piemīt vērtspapīru finansēšanas tirgiem, būtu jāuzglabā centralizēti, un tai vajadzētu būt viegli un tiešā veidā pieejamai, inter alia, EVTI, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (“EBI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (8), Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) (“EAAPI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (9), attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ESRK un attiecīgajām ECBS centrālajām bankām, tostarp Eiropas Centrālajai bankai (ECB), tai veicot savus pienākumus kā vienotajam uzraudzības mehānismam saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (10), lai varētu identificēt un uzraudzīt finanšu stabilitāti apdraudošos riskus, kas saistīti ar regulēto un neregulēto struktūru veiktajām paralēlās banku sistēmas darbībām. Izstrādājot vai ierosinot pārskatīt regulatīvos tehniskos standartus, kas paredzēti šajā regulā, EVTI būtu jāņem vērā tehniskie standarti, kas pieņemti, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. pantu, ar kuru reglamentē darījumu reģistrus attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumiem, un minēto tehnisko standartu turpmākā attīstība. EVTI arī būtu jātiecas nodrošināt, lai attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ESRK un attiecīgajām ECBS centrālajām bankām, tostarp ECB, būtu tieša un tūlītēja piekļuve informācijai, kas vajadzīga, lai tās varētu veikt savus pienākumus, tostarp pienākumus noteikt un īstenot monetāro politiku un veikt finanšu tirgu infrastruktūru uzraudzību. Lai to nodrošinātu, EVTI regulatīvo tehnisko standartu projektā būtu jāparedz noteikumi par piekļuvi šādai informācijai.

(14)

Jāievieš noteikumi par informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un jāstiprina palīdzības un sadarbības pienākumi, kas tām ir citai pret citu. Pārrobežu darbību pieaugošās aktivitātes dēļ kompetentajām iestādēm būtu savstarpēji jāsniedz attiecīgā informācija, kas vajadzīga to funkciju izpildei, lai nodrošinātu šīs regulas faktisko piemērošanu, tostarp piemērošanu situācijās, kad pārkāpums vai aizdomas par pārkāpumu var būt svarīgs iestādēm divās vai vairākās dalībvalstīs. Apmainoties ar informāciju, ir stingri jāievēro dienesta noslēpums, lai nodrošinātu nevainojamu minētās informācijas nosūtīšanu un īpašu tiesību aizsardzību. Neskarot valstu krimināltiesības vai nodokļu tiesības, kompetentajām iestādēm, EVTI, struktūrām vai fiziskām vai juridiskām personām, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju, tā būtu jāizmanto tikai savu pienākumu un funkciju pildīšanai. Tomēr tam nebūtu jāattur valsts iestādes, kas atbildīgas par sliktas pārvaldības novēršanu, kā arī par šādu gadījumu izmeklēšanu vai labošanu, no to funkciju veikšanas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(15)

VFD plaši izmanto kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldnieki efektīvai portfeļa pārvaldīšanai. Šāda izmantošana var ievērojami ietekmēt šo kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu darbības rezultātus. VFD var izmantot vai nu ieguldījumu mērķu izpildei, vai arī peļņas palielināšanai. Pārvaldnieki arī izmanto kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumus, kuru ietekme ir līdzvērtīga VFD ietekmei. VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldnieki plaši izmanto, lai iesaistītos noteiktās stratēģijās vai lai palielinātu to peļņu. VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu izmantošana varētu palielināt vispārējo kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma riska profilu, taču to izmantojums nav pienācīgi atklāts ieguldītājiem. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai ieguldītāji šādos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos varētu pieņemt apzinātus lēmumus un novērtēt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vispārējo riska un ienesīguma profilu. Izvērtējot VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumus, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam būtu jāapsver ne tikai darījuma juridiskā forma, bet arī būtība.

(16)

Ieguldījumi, kas veikti, pamatojoties uz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju par kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu stratēģiju, ieguldītājiem var radīt būtiskus zaudējumus. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi atklātu visu attiecīgo detalizēto informāciju, kas saistīta ar VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu izmantošanu. Turklāt pilnīga pārredzamība kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu jomā ir īpaši būtiska, jo visi aktīvi, kurus izmanto VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumos, nepieder kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, bet gan to ieguldītājiem. Tāpēc pilnīga atklātība attiecībā uz VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumiem ir būtisks instruments, lai nodrošinātos pret iespējamiem interešu konfliktiem.

(17)

Jaunie noteikumi par VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu pārredzamību ir cieši saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK (11) un Direktīvu 2011/61/ES (12), jo minētās direktīvas veido tiesisko regulējumu, kas reglamentē kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu izveidi, pārvaldību un tirdzniecību.

(18)

Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi drīkst darboties kā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU), ko pārvalda PVKIU pārvaldības sabiedrības, vai kā PVKIU ieguldījumu sabiedrības, kuras saņēmuši atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, vai kā alternatīvo ieguldījumi fondi (AIF), ko pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP), kuri saņēmuši atļauju vai reģistrēti saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES. Ar šo regulu ieviestie jaunie noteikumi par VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu pārredzamību papildina minēto direktīvu noteikumus, un tie būtu jāpiemēro papildus minēto direktīvu noteikumiem.

(19)

Lai ieguldītājiem dotu iespēju apzināties, kādi riski saistīti ar VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu izmantošanu, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem periodiskos pārskatos būtu sīki jāziņo par visiem gadījumiem, kad tie izmanto minētās metodes. Esošie periodiskie pārskati, kas jāsagatavo PVKIU pārvaldības sabiedrībām vai PVKIU ieguldījumu sabiedrībām un AIFP, būtu vēl jāpapildina ar informāciju par VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu izmantošanu. Sīkāk precizējot minēto periodisko pārskatu saturu, EVTI būtu jāņem vērā administratīvais slogs un īpatnības, kas piemīt dažādiem VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumiem.

(20)

Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu politika attiecībā uz VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumiem būtu skaidri jāatklāj pirms līguma noslēgšanas sagatavotajos dokumentos, piemēram, saistībā ar PVKIU – attiecīgajos prospektos un attiecībā uz AIF – pirms līguma noslēgšanas ieguldītājiem paziņojamajā informācijā. Ar to būtu jānodrošina, lai ieguldītāji izprastu un novērtētu attiecīgos riskus, pirms tie pieņem lēmumu par ieguldījumu konkrētā PVKIU vai AIF.

(21)

Nodrošinājuma atkalizmantošana nodrošina likviditāti un ļauj darījumu partneriem samazināt finansēšanas izmaksas. Tomēr tai ir tendence veidot sarežģītas nodrošinājuma ķēdes starp tradicionālo un paralēlo banku sistēmu, tādējādi radot riskus finanšu stabilitātei. Pārredzamības trūkums par to, kādā mērā finanšu instrumenti, kuri tiek piedāvāti kā nodrošinājums, ir tikuši atkalizmantoti, un par attiecīgajiem riskiem bankrota gadījumā var mazināt uzticēšanos darījumu partneriem un palielināt finanšu stabilitāti apdraudošos riskus.

(22)

Lai palielinātu pārredzamību attiecībā uz atkalizmantošanu, būtu jānosaka minimālās informācijas prasības. Atkalizmantošanai būtu jānotiek vienīgi tad, ja darījumu partneris, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, ir skaidri informēts un ir sniedzis piekrišanu. Tādēļ atkalizmantošanas tiesības būtu jāatspoguļo tā darījumu partnera vērtspapīru kontā, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, ja vien minēto kontu nereglamentē trešās valsts tiesību akti, kuros atkalizmantošanas atspoguļošanai paredzēt citi piemēroti līdzekļi.

(23)

Lai gan šajā regulā paredzēto atkalizmantošanas noteikumu darbības joma ir plašāka par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK (13) darbības jomu, ar šo regulu netiek grozīta minētās direktīvas darbības joma, bet tā drīzāk būtu jāskata papildus minētajai direktīvai. Nosacījumi, ar kādiem darījumu partneriem ir atkalizmantošanas tiesības un ar kādiem tie var īstenot šīs tiesības, nekādā veidā nedrīkstētu mazināt aizsardzību, kas līgumam par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā paredzēta saskaņā ar Direktīvu 2002/47/EK. Ņemot vērā minēto, jebkādiem pārredzamības prasību pārkāpumiem attiecībā uz atkalizmantošanu nebūtu jāietekmē valsts tiesību akti saistībā ar darījuma spēkā esamību vai sekām.

(24)

Šajā regulā paredzēti stingri noteikumi par informāciju, kas darījumu partneriem jāatklāj par atkalizmantošanu, un tiem nebūtu jāskar tādu nozaru noteikumu piemērošana, kas pielāgoti konkrētiem dalībniekiem, struktūrām un situācijām. Tāpēc šajā regulā paredzētie noteikumi par atkalizmantošanu būtu jāpiemēro, piemēram, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un turētājbankām vai ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem tikai tiktāl, ciktāl kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem vai klientu aktīvu aizsardzībai piemērojamā tiesiskajā regulējumā attiecībā uz atkalizmantošanu nav paredzēti vēl stingrāki noteikumi, kuri veido lex specialis un kuriem tiek piešķirta prioritāte salīdzinājumā ar šīs regulas noteikumiem. Jo īpaši šai regulai nebūtu jāskar noteikumi saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem, kas ierobežo darījumu partneru spēju iesaistīties tādu finanšu instrumentu atkalizmantošanā, kurus darījumu partneri vai personas, kas nav darījumu partneri, ir snieguši par nodrošinājumu. Atkalizmantošanas prasību piemērošana būtu jāatliek uz sešiem mēnešiem pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas, lai darījuma partneriem sniegtu pietiekami daudz laika pielāgot savus nenokārtotos nodrošinājuma līgumus, tostarp jumta līgumus, un nodrošināt to, ka jaunie nodrošinājuma līgumi atbilst šai regulai.

(25)

Lai veicinātu starptautiski saskaņotu terminoloģiju, šajā regulā termins “atkalizmantošana” izmantots atbilstoši FSP politikas satvaram. Tomēr tam nebūtu jārada nekonsekvence Savienības acquis un jo īpaši tam nebūtu jāskar termina “atkalizmantošana” (“atkārtota izmantošana”) izpratne, ko izmanto Direktīvā 2009/65/EK un Direktīvā 2011/61/ES.

(26)

Lai nodrošinātu, ka darījumu partneri ievēro no šīs regulas izrietošās saistības un ka tiem piemēro līdzīgu attieksmi visā Savienībā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai kompetentajām iestādēm būtu pilnvaras piemērot administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus, kas būtu iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Tāpēc šajā regulā noteiktajiem administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem būtu jāatbilst konkrētām pamatprasībām attiecībā uz adresātiem, kritērijiem, kas ņemami vērā, piemērojot sankciju vai pasākumu, sankciju vai pasākumu publicēšanu, galvenajām pilnvarām piemērot sankcijas un administratīvo finansiālo sankciju apmēriem. Ir lietderīgi, ka sankcijas un citi pasākumi, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES, attiecas uz šajā regulā noteikto pārredzamības pienākumu, kas attiecas uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, pārkāpumiem.

(27)

Kompetentajām iestādēm piešķirtajām sankciju piemērošanas pilnvarām nebūtu jāskar ECB ekskluzīvā kompetence anulēt kredītiestāžu atļaujas prudenciālās uzraudzības vajadzībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(28)

Šīs regulas noteikumi par darījumu reģistru reģistrācijas pieteikumu un reģistrācijas atsaukumu neietekmē Regulas (ES) Nr. 1095/2010 V nodaļā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

(29)

Tehniskajiem standartiem finanšu pakalpojumu nozarē būtu jānodrošina konsekventa saskaņošana un noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju atbilstīga aizsardzība visā Savienībā. Tā kā EVTI ir struktūra ar augsti specializētām zināšanām, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt tādu regulatīvu tehnisko un īstenošanas standartu projektu izstrādi, kas nav saistīti ar politisku izvēli. Izstrādājot tehniskos standartus, EVTI būtu jānodrošina efektīvas administratīvas un ziņošanas procedūras. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt regulatīvus tehniskos standartus, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu, šādās jomās: sīkāka informācija, kas sniedzama par dažādiem VFD veidiem; sīkāka informācija par darījumu reģistra reģistrācijas pieteikšanu vai reģistrācijas paplašināšanu; sīkāka informācija par procedūrām, kuras darījumu reģistriem jāpiemēro, lai pārbaudītu tiem ziņoto informāciju par VFD; darījumu reģistra datu publicēšanas biežums, publicēšanas informācija un prasības attiecībā uz un piekļuve darījumu reģistra datiem; un vajadzības gadījumā pielikuma satura sīkāka precizēšana.

(30)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt EVTI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu, attiecībā uz ziņojumu formātu un biežumu, darījumu reģistra reģistrācijas pieteikuma formātu vai reģistrācijas paplašināšanu, kā arī procedūrām un veidlapām, lai ar EVTI veiktu informācijas apmaiņu par sankcijām un citiem pasākumiem.

(31)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz grozījumu veikšanu to struktūru sarakstā, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, un attiecībā uz maksas veidiem, pakalpojumiem, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un kārtību, kādā darījumu reģistriem jāveic samaksa. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(32)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt lēmumus par trešo valstu noteikumu novērtēšanu trešās valsts darījumu reģistru atzīšanas nolūkā un lai izvairītos no iespējamām dublējošām vai pretrunīgām prasībām. Novērtējumam, kas ir lēmumu par trešo valstu ziņošanas prasību līdzvērtību pamatā, nebūtu jāskar darījumu reģistra, kas veic uzņēmējdarbību minētajā trešā valstī un ko ir atzinusi EVTI, tiesības sniegt ziņošanas pakalpojumus struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, jo lēmuma par līdzvērtību nolūkā atzīšanas lēmuma pieņemšanai vajadzētu būt neatkarīgai no šāda novērtējuma.

(33)

Ja īstenošanas akts par līdzvērtību tiek atcelts, uz darījumu partneriem atkal automātiski būtu jāattiecina visas šajā regulā noteiktās prasības.

(34)

Attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāsadarbojas ar trešo valstu iestādēm, lai rastu savstarpēji atbalstošus risinājumus, kas nodrošina saskaņotību starp šo regulu un minēto trešo valstu noteiktajām prasībām, un tādējādi šajā ziņā izvairītos no iespējamas prasību dublēšanās.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, uzlabot noteiktu finanšu tirgu darbību pārredzamību kā, piemēram, VFD izmantošanu un nodrošinājuma atkalizmantošanu, lai nodrošinātu attiecīgo risku uzraudzību un identificēšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(36)

Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktie principi, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz aizstāvību un ne bis in idem principa piemērošanu, darījumdarbības brīvība, tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Šī regula jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(37)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (14) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2014. gada 11. jūlijā sniedza atzinumu (15).

(38)

Jebkādai personas datu apmaiņai vai nosūtīšanai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai starp darījumu reģistriem būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (16). Jebkādai EVTI, EBI vai EAAPI veiktai personas datu apmaiņai vai to nosūtīšanai būtu jānotiek saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētajiem personas datu nosūtīšanas noteikumiem.

(39)

Komisijai ar EVTI palīdzību būtu jāuzrauga un jāsagatavo ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei par šajā regulā noteiktās ziņošanas prasības piemērošanu starptautiskā mērogā. Laikam, kāds Komisijai tiek paredzēts ziņojuma iesniegšanai, vajadzētu būt tādam, kas ļautu šīs regulas iepriekšēju efektīvu piemērošanu.

(40)

Ņemot vērā tā darba rezultātus, kas veikts attiecīgajos starptautiskajos forumos, un ar EVTI, EBI un ESRK palīdzību Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par progresu, kas gūts starptautiskos centienos mazināt ar VFD saistītos riskus, tostarp FSP ieteikumi par diskontiem tādiem VFD, kuru tīrvērte nenotiek centralizēti, un par minēto ieteikumu piemērotību Savienības tirgiem.

(41)

Šajā regulā izklāstīto pārredzamības prasību piemērošana būtu jāatliek, lai darījumu reģistriem sniegtu pietiekami daudz laika pieteikties šajā regulā noteiktās atļaujas saņemšanai un savu darbību atzīšanai un lai darījumu partneriem un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem sniegtu pietiekami daudz laika izpildīt minētās prasības. Jo īpaši ir lietderīgi atlikt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem paredzēto papildu pārredzamības prasību piemērošanu, ņemot vērā pamatnostādnes kompetentajām iestādēm un PVKIU pārvaldības sabiedrībām, ar kurām EVTI nāca klajā 2012. gada 18. decembrī un kurās ir noteikts neobligāts regulējums PVKIU pārvaldības sabiedrībām attiecībā uz atklāšanas pienākumiem un vajadzību samazināt administratīvo slogu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem. Lai nodrošinātu efektīvu ziņošanas par VFD īstenošanu, nepieciešams, lai katrs darījumu partneru tips pakāpeniski sāktu piemērot prasības. Šādā pieejā būtu jāņem vērā darījumu partnera faktiskās spējas izpildīt šajā regulā noteiktos ziņošanas pienākumus.

(42)

Šajā regulā noteiktie jaunie vienotie noteikumi par VFD un konkrētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu, proti, kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu, pārredzamību ir cieši saistīti ar Regulā (ES) Nr. 648/2012 izklāstītajiem noteikumiem, jo uz minētajiem ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem attiecas minētajā regulā noteiktās ziņošanas prasības. Lai nodrošinātu saskanīgu gan pārredzamības, gan ziņošanas prasību kopuma darbības jomu, ir skaidri jānošķir ārpus biržas un biržā tirgotie atvasinātie instrumenti neatkarīgi no tā, vai minētos līgumus tirgo Savienības vai trešo valstu tirgos. Tādēļ būtu jāgroza ārpusbiržas atvasināto instrumentu definīcija Regulā (ES) Nr. 648/2012, lai nodrošinātu, ka vienāda veida atvasināto instrumentu līgumi tiek apzīmēti vai nu kā ārpusbiržas atvasināti instrumenti, vai kā biržā tirgoti atvasināti instrumenti neatkarīgi no tā, vai minētos līgumus tirgo Savienības vai trešo valstu tirgos.

(43)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 648/2012,

a)

VFD darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību:

b)

pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldības sabiedrībām (PVKIU) un PVKIU ieguldījumu sabiedrībām saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK;

c)

alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP), kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES;

d)

darījumu partneri, kas iesaistās atkalizmantošanā un kas veic uzņēmējdarbību:

a)

Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniekiem, citām dalībvalstu struktūrām, kuru funkcijas ir līdzīgas, un citām Savienības publiskām struktūrām, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā;

b)

Starptautisko norēķinu banku.

1)

“darījumu reģistrs” ir juridiska persona, kas centralizēti vāc un uztur datus par VFD;

2)

“darījumu partneris” ir finanšu darījumu partneris vai nefinanšu darījumu partneris;

3)

“finanšu darījumu partneris” ir:

4)

“nefinanšu darījumu partneris” ir uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai trešā valstī un kas nav neviena no 3. punktā minētajām struktūrām;

5)

“kas veic uzņēmējdarbību” nozīmē:

6)

“filiāle” ir darījumdarbības vieta, kura nav galvenais birojs un kura ir daļa no darījumu partnera, un kurai nav juridiskas personas statusa;

7)

“vērtspapīru vai preču aizdevums” vai “vērtspapīru vai preču aizņēmums” ir darījums, ar kuru darījumu partneris nodod vērtspapīrus vai preces ar nosacījumu, ka aizdevuma ņēmējs uzņemas saistības atdot atpakaļ ekvivalentus vērtspapīrus vai preces kādā datumā nākotnē vai tad, kad to prasa aizdevuma devējs; šāds darījums ir vērtspapīru vai preču aizdevums attiecībā uz darījumu partneri, kurš nodod vērtspapīrus vai preces, un vērtspapīru vai preču aizņēmums attiecībā uz darījumu partneri, kuram tos nodod;

8)

“pirkuma–atpārdevuma darījums” un “pārdevuma–atpirkuma darījums” ir darījums, ar kuru darījumu partneris pērk vai pārdod vērtspapīrus, preces vai garantētās tiesības attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem vai precēm, attiecīgi vienojoties atpārdot vai atpirkt tāda paša apraksta vērtspapīrus, preces vai šādas garantētās tiesības par noteiktu cenu kādā datumā nākotnē; šo darījumu sauc par pirkuma–atpārdevuma darījumu, ja darījumu partneris pērk vērtspapīrus, preces vai garantētās tiesības, un par pārdevuma–atpirkuma darījumu, ja darījumu partneris pārdod iepriekš minēto; šādu pirkuma–atpārdevuma vai pārdevuma–atpirkuma darījumu nereglamentē ar līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai līgumu par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā definēts 9. punktā;

9)

“repo darījums” ir darījums, ko regulē ar līgumu, ar kuru darījumu partneris nodod vērtspapīrus, preces vai garantētas tiesības attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem vai precēm, ja šo garantiju sniedz atzīta birža, kas ir tiesību turētāja attiecībā uz šiem vērtspapīriem vai precēm, un līgums liedz darījumu partnerim nodot vai ieķīlāt konkrēto vērtspapīru vai preci vairāk nekā vienam darījumu partnerim vienlaicīgi, ievērojot saistību tos atpirkt vai tādiem pašiem aizstātiem vērtspapīriem vai precēm – par noteiktu cenu noteiktā dienā nākotnē vai dienā, ko noteiks persona, kura nodod īpašuma tiesības, un tad tas ir līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu darījumu partnerim, kas pārdod vērtspapīrus, un līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu darījumu partnerim, kas tos pērk;

10)

“maržinālo aizdevumu darījums” ir darījums, kuros darījumu partneris izsniedz kredītu saistībā ar vērtspapīru pirkšanu, pārdošanu, glabāšanu vai tirgošanu, bet neietverot citus aizdevumus, kas nodrošināti ar vērtspapīriem;

11)

“vērtspapīru finansēšanas darījums” jeb “VFD” ir:

12)

“atkalizmantošana” nozīmē, ka darījumu partneris, kas ir nodrošinājuma saņēmējs, savā vārdā un uz sava rēķina vai uz cita darījumu partnera, tostarp jebkuras fiziskas personas, rēķina izmanto finanšu instrumentus, kurus tas saņēmis saskaņā ar nodrošinājuma līgumu – šāda izmantošana aptver īpašumtiesību nodošanu vai lietojuma tiesību īstenošana saskaņā ar Direktīvas 2002/47/EK 5. pantu, taču neietver finanšu instrumenta likvidāciju gadījumā, kad darījumu partneris, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, neizpilda maksājumu saistības;

13)

“īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līgums” ir “finanšu nodrošinājuma līgums”, kā definēts Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un kas noslēgts starp darījumu partneriem, lai nodrošinātu jebkādas saistības;

14)

“vērtspapīra nodrošinājuma līgums” ir “finanšu nodrošinājuma līgums”, kā definēts Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā un kas noslēgts starp darījumu partneriem, lai nodrošinātu jebkādas saistības;

15)

“nodrošinājuma līgums” ir “īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līgums” un “vērtspapīra nodrošinājuma līgums”;

16)

“finanšu instruments” ir finanšu instruments, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā;

17)

“prece” ir prece, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006 (22) 2. panta 1. punktā;

18)

“kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums” ir atvasināto instrumentu līgums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktā, saskaņā ar kuru viens darījumu partneris attiecīgā atsauces pienākuma kopējos ekonomiskos rezultātus, tostarp ienākumus no procentu maksājumiem un maksām, ieguvumus un zaudējumus no cenu svārstībām un kredītzaudējumus, nodod citam darījumu partnerim.

a)

tikuši noslēgti pirms attiecīgās piemērošanas dienas, kas minēta 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un kas attiecīgajā dienā vēl nav pabeigti, ja;

b)

ir noslēgti attiecīgajā piemērošanas dienā, kas minēta 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai pēc tās.

a)

VFD puses un no tā radušos tiesību un pienākumu saņēmēju, ja tie atšķiras;

b)

pamatsummu; valūtu; aktīvus, kas izmantoti kā nodrošinājums, un to veidu, kvalitāti un vērtību; nodrošinājuma sniegšanai izmantoto metodi; vai nodrošinājums ir pieejams atkalizmantošanai; gadījumos, kad nodrošinājums ir nodalāms no citiem aktīviem, vai tas ir atkalizmantots; jebkuru nodrošinājuma aizstāšanu; atpirkuma likmi, aizdevuma maksu vai maržinālo aizdevuma likmi; jebkādu diskontu; valutēšanas dienu; termiņu; pirmo dienu, kad var veikt pieprasīšanu, un tirgus segmentu;

c)

atkarībā no VFD – šāda sīkāka informācija:

a)

vispārējos juridisko personu identifikatorus (LEIs) vai sākotnējos juridisko personu identifikatorus (pre-LEIs) līdz globālo juridiskās personas identifikatoru sistēmas pilnīgai īstenošanai;

b)

starptautiskos vērtspapīru identifikācijas numurus (ISINs); un

c)

unikālus darījuma identifikatorus.

a)

reģistrācijas pieteikumu;

b)

pieteikumu reģistrācijas paplašināšanai šīs regulas 4. panta nolūkos, ja darījumu reģistrs jau ir reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļas 1. nodaļu.

a)

procedūras, kas minētas šā panta 2. punktā un kas darījumu reģistriem jāpiemēro, lai apstiprinātu tiem ziņotās informācijas pilnīgumu un pareizību saskaņā ar 4. panta 1. punktu;

b)

reģistrācijas pieteikumu, kas minēts 5. punkta a) apakšpunktā;

c)

vienkāršotu reģistrācijas paplašināšanas pieteikumu, kas minēts 5. punkta b) apakšpunktā, lai izvairītos no prasību dublēšanās.

a)

reģistrācijas pieteikums, kas minēts 5. punkta a) apakšpunktā;

b)

reģistrācijas paplašināšanas pieteikums, kas minēts 5. punkta b) apakšpunktā.

a)

nepārprotami atsakās no reģistrācijas vai nav sniedzis pakalpojumus pēdējos sešus mēnešus;

b)

ir saņēmis reģistrāciju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem to reģistrēja.

a)

EVTI;

b)

Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (“EBI”);

c)

Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (“EAAPI”);

d)

ESRK;

e)

kompetentā iestāde, kas uzrauga paziņoto darījumu tirdzniecības vietas;

f)

attiecīgie ECBS dalībnieki, tostarp Eiropas Centrālā banka (ECB), tai pildot uzdevumus saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

g)

attiecīgās iestādes kādā trešā valstī, attiecībā uz kuru ir pieņemts īstenošanas akts, ievērojot 19. panta 1. punktu;

h)

uzraudzības iestādes, kas norīkotas saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/25/EK (24);

i)

attiecīgās Savienības vērtspapīru un tirgus iestādes, kuru attiecīgie uzraudzības pienākumi un pilnvaras attiecas uz darījumiem, tirgiem, dalībniekiem un aktīviem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā;

j)

Energoregulatoru sadarbības aģentūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (25);

k)

noregulējuma iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (26) 3. pantu;

l)

Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (27);

m)

iestādes, kas minētas 16. panta 1. punktā.

a)

šā panta 1. punktā minēto pozīciju kopsavilkuma publicēšanas biežumu un sniedzamos datus un 2. punktā minētos VFD datus;

b)

darbības standartus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu laicīgu, strukturētu un visaptverošu:

c)

tādas informācijas datus, kurai ir jābūt pieejamai 2. punktā minētajām struktūrām, ņemot vērā to pilnvaras un konkrētās vajadzības;

d)

noteikumus, saskaņā ar kuriem 2. punktā minētajām struktūrām ir jābūt tiešai un tūlītējai piekļuvei darījumu reģistros glabātajiem datiem.

a)

PVKIU pārvaldības sabiedrības vai PVKIU ieguldījumu sabiedrības – pusgada un gada pārskatos, kas minēti Direktīvas 2009/65/EK 68. pantā;

b)

AIFP – gada pārskatā, kas minēts Direktīvas 2011/61/ES 22. pantā.

a)

darījumu partneris, kas ir nodrošinājuma saņēmējs, ir pienācīgi rakstiski informējis darījumu partneri, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, par riskiem un sekām, kas var būt saistītas ar vienu no turpmāk minētajiem gadījumiem:

b)

darījumu partneris, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, iepriekš ir paudis piekrišanu, ko rakstiski vai juridiski līdzvērtīgā veidā apliecina tā darījumu partnera paraksts, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, nodrošinājuma līgumā, kura noteikumos ir paredzētas izmantošanas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2002/47/EK 5. pantu, vai ir skaidri piekritis sniegt nodrošinājumu, izmantojot īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līgumu.

a)

atkalizmantošana tiek veikta saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 1. punkta b) apakšpunktā minētajā nodrošinājuma līgumā;

b)

finanšu instrumenti, kas saņemti saskaņā ar nodrošinājuma līgumu, tiek nodoti no darījumu partnera, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, konta.

a)

finanšu darījumu partneriem – kompetentās iestādes vai valstu kompetentās iestādes Regulu (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 1024/2013, (ES) Nr. 909/2014 un Direktīvu 2003/41/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES un 2014/65/ES nozīmē un uzraudzības iestādes Direktīvas 2009/138/EK nozīmē;

b)

nefinanšu darījumu partneriem – kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. panta 5. punktu;

c)

šīs regulas 13. un 14. panta piemērošanas nolūkā attiecībā uz PVKIU pārvaldības sabiedrībām un PVKIU ieguldījumu sabiedrībām – kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 97. pantu;

d)

šīs regulas 13. un 14. panta piemērošanas nolūkā attiecībā uz AIFP – kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 44. pantu.

a)

ja tās dalībvalsts iestādes, kuras kompetentā iestāde ir saņēmusi lūgumu, jau ir sākušas tiesvedību saistībā ar tām pašām darbībām un pret tām pašām personām; vai

b)

ja dalībvalstī, kuras kompetentā iestāde ir saņēmusi lūgumu, jau ir pasludināts galīgais spriedums attiecībā uz šādām personām saistībā ar tām pašām darbībām.

a)

minētajā trešā valstī atļauju saņēmušie darījumu reģistri atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām prasībām;

b)

minētajā trešā valstī pastāvīgi tiek veikta darījumu reģistru efektīva uzraudzība un to pienākumu efektīva izpilde;

c)

pastāv dienesta noslēpuma garantijas, tostarp to komercnoslēpumu aizsardzība, kas iestādēm ir kopīgi ar trešām personām, un minētās garantijas ir vismaz līdzvērtīgas šajā regulā paredzētajām garantijām; un

d)

tiem darījumu reģistriem, kas minētajā trešā valstī ir saņēmuši atļauju, ir noteikts juridiski saistošs un izpildāms pienākums 12. panta 2. punktā minētajām struktūrām sniegt tiešu un tūlītēju piekļuvi datiem.

a)

pieteikumu atzīšanai;

b)

pieteikumu reģistrācijas paplašināšanai šīs regulas 4. panta nolūkos, ja darījumu reģistrs jau ir atzīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

a)

Komisija ar īstenošanas aktu, ievērojot 1. punktu, ir noteikusi, ka trešā valsts ir tāda, kurai ir līdzvērtīga un īstenojama regulatīvā un uzraudzības sistēma;

b)

trešās valsts attiecīgās iestādes ir pievienojušās sadarbības mehānismam ar EVTI, precīzi nosakot vismaz:

a)

ir līdzvērtīgs prasībām, kas noteiktas 4. pantā;

b)

nodrošina tādu dienesta noslēpuma aizsardzību, kas ir līdzvērtīga šajā regulā paredzētajai;

c)

tiek iedarbīgi piemērots un īstenots taisnīgi un bez izkropļojumiem tā, lai attiecīgajā trešā valstī tiktu nodrošināta efektīva uzraudzība un izpilde; un

d)

nodrošina, lai 12. panta 2. punktā minētajām struktūrām būtu vai nu tieša piekļuve detalizētai informācijai par VFD datiem saskaņā ar 19. panta 1. punktu, vai arī netieša piekļuve detalizētai informācijai par VFD saskaņā ar 20. pantu.

a)

izdot rīkojumu, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajai personai pieprasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

b)

izdot publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo personu un pārkāpuma būtību saskaņā ar 26. pantu;

c)

anulēt vai apturēt atļauju;

d)

noteikt jebkurai personai pagaidu aizliegumu pildīt vadības pienākumus vai jebkurai fiziskai personai, kuru uzskata par atbildīgu par šādu pārkāpumu, – aizliegumu īstenot vadības funkcijas;

e)

paredzēt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu, kas ir vismaz trīs reizes lielāka par pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summu, ja attiecīgā iestāde to var noteikt, – pat ja minētās sankcijas pārsniedz f) un g) apakšpunktā minētās summas;

f)

attiecībā uz fiziskām personām – noteikt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu vismaz EUR 5 000 000 apmērā vai atbilstošā vērtībā attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 12. janvārī tajās dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta;

g)

attiecībā uz juridiskām personām noteikt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu vismaz šādā apmērā:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības līmeni;

c)

par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, ņemot vērā tādus faktorus kā, piemēram, kopējais apgrozījums juridiskās personas gadījumā vai gada ienākumu apmērs fiziskas personas gadījumā;

d)

par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var noteikt;

e)

par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt attiecīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu;

f)

par pārkāpumu atbildīgās personas agrākos pārkāpumus.

a)

specifiskas procedūras ziņojumu par 4. vai 15. panta pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai, tostarp drošu sakaru kanālu izveide šādiem ziņojumiem;

b)

atbilstīga aizsardzība pret represijām, diskrimināciju un cita veida netaisnīgu attieksmi pret saskaņā ar darba līgumu strādājošām personām, kuras ziņo par 4. vai 15. panta pārkāpumiem vai kuras ir apsūdzētas minēto pantu pārkāpumos;

c)

personas datu aizsardzība gan attiecībā uz personu, kas ziņo par 4. vai 15. panta pārkāpumu, gan attiecībā uz fizisku personu, kas, iespējams, izdarījusi pārkāpumu, tostarp aizsardzība attiecībā uz personu identitātes datu konfidencialitātes saglabāšanu visos procedūras posmos, neskarot tādas informācijas izpaušanu, ko pieprasa valsts tiesību akti saistībā ar izmeklēšanu vai tiesvedību.

a)

atliek lēmuma publicēšanu, līdz atlikšanas iemesli beidz pastāvēt;

b)

publicē lēmumu, ievērojot anonimitāti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šāda publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību, un vajadzības gadījumā atliek attiecīgo datu publicēšanu uz pieņemamu laikposmu, ja ir paredzams, ka šajā laikā beigs pastāvēt iemesli anonīmai publicēšanai;

c)

nepublicē lēmumu gadījumā, kad kompetentā iestāde uzskata, ka publicēšana saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu nebūs pietiekama, lai nodrošinātu:

a)

vai VFD izmantošanas rezultātā nerodas ievērojams sviras efekts, kas nav izskatīts spēkā esošā regulējumā;

b)

attiecīgos gadījumos iespējas, kas pieejamas, lai šādu rašanos novērstu;

c)

vai ir vajadzīgi papildu pasākumi minētā sviras efekta procikliskuma mazināšanai.

1)

regulas 2. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“2.a pants

Lēmumi par līdzvērtīgumu ārpusbiržas atvasināto instrumentu definēšanas nolūkos

1.   Šīs regulas 2. panta 7. punkta nolūkos trešās valsts tirgu uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta nozīmē, ja tas atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas minētās direktīvas III sadaļā noteiktajām prasībām, un ja minētajā trešā valstī tam pastāvīgi piemēro efektīvu uzraudzību un prasību izpildi, kā Komisija noteikusi saskaņā ar šā panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka, ka trešās valsts tirgus atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām, un ka minētajā trešā valstī tam pastāvīgi piemēro efektīvu uzraudzību un prasību izpildi 1. punkta nolūkos.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 86. panta 2. punktā.

3.   Komisija un EVTI savās tīmekļa vietnēs publicē to tirgu sarakstu, kuri būtu uzskatāmi par līdzvērtīgiem saskaņā ar 2. punktā minēto īstenošanas aktu. Minēto sarakstu periodiski atjaunina.”;

3)

regulas 81. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Darījumu reģistrs turpmāk minētajām iestādēm dara pieejamu informāciju, kas nepieciešama, lai tās varētu pildīt savus attiecīgos pienākumus un pilnvaras:

(30)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.)."

(31)  Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.)."

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.)."

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”"

a)

šīs regulas 4. panta 1. punktu, ko piemēro:

b)

šīs regulas 13. pantu, ko piemēro, sākot ar 2017. gada 13. janvāri;

c)

šīs regulas 14. pantu, ko piemēro, sākot ar 2017. gada 13. jūliju, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu gadījumā, uz kuriem attiecas Direktīva 2009/65/EK vai Direktīva 2011/61/ES un kuri ir izveidoti pirms 2016. gada 12. janvāra;

d)

šīs regulas 15. pantu, ko piemēro, sākot ar 2016. gada 13. jūliju, tostarp nodrošinājuma līgumiem, kas ir spēkā tajā dienā.