31.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/52

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2015. gada 22. maijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/787 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes kālija acesulfāma importam, kā arī Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāmam, ko satur konkrēti preparāti un/vai maisījumi, importam.

(2)

Izmeklēšanu sāka 2014. gada 4. septembrī pēc tam, kad 2014. gada 22. jūlijāCelanese Sales Germany GmbH (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību. Sūdzības iesniedzēja iepriekšējais nosaukums bija Nutrinova Nutrition Specialties & Food Ingredients GmbH, līdz tas to mainīja 2015. gada 1. augustā. Sūdzības iesniedzējs ir vienīgais kālija acesulfāma (jeb “ace-K”) ražotājs Savienībā, kas tādējādi reprezentē 100 % Savienības kopējās ace-K produkcijas.

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 16. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem bija noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, paužot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām.

(5)

Sūdzības iesniedzējs pieprasīja uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas (“uzklausīšanas amatpersona”). Uzklausīšana notika 2015. gada 8. jūlijā. Sūdzības iesniedzējs vairākos aspektos apstrīdēja pagaidu konstatējumus, īpaši attiecībā uz pielāgojumiem, kas attiecīgi izdarīti dempinga un kaitējuma starpības aprēķinos.

(6)

Komisija izskatīja ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja pagaidu konstatējumus.

(7)

Komisija informēja visas personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēts noteikt galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes ace-K importam un galīgi iekasēt ar pagaidu maksājumu nodrošinātās summas (“galīgā informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par galīgo informācijas izpaušanu. Sūdzības iesniedzējs vēlreiz lūdza uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas, un tā notika 2015. gada 22. septembrī.

(8)

Ieinteresēto personu sniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(9)

Tā kā piezīmes par atteikšanos no atlases, ņemot vērā ierobežotu ĶTR nesaistīto importētāju un ražotāju eksportētāju skaitu, kuri pieteicās, nav saņemtas, ir apstiprināti pagaidu regulas 7.–11. apsvērumā izklāstītie pagaidu konstatējumi.

(10)

Attiecīgais ražojums, kā noteikts pagaidu regulas 17. apsvērumā, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāms (6-metil-1,2,3-oksatiazīn-4(3H)-on-2,2-dioksīda kālija sāls; CAS RN 55589-62-3), kā arī Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāms, ko satur konkrēti preparāti un/vai maisījumi un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 2106 90 92, ex 2106 90 98, ex 2934 99 90 (Taric kods 2934999021), ex 3824 90 92, ex 3824 90 93 un ex 3824 90 96.

(11)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 18. apsvērumā, ace-K ir plašs pielietojums, piemēram, to izmanto par sintētisku saldinātāju pārtikā, dzērienos un zālēs.

(12)

Pēc tam, kad tika noteikti pagaidu pasākumi, vairāku dalībvalstu un Šveices muitas dienesti pauda bažas par īstenošanas grūtībām, ko radīja ace-K, ko satur preparāti un/vai maisījumi, pagaidu iekļaušana attiecīgā ražojuma definīcijā. Izmeklēšanā konstatēja, ka šādi preparāti un/vai maisījumi, kas satur ace-K, izmeklēšanas periodā faktiski nav importēti. Ņemot vērā to, ka šādi preparāti un maisījumi nav importēti, Komisija secināja, ka tos nevajadzētu iekļaut ražojumu klāsta definīcijā. Šis precizējums neietekmē konstatējumu par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm. Lai gan Komisija izmeklēšanas laikā konstatēja konkrētas Savienības ražotāja darbības, kas saistītas ar viena maisījuma izstrādi, šo darbību ietekmi neiekļāva analīzē jau pagaidu posmā, jo tās bija ārkārtas. Tādējādi precizējums attiecas tikai uz ace-K, ko satur preparāti un/vai maisījumi, un tas būtiski neietekmē procedūras darbības jomu vai pagaidu konstatējumus par dempingu vai kaitējumu.

(13)

Ņemot vērā lielas īstenošanas grūtības, par kurām ziņoja muitas dienesti, iespējamie riski saistībā ar tīru veidu ace-K transformāciju preparātos un/vai maisījumos, nepamato tā iekļaušanu. Tādējādi preparātu un maisījumu iekļaušana nav lietderīga.

(14)

Tāpēc būtu jāprecizē attiecīgā ražojuma definīcija, to attiecinot tikai uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kālija acesulfāmu (6-metil-1,2,3-oksatiazīn-4(3H)-on-2,2-dioksīda kālija sāls; CAS RN 55589-62-3), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2934 99 90 (Taric kods 2934999021) (“attiecīgais ražojums”). Kālija acesulfāmu bieži dēvē arī par acesulfāmu K jeb ace-K. Ja ir noteikti pagaidu antidempinga maksājumi par šādiem preparātiem un/vai maisījumiem, tie ir jāatmaksā.

(15)

Komisija nav saņēmusi piezīmes no trešām personām. Tādējādi tiek apstiprināti pagaidu regulas 19. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(16)

Neviens Ķīnas ace-K ražotājs nepieprasīja tirgus ekonomikas režīmu, tādēļ normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot minēto ražotāju pārdošanas cenas iekšzemes tirgū vai ražošanas izmaksas. Izmeklēšanas periodā ace-K ražoja tikai ĶTR un Savienībā. Tāpēc normālo vērtību nevarēja noteikt, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību kādā tirgus ekonomikas trešajā valstī, vai pamatojoties uz tāda ražojuma cenu, kuru pārdod no šādas trešās valsts uz citām valstīm, tostarp Savienību.

(17)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, “izmantojot jebkuru citu pienācīgu pamatojumu”.

(18)

Šajā nolūkā Komisija kā izejas punktu normālās vērtības noteikšanai izmantoja cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama Savienībā par līdzīgo ražojumu, proti, Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu Savienībā, un pēc tam tā pielāgoja šo cenu, lai novērstu to trīs elementu ietekmi, kas konstatēti tikai Savienības ražošanas nozarē un kuri atspoguļo īpašus cenu veidošanas modeļus un darbības, kuras saistītas ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis sūdzības iesniedzējs.

(19)

Patiešām šīs lietas izmeklēšanā attiecībā uz attiecīgā ražojuma cenu noteikšanu konstatēja īpašus modeļus, kas saistīti ar klientu daudzumiem un tipiem, kvalitātes atšķirībām un ārkārtas izmaksām, kuras attiecas uz ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis tikai sūdzības iesniedzējs. Komisija tādēļ ieviesa attiecīgos pielāgojumus, lai atspoguļotu šos īpašos modeļus un, balstoties uz pamatotiem apsvērumiem, noteiktu normālo vērtību.

(20)

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja minētos cenu pielāgojumus, kas normālās vērtības noteikšanas nolūkā izdarīti tā cenām, apgalvojot, ka tie neatbilst pamatregulas 2. panta 10. punktam.

(21)

Iepriekš minētās piezīmes liek precizēt Komisijas pieeju salīdzinājumā ar to pieeju, kas aprakstīta pagaidu regulā. Patiešām, atsaucoties uz pagaidu regulas 26. un 27. apsvērumu, būtu jāprecizē tas, ka trīs minētie pielāgojumi, kā aprakstīts turpmāk 23.–38. apsvērumā, ir izdarīti saistībā ar normālās vērtības noteikšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, “izmantojot jebkuru citu pienācīgu pamatojumu”. Tādējādi jautājums nav saistīts ar normālās vērtības korekciju, lai veiktu salīdzinājumu ar eksporta cenu, bet ar to, ka vajadzētu noteikt normālo vērtību, izmantojot pienācīgu pamatojumu un ņemot vērā to, ka nav piemērotas tirgus ekonomikas trešās valsts, kuru varētu izmantot kā analogo valsti. Patiesi Savienības ražošanas nozares cenas tika izmantotas tikai kā izejas punkts procesā, kurā noteica pienācīgu normālo vērtību, un pielāgojumi bija nepieciešami, lai nonāktu pie šādas pienācīgas normālās vērtības.

(22)

Tādējādi apgalvojums par to, ka minētajiem pielāgojumiem nav juridiska pamatojuma, ir noraidīts.

(23)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas, lai gan piekrītot, ka pielāgojums ir pamatots, jo eksporta pārdevumi no Ķīnas galvenokārt veikti tirgotājiem Savienībā, bet Savienības ražotāja pārdevumi veikti galvenokārt galalietotājiem, sūdzības iesniedzējs apšaubīja izdarītā pielāgojuma lielumu, lai tirgotāju līmenī noteiktu normālo vērtību. Ņemot vērā to, ka pārdevumu apjoms izplatītājiem Savienības ražošanas nozares pārdevumu sarakstā bija ierobežots, minētos datus nevarēja izmantot, lai noteiktu atbilstīgu pielāgojuma lielumu šīm tirdzniecības līmeņa atšķirībām, un tādēļ pielāgojuma lielumu provizoriski aprēķināja, pamatojoties uz cenu starpību starp Ķīnas pārdevumiem tirgotājiem un galalietotājiem. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja to, ka tas ir piemērots pamatojums, un norādīja, ka tirdzniecības pielāgojuma līmenis būtu jānosaka, izmantojot bruto peļņas normu, ko gūst trīs lielie Savienības izplatītāji pārtikas sastāvdaļu ražošanas nozarē (visi trīs izplatīja ace-K).

(24)

Komisija ir atzinusi, ka šajā gadījumā ir piemērotāk aprēķināt pielāgojuma lielumu, izmantojot bruto peļņas normu, ko gūst attiecīgie izplatītāji. Tomēr sūdzības iesniedzēja ierosinātajā metodikā ir trūkumi, jo tikai viens no izplatītājiem, kurus norādījis sūdzības iesniedzējs, sadarbojās, un dati attiecas uz visiem šā importētāja pārdotajiem ražojumiem, kuri galvenokārt nav attiecīgais ražojums. Tāpēc Komisija pielāgoja ierosināto metodiku, lai iekļautu datus, kas tika pārbaudīti izmeklēšanas gaitā un kas attiecas tikai uz ace-K. Tālab Komisija noteica bruto peļņas normu, ko guva visi importētāji, kas sadarbojās. Šī norma attiecas tikai uz ace-K izplatīšanu. Tā kā metodiku pārskatīja, pārskatīja arī tirdzniecības pielāgojuma līmeni salīdzinājumā ar to līmeni, kas izmantots pagaidu posmā. Tika izmantots šis pārskatītais lielums, un tas ir atspoguļots dempinga starpībā 53. apsvēruma tabulā.

(25)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs norādīja uz faktu, ka tirdzniecības līmeņa atšķirību pielāgojuma pagaidu lielums tam netika paziņots. Minētais lielums vairs nav relevants, jo, kā paskaidrots iepriekš 24. apsvērumā, tas ir aizstāts. Tā kā pagaidu lielums ir balstīts uz to divu Ķīnas ražotāju eksportētāju datiem, kas sadarbojās un veica pārdevumus gan tirgotājiem, gan lietotājiem, precīzā summa attiecas uz konfidenciāliem komercdatiem, tādēļ to jebkurā gadījumā nedrīkst izpaust.

(26)

Attiecībā uz pielāgojumu sakarā ar kvalitātes atšķirībām sūdzības iesniedzējs sākumā apgalvoja, ka starp Ķīnas ražojumu un līdzīgo ražojumu, ko ražoja Savienības ražotājs, nav kvalitātes atšķirību, un ka tādēļ pielāgojums neesot pamatots. Sūdzības iesniedzējs arī apšaubīja to, cik reprezentatīvi ir pierādījumi, pamatojoties uz kuriem Komisija atspoguļojusi kvalitātes atšķirības un to uztveri tirgū, lai noteiktu normālo vērtību.

(27)

Šajā sakarā būtu jāuzsver, ka saskaņā ar informāciju no atšķirīgiem avotiem starp Ķīnas ražojumu un līdzīgo Savienības ražojumu ir kvalitātes atšķirības un/vai atšķirības kvalitātes uztverē tirgū. Faktiski saskaņā ar informāciju, ko sūdzības iesniegšanas posmā sniedza sūdzības iesniedzējs, un informāciju sūdzības iesniedzēja tīmekļa vietnē, kvalitātes atšķirības pastāv. Daži galvenokārt ierobežotas piekļuves dokumenti ietver testa ziņojumus un rakstiskas piezīmes, kas saņemtas no ieinteresētajām personām. Tāpēc tiek uzskatīts, ka pierādījumi, pamatojoties uz kuriem tika secināts, ka reālas un/vai šķietamas kvalitātes atšķirības starp importēto ražojumu un Savienības ražotāja ražoto ace-K tiešām pastāvēja, ir pietiekami reprezentatīvi.

(28)

Turklāt ražojuma specifikācijas, kas tika iegūtas Savienības ražošanas nozares, Ķīnas ražotāju un importētāju pārbaudes vizīšu laikā, apstiprināja minētās kvalitātes atšķirības, jo saskaņā ar šīm specifikācijām starp ražojumu, ko pārdeva sūdzības iesniedzējs, un ražojumu, ko pārdeva ražotāji eksportētāji, pastāv ievērojamas ražojuma tīrības standartu atšķirības. Tādēļ pielāgojums ir pamatots.

(29)

Turklāt attiecībā uz pielāgojuma summu, tā ir balstīta tādu vienīgo kvantitatīvo aprēķinu par kvalitātes atšķirību, kas sniegts ierobežotas piekļuves dokumentos, kurus iesniedza Savienības ražošanas nozare. Komisija arī konstatēja, ka testēšanas izmaksas un tāda ace-K kvalitātes standartu uzlabošanas izmaksas, ko pārdeva viens Ķīnas ražotājs un kas pārbaudīts uz vietas importētāja, kas sadarbojās, telpās, ir aptuveni tādā pašā apmērā kā Komisijas izdarītais pielāgojums, kas apstiprināja to, ka pielāgojuma summa ir pienācīga.

(30)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā ace-K kvalitāte ir ne tikai zemāka salīdzinājumā ar Savienības ražotāja nodrošināto kvalitāti, bet arī salīdzinājumā ar tā abu konkurentu Ķīnā nodrošināto kvalitāti. Tas apgalvoja, ka pielāgojumam, kas izdarīts attiecībā uz tā uzņēmuma ražojuma kvalitāti, vajadzētu būt lielākam. Pierādījumi šim apgalvojumam izriet no attiecīgajiem testa ziņojumiem, kuros minētais uzņēmums salīdzina savu ražojumu ar kāda cita Ķīnas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, ražojumu, un no paziņojuma, ko sniedza importētājs Savienībā. Šis importētājs paziņoja, ka tas esot iegādājies attiecīgo ražojumu no šā konkrētā Ķīnas ražotāja par zemāku cenu, jo tā ražojuma kvalitāte esot zemāka salīdzinājumā ar tā Ķīnas konkurentu.

(31)

Šis apgalvojums netika pieņemts, jo iesniegtie testa ziņojumi sagatavoti pirms izmeklēšanas perioda. Tikpat iespējams, ka Ķīnas ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma kvalitāte ir uzlabojusies. Turklāt, lai arī šis apgalvojums ir par sliktāku kvalitāti salīdzinājumā ar abiem pārējiem ĶTR ražotājiem, kas sadarbojās, minētajos testa ziņojumos salīdzināti tikai tā Ķīnas ražotāja ražojumi, kas izteica šo apgalvojumu, ar viena cita Ķīnas ražotāja, kas sadarbojās, ražojumiem. Importētāja sniegtais paziņojums attiecas tikai uz Ķīnas ražotāja, kas izteica iepriekš minēto apgalvojumu, ražojumu un viena cita Ķīnas ražotāja, kas sadarbojās, ražojumu. Turklāt pārbaudāmi pierādījumi (piemēram, rēķini, kuros norādīta zemāka kvalitāte un/vai iepirkuma cenas) netika sniegti.

(32)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka veiktais kvalitātes pielāgojums ir pamatots un pienācīgā līmenī. Tādējādi tiek apstiprināts Savienības kvalitātes atšķirību atspoguļošanas nolūkā izdarītais cenu pielāgojums.

(33)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija neesot paskaidrojusi to, kādēļ izmaksas, kas saistītas ar nesen izstrādāto ražojumu, ir atskaitītas no normālās vērtības, un apgalvoja, ka pielāgojums neesot pamatots.

(34)

Šajā sakarā vispirms jāatzīmē, ka nesen izstrādātā ražojuma izmaksas tikušas konsekventi atskaitītas visā dempinga un kaitējuma analīzes procesā, jo šīs izmaksas ir saistītas ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis sūdzības iesniedzējs (sk. 12.–14. apsvērumu). Tās ir ārkārtas un attiecas tikai uz Savienības ražošanas nozari. Otrkārt, jaunais ražojums vēl nav pilnībā laists tirgū, jo izmeklēšanas periodā veiktie pārdevumi bija ļoti ierobežotos daudzumos un jebkurā gadījumā to pārdošanas cenas nebija reprezentatīvas. Ķīnas ražotāji eksportētāji uzskatāmi par attiecīgā ražojuma ģenēriskajiem ražotājiem, un tiem nebija šādu izmaksu. Tādēļ, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu noteiktu normālo vērtību, izmantojot pienācīgu pamatojumu, Komisija uzskatīja, ka ir pienācīgi veikt pielāgojumu, normālās vērtības aprēķinā neiekļaujot izmaksas, kas saistītas ar jauno ražojumu.

(35)

Sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz to, ka izmaksas tika atskaitītas no cenām, arī apstrīdēja šo pielāgojumu pēc būtības, norādot, ka tam nav juridiska pamatojuma saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu un ka, šādi rīkojoties, Komisija “sajauktu ābolus ar apelsīniem”. Tomēr, kā paskaidrots iepriekš 21. apsvērumā, normālā vērtība ir noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, un saskaņā ar minētā panta noteikumiem šo pielāgojumu uzskatīja par pamatotu, lai noteiktu normālo vērtību, izmantojot pienācīgu pamatojumu. Turklāt ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozares cenu noteikšanu ietekmēja minētās pētniecības un izstrādes un tirdzniecības izmaksas, kas saistītas ar jaunu, ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu. Izmeklēšanā konstatēja, ka šīs izmaksas tika attiecinātas uz darbību saistībā ar ace-K, tādējādi ir loģiski, ka atlīdzināšanas nolūkā attiecīgais uzņēmums cenu noteikšanā tās ņem vērā. Atbildot uz anketas jautājumiem, faktiski to apstiprināja Savienības ražošanas nozare, proti, ka ražošanas izmaksas ir faktors, ko ņem vērā cenu noteikšanas procesā.

(36)

Sūdzības iesniedzējs arī apstrīdēja pielāgojuma lielumu, uzskatot to par pārāk lielu. Tas apgalvoja, ka pētniecības un tirdzniecības izmaksu iespējamās atšķirības Savienības tirgū salīdzinājuma ar citiem tirgiem pamatojot mazāku summu par kilogramu. Šajā sakarā vispirms jāuzsver, ka, lai gan tam tika lūgts sniegt šo pētniecības un tirdzniecības izmaksu dalījumu, sūdzības iesniedzējs izmeklēšanas laikā nav norādījis šīs izmaksu atšķirības katrā tirgu. Otrkārt, pārbaudes vizītes laikā minētos rādītājus nevarēja pārbaudīt uz vietas. Tas neatbilst pielāgojumam, ko aprēķinājusi Komisija, jo tas ir balstīts uz pārbaudītiem sūdzības iesniedzēja datiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus par pielāgojuma līmeņa nepamatotību. Jebkurā gadījumā tika uzskatīts, ka nav lietderīgi pārskatīt vienu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu elementu, bet nepārskatīt citus. Ņemot vērā iepriekš minēto, šo apgalvojumu nevar pieņemt.

(37)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs lūdza Komisiju izpaust precīzu pielāgojuma summu attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis sūdzības iesniedzējs. To nevar izpaust, jo minētā summa ir konfidenciāla.

(38)

Trīs Komisijas izdarīto pielāgojumu summa, lai noteiktu normālo vērtību, izmantojot pienācīgu pamatojumu, ir 25–45 % robežās no Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienībā.

(39)

Kā paskaidrots iepriekš, Komisija kā izejas punktu normālās vērtības noteikšanai, izmantojot pienācīgu pamatojumu, izmantoja pienācīgi pārbaudītu faktisko vidējo pārdošanas cenu Savienībā.

(40)

Pēc pagaidu konstatējumu izpaušanas Savienības ražošanas nozare apstrīdēja faktisko pārdošanas cenu izmantošanu kā izejas punktu. Konkrēti Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka tās faktiskajām cenām būtu bijis jāpieskaita “samērīga peļņas norma”. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka 2009. gadā gūtā peļņas norma (no 15 % līdz 25 %) būtu bijusi “samērīga peļņas norma”, jo sūdzības iesniedzējam nebija dominējoša stāvokļa un tā tirgus daļa attiecīgajā gadā samazinājās zem 50 %. Saskaņā ar apgalvoto dempings un kaitējums 2009. gadā vēl nebija iestājies.

(41)

Pagaidu regulas 66. apsvērumā jau ticis paskaidrots, ka Savienības ražotāja pārdevumi neatkarīgiem klientiem ir bijuši rentabli. Šādi aprēķināta minēto pārdevumu precīzā rentabilitāte ir konfidenciāla, ņemot vērā pārējo ieinteresēto personu intereses, kas nav Savienības ražotājs, un tādējādi rentabilitāte ir indeksēta pagaidu regulas 10. tabulā, bet tā bija lielāka par 5 %, kas sintētisku saldinātāju nozarē ir samērīgi. Precīzs rādītājs ir izpausts sūdzības iesniedzējam. Turklāt normālo vērtību noteica, ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punktu. Kā izejas punktu izmantoja Savienības ražošanas nozares cenas, tās pielāgojot saistībā ar elementiem, kuri attiecas uz Savienības ražošanas nozares cenu noteikšanas faktoriem un darbībām, kuras saistītas ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis sūdzības iesniedzējs. Šo metodi uzskatīja par pienācīgu, ņemot vērā lietas konkrētos faktus un dokumentācijā pieejamo informāciju. Tādēļ normālās vērtības noteikšanai, izmantojot pienācīgu pamatojumu, nevajadzēja faktisko peļņu aizstāt ar mērķa peļņu un pārrēķināt normālo vērtību, kā to apgalvoja sūdzības iesniedzējs. Tādēļ šis apgalvojums ir noraidīts.

(42)

Visbeidzot sūdzības iesniedzējs norādīja uz tādu kļūdu aprēķinos, kas attiecas uz Savienības pārdevumu sarakstu, ko kā pamatu izmantoja normālās vērtības noteikšanai. Šī kļūda ir labota, un korekcija ir atspoguļota turpmāk 53. apsvēruma tabulā.

(43)

Savā atbildē pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apstrīdēja to, ka Komisija aprēķinājusi atskaitījuma summu par tirdzniecības līmeņa atšķirībām, pamatojoties uz kopējo Savienības ražošanas nozares EXW cenu, jo šī cena ietvēra ārkārtas pētniecības un izstrādes un tirdzniecības izmaksas, kas saistītas ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis sūdzības iesniedzējs. Tas uzskatīja, ka to būtu vajadzējis piemērot Savienības ražošanas nozares pielāgotajai EXW cenai pēc tam, kad atskaitītas minētās ārkārtas izmaksas.

(44)

Tomēr tirdzniecības līmeņa pielāgojuma lielums, kā paskaidrots iepriekš 24. apsvērumā, ir vidējā svērtā bruto peļņas norma, ko guva importētāji, kas sadarbojās, izplatot ace-K. Tādēļ tā būtu jāpiemēro faktiskajai pārdošanas cenai, jo tas ir pielāgojums, lai ņemtu vērā objektīvas atšķirības pārdošanas cenās, kas konstatētas tirgū. Tirdzniecības līmeņa pielāgojums ir cieši saistīts ar cenām, kas novērotas tirgū. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(45)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs atkārtoti apgalvoja, ka tirdzniecības pielāgojuma līmenis būtu jānosaka, izmantojot bruto peļņas normu, ko gūst trīs lielie Savienības izplatītāji pārtikas sastāvdaļu ražošanas nozarē (visi trīs izplatīja ace-K). Tas apšaubīja pārskatīto metodiku, ko izmantoja Komisija, jo izplatītāju peļņas norma, uz kuras tā balstījās, ietvertu pakalpojumus, kuri izplatītājiem nebūtu jāsniedz Savienības ražošanas nozarei, un tas izraisītu pārāk lielu peļņas normu.

(46)

Tomēr, neraugoties uz dažiem papildpakalpojumiem, kas konstatēti izmeklēšanas laikā, minētajiem izplatītājiem noteiktā bruto peļņas norma bija šādu darbību neto, un tādējādi tā bija saistīta tikai ar tirdzniecības darbību. Tādēļ lielums, kas noteikts, lai ņemtu vērā tirdzniecības līmeņa atšķirības, attiecas tikai uz tirdzniecības līmeņa atšķirībām, un tiek apstiprināts, ka šādi iegūts lielums ir atbilstošāks nekā lielums, kas iegūts, izmantojot sūdzības iesniedzēja ierosināto metodiku, kā jau paskaidrots iepriekš 24. apsvērumā. Tādējādi sūdzības iesniedzēja apgalvojums par šo jautājumu tika noraidīts.

(47)

Piezīmēs par galīgo informācijas izpaušanu sūdzības iesniedzējs arī lūdza papildus izpaust informāciju par vairākiem jautājumiem, kas attiecas uz ārkārtas pētniecības un izstrādes un tirdzniecības izmaksām, kas radušās saistībā ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis sūdzības iesniedzējs, un informāciju par savām peļņas normām. Tomēr, ņemot vērā to, ka šie dati jau ir izpausti pārbaudes apmeklējuma laikā un vairākos dokumentos vai sūdzības iesniedzējs tos pats sniedzis atbildēs uz anketas jautājumiem, sūdzības iesniedzējs tika pienācīgi informēts, ka tam ir pieejama visa vajadzīgā informācija, un tika uzskatīts, ka papildu informācijas izpaušana, nav vajadzīga.

(48)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas uzklausīšanā pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas sūdzības iesniedzējs izdarīja jaunu apgalvojumu par to, ka tirdzniecības pielāgojuma līmenis būtu jāizsaka fiksētā summā par kilogramu. Komisija norādīja, ka šai piezīmei formāli ir iestājies noilgums, jo tā tika iesniegta pēc tam, kad beidzies termiņš, kurā varēja iesniegt piezīmes par galīgo informācijas izpaušanu. Jebkurā gadījumā Komisija uzskatīja, ka procentuālās daļas izmantošana šādam pielāgojumam nav nepamatota.

(49)

Tā kā citas piezīmes par normālās vērtības noteikšanu nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 22. un 23. apsvērums.

(50)

Tā kā piezīmes par eksporta cenu nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 24. apsvērums.

(51)

Tās saņemtās piezīmes par normālās vērtības pielāgojumiem, kas faktiski attiecās uz normālās vērtības noteikšanu kā tādu, ir aplūkotas 20.–48. apsvērumā. Komisija nav saņēmusi citas piezīmes. Tādējādi tiek apstiprināti pagaidu regulas 25. un 26. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(52)

Tā kā piezīmes nav saņemtas, tiek apstiprināta dempinga starpību aprēķināšanai izmantotā metodika, kas izklāstīta pagaidu regulas 28.–32. apsvērumā.

(53)

Ņemot vērā to, ka tika labota kļūda aprēķinos, kā minēts 42. apsvērumā, un ņemot vērā pārskatīto metodiku tirdzniecības pielāgojuma lieluma noteikšanai, kā minēts 24. apsvērumā, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF (izmaksas, apdrošināšana, frakts) cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(54)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozari un Savienības produkciju nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 34. apsvērums.

(55)

Tā kā piezīmes par patēriņu Savienībā nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 35.–37. apsvērums.

(56)

Kā jau minēts iepriekš 42. apsvērumā, kļūda Savienības pārdevumu saraksta aprēķinos ir labota. Šis labojums arī ietekmēja cenu samazinājuma starpības, kas attiecīgi mainītas. Kā pienācīgi paskaidrots iepriekš 24. apsvērumā, cenu samazinājuma starpības vienādi ietekmēja tirdzniecības pielāgojuma lieluma pārskatīts līmenis. Pārskatītās vidējās svērtās cenu samazinājuma starpības bija no 32 % līdz 54 %.

(57)

Pēc informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka, ņemot vērā pielāgojumus, kas, kā minēts pagaidu regulas 44. apsvērumā, izdarīti Savienības ražošanas nozares cenā, Komisijas konstatētās cenu samazinājuma starpības ir mazākas par faktisko cenu samazinājumu. Tomēr šie pielāgojumi ir piemēroti, jo tie izdarīti, lai Savienības ražošanas nozares cenas būtu tādā līmenī, kas nodrošina taisnīgu salīdzinājumu ar Ķīnas importa cenām.

(58)

Tā kā citas piezīmes par importu no attiecīgās valsts nav saņemtas (izņemot pārskatītās cenu samazinājuma starpības, kā minēts 56. apsvērumā), tiek apstiprināti pagaidu regulas 38.–44. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(59)

Savienības ražošanas nozare apstrīdēja to, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa noteikšanai netika iekļautas konkrētas pētniecības un izstrādes un tirdzniecības izmaksas. Tomēr, tā kā nebija pierādījumu par pretējo, Komisija joprojām uzskata, ka minētās izmaksas radušās saistībā ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, ko izstrādājis sūdzības iesniedzējs, un ir ārkārtas, un, novērtējot Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tās nav jāņem vērā.

(60)

Tā kā citas piezīmes par kaitējuma rādītāju dinamiku nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 45.–73. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(61)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes par dažiem pielāgojumiem Savienības ražošanas nozares EXW cenā, ko izmanto kaitējuma aprēķinos. Minētās piezīmes, kas attiecās arī uz normālās vērtības aprēķinu, ir aplūkotas iepriekš 43.–48. apsvērumā. Nosakot kritēriju, kas nepieciešams kaitējuma novēršanas aprēķinam, Komisija piemēroja simetriju.

(62)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek apstiprināti pagaidu regulas 74.–82. apsvērumā izdarītie secinājumi, ka pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē Savienības ražošanas nozarei ir izraisīts būtisks kaitējums.

(63)

Komisija nav saņēmusi piezīmes par pagaidu konstatējumiem saistībā ar cēloņsakarību starp dempingu un kaitējumu. Tāpēc tiek apstiprināts, ka ĶTR imports par dempinga cenām pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka nav citu faktoru, kas varētu izjaukt cēloņsakarību starp ĶTR importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei izraisīto kaitējumu. Tāpēc tiek apstiprināti pagaidu regulas 97.–99. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(64)

Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja pagaidu regulas 102. apsvērumu, jo tas uzskata, ka šie maksājumi tikai daļēji atvieglos Savienības ražošanas nozares stāvokli, kas ir pretrunā pamatregulas noteikumiem.

(65)

Jāuzsver, ka noteiktie maksājumi ir saskaņā ar pamatregulas noteikumiem. Formulējums “daļēji atvieglos” attiecas tikai uz cenu spiedienu, ko izraisīja imports par dempinga cenām, jo ir sagaidāms, ka pēc pasākumu piemērošanas importa cenas pieaugs. Tas neattiecas uz daļēju atgūšanos no kaitējuma.

(66)

Citas piezīmes vai ziņas par Savienības ražošanas nozares interesēm nav saņemtas. Tāpēc, ievērojot iepriekš izklāstīto interpretāciju, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 101.–103. apsvērumā paustie pagaidu konstatējumi.

(67)

Tā kā piezīmes par nesaistīto importētāju un tirgotāju interesēm nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 104.–110. apsvērums.

(68)

Tā kā piezīmes par lietotāju interesēm nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 111.–117. apsvērums.

(69)

Tā kā citas piezīmes par Savienības interesēm nav saņemtas, tiek apstiprināti pagaidu regulas 118. un 119. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(70)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka kaitējuma novēršanas līmenis neesot noteikts, pieskaitot mērķa peļņu, pagaidu maksājumi nebūšot pietiekami lieli, lai novērstu visu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Sūdzības iesniedzējs īpaši apstrīdēja Komisijas iecerēto, ka pasākumu pagaidu līmenis ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūt savas izmaksas un gūt pienācīgu peļņu.

(71)

Šajā sakarā un, kā minēts iepriekš 41. apsvērumā, atskaitot Savienības ražošanas nozares izmaksas, kuras ir ārkārtas un saistītas ar ļoti specifisku un atšķirīgu ražojumu, Savienības ražošanas nozare, neraugoties uz negatīvām tendencēm, kas novērotas attiecīgajā periodā, izmeklēšanas periodā guva pienācīgu peļņu. Tāpēc Komisija atgādina, ka nav pamata jau gūtai peļņai pieskaitīt mērķa peļņu. Tādējādi ir paredzams, ka maksājumi, kuru pamatā ir cenu samazinājums, novērstu izraisīto kaitējumu un turpmāku situācijas pasliktināšanos Savienības ražošanas nozarē.

(72)

Lai pastiprinātu savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs salīdzināja pašreizējo izmeklēšanu ar antidempinga izmeklēšanu par ĶTR izcelsmes diciandiamīda importu (3). Savienības ražošanas nozare apgalvoja, šajā izmeklēšanā izmantotā pieeja neatbilst konkrētajai lietai, un tādējādi tā nav jāpiemēro.

(73)

Lai pamatotu izmantoto pieeju, izmeklēšanā par diciandiamīdu ņemti vērā trīs būtiski aspekti: i) pasākumiem nevajadzētu kompensēt faktorus, kurus nevarēja sasaistīt ar importu par dempinga cenām, ii) dempinga starpību aprēķināja, izmantojot pielāgoto normālo vērtību, kuras pamatā bija Savienības ražošanas nozares dati, un iii) pasaulē bija tikai divi diciandiamīda ražotāji. Attiecībā uz trešo faktoru Komisija konstatēja risku, proti, ja tiktu noteikti pārāk lieli maksājumi, Savienības ražošanas nozare varētu monopolizēt Savienības tirgū.

(74)

Tādēļ ir skaidrs, ka izmeklēšanā par diciandiamīdu konstatētā situācija ir ļoti līdzīga pašreizējai izmeklēšanai. Pašreizējā izmeklēšanā dempinga starpība atkal aprēķināta, izmantojot normālo vērtību, kuras pamatā ir Savienības ražošanas nozares dati ar dažiem pielāgojumiem, kas ir objektīvi nepieciešami. Turklāt pasaulē tāpat ir ļoti maz piegādes avotu, un, ja pasākumi netiktu aprēķināti taisnīgi un līdzsvaroti, monopola risks pastāvētu.

(75)

Tāpēc Komisija uzskata, ka šajā izmeklēšanā ir pamatota līdzīga pieeja.

(76)

Tā kā citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni nav saņemtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 121.–124. apsvērums.

(77)

Kā aprakstīts 42. apsvērumā, bija jālabo kļūda aprēķinos, kas attiecas uz Savienības pārdevumu sarakstu, kas ietekmēja arī kaitējuma aprēķinu. Turklāt, kā paskaidrots 24. apsvērumā, pārskatīts pamats tirdzniecības līmeņa pielāgojuma aprēķinam uzskatīts par pamatotu. Labojumu rezultātā pārskatītās galīgās kaitējuma starpības ir šādas:

(78)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu attiecīgā ražojuma importam būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Šajā gadījumā pēc pagaidu informācijas izpaušanas maksājuma likmes ir pārskatītas, jo tikusi labota kļūda aprēķinos, kas ietekmēja gan dempinga, gan kaitējuma starpības, un ticis pārskatīts tirdzniecības līmeņa pielāgojums.

(79)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, likmes, ar kādām šie maksājumi tiks piemēroti, ir noteiktas šādas:

(80)

Lai nodrošinātu muitas dienestu pasākumu saskaņotu īstenošanu, lai gan vairs nav atsauces uz ace-K, ko satur preparāti un/vai maisījumi, kā paskaidrots pagaidu regulas 127. apsvērumā, tā joprojām ir fiksēta summa euro par neto kilogramu.

(81)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes piemēro vienīgi importētam attiecīgajam ražojumam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojušas norādītās juridiskās personas. Uz importēto attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti ar tā nosaukumu neminēts uzņēmums, tostarp struktūras, kas ir saistītas ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kura piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nepiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(82)

Uzņēmums var pieprasīt, lai tiek piemērotas minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas vēlāk maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (4). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(83)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas risku, kas ir saistīts ar maksājumu likmju lielo atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, dalībvalstu muitas dienestiem jāuzrāda derīgs rēķins saskaņā ar 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, attiecina antidempinga maksājumu, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(84)

Ja, ievērojot tādu preparātu un/vai maisījumu importa tendences Savienībā, kuri satur ace-K, konstatē šādu vajadzību, nekavējoties veic attiecīgus pasākumus, tostarp sāk izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu.

(85)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumus, antidempinga maksājumu visiem pārējiem uzņēmumiem piemēros ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kas izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(86)

Divi Ķīnas ražotāji eksportētāji piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Pēc uzklausīšanas Komisijā viens no tiem iesniedza pārskatītu saistību piedāvājumu.

(87)

Komisija novērtēja piedāvājumu un konstatēja vairākus konkrētus riskus, kas saistīti ar ražojumu. Viens no riskiem saistīts ar attiecīgā ražojuma iespējamo nepareizo klasificēšanu. Izmeklēšanā konstatēts, ka pārtikas klases (ar 6,5 % muitas nodokli) tika nepareizi kvalificētas kā zāļu klases (ar 0 % muitas nodokli). Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tas nebija iesaistīts šādās darbībās. Lai arī tas tā varētu būt, konstatētais risks joprojām pastāv. Tas pats Ķīnas ražotājs eksportētājs piedāvāja iesniegt visus muitošanas dokumentus Komisijai, ja saistības tiktu pieņemtas. Tomēr muita nodokļu samaksas uzraudzība par katru darījumu ir neproporcionāli apgrūtinoša.

(88)

Vēl viens risks ir saistīts ar iespēju pārveidot attiecīgo ražojumu un mainīt to preparātos un/vai maisījumos apvienojumā ar citiem elementiem, piemēram, ūdeni un/vai citiem saldinātājiem. Uz šāda tipa ražojumu pasākumi neattiecas. Viens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem apņēmās eksportēt ace-K tikai tīrā veidā. Šāds scenārijs arī būtu jāuzrauga, kas būtu ļoti apgrūtinoši vai pat neiespējami.

(89)

Komisija noteica papildu riskus. Papildus attiecīgajam ražojumam ražotāji eksportētāji ražo un pārdod Savienībā citus ražojumus (piemēram, dažādas pārtikas piedevas) galvenokārt tirgotājiem. Izmeklēšanā viens no ražotājiem eksportētājiem pārdeva attiecīgo ražojumu un citus ražojumus vieniem un tiem pašiem tirgotājiem. Šāda prakse palielina šķērskompensācijas risku, un, lai to īstenotu, būtu nepieciešams uzraudzīt visus ražotāju eksportētāju eksporta pārdevumus. Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka esot gatavs pārtraukt pārdevumus lietotājiem Savienībā un pārtraukt citu ražojumu (t. i., ražojumu, kas nav attiecīgais ražojums) pārdevumus tirgotājiem Savienībā, kuri ir arī iegādājoties ace-K no šā Ķīnas ražotāja eksportētāja. Turklāt tas pats Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka esot gatavs eksportēt ace-K tikai tādiem tirgotājiem, kas minēti to tirgotāju pilnīgā sarakstā, kuri atrodas Savienībā, un pārtraukt ace-K pārdevumus uz Savienību, izmantojot tirgotājus trešās valstīs. Tomēr tas būtu jāuzrauga tādā mērā, ko Komisija uzskata par neiespējamu.

(90)

Visbeidzot, tā kā neviens minētais uzņēmums nepieprasīja TER, Komisija nevarēja pilnībā novērtēt pārskatu ticamību, kas cita starpā ir būtiski, lai nodrošinātu savstarpēju uzticēšanos, kas ir saistību pamatā.

(91)

Balstoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka abus saistību piedāvājumus nevar pieņemt.

(92)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības un Savienības ražošanas nozarei izraisītā kaitējuma apmēru, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, izņemot, ja tādas ir, tās summas, kas iekasētas par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ace-K, ko satur konkrēti preparāti un/vai maisījumi.

(93)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktam,