30.10.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 286/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, EURATOM) 2015/1929

(2015. gada 28. oktobris),

ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 322. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (3) ir izklāstīti noteikumi par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izveidi un izpildi. Jo īpaši tajā ietverti arī noteikumi par publisko iepirkumu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (4) un 2014/24/ES (5) tika pieņemtas 2014. gada 26. februārī, un. tāpēc ir nepieciešams grozīt Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, lai minētās direktīvas ņemtu vērā attiecībā uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir Savienības iestādes pašas uz sava rēķina.

(2)	Būtu jāpievieno dažas definīcijas un būtu jāveic daži tehniski precizējumi, lai nodrošinātu, ka Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 lietotā terminoloģija ir saskaņā ar Direktīvu 2014/23/ES un 2014/24/ES terminoloģiju.

(3)	Būtu jāprecizē ex ante un ex post publicitātes pasākumi, kas nepieciešami iepirkuma procedūras uzsākšanai tādu līgumu gadījumā, kuru vērtība pārsniedz un kuru vērtība ir zemāka par Direktīvā 2014/24/ES noteiktajām robežvērtībām.

(4)	Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 būtu jāietver pilnīgs saraksts ar visām iepirkuma procedūrām, kas neatkarīgi no robežvērtībām pieejamas Savienības iestādēm.

(5)	Kā tas ir Direktīvā 2014/24/ES, ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 būtu jādod iespēja apspriesties ar tirgus dalībniekiem pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas.

(6)

Turklāt būtu jāprecizē, kādā veidā līgumslēdzējas iestādes var sekmēt vides aizsardzību un palīdzēt veicināt ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus nodrošinot, ka tās saviem līgumiem var panākt vislabāko rezultātu par samaksāto cenu, jo īpaši pieprasot īpašus marķējumus un/vai izmantojot atbilstīgas piešķiršanas metodes.

(7)

Lai nodrošinātu, ka līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro piemērojamos vides, sociālās un darba tiesību jomas pienākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, valstu tiesību aktos, koplīgumos vai Direktīvas 2014/24/ES X pielikumā iekļautajās piemērojamajās starptautiskajās sociālās un vides jomas konvencijās, šādiem pienākumiem vajadzētu būt daļai no minimālajām prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde, un tie būtu jāiekļauj līgumslēdzējas iestādes parakstītajos līgumos.

(8)	Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai būtu jāizveido vienota agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma un būtu jāuzlabo noteikumi par izslēgšanu no dalības iepirkuma procedūrās, lai pastiprinātu minēto interešu aizsardzību.

(9)

Lēmums par ekonomikas dalībnieka izslēgšanu no dalības iepirkuma procedūrās vai finansiālu sankciju piemērošana un lēmums publicēt saistīto informāciju būtu jāpieņem attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei, ņemot vērā tās autonomiju administratīvajās lietās. Ja nav galīga sprieduma vai galīga administratīva lēmuma un ar nopietnu līgumpārkāpumu saistītos gadījumos, līgumslēdzējai iestādei lēmums būtu jāpieņem, ņemot vērā darba grupas ieteikumu, balstoties uz attiecīgā ekonomikas dalībnieka rīcības provizorisku juridisko klasifikāciju. Darba grupai būtu arī jāizvērtē izslēgšanas ilgums gadījumos, kad ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu šāds ilgums netiek noteikts.

(10)	Darba grupas uzdevums būtu nodrošināt izslēgšanas sistēmas saskaņotu darbību. Darba grupas sastāvā vajadzētu būt pastāvīgam priekšsēdētājam, Komisijas pārstāvjiem un pārstāvim no attiecīgās līgumslēdzējas iestādes.

(11)

Provizoriskā juridiskā klasifikācija neskar ekonomikas dalībnieka rīcības galīgo izvērtējumu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tādēļ pēc tam, kad ir paziņots par šādu galīgo izvērtējumu, būtu jāpārskata darba grupas ieteikums, kā arī līgumslēdzējas iestādes lēmums.

(12)	Ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 būtu jānorāda situācijas, kas izraisa izslēgšanu.

(13)

Līgumslēdzējai iestādei būtu jāizslēdz ekonomikas dalībnieks tad, ja ir pieņemts galīgais spriedums vai galīgais administratīvais lēmums par smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību, par to, ka tīši vai netīši netiek ievērotas saistības, kas attiecas uz sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu vai nodokļu maksājumiem, par krāpšanu, kas ietekmē Savienības vispārējo budžetu (“budžets”), par korupciju, līdzdalību noziedzīgā organizācijā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu, ar terorismu saistītiem nodarījumiem, bērnu darba izmantošanu vai citu veidu tirdzniecību ar cilvēkiem vai par pārkāpumu. Ekonomikas dalībnieks būtu jāizslēdz arī nopietna līgumpārkāpuma vai bankrota gadījumos.

(14)

Lemjot par izslēgšanu vai finansiālu sankciju noteikšanu un par to publicēšanu vai ekonomikas dalībnieka noraidīšanu, līgumslēdzējai iestādei būtu jānodrošina atbilstība proporcionalitātes principam, jo īpaši ņemot vērā situācijas nopietnību, tās ietekmi uz budžetu, laiku, kas pagājis kopš attiecīgās rīcības, tās ilgumu un atkārtošanos, nodomu vai neuzmanības smaguma pakāpi un ekonomikas dalībnieka sadarbības pakāpi ar attiecīgo kompetento iestādi un tā sniegto atbalstu izmeklēšanā.

(15)

Līgumslēdzējai iestādei būtu arī jāvar izslēgt ekonomikas dalībnieku, ja fiziska vai juridiska persona, kas uzņemas neierobežotu atbildību par minētā ekonomikas dalībnieka parādu, ir bankrotējusi vai nonākusi līdzīgā maksātnespējas situācijā vai ja minētā fiziskā vai juridiskā persona nespēj ievērot savas saistības, kas attiecas uz sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu vai nodokļu maksājumiem, ja šādas situācijas ietekmē ekonomikas dalībnieka finansiālo stāvokli.

(16)	Ekonomikas dalībniekam nebūtu jāpiemēro lēmums par izslēgšanu, ja tas ir veicis attiecīgus pasākumus stāvokļa uzlabošanai, tādējādi pierādot savu uzticamību. Šī iespēja nebūtu piemērojama vissmagāko noziedzīgo darbību gadījumā.

(17)

Ievērojot proporcionalitātes principu, ir jāizšķir gadījumi, kad finansiālas sankcijas var piemērot kā alternatīvu izslēgšanai, un gadījumi, kad attiecīgā ekonomikas dalībnieka rīcības nopietnība saistībā ar centieniem nepamatoti iegūt Savienības līdzekļus attaisno finansiālu sankciju noteikšanu papildus izslēgšanai, lai panāktu preventīvu ietekmi. Ir arī jānosaka minimālā un maksimālā finansiālā sankcija, ko var piemērot līgumslēdzēja iestāde.

(18)	Ir svarīgi uzsvērt, ka iespēja regulāri piemērot administratīvas un/vai finansiālas sankcijas nav atkarīga no iespējas piemērot līgumā noteiktās sankcijas, piemēram, līgumsodu.

(19)	Izslēgšanas ilgumam vajadzētu būt ierobežotam laikā, kā tas ir Direktīvā 2014/24/ES, un būtu jāievēro proporcionalitātes princips.

(20)	Ir jānosaka sākuma datums un noilguma termiņa ilgums administratīvu sodu piemērošanai.

(21)

Ir svarīgi, lai būtu iespējams pastiprināt ar izslēgšanu un finansiālām sankcijām panākto preventīvo ietekmi. Minētajā sakarībā preventīvo ietekmi pastiprinātu iespēja publicēt ar izslēgšanu un/vai finansiālām sankcijām saistīto informāciju, pilnībā ievērojot datu aizsardzības prasības, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (7). Ar šo būtu jāpalīdz nodrošināt to, ka attiecīgā rīcība vairs netiek atkārtota. Juridiskās noteiktības labad un saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jāprecizē, kādās situācijās publicēšanai nevajadzētu notikt. Savā izvērtējumā līgumslēdzējai iestādei būtu jāņem vērā visi darba grupas ieteikumi. Attiecībā uz fiziskām personām personas dati būtu jāpublicē tikai izņēmuma gadījumos un būtu jāpamato ar rīcības svarīgumu vai šīs rīcības ietekmi uz Savienības finanšu interesēm.

(22)	Ar izslēgšanu vai finansiālām sankcijām saistīta informācija būtu jāpublicē tikai gadījumā, kas saistīts ar smagu profesionālās darbības pārkāpumu, krāpšanu, būtisku trūkumu ievērot galvenās prasības, kas iekļautas ar budžetu finansētā līgumā, vai ar pārkāpumu.

(23)	Izslēgšanas kritēriji būtu skaidri jānodala no kritērijiem, kas var būt par iemeslu noraidīšanai konkrētajā procedūrā.

(24)

Ir lietderīgi konstatēt dažādus gadījumus, kurus parasti dēvē par “interešu konflikta” situācijām, un tajos rīkoties atšķirīgi. Jēdziens “interešu konflikts” būtu jāizmanto tikai gadījumos, kad šāda situācija skar kādas Savienības iestādes ierēdni vai darbinieku. Gadījumos, kad ekonomikas dalībnieks cenšas nepamatoti ietekmēt procedūru vai iegūt konfidenciālu informāciju, šāda rīcība būtu jāuzskata par “smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību”. Turklāt var būt situācijas, kad ekonomikas dalībnieki nebūtu jāizvēlas līguma īstenošanai, jo pastāv profesionālu interešu konflikts. Piemēram, uzņēmumam nevajadzētu izvērtēt projektu, kurā tas ir piedalījies, vai revidentam nevajadzētu būt iespējai veikt to pārskatu revīziju, kurus tas iepriekš ir apstiprinājis.

(25)

Būtu jācentralizē informācija par risku agrīnu atklāšanu un administratīvu sodu piemērošanu ekonomikas dalībniekiem. Šajā nolūkā attiecīgā informācija būtu jāuzglabā datubāzē, ko izveidojusi un izmanto Komisija, kas ir centralizētās sistēmas īpašniece. Minētajai sistēmai būtu jādarbojas, pilnībā ievērojot tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību.

(26)

Lai gan agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas izveidei un darbībai vajadzētu būt Komisijas atbildībā, pārējām iestādēm un struktūrām, kā arī visām vienībām, kas izpilda budžetu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. un 60. pantu, būtu jāpiedalās minētajā sistēmā, nosūtot saistīto informāciju Komisijai, lai nodrošinātu risku agrīnu atklāšanu.

(27)

Līgumslēdzējai iestādei un darba grupai būtu jānodrošina ekonomikas dalībnieku tiesības uz aizstāvību. Tādas pašas tiesības būtu jādod ekonomikas dalībniekiem saistībā ar agrīnu atklāšanu, ja kredītrīkotāja paredzētais akts varētu nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgos ekonomikas dalībniekus. Ja notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita Savienības finanšu intereses ietekmējoša nelikumīga darbība, saistībā ar kuru vēl nav pieņemts galīgais spriedums, tad līgumslēdzējai iestādei un darba grupai vajadzētu būt iespējai atlikt ekonomikas dalībniekam paredzēto iespēju iesniegt savus apsvērumus. Šādai atlikšanai vajadzētu būt attaisnojamai tikai tad, ja ir pārliecinošs tiesisks pamats saglabāt izmeklēšanas konfidencialitāti.

(28)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši vajadzība nodrošināt sankciju likumību un proporcionalitāti, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un uz taisnīgu tiesu, tiesības uz aizstāvību un tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību.

(29)	Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 261. pantu Eiropas Savienības Tiesai būtu jāpiešķir neierobežota jurisdikcija attiecībā uz sankcijām, ko piemēro saskaņā ar šo regulu.

(30)	Lai atvieglotu Savienības finanšu interešu aizsardzību visos pārvaldības veidos, vienībām, kas iesaistītas budžeta izpildē dalītā vai netiešā pārvaldībā, attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā izslēgšanas gadījumi, par ko ir nolēmušas līgumslēdzējas iestādes Savienības līmenī.

(31)

Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, vai ekonomikas dalībnieks ir izslēgts, piemērot atlases un piešķiršanas kritērijus, kā arī pārbaudīt atbilstību iepirkuma procedūras dokumentiem jebkādā secībā. Tādēļ vajadzētu būt iespējai noraidīt piedāvājumus, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem bez iepriekšējas pārbaudes par attiecīgā pretendenta atbilstību izslēgšanas vai atlases kritērijiem.

(32)

Līgumu slēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, saskaņojot ar Direktīvas 2014/24/ES 67. pantu. Būtu jāprecizē, ka atlases kritēriji ir stingri saistīti ar kandidātu vai pretendentu novērtējumu un ka piešķiršanas kritēriji ir cieši saistīti ar pretendentu novērtējumu.

(33)

Savienības publiskajam iepirkumam vajadzētu nodrošināt to, ka Savienības līdzekļi tiek izlietoti efektīvi, pārredzami un atbilstīgi. Minētajā sakarībā ar elektronisko iepirkumu būtu jāveicina uzlabojumi Savienības līdzekļu izmantošanā un lielāka iepirkuma līgumu pieejamība visiem ekonomikas dalībniekiem.

(34)	Būtu jāprecizē, ka attiecībā uz katru procedūru vajadzētu būt atvēršanas posmam un novērtējumam. Piešķiršanas lēmums vienmēr būtu jāpieņem novērtējuma rezultātā.

(35)	Ņemot vērā to, ka kritērijus piemēro bez īpašas kārtības, ir jānodrošina iespēja noraidītajiem pretendentiem, kuri iesnieguši atbilstīgu piedāvājumu, pēc to pieprasījuma saņemt informāciju par veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošo izdevīgumu.

(36)

Attiecībā uz pamatlīgumiem, par kuriem atkārtoti izsludina konkursu, ir lietderīgi atcelt pienākumu norādīt neizraudzītajam līgumslēdzējam veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, pamatojoties uz to, ka šādas informācijas izpaušana konkrētā pamatlīguma pusēm visos gadījumos, kad konkurss tiek izsludināts no jauna, var apdraudēt viņu savstarpējās konkurences godīgumu.

(37)

Līgumslēdzējai iestādei būtu jāvar atcelt iepirkuma procedūru, pirms līgums tiek parakstīts, par ko kandidātiem vai pretendentiem nebūtu tiesību pieprasīt nekādu kompensāciju. Tam nevajadzētu skart situācijas, kad līgumslēdzējas iestādes rīcība ir bijusi tāda, lai to varētu saukt pie atbildības par zaudējumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem.

(38)

Kā tas ir Direktīvā 2014/24/ES, ir jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem līguma izpildes laikā līgumā var veikt izmaiņas, neveicot jaunu iepirkuma procedūru. Jo īpaši tādi gadījumi kā administratīvās izmaiņas, vispārēja nodošana un skaidru un nepārprotamu pārskatīšanas klauzulu vai iespēju piemērošana nemaina sākotnējās procedūras minimālās prasības. Jauna iepirkuma procedūra būtu vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā līgumā tiek ieviesti būtiski grozījumi, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādi grozījumi norāda uz pušu nodomu pārskatīt konkrētā līguma būtiskus noteikumus vai nosacījumus, jo īpaši, ja grozījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja tie būtu iekļauti sākotnējā procedūrā.

(39)	Būtu jāparedz iespēja pieprasīt līguma garantijas būvdarbu, piegāžu un kompleksu pakalpojumu gadījumā, lai garantētu atbilstību būtiskām līgumiskām saistībām saskaņā ar ierasto praksi minētajās nozarēs, lai nodrošinātu pienācīgu līguma īstenošanu visā tā darbības laikā.

(40)	Ir jāparedz iespēja apturēt līguma izpildi, lai pārbaudītu, vai nav pieļautas kļūdas, notikuši pārkāpumi vai krāpšana.

(41)

Lai noteiktu piemērojamās robežvērtības un procedūras, ir jāprecizē, vai Savienības iestādes, izpildaģentūras un struktūras tiek uzskatītas par līgumslēdzējām iestādēm. Tās nebūtu jāuzskata par līgumslēdzējām iestādēm gadījumos, kad tās iegādājas no centralizēto iepirkumu struktūras. Turklāt Savienības iestādes veido vienu juridisku vienību un nevar noslēgt līgumus, bet tikai administratīvas vienošanās starp savām struktūrvienībām.

(42)

Ir lietderīgi iekļaut Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 atsauci uz abām Direktīvā 2014/24/ES noteiktajām robežvērtībām, kas piemērojamas attiecīgi būvdarbiem un piegādēm un pakalpojumiem. Minētās robežvērtības gan vienkāršošanas, gan pareizas finanšu pārvaldības nolūkā būtu jāpiemēro arī koncesijas līgumiem, ņemot vērā Savienības iestāžu līgumslēgšanas vajadzību īpatnības. Tādējādi minēto robežvērtību pārskatīšana būtu tieši piemērojama Savienības iestāžu veiktajam iepirkumam.

(43)	Ir jāprecizē atlikšanas laikposma piemērošanas nosacījumi.

(44)	Ir jāprecizē, kuriem ekonomikas dalībniekiem atkarībā no to uzņēmējdarbības vietas ir pieeja Savienības iestāžu veiktajam iepirkumam, un būtu nepārprotami jāparedz šādas pieejas iespēja arī starptautiskām organizācijām.

(45)	Izslēgšanas iemesli būtu jāpiemēro arī attiecībā uz citiem budžeta izpildes instrumentiem, piemēram, dotācijām, godalgām, finanšu instrumentiem un atlīdzību ekspertiem, kā arī attiecībā uz budžeta izpildi saskaņā ar netiešu pārvaldību.

(46)	Savienības Revīzijas palātas īpašo ziņojumu izstrāde un pieņemšana būtu jāveic savlaicīgi, neskarot Savienības Revīzijas palātas pilnīgu neatkarību noteikt savu revīziju ilgumu un laiku.

(47)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas sniedza atzinumu 2014. gada 3. decembrī.

(48)	Šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai nodrošinātu, ka deleģētos aktus var piemērot no finanšu gada sākuma.

(49)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 groza šādi:

regulas 58. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par budžeta izpildes metodēm, tostarp tiešu pārvaldību, par izpildaģentūrām deleģēto pilnvaru īstenošanu un par konkrētiem noteikumiem, īstenojot netiešu pārvaldību ar starptautiskām organizācijām, ar 208. un 209. pantā minētajām struktūrām, ar publisko tiesību subjektiem vai struktūrām, kuras reglamentē privāttiesības un kuras veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja uzdevumu, ar struktūrām, kuras reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības un kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana, un ar personām, kurām ir uzticēts veikt konkrētas darbības KĀDP jomā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu arī attiecībā uz kritērijiem bezpeļņas organizāciju pielīdzināšanai starptautiskām organizācijām.”;

regulas 60. pantu groza šādi:

panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	piemēro attiecīgus noteikumus un procedūras, lai sniegtu finansējumu no Savienības līdzekļiem, izmantojot iepirkumu, dotācijas, godalgas un finanšu instrumentus, tostarp 108. panta 12. punktā paredzētos pienākumus;”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Saskaņā ar šīs regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu pilnvarotās vienības un personas, veicot uzdevumus saistībā ar budžeta izpildi, novērš, atklāj, labo un paziņo Komisijai pārkāpumus un krāpšanu. Minētajā nolūkā tās saskaņā ar proporcionalitātes principu veic ex ante un ex post kontroles, tostarp attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas, izmantojot tipiskus un/vai ar risku saistītus darījumu paraugus, lai nodrošinātu no budžeta finansēto darbību efektīvu un pareizu izpildi. Tās arī veic nepareizi izmaksāto līdzekļu atgūšanu, liedz piekļuvi Savienības līdzekļiem vai piemēro finansiālas sankcijas un vajadzības gadījumā minētajā sakarībā uzsāk tiesvedību.”;

panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“7. Panta 5. un 6. punktu nepiemēro Savienības sniegtajiem līdzekļiem vienībām un personām, kam piemēro atsevišķu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru saskaņā ar 208. un 209. pantu.

8. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par netiešo pārvaldību, tostarp par netiešas pārvaldības nosacījumu definēšanu saskaņā ar kuriem vienību un personu sistēmām, noteikumiem un procedūrām jābūt līdzvērtīgām tiem, ko piemēro Komisija, par pārvaldības deklarācijām un atbilstības paziņojumiem, par procedūrām pārskatu pārbaudei un apstiprināšanai, par pienākumu paziņot Komisijai par konstatētu krāpšanu un pārkāpumiem, par tādu izmaksu izslēgšanu no Savienības finanšu izdevumiem, kas radušās, pārkāpjot piemērojamos noteikumus un no piemērotajām finansiālajām sankcijām.”;

regulas 66. panta 9. punktu groza šādi:

otro daļu aizstāj ar šādu:

“Darbības ziņojumā izklāsta operāciju rezultātus, atsaucoties uz noteiktajiem mērķiem, ar šīm operācijām saistītos riskus, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmas lietderību un efektivitāti, tostarp vispārēju izvērtējumu par kontroļu izmaksām un ieguvumiem. Tajā iekļauts arī šo operāciju vispārējo rezultātu izvērtējumu, kā arī izvērtējums, cik lielā mērā atļautās operācijas izmaksas ir ietekmējušas politikas mērķu sasniegšanu un radījušas Savienības pievienoto vērtību.”;

pievieno šādu daļu:

“Kredītrīkotāju un attiecīgā gadījumā iestāžu, biroju, struktūru un aģentūru deleģēto kredītrīkotāju gada darbības ziņojumus par iepriekšējo gadu publicē viegli pieejamā veidā attiecīgās iestādes, biroja, struktūras vai aģentūras tīmekļa vietnē ne vēlāk kā katra gada 1. jūlijā, piemērojot pienācīgi pamatotus konfidencialitātes un drošības apsvērumus.”;

4)	regulas 99. pantā iekļauj šādu punktu: “3.a Katru gadu Komisija saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru un saskaņā ar LESD 319. pantu pēc pieprasījuma pārsūta savu iekšējās revīzijas gada pārskatu šā panta 3. punkta nozīmē, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības.”;

5)	regulas pirmās daļas V sadaļas nosaukumu aizstāj ar šādu: “V SADAĻA PUBLISKAIS IEPIRKUMS UN KONCESIJAS”;

regulas 101. pantu aizstāj ar šādu:

“101. pants

Šajā sadaļā piemērotās definīcijas

1. Šajā sadaļā:

a)	“iepirkums” ir vienas vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde un zemes, pastāvošo ēku vai cita nekustamā īpašuma iegāde vai noma no šo līgumslēdzēju iestāžu izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem, izmantojot līgumu;

“publisks līgums” ir līgums par atlīdzību, kurš rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 117. un 190. panta nozīmē un kura mērķis ir kustamu vai nekustamu aktīvu piegāde, būvdarbu izpilde vai pakalpojumu sniegšana, cenu pilnīgi vai daļēji maksājot no budžeta.

Publiski līgumi ir:

i)	ēku līgumi;

ii)	piegādes līgumi;

iii)	būvdarbu līgumi;

iv)	pakalpojumu līgumi;

“koncesijas līgums” ir līgums par atlīdzību, kas rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 117. un 190. punkta nozīmē, lai uzticētu būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu un pārvaldību kādam ekonomikas dalībniekam (“koncesija”). Atlīdzība ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu. Piešķirot būvdarbu vai pakalpojumu koncesiju līgumu, koncesionāram tiek nodoti operacionālie riski minēto būvju vai pakalpojumu ekspluatācijā, ietverot pieprasījuma vai piedāvājuma risku vai abus. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies operacionālo risku, ja normālos darbības apstākļos netiek garantēta attiecīgo būvju vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana.;

d)	“līgums” ir publisks līgums vai koncesijas līgums;

“pamatlīgums” ir publisks līgums, kurš noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kura mērķis ir paredzēt noteikumus, ar ko reglamentē specifiskus līgumus saskaņā ar pamatlīgumu, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt noteiktā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un vajadzības gadījumā – uz paredzēto daudzumu;

f)	“dinamiskā iepirkumu sistēma” ir pilnībā elektronisks process, lai veiktu bieži izmantotas iegādes;

g)	“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp publiskā sektora subjekts vai šādu personu grupa, kas piedāvā produktu piegādi, būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu vai nekustamo īpašumu;

“iepirkuma procedūras dokuments” ir jebkurš dokuments, ko sagatavojusi vai uz ko atsaucas līgumslēdzēja iestāde, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma procedūras elementus, tostarp:

i)	šīs regulas 103. pantā izklāstītos publicitātes pasākumus;

ii)	uzaicinājumu uz konkursu;

iii)	konkursa specifikācijas, kuras aptver tehniskās specifikācijas un attiecīgos kritērijus, vai aprakstošos dokumentus konkursa dialoga gadījumā;

iv)	līguma projektu;

i)	“galīgais administratīvais lēmums” ir administratīvas iestādes lēmums, kam ir galīgs un saistošs spēks saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību vai kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde, vai saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem;

j)	“centralizēto iepirkumu struktūra” ir līgumslēdzēja iestāde, kas īsteno centralizētās iegādes darbības un, iespējams, iegādes palīgdarbības;

k)	“pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu;

l)	“kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos piedalīties vai ir uzaicināts piedalīties slēgtā procedūrā, konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialogā, inovācijas partnerībā, metu konkursā vai sarunu procedūrā;

m)	“pārdevējs” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir reģistrēts to pārdevēju sarakstā, kurus aicina iesniegt dalības pieteikumus vai iesniegt piedāvājumus;

n)	“apakšuzņēmējs” ir ekonomikas dalībnieks, ko kandidāts vai pretendents, vai uzņēmējs piedāvā, lai izpildītu līguma daļu. Apakšuzņēmējam nav juridisku saistību ar līgumslēdzēju iestādi.

2. Jaukta līguma, kas aptver divus vai vairāk iepirkumus (būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi) vai koncesijas (būvdarbi vai pakalpojumi) vai abus, slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš raksturo minētā līguma galveno priekšmetu.

3. Izņemot 105.a līdz 108. pantu, šo sadaļu nepiemēro dotācijām vai tehniskās palīdzības līgumiem, kā definēts saskaņā ar 125. panta 8. punktu, kuri noslēgti ar EIB vai Eiropas Investīciju fondu.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par publisku un koncesijas līgumu papildu definīciju un darbības jomu, par piemērojamo nomenklatūru, sniedzot atsauci uz kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu, par jauktiem līgumiem, par ekonomikas dalībniekiem, kā arī par pamatlīgumiem un uz tiem balstītiem konkrētiem līgumiem, aptverot pamatlīgumu maksimālo ilgumu un slēgšanas tiesību piešķiršanu un metodes, lai īstenotu konkrētus līgumus, kas balstās uz pamatlīgumiem, kuri noslēgti ar vienu ekonomikas dalībnieku vai attiecīgi ar vairākiem ekonomikas dalībniekiem.”;

regulas 102. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Par visiem līgumiem konkursu rīko, nodrošinot pēc iespējas lielāku konkurenci, izņemot tad, ja tiek izmantota 104. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā procedūra.

Līguma paredzamo vērtību nedrīkst noteikt ar nolūku izvairīties no piemērojamajiem noteikumiem, un līgumu nedrīkst sadalīt minētajā nolūkā.

Ja tas ir piemēroti, līgumslēdzēja iestāde sadala līgumu daļās, pienācīgi ievērojot plašo konkurenci.”;

b)	pievieno šādu punktu: “3. Līgumslēdzējas iestādes pamatlīgumus neizmanto nepareizi vai tā, ka to mērķis vai sekas ir konkurences novēršana, ierobežošana vai izkropļošana.”;

regulas 103. pantu aizstāj ar šādu:

“103. pants

Publicitātes pasākumi

1. Attiecībā uz procedūrām, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā 118. panta 1. punktā vai 190. pantā minētās robežvērtības, līgumslēdzēja iestāde Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē:

a)	paziņojumu par līgumu, uzsākot procedūru, izņemot attiecībā uz 104. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto procedūru;

b)	paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu – procedūras rezultātus.

2. Procedūras, kuru vērtība ir mazāka par 118. panta 1. punktā vai 190. pantā minētajām robežvērtībām, izsludina attiecīgā veidā.

3. Noteiktu informāciju par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu var nepublicēt, ja tās nodošana atklātībai traucētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku likumīgajām komerciālajām interesēm, vai varētu kavēt taisnīgu konkurenci starp tiem.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par prasībām, kas attiecas uz procedūru izsludināšanu, ņemot vērā to vērtību salīdzinājumā ar 118. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, par izsludināšanu, kuru līgumslēdzēja iestāde var veikt, pilnībā ievērojot nediskriminācijas principu, un par paziņojumu saturu un publicēšanu.”;

regulas 104. pantu aizstāj ar šādu:

“104. pants

Iepirkuma procedūras

1. Iepirkuma procedūras koncesijas līgumu vai publisku līgumu, tostarp pamatlīgumu, slēgšanas tiesību piešķiršanai notiek kādā no turpmāk minētajiem veidiem:

a)	atklāta procedūra;

b)	slēgta procedūra, tostarp izmantojot dinamisko iepirkumu sistēmu;

c)	metu konkurss;

d)	sarunu procedūra, tostarp bez iepriekšējas publicēšanas;

e)	konkursa dialogs;

f)	konkursa procedūra ar sarunām;

g)	inovācijas partnerība;

h)	procedūras, kas ietver uzaicinājumu paust ieinteresētību.

2. Atklātās procedūrās visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki var iesniegt piedāvājumu.

3. Slēgtās procedūrās, konkursa dialogos, konkursa procedūrās ar sarunām un inovācijas partnerībās visi ekonomikas dalībnieki var iesniegt dalības pieteikumu, sniedzot informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde. Līgumslēdzēja iestāde aicina visus kandidātus, kas atbilst atlases kritērijiem un kas attiecībā uz piedāvājuma iesniegšanu nav nevienā no tādām situācijām, kā izklāstīts 106. un 107. pantā, iesniegt piedāvājumu.

Neatkarīgi no pirmās daļas līgumslēdzēja iestāde var ierobežot to kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem atlases kritērijiem, kurus norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā paust ieinteresētību. Uzaicināto kandidātu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu īstu konkurenci.

4. Visās procedūrās, kas saistītas ar sarunām, līgumslēdzēja iestāde veic sarunas ar pretendentiem par sākotnējiem un visiem turpmākajiem piedāvājumiem vai to daļām, izņemot to galīgos piedāvājumus, lai uzlabotu to saturu. Sarunas nevar notikt par minimālajām prasībām un iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem kritērijiem.

Līgumslēdzēja iestāde, ņemot par pamatu sākotnējo piedāvājumu, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt bez sarunām, ja iepirkuma procedūras dokumentos tā ir norādījusi, ka patur tiesības tā darīt.

5. Līgumslēdzēja iestāde var izmantot:

a)	atklātu vai slēgtu procedūru – attiecībā uz jebkuru pirkumu;

procedūras ar uzaicinājumu paust ieinteresētību – attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par 118. panta 1. punktā minēto robežvērtību, lai saistībā ar turpmāku ierobežotu uzaicinājumu uz konkursu skaitu iepriekš atlasītu kandidātus, ko uzaicinās iesniegt piedāvājumus, vai lai izveidotu to pārdevēju sarakstu, kurus aicinās iesniegt dalības pieteikumus vai piedāvājumus;

c)	metu konkursu – lai iegūtu plānu vai metu, kuru žūrija atlasījusi konkursā;

d)	inovācijas partnerību, lai izstrādātu inovatīvu produktu, pakalpojumu vai inovatīvus būvdarbus, un no tiem izrietošu piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu sekojoša iegāde;

konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialoga procedūru – attiecībā uz koncesijas līgumiem, pakalpojumu līgumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (8) XIV pielikumā, gadījumos, kad atklātā vai slēgtā procedūrā pēc sākotnējās procedūras pabeigšanas tika iesniegti tikai neatbilstīgi vai nepieņemami piedāvājumi, un gadījumos, kad tas ir pamatoti sakarā ar īpašiem apstākļiem, kas inter alia saistīti ar līguma vai īpašā līguma veida priekšmeta iezīmēm vai sarežģītību, kā tālāk paskaidrots deleģētajos aktos, kas pieņemti, ievērojot šo regulu;

sarunu procedūru – attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par 118. panta 1. punktā minēto robežvērtību, vai sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas – tikai īpašiem pirkuma veidiem ārpus Direktīvas 2014/24/ES darbības jomas un skaidri definētos ārkārtas apstākļos, kas paredzēti deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu.

6. Dinamiskā iepirkumu sistēma visā sistēmas spēkā esamības laikposmā ir atvērta jebkuram ekonomikas dalībniekam, kurš atbilst atlases kritērijiem.

Līgumslēdzēja iestāde ievēro slēgtas procedūras noteikumus attiecībā uz iepirkumu, ko veic, izmantojot dinamisko iepirkumu sistēmu.

7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iepirkuma procedūru veidiem un papildu kārtību attiecībā uz 1. punktā minēto līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, ņemot vērā to vērtību salīdzinājumā ar 118. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, par minimālo uz katru procedūras veidu uzaicināmo kandidātu skaitu, par turpmākiem nosacījumiem dažādu procedūru izmantošanai, par dinamisko iepirkumu sistēmu un par neatbilstīgiem vai nepieņemamiem piedāvājumiem.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.)”;"

10)

regulā iekļauj šādu pantu:

“104.a pants

Starpiestāžu iepirkums un kopīgs iepirkums

1. Ja līgums vai pamatlīgums ir divu vai vairāk 208. un 209. pantā minēto iestāžu, izpildaģentūru vai struktūru interesēs un ja pastāv iespēja panākt efektivitātes pieaugumu, attiecīgās līgumslēdzējas iestādes var īstenot procedūru un secīgā līguma vai pamatlīguma pārvaldību starpiestāžu līmenī vienas līgumslēdzējas iestādes vadībā.

Starpiestāžu procedūrās var piedalīties arī struktūras, ko izveidojusi Padome saskaņā ar KĀDP, ievērojot LES V sadaļu.

Pamatlīguma noteikumus var piemērot tikai starp tām līgumslēdzējām iestādēm, kuras izraudzītas minētajam nolūkam, uzsākot iepirkuma procedūru, un tiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir pamatlīguma puses.

2. Ja līgums vai pamatlīgums ir vajadzīgs, lai īstenotu iestādes un vienas vai vairāku dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu kopīgu rīcību, iestāde un līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūru var īstenot kopīgi.

Kopīgu iepirkumu var veikt kopā ar EBTA valstīm un Savienības kandidātvalstīm, ja šāda iespēja ir īpaši paredzēta divpusējā vai daudzpusējā līgumā.

Kopīgas iepirkuma procedūras gadījumā piemēro iestādēm piemērojamos procedūras noteikumus.

Ja daļa, kas attiecas uz dalībvalsts līgumslēdzēju iestādi vai ko pārvalda dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde, līguma paredzamajā kopvērtībā ir vienāda ar vai lielāka par 50 %, kā arī citos pienācīgi pamatotos gadījumos, iestāde var pieņemt lēmumu, ka kopīgajam iepirkumam piemērojami tie procedūras noteikumi, kas piemērojami dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei, ar noteikumu, ka minētos noteikumus var uzskatīt par līdzvērtīgiem iestādes noteikumiem.

Iestāde un dalībvalstu, EBTA valstu vai Savienības kandidātvalstu līgumslēdzēja iestāde, uz kurām attiecas kopīgā iepirkuma procedūra, jo īpaši vienojas par praktiskajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem līdzdalības pieprasījumu vai piedāvājumu izvērtēšanai, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem un tiesu, kas ir kompetenta izskatīt strīdus.

3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par starpiestāžu iepirkumu.”;

11)

regulas 105. pantu aizstāj ar šādu:

“105. pants

Procedūras sagatavošana

1. Pirms uzsākt iepirkuma procedūru, līgumslēdzēja iestāde var veikt iepriekšēju apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, lai sagatavotu procedūru.

2. Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda iepirkuma priekšmetu, aprakstot savas vajadzības un iegādājamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu nepieciešamos raksturlielumus un precizē piemērojamos izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijus Līgumslēdzēja iestāde arī norāda, kuri elementi nosaka minimālās prasības, kurām jāatbilst visiem pretendentiem. Minimālajās prasībās ietilpst atbilstība piemērojamām vides, sociālo un darba tiesību aktu saistībām, kuras paredzētas ar Savienības tiesību aktiem, valsts tiesību aktiem, darba koplīgumiem vai piemērojamajām starptautiskajām konvencijām sociālajā un vides jomā, kas uzskaitītas Direktīvas 2014/24/ES X pielikumā.

3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iepirkuma procedūras dokumentu saturu, jo īpaši līgumu projektiem, par vides, sociālu vai citu marķējumu, normu un standartu raksturlielumiem un par iepriekšēju apspriešanos ar tirgus dalībniekiem.”;

12)

iekļauj šādu pantu:

“105.a pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība, atklājot riskus un piemērojot administratīvas sankcijas

1. Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisija izveido un uztur agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu.

Šādas sistēmas mērķis ir veicināt:

a)	Savienības finanšu intereses apdraudošu risku agrīnu atklāšanu;

b)	tādu ekonomikas dalībnieku izslēgšanu, uz kuriem attiecas kāda no 106. panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām;

c)	finansiālu sankciju piemērošanu attiecībā uz ekonomikas dalībnieku, ievērojot 106. panta 13. punktu.

2. Lēmumu veikt izslēgšanu un/vai piemērot finansiālas sankcijas pieņem līgumslēdzēja iestāde. Minētais lēmums balstās uz galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu.

Tomēr 106. panta 2. punktā minētajās situācijās līgumslēdzēja iestāde lietu nodod 108. pantā minētajai darba grupai, lai nodrošināt minēto situāciju centralizētu izvērtēšanu. Tādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde pieņem lēmumu, balstoties uz provizorisku juridisko klasifikāciju un ņemot vērā darba grupas ieteikumu.

Ja līgumslēdzēja iestāde nolemj atkāpties no darba grupas ieteikuma, tā šādu lēmumu pamato darba grupai.

3. Regulas 107. pantā minētajos gadījumos līgumslēdzēja iestāde noraida ekonomikas dalībnieku konkrētā procedūrā.”;

13)

106. pantu aizstāj ar šādu:

“106. pants

Izslēgšanas kritēriji un administratīvās sankcijas

1. Līgumslēdzēja iestāde izslēdz ekonomikas dalībnieku no dalības iepirkuma procedūrās, kuras reglamentē ar šo regulu, ja:

ekonomikas dalībnieks ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, ja tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, ja tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, ja tā darījumdarbība ir pārtraukta vai ja tas ir nonācis citā analogā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem;

ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks nav izpildījis savus pienākumus, kas attiecas uz nodokļu maksājumiem vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā šis dalībnieks veic uzņēmējdarbību vai kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde, vai līguma izpildes valsts tiesību aktu noteikumiem;

ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo rīcību, pārkāpjot piemērojamos normatīvos aktus vai tādus ētikas standartus, ko piemēro profesijā, kurā darbojas attiecīgais ekonomikas dalībnieks, vai arī iesaistoties jebkurā prettiesiskā rīcībā, kurai ir ietekme uz tā profesionālo uzticamību, ja šāda rīcība liecina par ļaunprātīgu nodomu vai rupju neuzmanību, tostarp jo īpaši kādu no šādām rīcībām:

i)	tādas informācijas sagrozīšana krāpnieciskos nolūkos vai nolaidības rezultātā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un vai ir izpildīti atlases kritēriji, vai kas jāsniedz, pildot līgumu;

ii)	līguma slēgšana ar citiem ekonomikas dalībniekiem ar mērķi izkropļot konkurenci;

iii)	intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšana;

iv)	mēģinājums iepirkuma procedūras laikā ietekmēt līgumslēdzējas iestādes lēmumu pieņemšanas procesu;

v)	mēģinājums iegūt konfidenciālu informāciju, kas tam varētu sniegt nepamatotas priekšrocības iepirkuma procedūrā;

ar galīgo spriedumu tiek atzīts, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs kādā no šādām rīcībām:

i)	krāpšana 1. panta nozīmē Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas sastādīta ar Padomes 1995. gada 26. jūlija Aktu (9);

ii)

korupcija, kā definēts 3. pantā Konvencijā par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas, kas izstrādāta ar Padomes 1997. gada 26. maija Aktu (10), un Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI (11) 2. panta 1. punktā, kā arī korupcija, kā definēts tās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas līgumslēdzēja iestāde vai kurā ekonomikas dalībnieks veic uzņēmējdarbību, vai līguma izpildes valsts tiesību aktu noteikumos;

iii)	līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā definēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (12) 2. pantā;

iv)	nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (13) 1. pantā;

v)	teroristu nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar teroristu darbībām, kā definēts attiecīgi Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI (14) 1. un 3. pantā, vai kūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība vai mēģinājums izdarīt šādus nodarījumus, kā minēts minētā lēmuma 4. pantā;

vi)	bērnu darbs vai citi cilvēku tirdzniecības veidi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES (15) 2. pantā;

ekonomikas dalībnieks ir pieļāvis būtiskus trūkumus saistībā ar būtisku prasību ievērošanu, pildot no budžeta finansētu līgumu, kuri ir noveduši pie šāda līguma priekšlaicīgas izbeigšanas vai līgumsodu vai citu līgumā noteiktu sankciju piemērošanas vai kuri ir atklāti kredītrīkotāja, OLAF vai Revīzijas palātas veiktās pārbaudēs, revīzijās vai izmeklēšanās;

f)	ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu ir atzīts, ka ekonomikas dalībnieks ir veicis pārkāpumu Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (16) 1. panta 2. punkta nozīmē.

2. Ja nav galīga sprieduma vai attiecīgā gadījumā galīga administratīva lēmuma gadījumos, kas minēti 1. punkta c), d) un f) apakšpunktā, vai arī 1. punkta e) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde izslēdz ekonomikas dalībnieku, ņemot par pamatu šajos apakšpunktos minētās rīcības provizorisku juridisku klasifikāciju, ņemot vērā konstatētos faktus vai citus konstatējumus, kas iekļauti 108. pantā minētās darba grupas ieteikumā.

Pirmajā daļā minētā provizoriskā klasifikācija neskar attiecīgā ekonomikas dalībnieka rīcības izvērtējumu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Nekavējoties pēc tam, kad ir paziņots par galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu, līgumslēdzēja iestāde pārskata savu lēmumu izslēgt ekonomikas dalībnieku un/vai tam piemērot finansiālu sankciju. Ja galīgajā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā nav noteikts izslēgšanas ilgums, līgumslēdzēja iestāde nosaka šo ilgumu, ņemot par pamatu konstatētos faktus un konstatējumus un ņemot vērā 108. pantā minētās darba grupas ieteikumu.

Ja šādā galīgā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā noteikts, ka ekonomikas dalībnieks nav vainīgs rīcībā, uz ko attiecas provizoriska juridiska klasifikācija, kura bijusi pamatā tam, ka tas ir izslēgts, līgumslēdzēja iestāde nekavējoties pārtrauc šādu izslēgšanu un/vai attiecīgā gadījumā atlīdzina visas noteiktās finansiālās sankcijas.

Pirmajā daļā minētie fakti un konstatējumi ietver jo īpaši šādus:

a)	faktus, kas konstatēti Revīzijas palātas, OLAF vai iekšējās revīzijas veiktās revīzijās vai izmeklēšanās vai jebkādās citās pārbaudēs, revīzijās vai kontrolēs, kas veiktas kredītrīkotāja uzdevumā;

b)	tādus administratīvus lēmumus, kas nav galīgi, kuros var ietilpt disciplināri pasākumi, ko veikusi kompetentā uzraudzības iestāde, kura ir atbildīga par profesionālās ētikas standartu piemērošanas pārbaudi;

c)	lēmumus, kurus pieņēmusi ECB, EIB, Eiropas investīciju fonds vai starptautiskas organizācijas;

d)	Komisijas lēmumus saistībā ar Savienības konkurences noteikumu pārkāpumu vai valsts kompetentās iestādes pieņemti lēmumus saistībā ar Savienības vai valsts konkurences tiesību aktu pārkāpumu.

3. Jebkurš līgumslēdzējas iestādes saskaņā ar 106.līdz 108. pantu pieņemts lēmums vai attiecīgā gadījumā – jebkurš 108. pantā minētās darba grupas ieteikums tiek izstrādāts, ievērojot proporcionalitātes principu un jo īpaši ņemot vērā situācijas nopietnību, arī ietekmi uz Savienības finanšu interesēm un tēlu, laiku, kas pagājis kopš attiecīgās rīcības, tās ilgumu un atkārtošanos, nodomu vai neuzmanības smaguma pakāpi, riskam pakļauto ierobežoto summu attiecībā uz šā panta 1. punkta b) apakšpunktu vai visus citus vainu mīkstinošus apstākļus, piemēram, pakāpe, kādā ekonomikas dalībnieks sadarbojas ar attiecīgo kompetento iestādi, ekonomikas dalībnieka sniegtais ieguldījums izmeklēšanā, kā atzīst līgumslēdzēja iestāde, vai izslēgšanas situācijas izpaušana, izmantojot šā panta 10. punktā minēto paziņojumu.

4. Līgumslēdzēja iestāde izslēdz ekonomikas dalībnieku, ja persona, kas ir ekonomikas dalībnieka pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras loceklis vai kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz minēto ekonomikas dalībnieku, ir nonākusi vienā vai vairākās 1. punkta c) līdz f) apakšpunktā minētajās situācijās. Līgumslēdzēja iestāde ekonomikas dalībnieku izslēdz arī tad, ja fiziska vai juridiska persona, kas uzņemas neierobežotu atbildību par attiecīgā ekonomikas dalībnieka parādiem, ir nonākusi vienā vai vairākās 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajās situācijās.

5. Ja budžetu izpilda netieši, uzticot tā izpildi trešām valstīm, Komisija var, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 108. pantā minētās darba grupas ieteikumu, pieņemt lēmumu par izslēgšanu un/vai piemērot finansiālas sankcijas saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem, ja saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu pilnvarotā trešā valsts to nav izdarījusi. Minētais neskar 60. panta 3. punktā paredzēto trešās valsts pienākumu novērst, atklāt, labot pārkāpumus un krāpšanu un paziņot par tiem vai pieņemt lēmumu par izslēgšanu vai piemērot finansiālas sankcijas.

6. Gadījumos, kas minēti šā panta 2. punktā, līgumslēdzēja iestāde var izslēgt ekonomikas dalībnieku provizoriski bez iepriekšēja 108. pantā minētās darba grupas ieteikuma, ja attiecīgā ekonomikas dalībnieka dalība iepirkuma procedūrās veidotu nopietnu un tiešu apdraudējumu Savienības finanšu interesēm. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde nekavējoties ziņo par šo gadījumu darba grupai un pieņem galīgo lēmumu ne vēlāk kā 14 dienas pēc darba grupas ieteikuma saņemšanas.

7. Līgumslēdzēja iestāde, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 108. pantā minētās darba grupas ieteikumu, neizslēdz ekonomikas dalībnieku no dalības iepirkuma procedūrās, ja:

a)	ekonomikas dalībnieks ir īstenojis šā panta 8. punktā minētos korektīvos pasākumus, tādējādi pierādot savu uzticamību. Šis apakšpunkts netiek piemērots šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā gadījumā;

b)	tas ir absolūti nepieciešams, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību – uz ierobežotu laikposmu un kamēr tiek pieņemti šā panta 8. punktā noteiktie korektīvie pasākumi;

c)	šāda izslēgšana būtu nesamērīga, ņemot par pamatu šā panta 3. punktā minētos kritērijus.

Turklāt šā panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro piegāžu iepirkumiem ar īpaši izdevīgiem noteikumiem vai nu no piegādātāja, kas pilnībā izbeidz saimniecisko darbību, vai arī no likvidatoriem maksātnespējas procedūrā, vai mierizlīgumā ar kreditoriem vai līdzīgā procedūrā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajos neizslēgšanas gadījumos līgumslēdzēja iestāde precizē ekonomikas dalībnieka neizslēgšanas iemeslus un par minētajiem iemesliem informē 108. pantā minēto darba grupu.

8. Pasākumi, kas minēti 7. punktā un kas koriģē izslēgšanas situāciju var ietvert jo īpaši:

a)	pasākumus, lai konstatētu izslēgšanu izraisošās situācijas izcelsmi un konkrētus un atbilstīgus tehniskus, organizatoriskus un ar personālu saistītus pasākumus ekonomikas dalībnieka attiecīgajā darījumdarbības jomā, lai labotu rīcību un novērstu tās turpmāku atkārtošanos;

b)	pierādījumus, ka ekonomikas dalībnieks ir veicis pasākumus, lai kompensētu vai atlīdzinātu zaudējumu vai kaitējumu, kas nodarīts Savienības finanšu interesēm izslēgšanas situāciju izraisošo faktu rezultātā;

c)	pierādījumus, ka ekonomikas dalībnieks ir samaksājis vai nodrošinājis, ka tiek samaksātas visas kompetentās iestādes noteiktās sodanaudas vai visi 1. punkta b) apakšpunktā minētie nodokļi vai sociālā nodrošinājuma iemaksas.

9. Līgumslēdzēja iestāde, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 108. pantā minētās darba grupas pārskatīto ieteikumu, nekavējoties pārskata savu lēmumu izslēgt ekonomikas dalībnieku ex officio, vai pēc minētā ekonomikas dalībnieka lūguma, ja tas ir veicis pietiekamus korektīvus pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību, vai ir iesniedzis jaunus elementus, kas pierāda, ka šā panta 1. punktā minētā izslēgšanas situācija vairs nepastāv.

10. Kandidāts vai pretendents, iesniedzot dalības pieteikumu vai piedāvājumu, paziņo, vai tas ir nonācis kādā no šā panta 1. punktā vai 107. panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām vai attiecīgā gadījumā tas ir īstenojis jebkuru no šā panta 7. punktā minētajiem korektīvajiem pasākumiem. Attiecīgā gadījumā kandidāts vai pretendents sniedz tādu pašu paziņojumu, ko parakstījusi vienība, kuras resursus tas plāno izmantot. Tomēr līgumslēdzēja iestāde var nepiemērot šīs prasības ļoti mazas vērtības līgumiem, kas jādefinē deleģētajos aktos, kurus pieņem, ievērojot 210. pantu.

11. Ja līgumslēdzēja iestāde to prasa un tas ir vajadzīgs procedūras pareizai norisei, kandidāts vai pretendents, kā arī vienība, kuras resursus kandidāts vai pretendents plāno izmantot, nodrošina:

a)	atbilstīgus pierādījumus, ka kandidāts, pretendents vai vienība nav nonākuši kādā no 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām;

informāciju par personām, kas ir kandidāta pretendenta vai vienības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi vai kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz minēto kandidātu, pretendentu vai vienību, un atbilstīgus pierādījumus, ka viena vai vairākas no minētajām personām nav nonākušas kādā no 1. punkta c) līdz f) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām;

c)	atbilstīgus pierādījumus, ka fiziska vai juridiska persona, kas uzņemas neierobežotu atbildību par minētā kandidāta, pretendenta vai vienības parādiem, nav nonākusi 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajā izslēgšanas situācijā.

12. Līgumslēdzēja iestāde var šā panta 1.līdz 11. punktu piemērot arī apakšuzņēmējam. Šādā gadījumā līgumslēdzēja iestāde prasa, lai kandidāts vai pretendents aizstāj apakšuzņēmēju vai vienību, kā resursus kandidāts vai pretendents plāno izmantot un kas ir nonākusi izslēgšanas situācijā.

13. Lai panāktu preventīvu ietekmi, līgumslēdzēja iestāde var, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 108. pantā minētās darba grupas ieteikumu, noteikt finansiālu sankciju ekonomikas dalībniekam, kas ir centies iegūt piekļuvi Savienības līdzekļiem, piedaloties vai iesniedzot dalības pieteikumu iepirkuma procedūrā, vienlaikus esot kādā no šādām izslēgšanas situācijām, to nepaziņojot saskaņā ar šā panta 10. punktu:

a)	attiecībā uz šā panta 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunktā minētajām situācijām – kā alternatīvu lēmumam izslēgt ekonomikas dalībnieku, ja šāda izslēgšana būtu nesamērīga, ņemot par pamatu šā panta3. punktā minētos kritērijus;

b)	attiecībā uz šā panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētajām situācijām – papildus izslēgšanai, kas ir vajadzīga Savienības finanšu interešu aizsardzībai, ja ekonomikas dalībnieks sistēmiski un pastāvīgi rīkojas ar nodomu nepamatoti iegūt Savienības līdzekļus.

Finansiālās sankcijas summa ir starp 2 % un 10 % no līguma kopējās vērtības.

14. Izslēgšanas ilgums nepārsniedz nevienu no turpmāk minētajiem:

a)	ilgumu, kas noteikts dalībvalsts galīgajā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā, ja tādi ir;

b)	piecus gadus 1. punkta d) apakšpunktā minētajos gadījumos;

c)	trīs gadus 1. punkta c), e) un f) apakšpunktā minētajos gadījumos.

Ekonomikas dalībnieku izslēdz tik ilgi, kamēr tas ir kādā no 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām situācijām.

15. Noilguma termiņš izslēgšanai un/vai finansiālu sankciju piemērošanai ekonomikas dalībniekam ir pieci gadi, ko aprēķina, skaitot no vienas no šādām dienām:

a)	no izslēgšanu izraisošās rīcības dienas vai nepārtrauktu vai atkārtotu darbību gadījumos no dienas, kad izbeigta rīcība – šā panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā minētajos gadījumos;

b)	no valsts tiesas galīgā sprieduma vai galīgā administratīvā lēmuma dienas – šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajos gadījumos.

Noilguma termiņu pārtrauc Komisijas, OLAF, 108. pantā minētās darba grupas vai jebkuras budžeta izpildē iesaistītas vienības akts, par ko ir paziņots ekonomikas dalībniekam un kas ir saistīts ar izmeklēšanu vai tiesvedību. Jauns noilguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc pārtraukuma beigām.

Piemērojot šā panta 1. punkta f) apakšpunktu, ir spēkā Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 3. pantā noteiktais noilguma termiņš ekonomikas dalībnieka izslēgšanai un/vai finansiālu sankciju piemērošanai ekonomikas dalībniekam.

Ja ekonomikas dalībnieka rīcību raksturo vairāki šā panta 1. punktā minētie iemesli, piemēro noilguma termiņu, kas attiecas uz visnopietnāko no minētajiem iemesliem.

16. Lai vajadzības gadījumā pastiprinātu izslēgšanas un/vai finansiālas sankcijas preventīvo ietekmi, Komisija saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes lēmumu savā tīmekļa vietnē publisko šādu informāciju, kas saistīta ar izslēgšanu un attiecīgā gadījumā ar finansiālu sankciju šā panta 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunktā minētajos gadījumos:

a)	attiecīgā ekonomikas dalībnieka vārds;

b)	izslēgšanas situācija, atsaucoties uz šā panta 1. punktu;

c)	izslēgšanas ilgums un/vai finansiālās sankcijas apjoms.

Ja lēmums par izslēgšanu un/vai finansiālu sankciju ir pieņemts, ņemot par pamatu šā panta 2. punktā minēto provizorisko klasifikāciju, publikācijā norāda, ka galīga sprieduma vai attiecīgā gadījumā – galīgā administratīvā lēmuma nav. Minētajos gadījumos informāciju par visām apelācijām, to statusu un to rezultātiem, kā arī visiem līgumslēdzējas iestādes pārskatītajiem lēmumiem publicē nekavējoties. Ja ir piemērota finansiāla sankcija, publikācijā norāda arī to, vai ir veikts sankcijas maksājums.

Lēmumu par informācijas publicēšanu pieņem līgumslēdzēja iestāde vai nu pēc galīgā sprieduma, vai attiecīgā gadījumā – pēc galīgā administratīvā lēmuma vai arī pēc 108. pantā minētās darba grupas ieteikuma – atkarībā no konkrētā gadījuma. Minētais lēmums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad tas ir paziņots ekonomikas dalībniekam.

Publicēto informāciju dzēš, tiklīdz izslēgšana ir beigusies. Finansiālas sankcijas gadījumā publikāciju dzēš sešus mēnešus pēc sankcijas maksājuma.

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 45/2001 attiecībā uz personas datiem līgumslēdzēja iestāde informē ekonomikas dalībnieku par tā tiesībām, kas paredzētas piemērojamos datu aizsardzības noteikumos, un par procedūrām, kas pieejamas minēto tiesību izmantošanai.

17. Šā panta 16. punktā minēto informāciju nepublicē, ja pastāv kādi no turpmāk minētajiem apstākļiem:

a)	ja tas ir vajadzīgs, lai aizsargātu izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitāti;

b)	ja publicēšana izraisītu nesamērīgu zaudējumu attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai būtu citādi nesamērīga, ņemot par pamatu šā panta 3. punktā paredzēto proporcionalitātes kritēriju un finansiālās sankcijas apjomu;

attiecībā uz fizisku personu, izņemot, ja personas datu publicēšana ir izņēmuma kārtā pamatota inter alia ar rīcības svarīgumu un tās ietekmi uz Savienības finanšu interesēm; šādos gadījumos lēmumā publicēt informāciju tiek pienācīgi ņemtas vērā tiesības uz privātumu un citas Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētās tiesības.

18. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par šā panta 10. punktā minētā paziņojuma saturu un šā panta 11. punkta a) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem par to, ka ekonomikas dalībnieks nav nonācis kādā no izslēgšanas situācijām, tostarp atsaucoties uz Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu, kā tas paredzēts Direktīvas 2014/24/ES 59. panta 2. punktā, un par situācijām, kurās līgumslēdzēja iestāde var vai nevar prasīt šāda paziņojuma vai pierādījumu sniegšanu.

(9) OV C 316, 27.11.1995., 48. lpp."

(10) OV C 195, 25.6.1997., 1. lpp."

(11) Padomes Pamatlēmums 2003/568/TI (2003. gada 22. jūlijs) par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā (OV L 192, 31.7.2003., 54. lpp.)."

(12) Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.)."

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.)."

(14) Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.)."

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.)."

(16) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).”;"

14)

regulas 107. pantu aizstāj ar šādu:

“107. pants

Noraidīšana konkrētā iepirkuma procedūrā

1. Līgumslēdzēja iestāde tiesības slēgt līgumu konkrētā iepirkuma procedūrā nepiešķir ekonomikas dalībniekam, kas:

a)	atrodas izslēgšanas situācijā, kas noteikta saskaņā ar 106. pantu;

b)	ir sagrozījis informāciju, kas prasīta kā nosacījums dalībai procedūrā, vai nav iesniedzis minēto informāciju;

c)	iepriekš ir bijis iesaistīts iepirkuma procedūras dokumentu sagatavošanā, ja tas rada konkurences izkropļošanu, kuru nevar novērst citādi.

2. Pirms pieņemt lēmumu par ekonomikas dalībnieka noraidīšanu konkrētā iepirkuma procedūrā, līgumslēdzēja iestāde dod ekonomikas dalībniekam iespēju iesniegt savus apsvērumus, izņemot, ja noraidīšana saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu ir pamatota ar lēmumu par konkrētā ekonomikas dalībnieka izslēgšanu, kas pieņemts pēc tā apsvērumu izskatīšanas.

3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pasākumiem, lai novērstu konkurences izkropļojumu, un par deklarāciju un pierādījumiem, ka ekonomikas dalībnieks nav nonācis kādā no šā panta 1. punktā minētajām situācijām.”;

15)

regulas 108. pantu aizstāj ar šādu:

“108. pants

Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma

1. Informācijas apmaiņa šīs regulas 105.a pantā minētajā agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā notiek centralizēti Komisijas izveidotā datubāzē, un to pārvalda, pilnībā ievērojot tiesības uz privātumu un citas Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētās tiesības (“datubāze”).

Attiecīgā līgumslēdzēja iestāde – saistībā ar notiekošām iepirkuma procedūrām un pastāvošiem līgumiem – pēc paziņošanas attiecīgajam ekonomikas dalībniekam iekļauj informāciju datubāzē. Šādu paziņošanu izņēmuma kārtā, ja ir pārliecinošs tiesiskais pamats ievērot izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitāti, var atlikt, līdz šāds pārliecinošs tiesiskais pamats ievērot konfidencialitāti vairs nepastāv.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 jebkuram ekonomikas dalībniekam, uz ko attiecas agrīna atklāšanas un izslēgšanas sistēma, ir tiesības tikt informētam par datubāzē uzglabātajiem datiem, adresējot pieprasījumu Komisijai.

Datubāzē iekļauto informāciju attiecīgi atjaunina, ja dati ir laboti, dzēsti vai grozīti. To publicē vienīgi saskaņā ar šīs regulas 106. panta 16. un 17. punktu.

2. Savienības finanšu intereses apdraudošu risku agrīna atklāšana, kā minēts šīs regulas 105.a panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir balstīta uz informācijas nosūtīšanu Komisijai, ko veic kāds no turpmāk minētajiem:

OLAF saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (17), ja notiekošā OLAF izmeklēšana liecina, ka varētu būt lietderīgi veikt aizsardzības pasākumus Savienības finanšu interešu aizsardzībai, pienācīgi ievērojot procesuālās tiesības un pamattiesības un nodrošinot pienācīgu aizsardzību ziņotājiem;

b)	Komisijas, Komisijas izveidota Eiropas biroja vai izpildaģentūras kredītrīkotājs tādā gadījumā, ja tiek uzskatīts, ka noticis ar profesionālo darbību saistīts smags pārkāpums, pārkāpums, krāpšana, korupcija vai būtiski pārkāpti līguma noteikumi;

c)	iestāde, Eiropas birojs vai aģentūra, kas nav šā punkta b) apakšpunktā minētās, vai kāda struktūra gadījumos, kad tiek uzskatīts, ka noticis ar profesionālo darbību saistīts smags pārkāpums, pārkāpums, krāpšana, korupcija vai būtiski pārkāpti līguma noteikumi;

d)	vienības, kas izpilda budžetu saskaņā ar šīs regulas 59. pantu, gadījumos, kad konstatēta krāpšana un/vai pārkāpums, ja tas prasīts nozaru noteikumos;

e)	vienības, kas izpilda budžetu saskaņā ar šīs regulas 60. pantu, gadījumos, kad konstatēta krāpšana un/vai pārkāpums.

3. Izņemot gadījumus, kad informācija ir jāiesniedz saskaņā ar nozaru noteikumiem, informācijā, kas jānosūta saskaņā ar šā panta 2. punktu, ietilpst:

a)	attiecīgā ekonomikas dalībnieka identifikācija;

b)	konstatēto risku vai attiecīgo faktu kopsavilkums;

c)	informācija, kas varētu kredītrīkotājam palīdzēt veikt šā panta 4. punktā minēto pārbaudi vai pieņemt lēmumu par izslēgšanu, kā minēts 106. panta 1. vai 2. punktā, vai lēmumu piemērot finansiālu sankciju, kā minēts 106. panta 13. punktā;

d)	attiecīgā gadījumā jebkuri īpaši pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu nosūtītās informācijas konfidencialitāti, tostarp pasākumi, ar ko aizsargā pierādījumus, lai aizsargātu izmeklēšanu vai valsts tiesvedību.

4. Komisija šā panta 3. punktā minēto informāciju nekavējoties nosūta saviem kredītrīkotājiem un savu izpildaģentūru, visu citu iestāžu, struktūru, Eiropas biroju un aģentūru kredītrīkotājiem, lai ļautu tiem veikt vajadzīgo pārbaudi attiecībā uz to notiekošām iepirkuma procedūrām un spēkā esošiem līgumiem.

Lai veiktu šo pārbaudi, kredītrīkotājs īsteno savas pilnvaras, kā paredzēts saskaņā ar 66. pantu, un nepārsniedz to, kas noteikts iepirkuma procedūras dokumentu noteikumos un līguma noteikumos.

Informāciju, ko nosūta saskaņā ar šā panta 3. punktu, neglabā ilgāk par vienu gadu. Ja šajā laikposmā līgumslēdzēja iestāde lūdz darba grupai nākt klajā ar ieteikumu izslēgšanas lietā, informācijas glabāšanas laiku var pagarināt līdz brīdim, kad līgumslēdzēja iestāde ir pieņēmusi lēmumu.

5. Līgumslēdzēja iestāde var pieņemt lēmumu izslēgt un/vai piemērot finansiālas sankcijas un lēmumu publicēt saistīto informāciju vienīgi pēc tam, kad ir saņemts darba grupas ieteikums, ja šāda lēmuma pamatā ir 106. panta 2. punktā minētā provizoriskā klasifikācija.

6. Darba grupu sasauc pēc jebkuras līgumslēdzējas iestādes lūguma, kā minēts 117. pantā.

7. Darba grupā ietilpst:

a)	pastāvīgs un neatkarīgs augsta līmeņa priekšsēdētājs;

b)	divi Komisijas – kā sistēmas īpašnieces – pārstāvji, kuri pauž vienotu nostāju; un

c)	viens pārstāvis no līgumslēdzējas iestādes, kas iesniedza pieteikumu.

Darba grupu veido tā, lai nodrošinātu atbilstīgas juridiskās un tehniskās zināšanas.

Darba grupai palīdz pastāvīgs sekretariāts, ko nodrošina Komisija, kurš nodrošina nepārtrauktu darba grupas darbību.

8. Darba grupā piemēro šādu procedūru:

a)	līgumslēdzēja iestāde, kas iesniedza pieteikumu, nodod lietu darba grupai kopā ar šā panta 3. punktā minēto vajadzīgo informāciju, 106. panta 2. punktā minētajiem faktiem un konstatējumiem un iespējamo izslēgšanas situāciju;

darba grupa nekavējoties informē ekonomikas dalībnieku par attiecīgajiem faktiem, kurus var kvalificēt kā 106. panta 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunktā minētu izslēgšanas situāciju un/vai kuri var būt par pamatu finansiālas sankcijas piemērošanai, un par šo faktu provizorisku juridisko klasifikāciju. Vienlaikus darba grupa iesniedz tādu pašu paziņojumu pārējām līgumslēdzējām iestādēm;

c)	pirms jebkāda ieteikuma pieņemšanas darba grupa dod ekonomikas dalībniekam un paziņotajām līgumslēdzējām iestādēm iespēju iesniegt apsvērumus. Ekonomikas dalībniekam un paziņotajām līgumslēdzējām iestādēm ir vismaz 15 dienas, lai iesniegtu savus apsvērumus;

gadījumos, kas minēti 106. panta 1. punkta d) un f) apakšpunktā, šā punkta b) apakšpunktā minēto paziņošanu un šā punkta c) apakšpunktā minēto iespēju izņēmuma kārtā, ja ir pārliecinošs tiesiskais pamats ievērot izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitāti, var atlikt, līdz šāds pārliecinošs tiesiskais pamats ievērot konfidencialitāti vairs nepastāv;

e)	ja līgumslēdzējas iestādes pieprasījums inter alia ir balstīts uz OLAF sniegtu informāciju, tad minētais birojs sadarbojas ar darba grupu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, pienācīgi ievērojot procesuālās tiesības un pamattiesības un nodrošinot pienācīgu aizsardzību ziņotājiem;

darba grupa pieņem ieteikumu 45 dienās pēc līgumslēdzējas iestādes pieteikuma saņemšanas. Ja darba grupa lūdz papildu informāciju no ekonomikas dalībnieka, minēto laikposmu pagarina par 15 dienām. Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos darba grupa laikposmu ieteikuma pieņemšanai var pagarināt vēl par vienu mēnesi. Ja ekonomikas dalībnieks neiesniedz apsvērumus vai prasīto informāciju noteiktajā laikposmā, darba grupa var pieņemt ieteikumu.

9. Darba grupas ieteikumā veikt izslēgšanu un/vai piemērot finansiālu sankciju attiecīgā gadījumā ir iekļauti šādi elementi:

a)	fakti vai konstatējumi, kas minēti 106. panta 2. punktā, un to provizoriska juridiskā klasifikācija;

b)	izvērtējums par to, vai ir jāpiemēro finansiāla sankcija, un par tās apmēru;

c)	izvērtējums par to, vai attiecīgais ekonomikas dalībnieks ir jāizslēdz, un, ja tas tā ir, par ierosināto izslēgšanas ilgumu;

d)	izvērtējums par to, vai ir jāpublicē informācija par ekonomikas dalībnieku, kurš ir izslēgts un/vai kuram tiek piemērotas finansiāla sankcija;

e)	izvērtējums par ekonomikas dalībnieka veiktajiem korektīvajiem pasākumiem, ja tādi ir veikti.

Ja līgumslēdzēja iestāde paredz pieņemt stingrāku lēmumu, nekā tas, ko ir ieteikusi darba grupa, tā nodrošina, ka šāds lēmums tiek pieņemts, pienācīgi ņemot vērā tiesības tik uzklausītam un personas datu aizsardzības noteikumus.

10. Darba grupa izslēgšanas laikposmā pārskata savu ieteikumu pēc līgumslēdzējas iestādes lūguma 106. panta 9. punktā minētajos gadījumos vai pēc tam, kad ir paziņots par galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu, ar ko pamato izslēgšanu, ja ar šādu spriedumu vai lēmumu nav noteikts izslēgšanas ilgums, kā minēts 106. panta 2. punkta otrajā daļā.

Darba grupa nekavējoties paziņo līgumslēdzējai iestādei, kas iesniedza pieteikumu, savu pārskatīto ieteikumu, pēc kura līgumslēdzēja iestāde pārskata savu lēmumu.

11. Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumu, ar ko līgumslēdzēja iestāde izslēdz ekonomikas dalībnieku un/vai piemēro finansiālu sankciju, tostarp saīsināt vai pagarināt izslēgšanas ilgumu un/vai atcelt, samazināt vai palielināt piemēroto finansiālo sankciju.

12. Visām vienībām, kas piedalās budžeta izpildē saskaņā ar 58. pantu, Komisija piešķir piekļuvi informācijai par izslēgšanas lēmumiem, ievērojot 106. pantu, lai ļautu tām pārbaudīt, vai sistēmā ir kāds izslēgšanas gadījums, nolūkā ņemt šo informāciju vērā – vajadzības gadījumā un uz savu atbildību –, piešķirot tiesības slēgt līgumus saistībā ar budžeta izpildi.

13. Kā daļu no ikgadējā Komisijas ziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei, kā minēts LESD 325. panta 5. punktā, Komisija sniedz apkopotu informāciju par lēmumiem, ko līgumslēdzējas iestādes pieņēmušas saskaņā ar šīs regulas105.a līdz 108. pantu. Minētajā ziņojumā tiek sniegta arī informācija par visiem lēmumiem, ko līgumslēdzējas iestādes pieņēmušas saskaņā ar šīs regulas 106. panta 7. punkta b) apakšpunktu un šīs regulas 106. panta 17. punktu, un par jebkuriem līgumslēdzēju iestāžu lēmumiem atkāpties no darba grupas ieteikuma, ievērojot šīs regulas 105.a panta 2. punkta trešo daļu.

Šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības un jo īpaši tā, lai nevarētu identificēt attiecīgo ekonomikas dalībnieku.

14. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par Savienības sistēmu Savienības finanšu interešu aizsardzībai, tostarp par tās datubāzi un standartizētajām procedūrām, darba grupas organizāciju un sastāvu, priekšsēdētāja iecelšanu un neatkarību, priekšsēdētāja un darba grupas locekļu interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību.

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).”;"

16)	regulas 109. pantu svītro;

17)

regulas 110. pantu aizstāj ar šādu:

“110. pants

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana

1. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, ar noteikumu, ka līgumslēdzēja iestāde ir pārbaudījusi atbilstību šādiem nosacījumiem:

a)	piedāvājums atbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas iepirkuma procedūras dokumentos;

b)	kandidāts vai pretendents nav izslēgts saskaņā ar 106. pantu vai noraidīts saskaņā ar 107. pantu; un

c)	kandidāts vai pretendents atbilst atlases kritērijiem, kas norādīti iepirkuma procedūras dokumentos, un šo kandidātu vai pretendentu neskar interešu konflikts, kas var negatīvi ietekmēt līguma izpildi.

2. Līgumslēdzēja iestāde piemēro atlases kritērijus, lai novērtētu kandidāta vai pretendenta spējas. Atlases kritēriji var būt saistīti vienīgi ar tiesiskajām un regulatīvajām spējām veikt profesionālu darbību, ar saimnieciskajām un finansiālajām spējām un tehniskajām un profesionālajām spējām.

3. Līgumslēdzēja iestāde piemēro piešķiršanas kritērijus, lai izvērtētu piedāvājumu.

4. Līgumslēdzēja iestāde līgumu slēgšanas tiesības piešķir, ņemot par pamatu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kas ietver vienu no šādām piešķiršanas metodēm – zemākā cena, zemākās izmaksas vai labākā cenas un kvalitātes attiecība.

Zemāko izmaksu metodei līgumslēdzēja iestāde izmanto rentabilitātes pieeju, tostarp aprites cikla izmaksas.

Labākās cenas un kvalitātes attiecības metodei līgumslēdzēja iestāde ņem vērā cenu vai izmaksas un citus kvalitātes kritērijus, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu.

5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz informāciju par atlases kritērijiem, piešķiršanas kritērijiem, tostarp kvalitātes kritērijiem, un ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī attiecībā uz metodēm, kas izmantotas pirkuma aprites cikla izmaksu izvērtēšanā. Komisija tiek arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz dokumentiem, kuri apliecina tiesībspēju un rīcībspēju, ekonomiskās un finansiālās spējas un pierāda tehniskās un profesionālās spējas, un sīki izstrādātiem noteikumiem par elektroniskām izsolēm un pārmērīgi zemas cenas piedāvājumiem.”;

18)

regulas 111. pantu aizstāj ar šādu:

“111. pants

Iesniegšana, elektroniskā saziņa un novērtēšana

1. Piedāvājumu iesniegšanas noteikumi ir tādi, kas nodrošina patiesu konkurenci, kā arī to, ka piedāvājumu saturs netiek izpausts, līdz tos visus atver vienlaikus.

2. Komisija ar atbilstīgiem līdzekļiem un saskaņā ar 95. pantu nodrošina, lai piedāvājumu saturu un ikvienu apliecinošu pierādījumu pretendenti varētu iesniegt elektroniskā formātā (“e-iepirkums”), izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, kas norādīti deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar 210. pantu. Jebkura elektroniskās saziņas sistēma, ko izmanto, lai atbalstītu saziņu un informācijas apmaiņu, ir nediskriminējoša, vispārēji pieejama un savietojama ar vispārēji izmantotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktiem un neierobežo ekonomikas dalībnieku iespējas piekļūt iepirkuma procedūrai.

Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par panākumiem šā punkta īstenošanā.

3. Ja to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt pretendentiem sniegt iepriekšēju garantiju, lai nodrošinātu, ka iesniegtie piedāvājumi netiek atsaukti. Pieprasītā garantija ir samērīga ar līguma paredzamo vērtību, un tā ir noteikta atbilstīgā apmērā, lai novērstu dažādu ekonomikas dalībnieku diskrimināciju.

4. Līgumslēdzēja iestāde atver visus dalības pieteikumus un piedāvājumus. Tomēr tā noraida:

a)	dalības pieteikumus un piedāvājumus, kas nav iesniegti atbilstīgi pieņemšanas termiņam, tos neatverot;

b)	saņemtos jau atvērtus piedāvājumus, neizskatot to saturu.

5. Līgumslēdzēja iestāde, pamatojoties uz iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajiem kritērijiem, novērtē visus dalības pieteikumus vai piedāvājumus, kas nav noraidīti atvēršanas posmā, kas noteikts 4. punktā, ar mērķi piešķirt līguma slēgšanas tiesības vai veikt elektronisku izsoli.

6. Tiek noraidīti dalības pieteikumi un piedāvājumi, kuri neatbilst visām minimālajām prasībām, kas izklāstītas iepirkuma procedūras dokumentos.

Izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, izvērtēšanas komiteja vai līgumslēdzēja iestāde lūdz kandidātiem vai pretendentiem tās noteiktajā termiņā sniegt papildu materiālus vai trūkstošus dokumentus, precizēt dokumentus, ar kuriem pamato izslēgšanas un atlases kritērijus, vai paskaidrot pārmērīgi zemas cenas piedāvājumus.

7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par piedāvājumu un dalības pieteikumu pieņemšanas termiņiem, piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, termiņiem papildu informācijas sniegšanai, par termiņiem steidzamos gadījumos, kā arī par saziņas līdzekļiem, ar kuru palīdzību iesniedzami piedāvājumi un elektroniskie katalogi, sīki izstrādātiem noteikumiem par elektroniskās apmaiņas sistēmu tehniskajām un tiesiskajām prasībām un par izņēmumiem no elektroniskas piedāvājumu iesniegšanas pienācīgi pamatotos gadījumos. Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par iespēju pieprasīt piedāvājuma garantiju un par nosacījumiem garantijas izmantošanai un atbrīvošanai, par piedāvājumu un dalības pieteikumu atvēršanu un novērtēšanu un par atvēršanas un vērtēšanas komisijas sastāvu.”;

19)

regulas 112. pantu aizstāj ar šādu:

“112. pants

Kontakti iepirkuma procedūras laikā

1. Iepirkuma procedūras laikā visiem kontaktiem starp līgumslēdzēju iestādi un kandidātiem vai pretendentiem jānotiek tā, lai būtu ievērota pārredzamība, vienlīdzīga attieksme un laba pārvaldība, kā izklāstīts 96. pantā. Pēc piedāvājumu pieņemšanas termiņa beigām līgumslēdzēja iestāde kontaktējas ar pretendentu, lai labotu acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas vai prasītu konkrēta vai tehniska elementa apstiprinājumu, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos. Iepriekš minēto kontaktu, kā arī jebkuru citu kontaktu rezultātā netiek veiktas izmaiņas iepirkuma procedūras dokumentos vai būtiskas izmaiņas iesniegtā piedāvājuma noteikumos, izņemot gadījumus, kad 104. panta 1. punktā izklāstītā iepirkuma procedūra īpaši atļauj minētās iespējas.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par kontaktiem, kādi ir atļauti, un kontaktiem, kādi ir vajadzīgi, starp līgumslēdzēju iestādi un kandidātiem vai pretendentiem publiskā iepirkuma procedūras laikā.”;

20)

regulas 113. pantu aizstāj ar šādu:

“113. pants

Piešķiršanas lēmums un kandidātu vai pretendentu informēšana

1. Atbildīgais kredītrīkotājs atbilstīgi iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem izlemj, kam piešķiramas tiesības slēgt līgumu.

2. Līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru pieteikumi dalībai vai piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, kā arī 118. panta 2. punktā minētā atlikšanas laikposma ilgumu.

Piešķirot tiesības slēgt konkrētus līgumus – atsākot konkursu saskaņā ar pamatlīgumu –, līgumslēdzēja iestāde informē pretendentus par novērtējuma rezultātiem.

3. Līgumslēdzēja iestāde katram pretendentam, kurš nav izslēgšanas situācijā, kura piedāvājums atbilst iepirkuma procedūras dokumentiem un kurš rakstiski iesniedz pieprasījumu, sniedz jebkuru turpmāk minēto informāciju:

tā pretendenta – vai pamatlīguma gadījumā pretendentu – nosaukums, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, un, izņemot gadījumā, kad ir konkrēts līgums saskaņā ar pamatlīgumu ar konkursa atsākšanu, izraudzītā piedāvājuma raksturlielumi un salīdzinošās priekšrocības, samaksātā cena vai līguma vērtība, izvēloties piemēroto;

b)	sarunu un dialoga ar pretendentiem gaita.

Tomēr līgumslēdzēja iestāde var nolemt neizpaust noteiktu informāciju, ja tās nodošana atklātībai traucētu tiesību aktu izpildi, būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku likumīgajām komerciālajām interesēm vai varētu kropļot taisnīgu konkurenci starp tiem.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par prasībām attiecībā uz novērtējuma ziņojumu un piešķiršanas lēmumu un to saturu un par kandidātu un pretendentu informēšanu.”;

21)

regulas 114. pantu aizstāj ar šādu:

“114. pants

Iepirkuma procedūras atcelšana

Kamēr līgums nav parakstīts, līgumslēdzēja iestāde var atcelt iepirkuma procedūru, un kandidātiem vai pretendentiem nav tiesību pieprasīt nekādu kompensāciju par to.

Lēmumu pamato, un par to pēc iespējas drīz informē kandidātus vai pretendentus.”;

22)

iekļauj šādu pantu:

“114.a pants

Līguma izpilde un tā grozījumi

1. Līguma izpildi neuzsāk, pirms nav parakstīts līgums.

2. Līgumslēdzēja iestāde var bez iepirkuma procedūras veikt grozījumu līgumā vai pamatlīgumā vienīgi tādos gadījumos, kas paredzēti 3. punktā, un ar noteikumu, ka attiecīgais grozījums nemaina līguma vai pamatlīguma priekšmetu.

3. Neveicot jaunu iepirkuma procedūru, izmaiņas līgumā vai konkrētā līgumā saskaņā ar pamatlīgumu var veikt jebkurā no šiem gadījumiem:

par sākotnējā līgumslēdzēja veiktiem papildu būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas kļuvuši nepieciešami un kas nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā, ja ir ievēroti turpmāk norādītie nosacījumi:

i)	līgumslēdzēju nevar nomainīt tehnisku iemeslu dēļ, kuri saistīti ar aizstājamības vai savietojamības prasībām attiecībā uz esošo aprīkojumu, pakalpojumiem vai iekārtām;

ii)	līgumslēdzēja nomaiņa līgumslēdzējai iestādei radītu būtisku izmaksu pieaugumu; un

iii)	jebkurš cenas pieaugums, tostarp turpmāko izmaiņu neto kopējā vērtība, nepārsniedz 50 % no līguma sākotnējās vērtības;

ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)	izmaiņas ir vajadzīgas tādu apstākļu dēļ, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt; un

ii)	jebkāds cenas pieaugums nepārsniedz 50 % no līguma sākotnējās vērtības;

ja izmaiņu radītā vērtība nepārsniedz šādas robežvērtības:

i)	robežvērtības, kuras minētas 118. panta 1. punktā un saskaņā ar 190. panta 2. punktu pieņemtajos deleģētajos aktos ārējo darbību jomā, kuri piemērojami izmaiņu veikšanas laikā; un

ii)	10 % no līguma sākotnējās vērtības publisko pakalpojumu un piegādes līgumiem un būvdarbu vai pakalpojumu koncesijas līgumiem un 15 % no sākotnējās būvdarbu publisko līgumu vērtības;

d)	ja sākotnējās iepirkumu procedūras minimālās prasības netiek mainītas. Minētajā gadījumā neviena veiktā vērtības izmaiņa neatbilst šā punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot, ja šādu vērtības izmaiņu izraisa iepirkuma procedūras dokumentu vai līguma noteikumu precīza piemērošana.

Šā punkta pirmās daļas a), c) un d) apakšpunktu var piemērot arī pamatlīgumiem.

Sākotnējā līguma vērtībā netiek ņemta vērā cenu pārskatīšana.

Dažu turpmāko izmaiņu neto kopējā vērtība, kas paredzēta šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, nepārsniedz nevienu no tajā minētajām robežvērtībām.

Līgumslēdzēja iestāde piemēro 103. pantā noteiktos ex post publicitātes pasākumus.”;

23)

regulas 115. līdz 120. pantu aizstāj ar šādiem:

“115. pants

Garantijas

1. Ja tas nav zemas vērtības līgums un ja līgumslēdzēja iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi un veicot riska analīzi, to atzīst par vajadzīgu un samērīgu, tā var prasīt līgumslēdzējiem sniegt garantiju, lai:

a)	ierobežotu finansiālos riskus, kas saistīti ar priekšfinansējuma samaksu;

b)	nodrošinātu atbilstību būtiskām līgumsaistībām būvdarbu, piegāžu vai kompleksu pakalpojumu gadījumā;

c)	nodrošinātu pilnīgu līguma izpildi līguma darbības termiņa laikā.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to garantiju veidiem, kuras var prasīt no līgumslēdzējiem, tostarp riska analīzes kritērijiem, un par katra garantijas veida maksimālo apmēru procentu izteiksmē no kopējās līguma vērtības.

116. pants

Būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana

1. Piemērojot šo pantu, “būtiska kļūda” ir jebkurš līguma noteikuma pārkāpums, kas radies darbības vai bezdarbības rezultātā un rada vai var radīt zaudējumus budžetam.

2. Ja atklājas, ka procedūrā ir pieļautas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, līgumslēdzēja iestāde procedūru aptur, un tā var veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp atcelt procedūru.

3. Ja pēc līguma parakstīšanas atklājas, ka procedūrā vai līguma izpildē ir pieļautas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, līgumslēdzēja iestāde var apturēt līguma izpildi vai vajadzības gadījumā to izbeigt.

Līguma izpildi var apturēt arī, lai pārbaudītu, vai būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, par ko radušās aizdomas, patiešām ir pieļauti.

Ja ar līgumslēdzēju ir saistāmas būtiskas kļūdas, pārkāpumi vai krāpšana, līgumslēdzēja iestāde turklāt var atteikties veikt maksājumus vai var atgūt nepamatoti samaksātās summas proporcionāli būtiskās kļūdas, pārkāpuma vai krāpšanas nopietnībai.

4. OLAF īsteno pilnvaras, kas ar Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (18) uzticētas Komisijai, lai veiktu apskates un pārbaudes uz vietas dalībvalstīs un saskaņā ar spēkā esošajiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem – trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās.

5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par līguma darbības apturēšanu būtisku kļūdu, pārkāpumu vai krāpšanas gadījumā.

117. pants

Līgumslēdzēja iestāde

1. Iestādes 2. panta nozīmē, izpildaģentūras un struktūras 208. un 209. panta nozīmē uzskata par līgumslēdzējām iestādēm, ja iestādes piešķir līgumus uz sava rēķina, izņemot, ja tās iegādājas no centralizēto iepirkumu struktūras. Minēto iestāžu struktūrvienības neuzskata par līgumslēdzējām iestādēm, ja tās savstarpēji noslēdz administratīvas vienošanās.

Saskaņā ar 65. pantu minētās iestādes deleģē vajadzīgās pilnvaras, lai pildītu līgumslēdzējas iestādes funkcijas.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par līgumslēdzējas iestādes funkciju deleģēšanu un par centralizēto iepirkumu struktūrām.

118. pants

Piemērojamās robežvērtības un atlikšanas laikposms

1. Lai piešķirtu tiesības slēgt publiskos un koncesijas līgumus, līgumslēdzēja iestāde ievēro robežvērtības, kas noteiktas Direktīvas 2014/24/ES 4. panta a) un b) apakšpunktā, izvēloties kādu no šīs regulas 104. panta 1. punktā paredzētajām procedūrām. Minētās robežvērtības nosaka publicēšanas pasākumus, kas izklāstīti šīs regulas 103. panta 1. un 2. punktā.

2. Ņemot vērā izņēmumus un nosacījumus, kas jāprecizē deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu, tādu līgumu gadījumā, kuru vērtība pārsniedz 1. punktā minētās robežvērtības, līgumslēdzēja iestāde neslēdz līgumu vai pamatlīgumu ar veiksmīgo pretendentu, pirms nav beidzies atlikšanas laikposms.

3. Ja tiek izmantoti elektroniski saziņas līdzekļi, atlikšanas laikposms ir 10 dienas, ja izmanto citus līdzekļus – 15 dienas.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par atsevišķiem līgumiem un līgumiem ar daļām, publisko un koncesijas līgumu vērtības novērtēšanu un atlikšanas laikposmu pirms līguma parakstīšanas.

119. pants

Noteikumi par piekļuvi iepirkuma procedūrām

Līdzdalība iepirkuma procedūrās ir pieejama ar līdzvērtīgiem noteikumiem visām fiziskām un juridiskām personām, uz kurām attiecas Līgumu darbības joma, un visām fiziskām un juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura ar Savienību noslēgusi īpašu nolīgumu publiskā iepirkuma jomā, šādai līdzdalībai notiekot saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti minētajā nolīgumā. Tā ir pieejama arī starptautiskām organizācijām.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par pierādījumiem, kas jāiesniedz saistībā ar piekļuvi iepirkuma procedūrām.

120. pants

Pasaules Tirdzniecības organizācijas iepirkuma noteikumi

Ja tiek piemērots Pasaules Tirdzniecības organizācijas satvarā noslēgtais daudzpusējais Nolīgums par valsts iepirkumu, iepirkuma procedūra ir pieejama arī ekonomikas dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību valstīs, kuras ir ratificējušas minēto nolīgumu, saskaņā ar tā nosacījumiem.

(18) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).”;"

24)

regulas 131. pantu groza šādi:

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Dotāciju pretendentiem un saņēmējiem piemēro 105.a pantu, 106. panta 1. līdz 4. punktu, 6. punktu, 7. punktu, izņemot minētā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un otro daļu, 8. punktu, 9. punktu, 11. punktu, 13.līdz 17. punktu un 108. pantu. Pretendentiem piemēro arī 107. pantu. Pretendenti paziņo, vai viņi ir nonākuši kādā no 106. panta 1. punktā vai 107. pantā minētajām situācijām un attiecīgā gadījumā vai viņi ir īstenojuši korektīvos pasākumus, kā minēts 106. panta 7. punkta a) apakšpunktā.

Veicot vajadzīgo pārbaudi attiecībā uz notiekošām dotācijas procedūrām un spēkā esošiem līgumiem saskaņā ar 108. panta 4. punktu, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka pretendentam vai saņēmējam ir dota iespēja iesniegt savus apsvērumus, pirms tiek pieņemts jebkāds pasākums, kas nelabvēlīgi ietekmē tā tiesības.”;

b)	panta 5. punktu svītro;

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par nosacījumiem dotāciju pieteikumiem, pierādījumiem par neatrašanos izslēgšanas situācijā, pieteikuma iesniedzējiem, kuriem nav juridiskās personas statusa, juridiskām personām, kas kopīgi iesniedz vienu pieteikumu, atbilstības kritērijiem un mazas vērtības dotācijām.”;

25)

regulas 138. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Konkursa noteikumos izklāsta vismaz dalības nosacījumus, tostarp izslēgšanas kritērijus, piešķiršanas kritērijus, godalgas summu un izmaksas kārtību. Dalībniekiem un uzvarētājiem piemēro 105.a pantu, 106. panta 1.līdz 4. punktu, 6. un 7. punktu, izņemot pēdējā minētā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un otro daļu, 8. punktu, 9. punktu, 11. punktu, 13.līdz 17. punktu un 108. pantu. Dalībniekiem piemēro 107. pantu.”;

26)

regulas 139. pantā iekļauj šādu punktu:

“5.a Specializētām ieguldījumu sabiedrībām vai finanšu starpniekiem piemēro 105.a pantu, 106. panta 1. punktu, izņemot minētā punkta e) un f) apakšpunktu, 2.līdz 4. punktu, 6.līdz 9. punktu, 13.līdz 17. punktu, 107. pantu un 108. pantu. Galīgie saņēmēji iesniedz finanšu starpniekiem parakstītu deklarāciju, ar godavārdu apliecinot, ka viņi nav nonākuši kādā no 106. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā vai 107. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām.”;

27)

regulas 163. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Revīzijas palāta nodod attiecīgajām iestādēm vai struktūrām jebkurus apsvērumus, kuri pēc Revīzijas palātas ieskata būtu jāiekļauj īpašā ziņojumā. Minētie apsvērumi paliek konfidenciāli, un tiem piemēro pretrunu procedūru.

Attiecīgā iestāde vai struktūra parasti sešu nedēļu laikā pēc minēto apsvērumu nosūtīšanas informē Revīzijas palātu par jebkurām atbildēm, ko tā vēlas sniegt saistībā ar minētajiem apsvērumiem. Minēto laikposmu aptur pienācīgi pamatotos gadījumos, jo īpaši, ja pretrunu procedūras laikā attiecīgajai iestādei vai struktūrai, lai izstrādātu galīgo atbildi, ir vajadzīgs dalībvalstu viedoklis.

Attiecīgās iestādes vai struktūras atbildes tieši attiecas vienīgi uz Revīzijas palātas apsvērumiem.

Revīzijas palāta nodrošina to, lai īpašie ziņojumi tiktu sagatavoti un pieņemti atbilstīgā laikposmā, kas parasti nepārsniedz 13 mēnešus.

Īpašos ziņojumus kopā ar attiecīgo iestāžu vai struktūru atbildēm nekavējoties nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, kas katrs lemj par atbildes rīcību, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar Komisiju.

Revīzijas palāta veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka katras attiecīgās iestādes vai struktūras atbildes uz Revīzijas palātas apsvērumiem, kā arī īpašā ziņojuma sagatavošanas grafiku publicē kopā ar īpašo ziņojumu.”;

28)

regulas 166. pantu aizstāj ar šādu:

“166. pants

Turpmākie pasākumi

1. Saskaņā ar LESD 319. pantu un Euratom līguma 106.a pantu Komisija, pārējās iestādes un struktūras, kas minētas šīs regulas 208. un 209. pantā, veic visus atbilstīgos pasākumus, lai rīkotos attiecībā uz apsvērumiem, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu, un attiecībā uz piezīmēm, kuras pievienotas Padomes pieņemtajam ieteikumam sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu.

2. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma 1. punktā minētās iestādes un struktūras ziņo par pasākumiem, kas veikti sakarā ar minētajiem apsvērumiem un piezīmēm, un jo īpaši par to dotajiem norādījumiem jebkurai no to struktūrvienībām, kas atbild par budžeta izpildi. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, sniedzot tai informāciju par pasākumiem, ko tās veikušas, rīkojoties minēto apsvērumu sakarā, lai Komisija varētu ņemt tos vērā, sagatavojot savu ziņojumu. Iestāžu ziņojumus nosūta arī Revīzijas palātai.”;

29)

regulas 183. panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“4. Ja KPC piedalās dotāciju vai iepirkumu procedūrās saskaņā ar šā panta 1. punktu, tam nepiemēro 105.a pantā, 106. pantā, 107. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 108. pantā un 131. panta 4. punktā paredzētos noteikumus par izslēgšanu un sankcijām saistībā ar iepirkumu un dotācijām.”;

30)

regulas 190. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šīs regulas pirmās daļas V sadaļas 1. nodaļa, kas attiecas uz vispārīgiem noteikumiem par iepirkumu, ir piemērojama līgumiem, uz kuriem attiecas šī sadaļa, ievērojot īpašos noteikumus par robežvērtībām un tādus noteikumus par ārējo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuri jāparedz saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos. Iepirkumam, uz kuru attiecas šī nodaļa, nepiemēro šīs regulas 117. un 120. pantu.

Šo nodaļu piemēro:

a)	iepirkumam, kad Komisija nepiešķir līgumu slēgšanas tiesības uz sava rēķina;

b)	iepirkumam, ko veic vienības vai personas, kurām tas uzticēts saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ja tā ir noteikts 189. pantā minētajā finansēšanas nolīgumā.”;

b)	4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Šo nodaļu nepiemēro darbībām, ko īsteno saskaņā ar nozaru pamataktiem, kuri attiecas uz humanitārās krīzes pārvarēšanas atbalstu, civilās aizsardzības pasākumiem un humānās palīdzības pasākumiem.”;

31)

regulas 191. pantu aizstāj ar šādu:

“191. pants

Noteikumi par piekļuvi iepirkuma procedūrām

1. Līdzdalība iepirkuma procedūrās ir pieejama ar vienlīdzīgiem noteikumiem visām personām, uz kurām attiecas Līgumu darbības joma, un jebkurām citām fiziskām vai juridiskām personām saskaņā ar konkrētajiem noteikumiem pamataktos, kas reglamentē attiecīgo sadarbības jomu. Tā ir pieejama arī starptautiskām organizācijām.

2. Ārkārtas apstākļos, ko pienācīgi pamato atbildīgais kredītrīkotājs, 54. panta 2. punktā minētajos gadījumos var izlemt atļaut līgumu konkursā piedalīties trešo valstu valstspiederīgajiem, kas nav šā panta 1. punktā minētās personas.

3. Ja piemēro Savienības noslēgtu nolīgumu, ar kuru paplašina preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas iepirkuma tirgu, iepirkuma procedūras budžeta finansētiem līgumiem ir pieejamas arī tādām fiziskām un juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī un kas nav 1. un 2. punktā minētās personas, ievērojot minētajā nolīgumā paredzētos nosacījumus.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 210. pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par piekļuvi iepirkuma procedūrām.”;

32)	regulas 204. pantā pievieno šādu daļu: “Uz ekspertiem attiecas 105.a pants, 106. panta 1.līdz 3. punkts, 7. punkts, izņemot minētā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un otro daļu, 8.līdz 10. punkts, 11. punkta a) apakšpunkts un 13.līdz 17. punkts, 107. un 108. pants.”;

33)

regulas 209. pantu groza šādi:

a)	pirmās četras daļas kļūst par 1. punktu;

b)	pievieno šādu punktu: “2. Piemēro 208. panta 2.līdz 4. punktu.”;

34)	regulas 211. panta otro daļu aizstāj ar šādu: “Šāda pārskatīšana ietver inter alia pirmās daļas VIII sadaļas noteikumu īstenošanu un 163. panta 1. punktā paredzētos termiņus.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2015. gada 28. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. SCHMIT

(1) 2015. gada 19. janvāra Atzinums Nr. 1/2015 (OV C 52, 13.2.2015., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta 2015. gada 7. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 22. oktobra lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).