19.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/25

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2014. gada 20. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Indijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importu Savienībā. Tā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad 2014. gada 10. novembrīSaint-Gobain PAM grupa (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no Savienības plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu kopējā ražošanas apjoma. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija 2015. gada 11. martā sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu par Indijas izcelsmes plastiskā čuguna cauruļu un caurulīšu importu Savienībā un sāka atsevišķu izmeklēšanu. Komisija publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Minētā izmeklēšana joprojām turpinās.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas atsaukties, lai piedalītos izmeklēšanā. Komisija īpaši informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Indijas iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus, lietotājus un tirgotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Neviena ieinteresētā persona nepieprasīja uzklausīšanu, lai sniegtu piezīmes par izmeklēšanas sākšanu.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu atlasīt ieinteresētās personas saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(7)

Savienības ražotāju atlase nebija nepieciešama. Savienībā ir tikai trīs uzņēmumi vai uzņēmumu grupa, kas ražo attiecīgo ražojumu, un divi no tiem, kas ražo aptuveni 96 % no kopējās produkcijas Savienībā, sadarbojās izmeklēšanā.

(8)

Attiecībā uz importētājiem, lai izlemtu, vai nepieciešama atlases procedūra, un vajadzības gadījumā veiktu atlasi, Komisija lūdza nesaistītajiem importētājiem sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos nepieteicās neviens nesaistīts importētājs.

(9)

Lai izlemtu, vai nepieciešama atlases procedūra, un vajadzības gadījumā veiktu atlasi, Komisija lūdza visiem Indijas ražotājiem eksportētājiem sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Indijas Republikas Pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem.

(10)

Divi ražotāji eksportētāji attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Tie nodrošināja 100 % eksporta no Indijas izmeklēšanas periodā. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(11)

Komisija nosūtīja anketas abiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, trim Savienības ražotājiem, kā arī lietotājiem, kuri pieteicās paziņojumā par procedūras atsākšanu noteiktajos termiņos.

(12)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no abiem Indijas ražotājiem eksportētājiem, diviem Savienības ražotājiem un vairākiem lietotājiem.

(13)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti turpmāk uzskaitīto uzņēmumu telpās.

Savienības ražotāji

Saistītie tirdzniecības uzņēmumi

Ražotāji eksportētāji Indijā

Saistītie importētāji/tirgotāji

(14)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(15)

Attiecīgais ražojums ir Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) caurules un caurulītes (“plastiskās caurules”), uz kurām pašlaik attiecas KN kodi ex 7303 00 10 un ex 7303 00 90. Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(16)

Plastiskās caurules izmanto dzeramā ūdens apgādei, notekūdeņu novadīšanai un lauksaimniecības zemes apūdeņošanai. Ūdens pa elastīgajām caurulēm var tikt transportēts, izmantojot spiedienu vai tikai zemes pievilkšanas spēku. Cauruļu diametrs ir 60–2 000 mm, un to garums ir 5,5, 6,7 vai 8 metri. Parasti tās savieno, izmantojot cementu vai citus materiālus, un no ārpuses pārklāj ar cinku, nokrāso vai aptin ar lenti. Galvenie tiešie lietotāji ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji.

(17)

Izmeklēšana apliecināja, ka ražojumam, ko ražo un pārdod Indijā, un ražojumam, ko ražo un pārdod Savienībā, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības.

(18)

Tādēļ Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(19)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija reprezentatīvs. Iekšzemes pārdošanas apjoms ir reprezentatīvs, ja kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū katram ražotājam eksportētājam ir vismaz 5 % no tā attiecīgā ražojuma kopējā eksporta pārdošanas apjoma uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi katra ražotāja eksportētāja kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs.

(20)

Tad Komisija noteica ražojuma veidus, kas tiek pārdoti iekšzemes tirgū un ir identiski vai salīdzināmi ar ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Savienību, attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū.

(21)

Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai kopējais iekšzemes pārdošanas apjoms katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam, kas ir identisks vai salīdzināms ar to ražojuma veidu, kurš tiek pārdots eksportam uz Savienību, bija reprezentatīvs. Ražojuma veida pārdošana iekšzemes tirgū ir reprezentatīva, ja minētā ražojuma veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem pircējiem izmeklēšanas periodā ir vismaz 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību. Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka dažu ražojuma veidu pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū nav reprezentatīvs, jo tas bija mazāks nekā 5 % no identiskā vai salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma, kas pārdots eksportam uz Savienību.

(22)

Pēc tam Komisija katram ražojuma veidam noteica neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā veiktā pārdošanas apjoma rentablo daļu, lai izlemtu, vai normālās vērtības aprēķinam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu izmantot faktisko pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū.

(23)

Normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū katram ražojuma veidam neatkarīgi no tā, vai šāds pārdošanas apjoms ir vai nav rentabls, ja:

(24)

Šajā gadījumā normālā vērtība ir minētā ražojuma veida visu iekšzemes pārdošanas apjomu, kas veikti IP, vidējā svērtā vērtība.

(25)

Normālā vērtība ir konkrētā ražojuma veida vienīgi rentablās iekšzemes pārdošanas faktiskā cena iekšzemes tirgū IP, ja:

(26)

Pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, ko izmantoja abu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, normālās vērtības noteikšanai, pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem. Izvērtējot pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū, tika konstatēts, ka daļa no tā bijusi rentabla un ka vidējā svērtā pārdošanas cena pārsniedza ražošanas izmaksas. Attiecīgi ražojuma veidiem, kas tika atzīti par identiskiem vai salīdzināmiem ar ražojuma veidiem, kurus pārdeva eksportam uz Savienību, normālā vērtība tika aprēķināta kā visu iekšzemes pārdošanas apjomu cenu vidējā svērtā cena vai – attiecīgā gadījumā – kā tikai rentablā pārdošanas apjoma vidējā svērtā cena.

(27)

Ražojuma veidiem, attiecībā uz kuriem attiecīgajam ražojumam identiskā vai līdzīgā ražojuma pārdošana parastajā tirdzniecības apritē nenotika vai šādas pārdošanas apjomi bija nepietiekami, vai ja attiecīgais ražojums iekšzemes tirgū netika pārdots reprezentatīvos daudzumos, Komisija normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(28)

Normālā vērtība tika noteikta, pie visu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot:

(29)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Indijas izvedmuitas nodoklis dzelzsrūdai, kas IP bija 30 %, pazemināja vietējās dzelzsrūdas cenas un samazināja galvenās izejvielas izmaksas ražotājiem eksportētājiem līdz 40 % no pasaules tirgus cenas, kā rezultātā plastisko cauruļu CIF eksporta cena ES bija 40–100 EUR par tonnu jeb 8–17 % no eksporta cenas. Šajos apstākļos sūdzības iesniedzējs pieprasīja, lai normālā vērtība tiek attiecīgi koriģēta.

(30)

Ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka cenas, par kādām tie iepērk dzelzsrūdu Indijā, ir līdzīgas cenai, par kādu dzelzsrūdu eksportē no Indijas. Viens no ražotājiem eksportētājiem – bet tikai pēc tam, kad bija notikuši pārbaudes apmeklējumi Indijā – arī apgalvoja, ka tas sāka iepirkt dzelzsrūdu no trešām valstīm pēc IP.

(31)

Līdz šim savāktie pierādījumi nebija pietiekami, lai Komisija varētu provizoriski noteikt, vai Indijas vietējās dzelzsrūdas cenas ir zemākas nekā citos tirgos.

(32)

Tādējādi Savienības ražošanas nozares un ražotāju eksportētāju apgalvojumus šajā procesa posmā nevarēja pārbaudīt, un tie tiks sīkāk pārbaudīti galīgajā izmeklēšanas posmā, kā arī paralēli notiekošajā antisubsidēšanas izmeklēšanā.

(33)

Ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību galvenokārt ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kas darbojās kā importētāji. Eksports tieši neatkarīgiem pircējiem bija tikai aptuveni 1 % no to kopējā eksporta apjoma Savienībā.

(34)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, tad saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

(35)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kas darbojās kā importētāji, eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu noteica, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šādā gadījumā tika veiktas cenas korekcijas attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā no importēšanas līdz tālākpārdošanai, tostarp PVA izmaksas, kā arī gūto peļņu. Tā kā nesaistīti importētāji izmeklēšanā nesadarbojās, tika izmantota vidējā peļņa 3,7 %, pamatojoties uz sūdzībā norādītajiem datiem.

(36)

Viens no ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka nav jāpiemēro pamatregulas 2. panta 9. punkts, bet eksporta cena ir jānosaka, pamatojoties uz transfertcenām starp ražotāju eksportētāju un ar to saistītajiem uzņēmumiem ES. Tas apgalvoja, ka šīs cenas ir uzticamas, jo dažu dalībvalstu muitas dienesti un nodokļu iestādes (PVN un ienākuma nodokļa nolūkos) atzīst, ka darījumi starp tirgotājiem un mātesuzņēmumu notiek godīgas konkurences apstākļos.

(37)

Komisija provizoriski noraidīja šo apgalvojumu turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Pirmkārt, muitas dienestu veiktās pārbaudes mērķis būtiski atšķiras no mērķa, kāds ir Komisijas pārbaudei, ko tā veic saistībā ar antidempinga izmeklēšanu. Šajā gadījumā, tā kā muitas nodokļi ir nulle, muitas dienestiem nebija iemesla apšaubīt deklarētās eksporta cenas. Turklāt Komisija nesaņēma pietiekamus pierādījumus par to, ka nodokļu iestādes ir skaidri atzinušas eksporta cenas starp ražotāju eksportētāju un ar to saistītajiem uzņēmumiem ES.

(38)

Otrkārt, nevarēja pieņemt arī apgalvojumu, ka PVN iestādes ir atzinušas savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem atbilstošas eksporta cenas, jo uzņēmumam jebkurā gadījumā atmaksā PVN, kas iekasēts brīdī, kad tas importētās preces pārdod tālāk.

(39)

Visbeidzot, ražotājs eksportētājs atsaucās uz divām Padomes regulām, kurās ir atzītas transfertcenas (4). Tomēr abos attiecīgajos gadījumos Komisija varēja pārdošanu, kas veikta ar saistītu importētāju starpniecību, salīdzināt ar pārdošanu, kas veikta ar nesaistītu importētāju starpniecību, bet šajā gadījumā tas nav iespējams, jo apjomi, kas pārdoti ar nesaistītu importētāju starpniecību, nebija reprezentatīvi (aptuveni 1 % no visiem pārdošanas apjomiem ES).

(40)

Attiecībā uz otru ražotāju eksportētāju daļa no kopējā eksporta ražojumu pārdošanas apjoma (aptuveni 10–17 %) netika pārdota tālāk apstākļos, kādos tā importēta, jo pārdotos ražojumus apstrādāja saistīts uzņēmums Itālijā. Minētais saistītais uzņēmums importēja daļēji apstrādātas (neapstrādātas) caurules, ko pēc tam apstrādāja tālāk, tām pievienojot ārējo (cinka) un iekšējo (cementa) pārklājumu. Gan importētās neapstrādātās caurules, gan gatavās caurules ir attiecīgais ražojums. Lai varētu nodrošināt cauruļu iekšējo un ārējo pārklājumu, ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi iekārtās un aprīkojumā, izejvielas, kā arī daudzi darbinieki ar īpašu kvalifikāciju.

(41)

Scenārijā, kurā ražojumi netiek pārdoti tālāk tādā stāvoklī, kādā tie importēti, Komisija var noteikt eksporta cenu, izmantojot “jebkādu pieņemamu pamatu”, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 9. punktā. Šajā gadījumā Komisija ir provizoriski nolēmusi koriģēt cenu, par kādu apstrādātais ražojums pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā, attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā no importēšanas līdz tālākpārdošanai (neskaitot apstrādes izmaksas), PVA izdevumiem un peļņu. Attiecībā uz apstrādes izmaksām, kas radušās ES, Komisija veiks sīkāku pārbaudi, lai noteiktu, vai ir atbilstoši veikt korekciju un kādā līmenī. Tā kā nav citu pamatotu kritēriju, kā nesaistīta importētāja peļņas līmenis tika izmantota vidējā peļņa 3,7 %, pamatojoties uz sūdzībā norādītajiem datiem. Iemesli, kāpēc eksporta cena tika noteikta uz šāda pamata, ir šādi:

(42)

Attiecībā uz citiem ražojumiem, kas importēti, abiem ražotājiem eksportētājiem bija saistīts importētājs Apvienotajā Karalistē, kas veica importēto ražojumu tālāku apstrādi, tiem pievienojot atlokus un sagriežot caurules mazākos izmēros.

(43)

Komisija provizoriski noteica šo citu ražojumu eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, koriģējot cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā, attiecībā uz visām izmaksām, kas radušās laikposmā no importēšanas līdz tālākpārdošanai, ieskaitot apstrādes izmaksas Savienībā, kā arī PVA izdevumiem un peļņu, lai atjaunotu cenas līmeni līdz neapstrādātu cauruļu (nesagrieztu un/vai bez atlokiem) cenas līmenim. Tā kā nav citu pamatotu kritēriju, kā nesaistīta importētāja peļņas līmenis tika izmantota vidējā peļņa 3,7 %, pamatojoties uz sūdzībā norādītajiem datiem.

(44)

Viens no ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka ražojuma veidiem, kas netika pārdoti tālāk tādos apstākļos, kādos tie importēti, jo to apstrādi veica saistīts uzņēmums, Komisijai eksporta cena būtu jānosaka, pamatojoties nevis uz cenām, kas noteiktas pirmajiem neatkarīgiem pircējiem, bet uz ražotāja eksportētāja tiešajiem pārdošanas apjomiem ES, iespējams, pieskaitot uzņēmuma eksporta cenas, kas noteiktas neatkarīgiem pircējiem trešās valstīs.

(45)

Komisija provizoriski secināja, ka ierosinātā pieeja būtu jānoraida. Pirmkārt, ražotāja eksportētāja tiešie pārdošanas apjomi ES IP bija ļoti nelieli gan apjoma, gan vērtības ziņā un tāpēc nebija reprezentatīvi. Otrkārt, pārdotie apjomi uz trešām valstīm nav pieņemams pamats, jo tie nepietiekami atspoguļo ražotāja eksportētāja ekonomisko stāvokli un darbības Savienības tirgū, jo īpaši ņemot vērā, ka ražotājs eksportētājs pārdeva uz Savienību lielus daudzumus ar saistītu tirgotāju starpniecību tajā pašā periodā.

(46)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja arī, ka korekcijas jāveic tikai attiecībā uz izmaksām, kas “radušās laikposmā no importēšanas līdz tālākpārdošanai”, un tāpēc korekcijas būtu pamatoti jāattiecina uz tālākpārdošanas procesu. Tādējādi šajās izmaksās var neiekļaut, piemēram, PVA izmaksas, ko parasti sedz ražotājs, apstrādātājs vai eksportētājs. Saistīto uzņēmumu PVA izmaksas ES nebūtu pamatotas izmaksas importētājam. Tiek apgalvots, ka ražotājs eksportētājs un ar to saistītie uzņēmumi ES ir vienota saimnieciska vienība, kam būtu ietekme uz to korekciju veidu, kuras var veikt, lai noteiktu eksporta cenu.

(47)

Attiecīgais uzņēmums apgalvoja arī, ka PVA izmaksas un peļņa, kas izmantojama, lai noteiktu eksporta cenu, būtu jāpārrēķina tā, lai tā attiektos tikai uz importētāja darbību.

(48)

Attiecībā uz argumentu, ka korekcijas būtu jāveic tikai attiecībā uz izmaksām, kas “radušās laikposmā no importēšanas līdz tālākpārdošanai”, Komisija atsaucas uz Eiropas tiesu iedibināto judikatūru, saskaņā ar kuru pamatregulas 2. panta 9. punkts neliedz veikt korekcijas attiecībā uz izmaksām, kas radušās pirms importēšanas, ciktāl šādas izmaksas parasti sedz importētājs. Turklāt no minētās judikatūras izriet, ka vienotas saimnieciskas vienības esība neskar pamatregulas 2. panta 9. punktā noteikto piemērojamību un korekcijas. Minētā judikatūra nozīmē arī, ka tas, ka saistītie uzņēmumi pilda vienīgi konkrētas funkcijas, nav šķērslis pamatregulas 2. panta 9. punkta piemērošanai, bet atspoguļojas zemākās PVA izmaksās, kas atskaitāmas no cenas, par kādu attiecīgo ražojumu pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgam pircējam. Jebkurā gadījumā ieinteresētajai personai, kas ir iecerējusi apstrīdēt to korekciju apjomu, kas veiktas, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu, ir pierādīšanas pienākums. Tādējādi, ja minētā persona uzskata, ka korekcijas ir pārmērīgas, tai jāiesniedz īpaši pierādījumi un aprēķini, kas pamato šādus apgalvojumus un jo īpaši alternatīvo likmi. Tā kā Komisija uzskata, ka PVA līmenis, kas provizoriski izmantots, lai noteiktu eksporta cenu, atspoguļo saistīto uzņēmumu veiktās funkcijas, tā provizoriski noraidīja šos apgalvojumus.

(49)

Normālo vērtību Komisija salīdzināja ar ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta cenu, par pamatu ņemot EXW cenu.

(50)

Sūdzības iesniedzējs prasīja, lai Komisija piemēro antidempinga regulas 2. panta 11. punkta otrajā teikumā paredzēto izņēmuma metodiku attiecībā uz mērķtiecīgu dempingu, jo “pastāv tāds eksporta cenu modelis, kas būtiski atšķiras atkarībā no pircējiem un reģioniem un kas izraisīs ievērojami augstākas dempinga starpības, [jo] Indijas eksportētāji mērķtiecīgi pievēršas [..] Apvienotajai Karalistei, Spānijai, Itālijai, Francijai un dažiem lieliem pircējiem”.

(51)

Komisija provizoriski noraidīja apgalvojumus par mērķtiecīgu dempingu, jo sūdzības iesniedzējs neiesniedza pietiekamus pierādījumus sava apgalvojuma pamatošanai. Vienīgie iesniegtie pierādījumi bija Eurostat dati, kas liecināja, ka lielākā daļa ražotāju eksportētāju ražojumu tiek eksportēti uz ES tikai caur četrām dalībvalstīm. Tomēr šādi eksportētie ražojumi vēlāk var tikt nosūtīti arī uz citām dalībvalstīm. Turklāt – kas ir vēl svarīgāk – netika iesniegti dati, kas apliecina cenu atšķirības starp dalībvalstīm.

(52)

Komisija arī nevarēja noteikt eksporta cenu modeli, kas būtiski atšķiras atkarībā no pircējiem un reģioniem. Izmeklēšana apliecināja, ka to Savienības ražotāju cenas, kuri veica pārdošanu dažās dalībvalstīs, bija zemākas nekā vidējā cena Savienībā, bet to nevarēja saistīt ar jebkādu mērķtiecīgu dempinga praksi, jo īpaši tāpēc, ka tā jau pastāvēja, pirms Indijas ražotāji eksportētāji sāka eksportēt uz ES.

(53)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad to pamatoja vajadzība nodrošināt taisnīgu salīdzinājumu, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iepakošanas, kredīta izmaksām, banku maksājumiem, komisijas maksām, ievedmuitas maksājumiem un pēcpārdošanas izmaksām. Tomēr korekcijas netika veiktas attiecībā uz nodokļa atmaksu, jo ražotāji eksportētāji nepierādīja, ka nodoklis, kas nav samaksāts vai atmaksāts par eksporta pārdošanas apjomu, ir iekļauts vietējā cenā.

(54)

Indijas ražotāji eksportētāji ļoti vēlā izmeklēšanas posmā izteica apgalvojumu, ka pastāv būtiskas fiziskas atšķirības produkta kontroles numuros (PKN), kuras pamatotu korekcijas taisnīgam cenu salīdzinājumam vai konkrētu sūdzības iesniedzēja pārdotu īpašu ražojumu izslēgšanu. Tomēr informācija par šādām fizikālo īpašību atšķirībām un iespējamo korekciju vērtību nebija pietiekami pamatota, lai šajā izmeklēšanas posmā ieņemtu nostāju. Tāpēc šis apgalvojums tiek provizoriski noraidīts.

(55)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(56)

Šajā gadījumā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, importa apjoms veidoja 100 % no kopējā eksporta uz Savienību IP. Tādējādi Komisija nolēma atlikušo dempinga starpību noteikt tā uzņēmuma, kas sadarbojās, dempinga starpības līmenī, kuram šī starpība bija vislielākā.

(57)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(58)

Līdzīgo ražojumu izmeklēšanas periodā ražoja trīs Savienības ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(59)

Tā kā ir tikai trīs Savienības ražotāji un SG PAM grupa iesniedza datus par saviem meitasuzņēmumiem un aplēses par vienīgo Savienības ražotāju, kas nesadarbojās, visi norādītie skaitļi ir indeksēti vai ir doti kā diapazoni, lai aizsargātu otra Savienības ražotāja, kurš sadarbojās izmeklēšanā, konfidencialitāti.

(60)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā tika noteikts 550 000–650 000 tonnu apmērā. Komisija noteica kopējo Savienības ražošanas apjomu, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzībā norādīto informāciju par ražotāju, kas nesadarbojās, un datiem, kas izmeklēšanas laikā iegūti no Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās. Kā norādīts 7. apsvērumā, Savienībā ir tikai trīs attiecīgā ražojuma ražotāji, un abi ražotāji, kas sadarbojās, ražo aptuveni 96 % no Savienības kopējās produkcijas.

(61)

Komisija noteica Savienības patēriņu, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienībā, tam pieskaitot importu Savienībā no trešām valstīm. Komisija noteica Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no Savienības ražotājiem, kuri sadarbojās, un sūdzībā norādīto informāciju par ražotāju, kas nesadarbojās. Importa apjomi tika atvasināti no Eurostat datiem.

(62)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda:

Savienības patēriņš

(63)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 3,3 %. Savienības patēriņa dinamika atbilda “U” veida modelim – patēriņš būtiski samazinājās laikposmā no 2011. gada līdz 2012. gadam (vairāk nekā par 16 %), bet ievērojami palielinājās izmeklēšanas periodā. Plastisko dzelzs cauruļu tiešie lietotāji ir sabiedrisko ūdensapgādes pakalpojumu sniedzēji un notekūdeņu novadīšanas un apūdeņošanas uzņēmumi. Visbiežāk tie ir publiskas struktūras, kas ir atkarīgas no valsts finansējuma. Ekonomikas krīze 2011. un 2012. gadā izraisīja absolūtu valsts parāda krīzi. Tas mudināja Savienības valstu valdības krasi samazināt publiskos ieguldījumus un izdevumus, ar ko ir izskaidrojams ievērojams plastisko cauruļu pieprasījuma kritums, jo īpaši tādās valstīs kā Spānija, Portugāle un Itālija.

(64)

Komisija importa apjomu noteica, vadoties no Eurostat datiem. Eurostat dati atbilda datiem, ko iesniedza ražotāji eksportētāji no Indijas. Tādā pašā veidā tika noteikta importa tirgus daļa.

(65)

Importa no attiecīgās valsts Savienībā dinamika bija šāda:

Importa apjoms (metriskajās tonnās) un tirgus daļa

(66)

Indijas importa apjoms attiecīgajā periodā būtiski palielinājās vairāk nekā par 22 %, lai gan tirgus samazinājās. Indijas ražotāji eksportētāji tajā pašā periodā palielināja savu tirgus daļu par 3,5 procentpunktiem.

(67)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz datiem, ko sniedza ražotāji eksportētāji no Indijas un Savienības ražošanas nozare.

(68)

Indijas izcelsmes importa Savienībā vidējās cenas dinamika bija šāda:

Importa cenas (EUR/tonna)

(69)

Visā attiecīgajā periodā Indijas cenas nedaudz samazinājās. Tās palielinājās 2012. gadā (par 5,7 %), bet samazinājās vēl vairāk 2013. gadā (par – 6,2 %).

(70)

Komisija konstatēja pārdošanu par zemāku cenu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(71)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, novērtēja visus ekonomikas rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(72)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, un sūdzībā ietvertajām aplēsēm par ražotāju, kas nesadarbojās. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no Savienības ražotājiem, kas sadarbojās. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(73)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(74)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(75)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda:

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(76)

Savienības ražošanas nozares kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija nedaudz lielāks nekā 2011. gadā, lai gan ES pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija daudz zemāks. Ražošanas apjoma palielinājums ir izskaidrojams ar eksporta pārdošanas apjomu palielinājumu.

(77)

Ražošanas jauda visā attiecīgajā periodā saglabājās stabila. Ražošanas jaudas izmantojums niecīgi palielinājās vienlaicīgi ar ražošanas apjoma palielinājumu attiecīgajā periodā. Tomēr kopumā jaudas izmantojums saglabājās zems – 53–58 % līmenī. Plastisko dzelzs cauruļu ražošanas nozarei ir raksturīgas salīdzinoši augstas nemainīgās izmaksas. Zemais jaudas izmantojums apgrūtina nemainīgo izmaksu segšanu, kas ir viens no Savienības ražošanas nozares zemās rentabilitātes cēloņiem.

(78)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(79)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 6,4 % līdz 450 000–500 000 tonnu izmeklēšanas periodā. Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojami lielāku pārdošanas apjomu nekā patēriņa samazinājuma apjoms.

(80)

Kopējais attiecīgā ražojuma patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās gandrīz par 3,3 %. Patēriņš krasi samazinājās 2012. gadā vairāk nekā par 16 %, saglabājās zems 2013. gadā un sāka atgūties izmeklēšanas periodā. Attiecīgā perioda sākumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, imports no trešām valstīm, kā arī Indijas izcelsmes imports samazinājās atbilstoši patēriņam. Tomēr 2013. gadā, kad patēriņš joprojām bija zems un Savienības ražošanas nozares rentabilitāte bija negatīva, Indijas ražotājiem izdevās ievērojami palielināt gan savu pārdošanas apjomu, gan tirgus daļu. Šāds veiksmīgs Indijas pārdošanas apjoma palielinājums tirgū, kas samazinājās, bija iespējams, īstenojot agresīvu cenu samazināšanas un dempinga praksi. Agresīvā pārdošanas un cenu stratēģija turpinājās izmeklēšanas periodā. Rezultātā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās daudz vairāk nekā patēriņš, un Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 2,5 procentpunktiem, savukārt Indijas ražotāji tajā pašā periodā palielināja savu tirgus daļu par 3,5 procentpunktiem.

(81)

Nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Nodarbinātība un ražīgums

(82)

Nodarbinātības un ražīguma līmenis izmeklēšanas periodā bija līdzīgs kā 2011. gadā. Tomēr faktu, ka nodarbinātība nesamazinājās, var saistīt galvenokārt ar ievērojamo pārdošanas apjoma palielinājumu ārpus Savienības, kā minēts 77. apsvērumā.

(83)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā attiecīgās valsts importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(84)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas būtu nepieciešami, lai novērtētu iespējamā iepriekšējā dempinga ietekmi.

(85)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, vidējo vienības pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Pārdošanas cenas Savienībā

(86)

Vienības vidējās pārdošanas cenas dinamika kopumā atbilda ražošanas izmaksu dinamikai. Minētā cena paaugstinājās 2012. gadā, kad palielinājās ražošanas izmaksas, un no 2013. gada līdz izmeklēšanas periodam tā turpināja samazināties atbilstīgi ražošanas izmaksu samazinājumam. Ražošanas izmaksas samazinājās, galvenokārt tāpēc, ka pazeminājās galvenās izejvielas – dzelzsrūdas un metāllūžņu – cena.

(87)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(88)

Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku paaugstinājās par 4 %. Šis palielinājums bija mazāks nekā kopējais algu palielinājums Savienībā, par ko ziņoja Eurostat.

(89)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, krājumu līmeņa dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Krājumi

(90)

Krājumu līmenis perioda beigās attiecīgajā periodā samazinājās. Krājumu līmeņa samazinājumu izraisa galvenokārt stingrākas prasības attiecībā uz apgrozāmo kapitālu, kuras piemēro Savienības ražošanas nozares vadība.

(91)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(92)

Komisija noteica Savienības ražotāju, kas sadarbojās, rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās no 2,5–3,0 % 2011. gadā līdz 1,5–2,0 % izmeklēšanas periodā un bija negatīva 2012. un 2013. gadā. Lielākā daļa attiecīgā ražojuma ES tika pārdota ar ES ražotāju, kas sadarbojās, tirdzniecības meitasuzņēmumu starpniecību, un tika ņemtas vērā to izmaksas un rentabilitāte.

(93)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju, kas sadarbojās, spēja pašiem finansēt savu darbību. Naudas plūsmas līmenis 2011. gadā un izmeklēšanas periodā bija līdzīgs.

(94)

Ieguldījumu līmenis izmeklēšanas periodā bija lielāks nekā 2011. gadā. Tomēr 2012. un 2013. gadā ieguldījumu līmenis bija daudz zemāks, un palielinājums izmeklēšanas periodā nekompensēja samazinājumu iepriekšējos gados. Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. Ienākums no ieguldījumiem izmeklēšanas periodā bija ievērojami zemāks nekā 2011. gadā.

(95)

Savienības ražošanas nozare zaudēja 2,5 procentpunktu tirgus daļu tirgū, kas samazinās, savukārt tās pārdošanas apjomi Savienības tirgū samazinājās gandrīz par 6,4 %. Jaudas izmantojums saglabājās zems – 53–58 % līmenī – visā attiecīgajā periodā, ietekmējot Savienības ražošanas nozares spēju segt nemainīgās izmaksas. Lai gan Savienības ražošanas nozares rentabilitāte sāka pamazām uzlaboties kopš viszemākā punkta sasniegšanas 2012. gadā, tā izmeklēšanas periodā joprojām bija ļoti zema – 1,5–2,0 % līmenī, daudz zemāka nekā mērķa peļņa. Tajā pašā periodā Indijas imports palielinājās par 22,6 % un tā tirgus daļa pieauga par 3,5 procentpunktiem.

(96)

Citi rādītāji saglabājās salīdzinoši stabili. Tomēr to pasliktināšanos lielā mērā novērsa Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma ievērojams palielinājums ārpus Savienības. Vienīgais rādītājs, attiecībā uz kuru attiecīgajā periodā bija vērojama acīmredzami pozitīva tendence, bija ieguldījumi, kas palielinājās par 20 %. Tomēr 2012. un 2013. gadā ieguldījumu līmenis bija daudz zemāks, un palielinājums izmeklēšanas periodā pat nekompensēja samazinājumu iepriekšējos gados.

(97)

Ņemot vērā ļoti zemo rentabilitāti apvienojumā ar nepārtrauktu pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumu Savienībā, Savienības ražošanas nozarei ir sarežģīts ekonomiskais stāvoklis.

(98)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija provizoriski secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī, vai bija citi zināmie faktori, kas tajā pašā laikā varētu būt izraisījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Komisija nodrošināja, ka iespējamais kaitējums, ko izraisījuši citi faktori, kuri nav saistīti ar importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šādi faktori ir ekonomikas krīze un pieprasījuma samazinājums, imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji un aizstājējražojumu, piemēram, plastmasas cauruļu, radītā konkurence.

(100)

Indijas ražotāju eksportētāju pārdošanas apjoms Savienībā bija gandrīz divreiz lielāks (75 000–85 000) nekā viss pārējais imports kopā (45,8 kt) jau attiecīgā perioda sākumā. Indijas pārdošanas apjoms samazinājās atbilstoši patēriņam 2012. gadā, bet saglabāja aptuveni 10–15 % tirgus daļu. Tomēr 2013. gadā, kad patēriņš joprojām bija zems un Savienības ražošanas nozares rentabilitāte bija negatīva, Indijas ražotājiem izdevās ievērojami palielināt gan savu pārdošanas apjomu, gan tirgus daļu. Šāds veiksmīgs Indijas pārdošanas apjoma palielinājums tirgū, kas samazinās, bija iespējams, īstenojot agresīvu dempinga cenu politiku – Indijas importa cenas samazinājās gadu no gada un 2013. gadā kritās par 6,2 %. Agresīvā cenu politika turpinājās izmeklēšanas periodā. Indijas ražotāju eksportētāju pārdošanas apjoms izmeklēšanas periodā pārsniedza 100 000 tonnu, un to tirgus daļa sasniedza 15–20 %. Tik strauja attīstība bija iespējama, samazinot cenas tā, ka tās bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražotājiem. Cenu samazinājuma līmenis tika noteikts 34 % un 42,4 % apmērā. Lai gan Indijas pārdošanas apjoms un tirgus daļa ievērojami palielinājās, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās daudz vairāk nekā patēriņš – Savienības ražošanas nozare zaudēja 6,4 % pārdošanas apjomu, un tās tirgus daļa samazinājās par 2,5 procentpunktiem.

(101)

Ņemot vērā acīmredzamo laika sakritību starp Savienības ražotāju cenu ievērojamo samazinājumu, ko izraisīja Indijas imports par dempinga cenām, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas zaudējumu, kas radīja ļoti zemu rentabilitāti, tiek secināts, ka imports par dempinga cenām izraisīja situāciju, kurā Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums.

(102)

Attiecīgā ražojuma patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 3,3 %, savukārt Indijas imports tajā pašā laikā palielinājās par 22,6 %. Patēriņa samazinājumu (par 15 % no 2011. gada līdz 2012. gadam) izraisīja galvenokārt ekonomikas krīze un valsts izdevumu samazinājums. Patēriņa samazinājums ir veicinājis kaitējuma radīšanu attiecīgā perioda sākumā un, iespējams, arī 2013. gadā. Tomēr 2013. gadā un jo īpaši izmeklēšanas periodā Indijas imports par dempinga cenām bija galvenais kaitējuma faktors, kas izraisījis lejupēju spiedienu uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā un liedzis atjaunot ilgtspējīgu rentabilitāti.

(103)

Importa apjoma no citām trešām valstīm dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Importa apjoms no trešām valstīm (metriskās tonnas)

(104)

Imports no Indijas veidoja lielāko daļu no visa importa Savienībā (vairāk nekā 70 %) izmeklēšanas periodā. Lai gan Indijas imports attiecīgajā periodā palielinājās vairāk nekā par 22 %, imports no citām valstīm tajā pašā periodā samazinājās vairāk nekā par 20 %. Indijas importa tirgus daļa palielinājās par 2,5 procentpunktiem, savukārt pārējo valstu importa tirgus daļa samazinājās vairāk nekā par vienu procentpunktu. Ņemot vērā zemo importa apjomu no trešām valstīm, kā arī faktu, ka samazinājās gan importa apjoms, gan tā tirgus daļa, nekas neliecina, ka tas ir izraisījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(105)

Ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka viens no Savienības ražotājiem importēja attiecīgo ražojumu no savām ražotnēm Ķīnā, tādējādi radot pats sev kaitējumu. Netika konstatēti pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu. Pārbaudītie pierādījumi apliecina, ka importa apjoms Savienībā no Savienības ražotāja saistītajām ražotnēm Ķīnā bija ļoti mazs. Turklāt imports no Ķīnas attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, un tā tirgus daļa samazinājās vairāk nekā par diviem procentpunktiem, tāpēc ir skaidrs, ka tas nav bijis kaitējuma cēlonis.

(106)

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda:

Savienības ražotāju, kas sadarbojās, eksporta rādītāji

(107)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms ārpus Savienības attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās par 30 %, savukārt vidējā pārdošanas cena saglabājās salīdzinoši stabila. Tāpēc pārdošanas apjoms ārpus Savienības faktiski ir faktors, kas mazina kaitējumu. Ja pārdošanas apjoms ārpus Savienības nebūtu palielinājies, Savienības ražošanas nozarei radītais kaitējums būtu vēl lielāks.

(108)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējumu izraisīja sīvā konkurence, ko radīja aizstājējražojumi, jo īpaši plastmasas caurules (polietilēns (PE), polivinilhlorīds (PVC) un polipropilēns (PP)). Mazāku diametru plastmasas caurules sākotnēji ir daudz lētākas uz vienu vienību. Tomēr, ņemot vērā uzturēšanas izmaksas un ražojuma kalpošanas laiku, attiecīgajam ražojumam ilgtermiņā ir priekšrocības izmaksu ziņā. Plastmasas caurules rada zināmu konkurences spiedienu uz attiecīgo ražojumu, jo īpaši attiecībā uz mazāku diametru caurulēm. Tomēr plastiskās caurules attiecīgajā periodā nezaudēja tirgus daļas par labu plastmasas caurulēm, un dažos gadījumos plastiskajām caurulēm attiecīgajā periodā pat izdevās atgūt zināmu tirgus daļu no plastmasas caurulēm. Tāpēc ir maz ticams, ka plastmasas aizstājējražojumu radītā konkurence varētu būt izraisījusi būtisko kaitējumu attiecīgajā periodā.

(109)

Provizoriski tika noteikta cēloņsakarība starp Savienības ražotājiem izraisīto kaitējumu un importu no attiecīgās valsts par dempinga cenām. Pastāv acīmredzama laika sakritība starp Savienības ražošanas nozares cenu samazinājumu, ko izraisīja imports par dempinga cenām, un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazināšanos ES un ES tirgus daļas samazināšanos. Indijas importa dempinga cenas izmeklēšanas periodā bija par 34 % un 42,4 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Rezultātā ES ražošanas nozares rentabilitāte ir ļoti zema.

(110)

Komisija ir izšķīrusi un nodalījusi visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitējuma, ko izraisījis imports par dempinga cenām. Ekonomikas krīze un pieprasījuma samazinājums ir veicinājuši kaitējuma radīšanu attiecīgā perioda sākumā un, iespējams, arī 2013. gadā. Tomēr, ja nebūtu Savienības ražošanas nozares cenu ievērojamā samazinājuma, ko izraisīja imports par dempinga cenām, ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli noteikti nebūtu bijusi tik liela. Jo īpaši pārdošanas apjoms nebūtu samazinājies tik ļoti, jaudas izmantojums būtu lielāks, un rentabilitāte būtu ilgtspējīgāka. Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka patēriņa samazinājums nepārtrauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(111)

Tika provizoriski secināts, ka arī pārējie identificētie faktori, piemēram, imports no trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji un aizstājējražojumu radītā konkurence, nepārtrauc iepriekš noteikto cēloņsakarību, pat ja ņem vērā to iespējamo kopējo ietekmi.

(112)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir izraisījis imports no Indijas par dempinga cenām un ka pārējie faktori – ne atsevišķi, ne kopā – nepārtrauc šo cēloņsakarību. Kaitējumu veido galvenokārt pārdošanas apjoma samazinājums Savienībā, ES ražošanas nozares tirgus daļas zaudējums, zemais jaudas izmantojuma līmenis un zemā rentabilitāte.

(113)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai antidempinga pasākumu piemērošana būtu pretrunā Savienības interesēm. Tā īpaši apsvēra vajadzību likvidēt zaudējumus radošā dempinga izkropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, izplatītāju un tiešo lietotāju, piemēram, ūdensapgādes, notekūdeņu novadīšanas un apūdeņošanas pakalpojumu sniedzēju, intereses.

(114)

Savienības ražošanas nozares ražotnes atrodas Francijā, Vācijā, Spānijā un Austrijā. Savienības ražošanas nozare attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā tieši nodarbināja vairāk nekā 2 400 darbinieku. Divi no trim ražotājiem sadarbojās izmeklēšanā. Ražotājs, kas nesadarbojās, neiebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā pierādīts iepriekš, abiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, tika radīts būtisks kaitējums, un tos negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām.

(115)

Paredzams, ka pagaidu antidempinga maksājumu piemērošana atjaunos taisnīgas tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū un ļaus Savienības ražotājiem palielināt to pārdošanas apjomu un zemo jaudas izmantojumu. Tādējādi Savienības ražošanas nozares rentabilitāte uzlabosies līdz līmenim, ko uzskata par nepieciešamu šai kapitālietilpīgajai nozarei, un tiks novērsta darbavietu zaudēšana. Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa turpmāka pasliktināšanās.

(116)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka antidempinga maksājumu piemērošana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(117)

Paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos nepieteicās neviens nesaistīts importētājs. Pieteicās daudzi izplatītāji, kas izteica savu viedokli. Tomēr ļoti nedaudzi no viņiem iesniedza vairāk argumentētus datus, kas ļautu veikt padziļinātu analīzi. Tikai daži tiešie lietotāji piedalījās izmeklēšanā.

(118)

Vairākas ieinteresētās personas (galvenokārt Savienības ražošanas nozares ražojumu izplatītāji un metālrūpniecības nozares darbinieki) atbalstīja izmeklēšanu, pieprasot atjaunot godīgu konkurenci, paužot nožēlu par Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un apgalvojot, ka maksājumu nepiemērošanas gadījumā Savienības ražošanas jauda izzustu un Savienībā tiktu zaudētas darbavietas.

(119)

No Indijas importētā attiecīgā ražojuma izplatītāji, kā arī vairāki tiešie lietotāji, t. i., ūdensapgādes, notekūdeņu novadīšanas un apūdeņošanas pakalpojumu sniedzēji, iebilda pret pasākumu piemērošanu. Tie pauda bažas, ka SG PAM grupa iegūtu kvazimonopola stāvokli Savienības tirgū, ja Indijas imports tiktu samazināts pasākumu piemērošanas dēļ, kā rezultātā paaugstinātos cenas. SG PAM grupai ir ļoti ietekmīgs stāvoklis Savienības tirgū. Tomēr ir vairāki faktori, kas kaitē tās ietekmei tirgū. Pirmkārt, ir divi citi Savienības ražotāji, kam ir jaudas pārpalikums un kas var nodrošināt efektīvu konkurenci gadījumā, ja SG PAM cenas kļūst pārmērīgi augstas.

(120)

Otrkārt, ir vairāki ražotāji trešās valstīs (Ķīnā, Turcijā, Krievijā un Šveicē), kas jau pārdod ražojumus ES tirgū. To pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā bija zemi un samazinājās. Tomēr izskatās, ka galvenais iemesls, kāpēc samazinājās citu importētāju pārdošanas apjomi, ir Indijas ražotāju radīta agresīva konkurence. Indijas dempinga cenas bija daudz zemākas par visu pārējo lielāko importētājvalstu (izņemot Krieviju) cenām. Ja Savienības ražošanas nozare vienpusēji paaugstina cenas, imports no citām valstīm var palielināties īsā līdz vidēji ilgā termiņā, ņemot vērā, ka jau tagad ir minēto eksportētāju klātbūtne Savienībā.

Vidējā importa cena EUR

(121)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu piemērošana Indijas izcelsmes plastisko dzelzs cauruļu importam nav Savienības interesēs. Tomēr galīgajā posmā Komisija turpinās pārbaudīt iespējamo ietekmi uz konkurenci Savienības tirgū, pamatojoties uz papildu informāciju, kas iesniedzama.

(122)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisa imports par dempinga cenām.

(123)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija vispirms izanalizēja maksājuma apjomu, kas nepieciešams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(124)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt ražošanas izmaksas un no līdzīgā ražojuma pārdošanas Savienības tirgū gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare savā tirgū varētu pienācīgi gūt parastos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(125)

Sūdzībā ir apgalvots, ka ražošanas nozare paredz, ka rentabilitāte pārsniegtu 12 %, ja nebūtu importa par dempinga cenām, jo tā sasniedza šādu rentabilitātes līmeni gados pirms attiecīgā perioda. Jāņem vērā, ka gados pirms attiecīgā perioda Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms bija īpaši augsts, pateicoties ekonomikas uzplaukumam 2007.–2008. gadā un Savienības valstu valdību fiskālo stimulu izdevumiem, lai mazinātu ekonomikas krīzes sekas 2009. gadā. Tāpēc minētos gadus nevar uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka divciparu rentabilitāti pamato augstais pētniecības un izstrādes izdevumu līmenis. Izmeklēšanā tika konstatēts maz pierādījumu par intensīvu pētniecības un izstrādes darbību – Savienības ražotājam, kas pētniecībai un izstrādei tērēja visvairāk, pētniecības un izstrādes izdevumi veidoja mazāk nekā 2 % no apgrozījuma 2011. gadā un pat vēl mazāk izmeklēšanas periodā.

(126)

Iepriekšējos izmeklēšanas procesos, kas attiecās uz līdzīgiem ražojumiem, proti, konkrētām nerūsējošā tērauda bezšuvju caurulēm un caurulītēm (5) un konkrētām metinātām dzelzs vai neleģēta tērauda caurulēm un cauruļvadiem (6), tika atzīts, ka 5 % peļņas normu var uzskatīt par atbilstošu līmeni, ko Savienības ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radošā dempinga. Plastiskā čuguna caurules un caurulītes daudzējādā ziņā ir līdzīgas bezšuvju tērauda caurulēm un metinātām dzelzs un neleģēta tērauda caurulēm – dzelzs kā izejviela veido lielāko daļu to ražošanas izmaksu, un minētās caurules var arī izmantot ūdens transportēšanai. Tāpēc ir provizoriski atzīts, ka 5 % rentabilitātes norma ir pamatota arī attiecībā uz plastisko cauruļu ražošanas nozari.

(127)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas tika noteikta, lai aprēķinātu cenu starpību, ar Savienības ražotāju, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(128)

Būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi Indijas izcelsmes plastiskā čuguna (saukta arī par čugunu ar lodveida grafītu) cauruļu un caurulīšu importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām. Maksājumu summa būtu jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(129)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šādas:

(130)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļoja izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes piemēro tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī, t. i., Indijā, un kuru ražojušas minētās juridiskās personas. Uz importēto attiecīgo ražojumu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp tiesību subjektiem, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Tam nepiemēro individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(131)

Uzņēmums var pieprasīt, lai tiek piemērotas minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja tas vēlāk maina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (7). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības gūt labumu no tam piemērojamās maksājuma likmes, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(132)

Lai mazinātu pasākumu apiešanas riskus, kas saistīti ar maksājuma likmju lielo atšķirību, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs rēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(133)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts “visiem pārējiem uzņēmumiem”, jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neeksportēja uz Savienību.

(134)

Pienācīgas pārvaldības labad Komisija konkrētā termiņā aicinās ieinteresētās personas sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(135)

Secinājumi attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas galīgajā posmā,

a)

pieprasīt, lai tām izpauž būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem pieņemta šī regula;

b)

iesniegt Komisijā rakstiskas piezīmes; un

c)

pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.