11.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 212/7


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2015/1375

(2015. gada 10. augusts),

ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām trihinellas pārbaudēm gaļā

(kodificēta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (1), un jo īpaši tās 18. panta 9. un 10. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 2075/2005 (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (4), Regula (EK) Nr. 854/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (5) nosaka veselības noteikumus un prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku un nepieciešamo oficiālo kontroli.

(3)

Papildus šiem noteikumiem ir jāizstrādā sīkāki noteikumi attiecībā uz trihinellām. Mājas cūku, mežacūku, zirgu un citu sugu dzīvnieku gaļa var būt invadēta ar trihinellas ģints nematodēm. Ar trihinellām invadētas gaļas lietošana pārtikā cilvēkiem var izraisīt nopietnu saslimšanu. Ir jāievieš pasākumi, lai novērstu cilvēku saslimšanu, ko izraisa ar trihinellām invadēta gaļa.

(4)

Šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par paraugu ņemšanu no tādu sugu dzīvnieku liemeņiem, kas ir uzņēmīgas pret trihinellu infekciju, par novietņu un nodalījumu statusa noteikšanu, kā arī nosacījumi gaļas importam Savienībā. Tajā būtu jāparedz arī standartmetodes un tām līdzvērtīgas metodes, ar ko nosaka trihinellu klātbūtni liemeņu paraugos.

(5)

Lai atvieglotu izciršanas vietu darbību, noteikums, kas atļauj, ievērojot konkrētus nosacījumus, izcirst mājas cūku liemeņus līdz trihinellu pārbaudes rezultātu saņemšanai, ar tādiem pašiem nosacījumiem būtu jāpiemēro arī attiecībā uz zirgiem.

(6)

2001. gada 22. novembrī Veterināro pasākumu zinātniskā komisija attiecībā uz sabiedrības veselību pieņēma atzinumu par trihinelozi, epidemioloģiju, noteikšanas metodēm un ar trihinellām neinvadētas cūkgaļas ražošanu. 2004. gada 1. decembrī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Bioloģiskā apdraudējuma zinātnes ekspertu grupa (Biohaz) pieņēma atzinumu par saldēšanas metodēm un to piemērotību, lai ļautu pārtikā lietot ar trihinellu vai Cysticercus invadētu gaļu. 2005. gada 9. un 10. martāBiohaz pieņēma atzinumu par kauto dzīvnieku atkārtotas pārbaudes riska novērtējumu vietās ar zemu trihinellu izplatību.

(7)

EFSA2011. gada 3. oktobrī pieņēma zinātnisku atzinumu par sabiedrības veselības apdraudējumiem, uz ko jāorientē gaļas (cūkgaļas) pārbaudes (6). Minētajā atzinumā EFSA norādīja, ka attiecībā uz cūkgaļas lietošanu pārtikā trihinellas sabiedrības veselībai rada vidēju risku, un secināja, ka attiecībā uz bioloģisko apdraudējumu pārbaudes metodēm vienīgais veids, kā nodrošināt galveno apdraudējumu rezultatīvu kontroli, ir cūkas liemeņa nekaitīguma garantija, kas būtu saistīta ar vairākiem profilaktiskiem pasākumiem un kontrolēm, ko integrēti izmantotu gan saimniecībā, gan kautuvē.

(8)

EFSA attiecībā uz trihinellām apzināja vairākus epidemioloģiskus rādītājus. Atkarībā no nolūka un no valsts epidemioloģiskās situācijas šos rādītājus var izmantot valsts, reģiona, kautuves vai saimniecības līmenī.

(9)

EFSA atzīst, ka Savienībā mēdz būt sastopamas trihinellas, galvenokārt brīvi klaiņojošām cūkām un piemājas saimniecību cūkām. EFSA ir konstatējusi arī, ka vienīgais un galvenais riska faktors attiecībā uz inficēšanos ar trihinellām ir audzēšanas sistēmas veids. Turklāt ir pieejami dati, kas liecina, ka oficiāli atzītos un kontrolētos turēšanas apstākļos trihinellu infekcijas risks cūkām ir niecīgs.

(10)

Starptautiskā kontekstā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) valstīm vai reģioniem niecīga riska statusu vairs neatzīst. Tā vietā šāda statusa atzīšanu attiecina uz nodalījumiem, kuros ir viena vai vairākas novietnes, kas piemēro īpašus kontrolētus turēšanas apstākļus.

(11)

Lai nostiprinātu faktiskajiem sabiedrības veselības riskiem atbilstošu kontroles sistēmu, būtu jāparedz kautuvēs piemērojamie trihinellu riska mazināšanas pasākumi, arī importa nosacījumi, un valstu, reģionu vai novietņu trihinellu infekcijas statusa noteikšanas nosacījumi, ņemot vērā arī starptautiskos standartus.

(12)

2011. gadā Beļģija un Dānija paziņoja par niecīgu trihinellu infekcijas risku savā teritorijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2075/2005. Taču šādu niecīga riska statusu valstij vai reģionam vairs neatzīst. Tomēr Beļģijas un Dānijas saimniecībām un nodalījumiem, kas ievēro kontrolētus turēšanas apstākļus 2014. gada 1. jūnijā, būtu jāatļauj šādām novietnēm un nodalījumiem piemērot atkāpi bez papildu nosacījumiem, piemēram, papildu prasībām, ko kompetentā iestāde izvirza pēc oficiāla atzinuma piešķiršanas.

(13)

Būtu jāparedz prasība operatoriem nodrošināt, ka nobeigušos dzīvniekus bez liekas kavēšanās savāc, identificē un transportē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (7) 21. un 22. pantu un Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (8) VIII pielikumu.

(14)

Cilvēkiem konstatēto trihinellu (svešu un vietējas izcelsmes) invāzijas gadījumu skaits, arī epidemioloģiski dati, būtu jāpaziņo saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2000/96/EK (9).

(15)

Lai dalībvalstis kaušanas laikā varētu piemērot attiecīgo trihinellu pārbaudes režīmu un lai netiktu apdraudēts vaislai vai ražošanai paredzētu cūku galamērķa novietnes statuss, valsts pilnvarotam veterinārārstam informācija par oficiālu atzinumu izcelsmes novietnei, kas piemēro kontrolētus turēšanas apstākļus, būtu jāiekļauj dzīvnieku veselības sertifikātos, kas paredzēti Padomes Direktīvā 64/432/EEK (10) attiecībā uz Savienības iekšējo tirdzniecību ar cūkām un Komisijas Regulā (ES) Nr. 206/2010 (11) attiecībā uz mājas cūku importu Savienībā no trešām valstīm.

(16)

Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu, trešās valstis, kas eksportē mājas cūkas vai to gaļu, būtu jānorāda attiecīgajos tiesību aktos par importa nosacījumiem, ja tās izmanto attiecīgās atkāpes attiecībā uz trihinellu paraugu ņemšanu no mājas cūkām un ja novietnes vai nodalījumi ir oficiāli atzīti par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājiem.

(17)

Sabiedrības veselības apliecinājums par trihinellu pārbaudi būtu jāiekļauj veterinārajos sertifikātos, kas pievienoti svaigai gaļai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 206/2010, gaļas izstrādājumiem saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2000/572/EK (12) un gaļas produktiem saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/777/EK (13).

(18)

Trihinellu noteikšanai svaigā gaļā ir apstiprinātas vairākas metodes. Metode, kas ietver kopparaugu hidrolīzi ar magnētiskā maisītāja izmantošanu, tiek ieteikta kā visuzticamākā metode ikdienas lietošanai. Parazītu analīzes veikšanai ņemtā parauga daudzumu ir jāpalielina, ja paraugu nevar paņemt vietā, kur parazītiem ir sevišķa tieksme koncentrēties, un ja dzīvnieka suga vai tips ir par pamatu uzskatīt, ka invāzijas risks ir augstāks. Trihinelloskopijas pārbaudē nevar noteikt neiekapsulētas trihinellu sugas, kas invadē mājdzīvniekus, meža dzīvniekus, kā arī cilvēkus, un tā nav uzskatāma par piemērotu pārbaudes metodi. Citas metodes, piemēram, seroloģiskie testi, var būt noderīgi monitoringa mērķiem, ja šādus testus ir apstiprinājusi ES references laboratorija, ko nozīmējusi Komisija. Seroloģiskie testi nav piemēroti trihinellu invāzijas noteikšanai atsevišķiem dzīvniekiem, kas paredzēti pārtikas ražošanai.

(19)

Privāti uzņēmumi ir sākuši ražot jaunus aparātus trihinellas pārbaudei, izmantojot hidrolīzes metodi, kas ir līdzvērtīga standartmetodei. Saskaņā ar šādu notikumu attīstību, Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2008. gada 16. decembra sanāksmē vienprātīgi pieņēma pamatnostādnes jaunu trihinellas pārbaudes aparātu ar hidrolīzes metodi apstiprināšanai.

(20)

Saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm, 2010. gadā jauna aparāta metodi trihinellas pārbaudei mājas cūkām apstiprina ES references laboratorija attiecībā uz parazītiem ar kodu Nr. EURLP_D_001/2011 (14).

(21)

Gaļas saldēšana īpašos apstākļos var iznīcināt gaļā esošos parazītus, bet dažas trihinellu sugas, kas sastopamas medījumu gaļā un zirgiem, ir sala noturīgas pat tad, ja saldēšanu veic ieteiktajās temperatūras un laika kombinācijās.

(22)

Regulāra mājas cūku, mežacūku, zirgu un lapsu un citu uzņēmīgo dzīvnieku pārbaude ir svarīga slimības izplatības izmaiņu novērtējumam. Šādas uzraudzības rezultāti norādāmi ikgadējā ziņojumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/99/EK (15).

(23)

Saskaņā ar šo regulu parasti mājas cūku gaļu nedrīkst izvest no kautuvēm, līdz oficiālajam veterinārārstam nav paziņoti trihinellas slimības pārbaužu rezultāti. Tomēr ir piemēroti atļaut, ievērojot īpašus stingrus nosacījumus, ir atļauts piemērot veselības marķējumu un atļaut gaļas transportu, pirms zināmi rezultāti. Šādos apstākļos ir būtiski, lai kompetentā iestāde pārbaudītu, ka tiek garantēta izlaistās gaļas pilnīga izsekojamība.

(24)

Regula (EK) Nr. 853/2004 neattiecas uz savvaļas medījumiem vai medījumu gaļu, ko piegādā tieši gala patērētājam vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas piegādā tieši gala patērētājam. Tāpēc katrai dalībvalstij jāpieņem valsts mēroga pasākumi, ar kuru palīdzību var samazināt risku, ka ar trihinellām invadēta mežacūkas gaļa varētu sasniegt gala patērētāju.

(25)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOSACĪJUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

1)

“trihinellas” ir visas nematodes, kas pieder pie Trichinella dzimtas sugām;

2)

“kontrolēti turēšanas apstākļi” ir lopkopības režīms, kurā cūkas visu laiku tur apstākļos, ko attiecībā uz barošanu un turēšanu kontrolē pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks;

3)

“nodalījums” ir tādu novietņu grupa, kurās tiek piemēroti kontrolēti turēšanas apstākļi. Visas novietnes, kas kādā dalībvalstī piemēro kontrolētus turēšanas apstākļus, var uzskatīt par vienu nodalījumu.

II NODAĻA

KOMPETENTO IESTĀŽU UN PĀRTIKAS APRITĒ IESAISTĪTO TIRGUS DALĪBNIEKU SAISTĪBAS

2. pants

Paraugu ņemšana no liemeņiem

1.   Pēckaušanas veterinārajā pārbaudē kautuvēs no mājas cūku liemeņiem ņem paraugus, ievērojot šādus noteikumus:

a)

no visām novietnēm, kas oficiāli atzītas par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām, uz trihinellām pārbauda visus vaislas sivēnmāšu un kuiļu liemeņus vai vismaz 10 % to dzīvnieku liemeņu, ko šī novietne katru gadu sūta kaušanai;

b)

uz trihinellām sistemātiski pārbauda visus liemeņus no novietnēm, kas nav oficiāli atzītas par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām.

Paraugu ņem no katra liemeņa un pārbauda uz trihinellām kompetentās iestādes ieceltā laboratorijā ar vienu no šādām noteikšanas metodēm:

a)

I pielikuma I nodaļā minētā noteikšanas standartmetode; vai

b)

I pielikuma II nodaļā minētā līdzvērtīgā noteikšanas metode.

2.   Kautuvēs vai medījumu apstrādes uzņēmumos pēckaušanas pārbaudēs sistemātiski ņem paraugus no zirgu, mežacūku un citu pret trihinellu invāzijām uzņēmīgu sugu mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku liemeņiem.

Paraugu ņem no katra liemeņa un pārbauda saskaņā ar I un III pielikumu kompetentās iestādes ieceltā laboratorijā.

3.   Kamēr nav saņemti trihinellu pārbaudes rezultāti un ja pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks garantē pilnīgu izsekojamību, mājas cūku un zirgu liemeņus kautuvē vai gaļas sadalīšanas uzņēmumā, kas atrodas tajās pašās telpās, var sadalīt ne vairāk kā sešās daļās.

Atkāpjoties no pirmās daļas un kompetentajai iestādei to atļaujot, šādus liemeņus var sadalīt gaļas sadalīšanas uzņēmumā, kas ir saistīts ar kautuvi vai atrodas atsevišķi no tās, ja:

a)

procedūru uzrauga kompetentā iestāde;

b)

liemenis vai tā daļas ir paredzētas tikai vienam gaļas sadalīšanas uzņēmumam;

c)

gaļas sadalīšanas uzņēmums atrodas dalībvalsts teritorijā; un

d)

pozitīva rezultāta gadījumā visas liemeņa daļas tiek atzītas par nederīgām lietošanai pārtikā.

3. pants

Atkāpes

1.   Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta, atbrīvojumus no pārbaudes uz trihinellām nosaka attiecībā uz mājas cūkas gaļu, kas saskaņā ar II pielikumu bijusi saldēta kompetentās iestādes uzraudzībā.

2.   Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta atbrīvojumus no pārbaudes uz trihinellām nosaka attiecībā uz tādu mājas cūku liemeņiem un gaļu, kas jaunākas par piecām nedēļām un nav atšķirtas no sivēnmātēm.

3.   Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta, atbrīvojumus no pārbaudēm uz trihinellām var noteikt attiecībā uz tādu mājas cūku liemeņiem un gaļu, kas ir no novietnes vai nodalījuma, par kuru oficiāli atzīts, ka tas piemēro kontrolētus turēšanas apstākļus saskaņā ar IV pielikumu, ja:

a)

dalībvalstī pēdējo trīs gadu laikā mājas cūkām, kas turētas novietnēs, kuras oficiāli atzītas par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām, nav atklāta vietējas izcelsmes trihinellu invāzija, un šajā laikā ir pastāvīgi veikta testēšana saskaņā ar 2. pantu; vai

b)

vēsturiski dati par pastāvīgo testēšanu, kas veikta nokauto cūku populācijai, ar vismaz 95 % ticamību liecina, ka trihinellu izplatība attiecīgajā populācijā nepārsniedz vienu gadījumu uz miljonu; vai

c)

kontrolētus turēšanas apstākļu piemērotājas novietnes atrodas Beļģijā vai Dānijā.

4.   Ja dalībvalsts īsteno 3. punktā paredzēto atkāpi, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā un iesniedz Komisijai ikgadēju ziņojumu, kurā ietverta IV pielikuma II nodaļā minētā informācija. Komisija savā vietnē publicē atkāpes izmantotāju dalībvalstu sarakstu.

Ja dalībvalsts minēto ikgadējo ziņojumu neiesniedz vai tas šā panta mērķiem nav uzskatāms par apmierinošu, attiecīgajai dalībvalstij atkāpi vairs nepiešķir.

4. pants

Trihinellu pārbaude un veselības marķējuma piemērošana

1.   Šīs regulas 2. pantā minētos liemeņus vai to daļas, izņemot tos, kas minēti 2. panta 3. punkta otrajā daļā, nedrīkst izvest no telpām, pirms tiek noteikts, ka pārbaudes rezultāti uz trihinellām ir negatīvi.

Līdzīgi citas dzīvnieka daļas, kuras paredzētas lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barošanai un kurās ir šķērssvītrotās muskuļu šķiedras, nedrīkst izvest no telpām, pirms tiek noteikts, ka pārbaudes rezultāti uz trihinellām ir negatīvi.

2.   Dzīvnieku atkritumus un dzīvnieku blakusproduktus, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un kuros nav šķērssvītrotās muskuļu šķiedras, drīkst izvest no telpām, pirms tiek saņemti pārbaudes rezultāti uz trihinellām.

Tomēr kompetentā iestāde var pieprasīt pārbaudes uz trihinellām vai dzīvnieku blakusproduktu iepriekšēju apstrādi, pirms tiek dota atļauja to izvešanai no telpām.

3.   Ja kautuvē ir ieviesta procedūra, lai nodrošinātu, ka neviena pārbaudīto liemeņu daļa netiek izvesta no telpām, pirms tiek noteikts, ka trihinellas pārbaudes rezultāti ir negatīvi un procedūru ir oficiāli apstiprinājusi kompetentā iestāde, vai ja ir spēkā 2. panta 3. punkta otrajā daļā noteiktā atkāpe, var piemērot Regulas (EK) Nr. 854/2004 5. panta 2. punktā noteikto veselības marķējumu, pirms pieejami trihinellas pārbaudes rezultāti.

5. pants

Apmācība

Kompetentā iestāde nodrošina, ka visiem strādājošajiem, kas iesaistīti paraugu pārbaudē, lai noteiktu trihinellu invāziju, ir jābūt attiecīgi apmācītiem un tiem jāpiedalās:

a)

trihinellu noteikšanas testu kvalitātes pārbaudes programmā; un

b)

laboratorijā veikto testēšanas, uzskaites un analīzes procedūru regulārā novērtēšanā.

6. pants

Noteikšanas metodes

1.   I pielikuma I un II nodaļā izklāstītās noteikšanas metodes pielietojamas, lai pārbaudītu 2. pantā minētos paraugus ja ir pamats aizdomām par invāziju ar trihinellām.

2.   Visi paraugi ar pozitīvu rezultātu nosūtāmi valsts vai ES references laboratorijai, lai noteiktu klātesošās trihinellu sugas.

7. pants

Ārkārtas rīcības plāni

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāparedz ārkārtas rīcības plāns, nosakot visas darbības, kas veicamas, ja 2. pantā minēto paraugu pārbaudes rezultāti uz trihinellām ir pozitīvi. Šādā plānā jāparedz:

a)

izcelsmes izsekošana invadētajiem liemeņiem un liemeņu daļām, kas satur muskuļu šķiedras;

b)

pasākumi rīcībai ar invadētajiem liemeņiem un to daļām;

c)

invāzijas avota un izplatības starp savvaļas dzīvniekiem izmeklēšana;

d)

jebkuri pasākumi, kas veicami mazumtirdzniecības vai patērētāju līmenī;

e)

pasākumi, kas veicami, ja invadētos liemeņus nevar identificēt kautuvē;

f)

klātesošo trihinellu sugu noteikšana.

8. pants

Novietņu oficiāla atzīšana par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām

1.   Šajā regulā kompetentā iestāde IV pielikuma prasību izpildes gadījumā novietni vai nodalījumu var oficiāli atzīt par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotāju.

2.   Novietnes vai nodalījums, kas 2014. gada 1. jūnijā Beļģijā vai Dānijā piemēro kontrolētus turēšanas apstākļus saskaņā ar 3. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ir oficiāli atzīstami par tādiem, kas piemēro kontrolētus turēšanas apstākļus, kā norādīts sarakstā IV pielikumā.

9. pants

Informēšanas pienākums, kas attiecas uz pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem

Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki no novietnēm, kuras oficiāli atzītas par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām, kompetento iestādi informē par jebkādām IV pielikuma prasībām, kas vairs netiek pildītas, vai par jebkādām maiņām, kas var ietekmēt minēto novietņu statusu attiecībā uz trihinellām.

10. pants

Revīzija novietnēs, kas oficiāli atzītas par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām

Kompetentā iestāde nodrošina regulāras revīzijas novietnēs, kas oficiāli atzītas par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām.

Revīziju biežums atkarīgs no riska novērtējuma, kurā ņemti vērā vēsturiskie dati par slimību, tās izplatība, agrāki konstatējumi, ģeogrāfiskā teritorija, vietējie uzņēmīgie savvaļas dzīvnieki, lopkopības prakse, veterinārā uzraudzība un saimnieka kompetence.

Kompetentā iestāde pārbauda, vai mājas cūkas no šīm novietnēm tiek pārbaudītas saskaņā ar 2. panta 1. punktu.

11. pants

Pārraudzības programmas

Lai pārbaudītu, vai attiecīgā populācijā tiešām nav trihinellu, kompetentā iestāde var īstenot pārraudzības programmu, kas aptver mājas cūku populāciju no tādas novietnes vai nodalījuma, kurš oficiāli atzīts par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotāju.

Pārraudzības programmā paredz pārbaužu biežumu, pārbaudāmo dzīvnieku skaitu un paraugu ņemšanas plānu. Šādām vajadzībām gaļas paraugus ņem un parazīta trihinellas klātbūtni tajos pārbauda saskaņā ar I pielikuma I vai II nodaļu.

Ja ES references laboratorija ir validējusi piemērotu testu, pārraudzības programmā kā papildu līdzekli var ietvert seroloģiskas metodes.

12. pants

Atsaukums attiecībā uz novietnēm, kas oficiāli atzītas par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām

1.   Ja saskaņā ar 10. pantu veikto revīziju rezultāti liecina, ka IV pielikuma prasības vairs netiek pildītas, kompetentā iestāde novietnes oficiālo atzinumu tūlīt atsauc.

2.   Ja mājas cūkām no novietnes, kas oficiāli atzīta par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotāju, testēšanā uz trihinellām rezultāts ir pozitīvs, kompetentā iestāde tūlīt:

a)

atsauc novietnes oficiālo atzinumu;

b)

kaušanas brīdī pārbauda visas minētajai novietnei piederīgās mājas cūkas;

c)

atrod un testē visus vaislai paredzētos dzīvniekus, kas novietnē ievesti, un, ja iespējams, visus, kas no tās izvesti vismaz sešu mēnešu laikā pirms pozitīvās atrades; šim nolūkam ņem gaļas paraugus un ar I pielikuma I un II nodaļā aprakstītajām noteikšanas metodēm pārbauda, vai tajos nav parazīta trihinellas;

d)

attiecīgā gadījumā iespējami pārbauda, kā ir izplatījusies parazītu invāzija, kas izcēlusies, izplatot tādu mājas cūku gaļu, kuras nokautas laikā pirms pozitīvās atrades;

e)

informē Komisiju un citas dalībvalstis;

f)

attiecīgā gadījumā sāk epidemioloģisku izmeklēšanu, lai noskaidrotu invāzijas cēloni;

g)

ja kādu invadētu liemeni kautuvē nav iespējams identificēt, veic attiecīgus pasākumus, arī:

i)

aizdomas raisošo liemeņu testēšanai ņem lielāku gaļas paraugu izlasi; vai

ii)

paziņo, ka invadētie liemeņi nav derīgi pārtikai;

iii)

veic attiecīgus pasākumus, lai aizdomas raisošus liemeņus vai to daļas un liemeņus ar pozitīviem testa rezultātiem likvidētu.

3.   Pēc atzinuma atsaukšanas novietni par brīvu no trihinellām no jauna var atzīt tad, kad apzinātās problēmas ir novērstas un kad atbilstoši kompetentās iestādes prasībām ir izpildītas IV pielikuma prasības.

4.   Ja pārbaudē konstatē neatbilstību 9. pantam vai pozitīvus rezultātus, kas gūti nodalījuma novietnes testēšanā, attiecīgo novietni no nodalījuma izslēdz līdz brīdim, kad ir atjaunota atbilstība.

III NODAĻA

IMPORTS

13. pants

Veselības prasības attiecībā uz importēšanu

1.   No dzīvnieku – trihinellas iespējamu pārnēsātāju – sugām iegūtu gaļu, kas satur šķērssvītrotos muskuļus, Savienībā var importēt tikai tad, ja trešā valstī, kurā dzīvnieki nokauti, pirms eksportēšanas ir veikta trihinellu pārbaude saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi 2. vai 3. panta nosacījumiem.

2.   Trešā valsts var piemērot 3. panta 2. un 3. punktā paredzētās atkāpes tikai tad, ja tā ir informējusi Komisiju par šo atkāpju piemērošanu un ja tā šim nolūkam ir iekļauta:

i)

Regulas (ES) Nr. 206/2010 I pielikuma 1. daļā attiecībā uz dzīvu mājas cūku importu;

ii)

Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā attiecībā uz mājas cūku svaigas gaļas importu; vai

iii)

Lēmuma 2007/777/EK II pielikuma 2. daļā attiecībā uz tādu gaļas produktu importu, ko ražo vienīgi no mājas cūku gaļas vai to gaļas produktiem.

14. pants

Dokumenti

1.   Direktīvas 64/432/EEK F pielikumā noteiktajam 2. paraugam atbilstošajā tāda veselības sertifikāta paraugā, kas paredzēts Savienības iekšējai tirdzniecībai ar dzīvām mājas cūkām, valsts pilnvarotais veterinārārsts ietver informāciju par oficiālu atzinumu izcelsmes novietnei, kas atzīta par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotāju, kā paredzēts šīs regulas 8. pantā.

2.   Regulas (ES) Nr. 206/2010 I pielikuma 2. daļā noteiktajiem paraugiem “POR-X” un “POR-Y” atbilstošajā tāda veselības sertifikāta paraugā, kas paredzēts mājas cūku importam Savienībā, valsts pilnvarotais veterinārārsts iekļauj informāciju par trešās valsts kompetentās iestādes oficiālu atzinumu izcelsmes novietnei, kas piemēro kontrolētus turēšanas apstākļus, kuri līdzvērtīgi tiem, kas paredzēti šīs regulas IV pielikumā.

3.   Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 2. daļā noteiktajiem paraugiem “POR” atbilstošajā veterinārajā sertifikātā, ko pievieno gaļas sūtījumiem, kas paredzēti importam Savienībā no trešām valstīm, valsts pilnvarotais veterinārārsts ietver sabiedrības veselības apliecinājumu par pārbaudi uz trihinellām, kas saskaņā ar šīs regulas 13. pantu veikta trešā valstī, kas ir gaļas izcelsmes valsts.

4.   Lēmuma 2000/572/EK II pielikumā noteiktajam paraugam atbilstošajā dzīvnieku un sabiedrības veselības sertifikātā, ko pievieno gaļas sūtījumiem, kas paredzēti importam Savienībā no trešām valstīm, valsts pilnvarotais veterinārārsts ietver sabiedrības veselības apliecinājumu par pārbaudi uz trihinellām, kas saskaņā ar šīs regulas 13. pantu veikta trešā valstī, kas ir gaļas izcelsmes valsts.

5.   Lēmuma 2007/777/EK III pielikumā noteiktajam paraugam atbilstošajā dzīvnieku un sabiedrības veselības sertifikātā, ko pievieno konkrētu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu sūtījumiem, kas paredzēti importam Savienībā no trešām valstīm, valsts pilnvarotais veterinārārsts ietver sabiedrības veselības apliecinājumu par pārbaudi uz trihinellām, kas saskaņā ar šīs regulas 13. pantu veikta trešā valstī, kas ir gaļas izcelsmes valsts.

IV NODAĻA

ATCELŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2075/2005 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas VI pielikumā.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2015. gada 10. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

(2)  Komisijas 2005. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2075/2005, ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā (OV L 338, 22.12.2005., 60. lpp.).

(3)  Sk. V pielikumu.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(6)  EFSA Journal 2011; 9(10):2351(198 lpp.), publicēts 2011. gada 3. oktobrī.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(8)  Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).

(9)  Komisijas 1999. gada 22. decembra Lēmums 2000/96/EK par infekcijas slimībām, uz kurām pakāpeniski attiecinās Kopienas tīklu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2119/98/EK (OV L 28, 3.2.2000., 50. lpp.).

(10)  Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV 121, 29.7.1964., 1977. lpp.).

(11)  Komisijas 2010. gada 12. marta Regula (ES) Nr. 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.).

(12)  Komisijas 2000. gada 8. septembra Lēmums 2000/572/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības nosacījumus un veterināro sertifikāciju gaļas izstrādājumu ievešanai Kopienā no trešām valstīm (OV L 240, 23.9.2000., 19. lpp.).

(13)  Komisijas 2007. gada 29. novembra Lēmums 2007/777/EK, ar kuru paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības un sertifikātu paraugus tādu gaļas produktu un apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu importam no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un ar kuru atceļ Lēmumu 2005/432/EK (OV L 312, 30.11.2007., 49. lpp.).

(14)  http://www.iss.it/crlp/index.php

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīva 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.).


I PIELIKUMS

Noteikšanas metodes

I NODAĻA

NOTEIKŠANAS STANDARTMETODE

Metode, kas ietver kopparaugu hidrolīzi ar magnētiska maisītāja izmantošanu

1.   Aparatūra un reaģenti

a)

Nazis vai šķēres un pincete paraugu ņemšanai.

b)

50 laukumiņos sadalītas planšetes, lai katrā varētu novietot apmēram 2 g gaļas, vai citi rīki, kas nodrošina līdzvērtīgu iespēju noteikt konkrēto paraugu.

c)

Homogenizators ar asu griešanas asmeni. Ja paraugi ir lielāki par 3 g, jāizmanto gaļas mašīna ar 2 līdz 4 mm caurumiem vai šķēres. Ja gaļa vai mēle ir saldēta (pēc virsējās kārtas atdalīšanas, kuru nevar hidrolizēt), ir nepieciešama gaļasmašīna un parauga lielums ir ievērojami jāpalielina.

d)

Magnētiskie maisītāji ar termostatiski kontrolētu sildīšanas plati un ar teflonu pārklātām, aptuveni 5 cm garām maisīšanas nūjiņām.

e)

Koniskas stikla sadalīšanas piltuves, kuru ietilpība ir vismaz divi litri, ieteicams ar teflona drošības tapām.

f)

Statīvi, gredzeni un skavas.

g)

Sieti ar acu izmēru 180 mikroni, ārējo diametru 11 cm, ar nerūsoša tērauda sietu.

h)

Piltuves ar iekšējo diametru ne mazāku par 12 cm sietu atbalstam.

i)

Stikla mērglāze, ietilpība trīs litri.

j)

Stikla mērcilindri ar ietilpību 50 līdz 100 ml vai centrifūgas mēģenes.

k)

Trihinelloskops ar horizontālu plakni vai stereomikroskops ar maināmas intensitātes starpposmu gaismas pārraidīšanas avotu.

l)

Vairāki 9 cm diametra Petri trauciņi (izmantošanai ar stereomikroskopu), kas ar marķieri sadalīti uz to apakšmalas 10 × 10 mm kvadrātveida pārbaudes laukumiņos.

m)

Kāpuru skaitīšanas trauks (lietošanai ar trihinelloskopu), kas izgatavots no 3 mm biezas akrila plāksnes šādi:

i)

trauka dibenam jābūt 180 × 40 mm un sadalītam kvadrātos;

ii)

sāniem jābūt 230 × 20 mm;

iii)

galam jābūt 40 × 20 mm. Apakšai un galiem jābūt ievietotiem starp malām, lai galos izveidotu divus mazus rokturīšus. Augšējā pamata mala jāpaceļ 7 līdz 9 mm no rāmja pamata, kuru veido malas un gali. Sastāvdaļas jāsavieno kopā ar līmi, kas piemērota šādam materiālam.

n)

Alumīnija folija.

o)

25 % sālsskābe.

p)

Pepsīns, koncentrācija: 1:10 000 NF (ASV Nacionālais formulārs), kas atbilst 1:12 500 BP (Britu farmakopeja) un 2 000 FIP (Fédération internationale de pharmacie), vai stabilizēts šķidrs pepsīns ar vismaz 660 vienībām/ml (Eiropas farmakopeja).

q)

Krāna ūdens, kas uzsildīts no 46 līdz 48 °C.

r)

Svari ar precizitāti līdz vismaz 0,1 g.

s)

Metāla teknes ar jaudu no 10 līdz 15 litriem atlikušā hidrolizāta savākšanai.

t)

Dažāda izmēra pipetes (1, 10 un 25 ml) un pipešu turētāji.

u)

Termometrs ar precizitāti līdz 0,5 °C no 1 līdz 100 °C diapazonā.

v)

Sifons krāna ūdenim.

2.   Paraugu ņemšana un hidrolizējamais daudzums

a)

Attiecībā uz veseliem mājas cūku liemeņiem ir jāņem vismaz 1 g liels paraugs no diafragmas kājiņas vietā pie pārejas uz cīpslaino daļu. Var izmantot īpašās trihinellu knaiblītes, ja var garantēt precizitāti starp 1,00 un 1,15 g.

Vaislas cūku un kuiļu gadījumā jāņem lielāks paraugs, kas sver vismaz 2 g, no diafragmas kājiņas vietā pie pārejas uz cīpslaino daļu.

Ja nav diafragmas kājiņu, ir jāņem paraugi vismaz divreiz pa 2 g (vai 4 g vaislas cūku un kuiļu gadījumā) no diafragmas ribu daļas vai krūškaula daļas, vai no mēles muskuļa, vai žokļa muskuļa, vai vēdera muskuļiem.

b)

Attiecībā uz gaļas gabaliem ir jāņem vismaz 5 g šķērssvītroto muskuļu, kas satur maz tauku un, ja iespējams, blakus kauliem vai cīpslām. Šī paša lieluma paraugs ir jāņem no gaļas, kas nav paredzēta pilnīgai sagatavošanai vai citai pēckaušanas pārstrādei.

c)

Saldētiem paraugiem analizēšanai ņem paraugus ar vismaz 5 g šķērssvītroto muskuļu audu.

Gaļas paraugu svars attiecas uz tādu gaļu, kas brīva no visiem taukiem un šķiedrām. Īpaša uzmanība jāpievērš, ņemot muskuļu paraugus no mēles, lai izvairītos no mēles virskārtas piesārņojuma, kurš netiek pakļauts hidrolīzei un var traucēt nogulšņu noteikšanu.

3.   Procedūra

I.   Uzpilda kopparaugu (100 g paraugu vienlaicīgi)

a)

Triju litru mērglāzē, kurā ir 2,0 litri krāna ūdens, kas iepriekš sasildīts līdz 46–48 °C, pievieno 16 ± 0,5 ml sālsskābes; mērglāzē ievieto maisīšanas nūjiņu, novieto uz iepriekš sasildītas plāksnes un uzsāk maisīšanu.

b)

Pievieno 10 ± 0,2 g pepsīna vai 30 ± 0,5 ml šķidra pepsīna.

c)

Saskaņā ar 2. punktu homogenizatorā sasmalcina 100 g savākto paraugu.

d)

Sasmalcināto gaļu pārvieto uz triju litru mērglāzi, kurā ir ūdens, pepsīns un sālsskābe.

e)

Homogenizatora malšanas ieliktni atkārtoti ievieto hidrolizējamā šķīdumā un homogenizatora konusu izskalo ar nelielu daudzumu hidrolizējamā šķīduma, lai atdalītu gaļu, ja tā vēl kaut kur ir pieķērusies.

f)

Mērglāzi pārklāj ar alumīnija foliju.

g)

Magnētiskais maisītājs jānoregulē tā, lai tajā visa procesa laikā saglabātos pastāvīga temperatūra 44°–46 °C. Hidrolizējamo šķīdumu jāmaisa pietiekami ātri, lai radītu dziļu virpuli bez šļakstīšanās.

h)

Hidrolizējamo šķīdumu maisa, līdz gaļas gabaliņi pazūd (apmēram 30 minūtes). Maisītāju izslēdz un hidrolizātu izlej caur sietu nogulšņu piltuvē. Dažu gaļas veidu (mēles, medījuma gaļas u. tml.) apstrādei var būt nepieciešams ilgāks hidrolīzes laiks (nepārsniedzot 60 minūtes).

i)

Hidrolīze uzskatāma par apmierinošu, ja sietā paliek ne vairāk kā 5 % no sākuma parauga svara.

j)

Hidrolizātu notur piltuvē 30 minūtes.

k)

Pēc 30 minūtēm 40 ml parauga hidrolizāta ātri nolej mērcilindrā vai centrifūgas mēģenē.

l)

Hidrolizātu un citas šķidras atliekas uzglabā traukā līdz gala rezultātu saņemšanai.

m)

40 ml parauga nostādina 10 minūtes. 30 ml supernatanta šķidruma rūpīgi nosūc, lai noņemtu augšējos slāņus un atstātu tilpumu, kas nepārsniedz 10 ml.

n)

Atlikušos 10 ml nogulšņu parauga ielej kāpuru skaitīšanas tvertnē vai Petri trauciņā.

o)

Cilindru vai centrifūgas stobriņu izskalo ar ne vairāk kā 10 ml krāna ūdens, kuru pievieno paraugam kāpuru skaitīšanas tvertnē vai Petri trauciņā. Pēc tam paraugu analizē ar trihinelloskopu vai stereomikroskopu 15 līdz 20-kārtīgā palielinājumā. Ir atļauta vizualizācija, izmantojot citas metodes, ja pozitīvās kontroles paraugu pārbaude ir parādījusi, ka var iegūt līdzvērtīgu vai labāku rezultātu nekā tradicionālās vizualizācijas metodes. Visos gadījumos, kad pastāv aizdomas vai ir parazītveidīgas formas, jāizmanto lielāks 60 līdz 100-kārtīgs palielinājums.

p)

Paraugu hidrolizāti jāpārbauda uzreiz pēc tam, kad tie ir gatavi. Nekādā gadījumā pārbaudes veikšanu nedrīkst atlikt uz nākamo dienu.

Ja paraugu hidrolizātus nepārbauda 30 minūtēs pēc sagatavošanas, tie jādzidrina šādi. Galīgo paraugu apmēram 40 ml apjomā ielej mērcilindrā un nostādina 10 minūtes. 30 ml supernatanta šķidruma nolej, atstājot 10 ml tilpumu. Šo apjomu papildina līdz 40 ml ar krāna ūdeni. Pēc atkārtotas 10 minūšu nostādināšanas 30 ml supernatanta šķidruma nosūc, atstājot ne vairāk kā 10 ml pārbaudei Petri trauciņā vai kāpuru skaitīšanas tvertnē. Mērcilindru izskalo ar ne vairāk kā 10 ml krāna ūdens un skalošanas ūdeni pievieno paraugam Petri trauciņā vai kāpuru skaitīšanas tvertnē pārbaudes veikšanai.

Ja izmeklēšanas laikā tiek secināts, ka nostājumi ir duļķaini, paraugu ielej mērcilindrā un papildina līdz 40 ml ar krāna ūdeni, un pēc tam piemēro procedūru, kas aprakstīta šajā iedaļā. Procedūru var atkārtot divas līdz četras reizes, līdz šķidrums ir pietiekami dzidrs precīza rezultāta nolasīšanai.

II.   Kopparaugi, kuros nav mazāk par 100 g

Ja nepieciešams, saskaņā ar I iedaļas procedūru apvienotajam 100 g paraugam var pievienot vēl līdz 15 g parauga un pārbaudīt kopā. Vairāk nekā 15 g parauga analizējami kā pilnīgs kopparaugs. Apvienotiem paraugiem, kas satur līdz 50 g, hidrolizējamo šķidrumu un tā sastāvdaļas var samazināt līdz litram ūdens, 8 ml sālsskābes un 5 g pepsīna.

III.   Pozitīvs vai nenoteikts rezultāts

Ja kopparauga pārbaudes rezultāts ir pozitīvs vai nenoteikts, ņem nākošos 20 g parauga no katras cūkas saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu. Ņem 20 g paraugus no piecām cūkām kopā un pārbauda, izmantojot šajā nodaļā aprakstīto metodi. Šādi pārbauda paraugus no 20 grupām pa piecām cūkām katrā grupā.

Ja apvienotā paraugā no piecām cūkām tiek noteiktas trihinellas, ņem nākamos 20 g paraugus no atsevišķām cūkām grupā un katru pārbauda atsevišķi, izmantojot šajā nodaļā aprakstīto metodi.

Parazītu paraugus tur 90 % etilspirtā konservācijai un sugas identifikācijai ES vai valsts references laboratorijā.

Pēc parazītu savākšanas pozitīvie šķidrumi (hidrolizāts, supernatanta šķidrums, skalošanas ūdens utt.) jāattīra, karsējot līdz vismaz 60 °C.

IV.   Tīrīšanas un dekontaminācijas procedūra pēc pozitīva vai neskaidra rezultāta

Ja, pārbaudot paraugu izlasi vai atsevišķu paraugu, tiek iegūts pozitīvs vai neskaidrs rezultāts, visi materiāli, kas saskaras ar gaļu (homogenizatora konuss un asmens, vārglāze, maisīšanas stienītis, temperatūras sensors, konusveida filtrēšanas piltuve, siets un knaibles), ir rūpīgi jādekontaminē, tos mazgājot siltā ūdenī (65–90 °C). Ja mazgāšanā izmanto mazgāšanas līdzekli, katru priekšmetu ieteicams rūpīgi noskalot, lai atbrīvotos no mazgāšanas līdzekļa paliekām.

II NODAĻA

LĪDZVĒRTĪGAS METODES

A.   Mehāniski veikta kopparaugu hidrolīzes metode/sedimentācijas tehnoloģija

1.   Aparatūra un reaģenti

a)

Nazis vai šķēres paraugu ņemšanai.

b)

Piecdesmit laukumiņos sadalītas planšetes, lai katrā varētu novietot apmēram 2 g gaļas, vai cits rīks, kas nodrošina līdzvērtīgu iespēju noteikt konkrēto paraugu.

c)

Gaļas mašīna vai elektriskais homogenizators.

d)

Laboratorijas homogenizators Stomacher 3 500 Thermo.

e)

Plastmasas maisiņi, kas piemēroti laboratorijas homogenizatoram Stomacher.

f)

Koniskas sadalīšanas piltuves ar tilpumu 2 l, ieteicams ar teflona drošības tapām.

g)

Statīvi, gredzeni un skavas.

h)

Sieti ar acu izmēru 180 mikroni, ārējo diametru 11 cm, no nerūsējoša tērauda.

i)

Piltuves ar iekšējo diametru ne mazāku par 12 cm sietu atbalstam.

j)

100 ml stikla mērcilindri.

k)

Termometrs ar precizitāti līdz 0,5 °C temperatūras diapazonā no 1 °C līdz 100 °C.

l)

Vibrators, piem., elektriskais skūšanās aparāts ar noņemtu galviņu.

m)

Relejs, kurš ieslēdzas un izslēdzas ar vienas minūtes intervāliem.

n)

Trihinelloskops ar horizontālu plakni vai stereomikroskops ar maināmas intensitātes starpposmu gaismas pārraidīšanas avotu.

o)

Kāpuru skaitīšanas trauks un vairāki 9 cm diametra Petri trauciņi kā noteikts I nodaļas 1. punkta l) un m) apakšpunktā.

p)

17,5 % sālsskābe.

q)

Pepsīns, koncentrācija: 1:10 000 NF (ASV Nacionālais formulārs), kas atbilst 1:12 500 BP (Britu farmakopeja) un 2 000 FIP (Fédération internationale de pharmacie), vai stabilizēts šķidrs pepsīns ar vismaz 660 vienībām/ml (Eiropas farmakopeja).

r)

Vairākas 10 litru tvertnes, kuras izmanto aparāta attīrīšanai, piemēram, no formalīna un hidrolizāta, kas paliek pāri gadījumos, kad parauga pārbaudes rezultāts ir pozitīvs.

s)

Svari ar precizitāti 0,1 g.

2.   Paraugu ņemšana un hidrolizāta daudzums

Saskaņā ar I nodaļas 2. punktu.

3.   Procedūra

I.   Malšana

Iepriekšēja gaļas paraugu malšana gaļas mašīnā uzlabos hidrolīzes kvalitāti. Ja izmanto elektrisko homogenizatoru, tas jādarbina trīs līdz četras reizes, aptuveni vienu sekundi katru reizi.

II.   Hidrolīzes procedūra

Šo procedūru var izmantot gan ar pilniem kopparaugiem (100 g paraugu vienlaicīgi) vai paraugiem, kuros ir mazāk nekā 100 g.

a)

Pilni kopparaugi (100 paraugi vienlaicīgi):

i)

Laboratorijas homogenizatoru Stomacher 3 500 aprīko ar dubultu plastmasas maisiņu un temperatūras kontroli, kas uzstādīta uz 40–41 °C.

ii)

Pusotra litra ūdens, kas iepriekš sasildīts līdz 40–41 °C, ielej iekšējā plastmasas maisiņā.

iii)

Ielej homogenizatorā 25 ml 17,5 % sālsskābes.

iv)

Saskaņā ar 2. punktu pievieno 100 paraugus ar katra svaru aptuveni 1 g (pie 25 līdz 30 °C), kas ņemti no atsevišķiem paraugiem.

v)

Visbeidzot, pievieno 6 g pepsīna vai 18 ml šķidra pepsīna. Lai novērstu pepsīna sadalīšanos, stingri jāievēro šī secība.

vi)

Tad Stomacher aparātam ļauj malt maisiņa saturu 25 minūtes.

vii)

Plastmasas maisiņu izņem no aparāta un hidrolizātu nofiltrē caur sietu triju litru mērglāzē.

viii)

Plastmasas maisiņu izmazgā ar aptuveni 100 ml ūdens, kuru pēc tam izmanto sieta skalošanai un pievieno filtrātam mērglāzē.

ix)

Līdz pat 15 individuālus paraugus var pievienot kopparaugam, kas sastāv no 100 paraugiem, un pārbaudīt kopā.

b)

Mazāki kopparaugi (mazāk nekā 100 paraugi):

i)

Laboratorijas homogenizatoru Stomacher 3 500 aprīko ar dubultu plastmasas maisiņu un temperatūras kontroli, kas uzstādīta uz 40–41 °C.

ii)

Hidrolizējamo šķidrumu sagatavo, maisot aptuveni pusotru litru ūdens un 25 ml 17,5 % sālsskābes. Pievieno 6 g pepsīna un visu apjomu maisa 40–41 °C temperatūrā. Lai izvairītos no pepsīna sadalīšanās, strikti jāievēro šī secība.

iii)

No hidrolizējamā šķidruma atmēra apjomu, kas atbilst 15 ml uz gramu parauga (t. i., 30 paraugiem nepieciešamais apjoms ir 30 × 15 ml = 450 ml), un pārvieto iekšējā no diviem plastmasas maisiņiem kopā ar gaļas paraugiem, kas sver aptuveni 1 g (pie temperatūras 25 °C līdz 30 °C), kas ņemti no katra individuāla parauga saskaņā ar 2. punktu.

iv)

Ārējā maisiņā ielej ūdeni aptuveni 41 °C temperatūrā, lai papildinātu apjomu abos maisiņos līdz pusotram litram. Tad aparātam ļauj malt maisiņa saturu 25 minūtes.

v)

Plastmasas maisiņu izņem no Stomacher aparāta un hidrolizātu nofiltrē caur sietu triju litru mērglāzē.

vi)

Plastmasas maisiņu izmazgā ar aptuveni 100 ml ūdens (pie temperatūras no 25 °C līdz 30 °C), kuru pēc tam izmanto sieta skalošanai un pievieno filtrātam mērglāzē.

III.   Kāpuru noteikšana ar sedimentāciju

Ledu (300 līdz 400 g ledus pārslu, vižņu vai sadrumstalota ledus) pievieno hidrolizātam, papildinot tā apjomu līdz diviem litriem. Hidrolizātu maisa, līdz ledus ir izkusis. Mazāku kopparaugu gadījumā (skatīt II iedaļas b) punktu) ledus daudzumu attiecīgi samazina.

Atdzesētu hidrolizātu pārlej divu litru sadalīšanas piltuvē, kas papildu skavā aprīkota ar vibratoru.

Šķidrumam ļauj nogulsnēties 30 minūtes, nogulšņu veidošanas piltuvi ar pārtraukumiem vibrē, t. i., vienas minūtes vibrēšanai seko vienas minūtes pauze.

Pēc 30 minūtēm 60 ml nogulšņu parauga ātri ielej 100 ml mērcilindrā (piltuvi pēc lietošanas izskalo ar mazgājamā līdzekļa šķīdumu).

60 ml parauga nostādina vismaz 10 minūtes, pēc kurām supernatanta šķidrumu nosūc, atstājot 15 ml šķidruma, kuru pārbauda uz kāpuru klātbūtni.

Supernatanta nosūkšanai var izmantot vienreizējās lietošanas šļirci, kura aprīkota ar plastmasas caurulīti. Caurulītes garumam jābūt tādam, lai 15 ml šķidruma paliktu mērcilindrā, kad šļirces uzmala atrodas uz cilindra malas.

Atlikušos 15 ml ielej kāpuru skaitīšanas traukā vai divos Petri trauciņos un pārbauda, izmantojot trihinelloskopu vai stereomikroskopu.

Mērcilindru izskalo ar 5 līdz 10 ml krāna ūdens un skalošanas ūdeni pievieno paraugam.

Hidrolizēto paraugu jāpārbauda, tiklīdz tas ir gatavs. Nekādā gadījumā pārbaudes veikšanu nedrīkst atlikt uz nākamo dienu.

Ja hidrolizētie paraugi ir duļķaini vai tos nepārbauda 30 minūtēs pēc sagatavošanas, tos dzidrina šādi:

galīgo paraugu 60 ml apjomā ielej mērcilindrā un nostādina 10 minūtes; 45 ml supernatanta šķidruma nosūc un atlikušos 15 ml papildina līdz 45 ml ar krāna ūdeni,

pēc atkārtotas 10 minūšu nostādināšanas 30 ml supernatanta šķidruma nosūc un atlikušos 15 ml ielej pārbaudei Petri trauciņā vai kāpuru skaitīšanas tvertnē,

mērcilindru izskalo ar 10 ml krāna ūdens un skalošanas ūdeni pievieno paraugam Petri trauciņā vai kāpuru skaitīšanas tvertnē pārbaudes veikšanai.

IV.   Pozitīvs vai nenoteikts rezultāts

Ja rezultāts ir pozitīvs vai nenoteikts, piemēro I nodaļas 3. punkta III iedaļā paredzētos nosacījumus.

B.   Mehāniska kopparauga hidrolīzes metode/uz filtra izolācijas tehnoloģija

1.   Aparatūra un reaģenti

Kā norādīts A daļas 1. punktā.

Papildu aprīkojums:

a)

viena litra Gelmana piltuve ar filtru turētāju (diametrs 45 mm);

b)

filtra diski, kas sastāv no riņķveida tērauda sieta ar 35 mikronu atverēm (diska diametrs: 45 mm), divi gumijas riņķi ar 1 mm biezumu (ārējais diametrs 45 mm; iekšējais diametrs 38 mm); riņķa sietu ievieto starp diviem gumijas riņķiem un piestiprina pie tiem ar divkomponentu līmi, kas piemērota diviem materiāliem;

c)

triju litru Erlenmeijera kolba ar sānu caurulīti nosūkšanai;

d)

filtra sūknis;

e)

plastmasas maisiņi ar vismaz 80 ml ietilpību;

f)

aprīkojums plastmasas maisiņu noslēgšanai;

g)

renilāze, koncentrācija: 1:150 000 Soksleta vienības uz gramu.

2.   Paraugu ņemšana

Kā noteikts I nodaļas 2. punktā.

3.   Procedūra

I.   Malšana

Iepriekšēja gaļas paraugu malšana gaļas mašīnā uzlabo hidrolīzes kvalitāti. Ja izmanto elektrisko homogenizatoru, tas jādarbina trīs līdz četras reizes, aptuveni vienu sekundi katru reizi.

II.   Hidrolīzes procedūra

Šo procedūru var izmantot gan ar pilniem kopparaugiem (100 g paraugu vienlaicīgi), gan kopparaugiem, kuros ir mazāk nekā 100 g.

a)

Pilni kopparaugi (100 paraugi vienlaicīgi)

Skatīt A daļas 3. punkta II iedaļas a) apakšpunktu.

b)

Mazāki kopparaugi (mazāk nekā 100 paraugi)

Skatīt A daļas 3. punkta II iedaļas b) apakšpunktu.

III.   Kāpuru noteikšana filtrējot

a)

Ledu (300 līdz 400 g ledus pārslu, vižņu vai sadrumstalota ledus) pievieno hidrolizējamam šķidrumam, papildinot tā apjomu līdz diviem litriem. Mazāku kopparaugu gadījumā ledus daudzumu attiecīgi samazina.

b)

Hidrolizējamo šķidrumu maisa, līdz ledus ir izkusis. Atdzesēto šķidrumu atstāj vismaz uz trijām minūtēm, lai ļautu kāpuriem saritināties.

c)

Gelmana piltuvi, kura aprīkota ar filtra turētāju un filtru disku, uzmontē uz Erlenmeijera kolbas, kas savienota ar filtra sūkni.

d)

Hidrolizējamo šķidrumu ielej Gelmana piltuvē un nofiltrē. Uz filtrēšanas beigām hidrolizējamā šķidruma tecēšanu caur filtru var paātrināt, izmantojot sūkšanu ar filtra sūkni. Sūkšana jāpārtrauc, pirms filtrs kļuvis sauss, t. i., kad piltuvē ir palicis 2 līdz 5 ml šķidruma.

e)

Kad viss hidrolizējamais šķidrums ir nofiltrēts, filtru disku noņem un ievieto 80 ml ietilpības plastmasas maisiņā kopā ar 15 līdz 20 ml renilāzes šķīduma. Renilāzes šķīdumu sagatavo, pievienojot 2 g renilāzei 100 ml krāna ūdens.

f)

Plastmasas maisiņu divreiz aizvāko un ievieto starp iekšējo un ārējo maisiņu Stomacher aparātā.

g)

Stomacher aparāts var kopparaugu malt trīs minūtes, piemēram, kamēr tas darbojas ar pilnu vai nepilnu kopparaugu.

h)

Pēc trīs minūtēm plastmasas maisiņu kopā ar filtru disku un renilāzes šķīdumu izņem no Stomacher aparāta un atver ar šķērēm. Šķidro saturu ielej kāpuru skaitīšanas tvertnē vai Petri trauciņā. Maisiņu izskalo ar 5 līdz 10 ml ūdens, kuru pēc tam pievieno kāpuru skaitīšanas tvertnē pārbaudei ar trihinelloskopu vai Petri trauciņā pārbaudei ar stereomikroskopu.

i)

Hidrolizāts jāpārbauda uzreiz pēc tā sagatavošanas. Nekādā gadījumā pārbaudi nedrīkst atlikt uz nākamo dienu.

Piezīme. Filtru diskus nedrīkst izmantot, ja tie nav pilnīgi tīri. Netīriem diskiem nedrīkst ļaut nožūt. Filtru diskus var notīrīt, atstājot tos uz nakti renilāzes šķīdumā. Pirms izmantošanas tos jāmazgā svaigā renilāzes šķīdumā, izmantojot Stomacher aparātu.

IV.   Pozitīvs vai nenoteikts rezultāts

Ja rezultāts ir pozitīvs vai nenoteikts, piemēro I nodaļas 3. punkta III iedaļā paredzētos nosacījumus.

C.   Automātiskā hidrolīzes metode kopparaugiem līdz 35 g

1.   Aparatūra un reaģenti

a)

Nazis vai šķēres paraugu ņemšanai.

b)

50 laukumiņos sadalītas planšetes, lai katrā varētu novietot apmēram 2 g gaļas, vai citi rīki, kas nodrošina līdzvērtīgu iespēju noteikt konkrētos paraugus.

c)

Trichomatic 35® homogenizators ar filtrēšanas ieliktni.

d)

Sālsskābe 8,5 ± 0,5 svara %.

e)

Caurspīdīga polikarbonāta membrānas filtri ar diametru 50 mm un poru izmēru 14 mikroni.

f)

Pepsīns, koncentrācija 1:10 000 NF (ASV Nacionālais formulārs), kas atbilst 1:12 500 BP (Britu farmakopeja) un 2 000 FIP (Fédération internationale de pharmacie), vai stabilizēts šķidrs pepsīns vismaz ar 660 Eiropas farmakopejas vienībām/ml.

g)

Svari ar precizitāti 0,1 g.

h)

Pincete ar plakanu galu.

i)

Vairāki mikroskopa priekšmetstikliņi ar sānu garumu vismaz 5 cm vai vairāki Petri trauciņi ar vismaz 6 cm diametru, kas apakšpusē ar marķieri iezīmēti 10 × 10 mm kvadrātiņos.

j)

(Stereo-)mikroskops ar gaismas pārraidīšanas avotu (palielinājums 15 līdz 60 reizes) vai trihinelloskops ar horizontālu plakni.

k)

Tvertne izlietoto šķidrumu savākšanai.

l)

Vairākas 10 litru tvertnes, kuras izmanto aparāta attīrīšanai, piemēram, ar formalīnu, un hidrolizāta noliešanai, kas paliek pāri gadījumos, kad parauga pārbaudes rezultāts ir pozitīvs.

m)

Termometrs ar precizitāti līdz 0,5 °C temperatūras diapazonā no 1 °C līdz 100 °C.

2.   Paraugu ņemšana

Kā noteikts I nodaļas 2. punktā.

3.   Procedūra

I.   Hidrolīzes procedūra

a)

Novieto homogenizatoru ar filtrēšanas ieliktni, pievieno izvadcauruli tā, lai tā notek atkritumu tvertnē.

b)

Kad homogenizators ir ieslēgts, sākas sildīšana.

c)

Pirms to dara, apakšējo vārstu, kas atrodas zem reakcijas kambara, jāatver un jāaizver.

d)

Pievieno līdz 35 paraugiem, kas sver aptuveni 1 g katrs (pie temperatūras no 25 līdz 30 °C), kas ņemti no katra atsevišķa parauga saskaņā ar 2. punktu. Jānodrošina, lai lieli cīpslu gabali neiekļūst filtrā, jo tie var nosprostot filtra membrānu.

e)

Ielej ūdeni līdz šķidruma kambara, kas saistīts ar homogenizatoru (aptuveni 400 ml), malai.

f)

Ielej ap 30 ml sālsskābes (8,5 %) līdz mazākā saistītā šķidruma kambara malai.

g)

Ievieto membrānas filtru zem rupjākā filtra turētāja filtra ieliktnī.

h)

Visbeidzot, pievieno 7 g pepsīna vai 21 ml šķidra pepsīna. Lai novērstu pepsīna sadalīšanos, stingri jāievēro šī secība.

i)

Aizver reakcijas un šķidruma kambaru vākus.

j)

Izvēlas hidrolīzes laiku. Cūkām normālā kaušanas vecumā izmanto īsāku hidrolīzes laiku (piecas minūtes), kamēr citus paraugus hidrolizē ilgāk (astoņas minūtes).

k)

Nospiežot homogenizatora starta pogu, automātiski sākas dozēšanas un hidrolīzes process, kuram seko filtrēšana. Pēc 10 līdz 13 minūtēm process ir pabeigts un aparāts automātiski apstājas.

l)

Kad pārbaudīts, vai kambaris ir tukšs, atver reakcijas kambara vāku. Ja kambarī palikušas putas vai hidrolizāts, procedūru saskaņā ar V iedaļu atkārto.

II.   Kāpuru noteikšana

a)

Noņem filtra turētāju un pārliek membrānas filtru uz priekšmeta stikliņu vai Petri trauciņu.

b)

Membrānas filtru pārbauda, izmantojot (stereo-)mikroskopu vai trihinelloskopu.

III.   Tīrīšanas aprīkojums

a)

Ja rezultāts ir pozitīvs, homogenizatoru reakcijas kambarī piepilda ar vārošu ūdeni uz divām trešdaļām. Parastu krāna ūdeni ielej savienotājā šķidruma kambarī, līdz tas sasniedz apakšējo sensoru. Tad notiek automātiskā tīrīšana. Attīra filtra tīrītāju un visu pārējo aprīkojumu, izmantojot, piemēram, formalīnu.

b)

Pēc tam, kad dienas darbs ir pabeigts, homogenizatora šķidruma kambari piepilda ar ūdeni un veic ikdienas standarta ciklu.

IV.   Membrānu filtru izmantošana

Katru polikarbonāta membrānas filtru var izmantot ne vairāk kā piecas reizes. Pirms katras izmantošanas filtrs ir jāapgriež. Turklāt, filtrs katru reizi jāpārbauda, lai pamanītu bojājuma vietas, kuru dēļ filtrs būtu nepiemērots turpmākai izmantošanai.

V.   Metode, kuru izmanto, ja hidrolīze nav notikusi līdz galam un nevar veikt filtrāciju

Kad homogenizators ir beidzis automātisko ciklu saskaņā ar I iedaļu, atver reakcijas kambara vāku un pārbauda, vai tajā ir palikušas putas vai šķidrums. Ja tas tā ir, jādara šādi:

a)

aizver apakšējo vārstu zem reakcijas kambara;

b)

noņem filtra turētāju un pārvieto membrānas filtru uz priekšmeta stikliņu vai Petri trauciņu;

c)

ievieto jaunu membrānas filtru filtra turētājā un pievieno filtra turētāju;

d)

piepilda homogenizatora šķidruma kambari ar ūdeni, līdz apakšējais sensors ir nosegts;

e)

veic automātisku tīrīšanas ciklu;

f)

pēc tīrīšanas cikla pabeigšanas atver reakcijas kambara vāku un pārbauda, vai tajā ir palicis šķidrums;

g)

ja kambaris ir tukšs, izņem filtra turētāju un ar pinceti pārliek membrānas filtru uz priekšmeta stikliņu vai Petri trauciņu;

h)

pārbauda divus membrānas filtrus saskaņā ar II iedaļu. Ja filtrus nevar pārbaudīt, saskaņā ar I iedaļu atkārto visu hidrolīzes procesu ar ilgāku hidrolīzes laiku.

VI.   Pozitīvs vai nenoteikts rezultāts

Ja rezultāts ir pozitīvs vai nenoteikts, piemēro I nodaļas 3. punkta III iedaļā paredzētos nosacījumus.

D.   Metode, kas ietver apvienoto paraugu hidrolīzi ar magnētiska maisītāja izmantošanu/izolācijas metode ar filtra palīdzību un kūniņu noteikšana ar lateksa aglutinācjas testu

Šo metodi uzskata par līdzvērtīgu tikai mājas cūku gaļas pārbaudei.

1.   Aparatūra un reaģenti

a)

Nazis vai šķēres un pincete paraugu ņemšanai.

b)

Piecdesmit laukumiņos sadalītas planšetes, lai katrā varētu novietot apmēram 2 g gaļas, vai citi rīki, kas nodrošina līdzvērtīgu iespēju izsekot konkrētajam paraugam.

c)

Homogenizators ar asu griešanas asmeni. Ja paraugi ir lielāki par 3 g, jāizmanto gaļas mašīna ar 2 līdz 4 mm caurumiem vai šķēres. Ja gaļa vai mēle ir saldēta (pēc virsējās kārtas atdalīšanas, kuru nevar hidrolizēt), ir nepieciešama gaļasmašīna un parauga lielums ir ievērojami jāpalielina.

d)

Magnētiskie maisītāji ar termostatiski kontrolētu sildīšanas plati un ar teflonu pārklātām, aptuveni 5 cm garām maisīšanas nūjiņām.

e)

Stikla vārglāzes, ietilpība trīs litri.

f)

Sieti ar acu izmēru 180 mikroni un ar ārējo diametru 11 cm, ar nerūsējoša tērauda tīklu.

g)

Tērauda filtrēšanas aparāts 20 μm tīkla filtriem ar tērauda piltuvi.

h)

Vakuumsūknis.

i)

Metāla vai plastmasas tvertnes ar tilpumu no 10 līdz 15 litriem hidrolizāta savākšanai.

j)

3D paraugu maisītājs.

k)

Alumīnija folija.

l)

25 % sālsskābe.

m)

Pepsīns, koncentrācija 1:10 000 NF (ASV Nacionālais formulārs), kas atbilst 1:12 500 BP (Britu farmakopeja) un 2 000 FIP (Fédération internationale de pharmacie), vai stabilizēts šķidrs pepsīns vismaz ar 660 Eiropas farmakopejas vienībām/ml.

n)

Krāna ūdens, kas uzsildīts līdz 46–48 °C.

o)

Svari ar precizitāti līdz 0,1 g.

p)

Dažādu izmēru pipetes (1, 10 un 25 ml), mikropipetes saskaņā ar lateksa aglutinācijas ražotāja norādēm un pipešu turētāji.

q)

20 mikronu neilona tīkla filtri ar tādu diametru, kas der filtrēšanas sistēmai.

r)

Plastmasas vai tērauda knaibles 10–15 cm.

s)

Konusveida kolbas, 15 ml.

t)

Piesta ar teflona vai tērauda konusveida galu, lai ieietu konusveida kolbās.

u)

Termometrs ar precizitāti līdz 0,5 °C diapazonā no 1 līdz 100 °C.

v)

Trichin-L antigēna testa komplekta, kas apstiprināts ar kodu Nr. EURLP_D_001/2011, lateksa aglutinācijas plāksnītes.

w)

Trichin-L antigēna testa komplekta, kas apstiprināts ar kodu Nr. EURLP_D_001/2011, buferšķīdums ar konservantu (parauga šķīdinātājs).

x)

Trichin-L antigēna testa komplekta, kas apstiprināts ar kodu Nr. EURLP_D_001/2011, buferšķīdums, papildināts ar konservantu (negatīvai kontrolei).

y)

Trichin-L antigēna testa komplekta, kas apstiprināts ar kodu Nr. EURLP_D_001/2011, buferšķīdums, papildināts ar Trichinella spiralis antigēniem un konservantu (pozitīvai kontrolei).

z)

Trichin-L antigēna testa komplekta, kas apstiprināts ar kodu Nr. EURLP_D_001/2011, buferšķīdums ar polistirola daļiņām, kuras noklātas ar antivielām, papildināts ar konservantu (lateksa pērlītes).

aa)

Vienreizējai lietošanai paredzēti kociņi.

2.   Paraugu ņemšana

Saskaņā ar I nodaļas 2. punktu.

3.   Procedūra

I.   Attiecībā uz pilniem kopparaugiem (100 g parauga vienlaicīgi)

a)

triju litru vārglāzē, kurā ir 2,0 litri (± 200 ml) krāna ūdens, kas iepriekš sasildīts līdz 46–48 °C, pievieno 16 ± 0,5 ml sālsskābes ar koncentrāciju 25 % (galīgā koncentrācija 0,2 %); vārglāzē ievieto maisīšanas nūjiņu, vārglāzi novieto uz iepriekš sasildītas plāksnes un sāk maisīšanu.

b)

Pievieno 10 ± 1 g pepsīna pulvera (vai 30 ± 3 ml šķidra pepsīna).

c)

Homogenizatorā 100–115 g paraugu, kas ņemti saskaņā ar 2. punktu, sasmalcina ar 150 ± 15 ml iepriekš sasildīta hidrolizējoša buferšķīduma.

d)

Sasmalcināto gaļu pārvieto triju litru vārglāzē, kurā ir ūdens, pepsīns un sālsskābe.

e)

Homogenizatora malšanas ieliktni atkārtoti ievieto hidrolizējamā šķīdumā un homogenizatora konusu izskalo ar nelielu daudzumu hidrolizējamā šķīduma, lai atdalītu gaļu, ja tā vēl kaut kur ir pieķērusies.

f)

Vārglāzi pārklāj ar alumīnija foliju.

g)

Magnētiskais maisītājs jānoregulē tā, lai tajā visa procesa laikā saglabātos pastāvīga temperatūra 44–46 °C. Hidrolizējamais šķīdums jāmaisa pietiekami ātri, lai radītu dziļu virpuli bez šļakstīšanās.

h)

Hidrolizējamo šķīdumu maisa, līdz gaļas gabaliņi pazūd (apmēram 30 minūtes). Maisītāju izslēdz un hidrolizātu caur sietu izlej nogulšņu piltuvē. Dažu veidu gaļas (mēles, medījuma gaļas u. tml.) apstrādei var būt nepieciešams ilgāks hidrolīzes laiks (nepārsniedzot 60 minūtes).

i)

Hidrolīze uzskatāma par apmierinošu, ja sietā paliek ne vairāk kā 5 % no sākuma parauga svara.

j)

Neilona tīkla filtru ar acu izmēru 20 mikroni novieto uz filtrēšanas turekļa. Konusveida filtrēšanas tērauda piltuvi piestiprina tureklim ar bloku sistēmu un uz piltuves uzliek tērauda sietu ar acu izmēru 180 mikroni. Filtrēšanas tureklim un metāla vai plastmasas tvertnei pievieno vakuumsūkni hidrolizāta savākšanai.

k)

Pārtrauc maisīt un hidrolizātu caur sietu ielej filtrēšanas piltuvē. Vārglāzi izskalo ar apmēram 250 ml silta ūdens. Pēc tam, kad hidrolizāts ir sekmīgi izfiltrēts, skalošanas šķidrumu ielej filtrēšanas ierīcē.

l)

Filtra membrānu, turot aiz malas, paņem ar knaiblēm. Filtra membrānu saloka vismaz četrās daļās un ievieto 15 ml konusveida kolbā. Ir jāizvēlas piestai piemērota konusveida kolba.

m)

Filtra membrānu 15 ml konusveida kolbā ar piestu iestumj līdz pamatnei un spēcīgi piespiež, ar piestu, kas būtu jāievieto filtra membrānas locījumā saskaņā ar ražotāja norādēm, veicot apmēram 20 secīgas kustības uz priekšu un atpakaļ.

n)

15 ml konusveida kolbā ar pipeti pievieno 0,5 ± 0,01 ml parauga šķīdinātāju un filtra membrānu ar piestu vienādi izlīdzina, apmēram 30 sekundes veicot secīgas zemas amplitūdas kustības uz priekšu un atpakaļ, izvairoties no pēkšņām kustībām, lai saskaņā ar ražotāja norādījumiem ierobežotu šķidruma izšļakstīšanos.

o)

Katru paraugu, negatīvo kontrolparaugu un pozitīvo kontrolparaugu ar pipetēm uzliek uz dažādiem aglutinācijas plāksnes laukiem, ievērojot ražotāja norādījumus.

p)

Katrā aglutinācijas plāksnes laukā ar pipeti saskaņā ar ražotāja norādēm pievieno lateksa pērlītes tā, lai tās nenonāktu saskarē ar paraugu(-iem) un kontrolparaugiem. Pēc tam katrā laukā lateksa pērlītes ar vienreizējai lietošanai paredzētu kociņu viegli samaisa, līdz viendabīgais šķidrums klāj visu lauku.

q)

Aglutinācijas plāksni uzliek uz 3D paraugu maisītāja un saskaņā ar ražotāja norādēm 10 ± 1 minūti krata.

r)

Pēc ražotāja norādījumos noteiktā laika kratīšanu pārtrauc, aglutinācijas plāksni novieto uz līdzenas virsmas un nekavējoties saskaņā ar ražotāja norādījumiem nolasa reakcijas rezultātus. Ja paraugs ir pozitīvs, jāparādās pērlīšu sakopojumiem. Ja paraugs ir negatīvs, suspensija joprojām ir viendabīga, bez pērlīšu sakopojumiem.

II.   Kopparaugi, kas mazāki par 100 g, kā noteikts I nodaļas 3. punkta II iedaļā

Attiecībā uz kopparaugiem, kas mazāki par 100 g, ievēro I nodaļas 3. punkta II iedaļā izklāstīto procedūru.

III.   Pozitīvs vai neskaidrs rezultāts

Ja kopparauga lateksa aglutinācijas testa rezultāts ir pozitīvs vai neskaidrs, no katras cūkas ņem vēl 20 g parauga saskaņā ar I nodaļas 2. punkta a) apakšpunktu. Šos 20 g paraugus no piecām cūkām apvieno kopparaugā un pārbauda ar I iedaļā aprakstīto metodi. Šādi pārbauda paraugus no 20 grupām, katrā grupā pa piecām cūkām.

Ja kādai no piecu cūku grupām lateksa aglutinācijas testa rezultāts ir pozitīvs, no šīs grupas īpatņiem ņem vēl 20 g paraugus un katru no tiem ar I iedaļā aprakstīto metodi pārbauda atsevišķi.

Lateksa aglutinācijas testā iegūstot pozitīvu vai neskaidru rezultātu, uz nacionālo references laboratoriju nosūta vismaz 20 g cūkas muskuļaudu, lai iegūtu apstiprinājumu ar vienu no I nodaļā aprakstītajām metodēm.

Parazītu paraugus tur 90 % etilspirtā konservēšanai un sugas identificēšanai ES vai nacionālā references laboratorijā.

Pēc parazītu savākšanas pozitīvos šķīdumus dekontaminē, uzkarsējot vismaz līdz 60 °C.

IV.   Tīrīšanas un dekontaminācijas procedūra pēc pozitīva vai neskaidra rezultāta

Ja, pārbaudot paraugu izlasi vai atsevišķu paraugu, lateksa aglutinācijas reakcijā tiek iegūts pozitīvs vai neskaidrs rezultāts, visi materiāli, kas saskaras ar gaļu (homogenizatora konuss un asmens, piesta, vārglāze, maisīšanas stienītis, temperatūras sensors, konusveida filtrēšanas piltuve, siets un knaibles), ir rūpīgi jādekontaminē, tos vairākas sekundes mērcējot siltā ūdenī (65–90 °C). Gaļas atliekas vai neaktivētas kūniņas, kas varētu būt palikušas uz priekšmetu virsmas, var notīrīt ar tīru sūkli un krāna ūdeni. Ja nepieciešams, aprīkojuma attaukošanas vajadzībām var pievienot dažus pilienus mazgājamā līdzekļa. Pēc tam katru priekšmetu ieteicams rūpīgi noskalot, lai pilnīgi atbrīvotos no mazgāšanas līdzekļa paliekām.

E.   Mākslīgās sagremošanas tests Trichinella spp. kūniņu in vitro noteikšanai gaļas paraugos; PrioCHECK® Trichinella AAD Kit

Šo metodi par līdzvērtīgu uzskata tikai attiecībā uz mājas cūku gaļas pārbaudi.

PrioCHECK® Trichinella AAD Kit izmanto saskaņā ar komplekta lietošanas instrukciju, izmantojot šķirpiltuves (Lenz NS 29/32) un 80 ml stikla mēģeni.


II PIELIKUMS

Apstrāde saldējot

A.   1. saldēšanas metode

a)

Gaļa, kas ievesta saldētā veidā, jāuztur šādā stāvoklī.

b)

Saldētavas tehniskajam aprīkojumam un energoapgādei jābūt tādai, lai nodrošinātu, ka nepieciešamo temperatūru var sasniegt ļoti ātri un uzturēt visās telpas daļās un gaļā.

c)

Pirms saldēšanas jānoņem izolējošais iepakojums, izņemot gadījumus, kad gaļa viscaur jau ir vajadzīgajā temperatūrā, ievedot saldētavas telpā, vai gaļa ir iepakota tā, ka iepakojums netraucē tai noteiktā laikā sasniegt nepieciešamo temperatūru.

d)

Atsevišķas partijas saldētavā jānovieto atsevišķi un noslēgtā vietā.

e)

Jāreģistrē datums un laiks, kurā katra partija ir ievesta saldētavā.

f)

Temperatūrai saldētavas telpā jābūt vismaz – 25 °C. Temperatūru mēra, izmantojot kalibrētus termoelektriskos instrumentus, un nepārtraukti reģistrē. To nedrīkst mērīt tiešā aukstā gaisa plūsmā. Instrumenti uzglabājami drošā slēgtā vietā. Temperatūras līknēm jāatspoguļo datu skaitļi no gaļas importa pārbaudes reģistra, kā arī datums un laiks, kad uzsākta un pabeigta saldēšana. Šāda informācija jāuzglabā gadu pēc tās apkopošanas.

g)

Gaļa, kuras diametrs vai biezums ir līdz 25 cm, jāsaldē vismaz 240 stundas no vietas, un gaļa, kuras diametrs vai biezums ir no 25 līdz 50 cm, jāsaldē vismaz 480 stundas no vietas. Šādu saldēšanu nedrīkst piemērot gaļai, kas ir biezāka vai ar lielāku diametru. Saldēšanas laiku rēķina no brīža, kad temperatūra saldēšanas telpā sasniedz f) punktā noteikto.

B.   2. saldēšanas metode

Ir jāizpilda A iedaļas (1. metode) a) līdz e) punkta vispārējie nosacījumi un jāizmanto šādas laika un temperatūras kombinācijas:

a)

gaļa, kuras diametrs vai biezums ir līdz 15 cm, jāsaldē vienā no šādām laika un temperatūras kombinācijām:

20 dienas – 15 °C temperatūrā,

10 dienas – 23 °C temperatūrā,

6 dienas – 29 °C temperatūrā;

b)

gaļa, kuras diametrs vai biezums ir no 15 cm līdz 50 cm, jāsaldē vienā no šādām laika un temperatūras kombinācijām:

30 dienas – 15 °C temperatūrā,

20 dienas – 25 °C temperatūrā,

12 dienas – 29 °C temperatūrā.

Temperatūrai saldētavā jābūt ne augstākai par izvēlētās deaktivēšanas temperatūras līmeni. Temperatūru mēra, izmantojot kalibrētus termoelektriskos instrumentus, un nepārtraukti reģistrē. To nedrīkst mērīt tiešā aukstā gaisa plūsmā. Instrumenti uzglabājami drošā slēgtā vietā. Temperatūras līknēm jāatspoguļo dati no gaļas importa pārbaudes reģistra, kā arī datums un laiks, kad uzsākta un pabeigta saldēšana Šāda informācija jāuzglabā gadu pēc tās apkopošanas.

Ja izmanto saldēšanas tuneļus un netiek strikti ievērotas procedūras, kas aprakstītas A un B iedaļā, pārtikas aprites tirgus dalībniekiem jāspēj pierādīt kompetentajai iestādei, ka alternatīvā metode ir efektīva, lai iznīcinātu trihinellu parazītus cūkgaļā.

C.   3. saldēšanas metode

Šī apstrāde ietver tirdzniecības saldēšanu–žāvēšanu vai gaļas saldēšanu īpašās laika un temperatūras kombinācijās, uzraugot temperatūru katra iegriezuma centrā.

a)

Ir jāizpilda A iedaļas (1. metode) a) līdz e) punkta vispārējie nosacījumi un jāizmanto šādas laika un temperatūras kombinācijas:

106 stundas – 18 °C temperatūrā,

82 stundas – 21 °C temperatūrā,

63 stundas – 23,5 °C temperatūrā,

48 stundas – 26 °C temperatūrā,

35 stundas – 29 °C temperatūrā,

22 stundas – 32 °C temperatūrā,

8 stundas – 35 °C temperatūrā,

1/2 stunda – 37 °C temperatūrā.

b)

Temperatūru mēra, izmantojot kalibrētus termoelektriskos instrumentus, un nepārtraukti reģistrē. Termometra zondi ievieto gaļas gabala centrā, kas nav mazāks kā biezākais sasaldējamās gaļas gabals. Šis gaļas gabals novietojams vissliktākajā saldētavas vietā, prom no dzesēšanas aprīkojuma vai tiešas aukstā gaisa plūsmas. Instrumenti uzglabājami drošā slēgtā vietā. Temperatūras līknēm jāatspoguļo datu skaitļi no gaļas importa pārbaudes reģistra, kā arī datums un laiks, kad uzsākta un pabeigta saldēšana. Šāda informācija jāuzglabā gadu pēc tās apkopošanas.


III PIELIKUMS

Tādu dzīvnieku pārbaude, kas nav cūkas

Zirga gaļu, savvaļas dzīvnieku medījumu un citu gaļu, kas varētu būt invadēta ar trihinellu parazītiem, pārbauda saskaņā ar vienu no hidrolīzes metodēm, kas norādītas I pielikuma I vai II nodaļā, ar šādiem grozījumiem:

a)

vismaz 10 g parauga ņem no mēles vai gremošanas muskuļiem zirgiem un priekškājas, mēles vai diafragmas mežacūkai;

b)

ja zirgam šie muskuļi nav pieejami, jāņem lielāks paraugs no diafragmas kājiņas pie pārejas uz cīpslaino daļu. Muskuļiem jābūt brīviem no saistaudiem un taukiem;

c)

vismaz 5 g parauga tiek apstrādāti saskaņā ar noteikšanas references metodi, kas noteikta I nodaļā, vai ar līdzvērtīgu metodi, kas noteikta II nodaļā. Katram hidrolizējamam paraugam kopējais pārbaudītā muskuļa svars nedrīkst pārsniegt 100 g, kā noteikts I nodaļas metodes un kā noteikts II nodaļas A un B metodes gadījumā, un 35 g, kā noteikts II nodaļas C metodes gadījumā;

d)

ja rezultāts ir pozitīvs, ņem nākamos 50 g paraugus turpmākai neatkarīgai pārbaudei;

e)

neskarot dzīvnieku sugu saglabāšanas noteikumus, visa medījumu gaļa, kas atšķirīga no mežacūkas gaļas, piemēram, lāču, gaļēdāju zīdītājdzīvnieku (tajā skaitā jūras zīdītāju) un reptiļu gaļa, jāpārbauda, ņemot 10 g muskuļu pie īpašas koncentrācijas vietām vai lielāki daudzumi, ja šīs vietas nav pieejamas. Īpašas koncentrācijas vietas ir:

i)

lāčiem: diafragma, gremošanas muskuļi un mēle;

ii)

valzirgiem: mēle;

iii)

krokodiliem: gremošanas un starpribu muskuļi;

iv)

putniem: galvas muskuļi (piem., gremošanas un kakla muskuļi);

f)

hidrolīzes laikam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu adekvātu šo dzīvnieku audu hidrolīzi, bet tas nedrīkst pārsniegt 60 minūtes.


IV PIELIKUMS

I NODAĻA

NOVIETNES VAI NODALĪJUMA OFICIĀLA ATZĪŠANA PAR KONTROLĒTU TURĒŠANAS APSTĀKĻU PIEMĒROTĀJU

A.

Lai pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks par novietnēm iegūtu oficiālu atzinumu, ir jāizpilda šādas prasības:

a)

nepieciešams, lai tirgus dalībnieks būtu veicis visus praktiskos piesardzības pasākumus attiecībā uz ēku uzbūvi un uzturēšanu, lai novērstu grauzēju, jebkādu citu zīdītāju un gaļēdāju putnu iekļūšanu ēkās, kurās tiek turēti mājdzīvnieki;

b)

tirgus dalībniekam jāīsteno kaitīgo organismu apkarošanas programmas, it īpaši attiecībā uz grauzējiem, lai iedarbīgi novērstu cūku invadēšanos. Tirgus dalībniekam par programmu jāglabā kompetentās iestādes prasībām atbilstoša lietvedība;

c)

tirgus dalībniekam jānodrošina, ka visa barība tiek ņemta no objektiem, kur barību ražo saskaņā ar principiem, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 183/2005 (1);

d)

pret trihinellām uzņēmīgām sugām paredzētā barība tirgus dalībniekam jāuzglabā noslēgtās tvertnēs vai citos konteineros, kas nav pieejami grauzējiem. Visa pārējā barība ir iepriekš jākarsē vai jāsagatavo un jāuzglabā atbilstoši kompetentās iestādes prasībām;

e)

tirgus dalībniekam jānodrošina, lai nobeigušos dzīvniekus bez liekas kavēšanās savāktu, identificētu un transportētu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. un 22. pantu un ar Regulas (ES) Nr. 142/2011 VIII pielikumu;

f)

ja novietnes tuvumā atrodas izgāztuve, tirgus dalībniekam jāinformē kompetentā iestāde. Pēc tam kompetentajai iestādei jāizvērtē attiecīgie riski un jāizlemj, vai novietne ir atzīstama par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotāju;

g)

tirgus dalībniekam jānodrošina, ka mājas cūkas tiek identificētas tā, lai katram dzīvniekam varētu noteikt tā izcelsmes novietni;

h)

tirgus dalībniekam jānodrošina, ka mājas cūkas ieved novietnē tikai tad, ja tās cēlušās un ievestas no novietnēm, kas oficiāli atzītas par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām;

i)

nevienai mājas cūkai nav iespējams nokļūt ārpus telpām, ja vien tirgus dalībnieks ar riska analīzes starpniecību kompetentajai iestādei nevar pierādīt, ka laiks, ko dzīvnieki pavada ārpus telpām, ārpustelpu ierīkojums un apstākļi nerada draudus, ka novietnē ievazāsies trihinellas;

j)

neviena no cūkām vaislai un ražošanai, kas definētas Direktīvas 64/432/EEK 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā, pēc izvešanas no izcelsmes novietnes nav izkrauta savākšanas centrā, kas definēti Direktīvas 64/432/EEK 2. panta 2. punkta o) apakšpunktā, ja vien savākšanas centrs neatbilst a) līdz i) punkta prasībām un visas mājas cūkas, kas savākšanas centrā ir sagrupētas sūtījumu vajadzībām, nav cēlušās un ievestas no novietnēm, kas oficiāli atzītas par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām, vai no oficiāli atzītiem nodalījumiem.

B.

Pārtikas aprites tirgus dalībniekiem no novietnēm, kas oficiāli atzītas par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām, jāinformē kompetentā iestāde, ja kāda no A punktā minētajām prasībām vairs netiek pildīta vai kādas citas maiņas varētu ietekmēt novietnes statusu.

C.

Dalībvalstu kompetentās iestādes novietnei vai kādai novietņu kategorijai var piešķirt atzinumu tikai tad, ja tās ir pārliecinājušās par A punkta prasību izpildi.

II NODAĻA

ZIŅOŠANA PAR STĀVOKLI ATTIECĪBĀ UZ TRIHINELLĀM

a)

Cilvēkiem konstatēto trihinellu (svešu un vietējas izcelsmes) invāzijas gadījumu skaits, arī epidemioloģiski dati, būtu jāpaziņo saskaņā ar Lēmumu 2000/96/EK.

b)

To testu skaitu un rezultātus, kas gūti mājas cūku, mežacūku, zirgu, medījamo dzīvnieku un citu uzņēmīgu dzīvnieku testēšanā uz trihinellām, iesniedz saskaņā ar Direktīvas 2003/99/EK IV pielikumu. No datiem par mājas cūkām ir iegūstama vismaz konkrēta informācija par:

i)

kontrolētos turēšanas apstākļos audzētu dzīvnieku testēšanu;

ii)

vaislas sivēnmāšu, kuiļu un barokļu testēšanu.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības (OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.).


V PIELIKUMS

Atceltā regula ar sekojošo grozījumu sarakstu

Komisijas Regula (EK) Nr. 2075/2005

(OV L 338, 22.12.2005., 60. lpp.).

Komisijas Regula (EK) Nr. 1665/2006

(OV L 320, 18.11.2006., 46. lpp.).

Komisijas Regula (EK) Nr. 1245/2007

(OV L 281, 25.10.2007., 19. lpp.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1109/2011

(OV L 287, 4.11.2011., 23. lpp.).

Komisijas Regula (ES) Nr. 216/2014

(OV L 69, 8.3.2014., 85. lpp.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1114/2014

(OV L 302, 22.10.2014., 46. lpp.).


VI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 2075/2005

Šī regula

1. līdz 5. pants

1. līdz 5. pants

6. panta 1. punkts, ievadvārdi

6. panta 1. punkts

6. panta 1. punkts, a) apakšpunkts

6. panta 1. punkts

6. panta 1. punkts, b) apakšpunkts

6. panta 2. punkts

6. panta 2. punkts

7. līdz 13. pants

7. līdz 13. pants

15. pants

14. pants

16. pants

15. pants

17. pants, pirmā daļa

16. pants

17. pants, otrā daļa

I pielikums, I nodaļa

I pielikums, I nodaļa

I pielikums, II nodaļa

I pielikums, II nodaļa

I pielikums, III nodaļa

II, III un IV pielikums

II, III un IV pielikums

V pielikums

VI pielikums