(1)

Ir nepieciešams precizēt tās informācijas saturu, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 67. panta 3. punktu ik ceturksni ir jāsniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), lai tā varētu novērtēt to, kā pase darbojas gadījumos, kad ES alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (ES AIFP) pārvalda vai tirgo ES alternatīvos ieguldījumu fondus (ES AIF) Savienībā, AIF un to pārvaldnieku darbības nosacījumus un pases režīma paplašināšanas iespējamo ietekmi.

(2)

Ir svarīgi nodrošināt, ka kompetento iestāžu sniegtā informācija ir piemērota un ļauj veikt uz informāciju balstītu novērtējumu. Tādēļ visām kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz informācija, kas ļauj veikt konsekventu novērtējumu visā Savienībā, un vienlaikus ir jāsaglabā iespēja sniegt arī papildu informāciju, kuru tās varētu uzskatīt par noderīgu nolūkā novērtēt ES pases un privāto izvietošanu regulējošo valsts noteikumu vispārējo darbību, kā arī iespējamo ietekmi, ko radītu pases režīma paplašināšana, attiecinot to uz trešo valstu fondiem un pārvaldniekiem. Lai nodrošinātu, ka visām kompetentajām iestādēm tieši piemēro vienotu ziņošanas prasību kopumu, ar regulu ir jāparedz noteikumi par EVTI sniedzamo informāciju.

(3)

Lai novērtētu ES pases izmantošanu, ir svarīgi apkopot kvantitatīvus datus par AIFP un AIF, kas izmanto Direktīvas 2011/61/ES 32. un 33. pantā paredzētās pases, datus par jurisdikcijām pārrobežu darbību gadījumos, kā arī par pārrobežu darbības veidiem.

(4)

ES pases vispārējās darbības būtisks aspekts ir kompetento iestāžu efektīva sadarbība. Lai novērtētu efektivitāti, ir būtiski vākt informāciju par kompetento iestāžu sadarbību savu pienākumu izpildē saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 45. un 50. pantu. Tas ietver tādu gadījumu novērtējumu, kas attiecas uz dažādām kompetencēm, un veikto reaģēšanas pasākumu, kā arī sadarbības efektivitātes novērtējumu attiecībā uz laiku, piemērotību un norisi.

(5)

ES pase ir balstīta uz Direktīvas 2011/61/ES 32. un 33. pantā paredzēto paziņošanas sistēmu. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz informācija par šādas sistēmas darbību, jo īpaši attiecībā uz laika grafiku, netraucētu norisi, paziņotās informācijas kvalitāti un jebkādām iespējamajām atšķirībām, kas rodas tās piemērošanā.

(6)

Lai varētu veikt objektīvu novērtējumu, kompetentajām iestādēm būtu jānosaka prasība sniegt informāciju par pases režīma darbību arī no ieguldītāju perspektīvas, jo īpaši saistībā ar ietekmi uz ieguldītāju aizsardzību. Kompetentajām iestādēm būtu arī jāsniedz informācija par ieguldītāju iesniegtajām sūdzībām par AIFP vai AIF, kuri veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā ir ieguldītāja domicils, ieguldītāju vaicājumiem saistībā ar kompetenču sadalījumu starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un jautājumiem, kas radušies saistībā ar tirdzniecības kārtību.

(7)

Pases režīma darbības novērtējumā ir pienācīgi jāņem vērā EVTI loma kompetento iestāžu atšķirību novēršanā pārrobežu pārvaldības vai tirdzniecības gadījumos. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāziņo savi viedokļi par lietderību, laika grafiku, kvalitāti un citiem jautājumiem saistībā ar EVTI iesaistīšanos.

(8)

Lai novērtētu pašreizējos valstu režīmus, kas ļauj ārpussavienības AIFP un ārpussavienības AIF darboties atsevišķās dalībvalstīs, ir nepieciešams pilnībā apzināties atsevišķu dalībvalstu pieņemto tiesisko regulējumu, tā specifiku un atšķirības no noteikumiem, ko piemēro ES AIFP un ES AIF. Ir arī svarīgi vākt kvantitatīvu informāciju par dalībvalstīs tirgoto ārpussavienības AIF skaitu un to ārpussavienības AIFP skaitu, kas pārvalda vai tirgo AIF dalībvalstīs. Šādā informācijā būtu jāietver arī dati par izpildes un uzraudzības darbībām, kā arī par papildu informāciju, kas pēc pieprasījuma saņemta no ārpussavienības uzraudzības iestādēm.

(9)

Kompetentajām iestādēm būtu jāziņo arī informācija par tādiem sadarbības mehānismiem ar trešo valstu uzraudzības iestādēm, kas EVTI vēl nav zināmi sarunu par daudzpusēju saprašanās memorandu rezultātā. Lai varētu novērtēt sadarbības mehānismu darbību, ir svarīgi vākt informāciju par šādu sadarbības mehānismu efektivitāti, piemēram, kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par dažādu šādos mehānismos paredzētu pilnvaru izmantošanu. Tas ietver informācijas pieprasījumus, apmeklējumus uz vietas un informācijas apmaiņu. Sadarbības efektivitāte būtu jānovērtē attiecībā uz atbilstību, detalizētību, laika grafiku un saņemtās palīdzības pilnīgumu.

(10)

Kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz informācija par trešo valstu režīmu aspektiem, kas rada de facto vai de iure ierobežojumus vai grūtības dalībvalsts kompetentajām iestādēm īstenot savas uzraudzības funkcijas vai tieši saņemt informāciju no ārpussavienības vienībām. Turklāt būtu jāvāc informācija par ieguldītāju sūdzībām, kā arī kompetento iestāžu veiktajiem pasākumiem, reaģējot uz šīm sūdzībām.

(11)

AIF pārvaldībai vai tirdzniecībai ieviesto abu sistēmu mijiedarbības novērtējumam būtu jābalstās uz pierādījumiem, kas atspoguļo vispārējo situāciju iekšējā tirgū, kā arī uz īstermiņa un ilgtermiņa novērtējumiem par tirgus attīstību, tostarp par iespējamajiem tirgus traucējumiem vai konkurences kropļojumiem. Novērtējumi būtu jāveic, balstoties uz pierādījumiem par to, vai starp dalībvalstīm un atsevišķām trešām valstīm pastāv vienlīdzīgi konkurences apstākļi, piemēram, attiecībā uz regulatīvo slogu un konkurences vai uzraudzības nosacījumiem. Kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz konkrēta informācija par vispārējiem vai specifiskiem jautājumiem attiecībā uz atsevišķām trešajām valstīm un jānorāda attiecīgi avoti.

(12)

Iesniedzot informāciju par iespējamajiem tirgus traucējumiem un konkurences kropļojumiem, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi un to pārvaldnieki. Ir svarīgi noteikt, vai un cik lielā mērā gan ES AIF, gan saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK (2) uzņēmējdarbību veicošos pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, kā arī to pārvaldniekus, iespējams, ietekmē trešās valsts pases ieviešana. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka Direktīvā 2011/61/ES noteiktā ārpussavienības AIFP definīcija attiecas uz visiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, tostarp tiem, uz kuriem attiektos Direktīva 2009/65/EK, ja tie veiktu uzņēmējdarbību dalībvalstīs. Turklāt, lai varētu novērtēt vispārējo ietekmi uz tirgu, ir nepieciešams noteikt iespējamo ietekmi uz citiem starpniekiem, kas darbojas aktīvu pārvaldības nozarē, piemēram, depozitārijiem vai pakalpojumu sniedzējiem,

a)

2.–7. pantā paredzētā informācija par to, kā ES pase darbojas gadījumos, kad ES alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP) pārvalda un/vai tirgo ES alternatīvos ieguldījumu fondus (AIF);

b)

8.–13. pantā paredzētā informācija par to, kā darbojas ES AIFP īstenota ārpussavienības AIF tirdzniecība dalībvalstīs, kā arī ārpussavienības AIFP īstenota AIF pārvaldība un/vai tirdzniecība dalībvalstīs saskaņā ar piemērojamiem valstu režīmiem;

c)

14. pantā paredzētā informācija par šā panta a) un b) punktā minēto sistēmu darbības ietekmi.

a)

to ES AIFP skaits, kam ir piešķirtas atļaujas saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 7. pantu;

b)

to ES AIFP skaits, kas tirgo ES AIF ieguldījumu apliecības vai akcijas [daļas vai apliecības] saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 32. pantu, to ES AIF un AIF apakšstruktūru skaits, ko tirgo saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 32. pantu, kā arī sadalījums pa izcelsmes [piederības] un uzņēmējām dalībvalstīm;

c)

to ES AIFP skaits, kas pārvalda ES AIF saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 33. pantu, to ES AIF skaits, ko pārvalda saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 33. pantu, kā arī sadalījums pa piederības un uzņēmējām dalībvalstīm;

d)

to ES AIFP skaits, kas saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 33. pantu pārvalda citās dalībvalstīs izveidotus ES AIF, izveidojot filiāli, un to ES AIFP skaits, kas saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 33. pantu tieši pārvalda citās dalībvalstīs izveidotus ES AIF.

a)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde ir paziņojusi AIFP piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par Direktīvas 2011/61/ES 45. panta 5. punktā aprakstīto situāciju; norāda arī situācijas veidu;

b)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde pēc tam, kad to ir informējusi uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, kā aprakstīts Direktīvas 2011/61/ES 45. panta 5. punktā, ir veikusi minētās direktīvas 45. panta 5. punktā paredzētos pasākumus; norāda arī veikto pasākumu veidu;

c)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde pēc tam, kad ir paziņojusi AIFP piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par Direktīvas 2011/61/ES 45. panta 5. punktā aprakstīto situāciju, ir veikusi minētās direktīvas 45. panta 6. punktā paredzētos pasākumus; norāda arī veikto pasākumu veidu;

d)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde ir paziņojusi AIFP piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par Direktīvas 2011/61/ES 45. panta 7. punktā aprakstīto situāciju; norāda arī situāciju veidu;

e)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde pēc tam, kad to ir informējusi uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, kā aprakstīts Direktīvas 2011/61/ES 45. panta 7. punktā, ir veikusi pasākumus saskaņā ar minētās direktīvas 45. panta 7. punktu; norāda arī veikto pasākumu veidu;

f)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde pēc tam, kad ir paziņojusi AIFP piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par Direktīvas 2011/61/ES 45. panta 7. punktā aprakstīto situāciju, ir veikusi minētās direktīvas 45. panta 8. punktā paredzētos pasākumus; norāda arī veikto pasākumu veidu;

g)

saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 50. panta 5. punktu nosūtīto un saņemto paziņojumu skaits; norāda arī rīcību, kas veikta paziņojumu rezultātā;

h)

attiecībā uz kompetentās iestādes izdotajiem palīdzības pieprasījumiem:

i)

attiecībā uz palīdzības pieprasījumiem, ko kompetentā iestāde saņēmusi no kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs:

j)

to pārbaužu uz vietas vai izmeklēšanu skaits, ko kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 54. panta 1. punktu ir veikusi citās dalībvalstīs, un to lūgumu veikt pārbaudes uz vietas vai izmeklēšanu citās dalībvalstīs skaits, kas tika atteikti.

a)

vidējais laiks no brīža, kad no AIFP saņemta pilnīga paziņojuma dokumentācija, līdz brīdim, kad saņēmēja kompetentā iestāde par to paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei;

b)

vidējais laiks, kas AIFP piederības dalībvalstij nepieciešams, lai paziņotu AIFP, ka tas drīkst sākt pārrobežu darbības, un ko aprēķina, sākot no paziņojuma dokumentācijas nosūtīšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei;

c)

to pieprasījumu sniegt precizējumus skaits, kas saistībā ar paziņojumu saņemti no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes;

d)

domstarpību skaits, kas saistībā ar paziņošanas procesu rodas starp piederības un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

a)

to ieguldītāju sūdzību skaits un veids, kas adresētas kompetentajai iestādei saistībā ar AIF, kurus tirgo vai pārvalda citā dalībvalstī uzņēmējdarbību veicošs AIFP, norādītie iemesli un tas, kā šādas sūdzības tika risinātas;

b)

pierādījumi par to, ka ieguldītāju vidū trūkst skaidrības par uzraudzības pienākumu sadali starp piederības un uzņēmējas valsts kompetentajām iestādēm;

c)

jautājumi saistībā ar to, kā darbojas AIFP noteiktie pasākumi AIF tirdzniecībai un pasākumi, kas noteikti, lai novērstu AIF ieguldījumu daļu vai apliecību tirdzniecību privātiem ieguldītājiem, kā noteikts Direktīvas 2011/61/ES IV pielikuma h) punktā.

a)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde no citas kompetentās iestādes ir saņēmusi informāciju par sistēmisko risku uzraudzību; nošķir šādus gadījumus:

b)

to gadījumu skaits, kad kompetentā iestāde citai kompetentajai iestādei ir nodevusi informāciju par sistēmisko risku uzraudzību; nošķir šādus gadījumus:

a)

tiesību normas, saskaņā ar kurām šāda tirdzniecība ir atļauta, tostarp piemērojamo īpašo nosacījumu apraksts;

b)

to ES AIFP skaits, kam kompetentā iestāde ir izsniegusi atļauju tirgot ārpussavienības AIF tās jurisdikcijā saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 36. pantu, un tirgoto ārpussavienības AIF skaits;

c)

informācijas pieprasījumu skaits, ko kompetentā iestāde adresējusi ES AIFP saistībā ar ārpussavienības AIF tirdzniecību;

d)

izpildes vai uzraudzības darbības vai sankcijas, kas piemērotas ES AIFP saistībā ar ārpussavienības AIF tirdzniecību.

a)

tiesību normas, saskaņā ar kurām šāda tirdzniecība ir atļauta, tostarp piemērojamo īpašo nosacījumu apraksts;

b)

to ārpussavienības AIFP skaits, kas tirgo AIF kompetentās iestādes jurisdikcijā saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 42. panta 1. punktu, un tirgoto AIF skaits;

c)

informācijas pieprasījumu skaits, ko kompetentā iestāde adresējusi ārpussavienības AIFP saistībā ar AIF tirdzniecību saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 42. panta 1. punktu;

d)

izpildes vai uzraudzības darbības vai sankcijas, ko kompetentā iestāde piemērojusi ārpussavienības AIFP saistībā ar Direktīvas 2011/61/ES 22., 23., 24. un 26. līdz 30. pantā paredzētajiem pienākumiem.

a)

tiesību normas, saskaņā ar kurām šāda pārvaldība ir atļauta, tostarp piemērojamo īpašo nosacījumu apraksts;

b)

to ārpussavienības AIFP skaits, kas pārvalda ES AIF kompetentās iestādes jurisdikcijā, un pārvaldīto ES AIF skaits;

c)

informācijas pieprasījumu skaits, ko kompetentā iestāde adresējusi ārpussavienības AIFP saistībā ar ES AIF pārvaldību.

a)

tādu divpusēju sadarbības mehānismu esamība, kas starp kompetento iestādi un uzraudzības iestādēm trešās valstīs noslēgti papildus tiem mehānismiem, kuri apspriesti un par kuriem panākta vienošanās EVTI un attiecīgo trešo valstu vadībā;

b)

attiecībā uz informācijas vai palīdzības pieprasījumiem, ko kompetentā iestāde iesniegusi trešās valsts iestādēm saskaņā ar sadarbības mehānismiem:

c)

to apmeklējumu uz vietas skaits, ko saskaņā ar sadarbības mehānismiem kompetentā iestāde trešās valsts uzraudzības iestādei ir pieprasījusi veikt tās vārdā, un to pieprasījumu veikt apmeklējumus uz vietas skaits, kuri tika atteikti;

d)

to gadījumu skaits, kad saskaņā ar sadarbības mehānismiem no trešās valsts uzraudzības iestādes bez pieprasījuma tika saņemta informācija par:

e)

to gadījumu skaits, kad saskaņā ar sadarbības mehānismiem kompetentā iestāde ir apmainījusies ar citām kompetentajām iestādēm ar informāciju, kas no trešās valsts uzraudzības iestādēm ir saņemta sistēmisko risku uzraudzības nolūkā.

a)

to ieguldītāju sūdzību skaits un veids, kas adresētas kompetentajai iestādei saistībā ar AIF, kurus saskaņā ar piemērojamiem valstu režīmiem tirgo tās jurisdikcijā;

b)

kompetentās iestādes īstenotas izpildes darbības, regulatīvi pasākumi vai sankcijas, tostarp attiecīgo licenču vai reģistrācijas atcelšana, apturēšana vai grozīšana, kuras attiecas uz ārpussavienības AIFP, kas tirgo vai pārvalda AIF kompetentās iestādes jurisdikcijā, vai ir saistītas ar tiem vai kuras attiecas uz ārpussavienības AIF, ko ES AIFP tirgo kompetentās iestādes jurisdikcijā, vai ir saistītas ar tiem.

a)

problēmas vai šķēršļi saistībā ar reglamentējošo un uzraudzības noteikumu piemērošanu, ar ko kompetentā iestāde saskaras, īstenojot ārpussavienības AIFP vai ārpussavienības AIF uzraudzības funkcijas;

b)

problēmas iegūt informāciju tieši no ārpussavienības AIFP.

a)

pierādījumi, kas liecina, ka AIFP, kuri veica uzņēmējdarbību kompetentās iestādes jurisdikcijā, ir pārvietojušies uz trešām valstīm; norāda arī kopējos rādītājus par AIF skaitu un pārvaldītajiem aktīviem katrā trešajā valstī, kā arī šādas pārvietošanās iemeslus;

b)

sīka informācija par konstatētajiem vai sagaidāmajiem tirgus traucējumiem vai konkurences kropļojumiem starp ES un ārpussavienības kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kā arī kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ES un ārpussavienības pārvaldniekiem;

c)

pierādījumi, kas liecina, ka kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ES pārvaldnieki, kuriem ir piešķirtas atļaujas kompetento iestāžu jurisdikcijā, reģistrējoties vai tirgojot viņu pārvaldītos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus kādā trešā valstī, ir saskārušies ar grūtībām vai ierobežojumiem; norāda arī attiecīgo trešo valsti;

d)

pierādījumi, kas liecina, ka trešās valstīs pastāv grūtības vai ierobežojumi, kuri kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ES pārvaldniekus, kam ir piešķirtas atļaujas kompetento iestāžu jurisdikcijā, attur no lēmuma pieņemšanas reģistrēties vai tirgot viņu pārvaldītos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus kādā trešā valstī; norāda arī attiecīgo trešo valsti;

e)

informācija par jebkādām citām vispārējām vai specifiskām grūtībām, ar ko kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ES pārvaldnieki saskaras, reģistrējoties vai tirgojot viņu pārvaldītos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus trešās valstīs; norāda arī attiecīgo trešo valsti.