ar kuru nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu, 5.a panta 2. un 4. punktu, 5.b panta 7. punktu, 7. panta 2. punktu, 8. panta 3. punkta trešo daļu un 19. panta 3. punktu,

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5. panta 1. punktā minētās ekonomiskā lieluma jeb saimnieciskās darbības apjoma robežvērtības ir noteiktas šīs regulas I pielikumā.

Pārskatus iesniedzošo saimniecību skaits katrā dalībvalstī un katrā lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla (FADN) apgabalā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5. a panta 2. punktā, ir noteikts šīs regulas II pielikumā.

1. Modeļi un metodes attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.a panta 4. punktā minēto datu formu un saturu ir izklāstīti šīs regulas III pielikumā.

2. Dalībvalstis ar elektroniskiem līdzekļiem paziņo Komisijai par Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.a panta 1. punktā minēto atlases plānu, kuru apstiprinājusi tās pašas regulas 6. panta 2. punktā minētā valsts komiteja, ne vēlāk kā divus mēnešus pirms tā pārskata gada sākuma, uz kuru tas attiecas.

Algoritms, pēc kura aprēķina specializētas lauksaimniecības veidu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b panta 3. punktā, un tā piederību vispārējiem lauksaimniecības veidiem un lauksaimniecības pamatveidiem, ir izklāstīts šīs regulas IV pielikumā.

Metodes, ar kādām aprēķina lauku saimniecības saimnieciskās darbības apjomu jeb ekonomisko lielumu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b panta 4. punktā, un saimnieciskās darbības apjoma kategorijas jeb grupas, kā minēts tās pašas regulas 5.b panta 1. punktā, ir izklāstītas šīs regulas V pielikumā.

1. Šīs regulas VI pielikumā ir noteikta katra raksturlieluma standarta produkcijas aprēķināšanas metode, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b panta 2. punktā, un atbilstošu datu savākšanas procedūras.

Saimniecības dažādu raksturlielumu standarta produkciju, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b panta 2. punktā, nosaka katram ģeogrāfiskajam iedalījumam, kas minēts šīs regulas VI pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, un katram augkopības un lopkopības raksturlielumam, kas uzskaitīts Regulas (EK) Nr. 1166/2008 III pielikumā.

2. Saimniecības kopējo standarta produkciju iegūst, reizinot katra augkopības un lopkopības raksturlieluma standarta produkciju ar attiecīgo vienību skaitu.

Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b panta 5. punktā, ir definētas šīs regulas VII pielikuma A daļā. To nozīmi izsaka kā procentuālu daļu. Minētās daļas ir noteiktas šīs regulas VII pielikuma C daļā.

Metode, ar kuru novērtē pirmajā daļā minēto ienākumus nesošo darbību nozīmi, ir noteikta šīs regulas VII pielikuma B un C daļā.

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) informāciju par standarta produkciju un datus tās noteikšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.b panta 6. punktā, par N gada pārskata periodu līdz N+3 gada 31. decembrim.

2. Šā panta 1. punktā minēto datu iesniegšanai dalībvalstis izmanto datorizētas sistēmas, ko šim nolūkam tām ir darījusi pieejamas Komisija (Eurostat).

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 8. pantā minēto grāmatvedības datu forma un izkārtojums, kā arī ar tiem saistītie norādījumi ir noteikti šīs regulas VIII pielikumā.

1. Saimniecības pārskatus Komisijai iesniedz Regulas (EK) Nr. 1217/2009 7. pantā minētā sakaru aģentūra jeb sadarbības aģentūra, izmantojot datorizētu saņemšanas un pārbaudes sistēmu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Ar vajadzīgo informāciju apmainās elektroniski, pamatojoties uz modeļiem, kuri sadarbības aģentūrai darīti pieejami ar minētās sistēmas starpniecību.

2. Dalībvalstis tiek informētas par vispārējiem nosacījumiem 1. punktā minētās datorizētās sistēmas ieviešanai ar Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komitejas starpniecību.

3. Saimniecību apgrozījuma pārskatus Komisijai iesniedz līdz 31. decembrim pēc attiecīgā pārskata gada beigām.

Dalībvalstis, kuras nevarēja iesniegt 2012. gada saimniecības apgrozījuma pārskatu datus pirmajā daļā minētajā termiņā, var iesniegt saimniecību apgrozījuma pārskatus Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pirmajā daļā minētā termiņa.

4. Saimniecības apgrozījuma pārskatus uzskata par iesniegtiem Komisijai, tiklīdz 9. pantā minētie grāmatvedības dati ir ievadīti datorizētā saņemšanas un pārbaudes sistēmā, kas minēta 1. punktā, sekojošās datorizētās pārbaudes ir veiktas un sadarbības aģentūra ir apstiprinājusi, ka dati ir gatavi augšupielādēšanai minētajā sistēmā.

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām saimniecības apgrozījuma pārskatu uzskata par pienācīgi aizpildītu, kad tā saturs ir faktoloģiski precīzs un tajā ietvertie grāmatvedības dati ir reģistrēti un uzrādīti saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumā noteikto formu un izkārtojumu.

Kopējais pienācīgi aizpildītu un iesniegtu saimniecības apgrozījuma pārskatu skaits katrā dalībvalstī, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1217/2009 5.a panta 2. punktā, par kuru ir tiesības saņemt standarta maksu, nepārsniedz kopējo pārskatus iesniedzošo saimniecību skaitu attiecīgajā dalībvalstī, kas noteikts šīs regulas II pielikumā.

Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā viens FADN apgabals, pienācīgi aizpildītu un iesniegtu saimniecības apgrozījuma pārskatu, par kuriem var saņemt standarta maksu, skaits katrā FADN apgabalā var būt līdz 20 % lielāks nekā skaits, kas paredzēts attiecīgajam FADN apgabalam, ja kopējais pienācīgi aizpildīto un iesniegto saimniecības apgrozījuma pārskatu skaits attiecīgajai dalībvalstij nepārsniedz skaitu, kas šai dalībvalstij noteikts šīs regulas II pielikumā.

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās standarta maksas kopējo summu maksā divos maksājumos:

Atlikušo summu, kas minēta pirmās daļas b) punktā, aprēķina, standarta maksu par katru saimniecības pārskatu, kas aprēķināta, pamatojoties uz šīs regulas 14. pantu, reizinot ar pienācīgi aizpildītu saimniecības apgrozījuma pārskatu skaitu, par ko ir tiesības saņemt maksu saskaņā ar šīs regulas 12. pantu, un atņemot maksājumu, kas minēts šā panta pirmās daļas a) punktā.

Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā standarta maksa ir EUR 160 par saimniecības apgrozījuma pārskatu.

Ja Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais 80 % slieksnis nav sasniegts nedz FADN apgabala, nedz attiecīgās dalībvalsts līmenī, minētajā noteikumā minēto samazinājumu piemēro tikai valsts līmenī.

Ja dalībvalsts iesniedz šīs regulas 9. pantā minētos grāmatvedības datus ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms attiecīgā 10. panta 3. punktā minētā termiņa, standarta maksu palielina par EUR 5, izņemot ja Regulas (EK) Nr. 1217/2009 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais 80 % slieksnis attiecībā uz FADN apgabalu vai dalībvalsti nav sasniegts.

Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 283/2012 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 730/2013 atceļ no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1318/2013, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Kopienā (OV L 340, 17.12.2013., 1. lpp.).

(3) Komisijas 2012. gada 29. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 283/2012, ar ko no lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla 2012. pārskata gada nosaka standarta maksu par lauku saimniecības darbības pārskatu (OV L 92, 30.3.2012., 15. lpp.).

(4) Komisijas 2013. gada 29. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 730/2013 par konkrētiem sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem attiecībā uz uzskaiti ar mērķi noteikt lauku saimniecību ienākumus (OV L 203, 30.7.2013., 6. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Regula (EK) Nr. 1166/2008, kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 (OV L 321, 1.12.2008., 14. lpp.).

(6) Komisijas 2014. gada 1. augusta Deleģētā regula (ES) Nr. 1198/2014, ar kuru papildina Padomes Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (OV L 321, 7.11.2014., 2. lpp.).

IV PIELIKUMS

ĪPAŠIE SPECIALIZĒTAS LAUKSAIMNIECĪBAS VEIDI UN TIEM ATBILSTOŠIE VISPĀRĒJIE LAUKSAIMNIECĪBAS VEIDI UN LAUKSAIMNIECĪBAS PAMATVEIDI (4. PANTS)

A. ĪPAŠIE SPECIALIZĒTAS LAUKSAIMNIECĪBAS VEIDI

Īpašos specializētas lauksaimniecības veidus nosaka pēc divām pazīmēm:

a) attiecīgo raksturlielumu iedaba

Šie raksturlielumi ir tie, kas aptverti ar 2016. gada Lauku saimniecību struktūras apsekojumu: tos apzīmē ar kodiem, kas norādīti šā pielikuma B.I daļas atbilstības tabulā, vai ar kodiem, kas pārgrupē vairākus minētos raksturlielumus, kā norādīts šā pielikuma B.II daļā (1);

b) lieluma grupu robežvērtību noteikšanas nosacījumi

Ja nav norādīts citādi, šos nosacījumus izsaka kā daļu no saimniecības kopējās standarta produkcijas.

Lai saimniecību varētu klasificēt pie attiecīgā īpašā specializētas lauksaimniecības veida, kumulatīvi ir jāizpilda visi īpašajam specializētas lauksaimniecības veidam paredzētie nosacījumi.

Specializētās saimniecības – augkopība

Saimniecības veids (* vienkāršības labad šo sešu sleju saturs atkārtots arī šā pielikuma C daļā)						Īpašā specializētas lauksaimniecības veida noteikšanas algoritms
Vispārējais veids	Apraksts	Pamatveids	Apraksts	Specializācijas veids	Apraksts	Vārdisks algoritma apraksts	Raksturlielumu un nosacījumu kods (sk. šā pielikuma B daļu)
Vispārējais veids	Apraksts	Pamatveids	Apraksts	Specializācijas veids	Apraksts	Vārdisks algoritma apraksts	1. nosacījums (C1)	2. nosacījums (C2)	3. nosacījums (C3)
1	Specializētās laukaugu audzēšanas saimniecības
		15	Specializētās labības, eļļas augu sēklu un proteīnaugu saimniecības
				151	Specializētās labības (izņemot rīsus), eļļas augu sēklu un proteīnaugu saimniecības	Labība (izņemot rīsus), eļļas augu sēklas, pākšaugi un proteīnaugi > 2/3	P1 > 2/3	P15 + P16 + 2.01.02. > 2/3	P151 + P16 + 2.01.02. > 2/3
				152	Specializētās rīsu saimniecības	Rīsi > 2/3	P1 > 2/3	P15 + P16 + 2.01.02. > 2/3	2.01.01.07. > 2/3
				153	Labības, eļļas augu sēklu, proteīnaugu un rīsu saimniecības	C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 151. un 152. grupas	P1 > 2/3	P15 + P16 + 2.01.02. > 2/3
		16	Vispārējās laukkopības saimniecības
				161	Specializētās sakņu kultūru saimniecības	Kartupeļi, cukurbietes un lopbarības sakņaugi, un lopbarības kāpostaugi > 2/3	P1 > 2/3	P15 + P16 + 2.01.02. ≤ 2/3	P17 > 2/3
				162	Labības, eļļas augu sēklu, proteīnaugu un sakņu kultūru saimniecības	Labība, eļļas augu sēklas, pākšaugi un proteīnaugi > 1/3; saknes > 1/3	P1 > 2/3	P15 + P16 + 2.01.02. ≤ 2/3	P15 + P16 + 2.01.02. > 1/3; P17 > 1/3
				163	Specializētās lauka dārzeņu saimniecības	Svaigi dārzeņi, melones, atklātā lauka zemenes > 2/3	P1 > 2/3	P15 + P16 + 2.01.02. ≤ 2/3	2.01.07.01.01. > 2/3
				164	Specializētās tabakas saimniecības	Tabaka > 2/3	P1 > 2/3	P15 + P16 + 2.01.02. ≤ 2/3	2.01.06.01. > 2/3
				165	Specializētās kokvilnas saimniecības	Kokvilna > 2/3	P1 > 2/3	P15 + P16 + 2.01.02. ≤ 2/3	2.01.06.03. > 2/3
				166	Dažādu laukaugu saimniecības kombinēts	C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 161., 162., 163., 164. un 165. grupas	P1 > 2/3	P15 + P16 + 2.01.02. ≤ 2/3
2	Specializētās dārzkopības saimniecības
		21	Specializētās segtās audzēšanas dārzkopības saimniecības
				211	Specializētās segtās audzēšanas dārzeņkopības saimniecības	Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē zem stikla > 2/3	P2 > 2/3	2.01.07.02. + 2.01.08.02. > 2/3	2.01.07.02. > 2/3
				212	Specializētās segtās audzēšanas puķkopības un dekoratīvo augu saimniecības	Ziedi un dekoratīvie augi, kurus audzē zem stikla > 2/3	P2 > 2/3	2.01.07.02. + 2.01.08.02. > 2/3	2.01.08.02. > 2/3
				213	Specializētās segtās audzēšanas jauktu kultūru dārzkopības saimniecības	C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 211. un 212. grupas	P2 > 2/3	2.01.07.02. + 2.01.08.02. > 2/3
		22	Specializētās lauka dārzkopības saimniecības
				221	Specializētās lauka dārzeņkopības saimniecības	Svaigi dārzeņi, melones, zemenes kā dārzkopības produkti, ko ražo tirdzniecībai > 2/3	P2 > 2/3	2.01.07.01.02. + 2.01.08.01. > 2/3	2.01.07.01.02. > 2/3
				222	Specializētās lauka puķkopības un dekoratīvo augu saimniecības	Ziedi un dekoratīvie augi atklātā laukā > 2/3	P2 > 2/3	2.01.07.01.02. + 2.01.08.01. > 2/3	2.01.08.01. > 2/3
				223	Specializētās lauka jauktu kultūru dārzkopības saimniecības	C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 221. un 222. grupas	P2 > 2/3	2.01.07.01.02. + 2.01.08.01. > 2/3
		23	Citas dārzkopības saimniecības
				231	Specializētās sēņu audzēšanas saimniecības	Sēnes > 2/3	P2 > 2/3	2.01.07.01.02. + 2.01.08.01. ≤ 2/3; 2.01.07.02. + 2.01.08.02. ≤ 2/3	2.06.01. > 2/3
				232	Specializētās dēstu audzētavu saimniecības	Dēstu audzētavas > 2/3	P2 > 2/3	2.01.07.01.02. + 2.01.08.01. ≤ 2/3; 2.01.07.02. + 2.01.08.02. ≤ 2/3	2.04.05. > 2/3
				233	Dažādas dārzkopības saimniecības	C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 231. un 232. grupas	P2 > 2/3	2.01.07.01.02. + 2.01.08.01. ≤ 2/3; 2.01.07.02. + 2.01.08.02. ≤ 2/3
3	Specializētās ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecības
		35	Specializētās vīnkopības saimniecības
				351	Specializētās kvalitatīva vīna ražošanas saimniecības	Vīna dārzi, kas parasti ražo kvalitatīvu vīnu > 2/3	P3 > 2/3	2.04.04. > 2/3	2.04.04.01. > 2/3
				352	Specializētās vīna (izņemot īpašā kvalitatīvā vīna) ražošanas saimniecības	Vīna dārzi, kas parasti ražo citus vīnus > 2/3	P3 > 2/3	2.04.04. > 2/3	2.04.04.02. > 2/3
				353	Specializētās galda vīnogu audzēšanas saimniecības	Vīna dārzi, kas parasti ražo galda vīnogas > 2/3	P3 > 2/3	2.04.04. > 2/3	2.04.04.03. > 2/3
				354	Citas vīnkopības saimniecības	C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 351., 352. un 353. grupas	P3 > 2/3	2.04.04. > 2/3
		36	Specializētās augļu un citrusaugļu audzēšanas saimniecības
				361	Specializētās augļu (izņemot citrusaugļus, tropu un subtropu augļus un riekstus) saimniecības	Mērena klimata zonu augļi un ogas > 2/3	P3 > 2/3	2.04.01. + 2.04.02. > 2/3	2.04.01.01.01. + 2.04.01.02. > 2/3
				362	Specializētās citrusaugļu audzēšanas saimniecības	Citrusaugļi > 2/3	P3 > 2/3	2.04.01. + 2.04.02. > 2/3	2.04.02. > 2/3
				363	Specializētās riekstu audzēšanas saimniecības	Rieksti > 2/3	P3 > 2/3	2.04.01. + 2.04.02. > 2/3	2.04.01.03. > 2/3
				364	Specializētās tropu un subtropu augļu saimniecības	Subtropu klimata zonu augļi > 2/3	P3 > 2/3	2.04.01. + 2.04.02. > 2/3	2.04.01.01.02. > 2/3
				365	Specializētās augļu, citrusaugļu, tropu un subtropu augļu un riekstu saimniecības: jaukta tipa ražošana	C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 361., 362., 363. un 364. grupas	P3 > 2/3	2.04.01. + 2.04.02. > 2/3
		37	Specializētās olīvkoku audzēšanas saimniecības
				370	Specializētās olīvkoku audzēšanas saimniecības	Olīvas > 2/3	P3 > 2/3	2.04.03. > 2/3
		38	Vairāku ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecības
				380	Vairāku ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecības	C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 351.–370. grupas	P3 > 2/3

Specializētās saimniecības – lopkopība

Saimniecības veids						Īpašā specializētas lauksaimniecības veida noteikšanas algoritms
Vispārējais veids	Apraksts	Pamatveids	Apraksts	Specializācijas veids	Apraksts	Vārdisks algoritma apraksts	Raksturlielumu un nosacījumu kods (sk. šā pielikuma B daļu)
Vispārējais veids	Apraksts	Pamatveids	Apraksts	Specializācijas veids	Apraksts	Vārdisks algoritma apraksts	1. nosacījums (C1)	2. nosacījums (C2)	3. nosacījums (C3)
4	Specializētās ganību lopu saimniecības
		45	Specializētās piena lopkopības saimniecības
				450	Specializētās piena lopkopības saimniecības	Slaucamās govis > 3/4 no ganību lopu kopskaita; ganību lopi > 1/10 no ganību lopiem un lopbarības	P4 > 2/3	3.02.06. > 3/4 GL; GL > 1/10 P4
		46	Specializētās liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības
				460	Specializētās liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības	Visi liellopi (t. i., liellopi vecumā līdz vienam gadam, liellopi vecumā no viena līdz diviem gadiem un liellopi divu gadu vecumā un vecāki (vīriešu kārtas dzīvnieki, teles, slaucamās govis un pārējās govis)) > 2/3 no ganību lopiem; slaucamās govis ≤ 1/10 no ganību lopiem; ganību lopi > 1/10 no ganību lopiem un lopbarības	P4 > 2/3	P46 > 2/3 GL; 3.02.06. ≤ 1/10 GL; GL > 1/10 P4
		47	Piena lopkopības, liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības
				470	Piena lopkopības, liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības	Visi liellopi > 2/3 no ganību lopiem; slaucamās govis > 1/10 no ganību lopiem; ganību lopi > 1/10 no ganību lopiem un lopbarības; izņemot saimniecības 450. grupā	P4 > 2/3	P46 > 2/3 GL; 3.02.06. > 1/10 GL; GL > 1/10 P4; izņemot 450. grupu
		48	Lopkopības saimniecības: aitas, kazas un citi ganību lopi
				481	Specializētās aitkopības saimniecības	Aitas > 2/3 no ganību lopiem; ganību lopi > 1/10 no ganību lopiem un lopbarības	P4 > 2/3	C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 450., 460. un 470. grupas	3.03.01. > 2/3 GL; GL > 1/10 P4
				482	Aitu un liellopu audzēšanas saimniecības	Visi liellopi > 1/3 no ganību lopiem, aitas > 1/3 no ganību liellopiem un ganību lopi > 1/10 no ganību lopiem un lopbarības	P4 > 2/3	C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 450., 460. un 470. grupas	P46 > 1/3 GL; 3.03.01. > 1/3 GL; GL > 1/10 P4
				483	Specializētās kazkopības saimniecības	Kazas > 2/3 no ganību lopiem; ganību lopi > 1/10 no ganību lopiem un lopbarības	P4 > 2/3	C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 450., 460. un 470. grupas	3.03.02. > 2/3 GL; GL > 1/10 P4
				484	Dažādu ganību lopu audzēšanas saimniecības	C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 481., 482. un 483. grupas	P4 > 2/3	C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 450., 460. un 470. grupas
5	Specializētās graudēdāju audzēšanas saimniecības
		51	Specializētās cūkkopības saimniecības
				511	Specializētās cūku audzēšanas saimniecības	Vaislas cūkas > 2/3	P5 > 2/3	P51 > 2/3	3.04.02. > 2/3
				512	Specializētās cūku nobarošanas saimniecības	Sivēni un citas cūkas > 2/3	P5 > 2/3	P51 > 2/3	3.04.01. + 3.04.99. > 2/3
				513	Cūku audzēšanas un nobarošanas saimniecības	C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 511. un 512. grupas	P5 > 2/3	P51 > 2/3
		52	Specializētās mājputnu audzēšanas saimniecības
				521	Specializētās dējējvistu saimniecības	Dējējvistas > 2/3	P5 > 2/3	P52 > 2/3	3.05.02. > 2/3
				522	Specializētās mājputnu gaļas saimniecības	Broileri un citi mājputni > 2/3	P5 > 2/3	P52 > 2/3	3.05.01. + 3.05.03. > 2/3
				523	Dējējvistu un gaļas putnu saimniecības	C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 521. un 522. grupas	P5 > 2/3	P52 > 2/3
		53	Dažādu graudēdāju audzēšanas saimniecības
				530	Dažādu graudēdāju audzēšanas saimniecības	C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 511.–523. grupas	P5 > 2/3

Jauktās saimniecības

Saimniecības veids						Īpašā specializētas lauksaimniecības veida noteikšanas algoritms
Vispārējais veids	Apraksts	Pamatveids	Apraksts	Specializācijas veids	Apraksts	Vārdisks algoritma apraksts	Raksturlielumu un nosacījumu kods (sk. šā pielikuma B daļu)
Vispārējais veids	Apraksts	Pamatveids	Apraksts	Specializācijas veids	Apraksts	Vārdisks algoritma apraksts	1. nosacījums (C1)	2. nosacījums (C2)	3. nosacījums (C3)
6	Jaukta augkopība
		61	Jaukta augkopība
				611	Dārzkopības un ilggadīgo kultūru saimniecības	Dārzkopība > 1/3; ilggadīgās kultūras > 1/3	(P1 + P2 + P3) > 2/3; P1 ≤ 2/3; P2 ≤ 2/3; P3 ≤ 2/3	P2 > 1/3; P3 > 1/3
				612	Laukaugu un dārzkopības saimniecības	Vispārējā augkopība > 1/3; dārzkopība > 1/3	(P1 + P2 + P3) > 2/3; P1 ≤ 2/3; P2 ≤ 2/3; P3 ≤ 2/3	P1 > 1/3; P2 > 1/3
				613	Laukaugu un vīnkopības saimniecības	Vispārējā augkopība > 1/3; vīna dārzi > 1/3	(P1 + P2 + P3) > 2/3; P1 ≤ 2/3; P2 ≤ 2/3; P3 ≤ 2/3	P1 > 1/3; 2.04.04. > 1/3
				614	Laukaugu un ilggadīgo kultūru saimniecības	Vispārējā augkopība > 1/3; ilggadīgās kultūras > 1/3; vīnogulāji ≤ 1/3	(P1 + P2 + P3) > 2/3; P1 ≤ 2/3; P2 ≤ 2/3; P3 ≤ 2/3	P1 > 1/3; P3 > 1/3; 2.04.04. ≤ 1/3
				615	Jauktas augkopības, galvenokārt laukaugu, saimniecības	Vispārējā augkopība > 1/3; nav cita veida darbības > 1/3	(P1 + P2 + P3) > 2/3; P1 ≤ 2/3; P2 ≤ 2/3; P3 ≤ 2/3	P1 > 1/3; P2 ≤ 1/3; P3 ≤ 1/3
				616	Citas jauktas augkopības saimniecības	C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 611., 612., 613., 614. un 615. grupas	(P1 + P2 + P3) > 2/3; P1 ≤ 2/3; P2 ≤ 2/3; P3 ≤ 2/3
7	Jaukta lopkopība
		73	Jauktas lopkopības, galvenokārt ganību lopu, saimniecības
				731	Jauktas lopkopības, galvenokārt piena lopkopības, saimniecības	Piena liellopi > 1/3 no ganību lopiem; piena govis > 1/2 no piena liellopiem	P4 + P5 > 2/3; P4 ≤ 2/3; P5 ≤ 2/3	P4 > P5	P45 > 1/3 GL; 3.02.06. > 1/2 P45
				732	Jauktas lopkopības, galvenokārt neslaucamo ganību lopu, saimniecības	C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 731. grupas	P4 + P5 > 2/3; P4 ≤ 2/3; P5 ≤ 2/3	P4 > P5
		74	Jauktas lopkopības, galvenokārt graudēdāju, saimniecības
				741	Jauktas lopkopības saimniecības: graudēdāju un piena lopkopības saimniecības	Piena liellopi > 1/3 no ganību lopiem; graudēdāji > 1/3; piena govis > 1/2 no piena liellopiem	P4 + P5 > 2/3; P4 ≤ 2/3; P5 ≤ 2/3	P4 ≤ P5	P45 > 1/3 GL; P5 > 1/3; 3.02.06. > 1/2 P45
				742	Jauktas lopkopības saimniecības: graudēdāju un neslaucamo ganību lopu saimniecības	C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 741. grupas	P4 + P5 > 2/3; P4 ≤ 2/3; P5 ≤ 2/3	P4 ≤ P5
8	Jaukta augkopība un lopkopība
		83	Laukaugu un ganību lopu saimniecības
				831	Laukaugu un piena lopkopības saimniecības	Piena liellopi > 1/3 no ganību lopiem; piena govis > 1/2 no piena liellopiem; liellopi, piena < vispārējā augkopība	Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas	P1> 1/3; P4 > 1/3	P45 > 1/3 GL; 3.02.06. > 1/2 P45; P45 < P1
				832	Piena lopkopības un laukaugu saimniecības	Piena liellopi > 1/3 no ganību lopiem; piena govis > 1/2 no piena liellopiem; piena liellopi ≥ vispārējā augkopība	Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas	P1> 1/3; P4 > 1/3	P45 > 1/3 GL; 3.02.06. > 1/2 P45; P45 ≥ P1
				833	Laukaugu saimniecības un neslaucamo ganību lopu saimniecības	Vispārējā augkopība > ganību lopi un lopbarība, izņemot saimniecības 831. grupā	Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas	P1> 1/3; P4 > 1/3	P1 > P4; izņemot 831. grupu
				834	Neslaucamo ganību lopu un laukaugu saimniecības	C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 831., 832. un 833. grupas	Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas	P1> 1/3; P4 > 1/3
		84	Dažādu kultūraugu un mājlopu audzēšanas saimniecības
				841	Laukaugu un graudēdāju saimniecības	Vispārējā augkopība > 1/3; graudēdāji > 1/3	Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas	C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 831., 832., 833. un 834. grupas	P1> 1/3; P5 > 1/3
				842	Ilggadīgo kultūru un ganību lopu saimniecības	Ilggadīgās kultūras > 1/3; ganību lopi un lopbarība > 1/3	Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas	C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 831., 832., 833. un 834. grupas	P3 > 1/3; P4 > 1/3
				843	Biškopības saimniecības	Bites > 2/3	Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas	C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 831., 832., 833. un 834. grupas	3.07. > 2/3
				844	Dažādas jauktas augkopības un mājlopu saimniecības	C1 un C2 nosacījumiem atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 841., 842. un 843. grupas	Saimniecības, kas nepieder pie 151.–742. un 999. grupas	C1 nosacījumam atbilstošas saimniecības, izņemot tās, kuras pieder pie 831., 832., 833. un 834. grupas

Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības

Saimniecības veids						Īpašā specializētas lauksaimniecības veida noteikšanas algoritms
Vispārējais veids	Apraksts	Pamatveids	Apraksts	Specializācijas veids	Apraksts	Vārdisks algoritma apraksts	Raksturlielumu un nosacījumu kods (sk. šā pielikuma B daļu)
Vispārējais veids	Apraksts	Pamatveids	Apraksts	Specializācijas veids	Apraksts	Vārdisks algoritma apraksts	1. nosacījums (C1)	2. nosacījums (C2)	3. nosacījums (C3)
9	Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības
		99	Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības
				999	Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības	Kopējā standarta produkcija = 0

B. ATBILSTĪBAS TABULA UN PĀRGRUPĒJOŠIE KODI

I. Atbilstība starp pozīcijām lauku saimniecību struktūras apsekojumos (FSS), kas minēti Regulā (EK) Nr. 1166/2008, un FADN saimniecības apgrozījuma pārskatos

Pozīciju atbilsme standarta produkcijas piemērošanai

Pozīcijas FSS kods

Standarta produkcijas (SP) koeficienta kods

2016. gada Savienības lauku saimniecību struktūrapsekojums (2016 FSS)

(Regula (EK) Nr. 1166/2008)

FADN saimniecības apgrozījuma pārskats

(šīs regulas VIII pielikums)

Kultūras

2.01.01.01.

B_1_1_1

Parastie un speltas kvieši

10110.

Parastie un speltas kvieši

2.01.01.02.

B_1_1_2

Cietie kvieši

10120.

Cietie kvieši

2.01.01.03.

B_1_1_3

Rudzi

10130.

Rudzi

2.01.01.04.

B_1_1_4

Mieži

10140.

Mieži

2.01.01.05.

B_1_1_5

Auzas

10150.

Auzas

2.01.01.06.

B_1_1_6

Graudu kukurūza

10160.

Graudu kukurūza

2.01.01.07

B_1_1_7

Rīsi

10170.

Rīsi

2.01.01.99.

B_1_1_99

Citi graudaugi graudu ražošanai

10190.

Citi graudaugi graudu ražošanai

2.01.02.

B_1_2

Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (arī sēklas materiāls un labības un pākšaugu maisījumi)

10220.

Lēcas, aunazirņi un vīķi

10290.

Pārējie proteīnaugi

2.01.02.01.

B_1_2_1

No tiem – zirņi, lauku pupas un saldās lupīnas

10210.

Zirņi, lauka pupas un saldās lupīnas

2.01.03.

B_1_3

Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)

10300.

Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)

10310.

Cietes kartupeļi

10390.

Pārējie kartupeļi

2.01.04.

B_1_4

Cukurbietes (izņemot sēklas materiālu)

10400.

Cukurbietes (izņemot sēklas materiālu)

2.01.05.

B_1_5

Lopbarības sakņaugi un lopbarības kāpostaugi (izņemot sēklas materiālu)

10500.

Lopbarības sakņaugi un lopbarības kāpostaugi (izņemot sēklas materiālu)

2.01.06.01.

B_1_6_1

Tabaka

10601.

Tabaka

2.01.06.02.

B_1_6_2

Apiņi

10602.

Apiņi

2.01.06.03.

B_1_6_3

Kokvilna

10603.

Kokvilna

2.01.06.04.

B_1_6_4

Rapši un ripši

10604.

Rapši un ripši

2.01.06.05.

B_1_6_5

Saulgriezes

10605.

Saulgriezes

2.01.06.06.

B_1_6_6

Soja

10606.

Soja

2.01.06.07.

B_1_6_7

Linsēklas (eļļas lini)

10607.

Linsēklas (eļļas lini)

2.01.06.08.

B_1_6_8

Citi eļļas augi

10608.

Citi eļļas augi

2.01.06.09.

B_1_6_9

Lini

10609.

Lini

2.01.06.10.

B_1_6_10

Kaņepes

10610.

Kaņepes

2.01.06.11.

B_1_6_11

Citi šķiedraugi

10611.

Citi šķiedraugi

2.01.06.12.

B_1_6_12

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

10612.

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

2.01.06.99.

B_1_6_99

Citas tehniskās kultūras, kas nav minētas citur

10613.

Cukurniedres

10690.

Citas tehniskās kultūras, kas nav minētas citur

2.01.07.

B_1_7

Svaigi dārzeņi, melones, zemenes, no tām

2.01.07.01.

B_1_7_1

Atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma

2.01.07.01.01.

B_1_7_1_1

Atklātā laukā

10711.

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē uz lauka

2.01.07.01.02.

B_1_7_1_2

Dārzkopības produktu ražošana tirdzniecībai

10712.

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes kā dārzkopības produkti, ko ražo tirdzniecībai

2.01.07.02.

B_1_7_2

Zem stikla vai cita (pieejama) seguma

10720.

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes zem stikla vai cita (pieejama) seguma

2.01.08.

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavās):

2.01.08.01.

B_1_8_1

Atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma

10810.

Ziedi un dekoratīvie augi atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma

2.01.08.02.

B_1_8_2

Zem stikla vai cita (pieejama) seguma

10820.

Ziedi un dekoratīvie augi zem stikla vai cita (pieejama) seguma

2.01.09.

B_1_9

Zaļbarības kultūras

2.01.09.01.

B_1_9_1

Ar zāli apsēta aramzeme

10910.

Ar zāli apsēta aramzeme

2.01.09.02.

B_1_9_2

Citas zaļbarības kultūras

2.01.09.02.01.

B_1_9_2_1

Zaļā kukurūza

10921.

Zaļā kukurūza

2.01.09.02.02.

B_1_9_2_2

Pākšaugi

10922.

Pākšaugi

2.01.09.02.99.

B_1_9_2_99

Citas zaļbarības kultūras, kas citur nav minētas

10923.

Citas zaļbarības kultūras, kas citur nav minētas

2.01.10.

B_1_10

Laukaugu sēklas un stādi

11000.

Laukaugu sēklas un stādi

2.01.11.

B_1_11

Citi laukaugi

11100.

Citi laukaugi

2.01.12.

B_1_12

Papuves

11210.

Papuve, uz ko neattiecas subsīdijas

2,02.

B_2

Piemājas dārziņi

20000.

Piemājas dārziņi

2.03.01.

B_3_1

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

30100.

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

2.03.02.

B_3_2

Nekultivētās ganības

30200.

Nekultivētās ganības

2.03.03.

B_3_3

Ilggadīgo zālaugu platības, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums

30300.

Ilggadīgo zālaugu platības, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums

2.04.01.

B_4_1

Augļu koku un ogulāju stādījumi

2.04.01.01.

B_4_1_1

Augļu koku sugas, no tiem

2.04.01.01.01.

B_4_1_1_1

Mērena klimata zonu augļi

40111.

Āboli

40112.

Bumbieri

40113.

Persiki un nektarīni

40114.

Citi mērena klimata zonu augļi

2.04.01.01.02.

B_4_1_1_2

Subtropu klimata zonu augļi

40115.

Subtropu un tropu klimata zonu augļi

2.04.01.02.

B_4_1_2

Ogulāju sugas

40120.

Ogulāju sugas

2.04.01.03.

B_4_1_3

Rieksti

40130.

Rieksti

2.04.02.

B_4_2

Citrusaugu stādījumi

40210.

Apelsīni

40220.

Tanžerīni, mandarīni, klementīni un tamlīdzīgi sīkaugļi

40230.

Citroni

40290.

Citi citrusaugļi

2.04.03.

B_4_3

Olīvkoku stādījumi

2.04.03.01.

B_4_3_1

Parasti ražo galda olīvas

40310.

Galda olīvas

2.04.03.02.

B_4_3_2

Parasti ražo olīvas eļļas spiešanai

40320.

Olīvas eļļas spiešanai (pārdod kā augļus)

40330.

Olīveļļa

2.04.04.

B_4_4

Vīna dārzi, kuru parastā produkcija ir:

2.04.04.01.

B_4_4_1

Kvalitatīvs vīns

40411.

Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)

40412.

Vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)

40451.

Vīnogas, no kurām ražo vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)

40452.

Vīnogas, no kurām ražo vīnu ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)

2.04.04.02.

B_4_4_2

Pārējie vīni

40420.

Pārējie vīni

40460.

Pārējiem vīniem paredzētās vīnogas

2.04.04.03.

B_4_4_3

Galda vīnogas

40430.

Galda vīnogas

2.04.04.04.

B_4_4_4

Rozīnes

40440.

Rozīnes

2.04.05.

B_4_5

Dēstu audzētavas

40500.

Dēstu audzētavas

2.04.06.

B_4_6

Citas ilggadīgās kultūras

40600.

Citas ilggadīgās kultūras

40610.

Ziemassvētku eglītes

2.04.07.

B_4_7

Ilggadīgās kultūras zemstikla platībās

40700.

Ilggadīgās kultūras zemstikla platībās

2.06.01.

B_6_1

Sēnes

60000.

Sēnes

II.

Lauksaimniecības dzīvnieki

3.01.

C_1

Zirgu dzimtas dzīvnieki

100.	Zirgu dzimtas dzīvnieki

3.02.01.

C_2_1

Vīriešu un sieviešu kārtas liellopi, jaunāki par vienu gadu

210.	Vīriešu un sieviešu kārtas liellopi, jaunāki par vienu gadu

3.02.02.

C_2_2

Vīriešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

220.	Vīriešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

3.02.03.

C_2_3

Sieviešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

230.	Sieviešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

3.02.04.

C_2_4

Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

240.	Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

3.02.05.

C_2_5

Teles, divus gadus vecas un vecākas

251.	Vaislas teles

252.	Nobarojamās teles

3.02.06.

C_2_6

Piena govis

261.	Piena govis

262.	Bifeļu govis

3.02.99.

C_2_99

Citas govis

269.	Citas govis

3.03.01.

C_3_1

Aitas (visu vecumu)

3.03.01.01.

C_3_1_1

Vaislas aitas, sieviešu dzimuma

311.	Aitas, vaislas mātītes

3.03.01.99.

C_3_1_99

Citas aitas

319.	Citas aitas

3.03.02.

C_3_2

Kazas (visu vecumu)

3.03.02.01.

C_3_2_1

Vaislas kazas, sieviešu dzimuma

321.	Kazas, vaislas mātītes

3.03.02.99.

C_3_2_99

Citas kazas

329.	Citas kazas

3.04.01.

C_4_1

Sivēni dzīvsvarā mazāk par 20 kilogramiem

410.	Sivēni dzīvsvarā mazāk par 20 kilogramiem

3.04.02.

C_4_2

Vaislas sivēnmātes, kuru svars ir 50 kilogrami un vairāk

420.	Vaislas sivēnmātes, kuru svars ir 50 kilogrami un vairāk

3.04.99.

C_4_99

Citas cūkas

491.	Nobarojamās cūkas

499.	Citas cūkas

3.05.01.

C_5_1

Broileri

510.	Mājputni – broileri

3.05.02.

C_5_2

Dējējvistas

520.	Dējējvistas

3.05.03.

3.05.03.01.

3.05.03.02.

3.05.03.03.

3.05.03.04.

3.05.03.99.

C_5_3

C_5_3_1

C_5_3_2

C_5_3_3

C_5_3_4

C_5_3_99

Citi mājputni

Tītari

Pīles

Zosis

Strausi

Citi mājputni, kas citur nav minēti

530.	Citi mājputni

3,06.

C_6

Truši, vaislas mātītes

610.	Truši, vaislas mātītes

699.	Citi truši

3,07.

C_7

Bites

700.

Bites

II. Kodi, kas pārgrupē vairākus 2016. gada FSS ietvertos raksturlielumus

P45.	Piena liellopi = 3.02.01. (vīriešu un sieviešu kārtas liellopi, jaunāki par vienu gadu) + 3.02.03. (sieviešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem) + 3.02.05. (teles, divus gadus vecas un vecākas) + 3.02.06. (slaucamās govis)
P46.	Liellopi = P45 (piena liellopi) + 3.02.02. (vīriešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem) + 3.02.04. (vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci vai vecāki) + 3.02.99. (pārējās govis)
GL	Ganību lopi = 3.01. (zirgu dzimtas dzīvnieki) + P46 (liellopi) + 3.03.01.01. (vaislas aitas) + 3.03.01.99 (citas aitas) + 3.03.02.01. (vaislas kazas) + 3.03.02.99. (citas kazas) Ja GL=0 FCP1 Lopbarība pārdošanai = 2.01.05. (lopbarības sakņaugi un lopbarības kāpostaugi) + 2.01.09. (zaļā lopbarība) + 2.03.01. (ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības) + 2.03.02. (nekultivētās ganības)
FCP4	Lopbarība ganību lopiem = 0
P17	Saknes = 2.01.03. (kartupeļi) + 2.01.04. (cukurbietes) + 2.01.05. (lopbarības sakņaugi un lopbarības kāpostaugi) Ja GL > 0 FCP1 Lopbarība pārdošanai = 0
FCP4	Lopbarība ganību lopiem = 2.01.05. (lopbarības sakņaugi un lopbarības kāpostaugi ) + 2.01.09. (zaļā lopbarība) + 2.03.01. (ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības) + 2.03.02. (nekultivētās ganības)
P17	Saknes = 2.01.03. (kartupeļi) + 2.01.04. (cukurbietes)
P151.	Labība, izņemot rīsus = 2.01.01.01. (parastie un speltas kvieši) + 2.01.01.02. (cietie kvieši) + 2.01.01.03. (rudzi) + 2.01.01.04. (mieži) + 2.01.01.05. (auzas) + 2.01.01.06. (kukurūza) + 2.01.01.99. (citi graudaugi graudu ražošanai)
P15.	Labība = P151 (labība, izņemot rīsus) + 2.01.01.07. (rīsi)
P16.	Eļļas augu sēklas = 2.01.06.04. (rapsis un ripsis) + 2.01.06.05. (saulgriezes) + 2.01.06.06. (soja) + 2.01.06.07. (lini (linsēklas)) + 2.01.06.08. (citi eļļas augi)
P51.	Cūkas = 3.04.01. (sivēni, kuru dzīvsvars nepārsniedz 20 kilogramus) + 3.04.02. (vaislas cūkas, kuru svars ir 50 kilogrami un vairāk) + 3.04.99. (pārējās cūkas)
P52.	Mājputni = 3.05.01. (broileri) + 3.05.02. (dējējvistas) + 3.05.03. (pārējie mājputni)
P1.	Vispārējā augkopība = P15 (labība) + 2.01.02. (pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai) + 2.01.03. (kartupeļi) + 2.01.04. (cukurbietes) + 2.01.06.01. (tabaka) + 2.01.06.02. (apiņi) + 2.01.06.03. (kokvilna) + P16 (eļļas augu sēklas) + 2.01.06.09. (lini) + 2.01.06.10. (kaņepes) + 2.01.06.11. (citi šķiedraugi) + 2.01.06.12. (aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi) + 2.01.06.99. (citas tehniskās kultūras, kas citur nav minētas) + 2.01.07.01.01. (svaigi dārzeņi, melones, zemenes – zem stikla vai cita (nepieejama) seguma – atklātā laukā) + 2.01.10. (laukaugu sēklas un stādi) + 2.01.11. (citas laukaugu kultūras) + 2.01.12. (papuve, uz ko neattiecas subsīdijas) + FCP1 (lopbarība pārdošanai)
P2.	Dārzkopība = 2.01.07.01.02. (svaigi dārzeņi, melones, zemenes – atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma – dārzkopības produkti, ko ražo tirdzniecībai) + 2.01.07.02. (svaigi dārzeņi, melones, zemenes – zem stikla vai cita (pieejama) seguma) + 2.01.08.01. (ziedi un dekoratīvie augi – atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma) + 2.01.08.02. (ziedi un dekoratīvie augi – zem stikla vai zem cita (pieejama) seguma) + 2.06.01. (sēnes) + 2.04.05. (dēstu audzētavas)
P3.	Ilggadīgās kultūras = 2.04.01. (augļu koku un ogulāju stādījumi) + 2.04.02. (citruskoku stādījumi) + 2.04.03. (olīvu stādījumi) + 2.04.04. (vīna dārzi) + 2.04.06. (citas ilggadīgās kultūras) + 2.04.07. (ilggadīgās kultūras zemstikla platībās)
P4.	Ganību lopi un lopbarība = GL (ganību lopi) + FCP4 (lopbarība ganību lopiem)
P5.	Graudēdāji = P51 (cūkas) + P52 (mājputni) + 3.06. (truši, sieviešu kārtas vaislas truši)

C. SAIMNIECĪBU VEIDI, KAS MINĒTI A DAĻĀ

Specializētās saimniecības – augkopība

Vispārējais saimniecības veids

Saimniecības pamatveids

Saimniecības īpašās specializācijas veids

1.	Specializētās laukaugu audzēšanas saimniecības

15.	Specializētās labības, eļļas augu sēklu un proteīnaugu saimniecības

151.	Specializētās labības (izņemot rīsus), eļļas augu sēklu un proteīnaugu saimniecības

152.	Specializētās rīsu saimniecības

153.	Labības, eļļas augu sēklu, proteīnaugu un rīsu saimniecības

16.	Vispārējās laukkopības saimniecības

161.	Specializētās sakņu kultūru saimniecības

162.	Labības, eļļas augu sēklu, proteīnaugu un sakņu kultūru saimniecības

163.	Specializētās lauka dārzeņu saimniecības

164.	Specializētās tabakas saimniecības

165.	Specializētās kokvilnas saimniecības

166.	Dažādu laukaugu saimniecības

2.	Specializētās dārzkopības saimniecības

21.	Specializētās segtās audzēšanas dārzkopības saimniecības

211.	Specializētās segtās audzēšanas dārzeņkopības saimniecības

212.	Specializētās segtās audzēšanas puķkopības un dekoratīvo augu saimniecības

213.	Specializētās segtās audzēšanas jauktu kultūru dārzkopības saimniecības

22.	Specializētās lauka dārzkopības saimniecības

221.	Specializētās lauka dārzeņkopības saimniecības

222.	Specializētās lauka puķkopības un dekoratīvo augu saimniecības

223.	Specializētās lauka jauktu kultūru dārzkopības saimniecības

23.	Citas dārzkopības saimniecības

231.	Specializētās sēņu audzēšanas saimniecības

232.	Specializētās dēstu audzētavu saimniecības

233.	Dažādas dārzkopības saimniecības

3.	Specializētās ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecības

35.	Specializētās vīnkopības saimniecības

351.	Specializētās kvalitatīva vīna ražošanas saimniecības

352.	Specializētās vīna (izņemot īpašā kvalitatīvā vīna) ražošanas saimniecības

353.	Specializētās galda vīnogu audzēšanas saimniecības

354.	Citas vīnkopības saimniecības

36.	Specializētās augļu un citrusaugļu audzēšanas saimniecības

361.	Specializētās augļu (izņemot citrusaugļus, tropu un subtropu augļus un riekstus) saimniecības

362.	Specializētās citrusaugļu audzēšanas saimniecības

363.	Specializētās riekstu audzēšanas saimniecības

364.	Specializētās tropu un subtropu augļu saimniecības

365.	Specializētās augļu, citrusaugļu, tropu un subtropu augļu un riekstu saimniecības: jaukta tipa ražošana

37.	Specializētās olīvkoku audzēšanas saimniecības

370.	Specializētās olīvkoku audzēšanas saimniecības

38.	Vairāku ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecības

380.	Vairāku ilggadīgo kultūru audzēšanas saimniecības

Specializētās saimniecības – lopkopība

Vispārējais saimniecības veids

Saimniecības pamatveids

Saimniecības īpašās specializācijas veids

4.	Specializētās ganību lopu saimniecības

45.	Specializētās piena lopkopības saimniecības

450.	Specializētās piena lopkopības saimniecības

46.	Specializētās liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības

460.	Specializētās liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības

47.	Piena lopkopības, liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības

470.	Piena lopkopības, liellopu audzēšanas un nobarošanas saimniecības

48.	Lopkopības saimniecības: aitas, kazas un citi ganību lopi

481.	Specializētās aitkopības saimniecības

482.	Aitu un liellopu audzēšanas saimniecības

483.	Specializētās kazkopības saimniecības

484.	Dažādu ganību lopu audzēšanas saimniecības

5.	Specializētās graudēdāju audzēšanas saimniecības

51.	Specializētās cūkkopības saimniecības

511.	Specializētās cūku audzēšanas saimniecības

512.	Specializētās cūku nobarošanas saimniecības

513.	Cūku audzēšanas un nobarošanas saimniecības

52.	Specializētās mājputnu audzēšanas saimniecības

521.	Specializētās dējējvistu saimniecības

522.	Specializētās mājputnu gaļas saimniecības

523.	Dējējvistu un gaļas putnu saimniecības

53.	Dažādu graudēdāju audzēšanas saimniecības

530.	Dažādu graudēdāju audzēšanas saimniecības

Jauktās saimniecības

Vispārējais saimniecības veids

Saimniecības pamatveids

Saimniecības īpašās specializācijas veids

6.	Jaukta augkopība

61.	Jaukta augkopība

611.	Dārzkopības un ilggadīgo kultūru saimniecības

612.	Laukaugu un dārzkopības saimniecības

613.	Laukaugu un vīnkopības saimniecības

614.	Laukaugu un ilggadīgo kultūru saimniecības

615.	Jauktas augkopības, galvenokārt laukaugu, saimniecības

616.	Citas jauktas augkopības saimniecības

7.	Jaukta lopkopība

73.	Jauktas lopkopības, galvenokārt ganību lopu, saimniecības

731.	Jauktas lopkopības, galvenokārt piena lopkopības, saimniecības

732.	Jauktas lopkopības, galvenokārt neslaucamo ganību lopu, saimniecības

74.	Jauktas lopkopības, galvenokārt graudēdāju, saimniecības

741.	Jauktas lopkopības saimniecības: apvienotas graudēdāju un piena lopkopības saimniecības

742.	Jauktas lopkopības saimniecības: graudēdāju un neslaucamo ganību lopu saimniecības

8.	Jaukta augkopība un lopkopība

83.	Laukaugu un ganību lopu saimniecības

831.	Laukaugu un piena lopkopības saimniecības

832.	Piena lopkopības un laukaugu saimniecības

833.	Laukaugu saimniecības un neslaucamo ganību lopu saimniecības

834.	Neslaucamo ganību lopu un laukaugu saimniecības

84.	Dažādu kultūraugu un mājlopu audzēšanas saimniecības

841.	Laukaugu un graudēdāju saimniecības

842.	Ilggadīgo kultūru un ganību lopu saimniecības

843.	Biškopības saimniecības

844.	Dažādas jauktas augkopības un mājlopu saimniecības

9.	Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības

99.	Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības

999.	Iedalījumā neiekļautas lauku saimniecības

(1) Raksturlielumus 2.01.05. (lopbarības sakņaugi un lopbarības kāpostaugi), 2.01.09. (zaļbarības kultūras), 2.01.12. (papuve), 2.02. (piemājas dārziņi), 2.03.01. (ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības), 2.03.02. (nekultivētās ganības), 2.03.03. (ilggadīgo zālaugu platības, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums), 3.02.01. (vīriešu un sieviešu kārtas liellopi, jaunāki par vienu gadu), 3.03.01.99. (citas aitas), 3.03.02.99. (citas kazas) un 3.04.01. (sivēni, kuru dzīvsvars nepārsniedz 20 kilogramus) izmanto tikai ar zināmiem nosacījumiem (sk. VI pielikuma 5. punktu).

VIII PIELIKUMS

APGROZĪJUMA PĀRSKATA ELEMENTU FORMA UN IZKĀRTOJUMS (9. PANTS)

Vācamos datus klasificē tabulās un sadala grupās, kategorijās un slejās. Uz konkrētu datu lauku parasti norāda šādā veidā:

<tabulas burts>_<grupa>_<kategorija>[_<kategorija>]_<sleja>_

Konkrētas datu vērtības norāda slejās. Turpmāk paredzētajās tabulās tukšajos lauciņos var ierakstīt datu vērtības, bet pelēkie lauciņi, kas marķēti ar “—”, nav saistīti ar attiecīgo grupu, tāpēc tajos datus nevar ierakstīt.

Piemēri:

—	B.UT.20.A (UT grupas A sleja, 20. kategorija, B tabula) apzīmē “nomātas lauksaimniecībā izmantotās zemes”“platību”, kas norādāma B tabulā pie “LIZ, ko apsaimnieko nomnieks”,

—	I.A.10110.1.0.TA (A grupas TA sleja, 10110. kategorija, I tabula) apzīmē “parasto kviešu un speltas kviešu” kopējo platību, 1, tipa kultūraugiem, (Laukkopības kultūras – pamatkultūra, kombinēta kultūra), un trūkstošo datu kods ir “0”, t. i., “netrūkst nekādu datu”.

Ja kāda vērtība attiecībā uz konkrētu saimniecību nav būtiska vai nav zināma, neievadiet vērtību “0”.

Tabulas apzīmē ar vienu burtu, grupas – ar vienu vai vairākiem burtiem, kategorijas – ar ciparu kodu un slejas – ar vienu vai vairākiem burtiem.

Attiecībā uz A līdz M tabulu pirmajā tabulā parādīta matrica grupām un slejām. Otrajā tabulā parādīts sadalījums pa kategorijām, katru kategoriju apzīmējot ar vienu vai vairākiem kodiem un apakškodiem.

Dati saimniecības apgrozījuma pārskatā jāizsaka ar šādu precizitātes pakāpi:

— finansiālas vērtības: vērtības izsaka EUR vai valsts valūtas vienībās bez cipariem aiz komata. Tomēr attiecībā uz to valstu valūtām, kuru vienībai ir zema relatīvā vērtība salīdzinājumā ar EUR, attiecīgās dalībvalsts sadarbības aģentūra un tas Komisijas personāls, kas pārzina FADN, var vienoties, ka šīs vērtības izsaka valsts valūtas vienību simtos vai tūkstošos,

— fiziskie daudzumi: fiziskos daudzumus izsaka centneros (1 cnt = 100 kg), izņemot olas, ko norāda tūkstošos, kā arī vīnu un radniecīgus produktus, kuru daudzumu izsaka hektolitros,

— platības: platību izsaka āros (1 a = 100 m2), izņemot platību sēnēm, ko izsaka kopējās apsētās platības kvadrātmetros,

— vidējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits: skaitļos ar diviem cipariem aiz komata, izņemot mājputnus un trušus, kuru skaits jānorāda veselos skaitļos, un bites, par kurām jānorāda aizņemto stropu skaits,

— darbaspēka vienības: skaitļos ar diviem cipariem aiz komata.

Turpmākas definīcijas un norādījumi par katru tabulas kategoriju un slejas vērtību ir izklāstīti pēc minētās tabulas.

A tabula

Vispārīga informācija par lauku saimniecību

Vispārīgas informācijas kategorija

Kods (*)

Sleja

Informācijas grupa

FADN apgabals

Apakšapgabals

Saimniecības kārtas numurs

Grādi (ģeogr. garums/platums)

Minūtes (ģeogr. garums/platums)

NUTS

Grāmatvedības iestādes kods

Datums

Saimniecības svērums

Saimniecības veids

Kategorija atbilstīgi saimnieciskās darbības apjomam

Kods

Lauku saimniecības identifikācija

—

Saimniecības atrašanās vieta

—

Grāmatvedības informācija

—

Klasifikācija

—

Klases

—

Citi dati par lauku saimniecību

—

Kods (*)	Apraksts	Grupa	R	S	H	DG	MI	N	AO	DT	W	TF	ES	C
10	Saimniecības numurs	ID	AID10R	AID10S	AID10H	—	—	—	—	—	—	—	—	—
20	Ģeogrāfiskais platums	LO	—	—	—	ALO20DG	ALO20MI	—	—	—	—	—	—	—
30	Ģeogrāfiskais garums	LO	—	—	—	ALO30DG	ALO30MI	—	—	—	—	—	—	—
40	NUTS 3	LO	—	—	—	—	—	ALO40N	—	—	—	—	—	—
50	Grāmatvedības iestāde	AI	—	—	—	—	—	—	AAI50AO	—	—	—	—	—
60	Grāmatvedības uzskaites veids	AI	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	AAI60C
70	Pārskata gada beigu datums	AI	—	—	—	—	—	—	—	AAI70DT	—	—	—	—
80	Dalībvalsts aprēķinātais saimniecības valsts svērums	TY	—	—	—	—	—	—	—	—	ATY80W	—	—	—
90	Klasifikācija izraudzīšanās brīdī	TY	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ATY90TF	ATY90ES	—
100	Ar lauku saimniecību tieši saistītas citas ienākumus nesošas darbības (CIND)	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL100C
110	Īpašumtiesību veids/saimnieciskais mērķis	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL110C
120	Juridiskais statuss	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL120C
130	Īpašnieka vai īpašnieku atbildības līmenis	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL130C
140	Bioloģiskā lauksaimniecība	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL140C
141	Bioloģiskās lauksaimniecības sektori	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL141C
150	Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) /aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)/garantēta tradicionālā īpatnība (GTĪ)/kalnu [izcelsmes] produkts	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL150C
151	Sektori ar ACVN/AĢIN	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL151C
160	Apgabali, kuros ir dabas radīti vai citi īpaši ierobežojumi	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL160C
170	Augstums v.j.l.	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL170C
180	Struktūrfondu apgabals	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL180C
190	Natura 2000 teritorija	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL190C
200	Teritorija, uz kuru attiecas Ūdens pamatdirektīva (2000/60/EK)	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL200C
210	Apūdeņošanas sistēma	OT	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	AOT210C
220	Saimniecības dzīvnieku vienības ganību dienu skaits kopējās ganībās	OT	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	AOT220C

A.ID. Lauku saimniecības identifikācija

Katrai saimniecībai, kas pirmo reizi izraudzīta pārskata sagatavošanai, piešķir numuru. Saimniecība patur šo numuru visu laiku, kamēr tā ir iekļauta grāmatvedības datu tīklā. Reiz piešķirtu numuru nekad nepiešķir citai saimniecībai.

Ja saimniecībā notiek būtiskas pārmaiņas, jo īpaši ja šīs pārmaiņas saistītas ar sadalīšanos divās atsevišķās saimniecībās vai apvienošanas ar citu saimniecību, to var uzskatīt par jaunu saimniecību. Šādā gadījumā tai jāpiešķir jauns numurs. Jaunu numuru nepiešķir sakarā ar lauksaimnieciskās darbības profila maiņu saimniecībā. Ja, paturot kādai saimniecībai piešķirto numuru, ir risks to sajaukt ar citu saimniecību (piemēram, ja ieviests jauns vietējais dalījums), šis numurs jāmaina. Tādā gadījumā jānosūta Komisijai tabula ar vecajiem un attiecīgiem jaunajiem numuriem.

Saimniecības numurs aptver šādas trīs informācijas grupas:

A.ID.10.R. FADN apgabals: jānorāda kods, kas atbilst kodam šīs regulas II pielikumā.

A.ID.10.S. Apakšapgabals: jānorāda kods.

Izraudzītā vietējā iedalījuma pamatā jābūt kopīgajai reģionu klasifikācijas sistēmai, ko dēvē par statistiski teritoriālo vienību nomenklatūru (NUTS) un ko Eurostat ir izveidojis sadarbībā ar valstu statistikas iestādēm.

Jebkurā gadījumā attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai tabulu, kur katram izmantotajam vietējā iedalījuma kodam norādīti atbilstīgie NUTS reģioni, kā arī atbilstīgais reģions, kuram tiek aprēķināta standarta produkcijas konkrētā vērtība.

A.ID.10.H. Saimniecības kārtas numurs.

A.LO. Saimniecības atrašanās vieta

Saimniecības atrašanās vietu apzīmē divi rādītāji: ģeogrāfiskie atsauces dati (ģeogrāfiskais platums un garums) un NUTS 3. līmeņa teritoriālās vienības kods.

A.LO.20. Ģeogrāfiskais platums: grādos un minūtēs (ar piecu minūšu precizitāti), DG un MI sleja.

A.LO.30. Ģeogrāfiskais garums: grādos un minūtēs (ar piecu minūšu precizitāti), DG un MI sleja.

A.LO.40.N. NUTS 3 kods ir tās NUTS 3. līmeņa teritoriālās vienības kods, kurā atrodas saimniecība. Jānorāda koda jaunākā versija, kā aprakstīts Regulā (EK) Nr. 1059/2003.

A.AI. Grāmatvedības informācija

A.AI.50.AO. Grāmatvedības iestādes kods: jānorāda kods.

Katrā dalībvalstī katrai grāmatvedības iestādei jāsaņem unikāls numurs. Jānorāda tās grāmatvedības iestādes numurs, kura ir strādājusi ar saimniecību attiecīgajā pārskata gadā.

A.AI.60.C. Grāmatvedības uzskaites veids: jānorāda lauku saimniecības izmantotais grāmatvedības uzskaites veids. Jāizmanto šādi kodi:

1.	Divkāršā ieraksta sistēma
2.	Vienkāršā ieraksta sistēma
3.	Nav.

A.AI.70.DT. Pārskata gada beigu datums: reģistrē formātā “GGGG-MM-DD”, piemēram, 2009-06-30 vai 2009-12-31.

A.TY. Klasifikācija

A.TY.80.W. Lauku saimniecības valsts svērums: jānorāda dalībvalsts aprēķinātā ekstrapolācijas koeficienta vērtība. Vērtības jāizsaka ar divām zīmēm aiz komata.

A.TY.90.TF. Saimniecības veids izraudzīšanās brīdī: saimniecības kategorijas kods saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu laikā, kad saimniecību izraugās konkrētajam pārskata gadam.

A.TY.90.ES. Saimnieciskās darbības apjoms atlasīšanas brīdī: saimnieciskās darbības apjoma kategorijas kods saskaņā ar šīs regulas V pielikumu laikā, kad saimniecību izraugās konkrētajam pārskata gadam.

A.CL. Klase

A.CL.100.C. Ar lauku saimniecību tieši saistītas citas ienākumus nesošas darbības: nosaka kā procentuālo daļu kopējā lauku saimniecības apgrozījumā (1), norādot to apgrozījuma daļu, ko iegūst no citām tieši ar saimniecību saistītām ienākumus nesošām darbībām. Jāizmanto šādi kodi:

1.	≥ 0 līdz ≤ 10 % (maznozīmīga daļa)
2.	> 10 % līdz ≤ 50 % (vidēji nozīmīga daļa)
3.	> 50 % līdz < 100 % (nozīmīga daļa)

A.CL.110.C. Īpašumtiesību veids/saimnieciskais mērķis: jānorāda, kāds ir saimniecības īpašumtiesību veids un saimnieciskie mērķi. Jāizmanto šādi kodi:

1. Ģimenes lauku saimniecība: saimniecībā izmanto īpašnieka/vadītāja un viņa/viņas ģimenes locekļu darbaspēku un kapitālu; šīs personas ir saimnieciskajā darbībā gūto labumu saņēmēji.

2. Partneruzņēmums: saimniecības ražošanas faktorus nodrošina vairāki partneri, no kuriem vismaz daži piedalās lauku saimniecības darbā kā nealgots darbaspēks. Peļņas saņēmējs ir partneruzņēmums.

3. Uzņēmums ar mērķi gūt pelņu: saimnieciskajā darbībā gūtos labumus izmanto, lai atalgotu akcionārus ar dividendēm/peļņu. Saimniecības īpašnieks ir uzņēmums.

4. Uzņēmums bez mērķa gūt pelņu: saimnieciskajā darbībā gūtos labumus izmanto galvenokārt, lai uzturētu darbvietas vai līdzīgam sociāla rakstura mērķim. Saimniecības īpašnieks ir uzņēmums.

A.CL.120.C. Juridiskais statuss: jānorāda, vai saimniecība ir vai nav juridiska persona. Jāizmanto šādi kodi:

0.	Nav
1.	Ir

A.CL.130.C. Īpašnieka vai īpašnieku atbildības līmenis: jānorāda (galvenā) īpašnieka atbildības (ekonomiskās atbildības) līmenis. Jāizmanto šādi kodi:

1.	Pilnīga
2.	Daļēja

A.CL.140.C. Bioloģiskā lauksaimniecība: jānorāda, vai saimniecība izmanto bioloģiskās ražošanas metodes Regulas (EK) Nr. 834/2007 (2) nozīmē, jo īpaši tās 4. un 5. panta nozīmē. Jāizmanto šādi kodi:

1.	Lauku saimniecība neizmanto bioloģiskās ražošanas metodes.
2.	Lauku saimniecība visiem saviem produktiem izmanto tikai bioloģiskās ražošanas metodes.
3.	Lauku saimniecība izmanto gan bioloģiskās, gan citas ražošanas metodes.
4.	Lauku saimniecība pāriet uz bioloģiskās ražošanas metodēm.

A.CL.141.C. Bioloģiskās lauksaimniecības sektori: ja saimniecība izmanto gan bioloģiskās, gan citu veidu ražošanas metodes, jānorāda ražošanas sektori, kuros saimniecība izmanto tikai bioloģiskās ražošanas metodi (atļauts norādīt vairākus sektorus). Jāizmanto turpmāk norādītie kodi. Ja saimniecība izmanto gan bioloģiskās, gan citu veidu ražošanas metodes visos ražošanas sektoros, jāizmanto kods “nepiemēro”.

0.	Nepiemēro
31.	Graudaugi
32.	Proteīnaugi un eļļas augi
33.	Augļi un dārzeņi (ietilpst citrusaugļi, bet neietilpst olīvas)
34.	Olīvas
35.	Vīna dārzi
36.	Liellopu gaļa
37.	Govs piens
38.	Cūkgaļa
39.	Aitas un kazas (piens un gaļa)
40.	Mājputnu gaļa
41.	Olas
42.	Citi sektori

A.CL.150.C. Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN)/aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)/garantēta tradicionālā īpatnība (GTĪ)/kalnu [izcelsmes] produkts: jānorāda, vai saimniecība ražo lauksaimniecības produktus un/vai pārtikas produktus, ko sargā aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN), aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN) vai garantētas tradicionālas īpatnības (GTĪ) vai kalnu [izcelsmes] produkta norāde, un vai tā ražo lauksaimniecības produktus, par kuriem zināms, ka tos izmanto pārtikas produktu ražošanai, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (3) nozīmē. Jāizmanto šādi kodi:

1.	Saimniecība neražo ne produktus, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi, ne produktus, par kuriem zināms, ka tos izmanto tādu pārtikas produktu ražošanai, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi.
2.	Saimniecība ražo tikai produktus, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi, vai produktus, par kuriem zināms, ka tos izmanto tādu pārtikas produktu ražošanai, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi.
3.	Saimniecība ražo dažus produktus, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi, vai dažus produktus, par kuriem zināms, ka tos izmanto tādu pārtikas produktu ražošanai, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi.

A.CL.151.C. Sektori ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu/aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi/garantētu tradicionālo īpatnību/kalnu [izcelsmes] produktu: ja dažos konkrētos sektoros lielākā daļa saražoto produktu ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi vai par lielāko daļu no tiem ir zināms, ka tos izmanto tādu pārtikas produktu ražošanai, kas aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi, tad jānorāda ražošanas sektori (atļauts norādīt vairākus sektorus). Jāizmanto turpmāk norādītie kodi. Ja saimniecība ražo dažus produktus, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi, vai dažus produktus, par kuriem ir zināms, ka tos izmanto tādu pārtikas produktu ražošanai, kas aizsargāti ar ACVN/AĢIN/GTĪ vai “kalnu [izcelsmes] produkta” norādi, bet šie produkti neveido lielāko daļu produkcijas katrā sektorā, tad izmanto kodu “nepiemēro”.

0.	Nepiemēro
31.	Graudaugi
32.	Proteīnaugi un eļļas augi
33.	Augļi un dārzeņi (ietilpst citrusaugļi, bet neietilpst olīvas)
34.	Olīvas
35.	Vīna dārzi
36.	Liellopu gaļa
37.	Govs piens
38.	Cūkgaļa
39.	Aitas un kazas (piens un gaļa)
40.	Mājputnu gaļa
41.	Olas
42.	Citi sektori

Pozīciju A.CL.150.C. aizsargāts cilmes vietas nosaukums/aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde/garantēta tradicionālā īpatnība/kalnu [izcelsmes] produkts un A.CL.151.C piemērošana dalībvalstīm nav obligāta. Ja dalībvalstis tās piemēro, tad jāaizpilda dati par visām izlases veidā izraudzītajām dalībvalsts lauku saimniecībām. Ja piemēro A.CL.150.C, tad jāpiemēro arī A.CL.151.C.

A.CL.160.C. Apgabali, kuros ir dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi: jānorāda, vai lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas apgabalā, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (4) 32. panta noteikumi. Ja dalībvalstī vēl nav pabeigta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 3. punktu veikta tādu apgabalu robežu noteikšana, kuros ir būtiski dabas ierobežojumi, tad jānorāda apgabali, par kuriem 2007.–2013. gada plānošanas periodā varēja pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta ii) apakšpunktu. Jāizmanto šādi kodi:

1.	Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes neatrodas nedz apgabalā, kurā ir dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta nozīmē, nedz arī (ja dalībvalstī vēl nav pabeigta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 3. punktu veikta robežu noteikšana) apgabalā, par kuru 2007.–2013. gada plānošanas periodā varēja pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta ii) apakšpunktu.
21.	Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas apgabalā, kurā ir ievērojami dabas radīti ierobežojumi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 3. punkta nozīmē.
22.	Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas apgabalā, kuru ietekmē specifiski ierobežojumi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 4. punkta nozīmē.
23.	Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas apgabalā, par kuru 2007.–2013. gada plānošanas periodā varēja pretendēt uz maksājumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta ii) apakšpunktu (ja dalībvalstī vēl nav pabeigta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 3. punktu veikta robežu noteikšana).
3.	Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas kalnu apgabalā Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 2. punkta nozīmē.
5.	Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas pakāpeniskas maksājumu pārtraukšanas apgabalā Regulas (ES) Nr. 1305/2013 31. panta 5. punkta nozīmē.

A.CL.170.C. Augstums v.j.l.: augstums jānorāda, izmantojot atbilstīgu kodu:

1.	Saimniecības lielākā daļa atrodas zemāk par 300 m virs jūras līmeņa.
2.	Saimniecības lielākā daļa atrodas 300 līdz 600 m augstumā virs jūras līmeņa.
3.	Saimniecības lielākā daļa atrodas augstāk par 600 m virs jūras līmeņa.
4.	Nav datu.

A.CL.180.C. Struktūrfondu apgabals: jānorāda, vai lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas apgabalā, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (5) 90. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkta noteikumi. Jāizmanto šādi kodi:

1.	Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas mazāk attīstītā reģionā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 90. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē.
2.	Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas vairāk attīstītā reģionā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 90. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē.
3.	Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas pārejas reģionā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 90. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

A.CL.190.C. Natura 2000 teritorija: jānorāda, vai lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas teritorijās, kas saistītas ar Padomes Direktīvas 79/409/EEK (6) un Padomes Direktīvas 92/43/EEK (7) īstenošanu (Natura 2000). Jāizmanto šādi kodi:

1.	Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes neatrodas teritorijā, par kuru ir tiesības pretendēt uz Natura 2000 maksājumiem.
2.	Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas teritorijā, par kuru ir tiesības pretendēt uz Natura 2000 maksājumiem.

A.CL.200.C. Teritorija, uz kuru attiecas Ūdens pamatdirektīva (2000/60/EK): jānorāda, vai lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas apgabalā, kas saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (8) īstenošanu. Jāizmanto šādi kodi:

1.	Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes neatrodas teritorijā, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumiem saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK.
2.	Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas teritorijā, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumiem saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK.

A.OT. Citi dati par lauku saimniecību

A.OT.210.C. Apūdeņošanas sistēma: jānorāda galvenā lauku saimniecībā izmantotā apūdeņošanas sistēma:

0.	Neizmanto (ja saimniecībā netiek veikta apūdeņošana)
1.	Virsmas apūdeņošana
2.	Smidzinātājs
3.	Pilienveida apūdeņošana
4.	Citāda apūdeņošana

A.OT.220.C. Saimniecības dzīvnieku vienības ganību dienu skaits kopējās ganībās: ganību dienu skaits uz katru saimniecības dzīvnieku vienību saimniecības izmantotās kopējās ganībās.

A TABULAS SLEJAS

R sleja attiecas uz FADN apgabalu, S sleja uz apakšapgabalu, H sleja uz saimniecības kārtas numuru, DG sleja uz ģeogrāfiskā platuma un garuma grādiem, MI sleja uz ģeogrāfiskā platuma un garuma minūtēm, N sleja uz NUTS, AO sleja uz grāmatvedības iestādes numuru, DT sleja uz datumu, W sleja uz lauku saimniecības svērumu, TF sleja uz saimniecības veidu, ES sleja uz kategoriju pēc saimnieciskās darbības apjoma un C sleja uz kodu.

B tabula

Apsaimniekošanas veids

Lauksaimniecībā izmantotās zemes (LIZ) kategorija		Kods (*)

Informācijas grupa		Lauksaimniecībā izmantotā zeme
Informācijas grupa		A
UO	LIZ, ko izmanto īpašnieks
UT	LIZ, ko izmanto nomnieks
US	LIZ, ko izmanto kopsaimniecībā vai citiem apsaimniekošanas veidiem

Kods (*)	Kategoriju apraksts	Grupa	A
10	LIZ, ko izmanto īpašnieks	UO
20	Nomāta LIZ	UT
30	Īpašnieka un nomnieka kopīgi apsaimniekota LIZ	US

Tādu lauku saimniecību zeme, kas pieder divām vai vairākām personām, jāiegrāmato kā īpašnieka apsaimniekota zeme, nomāta zeme vai kopīgi apsaimniekota zeme atbilstīgi tam, kāda ir pušu noslēgtā vienošanās.

Lauksaimniecībā izmantotā zeme (LIZ) ir saimniecības izmantotā kopējā aramzemes, ilggadīgo zālāju, ilggadīgo kultūru un piemājas dārziņu platība neatkarīgi no īpašuma veida. Šeit neietilpst saimniecības izmantotā koplietotā zeme.

Jāizmanto šādas informācijas grupas un kategorijas:

B.UO. LIZ, ko izmanto īpašnieks

B.UO.10.A LIZ (aramzeme, ilggadīgās ganības, ilggadīgās kultūras un piemājas dārziņi), ko apsaimnieko īpašnieks, mūža nomnieks vai rentnieks, un/vai LIZ, kuru izmanto ar līdzīgiem noteikumiem. Šajā kategorijā ietilpst citiem iznomāta sējai gatava zeme (kultūraugu kods 11300).

B.UT. LIZ, ko izmanto nomnieks

B.UT.20.A LIZ (aramzeme, ilggadīgās ganības, ilggadīgās kultūras un piemājas dārziņi), ko apstrādā persona, kura nav īpašnieks, mūža nomnieks vai rentnieks, bet kura nomā minēto platību (noma ir maksājama naudā un/vai natūrā, ko parasti nosaka iepriekš, un tā parasti nemainās atkarībā no lauksaimniecības darbības rezultātiem), un/vai LIZ, kuru izmanto ar līdzīgiem valdījuma noteikumiem.

Nomāta platība neietver zemi, kuras raža ir nopirkta augošā veidā uz lauka. Par kultūraugu iegādi augošā veidā uz lauka samaksātās summas jānorāda H tabulā ar 2020. līdz 2040. kodu (iepirktā dzīvnieku barība) pļavu vai rupjās barības kultūru gadījumā un ar 3090. kodu (citas īpašas augkopības izmaksas) tirgū laižamu kultūraugu gadījumā (produkti, kurus parasti laiž tirgū). Tirgū laižami augošā veidā uz lauka iegādāti kultūraugi jānorāda, neprecizējot attiecīgo apgabalu (H tabula).

Zemi, kura nomāta neregulāri uz laiku, kas mazāks nekā viens gads, un tās produkciju pielīdzina tādai zemei, kuras raža tiek pirkta augošas kultūras veidā uz lauka.

B.US. LIZ, ko izmanto kopsaimniecībā vai citiem apsaimniekošanas veidiem

B.US.30.A LIZ (aramzeme, pļavas un ilggadīgās ganības, ilggadīgās kultūras un piemājas dārziņi), kuru kopīgi apstrādā iznomātājs un nomnieks, pamatojoties uz līgumu, un/vai ar līdzīgiem noteikumiem apstrādāta lauksaimniecībā izmantotas zemes platība.

B TABULAS SLEJAS

A sleja attiecas uz LIZ.

C tabula

Darbaspēks

Darbaspēka kategorija		Kods (*)

		Sleja
Informācijas grupa		Vispārīga informācija				Kopējais darba apjoms saimniecībā (lauksaimniecības darbi un ar lauku saimniecību tieši saistītas CIND)		Darba daļa ar lauku saimniecību tieši saistītās CIND
		Cilvēku skaits	Dzimums	Dzimšanas gads	Vadītāja lauksaimnieciskā izglītība	Nostrādātais laiks gadā	Gada darba vienību skaits (GDV)	% no gadā nostrādātā laika	% no GDV skaita
		P	G	B	T	Y1	W1	Y2	W2
		Vesels skaitlis	Ievadīt kodu	Četri cipari	Ievadīt kodu	(stundās)	(GDV)	%	%
UR	Nealgots pastāvīgs darbaspēks
UC	Nealgots gadījuma darbaspēks	—	—	—	—		—		—
PR	Algots pastāvīgs darbaspēks
PC	Algots gadījuma darbaspēks	—	—	—	—		—		—

Kods (*)	Apraksts	Grupa	P	G	B	T	Y1	W1	Y2	W2
10	Īpašnieks/vadītājs	UR	—						—
20	Īpašnieks/nav vadītājs	UR	—			—			—
30	Vadītājs/nav īpašnieks	UR	—						—
40	Īpašnieka dzīvesbiedrs	UR		—	—	—
50	Citi	UR, PR		—	—	—
60	Gadījuma darbaspēks	UC, PC	—	—	—	—		—		—
70	Vadītājs	PR	—						—

Termins “darbaspēks” aptver visas personas, kuras ir iesaistītas saimniecības darbā pārskata gada laikā. Tomēr šeit nav ietvertas personas, kuras veikušas šo darbu citas personas vai uzņēmuma vārdā (lauksaimniecisks līgumdarbs, kura izmaksas ar 1020. kodu ietvertas H tabulā).

Saimniecību savstarpējas palīdzības gadījumā, ja šī palīdzība ietver darba apmaiņu, kur saņemtā palīdzība principā ir vienāda ar sniegto palīdzību, saimniecības apgrozījuma pārskatā precizē saimniecības darbaspēka nostrādāto laiku un jebkādu ar to saistītu samaksu.

Dažreiz saņemto palīdzību atlīdzina ar cita veida palīdzību (piemēram, darba veidā saņemtu palīdzību atlīdzina, piegādājot iekārtas). Ja pakalpojumu apmaiņa ir ierobežota, saimniecības apgrozījuma pārskatā neko nenorāda (iepriekš minētajā piemērā saņemto palīdzību nenorāda kā darbaspēku; tomēr mašīnu izmaksas ietver iekārtu piegādes izmaksās). Izņēmuma gadījumos, ja pakalpojumu apmaiņa notiek lielos apmēros, ievēro kādu no šīm procedūrām:

darba veidā saņemto palīdzību atlīdzina ar cita veida pakalpojumu (piemēram, piegādājot iekārtas): saņemto nostrādāto laiku iegrāmato kā apmaksātu darbu saimniecībā (grupa (PR) vai (PC) atkarībā no tā, vai darbaspēku lauku saimniecībā nodarbina pastāvīgi); sniegtās palīdzības vērtību iegrāmato gan kā ražošanu atbilstīgajā kategorijā citās tabulās (šajā piemērā L tabulā, 2010. kategorijā “Līgumdarbs”), gan kā izmaksas (H tabulas 1010. kategorijā “Algas un sociālais nodrošinājums”);

darba veidā sniegto palīdzību atlīdzina ar cita veida pakalpojumu (piemēram, piegādājot iekārtas): šajā situācijā veiktā darba laiku un jebkādu ar to saistītu atlīdzību neņem vērā; saņemtā pakalpojuma vērtību iegrāmato kā ieguldījumu atbilstīgā citas tabulas grupā (šajā piemērā tā ir H tabulas 1020. grupa “Līgumdarbs un iekārtu noma”).

Jāizšķir šādas informācijas grupas un darbaspēka kategorijas:

C.UR. Nealgots pastāvīgs darbaspēks

Nealgots darbaspēks vai darbaspēks, kas saņem mazāku atalgojumu (naudā vai natūrā) nekā to, ko parasti maksā par sniegtajiem pakalpojumiem (šādu maksājumu nevajadzētu iegrāmatot saimniecības izmaksās), un kas pārskata gadā katru nedēļu (neskaitot parastās brīvdienas) vismaz vienu pilnu dienu piedalījies saimniecības darbā.

Personu, kura ir pastāvīgi nodarbināta, bet kura īpašu iemeslu dēļ iesaistās saimniecības darbā tikai uz ierobežotu laika posmu pārskata gada laikā, tomēr iegrāmato (attiecībā uz faktiski nostrādātajām stundām) kā pastāvīgo darbaspēku.

Var izveidoties šādi vai tiem līdzīgi gadījumi:

a)	īpaši ražošanas apstākļi lauku saimniecībā, kurai darbaspēks nav vajadzīgs visu gadu: piemēram, olīvu vai vīnkopības saimniecības, kā arī saimniecības, kuras specializējas dzīvnieku sezonas nobarošanā vai augļu un dārzeņu audzēšanā atklātā laukā;

b)	prombūtne no darba, izņemot parastās brīvdienas, piemēram, militārais dienests, slimība, nelaimes gadījums, maternitāte, pagarināts atvaļinājums u. tml.;

c)	iestāšanās lauku saimniecībā vai aiziešana no tās;

d)	pilnīga darba pārtraukšana lauku saimniecībā neparedzētu iemeslu dēļ (plūdi, ugunsgrēks u. c.).

Kategorijas ir šādas:

C.UR.10. Īpašnieks/vadītājs

Persona, kura uzņemas ekonomisku un juridisku atbildību par saimniecību un vada tās ikdienas darbu. Kopīgas apsaimniekošanas gadījumā nomnieku norāda kā īpašnieku/vadītāju.

C.UR.20. Īpašnieks/nav vadītājs

Persona, kura uzņemas ekonomisku un juridisku atbildību par saimniecību, bet nevada tās ikdienas darbu.

C.UR.30 Vadītājs/nav īpašnieks

Persona, kura vada saimniecības ikdienas darbu, neuzņemoties ekonomisku un juridisku atbildību par to.

C.UR.40. Īpašnieka dzīvesbiedrs

C.UR.50. Cita veida pastāvīgs nealgots darbaspēks

Pie pastāvīga nealgota darbaspēka, kas nav iekļauts iepriekš minētajās kategorijās, pieskaitāms arī priekšstrādnieks un konkrētu darbu vadītāji, kas neatbild par visas lauku saimniecības vadīšanu.

C.UC. Nealgots gadījuma darbaspēks

C.UC.60.

Šajā kategorijā iekļauj nealgotu darbaspēku, kas pārskata gada laikā lauku saimniecībā nav strādājis pastāvīgi.

C.PR. Algots pastāvīgs darbaspēks

Darbaspēks, kuram maksā (naudā un/vai natūrā) pēc normālas likmes par sniegtajiem pakalpojumiem un kurš pārskata gada laikā (izņemot parastās brīvdienas) strādājis saimniecībā vismaz vienu pilnu dienu nedēļā.

Jāuzrāda šādas kategorijas.

C.PR.70. Lauku saimniecības vadītājs

Algota persona, kas vada lauku saimniecības ikdienas darbu.

C.PR.50. Citi

Šai grupā iekļauj visu veidu algotu pastāvīgu darbaspēku (izņemot algoto lauku saimniecības vadītāju). Šeit ietilpst arī priekšstrādnieks un konkrētu darbu vadītāji, kas neatbild par visas lauku saimniecības vadīšanu.

C.PC. Algots gadījuma darbaspēks

C.PC.60.

Šajā kategorijā iekļauj algotu darbaspēku, kas pārskata gada laikā lauku saimniecībā nav strādājis pastāvīgi (tai skaitā gabaldarba strādniekus).

C TABULAS SLEJAS

Cilvēku skaits (P sleja)

Vairāku īpašnieku gadījumā var tikt norādīti vairāki dzīvesbiedri. Dzīvesbiedru skaits un kopējais cilvēku skaits jānorāda attiecīgajās kategorijās (40. un 50. kategorija grupās “pastāvīgs nealgots darbaspēks” (UR) vai “pastāvīgs algots darbaspēks” (PR)).

Dzimums (G sleja)

Dzimums jānorāda vienīgi īpašniekiem un/vai vadītājiem attiecīgajās kategorijās (10. līdz 30. kategorija un 70. kategorija grupās “pastāvīgs nealgots darbaspēks” (UR) vai “pastāvīgs algots darbaspēks” (PR)). Dzimumu apzīmē ar koda numuru, t. i.,:

1.	Vīrietis
2.	Sieviete

Dzimšanas gads (B sleja)

Dzimšanas gads jānorāda tikai īpašniekiem un/vai vadītājiem (10. līdz 30. kategorija un 70. kategorija grupās “pastāvīgs nealgots darbaspēks” (UR) vai “pastāvīgs algots darbaspēks” PR), norādot dzimšanas gada četrus ciparus.

Vadītāja lauksaimnieciskā izglītība (T sleja)

Lauksaimnieciskā izglītība jānorāda tikai vadītājiem (10., 30. un 70. kategorija grupās “Pastāvīgs nealgots darbaspēks” (UR) vai “Pastāvīgs algots darbaspēks” (PR)). Lauksaimniecisko izglītību apzīmē ar koda numuru, t. i.,:

1.	Tikai praktiska pieredze lauksaimniecībā
2.	Lauksaimnieciskā pamatapmācība
3.	Pilna lauksaimnieciskā izglītība

Nostrādātais laiks gadā (Y1 sleja)

Nostrādātais laiks jānorāda stundās visām grupām un kategorijām. Jānorāda laiks, kas faktiski pavadīts lauku saimniecības darbā. Tādiem darbiniekiem, kuru spējas ir ierobežotas, nostrādātais laiks jāsamazina proporcionāli viņu spējām. Gabaldarba strādnieka nostrādāto laiku aprēķina, izdalot kopējo summu, kas samaksāta par darbu, ar laika darba strādnieka stundas samaksu.

Darbaspēks kopā: gada darba vienību skaits (W1 sleja)

Pastāvīgi nodarbināto darbaspēku pārrēķina gada darba vienībās. Gada darba vienību skaitu nereģistrē attiecībā uz gadījuma darbaspēku (nealgotu gadījuma darbaspēku (UC) vai algotu gadījuma darbaspēku PC). Vienas gada darba vienības ekvivalents ir viens cilvēks, kas strādā pilnu slodzi lauku saimniecībā. Viens cilvēks nevar pārsniegt vienas darba vienības ekvivalentu, pat ja viņa faktiskais darba laika ilgums pārsniedz reģiona un lauku saimniecības tipa normu. Personu, kura nestrādā lauku saimniecībā visu gadu, uzskaita kā daļu no “gada vienības”. Katras šādas personas “gada vienību” iegūst, izdalot tās faktisko gada darba laiku ar normālo gada darba laiku, kāds ir pilnas slodzes darbiniekam attiecīgajā reģionā un tāda paša tipa saimniecībā.

Tādiem darbiniekiem, kuru spējas ir ierobežotas, gada darba vienības ekvivalents jāsamazina proporcionāli viņu spējām.

Darba daļa ar lauku saimniecību tieši saistītās CIND: % no gadā nostrādātā laika (Y2 sleja)

Darba daļa ar lauku saimniecību tieši saistītās CIND, izteikta nostrādātajā laikā, ir obligāti jānorāda vienīgi attiecībā uz gadījuma darbaspēku (nealgotu vai algotu). Tā nav obligāti jānorāda attiecībā uz īpašnieku dzīvesbiedriem, citu pastāvīgu nealgotu darbaspēku un citu pastāvīgu algotu darbaspēku. Katrai attiecīgajai kategorijai (40., 50., 60.) to norāda % no pārskata gada laikā nostrādāto stundu skaita.

Darba daļa ar lauku saimniecību tieši saistītās CIND: % no GDV skaita (W2 sleja)

Darba daļa citās tieši ar lauku saimniecību saistītās ienākumus nesošās darbībās, izteikta gada darba vienībās, ir obligāti jānorāda attiecībā uz visām darbaspēka kategorijām, izņemot gadījuma darbaspēku (nealgotu (UC) vai algotu (PC)). To norāda % no gada darba vienībām katrai kategorijai.

Darbs lauku saimniecībā

Darbs lauku saimniecībā aptver visu organizēšanas, pārraudzīšanas un izpildes darbu (roku darbu vai administratīvo darbu), ko veic saistībā ar lauksaimniecisko darbu saimniecībā, kā arī ar lauku saimniecību tieši saistītām CIND:

—

lauksaimnieciskais darbs saimniecībā:

—	finanšu organizācija un pārvaldība (pārdošana un iegāde saimniecībā, grāmatvedība u.c.),

—	lauka darbi (aršana, sēšana, ražas novākšana, augļu dārza kopšana u. c.),

—	lopkopība (barības sagatavošana, dzīvnieku barošana, slaukšana, lopu aprūpe u.c.),

—	produktu sagatavošana tirgum, uzglabāšana, saimniecībā ražoto produktu tieša pārdošana, to apstrāde un pārstrāde pašu patēriņa vajadzībām, vīna un olīveļļas ražošana,

—	ēku, iekārtu, ierīču, žogu, grāvju u. c. uzturēšana,

—	saimniecības darbaspēkam paredzētie un darbinieku veiktie transporta pārvadājumi,

—

darbs ar lauku saimniecību tieši saistītās CIND:

—	līgumdarbs (izmantojot saimniecības iekārtas),

—	tūrisms, viesu izmitināšana un citas darbības saistībā ar brīvā laika pavadīšanu,

—	saimniecībā ražoto produktu apstrāde un pārstrāde (no pašu ražota vai iepirkta izejmateriāla), piemēram, siers, sviests, gaļas izstrādājumi utt.,

—	enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem,

—	mežsaimniecība un koksnes apstrāde,

—	citas ar lauku saimniecību tieši saistītas CIND (kažokzvēri, terapeitiskā lauksaimniecība, mājamatniecība, akvakultūra utt.).

Saimniecības darbā neiekļauj:

—	pamatlīdzekļu radīšanas darbu (ēku vai iekārtu būve vai kapitālremonts, augļu dārzu stādīšana, ēku nojaukšana, augļu dārzu izrakšana u. c.),

—	darbu, ko veic īpašnieka vai vadītāja mājsaimniecības vajadzībām.

D tabula

Aktīvi

Tabulas struktūra

Aktīvu kategorija		Kods (*)

		Sleja
Informācijas grupa		Vērtība
Informācijas grupa		V
OV	Sākuma novērtējums
AD	Uzkrātā amortizācija
DY	Kārtējā gada amortizācija
IP	Ieguldījumi/iegādes, pirms subsīdiju atrēķināšanas
S	Subsīdijas
SA	Pārdošana
CV	Beigu novērtējums

Kods (*)	Kategoriju apraksts	OV	AD	DY	IP	S	SA	CV
1010	Nauda un tās ekvivalenti		—	—	—	—	—
1020	Debitoru parādi		—	—	—	—	—
1030	Citi apgrozāmie līdzekļi		—	—	—	—	—
1040	Krājumi		—	—
2010	Bioloģiskie aktīvi – augi		—	—
3010	Lauksaimniecības zeme		—	—
3020	Zemes uzlabošana
3030	Lauku saimniecības ēkas
4010	Mašīnas un iekārtas
5010	Meža zeme, tai skaitā būvkoku mežs		—	—
7010	Tirgojami nemateriālie aktīvi		—	—
7020	Netirgojami nemateriālie aktīvi
8010	Citi ilgtermiņa aktīvi

Jānošķir šādas kategorijas un aktīvi:

1010. Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un citi līdzekļi, kurus var viegli pārvērst naudā.

1020. Debitoru parādi

Īstermiņa aktīvi, parasti no darījumdarbības izrietošas saimniecībai pienākošās parādu summas.

1030. Citi apgrozāmie līdzekļi

Jebkādi citi aktīvi, kurus viegli pārdot vai par kuriem sagaidāms, ka tie tiks samaksāti gada laikā.

1040. Krājumi

Saimniecības produktu krājumi (pašu ražoti vai iepirkti), ko var izmantot kā ražošanas līdzekļus vai ko tur pārdošanai.

2010. Bioloģiskie aktīvi – augi

Visu to augu vērtība, kuru raža vēl nav novākta (visas ilggadīgās un augošās kultūras).

3010. Lauksaimniecības zeme

Saimniecības īpašumā esošā lauksaimniecības zeme.

3020. Zemes uzlabošana

Īpašniekam piederošās zemes uzlabojumi (piemēram, iežogojumu uzstādīšana, drenēšana, stacionāras apūdeņošanas iekārtas) neatkarīgi no zemes apsaimniekošanas veida. Uz summām, kas ierakstītas DY slejā, attiecas amortizācija.

3030. Lauku saimniecības ēkas

Īpašniekam piederošas ēkas neatkarīgi no zemes apsaimniekošanas veida. Šī pozīcija ir jāaizpilda, un uz tajā ietvertajām summām attiecas amortizācija DY slejā.

4010. Mašīnas un iekārtas

Traktori, motorizēti kultivētāji, kravas mašīnas, furgoni, vieglās automašīnas, lielākas un mazākas zemkopības iekārtas. Šī pozīcija ir jāaizpilda, un uz tajā ietvertajām summām attiecas amortizācija DY slejā.

5010. Meža zeme, tai skaitā būvkoku mežs

Īpašnieka apsaimniekota meža zeme, kas pieder lauku saimniecībai.

7010. Tirgojami nemateriālie aktīvi

Visi nemateriālie aktīvi, kurus var viegli nopirkt vai pārdot (piem., kvotas un tiesības, ja tās ir tirgojamas bez zemes un ja eksistē aktīvs tirgus).

7020. Netirgojami nemateriālie aktīvi

Visi citi nemateriālie aktīvi (piem., programmatūra, licences utt.). Šī pozīcija ir jāaizpilda, un uz tajā ietvertajām summām attiecas amortizācija DY slejā.

8010. Citi ilgtermiņa aktīvi

Citi ilgtermiņa aktīvi. Šī pozīcija ir jāaizpilda, un uz tajā ietvertajām summām attiecīgos gadījumos attiecas amortizācija DY slejā.

Informācijas grupas D tabulā

Informācijas grupas ir šādas: (OV) sākuma novērtējums, (AD) uzkrātā amortizācija, (DY) kārtējā gada amortizācija, (IP) ieguldījumi vai iegādes pirms subsīdiju atrēķināšanas, (S) subsīdijas, (SA) pārdošana, (CV) beigu novērtējums. Turpmāk sniegti paskaidrojumi par šīm informācijas grupām.

Ir tikai viena sleja – vērtības (V) sleja.

Vērtēšanas metodes

Izmanto šādas vērtēšanas metodes:

Patiesā vērtība mīnus aplēstās pārdošanas izmaksas	no summas, pret kuru varētu apmainīt aktīvu vai nokārtot saistības informētu, ieinteresētu un neatkarīgu pušu darījumā, atskaita izmaksas, kuras saskaņā ar aplēsēm rastos saistībā ar pārdošanu	2010, 3010, 5010, 7010
Vēsturiskās izmaksas	nominālās vai sākotnējās izmaksas, iegādājoties aktīvu	3020, 3030, 4010, 7020
Bilances vērtība	vērtība, ar kādu aktīvs uzskaitīts grāmatvedības bilancē	1010, 1020, 1030, 1040, 8010

D.OV. Sākuma novērtējums

Sākuma novērtējums ir aktīvu vērtība pārskata gada sākumā. Attiecībā uz lauku saimniecībām, kas bijušas atlasītas paraugā jau iepriekšējā gadā, sākuma novērtējumam jābūt vienādam ar iepriekšējā gada beigu novērtējumu.

D.AD. Uzkrātā amortizācija

Aktīvu amortizācijas summa, sākot no to lietošanas sākuma līdz iepriekšējā perioda beigām.

D.DY. Kārtējā gada amortizācija

Aktīva amortizējamās summas sistemātiska sadale uz tā ekspluatācijas laiku.

Tabula ar amortizācijas gada procentiem, ko piemērojusi katra dalībvalsts, jānosūta Komisijai pietiekami drīzā laikā, lai varētu izveidot datorizēto saņemšanas un pārbaudes sistēmu, kas minēta 10. panta 1. punktā.

D.IP. Ieguldījumi/iegādes

Kopējie izdevumi par iegādēm, kapitālo remontu un pamatlīdzekļu veidošanu pārskata gada laikā. Ja ir saņemtas dotācijas un subsīdijas attiecībā uz šiem ieguldījumiem, tad izdoto summu pirms minēto dotāciju un subsīdiju atrēķināšanas ieraksta IP slejā.

Maznozīmīgas iegādes saistībā ar iekārtām un ierīcēm, kā arī jaunu koku un krūmu iegādes nelieliem pārstādīšanas darbiem neparādās šajās slejās, bet tās iekļauj pārskata gada izmaksās.

Kapitālremontus, kuri būtiski palielina iekārtu un ierīču vērtību, salīdzinot ar to vērtību pirms remonta, arī iekļauj šajā slejā vai nu kā iekārtu un ierīču nolietojuma neatņemamu sastāvdaļu, kuru pēc vajadzības koriģē, ņemot vērā attiecīgā priekšmeta paildzināto darba mūžu (remonta dēļ), vai arī sadalot kapitālremonta izmaksas uz paredzamo ekspluatācijas laiku.

Radīto pamatlīdzekļu vērtība ir jāaprēķina, pamatojoties uz to izmaksām (ieskaitot apmaksātā un/vai neapmaksātā darbaspēka vērtību), un jāpieskaita pamatlīdzekļu vērtībai, kas ar 2010. līdz 8010. kodu norādīta D tabulā “Aktīvi”.

D.S. Ieguldījumu subsīdijas

Visu (iepriekšējā vai kārtējā pārskata gadā) saņemto subsīdiju daļa attiecībā pret šajā tabulā iekļautajiem aktīviem.

D.SA. Pārdošana

Kopā pārdotie aktīvi pārskata gada laikā.

D.CV. Beigu novērtējums

Beigu novērtējums ir aktīvu vērtība pārskata gada beigās.

Piezīmes

Attiecībā uz 2010., 3010., 5010. un 7010. pozīciju starpība starp OV + IP – SA un CV šiem aktīviem pārskata gadā tiek uzskatīta par ieņēmumiem vai zaudējumiem (to nosaka izmaiņas gan vienības cenā, gan apjomā).

Informāciju “Bioloģiskie aktīvi – dzīvnieki” iekļauj J tabulā “Lopkopības produkcija”.

E tabula

Kvotas un citas tiesības

Kvotas vai tiesību kategorija		Kods (*)

		Sleja
Informācijas grupa		Esošā kvota	Nomātā kvota	Iznomātā kvota	Nodokļi
Informācijas grupa		N	I	O	T
QQ	Daudzums pārskata gada beigās				—
QP	Nopirktās kvotas		—	—	—
QS	Pārdotās kvotas		—	—	—
OV	Sākuma novērtējums		—	—	—
CV	Beigu novērtējums		—	—	—
PQ	Maksājumi par kvotu nomāšanu saskaņā ar līzinga vai nomas līgumu	—		—	—
RQ	Ieņēmumi no kvotu iznomāšanas saskaņā ar līzinga vai nomas līgumu	—	—		—
TX	Nodokļi	—	—	—

Kods (*)	Apraksts
40	Cukurbietes
50	Organiskais mēslojums
60	Tiesības uz maksājumiem saskaņā ar vienoto platībmaksājuma shēmu

Kvotas daudzumi (esošā kvota, nomāta kvota un iznomāta kvota) ir obligāti ievadāmi dati. Tiek norādīts tikai daudzums pārskata gada beigās.

Vērtības attiecībā uz kvotām, kuras var pārdot bez atbilstošās zemes, uzrāda šajā tabulā. Tādas kvotas, kuras nevar tirgot bez atbilstošās zemes, iegrāmato vienīgi D tabulā “Aktīvi”. Jānorāda arī sākotnēji bez maksas iegūto kvotu pašreizējā tirgus vērtība, ja tās var pārdot bez zemes.

Daži dati, atsevišķi vai kā kopsummu sastāvdaļas, vienlaicīgi tiek iekļauti arī citās grupās vai kategorijās D tabulā “Aktīvi”, H tabulā “Ražošanas līdzekļi” un/vai I tabulā “Kultūraugi”.

Jāizmanto šādas kategorijas:

40.	Cukurbietes
50.	Organiskais mēslojums
60.	Tiesības uz maksājumiem saskaņā ar vienoto platībmaksājuma shēmu

Jāizmanto šādas informācijas grupas:

E.QQ. Daudzums (ievadīt tikai N, I, O slejā)

Izmantojamās vienības ir šādas:

— 40. kategorija (cukurbietes): centneri,

— 50. kategorija (organiskais mēslojums): dzīvnieku skaits, kas pārrēķināts standarta vienībās,

— 60. kategorija (pamata maksājuma shēma): tiesību piešķīrumu/āru skaits.

E.QP. Nopirktās kvotas (ievadīt tikai N slejā)

Šeit jānorāda summa, kas pārskata gada laikā samaksāta, pērkot kvotas un citas tiesības, kuras var tirgot bez atbilstošās zemes.

E.QS. Pārdotās kvotas (ievadīt tikai N slejā)

Šeit jānorāda summa, kas pārskata gada laikā saņemta, pārdodot kvotas un citas tiesības, kuras var tirgot bez atbilstošās zemes.

E.OV. Sākuma novērtējums (ievadīt tikai N slejā)

Lauksaimnieka īpašumā esošo kvotu, kas sākotnēji iegūtas bez maksas vai pirktas, vērtība pārskata perioda sākumā jānorāda pašreizējā tirgus vērtībā, ja kvotas var pārdot bez atbilstošās zemes.

E.CV. Beigu novērtējums (ievadīt tikai N slejā)

E.PQ. Maksājumi par kvotu nomāšanu saskaņā ar līzinga vai nomas līgumu (ievadīt tikai I slejā)

Samaksātā summa par kvotu vai citu tiesību līzingu vai nomu. Jāiekļauj arī samaksātajā nomas maksā H tabulas “Ražošanas līdzekļi” 5070. kategorijā (Samaksātā noma).

E.RQ. Ieņēmumi no kvotu iznomāšanas saskaņā ar līzinga vai nomas līgumu (ievadīt tikai O slejā)

Saņemtā summa par kvotu vai citu tiesību iznomāšanu vai līzingu. Jāiekļauj arī I tabulas “Kultūraugi” 90900. kategorijā (Citi).

E.TX. Nodokļi, papildu nodevas (T sleja)

Samaksātā summa.

E TABULAS SLEJAS

N sleja attiecas uz esošām kvotām, I sleja uz nomātām kvotām, O sleja uz iznomātām kvotām un T sleja uz nodokļiem.

F tabula

Parādi

Tabulas struktūra

Parādu kategorija		Kods (*)

		Sleja
Informācijas grupa		Īstermiņa	Ilgtermiņa
Informācijas grupa		S	L
OV	Sākuma novērtējums
CV	Beigu novērtējums

Kods (*)	Kategoriju apraksts	S	L
1010	Tirdzniecības saistības (standarta)
1020	Tirdzniecības saistības (īpaši nosacījumi)
1030	Ģimenes/privāti aizdevumi
2010	Kreditoru parādi		—
3000	Citas saistības

Norādītajām summām jāattiecas vienīgi uz summām, kas vēl nav atmaksātas, t. i., uz piešķirtajiem aizdevumiem, no kuriem atskaitīti jau veiktie atmaksājumi.

Jāizmanto šādas kategorijas:

—	1010. Parāds – tirdzniecības saistības (standarta) – aizdevumi, uz kuriem neattiecas neviens publiskā sektora īstenots aizņēmumu veicināšanas pasākums,

—	1020. Parāds – tirdzniecības saistības (īpaši nosacījumi) – aizdevumi, uz kuriem attiecas publiskā sektora atbalsts (procentu subsīdijas, garantijas utt.),

—	1030. Parāds – ģimenes/privāti aizdevumi – aizdevumi, ko sniedz fiziska persona, pamatojoties uz tās radniecību/personīgām attiecībām ar debitoru,

—	2010. Kreditoru parādi – summas, ko uzņēmums ir parādā piegādātājiem,

—	3000. Citas saistības – saistības, kas nav aizdevumi vai kreditoru parādi.

Dati jānorāda divās informācijas grupās: (OV) sākuma novērtējums un (CV) beigu novērtējums.

Ir divas slejas: (S) īstermiņa saistības un (L) ilgtermiņa saistības.

—	Īstermiņa saistības – parādi un citas saimniecības saistības, kuras nokārtojamas mazāk nekā gada laikā.

—	Ilgtermiņa saistības – parādi un citas saimniecības saistības, kuras nokārtojamas gada laikā un ilgākā termiņā.

G tabula

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Tabulas struktūra

PVN sistēmu kategorijas		Kods (*)
Informācijas grupa		PVN sistēma	Bilances darījumi, kas nav saistīti ar ieguldījumiem	Bilances ieguldījumu darījumi
Informācijas grupa		C	NI	I
VA	PVN sistēmas lauku saimniecībā

Kods (*)	Kategoriju apraksts
1010	Galvenā PVN sistēma lauku saimniecībā
1020	PVN mazākuma sistēma lauku saimniecībā

PVN sistēmu saraksts abās kategorijās	C	NI	I
Parastā PVN sistēma	1	—	—
Daļējas ieskaites sistēma	2

Datus naudas izteiksmē lauku saimniecības apgrozījuma pārskatā izsaka bez PVN.

Ziņas par PVN jānorāda šādās kategorijās.

1010. Galvenā PVN sistēma lauku saimniecībā

1. Parastā PVN sistēma– lauksaimniecības uzņēmumiem garantēti ieņēmumu ziņā neitrāla PVN sistēma, jo PVN bilanci izlīdzina sadarbībā ar nodokļu iestādēm.

2. Daļējas kompensēšanas sistēma– PVN sistēma, kas lauksaimniecības uzņēmumiem nav garantēti ieņēmumu ziņā neitrāla, lai gan tajā var būt paredzēts kāds atbilstošs mehānisms samaksātā un saņemtā PVN kompensēšanai.

1020. PVN mazākuma sistēma lauku saimniecībā

Kodi atbilst galvenās PVN sistēmas kodiem.

Ir tikai viena informācijas grupa (VA) “Lauku saimniecības PVN sistēma”. Ir trīs slejas: (C) PVN sistēmas kods, (NI) bilances darījumi, kas nav saistīti ar ieguldījumiem, un (I) bilances ieguldījumu darījumi.

Parastajai PVN sistēmai ievada tikai tās kodu. Ja saimniecība izmanto PVN daļējas ieskaites sistēmu, tad jānorāda arī bilances darījumi, kas nav saistīti ar ieguldījumiem, un bilances ieguldījumu darījumi.

Ja PVN dēļ saimniecības ieņēmumi palielinās, šis PVN saldo ir pozitīvs skaitlis. Samazinātu ieņēmumu gadījumā saldo ir negatīvs.

H tabula

Ražošanas līdzekļi

Tabulas struktūra

Ražošanas līdzekļu kategorija		Kods (*)

			Sleja
Informācijas grupa			Vērtība	Daudzums
			V	Q
LM	Darbaspēka un mašīnu izmaksas un ražošanas līdzekļi
SL	Īpašas lauksaimniecības dzīvnieku izmaksas
SC	Īpašas izmaksas un ieguldījumi saistībā ar kultūraugiem
OS	Īpašas izmaksas saistībā ar CIND
FO	Lauku saimniecības pieskaitāmās izmaksas

Kods (*)	Grupa	Kategoriju apraksts	V	Q
1010	LM	Algota darbaspēka algas un sociālā nodrošinājuma izmaksas		—
1020	LM	Līgumdarbs un iekārtu noma		—
1030	LM	Iekārtu un ierīču pastāvīga uzturēšana		—
1040	LM	Dzinēja degviela un smērvielas		—
1050	LM	Automašīnu izmaksas		—
2010	SL	Iepirkta koncentrētā barība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)		—
2020	SL	Iepirkta rupjā lopbarība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)		—
2030	SL	Dzīvnieku barība, kas iepirkta cūkām		—
2040	SL	Dzīvnieku barība, kas iepirkta mājputniem un citiem sīkiem dzīvniekiem		—
2050	SL	Lauku saimniecībā saražotā barība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)		—
2060	SL	Lauku saimniecībā saražotā barība cūkām		—
2070	SL	Lauku saimniecībā saražotā barība mājputniem un citiem sīkiem dzīvniekiem		—
2080	SL	Veterinārie izdevumi		—
2090	SL	Citas īpašas lopkopības izmaksas		—
3010	SC	Iegādātais sēklas materiāls un stādi		—
3020	SC	Lauku saimniecībā izaudzētais un izmantotais sēklas materiāls un stādi		—
3030	SC	Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji		—
3031	SC	Slāpekļa (N) daudzums izmantotajā minerālmēslojumā	—
3032	SC	P2O5 daudzums izmantotajā minerālmēslojumā	—
3033	SC	K2O daudzums izmantotajā minerālmēslojumā	—
3034	SC	Iepirktais mēslojums		—
3040	SC	Augu aizsardzības līdzekļi		—
3090	SC	Citas īpašas kultūraugu izmaksas		—
4010	OS	Īpašas mežsaimniecības un koksnes apstrādes izmaksas		—
4020	OS	Īpašas izmaksas saistībā ar kultūraugu apstrādi un pārstrādi		—
4030	OS	Īpašas izmaksas saistībā ar govs piena pārstrādi		—
4040	OS	Īpašas izmaksas saistībā ar bifeļmātes piena pārstrādi		—
4050	OS	Īpašas izmaksas saistībā ar aitas piena pārstrādi		—
4060	OS	Īpašas izmaksas saistībā ar kazas piena pārstrādi		—
4070	OS	Īpašas izmaksas saistībā ar gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādi		—
4090	OS	Citas īpašas izmaksas saistībā ar citām ienākumus nesošām darbībām		—
5010	FO	Pastāvīga augsnes ielabošana un ēku uzturēšana		—
5020	FO	Elektroenerģija		—
5030	FO	Kurināmais		—
5040	FO	Ūdens		—
5051	FO	Lauksaimniecības apdrošināšana		—
5055	FO	Cita lauku saimniecības apdrošināšana		—
5061	FO	Nodokļi un citi maksājumi		—
5062	FO	Nodokļi par zemi un ēkām		—
5070	FO	Kopējā samaksātās nomas maksas summa		—
5071	FO	Samaksātā noma par zemi		—
5080	FO	Samaksātie procenti un finanšu maksājumi		—
5090	FO	Citas lauku saimniecības pieskaitāmās izmaksas		—

Dalībvalstīm, kuras kādreiz izmantojušas Komisijas īstenošanas Regulas (ES) Nr. 385/2012 (9) 3. pantā paredzēto iespēju, 2015.–2017. gada periodā to datu sniegšana, kas apzīmēti ar 3031.–3033. kodu, ir fakultatīva. Dalībvalstis, kas izmanto šo iespēju, ik gadu informē Komisiju un Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komiteju par to, kā tiek pildīts dalībvalsts plāns par sagatavošanos ar minētajiem kodiem apzīmēto datu vākšanai un nosūtīšanai.

Lauku saimniecības ražošanas līdzekļi (naudā un natūrā, un izraudzītu ražošanas līdzekļu daudzumi) attiecas uz ražošanas resursu “patēriņu” (pašu ražotu ražošanas līdzekļu izmantošanu lauku saimniecības vajadzībām), kas atbilst lauku saimniecības saražotajai produkcijai pārskata gada laikā vai šo resursu “patēriņam” pārskata gada laikā. Ja kāda izmantošana daļēji attiecas uz izmantošanu privātām vajadzībām un daļēji uz lauku saimniecības vajadzībām (piemēram, elektroenerģija, ūdens, kurināmais un degviela u. c.), lauku saimniecības apgrozījuma pārskatā jāiekļauj tikai pēdējā daļa. Jāiekļauj arī privāto automašīnu izmantojuma izdevumu daļa, kas atbilst to izmantojumam lauku saimniecības vajadzībām.

Aprēķinot izmaksas, kas saistītas ar pārskata gada saražoto produkciju, iegādes un produkti lauku saimniecības vajadzībām gada laikā jāpielāgo novērtējuma pārmaiņām (tajā skaitā pārmaiņām audzēšanā). Katram punktam atsevišķi jānorāda kopējās izmaksas un lauku saimniecības vajadzībām izmantoto produktu vērtība.

Ja norādītās izmaksas attiecas uz produkcijas ražošanas resursu kopējo “patēriņu” pārskata gada laikā, bet tās neatbilst produkcijai šā gada laikā, izmaiņas produkcijas ražošanas resursu krājumos (tajā skaitā augošo kultūru izmaksās) jānorāda ar attiecīgu apgrozāmā kapitāla kodu.

Ja lauku saimniecības ražošanas resursus (algotu vai nealgotu darbaspēku, mašīnas un iekārtas) izmanto pamatlīdzekļu vairošanai (mašīnu būvei vai kapitālremontam, ēku celtniecībai, kapitālremontam vai pat nojaukšanai, augļu koku stādīšanai vai izciršanai), atbilstīgās izmaksas vai to tāme nav jāiekļauj lauku saimniecības darba izmaksās. Katrā ziņā darbaspēka izmaksas un stundas, kas nostrādātas, lai vairotu pamatlīdzekļus, nav jāiekļauj izmaksās un datos par darbaspēku. Izņēmuma gadījumos, ja atsevišķas izmaksas (kas nav darbaspēka izmaksas), kuras saistāmas ar pamatlīdzekļu radīšanu, nevar aprēķināt atsevišķi (piemēram, lauku saimniecības traktora izmantošana) un ja šie izdevumi iekļauti izmaksās, visu šo pamatlīdzekļu radīšanai izmantoto izmaksu novērtējums ierakstāms I tabulā “Kultūraugi” ar kultūraugu kategorijas 90900. kodu (“Citi”).

Izmaksas saistībā ar pamatlīdzekļu “patēriņu” izsaka ar amortizāciju, tātad izdevumi par pamatlīdzekļu iegādi nav uzskatāmi par lauku saimniecības izmaksām. Norādījumus par amortizāciju skatīt D tabulā “Aktīvi”.

Izdevumus par tādiem izmaksu punktiem, kas kompensēti pārskata gada laikā vai vēlāk (piemēram, traktora remonts pēc negadījuma, ko sedz apdrošināšanas polise vai trešās personas saistības), nav jāieraksta kā lauku saimniecības izmaksas, un atbilstīgie ienākumi nav jāiekļauj lauku saimniecības apgrozījuma pārskatos.

Ieņēmumus no iegādātajiem krājumiem, kas no jauna pārdoti, atņem no atbilstīgajiem ieguldījumiem.

Dotācijas un subsīdijas, kas attiecas uz izmaksām, neatņem no attiecīgā izmaksu posteņa, bet ar atbilstīgo kodu (4100–4900) ieraksta M tabulā “Subsīdijas” (skatīt instrukcijas, kas attiecas uz šiem kodiem). Ieguldījumu dotācijas un subsīdijas norāda D tabulā “Aktīvi”.

Izmaksas ietver arī visus izdevumus par iegādēm, kuri saistīti ar katru izmaksu pozīciju.

Ražošanas līdzekļus iedala šādi.

1010. Algota darbaspēka algas un sociālā nodrošinājuma izmaksas

Šajā punktā iekļauj:

—

algas un samaksu, kas skaidrā naudā faktiski izmaksāta algotiem darbiniekiem, neatkarīgi no tā, uz kādiem principiem balstās atalgojums (gabaldarba vai laika darba samaksa), no tās atrēķinot visus sociālos pabalstus, kas izmaksāti īpašniekam kā darba devējam, lai kompensētu tādas algas izmaksu, kura neatbilst faktiski paveiktajam darbam (piemēram, neierašanās darbā negadījuma dēļ, arodmācības u. c.),

—	algas un samaksu natūrā (piemēram, dzīvoklis, uzturs, mājoklis, lauku saimniecības produkcija u. c.),

—	prēmijas par ražīgumu vai kvalifikāciju, dāvanas, naudas balvas, peļņas daļa,

—	citus izdevumus, kas saistīti ar darbaspēku (darbā pieņemšanas izdevumi),

—	sociālās nodrošināšanas maksājumus – tādus, kuru veikšana ir darba devēja pienākums, un tādus, kurus viņš veic darbinieka vārdā un viņa vietā,

—	apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā.

Īpašnieka un nealgotā darbaspēka personiskās sociālās nodrošināšanas iemaksas un apdrošināšana nav jāuzskata par lauku saimniecības izmaksām.

Nealgoto darbinieku saņemtās summas (kuras pēc definīcijas ir zemākas par normālu algu – skatīt nealgota darbaspēka definīciju) nav jāieraksta lauku saimniecības apgrozījuma pārskatā.

Pabalsti (naudā vai natūrā) pensionētajiem algotajiem darbiniekiem, kuri vairs nestrādā lauku saimniecībā, nav jāieraksta šajā punktā, bet gan pozīcijā “Citas lauksaimniecības pieskaitāmās izmaksas”.

1020. Līgumdarbs un iekārtu noma

Šajā punktā iekļauj:

—

kopējos izdevumus par lauksaimniecības darbuzņēmēju veikto darbu lauku saimniecībā. Tas parasti ietver iekārtu izmantojumu (ieskaitot degvielu) un darbu. Ja līgumā ir iekļauta citu materiālu, nevis degvielas, izmantošana (piemēram, augu aizsardzības līdzekļi, mēslošanas līdzekļi un sēklas), šo materiālu izmaksas netiek ierakstītas. Šī summa (ja vajadzīgs, veicot aplēsi) ierakstāma atbilstošajā izmaksu postenī (piemēram, pesticīdi jāieraksta ar 3040. kodu “Augu aizsardzības līdzekļi”),

—	izmaksas saistībā ar tādu mašīnu nomu, kuras vada vai izmanto saimniecības darbaspēks. nomātajām mašīnām izlietotās degvielas izmaksas jāieraksta ar 1040. kodu “dzinēja degviela un smērvielas”,

—	izmaksas saistībā ar tādu mašīnu izpirkumnomu, kuras vada vai izmanto saimniecības darbaspēks. Iznomāto mašīnu degvielas un apkopes izmaksas jāieraksta ar attiecīgo kodu (1030. kods “Mašīnu un iekārtu pastāvīga uzturēšana” un 1040. kods “Dzinēja degviela un smērvielas”).

1030. Iekārtu un ierīču pastāvīga uzturēšana

Iekārtu un ierīču uzturēšanas un sīku remontu izmaksas, kas neietekmē šo tehnisko līdzekļu tirgus vērtību (samaksa mehāniķim, rezerves daļu izmaksas u. c.).

Šī pozīcija ietver mazāku iekārtu iegādes, zirglietu un zirgu apkalšanas izmaksas, riepu, lecekšu, aizsargtērpu netīru darbu veikšanai, iekārtu vispārējās tīrīšanas līdzekļu iegādes un privāto automašīnu izmaksu daļu atbilstīgi to izmantojumam lauku saimniecības mērķiem (skatīt arī 1050. kodu). Mazgāšanas līdzekļus, kurus izmanto lauksaimniecības dzīvnieku iekārtu (piemēram, slaukšanas aparātu) tīrīšanai, ieraksta ar 2090. kodu “Citas īpašas lopkopības izmaksas”.

Nozīmīgus remontdarbus, kas palielina iekārtu vērtību salīdzinājumā ar to vērtību pirms remonta, ar šo kodu neiekļauj (skatīt arī norādījumus par amortizāciju D tabulā “Aktīvi”).

1040. Dzinēja degviela un smērvielas

Šī pozīcija ietver arī degvielas un smērvielu izmaksu daļu personiskām automašīnām atbilstīgi to izmantojumam lauku saimniecības mērķiem (skatīt arī 1050. kodu).

Ja produktus izmanto gan par degvielu, gan par kurināmo, kopsummu apraksta ar diviem kodiem:

1040.	“Dzinēja degviela un smērvielas”
5030.	“Kurināmais”

1050. Automašīnu izmaksas

Ja daļu no lauku saimniecības izdevumiem par personiskām automašīnām aprēķina brīvi noteiktā veidā (piemēram, noteikta summa uz vienu kilometru), šīs izmaksas norāda šajā pozīcijā.

Dzīvnieku barība

Izmantoto barību iedala iepirktajā barībā un barībā, ko saražo saimniecībā.

Iepirktā dzīvnieku barība ietver laizāmo sāli, piena produktus (kas iepirkti vai nosūtīti atpakaļ uz lauku saimniecību) un produktus barības konservēšanai un uzglabāšanai, kā arī izdevumus, kas saistīti ar ganību izmantošanu, kopējo pļavu un ganību platību izmantošanu, kuras neietilpst LIZ, un ar tādas lopbarības platības nomu, kas neietilpst LIZ. Iepirktos pakaišus un salmus arī norāda pie iepirktās dzīvnieku barības.

Ganību lopiem iepirkto barību sīkāk iedala koncentrētajā dzīvnieku barībā un rupjajā lopbarībā (to skaitā ganības par maksu un izdevumi par kopējo pļavu, ganību platību un rupjās barības platību izmantošanu, kuras neietilpst LIZ, un iepirktie pakaiši un salmi).

2010. kods “Iepirkta koncentrētā barība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)” jo īpaši ietver eļļas raušus, barības maisījumu, graudus, žāvētu zāli, kaltētu cukurbiešu masu, zivju miltus, pienu un piena produktus, minerālvielas un produktus šādas barības konservēšanai un uzglabāšanai.

Izdevumus par darbu, ko rupjās lopbarības, piemēram, skābbarības, ražošanā veic lauksaimniecības darbuzņēmēji, ieraksta ar 1020. kodu “Līgumdarbs un iekārtu noma”.

Lauku saimniecībā saražotā un izmantotā dzīvnieku barība ietver pārdodamos lauku saimniecības produktus, kurus izmanto kā dzīvnieku barību (to skaitā piens un piena produkti, izņemot teļu izzīsto pienu, kuru neņem vērā). Lauku saimniecībā saražotos pakaišus un salmus iekļauj tikai tad, ja šie produkti atrodas pārdošanā attiecīgajā reģionā un gadā.

Jānorāda šāds sadalījums:

—

Iepirktā dzīvnieku barība:

2010.	Iepirkta koncentrētā barība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)
2020.	Iepirkta rupjā lopbarība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)
2030.	Dzīvnieku barība, kas iepirkta cūkām
2040.	Dzīvnieku barība, kas iepirkta mājputniem un citiem sīkiem dzīvniekiem

—

Lauku saimniecībā saražotā un izmantotā dzīvnieku barība

2050.	Lauku saimniecībā saražotā barība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)
2060.	Lauku saimniecībā saražotā barība cūkām
2070.	Lauku saimniecībā saražotā barība mājputniem un citiem sīkiem dzīvniekiem

2080. Veterinārie izdevumi

Veterinārie izdevumi, maksa par medikamentiem.

2090. Citas īpašas lopkopības izmaksas

Visi izdevumi, kas tieši saistīti ar lopkopību un nav atsevišķi paredzēti ar citiem H tabulas kodiem: pārošanas maksas, mākslīgā apsēklošana, kastrēšana, piena pārbaudes, ieraksti un reģistrācija ciltsgrāmatās, līdzekļi lopkopības iekārtu un ierīču (piemēram, slaukšanas aparātu) tīrīšanai, iesaiņojamie materiāli lopkopības produktiem, izmaksas saistībā ar lauku saimniecības lopkopības produktu uzglabāšanu un sagatavošanu tirgum, ko veic ārpus lauku saimniecības, lauku saimniecības lopkopības produktu tirdzniecības izmaksas, izmaksas saistībā ar atbrīvošanos no liekajiem kūtsmēsliem utt. Šeit ietilpst arī tādu ēku īstermiņa noma, ko izmanto dzīvnieku izmitināšanai vai ar to saistīto produktu uzglabāšanai. Šeit neietilpst konkrētas izmaksas saistībā ar dzīvnieku izcelsmes produktu apstrādi un pārstrādi, kas norādāmas H tabulā ar 4030.–4070. kodu.

3010. Iegādātais sēklas materiāls un stādi

Viss iegādātais sēklas materiāls un stādi, to skaitā sīpoli, bumbuļsīpoli un gumi. Jaunu koku un krūmu izmaksas jauniem stādījumiem ir ieguldījums, un tāpēc tās jāieraksta vai nu D tabulā ar 2010. kodu “Bioloģiskie aktīvi – augi”, vai arī D tabulā ar 5010. kodu “Mežu zeme, tai skaitā būvkoku mežs”. Tomēr jaunu koku un krūmu izmaksas neliela mēroga pārstādīšanai ir uzskatāmas par pārskata gada izmaksām un tās jānorāda ar šo kodu, izņemot tādas, kuras attiecas uz mežiem, kas saistīti ar lauku saimniecību, un kuras ir jāieraksta ar 4010. kodu “Īpašas mežsaimniecības un koksnes apstrādes izmaksas”.

Arī sēklu apstrādes izmaksas (šķirošana, dezinfekcija) iekļauj ar šo kodu.

3020. Lauku saimniecībā izaudzētais un izmantotais sēklas materiāls un stādi

Viss sēklas materiāls un stādi (tostarp sīpoli, bumbuļsīpoli un gumi), kuri izaudzēti un izmantoti lauku saimniecībā.

3030. Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji

Visi iepirktie mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji (piemēram, kaļķi), tostarp komposts, kūdra un kūtsmēsli (izņemot lauku saimniecībā saražotos kūtsmēslus).

Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji, ko izmanto lauku saimniecībā ietilpstošiem mežiem, ierakstāmi ar 4010. kodu “Īpašas mežsaimniecības un koksnes apstrādes izmaksas”.

3031. Slāpekļa (N) daudzums izmantotajā minerālmēslojumā

Slāpekļa (N) kopējais daudzums (svars) izmantotajā minerālmēslojumā; noteikts, pamatojoties uz minerālmēslojuma daudzumu un N saturu tajā.

3032. Fosfora (P2O5) daudzums izmantotajā minerālmēslojumā

Fosfora (P2O5) kopējais daudzums (svars) izmantotajā minerālmēslojumā; noteikts, pamatojoties uz minerālmēslojuma daudzumu un P2O5 saturu tajā.

3033. Kālija (K2O) daudzums izmantotajā minerālmēslojumā

Kālija (K2O) kopējais daudzums (svars) izmantotajā minerālmēslojumā; noteikts, pamatojoties uz minerālmēslojuma daudzumu un K2O saturu tajā.

3034. Iepirktais mēslojums

Iepirktā mēslojuma vērtība.

3040. Augu aizsardzības līdzekļi

Visi materiāli labības un augu aizsardzībai pret kaitēkļiem un slimībām, savvaļas dzīvniekiem, sliktiem laika apstākļiem u. c. (insekticīdi, fungicīdi, herbicīdi, saindēta ēsma, putnubiedēkļi, pretkrusas pārsegi, līdzekļi aizsardzībai pret salu u. c.). Ja augu aizsardzības darbības veic darbuzņēmējs un ja izmantoto aizsardzības materiālu izmaksas nav atsevišķi zināmas, tad kopsumma jāieraksta ar 1020. kodu “Līgumdarbs un iekārtu noma”.

Aizsargmateriāli, ko izmanto lauku saimniecībā ietilpstošiem mežiem, ierakstāmi ar 4010. kodu “Īpašas mežsaimniecības un koksnes apstrādes izmaksas”.

3090. Citas īpašas kultūraugu izmaksas

Visas izmaksas, kurām ir tiešs sakars ar kultūraugu (tostarp ilggadīgās pļavas un ganības) audzēšanu, bet kuras nav atsevišķi norādītas citās izmaksu pozīcijās: iesaiņojamie un sienamie materiāli, auklas un virves, augsnes analīžu izmaksas, kultūraugu konkursu izmaksas, plastmasas pārsegi (piemēram, zemeņu audzēšanai), materiālu piegādes augu konservēšanai un pārstrādei, ārpus lauku saimniecības veikta kultūraugu uzglabāšana un sagatavošana pārdošanai, lauku saimniecības kultūraugu produktu tirdzniecības izmaksas, summas, kas samaksātas par realizējamo nenovākto kultūraugu iegādi vai zemes nomu uz laiku līdz vienam gadam, lai audzētu tirgū laižamus kultūraugus, lauku saimniecībā pārstrādājamo vīnogu un olīvu piegādes u. c. Nav iekļautas ar tādu kultūru, kas nav vīnogas un olīvas, pārstrādi saistītas konkrētas izmaksas, kuras norādāmas ar 4020. kodu. Šeit ietilpst arī īslaicīga tādu ēku noma, kuras izmanto tirgū laižamajām kultūrām.

4010. Īpašas mežsaimniecības un koksnes apstrādes izmaksas

Mēslošanas līdzekļi, aizsargmateriāli, dažādas īpašās izmaksas. Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

4020. Īpašas izmaksas saistībā ar kultūraugu apstrādi un pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar kultūraugu apstrādi un pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

4030. Īpašas izmaksas saistībā ar govs piena pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar govs piena apstrādi un pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

4040. Īpašas izmaksas saistībā ar bifeļmātes piena pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar bifeļmātes piena apstrādi un pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

4050. Īpašas izmaksas saistībā ar aitas piena pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar aitas piena apstrādi un pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

4060. Īpašas izmaksas saistībā ar kazas piena pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar kazas piena apstrādi un pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

4070. Īpašas izmaksas saistībā ar gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar gaļas vai citu dzīvnieku izcelsmes produktu, kuri nav minēti ar 4030.–4060. kodu, pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

4090. Citas īpašas izmaksas saistībā ar citām ienākumus nesošām darbībām

Izejmateriāli, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar citām ienākumus nesošām darbībām. Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda ar attiecīgajiem izmaksu kodiem.

5010. Pastāvīga augsnes ielabošana un ēku uzturēšana

Ēku uzturēšana (nomas tipa) un augsnes ielabojumi, tostarp siltumnīcas, lecektis un balsti. Celtniecības materiālu iepirkšana pastāvīgajai uzturēšanai jāieraksta ar šo kodu.

Celtniecības materiālu pirkumi jauniem ieguldījumiem jāieraksta ar atbilstīgo kodu D tabulas “Aktīvi” informācijas grupā “Ieguldījumi/iegādes”.

Izmaksas pamatīgākam ēku remontam, kurš paaugstina to vērtību (kapitālremonts), ar šo kodu neiekļauj. Šādas izmaksas norāda kā ieguldījumu ar 3030. kodu D tabulā “Lauku saimniecības ēkas”.

5020. Elektroenerģija

Kopējais elektroenerģijas patēriņš lauku saimniecības darījumdarbības vajadzībām.

5030. Kurināmais

Kurināmā patēriņš visām lauku saimniecības darījumdarbības vajadzībām, tostarp siltumnīcu apkure.

5040. Ūdens

Izmaksas par pieslēgšanos ūdensvadam un ūdens patēriņu visām lauku saimniecības vajadzībām, tostarp apūdeņošanai. Lauku saimniecības īpašumā esoša ūdens aprīkojuma izmaksas ir jāieraksta ar attiecīgo kodu: iekārtu un ierīču nolietojums, iekārtu un ierīču pastāvīgā uzturēšana, degviela, elektrība.

5051. Lauksaimniecības apdrošināšana

No lauksaimniecības produkcijas gūto ieņēmumu vai jebkādu tās elementu apdrošināšanas izmaksas, tostarp apdrošināšana pret lauksaimniecības dzīvnieku bojāeju un kultūraugiem nodarīto kaitējumu u. c.

5055. Cita lauku saimniecības apdrošināšana

Visas apdrošināšanas prēmijas, kas sedz citus saimniecības riskus (izņemot lauksaimniecības), piemēram, īpašnieka civiltiesisko atbildību, ugunsgrēka, plūdu radītos postījumus, izņemot prēmijas, kas sedz nelaimes gadījumus darbā; tos šajā tabulā norāda ar 1010. kodu. Šeit ietilpst apdrošināšanas prēmijas attiecībā uz ēkām.

5061. Lauku saimniecības nodokļi un citi maksājumi

Visi nodokļi un citas nodevas, kas attiecas uz lauku saimniecības darījumdarbību, ieskaitot tos, ko iekasē saistībā ar vides aizsardzības pasākumiem, bet izņemot PVN un nodokļus, ko iekasē par zemi, ēkām vai darbaspēku. Lauku saimniecības īpašnieka tiešos ienākuma nodokļus neuzskata par lauku saimniecības izmaksām.

5062. Nodokļi un citi maksājumi par zemi un ēkām

Nodokļi, nodevas un citi maksājumi, kas jāveic saistībā ar īpašumtiesībām uz īpašnieka apsaimniekojumā esošu un kopsaimniecībā izmantotu lauku saimniecības zemi un ēkām.

5070. Samaksātā noma

Samaksātā noma (naudā vai natūrā) par nomāto zemi, ēkām, kvotām un citām tiesībām lauku saimniecības darījumdarbībā. Šeit būtu jāiekļauj vienīgi tā lauku saimniecības ēku un pārējo nomāto ēku daļa, kas attiecas uz lauksaimniecības darījumdarbību. Jāieraksta (E tabulā) arī tādu kvotu iznomāšanas izmaksas, kas nav piesaistītas zemei.

5071. No tās – samaksātā noma par zemi

5080. Samaksātie procenti un finanšu maksājumi

Procenti un maksas par aizņēmuma kapitālu (aizdevumiem), kas saņemts lauku saimniecības vajadzībām. Šī informācija ir jāuzrāda obligāti.

Subsīdijas par procentiem neatrēķina, bet tās ieraksta M tabulā ar 3550. kodu.

5090. Citas lauku saimniecības pieskaitāmās izmaksas

Visas citas saimniecības izmaksas, kuras nav minētas ar iepriekšējiem kodiem (samaksa grāmatvežiem, sekretāra pakalpojumi un biroja izdevumi, maksa par telefonu, dažādi ieguldījumi un abonementi u.c.).

I tabula

Kultūraugi

Tabulas struktūra

	Kultūraugu kategorija	Kods (*)
	Kultūraugu tips	Kods (**)
	Trūkst datu	Kods (***)
Informācijas grupa			Sleja
			Kopējā platība	no tās – apūdeņota platība	no tās – enerģijas kultūrām izmantotā platība	no tās – ĢMO izmantotā platība	Daudzums	Vērtība
			TA	IR	EN	GM	Q	V
A	Platība						—	—
OV	Sākuma novērtējums		—	—	—	—	—
CV	Beigu novērtējums		—	—	—	—	—
PR	Produkcija		—	—	—	—		—
SA	Pārdošana		—	—	—	—
FC	Lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā		—	—	—	—	—
FU	Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā		—	—	—	—	—

Kultūraugu kategorijām jāizmanto šādi kodi:

Kods (*)	Apraksts
Graudaugi graudu ražošanai (arī sēklas materiāls)
10110	Parastie un speltas kvieši
10120	Cietie kvieši
10130	Rudzi
10140	Mieži
10150	Auzas
10160	Graudu kukurūza
10170	Rīsi
10190	Citi graudaugi graudu ražošanai
Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (arī sēklas materiāls un graudaugu un pākšaugu maisījumi)
10210	Zirņi, lauka pupas un saldās lupīnas
10220	Lēcas, aunazirņi un vīķi
10290	Citi proteīnaugi
10300	Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)
10310	Cietes kartupeļi
10390	Citi kartupeļi
10400	Cukurbietes (izņemot sēklas materiālu)
10500	Lopbarības sakņaugi un kāpostaugi (izņemot sēklas materiālu)
Tehniskās kultūras
10601	Tabaka
10602	Apiņi
10603	Kokvilna
10604	Rapši un ripši
10605	Saulgriezes
10606	Soja
10607	Linsēklas (eļļas lini)
10608	Citi eļļas augi
10609	Lini
10610	Kaņepes
10611	Citi šķiedraugi
10612	Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi
10613	Cukurniedres
10690	Citas tehniskās kultūras, kas nav minētas citur
Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, tostarp:
Svaigi dārzeņi, melones un zemenes – atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma
10711	Svaigi dārzeņi, melones un zemenes – atklātā laukā
10712	Svaigi dārzeņi, melones un zemenes – dārzkopības produkti, ko ražo tirdzniecībai
10720	Svaigi dārzeņi, melones un zemenes – zem stikla vai cita (pieejama) seguma
Informācija par visām “svaigu dārzeņu, meloņu un zemeņu” apakškategorijām:
10731	Ziedkāposti un brokoļi
10732	Dārza salāti
10733	Tomāti
10734	Cukurkukurūza
10735	Sīpoli
10736	Ķiploki
10737	Burkāni
10738	Zemenes
10739	Melones
10790	Citi dārzeņi
Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavās)
10810	Ziedi un dekoratīvie augi – atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma
10820	Ziedi un dekoratīvie augi – zem stikla vai cita (pieejama) seguma
Informācija par visām “ziedu un dekoratīvo augu (izņemot dēstu audzētavas)” apakškategorijām:
10830	Puķu sīpoli, bumbuļsīpoli un gumi
10840	Griezti ziedi un ziedu pumpuri
10850	Ziedi un dekoratīvie augi
Zaļbarības kultūras
10910	Ar zāli apsēta aramzeme
Citas zaļbarības kultūras:
10921	Zaļā kukurūza
10922	Pākšaugi
10923	Citas zaļbarības kultūras, kas nav minētas citur
11000	Laukaugu sēklas un stādi
11100	Citi laukaugi
Papuves
11210	Papuve, uz ko neattiecas subsīdijas
11220	Saimnieciski neizmantota papuve, par kuru nemaksā subsīdijas
11300	Sējai gatava zeme, kas iznomāta citām personām, tostarp zeme, kas nodota darbiniekiem kā atlīdzība natūrā
20000	Piemājas dārziņi
Ilggadīgo zālaugu platības
30100	Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības
30200	Nekultivētās ganības
30300	Ilggadīgo zālaugu platības, kuras vairs neizmanto ražošanai un par kurām ir tiesības saņemt subsīdiju maksājumu
Ilggadīgās kultūras
Augļu koki, tostarp tādi, kas ražo šādus augļus:
40111	Āboli
40112	Bumbieri
40113	Persiki un nektarīni
40114	Citi mērena klimata zonu augļi
40115	Subtropu un tropu klimata zonu augļi
40120	Ogulāji
40130	Rieksti
Citrusaugu stādījumi
40210	Apelsīni
40220	Tanžerīni, mandarīni, klementīni un tamlīdzīgi sīkaugļi
40230	Citroni
40290	Citi citrusaugļi
Olīvkoku stādījumi
40310	Galda olīvas
40320	Olīvas eļļas ražošanai (pārdotas augļu veidā)
40330	Olīveļļa
40340	Olīvu blakusprodukti
Vīna dārzi
40411	Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
40412	Vīns aizsargātu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
40420	Citi vīni
40430	Galda vīnogas
40440	Rozīnes
40451	Vīnogas, paredzētas vīna ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) ražošanai
40452	Vīnogas, paredzētas vīna ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) ražošanai
40460	Citu vīnu ražošanai paredzētas vīnogas
40470	Dažādi vīnogu produkti: vīnogu misa, vīnogu sula, brendijs, etiķis un citi produkti, kas ražoti lauku saimniecībā
40480	Vīnogu blakusprodukti (izspaidas, vīna nogulsnes)
40500	Dēstu audzētavas
40600	Citas ilggadīgās kultūras
40610	no tām – Ziemassvētku eglītes
40700	Ilggadīgās kultūras zemstikla platībās
40800	Jaunu stādījumu audzes
Cita zeme
50100	Neizmantota lauksaimniecības zeme
50200	Meža zeme
50210	no tās – īscirtmeta atvasājs
50900	Cita zeme (zeme zem ēkām, pagalmi, ceļi, dīķi, gravas, neauglīga zeme, akmeņi, u. c.)
60000	Sēnes
Citi produkti un ieņēmumi
90100	Ieņēmumi no lauksaimniecības zemes iznomāšanas
90200	Kultūraugu apdrošināšanas kompensācijas, kas neattiecas uz konkrētām kultūrām
90300	Augkopības blakusprodukti, kas nav olīvas un vīns
90310	Salmi
90320	Cukurbiešu stublāji
90330	Citi blakusprodukti
90900	Citi

Atbilstīgais kultūraugu kods jāizraugās no šā saraksta:

Kods (**)

Apraksts

Nepiemēro: šo kodu izmanto pārstrādātajai produkcijai, krājumiem un blakusproduktiem.

Laukkopības kultūras – pamatkultūra, kombinētā kultūra: laukkopības pamatkultūras un kombinētās kultūras ir

—	atsevišķas kultūras, t. i., kultūras, kuras pārskata gadā vienīgās audzē konkrētajā platībā,

—	jauktas kultūras: kultūras, kuras sēj, audzē un novāc kopā un kuru gatavais produkts ir maisījums,

—	no kultūrām, kuras vienu pēc otras pārskata gada laikā audzē attiecīgajā platībā, tā kultūra, kura zemē paliek visilgāk,

—	kultūras, kuras kādu laiku aug uz viena zemes gabala un parasti katra dod atsevišķu ražu pārskata gada laikā. Kopējo platību sadala šo kultūru starpā proporcionāli to faktiski aizņemtajai platībai,

—	svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē atklātā laukā.

Laukkopības kultūras – pēckultūras: kultūras, kuras pēc kārtas pārskata gada laikā audzē attiecīgajā platībā un kuras neuzskata par pamatkultūrām.

Atklātās platībās audzētas dārza kultūras un ziedi, ko ražo tirdzniecībai: šeit ietilpst atklātās platībās audzēti svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko ražo tirdzniecībai, un atklātās platībās audzēti ziedi un dekoratīvie augi.

Kultūras zem (pieejama) seguma: šeit ietilpst svaigi dārzeņi, melones un zemenes segtajās platībās, ziedi un dekoratīvie augi (viengadīgie vai daudzgadīgie) segtajās platībās, ilggadīgās kultūras segtajās platībās.

Ja trūkst datu, atbilstīgais kods jāizraugās no šā saraksta:

Kods (***)	Apraksts
0	Netrūkst nekādu datu.
1	Nav datu par platību: šis kods jānorāda, ja netiek norādīta platība, ko aizņem kāda kultūra, piemēram, ja pārdod tirgus augkopības produkciju, kas nopirkta kā augoša kultūra vai audzēta uz zemes, kuru nomā uz laiku līdz vienam gadam, un noma ir gadījuma rakstura.
2	Nav datu par produkciju (ir līgums): šis kods jānorāda attiecībā uz kultūrām, ko audzē saskaņā ar līgumu, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt.
3	Nav datu par produkciju (nav līguma): šis kods jānorāda, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt un kultūras neaudzē saskaņā ar līgumu.
4	Nav datu par platību un produkciju: šis kods jānorāda tad, ja trūkst datu par platību un faktisko produkciju.

Informācija par kultūraugu produkciju pārskata gada laikā jānorāda I tabulas “Kultūraugi” formātā. Par katru kultūru dati jānorāda atsevišķā ierakstā. Tabulas saturu nosaka, izraugoties kultūras kategorijas kodu, kultūras veida kodu un trūkstošo datu kodu.

Sīka informācija par kartupeļiem (kodi: 10310, 10390), svaigiem dārzeņiem, melonēm un zemenēm (kodi: 10731, 10732, 10733, 10734, 10735, 10736, 10737, 10738, 10739, 10790), ziediem un dekoratīvajiem augiem (kodi: 10830, 10840, 10850) un augkopības blakusproduktiem, kas nav olīvas un vīns (kodi: 90310, 90320, 90330), jānorāda tikai tad, ja dati ir pieejami lauku saimniecības apgrozījuma pārskatos.

INFORMĀCIJAS GRUPAS I TABULĀ

I tabulā ir septiņas šādām informācijas grupām paredzētas rindas: platība (A), sākuma novērtējums (OV), beigu novērtējums (CV), produkcija (PR), pārdošana (SA), lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā (FC) un izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā (FU).

I tabulā ir sešas slejas, kurās par katru kultūru norāda kopējo platību (TA), apūdeņoto platību (IR), enerģijas kultūrām izmantoto platību (EN), ĢMO kultūru audzēšanai izmantoto platību (GM), produkcijas un pārdošanas daudzumu (Q) un vērtību (V). Turpmāk par katru informācijas grupu aprakstīts, kuras slejas jāaizpilda.

I.A Platība

Attiecībā uz informācijas grupu “platība” (A) jānorāda kopējā platība (TA), apūdeņotā platība (IR), enerģijas kultūrām izmantotā platība (EN) un ĢMO kultūru audzēšanai izmantotā platība (GM). Jebkurā gadījumā platība jānorāda āros (100 āri = 1 hektārs), izņemot gadījumu, kad zemi izmanto sēņu audzēšanai un tās platību norāda kvadrātmetros.

I.OV Sākuma novērtējums

Attiecībā uz informācijas grupu “sākuma novērtējums” (OV) jānorāda noliktavās glabāto produktu krājumu vērtība pārskata gada sākumā (V). Produktus vērtē lauku saimniecības cenās uzskaites veikšanas dienā.

I.CV Beigu novērtējums

Attiecībā uz informācijas grupu “beigu novērtējums” (CV) jānorāda noliktavās glabāto produktu krājumu vērtība pārskata gada beigās (V). Produktus vērtē lauku saimniecības cenās uzskaites veikšanas dienā.

I.PR Produkcija

Attiecībā uz informācijas grupu “produkcija” (PR) jānorāda pārskata gada laikā saražotie augu produktu daudzumi Q (atskaitot zaudējumus uz lauka un saimniecībā). Šos daudzumus norāda lauku saimniecības pamatproduktiem (izņemot blakusproduktus).

Attiecīgos daudzumus norāda centneros (100 kg), izņemot vīnu un vīnam radniecīgus produktus, kuru daudzumu izsaka hektolitros. Ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju centneros nevar noteikt (skatīt: augošu kultūru un saskaņā ar līgumu audzētu kultūru pārdošana), trūkstošo datu kods (2. kods) jāieraksta attiecībā uz kultūrām, kas audzētas saskaņā ar līgumu, un 3. kods – pārējos gadījumos.

I.SA Kopējais pārdošanas apjoms

Attiecībā uz informācijas grupu “Kopējais pārdošanas apjoms” (SA) norāda pārdošanas daudzumu (Q) un pārskata gada sākumā krājumos esošo vai gada laikā novākto produktu pārdošanas vērtību (V). Ja ir zināmas tirdzniecības izmaksas (ja tādas ir), tās neatskaita no realizācijas kopsummas, bet norāda H tabulā “Ražošanas līdzekļi”.

I.FC Lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā

Attiecībā uz informācijas grupu “Lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā” (FC) norāda īpašnieka mājsaimniecībā patērēto produktu un/vai maksājumiem natūrā par precēm un pakalpojumiem izmantoto (tostarp atlīdzība natūrā) produktu vērtību (V). Attiecīgos produktus vērtē lauku saimniecības cenās.

I.FU Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā

Attiecībā uz informācijas grupu “izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā” (FU) norāda lauku saimniecības cenās izteiktu to produktu vērtību (V), kuri ir noliktavās glabāto produktu krājumi pārskata gada sākumā un/vai kurus saražo attiecīgā gada laikā, un kurus lauku saimniecībā izmanto kā ražošanas līdzekļus attiecīgā gada laikā. Šeit ietilpst:

—

lopbarība:

lauku saimniecības cenās izteikta to pārdodamo lauku saimniecības produktu (produktu, kurus pašlaik var pārdot) vērtība, kuri attiecīgā pārskata gada laikā izmantoti kā lopbarība. Lauku saimniecības salmus, kas izmantoti kūtī (lopbarībai un pakaišiem), ņem vērā vienīgi tad, ja tos var pārdot attiecīgajā reģionā un konkrētajā gadā. Attiecīgos produktus novērtē lauku saimniecības realizācijas cenās,

—	sēklas materiāls: lauku saimniecības cenās izteikta to pārdodamo lauku saimniecības produktu vērtība, kuri attiecīgā gada laikā izmantoti kā augu sēklas materiāls,

—	citi produkti, ko patērē saimniecībā (to skaitā lauku saimniecībā saražotie produkti, ko izmanto ēdiena gatavošanai atpūtniekiem).

J tabula

Lopkopības produkcija

Tabulas struktūra

Lauksaimniecības dzīvnieku kategorija		Kods (*)

		Sleja
Informācijas grupa		Vidējais skaits	Skaits	Vērtība
Informācijas grupa		A	N	V
AN	Vidējais skaits		—	—
OV	Sākuma novērtējums	—
CV	Beigu novērtējums	—
PU	Iepirkumi	—
SA	Kopējais pārdošanas apjoms	—
SS	Pārdošana kaušanai	—
SR	Pārdošana turpmākai audzēšanai/vaislai	—
SU	Pārdošana nezināmam nolūkam	—
FC	Patēriņš saimniecībā	—
FU	Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā	—

Kods (*)	Apraksts
100	Zirgu dzimtas dzīvnieki
210	Vīriešu un sieviešu kārtas liellopi, jaunāki par vienu gadu
220	Vīriešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem
230	Sieviešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem
240	Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki
251	Vaislas teles
252	Nobarojamās teles
261	Piena govis
262	Bifeļu govis
269	Citas govis
311	Aitas, vaislas mātītes
319	Citas aitas
321	Kazas, vaislas mātītes
329	Citas kazas
410	Sivēni dzīvsvarā mazāk par 20 kilogramiem
420	Vaislas sivēnmātes, kuru svars ir 50 kilogrami un vairāk
491	Nobarojamās cūkas
499	Citas cūkas
510	Mājputni – broileri
520	Dējējvistas
530	Citi mājputni
610	Truši, vaislas mātītes
699	Citi truši
700	Bites
900	Citi dzīvnieki

Lauksaimniecības dzīvnieku kategorijas

Jānošķir šādas lauksaimniecības dzīvnieku kategorijas:

100.

Zirgu dzimtas dzīvnieki

Šeit iekļauj arī sacīkšu zirgus un jājamzirgus, ēzeļus, mūļus, zirgēzeļus utt.

210.

Vīriešu un sieviešu kārtas liellopi, jaunāki par vienu gadu

220.

Vīriešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

230.

Sieviešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

Izņemot liellopu mātītes, kas ir atnesušās.

240.

Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

251.

Vaislas teles

Liellopu mātītes, kuras sasniegušas divu un vairāk gadu vecumu, kuras vēl nav atnesušās un kuras ir paredzētas vaislai.

252.

Nobarojamās teles

Liellopu mātītes, kuras sasniegušas divu un vairāk gadu vecumu, kuras vēl nav atnesušās un kuras nav paredzētas vaislai.

261.

Piena govis

Liellopu mātītes, kuras ir atnesušās (to skaitā tādas, kas ir jaunākas par diviem gadiem) un kuras tur vienīgi vai galvenokārt nolūkā ražot pienu lietošanai pārtikā vai pārstrādei piena produktos. Šeit iekļauj arī kaujamas piena govis.

262.

Bifeļu govis

Bifeļu mātītes, kuras ir atnesušās (to skaitā tādas, kas jaunākas par diviem gadiem) un kuras tur vienīgi vai galvenokārt nolūkā ražot pienu lietošanai pārtikā vai pārstrādei piena produktos. Šeit iekļauj arī kaujamas bifeļu govis.

269.

Citas govis

1.	Liellopu mātītes, kuras ir atnesušās (to skaitā tādas, kas jaunākas par diviem gadiem) un kuras tur vienīgi vai galvenokārt teļu ieguvei, un kuru pienu neizmanto pārtikā vai pārstrādei piena produktos.

2.	Darba govis.

3.	Kaujamas neslaucamās govis (nobarotas vai nenobarotas pirms kaušanas).

210. līdz 252. un 269. kategorijā ietilpst arī attiecīgās kategorijas bifeļu tēviņi un mātītes.

311.	Aitas, vaislas mātītes Aitas, kuras sasniegušas viena gada vecumu vai vairāk un kuras ir paredzētas vaislai.
319.	Citas aitas Visu vecumu aitas, izņemot aitas reproduktīvā vecumā.
321.	Kazas, vaislas mātītes
329.	Citas kazas Kazas, izņemot vaislas kazu mātītes.
410.	Sivēni dzīvsvarā mazāk par 20 kilogramiem Sivēni dzīvsvarā mazāk par 20 kg.
420.	Vaislas sivēnmātes, kuru svars ir 50 kilogrami un vairāk Vaislas sivēnmātes ar svaru, kas lielāks par 50 kg, izņemot kaujamās sivēnmātes (skatīt 499. kategoriju “Citas cūkas”).
491.	Nobarojamās cūkas Nobarojamas cūkas ar dzīvsvaru 20 kg vai vairāk, izņemot kaujamās sivēnmātes un kuiļus (skatīt 499. kategoriju “Citas cūkas”).
499.	Citas cūkas Cūkas ar dzīvsvaru 20 kg vai vairāk, izņemot vaislas sivēnmātes (skatīt 420. kategoriju) un nobarojamās cūkas (skatīt 491. kategoriju).
510.	Mājputni – broileri Nobarojamās vistas. Izņemot dējējvistas un kaujamās vistas. Izņemot cālēnus.
520.	Dējējvistas Tostarp jaunās vistiņas, dējējvistas, kaujamās vistas un vaislas gaiļi. Jaunās vistiņas ir jaunas vistas, kuras vēl nav sākušas dēt. Izņemot cālēnus.
530.	Citi mājputni Šeit ietilpst pīles, tītari, zosis, pērļu vistiņas, strausi un vaislas tēviņi (izņemot dējējvistām). Šeit ietilpst vaislas mātītes. Izņemot cālēnus.
610.	Truši, vaislas mātītes
699.	Citi truši
700.	Bites Jānorāda aizņemto stropu skaits.
900.	Citi dzīvnieki Ietilpst cālēni, brieži, bizoni un zivis. Šeit ietilpst arī poniji un citi dzīvnieki, ko izmanto lauku tūrismā. Neietilpst citu dzīvnieku produkti (skatīt 900. kategoriju K tabulā).

INFORMĀCIJAS GRUPAS J TABULĀ

J.AN. Vidējais skaits (norādīt tikai A slejā)

Katra vienība attiecas uz viena dzīvnieka uzturēšanos lauku saimniecībā vienu gadu. Dzīvniekus skaita proporcionāli laikam, ko tie pavadījuši lauku saimniecībā pārskata gada laikā.

Vidējo skaitu nosaka vai nu periodiskās inventarizācijās, vai arī iegrāmatojot ievešanu un izvešanu. Šeit ietver visus lauku saimniecībā esošos dzīvniekus, arī tādus dzīvniekus, ko audzē vai nobaro saskaņā ar līgumu (dzīvniekus, kuri nepieder lauku saimniecībai, bet kurus tur audzē un nobaro tādā veidā, ka šīs darbības ir tikai kāds no īpašnieka sniegtajiem pakalpojumiem un viņš neuzņemas finansiālu risku, kāds parasti ir saistīts ar šādu dzīvnieku audzēšanu vai nobarošanu), un dzīvniekus, kuri uz laiku paņemti vai nodoti ganībās par maksu uz laika posmu tajā gadā, kad tie atrodas lauku saimniecībā.

Vidējais skaits (A sleja)

Vidējo skaitu izsaka skaitļos ar diviem cipariem aiz komata.

Šī informācija nav jāsniedz par citiem dzīvniekiem (900. kategorija).

J.OV Sākuma novērtējums

Saimniecībai piederīgie lauksaimniecības dzīvnieki pārskata gada sākumā neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki konkrētajā laikā atrodas vai neatrodas saimniecībā.

Skaits (N sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits jānorāda kā dzīvnieku skaits vai bišu stropu skaits, izsakot skaitļos līdz diviem cipariem aiz komata.

Šī informācija nav jāsniedz par citiem dzīvniekiem (900. kategorija).

Vērtība (V sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku vērtība jānosaka patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas aplēstās pārdošanas izmaksas vērtēšanas dienā.

J.CV Beigu novērtējums

Saimniecībai piederīgie lauksaimniecības dzīvnieki pārskata gada beigās neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki konkrētajā laikā atrodas vai neatrodas saimniecībā.

Skaits (N sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits jānorāda kā dzīvnieku skaits vai bišu stropu skaits, izsakot skaitļos līdz diviem cipariem aiz komata.

Šī informācija nav jāsniedz par citiem dzīvniekiem (900. kategorija).

Vērtība (V sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku vērtība jānosaka patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas aplēstās pārdošanas izmaksas vērtēšanas dienā.

J.PU Iepirkumi

Attiecas uz visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas iegādāti pārskata gada laikā.

Skaits (N sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits jānorāda kā dzīvnieku skaits, izsakot skaitļos līdz diviem cipariem aiz komata. Šī informācija nav jāsniedz par citiem dzīvniekiem (900. kategorija).

Vērtība (V sleja)

Pirkumu vērtībā iekļauj iepirkuma izmaksas. Saistītās dotācijas un subsīdijas neatskaita no minēto iepirkumu summas; tās norāda M tabulā “Subsīdijas” atbilstīgajā kategorijā (5100.–5900. kods).

J.SA Kopējais pārdošanas apjoms

Attiecas uz visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas pārdoti pārskata gada laikā.

Šeit ietilpst dzīvnieku vai gaļas pārdošana pašpatēriņam neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki ir vai nav kauti saimniecībā.

Skaits (N sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits jānorāda kā dzīvnieku skaits, izsakot skaitļos līdz diviem cipariem aiz komata. Šī informācija nav jāsniedz par citiem dzīvniekiem (900. kods).

Vērtība (V sleja)

Ja ir zināmas tirdzniecības izmaksas (ja tādas ir), tās neatskaita no realizācijas kopsummas, bet norāda ar 2090. kodu (“Citas īpašas lopkopības izmaksas”). Saistītās dotācijas un subsīdijas neiekļauj pārdošanas kopsummā; tās norāda M tabulā “Subsīdijas” atbilstīgajā kategorijā (2110.–2900. kods).

J.SS Pārdošana kaušanai

Attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, kas pārskata gada laikā pārdoti kaušanai. Šī informācija nav jānorāda par vaislas telēm (251. kods), bitēm (700. kods) un citiem dzīvniekiem (900. kods).

Skaits (N sleja)

Skatīt pie “Kopējā pārdošanas apjoma”.

Vērtība (V sleja)

Skatīt pie “Kopējā pārdošanas apjoma”.

J.SR Pārdošana turpmākai audzēšanai vai vaislai

Attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, kas pārskata gada laikā pārdoti turpmākai audzēšanai vai vaislai. Šī informācija nav jānorāda par nobarojamām telēm (252. kods), bitēm (700. kods) un citiem dzīvniekiem (900. kods).

Skaits (N sleja)

Skatīt pie “Kopējā pārdošanas apjoma”.

Vērtība (V sleja)

Skatīt pie “Kopējā pārdošanas apjoma”.

J.SU Pārdošana nezināmam nolūkam

Attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, kas pārskata gada laikā pārdoti nezināmam nolūkam. Šī informācija nav jāsniedz par bitēm (700. kods) un citiem dzīvniekiem (900. kods).

Skaits (N sleja)

Skatīt pie “Kopējā pārdošanas apjoma”.

Vērtība (V sleja)

Skatīt pie “Kopējā pārdošanas apjoma”.

J.FC Lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā

Attiecas uz pārskata gadā lauku saimniecībā patērētajiem vai atlīdzībai natūrā izmantotajiem lauksaimniecības dzīvniekiem.

Skaits (N sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits jānorāda kā dzīvnieku skaits, izsakot skaitļos līdz diviem cipariem aiz komata. Šī informācija nav jāsniedz par citiem dzīvniekiem (900. kategorija).

Vērtība (V sleja)

Dzīvnieku vērtība jānosaka patiesajā vērtībā.

J.FU Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā

Attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, kas lauku saimniecībā pārskata gada laikā izmantoti kā ražošanas līdzekļi turpmākai pārstrādei saistībā ar CIND. Šeit ietilpst dzīvnieki, kas izmantoti:

—	ēdināšanas, tūristu izmitināšanas pakalpojumiem,

—	pārstrādei gaļas produktos un dzīvnieku barībā.

Nav iekļauta lauksaimniecības dzīvnieku vai gaļas pārdošana neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki ir vai nav kauti lauku saimniecībā (skatīt informāciju par pārdošanu, SA).

Šo vērtību kā ar saimniecību tieši saistītu CIND izmaksas norāda arī H tabulā ar 4070. kodu (īpašas izmaksas saistībā ar gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādi).

Skaits (N sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits jānorāda kā dzīvnieku skaits, izsakot skaitļos līdz diviem cipariem aiz komata. Šī informācija nav jāsniedz par citiem dzīvniekiem (900. kategorija).

Vērtība (V sleja)

Dzīvnieku vērtība jānosaka patiesajā vērtībā.

K tabula

Dzīvnieku izcelsmes produkti un ar dzīvniekiem saistīti pakalpojumi

Tabulas struktūra

Dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu pakalpojumu kategorija		Kods (*)
Trūkst datu		Kods (**)

		Sleja
Informācijas grupa		Daudzums	Vērtība
Informācijas grupa		Q	V
OV	Sākuma novērtējums
CV	Beigu novērtējums
PR	Produkcija		—
SA	Pārdošana
FC	Patēriņš saimniecībā
FU	Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā

Kods (*)	Apraksts
261	Govs piens
262	Bifeļmātes piens
311	Aitas piens
321	Kazas piens
330	Vilna
531	Pārtikas olas (visu veidu mājputnu)
532	Inkubējamās olas (visu veidu mājputnu)
700	Medus un biškopības produkti
800	Kūtsmēsli
900	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti
1100	Dzīvnieku audzēšana saskaņā ar līgumu
1120	Liellopu audzēšana saskaņā ar līgumu
1130	Aitu un/vai kazu audzēšana saskaņā ar līgumu
1140	Cūku audzēšana saskaņā ar līgumu
1150	Mājputnu audzēšana saskaņā ar līgumu
1190	Citu dzīvnieku audzēšana saskaņā ar līgumu
1200	Citi ar dzīvniekiem saistīti pakalpojumi

Kods (**)	Apraksts
0	Kods “0” jānorāda, ja netrūkst nekādu datu.
2	Kods “2” jānorāda par dzīvnieku izcelsmes produktiem, uz ko attiecas līgums, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q sleja).
3	Kods “3” jānorāda, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q sleja) un uz dzīvnieku izcelsmes produkciju neattiecas līgums.
4	Kods “4” jānorāda tad, ja trūkst datu par faktisko produkciju.

Dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu pakalpojumu kategorijas

Jānošķir šādas dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu pakalpojumu kategorijas:

261.

Govs piens

262.

Bifeļmātes piens

311.

Aitas piens

321.

Kazas piens

330.

Vilna

531.

Pārtikas olas (visu veidu mājputnu)

532.

Inkubējamās olas (visu veidu mājputnu)

700.

Medus un biškopības produkti: medus, medalus un citi biškopības produkti un blakusprodukti

800.

Kūtsmēsli

900.

Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (maksa par pārošanu, embriji, vasks, zosu vai pīļu aknas, citu dzīvnieku piens utt.)

1100.

Dzīvnieku audzēšana saskaņā ar līgumu

Ieņēmumu summa par dzīvnieku audzēšanu saskaņā ar līgumu, kura galvenokārt atbilst maksai par sniegtajiem pakalpojumiem, īpašniekam neuzņemoties saimniecisko risku, kas parasti ir saistīts ar šo dzīvnieku audzēšanu vai nobarošanu.

Informācija par 1100. kategoriju “Dzīvnieku audzēšana saskaņā ar līgumu”

Dati jāsniedz tad, ja tie ir pieejami lauku saimniecības pārskatos.

1120.	Liellopu audzēšana saskaņā ar līgumu
1130.	Aitu un/vai kazu audzēšana saskaņā ar līgumu
1140.	Cūku audzēšana saskaņā ar līgumu
1150.	Mājputnu audzēšana saskaņā ar līgumu
1190.	Citu dzīvnieku audzēšana saskaņā ar līgumu

1200.

Citi ar dzīvniekiem saistīti pakalpojumi

Ieņēmumu summa par citiem ar dzīvniekiem saistītiem pakalpojumiem (ganīšanas tiesības u. c.)

Trūkstošu datu kodi

Jāizmanto šādi trūkstošu datu kodi:

0. kods.	:	Kods “0” jānorāda, ja netrūkst nekādu datu.
2. kods.	:	Kods “2” jānorāda par dzīvnieku izcelsmes produktiem, uz ko attiecas līgums, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q sleja).
3. kods.	:	Kods “3” jānorāda, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q sleja) un uz dzīvnieku izcelsmes produkciju neattiecas līgums.
4. kods.	:	Kods “4” jānorāda tad, ja trūkst datu par faktisko produkciju.

INFORMĀCIJAS GRUPAS K TABULĀ

Attiecībā uz kūtsmēsliem (800. kods) jānorāda tikai informācija par pārdošanu (SA) vērtības slejā (V).

Attiecībā uz citiem ar dzīvniekiem saistītiem pakalpojumiem (900. kods) jānorāda tikai vērtība (V slejā), jo par neviendabīgu produktu kopumu nav iespējams norādīt daudzumu.

Attiecībā uz tādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem kā audzēšana saskaņā ar līgumu (1100.–1190. kods) un citiem (1200. kods) vienīgā sniedzamā informācija ir ieņēmumi, kas jānorāda vērtības slejā (V) kā informācija par pārdošanu (SA).

Daudzums (Q sleja)

Šie daudzumi būtu jānorāda centneros (100 kg), izņemot olu gadījumā (531. un 532. kods), kuras norāda tūkstošos.

Medus un citu biškopības produktu (700. kods) daudzumu izsaka “medus ekvivalentos”.

K.OV Sākuma novērtējums

Noliktavā glabātie produkti (krājumi) pārskata gada sākumā, izņemot lauksaimniecības dzīvniekus.

Daudzums (Q sleja)

Skatīt norādījumus par K tabulu.

Vērtība (V sleja)

Produkti jāvērtē to patiesajā vērtībā vērtēšanas dienā.

K.CV Beigu novērtējums

Noliktavā glabāto produktu (krājumu) vērtība pārskata gada beigās, izņemot lauksaimniecības dzīvniekus.

Daudzums (Q sleja)

Skatīt norādījumus par K tabulu.

Vērtība (V sleja)

Produkti jāvērtē to patiesajā vērtībā vērtēšanas dienā.

K.PR Produkcija pārskata gadā

Daudzums (Q sleja)

Pārskata gada laikā saražoto dzīvnieku izcelsmes produktu daudzumi (izņemot zaudējumus). Šos daudzumus norāda lauku saimniecības pamatproduktiem (izņemot blakusproduktus). Šeit neiekļauj produkciju, kas ar lauku saimniecību saistītu CIND satvarā izmantota pārstrādei.

Pienu, ko izzīduši teļi, neieskaita produkcijā.

K.SA Pārdošana

Visi pārskata gada laikā pārdotie gada sākumā krājumos esošie vai gada laikā saražotie produkti.

Daudzums (Q sleja)

Skatīt norādījumus par K tabulu.

Vērtība (V sleja)

Kopējā pārdoto pārskata gada sākumā krājumos esošo vai gada laikā saražoto produktu vērtība (neatkarīgi no tā, vai ieņēmumi ir gūti pārskata gada laikā).

Pārdoto produktu kopējā summā ietilpst lauku saimniecībai atpakaļ atdoto produktu vērtība (vājpiens utt.). Šo pēdējo minēto vērtību tāpat norāda lauku saimniecības izmaksās.

Varbūtējie kompensācijas maksājumi (piemēram, apdrošināšanas maksājumi), kas saņemti pārskata gada laikā, pieskaitāmi attiecīgo produktu pārdošanas summai, ja tos var attiecināt uz šo produktu ražošanu; pretējā gadījumā tos norāda ar 900. kodu “Citi dzīvnieku izcelsmes produkti”.

Ja ir zināmas tirdzniecības izmaksas (ja tādas ir), tās neatskaita no realizācijas kopsummas, bet norāda H tabulā “Ražošanas līdzekļi” ar 2090. kodu “Citas īpašas lopkopības izmaksas”.

K.FC Lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā

Īpašnieka mājsaimniecībā patērētie produkti un/vai maksājumiem natūrā par precēm un pakalpojumiem (tostarp atlīdzībai natūrā) izmantotie produkti. Šī informācija nav jāsniedz par inkubējamām olām (532. kods).

Daudzums (Q sleja)

Skatīt norādījumus par K tabulu.

Vērtība (V sleja)

Produkti jāvērtē to patiesajā vērtībā.

K.FU Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā

—	lopbarība: tie pārdodamie lauku saimniecības produkti (produkti, kurus pašlaik var pārdot), kuri attiecīgā pārskata gada laikā izmantoti kā lopbarība. Pienu, ko izzīduši teļi, neieskaita lauku saimniecības patēriņā,

—

produkti, kas izmantoti citās tieši ar lauku saimniecību saistītās ienākumus nesošās darbībās:

—	ēdināšanai, tūristu izmitināšanai utt.,

—	turpmākai pārstrādei (piens, ko pārstrādā sviestā, sierā utt.).

Daudzums (Q sleja)

Skatīt norādījumus par K tabulu.

Vērtība (V sleja)

Produkti jāvērtē to patiesajā vērtībā. Šīs vērtības norāda arī pie lauku saimniecības izmaksām.

L tabula

Ar lauku saimniecību tieši saistītas CIND

Tabulas struktūra

CIND kategorija		Kods (*)
Trūkst datu		Kods (**)

		Sleja
Informācijas grupa		Daudzums	Vērtība
Informācijas grupa		Q	V
OV	Sākuma novērtējums	—
CV	Beigu novērtējums	—
PR	Produkcija		—
SA	Pārdošana	—
FC	Patēriņš saimniecībā	—
FU	Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā	—

Kods (*)	Apraksts
261	Govs piena pārstrāde
262	Bifeļmātes piena pārstrāde
311	Aitas piena pārstrāde
321	Kazas piena pārstrāde
900	Gaļas vai citu dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrāde
1010	Kultūraugu pārstrāde
1020	Mežsaimniecība un koksnes apstrāde
2010	Līgumdarbs
2020	Tūrisms, viesu izmitināšana, ēdināšana un citas darbības saistībā ar brīvā laika pavadīšanu
2030	Enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem
9000	Citas ar lauku saimniecību tieši saistītas darbības, kas pieder pie “citām ienākumus nesošām darbībām”

Kods (**)	Apraksts
0	Kods “0” jānorāda, ja netrūkst nekādu datu.
1	Kods “1” jānorāda tādas produkcijas gadījumā, kura iegūta, pārstrādājot iepirktus lauksaimniecības dzīvniekus vai arī dzīvnieku vai augu izcelsmes produktus.
2	Kods “2” jānorāda par produktiem, uz ko attiecas līgums, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q sleja).
3	Kods “3” jānorāda, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q sleja) un uz produkciju neattiecas līgums.
4	Kods “4” jānorāda tad, ja trūkst datu par faktisko produkciju.

Ar lauku saimniecību tieši saistītu CIND kategorijas

Jānošķir šādas CIND kategorijas:

261.

Govs piena pārstrāde

262.

Bifeļmātes piena pārstrāde

311.

Aitas piena pārstrāde

321.

Kazas piena pārstrāde

900.

Gaļas vai citu dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrāde

1010.

Kultūraugu pārstrāde, izņemot vīnu un olīveļļu. Šeit ietilpst alkoholisko dzērienu produkcija, izņemot no vīnogām iegūtos dzērienus, ābolu vai bumbieru sidru.

1020.

Mežsaimniecība un koksnes apstrāde. Šeit ietilpst cirstas un augošas koksnes vai citu mežsaimniecības produktu, kas nav koksne (korķis, sveķi utt.), pārdošana, kā arī pārstrādātas un apstrādātas koksnes pārdošana pārskata gada laikā.

2010.

Līgumdarbs citiem labumguvējiem. Saimniecības iekārtu iznomāšanu, neizmantojot saimniecības darbaspēku vai arī izmantojot tikai saimniecības darbaspēku līgumdarbā, neuzskata par CIND, bet gan par daļu no lauksaimnieciskās darbības.

2020.

Tūrisms, viesu izmitināšana, ēdināšana un citas darbības saistībā ar brīvā laika pavadīšanu. Šeit iekļauj par tūrisma pakalpojumiem (kempingi, vasarnīcas, izjādes ar zirgiem, medības, makšķerēšana u. c.) saņemto nomas maksu.

2030.

Enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem. Šeit ietilpst enerģijas, tostarp biogāzes, biodegvielas vai elektroenerģijas, ražošana pārdošanai, izmantojot vēja turbīnas vai citas iekārtas, vai enerģijas ražošana no lauksaimniecības izejmateriāliem. Šeit neietilpst šādas darbības, kuras uzskatāmas par daļu no saimniecības lauksaimnieciskās darbības:

—	enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem tikai pašas saimniecības vajadzībām,

—	zemes vai tikai jumta iznomāšana tādu iekārtu kā vējdzirnavu vai saules bateriju uzstādīšanai,

—	izejmateriālu pārdošana citam uzņēmumam enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.

9000.

Citas ar lauku saimniecību tieši saistītas darbības, kas pieder pie “citām ienākumus nesošām darbībām”. CIND, kas tieši saistītas ar saimniecību un citur nav minētas.

Trūkstošu datu kodi

Jāizmanto šādi trūkstošu datu kodi:

0. kods.	:	Kods “0” jānorāda, ja netrūkst nekādu datu.
1. kods.	:	Kods “1” jānorāda tādas produkcijas gadījumā, kura iegūta, pārstrādājot iepirktus lauksaimniecības dzīvniekus vai arī dzīvnieku vai augu izcelsmes produktus.
2. kods.	:	Kods “2” jānorāda par produktiem, uz ko attiecas līgums, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q sleja).
3. kods.	:	Kods “3” jānorāda, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q sleja) un uz produkciju neattiecas līgums.
4. kods.	:	Kods “4” jānorāda tad, ja trūkst datu par faktisko produkciju.

INFORMĀCIJAS GRUPAS L TABULĀ

Daudzums (Q sleja)

Šie daudzumi jānorāda centneros (100 kg).

Attiecībā uz piena pārstrādes produktiem (261., 262., 311. un 321. kods) norāda šķidrā piena daudzumu neatkarīgi no veida (krējums, sviests, siers utt.), kādā to pārdod, patērē vai izmanto kā atlīdzību natūrā vai lauku saimniecības vajadzībām.

L.OV Sākuma novērtējums

Noliktavā glabātie produkti (krājumi) pārskata gada sākumā.

Informācija nav jāsniedz par līgumdarbu (2010. kods), tūrisma darbībām (2020. kods), enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (2030. kods) un citām darbībām, kas pieder pie “citām ienākumus nesošām darbībām” un ir tieši saistītas ar lauku saimniecību (9000. kods).

Vērtība (V sleja)

Produktu vērtība jānosaka patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas aplēstās pārdošanas izmaksas vērtēšanas dienā.

L.CV Beigu novērtējums

Noliktavā glabāto produktu (krājumu) vērtība pārskata gada beigās.

Vērtība (V sleja)

Produktu vērtība jānosaka patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas aplēstās pārdošanas izmaksas vērtēšanas dienā.

L.PR Produkcija pārskata gadā

Daudzums (Q sleja)

Šī informācija jānorāda tikai kategorijām, kas attiecas uz piena pārstrādi (261.–321. kods).

Tas atbilst šķidrā piena daudzumam, kas saražots lauku saimniecībā pārskata gada laikā un izmantots pārstrādes produktu ražošanai.

L.SA Pārdošana

Ieņēmumi no gada sākumā krājumos esošo vai gada laikā saražoto produktu pārdošanas pārskata gada laikā un no CIND.

Vērtība (V sleja)

Kopējā pārdoto pārskata gada sākumā krājumos esošo vai gada laikā saražoto produktu vērtība (neatkarīgi no tā, vai ieņēmumi ir gūti pārskata gada laikā).

Varbūtējie kompensācijas maksājumi (piemēram, apdrošināšanas maksājumi), kas saņemti pārskata gada laikā, pieskaitāmi attiecīgo produktu pārdošanas summai, ja tos var attiecināt uz šo produktu ražošanu. Pretējā gadījumā tos norāda I tabulā “Kultūraugi” ar 90900. kodu “Citi”.

Dotācijas un subsīdijas, kas pārskata gada laikā saņemtas par produktiem, realizācijas kopējā summā neiekļauj; tās norāda M tabulā “Subsīdijas” atbilstīgajā kategorijā (2110.–2900. kods). Ja ir zināmas tirdzniecības izmaksas (ja tādas ir), tās neatskaita no realizācijas kopsummas, bet norāda H tabulā “Ražošanas līdzekļi” atbilstīgajā īpašo ar CIND saistītu izmaksu kategorijā (4010.–4040. kods).

L.FC Lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā

Īpašnieka mājsaimniecībā patērētie produkti un/vai maksājumiem natūrā par precēm un pakalpojumiem (tostarp atlīdzībai natūrā) izmantotie produkti.

Šī informācija nav jāsniedz par līgumdarbu (2010. kods), tūrisma darbībām (2020. kods) un enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (2030. kods).

Vērtība (V sleja)

Produkti jāvērtē to patiesajā vērtībā.

L.FU Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā

Produkti, kas ir noliktavās glabāto produktu krājumi pārskata gada sākumā un/vai ko saražo attiecīgā gada laikā, un kurus lauku saimniecībā izmanto kā ražošanas līdzekļus attiecīgā gada laikā. Šeit ietilpst produkti, kas pārstrādāti lauku saimniecībā (sierā pārstrādāts piens, maizē pārstrādāta labība, šķiņķī pārstrādāta gaļa utt.) un izmantoti kā ražošanas līdzekļi ēdināšanas vai tūristu izmitināšanas pakalpojumiem.

Šī informācija nav jāsniedz par līgumdarbu (2010. kods), tūrisma darbībām (2020. kods) un enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (2030. kods).

Vērtība (V sleja)

Produkti jāvērtē to patiesajā vērtībā.

M tabula

Subsīdijas

Tabulas struktūra

	Subsīdijas/administratīvās informācijas kategorija	Kods (*)
	Finansējums	Kods (**)
	Pamatvienība	Kods (***)
Informācijas grupa		Sleja
		Pamatvienību skaits	Vērtība	Veids
		N	V	T
S	Subsīdija			—
AI	Administratīvā informācija		—

Kategorijas jāizraugās no šā saraksta:

Kods (*)	Grupa	Kategorijas apraksts	Sleja
Kods (*)	Grupa	Kategorijas apraksts	N	V	T
Atsaistītie maksājumi
1150	S	BPS (Pamatmaksājuma shēma)			—
1200	S	SAPS (Vienotā platībmaksājuma shēma)			—
1300	S	Pārdalošs maksājums			—
1400	S	Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi	—		—
1500	S	Maksājums par apgabaliem, kuros ir dabīgi ierobežojumi			—
1600	S	Maksājums gados jaunajiem lauksaimniekiem			—
1700	S	Mazo lauksaimnieku shēma			—

Saistītais atbalsts
Laukaugi
COP (labība, eļļas augi un proteīnaugi)
23111	S	Labība			—
23112	S	Eļļas augu sēklas			—
23113	S	Proteīnaugi			—
2312	S	Kartupeļi			—
23121	S	No tiem – cietes kartupeļi			—
2313	S	Cukurbietes			—
Tehniskās kultūras
23141	S	Lini			—
23142	S	Kaņepes			—
23143	S	Apiņi			—
23144	S	Cukurniedres			—
23145	S	Cigoriņi			—
23149	S	Citas tehniskās kultūras			—
2315	S	Dārzeņi			—
2316	S	Papuve			—
2317	S	Rīsi			—
2318	S	Graudu pākšaugi			—
2319	S	Nedefinēti laukaugi			—
2320	S	Ilggadīgo zālaugu platības			—
2321	S	Sausā lopbarība			—
2322	S	Kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu			—
2323	S	Kokvilnas nozares pārstrukturēšanas valsts programma			—
2324	S	Sēklaudzēšana			—
Ilggadīgās kultūras
23311	S	Ogas			—
23312	S	Rieksti			—
2332	S	Sēkleņi un kauleņi			—
2333	S	Citrusaugu stādījumi			—
2334	S	Olīvkoku stādījumi			—
2335	S	Vīna dārzi			—
2339	S	Ilggadīgās kultūras, kas nav minētas citur			—
Dzīvnieki
2341	S	Piena lopi			—
2342	S	Liellopi un teļi			—
2343	S	Liellopi (sīkāk neprecizēti)			—
2344	S	Aitas un kazas			—
2345	S	Cūkas un mājputni			—
2346	S	Zīdtārpiņi			—
2349	S	Citur neminēti dzīvnieki			—
2410	S	Īscirtmeta atvasāji			—
2490	S	Citi saistītā atbalsta maksājumi, kas nav minēti citur			—
Ārkārtas rakstura dotācijas un subsīdijas
2810	S	Maksājumi dabas katastrofu gadījumos			—
2890	S	Citas ārkārtas rakstura dotācijas un subsīdijas			—
2900	S	Citi tiešie maksājumi, kas nav minēti citur			—

Lauku attīstība
3100	S	Lauksaimniecisku ieguldījumu subsīdijas			—
3300	S	Agrovides un klimata un dzīvnieku labturības maksājumi			—
3350	S	Bioloģiskā lauksaimniecība			—
3400	S	Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi (izņemot mežsaimniecību)			—
3500	S	Maksājumi par apgabaliem, kuros ir dabīgi vai citi specifiski ierobežojumi			—
	S	Mežsaimniecība
3610	S	Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā			—
3620	S	Natura 2000 mežsaimniecības maksājumi un meža vides un klimata pakalpojumu un meža saglabāšanas atbalsts			—
3750	S	Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošanas un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešanas atbalsts			—
3900	S	Citi maksājumi lauku attīstības veicināšanai			—

Dotācijas un subsīdijas par izmaksām
4100	S	Algas un sociālais nodrošinājums			—
4200	S	Motordegvielas			—
Lauksaimniecības dzīvnieki
4310	S	Ganību lopu barība			—
4320	S	Cūku un mājputnu barība			—
4330	S	Citas izmaksas saistībā ar lauksaimniecības dzīvniekiem			—
Kultūraugi
4410	S	Sēklas			—
4420	S	Mēslošanas līdzekļi			—
4430	S	Augu aizsardzības līdzekļi			—
4440	S	Citas īpašas izmaksas saistībā ar kultūraugiem			—
Lauku saimniecības pieskaitāmās izmaksas
4510	S	Elektroenerģija			—
4520	S	Kurināmais			—
4530	S	Ūdens			—
4540	S	Apdrošināšana			—
4550	S	Procenti			—
4600	S	Izmaksas saistībā ar CIND			—
4900	S	Citas izmaksas			—

Dotācijas un subsīdijas par lauksaimniecības dzīvnieku iepirkšanu
5100	S	Piena lopu iepirkšana			—
5200	S	Liellopu iepirkšana			—
5300	S	Aitu un kazu iepirkšana			—
5400	S	Cūku un mājputnu iepirkšana			—
5900	S	Citu dzīvnieku iepirkšana			—

9000	S	Atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskata gadiem			—

Maksājumi par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi
10000	AI	Klimatam un videi labvēlīga lauksaimniecības prakse	—	—
10100	AI	Kultūraugu dažādošana		—
10200	AI	Ilggadīgo zālaugu platības		—
10210	AI	No tām – vidiski jutīgu ilggadīgo zālaugu platības Natura 2000 tīklā		—
10220	AI	No tām – vidiski jutīgu ilggadīgo zālaugu platības ārpus Natura 2000 tīkla		—
10300	AI	Ekoloģiski nozīmīga platība		—
10310	AI	Papuvē atstāta zeme		—	—
10311	AI	Terases		—	—
10312	AI	Ainavas elementi		—	—
10313	AI	Buferjoslas		—	—
10314	AI	Agromežsaimniecības hektāri		—	—
10315	AI	Atbalsttiesīgu hektāru joslas gar meža malām		—	—
10316	AI	Īscirtmeta atvasāju platības		—	—
10317	AI	Apmežotas platības		—	—
10318	AI	Platības ar starpkultūrām		—	—
10319	AI	Platības ar slāpekli piesaistošiem kultūraugiem		—	—

Kods, kas raksturo subsīdijas finansējumu, jāizraugās no šā saraksta:

Kods (**)	Apraksts
0	Nepiemēro: šo kodu izmanto administratīvajai informācijai
1	Subsīdiju finansē tikai no ES budžeta
2	Pasākumu līdzfinansē ES un dalībvalsts
3	Pasākumu finansē nevis no ES budžeta, bet no citiem publiskiem finansējuma avotiem

Kodi, kas definē pamatvienības, jāizraugās no šā saraksta:

Kods (***)	Apraksts
0	Nepiemēro: šo kodu izmanto administratīvajai informācijai
1	Subsīdiju piešķir par katru dzīvnieku
2	Subsīdiju piešķir par hektāru
3	Subsīdiju piešķir par tonnu
4	Lauku saimniecība/cits: subsīdiju piešķir par visu lauku saimniecību vai tādā veidā, kas neatbilst nevienai citai kategorijai

M tabula “SUBSĪDIJAS” attiecas uz dotācijām un subsīdijām, ko lauku saimniecības ir saņēmušas no publiskām iestādēm (gan valsts, gan ES). Tā ietver arī administratīvu informāciju par ekoloģiskajiem maksājumiem.

INFORMĀCIJAS GRUPAS M TABULĀ

S Subsīdijas

Dotācijas un subsīdijas nosaka pēc subsīdijas (S), finansējuma un pamatvienības kategorijas. Katram ierakstam ir jānorāda pamatvienību skaits (N) un saņemtās subsīdijas vērtība (V). Par vienu subsīdijas kategoriju var būt vairāki ieraksti, jo pamatvienības un/vai finansējuma izcelsme var atšķirties.

M tabulā norādītās dotācijas un subsīdijas parasti attiecas uz kārtējo pārskata gadu neatkarīgi no tā, kad ir saņemts maksājums (pārskata gads ir vienāds ar pieprasījumu gadu). Ieguldījumu subsīdijas un maksājumi par lauku attīstības pasākumiem, kas nav maksājumi par apgabaliem, kuros ir dabīgi vai citi specifiski ierobežojumi, ir izņēmums, jo norādītajām summām jāattiecas uz maksājumiem, kas ir faktiski saņemti pārskata gadā (pārskata gads ir vienāds ar maksājumu gadu).

AI Administratīvā informācija

Klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses īstenošanu nosaka pēc administratīvās informācijas (AI) kategorijas. Katram ierakstam ir jānorāda pamatvienību skaits (N) un/vai veids (T), kā noteikts tabulā.

Pamatvienību skaits (N) atbilst hektāros izteiktai platībai, uz kuru attiecas klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakse.

1) 10100 kods– Aramzemes platība, par kuru var pretendēt uz tiešajiem maksājumiem;

2) 10200. kods– Ilggadīgo zālaugu platība;

3) 10300–10319. kods– Ekoloģiski nozīmīgai platībai atbilstošās aramzemes platība hektāros pēc pārrēķina koeficientu piemērošanas, bet pirms svēruma koeficientu piemērošanas, ja tāda ir vajadzīga.

Attiecībā uz 10300.–10319. kodu 2015.–2017. gada laikposmā nav obligāti sniegt datus, kas minēti pamatvienību skaita (N) slejā.

Veids (T) jāizraugās no šā saraksta:

Kods	Apraksts
1	Lauku saimniecībai ir pienākums izpildīt šo administratīvo prasību
2	Lauku saimniecība ipso facto pilda šo administratīvo prasību (bioloģiskā lauksaimniecība)
3	Lauku saimniecībai piemēro izņēmumu, pamatojoties uz atbilstību Natura 2000, Putnu direktīvas vai Ūdens pamatdirektīvas prasībām
4	Lauku saimniecībai piemēro izņēmumu, pamatojoties uz citu veidu kritērijiem, kas norādīti Regulā (ES) Nr. 1307/2013
5	Lauku saimniecība piemēro ekvivalenci, pamatojoties uz valsts vai reģiona līmeņa vides sertifikācijas sistēmām
6	Lauku saimniecība piemēro ekvivalenci, pamatojoties uz agrovides un klimata pasākumiem

10000. kategorijā (Klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakse) T slejā (Veids) norādītais kods var būt tikai “1” vai tikai “2”.

1)	Ja izvēlas 1. kodu, jānorāda 10100.–10319. kategorijas informācija un T slejā (Veids) var norādīt tikai šādus kodus: 1, 3, 4, 5 un 6;

2)	Ja izvēlas 2. kodu, informācija par 10100.–10319. kategoriju nav jāsniedz.

(1) Sk. šīs regulas VII pielikumu.

(2) Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(6) Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.).

(7) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(9) Komisijas 2012. gada 30. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 385/2012 par lauku saimniecības apgrozījuma pārskatu, kas izmantojams, lai noteiktu lauku saimniecību ieņēmumus un analizētu šo saimniecību saimniecisko darbību (OV L 127, 15.5.2012., 1. lpp.).

Dalībvalsts/FADN apgabals	Robežvērtība (EUR)
Beļģija	25 000
Bulgārija	2 000
Čehijas Republika	8 000
Dānija	15 000
Vācija	25 000
Igaunija	4 000
Īrija	8 000
Grieķija	4 000
Spānija	8 000
Francija (izņemot Martiniku, Reinjonu, Gvadelupu)	25 000
Francija (tikai Martinika, Reinjona, Gvadelupa)	15 000
Horvātija	4 000
Itālija	8 000
Kipra	4 000
Latvija	4 000
Lietuva	4 000
Luksemburga	25 000
Ungārija	4 000
Malta	4 000
Nīderlande	25 000
Austrija	8 000
Polija	4 000
Portugāle	4 000
Rumānija	2 000
Slovēnija	4 000
Slovākija	25 000
Somija	8 000
Zviedrija	15 000
Apvienotā Karaliste (izņemot Ziemeļīriju)	25 000
Apvienotā Karaliste (tikai Ziemeļīrija)	15 000

Atsauces numurs	FADN apgabals	Pārskatus iesniedzošo saimniecību skaits katrā pārskata gadā
BEĻĢIJA
341	Vlaanderen	720
342	Bruxelles-Brussel	—
343	Wallonie	480
Beļģijā kopā		1 200
BULGĀRIJA
831	Северозападен, (Severozapaden)	346
832	Северен централен, (Severen tsentralen)	358
833	Североизточен, (Severoiztochen)	373
834	Югозападен, (Yugozapaden)	335
835	Южен централен, (Yuzhen tsentralen)	394
836	Югоизточен, (Yugoiztochen)	396
Bulgārijā kopā		2 202
745	ČEHIJAS REPUBLIKA	1 417
370	DĀNIJA	2 150
VĀCIJA
010	Schleswig-Holstein	565
020	Hamburg	97
030	Niedersachsen	1 307
040	Bremen	—
050	Nordrhein-Westfalen	1 010
060	Hessen	558
070	Rheinland-Pfalz	887
080	Baden-Württemberg	1 190
090	Bayern	1 678
100	Saarland	90
110	Berlin	—
112	Brandenburg	284
113	Mecklenburg-Vorpommern	268
114	Sachsen	313
115	Sachsen-Anhalt	270
116	Thüringen	283
Vācijā kopā		8 800
755	IGAUNIJA	658
380	ĪRIJA	900
GRIEĶIJA
450	Μακεδονία — Θράκη (Maķedonija — Trāķija)	2 000
460	Ηπειρος — Πελοπόννησος — Νήσοι Ιονίου (Ēpeira — Peloponēsa — Jonijas salas)	1 350
470	Θεσσαλία (Tesālija)	700
480	Ηπειρωτική Ελλάδα, Νησιά Αιγαίου, Κρήτη (Kontinentālā Grieķija, Egejas salas, Krēta)	1 450
Grieķijā kopā		5 500
SPĀNIJA
500	Galicia	450
505	Asturias	190
510	Cantabria	150
515	País Vasco	352
520	Navarra	316
525	La Rioja	244
530	Aragón	676
535	Cataluña	664
540	Illes Balears	180
545	Castilla y León	950
550	Madrid	190
555	Castilla-La Mancha	900
560	Comunidad Valenciana	638
565	Murcia	348
570	Extremadura	718
575	Andalucía	1 504
580	Canarias	230
Spānijā kopā		8 700
FRANCIJA
121	Île-de-France	190
131	Champagne-Ardenne	370
132	Picardie	270
133	Haute-Normandie	170
134	Centre	410
135	Basse-Normandie	240
136	Bourgogne	340
141	Nord-Pas de Calais	280
151	Lorraine	230
152	Alsace	200
153	Franche-Comté	210
162	Pays de la Loire	460
163	Bretagne	480
164	Poitou-Charentes	360
182	Aquitaine	550
183	Midi-Pyrénées	480
184	Limousin	220
192	Rhône-Alpes	480
193	Auvergne	360
201	Languedoc-Roussillon	430
203	Provence-Alpes-Côte d'Azur	420
204	Corse	170
205	Guadeloupe	80
206	Martinique	80
207	La Réunion	160
Francijā kopā		7 640
860	HORVĀTIJA	1 251
ITĀLIJA
221	Valle d'Aosta	170
222	Piemonte	594
230	Lombardia	717
241	Trentino	282
242	Alto Adige	338
243	Veneto	707
244	Friuli-Venezia Giulia	451
250	Liguria	431
260	Emilia-Romagna	873
270	Toscana	577
281	Marche	452
282	Umbria	460
291	Lazio	587
292	Abruzzo	572
301	Molise	342
302	Campania	667
303	Calabria	510
311	Puglia	723
312	Basilicata	400
320	Sicilia	706
330	Sardegna	547
Itālijā kopā		11 106
740	KIPRA	500
770	LATVIJA	1 000
775	LIETUVA	1 000
350	LUKSEMBURGA	450
UNGĀRIJA
767	Alföld	1 016
768	Dunántúl	675
764	Észak-Magyarország	209
Ungārijā kopā		1 900
780	MALTA	536
360	NĪDERLANDE	1 500
660	AUSTRIJA	2 000
POLIJA
785	Pomorze i Mazury	1 860
790	Wielkopolska i Śląsk	4 350
795	Mazowsze i Podlasie	4 490
800	Małopolska i Pogórze	1 400
Polijā kopā		12 100
PORTUGĀLE
615	Norte e Centro	1 233
630	Ribatejo e Oeste	351
640	Alentejo e Algarve	399
650	Açores e Madeira	317
Portugālē kopā		2 300
RUMĀNIJA
840	Nord-Est	852
841	Sud-Est	1 074
842	Sud-Muntenia	1 008
843	Sud-Vest-Oltenia	611
844	Vest	703
845	Nord-Vest	825
846	Centru	834
847	București-Ilfov	93
Rumānijā kopā		6 000
820	SLOVĒNIJA	908
810	SLOVĀKIJA	562
SOMIJA
670	Etelä-Suomi	461
680	Sisä-Suomi	251
690	Pohjanmaa	221
700	Pohjois-Suomi	167
Somijā kopā		1 100
ZVIEDRIJA
710	Slättbyggdslän	637
720	Skogs- och mellanbygdslän	258
730	Län i norra Sverige	130
Zviedrijā kopā		1 025
APVIENOTĀ KARALISTE
411	England — North Region	420
412	England — East Region	650
413	England — West Region	430
421	Wales	300
431	Scotland	380
441	Northern Ireland	320
Apvienotajā Karalistē kopā		2 500

Slejas numurs	Slejas satura apraksts
1	FADN apgabala kods (skatīt II pielikumu)
2	Lauksaimnieciskās darbības veidu kopas (skatīt IV pielikumu)
3	Saimnieciskās darbības apjoma kategoriju kopas (skatīt V pielikumu)

Slejas numurs	Slejas satura apraksts
1	Saimnieciskās darbības apjoma kategorijas (kā noteikts V pielikumā)
2	Saimnieciskās darbības apjoma kategorijas zemākā robežvērtība (EUR)
3	Saimnieciskās darbības apjoma kategorijas augstākā robežvērtība (EUR)
4	Populācijā pārstāvēto lauku saimniecību skaits
5	Populācijā pārstāvēto lauku saimniecību skaita apgrieztais kumulatīvais īpatsvars
6	Populācijā pārstāvētā lauksaimniecībā izmantotā zeme (ha)
7	Pārstāvētās lauksaimniecībā izmantotās zemes apgrieztais kumulatīvais īpatsvars
8	Populācijā pārstāvētā kopējā standarta produkcija
9	Pārstāvētās kopējās standarta produkcijas apgrieztais kumulatīvais īpatsvars
10	Populācijā pārstāvēto saimniecības dzīvniekvienību skaits
11	Pārstāvēto dzīvniekvienību skaita apgrieztais kumulatīvais īpatsvars

Slejas numurs	Slejas satura apraksts
1	Kods – saimniecības pamatveids
2	Apzīmējums – saimniecības pamatveids
3	Saimnieciskās darbības apjoma 1. kategorija
4	Saimnieciskās darbības apjoma 2. kategorija
5	Saimnieciskās darbības apjoma 3. kategorija
6	Saimnieciskās darbības apjoma 4. kategorija
7	Saimnieciskās darbības apjoma 5. kategorija
8	Saimnieciskās darbības apjoma 6. kategorija
9	Saimnieciskās darbības apjoma 7. kategorija
10	Saimnieciskās darbības apjoma 8. kategorija
11	Saimnieciskās darbības apjoma 9. kategorija
12	Saimnieciskās darbības apjoma 10. kategorija
13	Saimnieciskās darbības apjoma 11. kategorija
14	Saimnieciskās darbības apjoma 12. kategorija
15	Saimnieciskās darbības apjoma 13. kategorija
16	Saimnieciskās darbības apjoma 14. kategorija
17	Saimnieciskās darbības apjoma kategorija – kopā

Slejas numurs	Slejas satura apraksts
1	FADN apgabals – ES FADN kods
2	FADN apgabals – nosaukums
3	Lauku saimniecības veids – valsts kods
4	Lauku saimniecības veids – ES FADN kods
5	Saimnieciskās darbības apjoma kategorija – valsts kods
6	Saimnieciskās darbības apjoma kategorija – ES FADN kods
7	Saimnieciskās darbības apjoma kategorija – apraksts (izsakot EUR)
8	Atlasāmo lauku saimniecību skaits (A)
9	Lauku saimniecību skaits populācijā (B)
10	Vidējais svērums (B)/(A)

Kategorija	Robežvērtība (EUR)
I	mazāk nekā 2 000
II	no 2 000 līdz mazāk nekā 4 000
III	no 4 000 līdz mazāk nekā 8 000
IV	no 8 000 līdz mazāk nekā 15 000
V	no 15 000 līdz mazāk nekā 25 000
VI	no 25 000 līdz mazāk nekā 50 000
VII	no 50 000 līdz mazāk nekā 100 000
VIII	no 100 000 līdz mazāk nekā 250 000
IX	no 250 000 līdz mazāk nekā 500 000
X	no 500 000 līdz mazāk nekā 750 000
XI	no 750 000 līdz mazāk nekā 1 000 000
XII	no 1 000 000 līdz mazāk nekā 1 500 000
XIII	no 1 500 000 līdz mazāk nekā 3 000 000
XIV	3 000 000 un vairāk

Klase	Procentuālā daļa
I	no 0 % līdz 10 % (maznozīmīga daļa)
II	no vairāk nekā 10 % līdz 50 % (vidēji nozīmīga daļa)
III	no vairāk nekā 50 % līdz mazāk nekā 100 % (nozīmīga daļa)