KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/62

(2014. gada 10. oktobris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 456. panta 1. punkta j) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Sākot no 2015. gada 1. janvāra iestādēm ir jāatklāj sviras rādītājs, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantu, un līdz minētajai dienai Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu, ar ko groza riska darījuma vērtības mēru un kapitāla mēru sviras rādītāja aprēķināšanai, lai izlabotu visas nepilnības, kas konstatētas, pamatojoties uz iestāžu paziņoto informāciju.

(2)

Ir novērotas atšķirības paziņotajos sviras rādītājos, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 2. punktā, kuras skaidrojamas ar iestāžu piemērotu atšķirīgu interpretāciju attiecībā uz nodrošinājuma savstarpēju ieskaitu vērtspapīru finansēšanas un repo darījumos. Šīs atšķirības interpretācijā un pārskatos tika uzskatāmi parādītas 2014. gada 4. martā publicētajā Eiropas Banku iestādes (EBI) analītiskajā ziņojumā.

(3)	Tā kā Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumi atspoguļo Bāzeles standartu noteikumus, Bāzeles noteikumu nepilnību novēršanai rastie risinājumi ir piemēroti arī, lai novērstu atbilstošās nepilnības attiecīgajos minētās regulas noteikumos.

(4)

Bāzeles komiteja 2014. gada 14. janvārī pieņēma dokumentu ar pārskatītiem noteikumiem par sviras rādītāju, jo īpaši ar papildu kārtību attiecībā uz mērījumiem un savstarpējo prasījumu ieskaitu repo darījumos un vērtspapīru finansēšanas darījumos. Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumu par sviras rādītāja aprēķinu saskaņošanai ar starptautiski pieņemtajiem noteikumiem būtu jānovērš tas, ka iestādes piemēro atšķirīgas interpretācijas attiecībā uz nodrošinājuma savstarpējo ieskaitu vērtspapīru finansēšanas un repo darījumos, un būtu jāuzlabo starptautiska salīdzināmība, kā arī jārada vienlīdzīgi konkurences apstākļi iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā un darbojas starptautiskā mērogā.

(5)	Tīrvērte ar centrālo darījumu partneru starpniecību saskaņā ar Savienībā parasti izmantoto pamatmodeli rada sviras dubultu uzskaiti iestādes, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieks, riska darījumu vērtības mērā.

(6)

Vērtspapīru finansēšanas darījumu, jo īpaši repo darījumu, tīrvērte ar atbilstīgu centrālo darījumu partneru (QCCP) starpniecību var sniegt tādas priekšrocības kā, piemēram, daudzpusējais ieskaits un stabili nodrošinājuma pārvaldības procesi, kas veicina finanšu stabilitāti. Tāpēc būtu jāatļauj veikt skaidrā naudā saņemamo un maksājamo naudas summu savstarpēju ieskaitu aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu un aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu darījumos, izmantojot to pašu atbilstīgu centrālo darījumu partneri.

(7)

Repo darījumi, kuri var tikt izbeigti jebkurā dienā, ievērojot nolīgtu atsaukšanas termiņu, būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem darījumiem ar skaidri noteiktu termiņu, kas ir vienāds ar atsaukšanas termiņu, un nosacījums “vienāds konkrēts galīgā norēķina datums” būtu uzskatāms par izpildītu, lai šādi darījumi būtu atbilstīgi skaidrā naudā saņemamo un maksājamo naudas summu savstarpējā ieskaita veikšanai aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu un aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu darījumos ar to pašu darījumu partneri.

(8)	Pārskatītajam sviras rādītājam vajadzētu veicināt precīzāku aizņemto līdzekļu īpatsvara mērīšanu, un tam būtu jākļūst par samērīgu ierobežojumu attiecībā uz aizņemto līdzekļu uzkrāšanos iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā.

(9)	Paziņojot sviras rādītāju noteiktā brīdī ceturkšņa pārskata perioda beigās, nevis pamatojoties uz triju mēnešu vidējo rādītāju, sviras rādītājs tiek labāk saskaņots ar maksātspējas pārskatu.

(10)	Bruto nosacīto summu izmantošana iestādes emitētai pārdotajai kredītaizsardzībai atspoguļo sviru labāk, nekā attiecībā uz šiem instrumentiem izmantojot tirgus vērtības metodi.

(11)	Konsolidācijas tvērums sviras rādītāja aprēķināšanai būtu jāsaskaņo ar regulatīvo konsolidācijas tvērumu, ko izmanto riska svērtā kapitāla rādītāja noteikšanai.

(12)	Ar šo regulu ieviestajiem grozījumiem vajadzētu panākt iestāžu atklāto sviras rādītāju labāku salīdzināmību un palīdzēt iestādēm izvairīties no tirgus dalībnieku maldināšanas attiecībā uz iestāžu reālo aizņemto līdzekļu īpatsvaru. Tāpēc ir nepieciešams, lai šī regula stātos spēkā iespējami drīz.

(13)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

regulas 429. pantu aizstāj ar šādu:

“429. pants

Sviras rādītāja aprēķināšana

1. Iestādes aprēķina savu sviras rādītāju saskaņā ar 2. līdz 13. punktā noteiktajām metodēm.

2. Sviras rādītāju aprēķina kā iestādes kapitāla mēru, dalītu ar šīs iestādes kopējās riska darījumu vērtības mēru un ko izsaka kā procentuālu attiecību.

Iestādes aprēķina sviras rādītāju pārskata sniegšanas atsauces datumā.

3. Šā panta 2. punkta vajadzībām kapitāls ir 1. līmeņa kapitāls.

4. Kopējās riska darījumu vērtības mērs ir riska darījumu vērtību summa, ko veido:

a)	šā panta 5. punktā minētie aktīvi, ja vien tie nav atskaitīti, nosakot 3. punktā minēto kapitāla mēru;

b)	atvasinātie instrumenti, kas minēti 9. punktā;

c)	darījuma partnera kredītriska palielinājumi repo darījumos, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumos, ilgstošo norēķinu darījumos un maržinālo aizdevumu darījumos, tostarp tajos, kas ir 429.b pantā minētie ārpusbilances posteņi;

d)	ārpusbilances posteņi, kas minēti 10. punktā.

5. Iestādes nosaka aktīvu posteņu riska darījumu vērtību, izņemot II pielikumā uzskaitītos līgumus un kredītu atvasinātos instrumentus, saskaņā ar šādiem principiem:

a)	aktīvu posteņu riska darījumu vērtības ir riska darījumu vērtības saskaņā ar 111. panta 1. punkta pirmo teikumu;

a)	fizisku vai finanšu nodrošinājumu, garantijas vai iegādāto kredītriska mazināšanu neizmanto, lai samazinātu aktīvu riska darījumu vērtības;

b)	neveic aizdevumu savstarpēju ieskaitu ar noguldījumiem;

c)	neveic repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu savstarpēju ieskaitu.

6. Iestādes var atskaitīt no riska darījumu vērtības mēra, kā izklāstīts šā panta 4. punktā, summas, kas atskaitītas no 1. līmeņa pamata kapitāla saskaņā ar 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

7. Kompetentās iestādes var atļaut iestādei neiekļaut riska darījumu vērtības mērā riska darījumu vērtības, uz kurām var attiecināt 113. panta 6. punktā noteikto pieeju. Kompetentās iestādes var piešķirt minēto atļauju tikai tad, ja ir izpildīti visi 113. panta 6. punkta a) līdz e) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un ja tās ir sniegušas 113. panta 6. punktā paredzēto atļauju.

8. Atkāpjoties no 5. punkta d) apakšpunkta, iestādes var noteikt repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumu, ilgtermiņa norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu darījumu ar to pašu darījumu partneri skaidrā naudā saņemamo un maksājamo naudas summu riska darījuma vērtību uz neto pozīcijas pamata tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	darījumiem ir vienāds konkrēts galīgā norēķina datums;

tiesības veikt darījumu partnerim maksājamās summas savstarpēju ieskaitu ar summu, ko ir parādā darījumu partneris, ir juridiski īstenojamas visos turpmāk norādītajos gadījumos:

i)	parastās darījumdarbības gaitā;

ii)	saistību nepildīšanas, maksātnespējas vai bankrota gadījumā;

c)	darījuma partneru nolūks ir norēķināties neto un vienlaikus, vai arī uz darījumiem attiecas norēķinu mehānisms, kura piemērošanas rezultāts ir funkcionāli ekvivalents neto norēķinam.

Piemērojot šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, norēķinu mehānisma piemērošanas rezultāts ir funkcionāli ekvivalents neto norēķinam, ja norēķina dienā darījumu, uz kuriem attiecas mehānisms, naudas plūsmu neto rezultāts ir vienāds ar vienīgo neto summu saskaņā ar neto norēķinu.

9. Iestādes nosaka riska darījuma vērtības līgumiem, kas uzskaitīti II pielikumā, un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, tostarp tiem, kuri ir ārpusbilances posteņi, saskaņā ar 429.a pantu.

10. Iestādes nosaka ārpusbilances posteņu riska darījumu vērtības, izņemot II pielikumā uzskaitītos līgumus, kredītu atvasinātos instrumentus, repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmuma darījumus, ilgstošo norēķinu darījumus un maržinālo aizdevumu darījumus, saskaņā ar 111. panta 1. punktu. Tomēr iestādes nesamazina šo posteņu nominālvērtību pēc specifiskajām kredītriska korekcijām.

Atbilstīgi 166. panta 9. punktam, ja piešķīrums attiecas uz kāda cita piešķīruma pagarinājumu, tad izmanto zemāko no abām atsevišķajiem piešķīrumiem piemērojamajām korekcijas pakāpēm. Zema riska ārpusbilances posteņiem, kas minēti 111. panta 1. punkta d) apakšpunktā, riska darījuma vērtībai piemērojamais zemākais līmenis ir 10 % no to nominālvērtības.

11. Iestāde, kas ir atbilstīga centrālā darījumu partnera tīrvērtes dalībniece, var izslēgt no riska darījumu vērtības mēra turpmāk norādīto posteņu tirdzniecības riska darījumu vērtības, ja šo tirdzniecības riska darījumu vērtību tīrvērte tiek veikta ar attiecīgā QCCP starpniecību un vienlaikus tās atbilst 306. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem:

a)	līgumi, kas minēti II pielikumā;

b)	kredītu atvasinātie instrumenti;

c)	repo darījumi;

d)	vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumi;

e)	ilgstošo norēķinu darījumi;

f)	maržinālo aizdevumu darījumi.

12. Ja iestāde, kas ir atbilstīga centrālā darījumu partnera tīrvērtes dalībniece, garantē atbilstīgajam centrālajam darījumu partnerim, ka klients, kas iesaistās atvasināto instrumentu darījumos tieši ar QCCP, pildīs darījuma saistības, tad iestāde iekļauj riska darījumu vērtības mērā no garantijas izrietošo riska darījuma vērtību kā atvasinātā instrumenta riska darījuma ar klientu vērtību atbilstīgi 429.a pantam.

13. Ja valsts vispārpieņemtajos grāmatvedības principos fiduciāros aktīvus atzīst bilancē saskaņā ar Direktīvas 86/635/EEK 10. pantu, minētos aktīvus drīkst izslēgt no sviras rādītājā izmantotā kopējās riska darījumu vērtības mēra, ar noteikumu, ka tie atbilst kritērijam par neatzīšanu, kas noteikts starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS) Nr. 39, ja tas ir piemērojams saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 un, attiecīgā gadījumā, kritērijam par neatzīšanu, kas noteikts starptautiskajā finanšu pārskatu standartā (SFPS) Nr. 10, ja tas piemērojams saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002.

14. Kompetentās iestādes var atļaut iestādei izslēgt no riska darījumu vērtības mēra riska darījumus, kuri atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	tie ir riska darījumu ar publiskā sektora struktūru;

b)	tiem piemēro pieeju, kas ir saskaņā ar 116. panta 4. punktu;

c)	tie izriet no noguldījumiem, kurus iestādei ir juridisks pienākums nodot a) apakšpunktā minētajai publiskā sektora struktūrai vispārējās nozīmes ieguldījumu finansēšanas nolūkā.”

;

pievieno šādu 429.a un 429.b pantu:

“429.a pants

Atvasināto instrumentu riska darījuma vērtības

1. Iestādes nosaka riska darījuma vērtības līgumiem, kas uzskaitīti II pielikumā, un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, tostarp tiem, kuri ir ārpusbilances posteņi, saskaņā ar 274. pantā noteikto metodi. Nosakot potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību kredītu atvasinātajiem instrumentiem, iestādes piemēro 299. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

Nosakot kredītu atvasināto instrumentu potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību, iestādes piemēro principus, kas minēti 299. panta 2. punkta a) apakšpunktā, visiem saviem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ne tikai tiem, kas iekļauti tirdzniecības portfelī.

Nosakot riska darījumu vērtību, iestādes var ņemt vērā ietekmi, ko rada pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi saskaņā ar 295. pantu. Dažādu produktu savstarpēju ieskaitu nepiemēro. Tomēr iestādes var veikt neto ieskaitu 272. panta 25. punkta c) apakšpunktā minēto produktu kategorijas ietvaros un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ja uz tiem attiecas dažādu produktu savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, kā minēts 295. panta c) punktā.

2. Ja nodrošinājuma sniegšana saistībā ar atvasināto instrumentu līgumiem samazina aktīvu summu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestādes apvērš šo samazinājumu.

3. Piemērojot šā panta 1. punktu, iestādes no darījuma partnera skaidrā naudā saņemto mainīgo drošības rezervi var atskaitīt no riska darījuma vērtības pašreizējās aizvietošanas vērtības daļas, ciktāl saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu mainīgā drošības rezerve nav jau atzīta kā riska darījuma vērtības samazinājums, un ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	attiecībā uz darījumiem, kuru tīrvērte nav veikta ar atbilstīga centrālā darījumu partnera starpniecību, netiek nošķirta saņēmēja darījumu partnera saņemtā skaidrā nauda;

b)	mainīgo drošības rezervi aprēķina un ar to apmainās katru dienu, pamatojoties uz atvasināto instrumentu pozīciju vērtēšanu pēc tirgus vērtības;

c)	skaidrā naudā saņemtā mainīgās drošības rezerve ir tajā pašā valūtā, kurā notiek atvasināto instrumentu līguma norēķins;

d)	mainīgā drošības rezerve, ar kuru apmainās, ir pilna summa, kāda būtu vajadzīga, lai pilnībā dzēstu atvasinātā instrumenta pēc tirgus vērtības noteikto riska darījuma vērtību, piemērojot darījuma partnerim piemērojamos sliekšņus un minimālās pārskaitījuma summas;

e)	atvasināto instrumentu līgums un mainīgā drošības rezerve starp iestādi un attiecīgā līguma darījuma partneri ir iekļauti vienā savstarpējo prasījumu ieskaita līgumā, ko iestāde var atzīt par risku mazinošu saskaņā ar 295. pantu.

Piemērojot šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, ja uz atvasināto instrumentu attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, norēķinu valūta ir jebkura norēķinu valūta, kas noteikta atvasināto instrumentu līgumā, atbilstīgā savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumā vai saskaņā ar atbilstīga savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma kredītatbalsta papildvienošanos.

Ja saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu iestāde atzīst skaidrā naudā darījumu partnerim izmaksāto mainīgās drošības rezervi kā debitoru saistības, tā var attiecīgo aktīvu izslēgt no riska darījumu vērtības mēra, ja ir izpildīti a) līdz e) apakšpunktā minētie nosacījumi.

4. Šā panta 3. punkta nolūkos piemēro šādus nosacījumus:

a)	saņemtās mainīgās drošības rezerves summas atskaitīšana nedrīkst pārsniegt riska darījuma vērtības pozitīvo pašreizējās aizvietošanas vērtības daļu;

b)	iestāde neizmanto skaidrā naudā saņemto mainīgās drošības rezervi, lai samazinātu potenciālo nākotnes kredītriska darījumu vērtību, tostarp 298. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkta mērķiem.

5. Papildus 1. punktā paredzētajai procedūrai attiecībā uz pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem iestādes riska darījuma vērtībā ietver kredītu atvasinātajos instrumentos garantētās efektīvās nosacītās summas, kas samazinātas par jebkurām negatīvām patiesās vērtības izmaiņām, kas iekļautas 1. līmeņa kapitālā attiecībā uz kredītu atvasināto instrumentu. Rezultātā iegūto riska darījuma vērtību var samazināt vēl, atskaitot nopirktā kredītu atvasinātā instrumenta ar to pašu atsauces parādnieku efektīvo nosacīto summu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

nopirktajiem viena parādnieka kredītu atvasinātajiem instrumentiem jābūt atsauces parādniekam, kas ir vai nu līdzvērtīgs, vai ar zemāku prioritāti attiecībā pret?pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta atsauces saistību, un augstākas prioritātes aktīva gadījumā kredīta notikuma rezultāts būtu pakārtota aktīva kredīta notikums;

b)	ja iestāde pērk aizsardzību atsauces parādnieku portfelim, tad ar nopirkto aizsardzību var (savstarpēji) dzēst pārdoto aizsardzību atsauces parādnieku portfelim tikai tad, ja atsauces parādnieku portfelis un pakārtotības līmenis abos darījumos ir identisks;

c)	nopirktā kredītu atvasinātā instrumenta atlikušais termiņš ir vienāds vai ilgāks par pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta atlikušo termiņu;

d)	nosakot papildu riska darījumu vērtību, nopirktā atvasinātā instrumenta nosacīto summu samazina, atskaitot jebkuras pozitīvas patiesās vērtības izmaiņas, kas ir iekļautas 1. līmeņa kapitālā attiecībā uz nopirkto kredītu atvasināto instrumentu;

e)	Attiecībā uz dalītiem produktiem kredītu atvasinātajam instrumentam, kas nopirkts kā aizsardzība, ir atsauces saistības, kas ir līdzvērtīgas ar tā pamatā esošajām pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta atsauces saistībām.

Ja pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta nosacītā summa nav samazināta par nopirktā kredītu atvasinātā instrumenta nosacīto summu, iestādes var atskaitīt atsevišķu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību no kopējās potenciālās nākotnes riska darījumu vērtības, kas noteikta saskaņā ar šā panta 1. punktu saistībā ar attiecīgi 274. panta 2. punktu vai 299. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Ja potenciālās nākotnes kredītriska darījuma vērtību nosaka saistībā ar 298. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktu, PCEgross var samazināt par pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta atsevišķu potenciālo nākotnes riska darījumu vērtību, neveicot nekādas NGR korekcijas.

6. Ja iestādes pērk kredītaizsardzību kopējo ieņēmumu mijmaiņas darījumā un par mijmaiņu saņemtos neto maksājumus iegrāmato kā neto ienākumu, bet neiegrāmato attiecīgo pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta vērtības pazemināšanos, kas atspoguļojas 1. līmeņa kapitālā, tad iestādes nesamazina pārdotā kredītu atvasinātā instrumenta efektīvo nosacīto summu.

7. Kredītu atvasināto instrumentu iegādes gadījumā attiecībā uz atsauces sabiedrību portfeli iestādes var atzīt samazinājumu saskaņā ar 5. punktu attiecībā uz pārdotajiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem ar individuāliem atsauces parādniekiem tikai tad, ja nopirktā aizsardzība ir ekonomiski līdzvērtīga atsevišķi nopirktai aizsardzībai attiecībā uz katru atsevišķo parādnieku portfelī. Ja iestāde pērk kredītu atvasināto instrumentu attiecībā uz atsauces parādnieku portfeli, to var atzīt par samazinājumu attiecībā uz kredītu atvasināto instrumentu portfeli tikai tad, ja atsauces parādnieku portfelis un pakārtotības līmenis abos darījumos ir vienāds.

8. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, iestādes var izmantot 275. pantā izklāstīto metodi, lai noteiktu II pielikuma 1. un 2. punktā uzskaitīto līgumu riska darījumu vērtību, tikai tad, ja tās minēto metodi izmanto arī minēto līgumu riska darījumu vērtības noteikšanai, lai nodrošinātu atbilstību pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas 92. pantā.

Ja iestādes piemēro 275. pantā noteikto metodi, tās nesamazina riska darījumu vērtības mēru par skaidrā naudā saņemto mainīgās drošības rezerves summu.

429.b pants

Darījuma partnera kredītriska palielinājums repo darījumos, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumos, ilgstošo norēķinu darījumos un maržinālo aizdevumu darījumos

1. Papildus riska darījuma vērtībai repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem, tostarp tiem, kuri ir ārpusbilances posteņi saskaņā ar 429. panta 5. punktu, iestādes iekļauj riska darījumu vērtības mērā darījuma partnera kredītriska palielinājumu, kas noteikts saskaņā ar šā panta attiecīgi 2. vai 3. punktu.

2. Piemērojot šā panta 1. punktu, veicot darījumus ar darījumu partneri, uz kuriem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas atbilst 206. pantā noteiktajiem nosacījumiem, palielinājumu (Ei*) nosaka katram darījumam atsevišķi saskaņā ar šādu formulu:

kur:

Ei ir darījumu partnerim aizdoto vērtspapīru vai naudas patiesā vērtība saskaņā ar darījumu i;

Ci ir no darījumu partnera saņemto vērtspapīru vai naudas patiesā vērtība saskaņā ar darījumu i.

3. Piemērojot šā panta 1. punktu, darījumiem ar darījumu partneri, uz kuriem attiecas savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, kas atbilst 206. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, palielinājumu par šiem darījumiem (Ei*) nosaka katram darījumam atsevišķi saskaņā ar šādu formulu:

kur:

Ei ir darījumu partnerim aizdoto vērtspapīru vai naudas patiesā vērtība saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu i;

Ci ir no darījumu partnera saņemto vērtspapīru vai naudas patiesā vērtība saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu i.

4. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, iestādes var izmantot 222. pantā izklāstīto metodi, piemērojot piemērojamās riska pakāpes zemāko līmeni 20 %, lai noteiktu palielinājumu repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālo aizdevumu darījumiem, tostarp tiem, kuri ir ārpusbilances posteņi. Iestādes šo metodi var izmantot tikai tad, ja tās to izmanto arī šo darījumu riska darījuma vērtības noteikšanai, lai atbilstu 92. pants noteiktajām pašu kapitāla prasībām.

5. Ja veic repo darījumu tirdzniecības uzskaiti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, iestāde apvērš visus ar tirdzniecību saistītos uzskaites ierakstus.

6. Ja iestāde darbojas kā starpnieks starp divām pusēm repo darījumos, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu darījumos, ilgstošo norēķinu darījumos un maržinālo aizdevumu darījumos, tostarp tādos, kuri ir ārpusbilances posteņi, piemēro šādas prasības:

ja iestāde sniedz klientam vai darījumu partnerim kompensācijas garantiju vai saistību izpildes garantiju, kura nepārsniedz starpību starp klienta aizdotā vērtspapīra vai naudas vērtību un aizņēmēja sniegtā nodrošinājuma vērtību, tā iekļauj riska darījuma vērtības mērā tikai palielinājumu, kas noteikts saskaņā ar attiecīgi 2. vai 3. punktu;

b)	ja iestāde nesniedz nevienai iesaistītajai pusei kompensācijas garantiju vai saistību izpildes garantiju, darījumu neiekļauj riska darījuma vērtības mērā;

c)	ja iestādei bez papildinājuma segtā riska ekonomiski ir riska darījums attiecībā uz pamatā esošo vērtspapīru vai naudu, tā riska darījumu vērtības mērā iekļauj arī riska darījuma vērtību, kas vienāda ar visu vērtspapīra vai naudas summu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.