18.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 332/126


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA (ES) 2015/2392

(2015. gada 17. decembris)

par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 attiecībā uz ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem minētās regulas pārkāpumiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (1) un jo īpaši tās 32. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Personas, kas kompetentajām iestādēm ziņo par faktiskiem vai iespējamiem Regulas (ES) Nr. 596/2014 pārkāpumiem (ziņotāji), var iesniegt jaunu informāciju kompetentajām iestādēm un palīdzēt tām atklāt un noteikt sankcijas par tirgus ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumiem. Tomēr no ziņošanas par pārkāpumiem var atturēt bailes no atriebības, diskriminācijas vai personas datu izpaušanas. Tādēļ ir vajadzīgi atbilstoši pasākumi attiecībā uz ziņošanu, lai nodrošinātu ziņotāju un apsūdzēto personu vispārējo aizsardzību un pamattiesību ievērošanu. Personas, kas apzināti kompetentajām iestādēm iesniedz nepareizu vai maldinošu informāciju, nebūtu jāuzskata par ziņotājiem, un tādējādi tām nebūtu jānodrošina aizsardzības mehānismi.

(2)

Kompetentajām iestādēm būtu jāatļauj anonīma ziņošana, un šīs direktīvas aizsardzības mehānismi būtu jāpiemēro arī tad, ja anonīms ziņotājs nolemtu savu identitāti kompetentajai iestādei atklāt vēlāk. Ziņotājiem vajadzētu būt brīviem ziņot, vai nu izmantojot iekšējās procedūras, ja tādas ir, vai tieši kompetentajai iestādei.

(3)

Lai izskatītu ziņojumus par Regulas (ES) Nr. 596/2014 pārkāpumiem un nodrošinātu saziņu ar ziņojošām personām, kā arī pienācīgi veiktu turpmākus pasākumus attiecībā uz ziņojumu, būtu vajadzīgi īpaši norīkoti kompetento iestāžu darbinieki, kas ir profesionāli apmācīti, tostarp piemērojamo datu aizsardzības noteikumu jomā.

(4)

Personām, kuras vēlas ziņot par faktiskiem vai iespējamiem Regulas (ES) Nr. 596/2014 pārkāpumiem, vajadzētu būt iespējai pieņemt informētu lēmumu par to, vai, kā un kad iesniegt ziņojumu. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāpublisko un jādara viegli pieejama informācija par pieejamajiem saziņas kanāliem ar kompetentajām iestādēm, par piemērojamām procedūrām un par īpaši norīkotajiem tās iestādes darbiniekiem, kas apstrādā ziņojumus par pārkāpumiem. Visai informācijai saistībā ar ziņojumiem par pārkāpumiem vajadzētu būt pārredzamai, viegli saprotamai un ticamai, lai veicinātu un netraucētu ziņošanu par pārkāpumiem.

(5)

Lai nodrošinātu efektīvu saziņu ar īpaši norīkotajiem darbiniekiem, ir nepieciešams, lai kompetentās iestādes ieviestu un izmantotu dažādus saziņas kanālus, kuriem vajadzētu būt lietotājdraudzīgiem un izmantojamiem rakstiskai un mutiskai, kā arī elektroniskai un neelektroniskai saziņai.

(6)

Ir svarīgi, lai procedūras to personu aizsardzībai, kas strādā saskaņā ar darba līgumu, neatkarīgi no to darba attiecību rakstura un no tā, vai tie būtu algoti darbinieki vai ne, un kas ziņo par Regulas (ES) Nr. 596/2014 pārkāpumiem vai tiek apsūdzēti tajos, aizsargātu šādas personas pret atriebību, diskrimināciju vai cita veida tiešu vai netiešu netaisnīgu attieksmi. Atkarībā no apstākļiem netaisnīga attieksme var izpausties ļoti dažādos veidos. Tādējādi atsevišķi gadījumi ir jāizvērtē, izmantojot strīdu izšķiršanas noteikumus vai tiesu procedūras, kas pieejamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(7)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai kompetentās iestādes būtu ieviesušas atbilstīgas aizsardzības procedūras, lai apstrādātu ziņojumus par pārkāpumiem un to personu personas datus, par kurām tiek ziņots. Šādām procedūrām būtu jānodrošina, lai visu ziņojošo personu un to personu, par kurām tiek ziņots, identitāte tiktu aizsargāta visos procedūras posmos. Šim pienākumam nebūtu jāskar informācijas izpaušanas pienākuma vajadzība un samērīgums, ja šāda prasība ir noteikta Savienības vai valsts tiesību aktos, un uz to būtu jāattiecina attiecīgie aizsardzības pasākumi saskaņā ar šiem tiesību aktiem, tostarp saistībā ar izmeklēšanu vai tiesvedību vai lai aizsargātu citu personu brīvību, tostarp tās personas, par kuru tiek ziņots, tiesības uz aizstāvību.

(8)

Ir ļoti svarīgi un nepieciešami, lai kompetentās iestādes īpaši norīkotie darbinieki un tie kompetentās iestādes darbinieki, kas saņem piekļuvi informācijai, ko kompetentajai iestādei ir sniegusi ziņojošā persona, ievērotu dienesta noslēpumu un konfidencialitāti, pārsūtot datus gan kompetentās iestādes ietvaros, gan ārpus tās, tostarp gadījumā, ja kompetentā iestāde sāk izmeklēšanu vai izpēti, vai turpmākas izpildes darbības saistībā ar ziņojumu par pārkāpumiem.

(9)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek atbilstīgi uzskaitīti visi ziņojumi par pārkāpumiem, ka katrs ziņojums ir pieejams kompetentajā iestādē un ka ziņojumā sniegtā informācija var tikt vajadzības gadījumā izmantota izpildes darbības veikšanai kā pierādījums. Dalībvalstīm būtu jānodrošina saderība ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (2) un valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK.

(10)

Ziņojošās personas un tās personas, par kuru tiek ziņots, personas datu aizsardzībai ir ļoti būtiska nozīme, lai novērstu netaisnīgu attieksmi vai kaitējumu reputācijai sakarā ar personas datu izpaušanu, jo īpaši datu izpaušanu, kas atklāj attiecīgās personas identitāti. Tādējādi papildus valsts tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK, kompetentajām iestādēm būtu jāievieš atbilstošas datu aizsardzības procedūras, kas ir konkrēti saistītas ar ziņojošās personas un tās personas, par kuru tiek ziņots, aizsardzību; šajās procedūrās būtu kompetentās iestādes ietvaros jāietver droša sistēma, kurai būtu ierobežotas piekļuves tiesības tikai pilnvarotiem darbiniekiem.

(11)

Lai novērtētu ziņojumu par pārkāpumiem un veiktu nepieciešamās izmeklēšanas un izpildes darbības, varētu būt vajadzīgs, lai kompetentā iestāde nosūtītu personas datus, kas ir saistīti ar ziņojumiem par pārkāpumiem. Pārsūtot datus kompetentās iestādes ietvaros vai trešām personām, kompetentajām iestādēm vajadzētu saskaņā ar valsts tiesību aktiem ievērot konfidencialitāti, cik vien tas iespējams.

(12)

Regulas (ES) Nr. 596/2014 pārkāpumā apsūdzētās personas, par kuru tiek ziņots, tiesības būtu jāaizsargā, lai novērstu kaitējumu reputācijai vai citas negatīvas sekas. Turklāt tās personas, par kuru tiek ziņots, tiesības uz aizstāvību un piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem būtu pilnībā jāievēro visos pēc ziņojuma veiktās procedūras posmos. Dalībvalstīm būtu jānodrošina tās personas, par kuru tiek ziņots, tiesības uz aizstāvību, tostarp tiesības uz lietas materiālu pieejamību, tiesības tikt uzklausītai un tiesības uz efektīvu piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret lēmumu par personu, par kuru tiek ziņots, saskaņā ar piemērojamām procedūrām, kas noteiktas valsts tiesību aktos saistībā ar izmeklēšanu vai turpmāku tiesvedību.

(13)

Regulārai un vismaz reizi divos gados veiktai kompetento iestāžu procedūru pārskatīšanai būtu jānodrošina, ka šīs procedūras ir atbilstīgas un progresīvas, tādējādi atbilstot to mērķim. Šajā nolūkā ir svarīgi, lai kompetentās iestādes izvērtētu savu pieredzi un dalītos pieredzē un paraugpraksē ar citām kompetentajām iestādēm.

(14)

Ņemot vērā, ka detalizēti noteikumi par ziņotāju aizsardzību dalībvalstīm vēl vairāk sarežģītu uzdevumu nodrošināt saskanību un darbības atbilstību to valsts sistēmām, tostarp administratīvā, procedūru un institucionālā jomā, ir vajadzīga zināma elastība attiecībā uz īstenošanas aktu. Šāda elastība vislabāk būtu panākama ar direktīvu, nevis regulu, tāpēc direktīva šķiet vispiemērotākais instruments, lai dalībvalstis režīmu ziņošanai par pārkāpumiem varētu efektīvi pielāgot savām valsts sistēmām, tostarp iestāžu sistēmai.

(15)

Ņemot vērā to, ka Regulu (ES) Nr. 596/2014 sāk piemērot no 2016. gada 3. jūlija, ir lietderīgi, lai dalībvalstis transponētu un piemērotu ar šo direktīvu saistītos noteikumus no 2016. gada 3. jūlija.

(16)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu paredz noteikumus, kuros precizē Regulas (ES) Nr. 596/2014 32. panta 1. punktā izklāstītās procedūras, tostarp ziņošanas kārtību un ziņojumu pēcpasākumu kārtību, kā arī pasākumus saskaņā ar darba līgumu strādājošo personu aizsardzībai un pasākumus personas datu aizsardzībai.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“ziņojošā persona” ir persona, kas kompetentajai iestādei ziņo par faktiskiem vai iespējamiem Regulas (ES) Nr. 596/2014 pārkāpumiem;

2)

“persona, par kuru tiek ziņots” ir persona, kuru ziņojošā persona apsūdz tajā, ka tā ir veikusi vai gatavojas veikt Regulas (ES) Nr. 596/2014 pārkāpumu;

3)

“ziņojums par pārkāpumu” ir ziņojums, ko kompetentajai iestādei iesniedz ziņojošā persona, par faktiskiem vai iespējamiem Regulas (ES) Nr. 596/2014 pārkāpumiem.

II NODAĻA

PROCEDŪRAS, LAI SAŅEMTU ZIŅOJUMUS PAR PĀRKĀPUMIEM UN VEIKTU TURPMĀKOS PASĀKUMUS ATTIECĪBĀ UZ TIEM

3. pants

Īpaši norīkoti darbinieki

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir darbinieki, kas ir īpaši norīkoti apstrādāt ziņojumus par pārkāpumiem (“īpaši norīkoti darbinieki”). Īpaši norīkotus darbiniekus apmāca apstrādāt ziņojumus par pārkāpumiem.

2.   Īpaši norīkoti darbinieki veic šādas funkcijas:

a)

visām ieinteresētajām personām sniedz informāciju par procedūrām attiecībā uz ziņošanu par pārkāpumiem;

b)

saņem ziņojumus par pārkāpumiem un veic turpmākus pasākumus attiecībā uz tiem;

c)

uztur kontaktus ar ziņojošo personu, ja tā ir izpaudusi savu identitāti.

4. pants

Informācija attiecībā uz ziņojumu saņemšanu par pārkāpumiem un turpmākiem pasākumiem attiecībā uz tiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes savās tīmekļa vietnēs atsevišķā, viegli identificējamā un pieejamā iedaļā publicē 2. punktā izklāstīto informāciju attiecībā uz ziņojumu saņemšanu par pārkāpumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā informācijā iekļauj visus šādus datus:

a)

saziņas kanāli, lai saņemtu ziņojumus par pārkāpumiem un veiktu turpmākus pasākumus attiecībā uz tiem un lai sazinātos ar īpaši norīkotajiem darbiniekiem saskaņā ar 6. panta 1. punktu, tostarp:

1)

tālruņa numuri, norādot, vai, izmantojot šīs tālruņa līnijas, sarunas tiek ierakstītas vai ne;

2)

īpašas pasta un elektroniskā pasta adreses, kas ir drošas un nodrošina konfidencialitāti, lai sazinātos ar īpaši norīkotajiem darbiniekiem;

b)

šīs direktīvas 5. pantā minētās procedūras, ko piemēro ziņojumiem par pārkāpumiem;

c)

konfidencialitātes režīms, ko piemēro ziņojumiem par pārkāpumiem saskaņā ar 5. pantā minētajām procedūrām, ko piemēro ziņojumiem par pārkāpumiem;

d)

procedūras to personu aizsardzībai, kas strādā saskaņā ar darba līgumu;

e)

paziņojums, kurā ir skaidri norādīts, ka personas, kas kompetentajai iestādei dara pieejamu informāciju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, netiek uzskatītas par personām, kas būtu pārkāpušas kādu informācijas izpaušanas ierobežojumu, kas paredzēts līgumā vai kādā normatīvo vai administratīvo aktu noteikumā, un tās nesauc ne pie kāda veida atbildības saistībā ar šādu informācijas izpaušanu.

3.   Kompetentās iestādes var savās tīmekļa vietnēs publicēt sīkāku informāciju par 2. punktā izklāstīto ziņojumu saņemšanu par pārkāpumiem un turpmākiem pasākumiem attiecībā uz tiem.

5. pants

Procedūras, ko piemēro ziņojumiem par pārkāpumiem

1.   Šīs direktīvas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās procedūrās, ko piemēro ziņojumiem par pārkāpumiem, skaidri norāda visu šādu informāciju:

a)

ziņojumus par pārkāpumiem var iesniegt arī anonīmi;

b)

veids, kādā kompetentā iestāde var pieprasīt ziņojošajai personai precizēt iesniegto informācijai vai sniegt papildu informāciju, kas ziņojošajai personai ir pieejama;

c)

kādu atsauksmes veidu, saturu un termiņu ziņojošā persona var sagaidīt pēc ziņojuma iesniegšanas attiecībā uz rezultātu ziņojumam par pārkāpumu;

d)

konfidencialitātes režīms, ko piemēro ziņojumiem par pārkāpumiem, tostarp detalizēts apraksts par apstākļiem, kādos ziņojošās personas konfidenciālie dati var tikt izpausti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 27., 28. un 29. pantu.

2.   Šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā detalizētajā aprakstā nodrošina, ka ziņojošā persona ir informēta par ārkārtas gadījumiem, kad datu konfidencialitāte var netikt nodrošināta, tostarp gadījumiem, kad datu izpaušana ir vajadzīgs un samērīgs pienākums, kas ir paredzēts Savienības vai valsts tiesību aktos saistībā ar izmeklēšanu vai turpmāku tiesvedību vai lai aizsargātu citu personu brīvību, tostarp tās personas, par kuru tiek ziņots, tiesības uz aizstāvību, un katrā gadījumā tam piemēro attiecīgus aizsardzības pasākumus saskaņā ar šādiem tiesību aktiem.

6. pants

Īpaši saziņas kanāli

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes ievieš neatkarīgus un autonomus saziņas kanālus, kas ir gan droši, gan nodrošina konfidencialitāti, lai saņemtu ziņojumus par pārkāpumiem un veiktu turpmākus pasākumus attiecībā uz tiem (“īpaši saziņas kanāli”).

2.   Īpašus saziņas kanālus uzskata par neatkarīgiem un autonomiem ar noteikumu, ka tie atbilst visiem šādiem kritērijiem:

a)

tie ir nošķirti no kompetentās iestādes vispārējas saziņas kanāliem, tostarp tādiem kanāliem, kurus kompetentā iestāde savas ikdienišķās darbības nolūkos izmanto iekšējai saziņai un saziņai ar trešām personām;

b)

tos izstrādā, uzstāda un izmanto tādā veidā, lai nodrošinātu informācijas pilnīgumu, integritāti un konfidencialitāti un novērstu to kompetentās iestādes darbinieku piekļuvi, kuri nav tai pilnvaroti;

c)

tie nodrošina ilglietojuma informācijas uzglabāšanu saskaņā ar 7. pantu, lai būtu iespējams veikt turpmākas izmeklēšanas.

3.   Īpašie saziņas kanāli ļauj ziņot par faktiskiem vai iespējamiem pārkāpumiem vismaz visos turpmāk minētajos veidos:

a)

elektroniska vai papīra formāta rakstisks ziņojums par pārkāpumiem;

b)

mutisks ziņojums par pārkāpumiem, izmantojot telefona līniju, sarunu ierakstot vai ne;

c)

klātienē tiekoties ar īpaši norīkotiem kompetentās iestādes darbiniekiem.

4.   Kompetentā iestāde ziņojošajai personai sniedz 4. panta 2. punktā minēto informāciju, pirms saņem ziņojumu par pārkāpumu vai vēlākais tā saņemšanas brīdī.

5.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka to ziņojumu par pārkāpumu, kuru saņem citādāk, nevis izmantojot šajā pantā minētos īpašos saziņas kanālus, nekavējoties bez izmaiņām nodod īpaši norīkotajiem kompetentās iestādes darbiniekiem, izmantojot īpašos saziņas kanālus.

7. pants

Saņemto ziņojumu uzskaite

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes uzskaita visus saņemtos ziņojumus par pārkāpumiem.

2.   Kompetentās iestādes nekavējoties apstiprina, ka ir saņēmušas rakstiskus ziņojumus par pārkāpumiem, apstiprinājumu nosūtot uz pasta vai elektroniskā pasta adresi, ko ir norādījusi ziņojošā persona, ja vien tā nav skaidri apliecinājusi, ka to nevēlas, vai ja kompetentā iestāde pamatoti uzskata, ka apstiprinājums par rakstiska ziņojuma saņemšanu apdraudētu ziņojošās personas identitātes aizsardzību.

3.   Ja ziņošanai par pārkāpumiem izmanto telefona līniju, kurā sarunas tiek ierakstītas, kompetentajai iestādei ir tiesības šādi dokumentēt mutisko ziņojumu:

a)

sarunas audioieraksts, kas fiksēts ilglietojuma un pieejamā formātā; vai

b)

pilnīgs un precīzs sarunas pieraksts, ko sagatavojuši īpaši norīkotie kompetentās iestādes darbinieki. Gadījumos, kad ziņojošā persona ir darījusi zināmu savu identitāti, kompetentā iestāde piedāvā iespēju ziņojošajai personai pārbaudīt, izlabot un saskaņot zvana pierakstu, to parakstot.

4.   Ja ziņošanai par pārkāpumiem izmanto telefona līniju, kurā sarunas netiek ierakstītas, kompetentajai iestādei ir tiesības dokumentēt mutisko ziņojumu, izmantojot precīzu sarunas protokolu, ko sagatavojuši īpaši norīkotie kompetentās iestādes darbinieki. Gadījumos, kad ziņojošā persona ir darījusi zināmu savu identitāti, kompetentā iestāde piedāvā iespēju ziņojošajai personai pārbaudīt, izlabot un saskaņot zvana protokolu, to parakstot.

5.   Ja persona saskaņā ar 6. panta 3. punkta c) apakšpunktu pieprasa tikšanos klātienē ar īpaši norīkotajiem kompetentās iestādes darbiniekiem, lai ziņotu par pārkāpumu, kompetentās iestādes nodrošina, ka pilnīgs un precīzs tikšanās protokols tiek uzglabāts ilglietojuma un pieejamā formātā. Kompetentā iestāde ir tiesīga šādi dokumentēt tikšanos klātienē:

a)

sarunas audioieraksts, kas fiksēts ilglietojuma un pieejamā formātā; vai

b)

precīzs tikšanās protokols, ko sagatavojuši īpaši norīkotie kompetentās iestādes darbinieki. Gadījumos, kad ziņojošā persona ir darījusi zināmu savu identitāti, kompetentā iestāde piedāvā iespēju ziņojošajai personai pārbaudīt, izlabot un saskaņot tikšanās protokolu, to parakstot.

8. pants

To personu aizsardzība, kas strādā saskaņā ar darba līgumu

1.   Dalībvalstis ievieš procedūras, lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu un sadarbību starp kompetentajām iestādēm un jebkuru citu attiecīgo iestādi, kas ir iesaistīta to personu aizsardzībā, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kas kompetentajai iestādei ziņo par Regulas (ES) Nr. 596/2014 pārkāpumiem vai tiek apsūdzētas šādos pārkāpumos, novēršot atriebību, diskrimināciju vai cita veida netaisnīgu attieksmi, kas rodas sakarā vai saistībā ar ziņošanu par Regulas (ES) Nr. 596/2014 pārkāpumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētās procedūras nodrošina vismaz to, ka:

a)

ziņojošajām personām ir pieejama visaptveroša informācija un konsultācijas par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un procedūrām, kas ir pieejamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai tās aizsargātu pret netaisnīgu attieksmi, tostarp par procedūrām finansiālas kompensācijas pieprasīšanai;

b)

ziņojošajām personām ir pieejama efektīva kompetento iestāžu palīdzība jebkurā attiecīgajā iestādē, kas ir iesaistīta minēto personu aizsardzībā pret netaisnīgu attieksmi, tostarp apstiprinot ziņojošās personas kā ziņotājas statusu darba strīdos.

9. pants

Personas datu aizsardzības procedūras

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes glabā 7. pantā minētos uzskaites dokumentus konfidenciālā un drošā sistēmā.

2.   Piekļuve 1. punktā minētajai sistēmai ir ierobežota, nodrošinot, ka tajā uzglabātie dati ir pieejami tikai tiem kompetentās iestādes darbiniekiem, kuriem piekļuve minētajiem datiem ir nepieciešama, lai veiktu savus profesionālos pienākumus.

10. pants

Datu nosūtīšana kompetentās iestādes ietvaros un ārpus tās

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes ir ieviesušas atbilstīgas procedūras ziņojošās personas un tās personas, par kuru tiek ziņots, personas datu nosūtīšanai kompetentās iestādes ietvaros un ārpus tās.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka, kompetentās iestādes ietvaros vai ārpus tās nosūtot datus, kas saistīti ar ziņojumu par pārkāpumu, netiek tieši vai netieši atklāta ziņojošās personas un tās personas, par kuru tiek ziņots, identitāte vai jebkādas citas atsauces uz apstākļiem, kas ļautu izdarīt secinājumus par ziņojošās personas vai tās personas, par kuru tiek ziņots, identitāti, ja vien šāda nosūtīšana nav saskaņā ar konfidencialitātes režīmu, kas minēts 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

11. pants

Procedūras to personu, par kurām tiek ziņots, aizsardzībai

1.   Ja to personu, par kurām tiek ziņots, identitāte nav sabiedrībai zināma, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka to identitāte tiek aizsargāta vismaz tādā pašā veidā kā personām, uz kurām attiecas kompetentās iestādes veikta izmeklēšana.

2.   Šīs direktīvas 9. pantā izklāstītās procedūras attiecas arī uz to personu, par kurām tiek ziņots, identitātes aizsardzību.

12. pants

Kompetento iestāžu procedūru pārskatīšana

Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes regulāri – vismaz reizi divos gados – pārskata savas procedūras attiecībā uz ziņojumu saņemšanu par pārkāpumiem un turpmākiem pasākumiem attiecībā uz tiem. Pārskatot šādas procedūras, kompetentās iestādes ņem vērā savu un citu kompetento iestāžu pieredzi un attiecīgi pielāgo savas procedūras saskaņā ar tirgus un tehnoloģiju attīstību.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Transponēšana

Dalībvalstis vēlākais līdz 2016. gada 3. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Minētos noteikumus tās piemēro no 2016. gada 3. jūlija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2015. gada 17. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.

(2)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.