28.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 313/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/2193

(2015. gada 25. novembris)

par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1386/2013/ES (4) (Rīcības programma) ir atzīts, ka piesārņojošu vielu emisijas gaisā pēdējo gadu desmitu laikā ir ievērojami samazinātas, tomēr gaisa piesārņojuma līmenis daudzās Eiropas daļās joprojām ir problemātisks un Savienības pilsoņi joprojām ir pakļauti gaisu piesārņojošām vielām, kas var kaitēt viņu veselībai un labklājībai. Saskaņā ar Rīcības programmu ekosistēmas joprojām cieš no pārmērīgas slāpekļa un sēra nosēdumu veidošanās, kas saistīta ar emisijām no transporta, neilgtspējīgas lauksaimniecības prakses un elektroenerģijas ražošanas. Daudzviet Savienībā gaisa piesārņojuma līmenis joprojām pārsniedz Savienības noteiktos ierobežojumus un Savienības gaisa kvalitātes standarti joprojām neatbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajiem mērķiem.

(2)

Lai ikvienam nodrošinātu veselīgu vidi, Rīcības programmā aicināts vietējos pasākumus papildināt ar pienācīgiem politikas pasākumiem gan valsts, gan Savienības līmenī. Tā nosaka, ka jāpastiprina centieni panākt pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem gaisa kvalitātes jomā un jādefinē stratēģiskie mērķi un rīcība pēc 2020. gada.

(3)	Zinātniski novērtējumi liecina, ka vidējais Savienības pilsoņu dzīves ilguma samazinājums gaisa piesārņojuma dēļ ir astoņi mēneši.

(4)

Piesārņojošu vielu emisijas, ko rada kurināmā sadedzināšana vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtās, principā netiek reglamentētas Savienības līmenī, lai gan tās rada aizvien lielāku daļu gaisa piesārņojuma, it sevišķi tāpēc, ka klimata un enerģētikas politikas dēļ kā kurināmo aizvien vairāk izmanto biomasu.

(5)

Kurināmā sadedzināšanu dažās mazas jaudas sadedzināšanas iekārtās un ierīcēs aptver īstenošanas pasākumi, kā tas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/125/EK (5). Steidzami ir vajadzīgi jauni pasākumi saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK, lai likvidētu palikušo regulējuma iztrūkumu. Kurināmā dedzināšanu lielas jaudas sadedzināšanas iekārtās no 2013. gada 7. janvāra reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (6), bet līdz 2015. gada 31. decembrim lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES 30. panta 2. punkts, joprojām piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/80/EK (7).

(6)

Komisija 2013. gada 17. maija ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par pārskatīšanu, kas veikta saskaņā ar 30. panta 9. punktu un 73. pantu Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām, kura pievēršas emisijām, ko rada intensīva lopkopība un sadedzināšanas iekārtas, secināja, ka attiecībā uz kurināmā dedzināšanu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtās iespējas izmaksu ziņā efektīvi samazināt emisijas gaisā ir uzskatāmi parādītas.

(7)

Savienības starptautiskās saistības attiecībā uz gaisa piesārņojumu, kuru mērķis ir mazināt paskābināšanos, eitrofikāciju, piezemes ozona veidošanos un daļiņu emisijas, ir apstiprinātas Gēteborgas protokolā Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos, kas tika grozīts 2012. gadā, lai stiprinātu esošās saistības samazināt sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, amonjaka un gaistošo organisko savienojumu emisijas un noteiktu jaunas samazināšanas saistības attiecībā uz smalkajām daļiņām (PM 2,5), kas jāsasniedz, sākot ar 2020. gadu.

(8)

Komisijas 2013. gada 18. decembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Programma” Tīru gaisu Eiropā“” pausts aicinājums rīkoties, lai kontrolētu gaisu piesārņojošo vielu emisijas no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, tādējādi pilnveidojot sadedzināšanas iekārtu nozares tiesisko regulējumu. Programma “Tīru gaisu Eiropā” pilnveido piesārņojuma samazināšanas programmu 2020. gadam, kas noteikta Komisijas 2005. gada 21. septembra paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu”, un izvirza negatīvās ietekmes samazināšanas mērķus laikposmam līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu visus minētos stratēģiskos mērķus, būtu jāizveido regulējuma noteikšanas programma, paredzot arī pasākumus vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu emisiju kontrolei.

(9)

Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas būtu jāizstrādā un jāekspluatē tādā veidā, lai veicinātu energoefektivitāti. Šie apsvērumi, kā arī ekonomiskie apsvērumi, tehniskās iespējas un esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu dzīves cikls būtu jo īpaši jāņem vērā, atjaunojot vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas vai pieņemot lēmumus par būtiskiem ieguldījumiem.

(10)

Lai nodrošinātu, ka vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas ekspluatācija nenoved pie gaisa kvalitātes pasliktināšanās, pasākumiem, ko veic, lai ierobežotu sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisijas gaisā, nebūtu jāizraisa citu piesārņojošu vielu, piemēram, oglekļa monoksīda, emisiju palielinājums.

(11)

Šī direktīva nebūtu piemērojama vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, uz kurām jau attiecas Savienības mēroga minimālās prasības, piemēram, iekārtām, uz kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES III nodaļā paredzētie apvienošanas noteikumi, vai iekārtām, kurās tiek sadedzināti vai līdzsadedzināti cietie vai šķidrie atkritumi un uz kurām tādēļ attiecas šīs direktīvas IV nodaļa.

(12)	Arī dažas citas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, pamatojoties uz to tehniskajām īpašībām vai to lietojumu konkrētās darbībās.

(13)

Tā kā uz vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina pārstrādes procesa kurināmo atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo, enerģijas ražošanai minerāleļļas un gāzes pārstrādes rūpnīcās un uz reģenerācijas katliem pulpas ražošanas iekārtās attiecas emisiju līmeņi, kas saistīti ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP), kuri izklāstīti LPTP secinājumos, kas jau noteikti Direktīvā 2010/75/ES, šai direktīvai uz šādām iekārtām nebūtu jāattiecas.

(14)

Šai direktīvai būtu jāattiecas uz sadedzināšanas iekārtām, tostarp kombināciju, ko veido divas vai vairākas jaunas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, kas ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka par 50 MW. Atsevišķas sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka nekā 1 MW, nebūtu jāņem vērā, aprēķinot sadedzināšanas iekārtu kombinācijas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu. Lai nepieļautu regulējuma nepilnības, šai direktīvai būtu jāattiecas arī uz kombināciju, ko veido jaunas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, ja kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 50 MW, neskarot Direktīvas 2010/75/ES III nodaļu.

(15)	Lai nodrošinātu, ka tiek kontrolētas sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu un putekļu emisijas gaisā, katra vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta būtu jāekspluatē tikai tad, ja tai ir piešķirta atļauja vai to ir reģistrējusi kompetentā iestāde, pamatojoties uz operatora iesniegto informāciju.

(16)	Lai kontrolētu emisijas gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, šajā direktīvā būtu jānosaka emisijas robežvērtības un monitoringa prasības.

(17)

Direktīvas II pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības nebūtu jāattiecina uz vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām Kanāriju salās, Francijas aizjūras departamentos, Azoru un Madeiras salās, jo pastāv tehniskas un loģistikas problēmas saistībā ar šādu iekārtu izolēto atrašanās vietu. Lai samazinātu šādu iekārtu emisijas gaisā un iespējamos riskus cilvēka veselībai un videi, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānosaka šādu iekārtu emisijas robežvērtības.

(18)	Lai nodrošinātu pietiekami ilgu laiku pašreizējo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu tehniskai pielāgošanai šīs direktīvas prasībām, emisijas robežvērtības minētajām iekārtām būtu jāpiemēro, kad būs apritējis noteikts laikposms pēc šīs direktīvas piemērošanas dienas.

(19)

Lai ņemtu vērā specifiskos apstākļus, kad emisijas robežvērtību piemērošana radītu nesamērīgi augstas izmaksas salīdzinājumā ar ieguvumiem videi, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt atbrīvojumu no pienākuma ievērot šajā direktīvā noteiktās emisijas robežvērtības vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuras izmanto ārkārtas gadījumos un darbina ierobežotos laika periodos.

(20)

Ņemot vērā infrastruktūras ierobežojumus, ar ko saskaras esošās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kas ir daļa no mazas, izolētas sistēmas (SIS) vai izolētas mikrosistēmas (MIS), un tā kā ir jāveicina to starpsavienojumi, šādām iekārtām būtu jādod vairāk laika, lai tās pielāgotu šajā direktīvā noteiktajām emisijas robežvērtībām.

(21)

Apsverot kopējos ieguvumus, ko dod centralizēta siltumapgāde, samazinot tāda kurināmā izmantošanu mājsaimniecībās, kas rada lielu gaisa piesārņojumu, un uzlabojot energoefektivitāti un samazinot CO2 emisijas līmeni, dalībvalstīm būtu jāvar dot vairāk laika esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kas lielu daļu no saražotā derīgā siltuma piegādā centralizētas siltumapgādes tīklam, lai tās pielāgotos šajā direktīvā noteiktajām emisijas robežvērtībām.

(22)

Apsverot to, ka nesenie ieguldījumi biomasas stacijās ir veikti ar nolūku palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un ka to rezultātā jau ir samazinājies piesārņojošu vielu emisijas līmenis, kā arī lai ņemtu vērā saistītos ieguldījumu ciklus, dalībvalstīm būtu jāvar dot šādām stacijām vairāk laika, lai tās pielāgotos šajā direktīvā noteiktajām emisijas robežvērtībām.

(23)

Ņemot vērā gāzes kompresoru staciju būtisko nozīmi valstu gāzes pārvades tīklu drošuma un drošas ekspluatācijas nodrošināšanā, kā arī īpašos ierobežojumus saistībā ar to uzlabošanu, dalībvalstīm būtu jāvar dot vairāk laika vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuras darbina šādas stacijas, lai tās pielāgotos šajā direktīvā noteiktajām slāpekļa oksīdu emisijas robežvērtībām.

(24)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 193. pantu šī direktīva neliedz dalībvalstīm uzturēt spēkā vai ieviest stingrākus aizsargpasākumus. Šādi pasākumi var būt nepieciešami, piemēram, zonās, kas neatbilst gaisa kvalitātes robežvērtībām. Minētajos gadījumos dalībvalstīm, izstrādājot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/50/EK (8) paredzētos gaisa kvalitātes plānus, būtu jāizvērtē nepieciešamība piemērot emisijas robežvērtības, kas būtu stingrākas nekā šajā direktīvā noteiktās prasības. Šādos novērtējumos būtu jāņem vērā rezultāti, ko dod informācijas apmaiņa par labāko emisijas samazināšanas veiktspēju, kuru var panākt ar labākajām pieejamajām un jaunām tehnoloģijām. Komisijai būtu jāorganizē šāda informācijas apmaiņa ar dalībvalstīm, attiecīgajām rūpniecības nozarēm, tostarp operatoriem un tehnoloģiju nodrošinātājiem, nevalstiskajām organizācijām, arī tām, kas veicina vides aizsardzību.

(25)	Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šīs direktīvas prasību neievērošanas gadījumā vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators veic vajadzīgos pasākumus. Dalībvalstīm būtu jāizveido sistēma, ar ko pārbaudīt vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu atbilstību šīs direktīvas prasībām.

(26)	Lai nodrošinātu efektīvu šīs direktīvas īstenošanu un piemērošanu, inspekcijas attiecīgā gadījumā pēc iespējas būtu jāsaskaņo ar citos Savienības tiesību aktos paredzētajām inspekcijām.

(27)	Šīs direktīvas noteikumi par piekļuvi informācijai saistībā ar tās īstenošanu būtu jāpiemēro tā, lai nodrošinātu pilnīgu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (9) īstenošanu.

(28)

Lai ierobežotu slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ekspluatē vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, operatoriem noteiktajiem administratīvajiem pienākumiem saistībā ar informācijas sniegšanu, monitoringu un ziņošanu vajadzētu būt samērīgiem un tādiem, kas nepārklājas, līdztekus ļaujot kompetentajai iestādei efektīvi veikt atbilstības verifikāciju.

(29)

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstu sniegtā informācija par šīs direktīvas īstenošanu ir konsekventa un saskaņota, un veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju, Komisijai ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību būtu jāizstrādā elektronisks ziņošanas instruments, kas dalībvalstīm būtu pieejams arī iekšējai lietošanai valsts ziņošanas un datu pārvaldības vajadzībām.

(30)

Komisijai, ņemot vērā jaunākās tehnoloģijas, būtu jāizvērtē vajadzība grozīt II pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības attiecībā uz jaunām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām. Šajā sakarībā Komisijai arī būtu jāapsver vajadzība noteikt īpašas emisijas robežvērtības attiecībā uz citām piesārņojošām vielām, piemēram, oglekļa monoksīdu un iespējamos minimālos energoefektivitātes standartus.

(31)

Lai noteikumus pielāgotu zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai pielāgotu III pielikuma 2. daļas 2. punktā izklāstītos atbilstības novērtējuma noteikumus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(32)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai un vienkāršotu un racionalizētu dalībvalstu ziņošanas pienākumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras precizēt ziņojumu tehnisko formātu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(33)

Ņemot vērā, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot vides kvalitāti un cilvēku veselību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(34)	Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”). Šīs direktīvas mērķis jo īpaši ir nodrošināt, lai tiktu piemērots hartas 37. pants par vides aizsardzību.

(35)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (11) dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos paziņojumam par transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kas paskaidro saistību starp direktīvas elementiem un attiecīgajām valsts transponēšanas instrumentu daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Šī direktīva paredz noteikumus, lai kontrolētu sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un putekļu emisijas gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām un tādējādi samazinātu emisijas gaisā un iespējamo risku, ko šādas emisijas varētu radīt cilvēku veselībai un videi.

Šī direktīva paredz arī noteikumus par oglekļa monoksīda (CO) emisiju monitoringu.

2. pants

Darbības joma

1. Šo direktīvu piemēro sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka par 50 MW (“vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas”), neatkarīgi no to izmantotā kurināmā veida.

2. Šo direktīvu piemēro arī kombinācijai, ko veido jaunas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas atbilstīgi 4. pantam, tostarp kombinācijai, kuras kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 50 MW, ja vien šāda kombinācija nav sadedzināšanas iekārta, uz kuru attiecas Direktīvas 2010/75/ES III nodaļa.

3. Šo direktīvu nepiemēro:

a)	sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas Direktīvas 2010/75/ES III vai IV nodaļa;

b)	sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/68/EK (12);

c)	lauku saimniecībās izmantotām sadedzināšanas iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par vai vienāda ar 5 MW un kurās kā kurināmo izmanto vienīgi nepārstrādātus mājputnu mēslus, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (13) 9. panta a) punktā;

d)	sadedzināšanas iekārtām, kurās degšanas gāzveida produktus izmanto priekšmetu vai materiālu tiešai apsildei, žāvēšanai vai jebkāda cita veida apstrādei;

e)	sadedzināšanas iekārtām, kurās degšanas gāzveida produktus izmanto tiešai apkurei, lai darba vietas apstākļu uzlabošanas nolūkā apsildītu iekštelpas;

f)	pēcdedzināšanas iekārtām, kas paredzētas izplūdes gāzu attīrīšanai sadedzinot, ja tās nedarbojas kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas;

g)	tehniskajām ierīcēm, kas paredzētas sauszemes transportlīdzekļu, kuģu vai gaisa kuģu piedziņai;

h)	gāzturbīnām un gāzes un dīzeļa dzinējiem, kad tos izmanto uz platformām atklātā jūrā;

i)	katalītiskā krekinga katalizatoru reģenerācijas iekārtām;

j)	iekārtām sēra iegūšanai no sērūdeņraža;

k)	reaktoriem, ko izmanto ķīmiskajā rūpniecībā;

l)	koksa krāsnīm;

m)	kauperiem (domnas krāšņu gaisa sildītājiem);

n)	krematorijām;

o)	sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina naftas pārstrādes procesa kurināmo atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo, enerģijas ražošanai minerāleļļas un gāzes pārstrādes rūpnīcās;

p)	reģenerācijas katliem pulpas ražošanas iekārtās.

4. Šī direktīva neattiecas uz izpētes, izstrādes vai testēšanas darbībām, kas saistās ar vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām. Dalībvalstis var noteikt īpašus nosacījumus šā punkta piemērošanai.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)	“emisija” ir vielu izplūde no sadedzināšanas iekārtas gaisā;

2)	“emisijas robežvērtība” ir tas vielas pieļaujamais daudzums sadedzināšanas iekārtas atlikumgāzēs, kuru var izvadīt gaisā noteiktā laikposmā;

3)	“slāpekļa oksīdi” (NOx) ir slāpekļa monoksīds un slāpekļa dioksīds, kas izteikti kā slāpekļa dioksīds (NO2);

“putekļi” ir jebkādas formas, struktūras vai blīvuma daļiņas, kuras disperģētas gāzē paraugu ņemšanas vietas apstākļos, kuras var atdalīt, veicot filtrēšanu noteiktos apstākļos pēc tam, kad iegūts analizējamās gāzes reprezentatīvs paraugs, un kuras paliek augšpus no filtra un uz tā pēc žāvēšanas noteiktos apstākļos;

5)	“sadedzināšanas iekārta” ir tehniska ierīce, kurā oksidē kurināmo, lai izmantotu šādi iegūto siltumenerģiju;

“esoša sadedzināšanas iekārta” ir sadedzināšanas iekārta, kuras ekspluatēšana saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir uzsākta ir pirms 2018. gada 20. decembra vai kurai saskaņā ar valsts tiesību aktiem atļauja ir piešķirta pirms 2017. gada 19. decembra, ar noteikumu, ka iekārtas ekspluatācija ir uzsākta ne vēlāk kā 2018. gada 20. decembrī;

7)	“jauna sadedzināšanas iekārta” ir jebkura sadedzināšanas iekārta, kas nav esoša sadedzināšanas iekārta;

8)	“dzinējs” ir gāzes dzinējs, dīzeļdzinējs vai divu kurināmo dzinējs;

9)	“gāzes dzinējs” ir iekšdedzes dzinējs, kurš darbojas saskaņā ar Oto ciklu un kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto dzirksteļaizdedzi;

10)	“dīzeļdzinējs” ir iekšdedzes dzinējs, kurš darbojas saskaņā ar dīzeļa ciklu un kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto kompresijas aizdedzi;

11)	“divu kurināmo dzinējs” ir iekšdedzes dzinējs, kurā izmanto kompresijas aizdedzi un kurš darbojas saskaņā ar dīzeļa ciklu, kad izmanto šķidro kurināmo, bet saskaņā ar Oto ciklu, kad izmanto gāzveida kurināmo;

12)

“gāzturbīna” ir jebkura rotācijas iekārta, kurā siltumenerģiju pārvērš mehāniskā darbā un kuras galvenās sastāvdaļas ir kompresors, siltumiekārta, kurā oksidē kurināmo darba šķidruma sakarsēšanai, un turbīna; šis apzīmējums aptver gan atvērtā cikla, gan kombinētā cikla gāzturbīnas, kā arī gāzturbīnas koģenerācijas režīmā, visas – ar papildu kurināšanu vai bez tās;

13)	“maza, izolēta sistēma” (SIS) ir tāda maza, izolēta sistēma, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (14) 2. panta 26. punktā;

14)	“izolēta mikrosistēma” (MIS) ir tāda izolēta mikrosistēma, kā definēts Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 27. punktā;

15)	“kurināmais” ir jebkurš ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls;

16)	“naftas pārstrādes procesa kurināmais” ir ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls, kas radies jēlnaftas destilācijas un konversijas procesos, tostarp naftas pārstrādes deggāze, sintēzes gāze, pārstrādes rūpnīcas eļļas un naftas kokss;

17)	“atkritumi” ir atkritumi, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (15) 3. panta 1. punktā;

18)

“biomasa” ir kāds no šādiem produktiem:

a)	produkti, kuru sastāvā ir tādi augu izcelsmes materiāli no lauksaimniecības vai mežsaimniecības, kurus var lietot kā kurināmo tajos esošās enerģijas izmantošanai;

šādi atkritumi:

i)	augu atkritumi no lauksaimniecības un mežsaimniecības;

ii)	augu atkritumi no pārtikas rūpniecības gadījumos, kad iegūto siltumenerģiju reģenerē;

iii)	šķiedraini augu atkritumi no pirmreizējās pulpas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tos līdzsadedzina ražošanas vietā un izdalījušos siltumenerģiju reģenerē;

iv)	korķa atkritumi;

v)	koksnes atkritumi, izņemot tādus koksnes atkritumus, kuros pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām vai pārklājumiem var būt halogēnorganiskie savienojumi vai smagie metāli, un jo īpaši tādus koksnes atkritumus, kas rodas būvdarbos un būvju nojaukšanas darbos;

19)

“gāzeļļa” ir:

a)	jebkur no naftas produktiem iegts idrais kurinmais, uz kuru attiecas KN kodi 2710 19 25, 2710 19 29, 2710 19 47, 2710 19 48, 2710 20 17 vai 2710 20 19; vai

b)	jebkurš no naftas produktiem iegūts šķidrais kurināmais, kas 250 °C temperatūrā, izmantojot ASTM D86 metodi, destilējas mazāk nekā par 65 tilpuma procentiem (ieskaitot zudumus), bet 350 °C temperatūrā – vismaz par 85 tilpuma procentiem (ieskaitot zudumus);

20)	“dabasgāze” ir dabā sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (pēc tilpuma) inerto komponentu un citu sastāvdaļu;

21)

“mazuts” ir:

a)	jebkur no naftas produktiem iegts idrais kurinmais, uz kuru attiecas KN kodi 2710 19 51 ldz 2710 19 68, 2710 20 31, 2710 20 35 vai 2710 20 39; vai

jebkurš no naftas produktiem iegūts šķidrais kurināmais, izņemot gāzeļļu, kas definēta 19. punktā, kurš pēc destilācijas rādītājiem ietilpst tādu smago eļļu grupā, ko izmanto kā kurināmo, un kurš 250 °C temperatūrā, izmantojot ASTM D86 metodi, destilējas mazāk nekā par 65 tilpuma procentiem (ieskaitot zudumus). Ja destilācijas rādītājus nevar noteikt ar ASTM D86 metodi, naftas produktu arī pieskaita smagajai degvieleļļai;

22)	“darbības stundas” ir stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas iekārta darbojas un izvada emisijas gaisā, izņemot palaišanas un apturēšanas periodus;

23)	“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē sadedzināšanas iekārtu, vai – ja to paredz valsts tiesību akti – persona, kurai deleģētas noteicošas ekonomiskas pilnvaras pār iekārtas tehnisko darbību;

24)	“zona” ir dalībvalsts teritorijas daļa, ko dalībvalsts noteikusi gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības vajadzībām, kā noteikts Direktīvā 2008/50/EK.

4. pants

Summēšana

Kombināciju, ko veido divas vai vairākas jaunas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, uzskata par vienu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu šīs direktīvas izpratnē, un minēto iekārtu nominālās ievadītās siltumjaudas saskaita, lai aprēķinātu iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, ja:

—	šādu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu atlikumgāzes aizvada caur vienu kopīgu skursteni vai

—	ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos faktorus, šādu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu atlikumgāzes pēc kompetentās iestādes vērtējuma varētu aizvadīt caur vienu kopīgu skursteni.

5. pants

Atļauju piešķiršana un reģistrēšana

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviena jauna vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta netiek ekspluatēta bez atļaujas vai bez reģistrācijas.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka no 2024. gada 1. janvāra neviena esoša vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 5 MW, netiek ekspluatēta bez atļaujas vai bez reģistrācijas.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka no 2029. gada 1. janvāra neviena esoša vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par vai vienāda ar 5 MW, netiek ekspluatēta bez atļaujas vai bez reģistrācijas.

3. Dalībvalstis precizē atļaujas piešķiršanas vai reģistrācijas procedūru vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām. Minētās procedūras ietver vismaz operatora pienākumu informēt kompetento iestādi par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas ekspluatāciju vai nodomu šādu iekārtu ekspluatēt un sniegt vismaz informāciju, kas uzskaitīta I pielikumā.

4. Kompetentā iestāde reģistrē vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu vai uzsāk procedūru, lai piešķirtu tai atļauju, viena mēneša laikā pēc dienas, kad operators sniedzis 3. punktā minēto informāciju. Kompetentā iestāde informē operatoru par šādu reģistrāciju vai par atļaujas piešķiršanas procedūras uzsākšanu.

5. Kompetentā iestāde uztur reģistru ar informāciju par katru vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, tostarp I pielikumā uzskaitīto informāciju un informāciju, kas iegūta, ievērojot 9. pantu. Esošās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas tiek iekļautas reģistrā no to reģistrēšanas datuma vai no datuma, kad tām ir piešķirta atļauja, saskaņā ar šo direktīvu. Kompetentā iestāde reģistrā iekļauto informāciju dara pieejamu sabiedrībai, tostarp ar interneta starpniecību, saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.

6. Neskarot vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu pienākumu iegūt atļauju vai reģistrāciju, dalībvalstis vispārīgos saistošos noteikumos var ietvert prasības attiecībā uz konkrētām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu kategorijām. Ja pieņem vispārīgos saistošos noteikumus, atļaujā vai reģistrācijā var vienkārši iekļaut atsauci uz šādiem noteikumiem.

7. Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kas ir daļa no iekārtas, uz kuru attiecas II nodaļa Direktīvā 2010/75/ES, šā panta prasības ir uzskatāmas par izpildītām, ja tiek ievērota minētā direktīva.

8. Lai izveidotu vienotu atļauju vai reģistrāciju, jebkuru saskaņā ar citiem valsts vai Savienības tiesību aktiem piešķirtu atļauju vai veiktu reģistrāciju var apvienot ar atļauju vai reģistrāciju, kas nepieciešama saskaņā ar 1. punktu, ar noteikumu, ka minētā vienotā atļauja vai reģistrācija satur šajā pantā paredzēto informāciju.

6. pants

Emisijas robežvērtības

1. Neskarot Direktīvas 2010/75/ES II nodaļu, emisijas robežvērtības, kas noteiktas šīs direktīvas II pielikumā, attiecīgos gadījumos piemēro vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām.

Direktīvas II pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības neattiecina uz vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām Kanāriju salās, Francijas aizjūras departamentos un Azoru un Madeiras salās. Minētajām sadedzināšanas iekārtām attiecīgās dalībvalstis nosaka emisijas robežvērtības, lai samazinātu to emisijas gaisā un iespējamos riskus cilvēka veselībai un videi.

2. No 2025. gada 1. janvāra SO2, NOx un putekļu emisijas gaisā no esošām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 5 MW, nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības, kas noteiktas II pielikuma 1. daļas 2. un 3. tabulā.

No 2030. gada 1. janvāra SO2, NOx un putekļu emisijas gaisā no esošām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par vai vienāda ar 5 MW, nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības, kas noteiktas II pielikuma 1. daļas 1. un 3. tabulā.

3. Dalībvalstis var noteikt atbrīvojumu no prasības nodrošināt atbilstību emisijas robežvērtībām, kuras sniegtas II pielikuma 1. daļas 1., 2. un 3. tabulā, attiecībā uz tādām esošām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuru piecu gadu slīdošais vidējais ekspluatācijas rādītājs ir ne vairāk kā 500 darbības stundas gadā.

Dalībvalstis var pagarināt pirmajā daļā minēto ierobežojumu līdz 1 000 darbības stundām šādos ārkārtas gadījumos vai īpašos apstākļos:

—	rezerves elektroenerģijas ražošanai savienotās salās, ja salas galvenā energoapgādes sistēma pēkšņi pārtrauc darbību,

—	vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ko izmanto siltuma ražošanai ārkārtīgi aukstā laikā.

Visos šajā punktā noteiktajos gadījumos iekārtām, kurās dedzina cieto kurināmo, piemēro putekļu emisijas robežvērtību, kas ir 200 mg/Nm3.

4. Esošas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kas ir SIS vai MIS daļa, no 2030. gada 1. janvāra atbilst emisijas robežvērtībām, kuras noteiktas II pielikuma 1. daļas 1., 2. un 3. tabulā.

5. Dalībvalstis līdz 2030. gada 1. janvārim var atbrīvot esošās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 5 MW, no pienākuma ievērot II pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības ar noteikumu, ka vismaz 50 % no iekārtas saražotā derīgā siltuma, kā slīdošais vidējais apjoms piecu gadu laikā, tiks piegādāts centralizētās siltumapgādes tīklam tvaika vai karsta ūdens veidā. Šāda atbrīvojuma gadījumā kompetentās iestādes noteiktās emisijas robežvērtības nepārsniedz 1 100 mg/Nm (3) attiecībā uz SO2 un 150 mg/Nm3 attiecībā uz putekļiem.

Dalībvalstis līdz 2030. gada 1. janvārim var atbrīvot vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kurās galvenais kurināmais ir cietā biomasa un kuras atrodas zonās, kur saskaņā ar Direktīvā 2008/50/EK paredzētajiem novērtējumiem ir nodrošināta atbilstība šajā direktīvā noteiktajām robežvērtībām, no pienākuma ievērot šīs direktīvas II pielikumā noteiktās putekļu emisijas robežvērtības. Šāda atbrīvojuma gadījumā kompetentās iestādes noteiktā putekļu emisijas robežvērtība nepārsniedz 150 mg/Nm3.

Kompetentā iestāde jebkurā gadījumā nodrošina, ka netiek radīts ievērojams piesārņojums un ka kopumā tiek sasniegts augsts vides aizsardzības līmenis.

6. Dalībvalstis līdz 2030. gada 1. janvārim var esošās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 5 MW un kuras izmanto, lai darbinātu gāzes kompresoru stacijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu valsts gāzes pārvades sistēmas drošību un drošumu, atbrīvot no prasības nodrošināt atbilstību NOx emisijas robežvērtībām, kuras noteiktas II pielikuma 1. daļas 3. tabulā.

7. Pēc 2018. gada 20. decembra SO2, NOx un putekļu emisijas gaisā no jaunām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām nepārsniedz emisijas robežvērtības, kas noteiktas II pielikuma 2. daļā.

8. Dalībvalstis var noteikt atbrīvojumu no prasības nodrošināt atbilstību emisijas robežvērtībām, kuras sniegtas II pielikuma 2. daļā, attiecībā uz tādām jaunām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuru trīs gadu slīdošais vidējais ekspluatācijas rādītājs ir ne vairāk kā 500 darbības stundas gadā. Šāda atbrīvojuma gadījumā iekārtām, kurās dedzina cieto kurināmo, piemēro putekļu emisijas robežvērtību, kas ir 100 mg/Nm3.

9. Zonās vai zonu daļās, kas neatbilst gaisa kvalitātes robežvērtībām, kuras noteiktas Direktīvā 2008/50/EK, dalībvalstis, izstrādājot Direktīvas 2008/50/EK 23. pantā minētos gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus, novērtē nepieciešamību atsevišķām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām zonās vai zonu daļās piemērot stingrākas emisijas robežvērtības nekā tās, kas noteiktas šajā direktīvā, ņemot vērā šā panta 10. punktā minētās informācijas apmaiņas rezultātus, ar noteikumu, ka šādas emisijas robežvērtības būtiski sekmētu gaisa kvalitātes uzlabošanos.

10. Komisija organizē informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, attiecīgo rūpniecības nozaru pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām par emisijas līmeņiem, ko var sasniegt ar labākajām pieejamajām un jaunajām tehnoloģijām, un par saistītajām izmaksām.

Komisija publicē informācijas apmaiņas rezultātus.

11. Ja operators nevar ievērot minētās emisiju robežvērtības tāpēc, ka deficīta apstākļos pārtraukts piegādāt kurināmo ar zemu sēra saturu, kompetentā iestāde drīkst uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, piešķirt atbrīvojumu no pienākuma ievērot 2. un 7. punktā noteiktās SO2 emisijas robežvērtības attiecībā uz tādām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kurās parasti izmanto kurināmo ar zemu sēra saturu.

Viena mēneša laikā dalībvalstis informē Komisiju par visiem atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar pirmo daļu.

12. Kompetentā iestāde var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma ievērot 2. un7. punktā noteiktās emisijas robežvērtības, ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtā, kurā dedzina tikai gāzveida kurināmo, izņēmuma kārtā pāriet uz citu kurināmo tāpēc, ka negaidīti pārtraukta gāzes piegāde, un ja minētā iekārta šā iemesla dēļ būtu jāaprīko ar sekundāru sekundāro izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu. Šādu atbrīvojumu piešķir uz laiku līdz desmit dienām, izņemot gadījumus, kad operators pierāda kompetentajai iestādei, ka atbrīvojumu būtu pamats piešķirt uz ilgāku laikposmu.

Viena mēneša laikā dalībvalstis informē Komisiju par visiem atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar pirmo daļu.

13. Ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtā vienlaicīgi izmanto divus vai vairākus kurināmos, katras piesārņojošās vielas emisijas robežvērtību aprēķina šādi:

a)	nosaka katram kurināmā veidam piemērojamo emisijas robežvērtību, kā norādīts II pielikumā;

b)	noskaidro kurināmā īpatsvaram pielāgotu emisijas robežvērtību, ko iegūst, katru atsevišķo a) apakšpunktā minēto emisijas robežvērtību reizinot ar katra kurināmā veida ievadīto siltumjaudu un reizinājumu dalot ar visu kurināmā veidu ievadītās siltumjaudas summu; un

c)	saskaita visas kurināmā īpatsvaram pielāgotās emisijas robežvērtības.

7. pants

Operatora pienākumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka operators veic emisiju monitoringu vismaz saskaņā ar III pielikuma 1. daļu.

2. Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto vairāku veidu kurināmo, emisiju monitoringu veic laikā, kad dedzina kurināmo vai kurināmo kombināciju, kas varētu radīt vislielākās emisijas, un laikā, kad iekārta darbojas normālos ekspluatācijas apstākļos.

3. Operators visus monitoringa rezultātus saglabā un apstrādā tā, lai varētu pārbaudīt atbilstību emisijas robežvērtībām saskaņā ar III pielikuma 2. daļā paredzētajiem noteikumiem.

4. Ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu emisijas robežvērtību ievērošanas nodrošināšanai izmanto sekundāro izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu, operators saglabā datus vai informāciju, kas pierāda minētās iekārtas efektīvu pastāvīgu darbību.

5. Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators glabā šādus datus:

a)	kompetentās iestādes piešķirtu atļauju vai pierādījumus par tās veiktu reģistrāciju un attiecīgā gadījumā arī tās aktualizētu versiju un ar to saistīto informāciju;

b)	monitoringa rezultātus un informāciju, kas minēti 3. un 4. punktā;

c)	attiecīgā gadījumā datus par darbības stundām, kā minēts 6. panta 3. punktā un 6. panta 8. punktā;

d)	datus par iekārtā izmantotā kurināmā veidu un daudzumu un visiem sekundāro izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu darbības traucējumu vai bojājumu gadījumiem;

e)	datus par neatbilstības gadījumiem un pieņemtajiem pasākumiem, kā minēts 7. punktā.

Pirmās daļas b) līdz e) apakšpunktā minētos datus un informāciju glabā vismaz sešus gadus.

6. Operators šā panta 5. punktā norādītos datus un informāciju bez liekas kavēšanās pēc pieprasījuma dara pieejamus kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde var pieprasīt šos datus un informāciju, lai pārbaudītu atbilstību šīs direktīvas prasībām. Kompetentā iestāde izdara šādu pieprasījumu, ja kāds sabiedrības loceklis pieprasa piekļuvi 5. punktā norādītajai informācijai.

7. Ja netiek ievērotas II pielikumā paredzētās emisijas robežvērtības, operators veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstības atjaunošanu iespējami īsākā laikā, neskarot pasākumus, kas jāveic saskaņā ar 8. pantu. Dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz veidu, biežumu un formātu, kā operatoram ziņot kompetentajai iestādei par neatbilstības gadījumiem.

8. Operators sniedz kompetentajai iestādei visu vajadzīgo palīdzību, lai tā varētu veikt jebkādas inspekcijas un apmeklējumus klātienē, ņemt paraugus un vākt visu informāciju, kura tai vajadzīga pienākumu izpildei saskaņā ar šo direktīvu.

9. Operators pēc iespējas saīsina vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu darbības palaišanas un apturēšanas periodus.

8. pants

Atbilstības pārbaude

1. Dalībvalstis nodrošina, ka derīgās emisiju vērtības, kas iegūtas, veicot monitoringu saskaņā ar III pielikumu, nepārsniedz II pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

2. Lai pārbaudītu iekārtu atbilstību šīs direktīvas prasībām, dalībvalstis izveido efektīvu sistēmu, par pamatu ņemot vides inspekcijas vai citus pasākumus.

3. Neatbilstības gadījumā papildus pasākumiem, ko operators veic saskaņā ar 7. panta 7. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde liek operatoram veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka bez liekas kavēšanās ir atjaunota atbilstība šīs direktīvas prasībām.

Ja neatbilstības gadījums izraisa nozīmīgu gaisa kvalitātes pasliktināšanos vietējā teritorijā, vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas darbību aptur, līdz atbilstība ir atjaunota.

9. pants

Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu izmaiņas

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka operators bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi par visām plānotajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu izmaiņām, kas varētu ietekmēt piemērojamās emisijas robežvērtības.

Kompetentā iestāde attiecīgi atjaunina atļauju vai reģistrāciju.

10. pants

Kompetentās iestādes

Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kas atbild par šajā direktīvā noteikto saistību izpildi.

11. pants

Ziņošana

1. Dalībvalstis līdz 2026. gada 1. oktobrim un 2031. gada 1. oktobrim iesniedz Komisijai ziņojumu ar kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju par šīs direktīvas īstenošanu, par visiem pasākumiem, kas veikti, lai pārbaudītu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu ekspluatācijas atbilstību šai direktīvai, un par visiem izpildes nodrošināšanas pasākumiem, kas veikti šajā nolūkā.

Pirmajā ziņojumā, kas minēts šā punkta pirmajā daļā, iekļauj aplēses par gada kopējām SO2, NOx un putekļu emisijām no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kas sagrupētas pa iekārtas tipiem, kurināmā veidiem un jaudas kategorijām.

2. Dalībvalstis līdz 2021. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu ar aplēsēm par gada kopējām CO emisijām un jebkādu pieejamo informāciju par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu radīto CO emisiju koncentrāciju, kas sagrupētas pa kurināmā veidiem un jaudas kategorijām.

3. Komisija dalībvalstīm dara pieejamu elektroniskas ziņošanas instrumentu, lai tās varētu iesniegt 1. un 2. punktā minētos ziņojumus.

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē ziņojumu tehnisko formātu, lai vienkāršotu un racionalizētu dalībvalstu ziņošanas pienākumus saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. pantā minēto pārbaudes procedūru.

4. Komisija divpadsmit mēnešu laikā pēc šā panta 1. punktā noteikto ziņojumu saņemšanas no dalībvalstīm iesniedz kopsavilkuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, ņemot vērā informāciju, kas darīta pieejama saskaņā ar 6. panta 11. punktu un 6. panta 12. punktu.

5. Veikt 3. un 4. punktā paredzētos pienākumus Komisijai palīdz Eiropas Vides aģentūra.

12. pants

Pārskatīšana

1. Komisija līdz 2020. gada 1. janvārim pārskata vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu sasniegumus energoefektivitātes jomā un izvērtē ieguvumus, ko dotu atbilstoši labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem noteikti minimālie energoefektivitātes standarti.

2. Komisija, pamatojoties uz situāciju jaunāko tehnoloģiju attīstībā, līdz 2023. gada 1. janvārim izvērtē vajadzību pārskatīt noteikumus attiecībā uz iekārtām, kas ir daļa no SIS vai MIS, kā arī II pielikuma 2. daļu.

Veicot šo pārskatīšanu, Komisija arī izvērtē arī to, vai ir jāreglamentē CO emisijas konkrētiem vai visiem vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu tipiem.

Pēc tam pārskatīšanu veic reizi desmit gados un tajā iekļauj novērtējumu, vai ir nepieciešams noteikt stingrākas emisijas robežvērtības, jo īpaši jaunām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām.

3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta 1. un 2. punktā minētās pārskatīšanas rezultātiem, attiecīgā gadījumā pievienojot leģislatīva akta priekšlikumu.

13. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai III pielikuma 2. daļas 2. punktu pielāgotu tehnoloģiju un zinātnes attīstībai.

14. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 18. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

15. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļu.

16. pants

Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti saskaņā šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis paziņo minētos noteikumus Komisijai ne vēlāk kā 2017. gada 19. decembrī un nekavējoties informē Komisiju par turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

17. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, līdz 2017. gada 19. decembrim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2015. gada 25. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. SCHMIT

(1) OV C 451, 16.12.2014., 134. lpp.

(2) OV C 415, 20.11.2014., 23. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2015. gada 7. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 10. novembra lēmums.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1386/2013/ES (2013. gada 20. novembris) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(11) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

I PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS OPERATORAM IR JĀSNIEDZ KOMPETENTAJAI IESTĀDEI

1.	Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltumjauda (MW)

2.	Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas tips (dīzeļdzinējs, gāzturbīna, divu kurināmo dzinējs, cits dzinējs vai cita vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta)

3.	Izmantotā kurināmā veids un īpatsvars saskaņā ar II pielikumā noteiktajām kurināmo kategorijām

4.	Datums, kurā sākta vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas ekspluatācija, vai gadījumā, kad konkrēts ekspluatācijas sākšanas datums nav zināms, pierādījums par to, ka ekspluatācija sākta pirms 2018. gada 20. decembra

5.	Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas vai apsaimniekošanas objekta, kurā to izmanto, darbības nozare (NACE kods)

6.	Paredzamais vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas gada darbības stundu skaits un vidējā slodze ekspluatācijas laikā

7.	Ja izmanto 6. panta 3. punktā vai 6. panta 8. punktā paredzēto atbrīvojumu, operatora parakstīta deklarācija, kurā tas apņemas ekspluatēt vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu ne vairāk kā minētajos punktos noteikto stundu skaitu

8.	Operatora nosaukums un juridiskā adrese un, ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta ir stacionāra, iekārtas atrašanās vieta

II PIELIKUMS

6. PANTĀ MINĒTĀS EMISIJAS ROBEžVĒRTĪBAS

Visas šajā pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības ir noteiktas pie 273,15 K temperatūras un 101,3 kPa spiediena pēc korekcijas atbilstoši atlikumgāzu ūdens tvaika saturam un standartizētam O2 saturam, kas ir 6 % vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto kurināmo, 3 % vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuras nav dzinēji vai gāzturbīnas un kurās izmanto šķidro un gāzveida kurināmo, un 15 % dzinējiem un gāzturbīnām.

1. DAĻA

Esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu emisijas robežvērtības

1. tabula

Emisijas robežvērtības (mg/Nm3) esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, izņemot dzinējus un gāzturbīnas, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka nekā vai vienāda ar 5 MW

Piesārņojošā viela	Cietā biomasa	Pārējie cietie kurināmie	Gāzeļļa	Šķidrais kurināmais (izņemot gāzeļļu)	Dabasgāze	Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)
SO2	200 (1) (2)	1 100	—	350	—	200 (3)
NOx	650	650	200	650	250	250
Putekļi	50	50	—	50	—	—

2. tabula

Emisijas robežvērtības (mg/Nm3) esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuras nav dzinēji vai gāzturbīnas un kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 5 MW

Piesārņojošā viela	Cietā biomasa	Pārējie cietie kurināmie	Gāzeļļa	Šķidrais kurināmais (izņemot gāzeļļu)	Dabasgāze	Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)
SO2	200 (4) (5)	400 (6)	—	350 (7)	—	35 (8) (9)
NOX	650	650	200	650	200	250
Putekļi	30 (10)	30 (10)	—	30	—	—

3. tabula

Emisijas robežvērtības (mg/Nm3) esošiem dzinējiem un gāzturbīnām

Piesārņojošā viela	Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas tips	Gāzeļļa	Šķidrais kurināmais (izņemot gāzeļļu)	Dabasgāze	Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)
SO2	Dzinēji un gāzturbīnas	—	120	—	15 (11) (12)
NOX	Dzinēji	190 (13) (14)	190 (13) (15)	190 (16)	190 (16)
NOX	Gāzturbīnas (17)	200	200	150	200
Putekļi	Dzinēji un gāzturbīnas	—	10 (18)	—	—

2. DAĻA

Jaunu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu emisijas robežvērtības

1. tabula

Emisijas robežvērtības (mg/Nm3) jaunām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, izņemot dzinējus un gāzturbīnas

Piesārņojošā viela	Cietā biomasa	Pārējie cietie kurināmie	Gāzeļļa	Šķidrais kurināmais (izņemot gāzeļļu)	Dabasgāze	Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)
SO2	200 (19)	400	—	350 (20)	—	35 (21) (22)
NOx	300 (23)	300 (23)	200	300 (24)	100	200
Putekļi	20 (25)	20 (25)	—	20 (26)	—	—

2. tabula

Emisijas robežvērtības (mg/Nm3) jauniem dzinējiem un gāzturbīnām

Piesārņojošā viela	Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas tips	Gāzeļļa	Šķidrais kurināmais (izņemot gāzeļļu)	Dabasgāze	Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)
SO2	Dzinēji un gāzturbīnas	—	120 (27)	—	15 (28)
NOX	Dzinēji (29) (30)	190 (31)	190 (31) (32)	95 (33)	190
NOX	Gāzturbīnas (34)	75	75 (35)	50	75
Putekļi	Dzinēji un gāzturbīnas	—	10 (36) (37)	—	—

(1) Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai koksnes cieto biomasu.

(2) 300 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kurās dedzina salmus.

(3) 400 mg/Nm3 attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību dzelzs un tērauda rūpniecībā.

(4) Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai cieto koksnes biomasu.

(5) 300 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kurās dedzina salmus.

(6) 1 100 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 5 MW un mazāka nekā vai vienāda ar 20 MW.

(7) Līdz 2030. gada 1. janvārim – 850 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 5 MW un mazāka nekā vai vienāda ar 20 MW un kurās dedzina mazutu.

(8) 400 mg/Nm3 attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību un 200 mg/Nm3 attiecībā uz domnu gāzēm ar zemu siltumietilpību, dzelzs un tērauda rūpniecībā.

(9) 170 mg/Nm3 attiecībā uz biogāzi.

(10) 50 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 5 MW un mazāka nekā vai vienāda ar 20 MW.

(11) 60 mg/Nm3 attiecībā uz biogāzi.

(12) 130 mg/Nm3 attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību un 65 mg/Nm3 attiecībā uz domnu gāzēm ar zemu siltumietilpību, dzelzs un tērauda rūpniecībā.

(13) 1 850 mg/Nm3 šādos gadījumos:

i)	dīzeļdzinējiem, kuru ražošana tika sākta līdz 2006. gada 18. maijam;

ii)	divu kurināmo dzinējiem šķidrā kurināmā režīmā.

(14) 250 mg/Nm3 attiecībā uz dzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka nekā vai vienāda ar 5 MW.

(15) 250 mg/Nm3 attiecībā uz dzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka nekā vai vienāda ar 5 MW; 225 mg/Nm3 attiecībā uz dzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 5 MW un mazāka nekā vai vienāda ar 20 MW.

(16) 380 mg/Nm3 divu kurināmo dzinējiem gāzveida kurināmā režīmā.

(17) Emisijas robežvērtības ir piemērojamas tikai tad, ja noslodze pārsniedz 70 %.

(18) 20 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka nekā vai vienāda ar 20 MW.

(19) Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai cieto koksnes biomasu.

(20) Līdz 2025. gada 1. janvārim – 1 700 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuras ir SIS vai MIS daļa.

(21) 400 mg/Nm3 attiecībā uz zemas kaloritātes koksa krāšņu gāzēm un 200 mg/Nm3 attiecībā uz zemas kaloritātes domnu gāzēm, dzelzs un tērauda rūpniecībā.

(22) 100 mg/Nm3 attiecībā uz biogāzi.

(23) 500 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka nekā vai vienāda ar 5 MW.

(24) Līdz 2025. gada 1. janvārim – 450 mg/Nm3, ja dedzina mazutu, kas satur no 0,2 % līdz 0,3 % N, un 360 mg/Nm3, ja dedzina mazutu, kas satur mazāk nekā 0,2 % N, attiecībā uz iekārtām, kas ir SIS vai MIS daļa.

(25) 50 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka nekā vai vienāda ar 5 MW; 30 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 5 MW un mazāka nekā vai vienāda ar 20 MW.

(26) 50 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka nekā vai vienāda ar 5 MW.

(27) Līdz 2025. gada 1. janvārim – 590 mg/Nm3 dīzeļdzinējiem, kuri ir SIS vai MIS daļa.

(28) 40 mg/Nm3 attiecībā uz biogāzi.

(29) Dzinējiem, kurus darbina no 500 līdz 1 500 stundām gadā, var noteikt atbrīvojumu no prasības nodrošināt atbilstību minētajām emisijas robežvērtībām, ja tiek piemēroti primārie pasākumi, lai ierobežotu NOx emisijas un ievērotu 4. zemsvītras piezīmē izklāstītās emisijas robežvērtības.

(30) Līdz 2025. gada 1. janvārimSIS un MIS – 1 850 mg/Nm3 divu kurināmo dzinējiem šķidrā kurināmā režīmā un 380 mg/Nm3 gāzveida kurināmā režīmā; 1 300 mg/Nm3 dīzeļdzinējiem ar ≤ 1 200 apgriezieniem minūtē, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka kā vai vienāda ar 20 MW, un 1 850 mg/Nm3 dīzeļdzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 20 MW; 750 mg/Nm3 dīzeļdzinējiem ar > 1 200 apgriezieniem minūtē.

(31) 225 mg/Nm3 divu kurināmo dzinējiem šķidrā kurināmā režīmā.

(32) 225 mg/Nm3 dīzeļdzinējiem ar ≤ 1 200 apgriezieniem minūtē, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka nekā vai vienāda ar 20 MW.

(33) 190 mg/Nm3 divu kurināmo dzinējiem gāzveida kurināmā režīmā.

(34) Šīs emisijas robežvērtības ir piemērojamas tikai tad, ja noslodze pārsniedz 70 %.

(35) Līdz 2025. gada 1. janvārim – 550 mg/Nm3 iekārtām, kuras ir SIS vai MIS daļa.

(36) Līdz 2025. gada 1. janvārim – 75 mg/Nm3 dīzeļdzinējiem, kuri ir SIS vai MIS daļa.

(37) 20 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka nekā vai vienāda ar 5 MW.

III PIELIKUMS

EMISIJU MONITORINGS UN ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS

1. DAĻA

Emisiju monitorings, ko veic operators

Periodiski mērījumi ir jāveic vismaz:

—	ik pēc trim gadiem vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda vienāda ar vai lielāka par 1 MW, bet ir mazāka nekā vai vienāda ar 20 MW,

—	reizi gadā vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 20 MW.

Alternatīva iespēja 1. punktā minētajam biežumam ir noteikt, ka vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas 6. panta 3. punkta un 6. panta 8. punkta noteikumi, periodiski mērījumi ir jāveic katru reizi pēc tam, kad pagājis šāds stundu skaits:

—	trīskāršots maksimālais vidējā gada darbības stundu skaits, kas piemērojams, ievērojot 6. panta 3. punktu un 6. panta 8. punktu, vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ja to nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW, bet ir mazāka nekā vai vienāda ar 20 MW,

—	maksimālais vidējais gada darbības stundu skaits, kas piemērojams, ievērojot 6. panta 3. punktu un 6. panta 8. punktu, vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ja to nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 20 MW.

Periodisko mērījumu biežums jebkurā gadījumā nav retāks par vienu reizi piecos gados.

Mērījumus veic tikai attiecībā uz:

a)	piesārņojošām vielām, kuru emisijas robežvērtības attiecīgajām iekārtām ir noteiktas šajā direktīvā;

b)	CO emisijām visām iekārtām.

Pirmos mērījumus veic četru mēnešu laikā pēc iekārtas atļaujas piešķiršanas vai reģistrācijas vai ekspluatācijas uzsākšanas datuma – izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

Attiecībā uz SO2 emisijas kā alternatīvu 1., 2. punktā un 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem SO2 mērījumiem var izmantot citas procedūras, ko pārbaudījusi un apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Dalībvalstis var pieprasīt veikt nepārtrauktus mērījumus kā alternatīvu 1. punktā minētajiem periodiskajiem mērījumiem.

Nepārtrauktu mērījumu gadījumā automātisko mērījumu sistēmu pārbaudi veic vismaz reizi gadā, izmantojot paralēlus mērījumus ar standartmetodēm, un operators informē kompetento iestādi par minētās pārbaudes rezultātiem.

Piesārņojošo vielu paraugu ņemšanu un analīzi un procesa parametru mērījumus, kā arī 5. un 6. punktā minētās alternatīvās procedūras veic, pamatojoties uz metodēm, kas dod iespēju iegūt ticamus, reprezentatīvus un salīdzināmus rezultātus. Uzskata, ka metodes, kas atbilst saskaņotiem Eiropas normu (EN) standartiem, apmierina šo prasību. Katra mērījuma laikā iekārta darbojas stabilos apstākļos ar reprezentatīvu vienmērīgu slodzi. Šajā gadījumā mērījumos neņem vērā iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus.

2. DAĻA

Atbilstības novērtējums

Periodisku mērījumu gadījumā uzskata, ka atbilstība 6. pantā minētajām emisijas robežvērtībām ir nodrošināta, ja visu secīgi veikto mērījumu vai citu to procedūru rezultāti, kas definētas un noteiktas saskaņā ar kompetentās iestādes izstrādātajiem noteikumiem, nepārsniedz attiecīgās emisijas robežvērtības.

Nepārtrauktu mērījumu gadījumā atbilstību 6. pantā minētajām emisijas robežvērtībām novērtē, kā norādīts Direktīvas 2010/75/ES V pielikuma 4. daļas 1. punktā.

Validētās vidējās vērtības nosaka, kā izklāstīts Direktīvas 2010/75/ES V pielikuma 3. daļas 9. un 10. punktā.

Lai aprēķinātu vidējās emisijas vērtības, neņem vērā vērtības, kas izmērītas 6. panta 11. punktā un 6. panta 12. punktā minētajos periodos, kā arī iekārtas palaišanas un apturēšanas periodos.