15.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 239/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/1513

(2015. gada 9. septembris),

ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu un 114. pantu attiecībā uz šīs direktīvas 1. panta 3. līdz 13. punktu un 2. panta 5. līdz 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (3) 3. panta 4. punktu katra dalībvalsts nodrošina, ka no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā attiecīgajā dalībvalstī. Biodegvielu piejaukšana ir viena no metodēm, ko dalībvalstis var izmantot šā mērķa izpildei, un paredzams, ka minētā metode arī dos vislielāko ieguldījumu. Direktīvā 2009/28/EK ir uzsvērta arī nepieciešamība paaugstināt energoefektivitāti transporta nozarē, jo paredzams, ka no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas īpatsvara saistošo procentuālo mērķi būs grūti stabili sasniegt, ja arī turpmāk pieaugs vispārējais pieprasījums pēc enerģijas transporta jomā. Šī iemesla dēļ un tādēļ, ka energoefektivitāte ir svarīga arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, dalībvalstis un Komisija tiek mudinātas savos ziņojumos iekļaut detalizētāku informāciju par energoefektivitātes pasākumiem transporta nozarē, un šie ziņojumi ir jāiesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (4) IV pielikumu un citiem Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz energoefektivitātes veicināšanu transporta nozarē.

(2)

Ņemot vērā Savienības mērķi turpināt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ievērojamo autotransporta degvielu īpatsvaru šajās emisijās, dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/70/EK (5) 7.a panta 2. punktu ir jāparedz degvielas vai enerģijas piegādātājiem pienākums līdz 2020. gada 31. decembrim par vismaz 6 % samazināt aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību, ko rada degviela, kuru Savienībā izmanto autotransportā, visurgājējā tehnikā, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros un atpūtas kuģos, kad tie nav jūrā. Biodegvielas piejaukšana ir viena no metodēm, kā fosilās degvielas piegādātāji var samazināt piegādāto fosilo degvielu siltumnīcefekta gāzu intensitāti.

(3)

Direktīva 2009/28/EK nosaka ilgtspējības kritērijus, kas jāievēro, lai biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo varētu ieskaitīt minētās direktīvas mērķos un lai tie tiktu atzīti par atbilstīgiem publiskā sektora atbalsta shēmām. Šajos kritērijos ietilpst prasības par minimālajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem, kas jāpanāk ar biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo salīdzinājumā ar fosilajām degvielām. Tādus pašus ilgtspējības kritērijus biodegvielai paredz ar Direktīvu 98/70/EK.

(4)

Ja ganības vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš bijusi paredzēta pārtikas un barības tirgum, sāk izmantot biodegvielas ražošanai, pieprasījums pēc minētajiem produktiem, kas nav biodegviela, saglabājas, un tas ir jāapmierina citā veidā – ar intensīvāku ražošanu vai ražošanai atvēlot iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Pēdējais minētais piemērs ir netieša zemes izmantošanas maiņa, un gadījumos, kad tiek izmantota zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu, var rasties ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK būtu jāgroza, lai ietvertu noteikumus par netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ņemot vērā to, ka patlaban biodegvielas galvenokārt ražo no kultūraugiem esošajā lauksaimniecībā izmantojamajā zemē. Minētajos noteikumos būtu pienācīgi jāņem vērā vajadzība aizsargāt jau veiktās investīcijas.

(5)

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām prognozēm par pieprasījumu pēc biodegvielas un aprēķiniem par dažādu biodegvielas izejvielu izraisītu netiešu zemes izmantošanas maiņu emisijām, var lēst, ka ar netiešu zemes izmantošanas maiņu saistītās emisijas ir ievērojamas un varētu novest pie pilnīgas vai daļējas atsevišķu biodegvielu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu zaudēšanas. Cēlonis – paredzams, ka gandrīz visa 2020. gadā saražotā biodegviela nāks no kultūraugiem, ko audzē zemē, kuru varētu izmantot pārtikas un barības tirgus pieprasījuma apmierināšanai. Lai samazinātu emisijas, ir lietderīgi nošķirt kultūraugu grupas: eļļas augi, cukuru saturoši augi un labība un citi cieti saturoši augi. Turklāt ir nepieciešams veicināt tādu modernu biodegvielu pētniecību un attīstību, kuras nekonkurē ar pārtikas kultūraugu audzēšanu, un turpināt pētīt dažādu kultūraugu grupu ietekmi uz tiešu un netiešu zemes izmantošanas maiņu.

(6)

Lai izvairītos no tā, ka tiek stimulēta apzināti paaugstināta pārstrādes atlikumu ražošana, ko veic uz galvenā produkta rēķina, pārstrādes atlikumu definīcijā nebūtu jāiekļauj atlikumi, kas rodas tāda ražošanas procesa rezultātā, kurš ir apzināti modificēts minētajā nolūkā.

(7)

Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, transporta nozarē, visticamāk, būs vajadzīga šķidra atjaunojamā degviela. Modernas biodegvielas, piemēram, no atkritumiem un aļģēm ražotās, nodrošina lielus siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus ar mazu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku, un tās nav tieši konkurenti pārtikas un barības tirgiem cīņā par lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tāpēc ir lietderīgi veicināt plašāku šādu modernu biodegvielu pētniecību, attīstību un ražošanu; patlaban tās nav komerciāli pieejamas lielos daudzumos, daļēji tāpēc, ka konkurē par publiskā sektora subsīdijām ar tradicionālajām biodegvielu tehnoloģijām, kuru pamatā ir pārtikas kultūraugi.

(8)

Būtu vēlams jau 2020. gadā sasniegt ievērojami augstāku moderno biodegvielu patēriņa līmeni Savienībā, nekā tas paredzēts pašreizējās patēriņa prognozēs. Dalībvalstīm būtu jāveicina šādu modernu biodegvielu patēriņš un jācenšas savā teritorijā sasniegt moderno biodegvielu patēriņa minimālo līmeni, nosakot nejuridiski saistošu valsts mērķi, ko tās cenšas sasniegt saistībā ar to pienākumu nodrošināt, ka no atjaunojamiem energoresursiem ražotas enerģijas īpatsvars visā transportā 2020. gadā ir vismaz 10 % no enerģijas galapatēriņa transportā attiecīgajā dalībvalstī. Dalībvalstu valsts mērķu sasniegšanas plāni, ja tie ir pieejami, būtu jāpublicē, lai tirgus dalībniekiem uzlabotu pārredzamību un prognozējamību.

(9)

Ir arī lietderīgi, ka, nosakot valsts mērķus, dalībvalstis ziņo Komisijai par moderno biodegvielu patēriņa līmeni to teritorijā un par paveikto šādu valsts mērķu sasniegšanā līdz 2020. gadam; par to būtu jāpublicē kopsavilkuma ziņojums, lai izvērtētu, cik efektīvi ir pasākumi, kas paredzēti šajā direktīvā ar mērķi mazināt netiešas zemes izmantošanas maiņas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju risku, veicinot modernas biodegvielas. Paredzams, ka modernām biodegvielām – ar zemu netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi un lieliem kopējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem – un to veicināšanai turpmāk būs būtiska nozīme transporta dekarbonizācijā un zemas oglekļa emisijas transporta tehnoloģiju attīstībā pēc 2020. gada.

(10)

Eiropadome 2014. gada 23. un 24. oktobra sanāksmes secinājumos uzsvēra, ka 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā ir svarīgi transporta nozarē samazināt to siltumnīcefekta gāzu emisiju un riskus, kas saistīti ar atkarību no fosilajām degvielām, un aicināja Komisiju turpināt izskatīt instrumentus un pasākumus attiecībā uz visaptverošu un tehnoloģiski neitrālu pieeju transporta radīto emisiju samazināšanai un energoefektivitātes sekmēšanai, elektriskajam transportam un atjaunojamiem energoresursiem arī pēc 2020. gada.

(11)

Svarīgi ir arī tas, lai Atjaunojamo energoresursu ceļu karte laikposmam pēc 2020. gada, kas Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 23. panta 9. punktu jāiesniedz 2018. gadā, tostarp attiecībā uz transporta nozari, tiktu izstrādāta kā daļa no plašākas Savienības ar enerģētiku un klimatu saistītas tehnoloģiju un inovācijas stratēģijas, kura savukārt jāizstrādā saskaņā ar Eiropadomes 2015. gada 20. marta sanāksmes secinājumiem. Tādēļ būtu lietderīgi pienācīgā laikā pārskatīt moderno biodegvielu tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas stimulus, lai nodrošinātu, ka minētā pārskata secinājumi tiek pilnībā ņemti vērā, izstrādājot Ceļu karti laikposmam pēc 2020. gada.

(12)

Atšķirības aplēstajās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijās rada dažādas datu ievades un būtiskie pieņēmumi par lauksaimniecības attīstību, piemēram, tendences lauksaimniecības ražībā un ražīgumā, blakusproduktu sadalījums un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanas ātrumi, kas ir ārpus biodegvielas ražotāju kontroles. Lai gan lielākā daļa biodegvielas izejvielu tiek ražotas Savienībā, paredzams, ka aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas galvenokārt būs ārpus Savienības jomās, kur papildu ražošana, visticamāk, tiks veikta par viszemākajām izmaksām. Jo īpaši pieņēmumi attiecībā uz tropu mežu pārveidošanu un kūdrāju nosusināšanu ārpus Savienības lielā mērā ietekmē aplēstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas, kas saistītas ar biodīzeļdegvielas ražošanu no eļļas augiem, un tādēļ ir ārkārtīgi būtiski nodrošināt, lai šādus datus un pieņēmumus pārskata saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju par zemes pārveidošanu un mežu izciršanu, tostarp atspoguļojot minētajās jomās gūtos panākumus, īstenojot pašreizējās starptautiskās programmas. Tādēļ Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā Komisija, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, novērtē, cik efektīvi ir pasākumi, ko šī direktīva ievieš to ar netiešas zemes izmantošanas maiņu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanai, kuras ir saistītas ar biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, un novērtē iespējas attiecīgajos ilgtspējības kritērijos iekļaut pielāgotus aplēstos netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju faktorus.

(13)

Lai nodrošinātu biorūpniecības nozaru ilgtermiņa konkurētspēju, atbilstoši Komisijas 2012. gada 13. februāra paziņojumam “Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika” un Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumam “Ceļu karte par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”, kuros tiek sekmētas integrētas un dažādotas biorafinēšanas rūpnīcas Eiropā, plašāki stimuli saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK būtu jānosaka tā, lai priekšroka tiktu dota to biomasas izejvielu izmantošanai, kam nav augstas ekonomiskās vērtības citiem izmantojumiem, kuri nav biodegvielas ražošana.

(14)

No atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektrības plašāka izmantošana ir veids, kā risināt daudzas problēmas transporta nozarē, kā arī citos enerģētikas sektoros. Tāpēc ir piemēroti sniegt papildu stimulus, lai transporta nozarē veicinātu šādas elektrības izmantošanu un palielinātu reizināšanas koeficientus, ar ko aprēķina tādas no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektrības ieskaitāmo daļu, kuru patērē elektrificēts dzelzceļa transports un elektriskie autotransporta līdzekļi, ar mērķi sekmēt to izmantošanu un ienākšanu tirgū. Turklāt ir lietderīgi apsvērt turpmākus pasākumus energoefektivitātes un enerģijas ietaupījumu veicināšanai transporta nozarē.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (6) veicina Savienības kļūšanu par “sabiedrību, kura resursus izmanto atkārtoti”, cenšoties izvairīties no atkritumu rašanās un izmantot atkritumus kā resursus. Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija paredz vispārīgu prioritāšu secību attiecībā uz to, kas ir kopumā videi vislabvēlīgākā iespēja atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktos un politikā. Dalībvalstīm atbilstīgi atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai un mērķim kļūt par tādu sabiedrību, kura resursus izmanto atkārtoti, būtu jāatbalsta otrreizējo izejvielu izmantošana, un tām, kad vien iespējams, nebūtu jāatbalsta šādu otrreizējo izejvielu apglabāšana vai sadedzināšana. Dažas izejvielas, kas rada nelielu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku, var uzskatīt par atkritumiem. Tomēr tās var izmantot arī citiem nolūkiem, kam ar Direktīvas 2008/98/EK 4. pantu izveidotajā atkritumu apsaimniekošanas hierarhijā ir augstāka prioritāte nekā enerģijas reģenerācija. Tāpēc stimulējošos pasākumos, ar kuriem tiek veicinātas neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegvielas, vai pasākumos, ar kuriem tiek minimizēti stimuli krāpšanai saistībā ar šādu biodegvielu ražošanu, dalībvalstīm ir lietderīgi pievērst pienācīgu uzmanību atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principam, lai stimuli izmantot šādas biodegvielas izejvielas nedarbotos pretēji centieniem samazināt atkritumu daudzumu vai palielināt pārstrādi, kā arī efektīvai un ilgtspējīgai pieejamo resursu izmantošanai. Dalībvalstis ziņojumos saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK var norādīt pasākumus, ko tās veic šajā ziņā.

(16)

Būtu jāpalielina minimālā siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu robežvērtība biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam, ko ražo jaunās iekārtās, lai uzlabotu kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci un atturētu no turpmākām investīcijām iekārtās ar sliktiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma rādītājiem. Šāda palielināšana paredz aizsardzību investīcijām biodegvielu un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanas jaudās atbilstīgi Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 6. punkta otrajai daļai.

(17)

Lai sagatavotos pārejai uz modernām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi ierobežot tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ko var ieskaitīt Direktīvā 2009/28/EK paredzēto mērķu sasniegšanā, neierobežojot šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo vispārējo izmantojumu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 193. pantu ierobežojuma noteikšana Savienības līmenī neskar dalībvalstu iespēju noteikt zemāku no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ražotu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo īpatsvaru, ko valsts līmenī var ieskaitīt Direktīvā 2009/28/EK paredzētajos mērķos.

(18)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties piemērot šo ierobežojumu tādu biodegvielu daudzumam, kas ražotas no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ko var ieskaitīt Direktīvas 98/70/EK 7.a pantā paredzētā mērķa sasniegšanā.

(19)

Atbilstoši vajadzībai ierobežot tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, kas ražoti no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, dalībvalstīm būtu jātiecas uz to, lai pakāpeniski izbeigtu atbalstīt šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo patēriņu tādā apmērā, kas pārsniedz minēto ierobežojumu.

(20)

Šāds ierobežojums attiecībā uz tādas biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā daudzumu, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ko var ieskaitīt Direktīvas 2009/28/EK noteiktajos mērķos, neietekmē dalībvalstu iespējas organizēt individuālu plānu, kā tiek panākta atbilstība šai noteiktajai tradicionālo biodegvielu daļai kopējā 10 % mērķī. Tādējādi to biodegvielu piekļuve tirgum, ko ražo iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta līdz 2013. gada beigām, joprojām ir pilnībā atvērta. Tāpēc šī direktīva neietekmē minēto iekārtu operatoru tiesisko paļāvību.

(21)

Aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskās vidējās vērtības būtu jāietver Komisijas un degvielas piegādātāju ziņojumos par siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada biodegvielas, saskaņā ar Direktīvu 98/70/EK, kā arī Komisijas ziņojumā par siltumnīcefekta gāzu emisijām no biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK. Biodegvielām, kas ražotas no izejvielām, kuras nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, piemēram, no atkritumiem, būtu jāpiešķir nulles emisijas faktors.

(22)

Netiešas zemes izmantošanas maiņas riski ir iespējami tad, ja specializētie nepārtikas kultūraugi, kas tiek audzēti galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā, tiek audzēti jau esošā lauksaimniecības zemē, kuru izmanto pārtikas produktu un lopbarības ražošanai. Tomēr, salīdzinot ar pārtikas un lopbarības kultūraugiem, šādiem specializētiem kultūraugiem, kas tiek audzēti galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā, var būt lielākas ražas un iespējas atveseļot stipri noplicinātu un stipri piesārņotu zemi. Tomēr informācija par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu no šādiem specializētiem kultūraugiem un to faktisko zemes izmantošanas maiņas ietekmi ir ierobežota. Tāpēc Komisijai būtu arī jāuzrauga un regulāri jāziņo par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu no šādiem specializētiem kultūraugiem un par šādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo patēriņu Savienībā, kā arī jāuzrauga un jāziņo par saistītajām ietekmēm. Savienībā būtu jāapzina esošie projekti, un tie būtu jāizmanto informācijas bāzes uzlabošanai, lai varētu veikt dziļāku gan risku, gan ieguvumu analīzi saistībā ar vides ilgtspēju.

(23)

Ražības pieaugums lauksaimniecības nozarēs, ko nodrošina intensīvāka pētniecība, tehnoloģiju attīstība un zināšanu nodošana, kas pārsniedz līmeni, kāds būtu vērojams, ja nepastāvētu ražību veicinošas shēmas no pārtikas un lopbarības kultūrām ražotām biodegvielām, kā arī otrās gada ražas audzēšana platībās, kas iepriekš nav tikušas izmantotas otrās gada ražas audzēšanai, var palīdzēt mazināt netiešu zemes izmantošanas maiņu. Ciktāl tā rezultātā panāktās netiešās zemes izmantošanas maiņas mazināšanas ietekmi valsts vai projekta līmenī var izteikt kvantitatīvi, ar šo direktīvu ieviestie pasākumi varētu atspoguļot šo ražības uzlabojumu, izsakot to gan kā samazinājumu lēstajās netiešās zemes izmantošanas maiņas radītajās emisijās, gan kā ieguldījumu biodegvielu ražošanā no pārtikas un lopbarības kultūrām, lai virzītos uz tādu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, kāds ir jāpanāk līdz 2020. gadam.

(24)

Brīvprātīgām shēmām ir aizvien lielāka nozīme saistībā ar tādu pierādījumu sniegšanu, kas apliecina atbilstību ar Direktīvu 98/70/EK un 2009/28/EK noteiktajām ilgtspējības prasībām. Tādēļ ir lietderīgi pilnvarot Komisiju prasīt, lai brīvprātīgās shēmas, tostarp tās, kuras Komisija jau ir atzinusi saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 6. punktu un Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 6. punktu, regulāri ziņotu par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto pārraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par minētās paraugprakses turpmāku sekmēšanu.

(25)

Lai veicinātu sekmīgu iekšējā tirgus darbību, ir lietderīgi precizēt, ar kādiem nosacījumiem savstarpējās atzīšanas princips ir piemērojams starp visām shēmām atbilstības verificēšanai attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem saskaņā ar Direktīvu 98/70/EK un 2009/28/EK.

(26)

Laba pārvaldība un uz tiesībām balstīta pieeja, iekļaujot visas cilvēktiesības, ir būtiska jautājumā par pārtikas un uztura drošību visos līmeņos, un gadījumos, kuros ir negatīva ietekme uz pārtikas un uztura drošību, būtu jātiecas nodrošināt saskaņu starp dažādām politikām. Šajā ziņā īpaši svarīga ir zemes īpašumtiesību un zemes izmantošanas tiesību pārvaldība un drošība. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāievēro Atbildīgas investēšanas lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās principi, ko 2014. gada oktobrī apstiprinājusi Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Pasaules pārtikas nodrošinājuma komiteja (CFS). Dalībvalstis tiek arī mudinātas atbalstīt to, lai īstenotu 2013. gada oktobrī CFS pieņemtās Brīvprātīgās vadlīnijas par atbildīgu zemes, zvejas resursu un mežu īpašumu valdījuma tiesību pārvaldību valsts pārtikas drošības kontekstā.

(27)

Lai gan no pārtikas un lopbarības kultūrām ražotās biodegvielas parasti ir saistītas ar netiešas zemes izmantošanas maiņas riskiem, pastāv arī izņēmumi. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsekmē tādu shēmu izveide un izmantošana, ar kurām var uzticami pierādīt, ka noteikts daudzums biodegvielu izejvielu, kas saražotas konkrētā projektā, nav izraisījis ražošanas pārvietošanu citiem nolūkiem. Tā, piemēram, var būt gadījumā, kad biodegvielas ražošanas apjoms ir vienāds ar papildu ražošanas apjomu, kas panākts ar ieguldījumiem ražības uzlabošanā un kas pārsniedz līmeni, kāds būtu panākts bez tiem, ja nebūtu šādu ražību veicinošu shēmu, vai kad biodegvielas ražošana notiek zemes platībā, kur tieša zemes izmantošanas maiņa notikusi bez nozīmīgas negatīvas ietekmes uz iepriekš pastāvējušiem dabiskajiem cikliem, ko attiecīgā zemes platība nodrošinājusi, tostarp aizsargājot oglekļa uzkrājumu un bioloģisko daudzveidību. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāmeklē iespēja noteikt kritērijus šādu shēmu identificēšanai un sertificēšanai, kas var ticami pierādīt, ka konkrētā projektā saražotais biodegvielu izejvielu daudzums nav izraisījis ražošanas pārvietošanu citiem nolūkiem, kas nav biodegvielu ražošana, un ka šādas biodegvielu izejvielas ir ražotas saskaņā ar Savienības biodegvielu ilgtspējības kritērijiem. Var apsvērt izejvielu izmantošanu tikai tādā apjomā, kas atbilst faktiskajam pārvietošanas samazinājumam, ko panāk ar šādas shēmas starpniecību.

(28)

Ir lietderīgi savstarpēji saskaņot noteikumus par standartvērtību piemērošanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ražotājiem neatkarīgi no ražošanas vietas. Kamēr trešās valstis var izmantot standartvērtības, Savienības ražotāju pienākums ir izmantot faktiskās vērtības, ja tās ir augstākas par standartvērtībām vai ja dalībvalsts nav iesniegusi ziņojumu, tādējādi palielinot to administratīvo slogu. Tāpēc pašreizējie noteikumi jāvienkāršo, lai standartvērtības varētu izmantot arī citās Savienības teritorijās, ne vien tajās, kas ietvertas Direktīvas 2009/28/EK 19. panta 2. punkta un Direktīvas 98/70/EK 7.d panta 2. punktā minētajos sarakstos.

(29)

Tā kā ir stājies spēkā LESD, saskaņā ar Direktīvām 2009/28/EK un 98/70/EK Komisijai uzticētās pilnvaras jāpielāgo LESD 290. un 291. pantam.

(30)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Direktīvu 98/70/EK un 2009/28/EK īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(31)

Lai Direktīvu 98/70/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz biodegvielas ražošanas paņēmienu aplēsto tipisko vērtību un standartvērtību pievienošanu un atļauto analītisko metožu pielāgošanu saistībā ar degvielas specifikācijām un tvaika spiediena atbrīvojumu, ko var piemērot bioetanolu saturošam benzīnam, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisijas standartvērtību noteikšanu no atjaunojamiem energoresursiem ražotām nebioloģiskas izcelsmes šķidrajām vai gāzveida transporta degvielām un oglekļa uztveršanu un izmantošanu transporta vajadzībām.

(32)

Lai Direktīvu 2009/28/EK varētu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz iespējamiem papildinājumiem tādu biodegvielas izejvielu un degvielu sarakstā, par kuru ieskaitāmu daļu minētās direktīvas 3. panta 4. punkta mērķī būtu jāuzskata to energoietilpība, reizināta ar divi, un arī attiecībā uz biodegvielas ražošanas paņēmienu aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtību pievienošanu, kā arī attiecībā uz Direktīvas 2009/28/EK III pielikumā noteikto transporta degvielu energoietilpības pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.

(33)

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, piemērojot Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK, veicot sagatavošanās darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(34)

Pamatojoties uz labākajiem un jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, Komisijai būtu jāizvērtē, cik efektīvi ir pasākumi, ko šī direktīva paredz ar netiešas zemes izmantošanas maiņu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietekmes ierobežošanai un turpmākai minētās ietekmes samazināšanai.

(35)

Ir svarīgi, lai Komisija nekavējoties iesniegtu visaptverošu priekšlikumu par rentablu un tehnoloģiski neitrālu rīcībpolitiku laikposmam pēc 2020. gada nolūkā radīt ilgtermiņa perspektīvu investīcijām ilgtspējīgās biodegvielās ar zemu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku un investīcijām citos transporta nozares dekarbonizācijas līdzekļos.

(36)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem (8) dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos iesniegt paziņojumu par transponēšanas pasākumiem kopā ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(37)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, nodrošināt vienoto tirgu degvielām, kuras lieto autotransporta līdzekļos un visurgājējā tehnikā, un nodrošināt to, ka, lietojot minēto degvielu, tiek ievērots vides aizsardzības prasību minimums, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to apmēra un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(38)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīvas 98/70/EK un 2009/28/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 98/70/EK

Direktīvu 98/70/EK groza šādi:

1)

direktīvas 2. pantu papildina ar šādiem punktiem:

“10.

“no atjaunojamiem energoresursiem ražota nebioloģiskas izcelsmes šķidrā vai gāzveida transporta degviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, kura nav biodegviela un kuras energoietilpību rada atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kuru izmanto transportā;

11.

“cieti saturoši kultūraugi” ir kultūraugi, galvenokārt labība (neatkarīgi no tā, vai tiek izmantoti tikai graudi vai viss augs, kā tas ir, piemēram, zaļbarības kukurūzas gadījumā), bumbuļi un sakņaugi (piemēram, kartupeļi, topinambūri, batātes, manioka un jamss), un bumbuļsīpoli (piemēram, taro un cocoyam);

12.

“neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegviela” ir biodegviela, kuras izejvielas ir iegūtas tādās shēmās, kas samazina ražošanas pārvietošanu nolūkiem, kuri nav biodegvielas ražošana, un iegūtas saskaņā ar 7.b pantā izklāstītajiem biodegvielas ilgtspējības kritērijiem;

13.

“pārstrādes atlikumi” ir materiāls, kas nav galaprodukts, kuru ražošanas procesā tieši vēlas iegūt; tas nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts, lai to ražotu;

14.

“lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi” ir atlikumi, ko tiešā veidā rada lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarēs; tās neietver atlikumus, kas radušās saistītajās nozarēs vai pārstrādē.”;

2)

direktīvas 7.a pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā aiz pirmās daļas ievieto šādu daļu:

“Aviācijā lietojamās biodegvielas piegādātājiem dalībvalstis var atļaut izvēlēties, vai piedalīties šā panta 2. punktā paredzētā samazinājuma saistību īstenošanā, ja minētā biodegviela atbilst 7.b pantā paredzētajiem ilgtspējības kritērijiem.”;

b)

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis var noteikt, ka to biodegvielu, kuras ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, maksimālais īpatsvars ieguldījumā šā punkta pirmajā daļā minētā mērķa sasniegšanai nepārsniedz Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta otrās daļas d) apakšpunktā noteikto īpatsvaru.”;

c)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai paredzētu detalizētus noteikumus par šā panta 4. punkta vienādu īstenošanu dalībvalstīs.”;

d)

pievieno šādus punktus:

“6.   Komisija tiek pilnvarota vēlākais līdz 2017. gada 31. decembrim pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju standartvērtības, ja šādas vērtības nav noteiktas pirms 2015. gada 5. oktobra, attiecībā uz:

a)

no atjaunojamiem energoresursiem ražotām nebioloģiskas izcelsmes šķidrajām vai gāzveida transporta degvielām;

b)

oglekļa uztveršanu un izmantošanu transporta vajadzībām.

7.   Kā daļu no 1. punktā minētās ziņošanas dalībvalstis nodrošina, ka degvielas piegādātāji katru gadu ziņo dalībvalsts ieceltai iestādei par biodegvielas ražošanas paņēmieniem, biodegvielas apjomu, kas iegūts no izejvielām, kuras iedalītas kategorijās V pielikuma A daļā, un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām uz enerģijas vienību, tostarp par aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju no biodegvielām provizoriskām vidējām vērtībām. Dalībvalstis minētos datus paziņo Komisijai.”;

3)

direktīvas 7.b pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, ko panāk, izmantojot biodegvielu, un ko ņem vērā 1. punktā minētajiem nolūkiem, ir vismaz 60 % attiecībā uz biodegvielām, ko ražo iekārtās, kuru ekspluatācija sākta pēc 2015. gada 5. oktobra. Uzskata, ka iekārta atrodas ekspluatācijā, ja ir notikusi fiziska biodegvielas ražošana.

Attiecībā uz iekārtām, kas atradās ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms minētās dienas, 1. punktā minētajā nolūkā biodegvielām jāpanāk siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 35 % līdz 2017. gada 31. decembrim un vismaz 50 % no 2018. gada 1. janvāra.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu, ko iegūst, izmantojot biodegvielu, aprēķina saskaņā ar 7.d panta 1. punktu.”;

b)

panta 3. punkta otro daļu svītro;

4)

direktīvas 7.c pantu groza šādi:

a)

panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sagatavotu sarakstu ar šā punkta divās pirmajās daļās minēto atbilstīgo un būtisko informāciju. Komisija jo īpaši nodrošina, ka minētās informācijas sniegšana kopumā uzņēmējiem vai konkrēti zemnieku sīksaimniecībām, ražotāju organizācijām un kooperatīviem nerada pārmērīgu administratīvo slogu.”;

b)

panta 5. punktā pievieno šādas daļas:

“Panta 4. punktā minētās brīvprātīgās shēmas (“brīvprātīgās shēmas”) regulāri – vismaz reizi gadā – publicē sarakstu ar to sertifikācijas struktūrām, ko izmanto neatkarīgas revīzijas veikšanai, par katru sertifikācijas struktūru norādot, kura vienība vai valsts publiskā sektora iestāde to ir atzinusi un kura vienība vai valsts publiskā sektora iestāde to uzrauga.

Jo īpaši lai novērstu krāpšanu, Komisija, pamatojoties uz riska analīzi vai šā panta 6. punkta otrajā daļā minētajiem ziņojumiem, nosaka neatkarīgas revīzijas standartus un paredz prasību visām brīvprātīgajām shēmām piemērot minētos standartus. To veic, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar šādiem aktiem nosaka termiņu, līdz kuram brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāīsteno. Komisija var atcelt lēmumus par brīvprātīgo shēmu atzīšanu gadījumā, ja minētās shēmas tam paredzētajā termiņā neīsteno minētos standartus.”;

c)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Lēmumus atbilstīgi šā panta 4. punktam pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šādi lēmumi ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus.

Komisija pieprasa, lai šādas brīvprātīgās shēmas, par kurām lēmums ir pieņemts saskaņā ar 4. punktu, līdz 2016. gada 6. oktobrim un pēc tam katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ietver katru no šā punkta trešajā daļā izklāstītajiem punktiem. Ziņojums parasti aptver iepriekšējo kalendāro gadu. Pirmais ziņojums aptver vismaz sešus mēnešus no 2015. gada 9. septembra. Prasība par ziņojuma iesniegšanu attiecas tikai uz tām brīvprātīgajām shēmām, kuras ir darbojušās vismaz 12 mēnešus.

Līdz 2017. gada 6. aprīlim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir analizēti šā punkta otrajā daļā minētie brīvprātīgo shēmu ziņojumi un pārskatīta 4. punktā minēto nolīgumu vai brīvprātīgo shēmu darbība, par kuriem ir pieņemts lēmums saskaņā ar šo pantu, un noteikta paraugprakse. Ziņojumā izmanto labāko pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas iegūta pēc apspriedēm ar ieinteresētajām personām, un praktisko pieredzi attiecīgo nolīgumu vai shēmu piemērošanā. Ziņojumā analizē šādu informāciju

 

vispārīgi:

a)

revīzijas neatkarība, kārtība un biežums – attiecībā gan uz to, kas par šiem aspektiem ir norādīts shēmas dokumentācijā brīdī, kad Komisija apstiprināja attiecīgo shēmu, gan saistībā ar nozares paraugpraksi;

b)

neatbilstības konstatēšanas un risināšanas metožu pieejamība, kā arī pieredze un pārredzamība to piemērošanā, īpaši, risinot situācijas, kad shēmas dalībnieki ir veikuši vai tiek apgalvots, ka tie ir veikuši nopietnus pārkāpumus;

c)

pārredzamība, īpaši attiecībā uz shēmas pieejamību, tulkojumu nodrošinājumu valodās, ko lieto izejvielu izcelsmes valstīs un reģionos, sertificētu uzņēmumu saraksta un attiecīgo sertifikātu pieejamību un revidentu ziņojumu pieejamību;

d)

ieinteresēto personu iesaiste, īpaši attiecībā uz apspriešanos ar pamatiedzīvotāju un vietējām kopienām pirms lēmuma pieņemšanas laikā, kad veic shēmas izstrādi un pārskatīšanu, kā arī revīzijas laikā, un atbilde uz viņu sniegto ieguldījumu;

e)

vispārējā shēmas stabilitāte, jo īpaši ņemot vērā noteikumus par revidentu un attiecīgu shēmas struktūru akreditāciju, kvalifikāciju un neatkarību;

f)

jaunākā informācija par tirgu saistībā ar shēmu, sertificētu izejvielu un biodegvielas apjomiem, norādot sadalījumu pa izcelsmes valstīm un tipiem, dalībnieku skaitu;

g)

tas, cik vienkārši un efektīvi ir īstenojama sistēma, ar kuru izseko apliecinājumiem, ko shēma dalībniekiem izsniedz par ilgtspējības kritēriju ievērošanu, paredzot šādu sistēmu izmantot kā līdzekli krāpniecisku darbību novēršanai, lai jo īpaši konstatētu un izskatītu iespējamu krāpšanu un citus pārkāpumus un saistībā ar to veiktu turpmākus pasākumus, un attiecīgā gadījumā – konstatētu krāpšanas vai pārkāpumu gadījumu skaitu;

 

un jo īpaši:

h)

vienību iespējas tikt pilnvarotām atzīt un uzraudzīt sertifikācijas struktūras;

i)

sertifikācijas struktūru atzīšanas vai akreditēšanas kritēriji;

j)

noteikumi par to, kā veicama sertifikācijas struktūru uzraudzība;

k)

veidi, kā sekmēt vai uzlabot paraugprakses veicināšanu.

Dalībvalsts par savu valsts shēmu var paziņot Komisijai. Komisija dod priekšroku šādas shēmas novērtēšanai. Lēmumu par šādi iesniegtas valsts shēmas atbilstību šajā direktīvā izvirzītajiem noteikumiem pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sekmētu to, ka tiek savstarpēji divpusēji un daudzpusēji atzītas shēmas attiecībā uz atbilstības verificēšanu biodegvielām noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem. Ja lēmums ir pozitīvs, saskaņā ar šo pantu izveidotas shēmas neatsaka savstarpēju atzīšanu ar minētās dalībvalsts shēmu attiecībā uz atbilstības verificēšanu attiecībā uz 7.b panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem.”;

d)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas Komisija pārbauda 7.b panta piemērošanu attiecībā uz biodegvielas avotu un sešu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru izlemj, vai attiecīgā dalībvalsts, piemērojot 7.a pantu, drīkst ņemt vērā biodegvielu no minētā avota.”;

5)

direktīvas 7.d pantu groza šādi:

a)

panta 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Šā panta 2. punktā minētajos ziņojumos – dalībvalstu gadījumā – un 2. punktā minētajiem līdzvērtīgos ziņojumos, ko sagatavojušas kompetentas struktūras, – ārpus Savienības esošu teritoriju gadījumā – Komisijai var ziņot par tipiskām siltumnīcefekta gāzu emisijām no lauksaimniecības izejvielu audzēšanas.

4.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, var nolemt, ka ziņojumi, kas minēti šā panta 3. punktā, satur pareizus datus, kuri ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu biodegvielas izejvielu audzēšanas, ko tipiski ražo attiecīgajās teritorijās, 7.b panta 2. punkta nolūkiem.

5.   Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados sagatavo un publicē ziņojumu par aplēstajām tipiskajām vērtībām un standartvērtībām, kas ir norādītas IV pielikuma B un E daļā, īpašu uzmanību veltot siltumnīcefekta gāzu emisijām no transporta un tehnoloģiskajiem procesiem.

Ja pirmajā daļā minētajos ziņojumos ir norādīts, ka, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, varētu būt nepieciešams pielāgot aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības, kas norādītas IV pielikuma B un E daļā, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

b)

panta 6. punktu svītro;

c)

panta 7. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:

“7.   Komisija pastāvīgi pārskata IV pielikumu, lai pamatotā gadījumā pievienotu vērtības citiem biodegvielas ražošanas paņēmieniem no tām pašām vai citām izejvielām. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt IV pielikuma C daļā paredzēto metodoloģiju, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

—

atkritumu un atlikumu uzskaites metode;

—

blakusproduktu uzskaites metode;

—

koģenerācijā saražotās enerģijas uzskaites metode; un

—

kultūraugu atlikumus, ko uzskata par blakusproduktiem.

Standartvērtības, kas izstrādātas biodīzeļdegvielai no augu eļļas vai dzīvnieku tauku atliekām, pārskata cik drīz vien iespējams. Ja Komisijas pārskatīšanas rezultātā tiek secināts, ka būtu jāpapildina IV pielikums, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, lai IV pielikuma A, B, D un E daļā pievienotu, bet ne svītrotu vai grozītu aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības tiem biodegvielas ražošanas paņēmieniem, kuru konkrētas vērtības minētajā pielikumā vēl nav iekļautas.”;

d)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu IV pielikuma C daļas 9. punkta vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros norāda detalizētas tehniskas specifikācijas un definīcijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

6)

direktīvas 7.e panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisijas ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei, kas minēti 7.b panta 7. punktā, 7.c panta 2. punktā, 7.c panta 9. punktā, 7.d panta 4. un 5. punktā, kā arī ziņojumi un informācija, ko iesniedz saistībā ar 7.c panta 3. punkta pirmo un piekto daļu un 7.d panta 2. punktu, tiek sagatavoti un nosūtīti, piemērojot gan Direktīvu 2009/28/EK, gan šo direktīvu.”;

7)

direktīvas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis uzrauga atbilstību 3. un 4. panta prasībām attiecībā uz benzīnu un dīzeļdegvielu, pamatojoties uz analītiskām metodēm, kas minētas attiecīgi I un II pielikumā.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Katru gadu līdz 31. augustam dalībvalstis iesniedz valsts degvielas kvalitātes ziņojumu par iepriekšējo kalendāro gadu. Komisija izveido kopēju formātu kopsavilkuma iesniegšanai par valsts degvielas kvalitātes datiem, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Pirmo ziņojumu iesniedz līdz 2002. gada 30. jūnijam. No 2004. gada 1. janvāra minētā ziņojuma formātam jāatbilst formātam, kas aprakstīts atbilstošajā Eiropas standartā. Papildus tam dalībvalstis paziņo benzīna un dīzeļdegvielas kopējo realizēto apjomu to teritorijās, kā arī bezsvina benzīna un dīzeļdegvielas ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg realizēto apjomu. Bez tam dalībvalstis katru gadu ziņo par to teritorijā realizētā benzīna un dīzeļdegvielas ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg atbilstoši ģeogrāfiski līdzsvarotu pieejamību.”;

8)

direktīvas 8.a panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ņemot vērā izvērtējumu, kas veikts, izmantojot 1. punktā minēto testēšanas metodoloģiju, Eiropas Parlaments un Padome var pārskatīt 2. punktā norādīto MMT satura robežvērtību degvielai, pamatojoties uz Komisijas leģislatīvā akta priekšlikumu.”;

9)

direktīvas 9. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“k)

Savienībā patērēto biodegvielu ražošanas paņēmienus, apjomus un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz enerģijas vienību, tostarp aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskās vidējās vērtības un saistīto amplitūdu, kas izriet no rezultātu ietekmes analīzes, kā izklāstīts V pielikumā. Komisija dara publiski pieejamus datus par aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskām vidējām vērtībām un saistīto amplitūdu, kas izriet no rezultātu ietekmes analīzes.”;

10)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

a)

nosaukumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Atļauto analītisko metožu piemērošanas procedūra un atļautie tvaika spiediena atbrīvojumi”;

b)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, ciktāl tas nepieciešams, lai pielāgotu atļautās analītiskās metodes ar mērķi nodrošināt saskaņotību ar I vai II pielikumā minēto Eiropas standartu pārskatīšanu. Komisija tiek pilnvarota arī pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, lai pielāgotu III pielikumā norādītos kPa izteiktos pieļautos tvaika spiediena atbrīvojumus etanola saturam benzīnā, ievērojot 3. panta 4. punkta pirmajā daļā noteikto robežvērtību. Šādi deleģētie akti neskar atbrīvojumus, kas piešķirti saskaņā ar 3. panta 4. punktu.”;

11)

iekļauj šādu pantu:

“10.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 7.a panta 6. punktā, 7.d panta 7. punktā un 10. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 5. oktobra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7.a panta 6. punktā, 7.d panta 7. punktā un 10. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 7.a panta 6. punktu, 7.d panta 7. punktu un 10. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

12)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Komiteju procedūra

1.   Izņemot gadījumus, kas minēti 2. punktā, Komisijai palīdz Degvielas kvalitātes komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (9) nozīmē.

2.   Jautājumos, kas saistīti ar biodegvielas ilgtspējību saskaņā ar 7.b, 7.c un 7.d pantu, Komisijai palīdz Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības komiteja, kas minēta Direktīvas 2009/28/EK 25. panta 2. punktā. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļu.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.)”;"

13)

IV pielikumu groza un V pielikumu pievieno saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/28/EK

Direktīvu 2009/28/EK groza šādi:

1)

direktīvas 2. panta otrajai daļai pievieno šādus punktus:

“p)

“atkritumus” definē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (10) 3. panta 1. punktam; vielas, kas tīši modificētas vai piesārņotas, lai panāktu atbilstību minētajai definīcijai, šajā definīcijā neietilpst;

q)

“cieti saturoši kultūraugi” ir kultūraugi, galvenokārt labība (neatkarīgi no tā, vai tiek izmantoti tikai graudi vai viss augs, kā tas ir, piemēram, zaļbarības kukurūzas gadījumā), bumbuļi un sakņaugi (piemēram, kartupeļi, topinambūri, batātes, manioka un jamss), un bumbuļsīpoli (piemēram, taro un cocoyam);

r)

“lignocelulozes materiāls” ir materiāls, ko veido lignīns, celuloze un hemiceluloze, piemēram, mežos iegūta biomasa, kokaugu enerģētiskās kultūras un ar mežsaimniecību saistītu nozaru atlikumi un atkritumi;

s)

“nepārtikas celulozes materiāls” ir izejvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un lopbarības kultūraugu atlikumus (piemēram, salmi, stublāji, sēnalas un čaumalas), zālaugu enerģētiskos kultūraugus ar zemu cietes saturu (piemēram, airene, klūdziņprosa, miskante, Spānijas niedre un virsaugi pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem), rūpniecības atlikumi (tostarp no pārtikas un lauksaimniecības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;

t)

“pārstrādes atlikumi” ir materiāls, kas nav galaprodukts, kuru ražošanas procesā tieši vēlas iegūt; tas nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts, lai to ražotu;

u)

“no atjaunojamiem energoresursiem ražota nebioloģiskas izcelsmes šķidrā vai gāzveida transporta degviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, kura nav biodegviela un kuras energoietilpību rada atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kuru izmanto transportā;

v)

“lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi” ir atlikumi, kas rodas tieši lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarēs; tās neietver atlikumus, kas radušies saistītajās nozarēs vai pārstrādē;

w)

“neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir biodegviela un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kuru izejvielas ir ražotas saskaņā ar tādām shēmām, kas samazina ražošanas pārvietošanu citiem nolūkiem, nevis biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana, un kas ir ražotas saskaņā ar 17. pantā izklāstītajiem ilgtspējības kritērijiem biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).”;"

2)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Maksimālais tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, īpatsvars ieguldījumā šā punkta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai nav lielāks par 4. punkta d) apakšpunktā noteikto maksimālo īpatsvaru izteiktu enerģijas vienībās.”;

b)

panta 4. punkta otro daļu groza šādi:

i)

daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

lai aprēķinātu saucēju, saskaņā ar pirmo daļu aprēķinot kopējo patērēto enerģijas daudzumu transporta nozarē, ņem vērā tikai benzīnu, dīzeļdegvielu, biodegvielu, ko patērē autotransportā un dzelzceļa transportā, un elektroenerģiju, tostarp elektroenerģiju, ko izmanto, lai no atjaunojamiem energoresursiem ražotu nebioloģiskas izcelsmes šķidro vai gāzveida transporta degvielu;”;

ii)

punkta b) apakšpunktā pievieno šādu teikumu:

“Šis apakšpunkts neskar šā punkta d) apakšpunktu un 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu;”;

iii)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

lai aprēķinātu elektroenerģijas īpatsvaru, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem un patērēta jebkādos elektriskajos transportlīdzekļos un nebioloģiskas izcelsmes šķidro vai gāzveida transporta degvielu ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, dalībvalstis var izmantot vai nu Savienības no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru, vai arī no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru savā valstī, kas noteikta divus gadus pirms attiecīgā gada. Turklāt, lai aprēķinātu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās elektroenerģijas daudzumu, ko patērē elektrificēts dzelzceļa transports, uzskata, ka šis patēriņš 2,5 reizes pārsniedz no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzumu. Lai atbilstīgi b) apakšpunktam aprēķinātu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās elektroenerģijas daudzumu, ko patērē elektriski autotransporta līdzekļi, uzskata, ka šis patēriņš piecas reizes pārsniedz no atjaunojamiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas daudzumu.”;

iv)

pievieno šādus apakšpunktus:

“d)

lai aprēķinātu biodegvielu skaitītājā, tādas enerģijas īpatsvars, kas iegūta no tādām biodegvielām, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, nepārsniedz 7 % no enerģijas galapatēriņa transportā dalībvalstīs 2020. gadā.

Šā apakšpunkta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums neattiecas uz biodegvielām, kas ražotas no izejvielām, kuras uzskaitītas IX pielikumā.

Dalībvalstis var noteikt, ka uz to enerģijas īpatsvaru, kas iegūts no biodegvielas, kura ražota no kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām un kas nav labība vai citi cieti saturoši kultūraugi, cukura un eļļas kultūraugi, šā apakšpunkta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums neattiecas, ja:

i)

atbilstība 17. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem ir verificēta saskaņā ar 18. pantu; un

ii)

kultūraugi ir audzēti zemē, kas atbilst V pielikuma C daļas 8. punktam un attiecīgā prēmija “eB”, kura noteikta V pielikuma C daļas 7. punktā, ir iekļauta siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinā, lai pierādītu atbilstību 17. panta 2. punktam.

e)

katra dalībvalsts cenšas sasniegt mērķi – lai tās teritorijā biodegvielām, kas ražotas no izejvielām un citām degvielām, kuras uzskaitītas IX pielikuma A daļā, būtu minimāls patēriņa līmenis. Šim nolūkam katra dalībvalsts līdz 2017. gada 6. aprīlim nosaka valsts mērķi, ko tā cenšas sasniegt. Šā mērķa atsauces vērtība ir energoietilpības 0,5 procentpunkti energoietilpības izteiksmē no pirmajā daļā minētās no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvara visos transporta veidos 2020. gadā, ko nodrošina ar biodegvielu, kas ražota no izejvielām un citām degvielām, kuras uzskaitītas IX pielikuma A daļā. Turklāt valsts mērķī var ieskaitīt biodegvielas, kas ražotas no IX pielikumā neuzskaitītām izejvielām, kuras kompetentās valsts iestādes atzinušas par atkritumiem, atlikumiem, nepārtikas celulozes materiālu un lignocelulozes materiālu un kuras izmantoja esošajās iekārtās pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1513 (11) pieņemšanas.

Dalībvalstis var noteikt valsts mērķi, kas ir zemāks par atsauces vērtību – 0,5 procentpunkti, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem iemesliem:

i)

objektīvi faktori, piemēram, ierobežotas iespējas biodegvielu ilgtspējīgai ražošanai no izejvielām un citām degvielām, kuras uzskaitītas IX pielikuma A daļā, vai šādu biodegvielu ierobežota pieejamība tirgū par izmaksu ziņā pieņemamu cenu;

ii)

konkrētās tehniskās vai klimatiskās īpatnības transporta degvielas tirgū valstī, piemēram, autotransporta parka sastāvs un stāvoklis; vai

iii)

valsts politika, piešķirot proporcionālus finanšu resursus, lai stimulētu energoefektivitāti un tādas elektroenerģijas izmantojumu transportā, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Dalībvalstis, nosakot savus mērķus, sniedz tām pieejamo informāciju par to biodegvielu daudzumu, kas patērēts no izejvielām un citām degvielām, kuras uzskaitītas IX pielikuma A daļā.

Izstrādājot politiku, kura veicina degvielu ražošanu no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, dalībvalstis pienācīgi ņem vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā, tostarp tās noteikumus attiecībā uz apsvērumiem par aprites ciklu dažādu atkritumu plūsmu radīšanas un šo plūsmu apsaimniekošanas vispārējo ietekmi.

Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 24. pantu publicē:

—

dalībvalstu mērķus,

—

dalībvalstu valsts mērķu sasniegšanas plānus, ja tie ir pieejami,

—

attiecīgā gadījumā – pamatojumu dalībvalstu valsts mērķu diferencēšanai, salīdzinot ar atsauces vērtību, par ko paziņo saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/1513 4. panta 2. punktu, un

—

kopsavilkuma ziņojumu par dalībvalstīs sasniegto virzībā uz valsts mērķu sasniegšanu;

f)

lai noteiktu atbilstību pirmajā daļā minētajam mērķim, uzskata, ka biodegvielām, ko ražo no IX pielikumā minētajām izejvielām, energoietilpība divas reizes pārsniedz to energoietilpību.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1513 (2015. gada 9. septembris), ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (OV L 239, 15.9.2015., 1. lpp.).”;"

c)

panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija vajadzības gadījumā līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz priekšlikumu, kas, ievērojot noteiktus nosacījumus, ļauj ņemt vērā visu no atjaunojamiem energoresursiem iegūto elektroenerģiju, ko izmanto, lai darbinātu jebkādus iespējamos elektriskos transportlīdzekļus un lai no atjaunojamiem energoresursiem ražotu nebioloģiskas izcelsmes šķidro vai gāzveida transporta degvielu.”;

d)

iekļauj šādu punktu:

“5.   Lai samazinātu risku, ka viens sūtījums Savienībā tiek deklarēts vairāk nekā vienu reizi, dalībvalstis un Komisija cenšas stiprināt valstu sistēmu sadarbību un sadarbību starp valstu sistēmām un brīvprātīgajām shēmām, kas izveidotas saskaņā ar 18. pantu, tostarp attiecīgos gadījumos – datu apmaiņu. Lai novērstu to, ka materiāli tiek tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai tie atbilstu IX pielikumam, dalībvalstis sekmē tādu sistēmu izveidi un izmantošanu, ar kurām visā pievienotās vērtības veidošanās ķēdē izseko izejvielas un no tām iegūtās biodegvielas. Dalībvalstis nodrošina, ka, konstatējot krāpšanu, tiek veikti atbilstīgi pasākumi. Dalībvalstis līdz 2017. gada 31. decembrim un pēc tam katru otro gadu ziņo par īstenotajiem pasākumiem, ja tās saskaņā ar 22. panta 1. punkta d) apakšpunktu sagatavotos ziņojumos par tādas enerģijas veicināšanas un izmantošanas progresu, ko iegūst no atjaunojamiem energoresursiem, nav sniegušas līdzvērtīgu informāciju par uzticamību un aizsardzību pret krāpšanu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu nolūkā grozīt IX pielikuma A daļā minēto izejvielu sarakstu, lai pievienotu izejvielas, bet ne tāpēc, lai tās svītrotu. Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu par katru izejvielu, kas pievienojama IX pielikuma A daļai. Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnes un tehnikas sasniegumu analīze, pienācīgi ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK, un pamatojot secinājumu, ka attiecīgā izejviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, ne arī lielā mērā kropļojoši ietekmē (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedz būtiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar fosilo degvielu, un nepastāv risks negatīvi ietekmēt vidi un bioloģisko daudzveidību.”;

3)

direktīvas 5. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu attiecībā uz III pielikumā noteikto transporta degvielu energoietilpības pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai.”;

4)

direktīvas 6. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Dalībvalstis var vienoties statistiski nodot no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas konkrētu daudzumu no vienas dalībvalsts citai, kā arī par šādas nodošanas kārtību. Nodoto daudzumu:

a)

atskaita no enerģijas daudzuma, kas iegūts no atjaunojamiem energoresursiem un ko ņem vērā, nosakot nodošanu veicošās dalībvalsts atbilstību 3. panta 1., 2. un 4. punktā noteiktajām prasībām, un

b)

pieskaita enerģijas daudzumam, kas iegūts no atjaunojamiem energoresursiem un ko ņem vērā, nosakot nodošanu pieņemošās dalībvalsts atbilstību 3. panta 1., 2. un 4. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Šā panta 1. punktā minētā kārtība attiecībā uz 3. panta 1., 2. un 4. punktu var ilgt vienu vai vairākus gadus. Par to paziņo Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc katra gada beigām, kad tā ir spēkā. Komisijai nosūtītajā informācijā norāda attiecīgās enerģijas daudzumu un cenu.”;

5)

direktīvas 17. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, ko panāk, izmantojot biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, un ko ņem vērā nolūkos, kuri minēti 1. punktā, ir vismaz 60 % attiecībā uz biodegvielām un bioloģisko šķidro kurināmo, ko ražo iekārtās, kuru ekspluatācija sākta pēc 2015. gada 5. oktobra. Uzskata, ka iekārta “atrodas ekspluatācijā”, ja ir notikusi fiziska biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošana.

Attiecībā uz iekārtām, kas atradās ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms minētās dienas, 1. punktā minētajā nolūkā biodegvielām un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam jāpanāk siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums vismaz 35 % līdz 2017. gada 31. decembrim un vismaz 50 % no 2018. gada 1. janvāra.

Siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko panāk, izmantojot biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, aprēķina saskaņā ar 19. panta 1. punktu.”;

b)

panta 3. punkta otro daļu svītro;

6)

direktīvas 18. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sagatavotu sarakstu ar šā punkta divās pirmajās daļās minēto atbilstīgo un būtisko informāciju. Komisija jo īpaši nodrošina, ka minētās informācijas sniegšana kopumā uzņēmējiem vai konkrēti zemnieku sīksaimniecībām, ražotāju organizācijām un kooperatīviem nerada pārmērīgu administratīvo slogu.”;

b)

panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija var izlemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ietverti pareizi dati 17. panta 2. punkta nolūkos un/vai pierādīts, ka biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā sūtījumi atbilst 17. panta 3., 4. un 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. Komisija var pieņemt lēmumu, ka shēmās ir pareizi dati informēšanai par pasākumiem, kas veikti, lai saglabātu teritorijas, kuras kritiskās situācijās nodrošina galvenos dabiskos ciklus (piemēram, ūdensšķirtņu aizsardzību un erozijas kontroli), pasākumiem augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībā, noplicinātas zemes atjaunošanā, kā arī par pasākumiem, lai novērstu pārmērīgu ūdens patēriņu apgabalos ar trūcīgiem ūdens resursiem, un attiecībā uz 17. panta 7. punkta otrajā daļā minētajiem jautājumiem. Komisija var arī atzīt platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu saglabāšanas savienības sastādītos sarakstos, 17. panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā.”;

c)

panta 5. punktā pievieno šādas daļas:

“Panta 4. punktā minētās brīvprātīgās shēmas (“brīvprātīgās shēmas”) regulāri – vismaz reizi gadā – publicē sarakstu ar to sertifikācijas struktūrām, ko izmanto neatkarīgas revīzijas veikšanai, par katru sertifikācijas struktūru norādot, kura vienība vai valsts publiskā sektora iestāde to ir atzinusi un kura vienība vai valsts publiskā sektora iestāde to uzrauga.

Jo īpaši lai novērstu krāpšanu, Komisija, pamatojoties uz riska analīzi vai šā panta 6. punkta otrajā daļā minētajiem ziņojumiem, var noteikt neatkarīgas revīzijas standartus un paredzēt prasību, ka visām brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāpiemēro. To veic, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar šādiem aktiem nosaka termiņu, līdz kuram brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāīsteno. Komisija var atcelt lēmumus par brīvprātīgo shēmu atzīšanu gadījumā, ja minētās shēmas tam paredzētajā termiņā neīsteno minētos standartus.”;

d)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Lēmumus atbilstīgi šā panta 4. punktam pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šādi lēmumi ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus.

Komisija pieprasa, lai šādas brīvprātīgās shēmas, par kurām lēmums ir pieņemts atbilstīgi 4. punktam, līdz 2016. gada 6. oktobrim un pēc tam katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ietver katru no šā punkta trešajā daļā izklāstītajiem punktiem. Ziņojums parasti aptver iepriekšējo kalendāro gadu. Pirmais ziņojums aptver vismaz sešus mēnešus no 2015. gada 9. septembra. Prasība par ziņojuma iesniegšanu attiecas tikai uz tām brīvprātīgajām shēmām, kuras ir darbojušās vismaz 12 mēnešus.

Līdz 2017. gada 6. aprīlim un pēc tam tās ziņojumos saskaņā ar 23. panta 3. punktu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir analizēti šā punkta otrajā daļā minētie ziņojumi un pārskatīta 4. punktā minēto nolīgumu vai brīvprātīgo shēmu darbība, par kuriem ir pieņemts lēmums saskaņā ar šo pantu, un noteiktas paraugprakses. Ziņojumā izmanto labāko pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kas iegūta pēc apspriedēm ar ieinteresētajām personām, un praktisko pieredzi attiecīgo nolīgumu vai shēmu piemērošanā. Ziņojumā analizē šādu informāciju

 

vispārīgi:

a)

revīziju neatkarība, kārtība un biežums – attiecībā gan uz to, kas par šiem aspektiem ir norādīts shēmas dokumentācijā brīdī, kad Komisija apstiprināja attiecīgo shēmu, gan saistībā ar nozares paraugpraksi;

b)

neatbilstības konstatēšanas un risināšanas metožu pieejamība, kā arī pieredze un pārredzamība to piemērošanā, īpaši, risinot situācijas, kad shēmas dalībnieki ir veikuši vai tiek apgalvots, ka tie ir veikuši nopietnus pārkāpumus;

c)

pārredzamība, jo īpaši attiecībā uz shēmas pieejamību, tulkojumu nodrošinājumu valodās, ko lieto izejvielu izcelsmes valstīs un reģionos, sertificētu uzņēmumu saraksta un attiecīgo sertifikātu pieejamību, revidentu ziņojumu pieejamību;

d)

ieinteresēto personu iesaiste, jo īpaši attiecībā uz apspriešanos ar pamatiedzīvotāju un vietējām kopienām, ko pirms lēmuma pieņemšanas veic shēmas izstrādes un pārskatīšanas, kā arī revīzijas laikā, un atbilde uz viņu sniegto ieguldījumu;

e)

vispārējā shēmas stabilitāte, jo īpaši ņemot vērā noteikumus par revidentu un attiecīgu shēmas struktūru akreditāciju, kvalifikāciju un neatkarību;

f)

jaunākā informācija par tirgu saistībā ar shēmu, sertificētu izejvielu un biodegvielu apjoms, norādot sadalījumu pa izcelsmes valstīm un tipiem, dalībnieku skaits;

g)

tas, cik vienkārši un efektīvi ir īstenojama sistēma, ar kuru izseko apliecinājumiem, ko shēma dalībniekiem izsniedz par ilgtspējības kritēriju ievērošanu, paredzot šādu sistēmu izmantot kā līdzekli krāpniecisku darbību novēršanai, lai jo īpaši konstatētu un izskatītu iespējamu krāpšanu un citus pārkāpumus un saistībā ar to veiktu turpmākus pasākumus, un attiecīgā gadījumā – konstatētu krāpšanas vai pārkāpumu gadījumu skaits;

 

un jo īpaši:

h)

vienību iespējas tikt pilnvarotām atzīt un uzraudzīt sertifikācijas struktūras;

i)

sertifikācijas struktūru atzīšanas vai akreditēšanas kritēriji;

j)

noteikumi par to, kā veicama sertifikācijas struktūru uzraudzība;

k)

veidi, kā sekmēt vai uzlabot paraugprakses veicināšanu.

Komisija dara pieejamu brīvprātīgo shēmu iesniegto ziņojumu kopsavilkumu vai vajadzības gadījumā – šos ziņojumus pilnā apmērā 24. pantā minētajā pārredzamības platformā.

Dalībvalsts par savu valsts shēmu var paziņot Komisijai. Komisija dod priekšroku šādas shēmas novērtēšanai. Lēmumu par šādi paziņotas valsts shēmas atbilstību šajā direktīvā norādītajiem nosacījumiem pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sekmētu to, ka tiek savstarpēji divpusēji vai daudzpusēji atzītas shēmas atbilstības verificēšanai attiecībā uz biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem. Ja lēmums ir pozitīvs, saskaņā ar šo pantu izveidotas shēmas neatsaka savstarpēju atzīšanu ar minētās dalībvalsts shēmu sakarā ar atbilstības verificēšanu attiecībā uz 17. panta 2. līdz 5. punktā noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem.”;

e)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas pārbauda 17. panta piemērošanu attiecībā uz biodegvielas avotu un sešu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru izlemj, vai attiecīgā dalībvalsts, piemērojot 17. panta 1. punktu, drīkst ņemt vērā biodegvielu no minētā avota.”;

7)

direktīvas 19. pantu groza šādi:

a)

panta 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Šā panta 2. punktā minētajos ziņojumos – dalībvalstu gadījumā – un 2. punktā minētajiem līdzvērtīgos ziņojumos, ko sagatavojušas kompetentas struktūras, – ārpus Savienības esošu teritoriju gadījumā – Komisijai var ziņot par tipiskām siltumnīcefekta gāzu emisijām no lauksaimniecības izejvielu audzēšanas.

4.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru, var nolemt, ka ziņojumi, kas minēti šā panta 3. punktā, satur pareizus datus, kuri 17. panta 2. punkta nolūkā ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielu audzēšanas, ko tipiski ražo attiecīgajās teritorijās.

5.   Komisija vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados sagatavo un publicē ziņojumu par aplēstajām tipiskajām vērtībām un standartvērtībām, kas ir norādītas V pielikuma B un E daļā, īpašu uzmanību veltot siltumnīcefekta gāzu emisijām no transporta un tehnoloģiskajiem procesiem.

Ja pirmajā daļā minētajos ziņojumos ir norādīts, ka aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības, kas norādītas V pielikuma B un E daļā, varētu būt jāpielāgo, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

b)

panta 6. punktu svītro;

c)

panta 7. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:

“7.   Komisija pastāvīgi pārskata V pielikumu, lai pamatotā gadījumā pievienotu vērtības citiem biodegvielas ražošanas paņēmieniem no tām pašām vai citām izejvielām. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt V pielikuma C daļā paredzēto metodoloģiju, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

—

atkritumu un atlikumu uzskaites metode,

—

blakusproduktu uzskaites metode,

—

koģenerācijā ražotās enerģijas uzskaites metode, un

—

kultūraugu atlikumiem, ko uzskata par blakusproduktiem, piešķirtais statuss.

Standartvērtības, kas izstrādātas biodīzeļdegvielai no augu eļļas vai dzīvnieku tauku atkritumiem, pārskata cik drīz vien iespējams. Ja Komisijas pārskatīšanas rezultātā tiek secināts, ka būtu jāpapildina V pielikums, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25.a pantu, lai V pielikuma A, B, D un E daļā pievienotu, bet ne svītrotu vai grozītu aplēstās tipiskās vērtības un standartvērtības tiem biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanas paņēmieniem, kuru konkrētas vērtības minētajā pielikumā vēl nav iekļautas.”;

d)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu V pielikuma C daļas 9. punkta vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros norāda detalizētas tehniskas specifikācijas un definīcijas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

8)

direktīvas 21. pantu svītro;

9)

direktīvas 22. panta 1. punkta otro daļu groza šādi:

a)

daļas i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)

to biodegvielu attīstību un īpatsvaru, kuras ražotas no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, tostarp resursu novērtējumu, koncentrējoties uz ilgtspējības aspektiem, kas saistīti ar ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek aizstāti pārtikas un barības produkti, pienācīgi ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principus un biomasas kaskādes principu, ņemot vērā reģionālos un vietējos ekonomikas un tehnoloģiju apstākļus, vajadzīgā oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti;”;

b)

pievieno šādu apakšpunktu:

“o)

biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā apjomu enerģijas vienībās, kas atbilst katrai VIII pielikuma A daļā uzskaitīto izejvielu kategoriju grupai, ko attiecīgā dalībvalsts ņēmusi vērā, lai ievērotu 3. panta 1. un 2. punktā un 3. panta 4. punkta pirmajā daļā minētos mērķus.”;

10)

direktīvas 23. pantu groza šādi:

a)

svītro 1. punkta pēdējo teikumu;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Ziņojot par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem, ko rada biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā izmantošana, Komisija izmanto apjomus, ko savos ziņojumos norādījušas dalībvalstis saskaņā ar 22. panta 1. punkta o) apakšpunktu, tostarp aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskās vidējās vērtības un saistīto amplitūdu, kas izriet no rezultātu ietekmes analīzes, kā izklāstīts VIII pielikumā. Komisija dara publiski pieejamus datus par aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju provizoriskām vidējām vērtībām un saistīto amplitūdu, kas izriet no rezultātu ietekmes analīzes. Turklāt Komisija izvērtē, vai un kā izmainītos tiešo emisiju ietaupījumu aplēse, ja ņemtu vērā blakusproduktus, izmantojot aizstāšanas pieeju.”;

c)

panta 5. punkta e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“e)

to biodegvielu pieejamību un ilgtspēju, kuras ražotas no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, tostarp novērtējumu par ietekmi no tā, ka biodegvielas ražošanai tiek aizstāti pārtikas un barības produkti, pienācīgi ņemot vērā Direktīvā 2008/98/EK izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu un biomasas kaskādes principu, ņemot vērā reģionālos un vietējos ekonomikas un tehnoloģiju apstākļus, vajadzīgā oglekļa uzkrājuma uzturēšanu augsnē un augsnes un ekosistēmu kvalitāti;

f)

informāciju par pieejamiem zinātniskās izpētes rezultātiem un to analīzi attiecībā uz netiešu zemes izmantošanas maiņu saistībā ar visiem ražošanas paņēmieniem, pievienojot vērtējumu par to, vai var sašaurināt to neskaidrību amplitūdu, kas apzināta analīzē, uz kā balstās netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju aplēses, un vai ņemt vērā Savienības politikas jomu, piemēram, vides, klimata un lauksaimniecības politikas iespējamo ietekmi; un

g)

tehnoloģiju attīstību un datu pieejamību attiecībā uz to biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo izmantošanu, kas ražoti Savienībā no specializētiem nepārtikas kultūraugiem, kas tiek audzēti galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā, kā arī šo biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ietekmi uz ekonomiku un vidi.”;

d)

panta 8. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

ņemot vērā 3. panta 4. punktā minētos mērķus, pārskats par:

i)

minētā mērķa īstenošanai paredzēto pasākumu rentabilitāti;

ii)

novērtējumu par minētā mērķa sasniegšanas iespējām, vienlaikus Savienībā un trešās valstīs nodrošinot biodegvielu ražošanas ilgtspēju un izvērtējot ietekmi uz tautsaimniecību, vidi un sociālo jomu, tostarp netiešas sekas un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, kā arī otrās paaudzes biodegvielu komerciālo pieejamību;

iii)

mērķa īstenošanas ietekmi uz pārtikas pieejamību par samērīgām cenām;

iv)

ar elektromotoriem, hibrīdmotoriem un ūdeņraža motoriem darbināmu transportlīdzekļu komerciālo pieejamību un transporta nozarē patērētās enerģijas no atjaunojamiem energoresursiem īpatsvara aprēķināšanai izvēlēto metodoloģiju;

v)

specifisku tirgus apstākļu novērtējumu, īpaši pievēršoties tirgiem, kuros transportlīdzekļu degviela veido vairāk nekā pusi no galīgā enerģijas patēriņa, un tirgiem, kuri ir pilnībā atkarīgi no importētas biodegvielas;”;

11)

direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

Komiteju procedūra

1.   Izņemot gadījumus, kas minēti 2. punktā, Komisijai palīdz Atjaunojamo energoresursu komiteja. Šī komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (12) nozīmē.

2.   Jautājumos, kas saistīti ar biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspēju, Komisijai palīdz Biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļu.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.)”;"

12)

iekļauj šādu pantu:

“25.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kuras minētas 3. panta 5. punktā, 5. panta 5. punktā un 19. panta 7. punktā, Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2015. gada 5. oktobra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 5. punktā, 5. panta 5. punktā un 19. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 3. panta 5. punktu, 5. panta 5. punktu un 19. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

13)

V pielikumu groza un VIII un IX pielikumu pievieno atbilstīgi šīs direktīvas II pielikumam.

3. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija vēlākais līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā iekļauj izvērtējumu par to, vai līdz 2020. gadam Savienības tirgū būs pieejami rentabls biodegvielu nepieciešamais daudzums no izejvielām, kuru iegūšanai neizmanto zemi, un nepārtikas kultūraugiem, un par to ietekmi uz vidi, kā arī to ekonomisko un sociālo ietekmi, tostarp par nepieciešamību pēc papildu kritērijiem, lai nodrošinātu to ilgtspēju, un izvērtējumu par labākajiem pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem par netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas saistītas ar biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu. Ziņojumam, ja nepieciešams, pievieno priekšlikumus turpmākiem pasākumiem, ņemot vērā ekonomiskus, sociālus un vides apsvērumus.

2.   Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā, pamatojoties uz labākajiem un jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, novērtē:

a)

cik efektīvi ir ar šo direktīvu ieviestie pasākumi to ar netiešas zemes izmantošanas maiņu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, kas ir saistītas ar biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu. Šajā ziņā minētajā ziņojumā iekļauj arī jaunāko pieejamo informāciju attiecībā uz galvenajiem pieņēmumiem, kas ietekmē rezultātus, ko iegūst modelējot ar netiešas zemes izmantošanas maiņas saistīto siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā ražošanu, tostarp lauksaimniecības ražas un ražības aprēķinātās izmaiņu tendences, blakusproduktu izvietošanu un novērotās zemes izmantošanas globālās pārmaiņas un atmežošanas ātrumus, un Savienības rīcībpolitiku, piemēram, vides, klimata un lauksaimniecības rīcībpolitiku, iespējamo ietekmi, šādā pārskatā iesaistot ieinteresētās personas;

b)

cik efektīvi ir stimuli, kas veicina biodegvielu ražošanu no izejvielām, kuru iegūšanai neizmanto zemi, un no nepārtikas kultūraugiem saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punktu, tostarp to, vai ir sagaidāms, ka Savienībā kopumā 2020. gadā no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvars sasniegs 0,5 procentpunktus energoietilpības izteiksmē visos transporta veidos un ka šo īpatsvaru nodrošinās biodegviela, kas ražota no IX pielikuma A daļā minētajām izejvielām un citām degvielām;

c)

kā lielāks pieprasījums pēc biomasas ietekmē nozares, kurās izmanto biomasu;

d)

vai ir iespējams noteikt kritērijus, pēc kuriem identificē un sertificē neliela netiešas zemes izmantošanas maiņas riska biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, ko ražo saskaņā ar ilgtspējības kritērijiem, kuri noteikti Direktīvā 98/70/EK un Direktīvā 2009/28/EK, lai atjauninātu Direktīvas 98/70/EK V pielikumu un Direktīvas 2009/28/EK VIII pielikumu, ja nepieciešams;

e)

potenciālos ekonomiskos un vides ieguvumus un riskus, ko rada intensīvāka specializēto nepārtikas kultūraugu, kas tiek audzēti galvenokārt enerģijas ieguves nolūkā, audzēšana un izmantošana, ņemot vērā arī notiekošo projektu datus;

f)

bioetanola un biodīzeļdegvielas relatīvo daļu Savienības tirgū un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvaru benzīnā. Komisija arī novērtē virzītājspēkus, kuri ietekmē atjaunojamo energoresursu īpatsvaru benzīnā, kā arī šķēršļus to izmantošanai. Izērtējumā ietver izmaksas, degvielu standartus, infrastruktūru un klimatiskos apstākļus. Vajadzības gadījumā Komisija var sagatavot ieteikumus, kā pārvarēt konstatētos šķēršļus; un

g)

nosakot, kuras dalībvalstis Direktīvas 98/70/EK 7.a pantā noteiktā mērķa sasniegšanai ir izvēlējušās piemērot apjoma ierobežojumu biodegvielām, kas ražotas no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, un izvērtē to, vai ir radušās problēmas ar Direktīvas 98/70/EK 7.a panta mērķa sasniegšanu. Komisija arī novērtē to, kādā mērā biodegvielas, kuras ražotas no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, tiek piegādātas Direktīvas 98/70/EK 7.a pantā noteiktā mērķa sasniegšanai, pārsniedzot līmeni, kas var palīdzēt sasniegt Direktīvas 2009/28/EK mērķus. Izvērtējumā iekļauj arī novērtējumu par netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi un renatbilitāti pieejai, ko izmanto dalībvalstis.

Ziņojumā, ja nepieciešams sniedz arī informāciju par finansējuma pieejamību un citiem pasākumiem, kuri palīdz pēc iespējas ātrāk panākt, lai visos transporta veidos no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars būtu 0,5 procentpunkti energoietilpības izteiksmē un lai šo īpatsvaru nodrošinātu biodegviela, kas ražota no IX pielikuma A daļā minētajām izejvielām un no citām degvielām, ja tas ir tehniski iespējams un ir ekonomiski rentabli.

Pirmajā daļā minētajam ziņojumam, ja nepieciešams, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, pievieno leģislatīvu aktu priekšlikumus, kuros:

a)

iekļauj pielāgotus aplēstos netiešas zemes izmantošanas maiņas emisijas faktorus iekļauj attiecīgajos ilgtspējības kritērijos, kas noteikti Direktīvās 98/70/EK un 2009/28/EK;

b)

ievieš turpmākus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, tostarp papildu pasākumus, ko veikt Savienības līmenī;

c)

tehnoloģiski neitrālā veidā veicina ilgtspējīgas biodegvielas attīstību pēc 2020. gada 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara kontekstā.

3.   Komisija, ja nepieciešams, ņemot vērā ziņojumus, ko iesniegušas brīvprātīgās shēmas, kuras paredzētas Direktīvas 98/70/EK 7.c panta 6. punkta otrajā daļā un Direktīvas 2009/28/EK 18. panta 6. punkta otrajā daļā, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par grozījumiem minēto direktīvu noteikumos par brīvprātīgajām shēmām, lai veicinātu paraugpraksi.

4. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, vēlākais līdz 2017. gada 10. septembrim. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. Vienlaikus dalībvalstis informē Komisiju par saviem valsts mērķiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta e) apakšpunktu, un, attiecīgā gadījumā, par valsts mērķu, diferencēšanu, salīdzinot ar atsauces vērtību, kas izklāstīta minētajā direktīvā, un valsts mērķu diferencēšanas pamatojumu.

Dalībvalstis 2020. gadā ziņo Komisijai par gūtajiem panākumiem to valsts mērķu sasniegšanā, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3. panta 4. punkta e) apakšpunktu, paskaidrojot nesasniegšanas iemeslus.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2015. gada 9. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. SCHMIT

(1)  OV C 198, 10.7.2013., 56. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 9. decembra nostāja pirmajā lasījumā (OV C 50, 12.2.2015., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 13. jūlija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(8)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

I PIELIKUMS

Direktīvas 98/70/EK pielikumus groza šādi:

1)

direktīvas IV pielikuma C daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

Zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radītās gada emisijas el aprēķina, kopējās emisijas sadalot vienādās daļās 20 gadu ilgā laikposmā. Minētās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

el = (CSR – CSA) × 3,664 × 1/20 × 1/P – eB, (1)

kur:

el

=

zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītās gada emisijas (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa (grami) vienā biodegvielas enerģijas vienībā (megadžouli)). “Aramzeme” (2) un “ilggadīgie stādījumi” (3) tiek uzskatīti par vienu zemes izmantojuma veidu.

CSR

=

ar atsauces zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojums ir zemes izmantojums 2008. gada janvārī vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves, izmantojot vēlāko;

CSA

=

ar faktisko zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja oglekļa uzkrājums veidojas laikā, kas ilgāks par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad augi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk;

P

=

kultūraugu ražība (izteikta kā biodegvielas enerģija gadā vienā platības vienībā); un

eB

=

prēmija 29 g CO2eq/MJ, ko piešķir biodegvielai, ja biomasu iegūst no atjaunotas noplicinātas zemes saskaņā ar 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

(1)  Koeficients, kas iegūts, dalot CO2 molekulmasu (44,010 g/mol) ar oglekļa molekulmasu (12,011 g/mol), ir 3,664."

(2)  Aramzemes definīciju izstrādā IPCC."

(3)  Ilggadīgie stādījumi ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas.”;"

2)

pievieno šādu pielikumu:

“V PIELIKUMS

A daļa. Aplēstās netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas no biodegvielas (g CO2eq/MJ) (4)

Izejvielu grupa

Vidējā vērtība (5)

No rezultātu ietekmes analīzes izrietoša starpprocentiļu amplitūda (6)

Labība un citi cieti saturoši augi

12

8 līdz 16

Cukuri

13

4 līdz 17

Eļļas augi

55

33 līdz 66

B daļa. Biodegvielas, kuru aplēstās netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas uzskata par līdzvērtīgām nullei

Uzskata, ka no turpmāk uzskaitītajām izejvielu kategorijām ražotu biodegvielu aplēstās netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas ir nulle:

1)

izejvielas, kas nav uzskaitītas šā pielikuma A daļā;

2)

izejvielas, kuru ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantošanas maiņu, proti, maiņu vienā no šādām IPCC zemes virsmas apauguma kategorijām – mežu zeme, zālājs, mitrājs, apdzīvota vieta vai cita veida zeme – līdz aramzemei vai ilggadīgiem stādījumiem (7). Šādā gadījumā tiešās zemes izmantošanas maiņas emisiju vērtības (el) aprēķinam vajadzētu atbilst IV pielikuma C daļas 7. punktam.

(4)

(+)

 Šeit uzrādītās vidējās vērtības ir atsevišķi modelēto izejvielu vērtību svērtais vidējais. Pielikumā norādīto vērtību apmēru ietekmē dažādi pieņēmumi (piemēram, blakusproduktu apstrāde, ražīguma izmaiņas, oglekļa uzkrājums un citu izejvielu pārvietošana), kurus izmanto ekonomikas modeļos aplēses veikšanai. Lai gan tādēļ nav iespējams pilnībā raksturot ar šādām aplēsēm saistīto neskaidrību amplitūdu, tika veikta rezultātu ietekmes analīze, pamatojoties uz būtiskajiem parametriem nejaušu mainīgo lielumu veidā, tā sauktā “Montekarlo analīze”.

(7)

(++)

Ilggadīgie stādījumi ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas”.

(5)  Šeit uzrādītās vidējās vērtības ir atsevišķi modelēto izejvielu vērtību svērtais vidējais.

(6)  Šeit iekļautā amplitūda ataino 90 % rezultātu, izmantojot no analīzes izrietošas piektās un deviņdesmit piektās procentiles vērtības. Piektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 5 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus zem 8, 4, un 33 g CO2eq/MJ). Deviņdesmit piektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 95 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus virs 16, 17, un 66 g CO2eq/MJ).

II PIELIKUMS

Direktīvas 2009/28/EK pielikumus groza šādi:

1)

direktīvas V pielikuma C daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

Zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa koncentrācijas izmaiņu radītās gada emisijas el aprēķina, kopējās emisijas sadalot vienādās daļās 20 gadu ilgā laikposmā. Minētās emisijas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

el = (CSR – CSA) × 3,664 × 1/20 × 1/P – eB, (1)

kur:

el

=

zemes izmantošanas maiņas ietekmē notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu radītās gada emisijas (izteikta kā CO2 ekvivalenta masa (grami) vienā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģijas vienībā (megadžouli)). “Aramzeme” (2) un “ilggadīgie stādījumi” (3) tiek uzskatīti par vienu zemes izmantojuma veidu;

CSR

=

ar atsauces zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Atsauces zemes izmantojums ir zemes izmantojums 2008. gada janvārī vai 20 gadus pirms izejvielu ieguves, izmantojot vēlāko;

CSA

=

ar faktisko zemes izmantojumu saistītais oglekļa uzkrājums vienā platības vienībā (izteikts kā oglekļa masa (tonnas) vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju). Ja oglekļa uzkrājums uzkrājas laikā, kas ilgāks par vienu gadu, CSA piešķirto vērtību aprēķina pēc oglekļa uzkrājuma vienā platības vienībā pēc 20 gadiem vai tad, kad augi sasnieguši gatavību, atkarībā no tā, kurš nosacījums īstenojas agrāk;

P

=

kultūraugu ražība (izteikta kā biodegvielas vai bioloģiskā šķidrā kurināmā enerģija gadā vienā platības vienībā) un

eB

=

prēmija 29 g CO2eq/MJ, ko piešķir biodegvielai, ja biomasu iegūst no atjaunotas noplicinātas zemes saskaņā ar 8. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

(1)  Koeficients, kas iegūts, dalot CO2 molekulmasu (44,010 g/mol) ar oglekļa molekulmasu (12,011 g/mol), ir 3,664."

(2)  Aramzemes definīciju izstrādā IPCC."

(3)  Ilggadīgie stādījumi ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas.”;"

2)

pievieno šādu pielikumu:

“VIII PIELIKUMS

A daļa. Aplēstās netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas no biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā izejvielām (gCO2eq/MJ) (4)

Izejvielu grupa

Vidējā vērtība (5)

No rezultātu ietekmes analīzes izrietoša starpprocentiļu amplitūda (6)

Labība un citi cieti saturoši augi

12

8 līdz 16

Cukuri

13

4 līdz 17

Eļļas augi

55

33 līdz 66

B daļa. Biodegvielas un bioloģiskais šķidrais kurināmais, kuru aplēstās netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas uzskata par līdzvērtīgām nullei

Uzskata, ka no turpmāk uzskaitītajām izejvielu kategorijām ražotu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo aplēstās netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas ir nulle:

1)

izejvielas, kas nav uzskaitītas šā pielikuma A daļā;

2)

izejvielas, kuru ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantošanas maiņu, proti, maiņu vienā no šādām IPCC zemes virsmas apauguma kategorijām – mežu zeme, zālājs, mitrājs, apdzīvota vieta vai cita veida zeme – līdz aramzemei vai ilggadīgiem stādījumiem (7). Šādā gadījumā tiešo zemes izmantošanas maiņu emisiju vērtības (el) aprēķinam vajadzētu atbilst V pielikuma C daļas 7. punktam.

(4)

(+)

 Šeit uzrādītās vidējās vērtības ir atsevišķi modelēto izejvielu vērtību svērtais vidējais. Pielikumā norādīto vērtību apmēru ietekmē dažādi pieņēmumi (piemēram, blakusproduktu apstrāde, ražīguma izmaiņas, oglekļa uzkrājums un citu izejvielu pārvietošana), kurus izmanto ekonomikas modeļos aplēses veikšanai. Lai gan tādēļ nav iespējams pilnībā raksturot ar šādām aplēsēm saistīto neskaidrību amplitūdu, tika veikta rezultātu ietekmes analīze, pamatojoties uz būtiskajiem parametriem nejaušu mainīgo lielumu veidā, tā sauktā “Montekarlo analīze”.

(7)

(++)

Ilggadīgie stādījumi ir daudzgadīgas kultūras, kuru stumbrs parasti netiek katru gadu novākts, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmas.”.

3)

Pievieno šādu pielikumu:

“IX PIELIKUMS

A daļa. Izejvielas un degviela, par kuru pienesumu 3. panta 4. punkta pirmajā daļā minētajam mērķim uzskata to energoietilpību, reizinātu ar divi:

a)

aļģes, ja tās audzētas uz zemes dīķos vai fotobioreaktoros;

b)

jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, bet tas neattiecas uz dalītiem sadzīves atkritumiem, attiecībā uz kuriem jāievēro Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie pārstrādes mērķi;

c)

bioloģiski atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā un kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, uz kurām attiecas dalīta savākšana, kas definēta minētās direktīvas 3. panta 11. punktā;

d)

rūpniecības atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības un lauksaimniecības pārtikas ražošanas, un zvejniecības un akvakultūras nozares, izņemot izejvielas, kas uzskaitītas šā pielikuma B daļā;

e)

salmi;

f)

kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas;

g)

palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari;

h)

taleļļas darva;

i)

jēlglicerīns;

j)

cukurniedru rauši;

k)

vīnogu čagas un vīna nogulsnes;

l)

riekstu čaumalas;

m)

sēnalas;

n)

kaceni, kas attīrīti no kukurūzas graudiem;

o)

mežsaimniecības un mežsaimniecībā pamatotu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija, t. i., mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru nogulsnes, lignīns un taleļļa;

p)

cits nepārtikas celulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas s) apakšpunktā;

q)

cits lignocelulozes materiāls, kā definēts 2. panta otrās daļas r) apakšpunktā, izņemot zāģbaļķus un finierklučus;

r)

no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes šķidrās vai gāzveida transporta degvielas;

s)

oglekļa uztveršana un izmantošana transporta nolūkiem, ja energoresurss ir atjaunojams saskaņā ar 2. panta otrās daļas a) apakšpunktu;

t)

baktērijas, ja energoresurss ir atjaunojams saskaņā ar 2. panta otrās daļas a) apakšpunktu.

B daļa. Izejvielas, par kuru pienesumu 3. panta 4. punkta pirmajā daļā minētajam mērķim uzskata to energoietilpību, reizinātu ar divi:

a)

lietota cepamā eļļa;

b)

dzīvnieku tauki, ko klasificē 1. un 2. kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (8).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).”"

(5)  Šeit uzrādītās vidējās vērtības ir atsevišķi modelēto izejvielu vērtību svērtais vidējais.

(6)  Šeit iekļautā amplitūda ataino 90 % rezultātu, izmantojot no analīzes izrietošas piektās un deviņdesmit piektās procentiles vērtības. Piektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 5 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus zem 8, 4, un 33 gCO2eq/MJ). Deviņdesmit piektā procentile norāda uz vērtību, zem kuras tika konstatēti 95 % novērojumu (t. i., 5 % no kopējiem izmantotajiem datiem uzrādīja rezultātus virs 16, 17, un 66 gCO2eq/MJ).