12.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 213/9


KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2015/1381

(2015. gada 10. augusts)

par arsēna monitoringu pārtikā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Arsēns vidē rodas dabiski, un tā klātbūtne ir novērojama augsnē, gruntsūdeņos un augos. Arsēns pastāv ļoti dažādos arsēna savienojumos. Arsēns ir atrodams ūdenī, augsnē un zemē. Arsēnu absorbē visi augi un dzīvnieki.

(2)

Galvenie paziņotie nelabvēlīgās ietekmes gadījumi, kas saistīti ar ilgtermiņa neorganiskā arsēna uzņemšanu cilvēka organismā, ir ādas bojājumi, vēzis, ontoģenēzes toksicitāte, neirotoksicitāte, sirds un asinsvadu slimības, anomāls glikozes metabolisms un diabēts.

(3)

Eiropas Komisija lūdza Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) sagatavot zinātnisko atzinumu par riskiem cilvēka veselībai saistībā ar arsēna klātbūtni pārtikas produktos (arī dzeramajā ūdenī).

(4)

Lai precizētu neorganiskā arsēna riska novērtējumu, EFSA zinātniskajā atzinumā (1) ieteica par dažādām pārtikas precēm iegūt speciācijas datus, ar kuriem pamatot novērtējumu par eksponētību caur uzturu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.

Dalībvalstis 2016., 2017. un 2018. gadā veic arsēna klātbūtnes monitoringu pārtikas produktos. Lai iegūtu precīzu eksponētības aplēsi, monitoringā būtu jāiekļauj plašs pārtikas produktu klāsts, kas atspoguļo patēriņa ieradumus, ieskaitot tādu pārtiku kā, piemēram, labības graudus, graudaugu produktus (to skaitā klijas un dīgļus), augļu un dārzeņu sulas, dzeramo ūdeni (arī pudelēs pildītu ūdeni), kafiju, sausas tējas lapas, alu, zivis un jūras veltes, dārzeņus, aļģu produktus (to skaitā hiziki), pienu, piena produktus, zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un uztura bagātinātājus.

2.

Dalībvalstis ievēro paraugu ņemšanas procedūras, kas noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 333/2007 (2), lai nodrošinātu, ka paņemtie paraugi ir reprezentatīvi attiecībā uz partiju, no kuras tie ņemti.

3.

Dalībvalstis veic arsēna analīzi, vēlams, nosakot neorganiskā arsēna saturu un arsēna kopējo daudzumu un, ja iespējams, citus attiecīgos arsēna veidus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 (3) III pielikumu, izmantojot analīzes metodi, kura ir atzīta par tādu, kas sniedz ticamus rezultātus.

4.

Dalībvalstis, izmantojot EFSA noteikto elektronisko ziņošanas formātu, regulāri sniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei monitoringa datus, kas izteikti attiecībā pret kopējo svaru, kopā ar informāciju, lai tos apkopotu vienā datubāzē.

Briselē, 2015. gada 10. augusta

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Vytenis ANDRIUKAITIS


(1)  EFSA Zinātnes ekspertu grupa pārtikas aprites kontaminantu jautājumos (CONTAM). Scientific Opinion on Arsenic in Food. EFSA Journal 2009; 7(10):1351.

(2)  Komisijas 2007. gada 28. marta Regula (EK) Nr. 333/2007, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes svina, kadmija, dzīvsudraba, neorganiskās alvas, 3-MHPD un benzopirēna koncentrācijas oficiālajai kontrolei pārtikas produktos (OV L 88, 29.3.2007., 29. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).