18.8.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 272/94

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka ekonomikas politikas koordinācija. Stratēģijā pievērsta uzmanība galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2015. gada 14. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma Ieteikumu par dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm, un 2010. gada 21. oktobrī tā pieņēma lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3). Tie kopā veido “integrētās pamatnostādnes”, kuras dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Padome 2014. gada 8. jūlijā pieņēma Ieteikumu (4) par Portugāles 2014. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par atjaunināto Portugāles 2014. gada stabilitātes programmu. Komisija 2014. gada 28. novembrī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 (5) sniedza savu atzinumu par Portugāles budžeta plāna projektu 2015. gadam.

(4)

Komisija 2014. gada 28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, iezīmējot 2015. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Tajā pašā dienā Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā tā Portugāli norādīja kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(5)

Eiropadome 2014. gada 18. decembrī apstiprināja prioritātes, lai veicinātu investīcijas, pastiprinātu strukturālās reformas un īstenotu atbildīgu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju.

(6)

Komisija 2015. gada 26. februārī publicēja 2015. gada ziņojumu par Portugāli. Tajā tika izvērtēti Portugāles panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti 2014. gada 8. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi. Ziņojumā par Portugāli ir ietverti arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu sagatavotā padziļinātā pārskata rezultāti. Balstoties uz Komisijas vērtējumu, var secināt, ka Portugālē pašlaik pastāv pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība, kurai nepieciešama izlēmīga politikas rīcība un īpaša uzraudzība. Ir gan gūti ievērojami panākumi, īstenojot korekciju programmu, gan attiecībā uz ekonomikas korekciju, gan politiku. Neraugoties uz centieniem samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru mājsaimniecībās un nefinansiālos sabiedrību sektoros, joprojām pastāv ievērojams risks saistībā ar lielām iekšējām un ārējām parādsaistībām dažādās nozarēs; šim jautājumam ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Nelielas izaugsmes, zemas inflācijas un augsta bezdarba līmeņa apstākļos ir izveidojusies arī spriedze saistībā ar nepieciešamību samazināt aizņemto līdzekļu lielo īpatsvaru.

(7)

Portugāle 2015. gada 28. aprīlī iesniedza savu 2015. gada valsts reformu programmu un 2015. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(8)

Portugāle patlaban atrodas Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvajā daļā. Tās valdība savā 2015. gada stabilitātes programmā norāda, ka pārmērīgo deficītu tā plāno novērst līdz 2015. gadam, kas atbilst Padomes noteiktajam termiņam. Tajā ir paredzēts samazināt nominālo deficītu līdz 2,7 % no IKP (2015. gadā) un pakāpeniski līdz pat 0,6 % no IKP (2018. gadā). Kā teikts stabilitātes programmā, valdība plāno 2016. gadā sasniegt vidēja termiņa mērķi – strukturālo deficītu 0,5 % apmērā no IKP. Ir sagaidāms, ka 2015. gadā valsts parādsaistību attiecība pret IKP samazināsies līdz 124,2 % un turpinās samazināties līdz apmēram 112,1 % (2018. gadā). Makroekonomikas scenārijs, uz kura balstītas šīs budžeta prognozes, attiecībā uz 2015. un 2016. gadu ir ticams, bet attiecībā uz 2017. un 2018. gadu – drīzāk optimistisks, turklāt Portugāles Valsts finanšu padome attiecībā uz pēdējiem minētajiem gadiem ir konstatējusi arī dažus riskus. Balstoties uz Komisijas sagatavoto 2015. gada pavasara prognozi, var konstatēt, ka vēl nav nodrošināti apstākļi tam, lai laikus (līdz 2015. gadam) un noturīgi novērstu pārmērīgo budžeta deficītu, tomēr to ir iespējams sasniegt. Vienlaikus fiskālā stimula apjoms ir mazāks par to, ko ir ieteikusi Padome. Pieņemot, ka pārmērīgais deficīts tiks novērsts, sākot ar 2016. gadu uz Portugāli būtu attiecināma pakta preventīvā daļa. Nav pietiekami konkretizēti un kvantitatīvi nepietiekami šķiet līdzsvara uzlabošanas pasākumi, ar kuriem paredzēts atbalstīt plānotos budžeta deficīta mērķus 2016. gadam un nākamajiem gadiem. Tādēļ, šķiet, pastāv risks ievērojami novirzīties no nepieciešamās korekcijas virzībā uz vidēja termiņa mērķi 2016. gadā, un būs nepieciešami papildu strukturālie pasākumi. Balstoties uz savu stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas sagatavoto 2015. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka pastāv risks, ka Portugāle neievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(9)

Fiskālā konsolidācija ir jāatbalsta ar palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti un kvalitāti visos valsts pārvaldes līmeņos un papildu reformām attiecībā uz publisko finanšu pārvaldības sistēmu. Konkrētāk, ir nepieciešami papildu centieni, lai nodrošinātu stingru kontroli pār izdevumiem, kas panākams, nodrošinot uzņemto saistību kontroles likuma izpildi un stiprinot pārskatatbildību. Likums par vienotu algu skalu tika publicēts 2014. gada septembrī, un to piemēro kopš 2015. gada janvāra; pašlaik notiek priekšdarbi, kas nepieciešami, lai īstenotu Dekrētlikumu par vienoto piemaksu skalu. Valstij piederošo uzņēmumu pārstrukturēšana vēl nav pabeigta. Gandrīz uz priekšu nav virzījusies jaunu vispusīgu pasākumu izstrāde, ko, reaģējot uz Konstitucionālās tiesas 2014. gada augusta spriedumiem, veic saistībā ar pašlaik notiekošo pensiju reformu. Portugālē pēdējos divos gados ir notikusi vispusīga nodokļu sistēmas reforma attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli un vides nodokļiem. Būtu jāizvērtē šīs reformas ietekme kopumā. Vēl ir nepieciešams īstenot vairākas papildu reformas, lai modernizētu ieņēmumu pārvaldību un turpinātu uzlabot nodokļu maksātāju atbilstību noteiktajām prasībām.

(10)

Darba koplīgumu sistēmā nesen ir veiktas vairākas reformas, tomēr ne visas no tām veicina algu pielāgošanu ražīgumam nozarē kopumā un konkrētā uzņēmumā. Sistēma saskaras ar problēmu – kā ļaut uzņēmumiem pielāgoties īpašiem apstākļiem. Citstarp runa ir par spēkā esošo noteikumu iedarbīgu izmantošanu, īpašos apstākļos dodot uzņēmumiem iespēju atkāpties no nozares koplīgumiem. Lai gan pēdējos gados ir notikusi algu iesaldēšana, kopš 2008. gada minimālā alga ir augusi ievērojami straujāk nekā vidējā alga (nominālā izteiksmē), bet to darbinieku īpatsvars, uz kuriem attiecas minimālā alga, ir palielinājies no 5 % 2005. gadā līdz 12,9 % 2014. gadā.

(11)

Ievērojami panākumi ir gūti attiecībā uz aktīvas darba tirgus politikas ieviešanu un valsts nodarbinātības dienestu reformu. Tomēr joprojām pastāv problēmas attiecībā uz to, kā aizsniegt jauniešus, kas nav iesaistīti nedz darba tirgū, nedz izglītībā, nedz apmācībā. Ir nepieciešams palielināt digitalizācijas pakāpi dienestos, kas atbild par atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū. Viena no galvenajām problēmām ir tā, kā nodrošināt adekvātu sociālās palīdzības segumu, jo īpaši ienākumu minimuma shēmu. Nelieli panākumi ir gūti, uzlabojot izglītības kvalitāti un nozīmīgumu darba tirgū. Nolūkā uzlabot izglītības kvalitāti Portugāle ir reformējusi mācību programmas un skolotāju darbību reglamentējošos noteikumus. Ar uzraudzības instrumentu izmantošanu un karjeras virzienu dažādošanu (ar jaunām profesionālās izglītības un apmācības programmām) ir paredzēts risināt problēmu, ka priekšlaikus tiek pārtrauktas mācības, un palīdzēt uzlabot snieguma rādītājus. Ar nesenajām reformām ir paredzēts pilnveidot profesionālās izglītības un apmācības sistēmu, tomēr joprojām pastāv problēma – kā to padarīt pievilcīgāku (studentu skatījumā). Problemātiska ir arī zināšanu nodošanas veicināšana starp augstākās izglītības iestādēm, privātā sektora uzņēmumiem un pētniecības organizācijām.

(12)

Portugāles uzņēmumu lielais parādsaistību apjoms joprojām ietekmē to darbības rezultātus un kavē jaunus ieguldījumus, savukārt mājsaimniecību parādsaistību apjoms ir ievērojami samazinājies. Pēc visaptverošā novērtējuma veicot turpmākus pasākumus, Centrālā banka ir aktīvāk īstenojusi savu uzraudzību pār banku likviditātes un kapitāla pozīcijām, kā arī ir izvērtējusi banku sanācijas plānus. Komercsabiedrībām izsniegto, ieņēmumus nenesošu aizdevumu attiecība pret aizdevumu kopsummu joprojām ir augsta (virs 18 %); tas ir slogs banku bilancēm. Uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kas tika sākta 2014. gadā, vēl vairāk ierobežo neto finanšu izdevumu atskaitāmību, tomēr papildus vajadzētu risināt jautājumu par uzņēmumiem piemērojamās nodokļu tiesību normās pastāvošo pārmērīgo stimulu uzņemties parādsaistības. Tiek pārstrādātas komercsabiedrību pārstrukturizācijas platformas/procesi PER un SIREVE, pastiprinātu uzmanību pievēršot tam, kā palīdzēt dzīvotspējīgiem uzņēmumiem turpināt komercdarbību, nevis sākt likvidācijas procesu. Skaitļi par aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu 2014. gadā liecina, ka panākts būtisks progress, īstenojot komercsabiedrību pārmērīgo parādsaistību samazināšanas pasākumus. Komercsabiedrību parādsaistību pārstrukturizācijas stratēģiskais plāns, kas publicēts 2014. gada maijā, pakāpeniski īstenojas likumdošanā – dažādu tiesību aktu formā. Panākumi ir gūti arī paplašinot nefinanšu uzņēmumiem pieejamo finansējuma alternatīvu loku, proti, veicinot ieguldījumus pamatkapitālā. Attīstības finansēšanas iestāde, kas formāli tika izveidota 2014. gada septembrī, paredz risināt tirgus nepilnības, kas kavē MVU piekļuvi finansējumam.

(13)

Vēl būtu jāpastiprina pasākumi tiesu sistēmas efektivitātes un kvalitātes palielināšanai (piemēram, attiecībā uz tiesu darbības novērtējumu un tiešsaistes rīku izmantošanu) un jāapzina tiesu pakalpojumu izmantotāju vai juridisko profesiju pārstāvju viedokļi. Kā teikts ES 2015. gada rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā, tiesvedība civillietās un komerclietās joprojām ir ilga (386 dienas). Parādu piedziņas lietu skaits joprojām nedaudz samazinās, savukārt izskatīšanā esošo lietu aprites laiks (disposition time) joprojām ir ilgs (2014. gadā tās bija 1 045 dienas). Reformas attiecībā uz administratīvajām (t. sk. nodokļu) tiesām norit lēnāk nekā reformas attiecībā uz citām tiesu iestādēm. Maksātnespējas lietu skaita pieaugums liecina par nepieciešamību palielināt resursus un apmācību, kas pieejami pirmās instances tiesām, kurām ir piekritīgas šādas lietas. Komercsabiedrību likviditāti joprojām pasliktina ilgi maksājumu kavējumi, it īpaši no publiskā sektora puses. Nav bijuši nedz jauni pasākumi, nedz apņemšanās risināt šo kavēto maksājumu problēmu. Nav pietiekamas pārredzamības attiecībā uz publiskās un privātās partnerības projektiem (nedz pašvaldību, nedz reģionālās valsts pārvaldes līmenī) un koncesijām (visos pārvaldes līmeņos). Korupcijas novēršanu kavē spēkā esošā tiesiskā regulējuma neiedarbīga piemērošana, ir arī vajadzīgi uzlabojumi uzraudzības, īstenošanas un sankciju izpildes jomā.

(14)

Jaunā transporta nozares regulēšanas iestāde vēl nav sākusi darbību. Liberalizācijas pasākumi ostu koncesiju, dzelzceļa un lielpilsētu sabiedriskā transporta jomā norit lēni, un līdz ar to netiek pienācīgi stimulēti attiecīgi ieguldījumi. Nelieli panākumi ir gūti transporta ilgtermiņa plāna un ostu nozares reformas grafika īstenošanā. Ir aizkavējusies koncesiju piešķiršana attiecībā uz transporta pakalpojumiem attiecīgi Lisabonas un Portu lielpilsētas teritorijā. Turklāt tikai neliels progress ir panākts ostu koncesiju pārskatīšanā un dzelzceļa nozarē. Joprojām norisinās dzelzceļa infrastruktūras un autoceļu infrastruktūras operatoru – REFER un EP – apvienošanās, ar ko ir paredzēts uzlabot jaunās autoceļu un dzelzceļa infrastruktūras iestādes finansiālo ilgtspējību. Valstij piederošajos transporta nozares uzņēmumos ir ticis samazināts darbinieku skaits.

(15)

Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir sagatavojusi vispusīgu analīzi par Portugāles ekonomikas politiku un publicējusi to savā 2015. gada ziņojumā par Portugāli. Tā ir arī izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu un turpmākos pasākumus saistībā ar ieteikumiem, kuri Portugālei tika adresēti iepriekšējos gados. Savā vērtējumā Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai to, cik tās ir nozīmīgas ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidei Portugālē, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un vadlīnijām, ņemot vērā, ka ir jāstiprina Savienības vispārējā ekonomikas pārvaldība, kas panākams, sniedzot ES mēroga norādes turpmākos valsts mēroga lēmumos. Eiropas pusgada ietvaros sniegtie ieteikumi ir atspoguļoti tālāk izklāstītajā 1.–5. ieteikumā.

(16)

Ņemot vērā šo vērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (6) galvenokārt ir atspoguļots 1. ieteikumā.

(17)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo vērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi, kas tiek sniegti, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu, ir atspoguļoti 1.–4. ieteikumā.

(18)

Turklāt Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir izvērtējusi visas eurozonas ekonomikas politiku. Balstoties uz šo vērtējumu, Padome ir sniegusi konkrētus tām dalībvalstīm adresētus ieteikumus, kuru valūta ir euro (7). Portugālei kā valstij, kuras valūta ir euro, arī būtu jānodrošina pilnīga un laicīga minēto ieteikumu īstenošana,

1.

Nodrošināt, ka 2015. gadā ar atbilstošiem pasākumiem tiek panākta pārmērīgā deficīta noturīga novēršana. Panākt fiskālo korekciju 0,6 % apmērā no IKP virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2016. gadā. Izmantot neplānotos ieņēmumus, lai paātrinātu deficīta un parādu samazināšanu. Nodrošināt uzņemto saistību kontroles likuma izpildi, lai varētu labāk kontrolēt izdevumus. Uzlabot pensiju sistēmas vidēja termiņa ilgtspējību. Nodrošināt valstij piederošo uzņēmumu finansiālo ilgtspēju. Nodrošināt, ka pilnīgāk tiek ievērotas nodokļu tiesību normas, un uzlabot nodokļu administrācijas efektivitāti.

2.

Veicināt algu pielāgošanu darba ražīguma līmenim, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un atbilstoši valstī pieņemtajai praksei, ņemot vērā prasmju atšķirības un vietējā darba tirgus apstākļus, kā arī darbības ekonomisko rādītāju atšķirības dažādos reģionos, nozarēs un starp atsevišķām komercsabiedrībām. Nodrošināt, ka minimālās algas izmaiņas atbilst mērķim – nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanai.

3.

Uzlabot valsts nodarbinātības dienestu efektivitāti, piemēram, uzlabojot saikni ar nereģistrētiem jauniešiem. Nodrošināt, ka iedarbīgi tiek stimulēta pabalstu saņēmēju ekonomiskā aktivitāte, un nodrošināt pienācīgu sociālās palīdzības segumu, jo īpaši attiecībā uz ienākumu minimuma shēmu.

4.

Veikt turpmākus pasākumus, lai samazinātu komercsabiedrību pārmērīgo parādsaistību apjomu, risinātu banku problēmas saistībā ar komercsabiedrībām izsniegtu, ieņēmumus nenesošu aizdevumu lielo īpatsvaru un mazinātu uzņēmumiem piemērojamās nodokļu tiesību normās pastāvošo pārmērīgo stimulu uzņemties parādsaistības. Uzlabot parādsaistību pārstrukturizācijas instrumentu efektivitāti (attiecībā uz dzīvotspējīgām komercsabiedrībām), ieviešot stimulus bankām un debitoriem jau agrīnā stadijā iesaistīties pārstrukturēšanas procesā.

5.

Paātrināt pasākumus un palielināt pārredzamību attiecībā uz koncesijām, tostarp transporta nozarē, kā arī pašvaldību un reģionāla mēroga publiskās un privātās partnerības projektiem.