I PIELIKUMS

IZSTRĀDĀJUMU SARAKSTS

Šajā pielikumā ietvertais saraksts ir ņemts no Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas, kas izveidota ar Pasaules Muitas savienības Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu.

IA PIELIKUMS

HARMONIZĒTIE PREČU KODI KOKMATERIĀLIEM UN KOKA IZSTRĀDĀJUMIEM, UZ KURIEM ATTIECAS FLEGT LICENCĒŠANAS SISTĒMA

44. nodaļa:

HS Kodi	Apraksts
	Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā; koksnes šķeldas vai skaidas; zāģskaidas un koksnes atlikumi, aglomerēti vai neaglomerēti brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā:
4401.21	— koksnes šķeldas vai skaidas -- skujkoku
Ex. 4401.22	— koksnes šķeldas vai skaidas -- lapu koku (ne no bambusa vai rotangpalmas)
4403	Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas. (Saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem ir aizliegts eksportēt. Saskaņā ar BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)
Ex. 4404.10	Koka skaidas un tamlīdzīgi materiāli – skujkoku
Ex. 4404.20	Koka skaidas un tamlīdzīgi materiāli – lapu koku --- koka skaidas
Ex. 4404	Stīpu klūgas; šķeltas kārtis; pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti; rupji apstrādāti, bet neliekti un citādi neapdarināti koka spieķi pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu un tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. (Saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem ir aizliegts eksportēt. Saskaņā ar BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)
4406	Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi no koka (Saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem ir aizliegts eksportēt. Saskaņā ar BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)
Ex. 4407	Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti, slīpēti, saaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm.
Ex. 4407	Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, nav nedz ēvelēti, nedz slīpēti, nedz saaudzēti garumā ar ķīļtapām; biezāki par 6 mm (Saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem ir aizliegts eksportēt. Saskaņā ar BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)
	Loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un tamlīdzīgiem laminētas koksnes materiāliem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm
4408.10	Skujkoku
4408.31	Tumšsarkanais meranti, gaišsarkanais meranti un meranti bakavs
4408.39	Citādi, izņemot skujkokus, tumšsarkano meranti, gaišsarkano meranti un meranti bakavu
Ex. 4408.90	Citādi, izņemot no šīs nodaļas 2. piezīmē par apakšpozīcijām minēto skujkoku un tropu koku koksnes (ne no bambusa un rotangpalmas)
	Kokmateriāli (ieskaitot nesamontētus parketa dēlīšus un joslas) ar nepārtrauktu profilu (ar ierievjiem, gropēm, izciļņiem, ierobēm, fāzēm, noapaļojumu) kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā:
4409.10	— skujkoku
Ex. 4409.29	— lapu koku – citādi (ne no rotangpalmas)
	Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes (piemēram, vafeļplātnes) no koksnes vai citiem koksnveida materiāliem, aglomerētiem vai neaglomerētiem ar sveķiem vai citām organiskām saistvielām
Ex. 4410.11	— no koka -- kokskaidu plātnes (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4410.12	— no koka -- orientētās kokskaidu plātnes (OSB) (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4410.19	— no koka -- citādi (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4411	Kokšķiedru vai citu koksnveida materiālu plātnes, kam ir vai nav pievienoti sveķi vai citas organiskas vielas (ne no bambusa vai rotangpalmas)
	Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli
4412.31	— citāds saplāksnis vienīgi no koka loksnēm (izņemot bambusu) ar katras kārtas biezumu ne vairāk kā 6 mm -- ar vismaz vienu ārējo kārtu no šīs nodaļas 2. piezīmē par apakšpozīcijām minēto tropu koku koksnes
4412.32	— citāds saplāksnis vienīgi no koka loksnēm (izņemot bambusu) ar katras kārtas biezumu ne vairāk kā 6 mm -- citāds, ar vismaz vienu ārējo kārtu no lapu koku koksnes
4412.39	— citāds saplāksnis vienīgi no koka loksnēm (izņemot bambusu) ar katras kārtas biezumu ne vairāk kā 6 mm -- citāds
Ex. 4412.94	— citāds -- galdniekplātnes, saklātņu plātnes un plātnes ar vidusdaļu no līmētām līstēm (ne no rotangpalmas)
Ex. 4412.99	citāds -- citāds --- galdniekplātņu viduskārta (salīmēti koksnes atlikumi) (ne no rotangpalmas) un --- citādi (ne no rotangpalmas)
Ex. 4413	Blīvināti kokmateriāli kluču, plātņu, līstu vai profilētu izstrādājumu veidā (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4414	Koka ietvari gleznām, fotogrāfijām, spoguļiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4415	Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; koka kabeļu spoles; paliktņi, kastu paliktņi un citas kravu plātnes no koka; paliktņu apmales no koka (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4416	Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka, ieskaitot mucu dēlīšus (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4417	Koka darbarīki, to korpusi un rokturi, slotu un suku koka daļas un rokturi; koka kurpju liestes un izstiepēji (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4418	Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4419	Galda un virtuves piederumi no koka (ne no bambusa vai rotangpalmas)
	Koka intarsijas un inkrustācijas; lādītes un kārbiņas juvelierizstrādājumiem vai galda piederumiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem
Ex. 4420.90	— citādi -- apaļkoki vai četrskaldņu brusas ar elementāru virsmas apstrādi, grebti vai viegli aprievoti, vai krāsoti, bez nozīmīgas pievienotās vērtības un bez nozīmīgām formas izmaiņām (HS Ex. 4420.90.90.00 Indonēzijā) (Saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem ir aizliegts eksportēt. Saskaņā ar BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)
	Citi koka izstrādājumi
Ex. 4421.90	— citādi -- sērkociņu skaliņi (ne no bambusa vai rotangpalmas) un -- citādi --- koka seguma bloki (ne no bambusa vai rotangpalmas)
Ex. 4421.90	— citādi -- citādi --- apaļkoki vai četrskaldņu brusas ar elementāru virsmas apstrādi, grebti vai viegli aprievoti, vai krāsoti, bez nozīmīgas pievienotās vērtības un bez nozīmīgām formas izmaiņām (HS Ex. 4421.90.99.00 Indonēzijā) (Saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem ir aizliegts eksportēt. Saskaņā ar BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)

47. nodaļa:

HS Kodi	Apraksts
	Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons:
4701	Mehāniskā papīra masa
4702	Ķīmiskā koksnes celuloze, šķīstošās šķirnes
4703	Koksnes natronceluloze vai sulfātceluloze, izņemot šķīstošās šķirnes
4704	Koksnes sulfītceluloze, izņemot šķīstošās šķirnes
4705	Koksnes celuloze, kas iegūta, apvienojot mehāniskās un ķīmiskās pārstrādes procesus

48. nodaļa:

HS Kodi	Apraksts
Ex. 4802	Nekrītots papīrs un kartons, izmantojams rakstīšanai, apdrukai vai citiem grafiskiem darbiem, neperforētas perfokartes un perforatora lentes papīrs ruļļos vai jebkura izmēra taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātu) loksnēs, izņemot pozīcijā 4801 vai 4803 minēto papīru; rokas lējuma papīrs un kartons (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4803	Tualetes papīra vai sejas salvešu, dvieļu vai galdautu materiāli un tamlīdzīgs mājturības vai higiēnas vajadzībām izmantojams papīrs, celulozes vate un audumi no celulozes šķiedrām, krepēti, ciļņoti, perforēti, ar virsmas krāsojumu, dekorējumu vai iespiedumu vai bez šādas apstrādes, ruļļos vai loksnēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4804	Nekrītots kraftpapīrs un kartons ruļļos vai loksnēs, izņemot pozīcijā 4802 vai 4803 minēto (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4805	Citāds nekrītots papīrs un kartons ruļļos vai loksnēs, kas nav apstrādāts tālāk, kā norādīts šīs nodaļas 3. piezīmē (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4806	Pergamentpapīrs, taukvielas necaurlaidīgs papīrs, pauspapīrs, pergamīns un citādi kalandrēti caurredzami vai caurspīdīgi papīri ruļļos vai loksnēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4807	Kompozītpapīrs un kartons (izgatavots, salīmējot vairākas papīra vai kartona loksnes) bez virskārtas pārklājuma un nepiesūcināts, iekšēji stiegrots vai nestiegrots, ruļļos vai loksnēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4808	Gofrēts papīrs un kartons (aplīmēts vai neaplīmēts ar gludām ārējām loksnēm), krepēts, ciļņots vai perforēts, ruļļos vai loksnēs, kas nav pozīcijā 4803 minētais (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4809	Koppapīrs, paškopējošais papīrs un citi kopējoši vai attēlu pārnesoši papīri (ieskaitot krītotu vai piesūcinātu papīru trafaretspiedēm vai ofseta platēm), apdrukāts vai neapdrukāts, ruļļos vai loksnēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4810	Papīrs un kartons, kas no vienas vai abām pusēm pārklāts ar kaolīnu vai citām neorganiskām vielām, lietojot saistvielas vai bez tām, bez citiem pārklājumiem, ar virsmas krāsojumu vai bez tā, ar dekoratīvu virsmu vai iespiedattēliem vai bez tiem, jebkura lieluma ruļļos vai taisnstūrveida (arī kvadrātveida) loksnēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4811	Papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām, krītots, piesūcināts, ar pārklājumu, ar krāsotu vai dekoratīvu virsmu vai apdrukāts, jebkura izmēra ruļļos vai taisnstūrveida (arī kvadrātveida) loksnēs, izņemot pozīcijā 4803, 4809 vai 4810 minēto (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4812	Papīra masas filtru bloki, plātnes un plāksnes (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4813	Cigarešu papīrs, atbilstīgi izmēram sagriezts vai nesagriezts, grāmatiņās vai čaulītēs (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4814	Tapetes un tamlīdzīgi sienu pārklājumi; caurspīdīgi papīra pārklājumi logiem (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4816	Koppapīrs, paškopējošais papīrs un citi kopējoši vai attēlu pārnesoši papīri (izņemot papīru pozīcijā 4809), papīrs trafaretspiedēm un ofsetplatēm, iepakots kastēs vai bez kastēm (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4817	Papīra vai kartona aploksnes, slēgtas vēstules, pastkartes bez zīmējumiem un sarakstes kartītes; kārbas, pasta maisiņi, kabatas grāmatiņas no papīra vai kartona, papīra kancelejas piederumu komplekti (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4818	Tualetes papīrs un tamlīdzīgs papīrs, celulozes vate vai celulozes šķiedru papīrs, ko izmanto mājsaimniecībā vai sanitāriem un higiēnas nolūkiem, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 36 cm, vai sagriezts pēc izmēra vai formas; kabatlakatiņi, kosmētikas salvetes, dvieļi, galdauti, galda salvetes, palagi un tamlīdzīgi mājsaimniecības, sanitārijas vai slimnīcu piederumi, apģērba gabali un apģērba piederumi no papīra masas, papīra, celulozes vates vai celulozes šķiedras audumiem (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4821	Jebkura veida birkas un etiķetes no papīra vai kartona ar iespiestu tekstu vai attēlu vai bez tā (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4822	Spolītes, spoles, rullīši un tamlīdzīgi turētāji no papīra masas, papīra vai kartona (perforēti vai neperforēti, stiegroti vai nestiegroti) (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Ex. 4823	Citāds papīrs, kartons, celulozes vate un audumi no celulozes šķiedrām, sagriezts pēc izmēra vai formas; citādi izstrādājumi no papīra masas, papīra, kartona, celulozes vates vai celulozes šķiedru auduma (ne no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla)
Piezīme. Papīra izstrādājumiem no nekoksnes vai pārstrādāta materiāla ir pievienota Indonēzijas Rūpniecības ministrijas oficiāla vēstule, ar ko apstiprina, ka ir izmantoti nekoksnes vai pārstrādāti materiāli. Šādiem izstrādājumiem FLEGT licenci neizdod.

94. nodaļa:

HS Kodi	Apraksts
	Sēdekļi (izņemot pozīcijā 94.02 minētos), arī par gultām pārveidojamie, un to daļas
9401.61	— Citādi sēdekļi, ar koka karkasu: -- polsterēti
9401.69	— Citādi sēdekļi, ar koka karkasu: -- citādi
	Citādas mēbeles un to daļas:
9403.30	— koka mēbeles birojiem
9403.40	— koka mēbeles virtuvēm
9403.50	— koka mēbeles guļamistabām
9403.60	— citādas koka mēbeles
Ex. 9403.90	— daļas: -- citādas (HS 9403.90.90 Indonēzijā)
	Saliekamās būvkonstrukcijas
Ex. 9406.00	— citādas saliekamās būvkonstrukcijas: -- no koka (HS 9406.00.92 Indonēzijā)

97. nodaļa:

HS Kodi	Apraksts
	Oriģinālgravīras, estampi un litogrāfijas
Ex. 9702.00	Apaļkoki vai četrskaldņu brusas, ar elementāru virsmas apstrādi, grebti vai viegli aprievoti, vai krāsoti, bez nozīmīgas pievienotās vērtības un bez nozīmīgām formas izmaiņām (HS Ex. 9702.00.00.00 Indonēzijā) (Saskaņā ar Indonēzijas tiesību aktiem ir aizliegts eksportēt. Saskaņā ar BPN 3. panta 3. punktu izstrādājumiem ar šo HS kodu nedrīkst izsniegt FLEGT licenci un līdz ar to tos nedrīkst importēt Savienībā.)

IB PIELIKUMS

HARMONIZĒTIE PREČU KODI KOKMATERIĀLIEM, KURUS SASKAŅĀ AR INDONĒZIJAS TIESĪBU AKTIEM IR AIZLIEGTS EKSPORTĒT

44. nodaļa:

HS Kodi	Apraksts
4403	Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas
Ex. 4404	Stīpu klūgas; šķeltas kārtis; pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti; rupji apstrādāti, bet neliekti un citādi neapdarināti koka spieķi pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu un tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai
4406	Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi no koka
Ex. 4407	Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, nav nedz ēvelēti, nedz slīpēti, nedz saaudzēti garumā ar ķīļtapām; biezāki par 6 mm
	Koka intarsijas un inkrustācijas; lādītes un kārbiņas juvelierizstrādājumiem vai galda piederumiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem
Ex. 4420.90	— citādi -- apaļkoki vai četrskaldņu brusas, ar elementāru virsmas apstrādi, grebti vai viegli aprievoti, vai krāsoti, bez nozīmīgas pievienotās vērtības un bez nozīmīgām formas izmaiņām (HS Ex. 4420.90.90.00 Indonēzijā)
	Citi koka izstrādājumi
Ex. 4421.90	— citādi -- apaļkoki vai četrskaldņu brusas, ar elementāru virsmas apstrādi, grebti vai viegli aprievoti, vai krāsoti, bez nozīmīgas pievienotās vērtības un bez nozīmīgām formas izmaiņām (HS Ex. 4421.90.99.00 Indonēzijā)
	Oriģinālgravīras, estampi un litogrāfijas
Ex. 9702.00	Apaļkoki vai četrskaldņu brusas, ar elementāru virsmas apstrādi, grebti vai viegli aprievoti, vai krāsoti, bez nozīmīgas pievienotās vērtības un bez nozīmīgām formas izmaiņām (HS Ex. 9702.00.00.00 Indonēzijā)

II PIELIKUMS

LIKUMĪGUMA DEFINĪCIJA

IEVADS

Indonēzijas kokmateriālus uzskata par likumīgiem, ja to izcelsme un ražošanas process, kā arī sekojošās apstrādes, pārstrādes, transportēšanas un tirdzniecības darbības ir pārbaudītas un atbilst visiem piemērojamajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.

Indonēzijā ir pieci likumīguma standarti, kas izstrādāti kā principu, kritēriju, rādītāju un kontroldokumentu kopumi, kuri visi ir balstīti uz pamata tiesību aktiem, noteikumiem un procedūrām. Šos standartus var sīkāk iedalīt apakšstandartos, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.

Indonēzijas tiesiskajā regulējumā ietilpst arī meža ilgtspējīgas apsaimniekošas standarti, kas jāievēro atļaujas turētājiem, kuri darbojas saimnieciskā meža zonās valsts zemē. Visiem atļaujas turētājiem ir jāievēro likumīguma kritēriji, kas noteikti likumīguma standartos. Ne vēlāk kā dienā, kad beidzas pirmā likumīguma sertifikāta derīguma termiņš, atļaujas turētājiem, kuri darbojas saimnieciskā meža zonās valsts zemē, ir jāievēro gan likumīguma standarts, gan ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas standarts, kā noteikts TLAS vadlīnijās.

Indonēzija ir apņēmusies regulāri pārskatīt un uzlabot likumīguma standartus procesā, kurā piedalās daudzas ieinteresētās personas.

Pieci likumīguma standarti ir šādi:

—   1. likumīguma standarts: attiecas uz koncesijām saimnieciskā meža zonās valsts zemēs: dabiskie meži, plantāciju meži, ekosistēmu atjaunošana, meža apsaimniekošanas tiesības (Hak Pengelolaan);

—   2. likumīguma standarts: attiecas uz kopienu plantāciju mežiem un kopienu mežiem saimnieciskā meža zonās valsts zemēs;

—   3. likumīguma standarts: attiecas uz privātajiem mežiem;

—   4. likumīguma standarts: attiecas uz kokmateriālu ieguvi nemeža zonās vai pārveidojamos saimnieciskos mežos valsts zemēs;

—   5. likumīguma standarts: attiecas uz kokrūpniecības uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar koksnes apstrādi un pārstrādi, un tirgotājiem.

Šie pieci likumīguma standarti ir piemērojami dažādu veidu kokmateriālu atļaujām, kas norādītas turpmākajā tabulā.

Atļaujas veids vai tiesības	Apraksts	Zemes piederība/resursu apsaimniekošana vai izmantošana	Piemērojamais likumīguma standarts
IUPHHK-HA/HPH	Atļauja izmantot kokmateriālus no dabiskajiem saimnieciskajiem mežiem	Pieder valstij/apsaimnieko uzņēmums	1
IUPHHK-HTI/HPHTI	Atļauja ierīkot un apsaimniekot rūpnieciskā meža plantāciju	Pieder valstij/apsaimnieko uzņēmums	1
IUPHHK-HTR	Atļauja veikt meža ekosistēmas atjaunošanu	Pieder valstij/apsaimnieko uzņēmums	1
Meža apsaimniekošanas tiesības (Perum Perhutani)	Tiesības apsaimniekot plantāciju mežu	Pieder valstij/apsaimnieko uzņēmums (valsts uzņēmums)	1
IUPHHK- HTR	Atļauja attiecībā uz kopienu vai privātiem plantāciju mežiem	Pieder valstij/apsaimnieko kopiena vai privāti	2
IUPHHK-HKM	Atļauja attiecībā uz kopienu mežu apsaimniekošanu	Pieder valstij/apsaimnieko kopiena	2
IUPHHK-HD	Atļauja attiecībā uz ciemu mežu apsaimniekošanu	Pieder valstij/apsaimnieko viens ciems	2
IUPHHK-HTHR	Atļauja izmantot kokmateriālus no meža atjaunošanas zonām	Pieder valstij/apsaimnieko kopiena vai privāti	2
Privātīpašums	Atļauja nav vajadzīga	Privātīpašums/izmanto privāti	3
IPK/ILS	Atļauja izmantot kokmateriālus no nemeža zonām vai pārveidojamiem saimnieciskiem mežiem	Pieder valstij/izmanto privāti	4
IUIPHHK	Atļauja izveidot un vadīt pirmapstrādes uzņēmumu	Neattiecas	5
IUI Lanjutan vai IPKL	Atļauja izveidot un vadīt tālākapstrādes uzņēmumu	Neattiecas	5
TPT (TPT, TPT-KB, TPT-KO)	Reģistrētas kokmateriālu/apstrādātu kokmateriālu bāzes	Neattiecas	5
IRT	Ģimenes uzņēmums	Neattiecas	5
Neražojošs eksportētājs (ETPIK)	Neražojoši reģistrēti eksportētāji	Neattiecas	5

LIKUMĪGUMA STANDARTS Nr. 1: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KONCESIJĀM SAIMNIECISKĀ MEŽA ZONĀS

Nr.	Principi	Kritēriji	Rādītāji	Kontroldokumenti	Saistītie noteikumi (1)
1	P1. Platības juridiskais statuss un tiesības to izmantot	K1.1. Meža apsaimniekošanas vienība (koncesionāri) atrodas saimnieciskā meža zonā	1.1.1. Atļaujas turētājs var pierādīt, ka koksnes resursu izmantošanas atļauja (IUPHHK) ir derīga	Meža koncesijas tiesību sertifikāts	Valdības noteikumi PP72/2010 Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2010 Mežsaimniecības ministra noteikumi P.30/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P.31/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P.33/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P.76/2014
				Apliecinājums, ka ir nokārtots maksājums par meža koksnes produktu izmantošanas atļauju
				Apliecinājums, ka ir cita platības likumīgas izmantošanas atļauja (ja ir)
2.	P2. Mežizstrādes sistēmu un procedūru ievērošana	K2.1. Atļaujas turētājam ir cirsmas izstrādes plāns, kuru apstiprinājušas kompetentās administratīvās iestādes	2.1.1. Kompetentā administratīvā iestāde ir apstiprinājusi darba plāna dokumentus: ģenerālplānu, gada darba plānu, tostarp to papildinājumus	Apstiprinātais ģenerālplāns un papildinājumi (sagatavoti, pamatojoties uz visaptverošu meža inventarizāciju, kuru veikuši kompetenti tehniskie darbinieki)	Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P56/2009 Mežsaimniecības ministra noteikumi P60/2011 Mežsaimniecības ministra noteikumi P.32/2014
				Apstiprinātais gada darba plāns (sagatavots, pamatojoties uz ģenerālplānu)
				Kompetentu tehnisko darbinieku sagatavotas kartes, kurās attēlots darba plāna aptverto platību novietojums un robežas
				Karte, kurā iezīmētas zonas, kurās saskaņā ar gada darba plānu mežizstrāde nav paredzēta, un pierādījumi par īstenošanu uz vietas
				Mežizstrādes vietas (kvartāli vai nogabali) ir skaidri iezīmētas kartē un pārbaudītas uz vietas
		K2.2. Darba plāns ir derīgs	2.2.1. Meža izmantošanas atļaujas turētājam ir derīgs darba plāns, kas atbilst piemērojamajiem noteikumiem	Meža koksnes produktu izmantošanas ģenerālplāns un papildinājumi (izskatīšanā esoši pieteikumi ir pieņemami)	Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P56/2009 Mežsaimniecības ministra noteikumi P60/2011
				Dabiskā meža apaļkoku atrašanās vieta un iegūstamie apjomi platībās, kurās paredzēta mežizstrāde, atbilst darba plānam
3.	P3. Apaļkoku transportēšanas vai īpašnieka maiņas likumīgums	K3.1. Atļaujas turētāji nodrošina, ka visi apaļkoki, kurus no apaļkoku krautuves mežā nogādā meža produktu pirmapstrādes uzņēmumā vai reģistrētam kokmateriālu tirgotājam, arī izmantojot starpkrautuvi, ir fiziski identificēti un tiem ir pievienoti derīgi dokumenti	3.1.1. Visi izstrādātie vai komerciālām vajadzībām iegūtie apaļkoki ar lielu caurmēru ir iekļauti kokmateriālu produkcijas pārskatā	Apstiprinātā kokmateriālu produkcijas pārskata dokumenti	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
			3.1.2. Visiem kokmateriāliem, kurus izved no atļaujas aptvertās platības, ir pievienots derīgs transporta dokuments	Derīgi transporta dokumenti un papildinājumi ir pievienoti apaļkokiem, kurus no apaļkoku krautuves nogādā meža produktu pirmapstrādes uzņēmumā vai reģistrētam kokmateriālu tirgotājam, arī izmantojot starpkrautuves	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
			3.1.3. Apaļkoki ir iegūti apgabalos, kas noteikti meža izmantošanas atļaujā	Uz apaļkokiem ir kokmateriālu administrēšanas marķējums/svītrkods (PUHH)	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
				Kokmateriālu administrēšanas marķējuma/svītrkoda izmantošana
			3.1.4. Visiem apaļkokiem, ko transportē no apaļkoku krautuves, ir pievienots derīgs transporta dokuments	Derīgs transporta dokuments	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
		K3.2. Atļaujas turētājs ir nokārtojis piemērojamās maksas un nodevas par kokmateriālu ieguvi komerciālām vajadzībām	3.2.1. 3Atļaujas turētājs apliecina, ka ir nokārtota iemaksa meža atjaunošanas fondā un/vai maksa par meža resursiem, kas atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam	Maksājuma uzdevumi attiecībā uz iemaksu meža atjaunošanas fondā un/vai maksu par meža resursiem	Valdības noteikumi PP22/1997 Valdības noteikumi PP51/1998 Valdības noteikumi PP59/1998 Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 22/2012
				Apliecinājums, ka ir nokārtota iemaksa meža atjaunošanas fondā un/vai maksa par meža resursiem, un maksājumu kvītis
				Iemaksa meža atjaunošanas fondā un/vai maksa par meža resursiem atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam
		K3.3. Starpsalu pārvadājumi un tirdzniecība	3.3.1. Atļaujas turētāji, kuri nosūta apaļkokus, ir reģistrēti starpsalu kokmateriālu tirgotāji (PKAPT)	PKAPT dokumenti	Rūpniecības un tirdzniecības ministra noteikumi 68/2003 Mežsaimniecības ministra, satiksmes ministra un rūpniecības un tirdzniecības ministra kopējie noteikumi 22/2003
			3.3.2. Apaļkoku transportēšanā izmanto Indonēzijas karoga kuģus, kuriem ir derīga darbības atļauja	Reģistrācijas dokumenti, kas apliecina kuģa identitāti, un derīga atļauja	Rūpniecības un tirdzniecības ministra noteikumi 68/2003 Mežsaimniecības ministra, satiksmes ministra un rūpniecības un tirdzniecības ministra kopējie noteikumi 22/2003
		K.3.4. Noteikumu par V-Legal marķējumu ievērošana	3.4.1. Ir V-Legal marķējums	V-Legal marķējums ir pienācīgi uzlikts	Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
4.	P4. Ar kokmateriālu ieguvi saistīto vides un sociālo aspektu ievērošana	K4.1. Atļaujas turētājam ir apstiprināts ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokuments, un ir īstenoti tajā norādītie pasākumi	4.1.1. Atļaujas turētājam ir attiecīgie EIA dokumenti, kurus apstiprinājušas kompetentās iestādes un kuri attiecas uz visu darba platību	Attiecīgie EIA dokumenti	Valdības noteikumi PP27/2012 Vides ministra noteikumi 05/2012
			4.1.2. Atļaujas turētājam ir vides pārvaldības plāna un vides monitoringa plāna īstenošanas ziņojumi, kuros norādītas darbības, kas veiktas, lai mazinātu ietekmi uz vidi un nodrošinātu sociālos ieguvumus	Vides pārvaldības plāna un vides monitoringa plāna dokumenti	Valdības noteikumi PP27/2012 Vides ministra noteikumi 05/2012
				Pierādījumi par vides pārvaldības plāna īstenošanu un būtiskas ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes monitoringu
5.	P5. Darba normatīvo un administratīvo aktu ievērošana	K5.1. Darba drošības un veselības (OSH) prasību ievērošana	5.1.1. Ir izveidotas un tiek īstenotas OSH procedūras	OSH procedūru īstenošana	Valdības noteikumi PP50/2012 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 8/2010 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 609/2012
				OSH aprīkojums
				Darba negadījumu reģistrs
		K5.2. Strādnieku tiesību ievērošana	5.2.1. Strādnieku apvienošanās brīvība	Strādnieki ir arodbiedrību biedri, vai uzņēmuma politika ļauj strādniekiem dibināt arodbiedrības vai iesaistīties to aktivitātēs	Likums 13/2003 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011
			5.2.2. Ir darba koplīgumi	Darba koplīguma dokumenti vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā	Likums 13/2003 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011
			5.2.3. Uzņēmums nenodarbina nepilngadīgas personas	Nav nepilngadīgu strādnieku	Likums 23/2002 Likums 13/2003

LIKUMĪGUMA STANDARTS Nr. 2: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KOPIENU PLANTĀCIJU MEŽIEM UN KOPIENU MEŽIEM SAIMNIECISKĀ MEŽA ZONĀ

Nr.	Principi	Kritēriji	Rādītāji	Kontroldokumenti	Saistītie noteikumi
1.	P1. Platības juridiskais statuss un tiesības to izmantot	K1.1. Meža apsaimniekošanas vienība atrodas saimnieciskā meža zonā	1.1.1. Atļaujas turētājs var pierādīt, ka koksnes resursu izmantošanas atļauja (IUPHHK) ir derīga	Meža koncesijas tiesību sertifikāts	Mežsaimniecības ministra noteikumi P37/2007 Mežsaimniecības ministra noteikumi P49/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2010 Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2011
				Apliecinājums, ka ir nokārtots maksājums par meža koksnes produktu izmantošanas atļauju
		K1.2. Uzņēmējdarbības vienība ir grupa	1.2.1. Uzņēmējdarbības grupa likumīgi veic uzņēmējdarbību	Dibināšanas dokuments vai apliecinājums	Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
2.	P2. Mežizstrādes sistēmu un procedūru ievērošana	K2.1. Atļaujas turētājam ir cirsmas izstrādes plāns, kuru apstiprinājušas kompetentās administratīvās iestādes	2.1.1. Kompetentā administratīvā iestāde ir apstiprinājusi darba plāna dokumentu	Apstiprināts darba plāna dokuments	Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008
				Karte, kurā iezīmētas zonas, kurās saskaņā ar gada darba plānu mežizstrāde nav paredzēta, un pierādījumi par īstenošanu uz vietas
				Mežizstrādes kvartāla atrašanās vieta ir skaidri iezīmēta, un to var pārbaudīt uz vietas
		K2.2. Darba plāns ir derīgs	2.2.1. Meža izmantošanas atļaujas turētājam ir derīgs darba plāns, kas atbilst piemērojamajiem noteikumiem	Meža koksnes produktu izmantošanas ģenerālplāns un papildinājumi (izskatīšanā esoši pieteikumi ir pieņemami)	Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008
				Apaļkoku atrašanās vietai un iegūstamajiem apjomiem apgabalā, kas jāizdala meža īpašumā, jāatbilst darba plānam
		K2.3. Atļaujas turētāji nodrošina, ka visi apaļkoki, kurus no apaļkoku krautuves mežā nogādā meža produktu pirmapstrādes uzņēmumā vai reģistrētam kokmateriālu tirgotājam, arī izmantojot starpkrautuvi, ir fiziski identificēti un tiem ir pievienoti derīgi dokumenti	2.3.1. Visi izstrādātie vai komerciālām vajadzībām iegūtie apaļkoki ir iekļauti kokmateriālu produkcijas pārskatā	Apstiprinātā kokmateriālu produkcijas pārskata dokumenti	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
			2.3.2. Visiem apaļkokiem, kurus izved no atļaujas aptvertās platības, ir pievienots likumīgs transporta dokuments	Likumīgi transporta dokumenti un attiecīgie papildinājumi tiek nosūtīti no apaļkoku krautuves uz starpkrautuvi un no starpkrautuves uz pirmapstrādes uzņēmumu un/vai reģistrētam kokmateriālu tirgotājam	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
			2.3.3. Apaļkoki ir iegūti apgabalos, kas noteikti meža izmantošanas atļaujā	Uz apaļkokiem ir kokmateriālu administrēšanas marķējums/svītrkods (PUHH)	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
				Atļaujas turētājs konsekventi marķē kokmateriālus
			2.3.4. Atļaujas turētājs var uzrādīt apaļkoku transporta dokumentus, kas pievienoti apaļkokiem, kurus transportē no apaļkoku krautuves	Apaļkoku transporta dokuments, kam pievienots apaļkoku saraksts	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
		K2.4. Atļaujas turētājs ir nokārtojis piemērojamās maksas un nodevas, kas vajadzīgas kokmateriālu ieguvei komerciālām vajadzībām	2.4.1. Atļaujas turētājs uzrāda apliecinājumu, ka ir nokārtota maksa par meža resursiem, kas atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam	Maksājuma uzdevums attiecībā uz maksu par meža resursiem	Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 22/2012
				Apliecinājums, ka ir nokārtota maksa par meža resursiem
				Maksa par meža resursiem atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam
		K2.5. Noteikumu par V-Legal marķējumu ievērošana	2.5.1. Ir V-Legal marķējums	V-Legal marķējums ir pienācīgi uzlikts	Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
3.	P3. Ar kokmateriālu ieguvi saistīto vides un sociālo aspektu ievērošana	K3.1. Atļaujas turētājam ir apstiprināts ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokuments, un ir īstenoti tajā norādītie pasākumi	3.1.1. Atļaujas turētājam ir attiecīgie ietekmes uz vidi novērtējuma dokumenti, kurus apstiprinājušas kompetentās iestādes un kuri attiecas uz visu darba platību	Attiecīgie EIA dokumenti	Valdības noteikumi PP27/2012 Vides ministra noteikumi 05/2012
			3.1.2. Atļaujas turētājam ir vides pārvaldības un monitoringa īstenošanas ziņojumi par pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu ietekmi uz vidi un nodrošinātu sociālos ieguvumus	Attiecīgie vides pārvaldības un monitoringa dokumenti	Valdības noteikumi PP27/2012 Vides ministra noteikumi 05/2012
				Pierādījumi par vides pārvaldības īstenošanu un būtiskas ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes monitoringu
4	P4. Darba normatīvo un administratīvo aktu ievērošana	K4.1. Darba drošības un veselības (OSH) prasību ievērošana	4.1.1. Ir izveidotas un tiek īstenotas OSH procedūras	OSH procedūru īstenošana	Valdības noteikumi PP50/2012 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 8/2010 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 609/2012
				OSH aprīkojums
		K4.2. Strādnieku tiesību ievērošana	4.2.1. Uzņēmums nenodarbina nepilngadīgas personas	Nav nepilngadīgu strādnieku	Likums 23/2002 Likums 13/2003

LIKUMĪGUMA STANDARTS Nr. 3: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ PRIVĀTAJIEM MEŽIEM

Nr.	Principi	Kritēriji	Rādītāji	Kontroldokumenti	Saistītie noteikumi
1.	P1. Kokmateriālu īpašuma tiesības var pārbaudīt	K1.1. Likumīgas zemes īpašuma tiesības vai tiesības apliecinošs dokuments attiecībā uz kokmateriālu ieguves apgabalu	1.1.1. Privātās zemes vai meža īpašnieki var pierādīt zemes īpašuma tiesības vai izmantošanas tiesības	Derīgi zemes īpašuma vai zemes valdījuma dokumenti (tiesības uz zemi apliecinoši dokumenti, kurus atzinušas kompetentās iestādes)	Likums 5/1960 Mežsaimniecības ministra noteikumi P33/2010 Valdības noteikumi PP12/1998 Tirdzniecības ministra noteikumi 36/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 37/2007 Likums 6/1983 Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
				Zemes apsaimniekošanas tiesības Uzņēmuma dibināšanas dokuments Uzņēmējdarbības licence uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tirdzniecību (SIUP) Uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDP) Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība (NPWP) OSH dokumenti Darba koplīguma dokumenti vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā
				Privātā meža platības karte un dabā iezīmētas robežas
			1.1.2. Apsaimniekošanas vienības (kas pieder atsevišķiem īpašniekiem vai grupai) var uzrādīt derīgus kokmateriālu transporta dokumentus	Apaļkoku transporta dokuments	Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012
			1.1.3. Apsaimniekošanas vienības uzrāda apliecinājumu, ka ir nokārtotas piemērojamās maksas saistībā ar kokiem, kuri platībā auguši pirms tiesību vai valdījuma nodošanas	Apliecinājums, ka ir nokārtota iemaksa meža atjaunošanas fondā un/vai maksa par meža resursiem un kompensācija valstij celma naudas apmērā	Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007
		K.1.2. Uzņēmējdarbības vienības – grupas – ir likumīgi reģistrētas	1.2.1. Uzņēmējdarbības grupas likumīgi veic uzņēmējdarbību	Dibināšanas dokuments vai apliecinājums	Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
		K.1.3. Noteikumu par V-Legal marķējumu ievērošana	1.3.1. Ir V-Legal marķējums	V-Legal marķējums ir pienācīgi uzlikts	Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
2.	P2. Darba normatīvo un administratīvo aktu ievērošana, ja uz platībām attiecas zemes apsaimniekošanas tiesības	K2.1. Darba drošības un veselības (OSH) prasību ievērošana	2.1.1. Ir izveidotas un tiek īstenotas OSH procedūras	OSH procedūru īstenošana	Valdības noteikumi PP50/2012 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 8/2010 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 609/2012
				OSH aprīkojums
				Darba negadījumu reģistrs
		K2.2. Strādnieku tiesību ievērošana	2.2.1. Strādnieku apvienošanās brīvība	Strādnieki ir arodbiedrību biedri, vai uzņēmuma politika ļauj strādniekiem dibināt arodbiedrības vai iesaistīties to aktivitātēs	Likums 13/2003 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2001
			2.2.2. Ir darba koplīgumi	Darba koplīguma dokumenti vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā	Likums 13/2003 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011
			2.2.3. Uzņēmums nenodarbina nepilngadīgas personas	Nav nepilngadīgu strādnieku	Likums 23/2002 Likums 13/2003
3	P3. Ar kokmateriālu ieguvi saistīto vides un sociālo aspektu ievērošana	K3.1. Zemes apsaimniekošanas tiesību turētājam vai privātu mežu īpašniekiem ir apstiprināts ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokuments, un ir īstenoti tajā norādītie pasākumi (ja to paredz normatīvie akti)	3.1.1. Zemes apsaimniekošanas tiesību turētājam vai privātu mežu īpašniekiem ir attiecīgie EIA dokumenti, kurus apstiprinājušas kompetentās iestādes un kuri attiecas uz visu darba platību	Attiecīgie EIA dokumenti	Valdības noteikumi PP27/2012 Vides ministra noteikumi 05/2012
			3.1.2. Zemes apsaimniekošanas tiesību turētājam ir vides pārvaldības plāna un vides monitoringa plāna īstenošanas ziņojumi	Vides pārvaldības plāna un vides monitoringa plāna dokumenti	Valdības noteikumi PP27/2012 Vides ministra noteikumi 05/2012
				Pierādījumi par vides pārvaldības plāna īstenošanu un monitoringu

LIKUMĪGUMA STANDARTS Nr. 4: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KOKMATERIĀLU IEGUVI NEMEŽA ZONĀS VAI PĀRVEIDOJAMOS SAIMNIECISKOS MEŽOS

Nr.	Principi	Kritēriji	Rādītāji	Kontroldokumenti	Saistītie noteikumi
1.	P1. Platības juridiskais statuss un tiesības to izmantot	K1.1. Kokmateriālu ieguves atļauja nemeža zonā, nemainot meža juridisko statusu	1.1.1. Mežizstrādes operācija nomātajā platībā ir atļauta ar citu juridisko atļauju (ILS)/pārveidošanas atļauju (IPK) Piezīme: Tas attiecas arī uz platībām, kas iepriekš bija klasificētas kā meži, kuros veic meža atjaunošanu (HTHR)	ILS/IPK atļaujas mežizstrādes operācijām nomātajā platībā (t.sk. attiecīgais ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokuments attiecībā uz ar mežsaimniecību nesaistītu komercdarbību)	Valdības noteikumi PP27/2012 Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2011 Mežsaimniecības ministra noteikumi P59/2011 Vides ministra noteikumi 05/2012
				Kartes, kas pievienotas ILS/IPK atļaujām attiecībā uz nomāto platību, un pierādījumi par to ievērošanu uz vietas
		K1.2. Kokmateriālu ieguves atļauja nemeža zonā, kas rada izmaiņas meža juridiskajā statusā	1.2.1. Kokmateriālu ieguve ir atļauta saskaņā ar zemes pārveidošanas atļauju (IPK) Piezīme: Tas attiecas arī uz platībām, kas iepriekš bija klasificētas kā meži, kuros veic meža atjaunošanu (HTHR)	Uzņēmējdarbības atļaujas un kartes, kas pievienotas atļaujai (t.sk. attiecīgais ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokuments attiecībā uz ar mežsaimniecību nesaistītu komercdarbību)	Valdības noteikumi PP27/2012 Mežsaimniecības ministra noteikumi P33/2010 Mežsaimniecības ministra noteikumi P14/2011 Mežsaimniecības ministra noteikumi P59/2011 Vides ministra noteikumi 05/2012
				IPK pārveidojamajās platībās
				IPK pievienotās kartes
				Dokumenti, kas atļauj mainīt meža juridisko statusu (šī prasība attiecas gan uz IPK turētājiem, gan uzņēmējdarbības atļaujas turētājiem)
			1.2.2. Pārveidošanas atļauja (IPK) transmigrācijas apmetnēm	IPK pārveidojamajās platībās	Mežsaimniecības ministra noteikumi P14/2011
				IPK pievienotās kartes
		K1.3. Kokmateriālu ieguves atļauja nemeža zonā	1.3.1. Kokmateriālu ieguve ir atļauta saskaņā ar zemes pārveidošanas atļauju (IPK) nemeža zonā	IKP plānošanas dokuments	Valdības noteikumi PP27/2012 Mežsaimniecības ministra noteikumi P14/2011 Vides ministra noteikumi 05/2012
				Uzņēmējdarbības atļauja un kartes, kas pievienotas atļaujai (t.sk. attiecīgais ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokuments attiecībā uz ar mežsaimniecību nesaistītu komercdarbību)
				IPK pārveidojamajās platībās
				IPK pievienotās kartes
			1.3.2. Pārveidošanas atļauja (IPK) transmigrācijas apmetnēm	IPK pārveidojamajās platībās	Mežsaimniecības ministra noteikumi P14/2011
				IPK pievienotās kartes
2.	P2. Mežizstrādei un apaļkoku transportēšanai piemērojamo juridisko sistēmu un procedūru ievērošana	K2.1. IPK/ILS plāns un īstenošana atbilst zemes izmantošanas plānojumam	2.1.1. Apstiprināts darba plāns attiecībā uz platībām, ko aptver IPK/ILS	IPK/ILS darba plāna dokumenti	Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P53/2009
			2.1.2. Atļaujas turētājs var pierādīt, ka transportētie apaļkoki ir iegūti apgabalos, uz kuriem attiecas derīga zemes pārveidošanas atļauja/citas izmantošanas atļaujas (IPK/ILS)	Meža inventarizācijas dokumenti	Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014
				Kokmateriālu produkcijas pārskata dokumenti (LHP)
		K2.2. Valsts maksu un nodevu samaksāšana un kokmateriālu transportēšanas prasību ievērošana	2.2.1. Apliecinājumi par maksu nokārtošanu	Maksājuma uzdevums attiecībā uz maksu par meža resursiem	Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007
				Apliecinājums, ka ir nokārtota maksa par meža resursiem
				Maksa par meža resursiem atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam
			2.2.2. Atļaujas turētājam ir derīgi kokmateriālu transporta dokumenti	Apaļkoku pārvadāšanas rēķins (FAKB) un kokmateriālu saraksts attiecībā uz apaļkokiem ar mazu caurmēru	Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014
				Apaļkoku likumīguma dokuments (SKSKB) un apaļkoku saraksts attiecībā uz apaļkokiem ar lielu caurmēru
		K2.3. Noteikumu par V-Legal marķējumu ievērošana	2.3.1. Ir V-Legal marķējums	V-Legal marķējums ir pienācīgi uzlikts	Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
3.	P3. Darba normatīvo un administratīvo aktu ievērošana	K3.1. Darba drošības un veselības (OSH) prasību ievērošana	3.1.1. Ir izveidotas un tiek īstenotas OSH procedūras	OSH procedūras	Valdības noteikumi PP50/2012 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 8/2010 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 609/2012
				OSH aprīkojums
				Darba negadījumu reģistrs
		K3.2. Strādnieku tiesību ievērošana	3.2.1. Uzņēmums nenodarbina nepilngadīgas personas	Nav nepilngadīgu strādnieku	Likums 23/2002 Likums 13/2003

LIKUMĪGUMA STANDARTS Nr. 5: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KOKRŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMIEM, KURI NODARBOJAS AR KOKSNES APSTRĀDI UN PĀRSTRĀDI, UN TIRGOTĀJIEM

Nr.	Principi	Kritēriji	Rādītāji	Kontroldokumenti	Saistītie noteikumi
1.	P1. Uzņēmējdarbības vienības atbalsta likumīgu kokmateriālu tirdzniecību	K1.1. Derīgas atļaujas ir meža koksnes produktu apstrādes un pārstrādes uzņēmumiem: a) koksnes apstrādes un pārstrādes uzņēmumiem un/vai b) apstrādātu koka izstrādājumu eksportētājiem	1.1.1. Koksnes apstrādes un pārstrādes uzņēmumiem ir derīgas atļaujas	Uzņēmuma dibināšanas dokuments un jaunākie dokumenta grozījumi (uzņēmuma dibināšanas dokuments)	Likums 6/1983 Likums 3/2014 Valdības noteikumi PP74/2011 Valdības noteikumi PP27/2012 Tieslietu un cilvēktiesību ministra noteikumi M.01-HT.10/2006 Tirdzniecības ministra noteikumi 36/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 37/2007 Rūpniecības ministra noteikumi 41/2008 Iekšlietu ministra noteikumi 27/2009 Tirdzniecības ministra noteikumi 39/2011 Vides ministra noteikumi 05/2012 Tirdzniecības ministra noteikumi 77/2013 Mežsaimniecības ministra noteikumi P9/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2014
				Atļauja nodarboties ar tirdzniecības darbībām (uzņēmējdarbības licence/SIUP) vai tirdzniecības atļauja, kas var būt rūpnieciskas darbības atļauja (IUI) vai rūpniecības uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDI)
				Traucējumu atļauja (uzņēmumam izdota atļauja ietekmēt vidi darbības vietas apkaimē)
				Uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDP)
				Nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (NPWP)
				Ir pieejami attiecīgie ietekmes uz vidi novērtējuma dokumenti
				Ir pieejama rūpnieciskas darbības atļauja (IUI), pastāvīgas uzņēmējdarbības atļauja (IUT) vai rūpniecības uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDI)
				Ir pieejams izejvielu krājumu plāns (RPBBI) pirmapstrādes uzņēmumā
			1.1.2. Apstrādātu koka izstrādājumu eksportētājiem ir derīgas atļaujas gan kā koka izstrādājumu ražotājiem, gan kā eksportētājiem	Eksportētājiem ir reģistrēta kokrūpniecības izstrādājumu eksportētāja (ETPIK) statuss	Tirdzniecības ministra noteikumi 97/2014
		K1.2. Ģimenes uzņēmums ir Indonēzijas tiesību subjekts	1.2.1. Ģimenes uzņēmuma īpašniekam ir oficiāls identitātes apliecinājums	ID apliecība	Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014
		K1.3. Meža koksnes produktu importētājiem ir derīgas atļaujas un tie ir veikuši padziļinātu izpēti	1.3.1. Meža koksnes produktu importētājiem ir derīgas atļaujas	Importētājiem ir reģistrēta importētāja statuss	Tirdzniecības ministra noteikumi 78/2014
			1.3.2. Importētāji ir ieviesuši padziļinātas izpētes sistēmu	Importētājiem ir padziļinātas izpētes vadlīnijas/procedūras un pierādījumi par tās īstenošanu	Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014
		K1.4. Reģistrētām bāzēm vai neražojošiem reģistrētiem eksportētājiem ir derīgas atļaujas	1.4.1. Reģistrētās bāzēm ir derīga atļauja	Provinces/rajona mežniecības vadītāja izsniegts atļaujas dokuments	Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012 Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
			1.4.2. Neražojošiem reģistrētiem eksportētājiem ir derīgas atļaujas	Uzņēmuma dibināšanas dokuments un jaunākie dokumenta grozījumi (uzņēmuma dibināšanas dokuments)	Likums 6/1983 Valdības noteikumi PP74/2011 Tieslietu un cilvēktiesību ministra noteikumi M.01-HT.10/2006 Tirdzniecības ministra noteikumi 36/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 37/2007 Tirdzniecības ministra noteikumi 39/2011 Tirdzniecības ministra noteikumi 77/2013 Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014 Tirdzniecības ministra noteikumi 97/2014
				Atļauja nodarboties ar tirdzniecības darbībām (uzņēmējdarbības licence/SIUP) vai tirdzniecības atļauja
				Uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDP)
				Nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (NPWP)
				Tirgotāji ir reģistrēti kā neražojoši kokrūpniecības izstrādājumu eksportētāji (ETPIK Non Produsen)
				Vienošanās par piegādi vai līgums ar mazu uzņēmumu, kas nav eksportētājs (ETPIK), bet kam ir kokmateriālu likumīguma sertifikāts (S-LK) vai piegādātāja atbilstības deklarācija/SDoC (DKP)
			1.4.3. Uzņēmējdarbības vienībām ir attiecīgie ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokumenti	Attiecīgie EIA dokumenti	Valdības noteikumi PP27/2012 Vides ministra noteikumi 13/2010 Vides ministra noteikumi 05/2012
		K1.5. Uzņēmējdarbības vienības, kas ir ir:   grupas (MVU vai amatnieki/ģimenes uzņēmumi vai bāzes) vai   kooperatīvi (amatnieki/ģimenes uzņēmumi), ir likumīgi reģistrētas vai tām ir dibināšanas apliecinājums Piezīme: neattiecas uz neražojošiem, reģistrētiem kokrūpniecības izstrādājumu eksportētājiem	1.5.1. Uzņēmējdarbības vienības – grupas vai kooperatīvi – ir likumīgi reģistrētas	Dibināšanas dokuments vai apliecinājums	Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014
				Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība (NPWP) (ja kooperatīvs)
			1.5.2. Kooperatīva organizatoriskā struktūra	Kooperatīva lēmums par organizatorisko struktūru	Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014
			1.5.3. Kooperatīva veids	Kooperatīva biznesa plāns vai dokuments, kurā norādīts kooperatīva veids	Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014
			1.5.4. Katra kooperatīva locekļa oficiālā identitāte	ID apliecības	Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014
2.	P2. Uzņēmējdarbības vienības piemēro kokmateriālu izsekojamības sistēmu, kas nodrošina iespēju noteikt kokmateriālu izcelsmi	K2.1. Ir izveidota un tiek piemērota sistēma, ar kuru nodrošina kokmateriālu izsekojamību	2.1.1. Uzņēmējdarbības vienības var pierādīt, ka saņemtie kokmateriāli ir no likumīgiem avotiem	Pirkšanas/pārdošanas dokumenti un/vai līgums par materiālu piegādi vai pirkuma apliecinājums	Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012 Mežsaimniecības ministra noteikumi P9/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014 Tirdzniecības ministra noteikumi 78/2014
				Apstiprināts kokmateriālu pārvietošanas pārskats un/vai pārvietošanas apliecinājums, un/vai oficiāls kokmateriālu pārbaudes ziņojums; meža produktu likumīguma apliecinājums
				Importētiem kokmateriāliem ir pievienota piegādātāja atbilstības deklarācija vai likumīguma sertifikāts (S-LK) Piezīme: attiecas tikai uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem
				Kokmateriālu transporta dokumenti
				Transporta dokumenti (Nota) un atbilstošie oficiālie vietējās iestādes amatpersonas ziņojumi attiecībā uz lietotiem kokmateriāliem, kas iegūti no nojauktām ēkām/konstrukcijām, izraktiem kokmateriāliem un zemē ieraktiem kokmateriāliem
				Transporta dokumenti (Nota) attiecībā uz rūpnieciskiem koksnes atkritumiem
				Dokumenti/pārskati par apaļkoku/kokmateriālu/izstrādājumu krājumu izmaiņām
				Likumīguma sertifikāts (S-PHPL/S-LK) vai piegādātāja atbilstības deklarācija (DKP)
				Pamatojoši dokumenti par izejvielu krājumu plānu (RPBBI) pirmapstrādes uzņēmumā
			2.1.2. Importētājiem ir derīgi dokumenti, kas apliecina, ka importētie kokmateriāli nāk no likumīgiem avotiem Piezīme: neattiecas uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem	Paziņojums par importu (PIB)	Prezidenta dekrēts 43/1978 Tirdzniecības ministra noteikumi 78/2014
				Iepakojumu saraksts
				Rēķins
				B/L (kravas zīme)
				Importa deklarācija un importa rekomendācija
				Apliecinājums par ievedmuitas samaksu
				Citi attiecīgie dokumenti (tostarp Cites atļaujas) attiecībā uz koku sugām, kuru tirdzniecība ir ierobežota
				Pierādījumi par importēto kokmateriālu izmantošanu
			2.1.3. Uzņēmējdarbības vienības piemēro kokmateriālu izsekojamības sistēmu un darbojas, nepārsniedzot atļauto produkcijas apjomu Piezīme: neattiecas uz bāzēm un neražojošiem reģistrētiem eksportētājiem	Izejvielu izmantojuma un produkcijas izlaides uzskaites lapas Piezīme: neattiecas uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem	Rūpniecības ministra noteikumi 41/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012 Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2014
				Produkcijas izlaides pārskati attiecībā uz apstrādātiem izstrādājumiem
				Vienības produkcija nepārsniedz atļauto ražošanas jaudu Piezīme: neattiecas uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem
				No konfiscētiem kokmateriāliem ražotu izstrādājumu nošķiršana
			2.1.4. Ražošanas process sadarbībā ar citu pusi (citu uzņēmumu vai amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem) nodrošina kokmateriālu izsekojamību Piezīme: neattiecas uz mājsaimniecībām/ģimenes uzņēmumiem, bāzēm un neražojošiem reģistrētiem eksportētājiem	Likumīguma sertifikāts (S-LK) vai piegādātāja atbilstības deklarācija (DKP)	Mežsaimniecības ministra noteikumi P48/2006 Tirdzniecības ministra noteikumi 36/2007 Rūpniecības ministra noteikumi 41/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2014
				Ar citu pusi noslēgts pakalpojumu līgums par izstrādājumu apstrādi vai pārstrādi
				Apliecinājuma vēstule par izejvielām
				Saražoto izstrādājumu nošķiršana/atdalīšana
				Dokumentācija par izejvielām, ražošanas procesiem un – attiecīgā gadījumā – par eksportu, ja eksportu realizē, pamatojoties uz pakalpojumu līgumu ar citu uzņēmumu
		K2.2. Apstrādāto koka izstrādājumu nodošana no piegādātāja neražojošiem reģistrētiem eksportētājiem	2.2.1. Uzņēmējdarbības vienības var pierādīt, ka saņemtie izstrādājumi ir no likumīgiem avotiem	izstrādājumi, kas iepirkti no reģistrētiem partneruzņēmumiem, kas nav ETPIK, bet kam ir likumīguma sertifikāts (S-LK) vai SDoC (DKP).	Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/2014
				Transporta dokuments
				Dokumenti/pārskati par izstrādājumu krājumu izmaiņām
3.	P3. Kokmateriālu tirdzniecības vai īpašnieka maiņas likumīgums	K3.1. Koka izstrādājumu tirdzniecība vai sūtījumi vietējā tirgū atbilst piemērojamiem tiesību aktiem. Piezīme: neattiecas uz neražojošiem reģistrētiem eksportētājiem	3.1.1. Koka izstrādājumu tirdzniecība vai sūtījumi vietējā tirgū notiek ar transporta dokumentu	Transporta dokuments	Mežsaimniecības ministra (22/2003), satiksmes ministra (KM3/2003) un rūpniecības un tirdzniecības ministra (33/2003) kopējie noteikumi Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012 Mežsaimniecības ministra noteikumi P41/2014 Mežsaimniecības ministra noteikumi P42/2014
		K3.2. Eksportam paredzēto apstrādāto kokmateriālu krava atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem Piezīme: neattiecas uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem un bāzēm	3.2.1. Eksportam paredzēto apstrādāto kokmateriālu kravai ir pievienoti eksporta paziņojuma (PEB) dokumenti	Eksportam paredzētie izstrādājumi	Likums 17/2006 (muita) Prezidenta dekrēts 43/1978 Mežsaimniecības ministra noteikumi 447/2003 Tirdzniecības ministra noteikumi 223/2008 Muitas ģenerāldirektorāta noteikumi P-40/2008 Muitas ģenerāldirektorāta noteikumi P-06/2009 Tirdzniecības ministra noteikumi 50/2013 Tirdzniecības ministra noteikumi P97/2014
				PEB
				Iepakojumu saraksts
				Rēķins
				B/L (kravas zīme)
				Eksporta licences dokumenti (V-Legal)
				Tehniskās pārbaudes rezultāti (vērtētāja ziņojums) attiecībā uz izstrādājumiem, kuriem tehniskā pārbaude ir obligāta
				Attiecīgā gadījumā – apliecinājums par izvedmuitas samaksu
				Citi attiecīgie dokumenti (tostarp Cites atļaujas) attiecībā uz koku sugām, kuru tirdzniecība ir ierobežota
		K.3.3. Noteikumu par V-Legal marķējumu ievērošana	3.3.1. Ir V-Legal marķējums	V-Legal marķējums ir pienācīgi uzlikts	Mežsaimniecības ministra noteikumi P43/2014
4.	P4. Darba noteikumu izpilde, ciktāl tas attiecas uz apstrādes vai pārstrādes rūpniecību	K.4.1. Darba drošības un veselības (OSH) prasību ievērošana	4.1.1. Ir izveidotas un tiek īstenotas OSH procedūras	OSH procedūras vai attiecībā uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem – ir pirmās palīdzības un drošības aprīkojums	Valdības noteikumi PP50/2012 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 8/2010 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 609/2012
				OSH procedūru īstenošana
				Darba negadījumu reģistrs Piezīme: neattiecas uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem
		K.4.2. Strādnieku tiesību ievērošana Piezīme: neattiecas uz amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem	4.2.1. Strādnieku apvienošanās brīvība	Arodbiedrība vai uzņēmuma politika, kas ļauj darbiniekiem/strādniekiem dibināt arodbiedrību vai iesaistīties arodbiedrības aktivitātēs	Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2001
			4.2.2. Darba koplīgums vai uzņēmuma politika darba tiesību jomā	Darba koplīgums vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā	Likums 13/2003 Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011
			4.2.3. Uzņēmums nenodarbina nepilngadīgas personas	Nav nepilngadīgu strādnieku	Likums 23/2002 Likums 13/2003

V PIELIKUMS

INDONĒZIJAS KOKMATERIĀLU LIKUMĪGUMA NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA

1.   Ievads

Mērķis: nodrošināt apliecinājumu, ka apaļkoku un koka izstrādājumu ieguve, transportēšana, apstrāde, pārstrāde un pārdošana atbilst visiem attiecīgajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.

Būdama nelikumīgas mežizstrādes un nelegāli iegūtu kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecības apkarošanas priekšpulkā, Indonēzija 2001. gada septembrī Bali uzņēma Austrumāzijas ministru konferenci par meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību (FLEG), kurā tika sagatavota Deklarācija par meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību (Bali deklarācija). Kopš tā laika Indonēzija ir saglabājusi vadošo lomu starptautiskajā sadarbībā nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības apkarošanā.

Kā viens no starptautiskajiem centieniem šo jautājumu risināšanā jāmin tas, ka arvien lielāks skaits patērētājvalstu ir apņēmušās veikt pasākumus, lai savos tirgos nepieļautu tirdzniecību ar nelikumīgiem kokmateriāliem, savukārt ražotājvalstis ir apņēmušās izveidot mehānismu, kas nodrošina to koka izstrādājumu likumīgumu. Ir svarīgi ieviest uzticamu sistēmu, lai garantētu kokmateriālu un koka izstrādājumu ieguves, transportēšanas, apstrādes, pārstrādes un tirdzniecības likumīgumu.

Indonēzijas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēma (TLAS) sniedz apliecinājumu, ka Indonēzijā saražotie un apstrādātie kokmateriāli un koka izstrādājumi nāk no likumīgiem avotiem un pilnībā atbilst attiecīgajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, jo to pārbauda neatkarīga revīzija un uzrauga pilsoniskā sabiedrība.

1.1.   Indonēzijas normatīvie un administratīvie akti, kas veido TLAS pamatu

Ar Indonēzijas noteikumiem “Standarti un vadlīnijas attiecībā uz ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas efektivitātes novērtēšanu un kokmateriālu likumīguma pārbaudi valsts un privātajos mežos” (Mežsaimniecības ministra noteikumi P.38/Menhut-II/2009) ir izveidota TLAS. TLAS ietver arī ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas shēmu, un tās mērķis ir uzlabot pārvaldību meža nozarē, apturēt nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto kokmateriālu tirdzniecību, nodrošināt Indonēzijas koka izstrādājumu uzticamību un uzlabot to tēlu.

TLAS ir turpmāk norādītie elementi.

1.	Likumīguma standarti

2.	Piegādes ķēdes kontrole

3.	Pārbaudes procedūras

4.	Licenču izdošanas shēma

5.	Uzraudzība

TLAS ir pamatsistēma, ko izmanto, lai apliecinātu to kokmateriālu un koka izstrādājumu likumīgumu, kuri saražoti Indonēzijā un paredzēti eksportam uz Savienību un citiem tirgiem.

1.2.   TLAS izveide – process, kurā piedalās daudzas ieinteresētās personas

Kopš 2003. gada plašs Indonēzijas mežsaimniecībā ieinteresēto personu loks ir aktīvi iesaistījies TLAS izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā, tādējādi panākot labāku procesa pārskatāmību, pārredzamību un ticamību. 2009. gadā procesā, kurā piedalās daudzas ieinteresētās personas, tika izstrādāti Mežsaimniecības ministra noteikumi P.38/Menhut-II/2009, kam sekoja Meža izmantošanas ģenerāldirektorāta tehniskās vadlīnijas Nr. 6/VI-SET/2009 un Nr. 02/VI-BPPHH/2010, kuras pēc tam tika pārskatītas ar Mežsaimniecības ministra noteikumiem P.68/Menhut-II/2011, P.45/Menhut-II/2012, P.42/Menhut-II/2013 un Meža izmantošanas ģenerāldirektorāta tehniskajām vadlīnijām P.8/VI-SET/2011 un P.8/VI-BPPHH/2012.

Balstoties uz TLAS sākotnējā īstenošanā gūto pieredzi, kopīgā novērtējuma rezultātiem, kas veikts saskaņā ar šā nolīguma VIII pielikumu, un dažādu ieinteresēto personu ieteikumiem, noteikumus procesā, kurā piedalās daudzas ieinteresētās personas, vēlreiz pārskatīja un pieņēma Mežsaimniecības ministra noteikumus P.43/Menhut-II/2014 (2014. gada jūnijā) un P.95/Menhut-II/2014 (2014. gada decembrī), kā arī Meža izmantošanas ģenerāldirektorāta tehniskās vadlīnijas Nr.P.14/VI-BPPHH/2014 (2014. gada decembrī) un Nr. P.1/VI-BPPHH/2015 (2015. gada janvārī) (turpmāk “TLAS vadlīnijas”).

TLAS īstenošanas gaitā visu ieinteresēto personu iesaistīšanas process turpināsies.

2.    TLAS darbības joma

Indonēzijas saimnieciskā meža resursus var vispārīgi iedalīt divos īpašuma veidos: valsts meži un privātie meži/zemes. Valsts meži sastāv no saimnieciskajiem mežiem, kuros notiek ilgtermiņā stabila kokmateriālu ieguve saskaņā ar vairākiem atļauju veidiem, un meža teritorijām, kuras var pārveidot izmantošanai ar mežsaimniecību nesaistītām vajadzībām, piemēram, apdzīvotu vietu vai lauksaimniecības plantāciju ierīkošanai. TLAS piemērošana valsts mežos un privātajos mežos/zemēs ir aprakstīta II pielikumā.

TLAS aptver kokmateriālus un koka izstrādājumus, kas iegūti saskaņā ar visiem atļauju veidiem, kā arī darbības, kuras veic visi kokmateriālu tirgotāji, koksnes apstrādes un pārstrādes uzņēmumi, eksportētāji un importētāji.

TLAS aptver koka izstrādājumus, kas paredzēti vietējiem un starptautiskiem tirgiem. Pārbauda visu Indonēzijas ražotāju, apstrādes un pārstrādes uzņēmumu un tirgotāju darbības likumīgumu, arī to, kuri apgādā vietējo tirgu.

TLAS ir noteikta prasība, ka importētie kokmateriāli un koka izstrādājumi ir jāatmuito un tiem jāatbilst Indonēzijas importa noteikumiem. Šie noteikumi paredz, ka importētiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem jābūt pievienotiem dokumentiem un citiem pierādījumiem, kas apliecina kokmateriālu likumīgumu ieguves valstī. Visi Indonēzijā importētie kokmateriāli un koka izstrādājumi ir jāiekļauj piegādes ķēdē, kuras kontroles pilnībā atbilst visiem attiecīgajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.

Daži koka izstrādājumi var saturēt otrreizējas izejvielas. Īpašās likumīguma prasības otrreizēji izmantotai koksnei ir aprakstītas likumīguma standartos un TLAS vadlīnijās.

Konfiscētus kokmateriālus drīkst pārdot tikai izmantošanai vietējā tirgū, izņemot konfiscētus kokmateriālus, kas iegūti aizsargājamā mežā, – šādi kokmateriāli ir jāiznīcina. Ikvienam uzņēmumam, kas saņem konfiscētus kokmateriālus, ir jāīsteno pasākumi, lai nošķirtu konfiscētos kokmateriālus no citām izejvielām, un pienācīgi jāinformē atbilstības novērtēšanas struktūra (CAB), kura nekavējoties veic īpašo revīziju, lai nodrošinātu, ka šie kokmateriāli nenonāk eksporta piegādes ķēdē. Konfiscētiem kokmateriāliem nedrīkst izdot eksporta licenci.

Izmaiņas no iezemiešu mežiem nākušu kokmateriālu izmantošanas un/vai administrēšanas procedūrās, lai varētu īstenot Konstitucionālās tiesas lēmumu (MK) Nr. 35/PUU-X/2012, tiks ieviestas pēc attiecīgo īstenošanas tiesību aktu pieņemšanas.

Stingri rūpējas, lai tranzītā esošie kokmateriāli un koka izstrādājumi nekādā ziņā nenonāktu publiskotajās galvenajās muitas zonās (PCA). Tas nozīmē, ka tranzītā esošie kokmateriāli nenonāk PCA un līdz ar to neiekļūst piegādes ķēdēs Indonēzijā. Tranzītā esošiem kokmateriāliem neizdod eksporta licenci.

2.1.   TLAS likumīguma standarti

TLAS pamatā ir konkrēti kokmateriālu likumīguma standarti, kas aptver visu veidu kokmateriālu avotus (atļaujas un saimnieciskās darbības veicēji) un visas saimnieciskās darbības veicēju darbības. Šie standarti un to pārbaudes vadlīnijas ir noteiktas II pielikumā.

TLAS ietver arī “Standartus un pamatnostādnes par ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas (SFM) efektivitātes novērtēšanu”. Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas novērtēšanā, kurā izmanto SFM standartu, pārbauda arī to, vai revidējamais ievēro attiecīgos TLAS likumīguma kritērijus. Atļaujas turētāji, kas darbojas saimnieciskā meža zonās valstij piederošās zemēs (pastāvīgas meža platības), ievēro gan attiecīgos likumīguma, gan SFM standartus. Tie var izvēlēties vispirms izpildīt likumīguma standartu, tomēr beigu beigās tiem ir jāievēro gan likumīguma standarti, gan ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas standarti ne vēlāk kā dienā, kad beidzas sākotnējās likumīguma sertifikācijas termiņš.

3.   Kokmateriālu piegādes ķēdes kontrole

Atļaujas turētājs (ja piešķirtas koncesijas) vai zemes īpašnieks (ja tā ir privātā zeme), vai uzņēmums (ja tie ir tirgotāji, apstrādes un pārstrādes uzņēmumi un eksportētāji) pierāda, ka ikviens posms to piegādes ķēdē tiek kontrolēts un dokumentēts, kā noteikts Mežsaimniecības ministra noteikumos P.30/Menhut-II/2012, P.41/Menhut-II/2014 un P.42/Menhut-II/2014 (turpmāk “noteikumi”). Šajos noteikumos prasīts, lai provinces un rajona mežniecības amatpersonas katrā piegādes ķēdes posmā veiktu pārbaudes uz vietas un apstiprinātu dokumentus, kurus iesnieguši atļaujas turētāji, zemes īpašnieki vai apstrādes un pārstrādes uzņēmumi.

Operatīvās kontroles galvenie dokumenti katrā piegādes ķēdes posmā ir apkopoti 1. diagrammā.

Visiem sūtījumiem piegādes ķēdē jābūt pievienotiem attiecīgajiem transporta dokumentiem, kuros norādīts, vai materiālam ir derīgs SVLK sertifikāts vai tas deklarēts kā likumīgs ar piegādātāja atbilstības deklarāciju (SDoC), vai iegūts no konfiscētiem avotiem. Jebkāda kokmateriālu vai koka izstrādājumu sūtījuma īpašniekam vai pārzinim ikkatrā piegādes ķēdes posmā jāreģistrē, vai šis sūtījums ir SVLK sertificēts vai deklarēts kā likumīgs ar piegādātāja atbilstības deklarāciju, vai iegūts no konfiscēta avota. Ja sūtījums satur kādus konfiscētus kokmateriālus, sūtījuma īpašniekam vai pārzinim ir jāpiemēro efektīva sistēma, lai pārbaudīti likumīgas izcelsmes kokmateriālus un koka izstrādājumus nošķirtu no konfiscētiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, un jākārto uzskaite, kurā izcelsmes avoti tiek nodalīti.

Saimnieciskās darbības veicējiem piegādes ķēdē ir noteikta prasība kārtot uzskaiti par saņemtajiem, uzglabātajiem, apstrādātajiem/pārstrādātajiem un piegādātajiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem. Uzskaitei jābūt pietiekamai, lai pēc tam būtu iespējams veikt kvantitatīvo datu salīdzināšanu starp piegādes ķēdes posmiem un viena posma robežās. Šādus datus dara pieejamus provinces un rajona mežniecības amatpersonām, lai tās veiktu salīdzināšanu. Šā pielikuma papildinājumā ir sīkāk izskaidrots, kādas ir galvenās darbības un procedūras, ieskaitot salīdzināšanu, katrā piegādes ķēdes posmā un kāda ir CAB loma piegādes ķēdes integritātes novērtēšanā.

1. diagramma

Piegādes ķēdes kontrole un galvenie dokumenti, kas vajadzīgi katrā piegādes ķēdes posmā, kur tiek salīdzināti dati

4.   Likumīguma pārbaudes un eksporta licenču izdošanas institucionālā struktūra

4.1.   Ievads

Indonēzijas TLAS pamatojas uz pieeju, kura pazīstama kā “licenču izdošana saimnieciskās darbības veicējam” un kurai ir daudz kopīgu iezīmju ar produktu vai meža apsaimniekošanas sertifikācijas sistēmām. Indonēzijas Mežsaimniecības ministrija ieceļ vairākas atbilstības novērtēšanas struktūras (Lembaga Penilai/LP un Lembaga Verifikasi/LV), kuras tā pilnvaro pārbaudīt kokmateriālu ražotāju, tirgotāju, apstrādes un pārstrādes uzņēmumu un eksportētāju (turpmāk “saimnieciskās darbības veicēji”) darbību likumīgumu.

Indonēzijas Valsts akreditācijas struktūra (KAN) akreditē atbilstības novērtēšanas struktūras (CAB). Ar CAB līgumu slēdz saimnieciskās darbības veicēji, kuri vēlas, lai to darbības tiktu sertificētas kā likumīgas. CAB ir jādarbojas saskaņā ar ISO/IEC 17065 vadlīnijām. Par revīzijas rezultātiem tās ziņo revidējamajam un Mežsaimniecības ministrijai. Ziņojumu kopsavilkumi ir publiski pieejami.

CAB pārbauda, vai revidējamais saimnieciskās darbības veicējs darbojas saskaņā ar Indonēzijas likumīguma definīciju, kas iekļauta II pielikumā, tostarp efektīvi veic kontroles, lai nepieļautu nezināmas izcelsmes kokmateriālu nonākšanu piegādes ķēdē. Ja konstatē, ka revidējamais, kas darbojas valsts mežos vai ir liels uzņēmums (pirmapstrādes uzņēmums, kura jauda pārsniedz 6 000 m3/gadā, vai tālākapstrādes uzņēmums, kura ieguldījums pārsniedz 500 miljonus IDR), noteikumus ievēro, tam izdod SVLK likumīguma sertifikātu, kas ir derīgs 3 (trīs) gadus. Šajā periodā CAB veic ikgadējus pārraudzības apmeklējumus, lai pārliecinātos, ka noteikumi vēl aizvien tiek ievēroti. Ja revidējamie ir mazi uzņēmumi (pirmapstrādes uzņēmumi, kuru jauda nesasniedz 6 000 m3/gadā, vai tālākapstrādes uzņēmumi, kuru ieguldījums nesasniedz 500 miljonus IDR), likumīguma sertifikāta derīguma termiņš ir 6 (seši) gadi; ja saimnieciskās darbības veicējs darbojas privātos mežos/zemēs, derīguma termiņš ir 10 (desmit) gadi. Tādā gadījumā CAB pārraudzības apmeklējumus veic katru otro gadu (reizi divos gados).

Saimnieciskās darbības veicēji privātos mežos/zemēs, ģimenes uzņēmumi, amatnieki, pirmapstrādes uzņēmumi, kas apstrādā tikai kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm un nevar tos tieši eksportēt, reģistrētas bāzes (kas tirgojas ar kokmateriāliem vai apstrādātiem/pārstrādātiem kokmateriāliem, kuri iegūti tikai no privātiem mežiem/zemēm vai “Perum Perhutani”SVLK sertificētā saimnieciskajā darbībā) un importētāji var izmantot piegādātāja atbilstības deklarāciju, lai pierādītu savu kokmateriālu un koka izstrādājumu likumīgumu, tāpēc CAB to revīziju neveic (sk. 5.3. sadaļu).

LV darbojas arī kā licenču izdevējas iestādes. Tās pārbauda eksportētāju SVLK sertifikāta derīgumu un eksporta reģistrāciju, un eksportētāja deklarēto datu (mēneša bilances) saskanību, pirms izdod eksporta licences V-Legal dokumentu vai FLEGT licenču formā. Tas nozīmē, ka I pielikumā ietverto koka izstrādājumu eksports bez eksporta licences ir aizliegts. Šiem nosacījumiem atbilstošajam eksportam uz Eiropas Savienību tiek izdotas FLEGT licences, savukārt eksportam uz citurieni – V-Legal dokumenti.

TLAS vadlīnijās noteikts, ka pilsoniskās sabiedrības grupām, privātpersonām un kopienām ir tiesības uzraudzīt TLAS īstenošanu uz vietas. Šādi neatkarīgi uzraudzītāji drīkst novērtēt darbību atbilstību likumīguma definīcijas prasībām un revīzijas un licenču izdošanas procesu atbilstību TLAS prasībām, kā arī iesniegt sūdzību CAB, licenču izdevējām iestādēm, KAN un Mežsaimniecības ministrijai.

2. diagramma

Saikne starp dažādām struktūrām, kas iesaistītas TLAS īstenošanā

4.2.   Atbilstības novērtēšanas struktūras/Licenču izdevējas iestādes

Atbilstības novērtēšanas struktūras (CAB) ieņem nozīmīgu vietu Indonēzijas sistēmā. Tās pilnvaro Mežsaimniecības ministrija, un atsevišķi saimnieciskās darbības veicēji ar tām slēdz līgumus par atsevišķu saimnieciskās darbības veicēju ražošanas, apstrādes, pārstrādes un tirdzniecības darbību likumīguma pārbaudi piegādes ķēdē, arī par piegādes ķēdes integritātes pārbaudi.

Ir divu veidu CAB: i) novērtēšanas struktūras (Lembaga Penilai/LP), kas veic meža apsaimniekošanas vienību (FMU) darbības revīziju valsts mežos, izmantojot ilgtspējas standartus un likumīguma standartu prasības, un ii) pārbaudes struktūras (Lembaga Verifikasi/LV), kas veic FMU, kokrūpniecības uzņēmumu, tirgotāju un eksportētāju revīziju, izmantojot likumīguma standartus.

Lai nodrošinātu to, ka minētās revīzijas, kurās pārbauda II pielikumā izklāstīto likumīguma standartu ievērošanu, notiek visaugstākajā kvalitātē, LP un LV ir jāizstrādā vajadzīgās vadības sistēmas, kas attiecas uz kompetenci, konsekvenci, objektivitāti, pārredzamību, un novērtēšanas procesa prasības, kas izklāstītas ISO/IEC 17065. Šīs prasības ir norādītas TLAS vadlīnijās. Indonēzijas Valsts akreditācijas struktūra (KAN) akreditē atbilstības novērtēšanas struktūras (CAB).

LV var darboties arī kā licenču izdevējas iestādes. Šajā gadījumā LV izdod eksporta licences, kas attiecas uz koka izstrādājumiem, kuri paredzēti starptautiskiem tirgiem. Attiecībā uz ārpussavienības tirgiem licenču izdevējas iestādes izdod V-Legal dokumentus, un attiecībā uz Savienības tirgu tiek izdotas FLEGT licences saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajām prasībām. Detalizētas procedūras V-Legal dokumenta vai FLEGT licences izdošanai eksporta sūtījumiem ir aprakstītas TLAS vadlīnijās. LP nevar darboties kā licenču izdevējas iestādes un neizdod eksporta licences.

Visiem CAB vai licenču izdevēju iestāžu revidentiem ir jābūt reģistrētiem un ar derīgu kompetences sertifikātu, ko izsniegusi Profesionālās sertifikācijas struktūra (Lembaga Sertifikasi Profesi – LSP). LSP izvērtēs visus iespējamos revidenta pārkāpumus, par kuriem tai ir paziņots, un var atsaukt minētā revidenta kompetences sertifikātu.

4.3.   Akreditācijas struktūra

Indonēzijas Valsts akreditācijas struktūra (Komite Akreditasi Nasional, KAN) ir neatkarīga akreditācijas struktūra, kas izveidota ar Valdības noteikumiem (Peraturan Pemerintah/PP) 102/2000 par Valsts standartizāciju un Prezidenta dekrētu (Keputusan Presiden/Keppres) 78/2001 par Valsts akreditācijas komiteju. Tā darbojas saskaņā ar ISO/IEC 17011 (Vispārējās prasības akreditācijas institūcijām, kuras akreditē atbilstības novērtēšanas institūcijas). Tā ir izstrādājusi iekšējus TLAS atbalsta dokumentus LP un LV akreditācijai.

Klusā okeāna akreditācijas kooperācija (PAC) un Starptautiskais akreditācijas forums (IAF) ir starptautiski atzinuši KAN, lai tā akreditētu sertifikācijas struktūras, kas veic kvalitātes vadības sistēmu, vides pārvaldības sistēmu un produktu sertifikāciju. KAN ir atzinušas arī Āzijas Klusā okeāna laboratoriju akreditācijas kooperācija (APLAC) un Starptautiskā laboratoriju akreditācijas kooperācija (ILAC).

2009. gada 14. jūlijāKAN parakstīja Saprašanās memorandu ar Mežsaimniecības ministriju par akreditācijas pakalpojumu sniegšanu TLAS vajadzībām. Tādējādi tā ir atbildīga par CAB akreditēšanu, lai nodrošinātu, ka CAB pastāvīgi atbilst standartam ISO/IEC 17065.

Ikviena ieinteresētā puse, tostarp saimnieciskās darbības veicēji un neatkarīgie uzraudzītāji, var KAN iesniegt sūdzības par LP vai LV darbību.

4.4.   Revidējamie

Revidējamie ir saimnieciskās darbības veicēji, kuriem veic likumīguma pārbaudi. To vidū ir meža apsaimniekošanas vienības (koncesionāri vai kokmateriālu ieguves atļaujas turētāji, kopienai vai ciemam piešķirtas meža izmantošanas atļaujas turētāji, privātie meža/zemes īpašnieki), reģistrētas kokmateriālu bāzes, kokrūpniecības uzņēmumi, reģistrēti neražojoši eksportētāji. Meža apsaimniekošanas vienībām un kokrūpniecības uzņēmumiem ir jāievēro piemērojamais likumīguma standarts. Eksporta vajadzībām kokrūpniecības uzņēmumiem un reģistrētiem neražojošiem eksportētājiem ir jāievēro prasības, kas saistītas ar eksporta licenču izdošanu. TLAS ļauj revidējamajiem iesniegt LP vai LV pārsūdzību attiecībā uz revīzijas norisi vai rezultātiem.

4.5.   Neatkarīgs uzraudzītājs

Pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme TLAS neatkarīgajā uzraudzībā. Pilsoniskās sabiedrības grupām, privātpersonām un kopienām, kas darbojas kā neatkarīgie uzraudzītāji, ir tiesības novērtēt un ziņot, vai darbības atbilst likumīguma prasībām, kā arī ziņot par akreditēšanas, pārbaužu un licenču izdošanas darbībām. Neatkarīgā uzraudzītāja konstatējumus var izmantot arī periodiskajā novērtēšanā (PE), kas ir paredzēta šajā nolīgumā (VI pielikums).

Ja tiek konstatēts pārkāpums, kas saistīts ar saimnieciskās darbības veicēja likumīgumu, neatkarīgais uzraudzītājs sūdzības iesniedz tieši attiecīgajai LP vai LV. Ja uzskata, ka LP vai LV uz sūdzību nav pienācīgi reaģējusi, neatkarīgais uzraudzītājs var iesniegt ziņojumu KAN un valdībai. Ja sūdzības ir par eksporta licenču izdošanu, neatkarīgais uzraudzītājs var sūdzību iesniegt tieši licenču izdevējai iestādei vai Mežsaimniecības ministrijai.

4.6.   Valdība

Mežsaimniecības ministrija (2014. gada oktobrī Mežsaimniecības ministriju apvienoja ar Vides ministriju, un tagad tā ir Vides un mežsaimniecības ministrija) reglamentē TLAS un pilnvaro akreditētās LP veikt SFM novērtējumu un LV veikt likumīguma pārbaudi.

Mežsaimniecības ministrija arī pilnvaro LV izdot eksporta licences (V-Legal dokumentus/FLEGT licences).

Mežsaimniecības ministrija ir izdevusi vairākas vadlīnijas, kurās noteiktas prasības saistībā ar pārbaudēm un licenču izdošanu. Šajās vadlīnijās ietverti arī noteikumi par to, kā Mežsaimniecības ministrija kontrolē LV veiktās pārbaudes, un noteikts, ar kādām procedūrām ministrija pilnvaro un pārrauga LV licenču izdošanas darbības.

Bez tam Mežsaimniecības ministrija izveido ad-hoc darba grupu, kuras uzdevums ir atsevišķi izmeklēt visus paziņotos pārkāpumus saistībā ar likumīguma sertifikāta un/vai V-Legal dokumenta/FLEGT licences izdošanu. Darba grupas sastāvs ir atkarīgs no paziņotā pārkāpuma rakstura. Tajā var ietilpt dažādu valdības aģentūru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Pamatojoties uz darba grupas konstatējumiem un ieteikumiem, Mežsaimniecības ministrija var atsaukt CAB piešķirto pilnvarojumu, kā rezultātā CAB nekavējoties izbeidz veikt pārbaudes un izdot licences.

Mežsaimniecības ministrija arī nekavējoties atsauks CAB piešķirto pilnvarojumu, ja KAN ir pieņēmusi lēmumu par akreditācijas anulēšanu (kuras iemesls ir, piemēram, KAN ikgadējā pārraudzība pār CAB konstatētais). CAB var iesniegt pārsūdzību KAN, bet ne ministrijai.

Mežsaimniecības ministrija arī reglamentē Licenču informācijas nodaļu (LIU) – informācijas pārvaldības struktūru, kas validē informāciju par V-Legal dokumentu/FLEGT licenču izdošanu. LIU ir atbildīga par vispārēju informācijas apmaiņu par TLAS, un tā saņem un glabā attiecīgos datus un informāciju par likumīguma sertifikātu un V-Legal dokumentu/FLEGT licenču izdošanu. Šī struktūra arīdzan sniedz atbildes uz tirdzniecības partneru kompetento iestāžu un ieinteresēto personu jautājumiem. LUI arī pārvalda uz pienācīgas pārbaudes principiem balstīto importa rekomendācijas procedūru, izmantojot tiešsaistes sistēmu SILK.

Bez tam Mežsaimniecības ministrija kontrolē valdības tehnisko pārraugu (Wasganis) un uzņēmuma tehnisko darbinieku (Ganis) reģistrāciju. Wasganis uzdevums ir pārraudzīt un kontrolēt apaļkoku uzmērīšanu. Šie darbinieki arī noslēdz obligātos transporta dokumentus un salīdzina datus (sīkāku informāciju sk. šā pielikuma papildinājumā). Ganis sagatavo ražošanas un transporta dokumentus par visu produkciju no valsts mežiem. Ganis var arī aizpildīt obligātos transporta dokumentus, ja Wasganis vairāk nekā 48 stundas atrodas prombūtnē. Gan Wasganis, gan Ganis ir reģistrēti Mežsaimniecības ministrijā. Katru gadu Mežsaimniecības ministrija šos darbiniekus oficiāli novērtē.

5.   Likumīguma pārbaude

5.1.   Ievads

Indonēzijas kokmateriālus uzskata par likumīgiem, ja to izcelsme un ražošanas process, kā arī sekojošās apstrādes, pārstrādes, transportēšanas un tirdzniecības darbības ir pārbaudītas un atzītas par atbilstošām visiem piemērojamajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kā izklāstīts II pielikumā. CAB veic atbilstības novērtēšanu, lai pārliecinātos par noteikumu ievērošanu. Lai samazinātu apgrūtinājumu privāto mežu īpašniekiem, kā arī tirgotājiem un ģimenes uzņēmumiem/amatniekiem, kas ir pilnībā atkarīgi no privātīpašumā esošiem/privāti izmantotiem mežiem (privātās zemes atļauja), šādiem saimnieciskās darbības veicējiem ir atļauts skaidri noteiktos gadījumos izdot piegādātāja atbilstības deklarāciju kā alternatīvu SVLK sertifikācijas iegūšanai (sīkāku informāciju sk. 5.2. punktā).

5.2.   Likumīguma pārbaudes process, ko veic CAB

Saskaņā ar ISO/IEC 17065 un TLAS vadlīnijām likumīguma pārbaudes process sastāv no šādiem elementiem.

Pieteikuma iesniegšana un līguma slēgšana. Saimnieciskās darbības veicējs iesniedz CAB pieteikumu, kurā noteikts pārbaudes tvērums, ziņas par saimnieciskās darbības veicēju un cita vajadzīgā informācija. Pirms pārbaudes uzsākšanas starp saimnieciskās darbības veicēju un CAB ir jānoslēdz līgums, kurā izklāstīti pārbaudes nosacījumi.

Pārbaudes plāns. Pēc pārbaudes līguma parakstīšanas CAB sagatavo pārbaudes plānu, kurš ietver revīzijas komisijas izveidi, pārbaudes programmu un darba grafiku. Plānu nosūta revidējamajam, attiecīgajai provinces mežsaimniecības iestādei un citām attiecīgām provinces un reģionālām iestādēm, un vienojas par pārbaudes datumiem. Šo informāciju laikus dara pieejamu neatkarīgajiem uzraudzītājiem un sabiedrībai, par to paziņojot CAB un Mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnēs un/vai plašsaziņas līdzekļos un/vai vēstulēs.

Pārbaude. Pārbaudes revīzija sastāv no trim posmiem: i) revīzijas atklāšanas sanāksmes un koordinēšanas, ii) dokumentu pārbaudes un novērošanas uz vietas, un iii) revīzijas noslēguma sanāksmes.

—

Revīzijas atklāšanas sanāksme un koordinēšana. Koordinēšana ar attiecīgajām reģionālajām, provinces un rajona iestādēm, lai tās informētu par revīzijas plāniem un no šīm iestādēm ievāktu sākotnējo informāciju. CAB var izplatīt informāciju un iedibināt saziņu ar attiecīgajiem CSO, lai papildinātu sākotnējo informāciju. CAB revīzijas atklāšanas sanāksmē ar revidējamo pārrunā revīzijas mērķi, tvērumu, grafiku un metodiku, lai revidējamais varētu uzdot jautājumus par pārbaudes darbību metodēm un norisi.

—

Dokumentu pārbaude un novērošana uz vietas. Lai savāktu pierādījumus par to, vai revidējamais ievēro Indonēzijas TLAS prasības, CAB pārbauda revidējamā sistēmas un procedūras, attiecīgos dokumentus un ierakstus. CAB veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par prasību ievērošanu, tostarp savus konstatējumus salīdzina ar oficiālu inspekcijas ziņojumu konstatējumiem. CAB pārbauda arī revidējamā kokmateriālu izsekojamības sistēmu, lai pārliecinātos, ka ir pierādījumi, ka likumīguma prasībām atbilst visi kokmateriāli, kas nonāk piegādes ķēdē.

—	Revīzijas noslēguma sanāksme. Revidējamajam dara zināmus pārbaudes rezultātus, jo īpaši neatbilstības, kas varētu būt konstatētas. Revidējamais var uzdot jautājumus par pārbaudes rezultātiem un sniegt skaidrojumus par CAB uzrādītajiem pierādījumiem.

Ziņošana un lēmuma pieņemšana. Revīzijas komisija sagatavo pārbaudes ziņojumu, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto struktūru. Ar ziņojumu, kurā iekļauts visu konstatēto neatbilstību apraksts un pieņemtais lēmums par sertifikāciju, revidējamo iepazīstina četrpadsmit kalendāra dienu laikā pēc revīzijas noslēguma sanāksmes, un CAB ziņojumu iesniedz Mežsaimniecības ministrijai.

Revīzijas komisijas konstatējumus izmanto galvenokārt tam, lai CAB varētu pieņemt lēmumu par pārbaudes revīzijas iznākumu. CAB pieņem lēmumu par to, vai, pamatojoties uz revīzijas komisijas sagatavoto pārbaudes ziņojumu, tiek izdots likumīguma sertifikāts.

Neatbilstību gadījumos CAB neizdod likumīguma sertifikātu, tādējādi nepieļaujot kokmateriālu nonākšanu pārbaudīti likumīgu kokmateriālu piegādes ķēdē. Kad neatbilstība ir novērsta, saimnieciskās darbības veicējs var atkārtoti iesniegt lūgumu veikt likumīguma pārbaudi.

Pārkāpumus, kurus CAB atklājusi pārbaudes laikā, paziņo Mežsaimniecības ministrijai, un atbildīgās iestādes pārkāpumus izskata administratīvi vai tiesā. Ja saimnieciskās darbības veicēju tur aizdomās par noteikumu pārkāpumu, valsts, provinces vai rajona iestādes var nolemt apturēt tā darbības.

Likumīguma sertifikāta izdošana un atkārtota sertificēšana. CAB izdod likumīguma sertifikātu, ja tā uzskata, ka revidējamais pilnībā atbilst visiem likumīguma standarta rādītājiem (un tam ir visi kontroldokumenti), tostarp noteikumiem par kokmateriālu piegādes ķēdes kontroli.

CAB jebkurā laikā var ziņot Mežsaimniecības ministrijai par izdotajiem, grozītajiem, apturētajiem un anulētajiem sertifikātiem, un reizi trijos mēnešos tā sagatavo ziņojumu. Mežsaimniecības ministrija pēc tam šos ziņojumus publicē savā tīmekļa vietnē.

Atkarībā no tā, kāda veida atļauja revidējamam ir, likumīguma sertifikāts ir derīgs trīs līdz desmit gadus, un pēc tam ir jāveic saimnieciskās darbības veicēja revīzija atkārtotas sertificēšanas nolūkos. Atkārtoto sertificēšanu veic, pirms ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš.

Pārraudzība. Atkarībā no tā, kāda veida atļauja revidējamam ir, saimnieciskās darbības veicēji, kuriem ir likumīguma sertifikāts, reizi gadā vai reizi divos gados ir pakļauti pārraudzībai, kurā ievēro iepriekš aprakstītos pārbaudes principus. CAB pārraudzību var veikt arī agrāk, nekā plānots, ja pārbaudes tvērums ir paplašināts.

Pārraudzības komisija sagatavo pārraudzības ziņojumu. Ziņojuma kopiju, kurā iekļauts visu konstatēto neatbilstību apraksts, iesniedz Mežsaimniecības ministrijai. Ja pārraudzības gaitā tiek konstatētas neatbilstības, likumīguma sertifikātu aptur vai anulē.

Īpašas revīzijas. Saimnieciskās darbības veicējiem, kam ir likumīguma sertifikāts, ir pienākums ziņot CAB par visām būtiskajām izmaiņām īpašumtiesībās, struktūrā, vadībā un darbībās, kas sertifikāta derīguma periodā var ietekmēt likumīguma kontroļu kvalitāti. CAB var veikt īpašas revīzijas, lai izmeklētu sūdzības vai strīdus, ko iesnieguši izskatīšanai neatkarīgi uzraudzītāji, valsts iestādes vai citas ieinteresētās personas, vai pēc tam, kad saņemts saimnieciskās darbības veicēja ziņojums par izmaiņām, kas ietekmē likumīguma kontroļu kvalitāti. CAB īpašās revīzijas veic arī tad, ja saimnieciskās darbības veicējs paziņo, ka ir nodomājis strādāt ar konfiscētiem kokmateriāliem.

5.3.   Likumīguma pārbaude, izmantojot piegādātāja atbilstības deklarāciju (SDoC) un iekšējās pārbaudes

Piegādātāja atbilstības deklarācija, kuras pamatā ir SNI/ISO 17050, ir “pašdeklarācija”, kā definēts ISO/IEC 17000, t. i., pēc izvērtēšanas sniegts pirmās personas apliecinājums, ka ir pierādīta specifisku prasību izpilde.

SDoC var izmantot (i) privāto mežu īpašnieki, (ii) reģistrētas kokmateriālu bāzes (tikai tādas kokmateriālu bāzes, kas kokmateriālus saņem tikai no privātiem mežiem/zemēm vai saņem SVLK sertificētus kokmateriālus no “Perum Perhutani”), (iii) ģimenes uzņēmumi/amatnieki, (iv) pirmapstrādes un tālākapstrādes uzņēmumi, kas apstrādā/pārstrādā tikai kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm un kam nav eksporta atļaujas. SDoC piemēro (a) kokmateriāliem no privātiem mežiem/zemēm, (b) kokmateriāliem no ataudzējamiem ceļmalu un kapsētu kokiem, (c) otrreizēji izmantotiem kokmateriāliem un kokmateriāliem no nojauktām būvēm, un (d) importētiem kokmateriāliem vai koka izstrādājumiem.

SDoC satur informāciju par piegādātāju, izstrādājumiem un to avotiem, transporta dokumentu, izstrādājumu saņēmēju un izdošanas datumu. Privātu mežu īpašnieku SDoC ietver arī pierādījumus par īpašumtiesībām uz zemi, no kuras kokmateriāli nākuši. SDoC pievieno transporta dokumentam saskaņā ar kokmateriālu administrēšanas noteikumiem. Detalizētas procedūras SDoC licences izdošanai un attiecīgajām pārbaudēm ir aprakstītas TLAS vadlīnijās.

SDoC saņēmējs no privātiem mežiem iekšējās pārbaudes par SDoC deklarējamās informācijas pareizību veic un dokumentē pirms pirkuma līguma parakstīšanas un vismaz reizi gadā pēc līguma parakstīšanas. Kokmateriālu bāzu izdotajos SDoC ietverto informāciju SDoC saņēmējs (pirmapstrādes vai tālākapstrādes uzņēmumi) pārbauda ik pēc trim mēnešiem, lai nodrošinātu koku izcelsmes izsekojamību. To pārbauda CAB saņēmēja SVLK revīzijas gaitā, proti, izskatīdama dokumentāciju (ja saņēmējs ir SVLK sertificēts). Bez tam Mežsaimniecības ministrija var pēc nejaušības principa veikt inspekcijas, un šim uzdevumam var nolīgt arī kompetentas trešās personas. Ja ir krāpšanas un pārkāpumu pazīmes, Mežsaimniecības ministrija var īpaši inspicēt saimnieciskās darbības veicēju, kas izmanto SDoC.

Visu tādu koka izstrādājumu izcelsmei, uz ko attiecas V-Legal dokuments vai FLEGT licence, ir jānāk no SVLK sertificētas vai SDoC piegādes ķēdes. Kokmateriāli un koka izstrādājumi, uz ko attiecas SDoC, nevar tieši nonākt starptautiskajos tirgos. Piekļuve starptautiskajiem tirgiem ir iespējama tikai ar SVLK sertificēta saimnieciskās darbības veicēja starpniecību.

5.4.   Importēto kokmateriālu un koka izstrādājumu likumīguma pārbaude

Tirdzniecības ministrijas noteikumos 78/M-DAG/PER/10/2014 paredzēts, ka importētiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem ir nepieciešami pierādījumi, kas apliecina kokmateriālu likumīgumu ieguves valstī. Tāpēc SDoC veidlapu izmanto arī importa vajadzībām. Tikai reģistrēti importētāji (tirgotāji) un pārstrādātāji drīkst importēt kokmateriālus un/vai koka izstrādājumus Indonēzijā. Šiem saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic importēto kokmateriālu un/vai koka izstrādājumu padziļināta izpēte, lai līdz minimuma samazinātu risku, ka Indonēzijas piegādes ķēdē nonāk nelikumīgi iegūti kokmateriāli. Deklarācijas veidlapā ir jānorāda šādas ziņas: izstrādājumu HS kodi, pavadzīmes, ieguves valstis, izcelsmes valsts, pierādījumi par kokmateriālu likumīgumu un eksporta osta. Padziļinātās izpētes procedūrā ietilpst datu vākšana, riska analīze un riska mazināšana. Procedūras veic, izmantojot Mežsaimniecības ministrijas tiešsaistes sistēmu SILK. Pēc tam, kad ministrija ir novērtējusi katru saimnieciskās darbības veicēja īstenotās padziļinātās izpētes procedūru, tā izdod importa rekomendāciju Tirdzniecības ministrijai.

Importētāja revīzijas gaitā CAB izvērtē izmantotās padziļinātās izpētes sistēmas dokumentāciju. Detalizētas procedūras padziļinātās izpētes sistēmai un attiecīgajām pārbaudēm ir aprakstītas TLAS vadlīnijās.

5.5.   Valdības atbildība par prasību izpildi

Mežsaimniecības ministrija, kā arī provinces un rajona mežniecības ir atbildīgas par kokmateriālu piegādes ķēžu kontroli un saistīto dokumentu (t. i., gada darba plānu, koku gāšanas pārskatu, apaļkoku bilances pārskatu, transporta dokumentu, apaļkoku/izejvielu/apstrādāto/pārstrādāto izstrādājumu bilances pārskatu un produkcijas uzskaites lapu) pārbaudi. Ja konstatētas neatbilstības, mežniecības amatpersonas var neapstiprināt kontroles dokumentus un tādējādi apturēt darbību.

Mežniecības amatpersonu vai neatkarīgu uzraudzītāju konstatētos pārkāpumus dara zināmus CAB, un tā pēc pārbaudes var apturēt vai anulēt izdoto likumīguma sertifikātu. Mežniecības amatpersonas var veikt piemērotus pēcpasākumus saskaņā ar regulatīvajām procedūrām.

Mežsaimniecības ministrija saņem arī pārbaudes ziņojumu kopijas un pēcākos pārraudzības un īpašās revīzijas ziņojumus, ko sagatavojusi CAB. Par pārkāpumiem, kurus konstatējusi CAB, mežniecības amatpersonas vai neatkarīgi uzraudzītāji, iesaistītās puses paziņo cita citai un tos izskata administratīvi un tiesā. Ja saimnieciskās darbības veicēju tur aizdomās par noteikumu pārkāpumu, valsts, provinces vai rajona iestādes var nolemt apturēt tā darbības. CAB nekavējoties atsauc likumīguma sertifikātus, ja likumīguma standarta prasības vairs netiek ievērotas.

Mežsaimniecības ministrija izveido ad-hoc darba grupu, kuras uzdevums ir atsevišķi izpētīt un izmeklēt visus paziņotos pārkāpumus saistībā ar likumīguma sertifikāta un/vai V-Legal dokumenta/FLEGT licences izdošanu.

6.    FLEGT licences izdošana

Indonēzijā likumīgu koka izstrādājumu eksporta licence ir pazīstama kā “V-Legal dokuments”. Tā ir eksporta licence, kas apliecina, ka eksportētie koka izstrādājumi atbilst Indonēzijas likumīguma standarta prasībām, kas izklāstītas II pielikumā, un ka tie nāk no piegādes ķēdes, kurā ir nodrošinātas pienācīgas kontroles pret tādu kokmateriālu iekļūšanu, par kuriem nav pārliecības, ka to izcelsme ir likumīga. V-Legal dokumentu izdod LV, kas darbojas kā licenču izdevējas iestādes (LA), un to izmanto kā FLEGT licenci sūtījumiem uz Savienību, kad puses ir vienojušās sākt FLEGT licencēšanas sistēmas darbību.

Detalizētas procedūras FLEGT licenču/V-Legal dokumentu izdošanai un attiecīgajām pārbaudēm ir aprakstītas TLAS vadlīnijās.

Mežsaimniecības ministrija ir izveidojusi Licenču informācijas nodaļu, kas uztur elektronisku datubāzi, kurā glabā visu V-Legal dokumentu/FLEGT licenču un LA neatbilstības ziņojumu kopijas. Licenču informācijas nodaļa piešķir Savienības kompetentajām iestādēm tiešsaistes piekļuvi savai datubāzei. Ja rodas jautājumi par konkrētas FLEGT licences autentiskumu, pilnīgumu un derīgumu, Savienības kompetentā iestāde varēs pārbaudīt licences informāciju, izmantojot tiešsaistes datubāzi SILK. Lai saņemtu plašāku informāciju, Savienības kompetentās iestādes var sazināties ar Licenču informācijas nodaļu, kas savukārt vajadzības gadījumā sazināsies ar attiecīgo LA.

V-Legal dokumentu/FLEGT licenci izdod vietā, kurā tiek sagatavots sūtījums pirms tā eksportēšanas. Procedūra ir šāda.

6.1.	LA, kura ir noslēgusi līgumu ar eksportētāju, izdod V-Legal dokumentu/FLEGT licenci par eksportējamo koka izstrādājumu sūtījumu.

6.2.	Eksportētāja iekšējā izsekojamības sistēma nodrošina kokmateriālu likumīguma pierādījumus eksporta licences izdošanas vajadzībām. Eksportētāja iekšējā izsekojamības sistēmai jāaptver visi iepriekšējie piegādes ķēdes posmi.

6.3.	Lai tiktu izdots V-Legal dokuments/FLEGT licence, visiem eksportētāja piegādes ķēdē iesaistītajiem piegādātājiem, kuru kokmateriāli ietilpst sūtījumā, jābūt derīgam likumīguma vai SFM sertifikātam vai SDoC.

6.4.

Lai iegūtu V-Legal dokumentu/FLEGT licenci, saimnieciskās darbības veicējam jābūt reģistrētam eksportētājam (ETPIK turētājam), kam ir derīgs likumīguma sertifikāts. ETPIK turētājs iesniedz LA pieteikumu un pievieno tam turpmāk norādītos dokumentus, lai pierādītu, ka izstrādājuma ražošanā izmantotie kokmateriāli ir iegūti tikai no pārbaudīti likumīgiem avotiem (SVLK sertifikāts vai SDoC deklarācija): 6.4.1. apkopoti transporta dokumenti par visiem kokmateriāliem/izejvielām, ko rūpnīca saņēmusi kopš pēdējās revīzijas (ne vairāk kā par divpadsmit mēnešiem), un 6.4.2. apkopoti kokmateriālu/izejvielu bilances pārskati un apstrādātu kokmateriālu bilances pārskati kopš pēdējās revīzijas (ne vairāk kā par divpadsmit mēnešiem).

6.5.

Pēc tam LA veic šādas pārbaudes darbības. 6.5.1. Saimnieciskās darbības veicēja likumīguma sertifikāta un ETPIK reģistrācijas derīguma pārbaude, izmantojot LA pašas datubāzi un SILK. 6.5.2. Datu salīdzināšana, pamatojoties uz apkopotajiem transporta dokumentiem, kokmateriālu/izejvielu bilances pārskatiem un apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatiem. 6.5.3. Lietderīgā iznākuma kontrole katram izstrādājumu veidam (tikai pirmapstrādes uzņēmumi), pamatojoties uz kokmateriālu/izejvielu bilances pārskata un apstrādātu kokmateriālu bilances pārskata analīzi. 6.5.4. Vajadzības gadījumā pēc datu salīdzināšanas LA var veikt apmeklējumu uz vietas, lai pārliecinātos par atbilstību informācijai, kas jānorāda V-Legal dokumentā/FLEGT licencē. To var darīt, izlases veidā pārbaudot eksporta sūtījumus un inspicējot rūpnīcas vai kokmateriālu bāzes darbību un uzskaiti.

6.6.

Pārbaudes rezultāts 6.6.1. Ja ETPIK turētājs ievēro likumīguma un piegādes ķēdes prasības, LA izdod V-Legal dokumentu/FLEGT licenci IV pielikumā noteiktajā formātā. 6.6.2. ETPIK turētājs, kas atbilst iepriekš minētajām prasībām, drīkst izmantot atbilstības marķējumu (V-Legal zīmi) uz izstrādājumiem un/vai iepakojuma. Nacionālās vadlīnijas par atbilstības marķējuma izmantošanu ir aprakstītas TLAS vadlīnijās. 6.6.3. Ja ETPIK turētājs neatbilst likumīguma un piegādes ķēdes prasībām, V-Legal dokumenta/FLEGT licences vietā LA izdod neatbilstības ziņojumu. Ja ir izdots neatbilstības ziņojums, tiek apturēta visu attiecīgo kokmateriālu un/vai koka izstrādājumu aprite. 6.6.4. Ja sūtījuma konfigurācija mainās, pirms tas atstāj eksporta ostu (piem., mainās galamērķis, tilpums, suga, kā noteikts TLAS vadlīnijās), tad eksportētājam ir jāprasa licenču izdevējai iestādei atcelt sākotnējo eksporta licenci un izsniegt jaunu. Licenču izdevējai iestādei ir jāinformē LUI par visām atceltajām eksporta licencēm. 6.6.5. Ja saimnieciskās darbības veicējs ir ļaunprātīgi izmantojis vai falsificējis likumīguma sertifikātus un/vai eksporta licences, Mežsaimniecības ministrija uzliek sodu, kā noteikts piemērojamos normatīvajos aktos.

6.7.

LA rīkojas šādi. 6.7.1. Divdesmit četru stundu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta Mežsaimniecības ministrijai V-Legal dokumenta/FLEGT licences vai neatbilstības ziņojuma kopiju. 6.7.2. Reizi trijos mēnešos iesniedz Mežsaimniecības ministrijai, nosūtot kopijas Tirdzniecības ministrijai un Rūpniecības ministrijai, visaptverošu ziņojumu un publicē kopsavilkuma ziņojumu, kurā norādīts izdoto V-Legal dokumentu/FLEGT licenču skaits, kā arī konstatēto neatbilstību skaits un veids.

7.   Uzraudzība

Indonēzijas TLAS ir paredzēta uzraudzība, kurā iesaistās pilsoniskā sabiedrība (neatkarīga uzraudzība). Lai sistēma būtu vēl stabilāka attiecībā uz FLEGT-VPA, ir paredzēti arī periodiski novērtējumi.

Pilsoniskā sabiedrība veic neatkarīgu uzraudzību, lai novērtētu saimnieciskās darbības veicēju, LP, LV un LA atbilstību Indonēzijas TLAS prasībām, tostarp akreditācijas standartiem un pamatnostādnēm. Šajā kontekstā pilsoniskā sabiedrība ir Indonēzijas tiesību subjekti, tostarp NVO, kopienas un Indonēzijas pilsoņi.

Periodisko novērtējumu mērķis ir nodrošināt neatkarīgu apliecinājumu tam, ka Indonēzijas TLAS darbojas kā paredzēts, tādējādi paaugstinot izdoto FLEGT licenču ticamību. Periodiskajos novērtējumos izmanto neatkarīgas novērošanas konstatējumus un ieteikumus. Periodisko novērtējumu darba uzdevumi ir izklāstīti VI pielikumā.

Papildinājums

Piegādes ķēdes kontrole

Kā aprakstīts V pielikumā, dažādu piegādes ķēžu visā garumā saimnieciskās darbības veicēju deklarācijās un uzskaites dokumentācijā (piem., transporta dokumentos un bilances pārskatos) jābūt norādītam, vai kokmateriāli un koka izstrādājumi ir SVLK sertificēti, deklarēti kā likumīgi ar piegādātāja atbilstības deklarāciju (SDoC) vai iegūti no konfiscēta avota.

1.   VALSTS MEŽOS IEGŪTU KOKMATERIĀLU PIEGĀDES ĶĒDES OPERATĪVĀS KONTROLES APRAKSTS

Valsts mežos (dabiskie meži un plantāciju meži) piegādes ķēdes operatīvo kontroli reglamentē Mežsaimniecības ministra noteikumi P.41/Menhut-II/2014 un P.42/Menhut-II/2014 par kokmateriālu administrēšanu. Te ietilpst arī Mežsaimniecības ministra noteikumi P.43/Menhut-II/2014 par SVLK standartiem, kā arī Meža izmantošanas ģenerāldirektorāta tehniskās vadlīnijas P.14/VI-BPPHH/2014 un Meža izmantošanas ģenerāldirektorāta apkārtraksts SE 8/VI-BPPHH/2014 (2014. gada augusts).

Visas procedūras un noteikumi par lēmumu pieņemšanu saistībā ar pārbaudēm, datu salīdzināšanu un neatbilstības pārvaldību katrā tālāk minētajā piegādes ķēdes posmā ir piemērojami visu veidu meža izmantošanas atļaujām, kas piešķirtas attiecībā uz valsts mežiem: dabisko mežu koncesijas (IUPHHK-HA/HPH), rūpniecisku plantāciju mežu koncesijas (IUPHHK-HT/HPHTI), ekosistēmas atjaunošanas koncesijas (IUPHHK-RE), tiesības apsaimniekot meža plantāciju (Perum Perhutani), kopienu plantāciju mežu koncesijas (IUPHHK-HTR) un kopienu mežu koncesijas (IUPHHK-HKM), ciema mežu koncesijas (IUPHHK-HD), no meža atjaunošanas zonām iegūtu kokmateriālu izmantošanas koncesijas (IUPHHK-HTHR) un nemeža zonās vai pārveidojamos saimnieciskos mežos iegūtu kokmateriālu izmantošanas koncesijas (IPK). Šīs procedūras un noteikumi ir aprakstīti tehniskajās vadlīnijās, kas paredzētas Mežsaimniecības ministra noteikumos P.41/Menhut-II/2014 un P.42/Menhut-II/2014 par kokmateriālu administrēšanu.

Visiem saimnieciskās darbības veicējiem, kam ir kokmateriālu ieguves atļauja no dabiskā meža koncesijas, visi ražošanas dati jādeklarē valsts tiešsaistes izsekošanas sistēmā katrā piegādes ķēdes posmā, sākot ar meža koncesiju un beidzot ar starpkrautuvi un pirmapstrādes uzņēmumu.

1.1.   Cirsma

a)

Galvenās darbības — Meža taksācija (koku uzmērīšana dabiskā meža koncesiju platībās vai Perum Perhutani platībās) vai meža inventarizācija (plantāciju meža koncesiju platībās vai platībās, uz ko ierosināts attiecināt IPK), ko veic atļaujas turētājs. — Taksācijas apraksta vai inventarizācijas apraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs. — Taksācijas apraksta vai inventarizācijas pārbaude un apstiprināšana, ko veic rajona mežniecības amatpersona. — Ierosinātā gada darba plāna iesniegšana (vai darba plāna/Bagan Kerja iesniegšana, ja runa ir par platībām, uz ko ierosināts attiecināt IPK), ko veic atļaujas turētājs. — Ierosinātā gada darba plāna apstiprināšana (vai darba plāna/Bagan Kerja apstiprināšana, ja runa ir par platībām, uz ko ierosināts attiecināt IPK), ko veic provinces mežniecības amatpersona. Jāievēro, ka saimnieciskās darbības veicējs, kam ir derīgs SFM sertifikāts, kas izdots saskaņā ar SVLK, var pats apstiprināt un izdot savu gada darba plānu. Atbilstību gada darba plānam pārbauda CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. — Mežizstrādes operācijas, ko veic atļaujas turētājs, ieskaitot apaļkoku treilēšanu līdz augšgala krautuvei.

b)

Procedūras — Meža taksāciju (koku uzmērīšanu) dabiskā meža koncesiju platībās vai Perum Perhutani platībās veic atļaujas turētājs, un tajā izmanto birkas. Šīm birkām ir trīs noplēšamas daļas, kuras piestiprina pie celma, nogāztā koka un saimnieciskās darbības veicēja pārskata. Katrā daļā ir norādīta informācija, kas vajadzīga kokmateriālu izsekošanai, ieskaitot koka numuru un atrašanās vietu. Meža inventarizāciju (plantāciju meža koncesiju platībās vai platībās, uz ko ierosināts attiecināt IPK) veic atļaujas turētāji. — Atļaujas turētājs sagatavo taksācijas aprakstu vai inventarizācijas aprakstu, kurā norāda informāciju par izcērtamo koku skaitu, novērtēto tilpumu, provizoriski noteikto sugu un atrašanās vietu (plantāciju meža koncesijās vai IPK platībās – mežizstrādes vietu), un kopsavilkumu, izmantojot Mežsaimniecības ministrijas oficiālas veidlapas. — Atļaujas turētājs iesniedz taksācijas aprakstu vai inventarizācijas aprakstu rajona mežniecības amatpersonai. Amatpersona izlases veidā veic taksācijas apraksta vai inventarizācijas apraksta pārbaudi, kas balstīta uz dokumentiem, un pārbaudi uz vietas. Ja visi deklarētie dati atbilst novērojumiem uz vietas, amatpersona aprakstu apstiprina. — Taksācijas apraksts (vai inventarizācijas apraksts) ir pamats ierosinātajam gada darba plānam (vai darba plānam/Bagan Kerja), ko atļaujas turētājs sagatavo un iesniedz pārskatīšanai rajona mežniecības amatpersonai un apstiprināšanai provinces mežniecības amatpersonai. Rajona mežniecības amatpersona pārskata un salīdzina ierosināto gada darba plānu (darba plānu/Bagan Kerja) ar apstiprināto taksācijas aprakstu (vai inventarizācijas aprakstu), un, ja viss ir kārtībā, apstiprina darba plānu. Oficiālais apstiprinājums nav vajadzīgs, ja atļaujas turētājs ir izturējis SFM sertifikācijas procesu ar labu atzīmi, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās. Kad amatpersona ir apstiprinājusi gada darba plānu (vai darba plānu/Bagan Kerja), atļaujas turētājs drīkst sākt mežizstrādes operācijas. — Mežizstrādes operāciju laikā izmanto birkas, lai nodrošinātu to, ka apaļkoki ir no apstiprinātām cirsmām, kā aprakstīts iepriekš. Stādītiem kokiem vai kokiem, kas iegūti plantāciju meža koncesijās (pulpas vai šķeldas ražošanai), birkas nav vajadzīgas.

1.2.   Augšgala krautuve

a)

Galvenās darbības — Vajadzības gadījumā apaļkoku sagarumošana, ko veic atļaujas turētājs, un iegūto apaļo sortimentu marķēšana, lai nodrošinātu atbilstību apaļkoku produkcijas pārskatam. Marķēšanu neizmanto plantāciju meža koncesijās (pulpas vai šķeldas ražošanai). — Apaļkoku uzmērīšana un šķirošana, ko veic atļaujas turētājs. Šķirošanu neizmanto plantāciju meža koncesijās (pulpas vai šķeldas ražošanai). — Apaļkoku saraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs. — Apaļkoku produkcijas pārskata priekšlikuma iesniegšana, ko veic atļaujas turētājs. — Apaļkoku produkcijas pārskata apstiprināšana, ko veic valdības tehniskais pārraugs (Wasganis).

b)

Procedūras — Atļaujas turētājs marķē visus sagarumotos apaļkokus (neizmanto plantāciju meža koncesijās (pulpas vai šķeldas ražošanai)). — Apaļkoku permanentais fiziskais marķējums sastāv no sākotnējā koka numura un citām zīmēm, kas nodrošina saikni starp apaļkoku un apstiprināto cirsmu (neizmanto plantāciju meža koncesijās (pulpas vai šķeldas ražošanai)). — Atļaujas turētājs uzmēra un šķiro visus apaļkokus un informāciju par apaļkokiem reģistrē apaļkoku sarakstā, izmantojot oficiālu Mežsaimniecības ministrijas veidlapu (neizmanto plantāciju meža koncesijās (pulpas vai šķeldas ražošanai)). — Atļaujas turētājs apaļkoku saraksta datus augšupielādē valsts tiešsaistes izsekošanas sistēmā. Ar tiešsaistes sistēmas starpniecību izdoti unikāli svītrkodi ir jāpiestiprina attiecīgajiem apaļkokiem un celmiem, un jānorāda attiecīgajā transporta dokumentā (piemēro tikai dabiskā meža koncesijās). — Pamatojoties uz apaļkoku sarakstu, atļaujas turētājs sagatavo periodisko apaļkoku produkcijas pārskatu un attiecīgo kopsavilkuma ziņojumu, izmantojot Mežsaimniecības ministrijas oficiālās veidlapas. — Atļaujas turētājs apaļkoku produkcijas pārskatus un attiecīgos kopsavilkumus regulāri iesniedz Wasganis apstiprināšanai. — Wasganis veic pārskatu fizisku pārbaudi izlases veidā. Fiziskās pārbaudes rezultātus apkopo apaļkoku pārbaudes sarakstā, izmantojot oficiālu Mežsaimniecības ministrijas veidlapu. Ja izlases veida fiziskās pārbaudes rezultāti ir pozitīvi, Wasganis apstiprina apaļkoku produkcijas pārskatus. Ja kopš pārskata iesniegšanas ir pagājušas 48 stundas, atļaujas turētāja nozīmētais uzņēmuma tehniskais darbinieks (Ganis) var pats uz savu atbildību apstiprināt un izdot apaļkoku produkcijas pārskatus (neattiecas uz IPK). — Kad Wasganis ir pārbaudījis apaļkokus, tie jānokrauj atsevišķi no apaļkokiem, kas nav pārbaudīti. — Apaļkoku produkcijas pārskatu izmanto, lai aprēķinātu maksu par meža resursiem un iemaksu meža atjaunošanas fondā (attiecīgā gadījumā). — Atļaujas turētājs reizi mēnesī apstiprinātos apaļkoku produkcijas pārskatus un attiecīgos kopsavilkumus iesniedz rajona mežniecībai.

c)

Datu salīdzināšana   Dabiskā meža koncesijas, ekosistēmas atjaunošanas koncesijas, kopienas mežu koncesijas vai ciema mežu koncesijas, vai IPK: rajona mežniecības amatpersona pārbauda to apaļkoku skaitu, birkas un kopējo summāro tilpumu, kas iegūti mežā un deklarēti apaļkoku produkcijas pārskatā, salīdzinājumā ar gada darba plānā apstiprināto kvotu. IKP gadījumā birkas neizmanto.   Rūpnieciskā plantāciju meža koncesijas vai Perum Perhutani platības, vai kopienas plantāciju meža koncesijas, vai meža atjaunošanas zonās iegūtu kokmateriālu izmantošanas koncesijas: rajona mežniecības amatpersona pārbauda to apaļkoku kopējo summāro tilpumu, kas iegūti mežā un deklarēti apaļkoku produkcijas pārskatā, salīdzinājumā ar gada darba plānā apstiprināto kvotu.   Apaļkoku produkcijas pārskatu pārbauda arī CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē arī ad-hoc inspekcijas uz vietas, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.   Ja tiek konstatētas neatbilstības, rajona mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

1.3.   Apaļkoku krautuve

Apaļkokus transportē no augšgala krautuves uz apaļkoku krautuvēm, un pēc tam vai nu tieši uz kokapstrādes ražotni, vai uz starpkrautuvi vai reģistrētu kokmateriālu bāzi.

a)

Galvenās darbības — Ja augšgala krautuvē apaļkoku produkcijas pārskats vēl nav apstiprināts: apaļkoku saraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs; apaļkoku produkcijas pārskata priekšlikuma iesniegšana, ko veic atļaujas turētājs; apaļkoku produkcijas pārskata apstiprināšana, ko veic Wasganis. — Rēķina izrakstīšana, ko veic rajona mežniecība, un attiecīgās maksas par meža resursiem un meža atjaunošanas fonda iemaksas nokārtošana, ko veic atļaujas turētājs, pamatojoties uz apstiprinātajiem apaļkoku produkcijas pārskatiem. — Apaļkoku transporta dokumenta izdošana, ko veic Ganis, un apaļkoku saraksta pievienošana transporta dokumentam. — Apaļkoku bilances pārskata sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs.

b)

Procedūras — Ja tiek izmantota valsts tiešsaistes izsekošanas sistēma, atļaujas turētājs var apaļkoku produkcijas pārskatu un attiecīgo kopsavilkumu iesniegt Wasganis apstiprināšanai; Wasganis veic pārskatu fizisku pārbaudi izlases veidā, ja tie nav apstiprināti jau augšgala krautuvē. Inspekcijā uz vietas gūtos rezultātus apkopo apaļkoku pārbaudes sarakstā, izmantojot oficiālu Mežsaimniecības ministrijas veidlapu. Ja inspekcijā uz vietas gūtie rezultāti ir pozitīvi, amatpersona apstiprina pārskatus. Ja kopš apaļkoku produkcijas pārskatu un attiecīgo kopsavilkumu iesniegšanas ir pagājušas 48 stundas, Ganis pats uz savu atbildību apstiprina pārskatus (neattiecas uz IPK). — Atļaujas turētājs iesniedz rajona mežniecības amatpersonai, kas ir atbildīga par rēķinu izrakstīšanu, pieprasījumu par attiecīgo maksu nokārtošanu, pamatojoties uz apaļkoku sarakstu, kas pievienots pieprasījumam. — Pamatojoties uz iepriekš minēto pieprasījumu, rajona mežniecības amatpersona izdod rēķinu vai rēķinus, lai atļaujas turētājs varētu nokārtot maksājumu. — Ja pēc pieprasījuma iesniegšanas ir pagājušas 48 stundas, atļaujas turētājs var izdot attiecīgo rēķinu vai rēķinus uz savu atbildību. — Atļaujas turētājs samaksā summu, kas norādīta rēķinā par maksu par meža resursiem un/vai iemaksu meža atjaunošanas fondā, un/vai celma naudu, un rajona meža amatpersona izdod kvīti vai kvītis par šo maksājumu. Celma naudu piemēro tikai HTHR vai IPK. — Atļaujas turētājs iesniedz pieprasījumu par apaļkoku transporta dokumentu izdošanu, pievienojot pieprasījumam maksājuma kvīti, apaļkoku sarakstu un apaļkoku bilances pārskatu. — Ganis izdod apaļkoku transporta dokumentus, ko pievieno apaļkoku sarakstam. — Atļaujas turētājs sagatavo/atjaunina apaļkoku bilances pārskatu, lai reģistrētu krautuvē ienākošo, uzglabāto un no krautuves izejošo daudzumu. — Atļaujas turētājs reizi mēnesī iesniedz apaļkoku bilances pārskatu rajona mežniecībai.

c)

Datu salīdzināšana   Rajona mežniecības amatpersona pārbauda apaļkoku bilances pārskatu un salīdzina apaļkoku krautuvē ieejošo un izejošo apaļkoku plūsmu un uzkrājumus, pamatojoties uz apaļkoku produkcijas pārskatiem un attiecīgajiem apaļkoku transporta dokumentiem. Nepieciešamības gadījumā rajona mežniecības amatpersona arī veic inspekcijas uz vietas, lai novērtētu, vai apaļkoku krājums, bilances pārskats un attiecīgie transporta dokumenti saskan. Apaļkoku bilances pārskatu pārbauda arī CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē arī ad-hoc inspekcijas uz vietas, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.   Ja tiek konstatētas neatbilstības, rajona mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

1.4.   Starpkrautuve

Starpkrautuves izmanto tad, ja apaļkokus no koncesijas apgabala netransportē tieši uz ražotnes izejvielu krautuvi. Starpkrautuves izmanto galvenokārt tad, ja apaļkokus transportē starp salām vai ja mainās transporta veids.

Rajona mežniecības amatpersona izdod atļauju starpkrautuves ierīkošanai valsts mežos, pamatojoties uz atļaujas turētāja iesniegto priekšlikumu. Starpkrautuves atļauja ir derīga trīs gadus, taču to var pagarināt pēc tam, kad mežniecības amatpersona to ir pārskatījusi un apstiprinājusi. Starpkrautuves ierīkošanai ārpus valsts mežiem nav nepieciešama īpaša atļauja, un par to lēmumu pieņem atļaujas turētājs.

a)

Galvenās darbības — Rajona mežniecības amatpersona noslēdz apaļkoku transporta dokumentu derīgumu attiecībā uz kokmateriāliem no dabiskajiem mežiem. Ja ir pagājušas vairāk nekā 48 stundas kopš apaļkoku transporta dokumenta iesniegšanas, tā derīgumu var noslēgt Ganis. Turklāt apaļkoku transporta dokumenta derīgumu Ganis var noslēgt tikai šādos gadījumos: i) saimnieciskās darbības veicējs, kas izmanto kokmateriālus no dabiskajiem mežiem, deklarē produkciju apaļkoku tiešsaistes izsekošanas sistēmā, vai ii) saimnieciskās darbības veicējs izmanto kokmateriālus no plantācijām (attiecas tikai uz plantāciju meža koncesijām (pulpas vai šķeldas ražošanai)). — Apaļkoku bilances pārskata sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs. — Apaļkoku saraksta sagatavošana, ko veic Ganis. — Apaļkoku transporta dokumenta aizpildīšana, ko veic Ganis, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu.

b)

Procedūras — Wasganis fiziski pārbauda starpkrautuvē ienākošo apaļkoku skaitu, sugu un izmērus, aptverot visus apaļkokus vai to izlasi, ja apaļkoku skaits pārsniedz 100. Ja ir pagājušas vairāk nekā 48 stundas kopš apaļkoku transporta dokumenta iesniegšanas, šo pārbaudi var veikt Ganis. Ganis var veikt pārbaudes arī šādos gadījumos: i) saimnieciskās darbības veicējs, kas izmanto kokmateriālus no dabiskajiem mežiem, deklarē produkciju apaļkoku tiešsaistes izsekošanas sistēmā, vai ii) saimnieciskās darbības veicējs izmanto kokmateriālus no plantācijām (attiecas tikai uz plantāciju meža koncesijām (pulpas vai šķeldas ražošanai)). — Ja pārbaudes iznākums ir pozitīvs, Wasganis noslēdz starpkrautuvē ienākošo apaļkoku transporta dokumenta derīgumu, un reģistrē apaļkokus apaļkoku bilances pārskatā. — Atļaujas turētājs sagatavo apaļkoku bilances pārskatu, ko izmanto, lai kontrolētu starpkrautuvē ieejošo un izejošo apaļkoku plūsmu. — Attiecībā uz no starpkrautuves izejošiem apaļkokiem Ganis sagatavo apaļkoku sarakstu, kas ir saistīts ar iepriekšējiem apaļkoku transporta dokumentiem. — Ganis aizpilda apaļkoku transporta dokumentus apaļkoku izvešanai no starpkrautuves. — Atļaujas turētājs atjaunina apaļkoku bilances pārskatu, kurā reģistrē starpkrautuvē ieejošo un izejošo apaļkoku plūsmu un uzkrājumus, pamatojoties uz attiecīgajiem apaļkoku transporta dokumentiem. — Atļaujas turētājs reizi mēnesī iesniedz apaļkoku bilances pārskatu rajona mežniecībai.

c)

Datu salīdzināšana   Rajona mežniecības amatpersona pārbauda apaļkoku bilances pārskatu, lai novērtētu, vai no apaļkoku krautuves izejošie apaļkoki un starpkrautuvē ienākošie apaļkoki saskan. Nepieciešamības gadījumā rajona mežniecības amatpersona arī veic inspekcijas uz vietas, lai novērtētu, vai apaļkoku krājums, bilances pārskats un attiecīgie transporta dokumenti saskan.   Apaļkoku bilances pārskatu pārbauda arī CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē arī ad-hoc inspekcijas uz vietas, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.

2.   PRIVĀTAJOS MEŽOS/ZEMĒS IEGŪTU KOKMATERIĀLU PIEGĀDES ĶĒDES OPERATĪVĀS KONTROLES APRAKSTS

Kokmateriālu ieguvi privātajos mežos/zemēs reglamentē Mežsaimniecības ministra noteikumi P.30/Menhut-II/2012 (turpmāk “noteikumi”).

Privātā meža/zemes īpašniekiem nav noteikta juridiska prasība piestiprināt birkas vai marķējumu pie kokiem, kuri inventarizācijā atzīti par izcērtamiem. Kokmateriāliem, kas izstrādāti privātajos mežos/zemēs, apaļkoku krautuves vai starpkrautuves parasti neizmanto.

Kontroles procedūras, ko piemēro privātajos mežos/zemēs iegūtiem kokmateriāliem, atšķiras gadījumos, kad apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kuri zemes īpašuma tiesību iegūšanas laikā auga cirsmas vietā, un gadījumos, kad apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kas iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas. Tās ir atkarīgs arī no tā, kādu sugu kokus izstrādā. Maksa par meža resursiem, iemaksa meža atjaunošanas fondā un celma nauda attiecas uz apaļajiem sortimentiem, kas iegūti no kokiem, kuri zemes īpašuma tiesību iegūšanas laikā auga cirsmas vietā, bet tās neattiecas uz apaļajiem sortimentiem, kuri iegūti no kokiem, kas iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas.

Ja apaļie sortimenti iegūti no kokiem, kuri iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas, ir divas iespējas:

—	attiecībā uz sugām, kas minētas noteikumu 5. panta 1. punktā (piem., Brazīlijas heveja, albīcija, augļu koki), īpašnieks, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu, sagatavo rēķinu, ko izmanto arī kā transporta dokumentu,

—	attiecībā uz citām sugām (tīkkoks, mahagons, priede) apmācīts un norīkots ciema vecākais vai norīkota amatpersona izdod transporta dokumentu.

Ja apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kuri auguši cirsmas vietā pirms zemes īpašuma tiesību piešķiršanas, transporta dokumentu izdod rajona mežniecības amatpersona. Šādiem kokmateriāliem jābūt SVLK sertificētiem.

2.1.   Cirsma/Augšgala krautuve

a)

Galvenās darbības — Īpašuma tiesību atzīšana — Vajadzības gadījumā sagarumošana — Uzmērīšana — Apaļkoku saraksta sagatavošana — Rēķina izrakstīšana, ko veic rajona mežniecība, un norādītās summas (maksa par meža resursiem un/vai iemaksa meža atjaunošanas fondā) samaksa, ko veic īpašnieks — Transporta dokumenta izdošana vai sagatavošana — Piegādātāja atbilstības deklarācijas (SDoC) izdošana vai sagatavošana, ja vien saimnieciskās darbības veicējs nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā

b)

Procedūras — Privātā meža/zemes īpašnieks pieprasa savu īpašuma tiesību atzīšanu. — Kad meža/zemes īpašuma tiesības ir atzinusi valsts (Nacionālā zemes aģentūra), īpašnieks pēc apaļkoku uzmērīšanas sagatavo apaļkoku sarakstu. Ja apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kas auguši cirsmas vietā pirms zemes īpašuma tiesību piešķiršanas, procedūra ir šāda. — Īpašnieks iesniedz rajona mežniecības amatpersonai apaļkoku sarakstu un lūgumu atļaut nokārtot maksu par meža resursiem, iemaksu meža atjaunošanas fondā un celma naudas nomaksu. — Amatpersona veic dokumentu pārbaudes un apaļkoku fizisku pārbaudi (pārbauda izmērus, nosaka sugas un apaļkoku skaitu). — Ja dokumentu pārbaudes un fiziskās pārbaudes iznākums ir pozitīvs, rajona mežniecības amatpersona izdod rēķinu par maksu par meža resursiem un iemaksu meža atjaunošanas fondā, kas jānokārto īpašniekam. — Zemes īpašnieks iesniedz rajona mežniecības amatpersonai kvīti par meža resursu maksu un iemaksu meža atjaunošanas fondā kopā ar pieprasījumu izdot apaļkoku transporta dokumentu. — Rajona mežniecības amatpersona veic dokumentu pārbaudes un apaļkoku fizisku pārbaudi (pārbauda izmērus, nosaka sugas un apaļkoku skaitu). — Pamatojoties uz iepriekšminēto, rajona mežniecības amatpersona izdod apaļkoku transporta dokumentu. Ja apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kuri iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas, procedūra ir šāda.   Sugas, kas minētas noteikumu 5. panta 1. punktā — Īpašnieks marķē apaļkokus un nosaka sugas. — Īpašnieks sagatavo apaļkoku sarakstu. — Pamatojoties uz iepriekšminēto, īpašnieks, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu, sagatavo rēķinu, ko izmanto arī kā transporta dokumentu.   Citas sugas, kas nav minētas noteikumu 5. panta 1. punktā — Īpašnieks marķē apaļkokus un nosaka sugas. — Īpašnieks sagatavo apaļkoku sarakstu. — Īpašnieks iesniedz ciema vecākajam vai norīkotajai amatpersonai apaļkoku sarakstu un pieprasījumu par transporta dokumenta izdošanu. — Ciema vecākais vai norīkotā amatpersona veic dokumentu pārbaudes un apaļkoku fizisku pārbaudi (nosaka sugas, pārbauda apaļkoku skaitu, marķējumu/numuru uz katra apaļkoka, mežizstrādes vietu). — Pamatojoties uz iepriekšminēto, ciema vecākais vai norīkotā amatpersona izdod apaļkoku transporta dokumentu, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu. Ja kokmateriāli ir iegūti no stādītiem kokiem un nav SVLK sertificēti, īpašnieks izdod SDoC, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu.

c)

Datu salīdzināšana   Ciema vecākais vai rajona mežniecības amatpersonas norīkota amatpersona, vai rajona mežniecības amatpersona (ja runa ir par kokmateriāliem no dabiski augušiem kokiem) salīdzina izstrādāto apaļkoku tilpumu ar apaļkoku sarakstu.   Ja saimnieciskās darbības veicējs ir iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā pārbauda arī saskanību starp izstrādāto apaļkoku tilpumu ar apaļkoku sarakstu. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē arī ad-hoc inspekcijas uz vietas.   Ja konstatētas neatbilstības, ciema vecākais vai norīkotā amatpersona, vai rajona mežniecības amatpersona (ja runa ir par kokmateriāliem no dabiski augušiem kokiem) informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

3.   BĀZĒM UN RŪPNIECĪBAI PAREDZĒTO KOKMATERIĀLU PIEGĀDES ĶĒDES OPERATĪVĀS KONTROLES APRAKSTS

Reģistrētām kokmateriālu un apstrādātu kokmateriālu bāzēm piegādes ķēdē ir specifiska loma. Šie saimnieciskās darbības veicēji darbojas kā tirgotāji, proti, pērk, glabā un pārdod kokmateriālus un koka izstrādājumus citiem saimnieciskās darbības veicējiem, bet paši nav iesaistījušies ražošanā vai apstrādē.

Ir trīs dažādu veidu atļaujas, ko piešķir reģistrētām kokmateriālu un apstrādātu kokmateriālu bāzēm:

—	bāzes, kas izmanto tikai kokmateriālus (apaļkokus) no valsts mežiem un/vai importētus (TPT-KB),

—	bāzes, kas izmanto tikai kokmateriālus un/vai apstrādātus kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm (TPT),

—	bāzes, kas izmanto tikai apstrādātus kokmateriālus no valsts mežiem un/vai importētus (TPT-KO).

3.1.   Reģistrētas kokmateriālu bāzes, kas izmanto kokmateriālus no valsts mežiem un/vai importētus (TPT-KB)

Reģistrētas kokmateriālu bāzes, kas izmanto kokmateriālus no valsts mežiem un/vai importētus (TPT-KB), izmanto gadījumos, kad apaļkokus no koncesijas apgabala un/vai starpkrautuves, un/vai citas TPT-KB bāzes netransportē tieši uz ražotnes izejvielu krautuvi, vai gadījumos, kad kokmateriāli (apaļkoki) ir importēti.

Mežniecības amatpersona izdod TPT-KB bāzes ierīkošanas atļauju, pamatojoties uz atļaujas turētāja iesniegto priekšlikumu. TPT-KB bāzes atļauja ir derīga trīs gadus, taču to var pagarināt pēc tam, kad mežniecības amatpersona to ir pārskatījusi un apstiprinājusi.

TPT-KB bāzes var izmantot SDoC tikai tad, ja tās izmanto tikai importētus kokmateriālus un/vai SVLK sertificētus Perum Perhutani kokmateriālus. Ja tikai viens no kokmateriālu avotiem satur kokmateriālus no valsts mežiem (izņemot sertificētus Perum Perhutani kokmateriālus), tiem jābūt SVLK sertificētiem.

a)

Galvenās darbības — Ienākošo apaļkoku transporta dokumenta derīguma noslēgšana, ko veic Wasganis. — Apaļkoku bilances pārskata sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs. — Apaļkoku saraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs vai Ganis attiecībā uz izejošiem apaļkokiem. — Apaļkoku transporta dokumenta aizpildīšana attiecībā uz izejošiem apaļkokiem, ko veic atļaujas turētājs vai Ganis, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu. — SDoC izdošana vai sagatavošana (gadījumā, ja izmanto tikai importētus kokmateriālus un/vai sertificētus Perum Perhutani kokmateriālus un saimnieciskās darbības veicējs nav SVLK sertificēts).

b)

Procedūras — Wasganis noslēdz ienākošo apaļkoku transporta dokumenta derīgumu. — Wasganis fiziski pārbauda ienākošo apaļkoku skaitu, sugu un izmērus, saskaitot vai nu visus, vai izlases veidā, ja apaļkoku skaits pārsniedz 100. — Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, atļaujas turētājs reģistrē kokmateriālus apaļkoku bilances pārskatā. — Atļaujas turētājs sagatavo apaļkoku bilances pārskatu, ko izmanto, lai kontrolētu reģistrētajā apaļkoku bāzē ieejošo un izejošo apaļkoku plūsmu. — Attiecībā uz izejošiem apaļkokiem atļaujas turētājs vai Ganis sagatavo apaļkoku sarakstu, kas ir saistīts ar iepriekšējiem apaļkoku transporta dokumentiem. — Atļaujas turētājs vai Ganis aizpilda izejošo apaļkoku transporta dokumentus. — Ja atļaujas turētājs nav SVLK sertificēts un izmanto tikai importētus kokmateriālus un/vai sertificētus Perum Perhutani kokmateriālus, atļaujas turētājs izdod SDoC, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu. — Atļaujas turētājs atjaunina apaļkoku bilances pārskatu, kurā reģistrē reģistrētajā kokmateriālu bāzē ieejošo un izejošo apaļkoku plūsmu un uzkrājumus, pamatojoties uz attiecīgajiem apaļkoku transporta dokumentiem. — Atļaujas turētājs reizi mēnesī iesniedz apaļkoku bilances pārskatu rajona mežniecībai.

c)

Datu salīdzināšana   Rajona mežniecības amatpersona pārbauda apaļkoku bilances pārskatu un salīdzina apaļkoku transporta dokumentu un ienākošo apaļkoku sarakstu, lai pārliecinātos, ka no apaļkoku krautuves vai starpkrautuves izejošie apaļkoki saskan ar reģistrētajā kokmateriālu bāzē ienākošajiem apaļkokiem. Rajona mežniecības amatpersona vajadzības gadījumā veic inspekcijas uz vietas.   Ja atļaujas turētājs ir iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, tad apaļkoku bilances pārskatu pārbauda arī CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē arī ad-hoc inspekcijas uz vietas, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.   Ja tiek konstatētas neatbilstības, rajona mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

3.2.   Reģistrētas bāzes, kas izmanto tikai kokmateriālus un/vai apstrādātus kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm (TPT)

Reģistrētas bāzes, kas izmanto kokmateriālus un/vai apstrādātus kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm (TPT), izmanto gadījumos, kad apaļkokus un/vai apstrādātus kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm un/vai citas TPT bāzes netransportē tieši uz uz ražotnes izejvielu krautuvi.

Mežniecības amatpersona izdod TPT bāzes ierīkošanas atļauju, pamatojoties uz atļaujas turētāja iesniegto priekšlikumu. TPT bāzes atļauju pārskata un apstiprina mežniecības amatpersona.

TPT bāzes var izmantot SDoC tikai tad, ja tās nav iesaistījušās SVLK sertifikācijas procesā.

TPT bāzēm jāizmanto tikai kokmateriāli un/vai apstrādāti kokmateriāli no stādītiem kokiem, kas nākuši no privātiem mežiem/zemēm.

a)

Galvenās darbības — Apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu transporta dokumenta derīguma pārbaude, ko veic atļaujas turētājs. — Apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskata sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs. — Apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu saraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs. — Atļaujas turētājs aizpilda apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentu. — SDoC izdošana vai sagatavošana (ja saimnieciskās darbības veicējs nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā).

b)

Procedūras — Atļaujas turētājs pārbauda ienākošo apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentu derīgumu. — Atļaujas turētājs sagatavo apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu, ko izmanto, lai kontrolētu ieejošo un izejošo apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu plūsmu. — Attiecībā uz izejošiem apaļkokiem atļaujas turētājs sagatavo apaļkoku sarakstu un/vai apstrādātu kokmateriālu sarakstu, kas var būt saistīts ar iepriekšējiem apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentiem. — Atļaujas turētājs aizpilda apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentu. — Ja atļaujas turētājs nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, tas izdod SDoC, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu. — Atļaujas turētājs atjaunina apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu, kurā reģistrē reģistrētajās bāzēs ieejošo un izejošo apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu plūsmu un uzkrājumus, pamatojoties uz attiecīgajiem apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentiem. — Atļaujas turētājs reizi mēnesī iesniedz apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu rajona mežniecībai.

c)

Datu salīdzināšana   Rajona mežniecības amatpersona pārbauda apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatus un salīdzina apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentu un ienākošo apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu sarakstu, lai pārliecinātos, ka saskan dati par no privātiem mežiem un/vai citām TPT bāzēm izvestajiem apaļkokiem un/vai apstrādātiem kokmateriāliem un reģistrētajā kokmateriālu bāzē ienākošajiem apaļkokiem un/vai apstrādātiem kokmateriāliem. Rajona mežniecības amatpersona vajadzības gadījumā veic inspekcijas uz vietas.   Ja atļaujas turētājs ir iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, tad apaļkoku un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu pārbauda arī CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē arī ad-hoc inspekcijas uz vietas, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.   Ja tiek konstatētas neatbilstības, rajona mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

3.3.   Pirmapstrādes/integrētās ražošanas nozare

a)

Galvenās darbības — Apaļkoku bilances pārskata sagatavošana, ko veic ražotne. — Apaļkoku transporta dokumenta derīguma noslēgšana, ko veic rajona mežniecības amatpersona. — Apaļkoku fiziska pārbaude, ko veic rajona mežniecības amatpersona — Ja saimnieciskās darbības veicējs izmanto oficiālu tiešsaistes izsekošanas sistēmu, informāciju reģistrē ar svītrkodu nolasītāju un augšupielādē sistēmā. — Izejvielu un izstrādājumu uzskaites lapas sagatavošana, ko veic ražotne. — Apstrādātu kokmateriālu bilances pārskata sagatavošana, ko veic ražotne. — Koka izstrādājumu transporta dokumenta aizpildīšana, ko veic ražotne, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu. — Pārdošanas pārskata sagatavošana, ko veic ražotne. — SDoC izdošana vai sagatavošana (ja saimnieciskās darbības veicējs izmanto tikai kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm un nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā).

b)

Procedūras — Kokapstrādes ražotne sagatavo apaļkoku bilances pārskata projektu, ko izmanto, lai reģistrētu ražotnes (ražotnes izejvielu krātuves) saņemto apaļkoku plūsmu un ražotnē (ražošanā) nonākušo apaļkoku plūsmu. — Ražotne iesniedz rajona mežniecības amatpersonai apaļkoku transporta dokumentu kopijas atbilstoši katrai apaļkoku partijai, ko saņēmusi ražotne. — Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, rajona mežniecības amatpersona noslēdz apaļkoku transporta dokumentu derīgumu. — Ja saimnieciskās darbības veicējs izmanto oficiālu tiešsaistes izsekošanas sistēmu, apaļkoku transporta dokumentus noslēdz reģistrēti tehniskie darbinieki. — Rajona mežniecības amatpersona pārbauda informāciju apaļkoku transporta dokumentos, salīdzinot tos ar reālajiem izstrādājumiem. To var darīt izlases veidā, ja apaļkoku skaits pārsniedz 100. — Rajona mežniecības amatpersona pārbauda informāciju apaļkoku bilances pārskatā. — Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, kokmateriālus reģistrē galīgajā apaļkoku bilances pārskatā. — Rajona mežniecības amatpersona arhivē apaļkoku transporta dokumentu kopijas un sagatavo apaļkoku transporta dokumentu kopsavilkuma sarakstu, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu. — Apaļkoku transporta dokumentu kopijas, kuru derīgumu noslēgusi amatpersona, nodod glabāšanai uzņēmumam. — Apaļkoku transporta dokumentu kopsavilkumu katra mēneša beigās iesniedz rajona mežniecībai. — Ražotne sagatavo vienu izejvielu un izstrādājumu uzskaites lapu katrai ražošanas līnijai, un tās izmanto, lai kontrolētu apaļkoku ielaidi un koka izstrādājumu izlaidi un lai aprēķinātu lietderīgo iznākumu. — Ražotne sagatavo apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu, ko izmanto, lai ziņotu par koka izstrādājumu ieejošo un izejošo plūsmu kokapstrādes ražotnē, kā arī par uzkrājumiem. — Ražotne savas uzskaites vajadzībām sagatavo ražotnes pārdošanas pārskatus. — Ja atļaujas turētājs izmanto tikai kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm un nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, tas izdod SDoC, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu. — Atļaujas turētājs reizi mēnesī iesniedz apaļkoku bilances pārskatu un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu rajona mežniecībai.

c)

Datu salīdzināšana   Mežniecības amatpersona pārbauda apaļkoku bilances pārskatus un apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatus, proti, salīdzina apaļkoku ienākošo un izejošo plūsmu un uzkrājumus, pamatojoties uz apaļkoku transporta dokumentiem.   Produkcijas uzskaites lapu izmanto, lai ražošanas līniju ielaides un izlaides apjomu un lietderīgo iznākumu salīdzinātu ar publiskoto vidējo lietderīgo iznākumu.   Ja atļaujas turētājs ir iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, tad apaļkoku bilances pārskatu un/vai apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu pārbauda arī CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē arī ad-hoc inspekcijas uz vietas, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.   Ja tiek konstatētas neatbilstības, mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

3.4.   Reģistrētas kokmateriālu bāzes, kas izmanto apstrādātus kokmateriālus no valsts mežiem un/vai importētus (TPT-KO)

Reģistrētas kokmateriālu bāzes, kas izmanto apstrādātus kokmateriālus no valsts mežiem un/vai importētus (TPT-KO) ir apstrādātu kokmateriālu bāzes, kas saņem apstrādātus kokmateriālus no pirmapstrādes uzņēmumiem un/vai citām TPT-KO bāzēm, un/vai importētus apstrādātus kokmateriālus. Koka izstrādājumus no TPT-KO bāzēm pārdod tālākapstrādes uzņēmumiem, citām TPT-KO bāzēm, ģimenes uzņēmumiem, reģistrētiem eksportētājiem un/vai galalietotājiem.

Rajona mežniecības amatpersona izdod TPT-KO bāzes ierīkošanas atļauju, pamatojoties uz atļaujas turētāja iesniegto priekšlikumu. TPT-KO bāzes atļauja ir derīga trīs gadus, taču to var pagarināt pēc tam, kad rajona mežniecības amatpersona to ir pārskatījusi un apstiprinājusi.

TPT-KO bāzes var izmantot SDoC tikai tad, ja tās izmanto tikai importētus apstrādātus kokmateriālus. Ja tikai viens no apstrādātu kokmateriālu avotiem satur apstrādātus kokmateriālus no dabiskajiem mežiem, tiem jābūt SVLK sertificētiem.

a)

Galvenās darbības — Koka izstrādājumu transporta dokumenta derīguma noslēgšana, ko veic Ganis. — Apstrādātu kokmateriālu bilances pārskata sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs. — Apstrādātu kokmateriālu saraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs. — Atļaujas turētājs aizpilda apstrādātu kokmateriālu transporta dokumenta, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu. — SDoC izdošana vai sagatavošana (ja apstrādātie kokmateriāli ir tikai no importētiem kokmateriāliem un saimnieciskās darbības veicējs nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā).

b)

Procedūras — Ganis noslēdz ienākošo apstrādātu koka izstrādājumu transporta dokumenta derīgumu. — Atļaujas turētājs sagatavo apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu, ko izmanto, lai kontrolētu reģistrētajā apstrādātu kokmateriālu bāzē ieejošo un izejošo apstrādātu kokmateriālu plūsmu. — Attiecībā uz izejošiem apstrādātajiem kokmateriāliem atļaujas turētājs sagatavo koka izstrādājumu sarakstu, kas ir saistīts ar iepriekšējiem koka izstrādājumu transporta dokumentiem. — Atļaujas turētājs aizpilda koka izstrādājumu transporta dokumentu. — Ja atļaujas turētājs nav SVLK sertificēts un izmanto tikai importētus apstrādātus kokmateriālus, atļaujas turētājs izdod SDoC, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu. — Atļaujas turētājs atjaunina apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu, kurā reģistrē reģistrētajā apstrādātu kokmateriālu bāzē ieejošo un izejošo koka izstrādājumu plūsmu un uzkrājumus, pamatojoties uz attiecīgajiem koka izstrādājumu transporta dokumentiem.

c)

Datu salīdzināšana   Ganis pārbauda apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu un to, vai ienākošie apstrādātie kokmateriāli un attiecīgie koka izstrādājumu transporta dokumenti un importa dokumenti saskan.   Rajona mežniecības amatpersona vajadzības gadījumā veic inspekcijas uz vietas.   Ja atļaujas turētājs ir iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, tad apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu pārbauda arī CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē ad-hoc inspekcijas uz vietas, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.   Ja tiek konstatētas neatbilstības, rajona mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

3.5.   Tālākapstrādes nozare

a)

Galvenās darbības — Apstrādātu kokmateriālu (daļēji apstrādātu izstrādājumu) un apstrādātu izstrādājumu bilances pārskata sagatavošana, ko veic rūpnīca. — Rūpnīca sagatavo rēķinus, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu, kurus vienlaikus izmanto kā apstrādātu koka izstrādājumu transporta dokumentus. — Apstrādātu kokmateriālu bilances pārskata sagatavošana, ko veic rūpnīca. — Pārdošanas pārskata sagatavošana, ko veic uzņēmums vai rūpnīca. — SDoC izdošana vai sagatavošana (ja saimnieciskās darbības veicējs izmanto tikai kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm un nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā).

b)

Procedūras — Rūpnīca arhivē apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentus (par ienākošajiem kokmateriāliem) un sagatavo šo dokumentu kopsavilkumu. — Rūpnīca izmanto katras ražošanas līnijas apstrādātu kokmateriālu un apstrādātu izstrādājumu uzskaites lapas, ko izmanto, lai ziņotu par izejvielu plūsmām rūpnīcā un produkcijas izlaidi un lai aprēķinātu izejvielu lietderīgo iznākumu. — Rūpnīca sagatavo apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu, ko izmanto, lai ziņotu par izejvielu plūsmu kokapstrādes ražotnē un koka izstrādājumu izlaidi, kā arī par uzkrājumiem. Rūpnīca, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu, sagatavo rēķinu par gatavajiem izstrādājumiem, ko izmanto arī kā transporta dokumentu, un arhivē rēķinu kopijas. Katram rēķinam tiek pievienots koka izstrādājumu saraksts. — Rūpnīca savas uzskaites vajadzībām sagatavo pārdošanas pārskatus. — Ja rūpnīca sazāģētos kokmateriālus vēlas transportēt tālāk, uzņēmumam jābūt reģistrētam arī kā apstrādātu kokmateriālu bāzei, un saimnieciskās darbības veicējam ir jāsagatavo apstrādātu kokmateriālu transporta dokumenti par izejošiem sazāģētajiem kokmateriāliem. — Ja tādas atļaujas turētājs, kas nav ETPIK atļauja, izmanto tikai apstrādātus kokmateriālus no privātiem mežiem/zemēm un nav iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, tas izdod SDoC, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formātu.

c)

Datu salīdzināšana   Rūpnīca, pamatojoties uz apstrādātu kokmateriālu transporta dokumentiem un apstrādātu kokmateriālu uzskaites lapām, pārbauda apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatus, salīdzinot ienākošo un izejošo izejvielu plūsmu un uzkrājumus.   Produkcijas uzskaites lapas izmanto, lai pārbaudītu ražošanas līniju ielaides un izlaides apjomu un novērtētu lietderīgo iznākumu.   Uzņēmums, pamatojoties uz rēķiniem, pārbauda apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatus, salīdzinot izstrādājumu ienākošo un izejošo plūsmu un uzkrājumus.   Mežniecības amatpersona vajadzības gadījumā veic inspekcijas uz vietas.   Ja atļaujas turētājs ir iesaistījies SVLK sertifikācijas procesā, tad apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu pārbauda arī CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā. Nepieciešamības gadījumā CAB organizē ad-hoc inspekcijas uz vietas, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.   Ja tiek konstatētas neatbilstības, mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.

4.   EKSPORTS

Procedūras un datu salīdzināšanas procesi valsts mežos un privātajos mežos/zemēs iegūtu kokmateriālu eksportam ir identiskas.

a)

Galvenās darbības — Tirdzniecības ministrija izdod eksportētājam reģistrēta kokrūpniecības izstrādājumu eksportētāja apliecību (ETPIK). — Eksportētājs lūdz izdot V-Legal dokumentu/FLEGT licenci par katru eksporta sūtījumu. — Ja ETPIK turētājs ievēro likumīguma un piegādes ķēdes prasības, LA izdod V-Legal dokumentu/FLEGT licenci. FLEGT licenci izdod IV pielikumā noteiktajā formātā. — Eksportētājs muitas noteiktajā formātā sagatavo eksporta deklarācijas dokumentu (PEB), ko iesniedz muitā. — Muita izdod eksporta apstiprinājuma dokumentu, ko izmanto muitošanai.

b)

Procedūras — Eksportētājs lūdz LA izdot V-Legal dokumentu/FLEGT licenci, proti, iesniedz pieteikuma vēstuli un pievieno dokumentus, lai pierādītu, ka izstrādājumu ražošanā izmantotie kokmateriāli ir iegūti tikai no pārbaudīti likumīgiem avotiem (SVLK sertifikāts vai SDoC deklarācija). — LA izdod V-Legal dokumentu/FLEGT licenci pēc tam, kad ir veikta dokumentu pārbaude un – vajadzības gadījumā – datu saskanības fiziska pārbaude, lai pārliecinātos par to, ka kokmateriāli vai koka izstrādājumi ir iegūti no avotiem, kuru likumīgums ir pārbaudīts, un ka tie ir saražoti saskaņā ar II pielikumā iekļauto likumīguma definīciju. LA eksporta licence jāizdod, izmantojot tiešsaistes datubāzi SILK. Tas nodrošina, ka saimnieciskās darbības veicējam ir derīgs eksporta sertifikāts (ETPIK) un likumīguma sertifikāts. — Eksportētājs iesniedz apstiprināšanai muitā eksporta deklarācijas dokumentu (PEB), kuram pievienots rēķins, iepakojumu saraksts, kvīts par izvedmuitas nomaksu (ja prasīts), ETPIK sertifikāts, V-Legal dokuments/FLEGT licence, eksporta atļauja (ja prasīts), vērtētāja ziņojums (ja prasīts) un Cites dokuments (attiecīgā gadījumā). — Ja eksporta deklarācijas dokumenta pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, muita izdod eksporta apstiprinājuma dokumentu.

c)

Datu salīdzināšana   Mežniecības amatpersona vajadzības gadījumā veic inspekcijas uz vietas.   CAB un LA, pamatojoties uz apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatu, salīdzina ienākošo un izejošo plūsmu saskanību un uzkrājumus. CAB sākotnējās revīzijas un pārraudzības revīzijas gaitā salīdzina šos datus ar rēķinā norādīto tilpumu. Nepieciešamības gadījumā CAB un LA organizē ad-hoc datu saskanības fiziskas pārbaudes, kā aprakstīts TLAS vadlīnijās.   Ja tiek konstatētas neatbilstības, mežniecības amatpersona informē CAB, kas atbildīga par saimnieciskās darbības veicēja atbilstības pārbaudēm, un otrādi.